52011DC0786

1. Ievads

Pamatprogrammā kultūras un radošajām nozarēm (KRN) "Radošā Eiropa" daudzgadu finanšu shēmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (DFS)[1] pašreizējās programmas “Kultūra”, ”MEDIA” un “MEDIA Mundus” tiks apvienotas vienā programmā un izveidos pavisam jaunu rīku, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam.

Konkrēti, pievēršoties to kultūras un radošo jomu vajadzībām, kuras grib izvērst darbību pāri valstu robežām, un esot cieši saistītai ar kultūru un valodu daudzveidības popularizēšanu, šī programma papildinās citas Eiropas Savienības (ES) programmas, piemēram, struktūrfondu atbalstu investīcijām kultūras un radošajās nozarēs, kultūras mantojuma atjaunošanu, kultūras infrastruktūru un pakalpojumus, digitalizācijas fondus kultūras mantojumam un paplašināšanai, kā arī ārējo sakaru instrumentus. Dalībvalstis atbalsta lielu skaitu kultūras iniciatīvu, uz daudzām no kurām attiecas noteikumi par valsts atbalstu.

Attiecībā uz DFS laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Komisija ierosina būtiski palielināt kultūras un radošajām nozarēm atvēlēto budžetu – kopā EUR 1,801 miljards (pašreizējās cenas), kas ir 37 % pieaugums salīdzinājumā ar esošo izdevumu apjomu. Minētais palielinājums pilnībā atbilst stratēģijas "Eiropa 2020" pamatojumam un prioritātēm, kā arī tās pamatiniciatīvām, jo investīcijas kultūras un radošajās nozarēs sniedz tiešu ieguldījumu stratēģijas mērķī – veicināt gudru, ilgtspējīgu un izaugsmi. 2008. gadā kultūras un radošās nozares pēc aplēsēm sniedza 4,5 % ieguldījumu ES IKP, un tajās tika nodarbināti apmēram 3,8 % no Eiropas darbaspēka[2]. Papildus minētajam tiešajam ieguldījumam darbavietu un izaugsmes jomā, minētās nozares izraisījušas domino efektu arī citās jomās, piemēram, tūrismā, IKT saturā[3], kā arī sekmējušas izglītības jomu, sociālo iekļaušanu un sociālo inovāciju. Tādēļ, Eiropai cenšoties izkļūt no pašreizējās ekonomikas krīzes, tās ir īpaši nozīmīgas. Tomēr, neraugoties uz to, ka daudzās valstīs pēdējos gados izaugsmes rādītāji ir augstāki par vidējo līmeni, šīs nozares saskaras ar īpašām grūtībām. Lai īstenotu savu potenciālu turpmākai izaugsmei, ir nepieciešama saskaņota, stratēģiska pieeja šādu ierobežojumu risināšanai un vajadzīgo palīglīdzekļu ieviešanai. Tas ir "Radošās Eiropas" priekšlikuma pamatmērķis.

Jaunā programma būs vienkāršs, viegli atpazīstams un pieejams ceļš Eiropas kultūras un radošo nozaru profesionāļiem neatkarīgi no tā, kurai mākslai viņi kalpo, un programma pavērs darbības jomu starptautiskām darbībām gan ES iekšienē, gan ārpus tās.

Gatavojot priekšlikumu, Komisija apspriedās ar plašu ieinteresēto personu loku. Tā smēlās papildu informāciju arī no pašreizējās programmas starpposma novērtējuma un neatkarīgiem pētījumiem. Turklāt Komisija ņēma vērā atgriezenisko saikni uz Komisijas Zaļo grāmatu "Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana"[4], kā arī ekspertu ieteikumus kultūras atvērtās koordinācijas metodes un nozares strukturēta dialoga kontekstā laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam.

2. No esošajām programmām gūtā pieredze, risinājumi turpmākām vajadzībām

Lai nodrošinātu visproduktīvāko jaunā, palielinātā budžeta izmantošanu, jaunā programma turpina darbu pie esošo programmu sasnigtā, vienlaicīgi risinot galvenos trūkumus, kas tika konstatēti novērtējumā vai tiešā programmas vadības pieredzē. Tajā paredzēts arī izveidot pilnīgi jaunu rīku, lai kultūras un radošajām nozarēm uzlabotu piekļuvi finansējumam nolūkā reaģēt uz neatkarīgajā pētījumā, kā arī apspriešanā skaidri konstatēto vajadzību.

3. Esošo programmu sasniegumi

Esošo Eiropas Savienības kultūras un radošo nozaru programmu novērtējums liecina, ka tās palīdzējušas stiprināt nozari un veicināt profesionāļu un mākslas darbu apriti, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu kultūru un valodu daudzveidībā.

Attiecībā uz programmu "Kultūra" , kuras gada budžets ir vienīgi EUR 57 miljoni, kas līdzvērtīgs daudzu atsevišķu operas teātru/trupu gada budžetam[5], ES izdevumi ir ļoti racionāli. Tā palīdz tūkstošiem mākslinieku un kultūras nozares profesionāļu - pēc aplēsēm 20 000 katru gadu - veidot starptautisku karjeru, pilnveidojot prasmes un iemaņas, neformāli mācoties no līdzbiedriem un veidojot jaunus profesionālās attīstības ceļus.

Ar tās palīdzību tūkstošiem kultūras organizāciju - krietni virs 1000 organizāciju katru gadu - saņēmušas iespēju strādāt kopā pāri robežām, mācīties no labās prakses, izmantojot partnerību ar kultūras operatoriem no citām valstīm. Tā sniegusi kultūras nozares operatoriem iespēju kopražot, veidot sadarbības tīklus un atklāt jaunas profesionālas iespējas, kā arī padarīt savu darbu un skatījumu starptautiskāku. Tas pozitīvi un strukturāli ietekmējis nozari un tās spēju aptvert plašākus tirgus. Programma palīdzējusi nozaru un mākslas formu attīstībā, jaunu darbu un priekšnesumu radīšanā, veicinājusi piekļuvi un līdzdarbību, pētniecību un izglītību šajā jomā, kā arī sekmējusi informāciju, ieteikumus un praktisku palīdzību.

Tūkstošiem darbu varēja nokļūt apritē, tostarp apmēram 500 literāro darbu tulkojumu katru gadu. Programmas atbalsts tiek uzskatīts par kultūras projektu kvalitātes zīmi. Izmantojot projektu darbības, daudzi miljoni iedzīvotāju tika sasniegti gan tieši, gan netieši, un viņi varēja baudīt mākslas darbus no citām valstīm. Programma sekmējusi arī labāka politikas faktu materiāla izveidi, izmantojot pētījumus, kas iestrādāti atvērtajā koordinācijas metodē (AKM). Tā kā projekti saņem līdzfinansējumu, pārsvarā maksimālajā 50 % apmērā, programma īstenojusi ievērojamu papildus publisko un privāto investīciju apjomu.

Visbeidzot Eiropas kultūras galvaspilsētas, kas saņem ES nosaukumu un finansējumu no programmas (EUR 1,5 miljoni uz galvaspilsētu), dažos gadījumos ģenerējušas pat astoņkārtīgu sviras efektu ieņēmumos, kas piesaistījis no EUR 15 miljoniem līdz EUR 100 miljoniem vērtas investīcijas rīcības programmās un kalpojis par katalizatoru papildu kapitāla investīcijām. Parasti tās sasniegušas miljoniem ļaužu, iesaistījušas simtiem brīvprātīgo un atstājušas ilgtermiņa matojumu pilsētām uzlabotu prasmju, kultūras kapacitātes un aktīvas kultūras dzīves, infrastruktūras un tēla izteiksmē.

Programma "MEDIA" , kurai ir salīdzinoši mazs, aptuveni EUR 100 miljonu budžets tūkstoš reižu vērtākā tirgū, sasniegusi nozīmīgus rezultātus, pateicoties mērķtiecīgām darbībām izmaksu un ieguvumu attiecības optimizēšanai un programmas līdzekļu izlīdzinājumam. Rīcība tika koncentrēta uz darbībām ar pozitīvu ietekmi uz ES konkurētspēju un vajadzībām, kas netiek risinātas valsts līmenī, piemēram, transnacionāla izplatīšana. Vismaz daļēji pateicoties programmas "MEDIA" atbalstam, Eiropas Kinoteātros Eiropas filmu pirmizrāžu proporcija pieauga no 36 % 1989. gadā līdz 54 % 2009. gadā. Europa Cinema tīkls, kurā ietilpst vairāk nekā 2000 ekrānu pārsvarā neatkarīgos kinoteātros 32 valstīs, kas veido 20 % no visiem filmu pirmizrāžu ekrāniem Eiropā, sniedz plašu un daudzveidīgu filmu klāstu, tādējādi veicinot kultūras daudzveidību 475 pilsētās. To kvalitatīvais filmu piedāvājums piesaistījis 59 miljonus apmeklētāju (salīdzinājumā ar 30 miljoniem 2000. gadā), kas veido 5,6 % no kopējā apmeklētāju skaita Eiropā (2,8 % 2000. gadā). Kases ieņēmumu proporcija, ko ģenerējušas tīklā paredzētās Eiropas ārzemju filmas, sasniegusi 36 % salīdzinājumā ar Eiropas vidējo radītāju 7-8 %. Pretstatā 27,7 % Eiropas vidējam rādītājam 57 % no pārdotajām biļetēm uz Europa Cinema izrādītajām filmām veido Eiropas filmas.

"MEDIA" stiprina nozares konkurētspēju, atbalstot spēju veidošanu, piemēram, apmācību un attīstību, kas palīdz vairot nozares profesionalitāti un uzlabot darbu kvalitāti. Katru gadu tiek apmācīti aptuveni 1800 profesionāļu (darbu autori, izplatītāji, scenāriju autori), sniedzot viņiem iespēju apgūt atbilstošas kvalifikācijas un prasmes, kā arī izmantot pārrobežu sadarbības tīklu sniegtās iespējas. Pateicoties attīstības atbalstam, katru gadu tirgū nonāk 400 kvalitatīvu Eiropas projektu. Atbalsts projektu portfeļiem (finansējuma sadaļa) - pretstatā viena atsevišķa projekta atbalstam - nodrošina finanšu stabilitāti un ilgtermiņa perspektīvu radošajiem uzņēmumiem (bieži vien maziem MVU ar nepietiekamu kapitālu) ar nozīmīgu strukturālu ietekmi uz nozari.

Atbalsts neatkarīgiem darbu autoriem, lai radītu īpašus audiovizuālu darbu žanrus, piemēram, dokumentālo kino un animācijas filmas starptautiskajai televīzijas apraidei, ir apliecinājis savu izšķirošo nozīmi, ņemot vērā minētajos žanros konstatētās īpašās vajadzības. Pateicoties sakaru dibināšanas darbībām, piemēram, kopražošanas forumiem, starptautiskām tirgus un apmācības iniciatīvām, būtiski pieaudzis transnacionālo kopražojumu skaits (no 26 % Eiropas filmu 1989. gadā līdz 34 % 2009. gadā). Minētajām filmām ir 2,3 reižu lielāks aprites potenciāls nekā nacionālajām filmām[6]. Tādi ar "MEDIA" atbalstu izveidoti tīkli kā EAVE, ACE, Cartoon patlaban ir Eiropas kinematogrāfijas nozares mugurkauls.

2010. gadā izveidotais "MEDIA" ražošanas garantiju fonds sekmē piekļuvi finansējuma avotiem tikai filmu producentiem, izmantojot garantiju mehānismu, kas mudina bankas izsniegt viņiem kredītus, uzņemoties daļu ar to saistītā riska. Ar kopējo budžetu EUR 8 miljoni četru gadu periodam paredzams, ka fonds garantēs banku kredītus vairāk nekā EUR 100 miljonu apmērā, pateicoties garantiju mehānisma sviras efektam. 2011. gada maijā fonds tika atvērts pieteikumiem, un filmu nozare un bankas to uzņēmušas ar atzinību, kā rezultātā desmit dažādās dalībvalstīs tika izsniegtas vairāk nekā ducis garantiju ar apmēram EUR 15 miljonu aizdevumu vērtību.

Tomēr, neraugoties uz programmu "Kultūra" un "MEDIA" sasniegumiem, vēl daudz kas jādara, lai pilnībā realizētu šo nozaru potenciālu, kas saskaras ar līdzīgām tirgus sadrumstalotības problēmām, globalizācijas un digitalizācijas izraisītiem izaicinājumiem, salīdzināmu datu nepietiekamību un privāta finansējuma trūkumu.

4. Gūtā pieredze nākotnei

Jaunās programmas uzbūve ir izstrādāta, ņemot vērā tās priekšgājēju gūto pieredzi.

Programma "Kultūra" laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam

Mācoties no esošās pieredzes, nākotnes pamatprogrammai izvirzītie uzdevumi tiks pielāgoti projektu virzītāju, tostarp kultūras un radošo MVU, reālajām vajadzībām. Tie sekmēs arī jaunu darbavietu un izaugsmes potenciālu šajās nozarēs, vienlaikus uzturot ciešu saikni ar kultūru un valodu daudzveidības veicināšanu. Attiecībā uz programmā iekļautajām dažādajām darbībām tiks ieviesti neskaitāmi uzlabojumi un vienkāršošana. Lielais skaits sarežģītību palielinošo un caurskatāmību mazinošu pieprasījumu un kategoriju tiks samazināts no 9 uz 4. Darbības, kurās trūkst satura, ilgtermiņa perspektīvas vai kuras to uzbūves dēļ ir pārmēru pieprasītas, tiks pārtrauktas. Taču kultūras operatoriem, kuriem paredzētais atbalsts patlaban ietilpst pārtrauktajās daļās, principā tiks atvērti jauni pasākumi ar nosacījumi, ka tiek izpildīti vajadzīgie nosacījumi un kritēriji. Vēl viens vienkāršošanas piemērs būs to esošo piešķīrumu pārtraukšana, kuri izrādījušies nepietiekami orientēti uz rezultātu vai pārāk sarežģīti pieteikuma iesniedzējiem un saņēmējiem. Visās turpmākajās darbībās tiks izmantoti projekta piešķīrumi, kas ir vienkāršāki un veicina ilgtermiņa pieeju. Starptautiskajā dimensijā tiks likvidēta esošā ikgadējā pieprasījuma prakse ar mainīgu uzsvaru uz kādu valsti, un tās vietā paredzēta lielāka programmas atvērtība dalībniekiem no pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm vai potenciālajām kandidātvalstīm, Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, un trešām valstīm. Programma arī turpmāk būs pieejama ilgtermiņa divpusējām vai daudzpusējām sadarbības darbībām, kas koncentrējas uz izvēlētu valsti vai reģioniem, balstoties uz papildu apropriācijām.

Programma "MEDIA 2007" (2007-2013) un programma "MEDIA Mundus" (2011-2013)

Izmaiņu daudzums audiovizuālajā jomā (jo īpaši digitalizācija un globalizācija) prasa sīki izanalizēt esošos atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu to pielāgošanu dominējošajiem apstākļiem (un patiesi veicināt to attīstību laika gaitā). Gan stratēģijas līmenī, gan darbības līmeni ir noteiktas vairākas vienkāršošanas iespējas. Tajās ietilpst koncentrēšanās uz strukturējošu rīcību ar maksimāli sistemātisku ietekmi; finanšu rīka izveide, lai vietās, kur tas ir iespējams, pakāpeniski aizvietotu tiešus piešķīrumus; ES finansējuma sviras palielināšana; agrāk atsevišķā programmā "MEDIA Mundus" ietvertās starptautiskās dimensijas racionalizēšana vienotā tiesiskā pamatā; transversāla vērtību ķēdes pieeja, kas atbalsta vairākus filmu projektus, kuriem ir liels komerciālais un aprites potenciāls ("čempioni") visā vērtību ķēdē no apmācības līdz izplatīšanai; transversāli projekti, kuros ietverti vairāki vērtību ķēdes segmenti un dalībnieki; un atbalsts pārdošanas aģentiem ar plašu tirgus izpēti un pasaules tirgus pieeju.

Programmas "MEDIA" reģionālajā darbības jomā būtu jāatvieglo piekļuve tai un jāsniedz iespēja līdzdarboties plašākam Eiropas audiovizuālajam apgabalam, t, i., visām pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un EEZ valstīm. Daži projekti būs pieejami dalībniekiem no trešām valstīm. Minētās valstis, savukārt, maksātu noteiktu maksu, kas atspoguļo to attiecīgo audiovizuālo nozaru būtiskumu, sekojot Šveices un Horvātijas piemēram, kas nesen kļuva par "MEDIA 2007" dalībniecēm.

Jauns finanšu rīks

Nopietna kultūras un radošo nozaru problēma, kura ir jārisina, taču tas nav izdarāms, izmantojot piešķīrumus, ir grūtības piekļūt finansējumam, ar ko saskaras mazie kultūras un radošo nozaru uzņēmumi un organizācijas.

Lai gan tā ir MVU vispārēja problēma, kultūras un radošajās nozarēs situācija ir būtiski smagāka piecu iemeslu dēļ. Pirmkārt, daudzu šādu uzņēmumu aktīvu, piemēram, autortiesību, netaustāmā būtība parasti grāmatvedībā netiek atspoguļota (pretēji patentiem). Otrkārt, pretstatā citiem rūpniecības ražojumiem, KRN ražojumi parasti netiek ražoti masveidā. Katra grāmata, opera, teātra izrāde, filma un videospēle ir vienreizējs prototips, un kompānijas bieži ir veidotas konkrētam projektam, taču, lai gūtu peļņu, investīcijām bieži vien jābūt ilgākā termiņā. Treškārt, "investīciju" gatavība nozarē ir ļoti neliela, jo kultūras un radošo nozaru uzņēmējiem bieži trūkst uzņēmējdarbības prasmju, lai spētu pārdot savus projektus finanšu iestādēm. Ceturtkārt, pastāv ar to saistīta "investoru" gatavības problēma, jo finanšu iestādēm, savukārt, trūkst zināšanu par šīm nozarēm, tās bieži vien nespēj saprast riska profilu un nav gatavas ieguldīt nepieciešamo saistīto zināšanu ieguvē. Visbeidzot - bieži vien nav pietiekamu ticamu datu, kas ierobežo nozares MVU iespējas saņemt kredītfinansējumu, jo finanšu iestādes bieži balstās uz statiskas datiem savās aizdevumu pieprasījumu analīzēs.

Tādēļ maziem uzņēmumiem ar nepietiekamu kapitālu ir grūti finansēt savas darbības un saglabāt konkurētspēju. Pēc aplēsēm pastāv apmēram EUR 2,8 miljardu līdz EUR 4,8 miljardu finansējuma plaisa attiecībā uz banku aizdevumiem šādiem MVU. Dažās valstīs šī problēma ir sakāpinātāka nekā citās - tikai ierobežotā valstu skaitā finanšu iestādēm ir labi attīstītas saistītās zināšanas.

Tādējādi programma pirmo reizi izveidos finanšu rīku kultūras un radošajām nozarēm. Tā papildinās citus ES rīkus, kas paredzēti struktūrfondos vai Konkurētspējas un jauninājumu programmā, kam ir transversāla pieeja un stipri ierobežota ietekme uz darbībām, kas sniedzas tādās nozarēs, kurās starpniekiem (finanšu iestādēm) ir maza loma, piemēram, kultūras un radošajās nozarēs. Šis rīks nodrošinās spēcīgu Eiropas pievienoto vērtību un rosinās noderīgu sakaru dibināšanu un mācīšanos no līdzbiedriem. Tas mēģinās panākt sistemātisku ietekmi, palielinot tādu finanšu iestāžu skaitu, kas būtu kompetentas kultūras un radošajās nozarēs, paplašinot to ģeogrāfisko pārklājumu un palīdzot sadalīt nozīmīgas privātās investīcijas. Tas arī centīsies rosināt pārmaiņas uzvedībā dažās nozaru daļās, rosinot pāreju no piešķīrumu prakses uz aizdevumiem, stiprinot to konkurētspēju un līdztekus mazinot paļaušanos uz publisko finansējumu.

5. Programmas vispārējie mērķi un prioritātes

Vissaskaņotākais un rentablākais risinājums kultūras un radošo nozaru atbalstam un šo nozaru ieguldījuma veicināšanai ES līmenī būs vienota pamatprogramma. Tā piedāvā vislabāko platformu, lai koncentrētu uzmanību uz problēmjautājumiem, ar kuriem minētās nozares patlaban saskaras, un lai virzītu ES atbalstu šiem pasākumiem, kas sniedz ES pievienoto vērtību, palīdzot tiem optimizēt savu ekonomiskās izaugsmes, jaunu darba vietu izveides un sociālās iekļaušanas potenciālu. Paredzētas būtiskas priekšrocības attiecībā uz vieglāku dalīšanos zināšanās un ideju savstarpēju papildināšanu par kopīgām problēmām. Attiecībā uz pārvaldību vienota pamatprogramma sniegs priekšrocības saistībā ar racionalizēšanu, vienkāršošanu un rentabilitāti, pateicoties informācijas punktu un komiteju apvienošanai un mazākam darba programmu skaitam.

6. Programmas "Radošā Eiropa" uzbūve

Programmas uzbūvē uzmanība ir vērsta uz kultūras un radošo nozaru sarežģītību un neviendabību, kurās ietilpst publiski finansētas organizācijas, bezpeļņas organizācijas, kā arī komercuzņēmumi. Turklāt dažādajām apakšnozarēm ir ļoti daudzveidīgas vērtību ķēdes. Piemēram, vairumā kultūras apakšnozaru vērtību ķēdes ir savstarpēji vairāk saistītas nekā audiovizuālajā nozarē (galvenais izņēmums - publikāciju un grāmatu mazumtirdzniecības ķēde un populārās mūzikas radīšana, izplatīšana un mazumtirdzniecība), jo par darba izstrādi, radīšanu, izplatīšanu un pārdošanu un ar to saistītajām patērētāju/auditorijas attiecībām parasti atbild darba autors. Tas nozīmē, ka vispārēji pieprasījumi un darbības visai programmai nebūtu piemērotas dažādu iesaistīto personu vajadzībām, un tām trūktu skaidrības, un atsevišķos gadījumos tās pat radītu apjukumu.

Tādēļ ir izvēlēts pamatprogrammas variants, kurā ietilpst trīs daļas.

- Starpnozaru daļa, kas paredzēta visām kultūras un radošajām nozarēm;

- Daļa "Kultūra", kas paredzēta kultūras un radošajām nozarēm;

- Daļa "MEDIA" , kas paredzēta audiovizuālajai nozarei.

Provizoriskais budžeta līdzekļu sadalījums būs 15 % starpnozaru daļai, 30 % daļai "Kultūra" un 55 % daļai "MEDIA".

"Kultūra" un "MEDIA" daļas būs esošo programmu "Kultūra" un "MEDIA"/"MEDIA Mundus" darba turpinātājas. Jaunajā starpnozaru daļā būs divas sadaļas. Pirmajā sadaļā tiks izveidots rīks, lai atvieglotu kultūras un radošo nozaru MVU un organizāciju piekļuvi finansējumam, sniedzot kredīta risku aizsardzību finanšu starpniekiem, kas veido aizdevumu portfeļus; tās atbalstīs arī spēju/kompetences veidošanu, lai pareizi izanalizētu attiecīgos riskus. Otrajā minētās daļas sadaļā tiks ietverti pasākumi, lai atbalstītu transnacionālu sadarbības politiku un pieredzes apmaiņu starp politikas veidotājiem un operatoriem; jaunas pieejas auditorijas veidošanā un uzņēmējdarbības modeļos; kultūras un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi; un datu vākšanu, tostarp dalību Eiropas Audiovizuālās observatorijā. Finansējums tiks piešķirts arī "Radošās Eiropas" biroju tīklam ( desks – agrākie kultūras kontaktpunkti un MEDIA Desks ). Pasākumi, kas ietilpst minētajā otrajā daļā, pārsvarā iekļauti esošajās programmās "Kultūra" un "MEDIA", bet, ņemot vērā transversālos elementus, pastāv priekšrocības – gan zināšanu nodošanas, gan administratīvās efektivitātes ziņā - kuras var gūt, piemērojot kopīgu, transversālu pieeju.

7. Paredzētā programmas ietekme

Programmas cerētā ietekme stiprinās kultūras un radošo nozaru pielāgošanos globalizācijai un digitalizācijai. Kopumā lielākai uzmanības vēršanai uz darbu transnacionālu apriti vajadzētu radīt plašāku darbu apriti, vairāk tirdzniecības darījumu iekšējā tirgū, lielāku starptautisko tirdzniecību un kāpināt nozares ģenerētos ieņēmumus. "Kultūra" daļā paredzēts lielāks uzsvars uz spēju veidošanu un transnacionālo apriti, tostarp, starptautiskas viesizrādes, jaunas Eiropas platformas ar plaša mēroga strukturālu ietekmi un vairāk stratēģisku atbalsta pakešu literāro darbu tulkojumiem izdevniecībās, tostarp reklāmas atbalsts.

"MEDIA" daļā tiks palielināti resursi izplatīšanai, tostarp palielināts un mērķorientēts finansējums pārdošanas aģentiem, lai ļautu izvirzīties spēcīgākiem pārdošanas aģentiem ar augstākām pirkšanas un pārdošanas spējām starptautiskā tirgū. Atbalsta stiprināšana Eiropā izvietotiem starptautiskiem kopražojumu fondiem sekmēs kopražojumus starp darbu autoriem Eiropā un ārpus tās, palielinot darbu skaitu un kvalitāti, tādējādi veicinot turpmāku starptautisko tirgu pavēršanu. Neatkarīgi videospēļu izstrādātāji gūs priekšrocības no jauniem izaugsmes tirgiem, izmantojot atvieglotu pieeju finansējumam. Tā rezultātā tiktu kāpināta MVU konkurētspēja, paaugstināti ieņēmumi, palielināta tirgus daļa un paplašināta auditorija.

Paralēli arī Eiropas kultūras un radošo nozaru globālās konkurētspējas kāpināšanai un tās mēroga paplašināšanai "Kultūra" un "MEDIA" daļas uzlabos patērētājiem pieejamā satura piedāvājumu ar pozitīvu ietekmi uz kultūras daudzveidību un Eiropas kultūras identitāti. Paredzams, ka jauns, tiešs un mērķtiecīgs atbalsts pasākumiem auditorijas piesaistīšanai varētu ģenerēt jaunu auditoriju un tādējādi palielināt patērētāju pieprasījumu, lai gan šādas ietekmes mērogs ir neskaidrs, un tam būs nepieciešama ilgtermiņa pieeja. Sasniedzot iepriekš izslēgtas sociālās grupas, būtu iespējams sekmēt sociālo iekļaušanu. Palielinātā pieprasījuma sniegtās priekšrocības plūstu caur vērtību ķēdi, lai stimulētu darbu palielinātu apriti, jaunas ieņēmumu plūsmas un lai uzlabotu nozaru konkurētspēju.

Uzlabojot kultūras un radošo nozaru pieeju finansējumam, izmantojot investīciju un investoru gatavību, jaunais finanšu rīks kāpinās minēto nozaru spēju piesaistīt privātu finansējumu, stiprināt savu finansiālo kapacitāti un darbu komerciālo potenciālu, tādējādi stiprinot to konkurētspēju un paverot jaunas izaugsmes un nodarbinātības iespējas. Dažos gadījumos tas mazinās arī MVU atkarību no publiskajām subsīdijām, citos gadījumos - atklās jaunas ieņēmumu plūsmas.

Atbalsts transnacionālai politiskai sadarbībai palīdzēs vairot salīdzināmu datu pieejamību, kas sekmēs efektīvāku, uz pierādījumiem balstītu politikas veidošanu. Tas var stiprināt nacionālo politisko vidi kultūras un radošajām nozarēm un sekmēt sistemātiskas pārmaiņas. Iespēja apmainīties ar pieredzi un zināšanām par jauniem uzņēmējdarbības modeļiem veicinās palīdzību nozarēm, lai pielāgotos digitalizācijai, kas rada jaunas nodarbinātības un izaugsmes iespējas.

8. ES pievienotā vērtība

ES intervences mērķis būs nodrošināt sistemātisku ietekmi un atbalstīt politikas veidošanu. Šajā saistībā Eiropas pievienotajā vērtībā ietilps:

- darbību transnacionālā būtība un to ietekme, kas papildinās valstu, starptautiskās un citas ES programmas;

- ES atbalsta veicināti apjomradītie ietaupījumi un kritiskā masa, radot sviras efektu papildu finansējumam;

- transnacionāla sadarbība var stimulēt visaptverošākus, ātrākus un iedarbīgus risinājumus globālām problēmām un sistemātiski ietekmēt nozari ilgtermiņā;

- nodrošināt Eiropas kultūras un radošajām nozarēm vienlīdzīgāku darbības jomu, ņemot vērā valstis ar zemu ražošanas jaudu un/vai valstis vai reģionus ar ierobežotu ģeogrāfisko un valodu telpu.

- Galvenie programmas īstenošanas aspekti

- Pārvaldes veids

Lielāko daļu piešķīrumu "Kultūra" un "MEDIA" daļās arī turpmāk pārvaldīs ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras ( EACEA ) palīdzību, izmantojot aicinājumus iesniegt priekšlikumus. Kā tika apstiprināts vairākos novērtējumos, tas apliecinājis sevi kā rentabls pārvaldes veids pārrobežu projektiem. Informācijas punktu tīkls (esošie kultūras kontaktpunkti un MEDIA Desks ) arī turpmāk sniegs informāciju un ieteikumus par pieteikšanos programmai. Tie nepārdalīs finansējumu.

Dažus programmas aspektus tieši pārvaldīs Komisija, proti, īpašās darbības, tostarp apbalvojumus, sadarbību ar starptautiskajām iestādēm, tajā skaitā starptautiskajiem audiovizuālās sadarbības fondiem, un finansējumu Eiropas kultūras galvaspilsētām un Eiropas kultūras mantojuma zīmei.

Kultūras un radošo nozaru finanšu rīka pārvalde tiks uzticēta trešās puses finanšu iestādei, visticamāk, ka tas būs Eiropas Investīciju fonds (EIF), ņemot vērā to, kādas zināšanas nepieciešams šāda rīka vadīšanai.

9. Budžeta sadale

Programmas komiteja piedalīsies gada darba programmas sagatavošanā. Atbilstoši pašreizējai praksei pēc apriešanās ar komiteju tiks izziņoti sīkāk izstrādāti aicinājumi iesniegt priekšlikumus, kuros būs norādīti konkrēti kritēriji, nodevumi, mērķauditorija, plānotais budžets.

10. Vienkāršošana

Ievērojams skaits vienkāršošanas pasākumu jau tika īstenoti esošo programmu "Kultūra" un "MEDIA" pārvaldē. Tomēr programmā "Radošā Eiropa" tiks ieviesti papildu uzlabojumi.

Kā iepriekš norādīts, tādu aicinājumu iesniegt priekšlikumus skaits, kurus pārvalda Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra ( EACEA ), daļā "Kultūra" tiks samazināts no 9 līdz 4. Kopumā tiks plašāk izmantotas vienotas likmes, lēmumi par dotāciju piešķiršanu un partnerattiecību pamatnolīgumi, elektroniski pieteikumi un atskaites par visām darbībām, kā arī elektronisks portāls, lai samazinātu birokrātisko slogu pieteikuma iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem.

Vēl viens nozīmīgs vienkāršošanas pasākums būs abu informācijas tīklu apvienošana, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus, lielāku caurskatāmību sabiedrības priekšā, uzturot tikai vienu ES piekļuves punktu, un augstāku pakalpojumu kvalitāti.

Vienas programmas komitejas izveide arī sekmētu rentablāku un taupīgāku programmas pārvaldi, ne tikai ietaupot īstenošanas izmaksas, bet arī nodrošinot lielāku efektivitāti, kas panākta stiprākas attiecīgo politikas virzienu un nozaru sinerģijas rezultātā.

Finanšu rīks ar tā radītās finanšu sviras starpniecību un apgrozāmo līdzekļu atkalizmantošanu uzlabos ES līdzekļu izlietojumu, kas Komisijai sniegs lielāku efektivitāti nekā atbalsta saņēmējiem izsniegtie tradicionālie piešķīrumi.

***

Gatavojot jaunās programmas priekšlikumu, Komisija apspriedās ar plašu personu loku. Tā turpinās iesaistīt minētās ieinteresētās personas, jo īpaši dalībvalstis un Eiropas Parlamentu, lai virzītu uz priekšu jauno vīziju un stratēģiju kultūras un radošajām nozarēm Eiropā.

[1] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, COM(2011)500 galīgā redakcija, 29.6.2011.

[2] " Building a Digital Economy : The importance of saving jobs in the EU's creative industries ", TERA Consultants , 2010. gada marts

[3] Komisijas Ieteikums par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu, C(2011) 7579 galīgā redakcija, 27.10.2011.

[4] Komisijas Zaļā grāmata “Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana”, COM(2010) 183; Komisijas dienestu darba dokuments "Ar Zaļo grāmatu "Kultūras un radošo nozaru potenciāla īstenošana" sāktās apspriešanas analīze", SEC (2011) 399, galīgā redakcija, 24.3.2011.

[5] Salīdzinājumā - minētie EUR 57 miljoni ir krietni mazāka summa par valsts publiskā finansējuma līmeni mākslai un kultūrai UK, FR, DE (attiecīgi GBP 590 miljoni, EUR 7,5 miljardi, EUR 8,5 miljardi)

[6] Avots: Eiropas Audiovizuālās observatorijas dati, 2008. gads.