EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014DC0646
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL on progress by Turkey in fulfilling the requirements of its visa liberalisation roadmap
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Turcijas panākto progresu tās vīzu liberalizācijas ceļveža prasību izpildē
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Turcijas panākto progresu tās vīzu liberalizācijas ceļveža prasību izpildē
/* COM/2014/0646 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par Turcijas panākto progresu tās vīzu liberalizācijas ceļveža prasību izpildē /* COM/2014/0646 final */
1. IEVADS 2012. gada 21. jūnijā, kad
Turcijas iestādes parafēja ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas
nolīguma tekstu, ko tās bija apspriedušas ar Eiropas Komisiju jau
kopš 2005. gada, Eiropas Savienības Padome pieņēma
secinājumus, kuros tā aicināja Eiropas Komisiju “līdztekus
atpakaļuzņemšanas nolīguma starp Turciju un ES
parakstīšanai veikt pasākumus virzībā uz vīzu
režīma liberalizāciju kā pakāpenisku ilgtermiņa
perspektīvu”.
Arī Eiropas Parlaments ieteica šo pieeju Komisijai savā 2013. gada
18. aprīļa rezolūcijā par 2012. gada progresa
ziņojumu attiecībā uz Turciju. ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas
nolīgums tika parakstīts 2013. gada 16. decembrī.
Vienlaikus ES un Turcija sāka dialogu par vīzu režīma
liberalizāciju. Dialoga mērķis bija virzīties uz vīzu
prasības atcelšanu Turcijas pilsoņiem, kuri ieceļo Šengenas
zonā īslaicīgas uzturēšanās nolūkā. Kamēr notiek dialogs,
Eiropas Komisija izvērtē attiecīgos Turcijas tiesību aktus
un administratīvo praksi. Tas tiek darīts, pamatojoties uz Ceļvedi virzībai uz
bezvīzu režīmu ar Turciju —
dokumentu, ko sagatavojusi Komisija, cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem
ekspertiem no ES dalībvalstīm. Ceļvedī ir
izklāstīti kritēriji, ko Komisija izmantos, lai izlemtu, vai un
kad būs lietderīgi ierosināt Padomei un Eiropas Parlamentam
atcelt pašlaik Turcijas pilsoņiem piemērojamo vīzu prasību,
grozot Regulu (EK) Nr. 539/2001. Ceļvedī prasības ir sagrupētas
šādos piecos blokos: dokumentu drošība, migrācijas
pārvaldība, sabiedriskā kārtība un drošība,
pamattiesības un nelikumīgo migrantu atpakaļuzņemšana. Komisija regulāri ziņos Padomei un
Parlamentam par Turcijas progresu Ceļveža prasību izpildē.
Šādi ziņojumi arī kalpos kā norādījumi Turcijas
iestādēm par konkrētajām jomām, kurām
jāpievēršas. Lai sagatavotu šo pirmo ziņojumu, Komisija
laikposmā no 2014. gada 16. marta līdz 20. jūnijam
veica vairākas vizītes uz Turciju, lai savāktu informāciju
par tiesību aktiem un procedūrām jomās, uz kurām
attiecas Ceļvedis. Komisijai palīdzēja ES delegācija
Turcijā un eksperti no ES dalībvalstīm un attiecīgajām
ES aģentūrām (Frontex, Eiropola, EASO). Šajā ziņojumā ir izvērtēta
pašreizējā situācija un progress attiecībā uz katru
kritēriju un sniegts Komisijas novērtējums par to, vai Turcija
ir izpildījusi Ceļvedī izklāstītās prasības. Attiecībā pret katru kritēriju ir
izdarīti šādi progresa novērtējumi:
“prasība
izpildīta”;
“gandrīz
izpildīta” (t. i.,
vēl jāveic tikai neliels darbs, lai pilnīgi izpildītu
prasību);
“izpildīta
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa
izredzēm”
(t. i.,
vēl jāveic daudz darba, bet Turcijas iestāžu sasniegtie
rezultāti un paveiktais darbs ir ievērojami, un
līdzšinējās norises ir daudzsološas);
“izpildīta
tikai daļēji” (t. i.,
vēl jāpaveic daudz darba, lai izpildītu kritērija
prasības; nav novērotas īpašas pozitīvas norises
attiecībā uz to izpildi);
“prasība
nav izpildīta” (t. i.,
Turcija vēl nebūt nav izpildījusi šo kritēriju).
Attiecībā uz visām jomām,
kurās, pēc Komisijas novērtējuma, kritērija
prasības vēl nav pilnīgi izpildītas, ziņojumā ir
sniegti daži ierosinājumi par pasākumiem, kas, pēc Komisijas
ieskata, palīdzēs novērst apzinātos trūkumus. Visbeidzot, jāatgādina, ka šis ziņojums
ir vērsts uz Turcijas rezultātiem to kritēriju izpildē, kas
paredzēti Ceļvedī virzībai uz bezvīzu režīmu un
kas tika noteikti, lai identificētu nosacījumus, kuri ļauj droši
virzīties uz vīzu režīma liberalizāciju. Tāpēc
šis ziņojums nav paredzēts, lai novērtētu Turcijas
vispārējo progresu, gatavojoties dalībai ES — šī
tēma arī turpmāk tiks aplūkota Progresa ziņojumā
par Turciju, kuru katru gadu publisko Komisija un kura jaunākais izdevums
publicēts 2014. gada 8. oktobrī[1]. 2. PRASĪBU 1. BLOKS — DOKUMENTU
DROŠĪBA 2.1. Vispārējs
novērtējums Turcija ir gājusi kopsolī ar
tehniskajām un politiskajām norisēm starptautiskajā
kopienā ceļošanas un identitātes dokumentu jomā un
plāno veikt papildu pasākumus, lai turpinātu šo virzību.
Turcija vēl nav pilnīgi izpildījusi visas Ceļveža 1. bloka
prasības, bet ir jau guvusi labus panākumus attiecībā uz
lielāko to daļu, un tai ir tehniskā spēja sasniegt šo
mērķi, ja vien tiks savlaicīgi īstenotas
attiecīgās reformas un tehniskie pasākumi. 2.2. Sīki komentāri par dokumentu
drošības bloka kritērijiem Ø Turcijai
būtu jāturpina izsniegt mašīnlasāmus biometriskos
ceļošanas dokumentus atbilstoši ICAO
standartiem un jāievēro ICAO ieteiktā prakse,
pakāpeniski atsakoties no visām ICAO standartiem
neatbilstošajām pasēm un ieviešot starptautiskas pases ar
biometriskiem datiem, tostarp fotoattēliem un pirkstu nospiedumiem,
atbilstoši ES standartiem, jo īpaši Padomes Regulai (EK) Nr. 2252/2004. Atbilstoši
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO)
noteiktajiem standartiem Turcijas iestādes 2010. gadā beidza
izsniegt ICAO standartiem neatbilstošas pases (t. i., pases,
kurās nav ietverti biometriskie dati) un sāka izsniegt tikai ICAO
standartiem atbilstošas pases (t. i., pases, kurās
iestrādāti ļoti stingri drošības elementi un daži
biometriskie dati; Turcijas gadījumā — digitāls
pases turētāja sejas fotoattēls). Joprojām apritē ir
dažas ICAO standartiem neatbilstošas Turcijas pases, tomēr tām
visām derīguma termiņš beigsies līdz 2015. gada 25. novembrim. Turcijas
iestādes vēl nav sākušas ieviest pases atbilstoši ES Padomes
Regulā (EK) Nr. 2252/2004 noteiktajiem standartiem (t. i.,
pases, kurās iestrādāti ļoti augsta līmeņa
drošības elementi un vairāki biometrisko datu komponenti, tostarp
pirkstu nospiedumi un digitāls fotoattēls). Komisija iesaka Turcijas
iestādēm sākt sistemātiski izsniegt jaunas pases,
kurās iekļauti to turētāju pirkstu nospiedumi. Turcijas
iestādēm tas būtu tehnoloģiski iespējams, jo tās
jau sistemātiski vāc un uzglabā visu to pilsoņu pirkstu
nospiedumus, kuri piesakās pases saņemšanai (lai gan pirkstu
nospiedumi līdz šim nav iekļauti pasu mikroshēmās).
Tāpēc Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Ø Īstenot
atbilstošus administratīvus pasākumus, nodrošinot starptautisko pasu
un citu izcelsmi apliecinošo dokumentu personalizācijas,
izplatīšanas un apstiprināšanas procesa integritāti un
drošību. Turcijā
ieviestā sistēma atbilst ICAO standartiem un ir uzticama,
efektīva un stabila. Tomēr
Komisija uzskata, ka šī prasība ir tikai gandrīz
izpildīta, jo ekspertu misiju laikā tika konstatēti daži
trūkumi, kam —
kaut
arī tie ir nelieli —
ir
vērts pievērst uzmanību, lai izvairītos no problēmu
rašanās nākotnē. Jo
īpaši būtu jāuzlabo veids, kā policija iznīcina pases,
kam beidzies derīguma termiņš, lai vēl vairāk
samazinātu to dokumenta fizisko daļu skaitu, kuras var
krāpnieciskos nolūkos izmantot atkārtoti pasu viltošanai. Ir
arī ieteicams pastiprināt pasu sagatavju noliktavas apsardzi
Ankarā. Ø
Izstrādāt
apmācības programmas un pieņemt ētikas kodeksus par
korupcijas apkarošanu, kas paredzēti visu to publisko iestāžu
ierēdņiem, kuru darbs saistīts ar vīzām, “avota” dokumentiem
vai pasēm. Turcijā
ir ieviestas atbilstošas procedūras un apmācības un kontroles
sistēmas, tāpēc Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts. Ø Ātri un
sistemātiski ziņot Interpolam/LASP datubāzei par
nozaudētām un nozagtām pasēm. Ieviestā
sistēma šīs prasības izpildei ir atbilstoša, tāpēc
Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts. Ø Nodrošināt
avota dokumentu un identitātes karšu augsta līmeņa drošību
un noteikt stingras to pieprasīšanas un izsniegšanas procedūras. Pašlaik
apritē esošās identitātes kartes no fiziskā viedokļa
nav ļoti droši dokumenti, un tās ir salīdzinoši viegli viltot.
Tomēr iespējamība, ka administratīvās
procedūrās, tostarp pasu izsniegšanā, tiek izmantotas viltotas
identitātes kartes, ir ļoti maza, jo Turcijā pastāv stabila
un uzticama iedzīvotāju reģistrācijas sistēma,
kurā ir reģistrēti visi pilsoņi un kurā tiem ir
piešķirts identifikācijas numurs. Šī sistēma, ko
praksē pārvalda Iekšlietu ministrijas Iedzīvotāju
departaments, un tās elektroniskā datubāze (MERNIS), ko
var izmantot visas attiecīgās Turcijas iestādes, var
nodrošināt uzticamu pamatu Turcijas pilsoņu identifikācijai. Pašreizējās
sistēmas trūkums ir tāds, ka izsniegtajām identitātes
kartēm nav noteikts derīguma termiņš, tāpēc kartes
turētāja fotoattēls laika gaitā var kļūt neatbilstošs
reālajam izskatam. Ja nav uzticama fotoattēla, dažos gadījumos
var būt ļoti grūti pārliecināties, vai persona, kura
uzrāda identitātes karti, faktiski ir tās likumīgais
turētājs. Tāpēc
Komisija uzskata, ka šī Ceļveža prasība ir gandrīz
izpildīta. Lai
prasība būtu pilnīgi izpildīta, Komisija iesaka Turcijas
iestādēm ieviest noteikumus, kas nodrošina, ka identitātes karte
pārstāj būt spēkā, ja tās turētāja
fotoattēls vairs neatbilst reālajam izskatam. Alternatīvs veids,
kā sasniegt tādu pašu rezultātu, būtu jau izsniegto
identitātes karšu derīguma termiņa ierobežojuma ieviešana vai
šādu karšu nomaiņa pret jaunām kartēm, kurās ietverti
turētāju biometriskie dati, kam nav novecošanas riska. Ø Regulāri
apmainīties ar pasu paraugiem, vīzu veidlapām un
informāciju par viltotiem dokumentiem un sadarboties ar ES dokumentu
drošības jomā. Vairākas dalībvalstis jau ziņo, ka
tās regulāri saņem pasu paraugus no Turcijas iestādēm.
Tomēr neviena dalībvalsts nav ziņojusi, ka ir saņēmusi
informāciju par Turcijas iestāžu atklātiem viltotiem
ceļošanas dokumentiem, tāpēc Komisija uzskata, ka šī prasība
ir izpildīta tikai daļēji. Komisija iesaka Turcijas iestādēm sniegt
visām ES dalībvalstīm regulāru un savlaicīgu
informāciju par Turcijas izdotajiem pasu paraugiem un vīzu
veidlapām. Tā arī iesaka minētajām
iestādēm savlaicīgi sniegt visām dalībvalstīm
informāciju par viltotiem ceļošanas dokumentiem un vīzām,
ko atklājušas Turcijas tiesībaizsardzības iestādes un
ceļojumu aģentūras, kuras darbojas Turcijā. Šajā
ziņā īpaša uzmanība būtu jāpievērš
atklātajiem gadījumiem Stambulas Ataturka lidostā, kas tagad ir
kļuvusi par nozīmīgu izlidošanas un tranzīta lidostu
pasažieriem, kuri dodas uz ES. Turcijas iestādes arī tiek aicinātas
attīstīt savstarpējo palīdzību un operatīvo
sadarbību ar ES dalībvalstīm un jo īpaši ar Turcijā
izvietotajiem ES dalībvalstu policijas sadarbības koordinatoriem, lai
uzlabotu gan Turcijas, gan ES dalībvalstu tiesībaizsardzības
iestāžu spēju atklāt viltotus ceļošanas dokumentus un
vīzas. Ø Noteikt un
īstenot pasākumus, kas nodrošina civilstāvokļa un
iedzīvotāju reģistrācijas procesa integritāti un
drošību, tostarp attiecīgo datubāzu integrāciju un
sasaistīšanu un noskenēto datu pārbaudi civilstāvokļa
datubāzē, īpašu uzmanību pievēršot personu pamatdatu
izmaiņām. Ieviestā
sistēma šīs prasības izpildei ir atbilstoša. Komisija uzskata, ka
šī prasība ir izpildīta. 3. PRASĪBU 2. BLOKS — MIGRĀCIJAS
PĀRVALDĪBA 3.1. Vispārējs
novērtējums Turcijas robežas ir grūti kontrolējamas to
garuma un to sarežģīto ģeogrāfisko un vides iezīmju
dēļ. Pēdējos gados, saasinoties situācijai
Sīrijā un Irākā, to pārvaldība ir kļuvusi
vēl sarežģītāka. Turcija, kas tradicionāli ir bijusi
galamērķa un tranzīta valsts nelikumīgo migrantu
plūsmām no dažādiem pasaules reģioniem, nesen
piedzīvoja bezprecedenta lielas bēgļu plūsmas, tostarp
aptuveni 1,5 miljonus sīriešu, kuri devās uz Turciju no savas
konflikta pārņemtās valsts. Turcijas iestādes ir sākušas pilnu
migrācijas pārvaldības sistēmas reformu, 2013. gadā
pieņemot Likumu par ārvalstniekiem un starptautisko aizsardzību,
kas stājās spēkā 2014. gada 11. aprīlī.
Ar minēto likumu arī tika izveidota jauna, specializēta vienota
civilā iestāde (Iekšlietu ministrijas Migrācijas
pārvaldības ģenerāldirektorāts), kas atbild par
migrantiem un bēgļiem, kuri iepriekš bija policijas
pārziņā. No tiesiskā un institucionālā viedokļa
šī reforma palīdz Turcijai virzīties uz ES un starptautisko
standartu ievērošanu migrācijas pārvaldības jomā,
kā arī uz Ceļveža prasību izpildi. Tagad ir
jāīsteno minētais likums un citi šīs reformas aspekti.
Līdzīgas reformas ir vajadzīgas arī citās 2. bloka
jomās, jo īpaši robežu pārvaldības un vīzu politikas
jomās. 3.2. Sīki komentāri par
migrācijas pārvaldības bloka kritērijiem 3.2.1.
Robežu pārvaldība Ø Veikt
pienācīgas robežpārbaudes un robežuzraudzību uz visām
valsts robežām, jo īpaši robežām ar ES dalībvalstīm,
tā, lai ilgtermiņā tiktu būtiski samazināts to personu
skaits, kurām izdodas nelikumīgi šķērsot Turcijas robežas,
lai iekļūtu Turcijā vai izkļūtu no tās. To nelikumīgo migrantu skaits, kuriem izdodas
nelikumīgi šķērsot Turcijas robežas un kurus Turcijas
robežkontroles iestādes nenotver, joprojām ir salīdzinoši liels.
Tomēr jāatzīst, ka par pārrobežu pārvaldību
atbildīgās Turcijas iestādes veic ievērojamu darbu
situācijas uzlabošanai un šim nolūkam izmanto ievērojamus
cilvēkresursus un finanšu un tehniskos resursus. Komisija uzskata, ka Turcija šā
kritērija prasības ir izpildījusi tikai daļēji, bet
tai ir labas turpmāka progresa izredzes. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
turpināt darbu, lai uzlabotu savus rezultātus šajā jomā, jo
īpaši veicot savu robežkontroles iestāžu reformu un
stiprināšanu. Komisija uzskata, ka turpmāk izklāstītie
pasākumi varētu palīdzēt Turcijas iestādēm
sasniegt būtisku progresu šā kritērija izpildē. ·
Būtu jāveic pienācīga riska
analīze par visu robežu un jo īpaši par pierobežas teritorijām,
kurās ir vislielākais nelikumīgo migrantu slogs un viltotu
dokumentu izmantošanas risks. Šādai analīzei vajadzētu būt
noderīgai, lai novērtētu, kādi būtu konkrētie
resursi un visatbilstošākās metodes, kas vajadzīgas katrai
pierobežas teritorijai. ·
Sauszemes spēkiem būtu jāizmanto
elastīgākas uzraudzības procedūras, lai efektīvāk
aizturētu kontrabandistus visās pierobežas teritorijās, par
kurām tie atbild. ·
Būtu jāstiprina operatīvā
sadarbība starp policiju un muitas pārvaldi. Policijas atbalstam
aktīvāk jāizmanto muitas pārvaldē pieejamie
izmeklēšanas instrumenti un informācija. Robežšķērsošanas
vietas būtu jāorganizē un jāpārvalda tā, lai
nodrošinātu, ka ir atvēlēts pietiekams laiks un personāls
un atbilstošas telpas un līdzekļi arī personu
pārbaudīšanai. ·
Būtu arī jāpalielina
žandarmērijas patrulēšanas aktivitāte pierobežas
teritorijās un piekrastes zonās. Tas palielinās izredzes
pārtvert nelikumīgos migrantus, kuri ir šķērsojuši valsts
austrumu robežas, apejot sauszemes spēku veiktās pārbaudes, un
migrantus, kuri gatavojas nelikumīgi izceļot no valsts,
šķērsojot tās robežas ar Grieķiju un Bulgāriju. ·
Policijai būtu vairāk
jāpievēršas viltotu ceļošanas dokumentu atklāšanai un
tādu autentisku ceļošanas dokumentu atklāšanai, ko izmanto
krāpnieki, jo īpaši Stambulas Ataturka lidostā, kā arī
pie jebkurām citām Turcijas robežām. Ir nepieciešams ne tikai
sistemātiski konfiscēt atklātos ceļošanas dokumentus un
saukt pie atbildības personas, kuras tos izmanto, bet arī
vienmēr sākt izmeklēšanu, lai apzinātu un likvidētu
noziedznieku tīklus, kas sagādā šādus dokumentus. ·
Jāsāk sistemātiski
pārbaudīt pasažieru pases Turcijas lidostu starptautiskajās
tranzīta zonās, īpaši pārbaudot pasažierus, kuri
ieceļo ES. ·
Būtu no jauna jāapsver pašlaik
konkrētām cilvēku kategorijām pieejamā iespēja
šķērsot Turcijas robežu, izmantojot ICAO standartiem
neatbilstošas identitātes kartes. Ø Pieņemt un
praksē īstenot tiesību aktus, kas reglamentē personu
pārvietošanos pie ārējām robežām, kā arī
tiesību aktus par robežkontroles dienestu un to funkciju
organizāciju, saskaņā ar Turcijas iestāžu 2006. gada 27. martā
apstiprināto Valsts rīcības plānu Turcijas
integrētās robežu pārvaldības stratēģijas
īstenošanai un atbilstoši principiem un paraugpraksei, kas noteikta ES
Šengenas robežu kodeksā un ES Šengenas katalogā. Komisija
uzskata, ka šī prasība nav izpildīta, jo Valsts
rīcības plāns Turcijas integrētās robežu
pārvaldības stratēģijas īstenošanai ir īstenots
tikai ļoti ierobežotā apjomā un viens no tā
pamatkomponentiem nav īstenots vispār. Ar konkrēto komponentu
bija ierosināts izveidot vienotu, nemilitāru, specializētu
robežu pārvaldības organizāciju un nodot tai visus ar robežu
pārvaldību saistītos pienākumus un resursus. Pašlaik
šādi pienākumi un resursi ir sadalīti starp vairākām
dažādām iestādēm (t. i., muitu, policiju, krasta
apsardzi un sauszemes spēkiem). Tāpēc
Komisija iesaka Turcijas iestādēm pieņemt visus
Rīcības plāna īstenošanai nepieciešamos pasākumus, jo
īpaši tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai varētu
izveidot jauno robežu pārvaldības organizāciju. Turklāt
Komisija iesaka Turcijas iestādēm līdz brīdim, kad
varēs izveidot šādu vienotu, nemilitāru un specializētu
robežu pārvaldības organizāciju, uzlabot dažādo esošo
robežkontroles iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību,
lai nodrošinātu mūsdienīgu un integrētu robežu
pārvaldību. Komisija Turcijas iestādēm jo īpaši
iesaka: ·
pārskatīt sauszemes spēku
darbību attiecībā uz robežu pārvaldību, lai
nodrošinātu, ka par sauszemes robežu uzraudzību atbildīgos
spēkus pēc iespējas mazāk ierobežo jebkādas
pretrunīgas normas un pienākumi, kas izriet no tā, ka šādi
spēki ir daļa no armijas, un ka tiem ir arvien vairāk šādu
iespēju: v
pilnīgi sadarboties ar citām
attiecīgām tiesībaizsardzības un robežkontroles
iestādēm; v
attīstīt elastīgākas
patrulēšanas metodes un v
organizēt savu darbu un koncentrēt savas
darbības uz prioritāro uzdevumu, proti, apkarot pārrobežu
kontrabandu; ·
pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu,
ka robežkontroles iestādes ciešāk sadarbojas cita ar citu, kā
arī ar žandarmēriju. Šādi pasākumi cita starpā
varētu ietvert: v
sadarbspējīgu sakaru rīku
izmantošanu un radīšanu; v
sadarbības koordinatoru apmaiņu, lai
koplietotu tehniskos resursus un informāciju; v
savstarpējas piekļuves savām
attiecīgajām datubāzēm nodrošināšanu, lai
savstarpēji ļautu izņēmuma apstākļos darboties to
attiecīgajā atgriezeniskajā pilnvaru jomā; v
kopīgu sadarbības veidu
attīstīšanu vai kopīgu operāciju veikšanu, pamatojoties uz
kopīgi izstrādātu apdraudējumu analīzi; v
statistikas datu koplietošanu; v
kopēju apmācības programmu
izstrādi; v
tādu procedūru izstrādi, kas
ļauj patruļām no dažādām iestādēm
savstarpēji tieši sazināties un uzņemties iniciatīvu
kopīgai sadarbībai, kad vien ir šāda vajadzība; v
mehānismu izveidi informācijas un
izlūkdatu savlaicīgai apmaiņai operatīvajā
līmenī, kā arī operāciju koordinācijai un
sadarbībai, lai nodrošinātu, ka nelikumīgos migrantus, kuri
tranzītā šķērso vairāku iestāžu kompetencē
esošas teritorijas, var vieglāk pārtvert, efektīvi izmantojot
visām šādām iestādēm pieejamos resursus; v
Integrētā robežu pārvaldības
biroja koordinējošās lomas stiprināšanu. Ø Veikt
vajadzīgos ar budžetu saistītos un citus administratīvus
pasākumus, nodrošinot (pietiekama skaita) labi apmācītu un
kvalificētu robežsargu izvietošanu robežšķērsošanas vietās
un uz visām valsts robežām, jo īpaši pie robežām ar ES
dalībvalstīm, kā arī efektīvas infrastruktūras,
aprīkojuma un IT tehnoloģijas pieejamību, arī plašāk
izmantojot uzraudzības aprīkojumu, jo īpaši elektroniskos
līdzekļus, mobilās un fiksētās, videonovērošanas,
infrasarkano staru kameras un citas sensoru sistēmas. Turcijas
iestādes izmanto ievērojamus cilvēkresursus, tehniskos
līdzekļus un infrastruktūru uz valsts robežām. Tās
izrāda skaidru apņemšanos nepārtraukti uzlabot robežkontroles
iestāžu personāla gatavību un tā rīcībā
esošā aprīkojuma kvalitāti. Īpaši iespaidīgs ir darbs,
ko dara sauszemes spēki, kuri veic uzraudzību uz Turcijas sauszemes
robežām, un krasta apsardzes profesionalitāte. Policijai ir
datubāze POLNET, kas ir efektīvs instruments robežas
šķērsojošo pasažieru ieceļošanas un izceļošanas
reģistrēšanai un viņu ieceļošanas un izceļošanas
tiesību pārbaudīšanai. Tomēr
vēl ir daudz iespēju veikt uzlabojumus, tāpēc Komisija
uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts tikai daļēji,
tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Komisija
jo īpaši iesaka Turcijas iestādēm veikt šādus
pasākumus: ·
jauniesaukto izmantošana “zaļo robežu” uzraudzībai
būtu pakāpeniski jāierobežo līdz vienīgi
palīguzdevumu veikšanai. Šim nolūkam var būt arī
nepieciešams vairāk izmantot tehniskos uzraudzības instrumentus (jo
īpaši automobiļos uzstādāmos radarus, bezpilota gaisa
kuģus, termokameras un uzraudzības datu centralizēto
uzraudzību); ·
uz “zaļajām
robežām” strādājošā
personāla apmācībai vajadzētu būt daudzveidīgai,
sākot jau no parastās armijas mācību programmas,
pievēršoties galvenokārt robežu pārvaldības
jautājumiem; ·
sauszemes spēku profesionālā
personāla rotācija būtu jāierobežo līdz robežsardzes
brigādēm, lai varētu attīstīt robežapsardzes darba
specializāciju, kultūru un metodiku. Ja tas nav iespējams,
būtu jāpiedāvā stimuli tiem, kuri vēlas
specializēties šajā jomā. Tas pats attiecas uz policiju, lai
sagatavotu reālus speciālistus viltotu ceļošanas dokumentu un
krāpnieku atklāšanai; ·
būtu pakāpeniski jāattīsta
integrēta piekrastes radaru sistēma jūras robežu
uzraudzībai, kas ļautu gūt reālu priekšstatu par
situāciju. Papildus būtu plašāk jāizmanto gaisa telpas
novērošana, lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz migrantu
nelikumīgu izceļošanu no Turcijas teritoriālajiem
ūdeņiem. Ø Uzlabot
sadarbību un informācijas apmaiņu starp personālu un
struktūrām, kas atbild par robežu pārvaldību, muitas
pārvaldi un citām tiesībaizsardzības iestādēm,
lai uzlabotu spēju vākt izlūkdatus, efektīvi izmantot
cilvēkresursus un tehniskos resursus un saskaņoti rīkoties. Komisija
uzskata, ka šī prasība ir izpildīta tikai daļēji,
jo īpaši tāpēc, ka Turcijas iestāžu pašlaik veiktie
pasākumi nodrošina tikai daļēju koordināciju starp
robežkontroles iestādēm, pamatojoties uz regulārām
sanāksmēm augstāko amatpersonu līmenī, bez
pienācīgiem institucionāliem mehānismiem, lai
nodrošinātu, ka notiek dažādo struktūru faktiska integrēta
sadarbība. Lai
izpildītu šā kritērija prasību, Turcijas iestādes tiek
aicinātas īstenot pasākumus, kas jau ieteikti saistībā
ar iepriekšminētajām prasībām, nodrošinot
tiesībaizsardzības iestāžu un sauszemes spēku ciešāku
sadarbību un ļaujot izveidot integrētu robežu
pārvaldību. Ø Izveidot
apmācības programmas un pieņemt ētikas kodeksus par
korupcijas apkarošanu, kas paredzēti robežsargiem, muitas
ierēdņiem un citām robežu pārvaldībā iesaistītām
amatpersonām. Komisija
uzskata, ka šī prasība ir izpildīta daļēji, ar
labām turpmāka progresa izredzēm. Turcijas
iestādēm ir noteikumi, kuros izklāstīti ētikas
kodeksi, kas jāievēro ikvienam valsts pārvaldes un
tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekam. Tomēr
Komisija iesaka Turcijai: ·
izstrādāt vispārējā
ētikas kodeksa versijas, kurās īpaši aplūkotas
situācijas, ar kādām saskaras par robežu pārvaldību
atbildīgie darbinieki; ·
izstrādāt atbilstošus apmācības
moduļus, lai veicinātu informētību par šādām
situācijām, un ·
izveidot uzraudzības mehānismus. Ø Efektīvi
īstenot ar Frontex parakstīto
saprašanās memorandu, arī attīstot kopīgas sadarbības
iniciatīvas un veicot datu un riska analīzes apmaiņu. Komisija
uzskata, ka šī prasība pašlaik ir izpildīta. Tomēr
Turcijas iestādes tiek aicinātas turpināt un pastiprināt
savas trīsgadu sadarbības programmas īstenošanu, par ko tās
vienojušās ar Frontex to saprašanās memorandā. Ø Nodrošināt,
ka robežu pārvaldība tiek veikta saskaņā ar
starptautiskajām bēgļu tiesībām, pilnībā
ievērojot neizraidīšanas principu un faktiski ļaujot
personām, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība,
piekļūt patvēruma procedūrām. Pēdējos gados Turcijas iestādes ir
piešķīrušas starptautisko aizsardzību vairāk nekā
vienam miljonam patvēruma meklētāju no Sīrijas un
daudzām citām valstīm. Nav ziņots par izraidīšanas
gadījumiem. Attiecīgi Komisija uzskata, ka šī prasība
pašlaik ir izpildīta. Ø Nodrošināt
pietiekamu sadarbību ar ES dalībvalstīm, kas ir Turcijas
kaimiņvalstis, īpaši pievēršoties robežu ar ES dalībvalstīm
pārvaldības nostiprināšanai. Nesenie uzlabojumi sadarbībā uz sauszemes robežām
starp Turcijas iestādēm un Grieķijas un Bulgārijas
iestādēm, lai novērstu nelikumīgo migrāciju, ļauj
Komisijai uzskatīt, ka šī prasība ir daļēji
izpildīta. Lai pilnīgi izpildītu šo kritēriju, Komisija iesaka
Turcijas iestādēm veikt šādus pasākumus: ·
intensificēt un nostiprināt sadarbību ar
Grieķijas un Bulgārijas iestādēm uz sauszemes robežām,
arī organizējot regulāras sanāksmes, kurās iesaista
Turcijas sauszemes spēkus, izveidojot drošus sakaru kanālus un
ieviešot stabilu un strukturētu mehānismu koordinācijai un
informācijas apmaiņai, jo īpaši palīdzot izveidot
trīspusēju kontaktcentru, kura mītne atrodas “Capitan Andreevo” robežšķērsošanas
vietā; ·
attīstīt operatīvo sadarbību ar Grieķijas
iestādēm Egejas jūras reģionā, lai nodrošinātu,
ka sadarbība jūrā ietver nelikumīgās migrācijas
novēršanu, apmainoties ar informāciju, un ka šāda sadarbība
notiek, izmantojot ne tikai oficiālo saziņu starp abu iesaistīto
krasta apsardžu galvenajām mītnēm, bet arī operatīvo
apmaiņu starp darbiniekiem, kuri strādā vietējā
līmenī. Attiecībā uz pēdējo minēto punktu
būtu īpaši lietderīgi izveidot sistēmu informācijas
apmaiņai un savstarpējai agrīnu brīdinājumu sniegšanai
starp visām vietējām iestādēm, kas iesaistītas
nelikumīgas migrācijas novēršanā un apkarošanā; ·
kā ieteikts 1. blokā, nodrošināt, ka Turcijas
policija sadarbojas ar ES dalībvalstu policijas sadarbības
koordinatoriem un sniedz tiem informāciju un savstarpēju
palīdzību tādu viltotu dokumentu atklāšanā, ko
varētu izmantot pasažieri, kuri izceļo no Turcijas uz lidostām
ES vai šķērso to tranzītā. 3.2.2.
Vīzu politika Ø Uzlabot Turcijas
konsulārā un robežkontroles personāla apmācību par
dokumentu drošību un pilnveidot un izmantot Turcijas Vīzu
informācijas sistēmu. Ņemot vērā, ka Turcijas iestādes
jau pievērš uzmanību mācību programmām, kas
paredzētas robežkontroles un konsulārā personāla
apmācībai par viltotu identitātes dokumentu atklāšanu, un
faktu, ka jau pastāv vairākas datubāzes, kurās ir
iekļautas izsniegtās vīzas un kuras visas var izmantot policija,
Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts daļēji,
ar labām turpmāka progresa izredzēm. Tomēr Komisija iesaka Turcijas
iestādēm:
pilnveidot robežkontroles un
konsulārajam personālam paredzēto apmācību, jo
īpaši lai uzlabotu tā spēju atpazīt pases un
vīzas no Šengenas un ESAO valstīm, kā arī jaunās,
īpaši drošās Turcijas vīzas, ko plānots
drīzumā ieviest, un
turpināt darbu
virzībā uz pašreizējo vīzu datubāzu pilnīgu
integrāciju, lai nodrošinātu, ka ikviena
tiesībaizsardzības iestāde Turcijā, kuras darbs ir
saistīts ar robežu pārvaldību vai nelikumīgas
migrācijas apkarošanu, var ātri pārbaudīt Turcijas
vīzas autentiskumu tāda ārvalstnieka ceļošanas
dokumentā, kurš vēlas ieceļot vai ir ieceļojis
Turcijas teritorijā.
Ø Atcelt vīzu
izsniegšanu pie robežām kā parasto procedūru, ko piemēro valstspiederīgajiem
no konkrētām valstīm ārpus ES un jo īpaši
valstīm, kuras rada augstu migrācijas un drošības risku ES. Turcijas iestādes joprojām pie robežas
izsniedz vīzas 89 valstu valstspiederīgajiem, no kurām
dažas ir potenciāls avots nelikumīgai migrācijai uz ES.
Tomēr jaunais Likums par ārvalstniekiem un starptautisko
aizsardzību, kas stājās spēkā 2014. gada
aprīlī, ir liedzis Turcijai iespēju izsniegt vīzas pie
robežām ierastās procedūras ietvaros, un, pamatojoties uz
Turcijas iestāžu sniegto informāciju, sistēma vīzu
izsniegšanai pie robežām, visticamāk, drīz tiks izbeigta
(iespējams, līdz 2014. gada beigām). Ņemot
vērā minēto, Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm.
Komisija iesaka Turcijas iestādēm šīs izmaiņas ieviest
praksē pēc iespējas drīzāk. Ø Sākt
izmantot jaunās Turcijas vīzu ielīmes ar īpaši
aizsargātiem drošības elementiem un beigt izmantot zīmogveida
vīzas. Kaut arī Turcijas iestādes joprojām
izmanto zīmogveida vīzas, ko ir viegli viltot, tās ir pabeigušas
tehniskos sagatavošanās darbus, lai varētu sākt izmantot jaunas
vīzu ielīmes ar īpaši aizsargātiem drošības
elementiem, un ir paziņojušas par to drīzu ieviešanu. Tāpēc
Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts daļēji,
tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Komisija iesaka Turcijas iestādēm beigt
izmantot zīmogveida vīzas, to vietā sākt izmantot
jaunās, drošākās vīzu ielīmes un laika gaitā
paplašināt šādu ielīmju izmantošanu un ar tām aizstāt
jebkura cita veida pašlaik izmantotās vīzas. Ø Ieviest lidostu
tranzīta vīzas. Komisija uzskata, ka šī prasība ir gandrīz
izpildīta, jo jaunais Likums par ārvalstniekiem un starptautisko
aizsardzību nodrošina Turcijas iestādēm tiesisku iespēju
pieprasīt, lai ārvalstnieki, kuri vēlas šķērsot
Turciju tranzītā ar lidmašīnu nolūkā doties uz
tālāku galamērķi un kuri plāno iebraukt Turcijas
lidostas starptautiskajā zonā, pirms iebraukšanas saņem
tranzīta vīzu no Turcijas konsulāta. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
īstenot attiecīgos jaunā likuma noteikumus. Ø Grozīt
normas, pamatojoties uz kurām Turcija ļauj ieceļot tās teritorijā
valstspiederīgajiem no galvenajām valstīm, kas ir svarīgi
nelikumīgās migrācijas avoti ES, lai apgrūtinātu to
personu ieceļošanu Turcijas teritorijā, kuru mērķis ir
vēlāk mēģināt nelikumīgi šķērsot ES
ārējās robežas. Kā minēts iepriekš, 89 valstu valstspiederīgajiem,
no kurām daudzas uzskata par potenciālu nelikumīgas
migrācijas avotu, pašlaik ir atļauts ieceļot Turcijas
teritorijā, vienkārši saņemot vīzu pie Turcijas robežas.
Tomēr Turcijas iestādes ir paziņojušas par savu ieceri izbeigt
sistēmu vīzu izsniegšanai pie robežām. Kad tas notiks, minēto valstu pilsoņi
principā arī turpmāk varēs vienkārši saņemt
vīzu, piesakoties e-vīzu sistēmā. Minētā
sistēma tika izveidota eksperimentālā kārtā 2013. gadā,
un to sāka izmantot normālā režīmā 2014. gada aprīlī,
tomēr tai ir tādi paši trūkumi kā vīzu izsniegšanas
sistēmai pie robežām. Tomēr, pamatojoties uz e-vīzu
sistēmas pašreizējiem noteikumiem, ne visiem būs iespēja
saņemt e-vīzu. To valstu pilsoņi (ar dažiem
izņēmumiem), kuras uzskata par potenciāliem nelikumīgas
migrācijas avotiem, varēs pieteikties Turcijas e-vīzai tikai
tad, ja pieteikšanās brīdī viņiem jau būs derīgas
ESAO un Šengenas valstu izsniegtas vīzas vai uzturēšanās
atļaujas. Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka
pagaidām šis kritērijs ir izpildīts tikai daļēji,
bet ar labām turpmāka progresa izredzēm. Lai panāktu progresu šā kritērija
izpildē, Komisija iesaka Turcijas iestādēm:
nekavējoties izbeigt
iespēju saņemt vīzas pie robežas to valstu valstspiederīgajiem,
kuras uzskata par potenciāliem nelikumīgas migrācijas
avotiem;
turpināt piemērot
stingrus noteikumus un īstenot selektīvu pieeju
attiecībā uz vīzu izsniegšanu, izmantojot e-vīzu
sistēmu;
cieši uzraudzīt, kā
personas, kuras ir tiesīgas ieceļot Turcijā, izmantojot
e-vīzu sistēmu, vai kurām vīza nav vajadzīga,
izmanto šos pasākumus, un
ieviest attiecīgus
pasākumus, lai savlaicīgi reaģētu uz iespējamiem
ļaunprātīgas rīcības gadījumiem, ja tie
kļūst plaši izplatīti konkrētas valstspiederības
personu ai personu kategoriju vidū.
Attiecībā uz pēdējo punktu un
lai Komisija varētu novērtēt Turcijas progresu šā
kritērija izpildē, Turcijas iestādēm būs regulāri
jāsniedz šāda informācija:
to vīzu skaits, ko tās
izsniegušas konkrētu valstu valstspiederīgajiem, ar norādi
par izsniegto vīzu veidu (pie robežas izsniegtās vīzas,
e-vīzas vai vēstniecību vīzas);
Turcijā pārtverto
nelikumīgo migrantu, kam ir konkrēta valstspiederība,
skaits, ar norādi par to, kāda veida vīzas viņiem
bijušas, ja ir bijušas, un
to viltoto ESAO un Šengenas valstu
vīzu un uzturēšanās atļauju skaits un veids, kuras
Turcijas iestādes konstatējušas Turcijas e-vīzu
turētājiem.
Ja tiek novērots, ka būtiski
palielinās to nelikumīgo migrantu skaits, kuriem ir konkrēta valstspiederība
un kurus aiztur Turcijā vai uz ES un Turcijas robežas, Komisijai ir
arī vajadzīga informācija no Turcijas iestādēm par to,
kādus pasākumus Turcija ir veikusi vai plāno veikt, lai
atrisinātu šādu problēmu. Ø Tiekties uz
Turcijas vīzu politikas, tiesību aktu un administratīvo
spēju pielāgošanu ES acquis, jo
īpaši attiecībā pret galvenajām valstīm, kas ir
svarīgi nelikumīgas migrācijas avoti ES. Kā paskaidrots iepriekš, Turcijas iestādes
ir paziņojušas par savu ieceri izbeigt vīzu izsniegšanu pie
robežām un aizstāt zīmogveida vīzas ar īpaši
drošām vīzu ielīmēm atbilstoši Šengenas sistēmā
izmantotajiem noteikumiem un drošības elementiem. Kad sistēma
vīzu izsniegšanai pie robežas tiks izbeigta, Turcijas “negatīvais” vīzu
saraksts būs būtisks panākums virzībā uz
pielāgošanu (kaut arī tā vēl nebūs pilnīga)
Šengenas valstu izsniegto vīzu “negatīvajam” sarakstam. Tomēr neviena no šīm reformām nav
īstenota. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, var
secināt, ka Turcijas konsulāro iestāžu veiktās vīzu
pieprasītāju pārbaudes ir ierobežotas
salīdzinājumā ar vīzu pieprasītāju pārbaudēm
ES dalībvalstīs. Vīzu parasti piešķir, kad iestādes ir
pārbaudījušas, vai pieprasītājs atbilst konkrētām
prasībām (piemēram, vai pieprasītājam nav aizliegts
ieceļot Turcijas teritorijā juridisku vai ar drošību
saistītu iemeslu dēļ un vai pieprasītājs var
pierādīt, ka viņam ir pietiekami līdzekļi ar viņa
uzturēšanos Turcijā un atgriešanos mājās saistīto
izmaksu segšanai). Netiek vākta papildu dokumentācija un netiek
veikta pamatīgāka analīze, kas ļautu, piemēram,
noskaidrot, vai vīzas pieprasītājs plāno ieceļot
Turcijā, lai vēlāk uzturētos valstī kā
nelikumīgais migrants, vai izmantot Turciju kā valsti, no kuras
nelikumīgi šķērsot ES robežu. Ņemot vērā iepriekšminēto,
Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts tikai
daļēji. Lai panāktu progresu šā kritērija
izpildē, Komisija iesaka Turcijas iestādēm īstenot visas
reformas, par kurām tās paziņojušas, un pārskatīt to
vīzu izsniegšanas sistēmu un apmācību konsulārajam
personālam, kas izsniedz vīzas, kā piemēru izmantojot
Šengenas vīzu sistēmu. Lai novērtētu Turcijas progresu
šā ieteikuma izpildē, Komisijai vajadzēs:
to norādījumu kopijas,
kuri sniegti Turcijas konsulārajam un robežsardzes personālam
par kritērijiem un procedūrām, kas jāievēro,
pieņemot vai noraidot vīzu pieteikumus, tostarp vīzu pieprasītāju
iesniedzamo dokumentu sarakstu;
sīkus statistikas datus par
pieņemtajiem un noraidītajiem vīzu pieteikumiem un par
noraidīšanas iemesliem.
Turcijas iestādes tiek arī aicinātas
turpināt darbu, lai Turcijas “negatīvo” vīzu
sarakstu pielāgotu Šengenas valstu izmantotajam “negatīvajam” sarakstam,
un jebkurā gadījumā izvairīties no turpmākām
atšķirībām. Ø Atļaut visu
ES dalībvalstu pilsoņiem nediskriminējošu bezvīzu
piekļuvi Turcijas teritorijai. Komisija uzskata, ka šis kritērijs nav
izpildīts, jo pašlaik no 28 ES dalībvalstīm
tiesības ieceļot Turcijas teritorijā bez vīzas ir tikai 19 dalībvalstu
pilsoņiem. Joprojām ir bažas par de facto
diskrimināciju attiecībā uz vīzu pieprasītājiem
no Kipras Republikas. Minētajiem vīzu pieprasītājiem ir
jāsaņem vīza, lai ieceļotu Turcijas teritorijā, un
viņi to var iegūt, piesakoties Turcijas e-vīzu
sistēmā, tomēr e-vīzu pieprasījumu sistēmas
tīmekļa vietnē Kipras Republika ir nodēvēta par
Dienvidkipras Grieķijas kipriešu administrāciju. Komisija iesaka Turcijas iestādēm izbeigt
šo diskriminējošo attieksmi, lai izpildītu šo kritēriju. 3.2.3. Pārvadātāju
atbildība Ø Pieņemt un
efektīvi īstenot tiesību aktus par pārvadātāju
atbildību, nosakot sankcijas. Pārvadātājiem, kas darbojas
Turcijā, jau tagad pasažieri ir jāizraida atpakaļ uz viņu
izbraukšanas vietu, ja Turcijas iestādes viņiem atteikušas
iebraukšanu Turcijas teritorijā, un šī prasība tika
apstiprināta jaunajā Likumā par ārvalstniekiem un
starptautisko aizsardzību. Ņemot vērā minēto, Komisija
uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts daļēji, ar
labām turpmāka progresa izredzēm. Lai izveidotu stingrāku sistēmu,
novērstu nelikumīgu ieceļošanu Turcijas teritorijā un
panāktu progresu šā kritērija izpildē, Komisija iesaka
Turcijas iestādēm izveidot sankciju sistēmu nevērīgiem
pārvadātājiem, ņemot vērā ES un starptautisko
paraugpraksi. 3.2.4. Starptautiskā
aizsardzība Ø Pieņemt un
praksē īstenot tiesību aktus un īstenošanas noteikumus
atbilstoši ES acquis un standartiem, kas noteikti 1951. gada
Ženēvas Konvencijā par bēgļiem un tās 1967. gada
protokolā, tādējādi izslēdzot jebkādus
ģeogrāfiskus ierobežojumus, lai nodrošinātu neizraidīšanas
principa ievērošanu, ņemot vērā arī Eiropas
Cilvēktiesību konvenciju, iespēju iesniegt patvēruma
pieteikumu un iegūt bēgļa statusa aizsardzību vai
pakārtotu aizsardzību jebkurai personai, kurai vajadzīga
starptautiska aizsardzība, un ļaujot UNHCR efektīvi
īstenot tā pilnvaras Turcijas teritorijā bez ierobežojumiem. Komisija uzskata, ka, pieņemot jauno Likumu par
ārvalstniekiem un starptautisko aizsardzību, kas stājās
spēkā 2014. gada aprīlī, Turcija ir guvusi
ievērojamus panākumus šā kritērija izpildē, jo
minētais likums paredz izveidot valsts patvēruma procedūru un
aizsardzības statusus, kas kopumā atbilst starptautiskajiem un ES
standartiem. Likums arī samazinās līdz ļoti
zemam līmenim ietekmi, ko rada “ģeogrāfiskais ierobežojums”, kuru Turcija
piemēro 1951. gada Ženēvas Konvencijai un kuru Turcijas
iestādes ir nolēmušas pagaidām piemērot arī
turpmāk. Minētais ierobežojums sašaurina konvencijas darbības
jomu Turcijā līdz personām, kuras kļuvušas par
bēgļiem notikumu dēļ Eiropā. Tomēr jaunais likums
arī piešķir jebkurai personai, uz kuru neattiecas “ģeogrāfiskais
ierobežojums”
(likumā
šādas personas dēvētas par “nosacītajiem
bēgļiem”),
piekļuvi Turcijas starptautiskās aizsardzības statusam. “Nosacītajiem
bēgļiem”
piedāvātais
statuss ir nedaudz mazāk izdevīgs kā statuss, ko
piedāvā personām, uz kurām attiecas “ģeogrāfiskais
ierobežojums”,
tomēr atšķirība nav pārāk liela. Gadījumos, kad
likums paredz zināmu rīcības brīvību
attiecībā uz tā īstenošanu, šādas atšķirības
var kļūt teju simboliskas. Tomēr Komisija norāda, ka šīs normas
ir jaunas, tāpēc nav reģistrētas līdzšinējas
informācijas par īstenošanu. Daži pamataspekti, kas raksturīgi
situācijai, ar kuru saskaras patvēruma meklētāji un
starptautiskās aizsardzības izmantotāji Turcijā, nav
ņemti vērā tiesību aktos, bet tie būs atkarīgi no
noteikumiem sekundārajos tiesību aktos, kas vēl nav
pieņemti. Ņemot vērā iepriekšminēto,
Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts daļēji,
tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Lai Komisija varētu pilnveidot savu
novērtējumu, Turcijas iestādēm būs jānodrošina,
ka:
ir pieņemti visi
sekundārie tiesību akti, kas nepieciešami praktiskai un
pilnīgai likuma īstenošanai, un
likuma noteikumi tiek praktiski un
konsekventi īstenoti visā valstī.
Attiecībā uz pirmo punktu būs
ļoti svarīgi nodrošināt, ka:
likuma noteikumi, jo īpaši
iespēja piekļūt starptautiskā aizsardzības
statusa noteikšanas procedūrai un iegūt starptautiskās
aizsardzības statusu, tiek praksē piemēroti arī
pieprasītājiem un bēgļiem (UNHCR
atzītajiem), kuri likuma spēkā stāšanās
brīdī jau atradušies Turcijas teritorijā;
saskaņā ar likumu
šādiem deklarētiem “pagaidu aizsardzības” saņēmējiem
ar sekundārajiem tiesību aktiem, kas vēl tiks
pieņemti, tiks piešķirtas tiesības, kas
pielīdzināmas tām, kuras nodrošina ES Pagaidu
aizsardzības direktīva, un iespēja piekļūt
individuālām starptautiskās aizsardzības statusa
noteikšanas procedūrām, ja tādas nepieciešamas, un
“nosacītajiem
bēgļiem”
tiek
piešķirts statuss, kas praksē neatšķiras no statusa, kurš
piešķirts bēgļiem, uz ko attiecas “ģeogrāfiskais
ierobežojums”,
piedāvājot abām bēgļu grupām darba
atļaujas, sociālo palīdzību un iespējas
integrēties atbilstoši ES Kvalifikācijas direktīvā
noteiktajai pieejai.
Ø Izveidot
specializētu struktūru, kas atbild par bēgļu statusa
noteikšanas procedūrām, ar iespēju pieprasīt tiesā vai
tribunālā juridisku vai faktisku tiesiskās aizsardzības
līdzekli, kā arī par patvēruma meklētāju un
bēgļu aizsardzības nodrošināšanu un palīdzības
sniegšanu viņiem, un nodrošināt šādai struktūrai un
tās personālam pietiekamu darbspēju un apmācību. Divi
nozīmīgi panākumi šīs prasības izpildē ir
Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorāta izveide
un Likuma par ārvalstniekiem un starptautisko aizsardzību
stāšanās spēkā; likumā cita starpā ir ietverti
noteikumi par noraidīto starptautiskās aizsardzības pieteikumu
un saistīto lēmumu, piemēram, aizturēšanas rīkojumu,
pārskatīšanu gan administratīvā, gan tiesu
līmenī. Minētā ģenerāldirektorāta izveide
joprojām notiek, jo īpaši provinču līmenī, un tā
atbildība par likuma īstenošanu joprojām ir lielā
mērā deleģēta citām valsts sektora iestādēm,
kas darbojas ģenerāldirektorāta pārziņā. Vēl
nav veikti visi jauno tiesību aktu īstenošanai vajadzīgie
institucionālie pasākumi, jo īpaši attiecībā uz centra
pilnvaru deleģēšanu reģionālām un provinču
iestādēm. Ņemot vērā iepriekšminēto,
Komisija uzskata, ka šī prasība ir izpildīta
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Lai Komisija varētu pilnveidot savu
novērtējumu, Turcijas iestādēm būtu jānodrošina,
ka:
likuma noteikumi par
pārsūdzību iesniegšanu administratīvā un tiesu
līmenī, iebilstot pret starptautiskās aizsardzības
pieteikuma noraidīšanu, un saistītie lēmumi, piemēram,
aizturēšanas rīkojumi, tiek praktiski un konsekventi
īstenoti visā valstī, arī attiecībā uz
juridiskās kontroles neatkarību un objektivitāti;
·
Migrācijas
pārvaldības ģenerāldirektorāts pabeidz savus
iekšējos institucionālos pasākumus un tam ir pietiekams
darbinieku skaits, jo īpaši provinču līmenī, un tas
uzņemas atbildību par patvēruma procedūru īstenošanu
praksē; ·
ir skaidri nošķirta
atbildība par starptautiskās aizsardzības pieprasītāju
un attiecīgi šādu tiesību izmantotāju tiesību nodrošināšanu. Komisija arī iesaka Turcijas iestādēm
izveidot integrētu un uzticamu sistēmu, lai identificētu
starptautiskās aizsardzības pieprasītājus un šādu
tiesību izmantotājus. Sistēmai būtu jānodrošina
visaptveroša un saskaņota statistikas informācija. Ø Sagādāt
atbilstošas infrastruktūras un pietiekamus cilvēkresursus un
līdzekļus, nodrošinot patvēruma meklētāju un
bēgļu pienācīgu uzņemšanu un viņu tiesību un
cieņas aizsardzību. Starptautiskās aizsardzības
pieprasītājiem un šādu tiesību izmantotājiem Turcijā
iestādes parasti nepiedāvā izmitināšanu. Tomēr
Turcijas iestādes piedāvā augstas kvalitātes
izmitināšanu bēgļu nometnēs līdz 220 000
Sīrijas bēgļu. Komisija uzskata, ka Turcija šā
kritērija prasību ir izpildījusi daļēji
un ar labām turpmāka progresa izredzēm. Pašreizējos apstākļos nebūtu
reālistiski gaidīt, ka Turcijas iestādes nodrošinās
izmitināšanu visiem patvēruma meklētājiem un
starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kuri atrodas
Turcijā. Tomēr Komisija iesaka Turcijas iestādēm: ·
izveidot pietiekami daudz
uzņemšanas centru arī starptautiskās aizsardzības
pieprasītājiem un saņēmējiem, kuri nav no Sīrijas
un kuriem nav nekāda cita mājokļa, nodrošinot izmitināšanu
vismaz visneaizsargātākajām šādu personu grupām,
vadoties no standartiem, kas noteikti Uzņemšanas nosacījumu
direktīvā un Kvalifikācijas direktīvā; ·
rakstiski izstrādāt
politiku un ieviest institucionālus instrumentus, lai novērstu to
personu diskrimināciju, kuras saņem starptautisko aizsardzību,
un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi mājoklim visiem starptautiskās
aizsardzības saņēmējiem, vadoties no Kvalifikācijas
direktīvā noteiktajiem standartiem. Ø Būtu
jānodrošina personām, kurām piešķirts bēgļa
statuss, iespēja uzturēt pašām sevi, piekļūt
sabiedriskajiem pakalpojumiem, īstenot sociālās tiesības, kā
arī iespēja integrēties Turcijā. Turcija ir guvusi būtiskus panākumus
šīs prasības izpildē, pieņemot Likumu par
ārvalstniekiem un starptautisko aizsardzību, kurā ietverti
noteikumi par starptautiskās aizsardzības saņēmēju
tiesībām piekļūt valsts nodrošinātai
izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, un
īstenojot pasākumus finansējuma nodrošināšanai, lai
varētu īstenot praksē noteikumus par izglītību un
veselības aprūpi. Tomēr dažādu iemeslu
dēļ efektīva piekļuve šīm tiesībām nav
garantēta vienādi visur un ikvienai personai Turcijā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka šī
prasība ir izpildīta daļēji, tomēr ar labām
turpmāka progresa izredzēm. Komisija iesaka Turcijas
iestādēm: ·
nodrošināt, ka visi
starptautiskās aizsardzības saņēmēji, tostarp pagaidu
aizsardzības saņēmēji un “nosacītie
bēgļi”, kas definēti jaunajā likumā, var
praktiski un sistemātiski īstenot savas tiesības
saistībā ar identitātes kartēm un piekļūt darba
tirgum, lai atbalstītu pašpietiekamību un integrāciju;
izstrādāt un īstenot politiku,
kas veicina to starptautiskās aizsardzības
saņēmēju piekļuvi savām tiesībām,
kuriem ir risks kļūt par sociāli atstumtiem un jo
īpaši kuri dzīvo mājokļos, ko nav nodrošinājusi
valsts;
uzraudzīt un pārbaudīt — arī
vācot statistikas informāciju — starptautiskās
aizsardzības saņēmēju reālo spēju
piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem un izmantot likumā
paredzētās sociālās palīdzības
iespējas.
3.2.5.
Nelikumīga migrācija Ø
Pieņemt
un īstenot tiesību aktus, kas paredz efektīvu migrācijas
pārvaldību un ietver ES un Eiropas Padomes standartiem
pielāgotas normas par ārvalstnieku un viņu ģimenes
locekļu ieceļošanu, izceļošanu un īstermiņa un
ilgtermiņa uzturēšanos, kā arī par tādu ārvalstnieku
uzņemšanu, atgriešanu un tiesībām, attiecībā uz kuriem
konstatēts, ka viņi nelikumīgi ieceļo vai dzīvo
Turcijā. Ņemot
vērā Likuma par ārvalstniekiem un starptautisko aizsardzību
neseno pieņemšanu un stāšanos spēkā, Komisija uzskata, ka
šī prasība ir izpildīta daļēji, tomēr ar
labām turpmāka progresa izredzēm. Lai
Komisija varētu pilnveidot šo novērtējumu, Turcijas
iestādēm būs jānodrošina, ka minētā likuma
noteikumi tiek praktiski un visaptveroši īstenoti visā valstī un
ka tiek pieņemti visi attiecīgie sekundārie tiesību akti. Ø Izveidot un
sākt piemērot migrācijas plūsmu uzraudzības
mehānismu, kas arī sniedz datus par likumīgu un nelikumīgu
migrāciju; izveidot struktūras, kas atbild par tādu datu
vākšanu un analīzi, kuri attiecas uz migrantu skaitu un migrācijas
plūsmām, un attīstīt faktiskajai situācijai atbilstošu
priekšstatu par nelikumīgas migrācijas plūsmām valsts,
reģionālā un vietējā līmenī, kā
arī par dažādajām nelikumīgas migrācijas izcelsmes
valstīm, arī īstenojot riska analīzi un informācijas
vākšanu. Ņemot vērā Migrācijas
pārvaldības ģenerāldirektorāta jauno lomu
migrācijas statistikas datu vākšanā un analīzē un
Turcijas iestāžu sadarbību ar Frontex, Komisija uzskata šo
kritēriju par daļēji izpildītu. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
nodrošināt Migrācijas pārvaldības
ģenerāldirektorātam nepieciešamos resursus, lai tas varētu
sākt praktiski veikt savu uzdevumu, proti, vākt un analizēt
statistikas datus par visiem attiecīgajiem migrācijas aspektiem. Komisija arī iesaka Turcijai turpināt
sadarbību ar Frontex un sākt attīstīt analīzi
par risku, ko Turcijai rada dažādas valstis, kuras ir nelikumīgas
migrācijas avota valstis. Ø Pievērsties
piesaistošiem faktoriem, kas veicina nelikumīgas migrācijas
plūsmas uz valsti, un veikt pasākumus, kas uzlabo spēju
izmeklēt organizētas vai veicinātas nelegālas
migrācijas gadījumus. Šī prasība ir izpildīta
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa
izredzēm. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
īstenot nesen pieņemtās vīzu un patvēruma
sistēmas reformas, atcelt Turcijas pases, kam nav biometrisko
identifikatoru, un stiprināt Darba ministrijas spēju
pārbaudīt nelikumīgus migrantus un novērst viņu
iesaistīšanos darba tirgū. Lai Komisija varētu novērtēt progresu
šīs prasības izpildē, tai vajadzēs
pārliecināties, ka ir palielinājusies Turcijas
tiesībaizsardzības iestāžu spēja identificēt un
aizturēt nelikumīgus migrantus un nelikumīgas migrācijas
veicinātājus, kā arī veikt sarežģītāku
izmeklēšanu, kas ļauj atklāt un likvidēt noziedznieku
tīklus, kuri veic migrantu kontrabandu. Ø Efektīvi
tiekties uz atpakaļuzņemšanas nolīgumu īstenošanu un
noslēgšanu ar valstīm, kas ir avota valstis, no kurām notiek
būtiskas nelikumīgas migrācijas plūsmas uz Turciju vai ES
dalībvalstīm. Turcijas
iestādes ir noslēgušas dažus atpakaļuzņemšanas
nolīgumus, tomēr tikai nedaudzi no tiem ir noslēgti ar
valstīm, kas ir būtiskas nelikumīgas migrācijas avota
valstis. Dažos gadījumos iestādes ir apspriedušas vai
ierosinājušas apspriest atpakaļuzņemšanas nolīgumu
noslēgšanu ar šādām valstīm, bet diemžēl nav guvušas
rezultātus, jo īpaši tāpēc, ka daži no Turcijas
noslēgtajiem nolīgumiem vēlāk netika ratificēti.
Turcija ir noslēgusi ar dažām kaimiņvalstīm robežu
sadarbības nolīgumus, kuros ietverti noteikumi par nelikumīgu
migrantu atpakaļuzņemšanu, tomēr šādi noteikumi reti tiek
īstenoti. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata,
ka Turcija šo kritēriju ir izpildījusi tikai daļēji. Komisija
iesaka Turcijas iestādēm darīt visu iespējamo, lai
nodrošinātu, ka:
līdz
šim parakstītie atpakaļuzņemšanas nolīgumi stājas
spēkā;
atpakaļuzņemšanas
noteikumi robežu sadarbības nolīgumos, ko tās
parakstījušas ar dažām kaimiņvalstīm, tiek
īstenoti praksē;
tiek
panākts progress sarunās par atpakaļuzņemšanas
nolīgumu noslēgšanu un to noslēgšanā ar vismaz
dažām no valstīm, kuras uzskata par galvenajām avota
valstīm nelikumīgai migrācijai uz Turciju.
Ø
Nodrošināt
pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus efektīvai
migrācijas pārvaldībai, tostarp arī atbilstošas
apmācības programmas. Komisija
uzskata, ka šis kritērijs ir gandrīz izpildīts. Lai
sasniegtu turpmāku progresu, Turcijas iestādēm būs:
jāpabeidz
Migrācijas pārvaldības ģenerāldirektorāta
izveide;
jāturpina
piešķirt ģenerāldirektorātam pietiekami daudz resursu,
lai tas varētu veikt savus pienākumus.
Ø
Nodrošināt
trešo valstu valstspiederīgo, kuri nelikumīgi uzturas valstī,
faktisku izraidīšanu no tās teritorijas. Komisija
uzskata, ka šis kritērijs ir gandrīz izpildīts. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
nostiprināt to spēju noskaidrot pārtvertu nelikumīgu
migrantu valstspiederību, mazinot risku, ka daži no viņiem
varētu izvairīties no izraidīšanas, sniedzot nepatiesu
informāciju par savu izcelsmi. Ø Radīt
apstākļus, kas ļauj brīvprātīgi atgriezties trešo
valstu valstspiederīgajiem, kuri izraidīti no Turcijas un kuri
vēlas izmantot šo kārtību. Ņemot
vērā Likuma par ārvalstniekiem un starptautisko aizsardzību
noteikumus un Turcijā jau īstenoto brīvprātīgas
atgriešanās atbalstam paredzēto eksperimentālo programmu
ierobežoto skaitu, Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Lai Komisija varētu pilnveidot savu
novērtējumu, tai būs nepieciešams saņemt:
informāciju, kas ļauj
pārliecināties par to, kā tiek faktiski īstenoti jaunie
noteikumi, kuri ieviesti Turcijas tiesību aktos, lai būtu
iespējama nelikumīgu migrantu brīvprātīga
atgriešanās;
statistikas datus par Turcijas
iestāžu atļauto un faktiski īstenoto
brīvprātīgas atgriešanās gadījumu skaitu.
Ø Nodrošināt
atbilstošu infrastruktūru (arī aizturēšanas centrus) un
stiprināt atbildīgās struktūras, lai nodrošinātu to
trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu no Turcijas teritorijas,
kuri tajā nelikumīgi dzīvo un/vai šķērso to
tranzītā, vienlaikus piedāvājot repatriantiem visu vajadzīgo
juridisko palīdzību, kā arī sociālo un
psiholoģisko palīdzību, un pienācīgus un
taisnīgus aizturēšanas nosacījumus un izraidīšanas
procedūras. Komisija
uzskata, ka šī prasība ir izpildīta daļēji,
tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Lai
panāktu turpmāku progresu šā kritērija izpildē,
Komisija iesaka Turcijas iestādēm turpināt darbu, lai izveidotu
un aprīkotu centrus nelikumīgu migrantu pienācīgai
uzņemšanai, kad viņiem piemēro atpakaļuzņemšanas un
izraidīšanas procedūras. Komisija arī iesaka uzlabot šo personu
praktisko piekļuvi juridiskajai, sociālajai un psiholoģiskajai
palīdzībai un pienācīgu un taisnīgu aizturēšanas
nosacījumu procedūrām, jo īpaši sadarbojoties ar specializētām
organizācijām, piešķirot attiecīgu finansējumu un
izmantojot labi apmācību un motivētu personālu. 4. PRASĪBU 3. BLOKS — SABIEDRISKĀ
KĀRTĪBA UN DROŠĪBA 4.1. Vispārējs
novērtējums Situācija
Turcijā šajā jomā ir atšķirīga un dažkārt pat
pretrunīga. Tiesībaizsardzības
iestādes ir nodrošinātas ar resursiem un aktīvas. Tās parasti
ir nokomplektētas ar īpaši profesionāliem un
apņēmīgiem speciālistiem, un tās veic ievērojamu
darbu cīņā pret noziedzību, gūstot daudzus un
nozīmīgus sasniegumus. Tomēr rezultāti tādu
noziedzīgu organizāciju atklāšanā un likvidēšanā,
kas darbojas valstī vai ir iesaistītas transnacionālos
tīklos, neattaisno cerības. Valsts
rīcībā ir ievērojami un labi izstrādāti
instrumenti policijas un tiesu iestāžu sadarbībai ar starptautiskiem
partneriem, tostarp ES dalībvalstīm un ES aģentūrām.
Tomēr šādas sadarbības rezultāti nesasniedz līmeni,
kāds vajadzīgs gan ES, gan Turcijai. Grūtības rada
vairāki faktori, tostarp ES un Turcijas tiesību aktu
atšķirības, atšķirīgie nolīgumi, ko puses noslēgušas,
un atšķirīgā pieeja konkrētu jautājumu
risināšanā. Daudzos
gadījumos Turcijas amatpersonas ir sagatavojušas valdībai
apstiprināšanai vai parakstīšanai likumu un nolīgumu projektus,
kuru īstenošana stiprinātu sadarbību vai ļautu
efektīvāk izmantot Turcijas tiesībaizsardzības iestāžu
potenciālu, tomēr Komisijai nezināmu iemeslu dēļ
vairākus gadus ar tiem nekas netika darīts. Šķiet,
ka daudzi nozīmīgi panākumi ir “rokas stiepiena
attālumā”
un
ātri sasniedzami, ja vien būtu politiskā griba īstenot
reformas. 4.2. Sīki komentāri par
sabiedriskās kārtības un drošības bloka kritērijiem 4.2.1.
Organizētās noziedzības, terorisma un korupcijas novēršana
un apkarošana Ø Turpināt un
pabeigt valsts stratēģijas un rīcības plāna
īstenošanu cīņai pret organizēto noziedzību
(īpaši pievēršoties pārrobežu aspektiem) un nodrošināt
pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus to īstenošanai. Turcija nodrošina ievērojamus finanšu un
tehniskos resursus un cilvēkresursus organizētās
noziedzības apkarošanai. Kā dokumentēts cita starpā
Turcijas policijas 2013. gada ziņojumā par kontrabandas un organizētās
noziedzības apkarošanu, Turcijas tiesībaizsardzības
iestādes sasniedz ievērojamus rezultātus šajā jomā. Tomēr Komisijai joprojām trūkst
informācijas par konkrētiem pasākumiem, ko Turcijas
iestādes veikušas, lai īstenotu Rīcības plānu
organizētās noziedzības apkarošanai, vai par to, kā
šādi pasākumi un vispārējā organizētās
noziedzības apkarošanas stratēģija var palīdzēt
efektīvi vērsties pret apdraudējumu, ko rada noziedzīgas
organizācijas, kuras darbojas Turcijā. Turklāt vēl
joprojām nav pieejama analīze par to, kā noziedzīgās
organizācijas ir strukturētas un darbojas Turcijā.
Tāpēc Komisija uzskata, ka šā kritērija prasības ir
tikai daļēji izpildītas. Lai Komisija varētu pilnveidot savu
novērtējumu, Turcijas iestādēm būs jāsniedz: · informācija
par faktiski veiktajiem konkrētiem pasākumiem rīcības
plāna īstenošanai; · informācija,
kas ļauj Komisijai saprast, kāds ir Turcijas noziedzīgo
organizāciju veids un lielums, īpašu uzmanību pievēršot
organizācijām, kas darbojas valstī vai starptautiskā
līmenī, ar norādēm par to tipiskajām
ģeogrāfiskajām un ekonomiskajām darbības jomām,
kā arī paskaidrojumu par Turcijas iestāžu attīstīto
pieeju šādu noziedzīgu organizāciju likvidācijai un to
darbības apkarošanai. Ø Parakstīt
un ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par cīņu pret
cilvēku tirdzniecību, kā arī pieņemt un praksē
īstenot tiesību aktus, tostarp noteikumus, kas pielāgoti
minētajā konvencijā un ES acquis
noteiktajiem standartiem, attiecībā uz cilvēku
tirdzniecības novēršanu, cilvēku tirgotāju
kriminālvajāšanu un viņu upuru aizsardzību un
palīdzības sniegšanu. Turcijas Sodu kodeksā un Likumā par
ārvalstniekiem un starptautisko aizsardzību ir ietverti noteikumi,
kas ļauj sākt kriminālvajāšanu pret cilvēku
tirgotājiem un sniegt palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem.
Tomēr vēl nav izveidots visaptverošs tiesiskais regulējums
attiecībā uz cilvēku tirdzniecību, un attiecīgā
Eiropas Padomes konvencija ir parakstīta, bet nav ratificēta. Ņemot vērā iepriekšminēto,
Komisija uzskata, ka šī prasība ir izpildīta tikai daļēji.
Komisija iesaka Turcijas iestādēm:
ratificēt Eiropas Padomes
Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un
pieņemt likumu, lai
varētu visaptveroši vērsties pret cilvēku
tirdzniecību, atbilstoši konvencijā un ES acquis
noteiktajiem standartiem.
Ø Sagādāt
atbilstošas infrastruktūras un pietiekamus cilvēkresursus un
līdzekļus, nodrošinot cilvēku tirdzniecības upuru
pienācīgu uzņemšanu un viņu tiesību un cieņas
aizsardzību un atbalstot viņu sociālo un profesionālo
reintegrāciju. Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir daļēji
izpildīts, jo Turcijā jau notiek darbs, lai sniegtu atbalstu
cilvēku tirdzniecības upuriem. Komisija iesaka Turcijas iestādēm:
palielināt to sniegto
atbalstu, lai varētu pārvaldīt izglābto upuru skaitu,
jo īpaši atverot un uzturot papildu patversmes;
izstrādāt programmas, lai
atbalstītu upuru reintegrāciju sabiedrībā gan no
sociālā, gan profesionālā viedokļa, un
nodrošināt, ka personāls,
kas strādā ar cilvēku tirdzniecības upuriem,
saņem atbilstošu apmācību.
Ø Ratificēt
Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu
legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, kā
arī šo līdzekļu meklēšanu, izņemšanu un
konfiskāciju (CETS 198) un transponēt
tās noteikumus vietējos tiesību aktos, un pieņemt un
praksē īstenot tiesību aktus, kas ļauj izpildīt
konvencijas prasības, kā arī Finanšu darījumu darba grupas
(FAFT) ieteikumus par aktīvu iesaldēšanas sistēmas
izveidi un terorisma finansēšanas definīciju. Lai gan Turcija vēl nav
ratificējusi attiecīgo konvenciju, tā ir izstrādājusi
vietējos tiesību aktus un attīstījusi
administratīvās spējas noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas
apkarošanai. Tāpēc Komisija uzskata, ka šī prasība ir izpildīta
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Komisija iesaka Turcijas
iestādēm:
ratificēt konvenciju un
sākt to īstenot;
pārskatīt
vietējos tiesību aktus, lai nodrošinātu to pilnīgu
pielāgošanu konvencijas noteikumiem;
izveidot sistēmu, lai
centralizētu statistikas datu vākšanu par noziedzīgi
iegūtu līdzekļu konfiskāciju, un
pilnīgi īstenot Finanšu
darījumu darba grupas ieteikumus.
Turcijas iestādes arī tiek aicinātas
apsvērt iespēju izveidot līdzekļu atguves dienestu
noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijai un
atgūšanai. Ø
Ratificēt
Eiropas Padomes Konvenciju par kibernoziegumiem un pieņemt tiesību
aktus un īstenot pasākumus, lai konvenciju varētu īstenot
praksē. Ņemot vērā, ka Turcija nesen
ratificēja minēto konvenciju, ko Turcijas iestādes vēl nav
sākušas īstenot, un tiesībaizsardzības iestāžu
attīstītās apjomīgās iespējas apkarot
kibernoziedzību, Komisija uzskata, ka šī prasība ir izpildīta daļēji, tomēr ar labām
turpmāka progresa izredzēm. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
sākt konvencijas īstenošanu un pārskatīt vietējos
tiesību aktus, lai tie pilnīgi atbilstu konvencijas noteikumiem,
īpaši pievēršoties konvencijas 9., 16., 17. un 18. pantam. Ø
Turpināt
īstenot valsts stratēģiju un rīcības plānus
cīņai pret narkotikām un narkomāniju un attīstīt
sadarbību ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības
centru (EMCDDA). Turcijas
iestādes ir stingri apņēmušās apkarot narkotiku
tirdzniecību. Tās arī sadarbojas ar EMCDDA un īsteno
iepriekšminēto stratēģiju un rīcības plānu. Turcijas
Iekšlietu ministrijas 2013. gada ziņojumā par narkomāniju
Turcijā tika sniegta diezgan plaša informācija par narkotiku
tirdzniecību un narkomāniju valstī, kā arī par
Turcijas iestāžu izstrādāto politiku šo parādību
apkarošanai. Tomēr Turcijas iestādes nesniedza sīkāku
informāciju par konkrētiem pasākumiem, kas veikti
rīcības plāna īstenošanai. Ar
EMCDDA noslēgto sadarbības nolīgumu Turcija
ratificēja 2012. gada 29. jūnijā, tomēr Turcijas
iestādes nekad nav deponējušas tā oficiālo dokumentu,
tāpēc nolīgums nevar stāties spēkā Turcijā. Ņemot
vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts daļēji, tomēr ar labām
turpmāka progresa izredzēm. Lai
varētu sniegt pilnīgāku novērtējumu, Komisijai
būs nepieciešams saņemt sīkāku informāciju par
pasākumiem, ko Turcijas iestādes veikušas, lai efektīvi
īstenotu pašreizējo rīcības plānu narkotiku un
narkomānijas apkarošanai. Komisija
arī iesaka Turcijas iestādēm turpināt uzlabot savu gada
ziņojumu (jau tā augsto) kvalitāti un veikt pasākumus, lai
ar EMCDDA noslēgtais sadarbības nolīgums varētu
stāties spēkā, deponējot ratifikācijai oficiālo
dokumentu. Ø Turpināt
īstenot valsts stratēģiju un rīcības plānu
korupcijas apkarošanai un GRECO ieteikumus (I, II un III
novērtējuma kārta). Komisija
uzskata, ka šis kritērijs ir tikai daļēji izpildīts,
jo, spriežot pēc ierobežotās informācijas, kas saņemta no
Turcijas iestādēm, ir izpildīti tikai daži no GRECO
ieteikumiem un ir īstenoti tikai daži no pasākumiem, kas
izklāstīti rīcības plānā korupcijas apkarošanai. Komisija iesaka
Turcijas iestādēm: ·
izpildīt
visus GRECO ieteikumus; ·
pabeigt
īstenot rīcības plānu korupcijas apkarošanai; ·
sniegt
sīku informāciju par veiktajiem pasākumiem šo abu ieteikumu
īstenošanai. Tā kā
termiņš pašreizējai stratēģijai un rīcības
plānam korupcijas apkarošanai beigsies 2014. gadā, Komisija
arī iesaka Turcijas iestādēm pieņemt un sākt
īstenot jaunu stratēģiju un rīcības plānu. Minētie
dokumenti būtu jāizstrādā, pamatojoties uz rūpīgu
analīzi par korupcijas novēršanu un apkarošanu, un tajos būtu
jānorāda: ·
stingri
ievērojami termiņi plānoto pasākumu īstenošanai; ·
budžeta
dotācijas; ·
par
darbību veikšanu atbildīgās iestādes un personas un ·
rezultatīvie
rādītāji. Minēto
dokumentu izstrādes un uzraudzības procesā būtu
jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, savukārt
rīcības plāna īstenošanas vispārējā
uzraudzība un ziņošana par to būtu jāuztic valsts sektora
iestādei vai darba grupai, kas pilnvarota rīkoties pietiekami
neatkarīgi. 4.2.2.
Tiesu iestāžu sadarbība Ø Īstenot un
ievērot starptautiskās konvencijas par tiesu iestāžu
sadarbību krimināllietās (jo īpaši Eiropas Padomes Konvenciju
par izdošanu (Nr. 24, 1957. gads, ieskaitot vēl neīstenotos
1975., 2010. un 2012. gada papildu protokolus), Konvenciju par
savstarpējo palīdzīgu krimināllietās (Nr. 30, 1959. gads,
ieskaitot vēl neīstenoto 2001. gada papildu protokolu) un
Konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai (Nr. 112, 1983. gads),
ieskaitot vēl neīstenoto 1997. gada papildu protokolu). Turcija jau ir pievienojusies vairākām
šajā kritērijā minētajām konvencijām un
protokoliem un īsteno tos, un ir iecerējusi parakstīt vēl
dažas konvencijas un protokolus. Komisija uzskata, ka šī prasība ir izpildīta
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
parakstīt, ratificēt un sākt īstenot visus trīs
Konvencijas par izdošanu protokolus, protokolu Konvencijai par savstarpējo
palīdzību krimināllietās un protokolu Konvencijai par
notiesāto personu nodošanu soda izciešanai, kam Turcija vēl nav
pievienojusies. Ø Veikt
pasākumus, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti
tiesnešu un prokuroru sadarbībā krimināllietās ar ES
dalībvalstīm un ar attiecīgā reģiona valstīm. Turcijas iestādes un eksperti ir
strādājuši, lai sagatavotu vienotu visaptverošu tiesību aktu,
kurā ir skaidri un vienkārši izklāstītas procedūras,
kas Turcijas iestādēm jāievēro, lai pieprasītu un
nodrošinātu maksimāli efektīvu un lietderīgu tiesu
iestāžu starptautisko sadarbību krimināllietās. Tomēr
līdz šim šāds tiesību akts vēl nav pieņemts. Ņemot vērā iepriekšminēto,
Komisija uzskata, ka šī prasība ir izpildīta
daļēji, tomēr ar labām turpmāka progresa izredzēm. Lai sasniegtu progresu šā kritērija
izpildē, Komisija aicina Turciju apsvērt šāda visaptveroša
tiesību akta pieņemšanu. Turklāt Komisija iesaka Turcijai turpināt
attiecīgu administratīvu, tehnisku un juridisku pasākumu ieviešanu,
lai nodrošinātu, ka Turcijas iestādes var ātrāk
reaģēt uz tiesiskās palīdzības pieprasījumiem
krimināllietās. Ø Attīstīt
darba attiecības ar Eurojust. Turcijas iestādes efektīvi izmanto katru
iespēju attīstīt attiecības, ko tām piedāvā Eurojust.
Tomēr Turcijas spēju attīstīt pilnvērtīgu
sadarbību ar Eurojust strukturāli ietekmē tas, ka nav ES acquis
atbilstošu vietēju tiesību aktu par datu aizsardzību.
Tāpēc Eurojust nevar dalīties ar Turcijas
iestādēm personīgā un konfidenciālā
informācijā, kas attiecas uz konkrētām tiesā
izskatītām lietām. Ņemot vērā iepriekšminēto,
Komisija uzskata, ka šī prasība ir izpildīta tikai
daļēji. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
pieņemt un sākt īstenot vietējus tiesību aktus par
datu aizsardzību atbilstoši ES acquis. Komisija arī iesaka tām sniegt
informāciju par darbībām, ko tās plāno veikt, lai
attīstītu darba attiecības ar Eurojust. Ø Turpināt
īstenot 1980. gada Hāgas Konvenciju par starptautiskās
bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem un pievienoties 1996. gada
Hāgas Konvencijai par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību
aktiem, atzīšanu, izpildi un sadarbību attiecībā uz
vecāku atbildību un bērnu aizsardzības pasākumiem,
kā arī 2007. gada Hāgas Konvencijai par
uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes
uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Turcija
īsteno 1980. gada Hāgas konvenciju, lai gan procedūra bieži
tiek kavēta. Turcija nav pievienojusies 1996. un 2007. gada
konvencijām, lai gan tā ir pievienojusies citām
konvencijām, kurās līdzīgi jautājumi aplūkoti
citādi. Šīs situācijas dēļ Komisija uzskata, ka
šī prasība ir izpildīta tikai daļēji. Komisija
iesaka Turcijas iestādēm:
pievienoties
1996. un 2007. gada konvencijām;
veikt
praktiskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz
pieņemamam līmenim samazinās ar 1980. gada Hāgas
konvencijas īstenošanu saistītās procedūras
kavēšana.
Attiecībā
uz pēdējo minēto punktu Turcijas iestādes tiek
aicinātas īpaši apsvērt iespēju veikt tās
procedūras reformu, ar kuru Hāgas konvencija pašlaik tiek
īstenota, lai nodrošinātu tiesvedības ātrāku
sākšanu un saīsināšanu (jo īpaši attiecībā uz
pārsūdzībām) un panāktu, ka šāda tiesvedība
notiek specializētās tiesās. Turcijas
iestādes arī tiek aicinātas pienācīgi apsvērt
iespēju iecelt tiesnesi par kontaktpersonu Hāgas starptautiskajā
tiesnešu tīklā, lai veicinātu sadarbību jautājumos, uz
kuriem attiecas Hāgas konvencijas. Ø Nodrošināt tiesu iestāžu efektīvu sadarbību
krimināllietās ar visām ES dalībvalstīm, tostarp
izdošanas lietās, cita starpā veicinot tiešu saziņu starp
centrālajām iestādēm. Turcijas spēju piedāvāt
ES dalībvalstīm pilnīgu sadarbību izdošanas lietās
kavē galvenokārt daži strukturāli ierobežojumi un jo īpaši
tās konstitucionālā izvēle neatļaut tās
pilsoņu izdošanu. Līdzīgi arī ES pilsoņus nevar izdot
Turcijai. Tomēr šo ierobežojumu ietvaros un ņemot vērā
savstarpīguma principu un piemērojamās starptautiskās
konvencijas, Turcijas iestādes principā ir gatavas sadarboties ar ES
dalībvalstīm nepilsoņu izdošanā. Turcijas tiesiskajā
regulējumā ir arī noteikumi, kas ļauj Turcijai sākt
kriminālvajāšanu valstī vai panākt ārvalstu spriedumu
piespiedu izpildi pret Turcijas pilsoņiem, kuri aizbēguši uz Turcijas
teritoriju pēc noziegumu izdarīšanas ārvalstīs. Vēl viens ierobežojums Turcijas
spējai sadarboties ar ES dalībvalstīm krimināllietās
ir novērotā Turcijas iestāžu atturēšanās atsaucīgi
reaģēt uz tiesu iestāžu sadarbības pieprasījumiem, ko
iesniedz dažas ES dalībvalstis, kuru tiesu iestādes iepriekš ir
noraidījušas Turcijas iesniegtos tiesu iestāžu sadarbības
pieprasījumus. Turcijas iestādes izmanto šo pieeju pat
gadījumos, kad dalībvalsts šādu pieprasījumu
noraidījusi tehnisku iemeslu dēļ, īpaši
tādēļ, ka pastāv atšķirības ES dalībvalsts
un Turcijas tiesību aktos un aizsardzības pasākumu
atšķirības attiecībā uz konkrēto noziegumu, kas ir pieprasījuma
priekšmets. Neraugoties uz šo būtisko ierobežojumu, Turcijas iestādes
nodrošina praktisku sadarbību krimināllietās lielākajai
daļai ES dalībvalstu, lai gan tām piedāvātās
sadarbības apjoms un efektivitāte var būtiski atšķirties. Ņemot vērā iepriekšminēto,
Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts
daļēji. Komisija iesaka Turcijas
iestādēm: ·
ieņemt uz sadarbību
vērstu nostāju attiecībā pret iestādēm
dalībvalstīs, kas pie tām vēršas jautājumos, kuri
saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās,
attīstot labā līmenī savstarpēju informācijas
apmaiņu par attiecīgajiem piemērojamiem tiesību aktiem un
procedūrām un atturoties no savstarpīguma principa stingras
piemērošanas; ·
turpināt Turcijas
krimināltiesību sistēmas un tiesību aktu reformu, lai
nodrošinātu to turpmāku saskaņošanu ar ES un Eiropas
standartiem, vienlaikus saglabājot tiesu iestāžu neatkarību un
nostiprinot procesuālās garantijas; ·
palīdzēt
iestādēm dalībvalstīs identificēt un piemērot
Turcijas tiesību aktos paredzētas procedūras, kas ļautu
saukt pie atbildības par noziegumiem, kurus ES teritorijā
izdarījuši Turcijas pilsoņi, kas vēlāk aizbēguši uz
Turciju; ·
piedāvāt tiesu iestāžu
sadarbību krimināllietās visām ES dalībvalstīm
bez diskriminācijas, tostarp Kipras Republikas iestādēm. 4.2.3. Tiesībaizsardzības
iestāžu sadarbība Ø Veikt
nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu reālu un
rezultatīvu sadarbību starp attiecīgajām valsts
tiesībaizsardzības iestādēm, jo īpaši robežsardzi,
policiju, muitas darbiniekiem, īstenojot maksimālu sadarbību
starp iestādēm izlūkošanas un informācijas apmaiņas
jomā, kā arī sadarbību ar tiesu iestādēm. Turcijas tiesībaizsardzības iestādes parasti
neļauj citām iestādēm izmantot to resursus un darba
instrumentus un piekļūt to attiecīgajām datubāzēm
un izlūkdatiem. Tomēr tās ir izveidojušas koordinācijas un
informācijas apmaiņas mehānismus, tās atļauj
citām tiesu iestādēm piekļūt visiem attiecīgajiem
tiesas procesiem, izmantojot UYAP datubāzu sistēmu, un
policija un muitas pārvalde ir uzlabojušas savu sadarbību,
izstrādājot protokolu, kas ļauj veikt datu apmaiņu.
Tāpēc Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir gandrīz
izpildīts. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
turpināt attīstīt sadarbību starp
tiesībaizsardzības iestādēm un citām
attiecīgām valsts sektora iestādēm un jo īpaši uzlabot
to spēju sagatavot kopīgus draudu novērtējumus, veikt
kopīgas operācijas un intensīvāk izmantot
savstarpējās prasmes izmeklēšanas uzsākšanā un
veikšanā. Ø Stiprināt
reģionālo tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un
īstenot divpusējus un daudzpusējus operatīvās
sadarbības nolīgumus, arī savlaicīgi veicot
attiecīgās informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstu
kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm. Ņemot vērā, ka Turcija piedalās
dažādās starptautiskās organizācijās, kuru
darbība saistīta ar policiju, jo īpaši Interpolā, un to, ka
Turcija ir noslēgusi drošības nolīgumus ar lielāko
daļu ES dalībvalstu, Komisija uzskata šo prasību par gandrīz
izpildītu. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
piedāvāt policijas sadarbību — arī
Interpola jautājumos —
iestādēm
visās ES dalībvalstīs, tostarp Kipras Republikā. Ø Uzlabot
tiesībaizsardzības iestāžu operatīvās un
īpašās izmeklēšanas kvalitāti un spēju
efektīvāk vērsties pret smagiem pārrobežu noziegumiem,
tostarp pret identitātes un ceļošanas dokumentu viltošanu. Turcijas tiesībaizsardzības iestādes
ir labi nodrošinātas ar šajā kritērijā minētajām
spējām. Komisija uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts. Ø Efektīvi
sadarboties ar OLAF un Eiropolu euro
aizsargāšanā pret viltojumiem. Turcijas iestādes efektīvi un regulāri
sadarbojas ar attiecīgajām ES un ES dalībvalstu
iestādēm euro aizsargāšanā pret viltojumiem. Komisija
uzskata, ka šis kritērijs ir izpildīts. Ø Stiprināt
Turcijas Finanšu noziegumu izmeklēšanas padomes (MASAK)
spējas un attīstīt tās sadarbību ar citām finanšu
izlūkošanas vienībām ES dalībvalstīs. MASAK ir
salīdzinoši jauna institūcija, tomēr, ņemot vērā
tās darbības ievērojamo apjomu un tās jau
attīstīto sadarbību ar finanšu izlūkošanas
vienībām ES dalībvalstīs, Komisija uzskata šo prasību
par daļēji izpildītu, tomēr ar labām turpmāka
progresa izredzēm. Komisija iesaka Turcijas iestādēm veikt
dažus papildu pasākumus, lai vēl vairāk stiprinātu MASAK
spēju un attīstītu darba instrumentus, kas ļautu tai
uzlabot veiktās izmeklēšanas kvalitāti, apjomu un klāstu,
jo īpaši šādi:
uzlabojot MASAK spēju
vākt, apstrādāt un analizēt datus par aizdomīgiem
darījumiem, lai veiktu efektīvāku un veiksmīgāku
izmeklēšanu;
vācot un sagatavojot
statistikas datus par tādu aizdomīgo darījumu skaitu, par
kuriem izvirzītas apsūdzības noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijā, un pieņemto
notiesājošu spriedumu skaitu;
veicot iekšējo resursu
pārskatīšanu attiecībā uz MASAK sistēmu,
personāla un resursu pietiekamību;
veicot valsts riska
novērtējumu, lai apzinātu noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas metodes Turcijā,
identificētu augsta riska finanšu produktus un uzņēmumus un
sadarbotos ar regulētajām nozarēm šādu
apdraudējumu mazināšanai. Šādu riska novērtējumu
varētu izmantot, lai izstrādātu jaunu Turcijas
rīcības plānu noziedzīgi iegūtu
līdzekļu legalizācijas novēršanai (AML);
analizējot uzraudzības
procesus, kas ieviesti attiecībā uz AML un terorisma
finansēšanas apkarošanu (CFT), lai nodrošinātu
atbilstību un pielāgošanu ES dalībvalstu praksei;
izstrādājot sistēmu,
lai novērtētu to atbilstības uzraudzības amatpersonu
kompetenci, kuru darbs saistīts ar AML/CFT, un
organizējot
kopīgu apmācību ar Turcijas tiesībaizsardzības
iestādēm par AML/CFT.
Ø Turpināt ar
Eiropolu noslēgtā stratēģiskā nolīguma
īstenošanu. Komisija uzskata, ka šī prasība ir gandrīz
izpildīta. Tā iesaka Turcijas iestādēm
turpināt darbu, lai attīstītu visus iespējamos
sadarbības veidus atbilstoši sadarbības nolīgumam. Ø Noslēgt un
pilnīgi un praktiski īstenot operatīvās sadarbības
nolīgumu ar Eiropolu. Šī prasība nav izpildīta. Lai Turcija panāktu progresu
operatīvās sadarbības nolīguma parakstīšanā ar
Eiropolu, Komisija iesaka Turcijas iestādēm pieņemt un sākt
īstenot valsts tiesību aktus par datu aizsardzību atbilstoši ES acquis. 4.2.4. Datu aizsardzība Ø Parakstīt,
ratificēt un īstenot attiecīgās starptautiskās
konvencijas, jo īpaši Eiropas Padomes 1981. gada Konvenciju par
personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko
apstrādi un tās papildu protokolu Nr. 181. Komisija uzskata, ka šī prasība nav
izpildīta. Tā iesaka Turcijas iestādēm
ratificēt un īstenot konvenciju un tās papildu protokolu. Ø Pieņemt un
īstenot tiesību aktus par personas datu aizsardzību atbilstoši
ES standartiem, jo īpaši attiecībā uz tās iestādes
neatkarību, kas atbild par personas datu aizsardzības
nodrošināšanu. Komisija uzskata, ka šī prasība nav
izpildīta. Tā iesaka Turcijas iestādēm
pieņemt un sākt īstenot vietējus tiesību aktus par
datu aizsardzību atbilstoši ES acquis. 5. PRASĪBU 4. BLOKS — PAMATTIESĪBAS 5.1. Vispārējs novērtējums Ciktāl tas ir būtiski vīzu
režīma liberalizācijas jomā gūtā progresa
novērtēšanai, var teikt, ka Turcija ir sasniegusi labu progresu un
veikusi ievērojamus pasākumus jomās, uz kurām attiecas
šā bloka kritēriji. Vairākos gadījumos jau tiek
īstenotas reformas un jaunas pieejas. Komisija aicina Turciju tās
turpināt. 5.2. Sīki komentāri par
pamattiesību bloka kritērijiem 5.2.1.
Pilsoņu pārvietošanās brīvība
Nodrošināt, ka Turcijas
pilsoņu pārvietošanās brīvībai nepiemēro
nepamatotus ierobežojumus, tostarp diskriminējošus pasākumus,
pamatojoties uz jebkādiem iemesliem, piemēram, dzimuma, rases,
ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes,
ģenētisko īpatnību, valodas, ticības vai pārliecības,
politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālajai minoritātei,
īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai
seksuālās orientācijas dēļ. Vajadzības
gadījumā veikt pilnu saistīto izmeklēšanu.
Tā
kā pārvietošanās brīvība Turcijā kopumā ir
garantēta un nav būtisku šķēršļu šīs
brīvības īstenošanai praksē, Komisija uzskata, ka šī
prasība ir izpildīta. 5.2.2.
Identitātes dokumentu izsniegšanas nosacījumi un procedūras Ø Sniegt
informāciju par Turcijas pilsonības iegūšanas nosacījumiem
un apstākļiem. Turcija
ir sniegusi pietiekamu informāciju par Turcijas pilsonības
iegūšanas nosacījumiem, tāpēc Komisija uzskata, ka Turcija
ir izpildījusi šo prasību. Ø Sniegt informāciju par personas datu grozīšanas
nosacījumiem. Turcija ir sniegusi pietiekamu informāciju par
personas datu grozīšanas nosacījumiem, tāpēc Komisija uzskata,
ka Turcija ir izpildījusi šo prasību. Ø Nodrošināt
visiem pilsoņiem, tostarp sievietēm, bērniem, personām ar
invaliditāti, personām, kuras pieder pie minoritātēm,
iekšzemē pārvietotām personām un citām
neaizsargātām personu grupām pilnīgu un faktisku piekļuvi
ceļošanas un identitātes dokumentiem. Turcijas tiesību akti paredz visiem
pilsoņiem piekļuvi ceļošanas un identitātes dokumentiem,
tāpēc Komisija uzskata, ka Turcija ir izpildījusi šo
prasību. Ø nodrošināt
bēgļiem un bezvalstniekiem, kuri dzīvo Turcijā,
pilnīgu un faktisku piekļuvi identitātes dokumentiem; Komisija
uzskata, ka šī prasība ir gandrīz izpildīta. Tā
iesaka Turcijas iestādēm turpināt darbu, lai nodrošinātu
visiem valstī esošajiem starptautiskās aizsardzības
pieprasītājiem un saņēmējiem savlaicīgu
reģistrāciju un piekļuvi pienācīgiem identitātes
dokumentiem.
Nodrošināt
ārvalstniekiem, kuri vēlas dzīvot Turcijā, pieejamu
informāciju par reģistrācijas prasībām un
nodrošināt attiecīgo tiesību aktu vienādu un
pārredzamu īstenošanu.
Ņemot vērā jaunā Likuma par
ārvalstniekiem un starptautisko aizsardzību noteikumus, Komisija
uzskata, ka šī prasība ir izpildīta. 5.2.3. Pilsoņu tiesības un
cieņa pret minoritātēm un to aizsardzība Ø Izstrādāt
un īstenot politiku, kas efektīvi risina tādas problēmas kā
romu sociālā atstumtība un diskriminācija
attiecībā uz piekļuvi izglītībai un veselības
aprūpes pakalpojumiem, kā arī to grūtības saņemt
identitātes kartes, iegūt mājokli, darbu un piedalīties
sabiedriskajā dzīvē. Komisija uzskata, ka šī prasība ir izpildīta
tikai daļēji. Tā iesaka Turcijas iestādēm:
pieņemt visaptverošu stratēģiju
un rīcības plānu romu situācijas uzlabošanai
Turcijā, vadoties no noteikumiem ES 2011. gada tiesiskajā
regulējumā par valsts romu integrācijas
stratēģijām un iesaistot romu pilsoniskās
sabiedrības organizācijas stratēģijas
īstenošanā un uzraudzībā;
nodrošināt attiecīgajai valdības
iestādei atbilstošus resursus stratēģijas un
rīcības plāna īstenošanas efektīvai
koordinācijai;
palielināt kvalitatīvu un
kvantitatīvu datu vākšanu par romu integrāciju un par
progresu, kas sasniegts, īstenojot šādu visaptverošu romu
integrācijas stratēģiju un rīcības plānu;
nodrošināt, ka plānotie romu
izmitināšanas pasākumi tiek papildināti ar
integrētām sociālās iekļaušanas programmām,
un
pieņemt tiesību aktus par
diskriminācijas novēršanu, vadoties no ES acquis par
vienlīdzīgu attieksmi pret personām neatkarīgi no
viņu rases vai etniskās izcelsmes.
Ø Ratificēt
Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) papildu protokolus Nr. 4
un Nr. 7. Tā kā Turcija ir parakstījusi, bet nav
ratificējusi konvencijas protokolus Nr. 4 un Nr. 7, Komisija
uzskata šo prasību par daļēji izpildītu. Komisija iesaka Turcijas iestādēm ratificēt un
īstenot abus minētos protokolus. Turcija
arī varētu veikt pētījumu par tās vietējo
tiesību aktu atbilstību minēto protokolu noteikumiem. Komisija
iesaka, ka gadījumā, ja pētījumā tiktu konstatēti
būtiski trūkumi, Turcija varētu pieņemt atbilstošus
pasākumus.
Atbilstoši ECTK un Eiropas
Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrai izskatīt ES acquis
un ES dalībvalstu praksi — tiesisko
regulējumu attiecībā uz organizēto noziedzību un
terorismu, kā arī to, kā šo regulējumu interpretē
tiesas, drošības spēki un tiesībaizsardzības
iestādes, lai nodrošinātu tiesības uz brīvību un
drošību, tiesības uz taisnīgu tiesu un vārda
brīvību un pulcēšanās un biedrošanās
brīvību praksē.
Komisija uzskata, ka šī
prasība ir izpildīta tikai daļēji. Tā iesaka Turcijas iestādēm:
turpināt īstenot rīcības
plānu attiecībā uz ECTK pārkāpumiem un
nodrošināt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus
konvencijas īstenošanai un uzraudzībai;
turpināt
konstruktīvu iesaistīšanos “Incal” gadījumu
grupā, lai nodrošinātu, ka Ministru komiteja galu galā
beidz minētās gadījumu grupas uzraudzību;
veikt
pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek faktiski īstenotas
indivīdu tiesības vērsties Konstitucionālajā
tiesā, un stiprinātu Ombudu un valsts cilvēktiesību
iestādes;
turpināt
pārskatīt un grozīt tiesību aktus terorisma
apkarošanas jomā, vadoties no ES standartiem un sadarbojoties ar
pārstāvjiem no pilsoniskās sabiedrības
organizācijām;
veikt
visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka
tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, tiesneši un
prokurori spēkā esošos tiesību aktus interpretē konsekventi,
ņemot vērā ECTK noteikumus un Eiropas
Cilvēktiesību tiesas judikatūru, arī organizējot
informētības veicināšanas pasākumus,
apmācību un izveidojot neatkarīgu un objektīvu
struktūru policijas pārkāpumu izmeklēšanai.
6. PRASĪBU 5. BLOKS — NELIKUMĪGU MIGRANTU ATPAKAĻUZŅEMŠANA 6.1. Vispārējs novērtējums Īstenošanai šajā jomā ir
vajadzīgs ievērojams turpmāks darbs. Jāatzīst dažas
pozitīvas iniciatīvas, ko Turcijai jau ir īstenojusi, jo
īpaši ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīguma
ratifikācija un jaunas, par atpakaļuzņemšanas
pārvaldību atbildīgas administratīvas struktūras
izveide. Tomēr nolīgums stājās
spēkā tikai 2014. gada 1. oktobrī, tāpēc
plašāku informāciju par tā īstenošanu vēl nebija
iespējams apkopot. Turklāt viens no būtiskajiem nolīguma
noteikumiem, kas attiecas uz to migrantu atpakaļuzņemšanu, kuri ir
trešo valstu valstspiederīgie, sāks piemērot tikai trīs
gadus pēc minētā datuma, tāpēc līdz tam
nebūs iespējams vispusīgi novērtēt šā
prasību bloka īstenošanu. Vēl vienu no šā bloka
pamatprasībām, kas attiecas uz esošo atpakaļuzņemšanas
saistību attiecībā pret atsevišķām ES
dalībvalstīm pilnīgu īstenošanu, var novērtēt jau
šobrīd, tomēr tā netiek izpildīta apmierinoši. 6.2. Sīki komentāri par
atpakaļuzņemšanas bloka kritērijiem Ø Pilnīgi un
praktiski īstenot atpakaļuzņemšanas saistības
attiecībā pret dalībvalstīm. Ņemot vērā, ka Turcija ir
pieņēmusi diezgan maz Grieķijas nosūtīto
atpakaļuzņemšanas pieprasījumu, un to, ka 2013. gadā
minētās iestādes vienpusēji nolēma pārtraukt
līdzšinējo sadarbību ar Bulgāriju
atpakaļuzņemšanas jautājumos, Komisija uzskata, ka šī
prasība nav izpildīta. Komisija iesaka Turcijai īstenot visas
atpakaļuzņemšanas saistības, ko tā uzņēmusies
pret dalībvalstīm, un saglabāt labu sadarbības līmeni
šajā darba jomā. Ø Ratificēt
ES un Turcijas atpakaļuzņemšanas nolīgumu, kas parafēts 2012. gada
21. jūnijā. Tā kā Turcija ir ratificējusi
atpakaļuzņemšanas nolīgumu, šī prasība ir izpildīta. Ø Pilnīgi un praktiski īstenot visus ES un Turcijas
atpakaļuzņemšanas nolīguma noteikumus tā, lai vienmēr
būtu skaidri redzams, ka atpakaļuzņemšanas procedūras pienācīgi
darbojas attiecībā pret visām dalībvalstīm. Tā kā ar ES noslēgtais
atpakaļuzņemšanas nolīgums stājās spēkā
tikai 2014. gada 1. oktobrī un daži no tā pamatnoteikumiem
kļūs piemērojami tikai trīs gadus pēc minētā
datuma, Komisija uzskata, ka šis kritērijs nav izpildīts. Ø Izstrādāt un īstenot iekšējās
procedūras, kas ļauj ātri un efektīvi identificēt un
nosūtīt atpakaļ Turcijas pilsoņus, trešo valstu valstspiederīgos un bezvalstniekus, kuri neatbilst
vai vairs neatbilst nosacījumiem, lai varētu ieceļot,
uzturēties vai dzīvot kādas dalībvalsts teritorijā, un
atvieglināt to personu tranzītu, kuras jānosūta
atpakaļ uz viņu galamērķa valsti, ievērojot
sadarbības garu. Turcija ir ieviesusi iekšējās
procedūras nelikumīgu migrantu atpakaļnosūtīšanai, un
parasti tās tiek netraucēti īstenotas attiecībā uz
Turcijas pilsoņiem. Nebija pieejamu pierādījumu par
procedūrām, kuru mērķis ir nodrošināt, ka nelikumīgu
migrantu —
jo
īpaši to, kuri ir trešo valstu valstspiederīgie — atpakaļuzņemšana
notiek paredzētajos termiņos. Tāpēc Komisija uzskata, ka
šī prasība ir izpildīta tikai daļēji. Komisija iesaka Turcijas iestādēm
izstrādāt šajā prasībā minētās
iekšējās procedūras, tostarp procedūras, kas nodrošina
paātrinātu robežšķērsošanas procedūru netraucētu
īstenošanu, un pastāvīgi informēt Komisiju par progresu. Turcijas iestādēm būtu jāpabeidz
personāla nokomplektēšana un apmācība Migrācijas
pārvaldības ģenerāldirektorātā, kas pašlaik vada
atpakaļuzņemšanas un atpakaļnosūtīšanas pasākumus
attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem.
Iestādēm arī būtu skaidri jānosaka
ģenerāldirektorāta pienākumi un tas, kā tas
sadarbosies ar attiecīgo personālu no citām
tiesībaizsardzības iestādēm un robežkontroles dienestiem,
kas vada darbu saistībā ar nelikumīgiem migrantiem. Ø Stiprināt
kompetentās iestādes spēju apstrādāt
atpakaļuzņemšanas pieteikumus atpakaļuzņemšanas
nolīgumā noteiktajā termiņā un mazināt
neizskatīto atpakaļuzņemšanas pieprasījumu — tostarp ar trešo valstu valstspiederīgo saistīto — skaitu. Starp ES un Turciju noslēgtā
atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošana ir sākta pavisam
nesen. Turklāt visus trīs gadus pēc nolīguma
stāšanās spēkā tas tiks īstenots tikai daļēji,
jo daži tā noteikumi nebūs piemērojami. Šo iemeslu dēļ
vēl nav iespējams novērtēt, cik precīzi tiek
ievēroti nolīgumā noteiktie termiņi
atpakaļuzņemšanas pieteikumu apstrādei, tāpēc Komisija
uzskata, ka šī prasība nav izpildīta. Ø Nodrošināt,
ka atpakaļuzņemšanas pieteikumi tiek apstrādāti atbilstoši
vietējām un ES datu aizsardzības prasībām. Tā kā Turcija
vēl nav pieņēmusi tiesību aktus par datu aizsardzību
atbilstoši ES standartiem, šī prasība nav izpildīta. Ø Apkopot
un savlaicīgi sniegt dalībvalstu kompetentajām
iestādēm un Eiropas Komisijai sīkus statistikas datus par
atpakaļuzņemšanu. Tā kā starp ES un Turciju
noslēgtā atpakaļuzņemšanas nolīguma īstenošana
vēl nav sākusies, pagaidām nav iespējams izdarīt
secinājumus par to, kā tiek apkopoti un sniegti statistikas dati par
atpakaļuzņemšanu, tāpēc Komisija uzskata, ka šī
prasība nav izpildīta. 7. STATISTIKA 7.1. Vispārējs
novērtējums Ceļvedī izvēlētie statistikas
rādītāji Turcijas riska līmeņa izmaiņu
uzraudzībai liecina par mēreni pozitīvu tendenci, bet ar diviem
izņēmumiem. Viens izņēmums ir sadarbība
atpakaļuzņemšanas jomā, kas joprojām ir nepietiekama. Otrs
izņēmums ir pieaugošais to personu skaits, kuras ierodas ES no
Turcijas un attiecībā uz kurām tiek atklāts, ka tās
izmanto viltotus ceļošanas dokumentus. 7.2. Sīki komentāri par
statistiku Ø Pieprasītājiem
no Turcijas atteikto vīzu skaits. Atteikto vīzu skaits Turcijā nedaudz, bet
stabili samazinājies.
2010. gadā tika
noraidīti 6,73 % “C” tipa
vīzas pieprasījumu (tas ir nedaudz vairāk par ES
dalībvalstu visas pasaules vēstniecību noraidīto
pieprasījumu vidējo īpatsvaru, proti, 5,79 %).
2011. gadā tika
noraidīti 5,04 % “C” tipa
vīzas pieprasījumu (tas ir nedaudz mazāk par ES
dalībvalstu visas pasaules vēstniecību noraidīto
pieprasījumu vidējo īpatsvaru, proti, 5,5 %).
2012. gadā tika
noraidīts 4,51 % “C” tipa
vīzas pieteikumu (tas ir nedaudz mazāk par ES dalībvalstu
visas pasaules vēstniecību noraidīto pieprasījumu
vidējo īpatsvaru, proti, 4,77 %).
2013. gadā tika
pieprasītas 780 846 “C” tipa
vīzas, un 36 901 vīzu pieprasījums jeb 4,7 %
tika noraidīti (tas ir nedaudz mazāk par ES dalībvalstu
visas pasaules vēstniecību noraidīto pieprasījumu
vidējo īpatsvaru, proti, 4,8 %).
Lai gan atteikto vīzu skaits samazinājies,
Turcijā iesniegto Šengenas vīzas pieteikumu skaits turpināja
palielināties (par 61 % laikposmā no 2009. gada līdz 2013. gadam)
līdz 780 846 pieteikumiem par “C” tipa
vīzām, kas izsniegtas 2013. gadā. Ø To gadījumu
skaits, kad Turcijas pilsoņiem atteikta ieceļošana vienotajā
Šengenas zonā. To Turcijas pilsoņu skaits, kuriem atteikta
ieceļošana Šengenas zonā, samazinājies no 1889 personām
2011. gadā līdz 1763 personām 2012. gadā un
līdz 1715 personām 2013. gadā. Ø To Turcijas
pilsoņu skaits, attiecībā uz kuriem konstatēts, ka
viņi nelikumīgi ieceļo vai uzturas dalībvalstu
teritorijā. To Turcijas pilsoņu skaits, attiecībā
uz kuriem konstatēts, ka viņi nelikumīgi ieceļo kādas
ES dalībvalsts teritorijā, samazinājies no 700 personām
2011. gadā līdz 416 personām 2012. gadā un 317 personām
2013. gadā. To Turcijas pilsoņu skaits, attiecībā
uz kuriem konstatēts, ka viņi nelikumīgi uzturas kādas ES
dalībvalsts teritorijā, samazinājies no 7803 personām 2011. gadā
līdz 7220 personām 2012. gadā un līdz 6744 personām
2013. gadā. Abos minētajos gadījumos ir vērojama
pozitīva tendence. Ø Kopējais
Turcijas pilsoņu iesniegto patvēruma pieteikumu skaits ES
dalībvalstīs. Turcijas pilsoņu iesniegto patvēruma
pieteikumu skaits ir samazinājies kopš 2008. gada. Pieteikumu skaits
samazinājās no 7115 pieteikumiem 2008. gadā līdz 7030 pieteikumiem
2009. gadā, 6360 pieteikumiem 2010. gadā, 6505 pieteikumiem
2011. gadā, 6210 pieteikumiem 2012. gadā un 5625 pieteikumiem
2013. gadā. Lai gan šis skaits ir salīdzinoši liels tādai
stabilai un demokrātiskai valstij, kāda ir Turcija,
attiecībā uz šo prasību novērojamā tendence ir
pozitīva. Tomēr labvēlīgu patvēruma piešķiršanas
lēmumu īpatsvars ir palielinājies no 11 % 2008. gadā
līdz 19,3 % 2013. gadā; tas nozīmē, ka ir
palielinājies to Turcijas pilsoņu skaits, kuri atzīti par
tādiem, kam vajadzīga starptautiskā aizsardzība. Ø To
atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaits (ieskaitot trešo valstu valstspiederīgo
pieteikumus), ko dalībvalstis iesniegušas Turcijai un ko Turcija
noraidījusi. To nelikumīgo migrantu skaits, kurus 2011., 2012.
un 2013. gadā ES dalībvalstis nosūtījušas atpakaļ
uz Turciju, bija attiecīgi 2643, 2161 un 1777, no kuriem 1866, 1666 un 1445
bija Turcijas pilsoņi. To nelikumīgo migrantu (kuri pārsvarā
nebija Turcijas pilsoņi) skaits, par kuriem Grieķijas iestādes
iesniegušas atpakaļuzņemšanas pieprasījumus, 2011., 2012. un 2013. gadā
bija attiecīgi 18 758, 20 464 un 3413. To pieprasījumu
skaits, kurus Turcijas iestādes noraidījušas vai par kuriem tās
nav sniegušas apstiprinošu atbildi, bija īpaši liels, proti, 17 206 (91 %)
2011. gadā, 19 641 (96 %) 2012. gadā un 3079 (90 %)
2013. gadā. Ø To trešo valstu valstspiederīgo
skaits, kuri ieradušies tieši no Turcijas teritorijas un attiecībā uz
kuriem konstatēts, ka viņi mēģinājuši nelikumīgi
šķērsot ES ārējās robežas vai nelikumīgi uzturas
ES. To trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri
ieradušies ES tieši no Turcijas teritorijas, bija 56 201 persona 2011. gadā,
36 307 personas 2012. gadā un 24 262 personas 2013. gadā.
Šie skaitļi ir salīdzinoši lieli, tomēr ir vērojama
lejupejoša tendence. Ø To trešo valstu valstspiederīgo
skaits, kuri ieradušies ES vai mēģinājuši šķērsot ES
ārējās robežas, kuri ieradušies tieši no Turcijas teritorijas un
pie kuriem atrasti nelikumīgi ceļošanas dokumenti. To personu skaits (ieskaitot Turcijas pilsoņus un
trešo valstu valstspiederīgos), kuras ieradušās tieši no Turcijas
teritorijas, kuras aizturētas jebkurā ES robežšķērsošanas
vietā un kurām bijuši viltoti dokumenti, bija 629 personas 2011. gadā,
927 personas 2012. gadā un 1693 personas 2013. gadā.
Šie skaitļi palielinās. Lielākā daļa šādu personu
(kopumā 84 % 2013. gadā) ieradušās no Turcijas ar
lidmašīnu. Ø To
operāciju skaits, ko Turcijas tiesībaizsardzības iestādes
veikušas pret noziedzīgām organizācijām, kuru darbība
saistīta ar cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu,
kā arī aizturēto cilvēku tirgotāju un kontrabandistu
skaits. Nav bijis iespējams iegūt skaidru
statistikas informāciju par Turcijas iestāžu sasniegtajiem
vispārējiem rezultātiem šajās jomās, izņemot
tikai atsevišķus statistikas datus par dažu tiesībaizsardzības
iestāžu sasniegtajiem rezultātiem. Ziņojumā par kontrabandas
un organizētās noziedzības apkarošanu, ko 2013. gadā
izdeva Turcijas policija, bija uzskaitītas 312 un 335 operācijas,
kas veiktas attiecīgi 2012. un 2013. gadā saistībā ar
migrantu kontrabandas apkarošanu, kā arī 24 un 17 operācijas
saistībā ar cilvēku tirdzniecības apkarošanu. Minēto
operāciju rezultātā tika izvirzītas apsūdzības
attiecīgi 1036 un 918 migrantu kontrabandistiem un 140 un 89 cilvēku
kontrabandistiem. 8. SECINĀJUMI ES un Turcijas vīzu režīma
liberalizācijas dialogs ir veiksmīgi sācies ar Komisijas 2013. gada
16. decembrī publiskoto Ceļvedi virzībai uz bezvīzu
režīmu ar Turciju. Pirmais ziņojums par Ceļveža
īstenošanu, kas ir pirmā apspriežu gada rezultāts, liecina, ka
Turcija jau ir guvusi labus panākumus vairāku Ceļveža
kritēriju īstenošanā un ka tai ir spēja arī
turpmāk virzīties uz visu kritēriju izpildi, ja vien Turcijas
iestādes attīstīs sadarbību ar ES un visām ES
dalībvalstīm attiecīgajās jomās un sāks un
īstenos vairākas būtiskas tiesību aktu un
administratīvas reformas. Tomēr juridiskā un
administratīvā situācija un norises Turcijā, kā
arī tās vispārējā sadarbība ar ES vēl nav
sasniegusi līmeni, kas ļautu Komisijai ierosināt Padomei un Eiropas
Parlamentam, lai prasība par Šengenas vīzu Turcijas pilsoņiem
tiek atcelta. Šajā ziņojumā ir sniegtas sīkas
norādes par jomām, kurās ir vajadzīgas reformas un
sadarbība. Turpmāk ir sniegts to jomu kopsavilkums, kam
jāpievērš īpaša uzmanība.
Dokumentu drošības jomā
Turcijai būs jāsāk izsniegt jaunas pases, kurās
ietverti biometriskie dati, atbilstoši ES acquis un
attīstīt efektīvu informācijas apmaiņu un
sadarbību ar ES dalībvalstīm viltotu ceļošanas
dokumentu atklāšanā.
Migrācijas
pārvaldības jomā Turcijai būs jānodrošina
jaunā Likuma par ārvalstniekiem un starptautisko
aizsardzību praktiska un visaptveroša īstenošana, arī
pieņemot attiecīgus sekundāros tiesību aktus, un
jāpabeidz Migrācijas pārvaldības
ģenerāldirektorāta izveide.
Turcijā būtu jāveic
pasākumi, lai sasniegtu progresu mūsdienīgākas,
efektīvākas un integrētākas robežu pārvaldības
izveidē un nodrošinātu vīzu sistēmas
nostiprināšanu, kā arī ciešāku sadarbību ar ES
dalībvalstīm robežu jautājumos.
ES un Turcijas
atpakaļuzņemšanas nolīgums stājās spēkā
2014. gada 1. oktobrī. Tagad ES gaida, kad notiks tā
pilnīga un faktiska īstenošana attiecībā pret
visām dalībvalstīm. Tajā pašā laikā
būtu efektīvāk jāievēro jau spēkā
esošās divpusējās atpakaļuzņemšanas
saistības starp Turciju un ES dalībvalstīm.
Sabiedriskās
kārtības un drošības jomā Turcijas iestādēm
ir jāparaksta, jāratificē un jāsāk īstenot
vairākas starptautiskas konvencijas, jāīsteno tās,
izmantojot uz sadarbību vērstu pieeju, jāpieņem
vietējie tiesību akti atbilstoši Eiropas un starptautiskajiem
standartiem un jāturpina Turcijas tiesu sistēmas reforma, lai
nodrošinātu tās neatkarību un efektivitāti. Tas
palīdzēs Turcijas tiesībaizsardzības
iestādēm cīņā pret organizēto
noziedzību un arī palīdzēs attīstīt
policijas un tiesu iestāžu sadarbību ar to partneriem ES
dalībvalstīs.
It īpaši progress datu
aizsardzībā cita starpā ļaus uzlabot attiecības
ar Eiropolu un Eurojust.
Pamattiesību jomā
Turcijai būtu jāturpina pārskatīt tiesību aktus
par terorisma apkarošanu un strādāt, lai nodrošinātu
šādu tiesību aktu īstenošanu atbilstoši ECTK noteikumiem un
Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai.
Turcijai arī
būs jāpieņem un jāīsteno visaptveroša
stratēģija un rīcības plāns, lai uzlabotu to
Turcijā dzīvojošo personu situāciju, kurām ir romu
mantojums, un būs jāpieņem tiesību akti
diskriminācijas novēršanai un sociālās
iekļaušanas veicināšanai.
Komisija ir pārliecināta, ka
Turcijas iestādes darīs visu iespējamo, lai attīstītu
un īstenotu minētās reformas un sadarbību, un aicina
tās arī turpmāk informēt Komisiju par visām
norisēm, kas saistītas ar kritēriju prasību izpildi. Komisija joprojām ir
apņēmusies izmantot visus pieejamos ES finanšu un tehniskos resursus,
cita starpā jo īpaši tos, kas pieejami Pirmspievienošanās
palīdzības instrumenta ietvaros, lai atbalstītu Turcijas
centienus šajā jomā. Šādas Komisijas rīcības pamatā
ir vēlme pēc partnerības un sloga dalīšanas, kā
arī apzināšanās, ka lielākā daļa pasākumu,
kas veicinās Turcijas progresu virzībā uz vīzu režīma
liberalizāciju – kā noteikts Ceļvedī un ieteikts šajā
ziņojumā –, ja vien tie tiks pienācīgi īstenoti,
arī veicinās Turcijas tiesību aktu, administratīvo
spēju un prakses turpmāku pielāgošanu ES standartiem. Komisija
turpinās uzraudzīt Turcijas progresu to kritēriju
īstenošanā, kas noteikti Ceļvedī virzībai uz
bezvīzu režīmu ar Turciju, un konkrēto šajā
ziņojumā sniegto ieteikumu īstenošanā. Tā sagatavos
otro ziņojumu nākamo divpadsmit mēnešu laikā. [1]
Komisijas 2014. gada
Progresa ziņojums par Turciju SWD(2014) 307, kas pievienots 2014. gada
8. oktobra paziņojumam “Paplašināšanās
stratēģija un galvenās problēmas 2014.–2015. gadā”, COM(2014) 700.