EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014DC0388
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL Concerning a consultation on Fishing Opportunities for 2015 under the Common Fisheries Policy
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par apspriešanos par 2015. gada zvejas iespējām saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par apspriešanos par 2015. gada zvejas iespējām saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku
/* COM/2014/0388 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par apspriešanos par 2015. gada zvejas iespējām saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku /* COM/2014/0388 final */
KOMISIJAS
PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI par
apspriešanos par 2015. gada zvejas iespējām saskaņā ar kopējo
zivsaimniecības politiku Ievads 2015. gada
zvejas iespējas pirmo reizi tiks noteiktas saskaņā ar jauno
kopējo zivsaimniecības politiku (KZP)[1]. Zvejas
iespēju noteikšanai ir jāpalīdz sasniegt jaunās KZP
mērķus. Zvejas iespējām, kas noteiktas atbilstīgi
maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma mērķim,
kopā ar citiem pārvaldības instrumentiem, kuri
izklāstīti jaunajā KZP, būtu jānodrošina, ka ilgtermiņā
zvejas darbības ir ilgtspējīgas no vides viedokļa un ka
tās tiek saskaņoti pārvaldītas, lai gūtu ieguvumus
ekonomikas, sociālajā un nodarbinātības jomā un
uzlabotu pārtikas krājumu pieejamību. Zvejas
iespējas jānosaka saskaņā ar KZP regulas 2. panta 2. punktu
un mērķi pakāpeniski atjaunot un uzturēt zivju krājumu
populācijas tādā biomasas līmenī, kas spēj
nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY).
MSY mērķis iespēju robežās ir jāsasniedz
līdz 2015. gadam un – balstoties uz progresīvu un pakāpenisku
pieeju – vēlākais līdz 2020. gadam visiem krājumiem. Šis
mērķis arī palīdzēs līdz 2020. gadam sasniegt
labu vides stāvokli, kā paredzēts Jūras stratēģijas
pamatdirektīvā[2]
(MSFD) un KZP. Lai sasniegtu šo
mērķi, Komisijas priekšlikumi tiks balstīti uz to, lai zvejas
flotu ietekmi uz krājumiem (zvejas izraisīta zivju mirstība)
pēc iespējas īsākā laikposmā samazinātu
līdz apjomam, kas vajadzīgs, lai krājumi varētu atjaunoties
līdz tādam biomasas līmenim, kas nodrošina maksimālo
ilgtspējīgas ieguves apjomu. Kad tas tiks sasniegts Komisija
attiecīgi ierosinās pasākumus, kas turpina uzlabot krājumu
atjaunošanos. 2015. gads ir
arī gads, kurā dažās zvejniecībās[3]
stāsies spēkā izkraušanas pienākums. Zvejas iespējas
krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, ir
jānosaka, ņemot vērā izmaiņas zvejas
iespējās, kas atspoguļo nevis izkrāvumus, bet gan nozveju[4],
ar to saprotot, ka tam nevajadzētu apdraudēt MSY
mērķi vai rezultātā palielināt zvejas izraisīto
zivju mirstību zvejniecībā. Komisija savus
priekšlikumus par zvejas iespējām balstīs uz labāko
pieejamo zinātnisko atzinumu no Starptautiskās Jūras
pētniecības padomes (ICES) un Zivsaimniecības
zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) par MSY
sasniegšanu. Krājumiem, par kuriem šāds atzinums nav pieejams,
Komisijas priekšlikumos izmantos piesardzības principu atbilstīgi KZP
regulas 2. panta 2. punktam. Pēc Komisijas pieprasījuma ICES
ir sagatavojusi ieteikumu par sistēmu, kurā novērtē labu
vides stāvokli (GES) komerciāli izmantotiem zivju un gliemju,
vēžveidīgo un adatādaiņu krājumiem (Jūras
stratēģijas pamatdirektīvas (MFSD) 3. raksturlielums)[5]. Tiks
veikts turpmāks darbs, lai parādītu, kā MSY
palīdz sasniegt GES un līdz ar to nodrošina
saskaņotību starp KZP un MFSD īstenošanu. Šajā
paziņojumā ir izklāstīti principi, kas izmantoti Komisijas
priekšlikumos par zvejas iespējām 2015. gadā[6].
Ieinteresētās personas ir aicinātas Komisijai darīt
zināmu savu viedokli līdz 2014. gada 30. septembrim. KZP 50.
pantā noteikts, ka Komisijai ik gadu ir jāziņo Eiropas
Parlamentam un Padomei par par to, kādi panākumi gūti
saistībā ar maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma
sasniegšanu, un par situāciju saistībā ar zivju krājumiem.
Šis paziņojums ir arī paredzēts, lai sniegtu minēto
informāciju. Jaunā KZP
un KPN priekšlikumi 2015. gadam Pārvaldība atbilstīgi daudzgadu
plāniem Jaunā KZP
paredz pieņemt daudzgadu plānus. Tika izveidota starpiestāžu
darba grupa, lai risinātu strupceļā nonākušās
iestāžu sarunas un veicinātu jaunajā KZP paredzēto
daudzgadu plānu izstrādi un ieviešanu.
Darba
grupa savu darbu pabeidza 2014. gada aprīlī un ziņoja par to
Eiropas iestādēm. Ziņojums ir
balstīts uz noteikumiem par daudzgadu plāniem jaunajā KZP.
Plāniem jānodrošina robusta un ilgtspējīga
pārvaldības sistēma, kas garantē zvejniecības
ilgtspēju ar lieliem un stabiliem ieguves apjomiem, un tajos
jāņem vērā uz ekosistēmu balstīta pieeja
zvejniecības pārvaldībā, līdz minimumam samazinot
zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmām. MSY
mērķis un šī mērķa sasniegšanas termiņi ir
plānu galvenie elementi. MSY mērķis tiks izteikts
intervālos, un tajā jābūt iekļautiem aizsardzības
un saglabāšanas references rādītājiem. Saistībā
ar plāniem pieņemtie lēmumi ir jābalsta uz labākajiem
pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem. Plāniem jānodrošina
elastība, kad tiek pieņemti ikgadējie lēmumi par zvejas
iespējām. Vajadzības gadījumā plāniem
jānodrošina iespēja pieņemt alternatīvus saglabāšanas
pasākumus attiecībā uz konkrētiem krājumiem, un tas
var attiekties uz reģionalizāciju. Jauktas dažādu sugu zvejas
gadījumā plānos jāidentificē sugas, uz kurām
balstās zvejniecība, un jānodrošina, ka visi krājumi tiek
pārvaldīti saskaņā ar MSY mērķi. Komisija
pēc iespējas drīzāk ierosinās daudzgadu plānus,
balstoties uz šo ziņojumu, un analizēs vajadzību pieņemt
esošos priekšlikumus par plāniem, pamatojoties uz atjauninātiem
zinātniskajiem ieteikumiem. Komisija ir arī iecerējusi iesniegt
jaunus priekšlikumus aizstāt spēkā esošos krājumu
atjaunošanas vai pārvaldības plānus, kuru mērķi ir
sasniegti vai kas jāaizstāj, lai to varētu pielāgot
jaunajai KZP. Krājumi, par kuriem ir pieejams MSY
novērtējums KZP
mērķis ir iespēju robežās līdz 2015. gadam sasniegt
izmantošanas apjomus, kas atbilst MSY. Līdz ar to Komisija ir
iecerējusi 2015. gadā ierosināt kopējo pieļaujamo
nozveju (KPN), kas ir saskanīga ar MSY pieaugošai to krājumu
grupai, par kuriem ir pieejami pilnīgi novērtējumi un
aplēses par MSY. Jaunākajos novērtējumos šī
grupa aptvēra 46 krājumus, kas ir ES primārajās
interesēs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā un
Baltijas jūrā (sk. turpmāk un I pielikumu). Vērā ir
ņemti dati par pēdējiem trim gadiem attiecībā uz
Vidusjūru un Melno jūru, taču nenovērtēto krājumu
skaits minētajā apgabalā nav zināms. Mērķa
sasniegšana pēc 2015. gada (bet ne vēlāk par 2020. gadu)
būtu pieņemama tikai tādā gadījumā, ja MSY
sasniegšana līdz 2015. gadam nopietni apdraudētu iesaistīto
zvejas flotu sociālo un ekonomisko ilgtspējību. Tas ir
saskaņā ar reformēto KZP. Ja daudzgadu
plāni ir spēkā un atbilst MSY, Komisija turpinās tos
piemērot. Ja spēkā esošie plāni ir kļuvuši
nepiemērojami (piem., tāpēc, ka ir sasniegts mērķis,
kas atšķiras no MSY mērka), Komisija pieņems
priekšlikumus par zvejas iespējām, balstoties uz MSY. Pārvaldības
vienkāršošana ir jaunās KZP prioritāte; Komisija
pārbaudīs pārvaldības pievienoto vērtību, ko
sniedz zvejas piepūles ierobežošana, kas ir KPN papildinoša sistēma.
Tā ir iecerējusi svītrot pārvaldības instrumentus, kas
nesniedz pievienoto vērtību jaunās KZP mērķu
sasniegšanā. Krājumiem,
par kuriem ir pieejams MSY novērtējums un kas ir kopīgi
ar trešām valstīm vai kurus pārvalda reģionālas
zvejniecības pārvaldības organizācijas, Komisija
centīsies panākt vienošanos ar ES partneriem par tādas pašas
pieejas izmantošanu. Citi krājumi Ja
zinātniskā informācija ir nepietiekama, lai noteiktu
minētos līmeņus, jāapsver aptuvenie parametri. Turpmāk
ir aprakstītas piecas situācijas. Visos gadījumos Komisija ir
iecerējusi sagatavot priekšlikumus, balstoties uz zinātniskajiem
ieteikumiem un neierobežojot šo krājumu saglabāšanas vajadzības. Krājumi, par kuriem ir pieejami dati, lai
noteiktu MSY
vērtības Minētajā
krājumu kategorijā ietilpst krājumi, par kuriem ir pieejami
pilnīgi dati, kas ir analītiski novērtēti un par kuriem ir
tendenču prognozes. Kopumā ir pieejama MSY vērtība.
KPN noteikšanas pieeja būs līdzīga pieejai, ko izmanto
krājumiem, par kuriem ir pilnīgs MSY novērtējums. Komisija
plāno dziļāk novērtēt vajadzību un iespējas
uzlabot zināšanas par šiem krājumiem, lai tuvākajā
laikā būtu iespējams veikt pilnīgu MSY
novērtējumu. Krājumi,
par kuriem ir pieejamas uz pētījumiem balstītas tendences vai
nozvejas laika secīgums, lai noteiktu MSY
vērtības ICES
ieteikumi par šiem krājumiem ir tikai kvantitatīvi: ierosinātie
nozvejas limiti MSY novērtējuma neesības gadījumā.
Atjauninātos ICES ieteikumus par šiem krājumiem Komisija
plāno izmantot savos priekšlikumos un izvērtēs katru
gadījumu atsevišķi, ņemot vērā piesardzības
principu. Komisija ir
iecerējusi tuvākajā nākotnē veikt katra krājumu
novērtējumu par vajadzību un iespējām uzlabot
zināšanas par šiem krājumiem, lai varētu noteikt MSY
vērtības. Krājumi, kas tiek uzskatīti par stabiliem Padome un
Komisija 2013. gada decembrī vienojās par to, ka KPN vēlams
saglabāt nemainīgu 25 krājumiem, izņemot tad, ja
zinātniskajā ieteikumā norādīta nepieciešamība
veikt izmaiņas. Kopumā tie ir krājumi, kuru īpatņi
tiek gūti piezvejā vai kuriem ir zems kvotas apguves līmenis,
par kuriem ir ierobežota informācija par krājuma stāvokli un kam
ir maza ekonomiskā nozīme. Krājumi, par kuriem nav pieejami zinātniskie
ieteikumi Ja
zinātniskie ieteikumi nav pieejami, jāievēro piesardzības
princips saskaņā ar KZP regulas 2. panta 2. punktu. Dziļūdens krājumi 2014. gadā
Padome noteiks zvejas iespējas dziļjūras krājumiem
2015.–2016. gadam. Ņemot vērā dažu šo krājumu un
dziļjūras vides ietekmējamību, dziļjūras
krājumi jāpārvalda ilgtspējīgā veidā.
Daudziem krājumiem zinātniskas analīzes veikšanai joprojām
nav pieejamas pietiekamas zināšanas un dati. Vajadzība
sistemātiskā, iepriekš noteiktā un pārredzamā
veidā ievērot piesardzības principu saskaņā ar KZP
regulas 2. panta 2. punktu ir obligāta. Sagatavojot priekšlikumus,
Komisija pienācīgi ņems vērā saistības, kas noteiktas
ANO 2006. gada Rezolūcijā 61/105, 2009. gada Rezolūcijā
64/72, 2011. gada Rezolūcijā 66/68 un Apvienoto Nāciju
Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas
2008. gada pamatnostādnēs par dziļūdens zvejas
pārvaldību tāljūrā. Pienākums izkraut visu nozveju 2015. gadā
izkraušanas pienākums stāsies spēkā attiecībā uz[7]: ·
sīko
pelaģisko sugu zvejniecībām (makrele, siļķe, stavrida,
putasu, kaproīdas, anšovs, argentīna, sardīne,
brētliņa); ·
lielo
pelaģisko sugu zvejniecībām[8] (zilā
tunzivs, zobenzivs[9],
garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, zilais un baltais marlīns); ·
rūpniecisko
sugu zvejniecībām (moiva, tūbīte, Esmarka menca un citas
zivis); ·
laša
zvejniecībām Baltijas jūrā un ·
vēlākais
no 2015. gada 1. janvāra attiecībā uz zvejniecības
galvenajām sugām un vēlākais no 2017. gada 1. janvāra
attiecībā uz visām pārējām zvejniecībām
Baltijas jūrā. Dalībvalstis
sadarbojas reģionālā līmenī, lai īstenotu
izkraušanas pienākumu. Parlaments un Padome arī izskata Komisijas
priekšlikumu saskaņot regulas par tehniskiem pasākumiem un par
izkraušanas pienākuma noteikumu kontroli. Attiecīgajām
zvejniecībām zvejas iespēju noteikšanas procesā tiks
ņemtas vērā šīs izmaiņas, lai izkrāvumu
vietā atspoguļotu nozveju. Atkarībā no pieejamajiem datiem
par iepriekšējiem izmetumiem un nepieciešamības nepieļaut zvejas
izraisītās zivju mirstības palielināšanos, šie
pielāgojumi var ietvert izmaiņas KPN. Komisija ir
pieprasījusi ICES attiecīgajos krājumu
novērtējumos un nozvejas prognozēs ietvert pieejamos datus par
izmetumiem šajās zvejniecībās. ICES izmantos pieejamos
datus par nesenā pagātnē veiktiem izmetumiem, ciktāl šie
dati ir apstiprināti izmantošanai novērtējumos un ieteikumu
sagatavošanā 2015. gadam. Paredzams, ka rezultātā tiks
pielāgotas zvejas iespējas krājumos, uz kuriem attiecas
izkraušanas pienākums 2015. gadā. Ir svarīgi, lai šie
pielāgojumi būtu saderīgi ar MSY sasniegšanu. Saskaņā
ar jauno KZP dalībvalstis tiek mudinātas īstenot pilotprojektus,
lai sagatavotos izkraušanas pienākumam. Tas būtu jādara pieejamo
zvejas iespēju ietvaros. Dalībvalstis var izmantot valsts
līmenī pieejamās kvotas, lai atbalstītu pilotprojektus, kas
paredzēti datu uzlabošanai. Tas noderēs zvejas iespēju
noteikšanai pēc 2015. gada. Jaunā KZP
paredz vairākus pasākumus, kas sniedz lielāku elastību
krājumu pārvaldībā zvejniecībās, uz kurām
attiecas izkraušanas pienākums[10].
Starpgadu kvotu elastīgums, starpsugu elastīgums (zināmos
apstākļos vienas sugas nozveju var atskaitīt no
mērķsugas kvotas), de minimis izņēmumi un
atbrīvojumi, pamatojoties uz augstiem izdzīvošanas
rādītājiem, ir svarīgi zvejas iespēju jomā.
Informācija par šiem elastības noteikumiem tiks ņemti
vērā, kad tiks sagatavoti turpmāki zvejas iespēju
priekšlikumi. Vidusjūra MSY mērķis attiecas arī uz Vidusjūras
krājumiem, kas netiek pārvaldīti ar KPN. Komisija un
dalībvalstis izskata, vai nacionālo pārvaldības plānu
mērķi, kas pieņemti saskaņā ar Vidusjūras regulu[11], ir saskanīgi ar MSY
mērķi. Turpmāk ir uzskaitīti plāni, kas šobrīd ir
pieņemti vai drīz tiks pieņemti. HORVĀTIJA – Traleri HORVĀTIJA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem KIPRA – Traleri GRIEĶIJA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem GRIEĶIJA – Traleri FRANCIJA – Traleri FRANCIJA – "Gangui" tipa traleri FRANCIJA – No krasta velkami vadi SPĀNIJA – Traleri SPĀNIJA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem SPĀNIJA – Laivas velkamie vadi (Mursija) SPĀNIJA – Laivas velkamie vadi (Baleāru salas) SPĀNIJA – Laivas velkamie vadi (Katalonija) SPĀNIJA – Dragas (Andalūzija) ITĀLIJA – Apņemošie vadi (4 plāni) ITĀLIJA – Traleri (4 plāni) ITĀLIJA – Laivas velkamie vadi (Ligūrija-Toskāna) SLOVĒNIJA – Traleri SLOVĒNIJA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem MALTA – Traleri MALTA – Kuģi zvejai ar riņķvadiem (2 plāni) Krājumu
stāvokļa izmaiņas Pārzveja ir
samazinājusies Atlantijas okeāna ūdeņos Eiropā,
Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā. Krājumiem, par
kuriem ir pieejami MSY novērtējumi, pārzveja ir
samazinājusies no 94 % krājumu 2003. gadā līdz 63 % krājumu
2009. gadā un 41 % krājumu 2012. gadā. Tiek novērtēta
arvien lielāka daļa krājumu. To krājumu
skaits, no kuriem saskaņā ar pieejamajām aplēsēm tiek
zvejots MSY atbilstošos apmēros, ir pieaudzis no 2 krājumiem
2003. gadā līdz 13 krājumiem 2009. gadā un 27
krājumiem 2012. gadā (Ia pielikums). To krājumu
skaits, par kuriem ir pieejami pilnīgi MSY novērtējumi,
ir pieaudzis no 34 krājumiem 2005. gadā līdz 35 krājumiem
2009. gadā un 46 krājumiem 2014. gadā. 2013. gadā ICES
ieviesa jaunas metodes, tāpēc ievērojami panākumi gūti
attiecībā uz krājumiem, par kuriem ir pieejami
kvantitatīvie ieteikumi, proti, to skaits ir pieaudzis no 59
krājumiem 2003. gadā līdz 71 krājumam 2014. gadā.
Tā kā
ir strauji pieaudzis novērtēto krājumu skaits, ir kļuvis
acīmredzams, ka pārzveja joprojām ir plaši izplatīta
Vidusjūrā, kā parādīts 1.–3. attēlā. Bez
kavēšanās jāveic reāli pasākumi, lai pakāpeniski
izbeigtu pārzveju. 1. attēls. To
krājumu skaits, par kuriem ir pieejami novērtējumi no 2007.
līdz 2012. gadam, Vidusjūrā pa apakšreģioniem un
Melnajā jūrā. 2. attēls. To
krājumu skaits, par kuriem ir pieejami novērtējumi no 2007.
līdz 2012. gadam, pa zvejniecībām Vidusjūrā un
Melnajā jūrā. 3. attēls. To krājumu
skaits, kas novērtēti kā pārzvejoti no 2007. līdz
2012. gadam, pa zvejniecībām Vidusjūrā un Melnajā
jūrā. Provizoriska
analīze ir sniegta Ic pielikumā. Dažos apgabalos ir
novērtēta tikai daļa resursu. Neskatoties uz neseniem
uzlabojumiem, par lielu daļu Vidusjūras un Melnās jūras informācija
joprojām nav pieejama. Pašreizējās
zināšanas par citu zivju krājumu stāvokli ir aprakstītas
turpmāk, pamatojoties uz reģioniem[12]. Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu
daļas pelaģiskie krājumi Lielākā
daļa siļķes krājumu (Ziemeļjūrā,
ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, Īrijas jūrā un
Ķeltu jūrā) tiek zvejoti MSY apjomā vai tā
ietvaros. MSY atbilstošas KPN 2014. gadam ir noteiktas visos
gadījumos. Situācija
ir pasliktinājusies dažiem citiem pelaģiskajiem krājumiem:
rietumu krājuma stavrida un siļķe ūdeņos uz
ziemeļrietumiem no Īrijas ir pārzvejotas. Ir panākta
vienošanās starp Savienību, Fēru salām un
Norvēģiju par makreles krājuma ilgtspējīgā
pārvaldību. ICES ieteikums 2014. gadam liecina, ka
krājuma apjoms varētu būt ievērojami palielinājies. Ziemeļjūra, Skageraks un Kategats Saida,
jūras zeltplekste, pikša un Norvēģijas omārs Skagerakā
un Fladenas apgabalā tiek zvejots MSY atbilstošā apjomā.
Visi pārējie krājumi ir vai nu pārzvejoti vai to
stāvoklis nav zināms. Neraugoties
uz to, ka pēdējā laikā ir palielinājies krājuma
apjoms un samazinājusies zvejas izraisītā zivju mirstība,
krājums ir tikai nedaudz virs kritiskās biomasas robežas un
joprojām tālu no piesardzības principam atbilstošā apjoma.
Zvejas izraisītās zivju mirstības rādītāji ir
krietni lielāki par MSY apjomu. Lai gan izmetumu apjomi
samazinās, tie joprojām veido aptuveni 25 % no izkrāvumiem.
Menca Kategatā ir ļoti mazskaitlīga un, lai aizsargātu šo
krājumu, papildus mazākai KPN un piepūlei ir vajadzīgi citi
pasākumi. Baltijas jūra Padome
pievienojās Baltijas jūras dalībvalstu zivsaimniecības
administrāciju kopīgajai nostājai "BALTFISH"
forumā par KPN noteikšanu atbilstīgi zinātniskajiem ieteikumiem.
Siļķe
Baltijas jūras centrālajā daļā, Botnijas jūras
reņģe un Baltijas jūras brētliņa tiek zvejota MSY
atbilstošā apjomā. Tomēr jaunākais ieteikums liecina, ka
mencai Baltijas jūras rietumu daļā zvejas izraisītās zivju
mirstības rādītāji, kas paredzēti spēkā
esošajā plānā, ir tālu no MSY mērķa.
Mencas krājuma stāvoklis Baltijas jūras austrumu daļā
ir mainīgs, tāpēc pašreizējos novērtēšanas
modeļus izmantot ir neiespējami. Komisija 2014. gadā
ierosinās jaunu daudzgadu plānu Baltijas jūrai. Ūdeņi uz rietumiem no Skotijas,
Īrijas jūra un Ķeltu jūra Izņemot
pikšu, dažu "balto" zivju krājumu apjomi ūdeņos uz
rietumiem no Skotijas joprojām ir mazi. Izmetumi apjomi joprojām ir
lieli, un tie jāmazina. Dalībvalstis izstrādāja tehniskos
pasākumus, lai samazinātu zvejas izraisīto mencas mirstību
un nepieļautu nevēlamu nozveju. Daži no tiem palīdzēja
samazināt nevēlamās nozvejas apjomus (piem., Īrijas
jūrā). Citi pasākumi joprojām tiek novērtēti un
vajadzīgs turpmāks darbs. Ķeltu
jūrā zvejas iespējas ir samazinājušās, jo
pēdējā laikā mazinās krājuma
ievērojamās papildināšanās efekts. Atbilstoši MSY
ieteikumam tika būtiski samazinātas mencas un merlanga zvejas
iespējas. Pikšas krājuma papildināšanās ir neliela, un
problēmas rada arī izmetumi. Tika pārskatīti
selektivitātes pasākumi, kas Ķeltu jūrā tika ieviesti
2012. gadā, taču ZZTEK nespēja novērtēt, vai šie
pasākumi ir palīdzējuši sasniegt saglabāšanas
mērķus. Pastāv uz MSY
balstīts ieteikums visiem Norvēģijas omāra krājumiem,
izņemot vienu funkcionālo vienību, tostarp Porkupīnas
sēklī, kuram joprojām tiek noteikti sezonāli (viena
mēneša) liegumi un patredzēta atsevišķa KPN apakšiedaļa. ICES ir
sniegusi MSY novērtējumus par 18 krājumiem, un ieteikusi
(bieži vien būtiski) samazināt zvejas iespējas 14 krājumiem.
Saistībā ar 2014. gada zvejas iespējām MSY ieteikums
ir īstenots 12 no šiem krājumiem. Dziļūdens sugas Datu
trūkuma dēļ par lielāko daļu dziļūdens
krājumu prognozes nav pieejamas. Lielākajai daļai krājumu
nesenākais ICES ieteikums ir tāds, ka, ja vien zveja ir
ilgtspējīga, 2015.–2016. gadā tā ir jāsamazina vai
nedrīkst to palielināt. Atlantijas lielgalvis, dziļūdens
haizivis, sarkanā zobaine un daži strupdeguna garastes krājumi rada
visvairāk bažu. ICES atzīmē, ka daudzas
zvejniecības, kuru mērķsugas ir dziļūdens sugas, ir
jauktas dažādu sugu zvejniecības, kurās ir nosacīti lieli
to sugu piezvejas apjomi, kas nav mērķsugas. Nosakot KPN
mērķsugām, jāņem vērā ietekme uz piezvejas
sugām. Atlantijas okeāna ūdeņi pie Pireneju
pussalas un Biskajas līcis Ir pieejami
tikai daži novērtējumi. Dienvidu heka, megrima un jūrasvelna
krājumi uzlabojas. Dienvidu heka krājums ir bagātīgi
papildinājies, bet krājums joprojām tiek pārzvejots un
tā ilgtspējība ilgtermiņā ir apdraudēta.
Komisija 2012. gadā veica revīziju Atlantijas okeāna piekrastes
dalībvalstu izmantotajās nozvejas un zvejas piepūles
reģistrācijas sistēmās. Ir pieņemts lēmums par
turpmākajiem pasākumiem un kontrole uzlabojas. Vēl
joprojām ir spēkā ieteikums pārtraukt Norvēģijas
omāra zveju Kantabrijas jūrā. Vidusjūra un Melnā jūra Vidusjūras
Vispārējā zivsaimniecības komisija (GFCM) un ZZTEK
2007.–2012. gadā veica vairāk nekā 300 novērtējumus.
Novērtēto krājumu skaits pieauga no 29 krājumiem 2007.
gadā līdz 104 krājumiem 2012. gadā. Neskatoties uz to, zināšanas
joprojām ir ierobežotas, jo komerciālos nolūkos izmantoto
krājumu kopskaits ir ievērojami lielāks. Novērtēto
krājumu skaits baseina rietumu un centrālajā daļā ir
lielāks nekā austrumu daļā. Maz ir zināms par
krājuma stāvokli dienvidu apakšreģionos. Izmantošanas
apmēri krietni pārsniedz MSY mērķus. No 97
krājumiem 91 % krājumu bija pārzvejoti. Visbiežāk
pārzvejotie bentisko sugu krājumi ir heka, svītrainās
jūras barbes un dziļūdens rozā garneles krājumi. Divi
visbiežāk pārzvejotie mazie pelaģiskie krājumi ir
sardīnes un anšova krājumi. Melnajā
jūrā ir zināms 7 krājumu stāvoklis, un 5 no tiem ir
pārzvejoti. No krājumiem, kas tiek pārvaldīti ar KPN,
pārzvejots ir akmeņplekstes krājums, un brētliņa tiek
ilgtspējīgi zvejota kopš 2007. gada. Tālu migrējošo zivju krājumi
Atlantijas okeānā un Vidusjūrā Šie krājumi
ietver zilās tunzivs, garspuru tunzivs, tropiskās tunzivs, zobenzivs
un buriniekzivju dzimtas zivju krājumus, ko novērtē un
pārvalda Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija
(ICCAT). Lielākā
daļa tunzivju sugu ir ilgdzīvojošas, un novērtējumi netiek
veikti katru gadu. Pieejamā informācija par dažādu krājumu
saglabāšanās stāvokli ir atšķirīga, un tāpēc
joprojām pastāv dažās neskaidrības. Nesenākie
novērtējumi (2013. g.) par Atlantijas zobenzivi liecina, ka pēc
pārzvejošanas, kas bija vērojama tūlīt pēc gadsimtu
mijas, krājums ir atjaunojies. 2013. gadā tika novērtēts
arī Ziemeļatlantijas garspuru tunzivju krājums. Zvejas
izraisītās zivju mirstības rādītāji ir
mazāki par MSY apjomu, lai gan krājuma biomasai joprojām
jāatjaunojas līdz apjomiem, kas nodrošina MSY. Zilās
tunzivs krājums Atlantijas okeāna austrumu daļā un
Vidusjūrā pēdējos gados ir pieaudzis. Novērtējumā
pastāv ievērojama neskaidrība, taču ICCAT krājuma
atjaunošanas plāna īstenošanas rezultātā ir
samazinājusies zvejas izraisītā zivju mirstība, kas
šobrīd tiek vērtēta kā mazāka par MSY apjomu.
Nozveja, ievērojot pašreizējo KPN, iespējams, vidēji
ilgā termiņā ļaus krājumam pilnībā
atjaunoties. Ekonomikas stāvokļa izmaiņas Pēdējo
gadu laikā ES flotu ekonomiskās darbības rādītāji
visos apgabalos ir pakāpeniski uzlabojušies no tīrās
peļņas normas 1 % 2008. gadā līdz 6 %
2011. gadā. Kaut arī degvielas cenu pieauguma dēļ
kopumā izmaksas 2011. gadā palielinājās, ienākumi
ir auguši lielākā mērā nekā izmaksas. Bruto
pievienotā vērtība (BPV) 2011. gadā bija EUR 3,4
miljardi (+4 % salīdzinājumā ar 2010. gadu), bruto
peļņa EUR 1,3 miljardi (+7 %) un neto peļņa
EUR 410 miljoni (+22 %). ES zvejas flotes izkrāvumu
2011. gadā bija mazāk, bet toties to pirmās pārdošanas
vērtība bija augstāka. Tā kā ES flote ir ļoti
daudzveidīga, šī tendence nebija vērojama visos flotes
segmentos. Pieredze ar pāreju uz MSY atbilstošu
zveju Turpmāk
sniegti daži piemēri par pieredzi ar pāreju uz MSY atbilstošu
zveju. Baltijas
jūras mencu zvejniecībā mencas zvejas flotu ekonomiskās
darbības rādītāji ievērojami uzlabojās līdz
ar mencu krājuma pārvaldības plāna īstenošanu, kas šo
zvejniecību tuvināja MSY stāvoklim. Nozvejas
saglabājās samērā stabilas, un krājumu apjoms
sāka pieaugt, bet tas savukārt palielināja rentabilitāti.
Mazāka degvielas patēriņa un zemāku kapitāla izmaksu
iespaidā samazinājās zvejošanas izmaksas. Reprezentatīvu
kuģu bruto pievienotā vērtība 2008.–2011. gadā
palielinājās par vairāk nekā 40 %. Šo flotu bruto
peļņa 2011. gadā bija seškārt lielāka nekā
2008. gadā jeb par 40 % lielāka nekā
2009. gadā. Ziemeļjūras
jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā
pāreja uz MSY atbilstošu zveju nozīmēja to, ka vairums
flotu spēja saglabāt rentabilitāti, kaut arī degvielas
cenas laika posmā līdz 2011. gadam pieauga par 32 %. Tas
bija iespējams tāpēc, ka jūras zeltplekstes izkrāvumi
2008.–2011. gadā pieauga par 51 %, savukārt ar zveju saistītās
izmaksas ievērojami samazinājās, jo krājumi bija
kļuvuši daudzgalvaināki. Jūrasmēles
zveja Lamanša rietumu daļā kopš 2009. gada notiek
saskaņā ar MSY. Kopš tā laika līdz 2013. gadam
krājuma apjoms ir palielinājies par 16 % un nozveja pieaugusi
par 24 %. Jūrasmēles un ar šo pārvaldības plānu
saistīto citu mērķsugu cenas līdz 2011. gadam
turpināja celties. Lielāka stabilitāte šajā
zvejniecībā varētu būt ievērojami uzlabojusi
ieguldījumu iespējas attiecīgajās flotēs. Grafiks Plānotais
darba grafiks ir norādīts tabulā. Zvejas iespēju regula || Ieteikumi pieejami || Komisijas priekšlikuma iesniegšana || Iespējamā pieņemšana Padomē Atlantijas okeāna, Ziemeļjūras, Antarktikas un citu apgabalu krājumi || jūnija beigās – oktobra beigās || oktobrī || decembrī Baltijas jūra || maija beigās || augustā || oktobrī Melnā jūra || oktobra beigās || novembrī || decembrī Dziļūdens sugas || maijā – jūnijā || septembrī || novembrī Secinājums Šajā
paziņojumā pirmo reizi, kopš stājusies spēkā
jaunā KZP, ir izklāstīti galvenie zvejas iespēju
noteikšanas principi. Dalībvalstis, konsultatīvās padomes un
ieinteresētās personas tiek aicinātas apsvērt
piedāvāto ievirzi un sniegt Komisijai ieteikumus un
ierosinājumus, lai nodrošinātu to, ka 2015. gada zvejas
iespējas palīdz sasniegt jaunās KZP mērķus. Ia PIELIKUMS.
Zinātniskie ieteikumi par krājumiem Atlantijas okeāna
ziemeļaustrumu daļā un tai piegulošajos ūdeņos[13] Drošas bioloģiskās robežas ir
svarīgi zināt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta
8. punkta piemērošanas kontekstā. *
Ņemot vērā aizvien lielāko daļu krājumu, par
kuriem sniegti kvantitatīvi ieteikumi. 5. tabulā
nav iekļauti krājumi, par kuriem nav sniegti kvantitatīvi
ieteikumi. Šajā
analīzē nav ietvertas: dziļūdens sugas, tostarp
jūraslīdakas, brosmes un kapross; KPN, kas noteiktas siļķes
piezvejām; KPN, kas saistītas ar citu lēmumu par to pašu
krājumu (piemēram, saida ūdeņos uz rietumiem no Skotijas);
KPN, kas atspoguļo ar trešām valstīm veiktu apmaiņu ar
zvejas iespējām; KPN, kas attiecas uz ūdeņiem ārpus
Atlantijas okeāna ZA daļas; KPN, kas attiecas uz krājumu, kuram
ir arī neregulēta zvejniecība (piemēram, putasu līdz
2006. gadam); krājumi, par kuriem ir ieteikums, bet nav noteikta KPN
(piemēram, siļķu haizivs); KPN, kas attiecas uz krājumu,
kura galvenais pārvaldības instruments ir zvejas piepūles
pārvaldība (piemēram, tūbītes). Ja KPN aptver divas
sugas, par kurām ir pieejams novērtējums (piemēram, megrimi
un jūrasvelni, VII un VIII zona), analīze attiecas uz
daudzgalvaināko no tām. Lai gan metode,
kas izmantota, lai apkopotu šo informāciju par Atlantijas okeāna
Eiropas daļas ūdeņiem, kopš šā ziņojuma
iepriekšējās redakcijas nav mainījusies, dažām gadu
ailēm tabulās ir mainīts nosaukums, lai atspoguļotu to, ka
atbilstošie dati savākti un mērījumi izdarīti divus gadus
pirms ieteikuma īstenošanas gada. Ib pielikums. Krājumu
stāvoklis attiecībā uz Fmsy[14]
1. attēls. ES izkrāvumu
svara proporcijas bentiskajiem krājumiem: nozveja Fmsy
līmenī vai mazāka (gaišpelēkie sektori), nozveja
pārsniedz FMSY (= pārzveja) (melnie sektori), nozvejas
statuss nav zināms (rūtotie sektori). Vēl nav pilnībā
skaidrs, cik liela ir nezināma statusa nozveju proporcija
Vidusjūrā, bet domājams, ka tā ir 70–85 % no
izkrāvumiem. Attēlu apakšvirsrakstos norādīts
izkrāvumu apjoma novērtējums tonnās (t) vai tūkstošos
tonnu (Kt). 2. attēls. ES izkrāvumu
svara proporcijas pelaģiskajiem krājumiem: nozveja Fmsy
līmenī vai mazāka (gaišpelēkie sektori), nozveja
pārsniedz FMSY (= pārzveja) (melnie sektori), nozvejas statuss nav
zināms (rūtotie sektori). Vēl nav pilnībā skaidrs,
cik liela ir nezināma statusa nozveju proporcija Vidusjūrā, bet
domājams, ka tā ir 70–85 % no izkrāvumiem. Attēlu
apakšvirsrakstos norādīts izkrāvumu apjoma novērtējums
tonnās (t) vai tūkstošos tonnu (Kt). 3. attēls. Skaitliskās
proporcijas bentiskajiem krājumiem: nozveja Fmsy līmenī vai
mazāka (gaišpelēkie sektori), nozveja pārsniedz FMSY (=
pārzveja) (melnie sektori), nozvejas statuss nav zināms (rūtotie
sektori). Vēl nav pilnībā skaidrs, cik liela ir nezināma
statusa krājumu proporcija Vidusjūrā. 4. attēls. Skaitliskās
proporcijas pelaģiskajiem krājumiem: nozveja Fmsy līmenī
vai mazāka (gaišpelēkie sektori), nozveja pārsniedz FMSY (=
pārzveja) (melnie sektori), nozvejas statuss nav zināms (rūtotie
sektori). Vēl nav pilnībā skaidrs, cik liela ir nezināma
statusa krājumu proporcija Vidusjūrā. 1.–4. attēla
pamatā esošā analīze attiecas uz gadu, par kuru ir pieejami
visjaunākie nozvejas dati. Attiecībā uz Vidusjūras
krājumiem krājuma stāvoklis tiek uzskatīts par zināmu,
ja pēc iepriekšējā novērtējuma nav pagājuši
vairāk kā trīs gadi. [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr.
1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes
Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas
(EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV
L 354, 28.12.2013., 22. lpp.). [2] Direktīva 2008/56/EK, OV L 164, 25.6.2008., 19.-40. lpp. [3] Sīko pelaģisko sugu zvejniecības, lielo pelaģisko
sugu zvejniecības, rūpniecisko sugu zvejniecības, laša
zvejniecības un zvejniecības galvenās sugas Savienības
ūdeņos Baltijas jūrā (Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta
1. punkts). [4] Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 2. punkts. [5]http://www.ices.dk/sites/pub/Publication%20Reports/Advice/2014/Special%20Requests/EU_Draft_recommendations_for_the_assessment_of_MSFD_Descriptor3.pdf. [6] Attiecībā uz dziļūdens krājumiem 2015. gads
jāsaprot kā 2015.–2016. gads, jo šiem krājumiem zvejas
iespējas tiek noteiktas uz diviem gadiem. [7] Visu to sugu nozveja, uz kurām attiecas nozvejas limiti, un
Vidusjūrā arī to sugu nozveja, kam noteikti minimālie
izkraušanas izmēri, kā paredzēts III pielikumā Padomes
2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz
Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas
pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93
un Regulu (EK) Nr. 973/2001, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr.
1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).
. [8] Neskarot starptautiskās saistības. [9] Vidusjūrā, atkarībā no starptautiskajām
saistībām. [10] Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pants. [11] Padomes Regula (EK) Nr. 1967/. [12] Pilnīgu zivju krājumu stāvokļa
analīzi attiecībā uz Atlantija okeānu un tam piegulošajiem
ūdeņiem skatīt www.ices.dk un
attiecībā uz visiem apgabaliem https://stecf.jrc.ec.europa.eu. [13] Pamatoti ar datiem un mērījumiem, kas izdarīti divus
gadus pirms gada, uz kuru attiecas konkrētais ieteikums. [14] Sākotnējā analīze. Komisija ir pieprasījusi
no ZZTEK metodisku pārskatu.