EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012SC0266
COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT SUMMARY OF THE IMPACT ASSESSMENT Accompanying the document Proposal for a Regulation of the European Parliament and the Council Establishing the European Voluntary Humanitarian Aid Corps
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu
/* SWD/2012/0266 final */
KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS IETEKMES NOVĒRTĒJUMA KOPSAVILKUMS Pavaddokuments dokumentam Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu /* SWD/2012/0266 final - 2012/ () */
Vispārīga
informācija un institucionālais konteksts Ar Lisabonas līgumu paredzēts
izveidot Eiropas Brīvprātīgo humānās
palīdzības korpusu (214. panta 5. punkts), lai ļautu
Eiropas jauniešiem sniegt ieguldījumu ES humānās palīdzības
pasākumos. Komisija
2010. gada novembrī pieņēma paziņojumu par
Brīvprātīgo korpusu. Padomes secinājumus un Eiropas
Parlamenta rakstisko deklarāciju pieņēma 2011. gadā.
Komisija ierosināja piešķirt 210 miljonus euro
Brīvprātīgo korpusam nākamajā daudzgadu finanšu
shēmā no 2014. līdz 2020. gadam. Apspriešanās
ar ieinteresētajām personām Ieinteresētās personas, tostarp
lielākās humānās palīdzības un
brīvprātīgo organizācijas un dalībvalstis, ir
nepārtraukti iesaistītas Brīvprātīgo korpusa izveidē
kopš 2010. gada sākuma. Informācija un pieredze tika iegūta
arī ārējos pētījumos/pārskatos, tematiskās
konferencēs un sabiedriskā apspriešanā tiešsaistē. Ieinteresētās personas
atkārtoti uzsvēra, ka ir nepieciešams izveidot uz pieprasījumu
un vajadzībām balstītu Brīvprātīgo korpusu, lai nodrošinātu
reālu ietekmi uz saņēmējiem iedzīvotājiem.
Brīvprātīgo korpusam būtu jārosina
brīvprātīgos paust vērtības, kas ir Eiropas projekta
pamatā, vienlaikus sniedzot humāno palīdzību un
pielāgojot brīvprātīgo darbu tendencei šajā
nozarē – paaugstināt profesionālismu. Dažas
ieinteresētās personas arī ierosināja nodalīt
mazāk kvalificētus jauniešus, nenosūtot tos uz humānās
palīdzības operācijām, kur ir drošības problēmas,
un pieredzējušus brīvprātīgos. Visbeidzot, tika
uzsvērts, cik svarīga ir vietējo uzņemošo organizāciju
spēja nodrošināt, ka brīvprātīgo ieguldījumam ir
ilgtspējīga ietekme uz uzņemošajām kopienām. Pamatojoties uz pārskatu un
apspriešanās iznākumu un lai izmēģinātu dažas no
iespējamajām turpmākā Brīvprātīgo korpusa
iezīmēm, Komisija uzsāka izmēģinājuma projektu
divās kārtās no 2011. līdz 2013. gadam. Pirmo
izmēģinājuma projektos gūto pieredzi izmantoja šajā
ietekmes novērtējumā. Problēmas
formulējums un subsidiaritāte Saskaņā ar jaunākajiem datiem
ES brīvprātīgo skaits pēdējo desmit gadu laikā
aizvien vairāk palielinās. Eirobarometra aptaujas
(2010. gads) liecina, ka solidaritāte un humānā
palīdzība eiropiešiem ir joma, kurā
brīvprātīgajam darbam ir vissvarīgākā
nozīme, un 88 % eiropiešu atbalsta Brīvprātīgo
humānās palīdzības korpusa izveidi. Lai arī
68 % iedzīvotāju ir dzirdējuši par ES finansējumu
humānajai palīdzībai, tikai 30 % eiropiešu par to
jūtas labi informēti. Turklāt, neraugoties uz
palielināto pieprasījumu pēc brīvprātīgo darba
trešās valstīs humānās palīdzības pasākumos,
lielākā daļa brīvprātīgo, kas nosūtīti
uz valstīm ārpus ES, ir iesaistīti ilgtermiņa
attīstības sadarbības projektos, nevis humānās
palīdzības pasākumos. Kaut gan jau eksistē vairākas
brīvprātīgo shēmas, aizvien ir būtiski trūkumi un
nepilnības, kas kavē brīvprātīgo shēmu
pilnīga potenciāla izmantošanu humānās palīdzības
pasākumos. Sistemātiskas un strukturētas ES pieejas
trūkums brīvprātīgo darbam, būtiskas
atšķirības brīvprātīgo darba attīstības
līmenī visās dalībvalstīs, kā arī
brīvprātīgo darba ierobežotā pamanāmība kavē
brīvprātīgo aktivitāšu pilnvērtīgu
attīstību ES un ierobežo to cilvēku, kas labprātīgi
vai dedzīgi vēlas sniegt ieguldījumu ES humānās
palīdzības pasākumos, iesaisti brīvprātīgo
darbā. Ir noteiktas
šādas specifiskas problēmas: i) strukturētas ES pieejas
trūkums brīvprātīgo darbam, tostarp būtiskas
atšķirības brīvprātīgo darba līmenī
katrā dalībvalstī; ii) vājā pamanāmība
attiecībā uz ES humānās palīdzības darbu un
solidaritāti ar grūtībās nonākušiem cilvēkiem,
kas nozīmē ierobežotu informētību eiropiešu vidū un
rada lielākas grūtības tiem, kas vēlas sniegt konkrētu
ieguldījumu humānajā palīdzībā, tajā
iesaistoties; iii) tādu saskaņotu apzināšanas un atlases
mehānismu trūkums, kuri konsekventi būtu jālieto visās
dalībvalstīs, kas tādējādi apgrūtina
brīvprātīgo nosūtīšanas saskaņošanu ar
pieprasījumu no organizācijām; iv) pietiekami
kvalificētu brīvprātīgo trūkums humānajai
palīdzībai, kas nozīmē, ka dažos apstākļos
mazāk pieredzējušas nosūtošās organizācijas
nosūta brīvprātīgos, kuriem trūkst minimālo
prasmju vai informācijas par humānās palīdzības
principiem; v) trūkumi, palielinot kapacitāti humānās
palīdzības pasākumiem aizvien biežāku un
apjomīgāku humanitāro krīžu un vērienīgākas
humānās palīdzības vajadzību dēļ, kas ir
iemesls, lai paaugstinātu kvalificētu brīvprātīgo
skaitu, ko nodarbina krīzes situācijās, kur vietējās
un starptautiskās palīdzības jaudas bieži vien ir
pārslogotas; vi) uzņemošās organizācijas
vājās spējas nodrošināt, ka brīvprātīgo
ieguldījumi paliekoši ietekmē saņēmējus. Iniciatīvas trūkums ES
mērogā liegtu iespēju atrisināt iepriekšminētos
jautājumus. Turklāt rīcības trūkums Savienības
mērogā nebūtu saderīgs ar Lisabonas līgumu, kas paredz
izveidot Brīvprātīgo korpusu. Mērķi Efektīvāk mobilizējot
brīvprātīgo kapacitāti ES, var nodrošināt
lietderīgu veidu, kā veidot ļoti pozitīvu ES tēlu
pasaulē. Tas var veicināt interesi par Eiropas projektiem, lai
atbalstītu humānās palīdzības pasākumus, tostarp
humāna rakstura civilās aizsardzības pasākumus, ne tikai
nosūtot vairāk brīvprātīgo, bet arī tos
labāk sagatavojot. Tas var pastiprināt ieguvumus
uzņemošajām kopienām un ietekmi uz pašiem
brīvprātīgajiem, attīstot īpašas prasmes, kas ir
svarīgas humānās palīdzības darba tirgū, kā
arī dzīvē noderīgas prasmes, piemēram, personisko izturību
un starpkultūru apziņu un izpratni. Tādējādi
Brīvprātīgā korpusa mērķis ir sniegt labumu
nosūtošajām organizācijām, kopienām, kurām tas
palīdz, brīvprātīgajiem un tādējādi ES kopumā.
Šie apsvērumi ir izteikti šādos mērķos. Vispārīgais mērķis ·
Paust ES humānās vērtības un
solidaritāti ar cilvēkiem, kam vajadzīga palīdzība,
veicinot efektīvu un pamanāmu Eiropas Brīvprātīgo
humānās palīdzības korpusu kā lielāku ES
ieguldījumu vispārējā kapacitātē, lai
reaģētu uz humanitārajām krīzēm. Konkrēti mērķi
Uzlabot Eiropas Savienības spējas nodrošināt
humāno palīdzību
Uzlabot brīvprātīgo prasmes un iemaņas un to
darba apstākļus
Veicināt ES humāno vērtību
pamanāmību
Veidot uzņemošo organizāciju spējas trešās
valstīs
Vairot saskanību/konsekvenci visās
dalībvalstīs, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iespējas
piedalīties humānās palīdzības pasākumos
Stiprināt brīvprātīgo apzināšanas un
atlases kritērijus
Darbības mērķis ·
Izveidot sistēmu Eiropas pilsoņu
kopīgiem ieguldījumiem ES humānās palīdzības
pasākumos (Lisabonas līgums, 214. panta 5. punkts). Politikas
varianti Ja netiks izveidots Brīvprātīgo
korpuss (ES līmenī netiek veikti jauni pasākumi), var
sagaidīt, ka brīvprātīgos iesaistīs galvenokārt
ilgtermiņa attīstības sadarbībā un atsevišķas
valsts brīvprātīgo shēmas un NVO turpinās
piemērot savas apzināšanas un atlases metodes. Šī situācija radītu neizmantotu
brīvprātīgo potenciālu humānās
palīdzības jomā arī tādēļ, ka NVO
kopienā un valstu valdībās trūkst spēju izstrādāt
un piedāvāt atbilstošas mācības. Šo iemeslu dēļ nosūtošās
organizācijas turpinātu nosūtīt
brīvprātīgos, kuriem ne vienmēr ir vajadzīgās
prasmes, nenodrošinot nosūtījuma darbaspēka kvalitāti vai
brīvprātīgo iesaistes faktisko ietekmi uz vietējām
kopienām. Ietekme uz uzņemošajām organizācijām un
vietējām kopienām arī būtu ierobežota un galu
galā būtu atkarīga no uzņemošās organizācijas
līdzekļiem, kas bieži vien ir ļoti niecīgi. Visbeidzot, ja ES mērogā netiktu
veikti jauni pasākumi, ES pamanāmība netiktu uzlabota.
Minēto iemeslu dēļ un ņemot vērā faktu, ka
Lisabonas līgums paredz izveidot Brīvprātīgo korpusu
(214. panta 5. punkts), turpmāk netiek apskatīts variants
"Es līmenī netiek veikti jauni pasākumi". Uzdevums ir izveidot korpusu tā, lai tas
nodrošinātu vislabākos iespējamos ieguvumus (efektivitāti)
ar optimālām izmaksām. Ir apzināti četri politikas
varianti, pakāpeniski apvienojot dažādus "moduļus"
(virkne pasākumu, kurus varētu atbalstīt). Pirmais variants
ietvertu 1) brīvprātīgo apzināšanas, atlases standartu
izstrādi, lai godīgā veidā nodrošinātu
piemērotāko brīvprātīgo ar pareizajām
prasmēm piesaisti un atlasi, kā arī 2) sertifikācijas
mehānismu izstrādi nosūtošajām organizācijām,
kuri sniegtu pārbaudītas liecības, ka sertificētās
organizācijas ievēro ES standartus. Papildus jau pirmajā variantā
ietvertajiem pasākumiem otrais variants ietvertu: 3) atbalstu
brīvprātīgo mācībām, izmantojot humānās
palīdzības organizāciju pieredzi, atziņas, kas gūtas
izmēģinājuma projektos, kā arī Komisijas mācībās,
kas organizētas civilās aizsardzības politikas ietvaros,
4) kvalificētu ES brīvprātīgo reģistra izveidi,
kas ir pieejami iesaistei humānās palīdzības
pasākumos, nodrošinot platformu piemērotu brīvprātīgo
kandidātu ātrai apzināšanai un uzlabotu pieeju
brīvprātīgo darba iespējām cilvēkiem visā
ES, kā arī 5) standartu un sertifikācijas mehānismu
izstrādi brīvprātīgo pārvaldībai
uzņemošajās organizācijās, lai nodrošinātu, ka
brīvprātīgo prasmes tiek pietiekami izmantotas par labu
vietējām kopienām. Trešais variants
papildinātu otrajā variantā ietvertos pasākumus: 6) ES
brīvprātīgo nosūtīšana uz trešām valstīm,
ietverot mazāk pieredzējušu brīvprātīgo
"nosūtīšanu mācību nolūkos" kā
daļu no mācībām, ka arī "parastā"
nosūtīšana humānās palīdzības projektos
(īpaši koncentrējoties uz novēršanu/sagatavotību un atjaunošanas
pasākumiem), 7) spēju veidošana uzņemošajās
organizācijās, lai atbalstītu tādu standartu
īstenošanu, kas izstrādāti saskaņā ar 5. moduli,
un uzlabotu uzņemšanas iespējas, kā arī 8) ES
humānās palīdzības brīvprātīgo tīkla
izveide ar interaktīva tīkla tīmekļa vietnes
starpniecību, ļaujot brīvprātīgajiem iesaistīties
bez to nosūtīšanas darbā. To īstenotu esoša
izpildaģentūra, kurai ir attiecīga pieredze ar
brīvprātīgo programmām, un to atbilstoši uzraudzītu
Komisija. Visbeidzot, ceturtais variants atbalstītu
to pašu pasākumu apvienojumu kā trešais variants (visi 8
moduļi), bet pieņemot, ka katru komponentu tieši pārvalda
Eiropas Komisija, tostarp atlasi, mācības un nosūtīšanu
darbā. Šāda pieeja brīvprātīgo nosūtīšanai
varētu tikt organizēta vairākos veidos, tostarp
i) piešķirot papildu cilvēkresursus Komisijas dienestos,
ii) izmantojot esošu izpildaģentūru īstenošanas
nolūkos (piemēram, Izglītības un kultūras ĞD
izpildaģentūru EACEA), iii) izveidojot jaunu
neatkarīgu ES Brīvprātīgo korpusa aģentūru.
Ņemot vērā sagaidāmās papildu
administratīvās izmaksas, ko radītu jaunas aģentūras
izveide pašreizējā ekonomikas situācijā, un iespējamo
dublēšanos ar esošajām iestādēm, šajā ietekmes
novērtējumā šis variants nav turpmāk izskatīts. Ietekmes
analīze Šajā ietekmes analīzē
novērtētas katra varianta galvenās iespējamās ietekmes
(arī ietekme uz dažādām iesaistītajām personām),
apjoms, kādā katrs variants nodrošina konkrēto mērķu
izpildi, kā arī īstenošanas izmaksu aplēses
(efektivitātes novērtējums), pieņemot, ka tiesiskais
regulējums tiks pieņemts pilnai īstenošanai no 2014. gada.
Īstenošanas izmaksu aplēses ietver arī pārvaldības
izmaksas, kuras tiek lēstas aptuveni 10 % apmērā no
kopējā budžeta, ja pasākumus pārvalda Komisija, turpretim,
ja pārvaldību uztic esošai izpildaģentūrai, izmaksas
būtu aptuveni 8 %. Pirmais variants Pirmais variants radītu
apstākļus brīvprātīgo atlases un mācību
procesu lielākai pārredzamībai un konsekvencei visās
dalībvalstīs un varētu iedrošināt nosūtošās organizācijas
saskaņot savas pieejas. Tomēr ietekme un sinerģijas ir
atkarīgas no standartu un sertifikācijas mehānismu
piemērošanas līmeņa visās organizācijās.
Attiecībā uz brīvprātīgajiem pirmais variants
galvenokārt ļautu brīvprātīgajiem savā CV norādīt
to, ka tie ir atlasīti/iesaistīti sertificētā
organizācijā, un nodrošinātu augstāku zināšanu līmeni
par to, ko sagaidīt no brīvprātīgo darba, iesaistoties
dažādās organizācijās. Ietekme uz ES pamanāmības
veicināšanu ārpus ES būtu ļoti ierobežota sakarā ar
to, ka šis variants neietver brīvprātīgo nosūtīšanu.
Tā paša iemesla dēļ rastos tikai iespējama netieša ietekme
uz vietējām kopienām un uzņemošajām
organizācijām. Tādējādi pirmajam variantam ir
ierobežota ietekme uz mērķiem, atkarībā no standartu
piemērošanas līmeņa un brīvprātīgo
organizāciju vēlēšanās parakstīties uz sertifikācijas
mehānismu. Pirmā varianta īstenošanas izmaksas
būtu aptuveni 3,5 miljoni euro laikposmā no 2014. līdz
2020. gadam. Otrais variants Tāpat kā pirmajā variantā,
otrais variants nodrošinātu apstākļus, lai iespējami
uzlabotu brīvprātīgo darbā pieņemšanas sistēmu.
Turklāt nosūtošajām organizācijām būtu pieeja
brīvprātīgajiem, kas ir piedalījušies visaptverošā
mācību programmā, kas savukārt uzlabotu darbā
nosūtāmo brīvprātīgo efektivitāti,
samazinātu pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības
risku un atvieglotu brīvprātīgo uzraudzību un vadību
uz vietas. Apmācītu brīvprātīgo reģistra izveide
palīdzētu arī darbā pieņemšanas
organizācijām apzināt piemērotus kandidātus. Šis variants tieši veicina
brīvprātīgo kvalifikāciju, piedāvājot
mācības, un palielina to iespējas tikt nosūtītiem
darbā. Mācības un reģistrs arī nodrošinātu
ātrāku brīvprātīgo darba uzsākšanu, savukārt
uzņemošo organizāciju standarti palīdzētu
nosūtītajiem brīvprātīgajiem uzlabot savu
ieguldījumu un palielinātu to gandarījumu par savu darbu.
Otrajam variantam ir arī ietekme uz vietējām kopienām un
uzņemošajām organizācijām un uz ES pamanāmību
trešās valstīs tikai, ja darbā tiek nosūtīti
apmācīti brīvprātīgie. Kopumā otrais variants uzlabotu
brīvprātīgo kvalifikāciju un radītu
apstākļus efektīvākai nosūtīšanai darbā un
lielākam brīvprātīgo ieguldījumam humānās
palīdzības jomā. Tomēr nebūtu garantijas ne par to,
vai brīvprātīgo iegūtās prasmes tiktu faktiski
izmantotas vietējo iedzīvotāju labā, ne par to, vai
trešās valstīs tiktu veicināta ES solidaritāte. Otrā varianta īstenošanas izmaksas
būtu 53 miljoni euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Trešais variants Trešais variants papildinātu
iepriekšējos variantus, atbalstot brīvprātīgo
nosūtīšanu uz humānās palīdzības
operācijām, uzlabojot vietējo uzņemošo organizāciju
jaudu un izveidojot "ES humānās palīdzības
brīvprātīgo tīklu". Ierosinātā pieeja, saskaņā
ar kuru esoša izpildaģentūra piemērotiem
brīvprātīgajiem piedāvātu darbā
nosūtīšanas iespējas humanitārajās
organizācijās, nodrošinātu, ka Brīvprātīgo
korpusam ir saikne ar galvenajām ieinteresētajām personām
attiecīgajā nozarē. Komisija veiktu misijas uzraudzību
vairākos veidos. Pirmkārt, tikai tie brīvprātīgie, kas
ir izgājuši ES mācību kursu un ir iekļauti korpusa
reģistrā, būtu tiesīgi piedalīties misijā. Tas
nodrošinātu to, ka nosūtītie brīvprātīgie ir
sagatavoti veikt vērtīgu ieguldījumu. Otrkārt, Komisija
saglabātu kontroli, aģentūrai veicot uzraudzību, kas
nodrošinātu izcilību un ES plašu pamanāmību misijas
laikā. Treškārt, uzņemošajām organizācijām, kas
uzņem brīvprātīgos, būtu jāizpilda ES standarti,
kas izstrādāti saskaņā ar 5. moduli. Saiknes starp dažādajiem moduļiem un
nosacījumiem, kas saistīti ar misijām, palīdzēs
nodrošināt, ka Brīvprātīgo korpusa darbībām
piemīt spēcīga ES identitāte. Šis variants palīdzētu
brīvprātīgajiem iegūt konkrētu darba pieredzi
šajā nozarē un turpmāk uzlabot savu kvalifikāciju
misijās, un tādējādi uzlabotu spējas gūt
turpmāku pieredzi uz vietas un palielinātu turpmāka darba
iespējas, kā arī palielinātu humānās
palīdzības sektora kapacitāti. Tas arī rosinās ES
pilsoņus, kas vēlas paust solidaritāti, iesaistīties
brīvprātīgo darbā un veikt konkrētu ieguldījumu
humānās palīdzības lietās (tostarp tādus
pilsoņus, kuriem citā gadījumā būtu mazāk
iespēju). ES humānās palīdzības brīvprātīgo
tīkls arī radītu sadarbības tīkla iespējas tiem,
kas vēlas sākt karjeru humānās palīdzības
jomā. Visbeidzot, šis variants sniegtu ieguldījumus kultūras
jomā, jo brīvprātīgajiem būtu iespēja
uzzināt par dažādām kultūrām un dzīvesveidiem. Brīvprātīgo korpusa tieša
klātbūtne un atbalsts vietējām kopienām ir
svarīgs un tiešs veids, kā paust ES solidaritāti un
palielināt ES pamanāmību, īpaši, ja to apvieno ar
pienācīgām mācībām, kas nodrošina, ka
brīvprātīgie sniedz būtisku un pozitīvu
ieguldījumu. Trešais variants ne tikai uzlabotu
brīvprātīgo sektoru un atbalstu brīvprātīgajiem
Eiropā, bet arī ietveru vajadzīgos elementus, lai
nodrošinātu, ka brīvprātīgie faktiski veicina
humānās palīdzības sniegšanu trešās valstīs un
tādējādi veicina humānās palīdzības vispārējo
efektivitāti un kvalitāti. Trešā varianta īstenošanas izmaksas
būtu 210 miljoni euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Ceturtais variants Fakts, ka katru šā varianta komponentu
tieši pārvaldītu Komisija, nozīmētu sekojošo. Tas ietvertu
tādu pašu Komisijas kontroles līmeni pār
brīvprātīgo mācībām un reģistra izveidi
kā noteikts trešajā variantā. Attiecībā uz
nosūtīšanu darbā Komisija vai aģentūra kontrolētu
to brīvprātīgo atlases un nosūtīšanas galīgo
posmu, kuri pēc atlases posma tiktu iesaistīti humānās
palīdzības projektos uz vietas. Ietekme, kāda Komisijai var
būt uz ES pamanāmību un brīvprātīgo korpusa
"reklamēšanu", būtu tāda pati, kāda noteikta
trešajā variantā. Ceturtais variants nozīmētu
izmaiņas brīvprātīgajiem nodrošināmā
finansiālā atbalsta pārvaldībā
Brīvprātīgo korpusā salīdzinājumā ar
palīdzības darbinieku nodarbināšanu, kurus patlaban finansē
ar partneru palīdzību ES humānās palīdzības
jomā. Pārmaiņas nozīmētu papildu
administratīvās izmaksas Komisijai cilvēkresursu jomā.
Sagaidāms, ka Komisijas dienestiem nebūtu tāds pats sviras
efekts un potenciāls nosūtīt brīvprātīgos uz
konkrētām vietām, un humānās palīdzības
partnerorganizācijas, visticamāk, kopumā būs mazāk
iesaistītas, kas varētu kavēt nosūtīšanas
efektivitāti un varētu samazināt stimulu uzlabotai
brīvprātīgo darba kvalitātei humānās
palīdzības jomā. Lai to kompensētu, būtu ieteicams
attīstīt stabilu iekšējās pārvaldības
struktūru un ikdienas sadarbības pasākumus, lai
nodrošinātu, ka Brīvprātīgo korpuss ir labi integrēts
ES humānās palīdzības sniegšanas sistēmā.
Šķiet, ka mērogs, kādā attīstītos
Brīvprātīgo korpusa darbības, varētu būt
mazāks, ja tiek īstenots ceturtais variants. Vienlaikus ņemot vērā
ierobežoto absorbcijas spēju, visticamāk, šis pārvaldības
veids nenodrošinātu pieaugošu skaitu darbā nosūtīšanas
iespēju. Mazāks darbā nosūtīšanas mērogs
savukārt radītu ierobežotākus ieguvumus uzņemošajām
kopienām un vispārējai jaudai nozarē. Turklāt tieša un
centralizēta pārvaldība varētu pilsoņiem
samazināt iespējas piekļūt ES brīvprātīgo
darbam un tajā piedalīties. Saglabājot ceturtā varianta
īstenošanas izmaksas daudzgadu finanšu shēmas pieejamā budžeta
robežās laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam (210 miljoni
euro), darbā nosūtīto brīvprātīgo būtu par
60 % mazāk. Variantu
salīdzinājums Salīdzinot visus četrus politikas
variantus, jāpatur prātā, ka šiem četriem variantiem ir
pieaugošs vēriens vai darbības joma, t.i., no pirmā
minimālistiskā varianta līdz apjomīgam un tieši
pārvaldītam ceturtajam variantam. Variantu
salīdzinājums veikts, novērtējot, cik lielākā
mērā apjomīgāki varianti veicina konkrēto
mērķu īstenošanu. Šo novērtējumu pēc tam var
salīdzināt ar vērienīgāku variantu augstākām
izmaksām. Dažādo variantu atšķirīgais apjoms arī rada
dažādus riskus faktiskās īstenošanas laikā. Turpmāk tabulā sniegts variantu
salīdzinājuma kopsavilkums. Tas iegūts, izmantojot punktu
sistēmu, kurā tiek piešķirti punkti +, ++ vai +++, kas
nozīmē zemu, vidēju vai augstu pozitīvu ietekmi. Ņemiet
vērā, ka daži punkti ir likti iekavās (), norādot, ka
novērtējumi ir saistīti ar lielāku neskaidrību
(arī saistīti ar apzinātajiem riskiem). Tabulā arī
ietverti kopējo īstenošanas izmaksu rādītāji
attiecībā uz četriem politikas variantiem, lai varētu veikt
aptuvenu izmaksu lietderības novērtējumu. || Pamatscenārijs || Pirmais variants || Otrais variants || Trešais variants || Ceturtais variants Konkrēti mērķi || || || || || Uzlabot Eiropas Savienības spējas nodrošināt humāno palīdzību || (+) || (+) || ++ || +++ || ++ Uzlabot brīvprātīgo prasmes un iemaņas un to darba apstākļus || (+) || (+) || ++ || +++ || ++ Veicināt ES humāno vērtību pamanāmību || (+) || (+) || + || +++ || +++ Vairot uzņemošo organizāciju spējas trešās valstīs || - || - || + || +++ || +++ Vairot saskanību visās dalībvalstīs, lai uzlabotu Eiropas pilsoņu iespējas piedalīties humānās palīdzības pasākumos || - || (+) || (++) || ++ || (+) Stiprināt brīvprātīgo apzināšanas un atlases kritērijus || + || ++ || ++ || +++ || +++ Īstenošanas izmaksas 2014.-2020. g. || || 3 miljoni euro || 52 miljoni euro || 210 miljoni euro || 212 miljoni euro Nosūtīto brīvprātīgo skaits || - || - || - || 9604 || 7045 Secināms, ka pirmajam variantam ir
ierobežota ietekme uz mērķiem atkarībā no standartu
piemērošanas līmeņa un brīvprātīgo
organizāciju vēlēšanās parakstīties uz
sertifikācijas mehānismu. Otrais variants uzlabotu
brīvprātīgo kvalifikāciju un radītu
apstākļus efektīvākai nosūtīšanai un
lielākam brīvprātīgo ieguldījumam humānās
palīdzības jomā. Tomēr nebūtu garantijas, ka
brīvprātīgo iegūtās prasmes tiktu faktiski izmantotas vietējo
iedzīvotāju labā. Trešais variants ne tikai uzlabotu
brīvprātīgo sektoru un atbalstu brīvprātīgajiem
Eiropā, bet arī ietvertu vajadzīgos elementus, lai
nodrošinātu, ka brīvprātīgie faktiski veicina
humānās palīdzības sniegšanu trešās valstīs un
tādējādi veicina humānās palīdzības
vispārējo efektivitāti un kvalitāti. Ceturtais variants
nozīmētu augstākas izmaksas un ierobežotu darbā
nosūtīšanas iespēju skaitu saistībā ar
pārvaldības ierobežojumiem, un tiktu zaudētas iespējas, ko
rada īstenošana, izmantojot partnerības pieeju. Šo iemeslu dēļ vēlamais
ir trešais variants. Uzraudzības
un novērtēšanas pasākumi Uzraudzība Pastāvīgas uzraudzības
sistēma pārraudzīs programmas virzību tās
mērķu sasniegšanā. Tās pamatā būs vairāki
rādītāji, kurus konsekventi sastādīs un izmērīs
īstenošanas iestāde. Uzraudzības sistēma ļaus noteikt
shēmas darbības mērķu sasnieguma līmeni,
nodrošinās rādītājus attiecībā uz konkrēto
mērķu sasniegšanu un sniegs ievirzi programmas īstenošanas
pielāgošanai, ņemot vērā gūto pieredzi. Novērtējums Trīs gadus pēc darbību
faktiskās sākšanas tiks veikts shēmas vidusposma
novērtējums. Programmas beigās ir paredzēts galīgais
novērtējums. Papildu novērtējuma pētījums par
shēmas konkrētiem aspektiem var tikt uzsākts jebkurā
shēmas īstenošanas laikā, ja izrādīsies, ka ir
jāpielāgo vai jāpārveido kāda shēmas daļa.