1.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 204/1

I DAĻA.

1. nodaļa.

2. nodaļa.

2.1.

2.2.

2.3.

2.4.

2.5.

3. nodaļa.

3.1.

3.2.

3.3.

3.4.

3.5.

3.6.

3.7.

II DAĻA.

1. nodaļa.

1.1.

1.1.1.

1.1.1.1.

1.1.1.2.

1.1.1.3.

1.1.1.4.

1.1.2.

1.1.3.

1.1.4.

1.1.5.

1.1.5.1.

1.1.5.2.

1.1.6.

1.1.7.

1.1.8.

1.1.9.

1.1.10.

1.1.10.1.

1.1.10.2.

1.1.10.3.

1.1.11.

1.2.

1.2.1.

1.2.1.1.

1.2.1.2.

1.2.1.3.

1.2.1.4.

1.2.1.5.

1.2.1.6.

1.2.1.7.

1.2.2.

1.2.2.1.

1.2.2.2.

1.3.

1.3.1.

1.3.2.

1.3.3.

1.3.4.

1.3.5.

1.3.6.

2. nodaļa.

2.1.

2.1.1.

2.1.2.

2.1.3.

2.1.4.

2.1.5.

2.1.6.

2.2.

2.3.

2.4.

2.5.

2.6.

2.7.

2.8.

2.8.1.

2.8.2.

2.8.3.

2.8.4.

2.8.5.

2.8.6.

2.9.

2.9.1.

2.9.2.

3. nodaļa.

3.1.

3.2.

3.3.

3.4.

3.5.

3.6.

3.7.

3.8.

3.9.

3.10.

3.11.

III DAĻA.

1.

2.

3.

4.

5.

6.

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 107. panta 1. punktā noteikts: “Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(2)

Tomēr, neraugoties uz minēto vispārīgo aizliegumu, valsts atbalsts var būt nepieciešams, lai novērstu tirgus nepilnības un tādējādi nodrošinātu labi funkcionējošu un taisnīgu ekonomiku. Tāpēc Līgumā ir paredzēta iespēja piešķirt valsts atbalstu attiecībā uz vairākiem politikas mērķiem. Jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari jānorāda, ka, pirmkārt, saskaņā ar Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu ar iekšējo tirgu ir saderīgs atbalsts dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma novēršanai. Otrkārt, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, Komisija par saderīgu ar iekšējo tirgu var uzskatīt valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares un lauku apvidu ekonomiskās attīstības veicināšanai, ja šāds atbalsts nerada nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem.

(3)

Turklāt lauksaimniecības nozares specifikas dēļ Līguma 42. pantā paredzēts, ka lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai konkurences noteikumus piemēro tikai tiktāl, ciktāl to noteicis Eiropas Parlaments un Padome.

(4)

Šajās pamatnostādnēs Komisija ir paredzējusi nosacījumus un kritērijus, saskaņā ar kuriem atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei un lauku apvidiem tiks uzskatīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, un definējusi kritērijus to apgabalu noteikšanai, kas atbilst Līguma 107. panta 3. punkta nosacījumiem. Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir saskaņā ar 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Komisija ir paredzējusi nosacījumus, kurus pārbaudīs, lai noteiktu, vai uz atbalsta pasākumu dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma novēršanai patiešām attiecas minētais pants.

(5)

Valsts atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares un lauku apvidu ekonomiskās attīstības veicināšanai ir iestrādāts visā kopējā lauksaimniecības politikā (turpmāk “KLP”). Saskaņā ar KLP Savienība nodrošina finansiālu atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei un lauku apvidiem. Tā kā valsts atbalsta ekonomiskā ietekme nemainās atkarībā no tā, vai to (kaut vai daļēji) finansē Savienība, vai arī tikai dalībvalsts, Komisija uzskata, ka principā būtu nepieciešama konsekventa un saskaņota politika attiecībā uz valsts atbalsta kontroli un tāda atbalsta kontroli, kas ir piešķirts saskaņā ar pašas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku. Tādējādi valsts atbalsta izmantošana var būt pamatota tikai tad, ja tas atbilst šīs politikas mērķiem un jo īpaši attiecīgajiem KLP reformas mērķiem, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam (1). Tāpēc, piemērojot un interpretējot šo pamatnostādņu noteikumus konkrētu atbalsta shēmu vajadzībām, Komisija ņem vērā KLP noteikumus un rīcībpolitikas.

(6)

Attiecībā uz valsts atbalsta piešķiršanas apsvērumiem saistībā ar KLP īpaši nozīmīgi ir šādi Eiropas tiesību akti:

(7)

KLP pamatā ir divi pīlāri: pirmo pīlāru veido instrumenti, kas saistīti ar lauksaimniecības tirgu darbību un pārtikas piegādes ķēdi (Regula (ES) Nr. 1308/2013, Regula (EK) Nr. 3/2008, Regula (ES) Nr. 228/2013 un Regula (ES) Nr. 229/2013), un ar tiešajiem maksājumiem (Regula (ES) Nr. 1307/2013), kuri ir atkarīgi no tiesību aktos paredzēto pārvaldības prasību un labu lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanas. Kopā minētie pasākumi nodrošina lauksaimnieku atbalsta pamatlīmeni Savienībā, veidojot bāzi ilgtspējīgas lauksaimniecības uzturēšanai visā Savienībā. Pirmā pīlāra pasākumi dalībvalstīm ir obligāti, un, ar dažiem izņēmumiem, tie netiek līdzfinansēti. Tādējādi tiek nodrošināta kopējas politikas piemērošana iekšējā tirgū. KLP otrais pīlārs ir lauku attīstības politika, ko reglamentē Regula (ES) Nr. 1305/2013, kuras mērķis ir uzlabot lauksaimniecības konkurētspēju, nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un klimata politiku un līdzsvarot teritoriālo attīstību lauku apvidos. Lauku attīstības pasākumi lielākoties ir brīvprātīgi, līgumiski, tiek līdzfinansēti un nodrošināti saskaņā ar stratēģisku pamatsistēmu un īstenoti ar lauku attīstības programmu starpniecību, ievērojot Savienības lauku attīstības prioritātes valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

(8)

Saskaņā ar Līguma 39. panta 1. punktu KLP mērķi ir celt lauksaimniecības ražīgumu, panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem, stabilizēt tirgus un panākt, ka patērētāji piedāvātos produktus saņem par samērīgām cenām. Saskaņā ar Līguma 39. panta 2. punktu, veidojot KLP un īpašas metodes tās piemērošanai, jāņem vērā lauksaimniecības īpatnības, ko nosaka lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības, vajadzība attiecīgos pielāgojumus īstenot pakāpeniski un tas, ka lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību.

(9)

Lauksaimniecībai ir jāpielāgojas jauniem apstākļiem un jāpievēršas problēmjautājumiem, kas saistīti ar pārtikas nodrošinājumu, vidi, klimata pārmaiņām un lauku ekonomikas dzīvotspējas saglabāšanu. Lai risinātu minētās būtiskās problēmas, Komisija paziņojumā “KLP 2020. gada perspektīvā” (10) ir izvirzījusi šādus mērķus KLP 2014.–2020. gadam: 1) ekonomiski dzīvotspējīga pārtikas ražošana, 2) ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana un klimata politika un 3) līdzsvarota teritoriālā attīstība.

(10)

Lauku attīstības politika 2014.–2020. gadam, būdama neatņemama KLP daļa, veicina šādu mērķu sasniegšanu: 1) veicināt lauksaimniecības konkurētspēju, 2) nodrošināt ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un klimata politiku un 3) panākt lauku ekonomikas un kopienu līdzsvarotu teritoriālo attīstību, tostarp radot un saglabājot nodarbinātību. Šos lauku attīstības mērķus īsteno saskaņā ar šādām Savienības lauku attīstības prioritātēm: 1) veicināt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos, 2) uzlabot lauku saimniecību dzīvotspēju un visu lauksaimniecības veidu konkurētspēju visos reģionos un veicināt inovatīvas saimniecību tehnoloģijas un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, 3) veicināt pārtikas ķēdes organizāciju, kas ietver lauksaimniecības produktu pārstrādi un laišanu tirgū, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā, 4) atjaunot, saglabāt un uzlabot ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītas ekosistēmas, 5) lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē veicināt resursu efektīvu izmantošanu un sekmēt virzību uz mazoglekļa ekonomiku, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām, un 6) veicināt sociālo iekļautību, nabadzības samazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos (11).

(11)

KLP mērķi sasaucas arī ar mērķiem, kas izklāstīti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (12) un tās pamatiniciatīvā “Resursu ziņā efektīva Eiropa” (13), kurā izvirzīti uzdevumi tādās jomās kā konkurētspēja, klimats, enerģētika un bioloģiskā daudzveidība.

(12)

Valsts atbalsta politika lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos ir jāiestrādā arī Komisijas visaptverošajā valsts atbalsta modernizācijas iniciatīvā. Paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju (14) Komisija ir izvirzījusi trīs mērķus, kas jāīsteno, modernizējot valsts atbalsta kontroli: 1) veicināt ilgtspējīgu, viedu un iekļaujošu izaugsmi iekšējā tirgū, kas ir atvērts konkurencei, 2) Komisijas ex ante pārbaudes mērķtiecīgi vērst uz lietām, kurām ir vislielākā ietekme uz iekšējo tirgu, vienlaikus stiprinot dalībvalstu sadarbību valsts atbalsta noteikumu izpildē, 3) racionalizēt noteikumus un paātrināt lēmumu pieņemšanu. Jo īpaši paziņojumā pausts aicinājums, pārskatot dažādas pamatnostādnes un regulējumus, izmantot kopīgu pieeju, kuras mērķis ir iekšējā tirgus stiprināšana, publisko izdevumu efektivitātes kāpināšana, valsts atbalstu labāk izmantojot kopīgu interešu mērķu sasniegšanai, stimulējošās ietekmes rūpīgāka pārbaude, atbalsta ierobežošana līdz minimumam un izvairīšanās no atbalsta iespējamās negatīvās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību. Šajās pamatnostādnēs noteiktie atbilstības nosacījumi pamatojas uz minētajiem kopīgajiem novērtējuma principiem un ir piemērojami paziņojamām atbalsta shēmām un paziņojamam individuālam atbalstam.

(13)

Saskaņā ar Līguma 42. pantu Līguma 107.–109. pantā paredzētie noteikumi par valsts atbalstu Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem ir piemērojami tikai tiktāl, cik to noteicis Eiropas Parlaments un Padome.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 211. panta 1. punktu noteikumi par valsts atbalstu parasti ir piemērojami lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai. Tomēr pastāv dažādas atkāpes no šā vispārīgā principa, kuras cita starpā ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1308/2013 211. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1307/2013 13. pantā, Regulas (EK) Nr. 3/2008 13. panta 6. punktā, Regulas (ES) Nr. 228/2013 23. pantā un Regulas (ES) Nr. 229/2013 17. pantā.

(15)

Attiecībā uz atbalstu lauku attīstībai vispārīgais princips par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu šajā saistībā ir noteikts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 81. panta 1. punktā. Minētās regulas 81. panta 2. punktā un 82. pantā paredzēts, ka valsts atbalsta noteikumus nepiemēro ne maksājumiem, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un atbilstīgi tai, ne valsts papildu finansējumam, kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

(16)

Tāpēc valsts atbalsta noteikumus nepiemēro lauku attīstības atbalsta līdzfinansējumam (ne ELFLA daļai, ne valsts daļai) vai šādam atbalstam piešķirtam valsts papildu finansējumam, ja attiecīgais pasākums ir saistīts ar lauksaimniecisku darbību, kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, un ir daļa no lauku attīstības programmas.

(17)

Tomēr valsts atbalsta noteikumus pilnībā piemēro visiem līdzfinansētiem atbalsta pasākumiem (gan ELFLA daļai, gan valsts daļai) un valsts papildu finansējumam šādiem pasākumiem, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā un paredzēti Regulā (ES) Nr. 1305/2013, proti: a) pasākumiem, ar kuriem atbalsta darbības lauku apvidos, un b) pasākumiem mežsaimniecības nozarē.

(18)

Ja pasākumu, kas lielā mērā ir izstrādāts saskaņā ar konkrēta lauku attīstības pasākuma nosacījumiem (“lauku attīstības pasākumam līdzīgs pasākums”), dalībvalsts paredz finansēt tikai no valsts līdzekļiem (tas ir, bez ELFLA līdzfinansējuma), tam pilnībā piemēro valsts atbalsta noteikumus neatkarīgi no tā, vai pasākums ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

(19)

Komisija šīs pamatnostādnes piemēros atbalsta shēmām un individuālam atbalstam.

(20)

Šīs pamatnostādnes piemēro valsts atbalstam primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai, lauksaimniecības produktu pārstrādei, kuras rezultātā iegūst citu lauksaimniecības produktu, un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai.

(21)

Pamatojoties uz vispārīgajiem apsvērumiem, kas izklāstīti šo pamatnostādņu I daļas 2.1. iedaļā, un tiecoties nodrošināt saskanību ar lauku attīstības politiku un padarīt valsts atbalsta noteikumu ievērošanu vienkāršāku, ir lietderīgi šajās pamatnostādnēs iekļaut arī dažus lauku attīstības pasākumus, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā un ko līdzfinansē no ELFLA vai valsts papildu finansējuma, kā arī lauku attīstības pasākumiem līdzīgus pasākumus, ko finansē tikai no valsts līdzekļiem. Tāpēc papildus lauksaimniecības nozarei šajās pamatnostādnēs tiek noteikti saderīguma kritēriji attiecībā uz valsts atbalstu, kurš paredzēts mežsaimniecības nozarei, un atbalstu, kurš paredzēts uzņēmumiem, kas darbojas lauku apvidos, un kurš citādi neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā.

(22)

Analizējot valsts atbalstu un tā saderīgumu ar valsts atbalsta vispārīgajiem principiem, Komisija, ciktāl iespējams, ņems vērā nosacījumus, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 1305/2013 un tās īstenošanas noteikumos un deleģētajā aktā.

(23)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, šo pamatnostādņu piemērošanas jomā ietilpst šādas atbalsta kategorijas:

(24)

Šīs pamatnostādnes var attiecināt uz atbalstu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. pantā un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 42.–45. pantā minētajai LEADER vietējai attīstībai, kas ietver individuālus projektus, ko konkrētu vietējo problēmu risināšanai izstrādājušas un izpildījušas vietējās partnerības, ciktāl tas atbilst saistīto lauku attīstības pasākumu nosacījumiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs.

(25)

Šīs pamatnostādnes ir principā piemērojamas atbalstam MVU un lieliem uzņēmumiem. Lielus uzņēmumus tirgus nepilnības parasti ietekmē mazākā mērā nekā MVU. Turklāt lieli uzņēmumi lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos drīzāk būs nozīmīgi tirgus dalībnieki, un tāpēc atsevišķos gadījumos lieliem uzņēmumiem piešķirtais atbalsts var īpaši kropļot konkurenci un tirdzniecību iekšējā tirgū. Tā kā atbalsts lieliem uzņēmumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos un citiem lieliem uzņēmumiem var potenciāli izraisīt līdzīgus konkurences izkropļojumus, šajās pamatnostādnēs iekļautie lieliem uzņēmumiem piemērojamie valsts atbalsta noteikumi būtu jāsaskaņo ar vispārīgajiem valsts atbalsta noteikumiem un uz tiem būtu jāattiecina šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļā izklāstītie kopīgie novērtējuma principi. Neskarot minētos kopīgos novērtējuma principus, lai attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem nodrošinātu konsekvenci un saskaņotību ar lauku attīstības politiku, lieliem uzņēmumiem piemērojamie valsts atbalsta noteikumi būtu jāsalāgo ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 1305/2013 noteikumiem. Attiecībā uz atbalsta pasākumiem lopkopības nozarē, kas neietilpst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības jomā, Komisija saglabā savu līdzšinējo politiku, kas paredz, ka lieliem uzņēmumiem pašiem vajadzētu būt spējīgiem finansēt šādu pasākumu izmaksas. Tāpēc atbalsts lopkopības nozarē būtu jāpiešķir tikai MVU.

(26)

Grūtībās nonākuši uzņēmumi (15) principā ir izslēgti no šo pamatnostādņu darbības jomas. Komisija uzskata, ka tad, ja uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās un tā pastāvēšana ir apdraudēta, to nevar uzskatīt par piemērotu instrumentu citu sabiedriskās politikas mērķu veicināšanai, kamēr netiek nodrošināta tā dzīvotspēja. Tāpēc gadījumos, kad atbalsta saņēmējs ir nonācis finansiālās grūtībās šo pamatnostādņu (35) punkta 15. apakšpunkta nozīmē, atbalstu novērtēs saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (16) vai saskaņā ar tās grozošo vai aizstājošo aktu. Šo principu nepiemēro šo pamatnostādņu II daļas 1.2.1.1. un 2.1.3. iedaļā minētajam atbalstam dabas katastrofu un ārkārtēju notikumu nodarītā kaitējuma kompensēšanai, jo šāds atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Ja uzņēmumam, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, finansiālās grūtības ir izraisījis riska gadījums, kas minēts šo pamatnostādņu II daļas 1.2.1.2., 1.2.1.3., 1.2.1.5., 2.1.3. vai 2.8.5. iedaļā, saskaņā ar šīm pamatnostādnēm var tikt piešķirts atbalsts, kas kompensē vai atlīdzina šādu riska gadījumu izraisītos zaudējumus vai kaitējumu un sedz augiem kaitīgo organismu iznīcināšanas izmaksas, un tas joprojām var tikt atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Turklāt ārkārtas situācijās sabiedrības veselības aizsardzības labad attiecībā uz atbalstu kritušo dzīvnieku iznīcināšanai un aizvākšanai, kas paredzēts 1.2.1.4. iedaļā, un attiecībā uz atbalstu par iznīcināšanas pasākumiem dzīvnieku slimību gadījumā, kas paredzēts 1.2.1.3. iedaļas (375) punkta c) apakšpunktā, uzņēmuma ekonomiskajam stāvoklim – ar dažiem nosacījumiem – nav nozīmes.

(27)

Novērtējot atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam, uz kuru attiecas neizpildīts iekasēšanas rīkojums, kas izdots pēc Komisijas iepriekš pieņemta lēmuma, ar kuru atbalsts ir atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu, Komisija ņems vērā vēl atgūstamā atbalsta summu (17). Tas neattiecas uz atbalstu dabas katastrofu nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai saskaņā ar Līguma 107. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(28)

Komisija neatļaus piešķirt atbalstu, kas paredzēts ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm saistītām darbībām un kas būtu tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, atbalstu, kuru piešķir ar nosacījumu, ka importa preču vietā tiek izmantotas vietējās preces, vai atbalstu, kas paredzēts izplatīšanas tīkla izveidei un darbībai vai jebkādu citu ar eksportu saistītu izdevumu segšanai. Atbalsts, kuru piešķir, lai segtu izmaksas saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs vai saistībā ar pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai jau esoša produkta laišanai jaunā tirgū, parasti nav uzskatāms par eksporta atbalstu.

(29)

Dalībvalstīm tiek atgādināts, ka ir jāpaziņo par finansēšanas sistēmu, piemēram, finansēšanu ar parafiskāliem nodokļiem, ja šī sistēma veido atbalsta pasākuma neatņemamu daļu (skatīt lietas T-275/11 41. līdz 44. punktu) (18).

(30)

Visus atbalsta pasākumus, uz kuriem šīs pamatnostādnes vai jebkādi citi saistīti valsts atbalsta noteikumi neattiecas, Komisija izvērtēs, katru gadījumu izskatot atsevišķi, tieši pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punktu un ņemot vērā Līguma 107., 108. un 109. pantā izklāstītos noteikumus, KLP un pēc analoģijas šīs pamatnostādnes, kur tas iespējams. Dalībvalstīm, kas paziņo valsts atbalstu, kurš neietilpst šo pamatnostādņu darbības jomā, būs jāpierāda, ka attiecīgais valsts atbalsts atbilst kopīgiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šo pamatnostādņu I daļas 3. nodaļā. Komisija šādus pasākumus apstiprinās tikai tad, ja pozitīvais devums nozares attīstībā acīm redzami atsvērs risku, ka tiks kropļota konkurence iekšējā tirgū un traucēta tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(31)

Principā, lai racionalizētu valsts atbalsta noteikumus un tāpēc, ka pastāv līdzība starp uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos, un citiem uzņēmumiem, ar šīm pamatnostādnēm aptvertām nozarēm ir piemērojami vispārīgie valsts atbalsta dokumenti, kas nosaka atbalsta saderīguma kritērijus. Pie tādiem jo īpaši pieskaitāmas Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (19) un tās grozošie vai aizstājošie akti, Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (20) un tās grozošie vai aizstājošie akti, ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (21) un tās grozošie vai aizstājošie akti, Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (22), un tās grozošie vai aizstājošie akti, Komisijas paziņojums “Kritēriji saderīguma analīzei attiecībā uz valsts atbalstu mācībām gadījumos, uz kuriem attiecas prasība par paziņošanu” (23), un tos grozošie vai aizstājošie akti, Komisijas paziņojums “Saderīguma novērtējuma kritēriji valsts atbalstam, ko piešķir nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti un par ko atsevišķi jāpaziņo” (24), un tos grozošie vai aizstājošie akti, kā arī tiesību akti, kas saistīti ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (25).

(32)

Iepriekš minētie horizontālie tiesību akti ir piemērojami lauksaimniecības produktu ražošanai, pārstrādei un tirdzniecībai, ja vien šajās pamatnostādnēs nav paredzēti īpaši noteikumi. Šajās pamatnostādnēs ir paredzēti īpaši atbalsta pasākumi vides jomā, tādi kā atbalsts saistībām agrovides un klimata un dzīvnieku labturības jomā (II daļas 1.1.5. iedaļa), atbalsts par ierobežojošiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 teritorijām un Ūdens pamatdirektīvu (26) (II daļas 1.1.6. iedaļa) un atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai (II daļas 1.1.8. iedaļa). Atbalsts ieguldījumiem vides mērķu īstenošanai primārās lauksaimnieciskās ražošanas jomā tiks izvērtēts saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šo pamatnostādņu II daļas 1.1.1.1. iedaļā. Atbalstu vides aizsardzībai uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, atzīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam. Atbalsts ieguldījumiem enerģijas taupīšanā, biodegvielā un enerģijai no atjaunojamiem energoresursiem ir izslēgts no šo pamatnostādņu II daļas 2. un 3. nodaļas darbības jomas, jo šādam atbalstam ir jāatbilst Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam, ja vien tas nav atbrīvots no paziņošanas pienākuma. Tomēr atbalsts ieguldījumiem, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, kura saistīta ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem vai biodegvielu ražošanu lauku saimniecībās, var ietilpt šo pamatnostādņu darbības jomā, ja ražošanas apjoms nepārsniedz attiecīgās lauku saimniecības gada vidējo degvielas vai enerģijas patēriņu (1.1.1.1. iedaļa).

(33)

Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (27) neattiecas uz atbalstu primāro lauksaimniecības produktu ražošanai nozares specifikas dēļ. Tomēr tās piemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un lauksaimniecības produktu tirdzniecībai tādā mērā, kā noteikts šajās pamatnostādnēs.

(34)

Uzņēmumiem, kas darbojas mežsaimniecības nozarē vai lauku apvidos, var tikt piemēroti gan vispārīgie valsts atbalsta noteikumi, gan specifiskāki noteikumi, kas paredzēti šajās pamatnostādnēs. Attiecīgos gadījumos atbalsts uzņēmumiem, kas darbojas mežsaimniecības nozarē vai lauku apvidos, var tikt atzīts par saderīgu un atbilstīgu Savienības vispārīgiem noteikumiem par valsts atbalstu (proti, Reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, Nostādnēm par valstu atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai un Pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam).

(35)

Šajās pamatnostādnēs:

(36)

Ja ir izpildīti Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi, dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu ir jāpaziņo Komisijai atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos, un ierosinātais pasākums nestājas spēkā, kamēr šajā procedūrā nav pieņemts galīgais lēmums, izņemot pasākumus, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti grupu atbrīvojuma regulā.

(37)

Līguma 108. panta 3. punktā noteiktais paziņošanas pienākums attiecas uz individuālu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar atbalsta shēmu, ja atbalsts pārsniedz šādu paziņošanas robežvērtību:

(38)

Lai novērtētu, vai paziņoto atbalsta pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punktu, Komisija parasti analizē, vai atbalsta pasākuma koncepcija nodrošina to, ka atbalsta pozitīvā ietekme kopīgu interešu mērķu sasniegšanā pārsniedz tā potenciāli negatīvo ietekmi uz tirdzniecību un konkurenci.

(39)

Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta modernizāciju aicināts apzināt un definēt kopīgus principus, kas piemērojami visu atbalsta pasākumu saderīguma novērtēšanai, ko veic Komisija. Šajā nolūkā Komisija atbalsta pasākumu uzskatīs par saderīgu ar Līgumu tikai tad, ja tas atbildīs ikvienam no šādiem kritērijiem:

(40)

Turklāt attiecībā uz konkrēto shēmu kategoriju kopējo bilanci var noteikt prasību veikt ex post novērtējumu, kā aprakstīts (720) līdz (723) punktā. Tādos gadījumos Komisija var ierobežot minēto shēmu ilgumu (parasti līdz četriem gadiem vai mazāk) ar iespēju pēc tam atkal paziņot par to pagarinājumu.

(41)

Turklāt, ja valsts atbalsta pasākums vai ar to saistīti nosacījumi (tostarp pasākuma finansēšanas metode, ja tā ir pasākuma neatņemama sastāvdaļa) veido Savienības tiesību nedalāmu pārkāpumu, atbalstu nevar atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu (38). Konkrēti, par atbalstu, kas nozīmē ES tiesību nedalāmu pārkāpumu, uzskata šādu atbalstu:

(42)

Kopīgie novērtējuma principi jāaplūko tiešā saistībā ar KLP. Tāpēc šos vispārīgos konkurences politikas apsvērumus piemēro visam atbalstam, kas aplūkots šajās pamatnostādnēs, ja vien šo pamatnostādņu I daļas 3.1.–3.7. iedaļā nav paredzētas atkāpes īpašu lauksaimniecības nozarē piemērojamu apsvērumu dēļ.

(43)

Atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos ir paredzēts, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu pārtikas ražošanu un sekmētu resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu ar mērķi panākt viedu un ilgtspējīgu izaugsmi.

(44)

Atbalstam lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos vajadzētu būt cieši saistītam ar KLP, tam vajadzētu būt saskaņā ar lauku attīstības mērķiem, kas minēti šo pamatnostādņu (10) punktā, un vajadzētu būt saderīgam ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas mērķiem.

(45)

Novērtējot atbalsta saderīgumu, ņems vērā lauku attīstības mērķus kopā ar valsts atbalsta vispārīgajiem principiem.

(46)

Komisija uzskata, ka pasākumi, kurus īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 un tās īstenošanas un deleģētajiem aktiem un atbilstīgi minētajiem aktiem vai kā valsts papildu finansējumu lauku attīstības programmas satvarā, per se ir saderīgi ar lauku attīstības mērķiem un palīdz tos sasniegt.

(47)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar lauku attīstības pasākumiem, kurus atbilstoši lauku attīstības programmām līdzfinansē no ELFLA, dalībvalstīm attiecībā uz lauku attīstības atbalsta pasākumiem, kurus finansē tikai no valsts līdzekļiem, būtu jāpierāda, kā attiecīgais valsts atbalsts iederas attiecīgajās lauku attīstības programmās un ir saderīgs ar tām. Attiecīga dokumentācija jāpievieno katram paziņojumam.

(48)

Komisija uzskata, ka attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas minēti šo pamatnostādņu II daļas 1.2., 1.3., 2.8. un 2.9. iedaļā un neietilpst lauku attīstības jomā, princips par devumu lauku attīstības mērķu sasniegšanā ir ievērots, jo Komisija ir guvusi pietiekamu pieredzi saistībā ar minēto pasākumu devumu lauku attīstības mērķu sasniegšanā.

(49)

Piešķirot atbalstu individuāli paziņojamiem ieguldījumu projektiem, kas pamatojas uz shēmu, piešķīrējai iestādei ir jāpierāda, ka atlasītais projekts palīdzēs sasniegt shēmas mērķi un tātad arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei un lauku apvidiem paredzēta atbalsta mērķus. Šajā nolūkā dalībvalstis tad, kad jāraksturo ieguldījuma pozitīvā ietekme, var atsaukties uz atbalsta pieteikuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(50)

Lai gan valsts atbalsta noteikumi kopumā ir piemērojami lauksaimniecības nozarei (39), šīs nozares specifikas dēļ to piemērošana tomēr ir pakārtota KLP pirmā pīlāra regulās izklāstītajiem noteikumiem. Citiem vārdiem sakot, īstenojot valsts atbalsta pasākumus, dalībvalstīm ir saistoši arī Regulā (ES) Nr. 1308/2013 izklāstītie noteikumi (40). Tāpēc Komisija neatļaus valsts atbalsta pasākumus, kas nav saderīgi ar noteikumiem, kuri reglamentē tirgu kopīgo organizāciju, vai kas traucētu kopīgās organizācijas pareizu darbību.

(51)

Turklāt konkrēti nosacījumi par lauksaimniecības produktu tirgu kopīgās organizācijas principu ievērošanu ir izklāstīti šo pamatnostādņu II daļas 1.1.1.1. iedaļā par atbalstu tādiem ieguldījumiem lauku saimniecībās, kas saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, 1.1.4. iedaļā par darbības sākšanas atbalstu ražotāju grupām un organizācijām un 1.2.2. iedaļā par atbalstu ražošanas jaudas slēgšanai.

(52)

Līguma 11. pantā noteikts, ka “nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību”. KLP pirmajā un otrajā pīlārā ietvertu nozīmīgu vides pasākumu juridiskais pamats ir Līguma 11. pants. Saskaņā ar šo prasību Savienības lauku attīstības prioritātes būtu jāīsteno, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus. Savienības centienos sasniegt mērķi aizsargāt un uzlabot vidi, kas izklāstīts Līguma 11. pantā, ir ņemts vērā arī princips “maksā piesārņotājs” (41). Tāpēc nākamajos valsts atbalsta paziņojumos īpaša uzmanība jāpievērš vides jautājumiem. Turpmāk visos valsts atbalsta paziņojumos jāietver novērtējums par to, vai ir paredzams, ka atbalstītā darbība ietekmēs vidi. Gadījumos, kad vide tiek ietekmēta, valsts atbalsta paziņojumos būtu jāietver informācija, kas pierāda, ka atbalsta pasākuma rezultātā netiks pārkāpti piemērojamie Savienības tiesību akti vides aizsardzības jomā. Piemēram, attiecībā uz atbalsta shēmu tādiem ieguldījumiem, kas paredzēti ražošanas apjoma palielināšanai un ir saistīti ar ierobežotu resursu intensīvāku izmantošanu vai piesārņojuma palielināšanos, būs jāpierāda, ka shēmas īstenošanas rezultātā netiks pārkāpti piemērojamie Savienības tiesību akti, tostarp tiesību akti vides aizsardzības jomā (42), un labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA) saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1307/2013 paredzētajām savstarpējās atbilstības prasībām. Ja tiek paziņots valsts atbalsts, kas veido daļu no lauku attīstības programmas, vides aizsardzības prasībai, kas iekļauta šādā valsts atbalsta pasākumā, vajadzētu būt identiskai vides aizsardzības prasībai, kas iekļauta lauku attīstības pasākumā.

(53)

Lai novērtētu, vai valsts atbalsts ir nepieciešams kopīgu interešu mērķa sasniegšanai, vispirms ir jāidentificē risināmā problēma. Valsts atbalstam būtu jābūt vērstam uz situācijām, kurās ar atbalstu var panākt būtisku uzlabojumu, ko tirgus pats nespētu nodrošināt.

(54)

Konkrētos apstākļos valsts atbalsta pasākumi var novērst tirgus nepilnības un tādējādi palīdzēt veicināt tirgu efektīvu darbību un uzlabot konkurētspēju. Turklāt, ja tirgi nodrošina efektīvus rezultātus, bet, no taisnīguma vai kohēzijas aspekta raugoties, tie ir uzskatāmi par nepietiekamiem, valsts atbalstu var izmantot, lai iegūtu vēlamāku un taisnīgāku rezultātu tirgū.

(55)

Šo pamatnostādņu piemērošanas nolūkā Komisija uzskata, ka bez valsts iejaukšanās tirgus nenodrošina vēlamo mērķu sasniegšanu, attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas atbilst šo pamatnostādņu II daļā paredzētajiem konkrētajiem nosacījumiem. Tāpēc šāds atbalsts būtu jāuzskata par vajadzīgu, lai sasniegtu kopīgu interešu mērķus, kā norādīts šo pamatnostādņu I daļas 3.1. iedaļā.

(56)

Ierosinātajam atbalsta pasākumam jābūt tādam, lai to varētu izmantot kā politikas instrumentu attiecīgā politikas mērķa sasniegšanai. Atbalsta pasākumu neuzskatīs par saderīgu, ja tādu pašu pozitīvu devumu KLP un jo īpaši lauku attīstības mērķu sasniegšanā varētu panākt ar citiem mazāk izkropļojošiem politikas instrumentiem vai citiem mazāk izkropļojošiem atbalsta veidiem. Ir svarīgi paturēt prātā, ka darījumdarbības vidē ir iespējami citi minēto mērķu sasniegšanai piemērotāki instrumenti, piemēram, regula, tirgus instrumenti, infrastruktūras attīstīšana un uzlabošana.

(57)

Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos un atbilst šo pamatnostādņu II daļas attiecīgajās iedaļās paredzētajiem konkrētajiem nosacījumiem, ir piemērots politikas instruments.

(58)

Ja dalībvalsts nolemj īstenot lauku attīstības pasākumam līdzīgu atbalsta pasākumu, ko finansē tikai no valsts līdzekļiem, un ja tajā pašā laikā tas pats pasākums ir paredzēts attiecīgajā lauku attīstības programmā, dalībvalstij būtu jāpierāda šāda valsts atbalsta instrumenta priekšrocības salīdzinājumā ar attiecīgo lauku attīstības programmas pasākumu.

(59)

Atbalstu var piešķirt dažādos veidos. Tomēr dalībvalstij būtu jānodrošina atbalsta piešķiršana tādā veidā, kas radītu vismazākos tirdzniecības un konkurences izkropļojumus.

(60)

Ja atbalsta pasākumu ir paredzēts piešķirt kādā no īpašiem veidiem, kas aprakstīti šo pamatnostādņu II daļā, šo pamatnostādņu vajadzībām šādu veidu uzskata par piemērotu atbalsta instrumentu.

(61)

Turklāt attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas līdzfinansēti no ELFLA vai piešķirti kā papildu finansējums šādiem līdzfinansētiem lauku attīstības pasākumiem, Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts attiecīgajā lauku attīstības programmā paredzētajā veidā, ir piemērots atbalsta instruments.

(62)

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu, kas neietilpst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības jomā un tiek piešķirts kā daļa no lauku attīstības programmas vai kā papildu finansējums šādam lauku attīstības pasākumam, – ja atbalsts ir piešķirts veidos, kas sniedz tiešas finansiālas priekšrocības (piemēram, tiešas dotācijas, atbrīvojums no nodokļiem vai to samazinājums, atbrīvojums no sociālās apdrošināšanas iemaksām vai citiem obligātiem maksājumiem u. c.), – dalībvalstij ir jāpierāda, kāpēc nav piemēroti citi, iespējami mazāk kropļojoši atbalsta veidi, piemēram, atmaksājams avanss vai atbalsta veidi, kuru pamatā ir parāda vai pašu kapitāla instrumenti (piemēram, aizdevumi ar zemām procentu likmēm vai procentu atlaides, valsts garantijas vai cita veida kapitāla nodrošinājums ar izdevīgiem nosacījumiem).

(63)

Attiecībā uz mežsaimniecības pasākumiem šo pamatnostādņu II daļas 2.8. iedaļā dalībvalstīm ir jāpierāda, ka ekoloģiskie, aizsardzības un rekreatīvie mērķi, ko tās tiecas sasniegt, nav sasniedzami ar lauku attīstībai līdzīgiem mežsaimniecības pasākumiem, kas izklāstīti šo pamatnostādņu II daļas 2.1. līdz 2.7. nodaļā.

(64)

Attiecībā uz vairākām atbalsta kategorijām, piemēram, atbalstu, kura mērķis ir segt izmaksas par tirgus izpēti, produktu koncepciju un izstrādi un pieteikumu sagatavošanu kvalitātes shēmu atzīšanai, atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, atbalstu konsultāciju pakalpojumiem, atbalstu lauksaimnieku aizvietošanas pakalpojumiem, atbalstu noieta veicināšanas pasākumiem, atbalstu, kura mērķis ir kompensēt dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses un izskaušanas izmaksas, un atbalstu lopkopības nozarei, atbalsts galīgajiem atbalsta saņēmējiem ir jāpiešķir netieši, natūrā, izmantojot subsidētus pakalpojumus. Šādos gadījumos atbalstu izmaksā attiecīgā pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma nodrošinātājam.

(65)

Novērtējot atbalsta pasākuma saderīgumu ar iekšējo tirgu, netiek skarti piemērojamie publiskā iepirkuma noteikumi, pārredzamības un atvērtības principi un nediskriminējoša attieksme pakalpojuma sniedzēja atlases procesā.

(66)

Atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tam ir stimulējoša ietekme. Stimulējoša ietekme rodas, ja atbalsts maina uzņēmuma rīcību tā, lai tas iesaistītos nozares attīstību veicinošās papildu darbībās, kuras tas bez šāda atbalsta neveiktu vai veiktu ierobežotā vai atšķirīgā veidā. Tomēr atbalsts nedrīkst subsidēt darbības izmaksas, kas uzņēmumam rastos jebkurā gadījumā, un tas nedrīkst kompensēt saimnieciskās darbības parastu darījumdarbības risku.

(67)

Ja vien Savienības tiesību aktos vai šajās pamatnostādnēs nav skaidri paredzēti izņēmumi, vienpusēji valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot uzņēmumu finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, produkcijas vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir uzskatāms par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu. Turklāt šāds atbalsts pats par sevi var nelabvēlīgi ietekmēt mehānismus, kas regulē iekšējā tirgus organizāciju.

(68)

Šo pašu iemeslu dēļ Komisija atbalstu, kas atvieglo obligāto standartu ievērošanu, atļaus tikai tad, ja tas atbilst lauku attīstības politikas mērķiem.

(69)

Šo pašu iemeslu dēļ atbalstam, ko piešķir saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 1.2. un 2.8.5. iedaļu, būtu jāaprobežojas ar palīdzību uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un saskaras ar dažādām grūtībām, neraugoties uz to, ka tie ir veikuši atbilstošus pasākumus šādu risku mazināšanai. Valsts atbalsts nedrīkstētu rosināt uzņēmumus uzņemties nevajadzīgu risku. Uzņēmumiem, kas darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, pašiem būtu jānovērš sekas, kuras radījusi neapdomīga ražošanas metožu vai produktu izvēle.

(70)

To pašu iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka atbalstam nav stimulējošas ietekmes uz saņēmēju, ja darbs pie attiecīgā projekta vai darbības sācies, pirms saņēmējs iesniedzis valsts iestādēm pieteikumu atbalsta saņemšanai.

(71)

Atbalsta pieteikumā jānorāda vismaz pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un uzņēmuma lielums, projekta apraksts, tostarp tā īstenošanas vieta, sākuma un beigu datumi, projekta īstenošanai nepieciešamā atbalsta summa un attiecināmās izmaksas.

(72)

Turklāt lieliem uzņēmumiem pieteikumā jāapraksta situācija bez atbalsta piešķiršanas, ko sauc par hipotētisko scenāriju jeb alternatīvu projektu vai darbību, un jāiesniedz dokumentāri pierādījumi, kas apliecinātu pieteikumā aprakstīto hipotētisko scenāriju.

(73)

Saņemot pieteikumu, piešķīrējai iestādei ir jāveic hipotētisko elementu ticamības pārbaude un jāapstiprina, ka atbalstam ir vajadzīgā stimulējošā ietekme. Hipotētisks scenārijs ir ticams tad, ja tas ir patiess un atspoguļo lēmuma pieņemšanas faktorus, kuri dominē laikā, kad saņēmējs pieņem lēmumu par attiecīgo projektu vai darbību.

(74)

Atkāpjoties no (70)–(73) punkta, atbalstu nodokļu atvieglojumu veidā, ko piešķir MVU, uzskata par tādu, kam ir stimulējoša ietekme, ja atbalsta shēma paredz tiesības uz atbalstu saskaņā ar objektīviem kritērijiem un dalībvalstij šajā sakarībā papildu lēmumi nav jāpieņem, un ja atbalsta shēma ir pieņemta un ir spēkā pirms atbalstītā projekta vai darbības uzsākšanas. Pēdējā prasība nav piemērojama pēctecīgu fiskālo shēmu gadījumā, ja uz darbību jau attiecās iepriekšējas shēmas nodokļu atvieglojumu veidā.

(75)

Atkāpjoties no (70)–(74) punkta, stimulējošu ietekmi neprasa vai uzskata, ka šāda ietekme piemīt, šādām šajās pamatnostādnēs aprakstītajām atbalsta kategorijām:

(76)

Papildus iepriekš noteiktajām prasībām attiecībā uz individuāli paziņojamu ieguldījumu atbalstu dalībvalstij ir jāsniedz skaidri pierādījumi, ka atbalstam patiešām ir ietekme uz ieguldījumu izvēli. Lai varētu sagatavot visaptverošu novērtējumu, dalībvalstij ir jāsniedz ne tikai informācija par atbalstīto projektu, bet arī plaši jāapraksta hipotētiskais scenārijs gadījumā, ja neviena publiskā iestāde saņēmējam nepiešķir atbalstu.

(77)

Dalībvalstis tiek aicinātas pamatoties uz dokumentiem, piemēram, oficiāliem valdes dokumentiem, riska novērtējumiem, tostarp ar atrašanās vietu saistīto risku novērtējumiem, finanšu pārskatiem, iekšējiem darījumdarbības plāniem, ekspertu atzinumiem un citiem pētījumiem, kas attiecas uz novērtējamo ieguldījumu projektu. Dokumenti, kuros ir informācija par pieprasījuma prognozēm, izmaksu prognozēm, finanšu prognozēm, dokumenti, kuri ir iesniegti ieguldījumu komitejai un kuros ir iztirzāti dažādi ieguldījumu scenāriji, vai dokumenti, kuri ir sagatavoti finanšu iestādēm, varētu palīdzēt dalībvalstīm pierādīt stimulējošo ietekmi.

(78)

Šajā sakarībā ienesīguma līmeni var novērtēt, izmantojot metodes, kas ir standarta prakse attiecīgajā nozarē un kas var ietvert metodes, ar kurām novērtē projekta neto pašreizējo vērtību (NPV) (43), iekšējo peļņas normu (IRR) (44) vai vidējo peļņu no ieguldītā kapitāla (ROCE). Projekta ienesīgums ir jāsalīdzina ar parastām peļņas normām, ko uzņēmums piemēro citos līdzīga veida ieguldījumu projektos. Ja šīs normas nav pieejamas, projekta ienesīgums jāsalīdzina ar uzņēmuma kapitāla izmaksām kopumā vai ar peļņas normām, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.

(79)

Ja nav zināms konkrēts hipotētiskais scenārijs, stimulējošas iedarbības pastāvēšanu var pieņemt, ja pastāv finansējuma deficīts, tas ir, ja ieguldījumu izmaksas pārsniedz ieguldījuma pamatdarbības peļņas NPV, balstoties uz ex ante darījumdarbības plānu.

(80)

Ja atbalsts nemaina saņēmēja rīcību, veicinot papildu ieguldījumus, tam nav pozitīvas iedarbības uz attiecīgo nozari. Tāpēc atbalstu neapstiprinās gadījumos, ja izrādīsies, ka tie paši ieguldījumi tiktu veikti arī bez atbalsta.

(81)

Atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un laiku apvidos uzskata par samērīgu, ja atbalsta summa vienam saņēmējam ir ierobežota līdz minimumam, kas vajadzīgs plānotā kopīgā mērķa sasniegšanai.

(82)

Lai atbalsts būtu samērīgs, Komisija principā uzskata, ka atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt attiecināmās izmaksas. Tas neskar noteikumus par vides vai citiem publiskiem stimuliem, kas ir skaidri paredzēti šo pamatnostādņu II daļas 1.1.3. un 1.2.2. iedaļā.

(83)

Lai nodrošinātu paredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus, saskaņā ar šīm pamatnostādnēm Komisija atbalstam piemēro arī atbalsta maksimālo intensitāti. Ja atbalsta maksimālo intensitāti nevar noteikt, piemēram, gadījumā, kad piešķir darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai, atbalsta maksimālās summas tiek noteiktas nominālā izteiksmē, lai nodrošinātu atbalsta samērīgumu.

(84)

Ja attiecināmās izmaksas ir pareizi aprēķinātas un ja ir ņemta vērā šo pamatnostādņu II daļā noteiktā atbalsta maksimālā intensitāte vai atbalsta maksimālās summas, samērīguma kritēriju uzskata par izpildītu.

(85)

Atbalsta maksimālā intensitāte un atbalsta summa ir jāaprēķina piešķīrējai iestādei, piešķirot atbalstu. Attiecināmās izmaksas ir jāpamato ar dokumentāriem pierādījumiem, kam ir jābūt skaidriem, precīziem un aktuāliem. Lai aprēķinātu atbalsta intensitāti un attiecināmās izmaksas, ir jāizmanto lielumi, no kuriem nav atvilkti nodokļi vai citas maksas.

(86)

Par pievienotās vērtības nodokli (PVN) nevar pretendēt uz atbalstu, izņemot, ja tas nav atgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem PVN jomā.

(87)

Ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta summa ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents.

(88)

Atbalstu, ko maksā vairākos daļu maksājumos, diskontē atbilstīgi tā vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Attiecināmās izmaksas diskontē atbilstīgi to vērtībai atbalsta piešķiršanas brīdī. Procentu likme, kas izmantojama diskontēšanai, ir diskonta likme, kas piemērojama atbalsta piešķiršanas dienā.

(89)

Ja atbalstu piešķir nodokļu atvieglojumu veidā, atbalsta daļu diskontēšanu veic, pamatojoties uz diskonta likmēm, kas piemērojamas dažādos datumos, kad nodokļu atvieglojums stājas spēkā.

(90)

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu lauku apvidos atbalsta maksimālā intensitāte lieliem ieguldījumu projektiem ir proporcionāli jāsamazina līdz koriģētajai atbalsta summai, kā definēts (35) punkta 31. apakšpunktā. Turklāt lieli ieguldījumu projekti nedrīkst gūt labumu no palielinātas atbalsta intensitātes, kas noteikta MVU.

(91)

Ja saistības saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 1.1.5.1., 1.1.8. un 3.4. iedaļu ir izteiktas citās vienībās nekā Regulas (ES) Nr. 1305/2013 II pielikumā, dalībvalstis drīkst aprēķināt maksājumus, pamatojoties uz attiecīgajām citām vienībām. Šādos gadījumos dalībvalstīm jāpārliecinās par to, ka tiek ievērotas maksimālās gada summas.

(92)

Atbalstu saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 1.1.5.1., 1.1.8., 2.3. un 3.4. iedaļu nevar piešķirt par nosacīto liellopu vienību, izņemot atbalstu par saistībām audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, kā minēts 1.1.5.1. iedaļā. Koeficienti dažādu dzīvnieku kategoriju pārrēķināšanai nosacītajās liellopu vienībās ir noteikti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 īstenošanas akta II pielikumā.

(93)

Dalībvalstis atbalsta summu pasākumiem vai darbību veidiem, kas minēti šo pamatnostādņu II daļas 1.1.5., 1.1.6., 1.1.7., 1.1.8., 2.3., 3.4. un 3.5. iedaļā, var noteikt, pamatojoties uz standarta pieņēmumiem par papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aprēķini un atbilstošais atbalsts: a) ietver tikai tādus elementus, kas ir verificējami, b) pamatojas uz lielumiem, ko noteikuši attiecīgi eksperti, c) skaidri norāda izmantoto lielumu avotus, d) ir diferencēti, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā reģionālos vai vietējos apstākļus un faktisko zemes izmantojumu, un e) neietver elementus, kas saistīti ar ieguldījumu izmaksām.

(94)

Novērtējot atbalsta saderīgumu, Komisija ņems vērā jebkādu apdrošināšanu, kuru atbalsta saņēmējs ir izmantojis vai būtu varējis izmantot. Lai novērstu konkurences izkropļojumu risku, attiecībā uz atbalstu, kura mērķis ir kompensēt zaudējumus, ko nodarījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, atbalsts ar maksimālo atbalsta intensitāti būtu jāpiešķir tikai uzņēmumam, kas nevar noslēgt apdrošināšanas līgumu par šādu zaudējumu segšanu. Tas ir iemesls, kādēļ saņēmēji ir jāmudina noslēgt apdrošināšanas līgumus, kad vien tas iespējams, lai vēl vairāk uzlabotu riska pārvaldību.

(95)

Visā visumā individuāli paziņojamu ieguldījumu atbalstu uzskatīs par ierobežotu līdz minimumam, ja atbalsta summa atbildīs ieguldījuma īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts. Līdzīgi attiecībā uz ieguldījumu atbalstu, ko piešķir lieliem uzņēmumiem saskaņā ar paziņotām shēmām, dalībvalstīm, pamatojoties uz “neto papildu izmaksu pieeju”, ir jānodrošina, ka atbalsta summa nepārsniedz minimumu.

(96)

Atbalsta summa nedrīkstētu pārsniegt minimumu, kas vajadzīgs, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs, piemēram, tā nedrīkstētu palielināt projekta IRR virs parastajām peļņas normām, ko attiecīgais uzņēmums piemērojis citos līdzīgos ieguldījumu projektos, vai – ja šīs normas nav pieejamas – palielināt projekta IRR virs uzņēmuma kopējām kapitāla izmaksām vai peļņas normām, ko parasti novēro attiecīgajā nozarē.

(97)

Attiecībā uz ieguldījumu atbalstu, ko sniedz lieliem uzņēmumiem saskaņā ar paziņotām shēmām, dalībvalstij jānodrošina, ka atbalsta summa atbilst ieguldījuma īstenošanas neto papildu izmaksām attiecīgajā apgabalā, salīdzinot ar hipotētisko scenāriju gadījumam, kad atbalsts netiek sniegts. Par maksimālo ierobežojumu jāizmanto (96) punktā izskaidrotā metode kopā ar atbalsta maksimālo intensitāti.

(98)

Attiecībā uz individuāli paziņojamu ieguldījumu atbalstu Komisija, izmantojot (96) punktā izklāstīto metodi, pārbaudīs, vai atbalsta summa pārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai projekts būtu pietiekami ienesīgs. Aprēķinus, kurus izmanto stimulējošās ietekmes analīzē, var izmantot arī tam, lai novērtētu, vai atbalsts ir samērīgs. Dalībvalstij jāpierāda samērīgums, pamatojoties uz attiecīgu dokumentāciju, kas minēta (77) punktā. Šo prasību nepiemēro ieguldījumu atbalstam, kas saistīts ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(99)

Atbalstu var piešķirt līdztekus no dažādām shēmām vai kumulēt ar ad hoc atbalstu, ja valsts atbalsta kopsumma darbībai vai projektam nepārsniedz šajās pamatnostādnēs noteikto atbalsta maksimālo apjomu.

(100)

Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, var kumulēt ar jebkādu citu valsts atbalstu, ciktāl minētie atbalsta pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas, var kumulēt ar jebkādu citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, tikai tad, ja šādas kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta lielākā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kas piemērojama šāda veida atbalstam saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

(101)

Šo pamatnostādņu II daļas 1.1.2. un 3.3. iedaļā paredzētu atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar jebkādu citu valsts atbalsta pasākumu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas. Atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, kura attiecināmās izmaksas nav nosakāmas, ja netiek pārsniegta lielākā attiecīgā kopējā finansiālā robežvērtība, kas katram konkrētajam gadījumam noteikta šajās pamatnostādnēs vai citās valsts atbalsta pamatnostādnēs, vai Komisijas pieņemtā grupu atbrīvojuma regulā vai lēmumā.

(102)

Valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē nedrīkst kumulēt ar maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) 1305/2013 81. panta 2. punktā un 82. pantā, attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniegtu šajās pamatnostādnēs noteikto.

(103)

Ja Savienības finansējums, ko centralizēti pārvalda Savienības iestādes, aģentūras, kopuzņēmumi vai citas struktūras un kas nav dalībvalsts tiešā vai netiešā kontrolē, tiek kombinēts ar valsts atbalstu, tad, nosakot, vai ir ievērotas paziņošanas robežvērtības un atbalsta maksimālā intensitāte un maksimālie apjomi, ņems vērā tikai valsts atbalstu, ar nosacījumu, ka publiskā finansējuma kopsumma, kas piešķirta attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedz visizdevīgāko finansējuma likmi vai likmes, kas noteiktas piemērojamajos Savienības tiesību aktos.

(104)

Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm atļautu atbalstu nedrīkstētu kumulēt ar jebkādu de minimis atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas kumulēšanas rezultātā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa pārsniegtu šajās pamatnostādnēs noteikto.

(105)

Atbalstu ieguldījumiem, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kā minēts (143) punktā e) apakšpunktā, nedrīkstētu kumulēt ar atbalstu materiālo zaudējumu atlīdzināšanai, kas minēts šo pamatnostādņu 1.2.1.1., 1.2.1.2. un 1.2.1.3. iedaļā.

(106)

Nedrīkstētu pieļaut divkāršu finansējumu attiecībā uz klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 1.1.5.1., 1.1.6., 1.1.8. un 3.5. iedaļu un līdzvērtīgu praksi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantā. Arī ar (724) punktā paredzēto pārskatīšanas klauzulu būtu jānodrošina tas, ka divkāršs finansējums netiek pieļauts.

(107)

Šo pamatnostādņu II daļas 1.1.4. iedaļā minēto darbības sākšanas atbalstu ražotāju grupām un organizācijām, kas darbojas lauksaimniecības nozarē, nedrīkstētu kumulēt ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā paredzēto atbalstu ražotāju grupu un organizāciju izveidei lauksaimniecības nozarē. Šo pamatnostādņu 1.1.2. iedaļā minēto darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai nedrīkstētu kumulēt ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iii) punktā minēto atbalstu darījumdarbības uzsākšanai gados jauniem lauksaimniekiem vai mazo lauku saimniecību attīstībai, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta summa pārsniegtu šajās pamatnostādnēs paredzētās summas.

(108)

Lai atbalsts būtu saderīgs, atbalsta pasākumu negatīvajai ietekmei, kas izpaužas kā konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm, jābūt ierobežotai, un tā jāatsver ar pozitīvu ietekmi, kas izpaužas kā devums kopīgu interešu mērķa sasniegšanā.

(109)

Novērtējot atbalsta pasākuma negatīvo ietekmi, Komisija konkurences izkropļojumu analīzē galveno uzmanību pievērsīs paredzamajai ietekmei, kāda atbalstam lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos būs uz konkurenci starp uzņēmumiem ietekmētajos produktu tirgos (45).

(110)

Pirmkārt, ja atbalsts ir pareizi orientēts, samērīgs un sedz tikai neto papildu izmaksas, atbalsta negatīvā ietekme ir mazināta un risks, ka atbalsts varētu pārmērīgi kropļot konkurenci, būs mazāks. Otrkārt, Komisija nosaka atbalsta maksimālo intensitāti. Tā ir saderīguma pamatprasība, kuras mērķis ir nepieļaut valsts atbalsta izmantošanu projektos, kuros attiecība starp atbalsta summu un attiecināmajām izmaksām tiek uzskatīta par ļoti augstu un tādu, kura varētu būt īpaši kropļojoša. Parasti, jo lielāka ir pozitīvā ietekme, ko atbalstītais projekts varētu radīt, un jo lielāka ir iespējamā vajadzība pēc atbalsta, jo lielāka ir arī atbalsta intensitātes maksimālā robežvērtība.

(111)

Tomēr arī tad, ja atbalsts ir nepieciešams un samērīgs, saņēmēju rīcība atbalsta rezultātā var mainīties, kropļojot konkurenci. Tas vairāk attiecas uz lauksaimniecības nozari, kura no citiem tirgiem atšķiras ar primārās lauksaimnieciskās ražošanas īpašo struktūru, kam ir raksturīgs liels skaits iesaistītu mazo uzņēmumu. Šādos tirgos konkurences izkropļojumu risks ir liels pat tad, ja tiek piešķirtas tikai nelielas atbalsta summas.

(112)

Atbalsts lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos var izraisīt pamatā divu veidu potenciālos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Tie ir produktu tirgus izkropļojumi un atrašanās vietas ietekme. Abi veidi var izraisīt līdzekļu piešķiršanas neefektivitāti, mazinot iekšējā tirgus saimniecisko sniegumu, un sadales problēmas, jo atbalsts iespaido saimnieciskās darbības sadalījumu starp reģioniem.

(113)

Principā, ņemot vērā atbalsta pozitīvo ietekmi uz nozares attīstību, Komisija uzskata, ka tādā gadījumā, ja atbalsts atbilst nosacījumiem un nepārsniedz attiecīgo atbalsta maksimālo intensitāti, kas noteikta šo pamatnostādņu II daļas piemērojamajās iedaļās, atbalsta negatīvā ietekme uz konkurenci un tirdzniecību ir samazināta līdz minimumam.

(114)

Tomēr, tā kā ieguldījumu atbalstam uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, un uzņēmumiem, kas darbojas citās nozarēs, piemēram, pārtikas pārstrādes nozarē (46), mēdz būt līdzīga kropļojoša ietekme uz konkurenci un tirdzniecību, vispārīgie konkurences politikas apsvērumi par ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību būtu jāpiemēro vienādi visām minētajām nozarēm. Tāpēc attiecībā uz ieguldījumu atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādē un lauksaimniecības produktu tirdzniecībā, mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos ir jāievēro (115)–(127) punktā aprakstītie nosacījumi.

(115)

Atbalsta shēmas nedrīkst radīt būtiskus konkurences un tirdzniecības izkropļojumus. Proti, pat tajos gadījumos, kad atsevišķa atbalsta radītos izkropļojumus var uzskatīt par nelieliem (ja visi nosacījumi par ieguldījumu atbalstu ir ievēroti), kumulatīvi shēmas joprojām var radīt lielus izkropļojumus. Šādi izkropļojumi var skart produktu tirgus, radot vai palielinot pārprodukciju vai izveidojot, palielinot vai saglabājot dažu saņēmēju būtisku ietekmi tirgū tādā veidā, kas negatīvi ietekmēs dinamiskus stimulus. Atbalsts, kas pieejams saskaņā ar ieguldījumu atbalsta shēmām, var arī būtiski mazināt saimniecisko darbību citos Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) apgabalos. Ja ieguldījumu atbalsta shēma ir vērsta uz konkrētām nozarēm, šādu izkropļojumu risks ir vēl izteiktāks.

(116)

Tāpēc attiecīgajai dalībvalstij ir jāpierāda, ka jebkāda negatīva ietekme tiks ierobežota līdz minimumam, ņemot vērā, piemēram, attiecīgo projektu lielumu, atbalsta atsevišķās un kumulatīvās summas, paredzamos saņēmējus, kā arī mērķnozaru specifiku. Lai Komisija varētu novērtēt iespējamo negatīvo ietekmi, dalībvalsts ir aicināta iesniegt jebkuru tās rīcībā esošu ietekmes novērtējumu, kā arī ex post novērtējumus, kas veikti līdzīgām iepriekšējām shēmām.

(117)

Izvērtējot individuāla ieguldījumu atbalsta negatīvo ietekmi, Komisija īpaši ņem vērā negatīvo ietekmi, kas saistīta ar pārprodukcijas radīšanu tirgos, kuros vērojama lejupslīde, aizkavēšanu iziet no tirgus un būtisku ietekmi tirgū. Šī negatīvā ietekme ir aprakstīta turpmāk (118)–(127) punktā, un tā jāatsver ar atbalsta pozitīvo ietekmi.

(118)

Lai apzinātu un novērtētu iespējamos konkurences un tirdzniecības izkropļojumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz pierādījumi, kas ļauj Komisijai noteikt attiecīgos produktu tirgus (tas ir, produktus, ko iespaido atbalsta saņēmēja rīcības maiņa) un apzināt skartos konkurentus un klientus/patērētājus.

(119)

Lai novērtētu minētos iespējamos izkropļojumus, Komisija izmanto dažādus kritērijus, tādus kā attiecīgā produkta tirgus struktūra, tirgus attīstība (sarūkošs vai augošs tirgus), atbalsta saņēmēju atlases process, šķēršļi, ar kuriem jāsaskaras, ienākot tirgū un aizejot no tā, un produktu diferenciācija.

(120)

Ja uzņēmums sistemātiski paļaujas uz valsts atbalstu, tā varētu būt norāde, ka uzņēmums nav spējīgs patstāvīgi izturēt konkurenci vai ka tas saņem pārmērīgas priekšrocības salīdzinājumā ar saviem konkurentiem.

(121)

Komisija nošķir divus galvenos faktorus, kas varētu negatīvi ietekmēt produktu tirgus:

(122)

Lai novērtētu to, vai atbalsts var palīdzēt radīt vai saglabāt neefektīvas tirgus struktūras, Komisija ņems vērā projekta radīto papildu ražošanas jaudu un to, vai tirgus darbības radītāji ir neapmierinoši.

(123)

Ja attiecīgais tirgus aug, parasti ir mazāk iemeslu raizēties par atbalsta negatīvu ietekmi uz dinamiskiem stimuliem vai to, ka tas radīs pārmērīgus šķēršļus aiziešanai no tirgus vai ienākšanai tirgū.

(124)

Lielākas raizes ir pamatotas tādos gadījumos, kad vērojama tirgu lejupslīde. Šajā sakarībā Komisija nošķir gadījumus, kad ilgtermiņa perspektīvā attiecīgajā tirgū ir vērojama strukturāla lejupslīde (t. i., pieauguma rādītājs ir negatīvs), un gadījumus, kad attiecīgajā tirgū ir vērojama relatīva lejupslīde (t. i., pieauguma rādītājs ir pozitīvs, bet nepārsniedz standarta pieauguma rādītāju).

(125)

To, vai tirgus darbības rādītāji ir neapmierinoši, parasti nosaka, salīdzinot ar EEZ IKP pēdējos trijos gados pirms projekta sākšanas (standarta rādītājs); to var noteikt arī, balstoties uz plānotajiem izaugsmes rādītājiem nākamajos trijos līdz piecos gados. Indikatori varētu būt attiecīgā tirgus paredzamā izaugsme nākotnē un attiecīgi paredzamie jaudas izmantošanas rādītāji, kā arī iespējamā jaudas palielināšanas ietekme uz konkurentiem, kura rodas, mainoties cenām un peļņas normām.

(126)

Dažos gadījumos produktu tirgus izaugsmes novērtēšana EEZ var nebūt piemērota, lai pilnībā novērtētu atbalsta ietekmi, jo īpaši tad, ja ģeogrāfiski tirgus ir pasaules mēroga tirgus. Šādos gadījumos Komisija ņems vērā atbalsta ietekmi uz attiecīgajām tirgus struktūrām, jo īpaši tā iespēju izspiest EEZ ražotājus no tirgus.

(127)

Lai izvērtētu būtisku ietekmi tirgū, Komisija ņems vērā saņēmēja stāvokli tirgū laikposmā pirms atbalsta saņemšanas un gaidāmo stāvokli tirgū pēc ieguldījuma pabeigšanas. Komisija ņems vērā saņēmēja tirgus daļu, kā arī tā konkurentu tirgus daļas un citus attiecīgus faktorus, tostarp, piemēram, tirgus struktūru, vērtējot koncentrāciju tirgū, iespējamos šķēršļus ienākšanai tirgū (47), pirktspēju (48) un šķēršļus darbības paplašināšanai tirgū vai aiziešanai no tā.

(128)

Dalībvalstīm jānodrošina, ka valsts atbalstam veltītā valsts vai reģionāla līmeņa tīmekļa vietnē tiek publicēta šāda informācija:

(129)

Attiecībā uz shēmām nodokļu atvieglojumu veidā informāciju par individuālā atbalsta summu var norādīt šādos diapazonos (EUR miljonos): 0,06–0,5 tikai attiecībā uz primāro lauksaimniecisko ražošanu, 0,5–1, 1–2, 2–5, 5–10, 10–30, 30 un vairāk.

(130)

Kad individuālā atbalsta piešķīrums ietilpst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 darbības jomā un tiek līdzfinansēts no ELFLA vai piešķirts kā valsts papildu finansējums šādiem līdzfinansētiem pasākumiem, attiecīgā dalībvalsts var nolemt to nepublicēt valsts atbalsta tīmekļa vietnē, kas minēta (128) punktā, ja šis individuālā atbalsta piešķīrums jau ir publicēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111., 112. un 113. pantu. Šādā gadījumā dalībvalstij valsts atbalsta tīmekļa vietnē, kas minēta (128) punktā, jāievieto atsauce uz tīmekļa vietni, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 111. pantā.

(131)

Šāda informācija jāpublicē pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu, jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai bez ierobežojumiem jābūt pieejamai plašai sabiedrībai (49). Dalībvalstīm tiks prasīts publicēt iepriekš minēto informāciju ne agrāk kā 2016. gada 1. jūlijā (50).

(132)

Lai nodrošinātu pārredzamību, dalībvalstīm jānodrošina ziņošana un pārskatīšana, kā prasīts šo pamatnostādņu III daļas 2. nodaļā.

(133)

Šo iedaļu piemēro tādiem ieguldījumiem lauku saimniecībās, kas ir saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, ieguldījumiem, kas ir saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un ar lauksaimniecības produktu tirdzniecību.

(134)

Visu veidu ieguldījumu atbalstam saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 1.1.1.1., 1.1.1.2., 1.1.1.3. un 1.1.1.4. iedaļu ir jāatbilst šādam kritērijam: ja tirgus kopīgā organizācija, tostarp tiešā atbalsta shēmas, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF), nosaka ražošanas ierobežojumus vai Savienības atbalsta limitus atsevišķu uzņēmumu, saimniecību vai pārstrādes rūpnīcu līmenī, valsts atbalstu nevar saņemt par ieguldījumiem, kuru rezultātā ražošanas apjoms palielinātos tā, ka pārsniegtu minētos ierobežojumus vai limitus.

(135)

Komisija atbalstu ieguldījumiem materiālajos vai nemateriālajos lauku saimniecību aktīvos, kas ir saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, vispārīgajam nosacījumam, kas attiecībā uz ieguldījumu atbalstu noteikts šo pamatnostādņu (134) punktā, un šādiem nosacījumiem.

(136)

Šo iedaļu piemēro ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos lauku saimniecību aktīvos, kas ir saistīti ar primāro lauksaimniecisko ražošanu. Ieguldījumu veic viens vai vairāki saņēmēji, vai arī tas ir saistīts ar materiālajiem vai nemateriālajiem aktīviem, kurus izmanto viens vai vairāki saņēmēji.

(137)

Šo iedaļu piemēro arī ieguldījumiem materiālajos un nemateriālajos aktīvos, kas ir saistīti ar biodegvielu ražošanu vai enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem saimniecībās un atbilst šādiem nosacījumiem:

(138)

Ja vairākas lauku saimniecības veic ieguldījumu enerģijas ražošanā no atjaunojamiem energoresursiem ar mērķi apmierināt savas enerģijas patēriņa vajadzības vai biodegvielu ražošanai saimniecībās, gada vidējais patēriņš tiek summēts līdz apjomam, kas ir līdzvērtīgs visu saņēmēju gada vidējam patēriņam.

(139)

Dalībvalstīm jāpieprasa, lai ieguldījumi atjaunojamo energoresursu infrastruktūrā, kuri patērē vai ražo enerģiju, atbilstu energoefektivitātes minimālajiem standartiem, ja valsts līmenī pastāv šādi standarti.

(140)

Ieguldījumi iekārtās, kuru galvenais mērķis ir elektroenerģijas ražošana no biomasas, nav atbalsttiesīgi, ja vien netiek izmantota siltumenerģijas minimālā procentuālā daļa, kas jānosaka dalībvalstīm.

(141)

Dalībvalstīm attiecībā uz dažādiem iekārtu veidiem ir jānosaka maksimālo procentuālo daļu robežvērtības, ko piemēro labībai un citiem cieti saturošiem kultūraugiem, cukuru saturošiem kultūraugiem un eļļas kultūraugiem, no kuriem ražo bioenerģiju, tostarp biodegvielu. Atbalsts bioenerģijas projektiem drīkst attiekties tikai uz bioenerģiju, kas atbilst piemērojamajiem ilgtspējas kritērijiem, kuri noteikti Savienības tiesību aktos, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK 17. panta 2.–6. punktā.

(142)

Ja iekārtas ražošanas jauda pārsniedz saņēmēja vai saņēmēju gada vidējo patēriņu, kā minēts šo pamatnostādņu (137) un (138) punktā, dalībvalstīm ir jāievēro nosacījumi, kas izklāstīti Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam, ja vien šāds atbalsts nav atbrīvots no paziņošanas pienākuma.

(143)

Ar ieguldījumu jātiecas sasniegt vismaz vienu no šādiem mērķiem:

(144)

Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas:

(145)

Atbalstu nedrīkst piešķirt par:

(146)

Atkāpjoties no (145) punkta c) apakšpunkta, atbalstu var piešķirt par dzīvnieku iegādi, kas veikta šo pamatnostādņu (143) punkta e) apakšpunktā minētā mērķa labad.

(147)

Atkāpjoties no (145) punkta c) apakšpunkta, atbalstu par vaislas dzīvnieku iegādi ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanai var piešķirt tad, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

(148)

Atkāpjoties no (145) punkta d) apakšpunkta, atbalstu par standartu ievērošanu var piešķirt tikai ar šādiem nosacījumiem:

(149)

Attiecībā uz apūdeņošanu jaunās un esošās apūdeņojamās platībās par attiecināmajām izmaksām tiks uzskatītas tikai tādu ieguldījumu izmaksas, kas atbilst šādiem nosacījumiem

(150)

Lai noteiktu apūdeņotās platības neto pieaugumu, par apūdeņotām platībām var uzskatīt platības, kuras nav apūdeņotas, bet kurās vēl nesenā pagātnē darbojās apūdeņošanas iekārta, un kuras dalībvalstīm ir jānosaka un jāpamato.

(151)

Attiecībā uz apūdeņošanu atbalstu no 2017. gada 1. janvāra var izmaksāt vienīgi tās dalībvalstis, kas saistībā ar upes baseina apgabalu, kurā paredzēts veikt ieguldījumus, nodrošina dažādo ūdens izmantojumu ieguldījumu ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšanā lauksaimniecības nozarē saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 9. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā minētās atgūšanas sociālo, vides un ekonomisko ietekmi, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus.

(152)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:

(153)

Atbalsta intensitātes likmes, kas minētas (152) punktā, var palielināt par 20 procentpunktiem ar nosacījumu, ka maksimālais apvienotais atbalsts nepārsniedz 90 % attiecībā uz:

(154)

Neienesīgiem ieguldījumiem, kas minēti (143) punkta d) apakšpunktā, un ieguldījumiem ražošanas potenciāla atjaunošanai, kas minēti (143) punkta e) apakšpunktā, atbalsta maksimālā intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(155)

Ieguldījumiem ar (143) punkta e) apakšpunktā minētajiem profilaktiskajiem mērķiem atbalsta maksimālā intensitāte nedrīkst pārsniegt 80 %. Tomēr to var palielināt līdz 100 %, ja ieguldījumu kolektīvi veic vairāki saņēmēji.

(156)

Atbalstu ieguldījumiem tāda kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, kas atrodas lauku saimniecībā, Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, šo pamatnostādņu (134) punktā izklāstītajiem vispārīgajiem nosacījumiem par ieguldījumu atbalstu un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(157)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(158)

Atbalsts jāpiešķir attiecībā uz kultūras un dabas mantojumu dabas ainavu un ēku veidā, ko dalībvalsts kompetentās publiskās iestādes ir oficiāli atzinušas par kultūras vai dabas mantojumu.

(159)

Šādas izmaksas, kas paredzētas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai, ir attiecināmās izmaksas:

(160)

Piemēro šādu atbalsta intensitāti:

(161)

Atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar lauku saimniecības ēku pārvietošanu, Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, (134) punktā vispārīgajiem nosacījumiem par ieguldījumu atbalstu un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(162)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(163)

Lauku saimniecības ēkas pārvietošana jāveic sabiedrības interesēs. Sabiedrības intereses, uz kurām atsaucas, lai pamatotu atbalsta piešķiršanu saskaņā ar šo iedaļu, jānorāda attiecīgās dalībvalsts attiecīgajos noteikumos.

(164)

Piemēro šādu atbalsta intensitāti:

(165)

Atbalstu ieguldījumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, (134) punktā izklāstītajiem vispārīgajiem nosacījumiem par ieguldījumu atbalstu un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(166)

Lai stimulētu pāreju uz modernāku veidu biodegvielu ražošanu, kā tas paredzēts horizontālajos noteikumos par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, atbalstu saskaņā ar šo iedaļu nedrīkstētu piešķirt no pārtikas kultūraugiem ražotām biodegvielām.

(167)

Šī iedaļa attiecas uz atbalstu ieguldījumiem materiālos un nemateriālos aktīvos, kas ir saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kā minēts (35) punkta 11. apakšpunktā un (35) punkta 12. apakšpunktā.

(168)

Dalībvalstis var piešķirt atbalstu ieguldījumiem, kas ir saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību, ja atbalsts atbilst visiem nosacījumiem, kas izklāstīti vienā no šādiem atbalstu reglamentējošiem dokumentiem:

(169)

Par attiecināmām izmaksām atbilstīgi (168) punkta c) apakšpunktam uzskatāmas tikai šādas izmaksas:

(170)

Šādas izmaksas nav attiecināmās izmaksas:

(171)

Atbalsta maksimālā intensitāte saskaņā ar šīm pamatnostādnēm nedrīkst pārsniegt:

(172)

Atbalsta likmes, kas minētas (171) punktā, var palielināt par 20 procentpunktiem ar nosacījumu, ka atbalsta maksimālā intensitāte nepārsniedz 90 % attiecībā uz darbībām:

(173)

Individuāls atbalsts, kas pārsniedz (37) punkta a) apakšpunktā minēto paziņošanas robežvērtību, jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

(174)

Darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(175)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(176)

Atbalstu piešķir gados jauniem lauksaimniekiem, kuri atbilst definīcijai šo pamatnostādņu (35) punkta 29. apakšpunktā un kuriem ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, vai mazām lauku saimniecībām. Mazo lauku saimniecību definīcija jāizstrādā dalībvalstīm, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un tajā jāiekļauj tikai mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi.

(177)

Dalībvalstīm jānosaka maksimālā un minimālā robežvērtība, kas ļauj saņemt atbalstu, kā lauku saimniecības ražošanas potenciāls, kas aprēķināts kā standarta produkcija atbilstoši Komisijas Regulas (EK) Nr. 1242/2008 (54) 5. pantam, vai šāda potenciāla ekvivalents, kas ļauj saņemt darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem un mazo lauku saimniecību attīstībai. Minimālajai robežvērtībai, kas ļauj saņemt darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem, jābūt augstākai par maksimālo robežvērtību, kas ļauj saņemt atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai.

(178)

Ja atbalstu piešķir gados jaunam lauksaimniekam, kurš lauku saimniecību dibina kā juridisku personu, gados jaunajam lauksaimniekam jānodrošina efektīva un ilgstoša juridiskās personas kontrole attiecībā uz lēmumiem par pārvaldīšanu, ieņēmumiem un finansiālo risku. Ja juridiskās personas kapitāla daļu turētāji vai juridiskās personas vadībā ir vairākas fiziskas personas, tostarp personas, kas nav gados jaunie lauksaimnieki, gados jaunajam lauksaimniekam jāspēj veikt šādu faktisku un ilgstošu juridiskās personas kontroli vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām. Ja juridisko personu vienpersoniski vai kopīgi ar citām personām kontrolē cita juridiskā persona, minētās prasības jāpiemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo citu juridisko personu.

(179)

Atbalsts jāpiešķir ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ir iesniegts darījumdarbības plāns, kura īstenošana jāsāk deviņu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu.

(180)

Attiecībā uz atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem darījumdarbības plānā jāparedz, ka saņēmējam 18 mēnešus no darbības sākšanas dienas jāatbilst aktīva lauksaimnieka definīcijai, kas sniegta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. pantā.

(181)

Gados jauniem lauksaimniekiem, kuriem nav atbilstošu profesionālo prasmju un kompetenču, ir tiesības saņemt atbalstu ar nosacījumu, ka viņi apņemas iegūt minētās profesionālās prasmes un kompetences 36 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu. Minētā apņemšanās jāiekļauj darījumdarbības plānā.

(182)

Darījumdarbības plānā jāapraksta vismaz:

(183)

Atbalsts jāpiešķir vai jāizmaksā vismaz divās daļās vai divos maksājumos ne ilgāk kā piecu gadu laikposmā. Gados jauniem lauksaimniekiem pēdējo atbalsta daļu vai pēdējo atbalsta maksājumu izmaksā tikai tad, ja ir pareizi īstenots (179) punktā minētais darījumdarbības plāns.

(184)

Atbalsta maksimālais apjoms nedrīkst pārsniegt EUR 70 000 gados jaunam lauksaimniekam un EUR 15 000 mazajai lauku saimniecībai. Dalībvalstīm jānosaka gados jauniem lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta summa, ņemot vērā arī sociālekonomisko situāciju attiecīgajā apgabalā.

(185)

Atbalstu lauku saimniecību nodošanai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(186)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un kas neatgriezeniski nodot visu savu lauku saimniecību citam uzņēmumam, kurš arī nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(187)

Atbalstu piešķir uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļu, un kuriem atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā bija šādas tiesības vismaz vienu gadu, un kuri apņemas neatgriezeniski nodot visu savu lauku saimniecību un atbilstošās maksājumtiesības citam uzņēmumam.

(188)

Atbalsts jāizmaksā kā ikgadējs maksājums vai kā vienreizējs maksājums.

(189)

Atbalsts jāizmaksā no lauku saimniecības nodošanas dienas līdz 2020. gada 31. decembrim.

(190)

Atbalsts atbilst 120 % no ikgadējā maksājuma, ko saņēmējs ir tiesīgs saņemt saskaņā ar mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu.

(191)

Komisijai ir labvēlīga nostāja pret darbības sākšanas atbalstu ražotāju grupām un ražotāju organizācijām, jo tas stimulē lauksaimnieku apvienošanos. Tāpēc darbības sākšanas atbalstu ražotāju grupām un ražotāju organizācijām tā uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja šāds atbalsts atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(192)

Šo iedaļu piemēro visai lauksaimniecības nozarei (55).

(193)

Tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai tām ražotāju grupām vai organizācijām, kuras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, pamatojoties uz iesniegto darījumdarbības plānu.

(194)

Darbības sākšanas atbalsts jāpiešķir, uzliekot dalībvalstij par pienākumu pārliecināties par to, ka piecu gadu laikā no ražotāju grupas vai organizācijas oficiālās atzīšanas dienas darījumdarbības plāna mērķi ir sasniegti.

(195)

Ražotāju grupas vai organizācijas nolīgumiem, lēmumiem un saskaņotajām darbībām jāatbilst konkurences noteikumiem, ko piemēro, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 206.–210. pantu.

(196)

Ražotāju grupām vai organizācijām paredzēta darbības sākšanas atbalsta piešķiršanas alternatīva ir atbalsts, kas nepārsniedz tādu pašu kopsummu un ko var piešķirt tieši ražotājiem, lai kompensētu viņu ieguldījumu grupu vai organizāciju darbības izmaksu segšanā pirmajos piecos gados pēc grupas vai organizācijas izveidošanas.

(197)

Dalībvalstis var turpināt piešķirt darbības sākšanas atbalstu ražotāju grupām pat pēc tam, kad tās ir atzītas par ražotāju organizācijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 nosacījumiem.

(198)

Atbalsts jāpiešķir tikai tām ražotāju grupām un ražotāju organizācijām, kas atbilst MVU definīcijai (56). Valsts atbalstu tādu izmaksu segšanai, uz ko attiecas šī iedaļa, Komisija neatļaus piešķirt lieliem uzņēmumiem (57).

(199)

Uz atbalsta shēmām, kas atļautas saskaņā ar šo iedaļu, attieksies nosacījums, ka tās ir jākoriģē, lai ņemtu vērā visas izmaiņas regulās, kuras reglamentē lauksaimniecības tirgu kopīgo organizāciju.

(200)

Attiecināmās izmaksas var ietvert maksu par piemērotu telpu īri, biroja aprīkojuma – tostarp datortehnikas un programmatūras – iegādi, administratīvā personāla izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un juridiskās un administratīvās izmaksas. Iegādājoties telpas, attiecināmās izmaksas nedrīkst pārsniegt nomas izmaksas atbilstīgi tirgus cenām.

(201)

Atbalstu nedrīkst piešķirt:

(202)

Atbalsts jāizmaksā kā vienotas likmes atbalsts ikgadēju maksājumu veidā pirmajos piecos gados no dienas, kurā kompetentā iestāde, pamatojoties uz ražotāju grupas vai organizācijas darījumdarbības plānu, ir oficiāli atzinusi ražotāju grupu vai organizāciju. Dalībvalstīm jāizmaksā pēdējā daļa tikai pēc tam, kad tās ir pārliecinājušās par darījumdarbības plāna pareizu īstenošanu.

(203)

Atbalsts, ko piešķir ražotāju grupām vai organizācijām, lai segtu izdevumus, kas nav saistīti ar darbības sākšanas izmaksām, piemēram, ieguldījumiem vai noieta veicināšanas pasākumiem, tiks vērtēts saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē šāda veida atbalstu.

(204)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(205)

Atbalsta kopējā summa nedrīkst pārsniegt EUR 500 000. Atbalsts pakāpeniski jāsamazina.

(206)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(207)

Atbalstu agrovides un klimata saistībām Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(208)

Šī iedaļa attiecas uz atbalstu uzņēmumiem un šādu uzņēmumu grupām, kas brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kuras nozīmē vienas vai vairākas agrovides un klimata saistības, kas jāpilda lauksaimniecības zemē, kura jādefinē dalībvalstīm un kura ietver šo pamatnostādņu (35) punkta 50. apakšpunktā definēto lauksaimniecības platību, bet neaprobežojas tikai ar to.

(209)

Pasākuma mērķim jābūt saglabāt lauksaimniecības praksi, kas labvēlīgi ietekmē vidi un klimatu, kā arī veicināt vajadzīgās izmaiņas šādā lauksaimniecības praksē.

(210)

Atbalsts sedz tikai tās brīvprātīgās saistības, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, attiecīgos kritērijus un darbību minimumu, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktu, un attiecīgo prasību minimumu, kas piemērojams mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanai, kā arī citas attiecīgas obligātās prasības, kas paredzētas valsts tiesību aktos. Visi šādi obligātie standarti un prasības jānosaka un jāapraksta Komisijai iesniedzamajā paziņojumā.

(211)

Dalībvalstīm jātiecas nodrošināt to, ka uzņēmumiem, kuri apņemas veikt darbības saskaņā ar šo pasākumu, tiek nodrošinātas to īstenošanai vajadzīgās zināšanas un informācija, piemēram, sniedzot ar saistībām saistītas ekspertu konsultācijas un/vai atbalstu saskaņā ar šo pasākumu piešķirot ar nosacījumu, ka izieta attiecīga apmācība.

(212)

Saistības saskaņā ar šo pasākumu jāuzņemas uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem. Tomēr, ja tas nepieciešams vēlamo vides ieguvumu sasniegšanai vai saglabāšanai, dalībvalstis konkrētiem saistību veidiem var noteikt ilgāku periodu, tostarp paredzot iespēju tās katru gadu pagarināt pēc sākotnējā perioda beigām (58). Jaunām saistībām, kas seko uzreiz pēc saistībām, kuras īstenotas sākotnējā periodā, dalībvalstis var noteikt īsāku laikposmu.

(213)

Attiecīgā gadījumā jāievēro noteikumi, kas attiecībā uz platībatkarīgajiem maksājumiem izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 47. pantā un ikvienā saskaņā ar minēto pantu pieņemtajā deleģētajā aktā.

(214)

Atbalstu agrovides un klimata saistībām citiem zemes apsaimniekotājiem un citām saņēmēju grupām, kas nav uzņēmumi, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, var piešķirt saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 3.4. iedaļu.

(215)

Agrovides un klimata pasākumam atbilstošajām saistībām ekstensificēt lopkopību jāatbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

(216)

Attiecībā uz agrovides un klimata pasākumam atbilstošajām saistībām audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, vai saglabāt augu ģenētiskos resursus, kuriem draud ģenētiskā erozija, jāprasa:

(217)

Atbalsttiesīgi ir šādu sugu lauksaimniecības dzīvnieki: liellopi, aitas, kazas, zirgu dzimtas dzīvnieki, cūkas un putni.

(218)

Vietējās šķirnes uzskatīs par tādām, kam draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi un ja minētie nosacījumi ir arī aprakstīti un iekļauti Komisijai iesniedzamajā paziņojumā:

(219)

Augu ģenētiskos resursus uzskatīs par ģenētiskās erozijas apdraudētiem ar nosacījumu, ka Komisijai iesniedzamajā paziņojumā ir aprakstīti un iekļauti pietiekami ģenētiskās erozijas pierādījumi, kuri pamatoti ar zinātnisko pētījumu rezultātiem vai rādītājiem, kas liecina par tradicionālo/primitīvo vietējo šķirņu un to populācijas daudzveidības samazināšanos un attiecīgā gadījumā par izmaiņām dominējošajā lauksaimniecības praksē vietējā līmenī.

(220)

Atbalstu ģenētisko resursu saglabāšanai un to ilgtspējīgai izmantošanai un attīstībai lauksaimniecībā var piešķirt par darbībām, uz kurām neattiecas šīs iedaļas (208)–(219) punkta noteikumi.

(221)

Atbalsts – izņemot (220) punktā minēto atbalstu darbībām, kas paredzētas ģenētisko resursu saglabāšanai – pilnībā vai daļēji kompensē no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus. Atbalsts jāpiešķir katru gadu.

(222)

Pienācīgi pamatotos gadījumos atbalstu darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu, var piešķirt kā vienotas likmes maksājumu vai kā vienreizēju maksājumu par vienu vienību attiecībā uz saistībām atteikties no teritoriju komerciālas izmantošanas, un to aprēķina, pamatojoties uz radītajām papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem.

(223)

Vajadzības gadījumā atbalsts var segt arī darījuma izmaksas, kuras nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par agrovides un klimata saistībām. Ja saistības uzņemas uzņēmumu grupas, maksimālajam apmēram jābūt 30 %.

(224)

Tomēr, ja dalībvalsts vēlas kompensēt darījuma izmaksas, kas radušās, uzņemoties agrovides un klimata saistības, tai jāsniedz šādu izmaksu pārliecinoši pierādījumi, piemēram, jāuzrāda izmaksu salīdzinājums ar tiem uzņēmumiem, kuri šādas saistības nav uzņēmušies. Tāpēc Komisija parasti neatļaus valsts atbalstu darījuma izmaksām, kas saistītas ar tādu saistību turpināšanu, kuru uzņemšanās notikusi jau iepriekš, ja vien dalībvalsts nepierāda, ka šādas izmaksas joprojām rodas vai ka ir radušās jaunas darījuma izmaksas.

(225)

Ja darījuma izmaksas aprēķina, pamatojoties uz vidējām izmaksām un/vai vidējām lauku saimniecībām, dalībvalstīm jāpierāda, ka nav izmaksāta pārmērīga kompensācija, jo īpaši lieliem uzņēmumiem. Lai aprēķinātu kompensāciju, dalībvalstīm jāņem vērā tas, vai attiecīgās darījuma izmaksas ir radušās vienam uzņēmumam vai par vienu hektāru.

(226)

Saskaņā ar šo pasākumu nevar piešķirt atbalstu saistībām, uz kurām attiecas bioloģiskās lauksaimniecības pasākums, kas noteikts šo pamatnostādņu II daļas 1.1.8. iedaļā.

(227)

Atbalsts ģenētisko resursu saglabāšanai lauksaimniecībā sedz šādu darbību izmaksas:

(228)

Atbalsts – izņemot (220) punktā minēto atbalstu darbībām, kas paredzētas ģenētisko resursu saglabāšanai – nedrīkst pārsniegt šādas maksimālās summas: EUR 600 par viengadīgu kultūraugu hektāru gadā; EUR 900 par īpašu daudzgadīgu kultūraugu hektāru gadā; EUR 450 par citiem zemes izmantojumiem atvēlētu hektāru gadā; EUR 200 par nosacīto liellopu vienību gadā par vietējām šķirnēm, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā.

(229)

Pienācīgi pamatotos gadījumos šīs summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato Komisijai iesniedzamajā paziņojumā.

(230)

Meža ģenētisko resursu saglabāšanai lauksaimniecībā atbalsts nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.

(231)

Atbalstu dzīvnieku labturības saistībām Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(232)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu un kas brīvprātīgi uzņemas veikt darbības, kuras nozīmē vienas vai vairākas dzīvnieku labturības saistības, un kas ir aktīvie lauksaimnieki.

(233)

Atbalsts attiecas tikai uz tām saistībām, kas pārsniedz attiecīgos obligātos standartus, kuri noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, un citas attiecīgās obligātās prasības. Šīs attiecīgās prasības jānosaka un jāapraksta Komisijai iesniedzamajā paziņojumā.

(234)

Dzīvnieku labturības saistībām, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu, jānodrošina augstāka līmeņa ražošanas metožu standarti kādā no šīm jomām:

(235)

Dzīvnieku labturības saistības jāuzņemas uz laikposmu no viena līdz septiņiem gadiem ar iespēju tās atjaunot.

(236)

Līgumu var arī atjaunot automātiski, ja līgumā ir paredzēti attiecīgi noteikumi. Dalībvalstīm saskaņā ar attiecīgajiem valsts noteikumiem jāizveido dzīvnieku labturības saistību atjaunošanas mehānisms. Par šādu mehānismu jāpaziņo Komisijai, iekļaujot šo informāciju paziņojumā par valsts atbalstu saskaņā ar šo iedaļu. Saistību atjaunošanai vienmēr jānotiek saskaņā ar nosacījumiem, kurus Komisija apstiprinājusi atbalstam atbilstīgi šai iedaļai.

(237)

Atbalsts jāpiešķir katru gadu, un uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, tas pilnībā vai daļēji var kompensēt visas no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

(238)

Vajadzības gadījumā tie var segt arī darījuma izmaksas, kuras nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par dzīvnieku labturības saistībām. Tomēr, ja dalībvalsts vēlas kompensēt darījuma izmaksas, kas radušās, uzņemoties dzīvnieku labturības saistības, tai jāsniedz šādu izmaksu pārliecinoši pierādījumi, piemēram, jāuzrāda izmaksu salīdzinājums ar tiem uzņēmumiem, kuri šādas dzīvnieku labturības saistības nav uzņēmušies. Tāpēc Komisija parasti neatļaus valsts atbalstu darījuma izmaksām, kas saistītas ar tādu dzīvnieku labturības saistību turpināšanu, kuru uzņemšanās notikusi jau iepriekš, ja vien dalībvalsts nepierāda, ka šādas izmaksas joprojām rodas vai ka ir radušās jaunas darījuma izmaksas.

(239)

Ja darījuma izmaksas aprēķina, pamatojoties uz vidējām izmaksām un/vai vidējām lauku saimniecībām, dalībvalstīm jāpierāda, ka nav izmaksāta pārmērīga kompensācija, jo īpaši lieliem uzņēmumiem. Lai aprēķinātu kompensāciju, dalībvalstīm jāņem vērā tas, vai attiecīgās darījuma izmaksas ir radušās vienam uzņēmumam vai par vienu hektāru.

(240)

Atbalsts nedrīkst pārsniegt EUR 500 par nosacīto liellopu vienību.

(241)

Atbalstu par ierobežojošiem apstākļiem saistībā ar Natura 2000 teritorijām un Ūdens pamatdirektīvu Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(242)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(243)

Pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar šo pamatnostādņu II daļas 3.5. iedaļu var piešķirt atbalstu citiem zemes apsaimniekotājiem, kuri nav uzņēmumi, kas darbojas lauksaimniecības nozarē.

(244)

Atbalsts kompensē saņēmējiem radušās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas attiecīgajās teritorijās izriet no ierobežojošiem apstākļiem, kuri saistīti ar Biotopu direktīvas, Putnu direktīvas un Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu (59).

(245)

Atbalstu, kas saistīts ar Biotopu direktīvu un Putnu direktīvu, var piešķirt tikai par tādiem ierobežojošiem apstākļiem, kuri izriet no prasībām, kas pārsniedz labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kuri paredzēti Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 94. pantā un II pielikumā, un attiecīgajiem kritērijiem un darbību minimuma, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktu.

(246)

Atbalstu, kas saistīts ar Ūdens pamatdirektīvu, var piešķirt tikai attiecībā uz īpašām prasībām, kas:

(247)

Prasības, kas minētas (245) un (246) punktā, jānosaka un jāapraksta Komisijai iesniedzamajā paziņojumā.

(248)

Atbalsttiesīgas ir šādas teritorijas:

(249)

Atbalsts nedrīkst pārsniegt šādas summas: ne vairāk kā EUR 500 par hektāru gadā sākotnējā periodā, kas nepārsniedz piecus gadus; un pēc tam ne vairāk kā EUR 200 par hektāru gadā. Ar Ūdens pamatdirektīvu saistītajam atbalstam jābūt vismaz EUR 50 par hektāru gadā.

(250)

Maksimālās summas EUR 500 un EUR 200 apmērā izņēmuma gadījumos var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato. Ar Ūdens pamatdirektīvu saistītajam atbalstam noteikto minimālo summu EUR 50 apmērā pienācīgi pamatotos gadījumos var samazināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato.

(251)

Atbalstu, kas paredzēts kalnu apgabaliem un citiem apgabaliem, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi, Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(252)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(253)

Atbalstu var piešķirt uzņēmumiem, kuri apņemas veikt lauksaimniecisku darbību apgabalos, kas noteikti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantam, un kuri ir aktīvie lauksaimnieki.

(254)

Uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, atbalsts pilnībā vai daļēji kompensē visas tās papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas saistīti ar lauksaimnieciskās ražošanas ierobežojumiem attiecīgajā apgabalā. Dalībvalstīm jāparāda, ka attiecīgie ierobežojumi pastāv, un jāsniedz pierādījumi par to, ka izmaksājamās kompensācijas summa nepārsniedz saistībā ar minētajiem ierobežojumiem zaudētos ienākumus un radušās papildu izmaksas.

(255)

Papildu izmaksas un negūtie ienākumi jāaprēķina, salīdzinot ar apgabaliem, kurus neietekmē dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi, un ņemot vērā maksājumus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļai.

(256)

Aprēķinot papildu izmaksas un negūtos ienākumus, dalībvalstis pienācīgi pamatotos gadījumos var diferencēt maksājuma apjomu, ņemot vērā:

(257)

Atbalstu piešķir katru gadu par lauksaimniecības platības hektāru.

(258)

Jānosaka atbalsta minimālā un maksimālā summa: ne mazāk kā EUR 25 par hektāru gadā uz atbalsta saņēmēja vidējo platību, ne vairāk kā EUR 250 par hektāru gadā. Tomēr maksimālā summa var sasniegt EUR 450 par hektāru gadā kalnu apgabalos, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 2. punktā.

(259)

Pienācīgi pamatotos gadījumos maksimālās summas var palielināt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato Komisijai iesniedzamajā paziņojumā.

(260)

Dalībvalstīm jāparedz pakāpeniski samazināt atbalstu, ja ir pārsniegta saimniecības platības robežvērtība, kas jānosaka, izņemot gadījumus, kad dotācija sedz tikai minimālo atbalstu par hektāru gadā, kas noteikts šo pamatnostādņu (258) punktā. Šajā nolūkā paziņojumos jānorāda, cik liela ir saimniecība, kas šādu atbalstu saņems.

(261)

Attiecībā uz juridisku personu vai fizisku vai juridisku personu grupu dalībvalsts var piemērot atbalsta pakāpenisku samazinājumu šo juridisko personu vai grupu locekļiem, ja valsts tiesību aktos paredzēts, ka individuāli locekļi uzņemas tiesības un pienākumus, kas ir salīdzināmi ar tādu individuālu lauksaimnieku tiesībām un pienākumiem, kuriem ir saimniecības vadītāja statuss, jo īpaši attiecībā uz to ekonomisko, sociālo un nodokļu statusu, ar nosacījumu, ka tie ir devuši ieguldījumu attiecīgo juridisko personu vai grupu lauksaimniecības struktūru stiprināšanā.

(262)

Papildus (253) punktā paredzētajam atbalstam dalībvalstis saskaņā ar šo pasākumu var laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam piešķirt atbalstu saņēmējiem apgabalos, kas 2007.–2013. gada lauku attīstības plānošanas periodā bija atbalsttiesīgi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (60) 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu. Saņēmējiem, kuri pēc jaunās robežu noteikšanas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punktā, vairs nav atbalsttiesīgi, šis atbalsts pakāpeniski jāsamazina ilgākais četru gadu laikposmā, sākot no dienas, kad robežu noteikšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. panta 3. punktu ir pabeigta, un vēlākais 2018. gadā. Minētais atbalsts jāsāk piešķirt, maksājot ne vairāk kā 80 % no vidējā maksājuma, kas noteikts lauku attīstības programmā 2007.–2013. gadam vai, ja pasākums finansēts tikai no valsts līdzekļiem, attiecīgā valsts atbalsta lēmumā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta ii) apakšpunktu, un vēlākais 2020. gadā atbalsts jābeidz piešķirt, maksājot summu, kas nepārsniedz 20 %. Kad pakāpeniskas samazināšanas rezultātā maksājuma apjoms sasniedz EUR 25, dalībvalsts var turpināt piešķirt atbalstu šādā apjomā, līdz pakāpeniskas izbeigšanas periods ir beidzies.

(263)

Kad robežu noteikšana ir pabeigta, saņēmējiem apgabalos, kuri joprojām ir atbalsttiesīgi, jāsaņem pilns šajā pasākumā paredzētais maksājums.

(264)

Atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(265)

Šo iedaļu piemēro uzņēmumiem, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(266)

Atbalstu par lauksaimniecības platības hektāru var piešķirt uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām, kas uzņemas brīvprātīgi pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, kuras definētas Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (61), un kas ir aktīvie lauksaimnieki.

(267)

Atbalstu piešķir tikai par saistībām, kuras pārsniedz turpmāk norādītos standartus un prasības, kas jānosaka un jāapraksta Komisijai iesniedzamajā paziņojumā:

(268)

Saistības ir jāīsteno sākotnējā periodā, kas ilgst piecus līdz septiņus gadus. Taču, ja atbalstu piešķir, lai pārietu uz bioloģisko lauksaimniecību, dalībvalstis var noteikt īsāku sākotnējo periodu, kas atbilst pārejas periodam. Ja atbalstu piešķir, lai saglabātu bioloģisko lauksaimniecību, dalībvalstis var paredzēt iespēju pēc sākotnējā perioda beigām saistību termiņu katru gadu pagarināt. Tādām jaunām saistībām, kas attiecas uz saglabāšanu un seko uzreiz pēc sākotnējā periodā īstenotajām saistībām, dalībvalstis var noteikt īsāku periodu.

(269)

Attiecīgā gadījumā jāievēro noteikumi, kas attiecībā uz platībatkarīgajiem maksājumiem izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 47. pantā un ikvienā deleģētajā aktā, kas pieņemts saskaņā ar minēto pantu.

(270)

Atbalsts pilnībā vai daļēji kompensē saņēmējiem no šīm saistībām izrietošās papildu izmaksas un negūtos ienākumus.

(271)

Vajadzības gadījumā atbalsts var kompensēt arī darījuma izmaksas, kuru vērtība nepārsniedz 20 % no piemaksas, kas izmaksāta par šīm saistībām. Ja saistības uzņemas uzņēmumu grupas, maksimālais apmērs ir 30 %. Šo atbalstu piešķir katru gadu.

(272)

Tomēr, ja dalībvalsts vēlas kompensēt darījuma izmaksas, kas radušās, uzņemoties bioloģiskās lauksaimniecības saistības, tai jāsniedz šādu izmaksu pārliecinoši pierādījumi, piemēram, jāuzrāda izmaksu salīdzinājums ar tiem uzņēmumiem, kuri šādas saistības nav uzņēmušies. Tāpēc Komisija parasti neatļaus valsts atbalstu darījuma izmaksām, kas saistītas ar tādu bioloģiskās lauksaimniecības saistību izpildes turpināšanu, kuru uzņemšanās notikusi jau iepriekš, ja vien dalībvalsts nepierāda, ka šādas izmaksas joprojām rodas vai ka ir radušās jaunas darījuma izmaksas.

(273)

Ja darījuma izmaksas aprēķina, pamatojoties uz vidējām izmaksām un/vai vidējām lauku saimniecībām, dalībvalstīm jāpierāda, ka nav izmaksāta pārmērīga kompensācija, jo īpaši lieliem uzņēmumiem. Lai aprēķinātu kompensāciju, dalībvalstīm jāņem vērā tas, vai attiecīgās darījuma izmaksas ir radušās vienam uzņēmumam vai par vienu hektāru.

(274)

Šajā iedaļā paredzēto atbalstu nedrīkst piešķirt par saistībām, kas ir ietvertas agrovides un klimata pasākumā, vai par izmaksām, uz ko attiecas iedaļa par atbalstu, kura mērķis ir veicināt lauksaimniecības produktu ražotāju dalību kvalitātes shēmās.

(275)

Atbalstu ieguldījumiem bioloģisko produktu primārajā ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā piešķir, ja ir izpildīti noteikumi, kas izklāstīti iedaļās par ieguldījumiem paredzētu atbalstu.

(276)

Atbalsta maksimālā summa ir: EUR 600 par viengadīgu kultūraugu hektāru gadā; EUR 900 par īpašu daudzgadīgu kultūraugu hektāru gadā; EUR 450 par citiem zemes izmantojumiem atvēlētu hektāru gadā;

(277)

Izņēmuma gadījumos šīs maksimālās summas var pārsniegt, ņemot vērā īpašus apstākļus, kas jāpamato.

(278)

Atbalstu lauksaimniecības produktu ražotāju un to grupu dalībai kvalitātes shēmās Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(279)

Šo iedaļu piemēro lauksaimniecības produktu ražotājiem. Tiesības pretendēt uz atbalstu, kas minēts (280) punkta a) apakšpunktā, ir tikai aktīvajiem lauksaimniekiem.

(280)

Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas saistībā ar kvalitātes shēmām, kas minētas šo pamatnostādņu (282) punktā:

(281)

(280) punkta a) un b) apakšpunktā minēto atbalstu nedrīkst piešķirt tādas kontroles izmaksu segšanai, ko veic paši saņēmēji, vai – ja Savienības tiesību aktos ir paredzēts, ka kontroles izmaksas jāsedz lauksaimniecības produktu ražotājiem un to grupām, – ja nav norādīts faktiskais maksu apmērs.

(282)

Kvalitātes shēmām, kas minētas šo pamatnostādņu (280) punkta a) apakšpunktā, jābūt šādām:

(283)

Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalstam jābūt pieejamam visiem atbalsttiesīgajiem uzņēmumiem, kuri darbojas attiecīgajā apgabalā.

(284)

Šo pamatnostādņu (280) punkta b) un c) apakšpunktā minētajā atbalstā nedrīkst ietvert tiešus maksājumus saņēmējiem, un tas jāizmaksā par kontroles pasākumiem atbildīgajai struktūrai, pētniecības veicējam vai konsultāciju sniedzējam.

(285)

Atbalsts, kas minēts (280) punkta a) apakšpunktā, jāpiešķir ne ilgāk kā piecus gadus, un tas nedrīkst pārsniegt EUR 3 000 vienam saņēmējam gadā. Tas jāpiešķir kā ikgadējs veicināšanas maksājums, kura apjomu nosaka atkarībā no to pastāvīgo izmaksu apjoma, kuras izriet no dalības kvalitātes shēmās.

(286)

Pamatnostādņu (280) punkta b) un c) apakšpunktā minētais atbalsts var sasniegt 100 % no faktiskajām izmaksām.

(287)

Šī iedaļa attiecas uz atbalstu tehniskā atbalsta sniegšanai lauksaimniecības nozarē, izņemot atbalstu aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībā, ko var piešķirt tikai tiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu.

(288)

Tehnisko atbalstu var sniegt ražotāju grupas vai citas organizācijas neatkarīgi no to lieluma.

(289)

Pamatojoties uz objektīvi definētiem nosacījumiem, atbalstam jābūt pieejamam visiem, kam attiecīgajā apgabalā ir tiesības uz to pretendēt. Ja tehnisko atbalstu sniedz ražotāju grupas vai organizācijas, dalība šādās grupās vai organizācijās nedrīkst būt pakalpojuma pieejamības nosacījums. Ikviens tāds ieguldījums attiecīgo grupu vai organizāciju administratīvo izmaksu segšanā, kuru nesniedz grupas vai organizācijas biedrs, nedrīkst pārsniegt pakalpojuma sniegšanas izmaksas.

(290)

Atbalstu zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem Komisija uzskatīs par saderīgu ar iekšējo tirgu Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ja tas atbildīs kopīgajiem novērtējuma principiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, vispārīgajiem nosacījumiem par atbalstu tehniskā atbalsta sniegšanai un turpmāk minētajiem nosacījumiem.

(291)

Atbalsts attiecas uz profesionālo izglītību un prasmju apguvi, ieskaitot mācību kursus, darbseminārus un praktisko apmācību, demonstrējumu pasākumus un informācijas pasākumus.

(292)

Atbalstu var piešķirt arī īstermiņa pieredzes apmaiņai lauku saimniecību pārvaldības jomā un lauku saimniecību apmeklējumiem.

(293)

Atbalsts sedz šādas attiecināmās izmaksas: