8.10.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 332/45

Ziņotājs:

Sandy BOYLE

1.1.

Ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) ir svarīgs faktors ekonomikas izaugsmes veicināšanā, un ārvalstu ieguldītājiem jābūt nodrošinātiem ar globālu aizsardzību pret tiešu ekspropriāciju, brīviem no diskriminācijas un jābauda tādas pašas tiesības kā vietējiem ieguldītājiem.

1.2.

Valsts tiesības pieņemt regulējumu sabiedrības interesēs ir īpaši svarīgas, un nekādi starptautisku ieguldījumu nolīgumu (SIN) noteikumi nedrīkst tās apdraudēt. Būtiski svarīga ir viennozīmīga klauzula, kas horizontāli nostiprina šīs tiesības.

1.3.

Ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas (IVSI) mehānisms nedrīkst transnacionāla kapitāla statusu pacelt suverēnas valsts kapitāla statusa līmenī vai ļaut ārvalstu ieguldītājiem apstrīdēt valdību tiesības regulēt un lemt par savām iekšējām lietām.

1.4.

Laika gaitā IVSI piemērošanas rezultātā vairākkārt ir notiksi ļaunprātīga izmantošana, un tagad ir jāpievēršas tās risināšanai. Daži no sistēmiskajiem trūkumiem, kas saistīti ar IVSI procedūras darbību, ir nepārredzamība, skaidru arbitrāžas noteikumu neesamība, pārsūdzības tiesību neesamība, pašmāju ieguldītāju, kuri nevar izmantot sistēmu, diskriminācija, bailes, ka tiek aizsargāti tīri spekulatīvi ieguldījumi, kas, inter alia, nerada darba vietas, un bailes no izmantošanas, ko praktizē specializētas juridiskās firmas. Tagad mērķis ir ierosināt alternatīvu strīda noregulēšanas procedūru, lai ieguldītāju leģitīmās prasības samierinātu ar pārējās pilsoniskās sabiedrības bažām, ko izraisa šādi negatīvi priekšstati par IVSI.

EK apspriešanās par IVSI Transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā (TTIP) parādīja ievērojamas viedokļu atšķirības starp plašām uzņēmēju aprindām un pārējās pilsoniskās sabiedrības (PS) lielāko daļu.

1.5.

Pastāv bažas par to, ka kolēģijai, kurā ir trīs privāti juristi, ir piešķirtas pilnvaras taisīt spriedumus un pieņemt saistošus lēmumus būtisku sabiedrības interešu jomās. Neskatoties uz to, ka UNCITRAL ir nesen pieņēmusi jaunus noteikumus par pārredzamību, joprojām ir bažas, ka liela pašreizējās sistēmas daļa nav pārredzama un tajā nav paredzētas pārsūdzības tiesības.

1.6.

IVSI sākotnējā koncepcija jau sen ir zaudējusi savu jēgu. Tagad tā ir kļuvusi par ļoti ienesīgu peļņas avotu nelielam skaitam juridisko firmu, kuras specializējušās ieguldījumu tiesībās un dominē šajā uzņēmējdarbības jomā.

1.7.

Tagad dažas specializētas juridiskās firmas atbalsta IVSI kā svarīgu instrumentu ar ieguldījumiem saistītā riska mazināšanai. Dažos labi zināmos gadījumos tā ir kļuvusi par lobēšanas rīku, kas tikai ar tiesvedības draudiem vien paralizējoši iedarbojas uz regulējumu un tādējādi attur likumdevējus no leģitīmu sabiedriskas nozīmes rīcībpolitiku īstenošanas. Ir arī bažas, ka tā ir piesaistījusi spekulatīvus ieguldījumus no riska ieguldījumu fondiem, utt.

1.8.

Daudzās brīvās interpretācijas par to, kas ir uzskatāms par ekspropriāciju, ir izraisījušas aizvien lielākas bažas par to, ka nodokļu maksātājiem tiek uzlikts pienākums maksāt kompensāciju par sabiedrības interesēs īstenotām rīcībpolitikām, kas it kā ierobežo peļņu.

1.9.

Visaptverošajā ES un Kanādas ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā (CETA), kas parakstīts 2014. gada beigās, un ES un Singapūras BTN pievienotā atsevišķā ieguldījumu nodaļa satur pirmās ieguldījumiem jebkad veltītās sadaļas jebkādos nolīgumos, par kuriem ES ir risinājusi sarunas, kopš tai 2009. gadā ar Lisabonas līgumu piešķirta kompetence attiecībā uz ieguldījumiem. Lai gan ar šīm sadaļām iecerēts pašreizējā IVSI sistēmā ieviest uzlabojumus un noteikt, kā Eiropas Komisija apgalvo, jaunu, “modernu” ES IVSI modeli, ar tiem nebūt nepietiek, lai kliedētu sabiedrības bažas. Singapūras un CETA nolīgumos paredzētie modeļi nav identiski, un daudzi uzskata, ka IVSI joprojām ir nelīdzsvarots, ļoti dārgs process, kurš ierobežo demokrātiju, kurā nav pārsūdzības tiesību un kurš apdraud valdības tiesības regulēt, jo piešķir ārvalstu ieguldītājiem tiesības ārpus tām, kuras noteiktas valstu konstitūcijās, un virs tām, kuras bauda vietējie ieguldītāji. EESK pauž bažas par to, ka CETA teksts attiecībā uz IVSI joprojām ir pamats sarunām par ES un Japānas BTN.

1.10.

Lomu maiņa starp šķīrējtiesnešiem un advokātiem ir nepārprotams interešu konflikts, ko CETA nerisina. Tas vēlreiz apstiprina uzskatu, ka IVSI nav taisnīga, neatkarīga un līdzsvarota metode ar ieguldījumiem saistītu strīdu izšķiršanai.

1.11.

EESK atzinīgi vērtē sabiedrisko apspriešanu par IVSI noteikumu TTIP nolīgumā. Atšķirībā no CETA tā ir palīdzējusi padarīt TTIP sarunas pārredzamākas un rada nozīmīgu precedentu, kas, pēc Komitejas stingras pārliecības, tagad ir jāizmanto visās turpmākajās tirdzniecības sarunās. Eiropas Komisijas atbilde bija četru īpašu jomu noteikšana, kurās nepieciešama dziļāka un sīkāka analīze, un, lai arī EESK to neuzskata par izsmeļošu sarakstu, šā atzinuma 7.–10. nodaļā tā ir sniegusi detalizētu ieguldījumu saistībā ar šiem konkrētajiem jautājumiem.

1.12.

Komiteja atzinīgi vērtē arī mērķi izskaust “nenopietnas prasības” jebkādos turpmākajos ieguldītāju aizsardzības mehānismos. Ir svarīgi, lai jebkura starptautisko ieguldījumu nolīguma puses būtu aizsargātas ar vispārēju politisku filtru, kas ļautu tām vienošanās ceļā pamatotu iemeslu dēļ bloķēt prasības virzību uz izskatīšanu šķīrējtiesā.

1.13.

Ieguldītāji būtu jāmudina uzskatīt nolīgumā iekļauto strīdu izšķiršanas iespēju kā galējo līdzekli un meklēt alternatīvas metodes, piemēram, mierizlīgumu un mediāciju. Piemēroti līdzekļi, ar ko ārvalstu ieguldītāji var samazināt savu risku, ir privātā apdrošināšana un līgumiskā aizsardzība.

1.14.

ĀTI aizsardzības nepieciešamība dažādās valstīs ir atšķirīga. Valstīs ar demokrātiski funkcionējošu un stabilu tiesību sistēmu, kas ir brīva no korupcijas, ieguldījumu strīdi būtu jārisina, izmantojot mediāciju, valstu tiesas un starpvalstu noregulējumu. Šie komponenti pastāv Eiropas Savienībā, ASV un Kanādā, un pašreizējais transatlantisko ieguldījumu plūsmas augstais līmenis skaidri parāda, ka IVSI noteikuma trūkums nekavē ieguldījumus. Tāpēc EESK secina, ka TTIP un CETA nav nepieciešams noteikums par IVSI, un iebilst pret tā iekļaušanu.

1.15.

IVSI var apdraudēt gan TTIP, gan CETA. Eiropas Komisijai būtu jāapsver, vai ir lietderīgi un pareizi turpināt tiekties uz šo politiski jutīgo un sabiedrībā nepopulāro mērķi.

1.16.

No jaunattīstības valstu puses izskan skaidrs vēstījums, ka IVSI ir nepieņemams mehānisms, kam stingri pretosies arvien lielāks svarīgāko pasaules spēlētāju skaits. Ja netiks rasta alternatīva sistēma, ieguldītāju aizsardzību (IA) kļūs aizvien grūtāk iekļaut turpmākajos nolīgumos ar valstīm, kurās tā ir visvairāk vajadzīga.

1.17.

Pastāv ievērojamas ar ES Līgumiem un konstitucionālajām tiesībām saistītas bažas par IVSI nolēmumu atbilstību ES tiesiskajai kārtībai. Arī privātām šķīrējtiesām ir spēja taisīt nolēmumus, kuri neatbilst ES tiesību aktiem vai pārkāpj Pamattiesību hartu (CFR). Tāpēc EESK uzskata, ka ir absolūti svarīgi, lai Tiesa (ECJ) oficiālas atzinuma pieprasījuma procedūras ceļā pārbaudītu IVSI atbilstību ES tiesību aktiem, pirms kompetentās iestādes ir pieņēmušas lēmumu un pirms jebkura SIN, par ko EK risina sarunas, provizoriskas stāšanās spēkā.

1.18.

Ja vēlamies atrast optimālu risinājumu ar ieguldījumiem saistīto strīdu izšķiršanai, to nevar panākt, nedaudz pārveidojot pašreizējo IVSI sistēmu, kurai ir ļoti mazs sabiedrības atbalsts.

1.19.

Šobrīd visas G7 valstis ir iesaistītas uz priekšu pavirzījušās sarunās par visaptverošiem tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, un tādējādi paveras unikāla iespēja izstrādāt uzticamu sistēmu, kas ieguldītāju leģitīmās intereses saskaņo ar valsts tiesībām.

1.20.

Ja kā turpmākā virzība ir izvēlēta vienota iestāde, tai nevajadzētu sastāvēt no privātiem advokātiem, kā arī tai jābūt vairāk pieejamai MVU un tajā jānodrošina pārsūdzības tiesības.

1.21.

EESK īpaši mudina EK ņemt vērā UNCTAD priekšlikumus attiecībā uz IVSI reformu un secina, ka labākais risinājums, kā nodrošināt demokrātisku, godīgu, pārredzamu un taisnīgu sistēmu, ir izveidot starptautisku tiesu ieguldījumu lietās.

2.1.

Ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņemot atzinumu REX/390 (1), EESK nolēma izstrādāt pašiniciatīvas atzinumu par IVSI. Lai gan šis ieteikums attiecās uz TTIP, vēlāk tika panākta vienošanās tajā iekļaut arī ieguldītāju aizsardzību (IA) un IVSI tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos ar trešām valstīm.

2.2.

Lai gan šajā atzinumā ir aplūkota IVSI ietekme kopumā, daudzi izmantotie materiāli un atsauces neizbēgami ir saistītas ar TTIP. IVSI ir bijis viens no galvenajiem jautājumiem ES un ASV ieinteresēto personu sarunās par TTIP.

2.3.

Eiropas Komisija tiešsaistē rīkoja 15 nedēļas ilgu (no 2014. gada marta līdz jūlijam) sabiedrisko apspriešanu par IVSI Transatlantiskajā tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā. EESK uzskatīja, ka būtu saprātīgi sagaidīt, kad būs publicēti šās apspriešanās rezultāti, un pirms sava galīgā atzinuma pabeigšanas organizēt pašai savu sabiedrības uzklausīšanu. Rezultāti tika publicēti 2015. gada janvāra vidū, un 2015. gada 3. februārī tiem sekoja uzklausīšana. Abi minētie pasākumi bija ļoti noderīgi šā atzinuma izstrādē.

3.1.1.

IVSI ir starptautisko publisko tiesību instruments, kas dod ārvalstu ieguldītājam tiesības saskaņā ar SIN noteikumiem uzsākt strīdu izšķiršanas procedūru pret ārvalsts valdību. Nolīgumi ir izstrādāti, lai paredzētu līgumslēdzējām pusēm noteiktus pamatpienākumus attiecībā uz ārvalstu ieguldījumiem, garantējot, ka valdības ievēro galvenos principus, tādus kā

3.1.2.

Ja ir pazīmes, ka valsts šīs saistības nav pildījusi, ārvalstu ieguldītāji, uz kuriem attiecas SIN nosacījumi, var celt prasību starptautiskā šķīrējtiesā, izmantojot IVSI mehānismu. Prasītājiem ir jāpierāda, ka attiecīgie pasākumi viņiem radījuši būtisku kaitējumu. Ja prasība tiek apmierināta, uzņemošajai valstij ir pienākums piešķirt kompensāciju par radīto kaitējumu. Atšķirībā no PTO SIP, ja valsts zaudē tiesvedībā, tai nav pienākuma grozīt savus tiesību aktus.

3.1.3.

IVSI ir lielā mērā balstīta uz argumentu, ka tā nodrošina depolitizētu neitrālu telpu, lai risinātu strīdus starp ārvalstu ieguldītājiem un uzņemošajām valstīm. Tā ļauj uzņēmumiem vērsties pret valstīm starptautiskos tribunālos. Šis līdzeklis ir pieejams tikai ārvalstu uzņēmējsabiedrībām vai transnacionālām korporācijām, kuras darbojas citā valstī, izmantojot meitasuzņēmumus. Iesaistītās kopienas, iedzīvotāji, iekšzemes uzņēmēji un valdības nevar izmantot šo mehānismu.

3.1.4.

Šķīrējtiesneši atšķirībā no valstu tiesu sistēmām nav pastāvīgā amatā iecelti tiesneši ar publiskām pilnvarām. Šķīrējtiesas lielākoties sastāv no trim privātiem juristiem, kuri piedalās slēgtā sēdē un tiek iecelti pēc ad hoc principa. Viņu lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

3.1.5.

Pēc abu strīdā iesaistīto pušu vēlmes IVSI process var būt pilnīgi konfidenciāls arī tad, ja strīds ietver ar publiskajām interesēm saistītus jautājumus. Lai gan standarta DIL, kurus slēdz ASV, sekmē lielāku pārredzamību, daudzos pašreizējos nolīgumos joprojām pastāv slepenība. Stāvokli būtiski uzlabos UNCITRAL noteikumi par pārredzamību, ja tos piemēros vispārēji.

3.2.1.

Noteikums par IVSI (2) ir iekļauts 93 % divpusēju ieguldījumu līgumu (DIL). IVSI ir ietverta arī dažos starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, piemēram, Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīgumā (NAFTA) un starptautiskos ieguldījumu nolīgumos, piemēram, Enerģētikas hartas nolīgumā (ECT). 2014. gadā Enerģētikas hartas nolīgums (3) izmantošanas biežuma ziņā apsteidza NAFTA.

3.2.2.

ES dalībvalstis kopš 1950. gadiem ir noslēgušas vairāk nekā 1  400 divpusēju ieguldījumu līgumu, kas ir aptuveni puse no pasaulē noslēgtajiem šāda veida līgumiem (4). Tajos visos ir samērā līdzīgi noteikumi par ieguldījumu aizsardzību un IVSI. Saskaņā ar ziņojumiem ES ieguldītāji ir lielākie IVSI izmantotāji pasaules mērogā (50 % no visiem gadījumiem).

3.2.3.

Pašlaik Eiropas Savienība risina sarunas par TTIP ar ASV, par visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Japānu un nesen ir pabeigusi sarunas ar Kanādu. Tās vairāk nekā jebkurš cits jautājums ir izraisījušas plašu publisko diskusiju par to, vai ikvienā investīciju sadaļā ir nepieciešams IVSI mehānisms.

3.2.4.

Tikai deviņām ES dalībvalstīm patlaban ir divpusēji ieguldījumu līgumi ar ASV (Bulgārijai, Horvātijai, Čehijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai); septiņām dalībvalstīm ir DIL ar Kanādu, un nevienai ES dalībvalstij nav DIL ar Japānu. Visi minētie līgumi noslēgti vēl pirms šo valstu pievienošanās ES.

3.2.5.

Ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI), kas pieder ASV ieguldītājiem, šajās deviņās dalībvalstīs veido 1 % no ASV ĀTI kopējā apjoma ES. Ārvalstu tiešie ieguldījumi no šīm dalībvalstīm Amerikas Savienotajās Valstīs veido tikai 0,1 % no kopējā ĀTI apjoma Amerikas Savienotajās Valstīs (5).

3.3.1.

Laikā no 2002. līdz 2014. gadam IVSI procesu skaits ir krasi palielinājies (58 lietas 2013. gadā un 42 lietas 2014. gadā) (6), un no līgumiem izrietošu lietu skaits šķīrējtiesās līdz 2014. gada beigām sasniedza 610. Tomēr, tā kā vairumā šķīrējtiesu netiek uzturēts publisks prasību reģistrs, tiek lēsts, ka kopējais lietu skaits ir lielāks.

3.3.2.

No 356 zināmajām lietām, kuru izskatīšana ir pabeigta, 25 % ir izšķirtas par labu ieguldītājam un 37 % – par labu valstij. 28 % lietu konkrētie rezultāti palika konfidenciāli.

3.4.1.

Šķīrējtiesā risinātas lietas vidējās izmaksas ir 4 miljoni ASV dolāru katrai pusei, un aptuveni 82 % no tām veido juristu pakalpojumu izmaksas (7). Dažkārt to pabeigšanai var būt vajadzīgi vairāki gadi.

3.4.2.

Augsto izmaksu dēļ ir palielinājusies prasību finansēšana no trešo personu puses. Tas samazina finanšu risku uzņēmumiem un veicina maznozīmīgu lietu skaita pieaugumu, kurās valstīm joprojām ir pilnībā jāsedz juridiskās izmaksas. EESK kategoriski iebilst pret ziņotajiem riska ieguldījumu fondu spekulatīvajiem ieguldījumiem noteiktās IVSI lietās apmaiņā pret daļu no piešķirtās kompensācijas (8).

4.1.

IVSI ir iekļauta visu dalībvalstu divpusējos ieguldījumu līgumos, izņemot Īriju. Turklāt ir noslēgti arī 190 ES iekšēji DIL, kas veido 16 % no visām pasaulē zināmajām IVSI lietām.

4.2.

EK sarunu vešanas pilnvarās, ko 2012. gadā apstiprināja toreizējās 27 dalībvalstis, ir ietverts arī mērķis izveidot IVSI. Nolūks ir panākt, lai tiek izveidots “efektīvs un mūsdienu prasībām atbilstošs strīdu izšķiršanas mehānisms”.

4.3.

Saskaņā ar EK nostāju (9) IVSI ir:

4.4.

EESK Darba devēju grupas rīkotajās uzņēmēju apaļā galda sarunās par TTIP kopīgā deklarācijā (10) tika secināts: “Ar starptautisku nolīgumu, piemēram, TTIP, būtu jārada piemēroti apstākļi, lai nākotnē piesaistītu augstu ieguldījumu līmeni transatlantiskajā tirgū. Tas ietver šādus pasākumus: abās pusēs nodrošināt ieguldītājiem plašu piekļuvi un nediskriminējošu attieksmi un uzlabot ieguldījumu aizsardzības pašreizējo regulējumu, tostarp IVSI, padarot to pieejamāku MVU un atrodot pareizo līdzsvaru starp ieguldītāju tiesībām, valstu tiesībām un vietējo pašvaldību tiesībām izstrādāt regulējumu sabiedrības interesēs.” Prasība nodrošināt, ka TTIP noteikumi attiecībā uz IVSI neierobežo ES dalībvalstu spēju veidot tiesisko regulējumu sabiedrības interesēs, ir iekļauti arī secinājumos, kas pieņemti transatlantisko sarunu tematam veltītajā patērētāju, vides aizsardzības aktīvistu un lauksaimnieku interešu grupu kopīgajā sanāksmē, kas notika 2014. gada jūnijā.

4.5.

Uzņēmēju aprindas abās Atlantijas okeāna pusēs visnotaļ atbalsta IVSI mehānisma nepieciešamību, uzskatot to par būtisku garantiju ārvalstu ieguldītājiem, un argumentē, ka

4.6.

Ir arī argumenti, ka IVSI ir galējais līdzeklis un to izmanto tikai ārkārtējos gadījumos, kad visas pārējās iespējas ir izsmeltas, un ka aptuveni 90 % gadījumu ieguldītāji nekad nav izmantojuši DIL, lai celtu prasību. Lai gan globāli ĀTI apjoms pārsniedz 25 triljonus ASV dolāru, kopš 1987. gada ir ierosinātas tikai aptuveni 500 lietas. Ar šķīrējtiesas nolēmumu piešķir tikai finansiālu kompensāciju. Šķīrējtiesnešiem nav iespējas mainīt dalībvalstu pieņemtos tiesību aktus vai pasākumus (11).

4.7.

Uzņēmēju aprindas arī uzsver, ka funkcionējoša un mūsdienīga IVSI sistēma ir svarīga arī MVU, kuri ir iesnieguši 22 % no lietām pasaulē (12).

4.8.

Lai arī uzņēmēju aprindas aicina risināt sarunas par liberālu investīciju nolīgumu (13), tās atzīst, ka būtu jāveic pasākumi, lai IVSI padarītu par efektīvāku, mūsdienīgu, prognozējamu un pārredzamu instrumentu. Uzņēmēji atbalsta skaidrāku definīciju izstrādi tādiem svarīgiem jēdzieniem kā “ieguldītājs/ieguldījums”, “taisnīga un vienlīdzīga attieksme” un “netieša ekspropriācija” (14).

4.9.

Ņemot vērā ļoti lieto interesi par TTIP, CETA un ES un Japānas brīvās tirdzniecības nolīguma sarunām, tiek uzskatīts, ka nespēja panākt vienošanos šādos gadījumos var nopietni apdraudēt sarunu perspektīvas attiecībā uz IVSI noteikumu iekļaušanu citos DIL, jo ikviens nolīgums ietekmē nākamos sagatavošanas procesā esošos nolīgumus.

5.1.

Atbalsts IVSI nerod atsaucību citās nozīmīgās pilsoniskās sabiedrības jomās. Tomēr pastāv plaša vienprātība, ka ārvalstu ieguldītājiem vajadzīga aizsardzība pret tiešu ekspropriāciju, tie nedrīkst tikt diskriminēti salīdzinājumā ar vietējiem ieguldītājiem un tiem jābūt piekļuvei tādām pašām iespējām kā vietējiem ieguldītājiem.

5.2.

Abās Atlantijas okeāna pusēs spēcīgā opozīcijā ir nostājušās arodbiedrības, NVO, patērētāju, vides un sabiedrības veselības organizācijas.

5.3.

Galvenās bažas rada tas, ka IVSI sistēma neatbilst savam uzdevumam un paceļ starptautisko kapitālu līdz tādam tiesiskajam statusam, kas ir līdzvērtīgs suverēnas valsts statusam. Komiteja tomēr norāda, ka tad, ja divas valstis vēlas veicināt savstarpējas ekonomiskās attiecības, izmantojot SIN, katra no tām apsolīs otrai, ka tā garantēs noteiktu attieksmes līmeni pret otras valsts ieguldītājiem un ieguldījumiem.

5.4.

Kopš pieticīgajiem pirmsākumiem, kad IVSI bija paredzēta, lai palīdzētu ĀTI gadījumā saņemt kompensāciju par privātīpašumu atsavināšanu, ko tiešā veidā veica valstu valdības jaunattīstības valstīs ar vāji funkcionējošām tiesu sistēmām, tā ir pārtapusi par mehānismu, kas:

5.5.

Ekspropriācijas jēdziens ir ticis paplašināts, iekļaujot tajā pasākumus, kas pielīdzināmi ekspropriācijai, kā arī netiešu un regulatīvu ekspropriāciju. Rezultātā tiek pieņemti prasījumi pret jebkuru valsts ieviestu pasākumu, kas var potenciāli ietekmēt peļņu, nākotnē sagaidāmo peļņu vai pamatotas peļņas prognozes pat tad, ja attiecīgajai politikai vai pasākumam ir vispārīgs raksturs un tas neattiecas uz konkrēto ieguldījumu.

5.6.

Kā “ekspropriācijas” ir apstrīdēti nelabvēlīgi valsts tiesu nolēmumi, tostarp lietā par ASV farmācijas milža Eli Lilly prasību 500 miljonu ASV dolāru apmērā pret Kanādu par to, ka Federālās tiesas nolēmumi attiecībā uz diviem patentētiem medikamentiem pārkāpj uzņēmuma ieguldītāju tiesības. Tas ir farmācijas korporācijas, kam pieder patents, pirmais mēģinājums izmantot ārkārtas privilēģijas, ko paredz ASV tirdzniecības nolīgumi, kā līdzekli, lai panāktu lielāku monopola patentu aizsardzību (15).

5.7.

Specializēti juridiskie biroji uzņēmējdarbības tiesību jomā pašlaik sniedz konsultācijas un izvērš ienesīgu darbību lietās, kurām ir maz sakara ar privātīpašumu ekspropriāciju. Šajā tiesvedības jomā dominē nedaudzas juridiskās firmas, kas specializējušās ieguldījumu lietās.

5.8.1.

Attiecībā uz TTIP ir grūti noliegt, ka investoriem ir pamats bažām par vietējām valstu tiesību sistēmām. Gan ES, gan ASV ir nobriedušas un stabilas tiesību sistēmas. Nav acīmredzama iemesla, kāpēc ĀTI tiesības nevarētu pienācīgi aizsargāt, iekļaujot vienkāršu noteikumu par nediskriminējošu juridisko aizsardzību un vienlīdzīgu piekļuvi valsts tiesām. Līdzīgus argumentus var izvirzīt attiecībā uz Kanādu un Japānu. Ja izrādās, ka šajās augsti attīstītajās demokrātijās ir grūti īstenot starptautiskās tiesības sarunu vai mediācijas ceļā vai valsts tiesās, tad jautājums būtu galvenokārt jārisina ar starpvalstu noregulējumu.

5.8.2.

Londonas Ekonomikas skolas (LSE) ziņojumā, kurā analizēts ASV 2012. gada DIL modelis, konstatēts, ka “ir dažas jomas, kurās divpusējais investīciju līgums ar ASV ievērojami pārsniedz Apvienotās Karalistes tiesībās noteikto. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā ASV investīciju apjomu Apvienotajā Karalistē, uzskatām, ka no nākotnē prioritārajām politikām, kuras, pamatojoties uz ASV investoru Apvienotajā Karalistē iebildumiem, varētu tikt atceltas vai grozītas, izriet ievērojams politisko izmaksu risks Apvienotajai Karalistei”.

5.8.3.

Apgalvojums, ka IVSI mehānisma trūkums ir šķērslis ārvalstu investīcijām, ir nepamatots. Ārvalstu ieguldījumu apjoms dažādās ES valstīs ir ļoti atšķirīgs. Dažās no tām ES dalībvalstīm, kurām divpusējos ieguldījumu nolīgumos ar ASV ir iestrādāta IVSI procedūra, ir vismazākais ASV ieguldījumu apmērs.

5.8.4.

Ir ļoti apšaubāmi, ka IVSI mehānisma neesamība TTIP vājinātu ES iespējas iekļaut IVSI mehānismu turpmākajos divpusējos ieguldījumu līgumos un ieguldījumu nolīgumos ar valstīm, kas neietilpst ESAO, piemēram, Ķīnu. Ķīna jau ir izveidojusi blīvu tīklu no vairāk nekā 130 divpusējiem ieguldījumu līgumiem (tostarp ar 26 ES dalībvalstīm). Ķīnas vēlme noslēgt nolīgumu ir tikpat spēcīga kā ES. Taču jāšaubās, vai ES interesēs būtu atļaut Ķīnas valstij piederošiem uzņēmumiem, kas pamatā darbojas kā Ķīnas valdības roka, izmantot IVSI mehānismu valdības politikas apstrīdēšanai. Tādējādi sveša valsts komerciāliem mērķiem paredzētu procedūru varētu izmantot attiecībā uz jautājumiem, kas būtu jārisina sarunu un diplomātiskā ceļā.

5.8.5.

Sīki izstrādātā dokumentā, ko 2015. gada martā publicējis Eiropas politikas pētījumu centrs (CEPS) un Johns Hopkins Universitātes Transatlantisko attiecību centrs, secināts: “(..) ieguldījumu aizsardzības nodaļas, kas satur IVSI, iekļaušana TTIP Eiropas Savienībai, visticamāk, neradīs nozīmīgus ekonomiskus vai politiskus ieguvumus. Mūsu analīze arī liecina, ka šādu noteikumu iekļaušana Eiropas Savienībai radīs ievērojamas ekonomiskās un politiskās izmaksas. Lai arī ir svarīgi nepārspīlēt potenciālo izmaksu apmēru, saskaņā ar mūsu vispārējo vērtējumu pastāv liela iespēja, ka izmaksas pārsniegs iespējamos ES ieguvumus. Tādēļ uzskatām, ka, ja vien IVSI nav papildināta ar ievērojamām ASV koncesijām, lai kompensētu ar IVSI saistītās izmaksas, ES būtu ieteicams apsvērt alternatīvas” (16).

5.9.1.

Dienvidāfrika, Bolīvija, Ekvadora, Venecuēla un Indonēzija ir sākušas atcelt vai nepagarināt esošos divpusējos ieguldījumu līgumus. Tiek ziņots, ka savus nolīgumus pārskata arī Indija, un, gaidot iznākumu Philipp Morris lietā, Austrālija ir paziņojusi, ka tā nepiekritīs iekļaut IVSI klauzulu turpmākajos nolīgumos.

5.9.2.

Nacionālā likumdevēju konference (National Conference of Legislators), kurā ir pārstāvēti visi 50 ASV pavalstu parlamenti, ir paziņojusi (17), ka “tā neatbalstīs nekādus tirdzniecības nolīgumus, kuros paredzēta strīdu izšķiršana starp ieguldītāju un valsti”, jo tas ir pretrunā ar likumdevēju “pilnvarām valsts likumdevēju statusā pieņemt un īstenot taisnīgus, nediskriminējošus noteikumus, ar kuriem aizsargā sabiedrības veselību, drošību un labklājību, nodrošina darba ņēmēju veselību un drošību, kā arī vides aizsardzību”.

5.9.3.

Pretestība pret IVSI pieaug arī Eiropā; Vācija, Austrija, Grieķija un Francija apšauba ieguldītāju tiesības TTIP.

5.9.4.

Eiropas Parlamentā brīdinājumus izteikuši locekļi no ietekmīgās Starptautiskās tirdzniecības komitejas (INTA), kuri aicina izņemt IVSI no TTIP.

5.9.5.

Reģionu komiteja brīdina, ka starp ES un ASV paredzēts IVSI mehānisms, ar ko tiek apietas parastās tiesas, ir saistīts ar ievērojamu risku, tāpēc no tā vajadzētu atteikties (18).

5.9.6.

Šo nostāju atbalsta daudzas Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras iebilst pret IVSI iekļaušanu TTIP. Viens no galvenajiem argumentiem ir: ja investors vispirms vēršas attiecīgās valsts tiesu sistēmā un saņem galīgu un nepārsūdzamu nolēmumu, viņš joprojām var iesniegt prasību ieguldījumu tribunālā. Tādējādi tribunāls kļūst par galīgo lēmējinstanci, un tas ir drauds demokrātijai.

6.1.

EESK atzinīgi vērtē EK lēmumu rīkot sabiedrisku apspriešanu par IVSI noteikumu TTIP nolīgumā. Neskaitot atkārtoti iesniegtus atbilžu dublikātus, ir saņemtas 1 43  053 atbildes, kas liecina par sabiedrības ieinteresētības pakāpi. Komisijas dienestu darba dokumentā, kas publicēts 2015. gada janvārī, sniegta visaptveroša analīze par sabiedrības atbilžu saturu un būtību (19).

6.2.

Apspriešanās bija balstīta uz atsauces tekstu, kura pamatā bija CETA. Diemžēl par šo nolīguma projektu un par projektu nolīgumam ar Singapūru nenotika sabiedriskā apspriešana. Tomēr tas, ka par pamatu sabiedriskajai apspriešanai jau pēc sarunu noslēgšanās ir izmantots CETA, kad tinte uz tā jau bija nožuvusi, ir radījis bažas, ka sabiedriskā apspriešana attiecas uz jau notikušu faktu, lai ar ES ierosinātajiem ieguldījumu nolīgumiem apzīmogotu jauno paaudzi. Šīs bažas pastiprina fakts, ka apspriešanās dokuments ir koncentrēts uz īstenošanas nosacījumiem un nesatur konkrētu jautājumu par IVSI principa iekļaušanu TTIP. Tomēr šīs apspriešanās mērķis bija konsultēties ar ieinteresētajām personām par veidiem, kā uzlabot IVSI TTIP.

6.3.

Apspriešanās ir maz papildinājusi daudzveidīgo informācijas klāstu, kas jau ir pieejams aktīvajā tiešsaistes sabiedriskajā diskusijā par IVSI. Tomēr tā bija ļoti noderīga, lai apkopotu dažādu veidu argumentus un dotu pilsoniskajai sabiedrībai iespēju tiešā veidā iesaistīties.

6.4.

Diemžēl daži IVSI atbalstītāji ir noraidījuši 97 % atbilžu, kas tika kolektīvi iesniegtas ar dažādu tiešsaistes forumu starpniecību. Kolektīvi iesniegumi ir sabiedriskās apspriešanās leģitīma sastāvdaļa. EESK atzinīgi vērtē EK apliecinājumu, ka “visas atbildes ir ņemtas vērā vienlīdzīgi”.

6.5.

EESK atzīmē, ka mazāk nekā 1 % respondentu norādījuši, ka viņi ir ieguldītāji ASV, taču neuzskata, ka tas būtu pamats bažām. Jautājumos, kas attiecas uz demokrātiju un valstu suverēnajām tiesībām lemt par savām lietām, plašs pilsoniskās sabiedrības ieguldījums un viedokļa paušana ir būtiskas un ļoti svarīgas sastāvdaļas.

6.6.

EK ir apzinājusi četras jomas, kurās būtu jāizpēta iespējas turpmākiem uzlabojumiem:

Tās ir paskaidrotas koncepcijas dokumentā “Ieguldījumi TTIP un ne tikai – reformu virzība”, ar ko komisāre Malmström 2015. gada maijā iepazīstināja Eiropas Parlamentu un Padomi.

6.7.

EESK ir pārsteigta, ka pilsoniskās sabiedrības dialoga sanāksmē 18. maijā tika apstiprināts, ka ieguldījumu aizsardzības modelis, ko patlaban izmanto BTN sarunās ar Japānu, ir tas, par ko ir panākta vienošanās CETA. Ņemot vērā, ka koncepcijas dokumentā “Ieguldījumi TTIP un ne tikai – reformu virzība”, ar ko komisāre 2015. gada 6. maijā iepazīstināja Eiropas Parlamentu, ir norādītas daudzas jomas, kurās ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi attiecībā uz CETA tekstu, Komiteja pauž bažas par to, ka tas joprojām veido pamatu sarunām ar tik svarīgu pasaules līmeņa partneri kā Japāna.

7.1.

EESK pauž bažas par to, ka sabiedriskajā apspriešanā Eiropas Pakalpojumu foruma iesniegtajā atbildē aicināts samazināt izņēmumus un ierobežojumus līdz minimumam un ka “Komisijai būtu jāizmanto savas sarunu pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu, lai uzlabotu un stiprinātu, nevis vājinātu” IVSI. Prasību vidū ir “bezierunu vislielākās labvēlības režīma klauzula, bezierunu klauzula attiecībā uz taisnīgu un vienlīdzīgu valsts attieksmi; plaša vispārējā jeb “jumta” klauzula, nekādi izņēmumi attiecībā uz konkrētām nozarēm, nekādi filtra mehānismi, kā arī pilna atlīdzība par tiešu un netiešu zaudējumu radīšanu”  (20).

7.2.

IVSI arvien vairāk izmanto, lai apietu valstu tiesu sistēmas un tā vietā iesūdzētu valdības starptautiskās privātās šķīrējtiesās, pieprasot nodokļu maksātājam kompensāciju par sabiedriskas nozīmes rīcībpolitikām, kas, iespējams, ierobežo peļņu. Tas it īpaši attiecas uz veselības un vides aizsardzības jomām.

7.3.

Nesenās plašu sabiedrības uzmanību piesaistījušās lietas ir pastiprinājušas opozīciju pret IVSI.

7.4.

Ieguldījumu līgumos noteikts, ka finansējuma vai peļņas repatriācijas ierobežojumi ir aizliegti. Valdības nedrīkst piemērot kapitāla kontroli, lai novērstu uzbrukumus savai valūtai vai krīzes laikā ierobežotu “karstās naudas” plūsmu, pat ja Starptautiskais Valūtas fonds uzskata, ka šāda kontrole ir būtisks politikas pasākums. No IVSI ietvaros risinātajām lietām vissmagākā ir skārusi Argentīnu, kurai pēc sava 2002. gada lēmuma atsaistīt peso no ASV dolāra bija jāizmaksā vairāk nekā 500 miljoni ASV dolāru.

7.5.

Izņēmumi attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem ir paredzēti CETA 11. nodaļā (Pārrobežu pakalpojumu tirdzniecība), taču attiecībā uz tiem nav paredzētas nekādas atkāpes vai izņēmumi 10. nodaļā (Ieguldījumu aizsardzība). Principā, kaut gan ieguldītāji patiešām ir jāaizsargā pret valsts iestāžu patvaļīgu rīcību, ekspropriācijas un jo īpaši netiešas ekspropriācijas definīcija rada bažas par iespēju valstīm leģitīmu sabiedrības interešu vārdā pārņemt atpakaļ noteiktas darbības, ko pašlaik nodrošina komersanti. Saskaņā ar 10. nodaļu ekspropriācija ietver jebkurus tiesību aktus, kuru dēļ var samazināties privāto uzņēmumu vērtība. Kompensācijai jāatspoguļo “patiesie zaudējumi”. Tas varētu ekonomiski liegt valstīm iespēju pārņemt atpakaļ pakalpojumu sniegšanu.

7.6.

CETA ir atzīts, ka netiešās ekspropriācijas definīcija ir pārāk plaša, un X.11 pielikuma 3. punktā ir mēģināts precizēt šo jautājumu, nosakot, ka par netiešu ekspropriāciju nav uzskatāmi tādi publiskās politikas mērķi kā veselība, drošība un vide. Tomēr pastāv risks, ka to varētu interpretēt kā preskriptīvu normu, atstājot citus, plašākus publiskās politikas mērķus, piemēram, ekonomikas vai fiskālās politikas jomā vai svarīgāko pakalpojumu renacionalizāciju, atvērtus prasībām par netiešu ekspropriāciju IVSI kontekstā. Ir svarīgi šo jautājumu precizēt.

7.7.

Pieteikdama plānus nepieļaut, ka investori ļaunprātīgi izmanto IVSI mehānismu, Eiropas Komisija paziņo, ka tā vēlas TTIP “iekļaut noteikumus ar kuriem novērš nepamatotas prasības” (22). CETA projekts arī paredz paātrinātu procedūru, lai noraidītu nepamatotas un nebūtiskas prasības. Tomēr definēt jēdzienu “nepamatots” (frivolous) stingri juridiskā terminoloģijā būs ļoti grūti, un šeit paveras jauns darbības lauks juristiem, kas specializējušies ieguldījumu tiesībās.

7.8.

CETA projektā arī ir paredzēta slēgta definīcija jēdzienam “taisnīga un vienlīdzīga attieksme”. To uzskata par pārāk plašu tie, kuri iebilst pret IVSI, savukārt uzņēmēju aprindas to vērtē kā nepietiekami elastīgu. Tā joprojām ļauj šķīrējtiesai brīvi interpretēt, un tai trūkst elastīga pārskatīšanas mehānisma.

7.9.

Tikai draudi vien, ka lieta tiks risināta IVSI ietvaros, var paralizējoši iedarboties uz regulējumu un valdības bailēs no strīda un no tā izrietošajām finanšu sankcijām atturēt no regulējuma noteikšanas sabiedrības interesēs. Piemēram, kamēr nav pieņemts lēmums Philipp Morris lietā pret Austrāliju, Jaunzēlandes valdība ir apturējusi likumu par standartizētu tabakas iepakojumu.

7.10.

No juridiskās firmas Freshfields Bruckhaus Deringer paziņojuma daudznacionālajiem klientiem: “Uzņēmumi mūsdienās labāk apzinās ieguldījumu līgumu iespējamo nozīmīgumu – tie ir ne tikai pēdējā aizsardzības līnija, kad vairs nav kur atkāpties, bet arī svarīgs instruments riska mazināšanai, kad tiek veikti ieguldījumi.”

7.11.

Lai arī Eiropas Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka saskaņā ar turpmākajiem ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumiem valsti nevar piespiest atcelt pasākumu, nav ņemta vērā iespējamā ietekme, ko var izraisīt draudošs milzīgs naudassods pēc tam, kad ir ierosināta vairākus miljardus dolāru vērta lieta.

7.12.

CETA projektā arī paredzēts, ka šķīrējtiesas izmaksas sedz lietā zaudējusī puse. Tas nozīmē, ka maznozīmīgu prasību iesniedzējiem būs jāsedz visas izmaksas. Taču daudzu nesen iesniegto prasību milzīgais apmērs liek domāt, ka daudznacionāliem uzņēmumiem, kuriem ir lielas naudas rezerves, un specializētām juridiskajām firmām tas nebūs šķērslis, ņemot vērā iespējamo ieguvumu. No otras puses, vidēji 4 miljonus ASV dolāru lielajām izmaksām, kas, iesniedzot prasību atbilstoši IVSI noteikumiem, rodas katrai pusei, jādarbojas kā nozīmīgam faktoram, kas attur mazos un vidējos uzņēmumus.

8.1.

Pašreizējā sistēma ir izskaidrota 3. nodaļā. Tā ir problēma, par kuru plaši tika paustas bažas apspriešanās procesā.

8.2.1.

Šķīrējtiesnešus katrā konkrētajā lietā izvēlas tā, ka katra strīdā iesaistītā puse izvirza savu šķīrējtiesnesi, un abām pusēm ir jāvienojas par trešo. Ja puses nevar panākt vienošanos, parasti ir iecēlējinstitūcija, kas lemj par trešo šķīrējtiesnesi. Tas atšķiras no valstu tiesām, kur tiesneši tiek norīkoti bez pušu līdzdalības. Viņus parasti visbiežāk izraugās no ICSID un UNCITRAL, un viņi ir izmeklēti juridiskās profesijas pārstāvji, tostarp augsta līmeņa juristi, profesori un bijušie tiesneši. Pretstatā PTO praksei nav vērojams, ka valdību IVSI aizstāvības advokāti vai valdību investīciju līgumu sarunvedēji būtu izraudzīti par šķīrējtiesnešiem lietās, kurās iesaistītas citas valstis.

8.2.2.

Kā ziņo Corporate Europe Observatory (CEO) (23), daudzi no viņiem ir arī darbojušies kā padomnieki citos gadījumos: 50 % ieguldītāju pusē un 10 % valstu pusē. Šī lomu apmaiņa salīdzinoši nelielā personu lokā (15 advokāti darbojās kā šķīrējtiesneši 55 % no visām lietām) (24) dažkārt tiek uzskatīta par cēloni savstarpējai korporatīvai solidaritātei, kas var veicināt “neveselīgus kompromisus” (25). Arvien lielākais pretējo pušu iebildumu pret piedāvātajiem šķīrējtiesnešiem skaits liecina, ka pastāv bažas par kandidatūru objektivitāti (26).

8.3.

Ir skaidrs, ka CETA noteikumi par šķīrējtiesnešu izraudzīšanu, profesionālo darbību un tiesvedības norisi, lai gan daudzi tos atzīst kā uzlabojumu dažās jomās, nebauda plašu pilsoniskās sabiedrības atbalstu. Ir nopietnas bažas par šķīrējtiesu izveidi un darbību:

9.1.

ĀTI šobrīd bauda gandrīz unikālas tiesības, saskaņā ar kurām indivīds var celt prasību pret valsti šķīrējtiesā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem. Cilvēktiesību akti paredz īpašas tiesības, taču pārsvarā ar mērķi novērst valstu tiesu sistēmu apiešanu indivīdiem vispirms ir nepieciešams izmantot visus vietējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, pirms var iesniegt prasību starptautiskā tiesā. Savukārt CETA neprasa vispirms izsmelt visas vietējās tiesiskās aizsardzības iespējas. Ieguldītājiem ir vienīgi jāpieprasa konsultācija.

9.2.

Dalībvalstis ir paudušas ar līgumiem un konstitucionālajām tiesībām saistītas bažas par IVSI, kāda ir noteikta CETA un paredzēta TTIP ietvaros (27). Ierosinātie IVSI uzlabojumi divpusējos ieguldījumu līgumos līdz šim nav kliedējuši šīs bažas (28). Savā tirdzniecības politikā (LESD 205. un 207. pants) ES ir jāievēro LES 3. pantā, Pamattiesību hartā un citos ES tiesību aktos noteiktie principi.

Tomēr saskaņā ar tādu tirdzniecības nolīgumu, kuru ietvaros ieguldījumu strīdus izšķir starptautiskas šķīrējtiesas, kurām nav šādu saistību, ir iespējams panākt lēmumus, kas neatbilst ES tiesību aktiem (sk. 7.3. punktu – Micula pret Rumāniju).

9.3.

Šādu jurisdikcijas deleģēšanu privātām šķīrējtiesām, kurām ES principi nav saistoši, nevar nosegt ar Lisabonas līgumu, un tā varētu būt lielā mērā ultra vires. Eiropas Savienības Tiesa šādas starptautiskās jurisdikcijas noteikšanu ir pakļāvusi nosacījumam, ka nav pieļaujams kaitējums ES tiesību sistēmas autonomijas principam un Līgumos noteiktajam pilnvaru sadalījumam (29).

9.4.

Tā kā Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerībā IVSI tiek izveidota ar jauktu nolīgumu, pirms tā (pagaidu) stāšanās spēkā nepieciešama visu 28 dalībvalstu parlamentu piekrišana. Attiecībā uz valstu tiesu izslēgšanu ir jāatzīst subsidiaritātes princips.

9.5.

Jāatzīst, ka pastāv spriedze starp ES tiesību aktiem un starptautiskajām tiesībām, jo īpaši gadījumos, kad ir runa par Tiesas monopolu uz jurisdikciju (LES 19. pants, LESD 263. pants un turpmākie panti). Par to liecina Tiesas atzinums par ES pievienošanos ECTK (30) un EK pieeja, kas aicina uz ES tiesību pārākumu lietā Micula pret Rumāniju. CETA projekta 14.16. pants liedz CETA tiešu piemērošanu un prasa iekļaut šā nolīguma noteikumus ES vai dalībvalstu tiesību aktos, lai uz tiem varētu atsaukties ieguldītāji. Tas vēl vairāk sarežģī attiecības starp ES tiesisko kārtību un IVSI lietām, kuras izlemj šķīrējtiesas.

9.6.

Attiecībā uz paša pirmā IVSI mehānisma izveidi ES brīvās tirdzniecības līgumos ar pasaules mēroga ietekmi uz dalībvalstīm un daudziem ES iedzīvotājiem, EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi panākt, ka Tiesa jau iepriekš izskata atbilstību ES tiesību aktiem. Tas ir īpaši svarīgi saistībā ar ES pamatvērtībām un Pamattiesību hartu, kā arī Tiesas monopolu attiecībā uz juridisko interpretāciju un subsidiaritāti. Tāpēc pirms nolīguma stāšanās spēkā, kā arī pirms tā pagaidu stāšanās spēkā (LESD 218. pants) ir jāsaņem un jāņem vērā atbilstošs juridiskais atzinums. Šajā sakarā jāatzīmē, ka, ja CETA stājas spēkā, tajā ir ietverta klauzula, kas jebkuras izbeigšanās gadījumā pagarina nosacījumus uz 20 gadiem attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti pirms līguma izbeigšanās.

9.7.

EK būtu steidzami jāapsver, kā risināt jautājumus saistībā ar esošajiem ES iekšējiem DIL un ES dalībvalstu DIL ar trešām valstīm, jo īpaši, attīstītajām valstīm, piemēram, ASV un Kanādu, kuri satur nereformētus IVSI mehānismus un ko pašlaik var izmantot, lai apstrīdētu valstu tiesības regulēt un īstenot leģitīmas valsts politikas. Vairums šo nolīgumu arī satur šādas klauzulas, kas vēl vairāk sarežģī to izbeigšanas procesu.

10.1.

Plašs pilsoniskās sabiedrības atbalsts pārsūdzības mehānismam izpaudās sabiedriskajā apspriešanā un no jauna apstiprinājās EESK sabiedriskajā uzklausīšanā.

10.2.

CETA projekts nesatur pārsūdzības sistēmu. Tomēr tas dod iespēju izveidot šādu sistēmu. CETA paredz turpmāku apspriešanos par pārsūdzības sistēmām un veidiem. Perspektīva, ka šim jautājumam paredzēts pievērsties “kaut kad vēlāk”, samazina tā nozīmi līdz minimumam. Steidzami ir vajadzīgs risinājums.

10.3.

Principā šķīrējtiesas lēmums ir galīgs, un tikai ļoti ārkārtējos gadījumos ir iespējama tā pārskatīšana vai atcelšana (31). Tas nekādi neatbilst valsts tiesu sistēmām un nespēj novērst dziļās bažas, kas tika paustas sabiedriskās apspriešanas procesā.

11.1.

UNCTAD ir definētas piecas iespējas IVSI reformēšanai:

11.2.

EESK uzskata, ka būtu vērts padziļināti apsvērt minētās iespējas. CETA un ES un Singapūras nolīgumu projektos definējot jaunu pieeju ieguldījumu aizsardzībai un IVSI, EK ir strādājusi pie pirmajām četrām iespējām. Apspriešanās ir parādījusi, ka joprojām pastāv dziļi sakņotas bažas. Komiteja uzskata, ka koncepcija par starptautiskas ieguldījumu tiesas izveidi ir vislabākais risinājums, jo tai būtu tālejoša nozīme sistēmas leģitimitātes un pārredzamības nodrošināšanā, un tā sekmētu konsekventāku interpretāciju un lielāku precizitāti lēmumu pieņemšanā. Šajā saistībā EESK atzinīgi vērtē tirdzniecības komisāres 2015. gada 18. marta paziņojumu INTA komitejai, ka “daudzpusēja tiesa nozīmētu resursu efektīvāku izlietojumu un lielāku leģitimitāti” (A multilateral court would be a more efficient use of resources and have more legitimacy).

11.3.

Tomēr EESK neuzskata, ka paralēli risināt sarunas par IVSI mehānisma iekļaušanu TTIP un apsvērt iespēju vidējā termiņā izveidot starptautisku ieguldījumu tiesu ir dzīvotspējīgs risinājums. Ja TTIP ietvaros tiks rasta vienošanās, tā gandrīz noteikti kļūs par “zelta standartu” un apdraudēs jebkuru perspektīvu gūt atbalstu starptautiskas tiesas izveidei. Stāvokli vēl vairāk sarežģī tas, ka TTIP nenozīmē, ka analoģiski noteikumi tiek automātiski iekļauti CETA. Ir svarīgi uzsvērt, ka sarunas par CETA ir noslēgušās un nav nekādu garantiju, ka Kanādas valdība piekritīs iekļaut izmaiņas, par ko panākta vienošanās TTIP.

11.4.

Pieņemot esošo stratēģiju, EK saskaras ar perspektīvu, ka tās pirmie centieni sarunās par ieguldītāju aizsardzību varētu novest pie triju dažādu sistēmu izveides attiecībā uz ASV, Kanādu un Singapūru. No otras puses, ja Komisija tiecas uz vienotu sistēmu, to var panākt tikai pēc ļoti sarežģītām sarunām. EESK uzskata, ka tad būtu praktiski neiespējami iegūt atbalstu, kas nepieciešams, lai pārorientētu pūles uz starptautiskas tiesas izveidi.

11.5.

Tāpēc EESK secina, ka, tā kā visi nozīmīgie globālie dalībnieki, proti, ASV, Kanāda un Japāna, ir iesaistīti vienlaikus notiekošās jaunās sarunās par tirdzniecību un ieguldījumiem, paveras unikāla iespēja strādāt pie starptautiskas ieguldījumu tiesas izveides. Komiteja uzskata, ka tā ir arī vislabākā iespēja pārliecināt jaunattīstības valstis, kurās vajadzība pēc ieguldītāju aizsardzības varētu būt daudz lielāka, pieņemt jaunu globālu sistēmu.