52014DC0545

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara analīzes pamatnostādnes saskaņā ar 22. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku[1]

1. Ievads

Flotes, kuras nav līdzsvarā ar to izmantotajiem resursiem, ir bijušas būtisks faktors, kas izsenis veicinājis resursu pārmērīgu izmantošanu Eiropas ūdeņos. Jaunajā kopējā zivsaimniecības politikā ir apliecināta nepieciešamība pārvaldīt zvejas kapacitāti: dalībvalstīm ir izvirzīta prasība ieviest pasākumus, ar kuriem flotu zvejas kapacitāti laika gaitā koriģē atbilstoši to zvejas iespējām. Līdzsvaru starp flotēm un to izmantotajiem resursiem katra dalībvalsts analizē un novērtē saskaņā ar pašreizējām kopējām pamatnostādnēm, kuras izstrādājusi Komisija[2]. Šīs pamatnostādnes jāizmanto arī, gatavojot Komisijas gada ziņojumu Padomei un Parlamentam par līdzsvaru starp dalībvalstu flotu zvejas kapacitāti un to zvejas iespējām[3].

Turklāt no 2014. gada Komisijas izstrādātās kopējās pamatnostādnes būs svarīgs instruments, kurš nodrošinās tiešu saikni starp katras dalībvalsts flotes ziņojumu un flotes pasākumiem, kurus veic saskaņā ar regulu par jauno Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF)[4] un ar kuriem 2014.–2020. gadā turpinās atvēlēt publisko atbalstu zvejas kuģu darbības galīgai pārtraukšanai[5]. Ir izvirzīts īpašs ex ante nosacījums, kas saistīts ar flotes ziņojumu, un tas varētu tieši ietekmēt jaunā EJZF konkrēto mērķu sasniegšanu[6]. Saskaņā ar EJZF noteikumiem atbalsts zvejas darbību galīgai pārtraukšanai ir ierobežots un attiecas tikai uz gadījumiem, kad flotes segmentā nav nodrošināts faktisks līdzsvars ar zvejas iespējām, kas pieejamas attiecīgajam segmentam[7].

Jaunās flotes ziņojuma sagatavošanas pamatnostādnes, kas izklāstītas šajā dokumentā, paredz vienotu pieeju tam, kā novērtējama zvejas kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara dinamika laika gaitā. Ir jāņem vērā pieejamās zvejas iespējas, kā arī flotu ietekme uz tām. Šajā nolūkā attiecībā uz katru flotes segmentu ir ieteicams novērtēt, cik lielā mērā flote ir atkarīga no krājumiem, kuru nozveja pārsniedz mērķa rādītājus, un novērtēt to, cik krājumu, kuros tiek gūta ievērojama flotes nozvejas daļa, ir bioloģiski apdraudēti zemā populācijas blīvuma dēļ un izjūt būtisku flotes ietekmi. Tas ļaus novērtēt nelīdzsvarotību starp katru flotes segmentu un krājumiem, no kuriem tas ir atkarīgs. Secinājumus par nelīdzsvarotību var izdarīt arī no citiem parametriem. Par to, ka flotes segments nav līdzsvarā ar resursiem, var liecināt, piemēram, nerentabli vai nepilnīgi izmantoti flotes segmenti. Ja zvejas flotes segmentā daudzi kuģi atkārtoti vai pastāvīgi ir pietauvoti un neaktīvi vai ja daudzi kuģi zvejā pavada mazāk laika, nekā būtu iespējams, tad attiecīgais flotes segments, iespējams, ir pārāk liels salīdzinājumā ar pieejamajiem resursiem, no kuriem kuģi ir atkarīgi, īpaši tad, ja ekonomiskie rādītāji ir slikti.

2. Mērķis un principi

Šo pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt vienotu metodiku, kas izmantojama, lai flotes segmenta līmenī novērtētu flotes kapacitātes un zvejas iespēju līdzsvara dinamiku laika gaitā.

Šo pamatnostādņu mērķis ir:

izmantot standarta metodes, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus dažādu flotes segmentu salīdzināšanai;

ievērot labāko zinātnisko, ekonomisko un tehnisko praksi[8] un nodrošināt atbilstību bioloģisko, ekonomisko un sociālo novērtējumu standartam;

lai atvieglotu salīdzināšanu un izvairītos no darba dublēšanās, izmantot datus, kas savākti saskaņā ar datu vākšanas sistēmu.

Flotes segmenta novērtējumam jābūt sintētiskam novērtējumam, kas pamatojas uz iepriekš minētajiem komponentiem. Turpinājumā ir aprakstīta standarta metodika, ar kuru panākams katra flotes segmenta aptverošs novērtējums.

3. Parametru mērīšana

Dalībvalstīm tiek uzdots katru gadu aprēķināt nelielu skaitu bioloģisku, ekonomisku un tehnisku parametru un salīdzināt rezultātus ar standarta vērtībām. Lai nerastos pārmērīga darba slodze un tiktu veikta standartizēta analīze, šie parametri jāaprēķina, izmantojot datus, kas savākti saskaņā ar datu vākšanas sistēmu[9].

Bioloģiskie indikatori ir izraudzīti tā, lai tie atspoguļotu, cik lielā mērā katrs flotes segments lieluma ziņā nav līdzsvarā ar izmantotajiem krājumiem. Gadījumos, kad šie indikatori būs aprēķināmi un pieejami, tie norādīs, tieši kur meklējama nelīdzsvarotība.

Jāaprēķina arī īstermiņa un ilgtermiņa rentabilitātes indikatori, tāpat arī kuģu izmantojuma indikators. Šie indikatori sniedz informāciju par zvejas flotes segmenta ekonomisko un ekspluatācijas stāvokli, un tā var lieti noderēt līdzsvara analīzē, kā arī citu ar darbību saistītu lēmumu pieņemšanā dalībvalsts līmenī.

4. Līdzsvara novērtēšana

Ir paredzēts izmantot indikatoru kombinācijas un secinājumus par nelīdzsvarotību izdarīt attiecībā uz katru flotes segmentu atsevišķi. Agregēta analīze par daudzām dažādām zvejniecībām vienā dalībvalstī nav lietderīga.

Vispār flotes segmenti, kas ir atkarīgi no veselīgiem krājumiem un turklāt ir rentabli gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, visticamāk, ir līdzsvarā ar zvejas iespējām.

Flotes segmenti, kas nav līdzsvarā ar to izmantotajām zvejas iespējām, parasti jāuzskata par tādiem, kuros līdzsvars nav panākts – pat tad, ja ekonomiskie indikatori uzrāda īstermiņa un ilgtermiņa rentabilitāti. KZP ir norādīts uz līdzsvaru (un nelīdzsvarotību) laika gaitā, tāpēc ir lietderīgi aplūkot vairākus gadus, nevis vienu gadu.

Tā kā ievērojamam skaitam krājumu nav veikts pilnīgs krājuma novērtējums, aprēķināt to bioloģiskos indikatorus nav iespējams, un tāpēc varētu būt jāizvēlas vai jāizstrādā alternatīvi indikatori. Ja bioloģiskais indikators nav pieejams tāpēc, ka vairāk nekā 60 % krājumu, no kuriem iegūst nozveju, F un Fmsy vērtības nav zināmas, ilgtspējīgas ieguves indikatoru nevar jēgpilni izmantot flotes segmenta līdzsvara vai nelīdzsvarotības novērtēšanā. Lai būtu vieglāk novērtēt nelīdzsvarotību, dalībvalstīm šādos gadījumos būtu jāizmanto pieejamā novērtējuma informācija par vienu vai vairākām sugām, kuras vēsturiskās sastopamības vai konsekvences dēļ varētu uzskatīt par indikatoriem, kas rāda zvejas ietekmi uz izmantotu ekosistēmu.

Flotes segmentos, kuri zvejo veselīgos krājumos, bet kuru ekonomiskie rādītāji ir slikti, zemā rentabilitāte var būt saistīta ar citiem faktoriem (piemēram, zemas zivju pārdošanas cenas, augstas ražošanas izmaksas, patērētāju prioritātes, mazs pieprasījums, degvielas cenu kāpums, liels importa apjoms vai aizstāšanas efekts), kas ne vienmēr ir saistīti ar līdzsvaru starp kapacitāti un pieejamajiem resursiem. Valsts iestādēm būs cieši jāseko līdzi flotes segmentiem, kas ir šādā situācijā, lai nepieļautu to, ka vidējā līdz ilgā termiņā rodas negatīva ietekme uz krājumiem.

Gadījumos, kad nav skaidru bioloģisko un ekonomisko indikatoru, par nelīdzsvarotību varētu liecināt arī tas, ka kuģu izmantojuma indikatori neiekļaujas noteiktajās robežvērtībās.

Lai izdarītu secinājumus, kuriem ir kopīgs pamats, situācija katrā gadījumā jāanalizē, veicot salīdzinājumu ar standarta parametriem. Atbilstošās vērtības ir norādītas 7. iedaļā. Gadījumos, kad indikatori liecina par nelīdzsvarotību, bet dalībvalsts uzskata, ka attiecīgais flotes segments tomēr ir līdzsvarā ar resursiem (vai otrādi), Komisija prasīs iesniegt pamatojošu analīzi.

5. Pakāpeniska ieviešana

Vispārējam mērķim jābūt tādam, ka dalībvalstis panāk laika gaitā stabilu un noturīgu līdzsvaru starp flotu zvejas kapacitāti un zvejas iespējām. Lai gan zvejas iespējas ne vienmēr pilnībā atbilst MSY mērķim, pirmais bioloģiskais indikators ir noteikts, paturot prātā šo vispārējo mērķi.

Ja ir uzsākta pakāpeniska pāreja uz MSY mērķi, pārejas periodā ikgadējās zvejas iespējas var būt lielākas par zvejas iespējām, kas izrietētu no MSY mērķa tūlītējas piemērošanas. Šādās situācijās bioloģiskie indikatori, visticamāk, pārsniegs ar MSY saistītās robežvērtības. Tomēr nebūtu pareizi secināt, ka tad, kad notiek pāreja, lai zvejas iespējas salāgotu ar MSY mērķi, kā noteikts KZP, flotes segments noteikti nav līdzsvarā. Šādi un līdzīgi apstākļi dalībvalstīm jāizskaidro savos gada ziņojumos.

6. Rīcības plāns

Par flotes segmentiem, kuros ir skaidri redzama nelīdzsvarotība, attiecīgā dalībvalsts sagatavo un ziņojumā par līdzsvaru starp zvejas kapacitāti un zvejas iespējām iekļauj rīcības plānu, kurā nosaka korekcijas mērķvērtības, līdzekļus, ar kuriem tiks panākts līdzsvars, un skaidri noteiktu plāna īstenošanas grafiku. Plānā jānorāda nelīdzsvarotības cēloņi un jo īpaši tas, vai tās pamatā ir bioloģiski, ekonomiski vai tehniski faktori, kā aprēķināts saskaņā ar 7. iedaļu.

7. Indikatori

7.1. Bioloģiskie indikatori

Lai novērtētu to, vai kuģi ir atkarīgi no pārzvejotiem krājumiem vai rada augstu bioloģisko risku noplicinātam krājumam, izmanto divus indikatorus. Indikatoru apraksts un aprēķināšanas metodes ir sniegtas 10. iedaļā. 

Ilgtspējīgas ieguves indikators rāda, cik lielā mērā flotes segments ir atkarīgs no pārzvejotiem krājumiem. Šajās pamatnostādnēs to, vai krājums ir “pārzvejots”, novērtē, pamatojoties uz Fmsy vērtību dinamiku laika gaitā, un atkarību aprēķina ekonomiskā izteiksmē. Ja ir noteikts Fmsy diapazons, krājumu par “pārzvejotu” uzskata tad, ja ir pārsniegta diapazona augšējā robeža.

Robežvērtība: indikatora vērtības, kas lielākas par 1, rāda, ka flotes segmenta ienākumi vidēji ir atkarīgi no zvejas iespējām, kuras strukturāli ir lielākas par tām, kas atbilst izmantošanai MSY atbilstošos apmēros. Ja šāda situācija ir trīs gadus pēc kārtas, tas varētu liecināt par nelīdzsvarotību. Mazo pelaģisko sugu gadījumā jāņem vērā īsāks laikposms.

Riska krājumu indikators rāda to, cik no flotes segmenta darbību ietekmētajiem krājumiem ir bioloģiski jutīgi krājumi, citiem vārdiem sakot, krājumi, kuru apmērs ir mazs, kuriem draud risks, ka tie paši nespēs papildināties, un kuros tiek gūta būtiska daļa no flotes segmenta nozvejas vai uz kuriem attiecīgais flotes segments rada būtisku daļu no zvejas kopējās ietekmes. Ja flotes segments ietekmē vienu vai vairākus augsta bioloģiskā riska krājumus, tas liecina par iespējamu kapacitātes nelīdzsvarotību.

Robežvērtība: ja vairāk nekā 10 % no flotes segmenta nozvejas tiek gūti riska krājumos, to var uzskatīt par norādi uz nelīdzsvarotību.

7.2. Ekonomiskie indikatori

Lai novērtētu to, vai flotes segmenti ir ekonomiski noturīgi ilgtermiņā (var veikt kapitālieguldījumus) un var segt to izmaksas īstermiņā, izmanto divus indikatorus. Šo indikatoru aprēķināšanas tehniskā bāze ir norādīta 11. iedaļā.

Pirmais indikators (ienākums no ieguldījumiem) salīdzina zvejas flotes segmenta ilgtermiņa rentabilitāti ar citu pieejamo ieguldījumu rentabilitāti. Ja šī vērtība ir mazāka par zema riska ilgtermiņa procentu likmēm, kas pieejamas citur, tas liecina par to, ka flotes segmentam varētu būt raksturīga pārmērīga kapitalizācija.

Robežvērtība: ja ienākums no ieguldījumiem (“return on investment, ROI”)[10] ir mazāks par nulli un mazāks par labāko pieejamo ilgtermiņa bezriska procentu likmi, tas liecina par ilgtermiņa ekonomisko neefektivitāti, kura varētu norādīt uz pastāvošu nelīdzsvarotību.

Otrais indikators ir attiecība starp kārtējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas. Tas norāda flotes segmenta ekonomisko spēju zvejot dienu no dienas: vai ienākums sedz apkalpes un degvielas izmaksas un kuģa ekspluatācijas izmaksas? Ja nē, varētu pastāvēt nelīdzsvarotība.

Robežvērtība: ja attiecība starp kārtējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas, ir mazāka par viens, tas liecina par īstermiņa ekonomisko neefektivitāti, kura varētu norādīt uz pastāvošu nelīdzsvarotību.

7.3. Kuģu izmantojuma indikatori

Šie indikatori rāda to, cik intensīvi tiek izmantoti kuģi flotes segmentā. Šo indikatoru aprēķināšana ir aprakstīta 12. iedaļā.

Pirmais indikators parāda to kuģu procentuālo daļu, kas faktiski vispār nav aktīvi (t. i., gada laikā tie ne reizes nav zvejojuši).

Otrais indikators attiecas uz to kuģu vidējo aktivitāti, kas gada laikā ir zvejojuši vismaz vienu reizi, ņemot vērā zvejas sezonalitāti un citus ierobežojumus. Parastos apstākļos flotes segmentā neaktīvi var būt 10 % vai mazāk kuģu; tam par iemeslu var būt lieli remontdarbi, pārbūve, pārveidošana vai gaidāma pārdošana un pārņemšana.

Robežvērtība: ja vairāk nekā 20 % kuģu flotes segmentā atkārtoti ir neaktīvi vai ja vidējais kuģu aktivitātes līmenis flotes segmentā atkārtoti ir mazāks par 70 % no salīdzināmu kuģu potenciālās praktiski iespējamās aktivitātes, tas varētu norādīt uz tehnisku neefektivitāti, kura var liecināt par nelīdzsvarotību, ja vien nav izskaidrojama ar citiem iemesliem, piemēram, negaidītiem klimatiskiem vai cilvēku radītiem notikumiem vai ārkārtas pasākumiem, kā paredzēts KZP.

8. Darba metode un datu izmantošana

Lai nepieļautu darba dublēšanos un nodrošinātu saskaņotību ar citiem ekonomiskiem un bioloģiskiem datiem, šajā dokumentā izklāstītajos novērtējumos jāizmanto dati, kas savākti un sakārtoti saskaņā ar spēkā esošo datu vākšanas sistēmu. Protams, būtu jādara viss iespējamais, lai atbilstoši KZP paredzētajiem dalībvalstu pienākumiem nodrošinātu DVS datu pilnīgumu.

Ir būtiski novērtēt indikatorus attiecībā uz katru flotes segmentu atsevišķi, jo dažādi flotes segmenti dalībvalstī var ļoti atšķirties. 

Tā kā bioloģiskie un ekonomiskie parametri laika gaitā mainās, dalībvalstīm ir ieteicams līdzsvara novērtēšanas vajadzībām aprēķināt un izvērtēt laikrindas, kuru ilgums ir vismaz trīs gadi.

Konsekvences problēmas, iespējams, saglabāsies, jo īpaši tas attiecas uz ekonomiskajiem datiem un indikatoriem. Ja flotes segmentu ekonomiskie rādītāji ir saraustīti, dalībvalstīm jāpārbauda, vai ienākumus vai izmaksas ir ietekmējuši pēkšņi īslaicīgi satricinājumi; ja šāds pieņēmums apstiprinās, tas attiecīgi jānorāda.

9. Papildu informācija, kas jāiekļauj valsts zvejas flotes ziņojumos

Valsts zvejas flotes ziņojumos jāiekļauj arī šāda informācija:

a) zvejas flotes segmentu apraksts saistībā ar zvejniecībām – izmaiņas iepriekšējos gados, arī saistībā ar zvejniecībām, uz kurām attiecas daudzgadu pārvaldības vai atjaunošanas plāni;

b) saskaņā ar daudzgadu pārvaldības vai atjaunošanas plāniem vai, vajadzības gadījumā, saskaņā ar valstu shēmām pieņemto zvejas piepūles samazināšanas shēmu ietekme uz zvejas kapacitāti;

c) informācija par iekļaušanas/izslēgšanas režīma ievērošanu;

d) kopsavilkuma ziņojums par flotes pārvaldības sistēmas vājajām un stiprajām pusēm, kā arī uzlabojumu plāns un informācija par vispārējo atbilstību flotes politikas instrumentiem;

e) visa informācija par izmaiņām administratīvajās procedūrās, kas saistītas ar flotes pārvaldību.

Šos punktus var aizstāt ar atsauci uz citiem dokumentiem, ciktāl tie ir publiski pieejami;

f) attiecībā uz flotes segmentiem, kuros ir pierādīta nelīdzsvarotība, ziņojumos jāiekļauj rīcības plāns, kurā paredzētas korekcijas mērķvērtības, līdzekļi, ar kuriem tiks panākts līdzsvars, un skaidri noteikts plāna īstenošanas grafiks.

10. Bioloģiskās ilgtspējas indikatori

10.1. Ilgtspējīgas ieguves indikators

Šis indikators rāda to, cik lielā mērā flotes segments ir atkarīgs no pārzvejotiem krājumiem. Šajā punktā “pārzvejots” ir krājums, no kura zvejo, pārsniedzot Fmsy, proti, zvejas izraisītas zivju mirstības rādītāju, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam.

Datu prasības ir šādas: pilnīgs izmantotā krājuma bioloģiskais novērtējums, t. i., jābūt noteiktai pašreizējai zvejas izraisītajai zivju mirstībai; katra izmantotā krājuma Fmsy aplēses vai zināmas aizstājējvērtības (Fmax vai F0,1) un nozvejas vērtība.

Ja flotes segments zvejo vienā krājumā, indikatoru aprēķina vienkārši:

kur F ir jaunākais zvejas izraisītas zivju mirstības rādītājs, kas atrodams zinātniskajos novērtējumos (piemēram, ICES un ZZTEK ieteikumā). Šis parametrs ir ļoti līdzīgs iepriekšējam indikatoram F/Ft, vienīgā atšķirība ir tā, ka tagad kopējā zivsaimniecības politikā par standarta mērķi izmanto Fmsy.

Indikators ir paplašināts, lai tas aptvertu flotes, kas (gada laikā) darbojas dažādās zvejniecībās, un situācijas, kad tiek veikta jaukta dažādu sugu zveja. Ja flotes segments nozvejo vairāku (n) sugu zivis, tad indikators ir katram krājumam (i) aprēķinātā iepriekš minētā indikatora vidējais, kas svērts ar minētā krājuma izkrāvumu vērtību Vi([11]). Tātad indikatoru aprēķina šādi:

Šis indikators darbojas vienādi neatkarīgi no tā, vai flotes segments nozveju dažādos krājumos gūst vienas un tās pašas zvejas darbības laikā vai arī tas notiek secīgi, proti, dažādās specializētajās zvejniecībās tajā pašā zvejas gadā.

Tā kā šā indikatora aprēķināšanai ir vajadzīgi daži sagatavošanas darbi un datubāzes aprēķini, Komisija gādā par to, lai šīs vērtības dalībvalstīm tiktu darītas pieejamas, pamatojoties uz DVS datiem un ICES un ZZTEK novērtējumiem.

Indikatora aprēķināšana ir atkarīga no tā, vai par attiecīgajiem krājumiem ir pieejams kvantificēts zinātniskais ieteikums[12].

Bioloģiskos indikatorus parasti neiesaka aprēķināt, pamatojoties uz nozveju uz piepūles vienību (cpue) vai biomasas indeksiem, jo tie visbiežāk nav informatīvi.

10.2. Riska krājumu indikators

Riska krājumu indikators, kas aprakstīts 7.1. iedaļā, nenorāda uz gadījumiem, kad tiek izmantoti augsta bioloģiskā riska krājumi.

Lai iegūtu papildinošu indikatoru, kas uzrāda šādas situācijas, dalībvalstīm tiek prasīts noteikt to krājumu skaitu, kuri patlaban ir novērtēti kā augsta bioloģiskā riska krājumi un kurus izmanto attiecīgā flote. Šajā kontekstā “izmantots” nozīmē to, ka augsta riska krājumā vai krājumos tiek iegūti vairāk nekā 10 % flotes nozvejas vai ka flote iegūst vairāk nekā 10 % no attiecīgā krājuma nozvejas.

Šā aprēķina vajadzībām augsta bioloģiskā riska krājums ir krājums:

a) kura apmērs saskaņā ar novērtējumu ir mazāks par bioloģisko limitu Blim vai

b) attiecībā uz kuru ir sniegts ieteikums slēgt zvejniecību, aizliegt specializēto zveju, samazināt zveju līdz mazākajam iespējamajam apjomam vai līdzīgs ieteikums, ko izdevusi starptautiska padomdevēja struktūra, pat ja šis ieteikums sniegts situācijā, kurā pieejami ierobežoti dati, vai

c) uz kuru attiecas zvejas iespēju regula, kurā noteikts, ka zivis jāatlaiž atpakaļ ūdenī, nenodarot tām kaitējumu, vai ka izkrāvumi ir aizliegti, vai

d) kurš ir iekļauts IUCN “sarkanajā sarakstā” vai CITES sarakstā.

Katram flotes segmentam, kas zvejo n zivju krājumos, to var izteikt kā:

kur:

Ci = nozveja, Ct = visu krājumu kopējā nozveja, kas iegūta flotes segmentā, Ti = krājuma i kopējā nozveja, kas iegūta visos segmentos, attiecībā uz n krājumiem, kuri ietilpst kādā no a)–c) apakšpunktā nosauktajām kategorijām.

11. Ekonomiskie indikatori

Ekonomiskie indikatori var parādīt to, cik lielā mērā flotei gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ir raksturīga pārmērīga vai nepietiekama kapitalizācija. 

Ir jāaprēķina divi indikatori: ienākums no ieguldījuma salīdzinājumā ar potenciālo ienākumu, ko varētu gūt, ja pamatlīdzekļu vērtība tiktu ieguldīta citur (ilgtermiņa dzīvotspēja), un attiecība starp kārtējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas (īstermiņa dzīvotspēja).

Salīdzināšanas vajadzībām attiecībā uz abiem indikatoriem ir jāizmanto procentu likme, kas katrā dalībvalstī noteikta zema riska ilgtermiņa ieguldījumiem. Komisija ierosina izmantot Eiropas Centrālās bankas aprēķinātās saskaņotās ilgtermiņa procentu likmes, kuras noteiktas konverģences novērtēšanai un ir pieejamas http://www.ecb.int/stats/money/long/html/index.en.html.

Lai ņemtu vērā procentu likmju ievērojamo mainību, kas lielākajā daļā dalībvalstu pēdējos gados vērojama ekonomikas krīzes dēļ, Komisija ierosina izmantot iepriekšējo 5 gadu perioda vidējo aritmētisko procentu likmi. Tāpēc 2013. gada līdzsvara novērtēšanai jāizmanto procentu likme, kas atbilst 2008.–2012. gada periodam.

Komisija 2013. gadā ir lūgusi ZZTEK darīt šos parametrus pieejamus dalībvalstīm, pamatojoties uz DVS informāciju. 

Tāpat kā citu indikatoru gadījumā arī šie parametri jāaprēķina katram flotes segmentam atsevišķi.

11.1. Ienākums no ieguldījumiem (ROI) salīdzinājumā ar nākamo labāko alternatīvu

Flotes ienākums no ieguldījumiem (ROI) ir flotes tīrā peļņa (peļņa pēc pamatlīdzekļu amortizācijas), dalīta ar flotes pamatlīdzekļu kopējo vērtību. Turēto zvejas tiesību komerciālā vērtība aprēķinā netiek iekļauta. Visiem datiem, kas vajadzīgi ROI aprēķināšanai, vajadzētu būt pieejamiem DVS. Dati par tiešajām ienākumu subsīdijām no aprēķina ir jāizslēdz. Tomēr dalībvalstīm tiek prasīts iesniegt tabulu, kurā redzamas subsīdijas, kas katram flotes segmentam piešķirtas kopš 2008. gada.

Ierosinātā aprēķināšanas metode ir šāda:

ROI = tīrā peļņa / pamatlīdzekļu vērtība,

kur:

tīrā peļņa = (ienākumi no izkrāvumiem + citi ienākumi) – (apkalpes izmaksas + nealgotā darbaspēka izmaksas + enerģijas izmaksas + remonta un uzturēšanas izmaksas + citas mainīgās izmaksas + nemainīgās izmaksas + amortizācija)

un kur:

pamatlīdzekļu vērtība = kuģa aizstāšanas vērtība + zvejas tiesību aplēstā vērtība.

Optimālā gadījumā pamatlīdzekļu vērtībā būtu jāietver gan materiālie pamatlīdzekļi (kuģi, zvejas rīki un elektroniskais aprīkojums utt.), gan nemateriālie aktīvi (zvejas tiesību, piemēram, kvotu, licenču utt., aplēstā vērtība). Aprēķinot flotes pamatlīdzekļu vērtību, dalībvalstis tiek aicinātas apsvērt iespēju izmantot nepārtrauktās inventarizācijas metodi (Perpetual Inventory Method, PIM) un ņemt vērā PGECON[13]darba grupas neseno ieteikumu par paraugpraksi flotes amortizētās aizstāšanas vērtības aprēķināšanai. 

Gadījumos, kad dati par nemateriālajiem aktīviem nav pieejami, jāaprēķina ienākums no materiālajiem pamatlīdzekļiem (return on fixed tangible assets, ROFTA), izmantojot tieši to pašu aprēķina metodi, taču neiekļaujot zvejas tiesību aplēsto vērtību. 

Aprēķinātais ROI (vai ROFTA) rāda zvejniecības segmentā ieguldītā kapitāla vienības rentabilitāti (procentos).

Pēc tam ROI (vai ROFTA) jāsalīdzina ar zema riska ilgtermiņa ieguldījumu procentu likmi, kas aprēķināta pēc iepriekš ierosinātās formulas. Minētā procentu likme rāda rentabilitāti, kāda būtu tam pašam ieguldītajam kapitālam, ja tas būtu ieguldīts nākamajā labākajā pieejamajā alternatīvā (parasti ilgtermiņa valsts obligācijās).

Indikatora aprēķināšanas formula attiecīgi būtu šāda: ROI – zema riska ilgtermiņa ieguldījumu procentu likme.

Ja pamatlīdzekļu vērtība par dažiem gadiem nav zināma, trūkst vai kāda iemesla dēļ nav droši ticama, dalībvalstis iepriekš minētā salīdzinājuma vajadzībām varētu izmantot tīro peļņu procentos. Katrā ziņā dalībvalstīm vajadzētu norādīt, kādu indikatoru tās ir izmantojušas attiecībā uz katru periodu un flotes segmentu.

11.2. Piemērošana un interpretēšana

Ja ROI vērtības ir pozitīvas un lielākas par zema riska ilgtermiņa procentu likmi, indikatora vērtība būtu pozitīva, un tas liecinātu, ka tiek gūta ārkārtīgi liela peļņa, kas ir nepietiekamas kapitalizācijas pazīme. Ja ROI vērtības ir pozitīvas, bet mazākas par zema riska procentu likmi, indikatora vērtība būtu negatīva, un tas liecinātu, ka citi ieguldījumi ilgtermiņā būtu izdevīgāki; tā ir pazīme, ka flotei, iespējams, ir raksturīga pārmērīga kapitalizācija un tās darbība ir ekonomiski neefektīva. Negatīvas ROI vērtības pašas par sevi norāda uz pārmērīgu kapitalizāciju.

Aprēķināšanas piemērs (pieņemot, ka zema riska ilgtermiņa procentu likme ir 5 %)

Vērtības kalendāra gadam (EUR tūkst.) || 1. flotes segments || 2. flotes segments || 3. flotes segments

Ienākumi no izkrāvumiem + citi ienākumi                 || 1500 || 700 || 1000

Apkalpes izmaksas + nealgotā darbaspēka izmaksas + degvielas izmaksas + remonta un uzturēšanas izmaksas + citas mainīgās izmaksas + nemainīgās izmaksas || 800 || 481 || 850

Kapitāla izmaksas (amortizācija + procentu maksājumi) || 400 || 200 || 200

Tīrā peļņa || 300 || 39 || -50

Flotes pamatlīdzekļu vērtība (kuģa aizstāšanas vērtība + zvejas tiesību aplēstā vērtība) || 2000 || 1500 || 1500

ROI = tīrā peļņa / pamatlīdzekļu vērtība || 15 % || 2,6 % || – 2,5 %

ROI – bezriska ilgtermiņa procentu likme || + 10 % || – 2,4 % || – 7,5 %

11.3. Attiecība starp kārtējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas

Ieņēmumi, kas sedz izmaksas (break even revenue, BER), ir ieņēmumi, kuri vajadzīgi, lai segtu fiksētās un mainīgās izmaksas tā, ka nerodas zaudējumi un netiek gūta peļņa. Kārtējie ieņēmumi (current revenue, CR) ir kopējie ienākumi no flotes segmenta darbības, kurus veido ienākumi no izkrāvumiem un ar zveju nesaistīti ienākumi. Visiem datiem, kas vajadzīgi šim aprēķinam, vajadzētu būt pieejamiem saskaņā ar dalībvalstu izstrādātajām DVS programmām, izņemot alternatīvās izmaksas. Dati par tiešajām ienākumu subsīdijām no aprēķina ir jāizslēdz. Taču aprēķinā ir jāiekļauj ar zvejas tiesību nomu saistīti ienākumi un izdevumi, ja tādi ir. Šo datu iekļaušana ir jānorāda.

BER aprēķina pēc šādas formulas:

BER = (fiksētās izmaksas) / (1 – [mainīgās izmaksas / kārtējie ieņēmumi]),

kur:

mainīgās izmaksas =

apkalpes izmaksas + nealgotā darbaspēka izmaksas + enerģijas izmaksas + remonta un uzturēšanas izmaksas + citas mainīgās izmaksas

un kur:

fiksētās izmaksas = nemainīgās izmaksas + amortizācija,

un kārtējie ienākumi = ienākumi no izkrāvumiem + citi ienākumi.

 Attiecību aprēķina, kārtējos ieņēmumus dalot ar BER, t. i.:

attiecība = kārtējie ieņēmumi (CR) / BER.

Aprēķinot iepriekš norādīto attiecību, tiek iegūts īstermiņa priekšstats par finansiālo dzīvotspēju. Ja ir pieejami dati, dalībvalstis pēc izvēles var iesniegt arī CR / BER ilgtermiņa ekonomiskās dzīvotspējas analīzi. Tādā gadījumā fiksētajām izmaksām jāpieskaita alternatīvās izmaksas:

fiksētās izmaksas = nemainīgās izmaksas + amortizācija + kapitāla alternatīvās izmaksas,

kapitāla alternatīvās izmaksas = pamatlīdzekļu vērtība * zema riska ilgtermiņa procentu likme.

Dalībvalstīm jānorāda, kuru CR / BER koncepciju tās izmanto.

11.4. Piemērošana un interpretēšana

Attiecība starp flotu kārtējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas, rāda to, cik tuvu flotes kārtējie ieņēmumi ir ieņēmumiem, kas vajadzīgi, lai flote īstermiņā darbotos bez zaudējumiem. Ja attiecība ir lielāka par 1, gūtie ienākumi ir pietiekami, lai segtu mainīgās, fiksētās un kapitāla izmaksas, un tas liecina ka segments darbojas ar peļņu un tam potenciāli varētu būt raksturīga nepietiekama kapitalizācija. Un otrādi: ja attiecība ir mazāka par 1, gūtie ienākumi nav pietiekami, lai segtu mainīgās, fiksētās un kapitāla izmaksas, un tas liecina, ka segments nedarbojas ar peļņu un tam potenciāli varētu būt raksturīga pārmērīga kapitalizācija. Ja CR / BER rezultāts ir negatīvs, tas nozīmē, ka tikai mainīgās izmaksas vien pārsniedz kārtējos ieņēmumus, tātad jo lielāki būs gūtie ieņēmumi, jo lielāki būs arī zaudējumi.

Ja kapitāla amortizācija un alternatīvās izmaksas aprēķinā netiek iekļautas, attiecība parāda tikai to, cik lieli ienākumi ir vajadzīgi, lai īstermiņā segtu darbības izmaksas, taču jautājums, vai tiek gūta ārkārtīgi liela peļņa, paliek neatbildēts. Iekļaujot minētos aspektus, varētu iegūt ilgtermiņa priekšstatu par nākotnē paredzamo flotes dzīvotspēju, taču tad zināmā mērā notiktu pārklāšanās ar ROI (vai ROFTA) izmantošanu par ilgtermiņa indikatoru.

Aprēķināšanas piemērs: attiecība starp kārtējiem ieņēmumiem un ieņēmumiem, kas sedz izmaksas (CR/BER)

|| Vērtības kalendāra gadam (EUR tūkst.) Segmenta izmantojuma kopējie rādītāji || 1. flotes segments || 2. flotes segments

1 || Kārtējie ieņēmumi (CR) = ienākumi no izkrāvumiem + citi ienākumi || 113 000 || 115 000

2 || Fiksētās izmaksas = nemainīgās izmaksas + amortizācija + kapitāla alternatīvās izmaksas || 24 000 || 28 000

3 || Mainīgās izmaksas = apkalpes izmaksas + nealgotā darbaspēka izmaksas + enerģijas izmaksas + remonta un uzturēšanas izmaksas + citas mainīgās izmaksas || 90 000 || 85 000

4 || BER = 2 / ( 1 – [ 3 / 1 ] ) || 117 913 || 107 333

5 || CR / BER = 1 / 4 || 0,96 || 1,07

12. Kuģu izmantojuma indikatori

12.1. Neaktīvās flotes indikators

Neaktīvie kuģi ir neizmantota kapacitāte, un tie samazina visas flotes vispārējo tehnisko efektivitāti un kapacitātes izmantojuma rādītāju. Indikatoru aprēķina, pamatojoties uz DVS kuģu garuma klašu segmentiem, nevis kuģu segmentiem, jo informācija par zvejas rīkiem un mērķa zvejniecību nav pieejama. Ir jāiesniedz tabula, kurā redzama visas flotes neaktīvo kuģu procentuālā daļa kuģu skaita, GT un kW izteiksmē.

12.2. Kuģu izmantojuma indikators

Kuģu izmantojuma indikators ir vidējais lielums, ko katram flotes segmentam aprēķina, nosakot faktiski īstenotās zvejas piepūles attiecību pret maksimālo zvejas piepūli, kādu varētu īstenot flote. Šis indikators balstās uz datiem, kurus uzskata par ticamiem, un nodrošina ātri aprēķināmu novērtējumu par flotes izmantojumu zvejas darbībai dominējošajos apstākļos. Šim indikatoram ir divi varianti, kas pamatojas uz novēroto vai teorētisko maksimālo aktivitātes līmeni. Dalībvalstīm jāizvēlas piemērotākais variants un jāpaziņo Komisijai tikai attiecīgais indikators.

Indikatoru, kas pamatojas uz novēroto maksimālo aktivitāti, aprēķina šādi:

attiecība starp viena kuģa vidējo zvejas piepūli flotes segmentā un novēroto maksimālo zvejas piepūli, kuru kuģis ir faktiski īstenojis segmentā pārskata gadā (kilovatdienās vai GT dienās).

Šo indikatoru var aprēķināt arī zvejas dienu izteiksmē:

attiecība starp viena kuģa vidējo jūrā pavadīto dienu skaitu un maksimālo jūrā pavadīto dienu skaitu, kas novērots flotes segmentā.

Tehniskā indikatora otro variantu izmanto gadījumos, kad novēroto maksimālo jūrā pavadīto dienu skaitu attiecīgajā flotes segmentā pārskata gadā varētu būt ierobežojuši ārēji faktori. Tie varētu būt ekonomiski (piemēram, degvielas krīze), vides (piemēram, ārkārtēji laikapstākļi) un sociāli (piemēram, nezvejošana nedēļas nogalēs) iemesli, kas dažos gados ietekmē vienam kuģim novēroto maksimālo jūrā pavadīto dienu skaitu, tātad šis skaits var neatspoguļot flotes patieso tehnisko kapacitāti.

Tādos gadījumos dalībvalstis attiecību var aprēķināt arī, pamatojoties uz teorētisko maksimālo jūrā pavadīto dienu skaitu.  Veicot šo aprēķinu, “novēroto maksimālo zvejas piepūli, kuru kuģis ir faktiski īstenojis segmentā”, kas lietota iepriekšējos aprēķinos, aizstāj ar teorētisko maksimālo jūrā pavadīto dienu skaitu, kad varētu zvejot, ja nebūtu ārēju ierobežojumu (piemēram, netiktu piemērots zvejas piepūles režīms). Ja dati nav pieejami, par noklusējuma vērtību pieņem 220 dienas, citādi tā jānovērtē atkarībā no dabiskajiem, tehniskajiem un sociālajiem apstākļiem.  Šī vērtība katrai dalībvalstij jānosaka, izmantojot eksperta atzinumu un pieejamo informāciju.

Lai parādītu, vai attiecība laika gaitā ir stabila, jānorāda izvēlētais indikators un jāiesniedz tā novērtējums par septiņu gadu periodu.

Aprēķinu var veikt kilovatdienās vai GT dienās atkarībā no tā, kas ir labāk piemērots attiecīgajai flotei, piemēram, attiecībā uz velkamiem zvejas rīkiem priekšroka dodama kilovatdienām, jo šādus rīkus izmantojoši kuģi ar lielākiem dzinējiem parasti nozvejo vairāk nekā kuģi ar mazākiem dzinējiem, un attiecībā uz pasīviem zvejas rīkiem priekšroka dodama GT dienām.

12.3. Piemērošana un interpretēšana

Dati (jūrā pavadītās dienas vienam kuģim, GT un kW) dalībvalstīs ir pieejami no datu vākšanas atbilstoši DVR un DVS prasībām. Tomēr papildus ir jāaprēķina maksimālais jūrā pavadīto dienu skaits, kas patlaban neietilpst DVS pamatprasībās; katru gadu tiks izsludināts uzaicinājums iesūtīt datus, kas saistīti ar šo parametru.

Aprēķinot šo indikatoru, jāņem vērā visi flotes aktīvie kuģi.  Aktīvs kuģis ir kuģis, kuram kādā pārskata gada brīdī ir izdota zvejas licence un kuram pārskata gada laikā ir reģistrēta vismaz viena jūrā pavadīta diena.  Neaktīvs kuģis ir kuģis, kuram pārskata gadā var arī būt izdota zvejas licence, bet kuram pārskata gadā nav reģistrēta neviena jūrā pavadīta diena un izkrāvumi.

Šie indikatori rāda, cik lielā mērā varētu samazināt flotes kapacitāti, nesamazinot flotes kopējo izlaidi (izkrāvumus). Tāpēc tehnisko indikatoru var uzskatīt par katra flotes segmenta pamatindikatoru.

Starpība starp aprēķināto vērtību un 1 rāda, cik lielā mērā kuģi ir tehniski neizmantoti.  “Luksoforu sistēmā” indikators, kas ir lielāks par 0,9 (t. i., vidējā aktivitāte ir lielāka par 90 % maksimālās aktivitātes), būs tikai tajos flotes segmentos, kuros ir lielā mērā viendabīgs aktivitātes līmenis, un praksē to varētu uzskatīt par zaļo gaismu. Vērtības (atkarībā no flotes viendabīguma), kas mazākas par 0,7, varētu uzskatīt par tādām, kas norāda uz ievērojamu neizmantojumu, un tas varētu liecināt par pārmērīgu tehnisko kapacitāti (sarkanā gaisma).

Ja novērotā maksimālā dienu skaita vietā izmanto teorētisko maksimālo dienu skaitu, aprēķinātās tehniskā indikatora vērtības var ievērojami atšķirties, un tādos gadījumos ir noteikti jāizskaidro ietekme.

Aprēķināšanas piemērs: attiecība starp faktiski īstenoto viena kuģa zvejas piepūli un (novēroto un teorētisko) maksimālo zvejas piepūli triju kuģu grupā

Kuģis || Kapacitāte 1) || Pašreizējā piepūle 2) || Maksimālā piepūle (pamatojoties uz novēroto maksimumu) 3) || Teorētiskā maksimālā piepūle 4) || Tehniskais indikators (novēr.) 5) || Tehniskais indikators (teor.) 6)

kW || dienas || kilovatdienas || dienas || kilovatdienas || dienas || kilovatdienas

1. kuģis || 100 || 80 || 8 000 || 150 || 15 000 || 220 || 22 000 || 0,53 || 0,36

2. kuģis || 200 || 110 || 22 000 || 150 || 30 000 || 220 || 44 000 || 0,73 || 0,50

3. kuģis || 400 || 150 || 60 000 || 150 || 60 000 || 220 || 88 000 || 1,00 || 0,68

|| || || Kopā 90 000 || || Kopā 105 000 || || Kopā 154 000 || Vidēji 0,86 || Vidēji 0,58

1) Kapacitāte visiem segmentiem jānorāda kW izteiksmē; kad vien iespējams un jo īpaši pasīvo zvejas rīku segmentā, ieteicams izmantot arī GT.

2) Šajā slejā parādīti dati par atsevišķu kuģu aktivitāti un piepūli.

3) Šajā slejā iekļauts novērotais maksimālais izmantojums (150 dienas) katram flotes kuģim.

4) Šajā slejā iekļauts teorētiskais maksimālais izmantojums (220 dienas) katram flotes kuģim.

5) Šajā slejā norādīts tehniskais indikators, kas aprēķināts, pamatojoties uz novēroto maksimālo izmantojumu (2. slejā norādītās kilovatdienas dalītas ar 3. slejā norādītajām kilovatdienām, tad aprēķināts vidējais lielums segmentam).

6) Šajā slejā norādīts tehniskais indikators, kas aprēķināts, pamatojoties uz teorētisko maksimālo izmantojumu (2. slejā norādītās kilovatdienas dalītas ar 4. slejā norādītajām kilovatdienām, tad aprēķināts vidējais lielums segmentam).

Katrai dalībvalstij jāizvēlas, kuru no 7.3. iedaļā aprakstītajiem tehniskajiem indikatoriem norādīt. Izvēle ir jāpaskaidro.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK, OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp. 

[2] Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 2. punkts.

[3] Regulas (ES) Nr. 1380/2013 22. panta 4. punkta otrā daļa.

[4] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011, OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.

[5] EJZF publiskais atbalsts zvejas darbību galīgai pārtraukšanai ir ierobežots arī laikā, t. i., to sniegs līdz 2017. gada 31. decembrim.

[6] Regulas (EK) Nr. 508/2014 IV pielikums.

[7]Regulas (ES) Nr. 508/2014 34. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

[8] Šīs pamatnostādnes pamatojas uz ZZTEK ieteikumiem (SGBRE 10-01, EWG 11-10 un PLEN 10-03), arī uz četru dalībvalstu komentāriem, un tajās ņemta vērā 2013. gadā gūtā pieredze, kas aprakstīta ZZTEK ziņojumā EWG 13-28.

[9] Skatīt Padomes 2008. gada 25. februāra Regulu (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, OV L 60, 5.3.2008.

[10] Pieredze liecina, ka pamatlīdzekļu vērtība bieži vien nav zināma vai nav droši ticama. Šādos gadījumos ROI vai ienākumu no materiālajiem pamatlīdzekļiem (return on fixed tangible assets, ROFTA) varētu aizstāt ar tīro peļņu.

[11] Ja vērtības nav pieejamas, varētu izmantot apjomus, taču dalībvalstīm jānorāda, vai sugu pārdošanas vērtība ir liela vai maza.

[12] Gadījumos, kad vairāk nekā 60 % nozvejas vērtības iegūst krājumos, kuru F un Fmsy vērtības nav pieejamas, uzskata, ka arī indikatora vērtība nav nosakāma.

[13] Ekonomikas jautājumu plānošanas grupa (PGECON), 2012. gada 16.–19. aprīlis, Salerno (Itālija).