EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014DC0097
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE COUNCIL AND THE EUROPEAN PARLIAMENT The first phase of implementation of the Marine Strategy Framework Directive (2008/56/EC) The European Commission's assessment and guidance
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi
/* COM/2014/097 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms Eiropas Komisijas novērtējums un norādījumi /* COM/2014/097 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS
PARLAMENTAM Jūras stratēģijas pamatdirektīvas
(2008/56/EK) īstenošanas pirmais posms Eiropas Komisijas novērtējums un
norādījumi Tikai piecus gadus pēc Jūras stratēģijas
pamatdirektīvas (JSPD) stāšanās spēkā ar šo ziņojumu ir beidzies tās
īstenošanas vērienīgais pirmais posms. Ir notikusi apjomīga datu vākšana un
analīze, kuras laikā dalībvalstis ir veikušas savu jūru vides stāvokļa
novērtējumu (sākotnējais novērtējums), definējušas, ko tās uzskata par „labu
vides stāvokli” (LVS) jūras ūdeņos, un noteikušas virkni mērķu pašreizējās
situācijas uzlabošanai, kā arī vēlamos panākumus līdz 2020. gadam, kad
jābūt nodrošinātam LVS. Pateicoties tam, sabiedrībai ir bijusi iespēja diskutēt
par jūras vides aizsardzību, ir iegūta plaša informācija par mūsu jūrām un
okeāniem un ir uzlabojusies reģionālā sadarbība, jo īpaši reģionālo jūras
konvenciju (RJK) ietvaros. Tajā pašā laikā Komisijas veiktais dalībvalstu
ziņojumu novērtējums rada bažas — dalībvalstu laba vides stāvokļa definīcijas
un izvēlētais ceļš tā sasniegšanai liecina par vispārēju mērķu trūkumu, tajās
bieži vien nav ņemtas vērā spēkā esošās prasības un standarti un nav ievērota
saskaņotība visā Savienībā pat starp kaimiņvalstīm, kuras atrodas vienā jūras
reģionā. Līdz 2013. gada decembrim ziņojumus
Eiropas Komisijai bija iesniegušas gandrīz visas dalībvalstis.[1] Šis ziņojums apliecina,
ka dažu dalībvalstu dati ir pieejami tikai daļēji un viena dalībvalsts nav
iesniegusi ziņojumu vispār. Attiecīgos gadījumos Eiropas Komisija ir uzsākusi pārkāpumu
procedūras. Papildus tiesvedībai Komisija apsvērs, kādā veidā novērtējumu un
norādījumus nosūtīt šajā ziņojumā neiekļautajām dalībvalstīm pēc tam, kad tās
būs sniegušas attiecīgos datus. Ņemot vērā šo analīzi, ziņojumā sniegti norādījumi[2] ieteikumu formā, kuri
jāievēro ES, reģionālā vai valstu līmenī. Tā vietā, lai ieteiktu pārstrādāt
ziņojumus, kuros konstatētas nepilnības, Komisija šajā ziņojumā un pievienotajā
dienestu darba dokumentā ir izklāstījusi proaktīvu, uz nākotni vērstu pieeju.
Mērķis ir sniegt konkrētus norādījumus par to, kā risināt atklātās grūtības, turpmāko
īstenošanu padarot izmaksu ziņā izdevīgāku un efektīvāku. Šim ziņojumam pievienotajā dienestu darba
dokumentā[3]
ietverta sīkāka dalībvalstu ziņojumu analīze par direktīvā noteiktajiem jūras
vides 11 kvalitatīvajiem raksturlielumiem (piemēram, bioloģiskā daudzveidība,
svešzemju sugas, zivis, barības ķēžu veselīgums, piesārņotāji, jūras
piesārņotība ar atkritumiem, zemūdens trokšņi), kā arī detalizētāki ieteikumi un
par konkrētām valstīm sagatavoti novērtējumi un ieteikumi. 2014. gadā
Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) izstrādās
padziļinātus dalībvalstu ziņojumu tehnisko aspektu novērtējumus. Secinājumus
par vispārējo jūras vides stāvokli Eiropā izstrādās arī Eiropas Vides aģentūra
(EVA). 1. Eiropas jūru stāvoklis Kopumā Eiropas jūras aizņem lielāku teritoriju
nekā sauszeme, un tajās ir izveidojusies bagātīga, trausla un unikāla jūras
vide, kurā ir vēl daudz kā neatklāta. Cilvēka darbība
(gan uz sauszemes, gan jūrā veiktā) arvien vairāk ietekmē jūras ekosistēmas, jo
41 % Eiropas iedzīvotāju dzīvo piekrastes reģionos, turklāt palielinās saimnieciskā
darbība, kas ir atkarīga no jūras vides. Dalībvalstu ziņojumi apliecina,
ka Eiropas jūrās nav „labs vides stāvoklis”. Tam ir daudz dažādu iemeslu, jo īpaši šādi: ·
lai gan situācija pamazām uzlabojas, Atlantijas
okeāna ziemeļaustrumu daļā joprojām tiek pārzvejoti 39 % krājumu, bet
Vidusjūrā un Melnajā jūrā – 88 % krājumu[4];
·
dažviet jūras vides piesārņojums ir samazinājies,
taču barības vielu un noteiktu bīstamu vielu ziņā vispārējais piesārņojuma līmenis
joprojām pārsniedz pieņemamās robežas. Negatīvas skābekļa piesātinājuma
izmaiņas barības vielu piesārņojuma ietekmē ir īpaši būtiska problēma Baltijas
jūrā un Melnajā jūrā; ·
jūras piesārņojums ar atkritumiem, īpaši plastmasu,
ir pieaugoša problēma visā pasaulē un ES. Ziemeļjūrā vairāk nekā 90 %
ķilžu kuņģos ir plastmasa, bet Atlantijas okeāna pludmalē uz katriem 100 m
ir vidēji 712 atkritumu vienības. Šīs aizvien
izplatītākās problēmas ietekme ir atšķirīga, un tās apjoms vēl nav pilnībā
noteikts; ·
arī klimata pārmaiņas degradē jūras ekosistēmas,
lai arī JSPD ietvaros tās nav tieši novērtētas. Lai sasniegtu
2020. gada mērķi JSPD pilnīgas, atbilstīgas, konsekventas un saskaņotas
īstenošanas ietvaros sasniegt labu vides stāvokli, ir jāpieliek daudz vairāk
pūļu. 2. Galvenie novērtēšanas
principi Lai novērtētu, vai dalībvalstu ziņojumos
sniegtā informācija veido pilnīgu, atbilstīgu, konsekventu un saskaņotu sistēmu[5], kā tas noteikts direktīvas
8. pantā (sākotnējais novērtējums), 9. pantā (laba vides stāvokļa
noteikšana) un 10. pantā (mērķi vides jomā), Komisija ir izstrādājusi
principu kopumu. Īpašu uzmanību tā pievērsa tam, vai: –
dalībvalstu ziņojumos par visiem attiecīgajiem
noteikumiem ir iekļauti visi attiecīgie raksturlielumi un visi jūras ūdeņi, –
labs vides stāvoklis (LVS) ir noteikts precīzi un
kvantitatīvi, lai būtu iespējams novērtēt tā sasniegšanas progresu, –
LVS definīcijas vienā un tajā pašā jūras reģionā
vai apakšreģionā ir saskaņotas cita ar citu, –
sākotnējais novērtējums atspoguļo zinātniskās
atziņas šajā direktīvā aptvertajās nozarēs un ļauj noteikt atskaites punktu turpmākai
darbībai, –
izvirzītie mērķi atspoguļo sākotnējā novērtējuma konstatējumus
un LVS definīciju, lai dalībvalstis līdz 2020. gadam reāli varētu sasniegt
LVS, –
dalībvalstis ir ņēmušas vērā spēkā esošos ES
noteikumus un politikas virzienus saistībā ar jūras vidi, kā arī attiecīgos
standartus, kas noteikti reģionālajās jūras konvencijās (RJK), ja šādu ES
standartu nav. Šie principi ir detalizēti izklāstīti vairākās
aptaujās[6].
Ja nav ievērots viens vai vairāki šādi principi, saskaņotība novērtēta kā
„daļēji atbilstīga” vai „neatbilstīga”, „nekonsekventa” un/vai „zema” vai
„vidēja”. Ja tie visi ir ievēroti kaut vai minimālā līmenī, novērtējums ir „atbilstīga”,
„konsekventa” un „vienota”. Tikai tad, ja šos kritērijus ir ievērojušas
visas dalībvalstis, var noteikt, vai pašreizējie politikas virzieni ļauj ES
kopumā virzīties pa pareizo attīstības ceļu, lai līdz 2020. gadam
nodrošinātu „ekoloģiski daudzveidīgus un dinamiskus okeānus, kas būtu tīri,
veselīgi un produktīvi”[7].
Šobrīd tas tā nav. To apliecina daži piemēri: –
dalībvalstis ir ziņojušas par atšķirīgām sugām un biotopiem,
dažas ir ignorējušas ar Dzīvotņu direktīvu noteiktās sugas un biotopus, dažas
ir ignorējušas savos ūdeņos mītošos biotopus; –
dalībvalstis ir apzinājušas dažādus Ūdens
pamatdirektīvas prioritāro vielu sarakstā minētos piesārņotājus, pievēršot
uzmanību vien dažiem un ignorējot citus; –
tikai dažas dalībvalstis ir skaidri norādījušas, ka
visi zivju krājumi jāizmanto atbilstīgi maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam
vai mazākam apjomam. Tomēr Komisijas novērtējumu nevajadzētu
interpretēt galvenokārt saistībā ar atbilstību direktīvai. Tā mērķis drīzāk ir
ļaut Komisijai sniegt dalībvalstīm norādījumus par direktīvas mērķiem un
ieskatu tās īstenošanā. Visbeidzot – ir skaidrs, ka ziņojumu sagatavošanā
dalībvalstīm jāiegulda nozīmīgi pūliņi, jo īpaši ņemot vērā ierobežotos termiņus,
taču Komisijas novērtējuma precizitāte ir atkarīga no tai sniegtās informācijas
precizitātes. Ir saņemti gan ļoti labas kvalitātes ziņojumi, gan ziņojumi,
kuros ir trūkumi vai pretrunas. 3. Galvenie konstatējumi (1)
Vispusīgs novērtējums ES jūras ūdeņu stāvokļa novērtējums ir
holistisks un ietver sociāli ekonomiskus apsvērumus. Apkopojot plašu
informāciju, tas ļauj labāk izprast cilvēka darbības radītās slodzes un
ietekmes uz jūras organismiem. Sistemātiskāk nekā jebkad iepriekš ir apskatīta
bioloģiskā daudzveidība, svešzemju sugas, jūras piesārņojums ar atkritumiem un
zemūdens trokšņi. Vairums dalībvalstu ir ziņojušas par lielāko daļu noteikumu
un raksturlielumu, sniedzot plašu pārskatu par jūras vidi Eiropā. Tomēr dažādu
valstu starpā ievērojami atšķiras ziņojumu kvalitāte, bet vienas dalībvalsts
robežās – raksturlielumi. Lielāka uzmanība ir pievērsta tādiem
instrumentiem kā Ūdens pamatdirektīva, kopējā zivsaimniecības politika un ES
bioloģiskās daudzveidības politika jūras nozarē. Tas ir svarīgs devums politikas
saskaņotībai, jo līdz ar to ir uzlabota starpnozaru sadarbība un ES valstu
dialogs. Darbs ar JSPD ir veicinājis un papildinājis
jaunas norises RJK ietvaros, kas liecina par darba papildināmību ES un
reģionālo jūru līmenī un sniedz savstarpējas priekšrocības visām iesaistītajām
pusēm. RJK ietvaros dažādā apmērā ir strādāts pie to jūru stāvokļa ziņojumiem,
lai tos iekļautu pašu dalībvalstu sākotnējos novērtējumos. Tajās ir izstrādāti
arī jauni reģionālas nozīmes rādītāji, mērķi un metodes un panākta vienošanās
par nepieciešamību uzlabot reģionālo koordinēšanu. Dalībvalstīs ir organizētas arī sabiedriskās
apspriešanas[8],
kas veicinājušas ieinteresēto personu diskusijas par jūras politikas virzienu
noteiktajiem mērķiem visā ES un ārpus tās. Līdz ar to Jūras stratēģijas pamatdirektīvas
pirmais posms ir pavirzījis ES soli uz priekšu konkrētā ekosistēmiskās pieejas
īstenošanā attiecībā uz tādas cilvēka darbības pārvaldību, kas ietekmē mūsu
jūras — galveno direktīvas koncepciju. Ir gūtas vērtīgas atziņas gan ES, gan
arī dalībvalstu un reģionālo jūras konvenciju līmenī. (2)
Atbilstība Papildus minētajiem pozitīvajiem aspektiem
Eiropas Komisija dalībvalstu iesniegtajos dokumentos ir konstatējusi arī
neatbilstības, un pat dalībvalstīm ar labiem rādītājiem ir jānovērš noteiktas
nepilnības. Direktīvas 8. pantā paredzētais
dalībvalstu sākotnējais novērtējums sniedz faktoloģisku pamatojumu direktīvas
īstenošanai. Taču bieži vien sākotnējā novērtējuma ziņojumi sniedz vien
sadrumstalotu pārskatu par jūras vides stāvokli, ne vienmēr atspoguļojot
pieejamās zināšanas pilnībā. Datu trūkums dalībvalstu ziņojumos ir
neizbēgams, jo zināšanas ar jūru saistītos jautājumos joprojām ir ļoti
nepilnīgas, bet JSPD 8. pantā noteiktais novērtējuma tvērums ir ļoti
vispusīgs. Tomēr tikai dažas dalībvalstis ir izveidojušas stratēģiju, kā līdz
nākamajam ziņojumu iesniegšanas periodam novērst esošos datu trūkumus,
piemēram, izstrādājot turpmākus monitoringa plānus valstu un reģionālā līmenī.
Ne vienmēr ir mērķtiecīgi izmantoti to pētniecības projektu rezultāti, kuros
īpaši pievērsta uzmanība nepilnīgām zināšanām ar jūru saistītos jautājumos
attiecībā uz JSPD 11 raksturlielumiem. Visbeidzot, dalībvalstis nav
izmantojušas sākotnējo novērtējumu, lai noteiktu atskaites punktu; tā ir
zaudēta iespēja, kas sarežģī un dažkārt padara neiespējamu tā attāluma
noteikšanu, kas palicis līdz noteiktajam mērķim. Turklāt īpaši svarīga pirmajā īstenošanas
posmā ir precīza LVS noteikšana saskaņā ar 9. pantu, jo ar to tiek
noteikts līmenis, kuru dalībvalstis apņemas sasniegt līdz 2020. gadam. Lielākā daļa dalībvalstu noteikušas LVS visiem
raksturlielumiem, un daļa, to nosakot, izvirzījušas augstas mērķvērtības. Tomēr
lielākajai daļai nav izdevies pārsniegt direktīvā noteikto LVS minimālo robežu.
Piemēram, daudzas valstis nav iekļāvušas ziņojumā kvalitatīvos vai skaidrojošos
elementus, kas atspoguļo koncepciju un nodrošina pievienoto vērtību, vērienīgumu
un skaidri definētus mērķus. LVS bieži vien arī nav norādīts izmērāmā veidā,
kas neļauj reāli novērtēt, kādā apmērā tas ir sasniegts. LVS noteikšanā izvirzītie
augstie mērķi, ja tādi ir, bieži vien paliek ieceres līmenī. Atsevišķos gadījumos dalībvalstis nav
sistemātiski pamatojušās uz esošajiem ES tiesību aktiem un RJK standartiem. Tas
varētu būt saistīts ar faktu, ka ne visiem ir pilnīgi skaidra JSPD saistība ar
citiem attiecīgajiem tiesību aktiem. Taču lielākoties noteiktas dalībvalstis ir
ievērojušas izvēles pieeju, tādējādi tikai daļēji ņemot vērā spēkā esošos
noteikumus, mērķus un robežvērtības. Ja šobrīd noteiktais LVS paliktu
nemainīgs, mūsu okeānu kvalitāti tas uzlabotu pavisam nedaudz. Tādus pašus secinājumus var attiecināt arī uz
mērķiem, kas noteikti saskaņā ar JSPD 10. pantu. Dalībvalstis ir
noteikušas daudzus un dažādus mērķus, kuri atšķiras pēc apjoma un specifikas.
Taču visbūtiskākais ir tas, ka noteiktie mērķi vides jomā dažkārt nav
pietiekami, lai sasniegtu labu vides stāvokli. (3)
Konsekvence Vēl viens svarīgs faktors ir nekonsekventā direktīvas
īstenošana dalībvalstīs. Jo īpaši nav konstatēta loģiska saikne starp sākotnējo
novērtējumu (sākumpunkts), LVS noteikšanu (galamērķis) un mērķiem (uzdevumi,
kas jāveic, lai sasniegtu mērķi, sākot ar sākumpunktu). Dažas dalībvalstis nav
skaidri nošķīrušas LVS noteikšanu no pašiem mērķiem vai arī mērķu izstrādē nav
ņēmušas vērā sākotnējo novērtējumu, visaptverošu, holistisku procesu pārvēršot
par daudzu nesaistītu ziņojumu iesniegšanu. (4)
Saskaņotība ES jūras ūdeņu aizsardzībā RJK ietvaros ir
izveidota laba reģionālā sadarbība. Visās RJK ir veikts ievērojams ieguldījums,
lai īstenotu ekosistēmisko pieeju un veicinātu JSPD īstenošanu. Diemžēl
dalībvalstis reģionālās sadarbības rezultātus savās jūras stratēģijās iekļauj
atšķirīgi. Dažkārt RJK ietvaros veiktā darba rezultāti ir gūti novēloti, bet
gadījumos, kad tie gūti laikus, tas ne vienmēr ir iekļauts valstu ziņojumos. Tā rezultātā ES, kā arī viena jūras reģiona
vai apakšreģiona līmenī trūkst saskaņotības (JSPD 3. panta 5. punkta
b) apakšpunkts un 5. panta 2. punkts). Lai arī saskaņotības
līmenis ES valstīs ir atšķirīgs un dažos reģionos un atsevišķiem
raksturlielumiem ir pat augsts, vispārējais līmenis ir viduvējs vai pat zems.
Dalībvalstīs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu reģionā ir visaugstākais saskaņotības
līmenis (kaut gan ir iespējams veikt ievērojamus uzlabojumus), savukārt
Vidusjūras un jo īpaši Melnās jūras reģionā saskaņotības līmenis ir viszemākais
(lai arī Melnās jūras reģionu bija iespējams novērtēt tikai daļēji). Tas nozīmē, ka ES nav vienotas izpratnes par
LVS pat (apakš)reģionu līmenī. Visā ES LVS ir definēts 20 dažādos veidos,
kas nozīmē, ka mērķi nav ne kopīgi, ne salīdzināmi. 4. Ieteikumi un turpmākā rīcība JSPD īstenošanas pirmā posma analīze skaidri
apliecina, ka ir nepieciešams mērķtiecīgāk virzīties uz priekšu, lai jūras
vides aizsardzībā izvairītos no nepietiekamas, neefektīvas, nepilnīgas un
nevajadzīgi dārgas pieejas. Dalībvalstu ziņojumu salīdzināmības pakāpe ir
zema, kas sarežģī koordinētu rīcību un analīzi. Tādēļ būs grūti ne tikai
sasniegt LVS līdz 2020. gadam, bet pat noskaidrot, cik atlicis līdz mērķa
sasniegšanai. Tas arī neļaus ekonomikas dalībniekiem nodrošināt vienlīdzīgus
konkurences apstākļus ES un tās jūras reģionos. Tas apdraud svarīgu resursu
pamatu, bez kura jūras nozaru izaugsme ilgtermiņā nebūs ilgtspējīga. Tagad ir parādījusies iespēja uzlabot šo
situāciju pirms monitoringa programmu un pasākumu programmu izstrādes,
attiecīgi 2014. un 2015. gadā. Ja tās tiks koordinētas vai izstrādātas
kopīgi visās dalībvalstīs, tās nodrošinās labākus rezultātus par zemākām
izmaksām. (1)
Līdz šim gūtās atziņas Gaidot pašreizējā novērtējuma rezultātus,
Komisija un dalībvalstis jau ir guvušas vairākas atziņas, kuras ir pārvērstas
konkrētās iniciatīvās: –
JSPD Kopējā īstenošanas stratēģija[9] ir pielāgota jaunām
grūtībām, un kopā ar dalībvalstīm, RJK un citiem būtiskiem dalībniekiem ir
izstrādāta jauna JSPD īstenošanas darba programma 2014.–2018. gadam[10]. Kopīgajā programmā ir
apzināti galvenie starpposmu mērķi, stiprināta sadarbība ar RJK un paredzēta
norādījumu izstrāde ar mērķi uzlabot kopējo izpratni par JSPD prasībām; –
papildu īstenošanas atbalsts dalībvalstīm pieejams
pielāgotos un praktiskos projektos, kurus finansē saskaņā ar ES integrētās
jūrniecības politiku. Šie projekti ir paredzēti, piemēram, lai uzlabotu
direktīvas īstenošanu Vidusjūras un Melnās jūras reģionā; –
ir veikti pasākumi, lai pilnveidotu un vienkāršotu
dalībvalstu ziņošanas pienākumus, kā arī lai izmantotu esošos ziņojumus saskaņā
ar atbilstošajiem tiesību aktiem, ievērojot principu „ziņo vienreiz, izmanto
daudzreiz”. (2)
Turpmākā rīcība Neskatoties uz jau gūtajām atziņām, pašreizējā
īstenošanas cikla ietvaros un pirms atkārtotas ziņojumu iesniegšanas
2018. gadā vēl ir daudz vairāk jāpanāk. Tam būs vajadzīgas ne tikai vairākas
īpašas darbības un augstāki mērķi, bet arī atšķirīgs domāšanas veids attiecībā
uz to, kā īstenot JSPD, lai novērstu apzinātās nepilnības. Īstermiņā un saskaņā ar JSPD 12. pantu ir
svarīgi nodrošināt, ka tiek izmantoti līdz šim vispozitīvākie īstenošanas
aspekti un ka apzinātie trūkumi negatīvi neietekmē JSPD turpmāko īstenošanu.
Lai to izdarītu, dalībvalstīm ātri un nopietni jāizvērtē turpmāk minētie
ieteikumi, tostarp sagatavojot monitoringa programmas un pasākumu programmas.
Jo īpaši dalībvalstīm vajadzētu: –
izmantot monitoringa programmas, lai novērstu
sākotnējā novērtējumā apzinātās nepilnības un trūkumus; –
kā minimālās prasības sistemātiski izmantot standartus,
kuri noteikti ES tiesību aktos (piemēram, kopējā zivsaimniecības politikā,
Ūdens pamatdirektīvā, Dzīvotņu direktīvā u. c., kā arī iecerētajā direktīvā
par jūras telpisko plānošanu
(JTP) un integrēto piekrastes pārvaldību (IPP)[11], tiklīdz
tā stāsies spēkā). Ja šādu standartu nav, dalībvalstīm vajadzētu
izmantot reģionam raksturīgus kopējus rādītājus, kurus izstrādājušas attiecīgās
RJK savās monitoringa programmās un pasākumu programmās; –
gatavojot monitoringa un pasākumu programmas,
pārskatīt un, ja iespējams, atjaunināt savas LVS definīcijas un mērķus, lai
nodrošinātu konsekventu pieeju reģionos un starp tiem un dažādiem
nosacījumiem; Papildus, ja Komisija ir atklājusi nepilnības,
dalībvalstīm cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2018. gadam
vajadzētu ievērojami uzlabot LVS definīciju kvalitāti un saskaņotību, to
sākotnējos novērtējumus un mērķus vides jomā, lai nodrošinātu labākus
rezultātus īstenošanas otrajā posmā. Jo īpaši būtu jāveic šādas darbības: –
līdz 2015. gadam jāpārskata, jānostiprina un
jāuzlabo spēkā esošais LVS lēmums 2010/477/ES ar mērķi noteikt skaidrākus,
vienkāršākus, koncentrētākus, saskaņotākus un salīdzināmākus LVS kritērijus un
metodikas standartus. Šis pārskats varētu tikt iekļauts LVS novērtējumā kā
klimata pārmaiņu ietekmes faktors[12];
–
jāpārskata JSPD III pielikums un, ja
nepieciešams, jāizlabo un jāizstrādā īpaši norādījumi, lai nodrošinātu
saskaņotāku un konsekventāku pieeju novērtējumiem nākamajā īstenošanas posmā; jāīsteno mūsdienīga un
efektīva ES (EEZ) un RJK datu un informācijas kopīgošanas sistēma („WISE-Marine”),
pilnībā izmantojot pašreizējās attīstības sniegtās priekšrocības, lai ar
iniciatīvu „Zināšanas par jūru 2020” uzlabotu jūras datu pieejamību un
savstarpējo izmantojamību; –
sistemātiski jāizmanto novērtējumi, kurus
izstrādājušas dalībvalstis saistībā ar citiem būtiskiem ES tiesību aktiem vai
saskaņā ar RJK, sagatavošanās darbus uzsākot nekavējoties; –
jāizstrādā rīcības plāni, kas tiek koordinēti
(apakš)reģionu līmenī, lai ne vēlāk kā līdz 2018. gadam novērstu apzinātās
nepilnības[13]. Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi ir tas, ka reģionālajai
sadarbībai ir jābūt pašā JSPD īstenošanas pamatā un jāietekmē īstenošanas
process valstu līmenī, nevis otrādi. Reģionālā līmenī RJK kontekstā Komisijai
un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar citām līgumslēdzējām pusēm, lai veicinātu turpmāku
koordināciju reģionu vai apakšreģionu līmenī, ņemot vērā, ka katrai RJK ir sava
specifika. Pēc tam dalībvalstīm būtu sistemātiski jāizmanto šie rezultāti
īstenošanas procesā valstu līmenī. Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu turpināt
diskusiju par to, kā visveiksmīgāk sekmēt reģionālo sadarbību un turpināt
stiprināt sadarbību ar RJK, jo īpaši tādēļ, lai vēl vairāk vienādotu darba
programmas. Šo ieteikumu mērķis ir nodrošināt skaidru satvaru
JSPD īstenošanā izmantojamās sadarbības pieejas pakāpeniskai uzlabošanai, nosakot
pakāpeniski īstenojamus pasākumus un sasniedzamus mērķus visos attiecīgajos
līmeņos. Ja īstenošana būs notikusi pilnībā un pietiekami ātri, šādā veidā jau
krietni vien pirms 2018. gada būs ieviestas nepieciešamās politikas
izmaiņas un būs uzlabots veids, kādā mēs kopīgi strādājam pie mūsu okeānu un
jūru aizsardzības atlikušajā īsajā laika posmā līdz 2020. gadam. Pasākumu programmu ziņojuma ietvaros Eiropas
Komisija 2016. gadā plāno pārskatīt[14],
vai iepriekš aprakstītā kopīgā pieeja ir ieviesta un ir devusi rezultātus, kā
arī to, vai ir nepieciešama papildu rīcība, lai nodrošinātu pienācīgu JSPD
īstenošanu. Šīs pieejas pamatelementi ir LVS lēmuma pārskatīšana
2015. gadā un reģionu sadarbības stiprināšana. Paralēli tam Eiropas
Komisija var izmantot iespēju uzsākt turpmākas pārkāpumu procedūras, lai
nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pienācīgu JSPD īstenošanu. 5. Noslēgums Cilvēka darbība arvien vairāk ietekmē ļoti
trauslās ES jūras ekosistēmas. Īstenot JSPD un ekosistēmisko pieeju pārvērst
zinātniski pamatotā jūras vides realitātē, vienlaikus sadarbojoties ar ES
kaimiņvalstīm, ir ļoti grūts, taču svarīgs uzdevums. JSPD īstenošanas pirmajā
posmā Eiropas, reģionālā un valstu līmenī ir noteikti svarīgi starpposmu mērķi,
kas apliecina būtiskus centienus. Tomēr ES joprojām ir ļoti tālu no veselīgiem
okeāniem un jūrām. Šā mērķa sasniegšanai līdz 2020. gadam, kas ir mazāk
nekā pēc septiņiem gadiem, ir nepieciešami jauni un pastiprināti pasākumi, kā
arī ātras un svarīgas pārmaiņas dalībvalstu, Eiropas Komisijas, RJK un citu būtisku
organizāciju savstarpējā sadarbībā, koncentrējoties uz vienotu rīcību un
plānošanu, kā arī politikas saskaņotību dažādās nozarēs. Monitoringa programmu
un pasākumu programmu labāka koordinēšana, noteiktāka reģionālā sadarbība un
skaidrāka izpratne par visu iesaistīto pušu lomām, atbildību un pienākumiem
veicinās izmaksu ziņā izdevīgāku un efektīvāku jūras vides aizsardzību, kā arī
ļaus pilnībā īstenot ES tiesisko regulējumu, kurš attiecas uz piesārņojumu no
sauszemes avotiem, un sistemātiskākus centienus izveidot integrētu piekrastes
zonas pārvaldību. Šīs darbības ir nepieciešamais minimums, ja ES vēlas
veiksmīgi īstenot JSPD, aizsargāt savus okeānus un jūras un nodrošināt, ka tās
jūras ūdeņi ir ilgtspējīgs izaugsmes avots nākamajām paaudzēm. [1] Sk. Komisijas dienestu darba dokumentu „Pirmie soļi
Jūras stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā — novērtējums saskaņā ar
Direktīvas 2008/56/EK 12. pantu” par pašreizējo situāciju
saistībā ar dalībvalstu ziņojumiem. Saskaņā ar JSPD dalībvalstīm bez krasta
līnijas ziņojums nav jāiesniedz. [2] Saskaņā ar Jūras stratēģijas pamatdirektīvas
12. pantu. [3] Komisijas dienestu darba dokuments „Pirmie soļi Jūras
stratēģijas pamatdirektīvas īstenošanā — novērtējums saskaņā ar
Direktīvas 2008/56/EK 12. pantu”. [4] Komisijas paziņojums Padomei par apspriešanos par zvejas
iespējām 2014. gadam, COM(2013) 319 final. [5] Saskaņā ar JSPD 12. pantu: „Pamatojoties uz visu
atbilstīgi 9. panta 2. punktam, 10. panta 2. punktam un
11. panta 3. punktam paziņoto informāciju par katru jūras reģionu vai
apakšreģionu, Komisija attiecībā uz katru dalībvalsti novērtē, vai katras
dalībvalsts paziņotās informācijas elementi veido piemērotu sistēmu, lai
atbilstu šīs direktīvas prasībām, un var lūgt attiecīgajai dalībvalstij sniegt
jebkādu papildu informāciju, kas ir pieejama un vajadzīga. Sagatavojot šos
novērtējumus, Komisija ņem vērā šādu sistēmu saskaņotību katrā jūras reģionā
vai apakšreģionā un visā Kopienā”. [6] Sk. dienestu darba dokumentu, turpat. [7] JSPD 3. panta 5. punkts. [8] Eiropas Komisija ir saņēmusi informāciju par JSPD
19. pantā noteiktajiem sabiedriskās apspriešanas procesiem no
17 dalībvalstīm. Plašāka informācija pieejama dienestu darba dokumentā. [9] Direktīvā ir noteikts detalizēts un koordinēts
dalībvalstu ieguldījums. Lai veicinātu šo darbu, dalībvalstis un Eiropas
Komisija ir izveidojušas neformālu koordinēšanas programmu — Kopējo
īstenošanas stratēģiju (KĪS). [10] Saskaņotā Darba programma KĪS ietvaros: http://ec.europa.eu/environment/marine/eu-coast-and-marine-policy/implementation/index_en.htm [11] Priekšlikums direktīvai, ar ko izveido jūras telpiskās
plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības satvaru, COM(2013) 133 final. [12] Kā noteikts SWD(2013) 133 final (daļa no „ES
stratēģijas par pielāgošanos klimata pārmaiņām”). [13] Šos rīcības plānus varētu balstīt uz Strukturētas
īstenošanas un informācijas sistēmas pieeju, un tajos varētu noteikt dažādus
pasākumus, kas jāievieš dalībvalstīm, lai uzlabotu īstenošanas gaitu (sk.
COM(2012) 95). [14] JSPD 16. pants.