52014DC0903

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI UN EIROPAS INVESTĪCIJU BANKAI

Investīciju plāns Eiropai

"Komisijas priekšsēdētāja amatā mana galvenā prioritāte būs stiprināt Eiropas konkurētspēju un veicināt ieguldījumus darbavietu veidošanā."

"Mums ir jāiegulda gudrāk, mērķtiecīgāk, jāvienkāršo regulējums un jābūt elastīgākiem attiecībā uz [ES līmenī pieejamā] publiskā finansējuma izmantošanu."

"Šādi nākamajos trīs gados mēs varēsim mobilizēt papildu publiskās un privātās investīcijas reālajā ekonomikā līdz 300 miljardiem eiro."

"Šīs papildu investīcijas būtu jākoncentrē uz infrastruktūras jomām, jo īpaši platjoslas un enerģētikas tīkliem un rūpniecības centru transporta infrastruktūru, izglītību, pētniecību un inovācijām, kā arī atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitāti. Ievērojama summa būtu jānovirza projektiem, kuri var palīdzēt jaunajai paaudzei atgūt iespēju strādāt."

(Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera politikas pamatnostādnes, kas iesniegtas Eiropas Parlamentā 2014. gada 15. jūlijā).

1. Investīciju plāns Eiropai

Eiropai nekavējoties ir vajadzīgs Investīciju plāns. Ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā ieguldījumu līmenis ES pēc maksimālā līmeņa sasniegšanas 2007. gadā ir ievērojami sarucis par aptuveni 15 %.[1] Šis līmenis ir arī ievērojami zemāks par tā vēsturisko tendenci. Turpmākajos gados ir paredzama tikai daļēja uzlabošanās. Tā rezultātā tiek kavēta ekonomikas atveseļošanās, darbavietu izveide, ilgtermiņa izaugsme un konkurētspēja.

Nepastāv vienkāršs vai viens risinājums. Vispārīga neskaidrība par ekonomikas situāciju, publiskā un privātā parāda augsts līmenis dažās ES ekonomikas nozarēs un šo faktoru ietekme uz kredītrisku ierobežo mūsu rīcības brīvību. Tomēr tajā pašā laikā pastāv būtiski ietaupījumu līmeņi un, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, augsti finanšu likviditātes līmeņi, ko varētu mobilizēt. Turklāt Eiropai ir daudz investīciju vajadzību un ekonomiski dzīvotspējīgi projekti, kam nepieciešams finansējums. Uzdevums ir produktīvi izmantot ietaupījumus un finanšu likviditāti, lai atbalstītu ilgtspējīgas darbavietas un izaugsmi Eiropā.

Ir nepieciešams rīkoties vienlaicīgi vairākās jomās, risinot gan ekonomikas piedāvājuma, gan pieprasījuma puses.[2] Mums ir vajadzīga uzticēšanās kopējai ekonomikas situācijai, paredzamība un skaidrība politikas veidošanā un reglamentējošajos noteikumos, nepietiekamu publisko resursu efektīva izmantošana, ticība sagatavošanas posmā esošo ieguldījumu projektu potenciālam, kā arī pietiekama riska uzņemšanās spēja, lai iedrošinātu projektu virzītājus, atraisītu investīciju potenciālu un piesaistītu privātos investorus. Šie jautājumi valsts iestādēm ir jārisina visos līmeņos.

Dalībvalstu, kā arī reģionālo iestāžu nepārprotams uzdevums ir veicināt nepieciešamās strukturālās reformas, uzņemties fiskālo atbildību, nodrošināt regulatīvo noteiktību un vairot investīcijas, lai atbalstītu darbavietas un izaugsmi. Dalībvalstīm, kam ir fiskālās manevrēšanas iespējas, būtu jāiegulda vairāk. Dalībvalstīm, kam ir ierobežotas fiskālās iespējas, būtu jānosaka par prioritāriem ar ieguldījumiem un izaugsmi saistīti izdevumi savā budžetā, labāk jāizmanto to rīcībā esošie ES līdzekļi un jārada vide, kas veicina privāto dalībnieku investīcijas. Daudz var panākt valsts un reģionālajā līmenī. Komisija kopā ar pārējām iestādēm un dalībvalstīm vadīs un uzraudzīs progresu saistībā ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu.

Minētos centienus papildinās šis Investīciju plāns. Tā pamatā būs trīs savstarpēji papildinošas sadaļas. Pirmkārt, vismaz 315 miljardu eiro mobilizācija papildu investīcijās nākamos trīs gadus, publisko resursu ietekmes palielināšana un privāto investīciju piesaiste. Otrkārt, mērķtiecīgas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka šīs papildu investīcijas atbilst  reālās ekonomikas vajadzībām. Treškārt, pasākumi nolūkā sniegt lielāku regulatīvo paredzamību un novērst šķēršļus investīcijām, padarot Eiropu saistošāku investoriem un līdz ar to daudzkāršojot plāna ietekmi.

Attiecībā uz pirmajām divām sadaļām Investīciju plānu Eiropai kopīgi sāk Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) kā stratēģiskas partneres ar nepārprotamu mērķi piesaistīt ieinteresētās personas visos līmeņos. Attiecībā uz trešo sadaļu Komisija ierosinās pasākumus savā turpmākajā darba programmā, kā arī kopā ar pārējām ES iestādēm un dalībvalstīm saistībā ar Eiropas pusgadu.

1. diagramma. Investīciju plāns Eiropai

Plāna ietekme daudzkāršosies, tiklīdz tam pievienosies vairāk ieinteresēto personu: dalībvalstis, valstu attīstību veicinošās bankas, reģionālās iestādes un privātie investori. Visiem ir jāveic savs uzdevums. Komisija īpaši atzinīgi vērtē plānu veidojošus stimulus, kā to pierāda pēdējās nedēļās paustie plānu atbalstošie pozitīvie paziņojumi Eiropas un globālā līmenī[3].

Laikposmā līdz 2017. gada beigām mērķis ir mobilizēt vismaz 315 miljardus eiro no papildu publiskajām un privātajām investīcijām reālajai ekonomikai. Investīciju plāns papildina esošos pasākumus un maksimāli izmantos katru eiro, kas iegūts no publiskajiem līdzekļiem un mobilizēts ar jaunajiem un esošajiem instrumentiem. Rīkojoties nekavējoties attiecībā uz katru plāna aspektu, mēs kopā varam panākt daudz vairāk, nekā rīkojoties nekoordinētā veidā, un apgūt pat vairāk par 315 miljardiem eiro.

Visbeidzot, plānam būs trīs saistītie politikas mērķi:

§ novērst investīciju lejupslīdes tendences un palīdzēt palielināt darbavietu izveidi un ekonomikas atveseļošanos, neapgrūtinot valstu publiskās finanses vai neradot jaunu parādu;

§ spert izšķirošu soli pretim mūsu ekonomikas ilgtermiņa vajadzību apmierināšanai un palielināt mūsu konkurētspēju;

§ stiprināt mūsu cilvēkkapitāla, ražošanas spēju, zināšanu un fiziskās infrastruktūras Eiropas dimensiju, īpašu uzmanību veltot savstarpējiem savienojumiem, kas ir svarīgi mūsu vienotajam tirgum.

Mums ir steidzami jārīkojas, lai nodrošinātu ātrus rezultātus, kas ir laika gaitā ilgtspējīgi. Eiropas Parlaments būs cieši iesaistīts Investīciju plāna īstenošanā, un Eiropadome tiek aicināta apstiprināt vispārējo pieeju tās 2014. gada 18.-19. decembra sanāksmē.

Komisija un EIB sadarbosies ar ieinteresētajām personām visos līmeņos 2015. gada sākumā. Stingri turpmākie pasākumi nodrošinās, ka publiskā riska uzņemšanās spēja tiek labi izmantota un saprātīgi pārvaldīta un ka mērķtiecīgi projekti veicina darbavietu izveidi, ekonomikas izaugsmi un palielina Eiropas konkurētspēju.

2. Papildu investīciju mobilizēšana 315 miljardu eiro apmērā ES līmenī

Plāna pirmā sadaļa ietver papildu investīciju 315 miljardu eiro apmērā mobilizēšanu nākamo trīs gadu laikā. Turpmāk ierosinātais balstās tikai uz rīcību ES līmenī: Komisija aicina dalībvalstis un pārējos ekonomikas dalībniekus pievienoties un pilnveidot šo iniciatīvu. Lai nodrošinātu ātrus rezultātus, ierosināto pasākumu var finansēt no pašreizējā ES budžeta daudzgadu finanšu shēmas 2014. - 2020. gadam.

Lai to īstenotu, atsevišķas ES budžeta daļas būtu jāizmanto savādāk ES un valstu līmenī. Galvenā ideja ir nodrošināt lielāku riska uzņemšanās spēju, izmantojot publiskos līdzekļus, lai iedrošinātu projektu virzītājus un piesaistītu privātu finansējumu ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem, kas citādi netiktu īstenoti. Tādējādi ES publiskie līdzekļi tiks izmantoti vislabākajā veidā.

ES līmenī to darīs, izveidojot jaunu Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, lai nodrošinātu riska atbalstu ilgtermiņa investīcijām un nodrošinātu lielāku piekļuvi riska finansējumam MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu[4]. Valsts līmenī būtisku progresu var panākt, stratēģiskāk izmantojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus.

Eiropadome tiek aicināta apstiprināt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidi un apņemties efektīvi izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, jo īpaši kopumā divkāršojot finanšu instrumentu izmantošanu. Eiropas Stratēģisko investīciju fondam nepieciešamais tiesību akta priekšlikums[5] Eiropas Parlamentam un Padomei kā ES likumdevējai būtu jāizskata paātrināti, lai tas stātos spēkā līdz 2015. gada jūnijam.

2.1. Jauns Eiropas Stratēģisko investīciju fonds

Jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI) Komisija izveidos sadarbībā ar EIB, lai izmantotu esošo EIB pieredzi un tās pierādītās spējas sniegt rezultātus (skat. 2. diagrammu). Fondu izveidos EIB grupas ietvaros.[6]

Salīdzinājumā ar esošajām struktūrām fondam būs atšķirīgs riska profils, tas nodrošinās riska uzņemšanās spēju papildu avotus un būs paredzēts projektiem, kas sniedz lielāku sabiedrisko un ekonomisko vērtību, papildinot projektus, kurus patlaban finansē EIB vai esošās ES programmas. Iespējamo produktu virkne būs atvērts process, lai pielāgotos mainīgajiem tirgus apstākļiem.

Lai izveidotu Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, tā atbalstam no ES budžeta tiks izveidota garantija 16 miljardu eiro apmērā. EIB piešķirs 5 miljardus eiro. Līdz ar to fonds sāks darboties ar ievērojamu rezervi, bet arī turpmāk laika gaitā tas varēs paplašināt savu darbību. Dalībvalstīm tieši vai ar savu valstu attīstību veicinošo banku starpniecību būs iespēja ieguldīt fondā kapitāla un garantiju veidā. Būtiski ir tas, ka, novērtējot publiskās finanses Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros, Komisija ieņems labvēlīgu nostāju pret šādiem kapitāla ieguldījumiem fondā. Privātie investori arī var pievienoties fonda līmenī.

2. diagramma. Jaunais Eiropas Stratēģisko investīciju fonds – sākotnējā izveide (tikai ES)

ES garantiju nodrošinās esošie ES fondi no pieejamās ES budžeta rezerves, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un programmas „Apvārsnis 2020”. Pateicoties jaunajam fondam, minēto esošo ES fondu ietekme uz reālo ekonomiku tiks daudzkāršota salīdzinājumā ar to, ko tie citādi būtu sasnieguši. Visas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda darbības tiks ietvertas jau izveidotās valsts atbalsta apstiprinājuma procedūrās[7].

Fonda uzdevums ir nodrošināt uzlabotas riska uzņemšanās spējas un mobilizēt papildu investīcijas, jo īpaši no privātajiem avotiem, bet arī no publiskajiem avotiem konkrētās nozarēs un jomās. Šādas jomas ir aprakstītas turpmāk.

Tiek lēsts, ka fonda multiplikatora ietekme reālajās investīcijās ekonomikā varētu sasniegt koeficientu 1:15. Tas ir tāpēc, ka fonds piedāvās sākotnējo riska uzņemšanās spēju, kas tam ļaus nodrošināt lielāku finansējumu un piesaistīt investorus tajā piedalīties, kā norādīts 3. diagrammā. Tas nozīmē, ka viens eiro fonda veiktā riska aizsardzībā var radīt vidēji 15 eiro investīcijās reālajā ekonomikā, kas citādi nebūtu noticis. Šis multiplikatora efekts (1:15) ir piesardzīgs vidējais rādītājs, kas balstās uz ES programmu un EIB vēsturisko pieredzi. Galīgais multiplikatora efekts, neapšaubāmi, būs atkarīgs no darbību kopuma un katra projekta īpašām iezīmēm.

3. diagramma. Fonda multiplikatora efekts (vidējais rādītājs, kura pamatā ir pieredze)

Kā atsauce jāmin, ka EIB kapitāla pieaugumam 2012. gadā aplēstais multiplikatora efekts bija 1:18 un tas piepildās, kā bija paredzēts. Tāpat saskaņā ar pašreizējo aizdevumu garantiju mehānismu MVU saskaņā ar COSME programmu katrs finansējuma miljards eiro rada vismaz 20 miljardus eiro kapitāla MVU, kas ir multiplikatora efekta 1:20 ekvivalents.

Fondam būs sava pārvaldības struktūra. To pārvaldīs saskaņā ar investīciju vadlīnijām. Tā pārvaldības struktūra nodrošinās, ka tiek ievērotas investīciju vadlīnijas un ka minētās vadlīnijas atspoguļojas fonda prioritātēs un darbībās. Konkrētus projektus apstiprinās neatkarīga investīciju komiteja, pamatojoties uz to dzīvotspēju un pārliecinoties, ka valsts atbalsts neizslēdz vai neizstumj privātās investīcijas. Projekta virzītāji un investori varēs paļauties uz EIB grupas profesionālu padomu, pieredzi un atbalstu. EIB grupa arī sniegs atbalstu ar īpaši atlasītu personālu tādās jomās kā produktu izstrāde, projektu uzsākšana un strukturēšana, tehniskā palīdzība, finansējuma spējas, finanšu līdzekļu pārvaldība, aktīvu un pasīvu pārvaldība, garantijas, portfeļa pārvaldība, grāmatvedība un ziņošana

Kopumā, ja fondu izveidos īsā laikposmā ar sākotnējo ieguldījumu 21 miljarda eiro apmērā ES līmenī, tā ienesīguma potenciāls būs aptuveni 315 miljardi eiro papildu investīcijās trīs gadu laikā. Šī ietekme neapšaubāmi būs spēcīgāka, tiklīdz fondam pievienosies dalībvalstis un valstu attīstību veicinošās bankas.

2.2. Jaunais fonds atbalstīs ilgtermiņa investīciju projektus

Eiropas Stratēģisko investīciju fonds atbalstīs Eiropas nozīmes stratēģiskus ieguldījumus infrastruktūrā, it īpaši platjoslas un enerģētikas tīklos, un rūpniecības centru transporta infrastruktūrā, izglītībā, pētniecībā un inovācijās, kā arī atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē. Nebūtu jāveic iepriekšēji tematiski vai ģeogrāfiski piešķīrumi, lai garantētu, ka projekti ir izvēlēti atbilstoši to sasniegumam un palielina fonda pievienoto vērtību. Fonds būs elastīgs, jo dažādiem reģioniem ir atšķirīgas vajadzības, lai uzsāktu investīcijas.

Fonda darbības šajās jomās papildinās tradicionālākās EIB darbību jomas un esošās ES programmas, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (infrastruktūras investīcijām) un programma „Apvārsnis 2020” (inovācijām un pētniecībai un izstrādei). Parasti Eiropas Stratēģisko investīciju fonds nodrošinās lielāku riska segumu dažādiem projektiem, tādējādi ievērojami atvieglojot privātās investīcijas projekta drošākās daļās. Jāņem vērā, ka kamēr tiek veidots Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, svarīgi finansējuma avoti pastāv jau apstiprinātajās darba programmās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros un kļūs pieejami 2015. gadā projektu finansēšanai.

Turklāt EIB grupa sāks darbības, izmantojot pašu līdzekļus jau 2015. gada sākumā, līdz ar to nodrošinot plānam starta pozīciju.

Potenciālajās darbību jomās Eiropas Stratēģisko investīciju plānam vajadzētu būt iespējai finansēt ne tikai atsevišķus projektus, bet arī atbalstīt privātas fonda struktūras, piemēram, Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondus (EIIF)[8], kurus izveidojuši privātie investori un/vai valstu attīstību veicinošās bankas. Tas radīs papildu multiplikatora efektu un palielinās ietekmi uz vietas.

Kā norādīts 2. diagrammā, minētajām darbībām ir paredzēts izmantot trīs ceturtdaļas no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda līdzekļiem (kas radīs investīcijas aptuveni 240 miljardu eiro apmērā).

2.3. Jaunais fonds arī atbalstīs MVU un uzņēmumu ar vidēji lielu kapitālu investīcijas

Turklāt Eiropas Stratēģisko investīciju fonds atbalstīs riska finansējumu MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu visā Eiropā, paļaujoties uz Eiropas Investīciju fondu (EIF, daļa no EIB grupas) attiecībā uz operatīvo īstenošanu.[9] Tam būtu jāpalīdz tiem pārvarēt kapitāla nepietiekamību, nodrošinot tiešā kapitāla augstākas summas, kā arī papildu garantijas MVU aizdevumu augstas kvalitātes vērtspapīrošanai. Tas ir efektīvs veids, kā aktivizēt darbavietu izveidi un izaugsmi, tostarp jauniešu pieņemšanu darbā.

EIF ir liela pieredze ar šāda veida operācijām. Līdz ar to Eiropas Stratēģisko investīciju fondam vajadzētu palīdzēt palielināt EIF operāciju skaitu un vienlaikus radīt jaunus kanālus valstu attīstību veicinošajām bankām izstrādāt savas darbības šajā jomā. Tas notiks papildus esošajām darbībām MVU, kas ir sāktas ar COSME un "Apvārsnis 2020" programmām, kuras jau ievērojamā mērā sniegs būtiskus finansējuma avotus 2015. gadā.

Kā norādīts 2. diagrammā, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda viena ceturtdaļa tiks izmantota šāda veida darbībām (kas radīs investīcijas aptuveni 75 miljardu eiro apmērā).

2.4. Papildus 315 miljardiem eiro, ko mobilizējis Eiropas Stratēģisko investīciju fonds, Eiropas strukturālo un investīciju fondu ietekmi var palielināt vēl vairāk.

Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam investīcijām kļūs pieejami 450 miljardi eiro (630 miljardi eiro, tostarp valsts līdzfinansējums) kā daļa no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un reģionālās iestādes saņemtu maksimālu ietekmi no ES fondiem, koncentrējoties uz galvenajām jomām un izmantojot katru investēto eiro.

Īpaši efektīvs veids, kā palielināt fondu ietekmi, ir izmantot finanšu instrumentus aizdevumu, kapitāla un garantiju veidā tā vietā, lai izmantotu tradicionālās dotācijas. Šie instrumenti ir relatīvi jauni daudzām publiskajām iestādēm, bet tiem ir liels potenciāls un pierādītas spējas sniegt rezultātus, kur tie pastāv. Šā plāna ietvaros dalībvalstīm būtu jāapņemas ievērojami palielināt inovatīvu finanšu instrumentu izmantošanu galvenajās investīciju jomās, tādās kā MVU atbalsts, energoefektivitāte, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, transports un pētniecības un attīstības atbalsts. Tā rezultātā tiktu panākts vismaz divkāršs finanšu instrumentu izmantojums kopumā saskaņā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem plānošanas laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.[10]

Līdzekļi, kas darīti pieejami ar šiem instrumentiem, kopā ar līdzekļiem, kas iegūti no citiem investoriem un saņēmējiem, radīs papildu investīcijas ekonomikā ar multiplikatora efekta palīdzību. Galīgais multiplikatora efekts ekonomikā būs atkarīgs no faktiskajiem projektiem un izmantotajiem instrumentiem. Papildus nesenajai MVU iniciatīvai[11] var izmantot papildu ES līmeņa finanšu instrumentus, kā arī jau pieejamos, tā sauktos gatavos instrumentus, lai veicinātu to, ka finanšu instrumentus izmanto pārvaldes struktūras. Komisija apspriedīs veicamos praktiskos pasākumus ar katru dalībvalsti un sniegs norādes šajā nolūkā. Tiks ieviesta īpaša uzraudzības sistēma, lai noteiktu rezultātus.

Visā plānošanas periodā (2014-2020) šī jaunā pieeja radītu gandrīz 30 miljardus eiro, kas piešķirti inovatīviem finanšu instrumentiem, kuru tiešais sviras efekts ir papildu investīciju radīšana no 40 līdz 70 miljardu eiro apmērā un kuru multiplikatora efekts reālajā ekonomikā ir pat lielāks. Šādu papildu investīciju konservatīvas aplēses, kuras varētu mobilizēt laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam, varētu būt 20 miljardi eiro.

Turklāt dalībvalstis un reģioni var arī palielināt ES fondu multiplikatora efektu, palielinot valsts līdzfinansējumu, ja tās pārsniedz obligāto juridisko prasību. Valstu publiskie līdzekļi ir ierobežoti, šāda palielinājuma avots varētu būt privātie līdzekļi, kas jau tiek izmantoti konkrētās dalībvalstīs.[12]

Visbeidzot, dalībvalstis tiek aicinātas labāk izmantot vēl pieejamos ES līdzekļus saskaņā ar 2007. līdz 2013. gada plānošanas periodu un nodrošināt, ka tie ir pilnībā izmantoti, lai atbalstītu šo Investīciju plānu. Šajā nolūkā Komisija sniedz atbalstu un norādījumus.

Visbeidzot, EIB izmantos jauno aizdevumu izsniegšanu vienlaikus ar Investīciju plāna īstenošanu, arī dalībvalstis tiek aicinātas strādāt ar EIB, lai līdzsvarotu esošos valsts līdzekļus.

3. Investīciju līdzekļiem jānonāk reālajā ekonomikā

Plāna otrā sadaļa ietver mērķtiecīgu pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka iegūtie papildu investīciju līdzekļi atbilst reālās ekonomikas vajadzībām. Tas nozīmē novirzīt papildu publisko un privāto finansējumu dzīvotspējīgiem projektiem ar patiesu pievienoto vērtību Eiropas sociālā tirgus ekonomikai. Tas attiecas ne tikai uz jauno Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, bet ir uzskatāms par plaša mēroga uzdevumu visai Eiropai.

Šīs sadaļas galvenais mērķis ir izveidot pilnīgi jaunu pieeju investīciju projektu apzināšanai un sagatavošanai visā Eiropā, uzlabojot veidu, kā privātie investori un valsts iestādes piekļūst informācijai un iegūst informāciju par investīciju projektiem. Šis mērķis gan ir cieši saistīts ar uzdevumu apzināt 300 miljardus eiro vērtus projektus, kas, iespējams, varētu gūt labumu no papildu finansējuma avotiem, kas tika apspriesti pirmajā šā plāna sadaļā, taču tas ir arī daudz plašāks.

Eiropadome tiek aicināta apstiprināt priekšlikumu izveidot projektu sarakstu ES līmenī un pastiprināt tehnisko palīdzību ar “investīciju konsultāciju centra” palīdzību, kas jāizveido līdz 2015. gada jūnijam.

3.1. ES līmenī tiks izveidots projektu saraksts

Galvenā problēma daudzām iesaistītajām personām ir nevis līdzekļu, bet gan dzīvotspējīgu projektu šķietams trūkums. Tomēr "Investīciju darba grupas" (ko kopīgi uztur EIB un Komisija kopā ar dalībvalstīm un kuras ziņojuma publikācija ir sagaidāma šā gada beigās) sākotnējā darba rezultāti liek secināt, ka ir ievērojams skaits potenciāli dzīvotspējīgu projektu, kas ir gatavi investīcijām ES līmenī. Taču privātie investori bieži vien neapzinās šo projektu potenciālu un nelabprāt vēlas vieni paši tajos ieguldīt, ņemot vērā tiem raksturīgo sarežģīto būtību un informācijas trūkumu, lai pienācīgi izvērtētu risku. Tas jo īpaši attiecas uz plaša mēroga, ilgtermiņa infrastruktūras investīciju projektiem.

Lai piesaistītu investīcijas, ir ļoti nepieciešams neatkarīgs un pārredzams novērtējums, kas var apliecināt, ka projekts ir ekonomiski dzīvotspējīgs un, jo īpaši, ka tas atbilst visām attiecīgajām normatīvajām un administratīvajām prasībām. Labāka pārredzamība un izpratne par riskiem palīdzēs piesaistīt un padarīt pieejamus privātos ieguldījumus.

Kopā ar dalībvalstīm "Investīciju darba grupa" veic pirmo potenciāli dzīvotspējīgu Eiropas nozīmes projektu pārbaudes pasākumu. Komisija uzskata, ka šim darbam ES līmenī būtu pastāvīgi  jāturpinās, lai palīdzētu apzināt un padarīt pieejamus svarīgus Eiropas nozīmes investīciju projektus un lai regulāri informētu investorus par dažādu projektu sagatavotību. Valstu attīstību veicinošās bankas varētu piedalīties šajā darbā.

Šajā saistībā varētu izveidot sarakstu ar Eiropas nozīmes projektiem, kas ir gatavi investīcijām.[13] Tas būtu dinamisks projektu saraksts, kas pamatots uz vairākiem vienkāršiem un atzītiem ekonomiskiem kritērijiem. Projektus laika gaitā nepārtraukti pievienotu vai svītrotu. Tas nenozīmē, ka ikviens projekts šajā Eiropas sarakstā būtu jāfinansē saskaņā ar plānu vai ar jaunā fonda starpniecību, taču tas ļaus publiskā un privātā sektora investoriem piekļūt būtiskai un pārredzamai informācijai. Novērtēto un vēl nenovērtēto projektu sarakstu varētu publiskot tīmekļa vietnē, kas savukārt varētu būt savienota ar līdzīgiem sarakstiem valstu un reģionu līmenī.

Šis darbs laika gaitā varētu izvērsties par Eiropas sertificēšanas sistēmu dzīvotspējīgiem investīciju projektiem, kas atbilst konkrētiem kritērijiem. Šādu sertificēšanu EIB un valstu attīstību veicinošās bankas varētu pēcāk izmantot, lai piesaistītu privātos investorus. Tas varētu noderēt, lai Eiropas investīciju projektiem piešķirtu skaidru "ticamības zīmi". Turklāt tas atbilst arī centieniem pasaules mērogā G20 kontekstā dalīties ar labāko praksi investīciju projektu jomā.

3.2. Tiks izveidots vienots investīciju konsultāciju centrs, lai apvienotu zināšanu avotus un pastiprinātu tehnisko palīdzību visos līmeņos

Daudzi projekti un projektu virzītāji Eiropā joprojām meklē piemērotākos finansējuma avotus, kas pielāgoti to vajadzībām. Turklāt bieži vien ir nepieciešami norādījumi, kā izpildīt normatīvās prasības. Investīciju plāna prioritāte būs sniegt lielāku atbalstu projektu attīstībai visā ES, pamatojoties uz Komisijas, EIB, valstu attīstību veicinošo banku un Eiropas strukturālo un investīciju fondu pārvaldes iestāžu pieredzi.

Tas jo īpaši ietver tehnisko palīdzību projektu strukturēšanai, novatorisku finanšu instrumentu izmantošanu valstu un Eiropas līmenī, kā arī publiskā un privātā sektora partnerības izmantošanu. Šajā nolūkā tiks izveidots vienots kontaktpunkts visiem jautājumiem par tehnisko palīdzību. Šo kontaktpunktu veidos kā “investīciju konsultāciju centru”, paturot prātā trīs mērķauditorijas: projektu virzītājus, investorus un publiskās pārvaldības iestādes. Centrs sniegs norādes par vispiemērotāko konsultatīvo atbalstu konkrētam investoram, ko sniegs EIB grupa, valstu attīstību veicinošās bankas vai citas starptautiskās finanšu iestādes.

Šī jaunā centra darbības pamatā būs sevi pierādījuši, jau pieejamie instrumenti, piemēram, JASPERS programma, ko atjauninās un paplašinās, un jaunā konsultāciju platforma novatorisku finanšu instrumentu izmantošanai (Fi-Kompass). To izveidos EIB grupa ciešā sadarbībā ar valstu attīstību veicinošajām bankām un līdzīgām struktūrām visā Eiropā un ļaus šīm struktūrām ciešāk kopīgi strādāt sadarbības tīklā.

3.3. Sadarbība ar ieinteresētajām personām Eiropas, valstu un reģionālā līmenī

Ar valsts un reģionālo iestāžu atbalstu Komisija un EIB sadarbosies ar investoriem, projektu virzītājiem un institucionālām ieinteresētām personām, lai atbalstītu  galvenos investīciju projektus un nodrošinātu, ka projekti piekļūst atbilstošiem finansējuma avotiem. Valsts, starptautiskā un reģionālā līmenī tiks organizēti arī semināri par tēmu “Investīcijas Eiropā”, lai risinātu konkrētas problēmas kopā ar EIB. Īpaša uzmanība tiks pievērsta projektu virzītāju piesaistei no privātā un publiskā sektora, kā arī privāto investoru piesaistei, informējot par Eiropas finanšu instrumentiem un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda spēju uzņemties risku, kā arī sinerģijas palielināšanai valstu un ES shēmu starpā.

4. Investīciju vides uzlabošana

Plāna trešā sadaļa ietver lielākas regulatīvās paredzamības nodrošināšanu, investīcijas kavējošo šķēršļu novēršanu visā Eiropā un vienotā tirgus turpmāku stiprināšanu, radot vislabākos pamatnosacījumus ieguldījumiem Eiropā. Vienotais tirgus ir Eiropas vislielākais strukturālo reformu sasniegums.

Daudz var paveikt valstu līmenī. Komisija kopā ar pārējām ES iestādēm vadīs un uzraudzīs progresu saistībā ar Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. ES līmenī Komisija tuvākajā laikā nāks klajā ar prioritārajām iniciatīvām savā 2015. gada darba programmā, kuras pirmās darbības jāuzsāk jau tuvākajās nedēļās.

Eiropadome tiek aicināta apstiprināt vispārējo pieeju un Eiropas Parlamentam un Padomei, kā ES likumdevējiem, būtu jānodrošina ātra topošo likumdošanas pasākumu pieņemšana, kas vajadzīgi, lai uzlabotu investīciju regulatīvo vidi.

4.1. Vienkāršāks, labāks un paredzamāks regulējums visos līmeņos

Optimāli pamatnosacījumi uzņēmējdarbībai visā vienotajā tirgū ir būtiski, lai pilnībā varētu atraisīt potenciālu, ko sniedz investīcijas Eiropā. Tiesiskajam regulējumam gan valsts, gan Eiropas līmenī ir jābūt vienkāršam, skaidram, paredzamam un stabilam, lai veicinātu ieguldījumus ilgākā termiņā. Pasākumi, lai samazinātu administratīvo slogu un vienkāršotu noteikumus, joprojām ir lēni un nevienmērīgi, neraugoties uz ievērojamām Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pūlēm. Tas ir īpaši problemātiski MVU, kas ir darbavietu radītāji un Eiropas ekonomikas mugurkauls. Izaugsmes nosacījumu uzlabošana ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu, ka var uzplaukt investīciju projekti un ka nauda, kas iztērēta stratēģiskiem ieguldījumiem saskaņā ar šo plānu un arī ārpus tā, tiek izmantota efektīvi.

Labāks regulējums ir dalībvalstu un Eiropas iestāžu kopīga atbildība. Tas nenozīmē noteikumu atcelšanu, bet gan lietpratīgu regulējumu, kas ir vienlīdz labvēlīgs gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Tas ietver nevajadzīga regulatīvā sloga samazināšanu un uzņēmējdarbības nosacījumu uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz MVU, lai nodrošinātu, ka jebkurš nepieciešams noteikums ir vienkāršs, skaidrs un atbilst paredzētajam mērķim. Tas arī nozīmē uzlabot valsts izdevumu efektivitāti, kā arī nodokļu sistēmu efektivitāti un kvalitāti visos valsts pārvaldes līmeņos. Dalībvalstis ir atbildīgas arī par laicīgu un pilnīgu ES tiesību aktu piemērošanu. Tām ir jānodrošina, lai transponēšanas pasākumi būtu iespējami vienkārši, skaidri un viegli, izvairoties no papildu sloga radīšanas jeb tā sauktās pārmērīgās regulēšanas, transponējot ES tiesību aktus valsts tiesību aktos.

Komisija par vienu no galvenajām sava mandāta prioritātēm ir noteikusi labāku regulējumu. Tas atspoguļosies jau Komisijas 2015. gada darba programmā. Komisija turpinās ievērot tās vispārīgo pieeju labākam regulējumam 2015. gadā un dos jaunu impulsu šai prioritātei. Regulējumam būtu jānovērš šķēršļi izaugsmei, jāsniedz jaunas uzplaukuma iespējas, jāsamazina izmaksas un jāgarantē sociālā un vides ilgtspēja. Komisija jo īpaši pastiprinās savus centienus “Normatīvās atbilstības un izpildes programmas" (REFIT) ietvaros,un strādās kopā ar ES likumdevēju, lai nodrošinātu, ka visa ierosinātā tiesību aktu vienkāršošana tiek efektīvi īstenota praksē.

4.2. Jauni ilgtermiņa finansējuma avoti, tostarp pasākumi kapitāla tirgus savienības izveidei

Nesenās ES finanšu regulējuma sistēmas reformas un Banku savienības izveides pabeigšana palīdzēs izveidot pārredzamu, drošu, atbildīgu un izturīgu finanšu nozari, kas veicina stabilitāti un uzticību. Bet ieguldījumi joprojām ir ļoti atkarīgi no banku starpniecības; ilgtermiņa finansējums infrastruktūrai joprojām ir ierobežots. Daudziem MVU joprojām ir ierobežota piekļuve finansējumam, un kapitāla brīva aprite visā ES joprojām ir darbs, kas vēl jāpaveic.

Laika gaitā kapitāla tirgu savienības (KTS) izveide samazinās ES finanšu tirgus sadrumstalotību. Tas arī palīdzēs dažādot finansējuma nodrošinājumu MVU un ilgtermiņa projektiem, papildinot banku finansējumu ar dziļākiem un attīstītākiem kapitāla tirgiem. Īsts vienots kapitāla tirgus palīdzēs samazināt finansēšanas izmaksas pārējām ekonomikas nozarēm. Tādēļ kapitāla tirgu savienība ir svarīga šā plāna sastāvdaļa vidējā un ilgtermiņa perspektīvā.

Plašas konsultācijas 2015. gada sākumā palīdzēs sīkāk izstrādāt galvenās darbības jomas un noteikt prioritātes, lai novērstu šķēršļus investīciju finansēšanai un virzībai uz kapitāla tirgu savienību.

Galvenās rīcības jomas īstermiņā ir šādas.

§ Līdz 2014. gada beigām pieņemt ierosināto Regulu par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (EIIF). Mērķis ir panākt, ka EIIF uzsāk darbību līdz 2015. gada vidum kā lietderīgi investīciju instrumenti ilgtermiņa projektiem. EIIF var būt nozīme arī kā papildu dzinējam, lai piesaistītu publiskā vai publiskā/privātā sektora ieguldījumus pārējās ekonomikas nozarēs.

§ Atdzīvināt augsti kvalitatīvus vērtspapīrošanas tirgus [14], neatkārtojot kļūdas, kas tika pieļautas pirms krīzes. Komisija apsvērs, kā vislabāk izveidot kritērijus vienkāršai, pārredzamai un konsekventai vērtspapīrošanai, pamatojoties uz nesenajiem pasākumiem apdrošināšanas un banku nozarēs un starptautisko darbu šajā jomā. Šo aktīvu kategorijas atdzīvināšana palīdzēs attīstīt padziļinātu un likvīdu sekundāro tirgu, piesaistīt plašāku investoru loku un uzlabot finansējuma piešķiršanu tur, kur tas ir visvairāk vajadzīgs.

§ Izpētīt, kā risināt šobrīd pastāvošo standartizētas kredītinformācijas par MVU trūkumu, turpinot darbu, kas jau uzsākts šajā jomā, kā arī uzlabojot informāciju par infrastruktūras projektu plānošanu un to kredītvēsturi.

§ Kopā ar privāto sektoru izpētīt labākos veidus, kā visā ES pārņemt veiksmīgos privātās izvietošanas režīmus, kas izveidoti dažos Eiropas tirgos.

§ Pārskatīt spēkā esošos pasākumus, piemēram, Prospektu direktīvu, lai mazinātu administratīvo slogu MVU un lai tiem būtu vieglāk izpildīt uzskaites pienākumus.

4.3. Stiprināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un novērst šķēršļus investīcijām vienotajā tirgū

Lai pēc iespējas labāk izmantotu vienoto tirgu un padarītu to par efektīvu starta platformu uzņēmumiem, ir vajadzīgi apņēmīgi centieni. Kaut arī daži pasākumi ir vairāk domāti ilgtermiņā nekā citi, uzlabot pamata nosacījumus nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām ir neatņemama šā plāna sastāvdaļa. Jomas, kas ir īpaši svarīgas īstermiņā un vidējā termiņā ir šādas.

Enerģētikas un transporta nozares ir svarīgas vienotā tirgus sastāvdaļas un nesen pieņemto reformu īstenošana ir jāpaātrina. Eiropas Enerģētikas Savienība būs īpaši svarīga šajā sakarībā. Ir jānodrošina pilnīga trešā enerģētikas tiesību aktu kopuma īstenošana. Noteikumi par enerģijas pārrobežu tirdzniecību joprojām ir ļoti sadrumstaloti. Dažās dalībvalstīs turpina pastāvēt tirgu kropļojošs mazumtirdzniecības cenu regulējums, un tas ir jānovērš. Komisija veiks vajadzīgos pasākumus, lai izpētītu situāciju pēc nesen pieņemtajiem lēmumiem par klimata un enerģētikas satvaru 2030. gadam. Steidzami ir jāīsteno arī strukturālās reformas, lai novērstu šķēršļus investīcijām transporta infrastruktūrā un sistēmā, jo īpaši ar pārrobežu dimensiju. Lai pilnībā izmantotu Vienotā tirgus priekšrocības, ir jānodrošina Eiropas vienotās gaisa telpas mērķu sasniegšana, kā arī ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes ātra pieņemšana un īstenošana.

§ Eiropai vajag izveidot patiesi savienotu Digitālo vienoto tirgu, tostarp ar  ātru un vērienīgu likumdošanas pasākumu palīdzību tādās jomās kā datu aizsardzība un telekomunikāciju regulējums, kā arī modernizējot un vienkāršojot autortiesību un patērētāju aizsardzības noteikumus attiecībā uz tiešsaistes un digitālajām pirkumiem. Digitālajam vienotajam tirgum būtu jānodrošina tiešsaistes darījumu uzticamība un drošība, dažādu tehnoloģisko risinājumu sadarbspēja un piekļuve digitālajiem resursiem un infrastruktūrai (jo īpaši spektra licencēšanas politikai). Vienotajam tirgum ir jābūt atvērtam jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, tajā pašā laikā nodrošinot, ka ir ievēroti svarīgi sabiedrības interešu mērķi. Patērētājiem būtu jāsniedz netraucēta piekļuve tiešsaistes saturam un pakalpojumiem visā Eiropā bez diskriminācijas, kuras pamatā ir viņu valstspiederība vai dzīvesvieta.

Pakalpojumu un produktu tirgi ir savstarpēji arvien vairāk saistīti. Ir nepieciešams paātrināt reformas, lai novērstu nesamērīgas juridiskās formas, dalības uzņēmumos un atļauju saņemšanas prasības, un uzlabot savstarpējo atzīšanu, jo īpaši attiecībā uz nozarēm un profesijām ar augstu pārrobežu tirdzniecības potenciālu. Ir jānodrošina efektīva publiskā iepirkuma noteikumu piemērošana visos līmeņos, kā arī jāveicina e-iepirkuma instrumentu izmantošana. Veicinot pētniecību un inovāciju, ES konkurētspēja gūtu labumu no mazāk šķēršļiem zināšanu nodošanai, atklātas piekļuves zinātniskajai pētniecībai un lielākas pētnieku mobilitātes.

§ Mūsu starptautisko partneru iesaistīšana palīdzēs veicināt brīvu ieguldījumu plūsmu. Eiropas uzņēmumu internacionalizācija uzlabo to konkurētspēju. Investoriem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, var būt būtiska loma Eiropas ekonomikas atbalstīšanā.

5. Turpmākās darbības

Šis Investīciju plāns nav vienreizējs pasākums, bet gan investīciju ofensīva, kuras ietekme kļūs redzama turpmāko trīs gadu laikā. Tas ir plāns, kas pašos pamatos izmainīs valstu politiku un finanšu instrumentus, atbalstot investīcijas Eiropā, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku saimniecisko un sociālo atdevi attiecībā uz katru iztērēto eiro.

Šodien iesniegtais plāns ir pirmais solis jaunā virzienā. Dalībvalstis ir aicinātas pievienoties šai iniciatīvai, tostarp sniedzot papildu finansējumu Eiropas Stratēģisko investīciju fondam, padziļinot plāna ietekmi uz reālo ekonomiku. Darbības ir jāīsteno ātri un efektīvi visos līmeņos, lai jūtamu ietekmi varētu vērot jau 2015. gadā.

Komisija aicina Eiropas Padomi 2014. gada 18. - 19. decembra sanāksmē  apstiprināt plānu un visas tā sadaļas. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi kā Savienības likumdevējus paātrināt nepieciešamo likumdošanas pasākumu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds sāk darboties līdz 2015. gada jūnijam, un nekavējoties turpināt pārējo plāna aspektu pieņemšanu.

Regulāra sasniegumu izvērtēšana Eiropas Parlamentā, valstu un valdību vadītāju sanāksmēs, attiecīgajos Padomes sastāvos un kopā ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu komiteju sniegs nepieciešamo politisko līdzdalību, lai nodrošinātu, ka šīs iniciatīvas pārvēršas rezultātos. Komisija un EIB vērsīsies pie galvenajām ieinteresētajām personām valstu un reģionālā līmenī, lai organizētu īpašus papildu pasākumus un apspriestu un izstrādātu konkrētus risinājumus.

Šis plāns pamatojas uz pieņēmumu, ka daudzgadu finanšu shēmā vai EIB kapitālā pašlaik netiks veiktas nekādas izmaiņas. Atkarībā no panākumiem 2016. gada vidū varēs apsvērt papildu pasākumus, kas sakritīs arī ar gatavošanos daudzgadu finanšu shēmas starpposma novērtējumam.

1. PIELIKUMS. KĀDA IR INVESTĪCIJU PLĀNA IESPĒJAMĀ IETEKME?

2. PIELIKUMS. KĀ JAUNAIS FONDS DARBOSIES ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMU GADĪJUMĀ?

EIB – Eiropas Investīciju banka

3. PIELIKUMS. KĀ JAUNAIS FONDS ATBALSTĪS MVU UN UZŅĒMUMUS AR VIDĒJI LIELU KAPITĀLU?

EIF – Eiropas Investīciju fonds

4. PIELIKUMS. TERMIŅI UN STARPPOSMA MĒRĶI

[1] Dažās dalībvalstīs šis kritums ir vēl krasāks. Tas jo īpaši ir Itālijas (-25 %), Portugāles (-36 %), Spānijas (-38 %), Īrijas (-39 %) un Grieķijas (-64 %) gadījumā.

[2]  To sacījis ECB priekšsēdētājs Mario Dragi savā runā Džeksonhoulā 2014. gada 22. augustā. Skat. http://www.ecb.europa.eu/press/key/date/2014/html/sp140822.en.html

[3]  Eiropadomes 2014. gada 23.-24. oktobra secinājumi, 8. lpp.: "Eiropadome atbalsta jaunās Komisijas ieceri sākt iniciatīvu, ar ko laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam mobilizētu papildu investīcijas 300 miljardu eiro apmērā no publiskajiem un privātajiem avotiem" un G20 Brisbenas rīcības plāns, kas publicēts 2014. gada 16. novembrī: "Turklāt Eiropas Savienība oktobrī paziņoja par svarīgu iniciatīvu, ar ko mobilizē papildu publisko un privāto ieguldījumu laikposmā no 2015. līdz 2017. gadam. Mēs aicinām nekavējoties īstenot [šos] tiesību aktu kopumus". Skat. arī ECB priekšsēdētāja Mario Dragi runu Džeksonhoulā 2014. gada 22. augustā, kas minēta 2. zemsvītras piezīmē.

[4]  Saistībā ar šo plānu uzņēmumus, kuriem ir no 250 līdz 3000 darbinieku, uzskata par uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu.

[5] Tiesību akta priekšlikums, visticamāk, būs regula, kuras pamatā ir LESD 172. pants, 182. pants, 175. panta 3. punkts un, iespējams, 173. pants.

[6]  Komisija un EIB vienojas, ka fonds būtu jāizveido EIB ietvaros kā īpašs trasta fonds. Tas nodrošinās tā ātru izveidi, un fonds gūs labumu no EIB esošo struktūru finansējuma un pieredzes aizdevumu izsniegšanas un risku pārvaldības jomā.

[7]  Lai nodrošinātu, ka ar šo iniciatīvu atbalstītās infrastruktūras un projektu investīcijas būtu konsekventas ar valsts atbalsta noteikumiem, infrastruktūras projektiem būtu jārisina neapmierinātas vajadzības (piem., nedivkāršot esošo infrastruktūru), maksimālā iespējamā apjomā jāpiesaista privātais finansējums un jānovērš privāti finansētu projektu izstumšana. Atbalstītajiem projektiem kopumā vajadzētu būt atvērtiem visiem lietotājiem, tostarp konkurējošiem operatoriem, ar taisnīgiem, saprātīgiem un piemērotiem nosacījumiem, lai novērstu to, ka veidojas šķēršļi ienākšanai tirgū. Lai pastiprinātu šādu investīciju ietekmi, Komisija valsts atbalsta novērtējumu vajadzībām formulēs pamatprincipu kopumu, kuri būs jāizpilda attiecībā uz projektu, lai tas būtu atbilstīgs Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstam. Ja projekts atbilst minētajiem kritērijiem un saņem fonda atbalstu, jebkādu valsts papildu atbalstu novērtēs saskaņā ar vienkāršotu un paātrinātu valsts atbalsta novērtējumu, kurā Komisija pārbaudīs tikai publiskā atbalsta proporcionalitāti (vai nav pārmērīgas kompensēšanas).

[8] COM(2013) 462 final, patlaban tā sauktajās trīspusējās sarunās starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Tiklīdz minētā regula būs spēkā, tā nodrošinās kopīgu pamatu ES tiesiskajam regulējumam, ar ko fondiem, kas specializējas ilgtermiņa investīcijās, piemēram, infrastruktūras projektos vai MVU, ļaus darboties visā ES nolūkā piesaistīt investorus ar investīciju ilgāka termiņa perspektīvu.

[9] Šis atbalsts atbildīs Komisijas valsts atbalsta pamatnostādnēm par riska finansējumu vai tiks noteikts atbilstoši tirgus cenām.

[10]  Lai to panāktu, dalībvalstīm iesaka izmantot inovatīvus finanšu instrumentus. To partnerības nolīgumos konkrēts piešķīrumu procentuālais apjoms katrai galvenajai investīciju jomai ir šāds: 50 % MVU atbalsta jomā, 20 % CO2 samazināšanas pasākumu jomā, 10 % informāciju un komunikāciju tehnoloģiju jomā, 10 % ilgtspējīga transporta jomā, 5 % pētniecības attīstības un inovāciju atbalsta jomā un 5 % vides un resursu izmantošanas efektivitātes jomā. Mikrofinansēšanas instrumentu izmantošana, lai nodrošinātu preferenciālus aizdevumus, arī varētu palīdzēt veicināt pašnodarbinātību, uzņēmējdarbību un mikrouzņēmumu izveidi.

[11]  MVU iniciatīva ir finanšu instruments, kas apvieno līdzekļus no strukturālajiem un investīciju fondiem, programmām COSME un "Apvārsnis 2020", EIF un EIB. Tā nodrošina divu veidu produktus, lai uzlabotu MVU finansēšanu: neizmantotas garantijas finanšu starpniekiem un esošo aizdevumu portfeļu vērtspapīrošanu.

[12]  Pamatojoties uz to, ko var izdarīt, neizjaucot esošo fondu plānošanu, var lēst, ka plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam varētu kļūt pieejams vēl viens papildu investīciju finansējums 26 miljardu eiro apmērā no 2014.-2020. gadam. Tas ir papildinājums finanšu instrumentu izmantošanas divkāršošanai un nav ņemts vērā pielikumā.

[13]  Eiropadome 2014. gada 23. - 24. oktobra sanāksmē "atzinīgi novērtēja Komisijas un EIB vadītās darba grupas izveidi, kas nodarbosies ar konkrētu pasākumu apzināšanu investīciju uzlabošanai, tostarp ar potenciāli dzīvotspējīgu Eiropas nozīmes projektu saraksta izveidi, kas jāīsteno īstermiņā un vidējā termiņā."

[14]  Vērtspapīrošana ir finanšu prakse, ko bieži izmanto bankas un kas sastāv no dažādu līgumisko parādu, piemēram, mājokļa hipotēku, apvienošanas un pārstrukturēšanas. To var izmantot aktīvu finansēšanai vai kā riska nodošanas un dažādošanas līdzekli.