EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011DC0681
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS A renewed EU strategy 2011-14 for Corporate Social Responsibility
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atjaunota ES stratēģija 2011.-2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atjaunota ES stratēģija 2011.-2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību
/* COM/2011/0681 galīgā redakcija */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atjaunota ES stratēģija 2011.-2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību /* COM/2011/0681 galīgā redakcija */
SATURS 1........... Ievads............................................................................................................................ 4 1.1........ Korporatīvās
sociālās atbildības īstenošana ir uzņēmumu
interesēs …............................... 4 1.2........ … un visas sabiedrības
interesēs..................................................................................... 4 1.3........ Kāpēc Komisija šo jauno
stratēģiju piedāvā tagad?......................................................... 5 2........... Eiropas KSA politikas ietekmes
novērtējums................................................................... 5 3........... Mūsdienīga
korporatīvas sociālās atbilsības izpratne......................................................... 7 3.1........ Jauna definīcija............................................................................................................... 7 3.2........ Starptautiski atzīti principi
un vadlīnijas............................................................................ 7 3.3........ KSA daudzdimensiālais aspekts...................................................................................... 8 3.4........ Valsts iestāžu un citu
ieinteresēto personu nozīme............................................................. 8 3.5........ KSA un sociālās
uzņēmējdarbības iniciatīva..................................................................... 8 3.6........ KSA un sociālais dialogs................................................................................................. 9 4........... Rīcības programma
2011.-2014. gadam......................................................................... 9 4.1........ Veicināt KSA redzamību un
izplatīt labu praksi................................................................ 9 4.2........ Uzlabot un novērtēt
uzticības līmeni uzņēmējdarbībai...................................................... 10 4.3........ Uzlabot pašregulējuma un
līdzregulējuma shēmas........................................................... 10 4.4........ Veicināt tirgus
atlīdzību par KSA................................................................................... 11 4.4.1..... Patēriņš........................................................................................................................ 11 4.4.2..... Publiskais iepirkums...................................................................................................... 11 4.4.3..... Ieguldījumi.................................................................................................................... 12 4.5........ Uzlabot uzņēmumu
sociālās un vides informācijas izpaušanu........................................... 12 4.6........ Turpmāka KSA integrācija
izglītībā, apmācībā un pētniecībā.......................................... 13 4.7........ Uzsvērt valsts un vietēja
līmeņa KSA politikas nozīmi..................................................... 14 4.8........ Labāk saskaņot Eiropas un
globālo pieeju KSA............................................................ 14 4.8.1..... Galveno uzmanību pievērst
starptautiski atzītiem KSA principiem un vadlīnijām............... 14 4.8.2..... Īstenot ANO
uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus...................................... 15 4.8.3..... Uzsvērt KSA nozīmi
attiecībās ar citām pasaules valstīm un reģioniem............................ 15 5. Secinājumi 16
1.
Ievads
Eiropas Komisija iepriekš korporatīvo
sociālo atbildību (KSA) definēja kā “koncepciju, ka
uzņēmumi brīvprātīgi integrē sociālos un
vides aspektus savā uzņēmējdarbībā un attiecībās
ar ieinteresētajām personām.’’[1] Korporatīvā sociālā
atbildība attiecas uz uzņēmumu tādu rīcību, kas
pārsniedz to juridiskās saistības pret sabiedrību un vidi.
Noteikti regulējoši pasākumi rada apstākļus, kas
uzņēmumus mudina brīvprātīgi uzņemties
sociālo atbildību.
1.1.
Korporatīvās sociālās
atbildības īstenošana ir uzņēmumu interesēs …
Uzņēmumu
konkurētspējā stratēģiska pieeja KSA kļūst
aizvien nozīmīgākāka. Tā var sniegt ieguldījumu
riska pārvaldībā, izmaksu ietaupījumā, piekļuvē
kapitālam, attiecībās ar klientiem, cilvēkresursu
pārvaldībā un inovācijas spējā.[2] KSA īstenošanai nepieciešams
uzņemties saistības ar iekšējām un ārējām
ieinteresētajām personām, tādējādi
uzņēmumi var labāk paredzēt sabiedrības ātri mainīgās
prasības un darbības apstākļus, kā arī to
izmantot savā labā. Savukārt šādi var veicināt jaunu
tirgu izveidi un radīt izaugsmes iespējas. Īstenojot savu sociālo
atbildību, uzņēmumi var panākt darbinieku,
patērētāju un pilsoņu ilgtermiņa uzticību, kas ir
pamats noturīgas uzņēmējdarbības modelim.
Augstāks uzticības līmenis savukārt palīdz veidot
vidi, kas ir labvēlīga uzņēmumu izaugsmei un inovāciju
veikšanai.
1.2.
… un visas sabiedrības interesēs
Ar KSA uzņēmumi var sniegt
būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības līgumu
mērķu īstenošanā attiecībā uz
ilgtspējīgu attīstību un augsti
konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. KSA ir “Eiropa
2020” - Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes
stratēģijas pamatā, ietverot mērķi par 75 %
nodarbinātību.[3]
Atbildīga uzņēmējdarbības prakse ir jo īpaši
svarīga gadījumos, kad privātā sektora operatori sniedz
sabiedriskus pakalpojumus. Uzņēmumu sociālajā
atbildībā ietilpst arī dalība pašreizējās
ekonomiskās krīzes sociālās ietekmes (arī darba vietu
zaudējumu) samazināšanā. KSA piedāvā vērtību
kopumu, uz kurām var veidot vienotāku sabiedrību un uz ko var
balstīt pāreju uz noturīgu ekonomisko sistēmu.
1.3.
Kāpēc Komisija šo jauno
stratēģiju piedāvā tagad?
Gan Padome, gan Eiropas Parlaments
aicināja Komisiju turpināt izstrādāt KSA politiku[4]. Stratēģijā
“Eiropa 2020” Komisija pauda apņemšanos atjaunināt ES
stratēģiju, lai veicinātu korporatīvo sociālo
atbildību. Komisija 2010. gada paziņojumā par
integrētu rūpniecības politiku pauda, ka tā izvirzīs
jaunu politikas priekšlikumu attiecībā uz KSA[5]. Aktā par vienoto tirgu ir
pausts, ka Komisija līdz 2011. gada beigām pieņems jaunu
paziņojumu par KSA[6]. Ekonomiskā krīze un tās
sociālās sekas savā ziņā mazināja uzticību
uzņēmējdarbībai. Tā vērsa sabiedrības
uzmanību uz uzņēmumu sociālo un ētisko aspektu.
Komisijas mērķis, tagad atjaunojot centienus veicināt KSA, ir
veidot labvēlīgus apstākļus noturīgai izaugsmei,
atbildīgai uzņēmējdarbības praksei un
ilgtspējīgai darbavietu radīšanai vidējā
termiņā un ilgtermiņā.
2.
Eiropas KSA politikas ietekmes
novērtējums
Komisija bija celmlauzis sabiedriskās
politikas izstrādē, lai veicinātu KSA, jau 2001. gadā
izstrādājot zaļo grāmatu[7]
un izveidojot Eiropas Ieinteresēto personu forumu par KSA. Komisija
2006. gada publicēja jaunu politiku, kuras galvenais elements bija
spēcīgs atbalsts uz uzņēmējdarbību vērstai
iniciatīvai Eiropas KSA alianse[8].
Tajā arī noteica ES darbības 8 prioritārās jomas:
izpratnes veidošana un paraugprakses apmaiņa; ieinteresēto personu
iniciatīvu atbalsts; sadarbība ar dalībvalstīm;
patērētāju informēšana un pārredzamība;
pētniecība; izglītība; mazie un vidējie
uzņēmumi; KSA starptautiskais aspekts. Šī politika veicināja virzību
KSA jomā. Var minēt šādus progresa rādītājus: –
To ES uzņēmumu skaits, kas
parakstījuši Apvienoto Nāciju Organizācijas iniciatīvas
“Global Compact” desmit KSA principus, ir palielinājies no
600 (2006. gads) līdz vairāk kā
1900 (2011. gads). –
To organizāciju skaits, kuru objekti ir
reģistrēti Vides vadības un audita sistēmā (EMAS),
ir palielinājies no 3300 (2006. gads) līdz vairāk
kā 4600 (2011. gads)[9]. –
To ES uzņēmumu skaits, kas paraksta
transnacionālus uzņēmumu nolīgumus ar pasaules vai Eiropas
darbinieku organizācijām, kuri ietver tādus jautājumus
kā darba standarti, ir palielinājies no 79 (2006. gads)
līdz vairāk kā 140 (2011. gads). –
Dalībnieku skaits
Uzņēmējdarbības sociālās atbilstības
iniciatīvā, kas ir uz uzņēmējdarbību vērsta
Eiropas iniciatīva uzņēmumiem, lai uzlabotu darba
apstākļus to piegādes ķēdēs, ir
palielinājies no 69 (2007. gads) līdz vairāk kā
700 (2011. gads). –
To Eiropas uzņēmumu skaits, kas
publicē ziņojumus par ilgtspējību saskaņā ar
Globālās ziņošanas iniciatīvas (GRI)
vadlīnijām, ir palielinājies no 270 (2006. gads) līdz
vairāk kā 850 (2011. gads). Caur Eiropas KSA aliansi vadošie
uzņēmumi svarīgākajos jautājumos[10] ir izstrādājuši
virkni praktisku līdzekļu. Atbalstu aliansei ir pauduši aptuveni
180 uzņēmumi. Arī valsts darba devēju asociācijas
atbalstīja aliansi un uzņēmās veikt pasākumus KSA
veicināšanai. Neskatoties uz paveikto, darāmā
vēl aizvien ir daudz. Daudzi ES uzņēmumi savā
darbībā un pamatstratēģijā vēl nav
pilnībā integrējuši sociālos un vides apsvērumus.
Vēl aizvien neliela daļa Eiropas uzņēmumu tiek
apsūdzēti par cilvēktiesību pārkāpumiem un darba
pamatstandartu neievērošanu. Tikai 15 dalībvalstīs no
27 ir nacionālie politiskie nosacījumi, kas veicina KSA[11]. Komisija apzināja virkni šādu
faktoru, kas palīdzēs turpmāk palielināt KSA politikas
ietekmi. –
Nepieciešamība pēc līdzsvarotas
ieinteresēto personu pieejas, kas ņem vērā
uzņēmumu, ar uzņēmējdarbību nesaistītu ieinteresēto
personu un dalībvalstu viedokli. –
Nepieciešamība skaidrāk noteikt, kas tiek
sagaidīts no uzņēmumiem, un saskaņot ES KSA definīciju
ar jauniem un atjauninātiem starptautiskiem principiem un
vadlīnijām. –
Veicināt tirgus atlīdzību par
atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, tostarp caur
investīciju politiku un publisko iepirkumu. –
Nepieciešamība aplūkot pašregulējuma
un līdzregulējuma shēmas, kas ir svarīgi
līdzekļi, ar kā palīdzību uzņēmumi cenšas
īstenot savu sociālo atbildību. –
Nepieciešamība aplūkot uzņēmuma
pārredzamību par sociāliem un vides jautājumiem no visu
ieinteresēto personu viedokļa, tostarp pašu uzņēmumu
viedokļa. –
Nepieciešamība pievērst lielāku
uzmanību cilvēktiesībām, kas ir kļuvušas par
svarīgāko KSA aspektu. –
Nepieciešamība apzināt papildu noteikumu
nozīmi, veidojot veicinošāku vidi uzņēmumiem, kas
brīvprātīgi uzņemas sociālo atbildību. Šā paziņojuma turpinājumā
ir izklāstīta mūsdienīga KSA izpratne, pievienota
atjaunināta definīcija un piedāvāta jauna rīcības
programma. Tas pamatojas uz 2006. gada politikas iestrādēm,
taču ir ieviesti arī jauni svarīgi elementi, kas var
palīdzēt plašāk izvērst politikas ietekmi. Mērķis
ir atkārtoti apliecināt ES globālo ietekmi šajā jomā,
dodot Eiropas Savienībai iespēju attiecībās ar citiem
reģioniem un valstīm labāk popularizēt savas intereses un
vērtības. Tas arī palīdzēs vadīt un
koordinēt ES dalībvalstu politiku un samazināt
atšķirīgu pieeju risku, kas varētu radīt papildu izmaksas
uzņēmumiem, kuri darbojas vairākās dalībvalstīs.
3.
Mūsdienīga korporatīvas sociālās
atbilsības izpratne
3.1.
Jauna definīcija
Komisija
piedāvā jaunu KSA definīciju - “uzņēmumu
atbildība par savu ietekmi uz sabiedrību”. Priekšnoteikums šīs
atbildības īstenošanai ir piemērojamo tiesību aktu un
sociālo partneru kolektīvo līgumu ievērošana. Lai
pilnībā īstenotu savu korporatīvo sociālo
atbildību, uzņēmumos būtu jābūt ieviestam
procesam, lai uzņēmuma darbībā un
pamatstratēģijā integrētu sociālos, vides,
ētiskos, cilvēktiesību jautājumus un
patērētājiem svarīgus jautājumus, cieši sadarbojoties
ar ieinteresētajām personām, ar mērķi: –
maksimāli palielināt kopējās
vērtības izveidi īpašniekiem/ieinteresētajām
personām un citām to ieinteresētajām personām un
sabiedrībai kopumā; –
atpazīt, novērst un atvieglot to
iespējamo negatīvo ietekmi. Šī procesa
sarežģītība būs atkarīga no tādiem faktoriem
kā uzņēmuma lielums un tā darbības veids. Vairumam
mazo un vidējo uzņēmumu, jo īpašie
mikrouzņēmumiem, KSA process visticamāk paliks neformāls un
intuitīvs. Lai maksimāli
veicinātu kopējās vērtības izveidi, uzņēmumi
tiek mudināti pieņemt ilgtermiņa stratēģisku pieeju
KSA un veikt iespēju izpēti tādu inovatīvu produktu,
pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļu izstrādei,
kas veicinās sabiedrības labklājību un nodrošinās
augstāku kvalitāti un produktīvākas darbavietas. Lai apzinātu,
novērstu un mazinātu to iespējamo negatīvo ietekmi, lielie
uzņēmumi un uzņēmumi, kuriem pastāv šādas
negatīvās ietekmes īpašs risks, tiek aicināti veikt
rūpīgu uzraudzību, pamatojoties uz risku, tostarp arī
piegādes ķēdēs. Dažiem tādiem
uzņēmumu veidiem kā kooperatīvi, savstarpējās
apdrošināšanas sabiedrības un ģimenes uzņēmumi ir
pārvaldības un īpašumtiesību struktūras, kas var jo
īpaši veicināt atbildīgu uzņēmējdarbības
praksi.
3.2.
Starptautiski atzīti principi un
vadlīnijas
Uzņēmumiem, kas meklē
oficiālu pieeju KSA, īpaši lieliem uzņēmumiem,
autoritatīvi norādījumi ir sniegti starptautiski atzītos
principos un vadlīnijās, jo īpaši nesen atjaunotajās ESAO
pamatnostādnēs transnacionālajiem uzņēmumiem,
Apvienoto Nāciju Organizācijas “Global Compact” desmit principos, ISO
26000 rekomendējošos standartos par sociālo atbildību, SDO
trīspusējā deklarācijā par principiem
attiecībā uz transnacionāliem uzņēmumiem un
sociālo politiku, kā arī ANO uzņēmējdarbības
un cilvēktiesību pamatprincipos. Šis starptautiski atzīto
principu un vadlīniju kopums ir mainīga KSA globālā
sistēma, kas nesen ir pastiprināta. Eiropas KSA veicināšanas
politikai jākļūst pilnībā saskaņotai ar šo
sistēmu.
3.3.
KSA daudzdimensiālais aspekts
Saskaņā ar šiem principiem un
vadlīnijām KSA attiecas vismaz uz cilvēktiesībām,
darba un nodarbinātības praksi (piemēram, apmācība,
daudzveidība, dzimumu līdztiesība un darbinieku veselība un
labklājība), vides jautājumiem (piemēram,
bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas,
efektīva resursu izmantošana, aprites cikla novērtējums un
piesārņojuma novēršana) un uzpirkšanas un korupcijas apkarošanu.
KSA darba programmā iekļauti arī tādi jautājumi
kā kopienas iesaistīšanās un attīstība, cilvēku
ar invaliditāti integrācija, patērētāju intereses,
kā arī privātā dzīve. Sociālās un vides
atbildības veicināšana piegādes ķēdē un
nefinansiālas informācijas izpaušana tiek uzskatīti par
svarīgiem transversāliem jautājumiem. Komisija pieņēma
paziņojumu par ES politiku un brīvprātīgo darbu, kurā
tā darbinieku brīvprātīgo darbu atzīst kā KSA
izpausmi.[12]
Turklāt Komisija attiecībās
starp valstīm mudina arī ievērot labas nodokļu
pārvaldības trīs principus, proti, pārredzamība,
informācijas apmaiņa un godīga nodokļu konkurence. Arī
uzņēmumi attiecīgos gadījumos tiek aicināti šos
principus īstenot.
3.4.
Valsts iestāžu un citu ieinteresēto
personu nozīme
KSA izstrādei
būtu jānotiek pašu uzņēmumu vadībā. Valsts
iestādēm tas būtu jāatbalsta ar saprātīgu
brīvprātīgo politikas pasākumu un vajadzības
gadījumā papildu noteikumu sajaukumu, piemēram, lai
veicinātu pārredzamību, radītu tirgus stimulus
atbildīgai uzņēmējdarbības praksei un nodrošinātu
korporatīvo atbildību. Uzņēmumiem jādod iespēja
pielāgoties, lai veiktu inovācijas un izstrādātu tādu
pieeju KSA, kas atbilst to attiecīgajai situācijai. Daudzi
uzņēmumi tomēr novērtē, ka pastāv valsts
iestāžu atbalstīti principi un vadlīnijas, un tos izmanto
kā etalonu savai politikai un darbībai, kā arī līdzvērtīgāku
apstākļu veicināšanai. Arodbiedrības un pilsoniskās
sabiedrības organizācijas apzina problēmas, rīkojas, lai
panāktu uzlabojumu, un var konstruktīvi sadarboties ar
uzņēmumiem kopīgu risinājumu rašanā.
Patērētāji un investori ar saviem patēriņa un investīciju
lēmumiem var veicināt tirgus atlīdzību sociāli
atbildīgiem uzņēmumiem. Plašsaziņas līdzekļi var
palielināt izpratni gan par uzņēmumu pozitīvo, gan
negatīvo ietekmi. Valsts iestādēm un citām
ieinteresētajām personām uzskatāmi jāparāda sava
sociālā atbildība, tostarp attiecībās ar
uzņēmumiem.
3.5.
KSA un sociālās
uzņēmējdarbības iniciatīva
Korporatīvā
sociālā atbildība ir piemērojama visiem
uzņēmumiem. Šis paziņojums ir pieņemts kopā ar
papildinošu, bet tajā pat laikā patstāvīgu
sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu (SUI),
kas atbalsta noteikta veida uzņēmumus, proti, tos, kuru galvenais
mērķis ir nepārprotami sociāls un/vai vides
mērķis, kas gūto peļņu no jauna iegulda šajā
mērķī, un kuru iekšējā organizācija
atspoguļo to sabiedriskos mērķus.[13] SUI darbība ir
saistīta ar ekosistēmu, kas nepieciešama veiksmīgai
sociālajai uzņēmējdarbībai un sociālajām
inovācijām, kā arī lai veicinātu Eiropas
sociālā tirgus ekonomiku.
3.6.
KSA un sociālais dialogs
Pēdējos gados vairākas nozaru
sociālā dialoga komitejas ir veicinājušas labu KSA praksi un
izstrādājušas vadlīnijas.[14]
Komisija veicina šāda veida iniciatīvas un atzīst, ka KSA
sekmē un papildina sociālo dialogu. Inovatīva
un efektīva KSA politika tiek izstrādāta arī ar
transnacionāliem uzņēmumu nolīgumiem (TUN), kas
noslēgti starp uzņēmumiem un Eiropas vai pasaules darba
ņēmēju organizācijām.[15]
ES aktīvi atbalsta transnacionālos uzņēmumu nolīgumus
un izveidos šādu nolīgumu datubāzi ar meklēšanas
iespējām.
4.
Rīcības programma 2011.-2014. gadam
Šajā rīcības programmā ir
iekļauta gan Komisijas apņemšanās, gan ieteikumi
uzņēmumiem, dalībvalstīm un citām ieinteresēto
personu grupām. Īstenojot šo rīcības programmu, Komisija
vienmēr ņems vērā īpašās MVU raksturiezīmes,
jo īpaši to ierobežotos resursus, un izvairīsies radīt nevajadzīgu
administratīvo slogu.
4.1.
Veicināt KSA redzamību un izplatīt
labu praksi
Sniedzot publisku
atzinību par to, ko uzņēmumi dara KSA jomā, Eiropas
Savienība var palīdzēt izplatīt labu praksi, sekmēt
mācīšanos no līdzbiedriem un mudināt vairāk
uzņēmumu izstrādāt savu stratēģisko pieeju KSA.
Vadoties no pieredzes, kas gūta īstenojot iniciatīvas
dažādās dalībvalstīs, Komisija atbalstīs MVU
starpposmu organizāciju spējas palielināšanu, lai uzlabotu
mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegto konsultāciju
kvalitāti un pieejamību KSA jautājumos. Komisija ir sākusi virkni programmu, lai
strādātu ar uzņēmumiem un citām
ieinteresētajām personām par kritiskiem sociālajiem un
vides jautājumiem.[16]
Stratēģijas “Eiropa 2020” veiksmīgai īstenošanai
svarīga būs turpmāka sadarbība ar uzņēmumiem.
Tāpēc Komisija veicinās dialogu ar uzņēmumiem un
citām ieinteresētajām personām par tādiem
jautājumiem kā nodarbināmības iespējas,
demogrāfiskās izmaiņas un rosīga novecošana[17], kā arī
jautājumiem attiecībā uz darbavietu (tostarp dažādības
pārvaldība, dzimumu līdztiesība, izglītība un
apmācība, kā arī darbinieku veselība un
labklājība). Tajā jo īpašu vērību
pievērsīs nozaru pieejām un atbildīgas
uzņēmējdarbības prakses izplatīšanai piegādes
ķēdē. KSA Eiropas iniciatīva
“Uzņēmums 2020” ir uzņēmējdarbības vadības
piemērs KSA jomā, kas ir īpaši saistīts ar
attiecīgajiem ES politikas mērķiem. Komisija līdz
2012. gada beigām palīdzēs pārskatīt šīs
iniciatīvas sākotnējos rezultātus un noteikt turpmāko
rīcību. Komisija ir paredzējusi 1.
2013. gadā vairākās
attiecīgās rūpniecības nozarēs izveidot
ieinteresēto personu KSA platformas uzņēmumiem, to darbiniekiem
un citām ieinteresētajām personām, lai uzņemtos
publiskas saistības KSA jautājumos, kas svarīgi katrai nozarei,
un kopīgi pārraudzītu virzību. 2.
No 2012. gada sākt Eiropas atzinības
sistēmu par uzņēmumu un citu ieinteresēto personu
līdzdalību KSA.
4.2.
Uzlabot un novērtēt uzticības
līmeni uzņēmējdarbībai
Tāpat kā visām
organizācijām, ieskaitot valdību un pašu ES,
uzņēmumiem ir nepieciešama iedzīvotāju uzticība.
Eiropas uzņēmēju aprindām jācenšas būt starp
tām sabiedrības organizācijas grupām, kurām uzticas
visvairāk. Bieži vien pastāv plaisa starp iedzīvotāju
vēlmēm un to, ko tie redz kā uzņēmējdarbības
prakses realitāti. Šo plaisu daļēji rada dažu uzņēmumu
neatbildīgas prakses gadījumi, kā arī gadījumi, kad
daži uzņēmumi pārsniedz vides vai sociālās pilnvaras.
Reizēm to rada dažu uzņēmumu nepietiekama izpratne par
sabiedrības ātri mainīgajām vēlmēm, kā
arī nepietiekama pilsoņu informētība par uzņēmumu
paveikto un ierobežojumiem, ar ko tie saskaras. Komisija ir paredzējusi 3.
Risināt jautājumu par maldinošu
tirdzniecības praksi saistībā ar produktu vides ietekmi (tā
sauktā “zaļā tukšvārdība”) ziņojumā par
Negodīgas komercprakses direktīvas[18]
piemērošanu, kuru paredzēts sagatavot 2012. gadā, un
apsvērt nepieciešamību šajā jautājumā veikt
īpašus pasākumus. 4.
Sākt atklātas debates ar
iedzīvotājiem, uzņēmumiem un citām
ieinteresētajām personām par uzņēmējdarbības
nozīmi un iespējām 21. gadsimtā ar mērķi
veicināt kopēju izpratni un vēlmes, un veikt periodiskas
aptaujas par pilsoņu uzticību uzņēmējdarbībai un
attieksmi pret KSA.
4.3.
Uzlabot pašregulējuma un
līdzregulējuma shēmas
Uzņēmumi bieži piedalās
pašregulējuma vai līdzregulējuma procesos, piemēram,
nozares mēroga rīcības kodeksos attiecībā uz
sabiedriskiem jautājumiem, kas saistīti ar attiecīgo nozari. Ja
šie procesi ir labi izstrādāti, tie var radīt ieinteresēto
personu atbalstu un būt efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu
atbildīgu uzņēmējdarbības praksi. ES atzīst, ka
pašregulējums un līdzregulējums ir daļa no labāka
regulējuma programmas.[19]
Pieredze liecina, ka pašregulējuma vai
līdzregulējuma procesi ir visefektīvākie, ja tie pamatojas
uz jautājuma sākotnēju atklātu analīzi kopā ar
iesaistītajām ieinteresētajām personām, piedaloties
valsts iestādēm (piemēram, Eiropas Komisijai) un ja nepieciešams
pēc to sasaukuma; ja nākamajā posmā tiek panākta visu
iesaistīto ieinteresēto personu skaidra apņemšanās un
noteikti darbības rādītāji; ja tiek noteikts objektīvs
pārraudzības mehānisms, darbības pārskats un
iespēja pēc vajadzības uzlabot saistības un ja tiek
iekļauts efektīvs pārskatbildīguma mehānisms, lai
izskatītu sūdzības attiecībā uz neatbilstību. Komisija ir paredzējusi 5.
2012. gadā ar uzņēmumiem un citām
ieinteresētajām personām uzsākt izstrādāt
pašregulējuma vai līdzregulējuma labas prakses kodeksu, kas
varētu uzlabot KSA procesa efektivitāti.
4.4.
Veicināt tirgus atlīdzību par KSA
Aizvien plašāk tiek atzīta KSA
pozitīvā ietekme uz konkurētspēju, taču uzņēmumi
vēl aizvien saskaras ar dilemmu, ka sociāli
visatbildīgākais darbības virziens var nebūt
finansiāli labvēlīgākais, vismaz ne
īstermiņā. ES būtu jāpastiprina politika patēriņa,
publiskā iepirkuma un investīciju jomā, lai stiprinātu
tirgus stimulu KSA.
4.4.1.
Patēriņš
Pēdējos gados ir pieaugusi
patērētāju interese par jautājumiem, kas saistīti ar
KSA, taču joprojām pastāv tādi būtiski
šķēršļi kā nepietiekama informētība, nepieciešamība
maksāt uzcenojumu un grūtības piekļūt tādai
informācijai, kas nepieciešama apzinātas izvēles veikšanai. Daži
uzņēmumi ieņem vadošo lomu, palīdzot
patērētājiem veikt noturīgas izvēles.
Ilgtspējīga patēriņa un ražošanas rīcības
plāna pārskatīšana var dot iespēju apzināt jaunus
pasākumus, kas vienkāršotu atbildīgāku patēriņu.
4.4.2.
Publiskais iepirkums
Komisija noteica orientējošu
mērķi, ka līdz 2010. gadam 50 % no visiem publiskajiem
iepirkumiem būtu jāatbilst apstiprinātiem vides
kritērijiem. Komisija 2011. gadā publicēja norādījumus
par sociāli atbildīgu publisko iepirkumu (SAPI), skaidrojot, kā
publiskajā iepirkumā integrēt sociālos apsvērumus,
tajā pat laikā ievērojot esošo ES tiesisko regulējumu.[20] SAPI var ietvert valsts
iestāžu pozitīvu rīcību, lai palīdzētu
nepietiekami pārstāvētiem uzņēmumiem, piemēram,
MVU, piekļūt publiskā iepirkuma tirgum. Dalībvalstis un visu līmeņu
valsts iestādes tiek aicinātas pilnībā izmantot visas
iespējas, ko publiskajam iepirkumam sniedz pašreizējais tiesiskais
regulējums. Vides un sociālo kritēriju integrācija
publiskajā iepirkumā jāveic tā, lai netiktu
diskriminēti MVU un tiktu ievēroti Līguma noteikumi par
nediskrimināciju, vienādu attieksmi un pārredzamību. Komisija ir paredzējusi 6.
Veicināt labāku sociālo un vides
apsvērumu integrāciju publiskajā iepirkumā kā
daļu no Publiskā iepirkuma direktīvu pārskatīšanas
2011. gadā, neradot papildu administratīvo slogu
līgumslēdzējām iestādēm vai uzņēmumiem
un nemazinot principa par līguma piešķiršanu ekonomiski
visizdevīgākajam piedāvājumam nozīmi.
4.4.3.
Ieguldījumi
Reaģējot uz finanšu krīzi,
Komisija gatavo virkni tiesību aktu priekšlikumu, lai nodrošinātu
atbildīgāku un pārredzamāku finanšu sistēmu.
Pienācīgi ņemot vērā attiecīgo nefinansiālo
informāciju, investori var veicināt efektīvāku
kapitāla sadali un labāk īstenot ilgtermiņa
investīciju mērķus. Komisija atbalsta investoru spēju
palielināšanu, lai noteiktu, kā investīciju lēmumos
integrēt nefinansiālu informāciju. Šajā saistībā
Komisija mudina uzņēmumus izpaust informāciju, kas saistīta
ar labas nodokļu pārvaldības standartu īstenošanu. Eiropas aktīvu pārvaldnieki un
aktīvu īpašnieki, jo īpaši pensiju fondos, tiek aicināti
parakstīt ANO atbildīgas investēšanas principus. Valsts
iestādēm ir īpaša atbildība veicināt KSA
uzņēmumos, kas tām pieder vai kuros tās veic
investīcijas. Komisija ir paredzējusi 7.
Apsvērt prasību visiem investīciju
fondiem un finanšu iestādēm informēt visus savus klientus
(iedzīvotājus, uzņēmumus, valsts iestādes utt.) par
visiem ētiskajiem vai atbildīgas investīcijas kritērijiem,
ko tie piemēro, vai visiem standartiem vai kodeksiem, ko tie ievēro.
4.5.
Uzlabot uzņēmumu sociālās un
vides informācijas izpaušanu
Sociālās un vides informācijas
izpaušana, tostarp ar klimatu saistītās informācijas izpaušana,
var veicināt sadarbību ar ieinteresētajām personām,
kā arī materiālo ilgtspējas risku apzināšanu. Tas ir
arī svarīgs pārskatbildīguma elements un var
palīdzēt veidot sabiedrisko uzticību uzņēmumiem. Lai
informācija atbilstu uzņēmumu un citu ieinteresēto personu
vajadzībām, tai jābūt materiālai, un tās
apkopošanai – rentablai. Dažas dalībvalstis ir ieviesušas
nefinansiālās izpaušanas prasības, kas ir plašākas
nekā ES tiesību aktos noteiktais.[21]
Pastāv iespēja, ka atšķirīgas valstu prasības
varētu radīt papildu izmaksas uzņēmumiem, kas darbojas
vairākās dalībvalstīs. Aizvien vairāk uzņēmumu sniedz
sociālo un vides informāciju. MVU šādu informāciju bieži
dara zināmu neoficiāli un pēc pašu izvēles. Viens avots
liecina, ka aptuveni 2500 Eiropas uzņēmumu publicē KSA vai
ilgtspējas ziņojumu, kas izvirza ES vadošajā pozīcijā
pasaulē.[22]
Tomēr tā vēl aizvien ir tikai neliela daļa no 42 000
lielo uzņēmumu, kas darbojas ES. Pastāv daudzas starptautiskas
sistēmas sociālās un vides informācijas izpaušanai, tostarp
Globālās ziņošanas iniciatīva (GRI). Integrētu
finanšu un nefinanšu pārskatu sniegšana ir svarīgs vidēja termiņa
un ilgtermiņa mērķis, un Komisija ar interesi seko līdzi
Starptautiskās integrēto pārskatu komitejas darbam. Kā ziņots Aktā par vienoto
tirgu un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences
apstākļus, Komisija iesniegs tiesību akta priekšlikumu par visu
nozaru uzņēmumu sniegtās sociālās un vides
informācijas pārredzamību. Pašlaik tiek veikts šā
priekšlikuma iespējamo risinājumu ietekmes novērtējums,
kurā ir ietverta arī konkurētspējas pārbaude un MVU
tests. Komisija arī izstrādā politiku, lai uzņēmumus veicinātu
noteikt un salīdzināt savus ekoloģiskos raksturlielumus,
izmantojot metodi, kura pamatojas uz kopējo dzīves ciklu un kuru var
arī izmantot informācijas izpaušanā. Visas organizācijas, tostarp
pilsoniskās sabiedrības organizācijas un valsts iestādes,
tiek mudinātas mērķtiecīgi rīkoties, lai uzlabotu
informācijas izpaušanu par savu sociālo un vides ietekmi.
4.6.
Turpmāka KSA integrācija
izglītībā, apmācībā un pētniecībā
Turpmākai KSA pilnveidei nepieciešamas
jaunas prasmes, kā arī izmaiņas vērtību sistēmā
un rīcības veidā. Dalībvalstīm var būt liela
nozīme, mudinot izglītības iestādes attiecīgajās
izglītības programmās, tostarp vidusskolas un universitātes
līmenī, integrēt KAS, noturīgu izaugsmi un atbildīgu
pilsonību. Eiropas Uzņēmējdarbības augstskolas tiek
aicinātas parakstīt ANO atbildīgas vadības
izglītības principus. Augstas kvalitātes akadēmiskie
pētījumi atbalsta uzņēmējdarbības prakses un
sabiedriskās politikas izstrādi KSA jomā. Turpmākajiem
pētījumiem būtu jābalstās uz 6. un 7. ES
pamatprogrammā finansēto pētījumu rezultātiem.
Komisija veiks pētījumu par iespējām finansēt
turpmākus pētījumus un inovācijas KSA jomā un
atbalstīt KSA principus un vadlīnijas pētījumos, kuri
vēl tiek finansēti ar 7. pamatprogrammu un arī tās
turpinājumu “Apvārsnis 2020”, kā arī veidojot Eiropas
Pētniecības telpu. Komisija ir paredzējusi 8.
Sniegt papildu finansiālu atbalstu ES
mūžizglītības programmas un programmas “Jaunatne
darbībā” ietvaros izglītības un apmācības
projektiem attiecībā uz KAS un 2012. gadā rīkoties,
lai palielinātu izglītības nozares speciālistu un
uzņēmumu informētību par sadarbības KSA jomā
nozīmi.
4.7.
Uzsvērt valsts un vietēja
līmeņa KSA politikas nozīmi
Daudzi sabiedriskās politikas
pasākumi KSA atbalstam tiek labāk īstenoti valsts,
reģionālā un vietējā līmenī.
Vietējās un reģionālās iestādes tiek
mudinātas lietderīgi izmantot ES struktūrfondus, lai
atbalstītu KSA izstrādi, jo īpaši starp MVU, un lai sadarbotos
ar uzņēmumiem tādu problēmu veiksmīgākā
risināšanā kā nabadzība un sociālā
iekļaušana. Komisija ir paredzējusi 9.
Kopā ar dalībvalstīm
2012. gadā izveidot profesionālapskates mehānismu
attiecībā uz valsts KSA politiku. Komisija aicina A. Līdz 2012. gada vidum dalībvalstis
sadarbībā ar uzņēmumiem un citām
ieinteresētajām personām izstrādāt vai atjaunināt
savus plānus vai valsts prioritārās rīcības sarakstus
KSA veicināšanai, atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020”, ar atsauci
uz starptautiski atzītiem KSA principiem un vadlīnijām,
ņemot vērā šajā paziņojumā minētos
jautājumus.
4.8.
Labāk saskaņot Eiropas un globālo
pieeju KSA
Eiropas Savienībai būtu
jāaizstāv Eiropas intereses starptautiskas KSA politikas
izstrādē, tajā pat laikā nodrošinot starptautiski
atzītu principu un vadlīniju integrāciju savā KSA
politikā.
4.8.1.
Galveno uzmanību pievērst starptautiski
atzītiem KSA principiem un vadlīnijām
Lai nodrošinātu vienādus
godīgas konkurences nosacījumus, Komisija pastiprinās
sadarbību ar dalībvalstīm, partnervalstīm un
attiecīgajiem starptautiskajiem forumiem, lai sekmētu starptautiski
atzīto principu un vadlīniju ievērošanu un veicinātu to
saskaņu. Šī pieeja nozīmē, ka ES uzņēmumiem
jāatjauno savi centieni ievērot šos principus un vadlīnijas. ESAO pamatnostādnes ir valdību
ieteikumi, kas adresēti transnacionāliem uzņēmumiem.
Komisija atbalsta valstu, kas neietilpst ESAO, pievienošanos šīm
pamatnostādnēm. Vēl bez valdības atbalsta šīm
pamatnostādnēm ir ieviests atsevišķs īstenošanas un
pārsūdzības mehānisms, valstu kontaktpunktu tīkls, ko
ir izveidojušas visas organizācijas dalībvalstis un kurš var
palīdzēt uzņēmumiem un ieinteresētajām
personām risināt praktiskus jautājumus, tostarp izmantojot
starpniecību un samierināšanu. Komisija ir paredzējusi 10.
Pārraudzīt Eiropas uzņēmumu,
kuros strādā vairāk nekā 1000 darbinieku,
apņemšanos ievērot starptautiski atzītus KSA principus un
vadlīnijas un savā darbībā ņemt vērā
ISO 26000 rekomendējošos standartus par sociālo atbildību. Komisija aicina B. Visus lielos Eiropas uzņēmumus līdz
2014. gadam apņemties, izstrādājot savu KSA pieeju,
ņemt vērā vismaz vienu no turpmāk minētajiem principu
un vadlīniju kopumiem: ANO “Global Compact”, ESAO pamatnostādnes
transnacionālajiem uzņēmumiem vai ISO 26000
rekomendējošie standarti par sociālo atbildību. C. Visus Eiropā reģistrētos
transnacionālos uzņēmumus līdz 2014. gadam
apņemties ievērot SDO trīspusējo deklarāciju par
principiem attiecībā uz transnacionāliem uzņēmumiem un
sociālo politiku.
4.8.2.
Īstenot ANO
uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus[23]
Uzlabot ES politiku saskaņu
attiecībā uz uzņēmējdarbību un
cilvēktiesībām ir svarīgs uzdevums. ANO pamatprincipu
sekmīgāka īstenošana palīdzēs sasniegt ES
mērķus attiecībā uz konkrētiem cilvēktiesību
jautājumiem un darba pamatstandartiem, ieskaitot bērnu darbu,
piespiedu darbu ieslodzījuma vietās, cilvēku tirdzniecību,
dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju, pulcēšanās
brīvību un tiesības uz kolektīvām sarunām.
Process, kurā iesaistīti uzņēmumi, ES delegācijas
partnervalstīs un vietējie pilsoniskās sabiedrības dalībnieki,
jo īpaši cilvēktiesību organizācijas un aizstāvji,
palielinās izpratni par problēmām, ar ko saskaras
uzņēmumi, kas darbojas valstīs, kurā netiek ievērots
pienākums aizstāvēt cilvēktiesības. Komisija ir paredzējusi 11.
Strādāt kopā ar uzņēmumiem
un ieinteresētajām personām, lai 2012. gadā
izstrādātu cilvēktiesību norādījumus noteiktam
skaitam attiecīgo rūpniecības nozaru, kā arī
norādījumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vadoties
pēc ANO pamatprincipiem. 12.
Līdz 2012. gada beigām publicēt
ziņojumu par ES prioritātēm ANO pamatprincipu
īstenošanā un pēc tam gatavot regulārus progresa
ziņojumus.[24] Komisija arī D. Sagaida, ka visi ES uzņēmumi īsteno
korporatīvo atbildību, lai ievērotu cilvēktiesības,
kā noteikts ANO pamatprincipos. E. Aicina visas dalībvalstis līdz 2012. gada
beigām izstrādāt valsts plānu ANO pamatprincipu
īstenošanai.
4.8.3.
Uzsvērt KSA nozīmi attiecībās
ar citām pasaules valstīm un reģioniem
Starptautiski atzītās KSA
vadlīnijas un principi ir vērtības, kuras būtu
jāpieņem valstīm, kuras vēlas ievienoties Eiropas
Savienībai, un tādēļ Komisija pievienošanās
procesā turpinās pievērsties šim jautājumam. Komisija sekmē KSA arī
ārpolitikā. Tā turpinās, pasaules mēroga
aizstāvības kampaņas apvienojot ar papildnoteikumiem, aizvien
plašāk izplatīt starptautiski atzītās KSA vadlīnijas un
principus, un ES uzņēmumiem dos iespēju nodrošināt, ka tiem
ir pozitīva ietekme ārzemju ekonomikā un uzņēmumos.
Komisija sagatavos attiecīgus priekšlikumus tirdzniecības un
attīstības jomā. Turklāt vajadzības gadījumā
tā piedāvās risināt KSA jautājumu, veidojot dialogu ar
partnervalstīm un reģioniem. ES
attīstības politika atbalsta nepieciešamību atbalstīt KSA.[25] Veicinot sociālo un vides
standartu ievērošanu, ES uzņēmumi var sekmēt labāku
pārvaldību un iekļaujošu izaugsmi jaunattīstības
valstīs. Uzņēmējdarbības modeļi, kuros nabadzīgais
tiek uztverts kā patērētājs, ražotāji un
izplatītāji palīdz maksimāli palielināt
attīstības ietekmi. Sinerģijas meklējumi ar privāto
sektoru kļūs aizvien svarīgāks apsvērums ES
sadarbībā attīstības jomā un ES atbildēs uz dabas
un cilvēku izraisītām katastrofām. Uzņēmumi ar
savu brīvprātīgo iesaistīšanos var ieņemt
nozīmīgu vietu. Eiropas Brīvprātīgo humānās
palīdzības korpuss var palīdzēt labāk izmantot
sinerģijas ar privāto sektoru. Komisija ir paredzējusi 13.
Apzināt veidus, kā turpmākajās
politikas iniciatīvās sekmēt atbildīgu
uzņēmējdarbības praksi, lai trešās valstīs
sekmētu iekļaujošu un ilgtspējīgu atlabšanu un izaugsmi.
5.
Secinājumi
Komisija sadarbosies ar
dalībvalstīm, uzņēmumiem un citām
ieinteresētajām personām, lai regulāri
pārraudzītu virzību un kopīgi sagatavotu
pārskatīšanas sanāksmi, kurai būtu jānotiek līdz
2014. gada vidum. Gatavojoties šai sanāksmei, Komisija publicēs
ziņojumu par šajā paziņojumā noteiktās darba
programmas īstenošanu. Šim mērķim Eiropas Ieinteresēto
personu forumam par KAS un dalībvalstu KSA pārstāvju augsta
līmeņa grupai būs jāsaskaņo savas darba metodes.
Komisija līdz 2011. gada beigām iesniegs šajā
jautājumā īstenojamu priekšlikumu. Eiropas Komisija attiecībā uz šo
paziņojumu sagaida diskusijas ar Padomi, Eiropas Parlamentu, Ekonomikas un
sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, uzņēmumiem un
citām ieinteresētajām personām un par to tiktu saņemti
piezīmes. Komisija aicina Eiropas uzņēmumu
vadītājus, tostarp arī no finanšu nozares, līdz
2012. gada vidum paust skaidru un atbildīgu apņemšanos
ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm un citām
ieinteresētajām personām mudināt, lai pēc
iespējas lielāks skaits ES uzņēmumu uzņemtos
atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nosakot skaidrus
mērķus 2015. un 2020. gadam. [1] COM(2001) 366. [2] Eiropas konkurētspējas ziņojums (2008)
(COM(2008)774) un pievienotais dienestu darba dokuments SEC(2008) 2853. [3] Daudzas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas atsaucas uz
KSA: Integrēta rūpniecības politika globalizācijas
laikmetam COM(2010)614, Eiropas platforma cīņai pret nabadzību
un sociālo atstumtību COM(2010)758, Jaunu prasmju un darba vietu
programma COM(2010)682, Jaunatne kustībā COM(2010)477 un Akts par
vienoto tirgu COM(2011)206. Turklāt Inovācijas savienības
(COM(2010)546) mērķis ir palielināt uzņēmumu
spēju ar inovāciju risināt sabiedrības problēmas, un
uzņēmumu devums ir būtiski svarīgs, lai īstenotu
mērķus, kas noteikti pamatiniciatīvā “Resursu
ziņā efektīva Eiropa” COM(2011)21 un COM(2011)571. [4] 2008. gada 5. decembra Vides padome,
2010. gada 20. decembra Vides padome, 2010. gada 14. jūnija
Ārlietu padome, Eiropas Parlamenta 2007. gada 13. marta
rezolūcija (P6_TA(2007)0062), Eiropas Parlamenta 2011. gada
8. jūnija rezolūcija P7_TA(2011)02. [5] Integrēta rūpniecības politika
globalizācijas laikmetam, COM(2010)614. [6] COM(2011) 206. [7] COM(2001) 366. [8] COM(2006) 136. [9] Tiek lēsts, ka no šīm organizācijām
aptuveni 80 % ir uzņēmumi. [10] Piemēram, dzimumu līdztiesība,
atbildīga piegādes ķēdes pārvaldība, kā
arī jautājums par dialoga veicināšanu ar investoriem par
uzņēmuma nefinansiāliem darbības rezultātiem.
Skatīt www.csreurope.org/pages/en/toolbox.html. [11] “Korporatīvā sociālā atbildība:
valsts sabiedriskās politikas ES”, Eiropas Komisija, 2011. gads. [12] “Paziņojums par ES politiku un
brīvprātīgo darbu: pārrobežu
brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas
Savienībā” COM(2011)568. [13] COM(2011) 682. [14] “Rūpnieciskās attiecības Eiropā, 2010”
6.3.4. nodaļa, Eiropas Komisija, Nodarbinātība,
sociālās lietas un iekļautība , 2011. [15] “Transnacionālo
uzņēmumu nolīgumu nozīme aizvien pieaugošā
starptautiskajā integrācijā” COM(2008) 419 galīgā
redakcija. [16] Piemēram, Mazumtirdzniecības nozares forums par
ilgtspējību; ES platformā uztura, fiziskās aktivitātes
un veselības jomā; Uzņēmējdarbības un
bioloģiskās daudzveidības kampaņa; Korporatīvās
atbildības process farmācijas rūpniecībā; Eiropas
Pārtikas un ilgspējīgas ražošanas apaļais galds;
Universitāšu un uzņēmēju forums; Reklāmdevēju
apaļais galds; un Eiropas pakts par garīgo veselību un labklājību.
[17] 2012. gads ir Eiropas gads aktīvai novecošanai .
[18] Direktīva 2005/29/EK. [19] Skatīt Iestāžu nolīgumu par labāku
likumdošanas procesu 2003/C 321/01 un Komisijas “Labāks regulējums
izaugsmei un darbavietām Eiropas Savienībā” COM(2005)97. [20] “Sociāls “iepirkums” - Rokasgrāmata sociālo
apsvērumu ietveršanai publiskajos iepirkumos”, Eiropas Komisija, 2011. [21] Ceturtajā direktīvā par gada
pārskatiem 2003/51/EK noteikts, ka uzņēmumiem to gada
pārskatos jāsniedz informācija, kas saistīta ar vidi un
nodarbinātību, tādā apjomā, lai varētu saprast
uzņēmuma attīstību, finanšu rezultātus vai
stāvokli. Visas
dalībvalstis izvēlējās šo prasību neattiecināt uz
MVU. [22] CorporateRegister.com. [23] ANO pamatprincipi aptver trīs pīlārus:
valsts pienākums ievērot cilvēktiesības,
korporatīvā atbildība ievērot cilvēktiesības; un
tiesību uz efektīvu tiesisko aizsardzību nepieciešamība. [24] Eiropas Komisijas publicētie ziņojumi par
cilvēktiesību un vides tiesisko regulējumu, ko piemēro ES
uzņēmumiem, kuri darbojas ārpus ES (2010. gads), un par
atbildīgu piegādes ķēdes pārvaldību
(2011. gads) tiks ņemti vērā šajā kontekstā. [25] Eiropas Konsenss attīstības jomā, 2005.