52014DC0254R(01)

1. Ievads

Komisija 2011. gadā pieņēma Paziņojumu par jūras nozaru izaugsmi[1], kurā parādīts tas, ka Eiropas piekrastes, jūras un okeāni var būt nozīmīgs avots jaunu darbvietu un izaugsmes jomā[2], un tas savukārt var palīdzēt īstenot stratēģiju "Eiropa 2020" un uzlabot to, kādā veidā mēs izmantojam planētas resursus. Paziņojumā īpaša uzmanība vērsta uz konkrētām jaunām nozarēm. Komisija 2014. gada janvārī[3] ieskicēja pieeju, kā apzināt okeānu enerģijas potenciālu, un pēc tam uzsāka Okeāna enerģijas forumu, lai noskaidrotu izaugsmes kavēkļus un ierosinātu veidus, kā tos novērst.

Inovācija ir svarīga visu jūras nozaru ekonomikā, lai apzinātu tās potenciālu izaugsmes un nodarbinātības jomā. Ar inovāciju var panākt arī ievērojamu labumu vides jomā. To var panākt ar "ekoinovācijām", piemēram, samazinot sēra emisijas no kuģiem[4], uzlabojot kuģos uzstādītas izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas, izmantojot tīrāku tradicionālo degvielu vai alternatīvus degvielas avotus. Inovācija var palīdzēt arī izstrādāt rentablus jūras vides aizsardzības pasākumus, kas var sekmēt Jūras stratēģijas pamatdirektīvas[5] īstenošanu.

ES pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”[6] jau palīdz radīt inovācijai labvēlīgu vidi.  Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) atbalstu ir saņēmuši no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas, kas laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam[7] tiem mobilizēja vairāk nekā EUR 15 miljardus. Jaunā pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kuras budžets ir EUR 79 miljardi, ir kļuvusi par ES visu laiku nozīmīgāko pētniecības un inovācijas programmu, un tā ietver uzlabotus pasākumus MVU atbalstīšanai. Turklāt ievērojama daļa ES strukturālo un investīciju fondu ir paredzēti inovācijai.

Tomēr jānovērš vairākas nepilnības, kas konstatētas ar pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība”, proti, nepietiekami ieguldījumi zināšanās, apgrūtināta piekļuve finansējumam, augstas intelektuālā īpašuma tiesību izmaksas, gausa virzība uz sadarbspējīgiem standartiem, neefektīva publiskā iepirkuma izmantošana un pētniecības darba dubultošanās. Komisijas gada izaugsmes pētījumā par 2014. gadu[8] arī ziņots, ka inovācijas jomā sadarbība starp privāto un publisko sektoru joprojām ir nepietiekama un ka nespēja pētījumu rezultātus pārvērst precēs un pakalpojumos un pieaugošā prasmju neatbilstība ietekmē zināšanietilpīgās nozares.

Lai attīstītu jūras nozaru ekonomikas potenciālu Eiropā, dalībvalstīm ir jāīsteno politika un vietēji risinājumi, ar kuriem efektīvi var atrisināt šīs problēmas. "Eiropas pusgada" ietvaros Komisija nodrošinās, lai dalībvalstu reformas programmās galvenie politikas virzieni atspoguļotu prioritātes jūras nozaru izaugsmes jomā.

Taču vajadzīgi papildu pasākumi. Tāpēc Komisija izpētīs to, kā ar ES līmeņa pasākumiem var atrisināt šādas jūras nozaru ekonomikai raksturīgas problēmas:

– nepilnības zināšanās un datos par okeānu stāvokli, jūras dibena resursiem, jūras organismiem un risku dzīvotnēm un ekosistēmām;

– neviendabīgi pētniecības centieni jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības jomā, kas kavē starpnozaru zināšanu apguvi un palēnina virzību galvenajās tehnoloģijas jomās un novatoriskās uzņēmējdarbības nozarēs;

– tādu zinātnieku, inženieru un kvalificētu darbinieku trūkums, kas prot izmantot jaunās tehnoloģijas jūras vidē.

Šajā dokumentā ir izklāstīti Komisijas plāni minēto trīs problēmu risināšanai.

2. Zināšanas par jūru un jūras dibena kartēšana

Inovāciju jūras nozaru ekonomikā kavē informācijas trūkums par jūru, tās dibenu un tajā mītošajiem organismiem. Labākas zināšanas par jūrām, proti, labākas zināšanas par tajās esošajiem resursiem un labāka izpratne par to, kā tos var izmantot, veicinās jūras nozaru ekonomikas izaugsmi un palīdzēs sasniegt vides mērķus[9].

1. attēls. Neizpētīto Eiropas jūras baseinu procentuālais daudzums[10]

Pēdējo desmitgažu laikā ir veikti būtiski ieguldījumi okeānu novērošanas sistēmās. Rezultātā, modelēšanā sekojoši izmantojot  datus, ir gūti uzlabojumi okeanogrāfijā un laika prognozēšanā. Uzlabojušies arī procesi novērošanas datu pieejamības nodrošināšanai.

Turpretim hidrogrāfiskās, ģeoloģiskās un bioloģiskās pētniecības aprindas, kas nodarbojas ar jūras dibena novērošanu un pētījumiem Eiropā, ir spērušas pirmos soļus, lai integrētu savus pūliņus, taču darāmā joprojām ir daudz. Rezultātā zināšanas par jūras grunts galvenajām īpašībām ir nepilnīgas: līdz pat 50 % jūras grunts nav veikti mērījumi ar augstas izšķirtspējas batimetru (sk. 1. attēlu) un daudz lielākai procentuālai daļai jūras grunts nav veikta jūras dibena dzīvotņu un populāciju kartēšana.

Turklāt dati par šīm izmērītajām jūras grunts daļām nav viegli pieejami. Daudzām dažādām organizācijām pieder dažādas jūras datu kopas. Lai noskaidrotu, kam pieder dati, un iegūtu atļauju tos izmantot, var nākties tērēt daudz laika un naudas. Novērtējumi parāda, ka datu labāka pieejamība publiskā un privātā sektora lietotājiem un šo lietotāju piekļuve datiem veicinās inovāciju un konkurētspēju.

Ir aplēsts, ka, padarot kvalitatīvus ES publisko struktūru īpašumā esošos jūras datus plaši pieejamus, produktivitāte uzlabotos par vairāk nekā EUR 1 miljardu gadā[11]. Padarot informāciju par jūras īpašībām un jūras dibena ģeoloģiju vieglāk pieejamu, tiktu stimulēta inovācija jūras nozaru ekonomikā. Izteiktākas inovācijas radītie ieguvumi naudas izteiksmē varētu būt EUR 200–300 miljoni gadā. Turklāt kvalitatīvāki un labāk pieejami jūras dati atvieglotu Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanu[12]. Tas arī palīdzētu publiskajam un privātajam sektoram pārvaldīt ar jūru saistītu risku un neskaidrības, piemēram, laikapstākļus, transporta satiksmes negadījumus, jūras piesārņojumu vai kritiskās infrastruktūras zudumu.

Tāpēc Komisija ir izveidojusi ilgtspējīgu procesu, kura mērķis ir nodrošināt, ka jūras dati ir viegli pieejami, savietojami un bez lietošanas ierobežojumiem, un kura īpašais mērķis ir līdz 2020. gadam[13] kā pamatiniciatīvu izstrādāt daudzpakāpju izšķirtspējas visa jūras dibena un virs tā esošā vertikālā ūdens slāņa karti Eiropas ūdeņiem. Šis mērķis tiks sasniegts, veicot šādas darbības:

– uzlabojot Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet). Tā ir daļa no ES atklāto datu iniciatīvas[14] un, tāpat kā jūras dibena kartēšana, ietver informāciju par virs jūras dibena esošā vertikālā ūdens slāņa fizikālajām, ķīmiskajām un bioloģiskajām īpašībām. Vairāk nekā 100 Eiropas organizācijas jau strādā kopā, lai padarītu jūras datus pieejamākus, savietojamākus un galalietotājiem noderīgākus. Dati tagad ir pieejami vienā tīmekļa portālā[15] un zemas izšķirtspējas jūras dibena kartei visiem ES ūdeņiem, kas būs pieejama 2016. gadā, tiks pakāpeniski uzlabota izšķirtspēja;

– integrējot datu sistēmas. Trīs citas ES iniciatīvas, proti, Copernicus jūras vides uzraudzības dienests, Zivsaimniecības datu vākšanas sistēma[16] un WISE-Marine sistēma vides datiem tiks integrēta EMODnet, izmantojot kopīgus standartus, piemēram, INSPIRE[17], un atbilst kopīgas vides informācijas sistēmas principiem[18]. Kopīgas pētniecības infrastruktūras, piemēram, Euro-Argo[19] un Eiropas daudznozaru jūras gultnes un ūdens slāņa novērošanas centrs, kas patlaban tiek konsolidēts saskaņā ar Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija tiesisko regulējumu[20], arī sniegs datus EMODnet;

– veicinot to, ka EMODnet tiek iekļauti privātuzņēmumu savāktie nekonfidenciālie dati, jo īpaši dati, kas izriet no atļaujas izsniegšanas prasībām un ietekmes uz vidi novērtējumiem;

– stimulējot ES pētniecības programmu konsorcijus piešķirt atklātu piekļuvi jūras datiem, tostarp ar EMODnet palīdzību;

– ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējuma palīdzību izstrādājot mehānismu novērošanas sistēmu, paraugu ņemšanas programmu un izpētes prioritāšu stratēģiskai koordinācijai attiecībā uz Eiropas jūru baseiniem. Tas palīdzēs virzīt arī ES Arktikas politiku[21], piemēram, nosakot apgabalus, kur neskaidrība par ūdens dziļumu ierobežo navigāciju ūdeņos, kur vairs nav ledus.

Kopā šie pūliņi palielinās inovācijas tvērumu un publiskā un privātā sektora dalībnieku ieguldījumu jūras nozaru ekonomikā. Tie stiprinās arī Eiropas Savienības nostāju starptautiskos pasākumos, piemēram, Zemes novērošanas sistēmu globālajā tīklā (GEOSS)[22].

Šim paziņojumam ir pievienots Komisijas dienestu darba dokuments, kurā sīkāk izklāstīti iniciatīvas "Zināšanas par jūru 2020" un jūras dibena kartēšanas procesu orientieri un grafiks, kā to prasījusi Padome[23] un Parlaments[24].

3. Jūras pētniecības informācijas platforma

Kopš Komisija 2008. gadā pieņēma Eiropas stratēģiju jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai[25] ir panākta ievērojama virzība. Saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu (2007.–2013. g.) Komisija jūras zinātniskajā un tehniskajā pētniecībā ieguldīja vidēji aptuveni EUR 350 miljonus gadā.

Turklāt, kā liecina 2. attēls, lielu daļu jūras pētniecības veic ar dalībvalstu programmām.

2. attēls. Atsevišķu dalībvalstu un ES jūras pētniecībā ieguldīto līdzekļu aplēse (2011. g.). Avots: KPI Okeāni

Saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020" pētniecība būs vērsta uz to, kā ar jaunām tehnoloģijām var produktīvi izmantot jūras resursus un radīt ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, tajā pašā laikā nodrošinot, ka šos resursus var izmantot arī nākamās paaudzes.

Lai uztvertu jūras pētniecības transversālo raksturu un atklājumu potenciālu vienā jomā ar nolūku tos pielietot citās jomās, iniciatīva „Rītdienas okeāni” ir finansējusi 31 projektus, kur kopējais ES ieguldījums ir gandrīz EUR 195 miljoni. Transversālā pieeja tiek turpināta ar jūras nozaru izaugsmes prioritārā joma programmā "Apvārsnis 2020", kura budžets 2014.–2015. gadā ir EUR 145 miljoni, no kuriem EUR 8 miljoni ir paredzēti MVU.

Jūras pētniecībai ir vēl citas iespējas visā programmā "Apvārsnis 2020" – tādās jomās kā pārtikas nodrošinājums, enerģētika, transports, materiāli, informācijas tehnoloģija un pētniecības infrastruktūra.

Lai nodrošinātu papildināmību starp dalībvalstu stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmām un programmu "Apvārsnis 2020", Komisija cieši sadarbosies ar kopīgas plānošanas iniciatīvu "Veselīgas un produktīvas jūras un okeāni", kas ir izveidota, lai dalībvalstis varētu saskaņot savas jūras pētniecības programmas. Tas uzlabos arī zināšanu un pierādījumu bāzi vides politikā, kas ir 7. vides rīcības programmas[26] prioritārs mērķis.

Arī privātajam sektoram ir svarīga loma, lai palīdzētu Komisijai formulēt pētniecības vajadzības saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020", izmantojot esošās nozaru iniciatīvas, piemēram, "LeaderShip 2020", "Waterborne" platformu, "Aquaculture" platformu un Eiropas Ilgtspējīgas kuģniecības forumu.  Lai pārbaudītu turpmāku savstarpēju ideju un pētījumu rezultātu apmaiņu starp rūpniecības nozarēm, NVO un citām ieinteresētām aprindām, kuru kopīgās interesēs ir jūras nozaru ekonomika, tiks izveidots Jūras nozaru ekonomikas uzņēmējdarbības un zinātnes forums. Tas tiks pirmo reizi rīkots 2015. gadā Eiropas Jūras dienas ietvaros Pirejā (Grieķija).

Vairākas problēmas jūras nozaru ekonomikas izaugsmē, piemēram, okeānu paskābināšanās, ir pasaules līmeņa problēmas, tāpēc vislabāk tās var atrisināt starptautiskā līmenī. Turklāt daži pamatā esošie pētījumi var gūt labumu no starptautiskas koordinācijas. Starptautiskā sadarbība tiks pastiprināta ar programmas "Apvārsnis 2020" palīdzību, pamatojoties uz nesen parakstīto Golvejas paziņojumu un Kanādas-ES-ASV Atlantijas okeāna pētniecības alianses aizsākšanu.

Lai jaunas pētniecības iespējas kļūtu plaši pieejamas un palielinātu sinerģiju starp valstu finansētiem pētniecības pasākumiem un programmu "Apvārsnis 2020", Komisija par pamatu izmantos esošās informācijas sistēmas[27] un tās papildinās, lai izveidotu informācijas platformu par jūras pētījumiem visā programmā "Apvārsnis 2020", un strādās ar dalībvalstīm[28], lai iekļautu informāciju par valstu finansētiem jūras pētniecības projektiem. Šie pūliņi atvieglos piekļuvi pētniecības projektu rezultātiem, kas savukārt var paātrināt jaunu ideju izmantošanu nozarē.  Tas palīdzēs nodrošināt, ka publiskais finansējums pētniecībā atmaksājas ar inovācijām uzņēmējdarbībā.

4. Prasmes jūras nozaru ekonomikā

Izaugsmei jūras nozaru ekonomikā būs nepieciešams atbilstoši apmācīts darbaspēks, kas prot pielietot jaunākās tehnoloģijas inženierzinātnēs un virknē citu nozaru[29].  Pašlaik prasmēs ir nepilnības, un tās ir jāmazina.

Attēlā sniegtie dati ataino prasmju nepietiekamību jūras vēja enerģijas ražošanas nozarē līdz 2030. gadam.

3. attēls. Prognozētā prasmju nepietiekamība jūras vēja enerģijas ražošanas nozarē 2013.–2030. gadā (Avots: TPWind survey)

Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības (MSCA) ir galvenais atbalsta mehānisms programmā "Apvārsnis 2020" attiecībā uz cilvēkresursiem visās pētniecības un inovācijas jomās. Ar spēcīgu uzsvaru uz pētnieku prasmju palielināšanu ilgtermiņā, MSCA apvieno pētniecības izcilību ar mobilitāti, apmācību un vilinošām karjeras iespējām. Lai veicinātu pētnieku nodarbinātību un labāk saskaņotu to prasmes ar darba tirgus prasībām, MSCA mudina pētniekus iekļauties neakadēmiskā vidē jau pašā karjeras sākumā. Pasākumi veicina ilgtspējīgu sadarbību starp akadēmiskajām aprindām un nozari, tostarp nodrošina plaša spektra mazo un lielo uzņēmumu līdzdalību pētnieku karjeras veidošanā.  MSCA pēc būtības izmanto augšupēju pieeju, un tajās netiek iepriekš noteikta konkrēta zinātniskā joma.  2007.–2013. gadā ar programmu, kas bija MSCA priekštece, piešķīra gandrīz EUR 165 miljonus 374 pētniecības projektiem ar jūras zinātniskās un tehniskās pētniecības tematiku (tostarp Arktikas pētniecība). 39 no šiem projektiem ietvēra neakadēmisko sektoru.  Īpaši atzīmējams ir tas, ka vairāki projekti ir saistīti ar zinātnisko sadarbību ārpus Eiropas.

Lai atvieglotu mobilitāti, ES pasākumos prasmju, kompetenču un kvalifikāciju un ar tām saistīto instrumentu atpazīstamības un pārredzamības uzlabošanai, piemēram, Eiropas kvalifikāciju sistēmā[30], Eiropas prasmju/kompetenču, kvalifikācijas un profesiju klasifikācijas (ESCO) portālā, Europass[31] un kvalitātes nodrošināšanas un kredītpunktuu sistēmās būs jāņem vērā jūras nozaru ekonomikas prasības.

Turpmāka iespēja, lai atbalstītu prasmju uzlabošanu jūras nozaru ekonomikā un ciešāku sadarbību starp augstākās izglītības iestādēm un privāto sektoru, ir zināšanu apvienības, kas ir jauns programmas Erasmus mehānisms. Zināšanu apvienības ir strukturētas partnerības, kas apvieno attiecīgos dalībniekus no augstākās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai veicinātu inovāciju gan augstākajā izglītībā, gan ar tās palīdzību.

Nozaru prasmju apvienība (SSA) arī varētu palīdzēt mazināt plaisu starp izglītību/apmācību un darba tirgu.  2013. gadā ES atbalstīja četras pirmās nozaru prasmju apvienības, lai veicinātu dialogu starp rūpniecības nozarēm un iestādēm, kas iesaistītas izglītības un apmācības sistēmu izstrādē, akreditēšanā, īstenošanā un novērtēšanā.  SSA mērķis ir izstrādāt un īstenot kopīgas mācību programmas un metodes, kas nodrošina izglītojamajiem prasmes, ko pieprasa darba tirgus.  Komisija aicina ieinteresētās aprindas jūras nozares ekonomikā pieteikties dalībai zināšanu apvienībā un jūras nozaru prasmju apvienībā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) un tā zināšanu un inovāciju kopienas (ZIK) apvieno galvenos "spēlētājus" no augstākās izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības aprindām, lai stimulētu inovācijas, pilnībā integrējot zināšanu trīsstūri. EIT līdz šim ir izveidojusi trīs ZIK, kas risina ar klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu enerģiju un IKT saistītās problēmas.  Saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020" tiek plānotas vēl piecas ZIK tādās jomās kā inovācija veselīgai dzīvei un aktīvām vecumdienām, izejvielas, pārtika nākotnē, ražošana ar pievienoto vērtību un mobilitāte pilsētās.  Pašlaik nav plānots izveidot īpaši jūras nozaru ekonomikai veltītu ZIK. Saistībā ar stratēģiskās inovāciju programmas sagatavošanu un EIT juridiskā pamata grozījumiem laikposmam pēc 2020. gada Komisija izpētīs, vai ir vērts izveidot īpašu jūras nozaru ekonomikai veltītu ZIK pēc 2020. gada.

5. Noslēgums

Inovācija var palīdzēt attīstīt jūras nozaru ekonomiku tādā veidā, kas ne tikai veicina ES izaugsmi un darbvietu radīšanu, bet arī uztur publiskā sektora atbalstu komerciālai jūras resursu izmantošanai un vienlaikus nodrošina jūras vides aizsardzību.  Tā kā dzīvojam tāda gadsimta sākumā, ko lielā mērā ietekmēs tas, kā mēs spējam pārvaldīt mūsu okeānus un to resursus, ir svarīgi spert konkrētus soļus, lai veidotu izpratni par jūrām un modernām tehnoloģijām ar nolūku attīstīt to ekonomisko potenciālu ilgtspējīgā veidā.

Šajā paziņojumā ir ierosināti šādi pasākumi.

Darbība || Termiņš

Izveidot ilgtspējīgu procesu, kas nodrošina, ka jūras dati ir viegli pieejami, savietojami un bez izmantošanas ierobežojumiem (izmantojot EMODnet, datu vākšanas sistēmu, Copernicus un WISE-Marine) || No 2014. gada un turpmāk

Izveidot daudzpakāpju izšķirtspējas digitālo visa jūras dibena karti visiem Eiropas ūdeņiem || 2020. gada janvāris

Izveidot informācijas platformu par jūras pētniecību visā programmā "Apvārsnis 2020", integrējot informāciju par valstu finansētiem jūras pētniecības projektiem || Līdz 2015. gada 31. decembrim

Izveidot Jūras nozaru ekonomikas uzņēmējdarbības un zinātnes forumu || Pirmā sanāksme Eiropas jūras dienā 2015. gadā.

Veicināt ar  jūru saistītu nozaru prasmju apvienības izveidi || 2014.–2016. gads

Komisija aicina Eiropas Parlamentu, Padomi un citas institūcijas izteikt viedokli par šo paziņojumu.

[1]               Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas (COM(2012)494).

[2]               Okeānu, jūru un piekrastes teritoriju ilgtspējīgas izaugsmes scenāriji un virzītājspēki (Scenarios and drivers for sustainable growth from the oceans, seas and coasts), galīgais ziņojums, Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus Nr. MARE/2010/01, 2012. gada augusts.

[3]               Jūras enerģija. Kā rīkoties, lai apgūtu Eiropas jūru un okeānu enerģijas potenciālu laikposmā līdz 2020. gadam un pēc tā (COM(2014)8).

[4]               Direktīva 1999/32/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2012/33/ES. SECA (ES: Baltijas jūra un Ziemeļjūra) no 2015. gada sēra saturs flotes degvielā tiks samazināts no 1,50 % līdz 0,10 % un no 2020. gada citos jūras apgabalos – no 3,50 % līdz 0,50 %.

[5]               Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva).

[6]               Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”, COM(2010) 546 galīgā redakcija.

[7]               Eiropas Komisijas paziņojums presei MEMO/13/393, 2.5.2013.

[8]               Gada izaugsmes pētījums par 2014. gadu, COM(2013) 800.

[9]               Kā paredzēts Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (2008/56/EK), lai sasniegtu labu vides stāvokli, un citos vides politikas dokumentos.

[10]             Avots: Sagatavošanās pasākumi saistībā ar Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu. Pakalpojumu līgums  "MARE/2009/07 – Seabed Mapping – SI2.563144". Tā pamatā ir 6000 jūras dibena pētījumi, no kuriem aptuveni 1000 bija pētījumi, kuros izmanto augstas izšķirtspējas daudzstaru eholotes.

[11]             Ziņojumā "Ceļvedis zināšanām par jūru 2020", kas ir pievienots šim paziņojumam, sniegtas aplēses par ieguvumiem.

[12]             Ziņojumā par minētās direktīvas pirmo īstenošanas posmu, kura nosaukums ir "Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms: Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi" (COM(2014)097), Komisija konstatēja virkni nepilnību dalībvalstu novērtējumos par to jūras ūdeņu stāvokli.

[13]             Zaļā grāmata “Zināšanas par jūru 2020 – no jūras dibena kartēšanas līdz prognozēm par turpmākajām norisēm okeānā”, 29. augusts, COM(2012) 473.

[14]             Atklātie dati: Inovācijas, izaugsmes un pārredzamas pārvaldības dzinējspēks, COM(2011) 882 galīgā redakcija.

[15]             http://emodnet.eu/.

[16]             Padomes Regula (EK) Nr. 199/2008 par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku.

[17]             Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 14. marta Direktīva 2007/2/EK, ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

[18]             ES kopīgas vides informācijas sistēmas īstenošanas perspektīva, SWD(2013) 18.

[19]             Dreifējošu robotizētu zondu flote, ko izmanto visā pasaulē.

[20]             Padomes 2009. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 723/2009.

[21]             Eiropas Savienības politikas izstrāde saistībā ar Arktikas reģionu: kopš 2008. gada panāktais progress un turpmākie pasākumi, JOIN(2012) 19.

[22]             http://www.earthobservations.org/geoss.shtml.

[23]             Integrētās jūrlietu politikas Vispārējo lietu padomes sanāksme, Luksemburga, 2013. gada 24. jūnijs.

[24]             Eiropas Parlamenta ziņojums par zināšanām par jūru 2020. gada perspektīvā — jūras gultnes kartografēšana ilgtspējīgas zivsaimniecības sekmēšanai (2013/2101(INI)), Zivsaimniecības komiteja (referente: Maria do Céu Patrão Neves).

[25]             Eiropas stratēģija jūras zinātniskajai un tehniskajai pētniecībai. Saskaņota sistēma Eiropas Pētniecības telpā okeānu un jūru ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai, COM (2008) 534.

[26]             Lēmums Nr. 1386/2013.

[27]             Piemēram, valstu kontaktpunkti un Eiropas Biznesa atbalsta tīkls.

[28]             Izmantojot kopīgas plānošanas iniciatīvu par jūrām un okeāniem.

[29]             Saskaņā ES kuģubūves nozarē iesaistīto aprindu ziņojumu par iniciatīvu "Leadership 2020", produktu lielāka sarežģītība ir radījusi papildu pieprasījumu pēc augsti kvalificēta personāla. Tāpēc liela daļa nozares cieš no izteikta kvalificēta personāla trūkuma, un tas ierobežo izaugsmi.

[30]             Eiropas kvalifikāciju sistēma (EQF) kalpo par mehānismu, kas uzlabo valstu kvalifikāciju saprotamību Eiropā.

[31]             Iniciatīva, kas padara prasmes un kvalifikācijas skaidri un viegli saprotamas.