5.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 170/68

1.1.

EESK jau vairāk nekā divdesmit gadus aicina Kopienas līmenī ieviest kolektīvās tiesiskās aizsardzības instrumentus, kas kolektīvo tiesību aizskāruma gadījumā ļauj īstenot efektīvu tiesisko aizsardzību. Kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem jābūt pieejamiem visās jomās, kurās iedzīvotāju intereses aizsargā ES tiesību normas, vienlaikus ievērojot dalībvalstu atšķirīgās tiesiskās tradīcijas.

1.2.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija visbeidzot ir uzņēmusies iniciatīvu un aicina dalībvalstis ieviest kolektīvās tiesiskās aizsardzības valsts līmeņa sistēmas, par pamatu izmantojot vienotus Eiropas principus. Šāda iniciatīva bija jāīsteno jau sen. Kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismi arī atbilst iedzīvotāju un godprātīgi un likumīgi darbojošos uzņēmumu interesēm. Tie aizsargā ekonomiku pret negodīgu konkurenci un stiprina iedzīvotāju uzticēšanos tautsaimniecībai.

1.3.

Komiteja pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija nav iesniegusi priekšlikumu direktīvai. Vienkāršs paziņojums un ieteikums nav pietiekami efektīvi instrumenti, lai panāktu vajadzīgo vienoto īstenošanu dalībvalstīs. Tāpēc EESK aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu direktīvai. Kolektīvā prasība ir vienīgais instruments, kurš Eiropas Savienībā var nodrošināt pilnībā iedarbīgu iespēju īstenot tiesību aizsardzību.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas centienus izmantot līdzsvarotu pieeju, saskaņā ar kuru iecerēts nodrošināt pušu svarīgākās procesuālās tiesības un novērst nepamatotu prasību iesniegšanu. EESK atbalsta arī Eiropas Komisijas ieceri paredzēt kā kolektīvas aizlieguma prasības, tā arī prasības par zaudējumu atlīdzināšanu. Būtu jāizvērtē kolektīvo prasību iespēju paplašināšana.

1.5.

Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas noraidošo attieksmi pret ASV darbojošos kolektīvo prasību (“class action”) modeli. Kolektīvās prasības Eiropas tiesību sistēmas ietvaros nedrīkst kļūt par ASV parauga kolektīvajām prasībām. Šim nolūkam Eiropas Komisijas paredzētie nodrošinājuma pasākumi ir atbilstoši un piemēroti. Pamatoti tiek noraidīti no lietas sekmīga iznākuma atkarīgi honorāri advokātiem, kas rada stimulu tiesvedības procesiem, un iespēja prasīt sodoša rakstura atlīdzību. Noteikumi attiecībā uz prasītāju piekļuvi un izmaksu segšanu ir jāpārskata saskaņā ar tiesas pieejamības principu.

1.6.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka personām jādod iespēja ar iestāšanās (opt-in) procedūru pievienoties kolektīvu strīdu izskatīšanai. Komiteja tomēr arī uzskata, ka ir gadījumi, kad priekšrocības ir izstāšanās (opt-out) procedūrai. Jo īpaši gadījumos, kad ir daudz personu, kam nodarīts kaitējums, bet šis kaitējums ir ļoti mazs, var būt lietderīgi prasībā iesaistīt visas cietušās personas. Nav skaidrs, vai Eiropas Komisija šādos gadījumos izstāšanās procedūru uzskata par juridiski pieļaujamu. Tāpēc EESK aicina Komisiju precizēt priekšlikumu. Komiteja arī iesaka ieviest centralizētu Eiropas prasību reģistru potenciālo prasītāju informēšanai.

1.7.

EESK vienmēr uzsvērusi strīdu ārpustiesas risināšanas potenciālu. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisija izvēlēto pieeju, proti, šādas procedūras paredzēt kā papildinošu un pusēm brīvprātīgu papildu instrumentu un paredzēt tiesnesim uzdevumu sekmēt strīda ārpustiesas risināšanu.

1.8.

Komisija iesaka paredzēt īpašas kolīziju normas kolektīvās tiesiskās aizsardzības prasībām. Noteikumi attiecībā uz kolektīvās prasības finansēšanu būtu jāpapildina. Bezpeļņas organizāciju finansiālajam riskam jābūt pārredzamam. Šim nolūkam pastāv tiesiskais regulējums dalībvalstīs.

2.1.

Paziņojumā Eiropas Komisija apkopo 2011. gadā rīkotās apspriešanas par tematu “Virzība uz saskaņotu Eiropas pieeju kolektīvai tiesiskajai aizsardzībai” rezultātus (1). Komisija arī dara zināmu savu viedokli par svarīgākajiem kolektīvās tiesiskās aizsardzības jautājumiem. Vienlaikus ar minēto dokumentu publicētajā ieteikumā (2) Komisija aicina dalībvalstis ieviest valsts līmeņa kolektīvās tiesiskās aizsardzības sistēmas, par pamatu izmantojot vienotus Eiropas principus. Dalībvalstīm pamatprincipi valsts līmeņa sistēmās jāiekļauj divu gadu laikā. Pēc četriem gadiem Eiropas Komisija pārbaudīs, vai vēlams ierosināt vēl kādu tiesību aktu izstrādi.

2.2.

Valsts līmeņa tiesiskās aizsardzības mehānismiem jābūt pieejamiem tajās jomās, kurās iedzīvotāju un uzņēmumu tiesības aizsargā ES tiesību normas. Eiropas Komisija vēlas uzlabot tiesību aizsardzības iespējas, vienlaikus ari īstenojot piemērotus pasākumus, lai nepieļautu ļaunprātīgu tiesāšanos.

3.1.

Lai arī viedoklis diskusijās ne vienmēr bijis viennozīmīgs, EESK jau vairāk nekā 20 gadus aicina Kopienas līmenī ieviest kolektīvās tiesiskās aizsardzības instrumentus, kas ir vienīgais efektīvas tiesiskās aizsardzības mehānisms kolektīvu tiesību aizskāruma gadījumā (3). Tiesu iestāžu viegla pieejamība ir viena no Eiropas Pamattiesību hartā nostiprinātajām pilsoņu pamattiesībām. Kolektīvās tiesību aizsardzības mehānismiem jābūt pieejamiem jo īpaši ES pilsoņiem, kā arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem masveida un izkliedētu zaudējumu gadījumā, kad izmaksu risks var nebūt proporcionāls nodarītajiem zaudējumiem. Tie ietver daudzas jomas, tostarp patērētāju aizsardzību, konkurenci, vides aizsardzību, datu aizsardzību. Tikai tā var īstenot Pamattiesību hartas 47. panta pirmajā daļā nostiprinātās tiesības.

3.2.

Ņemot vērā iepriekšminēto, EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas uzsākto iniciatīvu, lai arī Komiteja būtu vēlējusies būtiski ātrāku, savlaicīgāku un juridisko instrumentu izvēles ziņā mērķtiecīgāku rīcību. Tā kā jau kopš 1985. gada Eiropā notiek diskusijas par kolektīvo tiesību īstenošanu tiesā, konkrēti lēmumi bija jāpieņem jau sen (4).

3.3.

EESK ar nožēlu secina, ka direktīvu kā juridisko instrumentu Eiropas Komisija izvēlējusies tikai konkurences tiesību jomā (5). EESK vienmēr uzsvērusi, ka ieteikums nav piemērots, lai panāktu vajadzīgo efektīvo un vienoto īstenošanu dalībvalstīs (6). Ņemot vērā, ka procedūras dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgas, saskaņošanu minimālā līmenī varētu nodrošināt tikai ar direktīvu, tajā pat laikā dalībvalstīm atstājot pietiekamu rīcības brīvību, kas vajadzīga valstu tiesību sistēmu īpatnību ievērošanai. Tāpēc EESK aicina Komisiju pēc iespējas drīzākā laikā iesniegt priekšlikumu direktīvai.

3.4.

Atzinīgi vērtējams tas, ka Eiropas Komisija izmanto horizontālu pieeju. EESK jau iepriekš paudusi viedokli, ka tādas politikas jomas kā patērētāju tiesību aizsardzība, iekšējais tirgus un konkurences politika ir cieši saistītas (7). Iniciatīvām tiesiskās aizsardzības instrumentu vieglākai izmantošanai jābūt labāk koordinētām, lai izvairītos no regulējuma nevajadzīgas pārklāšanās. Minētā iemesla dēļ EESK atzinīgi vērtē to, ka ieteikumu un priekšlikumu direktīvai konkurences tiesību jomā Eiropas Komisija uzskata par vienotu paketi (8).

3.5.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas līdzsvarotu pieeju, saskaņā ar kuru iecerēts nodrošināt pušu svarīgākās procesuālās tiesības un novērst nepamatotu prasību iesniegšanu, vienlaicīgi atzīstot valstu atšķirīgās tiesiskās tradīcijas.

3.6.

EESK vienmēr aicinājusi gādāt par efektīvu aizsardzību pret ļaunprātīgu tiesāšanos. Tāpēc EESK ļoti atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas noraidošo attieksmi pret ASV tiesību sistēmā paredzētajām kolektīvajām prasībām (“class action”). Komiteja vienmēr uzsvērusi, ka Eiropas tiesību sistēmā atzītas kolektīvās prasības nedrīkst pielīdzināt ASV pazīstamajām kolektīvajām prasībām (9). Šā iemesla dēļ EESK vienmēr aicinājusi nepieļaut no lietas sekmīga iznākuma atkarīgus honorārus un nosacījumus, kas saistīti ar finansiāliem stimuliem trešām personām (10). Šie aicinājumi ieteikumos ir ņemti vērā.

3.7.

Eiropas Komisija turklāt pamatoti norāda, ka kolektīvu prasību par zaudējumu piedziņu mērķim jābūt tādu zaudējumu atlīdzināšanai, par kuriem ir pierādījumi, ka tie radušies no Savienības tiesību aizskāruma. Sodīšanas un atturēšanas funkcijas būtu īstenojamas ar publisko tiesību instrumentu palīdzību.

3.8.

EESK tomēr pauž nožēlu, ka Eiropas Komisija nav izteikusi priekšlikumus par jurisdikciju un par piemērojamo tiesību izvēli. Līdz ar to var rasties situācija, ka pārrobežu strīdos tiesa var piemērot atšķirīgus zaudējumu atlīdzināšanas noteikumus. Nevar izslēgt arī lietas piekritību vairākām tiesām un līdz ar to radīt izdevīgākās tiesas meklēšanas risku.

4.1.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumos paredzēta kā aizlieguma prasība, tā arī zaudējumu atlīdzināšanas prasība masveida kaitējuma gadījumā. Šajā ziņā kā pozitīvs aspekts jāuzsver arī tas, ka Komisijas apsvērumi nepārprotami attiecas gan uz nelieliem, gan apjomīgiem prasījumiem.

4.1.2.

Neatkarīgi no iepriekšminētā no patērētāju aizsardzības viedokļa varētu apšaubīt, vai ir lietderīgi aprobežoties tikai ar aizlieguma prasību un zaudējumu atlīdzināšanas prasību. Iespējams, ka būtu vēlams paredzēt arī citus kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismus gadījumiem, kad divas vai vairākas personas cietušas no vienas un tās pašas ES tiesību normām neatbilstošas prettiesiskas darbības. Šeit varētu apsvērt prasību par juridiska fakta konstatēšanu; apstrīdēšanas prasību, pamatojoties uz kļūdu; vai prasību, kas izriet no garantijas tiesībām. Tas Komisijai būtu jāņem vērā.

4.2.1.

EESK jau agrākos atzinumos uzsvērusi tiesnešu būtisko lomu kolektīvās tiesiskās aizsardzības procesā (11). Ar gandarījumu jāsecina, ka Komisija šādam viedoklim piekrīt. Tieneša savlaicīga pārbaude par to, vai prasība nav acīmredzami nepamatota, ir svarīgs instruments, lai nepieļautu kolektīvu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu ļaunprātīgu izmantošanu.

4.2.2.

Ciktāl kompetentās iestādes ir pilnvarotas noteikt ES tiesību aktu pārkāpumu, privātās sūdzības celšana būtu pieļaujama ne tikai pēc, bet arī pirms šā procesa pabeigšanas. Ilgstošs tiesvedības process var novest pie izvairīšanās no tiesiskās aizsardzības. Šajā sakarā būtu jāpastiprina tiesneša loma tiesvedības ilguma noteikšanā.

4.3.

Tiesības celt prasību. Lai nepieļautu ļaunprātīgu tiesāšanos, būtu jāievieš nepārprotami un skaidri kritēriji, precizējot pārstāvības struktūru tiesības celt prasību. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija noteikusi minimālās prasības struktūrām, kas vēlas pārstāvēt no tiesību aizskāruma cietušās personas. Pieeja, saskaņā ar kuru pārstāvību drīkst uzņemties bezpeļņas organizācijas un saskaņā ar kuru nav pieļaujami nekādi interešu konflikti, atzīstama par pareizu. Nelietderīgi un nepieņemami ir tas, ka minimālās prasības tiek attiecinātas arī uz tādiem jautājumiem kā pietiekami finansiālie un personāla resursi, kā arī juridiskās zināšanas. Rodas jautājums, pēc kādiem kritērijiem atbilstība minētajām prasībām būtu vērtējama konkrētos gadījumos. Šajā sakarā būtu vajadzīgs padziļināts izvērtējums. Jaunākās likumdošanas norises dalībvalstīs šajā ziņā var dot labu impulsu.

4.4.

Zaudējumu pilnīga atlīdzināšana. Ļoti svarīgi, lai no tiesību aizskāruma cietušajām personām tiktu atlīdzināta nodarīto zaudējumu reālā vērtība pilnā apmērā (12). Komisijas ieteikumos šis pamatprincips ir ņemts vērā. Šajā sakarā atzinīgi vērtējams arī tas, ka paredzēts nepieļaut no lietas sekmīga iznākuma atkarīgus honorārus advokātiem, kas samazinātu prasītājam izmaksājamās kompensācijas apjomu (13).

4.5.1.

EESK savā 2008. gada 14. februāra atzinumā (14) izsmeļoši raksturojusi kolektīvo prasību, kurās izmantota iestāšanās vai izstāšanās procedūra, priekšrocības un trūkumus. Minētajā un vēlāk pieņemtajos atzinumos Komiteja paudusi atbalstu kombinētai sistēmai, kurā apvienotas abu procedūru priekšrocības (15).

4.5.2.

Personām jābūt tiesībām ar iestāšanās procedūru pievienoties kolektīvu strīdu izskatīšanai, nevis vienkārši jāpieņem, ka tās kļūst par prasītājām, ja vien nav paziņojušas par pretējo (izstāšanās procedūra) (16). EESK tomēr arī uzskata, ka ir gadījumi, kad priekšrocības ir izstāšanās procedūrai. Jo īpaši gadījumos, kad ir daudz personu, kam nodarīts kaitējums, bet šis kaitējums ir ļoti mazs, var būt lietderīgi prasībā iesaistīt visas cietušās personas (17).

4.5.3.

Prasītājam šādā procedūrā jābūt pietiekami kvalificētai pārstāvības struktūrai, kā tas paredzēts Komisijas ieteikumā.

4.5.4.

Nav skaidrs, vai Komisija šādos gadījumos izstāšanās procedūru uzskata par juridiski pieļaujamu. Tā aprobežojas ar vispārēju norādi, ka izņēmumi no iestāšanās principa piemērošanas pieļaujami [tikai], ja tas pamatojams ar pienācīgas tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu. Diemžēl Komisija nepaskaidro, tieši kad tas būtu pieļaujams. Tāpēc EESK aicina Komisiju precizēt priekšlikumu (18).

4.6.

Informācija par kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem. EESK pauž nožēlu, ka ieteikumā nav paredzēts Eiropas līmeņa elektronisks prasību reģistrs potenciālo prasītāju informēšanai un apzināšanai. Šāda reģistra, kuram varētu piekļūt cietušās personas no visas Eiropas Savienības, izmantošana būtu finansiāli izdevīga un efektīva (19) un palīdzētu ES pilsoņiem un uzņēmumiem izmantot savas tiesības.

4.7.

Alternatīvi kolektīvās strīdu izšķiršanas mehānismi. Kolektīvās strīdu izšķiršanas ārpustiesas mehānismi var būt lietderīga papildu iespēja strīdu izšķiršanai (20). EESK vienmēr uzsvērusi attiecīgu procesu potenciālu (21). Tāpēc Komiteja atzinīgi vērtē izvēlēto pieeju, proti, šādas procedūras paredzēt kā papildinošu un pusēm brīvprātīgu papildu instrumentu. Tāpat arī obligāti jānosaka, ka laikā, kamēr notiek strīdu izskatīšana ārpustiesas kārtībā, nav pieļaujama noilguma termiņu notecēšana. Komisijai šis jautājums būtu jāprecizē tāpat, kā tā darījusi secīgu kolektīvo prasību gadījumā.

4.8.

Secīgas kolektīvās prasības. Jomās, kurās īsteno publisko tiesisko aizsardzību, piemēram, konkurences uzraudzībā, atbilstība tiesību aktu prasībām efektīvi jānodrošina attiecīgām iestādēm, turklāt vienlaikus arī jāuzlabo personu, kuras cietušas no ES tiesību aktu pārkāpuma, iespējas saņemt atlīdzību par nodarīto kaitējumu (22). Eiropas Komisijas priekšlikums šajā ziņā uzskatāms par līdzsvarotu, jo paredzēts, ka līdz iestāžu uzsākto procesu pabeigšanai noilguma termiņu notecēšana nav pieļaujama, jo tas neatbilst cietušo interesēm.

4.9.1.

Jābūt nodrošinātai iespējai iesniegt pamatotu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, turklāt šādas tiesības nedrīkst ierobežot augstas tiesvedības izmaksas. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas dalībvalstīm izvirzīto prasību nepieļaut, lai kolektīvās tiesiskās aizsardzības process būtu pārlieku dārgs.

4.9.2.

Tomēr Komisijai vēl būtu jāprecizē viedoklis šajā jautājumā. Bezpeļņas pārstāvības organizācijām augsti tiesāšanās izdevumi un advokāta izmaksas var izrādīties nepārvarams šķērslis. Tas īpaši attiecināms uz gadījumiem, kad, zaudējot tiesas prāvu, šīm organizācijām būtu jāsedz tik lieli ekspertu pakalpojumu izdevumi, kas varētu apdraudēt to pastāvēšanu. Tāpēc būtu vēlams apsvērt tiesāšanās izdevumu apjoma ierobežošanu šādām bezpeļņas organizācijām tāpat, kā dažas dalībvalstis to jau izdarījušas darba un sociālo tiesību jomā. Ir nopietns pamats izvērtēt sistēmu, atbilstoši kurai no prettiesiski iegūtas peļņas ieturētu soda naudu varētu izmantot bezpeļņas organizāciju vajadzībām.

4.9.3.

EESK arī atbalsta lēmumu atļaut trešo personu finansējuma izmantošanu, ja tam ir attiecīgi priekšnoteikumi. Eiropas Komisijas uzskaitītie nosacījumi, tostarp finansējuma izcelsmes pārredzamība, ir piemēroti un atbilstoši, lai nepieļautu ļaunprātīgu tiesāšanos.