Help Print this page 

Document 52012IP0324

Title and reference
Audiovizuālo darbu izplatīšana tiešsaistē Eiropas Savienībā Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. septembra rezolūcija par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā (2011/2313(INI))
  • In force
OJ C 353E , 3.12.2013, p. 64–74 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

3.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 353/64


Otrdiena, 2012. gada 11. septembris
Audiovizuālo darbu izplatīšana tiešsaistē Eiropas Savienībā

P7_TA(2012)0324

Eiropas Parlamenta 2012. gada 11. septembra rezolūcija par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā (2011/2313(INI))

2013/C 353 E/08

Eiropas Parlaments,

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. pantu,

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (Unesco) 2005. gada 20. oktobra Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu,

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu, kurā teikts, ka kultūras un radošajai nozarei ir svarīga nozīme cīņā pret visiem diskriminācijas veidiem, tostarp rasismu un ksenofobiju,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (1),

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantu, saskaņā ar kuru ir jānodrošina personas datu aizsardzība,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumu Nr. 1718/2006/EK par atbalsta programmas īstenošanu Eiropas audiovizuālajā nozarē (MEDIA 2007) (2),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Ieteikumu par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju (3),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 24. augusta Ieteikumu par kultūras materiālu pārveidošanu ciparu formātā, pieejamību tiešsaistē un saglabāšanu ciparu formātā (4),

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu „Digitālā programma Eiropai” (COM(2010)0245),

ņemot vērā 2011. gada 12. maija rezolūciju par kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošanu (5),

ņemot vērā Reglamenta 48. pantu,

ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A7-0262/2012),

A.

tā kā digitālais laikmets piedāvā plašas iespējas radīt un izplatīt darbus, taču sagādā arī lielas problēmas;

B.

tā kā tirgus attīstība daudzējādos veidos ir radījusi vajadzīgo izaugsmi un vienotā tirgus mērķiem atbilstīgu kultūras saturu;

C.

tā kā šobrīd patērētājiem ir pieejami daudz vairāk satura piedāvājumu nekā jebkad agrāk;

D.

tā kā ir būtiski padarīt Eiropas audiovizuālo pakalpojumu nozari konkurētspējīgāku, atbalstot tiešsaistes pakalpojumus, vienlaikus veicinot Eiropas civilizācijas, lingvistisko un kultūru daudzveidību un viedokļu dažādību plašsaziņas līdzekļos;

E.

tā kā autortiesības ir būtiski svarīgs juridisks instruments, ar kuru tiesību turētājiem tiek piešķirtas un aizsargātas konkrētas ekskluzīvas tiesības, kas veicina kultūras un radošo nozaru finansiālu izaugsmi un labklājību, vienlaikus palīdzot arī nodrošināt darba vietas;

F.

tā kā tāda tiesiskā regulējuma izstrāde, kas atvieglotu tiesību izmantošanu, veicinātu darbu brīvu apriti Savienībā un sekmētu Eiropas audiovizuālās nozares stiprināšanu;

G.

tā kā Eiropas apraides organizācijām ir būtiski svarīga loma Eiropas radošo industriju darbības veicināšanā un kultūras daudzveidības aizsardzībā un tā kā apraides organizācijas finansē vairāk nekā 80 % no oriģinālā, Eiropā tapušā audiovizuālā satura;

H.

tā kā filmu demonstrēšana kinoteātros joprojām nodrošina lielu daļu kino nozares ieņēmumu un ievērojami ietekmē filmu panākumus pieprasījumvideo platformās;

I.

tā kā Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas 13. panta 1. punkts nodrošina pamatu pienākumam finansēt un veicināt audiovizuālo mediju pakalpojumus pēc pieprasījuma, jo arī šiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme kultūras daudzveidības veicināšanā un aizsardzībā;

J.

tā kā Eiropas apraides organizācijām digitālā, konverģentā, daudzplatformu vidē ir vajadzīgas elastīgas un nākotnes vajadzībām pielāgotas tiesību iegūšanas sistēmas, kas nodrošina tiesību iegūšanu vienuviet; tā kā šādas elastīgas tiesību iegūšanas sistēmas jau vairākus gadu desmitus ir ziemeļvalstīs;

K.

tā kā ir nepieciešams nodrošināt interesanta un daudzveidīga legāla tiešsaistes piedāvājuma pilnveidošanu, kā arī turpmāk atvieglināt un nodrošināt šāda satura netraucētu izplatīšanu, maksimāli samazinot licencēšanas, tostarp pārrobežu licencēšanas, šķēršļus; uzsver arī to, ka ir svarīgi padarīt satura izmantošanu patērētājiem vienkāršāku, jo īpaši attiecībā uz samaksu;

L.

tā kā patērētāji pieprasa, lai tiešsaistē pieejamo filmu izvēle būtu aizvien plašāka, neņemot vērā platformu ģeogrāfisko atrašanās vietu;

M.

tā kā jau tagad ar brīvprātīgas Eiropas licences starpniecību ir nodrošināta audiovizuālo darbu pārrobežu izplatīšana Eiropā un tā kā šo licenču turpmākā pilnveide atbilstīgi pieprasījumam tirgū ir viena no attīstības iespējām, tā kā pienācīgi jāatzīst, ka uzņēmumiem ir jāņem vērā dažādie Eiropas patērētāju valodas un kultūras paradumi, kas atspoguļo atšķirīgas ES iedzīvotāju izvēles, patērējot iekšējā tirgū pieejamos audiovizuālos darbus;

N.

tā kā audiovizuālo darbu izplatīšana tiešsaistē ir lieliska iespēja paplašināt Eiropas valodu zināšanas un tā kā šo mērķi iespējams sasniegt, piedāvājot šo darbu versijas oriģinālvalodā un iespēju nodrošināt audiovizuālo darbu tulkošanu visdažādākajās valodās;

O.

tā kā, Eiropas digitālajā telpā piemērojot autortiesības un blakustiesības, ir būtiski svarīgi nodrošināt juridisko noteiktību gan tiesību turētājiem, gan darbu potenciālajiem lietotājiem, uzlabojot dalībvalstu tiesisku normu koordinēšanu;

P.

tā kā Eiropas audiovizuālās nozares tiesiskā regulējuma nostiprināšana veicina vārda un uzskatu brīvības aizsardzību, tādējādi nostiprinot ES demokrātiskās vērtības un principus;

Q.

tā kā ir nepieciešams izstrādāt īpašus pasākumus, lai saglabātu Eiropas kinematogrāfisko un audiovizuālo mantojumu, jo īpaši veicinot tā digitalizāciju un atvieglinot iedzīvotāju un lietotāju piekļuvi Eiropas kinematogrāfiskajam un audiovizuālajam mantojumam;

R.

tā kā darbu identifikācijas un marķēšanas sistēmas izveide palīdzētu aizsargāt tiesību pārņēmējus un ierobežot darbu neatļautu izmantošanu;

S.

tā kā ir absolūti nepieciešams saglabāt tīkla neitralitāti informācijas un komunikācijas tīklos un garantēt tehnoloģiski neitrālu plašsaziņas līdzekļu platformu un pārraides sistēmu dizainu, lai nodrošinātu audiovizuālo pakalpojumu pieejamību, sekmētu vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropas Savienībā un ņemtu vērā tehnoloģisko konverģenci;

T.

tā kā bez tiesiski nevainojamas sistēmas digitālajā telpā ilgtermiņā nav iespējama ne darbu radīšana un kultūru daudzveidība bez autortiesībām, kas aizsargātu autorus un nodrošinātu atlīdzības saņemšanu, ne lietotāju piekļuve kultūras mantojumam; tā kā jaunajos uzņēmējdarbības modeļos jāņem vērā efektīvas licencēšanas sistēmas, pastāvīgi ieguldījumi radošā satura digitalizācijā un atvieglinātas piekļuves nodrošināšana patērētājiem;

U.

tā kā daudzos autortiesību vai ar tām saistītu aizsardzības tiesību pārkāpumus rada potenciālās publikas saprotama vēlme ar vienkāršiem nosacījumiem un par taisnīgām cenām saņemt jaunus audiovizuālu darbu piedāvājumus un tā kā šis pieprasījums joprojām pilnībā netiek apmierināts;

V.

tā kā ir jāveicina pielāgojumi saistībā ar faktisko situāciju digitālajā laikmetā un jo īpaši tādi pielāgojumi, kuri paredzēti, lai izvairītos no mērķtiecīgas uzņēmējdarbības pārvietošanas, meklējot teritorijas, kurās likumdošana ir visvājākā;

W.

tā kā ir taisnīgi, ka visos līgumos ir paredzēta pienācīga atlīdzība autoram, par viņa darbu izmantošanu jebkādā veidā, tostarp — tiešsaistē;

X.

tā kā ir ārkārtīgi nepieciešams, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu direktīvai par tiesību kolektīvo pārvaldību un autortiesību aģentūrām, lai palielinātu uzticību autortiesību aģentūrām, nosakot pasākumus, kuru mērķis ir palielināt to efektivitāti, būtiski uzlabot pārredzamību un veicināt labu pārvaldību un efektīvu strīdu izšķiršanu;

Y.

tā kā autortiesību kolektīva pārvaldība ir būtisks apraides organizāciju instruments, jo ikdienā tām jāsaskaras ar ārkārtīgi daudziem tiesību iegūšanas veidiem, un tādēļ būtu jānodrošina efektīvas licencēšanas shēmas, kas paredzētas pieprasītā apraides organizācijas audiovizuālā satura izmantošanai tiešsaistē;

Z.

tā kā kultūras produktu un pakalpojumu aplikšanu ar nodokli ir jāpielāgo digitālajam laikmetam;

AA.

tā kā plašsaziņas līdzekļu hronoloģija atbilst vispārējam līdzsvaram audiovizuālajā nozarē, kas ļauj nodrošināt efektīvu audiovizuālo darbu priekšfinansējuma sistēmu;

AB.

tā kā, palielinoties digitālo darbu pieejamībai un iespējām nekavējoties publiskot jaunāko informāciju, kas saistīta ar mūsu progresīvo informācijas sabiedrību, mediju hronoloģijas princips piedzīvo pieaugošu konkurenci;

AC.

tā kā Savienībai ir vajadzīga saskaņota pieeja ar tehnoloģijām saistītajiem jautājumiem, veicinot digitālajā laikmetā izmantoto sistēmu sadarbspēju;

AD.

tā kā tiesiskajam un finanšu regulējumam būtu jābūt labvēlīgam attiecībā pret uzņēmumiem, kas veicina tādu audiovizuālu darbu izplatīšanu tiešsaistē, kuriem ir ekonomiska vērtība;

AE.

tā kā personu ar invaliditāti piekļuve plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti svarīga un tā būtu jāatvieglina, nodrošinot programmas, kas ir pielāgotas cilvēku ar invaliditāti vajadzībām;

AF.

tā kā ir ārkārtīgi svarīgi paātrināt tādu modernu tehnoloģiju izpēti un attīstību, kas paredzētas, lai cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinātu pakalpojumu automātisku pārvaldību, jo īpaši izmantojot apraidi, kurā apvienoti vairāki apraides veidi,

1.

atzīst tiešsaistes tirgus sadrumstalotību, ko raksturo, piemēram, tehnoloģiju barjeras, licencēšanas procedūru sarežģītība, atšķirības samaksas metodēs, tādu būtisku elementu savietojamības trūkums kā e-paraksts un dažu precēm un pakalpojumiem piemērojamu nodokļu, tostarp PVN, likmju atšķirības; tādēļ uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama pārskatāma, elastīga un saskaņota Eiropas līmeņa pieeja, lai virzītos uz digitālu vienoto tirgu; uzsver, ka ar jebkādiem ierosinātiem pasākumiem būtu jācenšas samazināt administratīvos slogus un darījumu izmaksas saistībā ar satura licencēšanu;

Legāls piedāvājums, pieejamība un tiesību kolektīva pārvaldība

2.

uzsver nepieciešamību palielināt legāla piedāvājuma kvantitatīvo un kvalitatīvo pievilcību un aktualitāti un uzlabot audiovizuālo darbu pieejamību tiešsaistē — gan oriģinālvalodā ar subtitriem, gan visās ES oficiālajās valodās;

3.

uzsver, ka ir svarīgi piedāvāt darbus ar subtitriem iespējami daudzās valodās, jo īpaši pieprasījumvideo pakalpojumu jomā;

4.

uzsver, ka arvien vairāk palielinās nepieciešamība veicināt legāli pieejama un pievilcīga tiešsaistes audiovizuālā satura piedāvājuma izveidi un sekmēt inovāciju un tāpēc ir būtiski svarīgi, lai jaunās izplatīšanas metodes būtu elastīgas un ļautu attīstīties jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un padarīt digitālās preces pieejamas visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas dalībvalsts, kā arī jāņem vērā tīkla neitralitātes princips;

5.

uzsver, ka digitālajiem pakalpojumiem, piemēram, videostraumēšanai, vajadzētu būt pieejamiem visiem ES iedzīvotājiem neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tie dzīvo; aicina Komisiju prasīt, lai Eiropas digitālo pakalpojumu uzņēmumi atceļ ģeogrāfiskās kontroles pasākumus (piem., IP adrešu bloķēšanu) visā Savienībā un atļauj iegādāties digitālos pakalpojumus ārpus patērētāja izcelsmes dalībvalsts; lūdz Komisiju sagatavot analīzi par Kabeļu un satelītu direktīvas (6) piemērošanu digitālajai izplatīšanai;

6.

uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš tiešsaistes izplatīšanas platformu, tostarp tiešsaistes maksājumu, drošības uzlabošanai;

7.

uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt alternatīvas un inovatīvas mikromaksājumu sistēmas, piemēram, apmaksa ar īsziņas vai lietotnes starpniecību, ko varētu izmantot legālās tiešsaistes pakalpojumu platformās, lai padarītu to izmantošanu patērētājiem vienkāršāku;

8.

uzsver, ka būtu jārisina ar tiešsaistes maksājumu sistēmām saistītās problēmas, piemēram, sadarbspējas trūkums un mikromaksājumu lielās izmaksas patērētājiem, un jāizstrādā vienkārši, novatoriski un rentabli risinājumi, kas būtu izdevīgi gan patērētājiem, gan digitālajām platformām;

9.

aicina izveidot jaunus risinājumus saistībā ar viegli izmantojamām maksāšanas sistēmām, piemēram, mikromaksājumu sistēmu, kā arī izstrādāt sistēmas, kas ļautu darbu radītājiem saņemt tiešus maksājumus un būtu izdevīgas kā patērētājiem, tā autoriem;

10.

uzsver, ka izmantošana tiešsaistē ir reāla iespēja plašāk izplatīt Eiropas darbus, jo īpaši audiovizuālos darbus, tādos apstākļos, kuros likumīgs šādu darbu piedāvājums var attīstīties veselīgā konkurences vidē, kurā efektīvi tiek novērsta aizsargātu darbu nelikumīga piedāvāšana;

11.

atbalsta bagātīga un daudzveidīga legāla piedāvājuma nodrošināšanu, jo īpaši uzlabojot skatlogu elastīgumu; uzsver, ka tiesību turētājiem jāļauj brīvi pieņemt lēmumus par savu darbu izplatīšanu dažādās platformās;

12.

uzsver, ka ir jāraugās, lai pašreizējā skatlogu sistēma netiktu izmantota kā līdzeklis, lai ierobežotu darbu izmantošanu tiešsaistē, kas varētu kaitēt mazajiem ražotājiem un izplatītājiem;

13.

atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu īstenot Parlamenta pieņemto sagatavošanas darbību, kuras mērķis ir izmēģināt jaunus, platformu kopdarbībā balstītus izplatīšanas veidus un uzlabot skatlogu elastīgumu;

14.

aicina atbalstīt stratēģijas, kas ļauj Eiropas audiovizuālās nozares MVU efektīvāk pārvaldīt digitālās tiesības un tādējādi aptvert plašāku auditoriju;

15.

aicina dalībvalstis nekavējoties piemērot Audiovizuālo mediju direktīvas 13. pantu, padarot to par saistošu normu, un noteikt finansēšanas un popularizēšanas saistības attiecībā uz pieprasītajiem audiovizuālo mediju pakalpojumiem, aicina Komisiju nekavējoties iesniegt Parlamentam detalizētu ziņojumu par pašreizējo situāciju saistībā ar 13. panta 3. punkta piemērošanu;

16.

atgādina, ka, lai Eiropā izveidotu vienotu digitālo tirgu, autortiesību un ar tām saistītu intelektuālā īpašuma tiesību kolektīvās pārvaldības jomā obligāti jāizstrādā vienoti Eiropas līmeņa noteikumi, lai novērstu dalībvalstu atšķirīgo tiesību aktu aizvien straujāku attīstību, kas ievērojami sarežģī tiesību pārvaldību pārrobežu līmenī;

17.

atbalsta tāda tiesiskā regulējuma izstrādi, kas atvieglotu nezināmu autoru darbu digitalizāciju un pārrobežu izplatīšanu digitālajā vienotajā tirgū; šis pasākums ir arī viens no pamatpasākumiem Eiropas digitalizācijas programmā, kas ir daļa no stratēģijas „Eiropa 2020”;

18.

konstatē, ka pārrobežu pakalpojumu attīstība ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja uzņēmējdarbības platformas ir gatavas ar līgumu starpniecību iegūt tiesības attiecībā uz vienas vai vairāku teritoriju izmantošanu, jo ir svarīgi atcerēties, ka apraides nozarē teritoriālās sistēmas ir parasti tirgi;

19.

uzsver nepieciešamību radīt juridisku noteiktību jautājumā par tiesisko sistēmu, kuru piemēro tiesību pārvaldībai pārrobežu izplatīšanas gadījumā, ierosinot attiecīgā gadījumā piemērot tās valsts tiesību aktus, kurā uzņēmums veic galveno saimniecisko darbību un kurā tas gūst lielāko daļu savu ienākumu;

20.

atkārtoti uzsver mērķi paplašināt audiovizuālo darbu pārrobežu izplatīšanu tiešsaistē dalībvalstu starpā;

21.

ierosina izveidot visaptverošu ES mēroga pieeju, kas paredzētu ciešāku sadarbību starp tiesību turētājiem, tiešsaistes izplatīšanas platformām un interneta pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi veicinot lietotājdraudzīgu un konkurētspējīgu piekļuvi audiovizuālajam saturam;

22.

uzsver nepieciešamību nodrošināt elastīgumu un sadarbspēju audiovizuālo darbu izplatīšanā, izmantojot digitālās platformas, lai, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, paplašinātu audiovizuālo darbu likumīgo tiešsaistes piedāvājumu un lai sekmētu pārrobežu piekļuvi citās dalībvalstīs radītajam audiovizuālajam saturam, vienlaikus nodrošinot autortiesību ievērošanu;

23.

atzinīgi vērtē Komisijas ierosināto jauno programmu „Radošā Eiropa”, kurā uzsvērts, ka materiālu izplatīšana tiešsaistē arī būtiski un labvēlīgi ietekmē audiovizuālo darbu izplatīšanu, jo īpaši palīdzot iegūt jaunu auditoriju Eiropā un ārpus tās un uzlabojot sociālo kohēziju;

24.

uzsver tīkla neitralitātes nozīmi, lai garantētu vienlīdzīgu piekļuvi ātrgaitas tīkliem, kam ir izšķiroša nozīme likumīgu audiovizuālu pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā;

25.

uzsver, ka digitālā plaisa starp ES dalībvalstīm vai reģioniem būtiski kavē digitālā vienotā tirgus izveidi; tādēļ aicina paplašināt platjoslas interneta pieejamību visā ES, lai uzlabotu piekļuvi tiešsaistes pakalpojumiem un jaunām tehnoloģijām;

26.

atgādina, ka komerciālas izmantošanas vajadzībām tiesības tiek nodotas audiovizuālā darba producentam, kas paļaujas uz autortiesību likumā garantēto ekskluzīvo tiesību centralizāciju, lai organizētu audiovizuālo darbu finansēšanu, ražošanu un izplatīšanu;

27.

atgādina, ka ekskluzīvo pārraidīšanas vai publiskošanas tiesību komerciālas izmantošanas mērķis ir komerciālu panākumu gadījumā radīt finanšu resursus, lai finansētu turpmāko projektu izstrādi un izplatīšanu, tā veicinot daudzveidīgu un pastāvīgu jaunu filmu piedāvājumu;

28.

aicina Komisiju iesniegt likumdošanas iniciatīvu par autortiesību kolektīvu pārvaldījumu, lai nodrošinātu labāku pārskatatbildību, pārredzamību un pārvaldību autortiesību aģentūrās, kā arī efektīvus strīdu izšķiršanas mehānismus, un lai precizētu un vienkāršotu licencēšanas sistēmas mūzikas nozarē; šajā sakarībā uzsver, ka ir skaidri jānodala dažāda satura licencēšanas prakse, īpaši starp audiovizuālajiem/kinematogrāfijas un mūzikas darbiem; atgādina, ka audiovizuālo darbu licencēšana notiek, pamatojoties uz individuālu līgumisku vienošanos, kā arī dažos gadījumos — uz atlīdzības prasību kolektīvu pārvaldību;

29.

uzsver, ka Komisijas ziņojumā par Direktīvas 2001/29/EK (7) piemērošanu tika konstatētas atšķirības 5., 6. un 8. panta noteikumu piemērošanai dalībvalstīs, tāpēc dalībvalstu tiesas šos noteikumus dažādi interpretēja un pieņēma dažādus lēmumus; atgādina, ka tie ir kļuvuši par īpašu judikatūras daļu, kas attiecas uz audiovizuālo nozari;

30.

aicina Komisiju arī turpmāk rūpīgi uzraudzīt Direktīvas 2001/29/EK piemērošanu un periodiski informēt par saviem secinājumiem Parlamentu un Padomi;

31.

aicina Komisiju, apspriežoties ar visām attiecīgajam ieinteresētajām pusēm, pārskatīt Direktīvu 2001/29/EK tā, lai tiktu precizēts 5., 6. un 8. panta noteikumu formulējums un tādējādi nodrošināta tiesiskā regulējuma saskaņošana Savienības līmenī attiecībā uz autortiesību aizsardzību informācijas sabiedrībā;

32.

atbalsta konsekventu Eiropas noteikumu izstrādi attiecībā uz autortiesību aģentūru darbības labu pārvaldību un pārredzamību, kā arī efektīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;

33.

uzsver, ka tiesību — jo īpaši tiešsaistē piedāvātajos audiovizuālajos darbos izmantotās mūzikas izplatīšanas tiesību — vienkāršota iegūšana un apvienošana veicinātu iekšējā tirgus attīstību, un aicina Komisiju šo apstākli pienācīgi ņemt vērā solītajā tiesību aktā par tiesību kolektīvu iegūšanu;

34.

norāda, ka plašsaziņas līdzekļu konverģences nepārtrauktās attīstības dēļ ne vien autortiesību jomā, bet arī plašsaziņas līdzekļu tiesību jomā ir vajadzīga jauna pieeja; aicina Eiropas Komisiju, ņemot vērā jaunāko tehnoloģiju attīstību, pārskatīt, cik aktuāli ir Direktīvā 2010/13/ES par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu lineāriem un nelineāriem pakalpojumiem paredzētie dažādie noteikumi;

35.

neraugoties uz to, ka nelineāro piedāvājumu nošķiršana aizvien straujāk zaudē aktualitāti, uzskata, ka ir saprātīgi saglabāt reklāmas ierobežojumus bērniem domātos lineāros piedāvājumos, ziņu un informatīvos raidījumos; tomēr ierosina apsvērt jaunus, programmas un platformas aptverošus, reklāmas laiku apmaksas sistēmu veidus, kas palīdzētu radīt interesi par kvalitatīvu augstvērtīgu saturu, tādējādi palielinot arī lineāro programmu kvalitāti un tiešsaistes piedāvājumu daudzveidību, vienlaikus nepalielinot privāto apraides organizāciju finansiālo slogu;

36.

uzsver, ka teritoriālās ražošanas un izplatīšanas neobligātās shēmas ir jāturpina piemērot digitālajā vidē, jo šķiet, ka šis audiovizuālā tirgus organizācijas veids rada finansējuma bāzi Eiropas audiovizuālajiem un kinematogrāfijas darbiem;

37.

aicina Komisiju nākt klajā ar analīzi par to, vai digitālajām precēm varētu piemērot savstarpējas atzīšanas principu tāpat, kā fiziskajām precēm;

Identifikācija

38.

Uzskata, ka jaunās tehnoloģijas varētu izmantot, lai atvieglotu tiesību pārvaldību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ierosināto starptautisko standartu audiovizuālo darbu numurēšanai (ISAN), kas atvieglo audiovizuālo darbu un tiesību turētāju identifikāciju; aicina Komisiju apsvērt tādu pasākumu īstenošanu, kas veicina plašāku ISAN sistēmas pielietojumu.

Neatļauta izmantošana

39.

aicina Komisiju nodrošināt labāku juridisko noteiktību interneta lietotājiem straumēšanas režīmā piedāvāto pakalpojumu izmantošanas laikā un jo īpaši apsvērt veidus, kā novērst maksāšanas sistēmu un finansēšanas izmantošanu, reklamējot neatļautas lejupielādes un straumēšanas maksas pakalpojumu platformas;

40.

aicina dalībvalstis sekmēt autortiesību un blakustiesību ievērošanu un cīnīties pret darbu neatļautu piedāvāšanu un izplatīšanu, tostarp izmantojot straumēšanu;

41.

vērš uzmanību uz to, ka palielinās tādu sociālo tīklu platformu skaits, kuras interneta lietotājiem piedāvā iespēju finansiāli atbalstīt filmas vai dokumentālas filmas ražošanu, tā radot lietotājiem līdzdalības sajūtu, tomēr uzsver, ka ir maz ticams, ka šāds īstermiņa finansēšanas veids varētu aizstāt tradicionālos finansēšanas veidus;

42.

tomēr atzīst, ka autortiesību pārkāpšanas problēma tiešsaistē ir aktuāla arī gadījumos, kad pastāv likumīgas alternatīvas, un tāpēc, nodrošinot ar autortiesībām aizsargātu kultūras materiālu legālu pieejamību tiešsaistē, ir jāuzlabo arī autortiesību īstenošana tiešsaistē, pilnībā ievērojot pamattiesības, jo īpaši informācijas un vārda brīvību, personas datu aizsardzību un tiesības uz privāto dzīvi, kā arī „mere conduit” principu;

43.

aicina Komisiju palielināt juridisko noteiktību, pārskatot Direktīvu 2004/48/EK, kas paredzēta analogajai videi, un veikt nepieciešamās izmaiņas, lai izveidotu efektīvus, digitālā tirgus videi piemērotus risinājumus;

Atlīdzība

44.

atgādina par nepieciešamību nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību turētājiem par audiovizuālā satura izplatīšanu tiešsaistē; norāda, ka atlīdzība par tiešsaistē pieejamiem darbiem vēl arvien nav pietiekama, lai gan šīs tiesības Eiropas līmenī ir atzītas kopš 2001. gada;

45.

uzskata, ka šai atlīdzībai būtu jāveicina mākslinieciskā jaunrade, jāpalielina Eiropas konkurētspēja un jāņem vērā nozares īpatnības, dažādu ieinteresēto personu intereses un nepieciešamība ievērojami vienkāršot licencēšanas kārtību; aicina Komisiju veicināt uz augšupēju pieeju balstītu risinājumu rašanu sadarbībā ar visām ieinteresētajām pusēm, lai turpinātu izstrādāt ES tiesību aktus attiecīgajā jomā;

46.

uzsver, ka ir svarīgi garantēt autoriem un izpildītājiem atlīdzību, kas būtu taisnīga un proporcionāla visu viņu darbu izmantošanas veidu apjomam, jo īpaši izmantošanai tiešsaistē, un tādēļ aicina dalībvalstis aizliegt izpirkšanas līgumus, kas ir pretrunā šim principam;

47.

aicina Komisiju steidzami iesniegt pētījumu par autoru un izpildītāju atalgojuma mehānismu atšķirībām dalībvalstīs, lai izstrādātu paraugprakses sarakstu;

48.

aicina sarunās par līgumu noslēgšanu panākt līdzsvaru starp autoru un izpildītāju un statusu, nodrošinot autoriem un izpildītājiem neatsaucamas tiesības uz atlīdzību par viņu darbu izmantošanu visos veidos, tostarp aktuālo atlīdzību gadījumos, kad autors savas ekskluzīvās publiskošanas tiesības ir nodevis producentam;

49.

aicina veikt pasākumus, lai tiesību turētājiem nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par audiovizuālo darbu izplatīšanu, retranslāciju vai atkārtotu apraidi;

50.

piekrīt, ka vislabākais veids, kā nodrošināt pienācīgu atlīdzību tiesību turētājiem, ir piedāvāt izvēli starp kolektīvi īgumiem, tostarp standarta līgumiem, vai arī paplašināt kolektīvo licenču vai kolektīvo pārvaldības organizāciju darbības jomu;

Licencēšana

51.

norāda, ka Eiropas acquis communautaire autortiesību jomā pēc būtības neaizliedz piemērot brīvprātīgus licencēšanas mehānismus daudzām teritorijām vai visai Eiropai, taču, lai tuvotos vienotā digitālā tirgus izveidei, dalībvalstu kultūru un valodu atšķirību, kā arī valstu dažādo noteikumu dēļ, tostarp to, kas nav saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesībām, vajadzīga elastīga un papildinoša Eiropas līmeņa pieeja;

52.

norāda, ka daudzteritoriālas licencēšanas vai Eiropas līmeņa licencēšanas mehānismiem būtu jāpaliek brīvprātīgiem un ka dalībvalstu kultūru un valodu atšķirības, kā arī ar intelektuālā īpašuma tiesībām nesaistīti valstu atšķirīgie noteikumi izvirza īpašus uzdevumus; tāpēc uzskata, ka Eiropas līmeņa licencēšanas sistēmai vajadzīga elastīga pieeja, lai, vienlaikus aizsargājot tiesību turētājus, notiktu tuvināšanās vienotā digitālā tirgus izveidei;

53.

uzskata, ka ilgtspējīgas daudzteritoriālas licencēšanas atbalstīšana un veicināšana audiovizuālo darbu vienotajā digitālajā tirgū sekmēs tirgus noteiktas iniciatīvas; uzsver, ka digitālās tehnoloģijas nodrošina jaunas un inovatīvas iespējas pielāgot šādu darbu piedāvājumu katram tirgum, to bagātināt un apmierināt patērētāju pieprasījumu, tostarp pēc īpaši pielāgotiem pārrobežu pakalpojumiem; aicina labāk izmantot digitālās tehnoloģijas, kas kļūtu par pamatu audiovizuālo darbu legāla piedāvājuma dažādošanai un pavairošanai;

54.

uzskata, ka ir jāatjaunina informācija par licencēšanas nosacījumiem, licenču turētājiem un materiālu krājumiem un ka Eiropā jāveic visaptverošs pētījums, lai veicinātu pārredzamību un noteiktu, kur problēmas rodas, un lai rastu skaidrus, iedarbīgus un piemērotus mehānismus, kā tās atrisināt;

55.

norāda, ka audiovizuālo tiesību administrēšanu digitālajā laikmetā varētu padarīt vienkāršāku attiecībā uz darbu izmantošanu komercnolūkos, ja dalībvalstis varētu veicināt efektīvu un pārredzamu licencēšanas sistēmu, tostarp brīvprātīgas kolektīvas licencēšanas ieviešanu jomās, kurās tās pašlaik nav izstrādātas;

56.

konstatē, ka būtu lietderīgi, ja kultūras darbinieki un dalībvalstis vienotos par tādu pasākumu īstenošanu, ar kuru palīdzību digitālās tehnoloģijas pilnā mērā varētu izmantot darbiem, kas ir mantojuma daļa, jo īpaši — attiecībā uz nekomerciālu piekļuvi attālinātiem digitālajiem darbiem;

57.

atzinīgi vērtē Komisijas apspriešanos, ko aizsāka Zaļās grāmatas publicēšana, un tajā atzīto audiovizuālās nozares specifiku attiecībā uz licencēšanas mehānismiem, kas ir ļoti svarīgi nozares turpmākajai attīstībai gan saistībā ar kultūras daudzveidības, gan spēcīgas Eiropas audiovizuālās nozares veicināšanu digitālajā vienotajā tirgū;

Sadarbspēja

58.

aicina dalībvalstis nodrošināt, ka tiesību kolektīvā pārvaldība balstās uz iedarbīgām, funkcionālām un savstarpēji savietojamām sistēmām;

PVN

59.

uzsver, ka ir steidzami jāuzsāk diskusija par jautājumu, kas saistīts ar atšķirībām starp dalībvalstīs piemērojamā PVN likmi, un aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņot savas darbības attiecīgajā nozarē;

60.

uzsver, ka ir nepieciešams paredzēt samazinātas PVN likmes piemērošanu attiecībā uz kultūras produktu un pakalpojumu izplatīšanu digitālā veidā, lai risinātu nevienlīdzību starp tiešsaistes pakalpojumiem un nesaistes pakalpojumiem;

61.

uzsver, ka attiecībā uz kultūras jomas audiovizuālo darbu pārdošanu gan tiešsaistes, gan nesaistes režīmā būtu jāpiemēro vienāda PVN likme; uzskata, ka samazinātu PVN likmju piemērošana tiešsaistē piedāvātam kultūras saturam, ko ES reģistrēts pakalpojumu sniedzējs pārdod patērētājam, kas dzīvo ES, veicinās digitālo platformu pievilcību; šajā sakarībā atgādina 2011. gada 17. novembra rezolūciju par PVN jomas tiesību aktu modernizāciju vienotā digitālā tirgus veicināšanai (8) un 2011. gada 13. oktobra rezolūciju par PVN nākotni (9);

62.

aicina Komisiju ieviest tiesisko regulējumu attiecībā uz audiovizuālajiem tiešsaistes pakalpojumiem, kurus piedāvā ārpus ES, ja šie pakalpojumi tieši vai netieši ir paredzēti ES auditorijai, un tāpēc tiem jāpiemēro tās pašas prasības, kuras piemēro ES sniegtajiem pakalpojumiem;

Audiovizuālo darbu aizsardzība un popularizēšana

63.

vērš uzmanību uz apstākļiem, kādos digitālajā laikmetā audiovizuālie darbi tiek atjaunoti, saglabāti un darīti pieejami kultūras un pedagoģijas mērķiem, un uzsver, ka šiem jautājumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība;

64.

mudina dalībvalstis īstenot Audiovizuālo mediju direktīvu un ierosina uzraudzīt, kā dažādi publiski pieejami audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzēji popularizē Eiropas darbus, īpaši filmas un dokumentālās filmas, un veicina to izplatīšanu, un uzsver, ka vajadzīga regulatīvo iestāžu un filmu finansēšanas organizāciju ciešāka sadarbība;

65.

aicina Komisiju rast mehānismus, kas veicinātu piekļuvi Eiropas kino mantojuma iestāžu arhīvu audiovizuālajam materiālam; norāda uz to, ka patērētāju pieprasījuma samazināšanās un ierobežota glabāšanas ilguma dēļ būtiska Eiropas audiovizuālā materiāla daļa nav pieejama komerciālai izmantošanai;

66.

aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt risinājumu izstrādi, lai izglītības nolūkā atbalstītu šo darbu digitalizāciju, saglabāšanu un pieejamību, tostarp ārpus ES;

67.

norāda uz tiešsaistes bibliotēkas „Europeana” nozīmi un uzskata, ka dalībvalstīm un kultūras iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība tās pieejamības un pamanāmības nodrošināšanai;

68.

uzskata, ka kultūras resursu digitalizācija un saglabāšana un to uzlabota pieejamība piedāvā milzīgas iespējas ekonomikas un sociālajā jomā un ir būtisks priekšnosacījums Eiropas kultūras un radošo spēju turpmākai attīstībai un lielākam rūpniecības potenciālam šajā jomā; tādēļ atbalsta Komisijas 2011. gada 27. oktobra ieteikumu par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (10), kā arī priekšlikumu izstrādāt mūsdienīgu pasākumu kopumu šajā jomā;

Izglītība

69.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt visu ES iedzīvotāju, tostarp vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti, piemēram, vājdzirdīgu cilvēku, digitālo prasmju un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstību un samazināt digitālo plaisu, jo šie aspekti būtiski palīdz iesaistīties sabiedrības dzīvē un veicina demokrātisku pilsonību; atgādina, ka šajā saistībā svarīga nozīme ir sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo tā ir daļa no viņu sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevuma;

70.

atgādina, ka jauno tehnoloģiju integrēšanai valstu izglītības programmās ir būtiska nozīme un ka īpaši svarīgi ir visu vecumu Eiropas iedzīvotāju izglītošanā iekļaut plašsaziņas un digitālo līdzekļu lietošanas prasmes, lai viņi attīstu prasmes šajā jomā un spētu gūt no tām labumu;

71.

uzsver, ka izglītojošiem pasākumiem Eiropā un dalībvalstīs jāveido izpratne par intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, kā arī par pieejamajiem likumīgajiem kanāliem, ar kuru starpniecību audiovizuālos darbus izplata tiešsaistē; norāda, ka patērētāji būtu pienācīgi jāinformē par visiem jautājumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā, kādi varētu rasties, izmantojot mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju piedāvāto failu koplietošanu;

72.

vērš uzmanību uz to, ka sabiedrība daudz nopietnāk jāinformē par autortiesību aizsardzības nozīmi un ar šīm tiesībām saistīto taisnīgo atlīdzību;

73.

uzsver, ka izglītības iestādēm jāpiešķir īpašs statuss attiecībā uz piekļuvi audiovizuālajiem darbiem tiešsaistē;

MEDIA no 2014. līdz 2020. gadam

74.

atgādina, ka programma MEDIA ir kļuvusi par neatkarīgu zīmolu un ka laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir ļoti svarīgi izstrādāt tālejošu MEDIA programmu, kas daudz neatšķirtos no pašreizējiem programmas mērķiem;

75.

uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt, ka arī turpmāk programma MEDIA būs īpaša programma, kas orientēta tikai un vienīgi uz audiovizuālo nozari;

*

* *

76.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


(1)  OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.

(2)  OV L 327, 24.11.2006., 12. lpp.

(3)  OV L 323, 9.12.2005., 57. lpp.

(4)  OV L 236, 31.8.2006., 28. lpp.

(5)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0240.

(6)  Direktīva 93/83/EEK, OV L 248, 6.10.1993., 15. lpp.

(7)  OV L 167, 22.6.2001., 10. lpp.

(8)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0513.

(9)  Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0436.

(10)  OV L 283, 29.10.2011., 39. lpp.


Top