3.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 353/129

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,

—

ņemot vērā Ārlietu padomes 2012. gada 23. jūlija, 25. jūnija, 14. maija, 23. aprīļa un 23. marta secinājumus par Sīriju; ņemot vērā Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija secinājumus par Sīriju,

—

ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2012. gada 15. marta, 14. un 27. aprīļa, 27. maija, 3. un 18. jūnija, 6., 8. un 20. jūlija, 3., 4., 8. un 18. augusta un 5. septembra paziņojumus par Sīriju,

—

ņemot vērā ES starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un darbības krīzes situācijās komisāres 2012. gada 17. un 31. jūlija un 29. augusta paziņojumus par Sīriju,

—

ņemot vērā Starptautiskās Sarkanā krusta komitejas priekšsēdētāja triju dienu vizīti Sīrijā, kas notika no 2012. gada 4. līdz6. septembrim,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Ban Ki-moon un Arābu valstu līgas ģenerālsekretāra Nabil El Araby2012. gada 17. augusta lēmumu iecelt Lakhdar Brahimi par jauno kopīgo īpašo pārstāvi Sīrijā,

—

ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. jūnija Regulu (ES) Nr. 509/2012, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā, un turpmākos Padomes lēmumus, ar kuriem īsteno šos pasākumus,

—

ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2012 gada 3. augusta rezolūciju Nr. 66/253 par stāvokli Sīrijas Arābu Republikā,

—

ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2012 gada 1. marta rezolūciju 19/1, 1. jūnija rezolūciju S-19/1 un 2012 gada 6. jūlija rezolūciju 20/L.22 par cilvēktiesību stāvokli Sīrijā,

—

ņemot vērā ANO neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas jautājumā 2012. gada 15. augusta ziņojumu,

—

ņemot vērā Islāma valstu sadarbības organizācijas 2012. gada 13. augusta lēmumu apturēt Sīrijas dalību šajā organizācijā,

—

ņemot vērā nacionālo paktu un kopīgo politisko redzējumu par pāreju Sīrijā, kuri publicēti pēc Sīrijas opozīcijas konferences, kas Arābu valstu līgas pārraudzībā notika Kairā 2012. gada 2.–3. jūlijā,

—

ņemot vērā rezultātus, kas gūti Rīcības grupas sanāksmē Ženēvā 2012. gada 30. jūnijā,

—

ņemot vērā Kofi Anana piedāvāto plānu un ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2042, Nr. 2043 un Nr. 2059,

—

ņemot vērā pasākuma „Rītdienas projekts — atbalstot demokrātisku pāreju Sīrijā” secinājumus un ieteikumus, kas publicēti 2012. gada augustā,

—

ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvenciju pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos vai sodīšanu, Konvenciju par bērna tiesībām un tās fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotā konfliktā un Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to, kuriem visiem Sīrija ir pievienojusies,

—

ņemot vērā Reglamenta 110. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā saskaņā ar ANO informāciju kopš Sīrijas miermīlīgo protesta akciju vardarbīgas apspiešanas sākuma 2011. gada martā nogalināti gandrīz 20 000 cilvēku, no kuriem vairums ir civiliedzīvotāji; tā pastāvīgi pieaug nopietna vardarbība, piemēram, smagās artilērijas izmantošana pret apdzīvotām vietām un to apšaude un šausminošas slepkavības, ko veic Sīrijas armija, drošības spēki un Shabiha, kā arī dažādi opozīcijas spēki; tā kā ir notikušas masu slepkavības un plaša mērķtiecīga vīriešu, sieviešu un bērnu nogalināšana; tā kā pēdējos mēnešos ievērojami palielinājies spīdzināšanas, masu arestu un apdzīvotu vietu iznīcināšanas gadījumu skaits; tā apdzīvotās vietas visā Sīrijā tiek turētas valdības vadīto spēku aplenkumā un bombardētas, tostarp no helikopteriem un kara lidmašīnām; tā kā konflikta arvien plašākā risināšana militāriem līdzekļiem var veicināt tā pāraugšanu pilsoņu karā;

B.

tā kā Sīrijas stāvokļa turpmāka risināšana militāriem līdzekļiem nopietni ietekmētu valsts civiliedzīvotājus, kuri jau tā pieredz humanitārās situācijas strauju pasliktināšanos, un turpinātu ietekmēt drošību un stabilitāti visā reģionā kopumā, jo īpaši Jordānijā un Libānā, ar neparedzamu ietekmi un sekām;

C.

tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm augustā vien aptuveni 5 000 cilvēku tika nogalināti sadursmēs, kas arvien turpinās, bet kopš konflikta sākuma gājuši bojā vairāk nekā 20 000 cilvēku; tā kā pieaugošās vardarbības un Sīrijas nestabilās drošības un humanitārās situācijas dēļ jo īpaši pēdējās nedēļās ir pieaudzis to Sīrijas iedzīvotāju skaits, kuri meklē patvērumu kaimiņvalstīs, it īpaši Turcijā, Jordānijā un Libānā; tā kā 235 000 bēgļu no Sīrijas ir reģistrēti vai gaida reģistrāciju ANO Komisariātā bēgļu jautājumos; tā kā vairāk nekā 75 % šo bēgļu ir sievietes un bērni; tā kā desmitiem tūkstošu bēgļu nav reģistrēti; tā kā vairāk nekā 100 000 bēgļu, domājams, ir aizbēguši no Sīrijas pāri robežām ar Jordāniju, Libānu, Irāku un Turciju, turklāt augustā bēgļu skaits ir vidēji 500–2 000 cilvēku dienā; tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku ir iekšēji pārvietoti Sīrijā un aptuveni 3 miljoniem ir nepieciešama steidzama humānā palīdzība; tā kā Sīrijas režīms ir apzināti liedzis piekļuvi pārtikai, ūdenim, elektrībai un medicīniskajai aprūpei veselām kopienām, piemēram, Homsai un pēdējā laikā arī Alepo; tā kā Turcija ir lūgusi ANO Drošības padomei apsvērt iespēju izveidot drošības zonu civiliedzīvotājiem, ko apsargātu kaimiņvalstis;

D.

tā kā 2012. gada 2. augustā Kofi Anans paziņoja par atkāpšanos no ANO un Arābu valstu līgas kopīgā īpašā pārstāvja Sīrijā amata, jo Sīrijas režīms atsakās sadarboties, bruņota vardarbība pieņemas spēkā, bet Drošības padome nespēj ieņemt vienotu pozīciju un aktīvi atbalstīt viņa centienus īstenot sešu punktu miera plānu; tā kā bijušais Alžīrijas ārlietu ministrs Lakhdar Brahimi nesen iecelts par jauno ANO un Arābu valstu līgas kopīgo īpašo pārstāvi Sīrijā;

E.

tā kā uzticēšanās Sīrijas režīmam zudusi pilnībā un tas vairs nav uzskatāms par Sīrijas tautas likumīgo pārstāvi;

F.

tā kā Krievijas un Ķīnas veto kavē ANO Drošības padomi pieņemt rezolūciju, ar kuru tiktu atbalstīti Rīcības grupas Sīrijas jautājumā centienu rezultāti, un tas kavē arī ierosinātos pasākumus, lai panāktu Kofi Anana sešu punktu plāna īstenošanu saskaņā ar ANO Statūtu 41. pantu; tā kā starptautiskajai sabiedrībai tādējādi līdz šim nav izdevies ieņemt vienotu nostāju un pienācīgi reaģēt uz krīzi Sīrijā;

G.

tā kā prezidentam Bashar al-Assad un viņa autoritārajam režīmam nav vietas nākotnes Sīrijā; tā kā prezidentam ir jāatkāpjas, lai nepieļautu krīzes turpmāku saasināšanos un ļautu valstī notikt mierīgai un demokrātiskai pārejai; tā kā vairāki bijušie režīma politiskie un militārie līderi un vēstnieki pārbēguši uz kaimiņvalstīm un citām valstīm;

H.

tā kā ir nepieciešama uzticama alternatīva pašreizējam režīmam; tā kā šai alternatīvai jābūt iekļaujošai un jāpārstāv Sīrijas daudzveidīgā sabiedrība, turklāt pilnībā jāievēro vispārējās demokrātijas vērtības, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, īpašu uzmanību pievēršot etnisko, kultūras un reliģisko minoritāšu, kā arī sieviešu tiesībām; tā opozīcijas spēku veidota iekļaujoša un pārstāvnieciska pagaidu valdība varētu veicināt šādu alternatīvu;

I.

tā kā ES vairākās kārtās ir noteikusi mērķtiecīgas sankcijas pret Sīriju, un ir vēl vairāk pastiprinājusi ieroču embargo pret Sīriju; tā kā, neraugoties uz ES noteikto ieroču, munīcijas un cita militārā aprīkojuma embargo, kā arī uzraudzības tehnoloģiju eksporta aizliegumu, ir ziņots par vairākiem starpgadījumiem, tostarp par ieroču pārvadājumiem ES ūdeņos, un ir parādījusies informācija par darījumiem starp ES uzņēmumiem un dažādām Sīrijas struktūrām, grupām un personām, uz kurām attiecas ES sankcijas, un minētais norāda uz ES iekšēju nespēju īstenot pašai savus lēmumus un noteikumus;

J.

tā dažādi ārējie dalībnieki un valstis tieši vai ar reģionālu kanālu un kaimiņvalstu starpniecību turpina aktīvi atbalstīt visas konfliktā iesaistītās puses, sniedzot tām finanšu, darbības, loģistikas un taktisku atbalstu un palīdzību, tostarp veicot ieroču, munīcijas un visu citu veidu militārā aprīkojuma piegādi, sniedzot loģistikas atbalstu, nodrošinot sakaru līdzekļus un sniedzot citus palīdzības veidus, kas var tikt izmantoti militāriem mērķiem, tādējādi apliecinot, ka šim konfliktam jau ir reģionāls raksturs; tā kā konflikta turpmāka risināšana militāriem līdzekļiem radīs tikai vēl lielākas ciešanas Sīrijas tautai un reģionam kopumā;

K.

tā kā Komisija 2012. gada 7. septembrī paziņoja, ka piešķir papildu EUR 50 miljonus humānajai palīdzībai, lai atbalstītu gan cilvēkus, kam nepieciešama šāda palīdzība pašā Sīrijā, gan sīriešu bēgļus, kas šķērsojuši valsts robežu; tā kā saskaņā ar Eiropas Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāta ziņām ES jau piešķīrusi EUR 142 miljonus, bet ES palīdzības kopējais apjoms, ieskaitot dalībvalstu palīdzību, sasniedz EUR 224 miljonus;

L.

tā ka Sīrijas opozīcijas pārstāvji aizvadīto mēnešu laikā rīkojuši vairākas sanāksmes ar mērķi pārvarēt iekšējās domstarpības un izveidot vienotu fronti un sagatavojuši nacionālo paktu un kopīgo politisko redzējumu par pāreju Sīrijā, kā arī pasākuma „Rītdienas projekts — atbalstot demokrātisku varas pāreju Sīrijā” secinājumus un ieteikumus; tā kā iekšēja šķelšanās un nesaskaņas opozīcijā saglabājas, neraugoties uz visiem centieniem;

M.

tā kā 2012. gada 1. jūlijā Rīcības grupa Sīrijas jautājumā, tiekoties Ženēvā, vienojās par principiem un pamatnostādnē Sīrijas vadītam pārejas posmam, paredzot izveidot pārejas posma valdības struktūru ar visām izpildvaras pilnvarām,

1.

vēlreiz kategoriski nosoda aizvien brutālāko prezidenta Bashar Al-Assad režīma vardarbību pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, jo īpaši sistemātisko bērnu un sieviešu nogalināšanu un masu slepkavības ciematos; ir ļoti nobažījies par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un iespējamajiem noziegumiem pret cilvēci, ko pieļauj un/vai veic Sīrijas varas iestādes, Sīrijas armija, drošības spēki un saistītie grupējumi; nosoda tūlītēju ārpustiesas nāvessodu izpildi un visus citus cilvēktiesību pārkāpumu veidus, ko veic Bashar al-Assad režīma opozicionārās grupas un spēki;

2.

atzinīgi vērtē Sīrijas kaimiņvalstu centienus uzņemt Sīrijas bēgļus un sniegt viņiem humāno palīdzību un šajā sakarībā aicina palielināt starptautisko atbalstu un palīdzību; uzsver, cik svarīgi ir rast noturīgu risinājumu humanitārajai krīzei gan Sīrijā, gan attiecībā uz Sīrijas bēgļiem kaimiņvalstīs; mudina kaimiņvalstis arī turpmāk nodrošināt aizsardzību Sīrijas bēgļiem un pārvietotajām personām un atbilstoši savām starptautiskajām saistībām atturēties no šādu personu izraidīšanas un nosūtīšanas atpakaļ uz Sīriju; aicina ES attiecīgi veikt atbildīgus pasākumus saistībā ar iespējamo bēgļu pieplūdumu ES dalībvalstīs; uzsver, ka ir jāsadarbojas ar Sarkano Krustu; atzinīgi vērtē ES gatavību sniegt papildu atbalstu, tostarp finanšu līdzekļus, lai palīdzētu kaimiņvalstīm, tostarp Turcijai, Libānai un Jordānijai, uzņemt aizvien pieaugošo Sīrijas bēgļu skaitu, un mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai rastu alternatīvus veidus, kā, neraugoties uz šķēršļiem un grūtībām, sniegt humāno palīdzību Sīrijas tautai;

3.

aicina Sīrijas režīmu nekavējoties atļaut humānās palīdzības sniegšanu un humānās palīdzības organizācijām un starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem nodrošināt pilnīgu piekļuvi Sīrijā, kā arī atvieglināt konflikta apturēšanu nolūkā drošības apstākļos sniegt humāno palīdzību; atkārtoti uzsver, ka visām krīzē iesaistītajām pusēm ir pilnībā jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības; uzsver, ka medicīnisko palīdzību nekad nedrīkst atteikt tiem, kuri ir ievainoti un kuriem ir nepieciešama palīdzība, un aicina visas iesaistītās puses aizsargāt civiliedzīvotājus, ļaut pilnībā un netraucēti piekļūt pārtikai, ūdenim un elektrībai un atturēties no jebkāda veida iebiedēšanas un vardarbības, kas vērsta pret pacientiem, ārstiem, mediķiem un palīdzības sniedzējiem;

4.

izsaka līdzjūtību cietušo ģimenēm; atkārtoti apliecina solidaritāti Sīrijas tautai cīņā par brīvību, cieņu un demokrātiju un pauž atzinību par viņu, īpaši sieviešu, drosmi un apņēmību;

5.

aicina visus bruņotos dalībniekus nekavējoties pārtraukt vardarbību Sīrijā; aicina Sīrijas valdību nekavējoties izvest Sīrijas armiju no aplenktajām pilsētām un ciematiem un tūlīt atbrīvot visus ieslodzītos protestantus, politieslodzītos, cilvēktiesību aizstāvjus, blogerus un žurnālistus;

6.

pauž nožēlu par to, ka ANO Drošības padome nav spējusi rīkoties un nav vienojusies par rezolūciju, lai nodrošinātu spēcīgāku un efektīvu papildu spiedienu nolūkā izbeigt vardarbību Sīrijā; atkārtoti aicina ANO Drošības padomes locekļus, jo īpaši Krieviju un Ķīnu, pildīt to pienākumus un panākt, ka nekavējoties tiek pārtraukta vardarbība un represijas pret Sīrijas iedzīvotājiem, tostarp aicina piespiedu kārtā panākt ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2042 un Nr. 2043 ievērošanu; turpina atbalstīt ES un tās dalībvalstu centienus šajā jomā; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi darīt visu iespējamo, lai panāktu ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu, izdarot iedarbīgu diplomātisko spiedienu uz Krieviju un Ķīnu;

7.

uzsver, ka ES ir jābūt gatavai pieņemt turpmākus pasākumus un ciešā sadarbībā ar ASV, Turciju un Arābu līgas valstīm ir jāturpina pētīt ANO Drošības padomē, kā var izmantot visas pienākuma aizsargāt iespējas, lai palīdzētu Sīrijas iedzīvotājiem un apturētu asinsizliešanu;

8.

atbalsta atsevišķu opozīcijas grupu un Turcijas valdības aicinājumus gar Turcijas un Sīrijas robežu un, iespējams, arī Sīrijā izveidot drošas patvēruma vietas, kā arī humānās palīdzības koridorus, kurus izmantotu starptautiskās sabiedrības atbalsta sniegšanai; aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ augsto pārstāvi pastiprināt sarunas ar Turciju, Arābu valstu līgu un Sīrijas opozīciju par minēto drošo patvēruma vietu izveidi, kurās uzņemt Sīrijas bēgļus un ļaut režīma vajātajiem gūt patvērumu un aizsardzību;

9.

atkārtoti prasa prezidentam Bashar al-Assad un viņa režīmam nekavējoties atkāpties, lai ļautu pēc iespējas ātrāk uzsākt miermīlīgu, iekļaujošu un demokrātisku Sīrijas tautas vadītu pārejas procesu;

10.

aicina visas puses pēc iespējas drīz panākt (vietēju) karadarbības pārtraukšanu, lai varētu vienoties par plašāku un racionālāku pamieru;

11.

pauž bažas par konflikta turpmāku militarizāciju un sektantu vardarbību; norāda uz dažādu reģionālo dalībnieku funkcijām, tostarp ieroču piegādi, un ir nobažījies par to, ka Sīrijas konflikts varētu pārsviesties uz kaimiņvalstīm; aicina Padomi apsvērt iespēju pieņemt papildu ierobežojošus pasākumus pret režīma atbalstītājiem ārpus Sīrijas un grupām, kas ir iesaistītas darbībās uz vietas, lai aktīvi atbalstītu Bashar al-Assad režīmu;

12.

nosoda Sīrijas režīma pausto nodomu izmantot ķīmiskos ieročus, lai cīnītos pret ārējiem terorisma draudiem, atgādina prezidentam Bashar al-Assad par saistībām, ko viņa valdībai uzliek Ženēvas protokols par ķīmisko ieroču neizmantošanu, un aicina Sīrijas varas iestādes strikti ievērot starptautiskās saistības;

13.

atbalsta ES pašreizējos centienus palielināt spiedienu uz prezidenta Bashar al-Assad režīmu, nosakot ierobežojošus pasākumus, aicina ES apsvērt iespēju paplašināt ierobežojošos pasākumus, tos attiecinot arī uz ārējām struktūrām vai grupējumiem, kas klaji sniedz izšķirošu finansiālo un operatīvo atbalstu Sīrijas varas iestādēm;

14.

atzinīgi vērtē Islāma samita konferences 2012. gada 14. un 15. augusta lēmumu apturēt Sīrijas Arābu Republikas dalību Islāma sadarbības organizācijā un visās tās palīgstruktūrās un specializētajās un saistītajās iestādēs;

15.

atzinīgi vērtē Sīrijas opozīcijas pārstāvju centienus izveidot vienotu opozīcijas spēku fronti, kā arī nesen sagatavoto nacionālo paktu un kopīgo politisko redzējumu par varas pāreju Sīrijā, kā arī secinājumus un ieteikumus, kas ietverti plānā „Rītdienas projekts — atbalstot demokrātisku varas pāreju Sīrijā”; mudina Sīrijas opozīciju turpināt šo ceļu ar mērķi radīt uzticamu alternatīvu režīmam un prasa Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ augstajai pārstāvei un ES dalībvalstīm darīt visu iespējamo, lai apvienotu Sīrijas opozīciju; atzinīgi vērtē stingro atbalstu, kādu Sīrijas tautai apliecina Turcija, Libāna un Jordānija; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības augsto pārstāvi sākt sarunas ar Turcijas, Libānas un Jordānijas varas iestādēm, Arābu valstu līgu un Sīrijas opozīciju par miermīlīgu varas pāreju Sīrijā pēc Asāda režīma krišanas;

16.

vēlreiz stingri atbalsta ANO cilvēktiesību komisāra aicinājumu ANO Drošības padomei vērsties Starptautiskajā Krimināltiesā, lai oficiāli izmeklētu notikumus Sīrijā; stingri apņemas panākt, ka visi par cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem atbildīgie tiek apzināti un saukti pie atbildības; pauž ciešu atbalstu neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas jautājumā darbam, kura mērķis ir izmeklēt visus starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus Sīrijā, lai panāktu, ka vainīgie tiek saukti pie atbildības, un aicina ES dalībvalstis ANO Cilvēktiesību padomes 21. sesijā nodrošināt, ka šī komisija turpina darbību, vajadzības gadījumā piešķirot piemērotus papildu resursus;

17.

aicina panākt miermīlīgu un īstenu Sīrijas vadītu politiskās varas pāreju uz demokrātiju, kas atbilst Sīrijas tautas leģitīmajām prasībām, balstoties uz iekļaujošu dialogu, kurā iesaistīti visi Sīrijas sabiedrības demokrātiskie spēki un struktūras, lai uzsāktu padziļinātu demokrātisko reformu procesu, kurā tiek ņemta vēra vajadzība panākt nacionālo samierināšanos un līdz ar to apņemšanās nodrošināt minoritāšu tiesību un brīvību ievērošanu, tās attiecinot arī uz etniskām, reliģiskām, kultūras un citām minoritātēm;

18.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam, Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam, Turcijas Republikas valdībai un parlamentam, Kataras Valsts valdībai un Konsultatīvajai asamblejai, Amerikas Savienoto Valstu valdībai un Pārstāvju palātai, Saūda Arābijas Karalistes valdībai, Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdībai un parlamentam, Libānas Republikas valdībai un parlamentam, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam.