52012DC0529

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Mākoņdatošanas potenciāla atraisīšana Eiropā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.           Ievads

Vienkāršoti "mākoņdatošanu" var saprast kā datu glabāšanu, apstrādi un izmantošanu attālos datoros, kuriem piekļūst no interneta. Tas nozīmē, ka lietotāji pēc vajadzības var izmantot gandrīz neierobežotu datošanas jaudu, ka viņiem nav jāveic būtiski kapitāla ieguldījumi, lai apmierinātu savas vajadzības, un ka viņi, izmantojot interneta savienojumu, var saņemt datus no jebkuras vietas. Mākoņdatošanai ir iespēja samazināt lietotāju IT izmaksas un ļaut izveidoties daudziem jauniem pakalpojumiem. Izmantojot mākoņdatošanu, pat vismazākie uzņēmumi var sasniegt arvien lielākus tirgus, savukārt valdības var padarīt savus pakalpojumus pievilcīgākus un efektīvākus pat izdevumu iegrožošanas apstākļos.

Ja globālais tīmeklis padara informāciju pieejamu ikvienam un it visur, tad mākoņdatošana padara datošanas jaudu pieejamu ikvienam un it visur. Tāpat kā tīmeklis, mākoņdatošana ir tehnoloģiska parādība, kas kādu laiku jau noris un turpinās attīstīties. Atšķirībā no tīmekļa mākoņdatošana joprojām ir salīdzinoši agrīnā stadijā, kas dod Eiropai iespēju rīkoties, lai būtu tās turpmākās attīstības avangardā un gūt labumu gan no pieprasījuma, gan piedāvājuma viedokļa, izmantojot plašu mākoņdatošanas izmantošanu un mākoņdatošanas nodrošinājumu.

Tāpēc Komisijas mērķis ir sekmēt un veicināt mākoņdatošanas ātrāku ieviešanu visās ekonomikas nozarēs, kas var samazināt IKT izmaksas, un, ja to apvieno ar jauno digitālo saimnieciskās darbības praksi[1], var veicināt ražīgumu, izaugsmi un nodarbinātību. Pamatojoties uz kopējās politikas analīzi, regulatīvo un tehnoloģisko ainu un plašu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, kura rīkota, lai noteiktu, kas jādara, lai sasniegtu šo mērķi, šajā dokumentā ir izklāstītas vissvarīgākās un visneatliekamākās papildu darbības. Tas īsteno vienu no galvenajām darbībām, kas paredzētas paziņojumā par e-komerciju un tiešsaistes pakalpojumiem[2]; tas atspoguļo Komisijas politisko apņemšanos un kalpo par aicinājumu visām ieinteresētajām personām piedalīties šo darbību īstenošanā, kas varētu nozīmēt papildu 45 miljardu euro tiešiem tēriņiem mākoņdatošanai ES 2020. gadā, kā arī vispārējo kumulatīvo ietekmi uz IKP 957 miljardu euro un 3,8 miljonu darba vietu apmērā līdz 2020. gadam[3].

Vairākas no identificētajām darbībām domātas, lai grozītu daudzu potenciālo mākoņdatošanas izmantotāju priekšstatu, ka šās tehnoloģijas izmantošana var radīt papildu risku[4]. Šīs darbības to paveic, tiecoties pēc lielākas skaidrības un zināšanām par piemērojamo tiesisko regulējumu, atvieglinot signalizēšanu par atbilstību tiesiskajam regulējumam un atbilstības pārbaudi (piem., ar standartiem un sertifikāciju) un attīstot to tālāk (piem., ar gaidāmo leģislatīvo iniciatīvu par kiberdrošību).

Atrisinot mākoņdatošanas īpašās problēmas, Eiropas uzņēmumi, organizācijas un valsts iestādes varētu ātrāk un saskaņotāk ieviest tehnoloģijas, kas no pieprasījuma viedokļa paātrina ražīguma pieaugumu un paaugstina konkurētspēju visā tautsaimniecībā, bet no piedāvājuma viedokļa paplašina tirgu, kurā Eiropa kļūst par svarīgu pasaules līmeņa dalībnieci. Šeit Eiropas IKT nozare var izmantot priekšrocības, ko sniedz jaunas, nozīmīgas iespējas; pareizā kontekstā mākoņu infrastruktūrās ļoti efektīvi varētu izmantot Eiropas tradicionālās stiprās puses telekomunikācijas iekārtu nozarē, tīklus un pakalpojumus. Turklāt dažāda lieluma Eiropas lietojumprogrammu izstrādātāji varētu gūt labumu no augošā pieprasījuma.

2.           Mākoņdatošanas raksturs un ieguvumi no tās

Mākoņdatošanai ir virkne raksturīgu iezīmju (kas neļauj dot vispārīgu definīciju[5]), proti:

· aparatūra (datori, datu glabāšanas iekārtas) pieder mākoņdatošanas pakalpojuma sniedzējam, nevis lietotājam, kurš mijiedarbojas ar to internetā;

· aparatūras izmantošana tiek dinamiski optimizēta visā datoru tīklā, tā ka datu vai procesu precīzs izvietojums, kā arī informācija par to, kura aparatūras daļa attiecīgajā brīdi faktiski apkalpo konkrētu lietotāju, principā neinteresē lietotāju, lai gan tai var būt nozīmīga ietekme uz piemērojamo tiesisko vidi;

· mākoņpakalpojumu sniedzēji bieži pārvieto lietotāju darba slodzes (piem., no viena datora uz otru vai no viena datu centra uz otru), lai optimāli izmantotu pieejamo aparatūru;

· attālā aparatūra glabā un apstrādā datus un dara tos pieejamus, izmantojot, piemēram, lietojumprogrammas (tā, lai uzņēmums varētu veikt savu mākoņdatošanā balstīto darbu tieši tādā pašā veidā, kā patērētāji patlaban jau izmanto savus tīmekļa e-pasta kontus);

· organizācijas un privātpersonas var piekļūt savam saturam un izmantot savu programmatūru, kad un kur tas ir vajadzīgs, piemēram, galddatoros, klēpjdatoros, planšetdatoros un viedtālruņos;

· mākoņa struktūra sastāv no slāņiem: aparatūras, starpprogrammatūras jeb platformas un programmatūras. Standartizācija ir būtiska, īpaši vidējā slānī, jo tā ļauj izstrādātājiem uzrunāt plašu potenciālo klientu loku un dot lietotājiem izvēli;

· lietotāji parasti maksā par lietojumu, izvairoties no liela avansa un fiksētajām izmaksām, kas vajadzīgas, lai ierīkotu un ekspluatētu sarežģītas datošanas ierīces;

· tajā pašā laikā lietotāji var ļoti viegli mainīt izmantojamās aparatūras apjomu (piemēram, tiešsaistē dažās sekundēs ar dažiem peles klikšķiem palielināt krātuves tilpību).

Patērētāji mākoņpakalpojumus var izmantot informācijas glabāšanai (piemēram, attēlu vai e-pasta) un izmantot programmatūru (piemēram, sociālos tīklus, straumētās videopārraides un mūziku un spēles). Organizācijas, tostarp valsts pārvaldes iestādes, var izmantot mākoņpakalpojumus, lai pakāpeniski aizstātu iekšēji pārzinātos datu centrus un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) struktūrvienības. Uzņēmumi var izmantot mākoņpakalpojumus, lai ātri notestētu un uzlabotu piedāvājumu saviem klientiem, jo šo darbu var veikt bez ieguldījumiem fiziskajā infrastruktūrā un tās izbūves. Kopumā mākoņdatošana nozīmē datošanas jaudas piegādes turpmāku industrializāciju (standartizāciju, modernizāciju, plašāku pieejamību) tādā pašā veidā, kā spēkstacijas reiz industrializēja elektroenerģijas piegādi. Pateicoties standartizētām saskarnēm (elektrisko kontaktdakšu ekvivalents) lietotāji var atstāt detaļas (kā veidot, darbināt, vadīt un nodrošināt datu centru) speciālistiem, kas spēj panākt daudz labākus apjomradītus ietaupījumus (apkalpojot daudzus lietotājus), nekā jebkad spētu individuāli lietotāji. Turklāt mākoņpakalpojumi piedāvā ļoti lielus apjomradītus ietaupījumus, un tas nozīmē, ka ir maz ticams, ka savrupi centieni valsts mērogā varētu nodrošināt optimālu rentabilitāti. Mākoņdatošanas priekšrocības var ilustrēt ar Komisijas pasūtīto 2011. gada apsekojumu, kas rāda, ka mākoņdatošanas apguves rezultātā 80 % organizāciju samazina izmaksas par 10–20 %. Ir arī citas priekšrocības, kā uzlabots mobilais darbs (46 %), darba ražīgums (41 %), standartizācija (35 %), kā arī jaunas uzņēmējdarbības iespējas (33 %) un tirgi (32 %)[6]. Visi pieejamie ekonomikas pētījumi apstiprina, cik liela nozīme ir mākoņdatošanai, un tiek paredzēts, ka visā pasaulē tā strauji augs[7].

Datu plūsmas un informācijas apstrādes internetā nepieredzētais pieaugums būtiski ietekmē vidi no enerģijas un ūdens patēriņa un siltumnīcefekta gāzu emisijas viedokļa. Mākoņdatošana varētu mazināt šīs problēmas, efektīvāk izmantojot aparatūru, kā arī veidojot datu centrus, kas izmanto energoefektīvus serverus un videi nekaitīgu enerģiju[8]. Piemēram, saskaņā ar dažiem aprēķiniem, ieviešot mākoņdatošanu, ASV lielie uzņēmumi katru gadu enerģijas patēriņā varētu ietaupīt 12,3 miljardus dolāru[9].

Tāpēc visā tautsaimniecībā varētu sagaidīt būtiskus efektivitātes uzlabojumus, kad mākoņdatošanu ieviesīs uzņēmumi un citas organizācijas, jo īpaši MVU. Mākoņdatošana varētu būt īpaši svarīga mazajiem uzņēmumiem valstīs, kas atrodas grūtībās, vai attālos un lauku reģionos, lai iekļautos aktīvāko reģionu tirgū. Piemēram, izmantojot platjoslas infrastruktūras, lai pārvarētu "attāluma tirāniju", viss spektrs no jaundibinātajiem augsto tehnoloģiju uzņēmumiem līdz sīktirgotājiem vai amatniekiem var piesaistīt mākoņdatošanu, lai iekļautos attālos tirgos. Tas paver jaunas ekonomiskās attīstības iespējas reģioniem, kam ir idejas, talanti un ātrdarbīgas platjoslas infrastruktūra. Turklāt mākoņdatošana varētu radīt darba vietas prasmīgiem vietējiem IKT darba ņēmējiem, darba meklējumiem tos neizraujot no parastās vides, tādējādi darba vietas un nauda tiktu pārnestas uz mazāk attīstītiem reģioniem. Daudzi acīmredzami vietēji izstrādājumi un pakalpojumi varētu kļūt globāli, palielināt klātbūtni tīmeklī (un būt atrodami ar interneta meklētājprogrammām) un — jo īpaši, maziem uzņēmumiem apvienojoties — sasniegt vajadzīgo kritisko masu, lai iegūtu atvieglotus noteikumus sarunās ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (piemēram, piegādes/transporta, tūrisma operatoriem un finanšu sabiedrībām). Valsts iestādes var gūt būtisku labumu arī no mākoņdatošanas ieviešanas gan efektivitātes radīto ietaupījumu ziņā, gan tādu pakalpojumu ziņā, kuri ir elastīgāki un labāk pieskaņoti iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām. Tūlītēji ietaupījumi būtu mazākas izmaksas, samazinot kapitāla un ekspluatācijas izmaksas un palielinot aparatūras izmantošanas likmes, kas šobrīd publiskā sektora infrastruktūrā var būt pat tikai 10 %[10]. Papildu priekšrocības radītu procesa pārbūve ar zemākām izmaksām un biežākām darbības modernizācijas iespējām un plašākas iespējas iestādēm dalīties infrastruktūrā.

Mākoņdatošana ne tikvien rada vienkāršus izmaksu ietaupījumus, bet var arī palīdzēt veicināt pāreju uz XXI gadsimta publiskajiem pakalpojumiem, kas ir sadarbspējīgi, mērogojami un atbilstoši to iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, kuri vēlas gūt labumu no Eiropas digitālā vienotā tirgus. Pirmie pakāpeniskie soļi būtu pakalpojuma sniegšanas uzlabojumi, piemēram, uzlabota drošība, lietotājiem draudzīgi pakalpojumi, spēja ieviest jaunus pakalpojumus lēti, ātri un elastīgi, relatīvā vienkāršība mākoņdatošanas izmantošanā, lai radītu sociālās līdzdalības platformas, vai īpašas kampaņas un plašāka rezultātu uzraudzība. Taču desmit gadu perspektīvā mākoņdatošana varētu palīdzēt īstenot ieceri "nodrošināt katram eiropietim digitālu nākotni”, kurā būs iespēja izmantot elektroniskos publiskos pakalpojumus, nevis cīnīties ar papīru birokrātiju. Mākoņdatošana varētu palīdzēt mazināt publiskā sektora izmaksas un palielināt sabiedrisko labumu, un radīt plašāku pamatu saimnieciskajai darbībai, kura aptvertu visus iedzīvotājus.

3.           Veicamie pasākumi

Komisijas veiktais sagatavošanas darbs uzrāda galvenās jomas, kurās nepieciešama rīcība:

•           Digitālā vienotā tirgus sadrumstalotība, ko izraisa atšķirības valstu tiesiskajā regulējumā un neskaidrības par piemērojamiem tiesību aktiem, mākoņdatošanas pieņēmējiem un sniedzējiem vispirmām kārtām bažījoties par digitālo saturu un datu novietojumu. Tas ir īpaši saistīts ar pakalpojumu un izmantošanas modeļu sarežģītību, kas raksturīga vairāku valstu jurisdikcijai, un ar uzticēšanos un drošību tādās jomās kā datu aizsardzība, līgumi un patērētāju aizsardzība vai krimināltiesības.

•           Problēmas ar līgumiem saistās ar bažām par piekļuvi datiem un pārnesamību, izmaiņu kontroli un datu īpašumtiesībām. Piemēram, pastāv bažas par to, kā tiks kompensēta atbildība par tādām pakalpojumu nepilnībām kā zaudlaiks vai datu zudums, lietotāju tiesībām saistībā ar sistēmas modernizāciju, par ko vienpusīgi lemj pakalpojuma sniedzējs, mākoņdatošanas lietojumprogrammās radīto datu īpašumtiesībām vai par to, kā tiks atrisināti strīdi.

•           Standartu biezoknis rada neskaidrības, no vienas puses, ar standartu izplatīšanos, no otras — ar neskaidrību jautājumā par to, kuri standarti nodrošina pietiekamu datu formātu sadarbspējas līmeni, lai būtu iespējama pārnesamība; kādā mērā tiek īstenoti drošības pasākumi attiecībā uz personas datu aizsardzību; jautājums par datu aizsardzības pārkāpumiem un aizsardzību pret kiberuzbrukumiem.

Šī stratēģija neparedz izveidot Eiropas "dižmākoni", t. i., specializētu aparatūras infrastruktūru, kas sniegtu vispārīgu mākoņdatošanas pakalpojumu publiskajā sektorā lietotājiem visā Eiropā. Tomēr viens no mērķiem ir ieviest publiski pieejamu mākoņdatošanas piedāvājumu ("publisko mākoņpakalpojumu"[11]), kas ne tikai atbilst Eiropas standartiem tiesiskā izpratnē, bet arī ir konkurētspējīgs, atklāts un drošs. Tas neliedz valsts varas iestādēm izveidot privātos mākoņpakalpojumus darbībām ar sensitīviem datiem, bet kopumā pat mākoņpakalpojumiem, ko izmanto publiskajā sektorā, cik vien iespējams būtu jābūt pakļautiem tirgus konkurencei, lai nodrošinātu vislabāko cenas un vērtības attiecību, vienlaikus atbilstot regulatīvajām prasībām vai plašākiem sabiedriskās kārtības mērķiem attiecībā uz galvenajiem darbības kritērijiem, piemēram, drošības un sensitīvo datu aizsardzības kritērijiem.

3.1.        Mākoņdatošana un Digitalizācijas programma (digitālais vienotais tirgus)

Tā kā mākoņdatošanai nepiemīt piesaiste pie vietas un tās ierobežojumi, tā varētu pacelt digitālo vienoto tirgu jaunā līmenī. Bet tas var notikt tikai tad, ja mēs sasniegsim vienotā tirgus noteikumu efektīvu īstenošanu. Potenciālais ieguvums ir milzīgs. Priekšizpētē, kas veikta Komisijas vajadzībām, aplēsts, ka ar mākoņdatošanai labvēlīgu politiku publiskā mākoņdatošana radītu 250 miljardu euro IKP 2020. gadā pretēji 88 miljardiem euro scenārijā "bez iejaukšanās”, no 2015. līdz 2020. gadam izraisot papildu kumulatīvo ietekmi EUR 600 miljardu apmērā. Tas nozīmē 2,5 miljonu papildu darba vietu radīšanu[12].

Daudzi nepieciešamie pasākumi, kas padarītu Eiropu mākoņdatošanai labvēlīgu, jau bija identificēti kā Eiropas Digitalizācijas programmas vienotā tirgus pīlāra un Vienotā tirgus akta pasākumi[13]. Lielākā daļa no šiem pasākumiem ir nodoti likumdevējiem apspriešanai, un ātra virzība, pieņemot un īstenojot šos priekšlikumus, būtu liels ieguldījums mākoņdatošanas ekonomisko ieguvumu īstenošanā.

Digitalizācijas programmas darbības, kas "atver piekļuvi saturam"

Eiropas Digitalizācijas programmā Komisija sev noteica mērķi "vienkāršot autortiesību iegūšanu, pārvaldību un pārrobežu licencēšanu"[14]. Galvenie pasākumi, kas Eiropas digitalizācijas programmā noteikti, lai sasniegtu šos mērķus, ir uz pareizā ceļa un palielinās Eiropas spēju izmantot mākoņdatošanas jaunās aizraujošās iespējas gan digitālā satura veidotājiem, gan patērētājiem.

Lai mākonis labi darbotos kā platforma digitāla satura pakalpojumiem, ieskaitot mobilos pakalpojumus, ir vajadzīgi satura izplatīšanas modeļi, kas veicina piekļuvi visu veidu saturam (mūzikai, audiovizuālajiem darbiem vai grāmatām) un ļauj to izmantot dažādās ierīcēs un dažādās teritorijās. Mākoņpakalpojumu sniedzēji un tiesību turētāji var vienoties par licenču komerciālajiem noteikumiem, kas ļauj piekļūt to personiskajiem kontiem no vairākām ierīcēm neatkarīgi no teritorijas, no kuras piekļūst kontam. Šādi elastīgi licencēšanas līgumi tirgū jau tiek slēgti, kaut gan dažos gadījumos vienošanos panākt izrādās sarežģītāk. Pakalpojumu sniedzējiem ir vajadzīgi vienkārši veidi, kādos iegūt licences šādiem pakalpojumiem. Patērētājiem jābūt iespējai likumīgi lietot saturu ārpus mājām visā ES, vienlaikus nezaudējot piekļuvi pakalpojumiem, par ko tie samaksājuši jebkurā citā dalībvalstī. Tiesību turētājiem šāds licencēšanas režīms veicinātu pakalpojumu inovāciju un tādējādi radītu jaunas ieņēmumu plūsmas. Steidzami pieņemot Komisijas priekšlikumu direktīvai par kolektīvo tiesību pārvaldību, tiks atrisinātas daudzas pārrobežu licencēšanas vajadzības attiecībā uz mākoņa saturu mūzikas jomā. Komisija arī apsver turpmākas darbības saistībā ar Audiovizuālo zaļo grāmatu[15], piemēram, veicinot un atvieglojot audiovizuālo darbu licencēšanu izplatīšanai tiešsaistē, jo īpaši pāri robežām. Mākoņdatošanas pakalpojums var atļaut arī mākonī uzglabāt saturu. Patērētājs var izmantot mākoni kā digitālā satura glabātavu un sinhronizācijas instrumentu piekļūšanai saturam no dažādām ierīcēm. Tādēļ rodas jautājumi par iespējamo privātas kopēšanas maksas iekasēšanu par satura privātu kopēšanu uz mākoni vai no tā, vai tā iekšienē.

Šie jautājumi cita starpā tiek analizēti pašreizējā mediācijas procesā, ko vada Antonio Vitorīno[16]. Pamatojoties uz šā procesa rezultātiem, Komisija cita starpā izvērtēs, vai ir nepieciešams precizēt privātas kopēšanas izņēmuma darbības jomu un maksas piemērojamību, jo īpaši to, cik lielā mērā mākoņdatošanas pakalpojumi, kas ļauj tiesību turētājiem saņemt tiešu atlīdzību, ir izslēgti no privātās kopēšanas maksas režīma.

Digitalizācijas programmas darbības, kas "vienkāršo tiešsaistes un pārrobežu darījumus"

Nesenā elektroniskās tirdzniecības direktīvas darbības pārskate, ko veica kā vienu no Digitālās programmas darbībām, atkārtoti apstiprināja, ka tā ir būtisks elements digitālo pakalpojumu izaugsmē Eiropā, jo tā atbrīvo no atbildības informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus, ja tie uzņem vai pārsūta nelikumīgu informāciju, ko sniedz trešā persona. Tagad daudz šādu tiešsaistes pakalpojumu migrē uz mākoņu infrastruktūrām, kas atvieglo labāk integrētu pakalpojumu piedāvājumu. Tas rada sarežģītākas vērtību ķēdes, kuras bieži aptver vairāku valstu jurisdikciju, kas savukārt rosina jautājumus, kuri attiecas uz piemērojamo tiesību aktu noteikšanu (piemēram, dibinājuma valsts) un to, kā izmantojama procedūra paziņošanai šiem jaunajiem pakalpojumiem par (iespējamu) nelikumīgu informāciju un darbībām. Šie jautājumi tiek iztirzāti Komisijas iniciatīvā par paziņojumu un pasākumu procedūrām, kurš seko paziņojumam par e-komercijas un tiešsaistes pakalpojumu digitālo vienoto tirgu[17].

Arī drošas e-autentifikācijas metodes interneta darījumiem ir būtiskas digitālā vienotā tirgus attīstībai. Sarežģītākās vērtību ķēdes un daudzu pakalpojumu ligzdstruktūras raksturs mākoņdatošanā rada nepieciešamību pēc ticamas autentifikācijas, lai nodrošinātu uzticēšanos un racionalizētu pakalpojumu lietošanu. Piemēram, vienotas pierakstīšanās procedūras padara vienmērīgāku pakalpojumu kopuma izmantošanu, bet prasa sarežģītāku un uzticamāku autentifikācijas metodi, kas nav vienkāršas pašradītas paroles, lai palielinātos uzticība pakalpojuma sniedzēju kopumam. Pieņemot kopīgus standartus, kas nodrošinātu drošu vienlaidu pakalpojumu izmantošanu, kura prasa uzticamu autentificēšanu un autorizēšanu, tiktu būtiski stimulēta mākoņdatošanas ieviešana. Šādi risinājumi tiktu ievērojami veicināti, ja tiktu pieņemti Komisijas priekšlikumi par elektronisko identifikāciju un autentifikāciju[18].

Turpmākajos mēnešos savā kiberdrošības stratēģijā Komisija risinās vispārīgus kiberdrošības jautājumus. Stratēģijā tiks aplūkoti visi informācijas sabiedrības piegādātāji, ieskaitot mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējus. Cita starpā tajā tiks norādīti piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, kas būtu jāveic, lai pārvaldītu drošības riskus, kā arī kompetento iestāžu pienākumi ziņot par nopietniem negadījumiem.

Digitalizācijas programmas darbības digitālās uzticības veidošanai

Datu aizsardzības jautājums radās Komisijas rīkotajās apspriešanās un pētījumos, un tas izraisa galvenās bažas, kas var kavēt mākoņdatošanas ieviešanu. Konkrēti, sastopoties ar 27 daļēji atšķirīgiem valstu tiesiskajiem regulējumiem, ir ļoti grūti nodrošināt rentablu mākoņa risinājumu digitālā vienotā tirgus līmenī. Turklāt, ņemot vērā mākoņa pasaules mērogus, tika aicināts ieviest skaidrību par to, kā būtu jāregulē starptautiskā datu pārsūtīšana. Šie jautājumi, noslēdzot citu Digitālās programmas pasākumu, ir risināti ar Komisijas 2012. gada 25. janvāra priekšlikumu izveidot spēcīgu un vienotu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu tiesisko noteiktību datu aizsardzības jomā. Regulas priekšlikums pievēršas mākoņa radītajiem jautājumiem. Galvenokārt tas izskaidro svarīgo jautājumu par piemērojamām tiesību normām, nodrošinot, ka visās 27 dalībvalstīs tieši un vienveidīgi tiks piemērots vienots noteikumu kopums. Tas nesīs labumu uzņēmējiem un iedzīvotājiem, nodrošinot uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus un samazinot administratīvo slogu un atbilstības izmaksas visā Eiropā, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni privātpersonām un piešķirot viņām lielāku kontroli pār saviem datiem. Labāka datu apstrādes pārredzamība arī palīdzēs uzlabot patērētāju uzticēšanos. Priekšlikums atvieglo personas datu pārsūtīšanu uz valstīm ārpus ES un EEZ, vienlaikus nodrošinot attiecīgo cilvēku aizsardzības nepārtrauktību. Jaunais tiesiskais regulējums nodrošinās vajadzīgos nosacījumus, lai pieņemtu mākoņdatošanas rīcības kodeksus un standartus, ja ieinteresētās personas uzskatīs, ka ir vajadzīgas sertifikācijas shēmas, lai pārbaudītu, ka pakalpojuma sniedzējs ir īstenojis atbilstošus IT drošības standartus un aizsardzības pasākumus attiecībā uz datu pārsūtīšanu.

Ņemot vērā to, ka datu aizsardzības problēmas tika atzītas par viens no nopietnākajiem šķēršļiem mākoņdatošanas ieviešanai, vēl jo svarīgāk ir Padomei un Parlamentam ātri strādāt, lai pieņemtu ierosināto regulu iespējami drīz, 2013. gadā.

Tajā pašā laikā, tā kā mākoņdatošanas ietver pakalpojuma sniedzēju un citu dalībnieku ķēdes, piemēram, infrastruktūras vai sakaru pakalpojumu sniedzējus, ir vajadzīgas vadlīnijas, kā piemērot esošo ES Datu aizsardzības direktīvu, īpaši, lai noteiktu un nošķirtu datu aizsardzības tiesības un pienākumus, kas attiecas uz datu kontrolētājiem un apstrādātājiem pakalpojumu sniedzēju vajadzībām vai dalībniekiem mākoņdatošanas vērtību ķēdē. Turklāt, ņemot vērā īpašo raksturu, kas piemīt mākonim, ir radušies jautājumi par piemērojamiem tiesību aktiem, ja mākoņa piegādātāja attiecīgā dibināšanas vieta var būt grūti nosakāma, piemēram, ārpussavienības lietotāja ārpussavienības pakalpojumu sniedzējs, kas darbina iekārtas ES. Šajā sakarā Komisija atzinīgi vērtē ieteikumus par to, kā piemērot pašreizējo ES Datu aizsardzības direktīvu, kas doti datu aizsardzības darba grupas (tā sauktās "29. panta darba grupas") 2012. gada 1. jūlija atzinumā par mākoņdatošanu[19]. Komisija uzskata, ka 29. panta darba grupas atzinums ir labs pamats pārejai no pašreizējās ES Datu aizsardzības direktīvas uz jauno ES Datu aizsardzības regulu un ka tam vajadzētu virzīt valsts iestāžu un uzņēmumu darbu, tādējādi piedāvājot iespējami lielāku skaidrību un juridisko noteiktību, pamatojoties uz spēkā esošo tiesisko regulējumu.

Turklāt, tiklīdz ierosinātā regula tiks pieņemta, Komisija izmantos jaunos mehānismus, kas tajā izklāstīti, lai ciešā sadarbībā ar valstu datu aizsardzības iestādēm sniegtu visus nepieciešamos papildu norādījumus par Eiropas datu aizsardzības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz mākoņpakalpojumiem.

Tāpat problēma bija līgumtiesības, kas negatīvi ietekmē patērētāju uzticēšanos digitālajai videi, jo viņiem nebija noteiktības viņu tiesību ziņā un trūka aizsardzības, un tirgotājiem bija nepieciešams regulējums, kas tiem atvieglotu savu produktu piedāvāšanu tiešsaistē. Šajā kontekstā Komisija jau ir ierosinājusi pieņemt regulu par vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem[20].

3.2.        Īpašas galvenās darbības mākoņdatošanas jomā

Digitālā vienotā tirgus pabeigšana, nodrošinot pēc iespējas ātrāku dienaskārtībā esošo Digitalizācijas programmas priekšlikumu pieņemšanu un īstenošanu, ir būtisks pirmais solis, lai padarītu Eiropu labvēlīgu mākoņdatošanai. Bet pārejai augstākā līmenī — aktīvā mākoņdatošanā — ir jāattīsta noteiktības un uzticēšanās gaisotne, kas stimulētu aktīvu mākoņdatošanas ieviešanu Eiropā.

Ir nepieciešama virkne uzticēšanās veidošanas pasākumu, kas radītu ticību mākoņdatošanas risinājumiem. Šī virkne sākas ar to, ka tiek identificēts attiecīgs standartu kopums, kurus var sertificēt, lai ļautu publiskā un privātā sektora iepirkuma rīkotājiem būt pārliecinātiem, ka viņi ir izpildījuši savus atbilstības pienākumus un ka, ieviešot mākoņpakalpojumus, viņi iegūst piemērotu risinājumu, kas apmierina viņu vajadzības. Uz šiem standartiem un sertifikātiem, savukārt, var atsaukties noteikumos un nosacījumos, lai pakalpojumu sniedzēji un lietotāji justos droši, ka līgums ir taisnīgs. Iepriekš minētais sagatavošanas darbs rāda, ka mākoņdatošanai nepieciešams īpašs pamats gan attiecībā uz standartiem un sertifikāciju, gan līguma noteikumiem un nosacījumiem.

Valsts iestādēm ir svarīga nozīme, veidojot uzticamu mākoņdatošanas vidi Eiropā. Tām ir iespēja izmantot savas iepirkuma pilnvaras, lai veicinātu Eiropas mākoņdatošanas izstrādi un ieviešanu, balstoties uz atvērtām tehnoloģijām un drošām platformām. Izveidojot skaidru un aizsargājošu satvaru ieviešanai publiskajā sektorā, tiks nodrošināts, ka šī tehnoloģija sniegs uzticamu piekļuvi lietotājiem citās pasaules malās un padarīs Eiropu par rosīgāko punktu mākoņpakalpojumu inovācijas jomā. Turklāt uzticamu mākoņpakalpojumu risinājumu ieviešana publiskā iepirkumu veicēju vidū varētu iedrošināt arī MVU tos ieviest.

Pastāv arī bažas, ka mākoņdatošanas ekonomiskās ietekmes potenciāls neizpaudīsies visā pilnībā, ja tehnoloģiju neieviesīs gan valsts varas iestādes, gan mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Abos gadījumos ieviešana līdz šim ir niecīga, jo ir grūti novērtēt mākoņpakalpojumu ieviešanas risku.

Lai izpildītu šos mērķus, Eiropas Komisija sāks trīs ar mākoņdatošanu saistītas darbības:

(1) 1. galvenā darbība — standartu biezokņa pārvarēšana,

(2) 2. galvenā darbība — droši un taisnīgi līguma noteikumi un nosacījumi,

(3) 3. galvenā darbība — Eiropas Mākoņdatošanas partnerības izveide publiskā sektora inovācijai un izaugsmei.

3.3.        1. galvenā darbība — standartu biezokņa pārvarēšana

Plašāka standartu izmantošana, mākoņpakalpojumu sertificēšana, lai pierādītu, ka tie atbilst šiem standartiem, un šādu sertifikātu apstiprināšana regulatīvās iestādēs, norādot uz atbilstību juridiskajiem pienākumiem, palīdzēs mākoņpakalpojumiem attīstīties.

Pašlaik atsevišķi pārdevēji ir ieinteresēti cīnīties par dominējošo stāvokli, sasaistot savus klientus un kavējot standartizētas un nozares mēroga pieeju izveidi. Par spīti vairākkārtējiem standartizācijas pasākumiem, ko virza galvenokārt piegādātāji, mākoņpakalpojumi var attīstīties tādā veidā, kam trūkst sadarbspējas, datu pārnesamības un atgriezeniskuma, kas visi ir būtiski svarīgi, lai izvairītos no klientu sasaistītības.

Mākoņpakalpojumu standarti ietekmēs arī ieinteresētās personas ārpus IKT nozares, jo īpaši MVU, publiskā sektora lietotājus un patērētājus. Šādi lietotāji reti spēj izvērtēt pakalpojumu sniedzēju pretenzijas uz standartu izpildi, mākoņpakalpojumu sadarbspēju vai to, cik viegli datus var pārvietot no viena pakalpojumu sniedzēja pie otra. Tālab ir vajadzīga neatkarīga, uzticama sertifikācija.

Mākoņdatošanas standartizācijas un sertifikācijas darbības jau tiek veiktas. ASV Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts (NIST) ir publicējis virkni dokumentu, tostarp plaši pieņemtu definīciju kopumu. Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI) ir izveidojis Mākoņdatošanas grupu, lai apsvērtu mākoņpakalpojumu standartizācijas vajadzības un atbilstību sadarbspējas standartiem. Noteikti būs vajadzīgas standartu noteikšanas papildu iniciatīvas. Tomēr šobrīd prioritāte ir izmantot esošos standartus, lai vairotu uzticību mākoņdatošanai, izmantojot līdzvērtīgu pakalpojumu klāstu, kā arī sadarbspējīgu un daudzveidīgu piedāvājumu. Papildus attiecīgo standartu identifikācijai ir vajadzīga standartu atbilstības sertifikācija.

Daudzām organizācijām, it sevišķi visām lielākajām, ir vajadzīga sertifikācija IT sistēmu atbilstībai juridiskajām un revīzijas prasībām un lietojumprogrammu un sistēmu sadarbspējai. Komisija apņemas:

· veicināt uzticamu un drošu mākoņpakalpojumu piedāvājumu, uzdodot ETSI koordinēt darbību ar ieinteresētajām personām pārredzamā un atklātā veidā, lai līdz 2013. gadam noteiktu detalizētu nepieciešamo standartu karti (tostarp drošībai, sadarbspējai, datu pārnesamībai un atgriezeniskumam);

· palielināt uzticību mākoņdatošanas pakalpojumiem, ES līmenī atzīstot tehniskās specifikācijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, lai aizsargātu personas datus saskaņā ar jauno Regulu par Eiropas standartizāciju[21];

· strādāt ar ENISA un citu attiecīgo iestāžu atbalstu, lai palīdzētu izstrādāt ES mēroga brīvprātīgās sertifikācijas shēmas mākoņdatošanas jomā (tostarp attiecībā uz datu aizsardzību), kā arī līdz 2014. gadam izveidot šādu shēmu sarakstu;

· risināt vides problēmas, ko rada paplašināta mākoņdatošanas izmantošana, ar nozari vienojoties par saskaņotiem rādītājiem mākoņpakalpojumu enerģijas patēriņa, ūdens patēriņa un oglekļa dioksīda emisijas noteikšanai līdz 2014. gadam[22].

3.4.        2. galvenā darbība — droši un taisnīgi līguma noteikumi un nosacījumi

Tradicionālā IT ārpakalpojumu piesaiste parasti tika apspriesta un saistījās ar datu glabāšanu, apstrādes iekārtām un pakalpojumiem, kas tika definēti un aprakstīti detaļās un neslēptā veidā. Savukārt mākoņdatošanas līgumi būtībā rada sistēmu, kurā lietotājam ir nebeidzami mērogojama un elastīga piekļuve IT jaudām saskaņā ar viņa vajadzībām. Tomēr pašlaik mākoņdatošanas lielāko elastību salīdzinājumā ar tradicionālajiem ārpakalpojumiem bieži atsver noteiktības samazinājums patērētājiem, ko izraisa tas, ka nav pietiekami precīzu un līdzsvarotu līgumu ar mākoņpakalpojumu sniedzējiem.

Mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju tiesiskā regulējuma sarežģītība un nenoteiktība nozīmē, ka viņi bieži izmanto sarežģītus līgumus vai pakalpojumu līmeņa nolīgumus[23] ar plašām atrunām. Neapspriežamu standarta līgumu piemērošana varētu ietaupīt pakalpojuma sniedzēja izmaksas, bet bieži var negatīvi ietekmēt lietotāju, ieskaitot galapatērētāju. Šādi līgumi var arī ierobežot piemērojamās tiesību sistēmas izvēli vai traucēt datu atkopšanu. Pat lielākiem uzņēmumiem ir maz iespēju ietekmēt sarunu procesu, un līgumi bieži vien nenodrošina atbildību par datu integritāti, konfidencialitāti vai pakalpojumu nepārtrauktību[24].

Runājot par profesionālajiem lietotājiem, pakalpojumu līmeņa nolīgumu mākoņdatošanas paraugnoteikumu izstrāde attiecībā uz profesionālajiem lietotājiem bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas radās apspriešanās procesa laikā. Pakalpojumu līmeņa nolīgumi nosaka attiecības starp mākoņpakalpojumu sniedzēju un profesionālajiem lietotājiem, un tādējādi būtībā rada pamatu, lai lietotāji uzticētos mākoņpakalpojumu sniedzēja spējai sniegt pakalpojumus.

Attiecībā uz patērētājiem un maziem uzņēmumiem Komisijas priekšlikums regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem[25], kas ir darbība ar mērķi uzlabot uzticēšanos digitālajai videi saskaņā ar Digitalizācijas programmu, aplūko daudzus šķēršļus, kas izriet no atšķirīgiem valstu tirdzniecības noteikumiem, sniedzot līgumslēdzējiem vienotu noteikumu kopumu. Priekšlikumā ir iekļauti noteikumi, kas pielāgoti "digitālā satura" piegādei, kura aptver dažus mākoņdatošanas aspektus[26].

Ir vajadzīgs konkrēts papildu darbs jautājumos, kuri neietilpst Eiropas Vienotajos tirdzniecības noteikumos, lai nodrošinātu, ka var tikt aptverti arī citi līgumu jautājumi, kas ir būtiski attiecībā uz mākoņdatošanas pakalpojumiem, līdzīgi izmantojot fakultatīvu instrumentu. Šim papildu darbam būtu jāaptver tādi jautājumi kā datu konservācija pēc līguma darbības izbeigšanās, datu nodošana atklātībai un integritāte, datu atrašanās vieta un nodošana, tiešā un netiešā atbildība, datu īpašumtiesības, mākoņpakalpojumu sniedzēja pakalpojumu maiņa un apakšuzņēmuma līgumi.

Lai gan spēkā esošie ES tiesību akti aizsargā mākoņpakalpojumu lietotājus, patērētāji bieži nezina savas attiecīgās tiesības, it īpaši piemērojamos tiesību aktus un jurisdikciju civillietās un komerclietās, sevišķi līgumtiesību jautājumos[27]. Apspriešanā[28] tika atzīts, ka līgumu paraugnoteikumu izstrāde ir vēlama, lai atrisinātu minētās problēmas. Rūpnieciskie lietotāji un piegādātāji ir aicinājuši noteikt pašregulējošus nolīgumus vai standartizāciju. Attiecībā uz līgumiem ar patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem var būt vajadzīgi Eiropas līgumu paraugnoteikumi un paraugnosacījumi, kas balstīti uz fakultatīvu līgumtiesību instrumentu, lai izveidotu pārredzamus un taisnīgus mākoņpakalpojumu līgumus.

Nosakot un izplatot labāko pieredzi attiecībā uz līgumu paraugnoteikumiem, tiks paātrināta mākoņdatošanas uzsākšana, palielinot potenciālo klientu uzticēšanos.

Atbilstīgi lēmumi par līgumu noteikumiem var palīdzēt arī izšķirīgajā datu aizsardzības jomā. Kā minēts iepriekš, ierosinātā regula par personas datu aizsardzību garantēs augstu aizsardzības līmeni privātpersonām, nodrošinot aizsardzības nepārtrauktību, kad dati tiek nosūtīti ārpus ES un EEZ, proti, ar līguma standartklauzulām, kas regulē starptautisko datu pārsūtīšanu, un nepieciešamo nosacījumu noteikšanu, lai pieņemtu mākoņdatošanai labvēlīgus saistošus uzņēmumu iekšējās kārtības noteikumus. Šīs pārmaiņas nodrošinās to, ka ES datu aizsardzības noteikumi aptvers mākoņdatošanas ģeogrāfiskās un tehniskās īpatnības. Komisija līdz 2013. gada beigām:

· kopā ar ieinteresētajām personām izstrādās mākoņdatošanas pakalpojumu līmeņa nolīgumu paraugnoteikumus attiecībā uz līgumiem starp mākoņpakalpojumu sniedzējiem un profesionālajiem lietotājiem, ņemot vērā ES tiesību kopuma attīstību šajā jomā;

· saskaņā ar paziņojumu par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem[29] piedāvās patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem Eiropas līgumu paraugnoteikumus un paraugnosacījumus tajos jautājumos, kas ietilpst Eiropas Vienoto tirdzniecības noteikumu priekšlikumā; mērķis ir standartizēt galvenos līguma noteikumus un nosacījumus, nodrošinot mākoņpakalpojumiem labākajai praksei atbilstošus līguma noteikumus aspektos, kas saistās "digitālā satura" piegādi;

· uzdos ekspertu grupai, kas izveidota šajā nolūkā un iekļauj nozares pārstāvjus, līdz 2013. gada beigām noteikt drošus un taisnīgus līguma noteikumus un nosacījumus patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem, un, pamatojoties uz līdzīgu fakultatīvo instrumentu — attiecībā uz tiem ar mākoņdatošanu saistītajiem jautājumiem, kas ir ārpus Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem;

· veicinās Eiropas dalību mākoņdatošanas izaugsmē visā pasaulē: pārskatot līguma standartklauzulas, ko piemēro personas datu nosūtīšanai uz trešām valstīm, un tās pēc vajadzības pielāgojot mākoņpakalpojumiem, un aicinot valstu datu aizsardzības iestādes apstiprināt saistošiem uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus mākoņpakalpojumu sniedzējiem[30];

· sadarbosies ar nozari, lai vienotos par rīcības kodeksu mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzējiem, lai atbalstītu datu aizsardzības noteikumu vienotu piemērošanu, kurus var iesniegt 29. panta darba grupai apstiprināšanai, lai nodrošinātu juridisku noteiktību un saskaņotību starp rīcības kodeksu un ES tiesību aktiem.

3.5.        3. galvenā darbība — publiskā sektora kopīgas līderības veicināšana, izmantojot Eiropas Mākoņdatošanas partnerību

Publiskajam sektoram ir jāuzņemas svarīga loma mākoņdatošanas tirgus veidošanā. Būdams ES lielākais IT pakalpojumu pircējs, tas var noteikt bargas prasības attiecībā uz iezīmēm, veiktspēju, drošību, sadarbspēju un datu pārnesamību un atbilstību tehniskajām prasībām. Tas var arī noteikt sertifikācijas prasības. Vairākas dalībvalstis ir uzsākušas savas iniciatīvas, piemēram, Andromede Francijā, G-Cloud Apvienotajā Karalistē un Trusted Cloud Vācijā[31]. Bet, tā kā publiskā sektora tirgus ir sadrumstalots, tā prasībām nav lielas ietekmes, pakalpojumu integrācija ir zema un iedzīvotāji nebauda labāko cenas un vērtības attiecību. Apvienojot publiskā sektora prasības, varētu radīt augstāku efektivitāti, un kopīgas nozaru prasības (piemēram, e-veselība, sociālā aprūpe, automatizēta dzīves vide un tādi e-pārvaldes pakalpojumi kā atklātie dati[32]) samazinātu izmaksas un radītu sadarbspēju.

Arī privātajam sektoram būtu ieguvums no kvalitatīvākiem pakalpojumiem, lielākas konkurences, straujas standartizācijas un labākas sadarbspējas un tirgus iespējām augsto tehnoloģiju MVU.

Tādēļ Komisija šogad veido Eiropas mākoņdatošanas partnerību (ECP), lai nodrošinātu pamatu līdzvērtīgām iniciatīvām dalībvalstu līmenī. ECP pulcēs nozares ekspertus un publiskā sektora lietotājus, lai atklāti un pilnībā pārredzamā veidā strādātu ar kopīgām iepirkuma prasībām mākoņdatošanai. ECP mērķis nav radīt fizisku mākoņdatošanas infrastruktūru. Drīzāk, izmantojot iepirkuma prasības, ko iesaistītās dalībvalstis un valsts iestādes virzīs izmantošanai visā ES, tās mērķis ir nodrošināt, ka komerciālais piedāvājums Eiropā ir pielāgots Eiropas vajadzībām. ECP palīdzēs arī novērst sadrumstalotību un nodrošināt, lai publiskā mākoņdatošana ir sadarbspējīga, kā arī nebīstama, droša un videi nekaitīgāka, un pilnīgi saskaņota ar Eiropas noteikumiem, piemēram, datu aizsardzības un drošības jomā. Savas koordinācijas padomes vadībā ECP valsts iestādes, kas sadarbojas, savedīs kopā ar nozares konsorcijiem, lai īstenotu pirmskomercializācijas posma publiskā iepirkumu darbību nolūkā:

· apzināt publiskā sektora mākoņdatošanas prasības; izstrādāt IT iepirkuma specifikācijas un iepirkt īstenojuma paraugus, lai pierādītu atbilstību prasībām un veiktspēju[33];

· virzīties uz mākoņdatošanas pakalpojumu kopīgu iepirkumu, ko veiktu publiskas struktūras, pamatojoties uz jaunām kopīgām lietotāju prasībām;

· ieviest un izpildīt citus pasākumus, kuriem ir nepieciešama koordinācija ar ieinteresētajām personām, kā aprakstīts šajā dokumentā.

4.           Papildu politikas pasākumi

Komisija īstenos arī virkni blakuspasākumu, lai atbalstītu trīs galvenās darbības. Citas iniciatīvas, piemēram, saistībā ar platjoslas piekļuvi, viesabonēšanu vai atklātajiem datiem arī palīdz veidot vidi, kas sekmē straujāku mākoņdatošanas pārņemšanu, it sevišķi patērētājiem un MVU.

4.1.        Veicināšanas pasākumi

Komisija pētīs, kā pilnībā izmantot citu pieejamo instrumentu palīdzību, jo īpaši, izmantojot pētniecības un attīstības atbalstu no programmas "Apvārsnis 2020" ilgtermiņa uzdevumiem, kas raksturīgi mākoņdatošanai, kā arī sekmētu pāreju uz mākoņdatošanā balstītiem risinājumiem, piemēram, programmatūra pārslēgšanai no mantotajām sistēmām uz mākoņdatošanu, hibrīdisku pakalpojumu pārvaldībai (apvienojot mākoņdatošanas sistēmas un citādas sistēmas), kā arī nepieļautu klientu sasaistīšanu[34].

Komisija plāno aizsākt digitālo pakalpojumu infrastruktūras saskaņā ar ierosināto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu[35] 2014. gadā kā universāli pieejamus mākoņdatošanā balstītus publiskos pakalpojumus, piemēram, uzņēmumu izveidei tiešsaistē, pārrobežu iepirkumam un e-veselības pakalpojumiem un piekļuvei publiskā sektora informācijai. Tā īstenos arī savu mākoņdatošanas plānu saskaņā ar e-Komisijas stratēģiju, ieskaitot pasākumu programmu, lai uz mākoņdatošanu pārvietotu publiskos pakalpojumus, kurus īsteno atbilstoši citām Kopienas programmām.

Visbeidzot, tā veiks pasākumus (cita starpā pētījumus, darbaudzināšanas un konsultēšanas sistēmas, informētības palielināšanu), lai veicinātu e-prasmes un digitālo uzņēmējdarbību saistībā ar mākoņdatošanu.

4.2.        Starptautiskais dialogs

Tā kā nav tehnisku šķēršļu, kas aizturētu mākoņpakalpojumus pie ģeogrāfiskajām robežām, ir nepieciešams ne tikai pilnībā izmantot digitālā vienotā tirgus iespējas, bet paraudzīties arī ārpus ES uz plašāku starptautisko situāciju gan tiesiskā regulējuma (piemēram, par piemērojamām tiesībām), gan mākoņpakalpojumu ieviešanas atbalsta pasākumu aspektā.

Mākoņdatošana, kas ir dzimusi pasaules mērogā, prasa pastiprinātu starptautisko dialogu par drošu un vienmērīgu pārrobežu izmantojumu. Piemēram, starptautiskajos dialogos par tirdzniecību, tiesībaizsardzību, drošību un kibernoziedzību pilnībā jāatspoguļo jaunās problēmas, ko rada mākoņdatošana[36].

Arvien vairāk trešo valstu atzīst mākoņdatošanas svarīgumu. ASV, Japāna, Kanāda, Austrālija un Dienvidaustrumu Āzijas valstis, kā Koreja, Malaizija un Singapūra, ir izstrādājušas vai patlaban izstrādā mākoņdatošanas stratēģiju. Galvenās asis ir partnerības, kas veicina ieviešanu valsts iestādēs, tehnoloģiskās izstrādes un standartizācijas veicināšana un starptautiskais dialogs un koordinācija tiesiskos un tehniskos jautājumos. Tādēļ ES ir vajadzīgs padziļināt strukturētu sadarbību ar partneriem visā pasaulē ne tikai, lai dalītos pieredzē un veiktu kopīgu tehnoloģisko attīstību, bet arī pielāgotu tiesību aktus, lai veicinātu efektīvāku un iedarbīgāku mākoņdatošanas izvēršanu[37]. Šos dialogus risinās daudzpusējos forumos, piemēram, PTO un ESAO, lai veicinātu mākoņdatošanas pakalpojumu kopējo mērķu sasniegšanu, kā arī iekļaujot ar mākoņdatošanu saistītos jautājumus brīvās tirdzniecības sarunas ar Indiju, Singapūru utt.

Komisija arī attīstīs pašreizējo starptautisko dialogu ar ASV, Indiju, Japānu un citām valstīm, tostarp jautājumos par galvenajiem tematiem, kas ir saistīti ar iepriekš aprakstītajiem mākoņpakalpojumiem, piemēram: datu aizsardzība; tiesībaizsardzības iestāžu piekļuve datiem un savstarpējās juridiskās palīdzības nolīgumu izmantošana, lai izvairītos no vēršanās pret uzņēmumiem ar pretrunīgiem pieprasījumiem no publiskajām iestādēm; datu drošības koordinēšana pasaules līmenī; kiberdrošība, pakalpojumu sniedzēju starpnieku atbildība; standarti un sadarbspējas prasības, jo īpaši attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem; nodokļu likumu piemērošana mākoņpakalpojumiem; sadarbība pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā.

5.           Secinājumi

Mākoņdatošana skar visdažādākās politikas jomas. Būtu ātri jāapstiprina topošās politikas iniciatīvas, kā datu aizsardzības reforma un Vienotie Eiropas tirdzniecības noteikumi, kas ļaus pazemināt šķēršļus mākoņdatošanas izmantošanai ES.

Līdztekus Komisija veicinās galvenās šajā paziņojumā minētās 2013. gada darbības, jo īpaši darbības attiecībā uz mākoņdatošanas standartizāciju un sertifikāciju, drošu un taisnīgu līguma noteikumu un nosacījumu izstrādi un Eiropas Mākoņdatošanas partnerību.

Komisija modri uzraudzīs jaunās politikas problēmas, kas varētu ietekmēt mākoņdatošanas ekonomisko un sociālo potenciālu tādās jomās kā nodokļu politika, publiskais iepirkums, finanšu regula vai tiesībaizsardzība, kur mākoņdatošanas pārrobežu raksturs rada šaubas attiecībā uz atbilstības un ziņošanas pienākumiem.

Komisija līdz 2013. gada beigām iesniegs ziņojumu par virzību uz pilnīgu pasākumu kopumu šajā stratēģijā un pēc vajadzības izstrādās turpmākas politikas iniciatīvas un tiesību aktu priekšlikumus.

Nākamie divi gadi, kuru laikā tiks izstrādāti un ieviesti iepriekš izklāstītie attiecīgie pasākumi, izveidos pamatu, lai Eiropa kļūtu par pasaules mākoņdatošanas virzītāju. Labi panākumi sagatavošanas posmā nodrošinās stabilu pamatu ātrai uzsākšanas fāzei 2014.–2020. gadā, kuras laikā publiski pieejamo mākoņdatošanas piedāvājumu izmantošana varētu sasniegt salikto gada pieauguma rādītāju 38 % (aptuveni divkārtīgi pārsniedzot kopējo rādītāju, kas tiktu panākts, ja izšķiroši politiskie pasākumi netiktu īstenoti).

Komisija aicina dalībvalstis izmantot mākoņdatošanas potenciālu. Dalībvalstīm būtu jāattīsta publiskās mākoņdatošanas izmantošana, pamatojoties uz kopējām pieejām, kas palielinātu veiktspēju un uzticēšanos, vienlaikus samazinot izmaksas. Izšķiroša nozīme būs aktīvai līdzdalībai Eiropas Mākoņdatošanas partnerībā un tās rezultātu ieviešanā.

Komisija arī aicina nozari cieši sadarboties, lai izstrādātu un pieņemtu vienotus standartus un sadarbspējas pasākumus.

[1]               Kretschmer, T. (2012), “Information and Communication Technologies and Productivity Growth: A Survey of the Literature”, OECD Digital Economy Papers, No. 195, OECD Publishing. http://dx.doi.org/10.1787/5k9bh3jllgs7-en

[2]               Paziņojums "Vienota sistēma uzticēšanās pastiprināšanai vienotajam digitālajam e-tirdzniecības un tiešsaistes pakalpojumu tirgum", COM(2011) 942 galīgā redakcija.

[3]               IDC (2012), Quantitative Estimates of the Demand for Cloud Computing in Europe and the Likely Barriers to Take-up; sīkāku informāciju sk. arī Komisijas dienestu darba dokumentā (DDD), kas pievienots šim paziņojumam, 3.1. iedaļā. Mākoņdatošanas nozīmi darba vietu radīšanā atzīst arī "Svarīgāko darbību kopums nodarbinātībai IKT jomā", kas ir pielikumā Komisijas paziņojumam "Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām" (COM(2012) 173 final).

[4]               Piemēram, organizācijas var raizēties par darbības nepārtrauktību pakalpojuma pārtraukuma gadījumā, bet privātpersonas var bažīties par to, kas notiek ar viņu personas datiem. Tāds nemiers palēnina vispārējo mākoņdatošanas ieviešanu.

[5]               Daudzas no definīcijām ir ļoti abstraktas: viens plaši pazīstama definīcija runā par "modeli, kas pēc pieprasījuma ļauj tīklā ērti piekļūt konfigurējamu datošanas resursu kopumam .., ko var ātri nodrošināt un iedarbināt ar minimālu piepūli vai pakalpojumu sniedzēja mijiedarbību", NIST (2009), ASV Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts.

[6]               IDC (2012), Quantitative Estimates of the Demand for Cloud Computing in Europe and the Likely Barriers to Take-up.

[7]               Piemēram, viens pētījums prognozē, ka līdz 2014. gadam mākoņpakalpojumu tirgus pieaugs trīskārtīgi. Kādā citā pētījumā uzskatīts, ka līdz tam laikam ekonomika papildināsies ar 11 miljoniem darba vietu. Sk. DDD 4.1. iedaļu.

[8]               Sk. Greenpeace (2012). How clean is your cloud?

[9]               Sk. http://www.broadbandcommission.org/net/broadband/Documents/bbcomm-climate-full-report-embargo.pdf.

[10]             HM Government (2011). Government Cloud Strategy, www.cabinetoffice.gov.uk.

[11]             Savukārt privāts mākoņpakalpojums ir pakalpojums vai infrastruktūra, kas atvēlēta konkrētam klientam un ko nevar lietot citi.

[12]             IDC (2012) "Quantitative Estimates of the Demand for Cloud Computing in Europe and the Likely Barriers to Take-up" aplēsts, ka "politikas nosacītā" scenārija gadījumā ar mākoņdatošanu saistīto darbinieku skaits varētu pārsniegt 3,8 miljonus, turpretim scenārijā "bez iejaukšanās" tas būtu kādi 1,3 miljoni, t. i., politika varētu papildus radīt 2,5 miljonus darba vietu.

[13]             Paziņojums "Akts par vienoto tirgu", COM(2011) 206 galīgā redakcija.

[14]             Tās ietvaros veicamie pasākumi bija ierosināt direktīvu par kolektīvo tiesību pārvaldību, COM(2012) 372 final; direktīvu par nezināmu autoru darbiem, COM(2011) 289 galīgā redakcija; un pārskatīt direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, COM(2011) 877 galīgā redakcija, un visi šie darbi ir pabeigti.

[15]             Zaļā grāmata par audiovizuālo darbu izplatīšanu tiešsaistē Eiropas Savienībā: iespējas un problēmas ceļā uz digitālo vienoto tirgu (COM(2011) 427).

[16]             Sk. Komisijas paziņojumu "Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus", COM(2011) 287, 8. darbība, kas aizsāka šo vidutāja izmantošanas procesu, lai izpētītu "iespējamas pieejas nolūkā saskaņot metodoloģiju, ko izmanto nodevu noteikšanai", un noteica, ka "saskaņotiem visu pušu centieniem atrisināt vēl neatrisinātos jautājumus vajadzētu kļūt par pamatu visaptverošiem likumdošanas pasākumiem ES līmenī". Paziņojums par e-komerciju, COM(2011) 942 final, paredz leģislatīvu iniciatīvu privātās kopēšanas jomā 2013. gadā.

[17]             Paziņojums par e-komerciju, COM(2011) 942 galīgā redakcija, 15. lpp.

[18]             Priekšlikums regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (COM (2012) 238/2.

[19]             Sk. 29. panta datu aizsardzības darba grupas 05/2012 atzinumu WP196 par mākoņdatošanu, kas pieņemts 2012. gada 1. jūlijā: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/index_en.htm#h2-1.

[20]             COM(2011) 635 galīgā redakcija.

[21]             Pieņemta 2012. gada 11. septembrī uz Komisijas priekšlikuma pamata, COM(2011) 315, stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī.

[22]             http://www.ict-footprint.eu.

[23]             SLA izklāsta pakalpojuma piegādes tehniskos nosacījumi, piemēram, cik lielā mērā tiek garantēta pieejamība procentos.

[24]             Sk. 29. panta darba grupas atzinumu par mākoņdatošanu: http://ec.europa.eu/justice/data-protection/article-29/documentation/opinion-recommendation/index_en.htm#h2-1.

[25]             COM(2011) 635 galīgā redakcija.

[26]             Regulas priekšlikums par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem attiecas uz dažiem līgumiem par digitālā satura piegādi; "digitāls saturs" ir "dati, kas radīti un piegādāti digitālā formātā, neatkarīgi no tā, vai tas darīts saskaņā ar pircēja specifikācijām, ietverot, video, audio, attēla vai rakstveida digitālo saturu, digitālas spēles, programmatūru un digitālo saturu, kas dara iespējamu esošas aparatūras vai programmatūras personalizāciju", (digitālais saturs), ko var saglabāt, apstrādāt, vai kuram var piekļūt un to atkārtoti izmantot lietotājs, bet nav "elektroniskie komunikāciju pakalpojumi un tīkli un ar tiem saistītās iekārtas un pakalpojumi", kā arī "jauna digitālā satura radīšana un esoša digitālā satura grozīšana".

[27]             Sk. Regulu (EK) Nr. 593/2008 par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I), OV L 177, 4.7.2008., un Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, OV L 12, 16.1.2001.

[28]             http://ec.europa.eu/information_society/activities/cloudcomputing/docs/ccconsultationfinalreport.pdf.

[29]             Komisijas paziņojums "Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai", COM(2012) 225 final.

[30]             Attiecīgie 29. panta darba grupas atzinumi (sk. WP 195 un WP 153) kalpos par pamatu Komisijas dokumenta projektam. Saistoši uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumi ir viens no līdzekļiem, kas pieļautu datu starptautisku pārsūtīšanu: tie reglamentē, kā uzņēmuma dažādās daļas neatkarīgi no to atrašanās vietas pasaulē risina personas datu jautājumus.

[31]             http://www.economie.gouv.fr/cloud-computing-investissements-d-avenir; http://www.cabinetoffice.gov.uk/sites/default/files/resources/government-cloud-strategy_0.pdf;http://www.trusted-cloud.de/documents/aktionsprogramm-cloud-computing.pdf.

[32]             Paziņojums "Atklātie dati — Inovācijas, izaugsmes un pārredzamas pārvaldības dzinējspēks", COM(2011) 882 galīgā redakcija.

[33]             Šī darbība tiks finansēta no Pētniecības 7. pamatprogrammas 2013. gadā, attiecīgo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēja 2012. gada 9. jūlijā.

[34]             Sk. Mākoņdatošanas ekspertu grupas ziņojumu "The Future of cloud computing. Opportunities for European cloud computing beyond 2010" http://cordis.europa.eu/fp7/ict/ssai/docs/cloud-report-final.pdf un Mākoņdatošanas ekspertu grupas ziņojumu "Advances in Clouds" http://cordis.europa.eu/fp7/ict/ssai/docs/future-cc-2may-finalreport-experts.pdf.

[35]             Priekšlikums regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, COM(2011) 665

[36]             Paziņojumā COM(2011) 163 par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību par vienu no galvenajām prioritātēm noteikta uzticēšanās "mākonim" un aicināts "pastiprināt diskusijas par labāko vadīšanas stratēģiju".

[37]             Tāds dialogs ir sākts saskaņā ar ES un ASV informācijas sabiedrības dialogu, Eiropas un Amerikas Uzņēmējdarbības padomes darbu un ES un Japānas un informācijas sabiedrības dialogu. Mākoņdatošana var tikt arī izskatīta Transatlantiskajā ekonomikas padomē un ES un ASV MVU sadarbībā.