EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011DC0500
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS A Budget for Europe 2020
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"
/* COM/2011/0500 galīgā redakcija */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" /* COM/2011/0500 galīgā redakcija */
Priekšvārds Eiropas Savienība strādā no dienas dienā, lai
palīdzētu īstenot mūsu 500 miljonu
iedzīvotāju centienus. Es ticu, ka
tā var kļūt par spēku, kas atjaunos sociālā
tirgus ekonomiku ar augstu konkurences līmeni Eiropā un pasaulē. Lai to panāktu, mums vajag inovatīvu
budžetu. Budžetu, kas ir pieskaņots jaunajai
realitātei, ko nosaka globalizācija. Budžetu, kas spēj
risināt šodienas problēmas un rada jaunas iespējas
nākotnē. Šis ir inovatīvs budžets. Es
aicinu jūs palūkoties tālāk par tradicionālajiem
pozīciju nosaukumiem un pievērst uzmanību tam, kā ar
šā budžeta palīdzību mēs sasniegsim mūsu kopīgi
nospraustos stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. Tāpēc mēs atsakāmies no
piešķīrumu kultūras, kuras ietekmē dažas valsts
iestādes uzskata, ka var tērēt līdzekļus, kā
vēlas. Tagad katram pieprasījumam
jābūt skaidri saistītam ar mērķiem un
prioritātēm, par kuriem kopīgi esam vienojušies. Tas ir ceļš, kā panākt, lai katrs
iztērētais eiro kalpotu vairākiem mērķiem. Viens eiro vienlaicīgi var stiprināt
kohēziju, uzlabot energoefektivitāti un cīņu ar klimata
pārmaiņām, veicināt sociālo mērķu
sasniegšanu, palielināt nodarbinātību un samazināt
nabadzību. Tā ietekme var būt ievērojama
daudzās jomās. Visā Eiropā valdības, uzņēmumi un ģimenes
rūpīgi apsver, kā tērēt naudu. Ir pienācis laiks rūpīgi apdomāt,
no kā ir jāatsakās un kurās jomās ir jāiegulda
nākotnes vārdā. Mums
jābūt nelokāmiem, bet vienlaikus mums ir vajadzīgi
ieguldījumi izaugsmei Eiropā. Eiropas Savienībai ir jādzīvo savu līdzekļu
robežās, tomēr ieguldot nākotnē. Mūsu budžets ir nosacīti neliels un veido
tikai aptuveni 1 % no Eiropas bagātības (salīdzinot ar
NKI), kas atbilst vienai piecdesmitajai daļa no dalībvalstu
budžetiem. Taču mums ar to ir ļoti daudz
jāsasniedz un pilnībā jāizsmeļ katra eiro iespējas. Šodien mēs izdarām izvēli attiecībā uz
laikposmu no 2014. – 2020. gadam. Mūsu ierosinātais ES budžets nodokļu
maksātājiem neizmaksās vairāk kā pašreizējais. Taču tam būs lielāka atdeve. Mēs modernizējam Eiropas budžetu, lai
ietaupījumus atsevišķās jomās mēs varētu izlietot
prioritātēm, kam ir īpaša nozīme. Es nododu tālāk izskatīšanai ambiciozu
budžetu jomās, kur Eiropa ir spējīga panākt
pārmaiņas. Šis ir uz Viseiropas loģiku pamatots
budžets, kurā galvenā uzmanība ir pievērsta jautājumam
par sinerģijas izmantošanu, apvienojot līdzekļus kopfondā,
un kurš finansē darbības, kuru finansēšana atsevišķi valstu
līmenī būtu dārgāka. Jaunais budžets būs vienkāršāks, caurskatāmāks
un taisnīgāks. Mēs ierosinām budžetu, kas ir
spējīgs piesaistīt privātu finansējumu. Mēs ierosinām mainīt budžeta
finansēšanas veidu, veidojot jaunas ienākumu plūsmas, kas
daļēji aizvietotu uz dalībvalstu nacionālā
kopienākuma balstītās iemaksas. Mēs
ticam, ka tādējādi mēs mājsaimniecībām un
valdībām piedāvājam izdevīgāku darījumu. Šis solis radīs īstu Eiropas budžetu. Integrācijas budžetu. Budžetu, kas izvairās no dalībvalstu
izdevumu dubultošanas, kura pievienotā vērtība izpaužas
darbību sinerģijā, kuru mēs varam izlemt Eiropas
līmenī un ko nevar īstenot bez šīs Eiropas perspektīvas. Liela budžeta daļa būs veltīta cilvēku
iesaistīšanai darbā un ekonomikas izaugsmei, ciešā sasaistē
ar stratēģiju "Eiropa 2020" gudrai, ilgspējīgai
un iekļaujošai izaugsmei. Piemēram,
"Eiropas Savienošanas" finanšu mehānisms finansēs
trūkstošos posmus enerģētikas, transporta un informāciju
tehnoloģiju jomā, tādējādi stiprinot iekšējā
tirgus integritāti, savienojot austrumus ar rietumiem un ziemeļus ar
dienvidiem un radot īstu teritoriālo kohēziju mūsu visu
labā. Šis budžets būs ieguldījums Eiropas
izcilākajos prātos, palielinot izglītībai,
mācībām, pētniecībai un inovācijai
atvēlēto līdzekļu apjomu. Šīs
jomas ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas
konkurētspējai pasaulē, lai mēs varētu radīt
jaunas darba vietas un nākotnes idejas. Pasaulē,
kur mums jākonkurē ar citām apvienībām, Eiropas
labākās izredzes ir apvienot visus mūsu rīcībā
esošos līdzekļus, lai mēs spētu izveidot sociālā
tirgus ekonomiku ar augstu konkurences līmeni, kas atbilst mūsu
"Eiropa 2020" mērķiem. Mūsu
ekonomikas pašlaik ir tik ļoti atkarīgas viena no otras kā
vēl nekad, stiprināt ekonomikas atlabšanu katrā no mūsu
dalībvalstīm ir mūsu visu interesēs. Ieturot šo pašu līniju, lauksaimniecībai paredzētais
budžeta līdzekļu apjoms izceļ īstas kopējas Eiropas
politikas stratēģisko nozīmi, ņemot vēra, ka 70 %
no finansējuma vairs nav valstu pārziņā un vienots ES
finansējums ir lētāks nekā 27 valstu
lauksaimniecības politikas. Kopējā
lauksaimniecības politika tiks modernizēta, lai tā spētu
nodrošināt drošu un veselīgu pārtiku, vides aizsardzību un
ieguvumu mazajiem lauksaimniekiem. Tas parāda,
kā viens eiro var un tam vajag kalpot vairākiem mērķiem. Pasaule kļūst aizvien mazāka. Jaunas
alianses un jaunu politisko spēku parādīšanās
nozīmē, ka Eiropai ir vairāk jādara, lai tās balsi
joprojām sadzirdētu. Tiks palielināts
naudas līdzekļu apjoms, ko ieguldīt, lai palīdzētu
Eiropai iesaistīties pasaules norisēs. Vairāk
naudas būs paredzēts ne tikai mūsu kaimiņattiecību
politikai, bet arī lai palīdzētu īstenot mūsu
apņemšanās palīdzēt pasaules nabadzīgākajiem. Ja mums šobrīd ir grūti laiki, tad
viņi saskaras ar visu laiku vislielākajām
grūtībām. Solidaritātes tēma caurauž visu šo priekšlikumu –
solidaritāte ar nabadzīgākajām dalībvalstīm un
reģioniem, solidaritāte, risinot migrācijas problēmas,
solidaritāte energoapgādes drošības jomā un
solidaritāte ar cilvēkiem trešās valstīs. Parastais viedoklis, ka Eiropa lielāko daļu savas naudas
tērē ierēdņiem un ēkām, neatbilst
patiesībai. Šīs izmaksas patiesībā veido
tikai 6 % no visa budžeta. Bet es uzskatu,
ka arī Eiropas iestādēm laikā, kad visos līmeņos
tiek pieprasīta stingra taupība un maksimāla efektivitāte,
ir jāizrāda solidaritāte ar Eiropas pilsoņiem. Tieši tāpēc pārvaldes izdevumi
nepalielināsies un turpmāko septiņu gadu laikā Eiropas
iestāžu darbinieku skaits samazināsies par 5 % . Es ticu, ka esam iesnieguši vērienīgus, bet atbildības
pilnus priekšlikumus. Mēs taupām dažas jomās un
palielinām prioritāšu finansējumu. Mēs
neesam paļāvušies vilinājumam ieviest nelielus
pielāgojumus, kuru rezultāts būtu tāds pats budžets kā
iepriekšējie. Taču vairāk par visu mēs
vēlamies sasniegt, lai šai naudai ir patiesa atdeve Eiropas pilsoņu
labā. Eiropas Parlamentam, dalībvalstīm un Komisijai tagad ir
jāsanāk kopā, lai šis priekšlikums pārvērstos par
vienošanos. Turpmākajos mēnešos es sagaidu
daudz un nopietnas diskusijas, bet pateicoties iesaistīto pušu patiesam
Eiropas garam, es ticu, ka mēs varam vienoties par vērienīgu un
inovatīvu budžetu, kas patiešām var mainīt cilvēku
dzīvi. Eiropas Komisijas
priekšsēdētājs Žozē Manuels Durao Barrozu
1.
Pamatojums
Sagatavojot priekšlikumus nākošajam
Eiropas Savienības budžetam, Komisija ir saskārusies ar problēmu
rast finansējumu augošam politikas jomu skaitam, kuros ES var
efektīvāk rīkoties ES līmenī, ņemot vērā
pašlaik valstu starpā valdošo finanšu taupības un konsolidācijas
vidi. Šī iemesla dēļ Komisija ierosina budžetu ar stingru
Eiropas mēroga loģiku, kas veidots, lai virzītu izaugsmes
stratēģiju “Eiropa 2020”. Šis priekšlikums ir novatorisks
attiecībā uz izdevumu priekšlikumu kvalitāti, kā arī
attiecībā uz jautājumu par to, kā ES budžets būtu
jāfinansē turpmāk, iespējams, samazinot tiešo ietekmi uz
valstu budžetiem un padarot to par patiesu Eiropas budžetu. Pēc ekonomikas uz finanšu krīzes
Eiropas Savienība ir spērusi būtiskus soļus, lai uzlabotu
ekonomikas izaugsmes koordināciju ekonomikas atveseļošanas atbalstam.
Eiropas Parlaments un dalībvalstis ir atzinušas priekšrocības ES
pastāvošās savstarpējās atkarības
pārvaldīšanai, izmantojot strukturētu pieeju, kas noteikta
Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadā. Nākošā
ES finanšu shēma ir veidota, lai atbalstītu šo procesu. Tā
sniedz ilgtermiņa redzējumu par Eiropas ekonomiku, kas sniedzas
tālāk par pašreizējām finanšu grūtībām
dažās dalībvalstīs. ES budžets nav budžets
"Briselei" – tas ir budžets ES pilsoņiem. Tas ir neliela
apjoma budžets, kas tiks ieguldīts dalībvalstīs, lai sniegtu
labumu Eiropas Savienībai un tās pilsoņiem. Tas ir daļa no
ES izaugsmes stratēģijas, jo tam ir stipra katalizatora ietekme, jo
īpaši, kad tas tiks izmantots, lai sasniegtu stratēģijas
“Eiropa 2020” mērķus. Gudra, ilgtspējīga un
iekļaujoša izaugsme ir šī priekšlikuma vadmotīvs. Komisija
ierosina palielināt summas, kas tiek piešķirtas pētniecībai
un inovācijām, izglītībai un MVU attīstībai.
Tā ierosina atraisīt vairāk vienotā tirgus potenciāla,
piešķirot tam nepieciešamo infrastruktūru, lai darbotos divdesmit
pirmajā gadsimtā. Tā ierosina padarīt kopējo
lauksaimniecības politiku resursu ziņā efektīvāku, lai
tā nodrošinātu ne vien augstas kvalitātes pārtikas
produktus, bet palīdzētu arī pārvaldīt mūsu
apkārtējo vidi un cīnīties ar klimata
pārmaiņām. Solidaritātes tēma caurvij šo priekšlikumu
– solidaritāte ar nabadzīgākajām dalībvalstīm un
reģioniem, koncentrējot lielāko daļu kohēzijas
izdevumu viņu vajadzībām, solidaritāte kopīgi risinot
migrācijas problēmjautājumus un reaģējot uz
katastrofām, solidaritāte attiecībā uz
enerģētisko drošību un solidaritāte ar cilvēkiem
trešajās valstīs, kuriem ir nepieciešams mūsu atbalsts
neatliekamo humāno vajadzību apmierināšanai un ilgtermiņa
attīstībai. Komisija dala Eiropas Parlamenta bažas[1],
ka “veids, kādā ir attīstīta pašu resursu sistēma…
rada neproporcionālu uzsvaru uz bilancēm dalībvalstu
starpā, tādējādi esot pretrunā ar ES
solidaritātes principu, mazinot Eiropas kopējās intereses un
lielā mērā ignorējot Eiropas pievienoto vērtību”.
Izsakot šos priekšlikumus, Komisija cenšas mainīt ES finanšu virzienu –
sākt virzīties prom no budžeta, kurā dominē uz
nacionālo kopienākumu balstītas iemaksas, piešķirot ES
budžetam daļu no patiesiem “pašu resursiem”, kas būtu
atbilstīgāk Līguma noteikumiem, kas nosaka, ka budžetu
pilnībā jāfinansē no pašu resursiem. Izstrādājot šo priekšlikumu par nākošo
daudzgadu finanšu shēmu (DFS), Komisija ir izvērtējusi
pašreizējo izdevumu instrumentu un programmu ietekmi, tā ir plaši
apspriedusies ar ieinteresētajām personām[2] un izvērtējusi iespējas
izveidot instrumentus un programmas nākošās daudzgadu finanšu
shēmas ietvaros[3].
2.
Ierosinātā daudzgadu finanšu shēma
Izlemjot par kopējo summu, ko ierosināt
nākošajai DFS, Komisija ir ņēmusi vērā Eiropas
Parlamenta viedokli, ka “ka nākamās DFS iesaldēšana
2013. gada līmenī… nav dzīvotspējīga
iespēja…[un ka]… nākamajai DFS ir vajadzīgs resursu
palielinājums vismaz par 5 %”[4].
Tā ir paturējusi prātā arī Eiropas Padomes
secinājumus[5], ka
ir būtiski, “lai budžeta konsolidācijas centieni, ko veikušas
dalībvalstis ar mērķi panākt deficīta un parāda
saglabāšanu atmaksājamā līmenī, tiktu atspoguļoti
arī (..) nākamajā daudzgadu finanšu shēmā. (..)
ievērojot dažādo iestāžu pilnvaras, kā arī
vajadzību sasniegt Eiropas mērķus…[ir nepieciešams]
nodrošināt to, ka izdevumi Eiropas līmenī dod atbilstīgu
ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā.” Komisija ir
pārliecināta par to, ka izdevumiem ES līmenī ir pievienota
vērtība. Pašreizējās DFS izmaksas veido tikai nedaudz
vairāk par 1 % no ES NKI, un tās ir nelielas
salīdzinājumā ar Eiropas mēroga vajadzībām, ko
regulāri konstatē Eiropas Parlamentā un Padomē. Komisija
ierosina finanšu shēmu, kurā saistības ir 1,05 % no NKI,
kas veido 1 % maksājumos, kas tiek veikti no ES budžeta. Papildu
0,02 % ir iespējamie izdevumi ārpus DFS un 0,04 % ir
izdevumi ārpus budžeta, kas kopējo summu palielina līdz
1,11 % - tajā ir ietvertas summas, kas ir rezervētas, lai
reaģētu uz krīzēm un ārkārtas situācijām
(kuras nevar paredzēt, piemēram, humanitārās intervences),
un izdevumi, ko finansē no dalībvalstu ad hoc iemaksām
(piemēram, EAF, kura ieguldījumu atslēga ir atšķirīga
no ES budžeta ieguldījumu atslēgas). Ierosinot šo shēmu,
Komisija ir centusies atrast pareizo līdzsvaru starp vērienīgumu
un reālismu, ņemot vērā laikposmu, kurā notiks budžeta
sarunas. Saskaņā ar
nostiprināto praksi attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu,
Komisija piedāvā savu priekšlikumu, kas ir izteikts nākotnes
finanšu saistību veidā. Tā sniedz arī detalizētu
informāciju par sagaidāmo maksājumu ritmu, lai nodrošinātu
lielāku paredzamību, kas ir īpaši svarīgi budžeta
konsolidācijas laikā, kam ir nepieciešama stingra maksājumu
līmeņu kontrole katra perioda sākumā. Komisija ir izlēmusi ierosināt
šādu daudzgadu finanšu shēmu laikposmam no 2014. - 2020. gadam: ·
3.
ES budžeta finansēšana
Nepieciešamība modernizēt finanšu
shēmu attiecas ne tikai uz izdevumu prioritātēm un to veidu, bet
arī uz ES budžeta finansēšanu, kas pēdējo gadu laikā
tiek arvien vairāk apšaubīta. Līgums par Eiropas Savienības
darbību vairākkārt atkārto sākotnējo
mērķi, ka ES budžets būtu pilnībā jāfinansē
no pašu resursiem. Tomēr realitātē pašlaik vairāk nekā
85 % no ES finansējuma ir balstīti uz kopsavilkuma statistikas datiem,
kas iegūti no nacionālā kopienākuma (NKI), un PVN. Tie tiek
bieži uztverti kā valstu maksājumi, kurus dalībvalstīm
būtu jāsamazina. Tas ir radījis attieksmi “es vēlos
atgūt savu naudu” neto maksātājās valstīs,
deformējot ES budžeta loģisko pamatu un apšaubot ES
vispārējo solidaritātes principu. Tas ir izraisījis
arī pārlieku lielu koncentrēšanos uz neto maksājumiem un
bilancēm un liedzis ES budžetam pilnība pildīt savu lomu –
sniegt pievienoto vērtību ES kā vienotam veselumam. Ir pienācis laiks, lai ES
finansēšanu atkal pieskaņotu autonomijas, pārredzamības un
taisnīguma principiem un aprīkotu ES, lai tā sasniegtu sev
noteiktos politikas mērķus. Mērķis, ierosinot jaunos pašu
resursus, ir nepalielināt kopējo ES budžetu, bet gan uzsākt
virzību prom no “es vēlos atgūt savu naudu” attieksmes un
ieviest sistēmā vairāk pārredzamības. Nav
iecerēts piešķirt ES fiskālu suverenitāti, bet gan
atgriezties pie mehānismiem, kas ir tuvāki Līgumu sākotnējam
mērķim. Tāpēc Komisijas priekšlikuma rezultātā
samazinātos tiešās iemaksas no dalībvalstu budžetiem. Budžeta pārskatīšanā[6], Komisija noteica neizsmeļošu sarakstu
ar iespējamiem finansēšanas līdzekļiem, kas varētu
pakāpeniski aizstāt valstu iemaksas un atvieglot slogu, kas gulstas
uz valstu budžetiem. Tajā tika uzskaitīti arī vairāki
kritēriji, kas jāpiemēro tos izvērtējot. Komisija ir
veikusi izsmeļošu iespēju izvērtējumu[7] un ir izlēmusi ierosināt jaunu
pašu resursu sistēmu, kas balstās uz finanšu darījumu nodokli un
jauniem PVN pašu resursiem. Šie jaunie pašu resursi varētu
daļēji finansēt ES budžetu un aizvietot pastāvošos
sarežģītos uz PVN balstītos pašu resursus, kurus Komisija
ierosina likvidēt, un samazināt uz NKI balstīto pašu resursu
apjomu. Komisijas priekšlikums Padomes lēmumam par jauniem pašu resursiem
ir detalizēti izklāstīts pavadošā tiesību aktā[8]. Šajā saistībā Komisija
atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu rīkot starpparlamentu
konferenci ar valstu parlamentiem, lai apspriestu šo jautājumu. Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija ierosina arī
būtiski vienkāršot atmaksu un korekciju problēmu.
Mēģinājumi izlīdzināt atšķirības starp
dalībvalstu maksājumiem ES budžetā un ieņēmumiem no
dažādām ES izmaksu politikām rada traucējumus budžetā
un kavē tā spēju nodrošināt pievienoto vērtību.
Tādēļ Komisija saskaņā ar 1984. gada Fontenblo
Eiropadomes secinājumiem ierosina ierobežot to dalībvalstu
maksājumus, kuras citkārt saskartos ar budžeta slogu, kas ir
pārmērīgs attiecībā pret šo valstu relatīvo
turīgumu.
4.
Principi, uz kuriem balstās ES budžets
ES budžets nav tāds kā valstu
budžeti. ES nefinansē tiešo veselības aprūpi vai
izglītību. Tā nefinansē policiju vai bruņotos
spēkus, kā to dara valstu budžeti. Tas balstās uz Eiropas
mēroga, nevis valsts līmeņa loģiku. Tā
salīdzinoši nelielais apjoms ļauj to koncentrēt tur, kur tas
sniedz augstu ES pievienoto vērtību[9].
Nav centienu ar ES budžetu finansēt intervences, ko dalībvalstis
varētu finansēt pašas. Tas pastāv, jo ir pasākumi, kuri ir
jāfinansē, lai nodrošinātu ES funkcionēšanu, vai
tāpēc ka tos var ekonomiskāk un efektīvāk veikt,
izmantojot ES budžeta kopīgo finansējumu. ES budžets pastāv,
lai: (a)
finansētu kopējās politikas, par
kurām dalībvalstis ir vienojušās, ka tām ir jātiek
veiktām ES līmenī (piemēram, kopējā
lauksaimniecības politika); (b)
izteiktu solidaritāti starp visām
dalībvalstīm un reģioniem, lai atbalstītu vājāko
reģionu attīstību, kas ļauj ES darboties kā vienotai
ekonomikas telpai (piemēram, izmantojot kohēzijas politiku); (c)
finansētu intervences iekšējā tirgus
pabeigšanai, kuras pat visturīgākās dalībvalstis nevarētu
finansēt vienas pašas. Es budžets sniedz Eiropas mēroga
perspektīvu, nevis tikai valsts līmeņa perspektīvu
(piemēram, finansējot Eiropas mēroga ieguldījumus
infrastruktūrā). Tas palīdz arī izskaust dārgu
pārklāšanos starp dažādām valstu shēmām,
kurām daļēji ir viens un tas pats mērķis; (d)
nodrošinātu sinerģiju un
apjomradītus ietaupījumus, veicinot sadarbību un kopējus
risinājumus problēmām, ko dalībvalstis nevar panākt,
rīkojoties vienas pašas (piemēram, pasaules līmeņa
pētniecība un inovācijas, sadarbība iekšlietās,
migrācijas jautājumos un tieslietās); (e)
risinātu pastāvošus un jaunus
problēmjautājumus, kam ir nepieciešama kopēja Eiropas
mēroga pieeja (piemēram, attiecībā uz vidi, klimata
pārmaiņām, humāno palīdzību, demogrāfiskajām
pārmaiņām un kultūru). Ņemot vērā šos
apstākļus, veidojot jauno DFS, Komisija ir īstenojusi principus,
kas izklāstīti 2010. gada budžeta pārskatīšanā: ·
uzsvars uz ES galveno politikas prioritāšu
īstenošanu; ·
uzsvars uz ES pievienoto vērtību; ·
uzsvars uz ietekmi un rezultātiem; ·
savstarpēju ieguvumu nodrošināšana
visā Eiropas Savienībā. ES budžets izsaka “politiku skaitļos”.
Finansējumam ir jābūt cieši saistītam ar pastāvošo
regulatīvo vidi un politikas prioritātēm attiecīgajās
jomās. Finansējumam ir jāsniedz gaidāmie rezultāti –
publiskām iestādēm nav “tiesību” saņemt
finansējumu, lai tērētu to atbilstoši savām
vēlmēm – tās saņem ES finansējumu, lai
palīdzētu tām sasniegt kopīgi noteiktus ES mērķus.
Tāpēc programmas un instrumenti, kas ir ietverti šajā DFS
priekšlikumā ir pārveidoti, lai nodrošinātu, ka to
rezultāti un ietekme veicina galveno ES politikas prioritāšu
sasniegšanu. ES nākošā finanšu programmu un instrumentu kopuma
galvenās iezīmes būs uzsvars uz rezultātiem,
palielināta nosacītības izmantošana un īstenošanas
vienkāršošana. ·
Rezultāti būs
tieši saistīti ar stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu
un tās mērķu sasniegšanu. Tas nozīmē programmu
koncentrēšanu uz ierobežotu augsta profila prioritāšu un
pasākumu skaitu, kas sasniedz “kritisko masu”. Ir jāizvairās no
fragmentācijas un nekoordinētām intervencēm. Kur
iespējams, pastāvošas programmas tiks apvienotas (piemēram,
tādās jomās kā iekšlietas, izglītība un
kultūra) un/vai pārveidotas (tādās jomās kā
pētniecība un kohēzija), lai nodrošinātu integrētu
plānošanu un vienotu īstenošanas, ziņošanas un kontroles
mehānismu kopumu. ·
Vienkāršošana: pašreizējie
noteikumi par finansēšanu ir veidojušies ne tikai, reaģējot uz
nepieciešamību atskaitīties par to, kā tiek izlietoti publiski
līdzekļi, bet arī lai ņemtu vērā iepriekš radušās
problēmas. Rezultāts ir dažādība un
sarežģītība, ko ir grūti īstenot un kontrolēt.
Šī sarežģītība uzliek lielu administratīvo slogu
saņēmējiem, kā arī Komisijai un dalībvalstīm,
kam var būt neplānotais efekts atturēt no piedalīšanās
programmās un novilcināt īstenošanu. Pašlaik notiek darbs gan
pie vispārējo noteikumu (Finanšu regulas), gan konkrēto nozaru
regulējuma vienkāršošanas. ·
Nosacījumi: lai
palielinātu uzsvaru uz rezultātiem nevis ieguldījumiem,
programmās un instrumentos tiks ieviesti nosacījumi. Tas ir jo īpaši
svarīgi lielajās izdevumu kategorijās – kohēzijas
politikā un lauksaimniecībā, kur dalībvalstīm un
saņēmējiem būs jāpierāda, ka saņemtais
finansējums tiek lietots, lai veicinātu ES politikas prioritāšu
īstenošanu. Kopumā Komisija nodrošinās konsekvenci starp ES
vispārējo ekonomikas politiku un ES budžetu, jo īpaši, lai
izvairītos no situācijām, kad ES finansējuma
efektivitāti apdraud nesaprātīga makrofiskālā
politika. ·
Piesaistītu līdzekļu izmantošana
ieguldījumiem: strādājot ar
privāto sektoru pie inovatīvu finanšu instrumentu izveides ir
iespējams palielināt ES budžeta ietekmi, ļaujot veikt
lielāku skaitu stratēģisku ieguldījumu,
tādējādi palielinot ES izaugsmes potenciālu. Pieredze
sadarbojoties, jo īpaši ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupu, valstu
un starptautiskām publiskām finanšu institūcijām ir bijusi
pozitīva un tiks turpināta nākošajā DFS. Garantijas un
riska dalīšanas pasākumi var ļaut finanšu sektoram
nodrošināt vairāk līdzekļu un aizdot vairāk naudas
inovatīviem uzņēmumiem vai infrastruktūras projektiem.
Tādējādi šādi finanšu instrumenti var palīdzēt
vispārējai finanšu tirgus pēckrīzes attīstībai.
5.
Galvenie jaunie elementi
Komisija mērķis nākošajam ES
budžetam ir izmantot līdzekļus atšķirīgi, vairāk
uzsvaru liekot uz rezultātiem un sniegumu, koncentrējoties uz
stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanu, piemērojot
stingrākus nosacījumus attiecībā uz kohēzijas politiku
un padarot tiešos maksājumus lauksaimniekiem “zaļākus”. Nākošo
budžetu būtu jāmodernizē pārdalot līdzekļus un
piešķirot tos prioritārām jomām, piemēram, Eiropas
mēroga infrastruktūrai, pētniecībai un
inovācijām, izglītībai un kultūrai, ES ārējo
robežu nodrošināšanai un ārējo attiecību politikas
prioritātēm, piemēram, ES kaimiņattiecībām. Tas
pievēršas saistītām politikas prioritātēm,
piemēram, vides aizsardzībai un cīņai pret klimata
pārmaiņām, kā visu galveno instrumentu un intervenču
integrālai daļai. Pilna informācija par pieeju katrā
politikas jomā ir iekļauta šī paziņojuma otrajā
daļā. Šajā iedaļā ir izklāstītas
būtiskākās pārmaiņas, kas tiks izdarītas
galvenajās izdevumu jomās.
5.1.
Horizon 2020: kopējs
stratēģisks satvars pētniecībai, inovācijām un
tehnoloģiju attīstībai
ES saskaras ar būtisku “inovāciju
plaisu”[10],
ko ir nepieciešams risināt, lai ES spētu konkurēt ar citām
attīstītām ekonomikām un jaunietekmes ekonomikām, kas
atrodas attīstības posmā. ES kopumā atpaliek no
Japānas un ASV vairākos būtiskos rādītājos,
piemēram, reģistrēto patentu skaita ziņā, vidēji
sarežģītu un sarežģītu tehnisku produktu eksporta
ziņā un attiecībā uz IKP izdevumiem, kas tiek
tērēti pētniecībai un attīstībai. Pētniecība un inovācijas
palīdz radīt darba vietas, labklājību un celt dzīves
kvalitāti. Lai gan ES ir pasaules mēroga līderis daudzu
tehnoloģiju jomā, tā saskaras ar arvien lielākiem
izaicinājumiem no tradicionāliem konkurentiem un jaunietekmes
valstīm. Kopīgas pētniecības programmas apvieno centienus
pētniecībā un tādējādi rada rezultātus,
kurus atsevišķas dalībvalstis nevar sasniegt vienas pašas. Ir nepieciešams veicināt vairāk
ieguldījumu pētniecībā un attīstībā
visā ES tā, lai tiktu sasniegts stratēģijas
“Eiropa 2020” pamatmērķis – ieguldījumi 3 %
apmērā no IKP. ES ir jāuzlabo spēja pārvērst zinātniskas
atklāsmes par patentētiem procesiem un produktiem, kuri tiek lietoti
ne tikai augsto tehnoloģiju nozarē, bet, kas iespējams ir pat
vēl svarīgāk – tradicionālajās nozarēs. Tam ir
nepieciešami publisko iestāžu, privātā sektora un pētnieku
aprindu centieni. Komisija uzsāka būtisku ES pētniecības
pārvaldības struktūru pārveidi, izveidojot Eiropas Pētniecības
padomi, kas pašlaik rada labus rezultātus. Komisija ierosina spert soli uz
priekšu un pārveidot ES pašlaik pastāvošos pētniecības un
inovāciju finansēšanas instrumentus (jo īpaši
pētniecības pamatprogrammas un Konkurētspējas un
jauninājumu programmu), lai radītu ciešu saikni ar noteiktajiem
politikas mērķiem un vienkāršotu īstenošanas
procedūras. Tas arī atvieglos administratīvo slogu
saņēmējiem. Komisija ierosina turpmāk
finansējumu pētniecībai un inovācijām balstīt uz
trim galvenajām jomām, kas ir cieši nostiprinātas
stratēģijā “Eiropa 2020”: ·
zinātniskās bāzes izcilība; ·
sabiedrības problēmu risināšana; ·
industriālās līderības
radīšana un konkurētspējas veicināšana. Kopējs stratēģisks satvars (ko
sauks Horizon 2020) novērsīs sadrumstalotību un
nodrošinās vairāk konsekvences, tai skaitā valstu
pētniecības programmās. Tas būs cieši saistīts ar
galvenajām nozaru politikas prioritātēm, piemēram,
veselību, pārtikas drošību un bioekonomiku, enerģētiku
un klimata pārmaiņām. Eiropas Tehnoloģiju institūts
būs daļa no Horizon 2020 programmas un spēlēs
būtisku lomu savienojot “zināšanu trīsstūra” trīs
malas – izglītību, inovācijas un pētniecību –
izmantojot zināšanu un inovāciju kopienas. Viena jaunās pieejas
pētniecības finansēšanai iezīme būs vairāk
novatorisku finanšu instrumentu lietošana pēc veiksmīgā Riska
dalīšanas finanšu mehānisma piemēra. Komisija ierosina piešķirt 80 miljardus euro laikposmam no 2014. – 2020. gadam kopējam stratēģiskajam satvaram pētniecībai un inovācijai. Šo finansējumu papildinās būtisks struktūrfondu atbalsts pētniecībai un inovācijām. Piemēram, laikposmā no 2007 – 2013. gadam apmēram 60 miljardi euro tika izdoti pētniecībai un inovācijām visos Eiropas reģionos, un līdzīgi izdevumu apjomi ir sagaidāmi nākotnē.
5.2.
Solidaritāte un ieguldījumi
ilgtspējīgai izaugsmei un nodarbinātībai
Kohēzijas politika ir būtisks veids
solidaritātes izteikšanai ar nabadzīgākajiem un
vājākajiem ES reģioniem, taču tā ir vairāk
nekā tas. Viena no lielākajām ES veiksmēm ir bijusi spēja
celt visu tās pilsoņu dzīves līmeni. ES ir to paveikusi, ne
tikai palīdzot nabadzīgākajām dalībvalstīm un
reģioniem attīstīties un augt, bet arī izmantojot savu lomu
iekšējā tirgus integrācijā, kura izmēri sniedz pieeju
tirgum un apjomradītus ietaupījumus visām ES daļām,
bagātām un nabadzīgām, lielām un mazām. Komisijas
veiktajā iepriekšējo izdevumu novērtējumā ir
parādīti vairāki pievienoto vērtību, izaugsmi un darba
vietas radošu ieguldījumu piemēri, kas nebūtu varējuši
notikt bez ES budžeta atbalsta. Tomēr rezultāti rāda arī zināmu
sadrumstalotību un prioritāšu trūkumu. Laikā, kad publiskie
resursi ir ierobežoti un izaugsmi veicinoši ieguldījumi ir nepieciešami
vairāk nekā jebkad agrāk, Komisija ir nolēmusi
ierosināt būtiskus grozījumus kohēzijas politikā. Kohēzijas politikai arī ir
būtiska loma, lai sasniegtu un izpildītu stratēģijas
“Eiropa 2020” mērķus un uzdevumus visā ES. Komisija
ierosina palielināt uzsvaru uz rezultātiem un kohēzijas izdevumu
efektivitāti, sistemātiskāk sasaistot kohēzijas politiku ar
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tā
ierosina arī ieviest jaunu reģionu kategoriju – "pārejas
reģionus", lai aizstātu pašreizējo atbalsta
pakāpeniskas pārtraukšanas un pakāpeniskas piešķiršanas
sistēmu. Šajā kategorijā tiks ietverti visi reģioni, kuru
IKP uz vienu iedzīvotāju ir starp 75 % un 90 % no ES-27
vidējā rādītāja. Bezdarbs un pastāvīgi augstais
nabadzības līmenis liek rīkoties gan ES, gan valstu
līmenī. Tā kā ES saskaras ar pieaugošām
problēmām saistībā ar prasmju trūkumu, neapmierinošiem
rezultātiem aktīva darba tirgus politikā un izglītības
sistēmās, marginalizētu grupu sociālo atstumtību un
zemu darbaspēka mobilitāti, ir nepieciešamas gan politikas
iniciatīvas, gan konkrēti atbalsta pasākumi. Daudzas no šīm
problēmām ir saasinājusi finanšu un ekonomikas krīze, demogrāfijas
un migrācijas tendences un straujās tehnoloģiju
pārmaiņas. Ja tās netiks risinātas efektīvi, tās
var veidot būtisku šķērsli sociālai kohēzijai un
konkurētspējai. Tāpēc ir būtiski, lai izaugsmi
veicinošus ieguldījumus infrastruktūrā,
reģionālajā konkurētspējā un
uzņēmējdarbības attīstībā pavadītu
saistīti pasākumi attiecībā uz darba tirgus politiku,
izglītību, apmācību, sociālo iekļaušanu, darbinieku,
uzņēmumu un uzņēmēju pielāgošanās
spējām un administratīvajām spējām. Šeit būtiska loma ir
jāspēlē Eiropas Sociālajam fondam (ESF), un tiek
ierosināts dalībvalstīm uzlikt pienākumu noteikt veidu,
kādā dažādie finansēšanas instrumenti palīdzēs
vispārējo stratēģijas "Eiropa 2020"
mērķu sasniegšanai, tai skaitā, nosakot struktūrfondu
atbalsta minimuma daļas ESF katrai reģionu kategorijai (25 %
konverģences reģioniem, 40 % pārejas reģioniem,
52 % konkurētspējas reģioniem, balstoties uz Kohēzijas
fondu, kas arī turpmāk veidos vienu trešo daļu no kohēzijas
politikas piešķīrumiem atbilstīgām dalībvalstīm,
un neskaitot teritoriālo sadarbību). Šo daļu piemērošanas
rezultātā minimāla vispārējā ESF daļa ir
25 % no budžeta, kas piešķirts kohēzijas politikai, t.i.,
84 miljardi euro. ESF papildinās vairāki instrumenti, kurus
tieši pārvaldīs Komisija, piemēram, PROGRESS un EURES,
lai atbalstītu darba vietu izveidi. Eiropas Globalizācijas
pielāgošanās fonds (EGF) ir elastīgs fonds ārpus finanšu
shēmas, ar kuru atbalsta darbiniekus, kas zaudē savu darbu, mainoties
pasaules tirdzniecības struktūrai, un palīdz tiem atrast citu
nodarbošanos, cik ātri vien iespējams. Nepieciešamās summas ir
atšķirīgas gadu no gada, tāpēc Komisija ierosina
atstāt EGF ārpus finanšu shēmas. EGF var arī izmantot, lai
palīdzētu cilvēkiem lauksaimniecības nozarē, kuru
iztikas līdzekļus varētu ietekmēt globalizācija. Lai palielinātu ES izdevumu
efektivitāti un saskaņā ar Lisabonas līguma
teritoriālo pieeju, Komisija ierosina izveidot kopēju
stratēģisku satvaru visiem struktūrfondiem, lai
pārvērstu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus
par ieguldījumu prioritātēm. Tas tiek darīts, lai iedvestu
dzīvību Lisabonas līguma teritoriālās kohēzijas
mērķī. Komisija ierosina noslēgt partnerības
līgumu ar katru dalībvalsti. Šie līgumi noteiks partneru
saistības valstu un reģionālajā līmenī, lai
izmantotu piešķirto finansējumu stratēģijas
“Eiropa 2020” īstenošanai; tas būs ietvars, attiecībā
pret kuru varēs novērtēt sasniegtos panākumus. Tāpēc būtu jābūt
stiprai saiknei ar valstu reformu programmām un stabilitātes un
konverģences programmām, ko izstrādājušas dalībvalstis,
kā arī konkrētai dalībvalstij adresētajiem
ieteikumiem, ko uz šī pamata pieņēmusi Padome. Lai
nodrošinātu, ka kohēzijas izdevumu efektivitāti neietekmē
nesaprātīga makrofiskālā politika, nosacījumi, kas
saistīti ar jauno ekonomikas pārvaldību, papildinās nozares
īpašos ex ante nosacījumus, kas noteikti katrā
līgumā. Līgumos būs noteikti skaidri
mērķi un rādītāji un noteikts ierobežots
nosacījumu skaits (gan ex ante, gan rezultātu sasniegšanai
piesaistīti tā, lai tos varētu uzraudzīt); tajos būs
noteikts arī pienākums katru gadu sniegt atskaites par sasniegtajiem
panākumiem ikgadējos ziņojumos par kohēzijas politiku.
Finansējums būs vērsts uz ierobežotu prioritāšu skaitu:
konkurētspējīgi un pārejas reģioni galvenokārt
veltītu visu sev piešķirto budžeta finansējumu (izņemot
ESF) energoefektivitātei, atjaunojamiem enerģijas avotiem, MVU
konkurētspējai un inovācijām, savukārt
konverģences reģioni veltītu sev piešķirtos
līdzekļus plašākam prioritāšu lokam (ja nepieciešams,
ieskaitot iestāžu spēju veidošanu). Snieguma
nostiprināšanai tiks ieviesti jauni nosacījumi, lai nodrošinātu,
ka ES finansējums ir koncentrēts uz rezultātiem un rada
spēcīgus stimulus dalībvalstīm nodrošināt
efektīvu stratēģijas "Eiropa 2020"
mērķu sasniegšanu, izmantojot kohēzijas politiku. Nosacījumi
tiks veidoti gan kā "ex ante" nosacījumi, kam ir
jābūt spēkā pirms finansējuma izmaksāšanas, gan
kā "ex post" nosacījumi, kas padarīs papildu
finansējuma izmaksāšanu atkarīgu no snieguma. Panākumu
trūkums šo nosacījumu izpildē varēs būt iemesls finansējuma
pārtraukšanai vai atsaukšanai. Nosacījumi
tiks balstīti uz rezultātiem un stimuliem īstenot reformas, kas
nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu finanšu resursu izmantošanu.
Lai palielinātu uzsvaru uz rezultātiem un stratēģijas
"Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, 5 % no
kohēzijas budžeta tiks rezervēti un piešķirti starpposma
izvērtējuma laikā dalībvalstīm un reģioniem, kuru
programmas ir izpildījušas kritērijus attiecībā uz
programmas mērķu sasniegšanu, kas ir saistīti ar
stratēģijas "Eiropa 2020" mērķiem un
uzdevumiem. Kritērijus noteiks saskaņā ar regulējumu, kas
attiecas uz kohēzijas politiku. Pieredze ar pašreizējo finanšu shēmu
rāda, ka dalībvalstīm ir grūtības absorbēt lielus
ES finansējuma apjomus ierobežotā laikposmā. Kavējumi
projektu sagatavošanā, pienākumu izpildē un izdevumos ir
cēlonis būtiska apjoma apropriāciju neizmantošanai līdz
pašreizējā finansēšanas perioda beigām. Turklāt
fiskālā situācija dažās dalībvalstīs ir
padarījusi sarežģītāku finansējuma piešķiršanu,
lai nodrošinātu valsts līdzfinansējumu. Lai uzlabotu
finansējuma absorbciju, Komisija ierosina veikt vairākus
pasākumus: ·
noteikt kohēzijas piešķīrumu
nepārsniedzamās likmes 2,5 % apmērā no NKI; ·
atļaut pagaidu kārtībā
palielināt līdzfinansēšanas likmi par 5 līdz
10 procentpunktiem, ja dalībvalsts saņem finanšu
palīdzību saskaņā ar LESD 136. vai 143. pantu,
tādējādi samazinot slogu uz valstu budžetiem fiskālās
konsolidācijas laikā, vienlaikus saglabājot to pašu
vispārējo finansējuma līmeni; ·
ietvert atsevišķus nosacījumus partnerību
līgumos attiecībā uz administratīvo spēju uzlabošanu. Nākošajā
DFS Komisija ierosina koncentrēt lielāko kohēzijas
finansējuma daļu uz nabadzīgākajiem reģioniem un
dalībvalstīm. Tā ierosina arī palīdzēt tiem
reģioniem, kas zaudē “konverģences reģiona” statusu,
ierobežojot atbalsta intensitātes samazināšanu, kas notiktu, ja šiem
reģioniem tiktu uzreiz piešķirts “konkurētspējas
reģiona” statuss. Tāpēc Komisija ierosina, ka tiem būtu
jāsaglabā divas trešdaļas no iepriekšējiem
piešķīrumiem nākamajam DFS periodam. Šie reģioni kopā
ar citiem reģioniem, kuriem ir līdzīgs IKP līmenis (starp
75 % un 90 % no ES IKP) veidotu jaunu “pārējas
reģionu” kategoriju. Komisija ierosina piešķirt 376 miljardus euro laikposmam no 2014. – 2020. gadam izmaksām kohēzijas politikas instrumentiem. Šī summa ietver: · 162,6 miljardus euro konverģences reģioniem; · 38,9 miljardus euro pārejas reģioniem; · 53,1 miljards euro konkurētspējas reģioniem; · 11,7 miljardus euro teritoriālai sadarbībai; · 68,7 miljardus euro Kohēzijas fondam un 40 miljardus euro Eiropas savienošanas instrumentam (skat. 5.3. turpmāk). Eiropas Sociālais fonds (balstoties uz 25/40/52 formulu attiecībā uz katru reģionu kategoriju) veidos vismaz 25 % no kohēzijas finansējuma, neņemot vērā Eiropas savienošanas instrumentu, t.i., 84 miljardus euro. Ārpus DFS: · 3 miljardi euro Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam; · 7 miljardi Eiropas Solidaritātes fondam.
5.3.
Eiropas savienošana
Pilnībā funkcionējošs vienotais
tirgus ir atkarīgs no mūsdienīgas, efektīvas
infrastruktūras, kas savieno Eiropu, jo īpaši transporta,
enerģētikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju
(IKT) jomās. Tiek lēsts, ka ir nepieciešami
apmēram 200 miljardi euro, lai pabeigtu Eiropas enerģētikas
tīklus, un 540 miljardi euro ir jāiegulda Eiropas transporta tīklā,
kā arī vairāk nekā 250 miljardi euro ir jāiegulda
IKT laikposmā no 2014. – 2020. gadam. Lai gan tirgus var un tam
būtu jānodrošina lielākā daļa no nepieciešamajiem
ieguldījumiem, ir nepieciešams risināt tirgus kļūdas –
aizpildīt pastāvošus robus, novērst šķēršļus un
nodrošināt pienācīgas pārrobežu savienojumus. Tomēr
pieredze rāda, ka valstu budžetos nekad netiks piešķirta pietiekami
augsta prioritāte daudzvalstu, pārrobežu ieguldījumiem, lai
nodrošinātu vienoto tirgu ar nepieciešamo infrastruktūru. Šis ir
vēl viens piemērs ES budžeta pievienotajai vērtībai. Tas
var nodrošināt finansējumu Eiropas mēroga projektiem, kas
savieno centru un perifēriju kopīgam labumam. Tāpēc Komisija ir nolēmusi
ierosināt izveidot Eiropas savienošanas instrumentu, lai
paātrinātu ES nepieciešamās infrastruktūras izveidi. Šie
izaugsmi veicinošie savienojumi nodrošinās labāku piekļuvi
iekšējam tirgum un izbeigs atsevišķu ekonomikas “salu” nošķirtību.
Piemēram, tās ES daļas, kas vēl nav savienotas ar
galvenajiem elektrības un gāzes tīkliem ir atkarīgas no
ieguldījumiem, kas citās dalībvalstīs veikti to
enerģijas piegādei. Eiropas savienošanas instruments sniegs
būtisku pienesumu enerģētiskajai drošībai, nodrošinot
visā Eiropā piekļuvi dažādiem avotiem un
piegādātājiem gan no ES, gan ārpus tās. Tas
palīdzes arī īstenot jauno teritoriālās kohēzijas
konceptu, ko ieviesa Lisabonas līgumā. Ātrdarbīgu IKT
tīklu pieejamība visā Eiropā un Eiropas mēroga IKT
pakalpojumi arī palīdzēs novērst vienotā tirgus
sadrumstalotību un palīdzētu MVU, meklējot izaugsmes
iespējas ārpus to vietējā tirgus. Eiropas savienošanas instruments finansēs
iepriekš noteiktus transporta, enerģijas un IKT prioritārus
infrastruktūras objektus, gan fizisku, gan informācijas
tehnoloģiju infrastruktūru, atbilstoši ilgtspējīgas
attīstības kritērijiem. Pagaidu saraksts ar ierosināto
infrastruktūru (trūkstošie savienojumi) ir pievienots šim
priekšlikumam. Eiropas savienošanas instruments tiks
pārvaldīts centralizēti un to finansēs no īpaša
budžeta, izmantojot Kohēzijas fondā transportam īpaši
paredzētas summas. Līdzfinansējuma likmes no ES budžeta būs
augstākas, ja ieguldījumi notiks “konverģences” reģionos
nevis “konkurētspējīgos” reģionos. Vietējā un
reģionālā infrastruktūra tiks sasaistīta ar
prioritāru ES infrastruktūru, savienojot pilsoņus visā ES,
un to varēs (līdz-) finansēt no struktūrfondiem
(Kohēzijas fonda un/vai ERAF atkarībā no situācijas
katrā dalībvalstī/reģionā). Ņemot vērā
infrastruktūras trūkumus jaunajās dalībvalstīs,
Komisija ir nolēmusi ierosināt relatīvi negrozītu
piešķīrumu Kohēzijas fondam. Tas palīdzēs uzlabot
investīcijas transportā atbilstīgos reģionos un
atbalstīs saites starp tiem un pārējo ES. Eiropas savienošanas instruments
piedāvā iespējas izmantot novatoriskus finanšu instrumentus, lai
paātrinātu un nodrošinātu lielākus ieguldījumus
nekā būtu iespējams sasniegt, izmantojot tikai publisku
finansējumu. Komisija cieši sadarbosies ar EIB un citām
publiskām investīciju bankām, lai kombinētu
finansējumu šiem projektiem. Jo īpaši Komisija atbalstīs ES
projektu obligāciju[11]
izmantošanu, lai veicinātu šo svarīgo projektu īstenošanu. Dažiem no infrastruktūras projektiem, kas
ir ES interesēs, būs jāšķērso kaimiņvalstis un
pirmspievienošanās valstis. Komisija ierosinās vienkāršotus
līdzekļus lai tos sasaistītu un finansētu, izmantojot jauno
instrumentu, lai nodrošinātu konsekvenci starp iekšējiem un
ārējiem instrumentiem. Tas nozīmē, ka būtu
jāpastāv integrētu noteikumu kopumam, lai attiecīgo
projektu finansēšana varētu notikt, izmantojot dažādas ES
budžeta izdevumu kategorijas. Komisija ierosina piešķirt 40 miljardus euro laikposmam no 2014. – 2020. gadam Eiropas savienošanas instrumentam, ko papildinās vēl 10 miljardi euro, kas Kohēzijas fondā īpaši paredzēti ieguldījumiem transportā. Šajā summa ir iekļauts 9,1 miljards euro enerģētikas nozarei, 31,6 miljardi euro transportam (ieskaitot 10 miljardus euro Kohēzijas fonda ietvaros) un 9,1 miljards euro IKT.
5.4.
Resursu ziņā efektīva
kopējā lauksaimniecības politika
Kopēja lauksaimniecības politika
(KLP) ir viens no patiesi kopējiem ES politikas virzieniem. Tā ir
veidota, lai nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības
nozari Eiropā, palielinot tās konkurētspēju, nodrošinot
pienācīgu un drošu pārtikas piegādi, aizsargājot vidi
un lauku apvidus, vienlaikus nodrošinot pienācīgu dzīves
līmeni lauku iedzīvotājiem. Tā aizstāj
27 dažādās valstu lauksaimniecības politikas un rada
ietaupījumus valstu budžetos, jo tiešu atbalstu lauksaimniekiem sniedz no
ES budžeta bez valstu līdzfinansējuma. Ar pārmaiņām, kas
ierosinātas KLP finansēšanā, Komisija to pilnīgāk
piesaista stratēģijai “Eiropa 2020”, vienlaikus nodrošinot
stabilus ienākumu līmeņus Eiropas lauksaimniekiem. Nākotnē
lauksaimniecības budžets tiks lietots ne tikai, lai palielinātu
lauksaimniecības produktivitāti, nodrošinātu pietiekami augstu
dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem,
stabilizētu tirgu, nodrošinātu piegāžu pieejamību un
nodrošinātu, ka tās sasniedz patērētājus par saprātīgām
cenām, bet tā atbalstīs arī ilgtspējīgu dabas
resursu pārvaldību un rīcību klimata jomā, kā
arī atbalstīs līdzsvarotu teritoriālo attīstību visā
Eiropā. Trīs stratēģijas “Eiropa 2020” pavedieni – gudra,
ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme – tiks savīti kopā
nākošajā KLP attīstības posmā. Komisijas ierosinātie grozījumi ir
veidoti, lai īstenotu taisnīgāku un vienlīdzīgāku
atbalsta sistēmu visā ES, sasaistot lauksaimniecības un vides
politiku ilgtspējīgā lauku apvidu pārvaldībā un
nodrošinot, ka lauksaimniecība veicina dzīvotspējīgu lauku
apvidu ekonomiku. Gadu gaitā KLP ir ietvertas vairākas saistības
un pienākumi, kas drīzāk iederētos citās politikas
jomās. Komisija izmantos jaunās DFS sniegto iespēju, lai atkal
koncentrētu KLP uz tas pamataktivitātēm un jaunām
aktivitātēm. Tāpēc, piemēram, finansējums, kas
paredzēts pārtikas drošībai, ir pārvietots uz
3. budžeta izdevumu kategoriju, un turpmāk pārtikas
palīdzību trūcīgākajiem iedzīvotājiem
finansēs no 1. budžeta izdevumu kategorijas, kas labāk sader ar
stratēģijas “Eiropa 2020” nabadzības samazināšanas
mērķi. Komisija ierosinās paplašināt Eiropas
Globalizācijas pielāgošanās fonda darbību, lai ietvertu
palīdzību lauksaimniekiem, kuru iztikas līdzekļus
varētu ietekmēt globalizācija. KLP divu pīlāru pamatstruktūra
tiks saglabāta. Galvenie Komisijas ierosinātie grozījumi ir
šādi. “Zaļāki” tiešie maksājumi: lai nodrošinātu, ka KLP palīdz ES sasniegt savus vides un
klimata pārmaiņu mērķus ārpus pašlaik spēka esošo
tiesību aktu savstarpējās atbilstības prasībām,
30 % no tiešā atbalsta tiks padarīti atkarīgi no to “zaļuma”.
Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem būs jāīsteno videi
draudzīga prakse, kas tiks noteikta normatīvajos aktos un būs
pārbaudāma. Rezultātā lauksaimniecības nozare tiks
padarīta būtiski ilgtspējīgāka, lauksaimniekiem
saņemot maksājumus par sabiedriska labuma nodrošināšanu saviem
līdzpilsoņiem. Maksājumu konverģence: lai nodrošinātu vienlīdzīgāku tiešā atbalsta
sadali, vienlaikus ņemot vērā atšķirības, kas vēl
joprojām pastāv algu līmeņos un ieguldījumu
izmaksās, tiešā atbalsta līmenis par hektāru tiks
pakāpeniski pielāgots. Tas tiks sasniegts šādi: perioda
laikā visas dalībvalstis, kuru tiešie maksājumi ir mazāki
nekā 90 % no vidējā rādītāja, samazinās
vienu trešdaļu no atšķirības starp to pašreizējo
līmeni un šo līmeni. Šo konverģenci proporcionāli
finansēs visas dalībvalstis, kuru tiešie maksājumi
pārsniedz ES vidējo rādītāju. Tāpat lauku
atbalsta finansējuma piešķiršana tiks pārskatīta,
balstoties uz objektīvākiem kritērijiem, un
mērķtiecīgāk novirzīta politikas uzdevumiem. Tas
nodrošinās taisnīgāku attieksmi pret lauksaimniekiem, kas veic
vienas un tās pašas darbības. Lai KLP varētu
reaģēt uz problēmām, kas saistītas ar Eiropas
lauksaimniecības ekonomikas, vides un ģeogrāfiskajām
īpatnībām 21. gadsimtā, un efektīvi
palīdzēt sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020”
mērķus, Komisija iesniegs priekšlikumus, kas ieviesīs
elastību starp abiem pīlāriem. Tiešo maksājumu ierobežošana, ierobežojot tiešo ienākumu atbalsta pamatlīmeni, ko var
saņemt lieli lauksaimniecības uzņēmumi, vienlaikus
ņemot vērā lielāku struktūru apjomradītos
ietaupījumus un tiešo nodarbinātību, ko šīs struktūras
rada. Komisija ierosina ietaupījumus novirzīt budžeta
finansējuma piešķiršanai lauku attīstībai, saglabājot
tos to dalībvalstu finansējuma ietvaros, kurās šīs
struktūras darbojas. Komisija uzskata, ka šos jaunos elementus var
ieviest pašlaik pastāvošajā KLP divu pīlāru
struktūrā. Tādējādi KLP nākotnē ietvers
“zaļāku” un taisnīgāk sadalītu pirmo pīlāru
un otro pīlāru, kurā lielāks uzsvars būs uz
konkurētspēju un inovācijām, klimata
pārmaiņām un vidi. Mērķtiecīgākai
politikai vajadzētu novest pie efektīvākas pieejamo finanšu
resursu izmantošanas. Otrais KLP pīlārs, kas attiecas uz lauku
attīstību, turpinās apmierināt valstu un/vai reģionālās
vajadzības, vienlaikus atspoguļojot ES prioritātes, un uz to
attieksies tie paši stratēģijas "Eiropa 2020" ar
sniegumu saistītie nosacījumi, kas attieksies uz citiem
struktūrfondiem. Laikposmā pēc 2013. gada Eiropas
Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) tiks
iekļauts kopējā stratēģiskā satvarā, kas
attieksies uz visiem struktūrfondiem un uz līgumiem, kurus
paredzēts noslēgt ar visām dalībvalstīm. Uzsverot
sociāli-ekonomiskās attīstības teritoriālo dimensiju
un kombinējot visu pieejamo ES finansējumu vienā
līgumā, nākotnē visā ES tiks labāk
atbalstīta lauku apvidu ekonomikas attīstība. Visbeidzot, Komisija ierosina
pārstrukturēt tirgus pasākumus, kas pašlaik ir iekļauti KLP
pirmajā pīlārā. Pašlaik Eiropas lauksaimniecība
saskaras ar dažādām problēmām, jo īpaši ar
nepieciešamību reaģēt uz neparedzamiem apstākļiem vai
pielāgoties starptautiskajiem tirdzniecības līgumiem. Šo iemeslu
dēļ Komisija ierosina divu instrumentu izveidošanu ārpus
daudzgadu finanšu shēmas, uz kuriem attieksies tā pati paātrinātā
procedūra kā uz Rezervi palīdzībai ārkārtas
gadījumos (EAR): ārkārtas mehānismu, lai
reaģētu uz krīzes situācijām (piemēram,
pārtikas drošības problēmām), un jaunu darbības jomu
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam. Komisija ierosina piešķirt 281,8 miljardus euro kopējās lauksaimniecības politikas pirmajam pīlāram un 89,9 miljardus euro lauku attīstībai laikposmam no 2014. – 2020. gadam. Šo finansējumu papildinās vēl 15,2 miljardi euro: · 4,5 miljardi euro pētniecībai un inovācijām pārtikas drošības jomā, bioekonomikā un ilgtspējīgā lauksaimniecībā (kopējā stratēģiskajā satvarā pētniecībai un inovācijām); · 2,2 miljardi euro pārtikas drošībai 3. izdevumu kategorijā; · 2,5 miljardi euro atbalstam vistrūcīgākajām personām 1. izdevumu kategorijā; · 3,5 miljardi euro jaunai rezervei krīzēm lauksaimniecības nozarē; · līdz pat 2,5 miljardi euro Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam.
5.5.
Ieguldīšana cilvēkkapitālā
Stratēģijas “Eiropa 2020”
pamatmērķi attiecībā uz augstāko izglītību
ieguvušo skaita palielināšanu un skolu priekšlaicīgi pametušo skaita
samazināšanu netiks sasniegti bez nopietniem ieguldījumiem
cilvēkkapitālā. Lielākais ES budžeta devums
ieguldījumiem cilvēkos nāk no Eiropas Sociālā fonda.
Ārpus tā darbības ir iespējams palielināt ES atbalstu
visiem formālās izglītības un apmācības
līmeņiem (skolām, augstākajai izglītībai,
profesionālajai izglītībai un pieaugušo izglītībai),
kā arī neformālai izglītībai un apmācībai.
Viens no būtiskākajiem pašreizējās
mūžizglītības programmas, Erasmus Mundus un jaunatnes
programmu panākumiem ir starpvalstu mobilitātes
palielināšanās izglītības jomā. Lai uzlabotu prasmes
un palīdzētu novērst jauniešu bezdarba augsto līmeni
daudzās dalībvalstīs, pasākumi, kurus pašlaik atbalsta Leonardo
programma, kas palīdz cilvēkiem gūt labumu no
izglītības un apmācības citā ES valstī,
tādās jomās kā sākotnējā
profesionālā izglītība, kā arī attīstīt
un izplatīt novatoriskus politikas risinājumus no vienas
dalībvalsts uz otru, tiks veicināti nākošajā DFS
posmā. Pašlaik tikai neliels finanšu atbalsts ir pieejams tiem, kas
vēlas citā dalībvalstī studēt maģistrantūras
līmenī. Komisija ierosina, iesaistot EIB, attīstīt
novatorisku programmu, lai piešķirtu garantijas mobiliem maģistrantūras
studentiem. Tāpēc Komisija ierosina nostiprināt ES programmas
izglītībai un apmācībai un palielināt
finansējumu, kas piešķirts šiem pasākumiem. ES finansējums kultūrai un
plašsaziņas līdzekļu darbībai atbalsta eiropiešu
kopīgo kultūras mantojumu un palīdz palielināt Eiropas
radošo darbu apriti ES un ārpus tās. Pašreizējām
programmām ir unikāla loma, stimulējot pārrobežu
sadarbību, veicinot mācīšanos no līdzbiedriem un padarot
šos sektorus profesionālākus. Kultūras un radošo industriju nozares
pieaugošā loma ekonomikā ir ļoti atbilstoša
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Tomēr pašreizēja programmu un
instrumentu uzbūve ir sadrumstalota. Tām ir raksturīgs liels
maza mēroga projektu skaits, un dažām no tām trūkst
“kritiskās masas”, lai atstātu paliekošu ietekmi. Pastāv
arī pasākumu pārklāšanās – tas ir palielinājis
pārvaldības izdevumus un mulsinājis potenciālos
finansējuma saņēmējus. Tāpēc Komisija ierosina padarīt
pastāvošo struktūru racionālāku un vienkāršāku,
piedāvājot vienotu integrētu programmu izglītībai,
apmācībai un jaunatnei. Uzsvars būs uz prasmju attīstību
un cilvēkkapitāla mobilitāti. Šo pašu iemeslu dēļ
sinerģija tiks ieviesta arī ar kultūru saistītās
programmās. Pieteikšanās procedūra, kā
arī projektu uzraudzība un novērtēšana tiks
vienkāršota, tai skaitā, izmantojot valsts iestāžu veiktu
projektu pārvaldību. Komisija ierosina piešķirt 15,2 miljardus euro izglītības un apmācības jomā un 1,6 miljardus euro kultūras jomā laikposmam no 2014. – 2020. gadam. Šo finansējumu papildinās būtisks atbalsts izglītībai un apmācībai no struktūrfondiem. Piemēram, laikposmā no 2007 – 2013. gadam apmēram 72,5 miljardi euro tika izlietoti izglītībai un apmācībai visos Eiropas reģionos, un līdzīgi izdevumu apjomi ir sagaidāmi nākotnē.
5.6.
Migrācijas problēmjautājumu
risināšana
Iekšlietu
politika, kas aptver drošību, migrāciju un ārējo robežu
pārvaldību, pēdējo gadu laikā ir kļuvusi arvien
svarīgāka. Šī ir arī viena no jomām, kurā
pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ir notikušas būtiskas
pārmaiņas. Tās svarīgums ir apstiprināts Stokholmas
programmā[12] un
tās rīcības plānā[13].
Mērķis radīt telpu, kurā nepastāv
iekšējās robežas, kurā ES pilsoņi un trešo valstu
pilsoņi, kas ir tiesīgi ieceļot un uzturēties, var
ieceļot, pārvietoties, dzīvot un strādāt ar
pārliecību, ka viņu tiesības tiks pilnībā
ievērotas un viņu drošība garantēta, ir
ārkārtīgi svarīgs. Vienlaikus ir pieaugušas
sabiedrības bažas par nelegālo imigrāciju. Uz nākotni
vērsta legālās imigrācijas politika un integrācijas
politika ir neatsverama, lai palielinātu ES konkurētspēju un
sociālo kohēziju, bagātinot mūsu sabiedrību un radot
iespējas visiem. Drošākas un efektīvākas Kopējās
Eiropas patvēruma sistēmas pabeigšana, kas atspoguļo mūsu
vērtības, vēl joprojām ir prioritāte. Kopumā
šī ir joma, kurā ES budžeta izmantošanai ir acīmredzama
pievienotā vērtība. Nākamajā daudzgadu finanšu
shēmā Komisija ierosina vienkāršot izdevumu instrumentu
struktūru, samazinot programmu skaitu un izveidojot divus
pīlārus – Migrācijas un patvēruma fondu un
Iekšējās drošības fondu. Abiem fondiem būs ārēja
dimensija, nodrošināt finansējuma nepārtrauktību,
sākot ES un turpinot trešajās valstīs, piemēram,
attiecībā uz bēgļu pārcelšanu,
atpakaļuzņemšanu un reģionālajām aizsardzības
programmām. Komisija paredz arī virzīties no gada
plānošanas uz daudzgadu plānošanu, kā rezultāta
samazināsies Komisijas, dalībvalstu un galasaņēmēju
darba apjoms. Lisabonas līgums paredz ES sadarbību
cīņā pret noziedzīgiem tīkliem, cilvēku
tirdzniecību, ieroču un narkotiku kontrabandu, kā arī
civilajā aizsardzībā, lai nodrošinātu labāku
cilvēku un vides aizsardzību būtisku dabas un cilvēku
izraisītu katastrofu gadījumā. Pieaugošais katastrofu skaits,
kas ietekmē Eiropas pilsoņus, nozīmē, ka ir nepieciešama
sistēmiska rīcība Eiropas līmenī. Tāpēc Komisija
ierosina palielināt ES palīdzības katastrofu gadījumos
efektivitāti, konsekvenci un redzamību. Komisija ierosina piešķirt 8,2 miljardus euro laikposmam no 2014. - 2020. gadam iekšlietu jomā un 455 miljonus euro civilajai aizsardzībai un Eiropas reaģēšanas spējām ārkārtas gadījumos.
5.7.
ES kā globālo procesu dalībniece
Notikumi ārpus ES robežām var ietekmēt un tieši
ietekmē ES pilsoņu labklājību un drošību. Tāpēc
ES interesēs ir aktīvi iesaistīties, ietekmējot
apkārtējo pasauli, tai skaitā, izmantojot finanšu instrumentus. Lisabonas
līgums ir jauns pavērsiens ES attiecībās ar pārējo
pasauli. Augstā pārstāvja amata izveidošana, kas vienlaikus ir
arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks ar spēcīgu
koordinējošu lomu, ir notikusi, lai nodrošinātu vienotu un
efektīvu mijiedarbību ar mūsu starptautiskajiem partneriem, kas
balstās uz vadošajiem demokrātijas principiem, tiesiskumu,
cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, cilvēka
cieņas neaizskaramību, vienlīdzību un solidaritāti un
jo īpaši uz Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtiem un
starptautisko tiesību principiem. Es turpinās
ārvalstīs veicināt un aizsargāt cilvēktiesības,
demokrātiju, un tiesiskumu. Tas ir būtisks ES
ārējās darbības aspekts, aizsargājot savas
vērtības. Vēl viena
būtiska prioritāte ir ievērot ES formālo apņemšanos
novirzīt 0,7 % no nacionālā kopprodukta (NKP) ārvalstu
attīstībai saglabājot ES budžeta daļu kā daļu no
kopīgiem visas ES centieniem līdz 2015. gadam,
tādējādi sperot izšķirošu soli Tūkstošgades
attīstības mērķu sasniegšanai. Attīstības
un sadarbības instrumenta (ASI) ietvaros tiks radīts Āfrikas
mēroga instruments, lai atbalstītu ES un Āfrikas
kopējās stratēģijas īstenošanu, liekot uzsvaru skaidru
pievienoto vērtību, kas piemīt starpreģionāliem un
starpkontinentāliem pasākumiem. Tas būs pietiekami
elastīgs, lai uzņemtu ES dalībvalstu, Āfrikas valstu,
finanšu institūciju un privātā sektora devumu. Turklāt
Attīstības un Sadarbības instruments (ASI) tiks koncentrēts
uz nabadzības izskaušanu un Tūkstošgades attīstības
mērķu (TAM) sasniegšanu attiecīgajos pasaules reģionos. ES rīcība ir jāpiemēro individuāliem
apstākļiem. Mūsu partnervalstu lokā ir gan
jaunattīstības valstis, gan vismazāk attīstītās
valstis, kurām ir nepieciešama ES palīdzība. Atbilstoši
tās nesenajam Eiropas Kaimiņattiecību politikas paziņojumam[14] ES ir apņēmusies
ilgtermiņā izveidot stabilitātes, labklājības un
demokrātijas telpu tās kaimiņvalstu reģionā. Vēsturiskie
notikumi arābu pasaulē arī rada nepieciešamību pēc
ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai atbalstītu pārveidi,
kas ir nepārprotami gan mūsu, gan viņu interesēs. ES
pastiprinās savu darbu krīžu novēršanā, lai saglabātu
mieru un stiprinātu starptautisko drošību. Mūsu
instrumenti var arī veicināt ES sadarbību ar trešajām
valstīm jautājumos, kas ir visas pasaules mēroga problēmas,
piemēram, klimata pārmaiņas, vides aizsardzība,
nelegālā migrācija un reģionāla nestabilitāte, un
ļaut ES ātri un efektīvi reaģēt uz dabas un
cilvēku radītām katastrofām visā pasaulē. ES
ir apņēmusies veikt finanšu ieguldījumus, lai izpildītu
savas starptautiskās saistības klimata pārmaiņu un
bioloģiskās daudzveidības jomā. Būtiska
instrumentu racionalizācija notika 2003. gadā un tā ir
sākusi sniegt efektīvākus rezultātus. Komisija
neuzskata, ka ir nepieciešams vēlreiz veikt būtiskus tiesiskā
regulējuma grozījumus nākošajam DFS posmam, lai gan tiek
ierosināti atsevišķi uzlabojumi un palielināts kopējais
ieguldījums. Lai
atspoguļotu notiekošās starptautiskās pārmaiņas,
Komisija ierosina pārorientēt programmu finansējumu
rūpnieciski attīstītās un jaunietekmes valstīs un
tā vietā izveidot jaunu partnerības instrumentu, lai
atbalstītu mūsu ekonomiskās intereses pārējā
pasaulē. Tas var sniegt lielākas iespējas ES
uzņēmumiem, veicinot tirdzniecību un regulatīvo
konverģenci tajos gadījumos, kad finansējums var
palīdzēt ES ekonomisko attiecību nostiprināšanā visā
pasaulē. Tas nodrošinās, ka Eiropas uzņēmumiem
būs iespējams gūt labumu no ekonomikas pārveides procesa,
kas notiek daudzviet pasaulē un rada nepieredzētas iespējas, bet
kura ietvaros pastāv arī ļoti liela konkurence. ES
humānā palīdzība pašlaik Lisabonas līgumā tiek
atzīta kā atsevišķa politika ES ārējās
darbības jomā, sniedzot augstu pievienotās vērtības
līmeni. Konsekventa, papildinoša un koordinēta ES pieeja
humānās palīdzības sniegšanai nodrošina, ka ierobežoti
resursi tiek lietoti efektīvi, lai apmierinātu konstatētas
vajadzības un atbalstītu virzību uz efektīvāku
starptautiskas humānās palīdzības sniegšanu. Cilvēku
radītu un dabas katastrofu skaita pieaugums un to ietekme uz ekonomiku
nozīmē, ka ir nepieciešama sistemātiska rīcība Eiropas
līmenī, lai nostiprinātu sagatavotību un palielinātu
reaģēšanas spējas gan ES, gan ārpus tās. Komisija
ierosina reaģēšanu uz krīzēm, kā arī to
novēršanu un pārvaldību veikt, izmantojot Humānās
palīdzības instrumentu un Civilās aizsardzības
mehānismu, reaģējot uz cilvēku radītām un dabas
katastrofām, kas turpināsies, klimata pārmaiņām
kļūstot vēl jūtamākām. Komisija uzskata,
ka finansēšanas instrumenti dažās iekšējās politikas
jomās, piemēram, izglītībā un migrācijā,
būtu jālieto arī, lai atbalstītu pasākumus
trešajās valstīs, acīmredzamā labuma dēļ, ko
varētu gūt no pieejas vienkāršošanas. Komisija ierosina piešķirt 70 miljardus euro laikposmam no 2014. – 2020. gadam izmaksām ārējiem instrumentiem. Un ārpus DFS: · Eiropas Attīstības fondam (ĀKK valstīm) – 30 miljardi euro; · Eiropas Attīstības fondam (aizjūras zemēm un teritorijām) – 321 miljoni; · Globālā klimata un bioloģiskās dažādības fonds; · Rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos – 2,5 miljardi euro.
5.8.
Posteņi ar īpašu statusu
Pastāv dažādi veidi, kā
finansēt pasākumus, ko veic ES vārdā vai kā daļu
no ES politikas virzieniem. Vairāku iemeslu dēļ dažus
pasākumus finansē, izmantojot atšķirīgu budžeta
atslēgu, vai tos finansē tikai dažas dalībvalstis. Šajā DFS
priekšlikumā Komisija pievērš uzmanību virknei izdevumu
priekšlikumu, kuriem ir īpašs statuss.
5.8.1.
Eiropas Attīstības fonds
Eiropas Attīstības fonds (EAF)
finansē attīstības palīdzību ES partneriem, kas ir
attīstības valstis. Tradicionāli tas ir ticis finansēts
ārpus ES budžeta, lai atspoguļotu īpašās vēsturiskās
attiecības, kas dažām dalībvalstīm ir ar dažādām
pasaules daļām. Komisija uzskata, ka pašreizējos
apstākļos, Kotonū nolīguma (pamatojoties uz kuru EAF sniedz
atbalstu ĀKK valstīm) darbības termiņam beidzoties
2020. gadā, nav piepildīti nosacījumi, lai EAF
pilnībā integrētu budžetā. Tomēr, lai radītu
perspektīvu šādai iekļaušanai nākotnē, Komisija
apsvērs ierosināt EAF iemaksu atslēgas pielīdzināšanu
tai atslēgai, kas tiek izmantota ES budžetam. Tas veicinās arī
absolūto summu redzamību, kas tiek sniegtas attīstības
palīdzībai. Tiek ierosināts arī uzlabot demokrātisko
kontroli pār EAF, saskaņojot to ar ASI, vienlaikus ņemot
vērā šī instrumenta īpatnības.
5.8.2.
Liela mēroga projekti
Gadu gaitā gūtā pieredze
liecina, ka liela mēroga ES interesēs esoši projekti bieži ir
neproporcionāli dārgi, ņemot vērā ES budžeta nelielo
apmēru. Tā kā to īpašais raksturs nozīmē, ka tie
bieži pārsniedz sākotnēji paredzētās izmaksas,
pēcāk nepieciešamā papildu finansējuma atrašana rada
vajadzību pārdalīt finansējumu, kas jau ir paredzēts
citām prioritārām vajadzībām. Tas nav ilgtspējīgs
risinājums un tāpēc Komisija ir nolēmusi iesniegt
alternatīvus priekšlikumus par to kā turpmāk finansēt liela
mēroga zinātniskus projektus, paredzot atšķirību starp Galileo
un citiem projektiem. ES ir Galileo projekta vienīgais
īpašnieks un pietiekams budžets tā turpmākajām
vajadzībām tiek ierosināts kā daļa no šīs
paketes. Būs nepieciešami nepārtraukti centieni, lai saglabātu
kontroli pār izmaksām. To nodrošinās regulā, kas nosaka
DFS. Projekta pilnīgas izmantošanas posms un darbības posms būtu
jāsasniedz nākošās finanšu shēmas darbības
sākumā; tad būtu jāizvērtē jauni ilgtermiņa
pārvaldības pasākumi. Projektiem, piemēram, ITER un GMES, kur
izmaksas un/vai sākotnēji plānoto izmaksu pārsniegšana ir
pārlieku liela, lai to varētu finansēt tikai no ES budžeta,
Komisija ierosina paredzēt finansējumu ārpus DFS pēc
2013. gada. Tas ļaus ES turpināt pilnībā izpildīt
savas starptautiskās saistības.
6.
Instrumenti un īstenošana
6.1.
Vienkāršošana, lai uzlabotu sniegumu
ES programmu īstenošanas
procedūrām un kontroles prasībām ir jābūt
efektīvām, nodrošinot atbildību taču tām ir
jābūt arī efektīvām izmaksu ziņā. Gadu
gaitā veiktās pārmaiņas ir radījušas sistēmu, kas
pašlaik tiek uzskatīta par pārlieku sarežģītu un bieži
neveicina dalību un/vai kavē īstenošanu. Šajā kontekstā
Komisija ir izlēmusi ierosināt radikālu visas nākošās
DFS vienkāršošanu. Šajā saistībā ir būtiski, ka
turpmākajos visu nozaru programmu juridiskajos pamatos ir atrasts
pareizais līdzsvars starp politikas mērķiem un īstenošanas
līdzekļiem, ka arī administrācijas un kontroles izdevumiem.
Jo īpaši nosacījumi politikas mērķu sasniegšanai tiks
noteikti izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot skaidrus
atbilstības kritērijus, atbildību un pietiekamu kontroles
līmeni, kas ierobežo kļūdu un krāpšanas risku līdz
saprātīgam līmenim par saprātīgu cenu. Jebkurai nozīmīgai ES
finansējuma izmantošanas vienkāršošanai būs nepieciešami
apvienoti visu iestāžu centieni, pārskatot gan vispārējos
Finanšu regulas noteikumus, gan nozaru īpašos noteikumus, kas tiek sagatavoti.
Tomēr vienkāršošanas centieni ES līmenī nebūs
pilnībā efektīvi, ja tos nepavadīs paralēli centieni
valsts līmenī, piemēram, dalītās pārvaldības
jomā. Komisija publiskos īpašu paziņojumu par vienkāršošanu
2011. gada beigās, līdzko visi no īpašajiem nozaru
priekšlikumiem būs iesniegti.
6.1.1.
Programmu skaita samazināšana
Pirmais veids kā sasniegt šo
mērķi ir atsevišķu programmu un instrumentu skaita
samazināšana: vairākus politikas mērķus var īstenot
arī bez īstenošanas instrumentu pavairošanas un bez lielām
atšķirībām programmu pārvaldības noteikumos.
Kompleksas programmas, kas nav bijušas veiksmīgas tiks vai nu
pārveidotas vienkāršākā un efektīvākā
formā, vai arī pārtrauktas. Šī pieeja tiek ierosināta
atsevišķās jomās – jūrlietās un
zivsaimniecībā, tieslietās un pamattiesībās,
iekšlietās, izglītībā un kultūrā.
6.1.2.
Dažādu instrumentu iekļaušana
vienotā satvarā
Vēl viens veids kā vienkāršot
programmu pārvaldību ir šo programmu iekļaušana vienotā
satvarā ar kopējiem noteikumiem, līdz minumam ierobežojot
izņēmumus un īpašu regulējumu. Piemēram: ·
Komisija ierosina apvienot trīs lielākos
pētniecības un inovāciju finansēšanas avotus
(pašreizējo septīto pamatprogrammu, pašreizējās
konkurētspējas un inovāciju programmas inovāciju daļu
un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu) vienotā
kopējā stratēģiskā satvarā pētniecībai
un inovācijām (CSF). ·
Attiecībā uz fondiem, kas atrodas
dalītā pārvaldībā (ERAF, ESF, Kohēzijas fonds
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un
nākotnē – Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds),
kopējais stratēģiskais satvars aizstās pašreizējo
pieeju, ar kuru izveido atsevišķus stratēģisku
pamatnostādņu kopumus dažādiem instrumentiem.
6.1.3.
Eksternalizācija
Komisija ierosina arī vairāk
izmantot pastāvošās izpildaģentūras. Kā to ir
noteikusi Revīzijas palāta, šīs aģentūras nodrošina
labāku pakalpojumu sniegšanu un palielina ES redzamību. Šis
instruments ir īpaši svarīgs, turpinot pašreizējās
mazākās programmas, kas vēl nav eksternalizētas un kuras
ietver homogēnu un standartizētu darbību kritisko masu,
tādējādi nodrošinot apjomradītus ietaupījumus. Tas
nenozīmē jaunu izpildaģentūru izveidi, bet gan esošo
aģentūru pilnvaru pārskatīšanu. Šī pieeja ir
ievērota, piemēram, priekšlikumos par izglītības un
kultūras programmām.
6.1.4.
Prioritāšu saskaņošana dažādos
politikas virzienos
Optimāla mērķu sasniegšana
dažās politikas jomās, tai skaitā klimata pārmaiņu,
vides, patērētāju aizsardzības, veselības
aizsardzības un pamattiesību jomā, ir atkarīga no
prioritāšu saskaņošanas ar virkni instrumentu citās politikas
jomās. Piemēram, mērķi klimata pārmaiņu un vides
jomā ir jāatspoguļo instrumentos, lai nodrošinātu, ka tie
palīdz veidot klimata ziņā noturīgu ekonomiku ar zemu
oglekļa dioksīda līmeni, kas veicinās Eiropas
konkurētspēju, radīs vairāk un “zaļākas” darba
vietas, nostiprinās enerģētisko drošību un sniegs labumu
veselības jomā. Attīstības sadarbības, klimata un
vides, jo īpaši bioloģiskās dažādības jomā visas
attiecīgās programmas tiks saskaņotas. Tādējādi attiecīgā ES
budžeta daļa tiks palielināta efektīvas galveno ES politikas
virzienu saskaņošanas rezultātā (piemēram, kohēzija,
pētniecība un inovācijas, lauksaimniecība un
ārēja sadarbība). Tā kā viens un tas pats
pasākums var vienlaicīgi kalpot dažādu politikas mērķu
sasniegšanai, vienkāršošana veicinās sinerģiju, lietojot
finansējumu dažādām prioritātēm, un radīs izmaksu
lielāku konsekvenci un izmaksu efektivitāti.
6.1.5.
Efektīvāka administrācija
Administratīvie izdevumi pašlaik veido
5,7 % no pašreizējiem izdevumiem. No šī budžeta tiek
finansētas visas Eiropas Savienības iestādes – Eiropas
Parlaments (20 %), Eiropadome un Padome (7 %), Komisija (40 %)
un mazākās iestādes un struktūras (15 %). Komisija no
savas puses aizvadīto desmit gadu laikā ir veikusi būtiskus
centienus, lai reformētu tās cilvēkresursu un budžeta resursu
pārvaldību un nodrošinātu lielāku efektivitāti to
izmantošanā. 2004. gadā veiktās reformas ir
ļāvušas ietaupīt 3 miljardus euro kopš 2004. gada un
reformu procesa gaitā sniegs vēl 5 miljardus euro
ietaupījumu laikposmā līdz 2020. gadam. Komisija,
īstenojot savu apņemšanos samazināt ES politikas virzienu
administratīvos izdevumus, kopš 2007. gada ir darbojusies,
nepalielinot cilvēkresursus. Komisija ierosina vienkāršot un
racionalizēt turpmāko ES iestāžu, aģentūru un
struktūru administrāciju, lai padarītu to par modernu,
efektīvu un dinamisku organizāciju saskaņā ar
stratēģijā “Eiropa 2020” noteiktajiem mērķiem.
Saprotot, ka dalībvalstis saskaras ar spiedienu uz to budžetiem, un ņemot
vērā administratīvo izdevumu samazināšanu valstu
līmenī, Komisija ir pārskatījusi visu iestāžu
administratīvos izdevumus, lai noteiktu turpmākas iespējas
efektivitātes palielināšanai un izmaksu samazināšanai. Tā
nākošās DFS ietvaros ir izlēmusi ierosināt
samazinājumu 5 % apmērā attiecībā uz katras
iestādes/dienesta, aģentūras un citas struktūras
personāla skaitu. Kopā ar citiem ietaupījumiem, tas
palīdzēs samazināt administratīvo izdevumu daļu
līdz minimumam. Negaidot līdz 2014. gadam, kad tiks
uzsākta nākošās DFS darbība, Komisija ir izlēmusi
ierosināt virkni grozījumu nodarbinātības
kārtībā, kas attiecas uz ES ierēdņiem ES
iestādēs. Šie grozījumi ietver jaunu metodi atalgojuma
pielāgošanai, darba laika pagarināšanu (no 37,5 līdz
40 stundām nedēļā) bez kompensējošas algu
pielāgošanas, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un dažu
laikmetam neatbilstošu nosacījumu modernizāciju atbilstoši
līdzīgām tendencēm dalībvalstu
administrācijās. Komisija sagatavo regulas projektu, kas tiks
vispirms apspriests ar personāla pārstāvjiem parastā
sociālā dialoga procedūras ietvaros, un pēc tam
formāli iesniegts pieņemšanai Eiropas Parlamentam un Padomei, cik
ātri vien iespējams.
7.
Daudzgadu finanšu shēmas ilgums, struktūra un
elastība
Ņemot vērā Eiropas Parlamenta
pozīciju, Komisija ir izlēmusi ierosināt nākošo DFS
septiņu gadu laikposmam. Tas stiprinās saiti ar stratēģijas
“Eiropa 2020” mērķu laicīgu īstenošanu. Komisija
2016. gadā publiskos finanšu shēmas īstenošanas
izvērtējumu, kam, ja nepieciešams, būs pievienoti
attiecīgie priekšlikumi. Komisija ierosina 2007. – 2013. gada
finanšu shēmā lietotās izmaksu kategorijas pārveidot, lai
atspoguļotu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus. Komisija piekrīt Eiropas Parlamentam, ka
ir nepieciešama lielāka elastība budžeta izdevumu kategoriju ietvaros
un starp kategorijām, lai ļautu Eiropas Savienībai risināt
jaunas problēmas un veicinātu lēmumu pieņemšanas procesu
iestādēs. Tāpēc Komisija ierosina piecus instrumentus
ārpus finanšu shēmas (Rezervi palīdzībai ārkārtas
gadījumos, elastības instrumentu, Solidaritātes fondu,
Globalizācijas pielāgošanās fondu un jaunu instrumentu, lai
reaģētu uz krīzēm lauksaimniecībā), kā
arī dažus papildu grozījumus, kas ir ietverti pievienotajos
priekšlikumos DFS Regulai un Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu
un pareizu finanšu vadību. Turklāt, turpmākajos dažādo instrumentu
juridiskajos pamatos tiks ierosināts plaši izmantot deleģētos
aktus, lai nodrošinātu lielāku elastību politikas virzienu
pārvaldībā finanšu perioda ietvaros, vienlaikus ievērojot
abu likumdevēja atzaru pilnvaras. No otras puses, programmu pārvaldībai
ir vairāk jāievēro nepieciešamība precīzāk
plānot turpmākos izdevumus un jāizvairās no pārlieku
lieliem turpmāko maksājumu kavējumiem. Tāpēc Komisija
ierosinās pasākumus, lai nodrošinātu stingrākus finanšu
plānošanas un ES finansēto programmu pārvaldības
noteikumus, jo īpaši attiecībā uz struktūrfondiem,
ņemot arī vērā dalībvalstu atbildību šo fondu
pārvaldībā.
8.
Secinājumi
Komisija pievienotajos tiesību aktu
tekstos ierosina regulu, ar kuru pieņem jaunu daudzgadu finanšu
shēmu, iestāžu nolīgumu par budžeta jautājumiem (IN) un
pareizu finanšu pārvaldību un lēmumu par pašu resursiem (ar
attiecīgajiem īstenošanas tiesību aktiem). Līdz 2011. gada beigām
atlikušajos mēnešos šajā paziņojumā
izklāstītā pieeja tiks sīkāk noteikta tiesību
aktu priekšlikumos par izdevumu programmām un instrumentiem
atsevišķajās politikas jomās. Eiropas Parlaments un Padome tiek
aicināti atbalstīt šajā paziņojumā noteikto
virzību un spert nepieciešamos soļus sarunu procesa gaitā, lai
nodrošinātu, ka attiecīgie tiesību akti, tai skaitā nozaru
izdevumu programmas un instrumenti, tiek laicīgi pieņemti, nodrošinot
raitu daudzgadu finanšu shēmas īstenošanu 2014. gada
1. janvārī. Komisija ierosinās nepieciešamos
pielāgojumus šai shēma, ja, kā paredzēts, Horvātijas
Republika kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti pirms
nākamā daudzgadu finanšu shēma stājas spēkā. [1] Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija
rezolūcija par ieguldījumu nākotnē: jauna daudzgadu finanšu
shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un
iekļaujošai Eiropai. [2] Skat., piemēram, detalizētāku
informāciju par apspriešanas procesu pirms ES budžeta
pārskatīšanas pieņemšanas, http://ec.europa.eu/budget/reform/issues/read_en.htm. [3] Detalizētāka informācija par Komisijas
veikto izmaksu novērtējumu, pamatojoties uz
2007. – 2013. gada DFS, un tās izvērtējums par
pašreizējo priekšlikumu ietekmi ir izklāstīts pievienotajā
Komisijas darba dienestu dokumentā SEC (2011) 868. [4] Eiropas Parlamenta 2011. gada 8. jūnija
rezolūcija par ieguldījumu nākotnē: jauna daudzgadu finanšu
shēma (DFS) konkurētspējīgai, ilgtspējīgai un
iekļaujošai Eiropai. [5] Eiropadomes 2010. gada 29. oktobra
secinājumi. [6] COM(2010) 700. [7] Sīkākai informācijai skatīt
pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu SEC (2011) 876. [8] COM(2011) 510. [9] Piemēri ES izdevumu pievienotajai
vērtībai ir ietverti pievienotajā Komisijas dienestu darba
dokumentā SEC (2011) 867. [10] Skat. Innovation Union Competitiveness Report 2011,
SEC (2011) 739. [11] Sīkākai informācijai skatīt pievienoto
Komisijas dienestu darba dokumentu SEC (2011) 868. [12] Padomes dokuments 17024/09. [13] COM(2010) 171. [14] COM(2011) 303. SATURS Lauksaimniecība un lauku attīstība................................................................................................. 3 Pilsoņi........................................................................................................................................... 7 Civilā aizsardzība.......................................................................................................................... 9 Klimata politika........................................................................................................................... 12 Konkurētspēja un MVU............................................................................................................. 18 Muitas savienība un nodokļi......................................................................................................... 22 Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija.................................................................................. 25 Izglītība un kultūra....................................................................................................................... 29 Nodarbinātība un sociālās lietas................................................................................................... 33 Vide........................................................................................................................................... 39 Ārējā darbība............................................................................................................................. 44 Krāpšanas apkarošana................................................................................................................ 49 Veselība un patērētāji.................................................................................................................. 51 Iekšējā politika........................................................................................................................... 54 Infrastruktūra — "Eiropas
Savienošanas" finanšu mehānisms........................................................ 57 Inovatīvi finanšu instrumenti......................................................................................................... 77 Tieslietas..................................................................................................................................... 80 Jūrlietu un zivsaimniecības un politika........................................................................................... 82 Pētniecība un inovācija................................................................................................................ 85 Administrācija............................................................................................................................. 89 Lauksaimniecība
un lauku attīstība
1.
Politikas mērķi
Lauksaimnieciski izmantojamās zemes un meži klāj
lielāko daļu mūsu teritorijas, un šīm platībām ir būtiska nozīme
lauksaimnieciskajā ražošanā un lauku ainavas saglabāšanā. Lauksaimnieki veic
dažādus darbus: sākot no pārtikas un nepārtikas ražošanu un beidzot ar lauku
apsaimniekošanu, dabas vides saglabāšanu un tūrismu. Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir
paredzēta, lai nodrošinātu Eiropā mūsdienīgu, ilgtspējīgu un efektīvu
lauksaimniecības nozari. Tās mērķis ir veicināt nozares konkurētspēju, garantēt
pienācīgu un drošu apgādi ar pārtiku un saglabāt vidi un ainavas, vienlaikus
nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem. KLP ir patiesi eiropeiska politika. Tā vietā,
lai veidotu 27 atsevišķas lauksaimniecības politikas un 27 atšķirīgus
budžetus, dalībvalstis apvieno resursus, lai veidotu vienotu Eiropas politiku
ar vienotu Eiropas budžetu. Tas dabiski nozīmē, ka KLP ir atvēlēta ievērojama
ES budžeta daļa. Tomēr šāda pieeja ir gan efektīvāka, gan arī ekonomiskāka nekā
nekoordinēta pieeja atsevišķi pa valstīm. Šodien Eiropas lauksaimniecībai jārisina dažādas
problēmas. Pēdējos gados lauksaimniecības produktu cenas cēlušās par 50 %,
bet enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas — attiecīgi par 200 % un
150 %. Rezultātā krasi un ilgtermiņā samazinājās lauksaimniecības
ienākumi. Nozares problēmu lokā ir arī klimata pārmaiņu un vides degradācijas
seku pārvarēšana, kā arī neatliekamie uzdevumi saistībā ar pārtikas
nodrošinājumu, teritoriālo līdzsvaru un ilgtspējīgu izaugsmi. Lai tiktu galā ar šiem uzdevumiem, KLP pēdējos
gados ir ievērojami attīstījusies. Paredzētā reforma šo procesu turpinās un
rezultātā radīs mūsdienīgāku un „zaļāku” politiku, lai aktīvi sekmētu
„Eiropa 2020” stratēģisko mērķu sasniegšanu, atraisot ekonomisko
potenciālu lauku apvidos, attīstot vietējus tirgus un radot vietējas
darbavietas, sniedzot palīdzību lauksaimniecības pārstrukturēšanā un atbalstot
lauksaimnieku ienākumus, lai visā Eiropā saglabātu ilgtspējīgu lauksaimniecības
nozari. Reformētā KLP sekmēs gudru, ilgtspējīgu un
integrējošu izaugsmi, veicinot resursu efektīvāku izmantošanu, lai saglabātu
pārtikas, dzīvnieku barības un atjaunojamās enerģijas ražošanas bāzi visā ES,
tā stimulēs darbību, lai mīkstinātu klimata pārmaiņu sekas un pielāgotos tām,
aizsargātu ekosistēmas un cīnītos pret bioloģiskās daudzveidības mazināšanos,
kā arī atbalstīs ekonomiskās darbības dažādošanos lauku apvidos tā, lai
veicinātu līdzsvarotu teritoriālo attīstību.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina saglabāt pašreizējo KLP divu
pīlāru struktūru. · I pīlārs turpinās sniegt tiešu atbalstu
lauksaimniekiem un atbalstīt tirgus pasākumus. Tiešu atbalstu un tirgus
pasākumus finansē pilnībā no ES budžeta, lai nodrošinātu kopējās politikas
īstenošanu visā vienotajā tirgū un ļaut nodrošināt integrētu pārvaldības un
kontroles sistēmu. · KLP II pīlārs turpinās nodrošināt noteiktus sabiedriskos
labumus no vides viedokļa, uzlabot lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares
konkurētspēju un veicināt ekonomiskās darbības dažādošanos un dzīves līmeņa
celšanu lauku apvidos. Dalībvalstīm ir rīcības brīvība pasākumu izstrādē,
pamatojoties uz konkrētām valsts vai reģionāla mēroga vajadzībām, taču ņemot
vērā ES prioritātes. II pīlāra pasākumus līdzfinansē dalībvalstis; tas
palīdz nodrošināt pamatmērķu sasniegšanu un palielina lauku attīstības
politikas efektivitāti. Palielinot līdzfinansējuma procentuālo daļu ES
nabadzīgākajiem reģioniem, II pīlārs veicina arī ES kohēzijas mērķu
sasniegšanu. Divu pīlāru ietvaros politikas izstrāde tiks
vispusīgi modernizēta un vienkāršota tā, lai radītu taisnīgāku, zaļāku un „Eiropa 2020”
mērķiem atbilstošāku politiku. Galvenie reformas elementi ir šādi. · Tiešā ienākumu atbalsta taisnīgāka sadale Vēsturisku iemeslu dēļ tiešā ienākumu atbalsta
likme par hektāru ES lauksaimniekiem dažādās ES dalībvalstīs krasi atšķiras.
Tā, piemēram, vidējais tiešā maksājuma likme potenciāli atbilstīgām zemēm par
hektāru un vienam saņēmējam 2013. gadā būs EUR 94,7 Latvijā un
EUR 457,5 Nīderlandē. Vidēji ES–27 tā ir EUR 269,1. Reformētajā KLP ietilps „konverģences” sistēma,
lai samazinātu šīs atšķirības un veicinātu taisnīgāku finansiālā atbalsta
sadali. Atbalsta izlīdzināšana ir reformas būtisks elements, kura mērķis ir
efektīvāka budžeta resursu izmantošana, taisnīgāk un mērķtiecīgāk piešķirot
tiešos maksājumus, kā arī panākot labāku atbilstību starp turpmāko lauku
attīstības atbalsta sadali un politikas mērķiem. To panāks šādā veidā. Visām
dalībvalstīm, kurām tiešo maksājumu likme ir zem 90 % no ES–27 vidējā
līmeņa, starpība starp pašreizējo līmeni un 90 % no vidējā līmeņa šā
perioda laikā tiks samazināta par trešdaļu. Modernizēs arī lauku attīstības atbalsta sadali,
attiecīgās daļas nosakot, pamatojoties uz virkni objektīvu teritoriālu un
ekonomisku kritēriju, kas atspoguļo nākotnes ekonomikas, sociālās, vides un
teritoriālās politikas mērķus. · Tiešie maksājumi un vides pasākumi Reformas fundamentāls pīlārs ir tiešo maksājumu
sasaiste ar vides pasākumu īstenošanu. Tā uzlabos nozares ekoloģiskumu; tas
skaidri liecina par to, kā reformētā KLP veicinās Savienības prioritāšu
paplašināšanu. Nākotnē 30 % tiešo maksājumu piešķirs ar
nosacījumu, ka tiek ievērota virkne videi nekaitīgu audzēšanas paņēmienu, kas
pārsniedz prasības par savstarpēju atbilstību. · Atbalsts aktīvajiem lauksaimniekiem Lai nodrošinātu KLP resursu efektīvu
izmantošanu, tiešo atbalstu varēs saņemt aktīvie lauksaimnieki. · Tiešo maksājumu apjoma ierobežošana vislielākajiem lauksaimniecības
uzņēmumiem Patlaban lielās lauku saimniecības saņem
neproporcionāli lielu tiešā ienākumu atbalsta daļu no KLP. Reformētā KLP
ieviesīs mērenu un pakāpenisku tiešā ienākumu atbalsta maksimālā apjoma
ierobežošanu vislielākajām lauku saimniecībām, pienācīgi ņemot vērā plašāku
struktūru apjomradītu ietaupījumu un tiešās darbavietas, ko šīs struktūras
rada. · Lauku attīstības politika, kas centrēta uz rezultātiem Lai panāktu iespējami lielāku sinerģiju starp
lauku attīstības politiku un pārējiem ES teritoriālās attīstības fondiem,
Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) iekļaus partnerības
līgumos starp Komisiju un katru dalībvalsti. Šos līgumus saistīs ar
„Eiropa 2020” stratēģijas mērķiem un valstu reformu programmām. Tajos būs
noteikta integrēta stratēģija teritoriālajai attīstībai, ko atbalstīs visi
attiecīgie ES struktūrfondi, ieskaitot lauku attīstību. Tajos ietilps uz
saskaņotiem rādītājiem, stratēģiskiem ieguldījumiem un virkni nosacījumu
pamatoti mērķi. ·
Vienkāršota shēma mazajiem lauksaimniecības
uzņēmumiem Daudz tiešā atbalsta saņēmēju ir sīkzemnieki;
vienkāršots atbalsta piešķiršanas mehānisms būtiski samazinās administratīvo
slogu dalībvalstīm un lauksaimniekiem, vienlaikus neietekmējot ES budžetu. · Tirgus izdevumi un krīzes mehānisms Šodien Eiropas lauksaimniecībai jārisina dažādas
problēmas, jo īpaši jāprot reaģēt uz neparedzētiem apstākļiem, kas stipri
ietekmē lauksaimnieku ienākumus, vai jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atvieglotu
pielāgošanos/pārorientāciju, ko prasa starptautiski tirdzniecības nolīgumi. Šo iemeslu dēļ tiek ierosināts pārstrukturēt
tirgus pasākumus, kas patlaban apvienoti I pīlārā, radīt un paplašināt
divus instrumentus, kuri neietilpst daudzgadu finanšu plānā. Ārkārtas mehānisms
reaģēšanai uz krīzes situācijām (ko varētu radīt pārtikas nekaitīguma problēma
vai pēkšņas tirgus apstākļu izmaiņas) tiks radīts, lai sniegtu lauksaimniekiem
tūlītēju atbalstu ar paātrinātu procedūru. Procedūra šā fonda mobilizēšanai būs
tā pati, ko izmanto ārkārtas palīdzības rezerves mobilizēšanai. Tiek ierosināts arī paplašināt Eiropas
Globalizācijas pielāgošanas fonda pasākumu piemērošanas jomu, iekļaujot tajā
pagaidu atbalsta sniegšanu lauksaimniekiem, lai tie varētu pielāgoties jauniem
tirgus apstākļiem, kas rodas globalizācijas netiešā ietekmē. Turklāt Komisija
ierosina vistrūcīgākajām personām sniegto pārtikas atbalsta finansējumu pārcelt
uz 1. pozīciju, lai apvienotu darbības nabadzības un sociālās atstumtības
apkarošanai, un pārtikas nekaitīguma nodrošināšanas pasākumu finansēšanu
apvienot ar pasākumiem veselības aizsardzības jomā.
3.
Īstenošana
Ar Eiropas Lauksaimniecības
garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai
(ELFLA) radīšanu KLP juridiskais pamats ir pārstrukturēts, lai pielīdzinātu
abus KLP pīlārus. Laikposmā pēc 2013. gada ir ierosināts saglabāt abu
fondu pielīdzinājumu cik vien ilgi iespējams. Priekšlikums izveidot jaunu
finanšu regulas pantu par dalītu pārvaldību atbilst pašreizējām pārvaldības un
kontroles sistēmām, ko piemēro ELGF un ELFLA. Ar Vienoto Kopējā tirgus
organizāciju (KTO, Regula (EK) Nr. 1234/2007) ir uzsākta arī lielāka
ES tiesību aktu racionalizēšana lauksaimniecības tirgu organizācijas jomā, lai
noteikumus, kas attiecas uz nozaru KTO, apvienotu vienā regulā. Laikposmam pēc
2013. gada tiek veikta visu KLP juridisko pamatu pārskatīšana, lai
nodrošinātu, ka vienkāršošana tiek turpināta visur, kur tā vajadzīga un
iespējama.
4.
Budžeta piešķīrumi
Summas nemainīgās 2011. gada cenās Kopējais 2014.–2020. gada budžets, no kura: · I pīlāram — tiešajiem maksājumiem un tirgus izdevumiem · II pīlāram — lauku attīstībai · pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai · vistrūcīgākajām personām · krīzes rezervei lauksaimniecības nozarē · Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondam · pētniecībai un inovācijai pārtikas nodrošinājuma jomā || 386,9 miljardi euro 281,8 miljardi euro 89,9 miljardi euro 2,2 miljardi euro 2,5 miljardi. euro 3,5 miljardi euro līdz 2,5 miljardiem euro 4,5 miljardi euro Pilsoņi
1.
Politikas mērķi
Lisabonas līgums pilnvaro pilsoņus un pilsoņu
apvienības pilnībā piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē. Programma „Eiropa pilsoņiem” atbalsta
starptautiskus projektus pilsoņu līdzdalības un Eiropas identitātes jomā. Lai gan
dažādās politikas jomās pastāv konkrēti pasākumi, programma „Eiropa pilsoņiem”
ir vienīgais līdzeklis, kas ļauj pilsoņiem pievērsties vispārīgiem Eiropas
jautājumiem – vai tie būtu institucionāli, piemēram, ES līgumi vai Eiropas
Parlamenta vēlēšanas, vai transversāli. Saziņa, t. i., plašas sabiedrības
informēšana par ES politikas virzieniem, ir vēl viens veids, kā nostiprināt
pilsoņu izpratni par Eiropas lietām un savām tiesībām. Tāpēc saziņas darbības
palielina izpratni par Savienības politiskajām prioritātēm un sniedz tām
atbalstu.
2.
Instrumenti
Programmas „Eiropa pilsoņiem” lielākā daļa
atbalsta starptautiskas pilsētu sadraudzības partnerības. Programma sniedz arī
strukturālu atbalstu ES līmeņa pilsoniskās sabiedrības jumta organizācijām un
ideju laboratorijām. Šīs stratēģiskās partnerības nodrošina, ka Eiropas
sabiedrības interešu organizācijas var dot savu ieguldījumu ES mēroga debatēs.
Tas nostiprina atbildību par ES darba kārtību pilsoniskās sabiedrības un ES
pilsoņu vidū un veicina pilsoņu līdzdalības kultūru ES un dalībvalstu labā.
Programma veicina arī kopējas izpratnes veidošanu par Eiropas vēsturi (īpaši
saistībā ar holokaustu un staļinismu), atbalstot atceres projektus. ·
Kopš 2007. gada aptuveni 1 miljons
Eiropas pilsoņu gadā ir tieši piedalījušies programmas atbalstītajos pasākumos.
·
No 2007. līdz 2010. gadam bija aptuveni
800 pilsoniskās sabiedrības un atceres projektu un vairāk nekā
4000 pilsētu sadraudzības projektu. ·
Programma atbalsta arī vairāk nekā 50 lielākās
ES līmeņa ideju laboratorijas, jumta organizācijas un tīklus, kas ir ES iestāžu
un viedokļa izplatītāju galvenie sarunu partneri. Papildus šai konkrētajai programmai ir
nepieciešama lielāka efektivitāte saziņā ar plašu sabiedrību un spēcīgākas
sinerģijas starp Komisijas saziņas darbībām, lai nodrošinātu Savienības
politisko prioritāšu efektīvu paziņošanu. Tāpēc noteikums par saziņu, tostarp
korporatīvo komunikāciju, tiks iekļauts katrā juridiskajā pamatā
2014.–2020. gada juridisko instrumentu jaunajā paaudzē.
3.
Īstenošana
Programmu „Eiropa pilsoņiem” centrāli vada
Komisija, kurai palīdz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras
izpildaģentūra (EACEA). Tās atbalsta programmas komiteja, kurā ir
dalībvalstu valdību pārstāvji. „Eiropa pilsoņiem” kontaktpunkti tika izveidoti
lielākajā daļā iesaistīto valstu, lai palīdzētu saņēmējiem valstu līmenī un
sniegtu atsauksmes par programmas īstenošanu Eiropas Komisijai. Programmas
ietvaros tiek organizēts regulārs dialogs ar ieinteresētajām personām. Sinerģijas un resursu apvienošana no
dažādajiem juridiskajiem pamatiem saziņai nodrošinās lielāku konsekvenci,
apjomradītus ietaupījumus un resursu labāku izlietošanu saziņas darbībām, kas
paredzētas plašai sabiedrībai.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam
Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada
cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam || 203 miljoni euro Civilā
aizsardzība
1.
Politikas mērķi
ES sadarbības civilās aizsardzības jomā
vispārīgie mērķi ir nodrošināt cilvēku, vides, īpašuma un kultūras mantojuma
labāku aizsardzību lielu dabas, tehnoloģisko un cilvēku izraisītu katastrofu
gadījumā. Dabas un cilvēku izraisītu katastrofu
skaita un intensitātes palielināšanās un to ekonomiskā ietekme rada nepieciešamību pēc sistemātiskas rīcības Eiropas līmenī, lai
nostiprinātu sagatavotību un uzlabotu reaģēšanas spējas gan Eiropas Savienībā,
gan ārpus tās. Eiropas sadarbība un solidaritāte ļauj ES kopumā būt
kopīgi sagatavotai lielu katastrofu gadījumā un dod iespēju dalībvalstīm un
citām iesaistītajām valstīm (Norvēģijai, Lihtenšteinai, Islandei un Horvātijai)
apvienot resursus un reaģēt ar kopīgiem spēkiem, kas palielina reaģēšanas uz
katastrofām ietekmi un samazina cilvēku un materiālu zaudējumus. Kad ES vai
trešās valstīs notiek katastrofa, ietekmētās valsts iestādes var saņemt tūlītēju
un materiālu palīdzību ar ES civilās aizsardzības mehānisma
starpniecību. ES sadarbības civilās aizsardzības jomā mērķi
ir: –
veicināt ātru un efektīvu reaģēšanu uz
krīzēm; –
nodrošināt civilās aizsardzības nodrošinātāju
pietiekamu sagatavotību ārkārtas situācijām un –
izveidot pasākumus katastrofu novēršanai. ES ir izstrādājusi integrētu pieeju katastrofu
pārvarēšanai, kas vērsta uz reaģēšanas, sagatavotības un novēršanas darbībām.
2010. gadā Komisija pieņēma un Padome apstiprināja paziņojumu „Eiropas
reaģēšanas spēju stiprināšana katastrofu gadījumos”[1].
Galvenais mērķis ir uzlabot ES reaģēšanas spēju efektivitāti, saskaņotību un
redzamību. Tas tiks veikts, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta dabas
katastrofās Eiropā un ārpus ES 2010. gada laikā (piemēram, vētra „Ksintija”,
plūdi Austrumeiropā, mežu ugunsgrēki Dienvideiropā, sarkano dubļu noplūde
Ungārijā, zemestrīce Haiti, plūdi Pakistānā). Eiropas ārkārtas reaģēšanas spējas izveide galvenokārt pamatosies uz esošajām dalībvalstu spējām,
tādējādi izvairoties no papildu izmaksām. ES līmenī Eiropas Ārkārtas reaģēšanas
centra izveide ar pastiprinātām plānošanas un koordinācijas funkcijām būs
ieguvums visai ES, radot tādus ietaupījumus dalībvalstu līmenī, kam jāpārsniedz
ES budžeta izmaksas, lai gan, protams, katastrofu gadījumos ātras un efektīvas
reaģēšanas ieguvumus izglābto cilvēku dzīvību izteiksmē nevar izmērīt tīri
finansiālā izteiksmē. Novēršanas un sagatavotības politikas
pasākumi, kā izklāstīts Komisijas paziņojumos un Padomes secinājumos[2],
ietver atbalstu apmācībai un mēģinājumiem, ekspertu apmaiņai un sadarbības
projektiem, kuros izmēģina jaunas pieejas, lai samazinātu katastrofu risku.
Neatkarīgi pētījumi organizācijām, tostarp Pasaules Bankai, ir parādījuši, ka katastrofu
novēršanā veikto ieguldījumu ienesīgums ir no 400 % līdz
700 %.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina atjaunot civilās
aizsardzības finanšu instrumentu (CPI), lai sniegtu finansiālu
atbalstu darbībām, kas vērstas uz katastrofu pārvarēšanas cikla dažādajiem
aspektiem, proti, saskaņotāku un labāk integrētu reaģēšanu ārkārtas situācijās,
labāku sagatavotību katastrofu pārvarēšanai un novatoriskas darbības, lai
samazinātu katastrofu risku. CPI tiks izmantots arī Eiropas
ārkārtas reaģēšanas spējas izveidei, pamatojoties uz dalībvalstu civilās
aizsardzības līdzekļu brīvprātīgu apvienošanu, lai uzlabotu rentabilitāti,
izmantojot koordinētu civilās aizsardzības līdzekļu pieejamību. Pārskatītais CPI papildus stiprinās un
palielinās ES spējas katastrofu pārvarēšanai, izmantojot pāreju uz
prognozējamām un iepriekš plānotām sistēmām. Tas tiks veikts ar reālā laika
informācijas par katastrofām visaptverošāku apkopojumu, dalībvalstu civilās
aizsardzības līdzekļu labāku kartēšanu un koordinētu pieeju, veicinot personāla
un materiālu ātru izvietošanu katastrofas skartajā apgabalā. Tas atbalstīs arī
sagatavotības darbības, kas vērstas uz apmācības kvalitātes paaugstināšanu,
apmācības jomas paplašināšanu, lai iekļautu novēršanu, un apmācības un
mēģinājumu integrēšanu. Tas atbalstīs arī dalībvalstu centienus nostiprināt
riska pārvaldības plānošanu un izveidot novatoriskus finansēšanas mehānismus
(piemēram, reģionālās apdrošināšanas apvienošana).
3.
Īstenošana
CPI atjaunošanā
tiks ņemti vērā novērtēšanas rezultāti un civilajā aizsardzībā ieinteresēto
personu priekšlikumi par to, kā vienkāršot procedūras un finansēšanas
mehānismus, kā arī pieredze, kas gūta izmēģinājuma projektos un sagatavošanas
darbībās par ātru reaģēšanu. Civilās aizsardzības darbības, ko īsteno
dalībvalstu civilās aizsardzības struktūras, tiks atbalstītas un papildinātas
ar ES darbībām, tostarp veicinot koordinētu rīcību. Tas notiks tādu darbību
veidā kā resursu brīvprātīga apvienošana, apmācība un atbalsts transportēšanas
izmaksu segšanai, lai nogādātu līdzekļus ārkārtas situāciju vietās. Tas veicinās to procedūru vienkāršošanu, ko
izmanto pašreizējā instrumenta ietvaros, un optimizēs administratīvās
procedūras, īpaši dotāciju jomā, ņemot vērā pārredzamības un vienlīdzīgas
attieksmes principus. Vērtētie varianti attiecas uz atbalstāmo darbību veidu –
apmācību, mēģinājumiem saistībā ar ārkārtas situācijām, transporta atbalstu
dalībvalstīm ārkārtas situācijā, sadarbības projektiem par katastrofu novēršanu
un sagatavotību tām.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam
Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada
cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam civilās aizsardzības instrumentam, tajā skaitā || 455 miljoni euro Civilā aizsardzība – iekšējā || 245 miljoni euro Civilā aizsardzība – ārējā un Eiropas ārkārtas reaģēšanas spēja || 210 miljoni euro Klimata politika
1.
Politikas mērķi
Klimata pārmaiņu problēmas risināšana ir viens
no svarīgākajiem ES un tās starptautisko partneru uzdevumiem. Nepieciešamība
steidzami rīkoties ir skaidri atspoguļota stratēģijā “Eiropa 2020” un ES
vērienīgajos 20–20–20 mērķos, proti: –
par 20 % samazināt siltumnīcefekta gāzu
emisijas (par 30 %, ja būs piemēroti apstākļi); –
palielinot energoefektivitāti, par 20 %
samazināt enerģijas patēriņu; un –
apmierināt 20 % no enerģijas vajadzībām,
izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus. Tādas ekonomikas veidošana, kurai raksturīgs
zems oglekļa līmenis un noturība pret klimata pārmaiņām, palielinās Eiropas
konkurētspēju, tiks radītas jaunas, videi draudzīgākas darbavietas, pieaugs
energoapgādes drošība un, pateicoties tīrākam gaisam, uzlabosies cilvēku
veselība. Lai sasniegtu 2020. un turpmāko gadu
klimata un enerģētikas politikas mērķus, būs vajadzīgs neatlaidīgs darbs un
ieguldījumi. ES bija svarīga loma šo mērķu uzraudzībā un īstenošanā. Piemēram,
jāstrādā daudz intensīvāk, lai sasniegtu 20 % energoefektivitātes mērķi
(pašreizējās aplēses liecina, ka tiks sasniegti mazāk par 10 %), kā
rezultātā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātos par 25 %. Komisija ir
ieplānojusi pasākumus, kuri ļautu ES līdz 2050. gadam samazināt
siltumnīcefekta gāzu emisijas par 80–95 %[3]. ES budžetam ir svarīga loma klimata politikas
popularizēšanā visās Eiropas tautsaimniecības nozarēs un īpašo ieguldījumu
veicināšanā, kuri būs vajadzīgi, lai sasniegtu klimata jomā noteiktos mērķus un
nodrošinātu klimata noturību. Šie ieguldījumi ir saistīti ar visdažādākajām
tehnoloģijām, kuras uzlabo energoefektivitāti, ar atjaunojamiem enerģijas
avotiem un saistītajām infrastruktūrām, kā arī ieguldījumiem, lai pielāgotos
klimata pārmaiņām. Ietekmes mazināšanas ieguldījumu izmaksas, kas
laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tiek lēstas aptuveni
125 miljardu apmērā gadā[4], galvenokārt būtu
jāuzņemas privātiem ieguldītajiem, bet ES budžets var kalpot par stimulu valstu
tēriņiem un nodrošināt ilgtermiņa prognozējamību privātajiem ieguldītājiem.
Visdaudzsološākās jomas ir ēku atjaunošana, inovācija transporta jomā un jaunu
tehnoloģiju, piemēram, viedo tīklu un atjaunojamās enerģijas, izvēršana. Minētajiem ieguldījumiem piemīt milzīgs
potenciāls veicināt konkurētspēju un izaugsmi visā ES. ES budžets var
nodrošināt īpaši lielu ES pievienoto vērtību, sekmējot ieguldījumus
dalībvalstīs, kurās ir lielas iespējas rentabli samazināt emisijas, bet
salīdzinoši nelielas spējas veikt ieguldījumus. Veicot ieguldījumus šo
dalībvalstu energoefektivitātē, tiks palielināts arī vispārējais ražīgums,
sekmēta energoapgādes drošības un enerģijas trūkuma problēmu risināšana.
Atbalstot šos ieguldījumus, ar ES budžeta starpniecību var ievērojami samazināt
kopējās izmaksas, kas saistītas ar ES klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu.
2.
Instrumenti
2.1.
Klimata pasākumu integrācija
Mūsdienās klimata pasākumi ir integrēti
daudzās politikas jomās, piemēram, bioloģiskās daudzveidības un klimata
pārmaiņu radīto seku mazināšanas politikā, un tos īsteno, izmantojot virkni
instrumentu, kuri sekmē vairāku ES mērķu īstenošanu. Jau tagad daļa ES budžeta
ir saistīta ar klimata pasākumu integrāciju, tādējādi sekmējot Eiropas pāreju
uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kura ir noturīga pret
klimata pārmaiņām. Pamatojoties uz ietekmes novērtējumā gūtajiem faktiem un
saņemot ieguldījumu no citam politikas jomām, Komisija plāno palielināt šo
īpatsvaru vismaz līdz 20 %. Lai sasniegtu “Eiropa 2020” mērķus un
palīdzētu citām pasaules valstīm paātrināt klimata pārmaiņu apkarošanas
centienus, turpmāk ES budžetā ievērojami jāpalielina tā daļa, kura ir saistīta
ar klimata jautājumiem, tostarp ieguldījumi projektos, kuri attiecas ne tikai
vienīgi uz klimatu, bet kuros ir ievērojama klimata komponente. Lai to panāktu, klimata pārmaiņu seku
mazināšanas un pielāgošanās pasākumi tiks integrēti visās lielākajās ES
programmās. ·
Kohēzijas, enerģētikas un transporta politika ir cieši saistītas ar klimata jautājumiem. Attiecībā uz
kohēzijas politiku, pievēršot lielu uzmanību rezultātiem un stingrāku
nosacījumu ieviešanai, tiks nodrošināts, ka projekti, kurus atbalsta no ES
budžeta līdzekļiem, aktīvi sekmēs ES mērķu sasniegšanu klimata jomā. Lai
veicinātu un uzraudzītu ieguldījumus 20–20–20 mērķu īstenošanā, tiks
izmantoti partnerattiecību nolīgumi ar dalībvalstīm. Integrācijai būtu jātiecas
nodrošināt arī klimata pārmaiņu aspektu ievērošanu ieguldījumos. Kohēzijas
politikai, īstenojot darbības programmas visā ES, ir būtiska loma centienu
paātrināšanā, lai sasniegtu 20 % energoefektivitātes mērķi. ·
Pētniecība un inovācija. Klimata politika būs pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskā
pamata svarīgs pīlārs, kas tādās jomās kā transports, enerģētika, izejvielas,
pētniecība un ilgtspējīga bioekonomika atbalstīs pasākumus, kuriem ir tieša vai
netieša pozitīva ietekme uz klimatu. Energotehnoloģiju stratēģiskā plāna
aplēses liecina, ka 2010.‑2020. gadā būs vajadzīgi ap 50 miljardi
euro tehnoloģijas attīstībai, lai risinātu klimata pārmaiņu jautājumus,
nodrošinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju. Lai novērstu trūkumus
saistībā ar inovatīvu zema oglekļa emisiju līmeņa un pielāgošanās tehnoloģiju
ieviešanu tirgū[5], ievērojama budžeta
līdzekļu daļa būtu jāiegulda ar finanšu instrumentu (parāda un pašu kapitāla)
starpniecību. ·
Viens no svarīgākajiem Kopējās lauksaimniecības
politikas (KLP) reformas elementiem būs tiešo maksājumu lauksaimniekiem
padarīšana par videi nekaitīgākiem. Papildus pašreizējām
savstarpējās atbilstības prasībām 30 % no maksājumiem lauksaimniekiem būs
atkarīgi no vairāku labas vides prakses aspektu izpildes, kas veicinās klimatam
labvēlīgāku lauksaimniecību. Tādējādi pārveidotā KLP dos svarīgu ieguldījumu ES
klimata mērķu sasniegšanā — gan seku mazināšanas ziņā (piemēram,
palielinot organisko vielu saturu augsnē, samazinot mākslīgo un organisko mēslu
izmantošanas radītās emisijas), gan pielāgošanās jomā (piemēram, palielinot
noturību pret kaitēkļiem, atrisinot jautājumu par ūdens mazāku pieejamību). ·
Turklāt lauku attīstības politika arvien
vairāk tiks piesaistīta pasākumiem klimata jomā. Integrējot klimata un vides
jautājumus, tiks radīti spēcīgi stimuli lauksaimniekiem nodrošināt ES
sabiedriskos labumus un uzlabot efektīvas tehnoloģijas ieviešanu, lai veidotu
videi un klimatam nekaitīgāku un noturīgāku lauksaimniecības nozari.
2.2.
LIFE + programma
Papildus klimata politikas un vides mērķu
integrācijai Komisija ierosina turpināt LIFE + programmu un
to stingrāk saskaņot ar “Eiropa 2020” mērķiem, ietverot vairāk pasākumu
klimata jomā. LIFE + arī turpmāk kalpos par platformu paraugprakses
apmaiņai starp dalībvalstīm un darbosies kā katalizators ieguldījumu
efektivitātes palielināšanai. Tā arī veicinās augšupvērstu pieeju klimata
politikai — gan spēju veidošanas projektu izstrādei vietējā/reģionālā
līmenī, gan atbalstam privātajiem dalībniekiem neliela mēroga pielāgošanās un
zema oglekļa emisiju līmeņa tehnoloģiju testēšanai, īpaši, ja to veic MVU. Gan pielāgošanās, gan ietekmes mazināšanas
eksperimentālajiem projektiem ir vajadzīgs sākuma kapitāls, lai nodrošinātu
mācības un politikas dziļāku izstrādi saistībā ar šīm jaunajām ES prioritātēm.
Klimata jomas apakšprogramma pievērsīsies eksperimentāliem projektiem un
neliela mēroga demonstrācijas projektiem. Tiks izmantoti arī integrēti
projekti, piemēram, lai popularizētu pielāgošanās pārrobežu stratēģijas
teritorijās, kuras pakļautas plūdu riskam. Klimata jomas apakšprogramma jo īpaši
atbalstīs centienus šādu mērķu sasniegšanā. (1)
Ietekmes mazināšana.
Atbalsts siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai.
Pasākumi eksperimentālo projektu izveidei, kurus var izmantot, lai pārbaudītu
inovatīvas pieejas, tostarp izmantojot atbalstu MVU, lai uzlabotu zināšanu bāzi
un atvieglotu klimata acquis īstenošanu. (2)
Pielāgošanās. Atbalsts
centieniem panākt noturību pret klimata pārmaiņām. Pasākumi
valstu/reģionālo/vietējo pielāgošanās stratēģiju izstrādes un īstenošanas
atbalstam. Pasākumi, kuri ļauj lēmumu pieņēmējiem efektīvi izmantot zināšanas
un informāciju par klimata pārmaiņu ietekmi, īpaši plānošanā, kas saistīta ar
pielāgošanos. (3)
Pārvaldība un informētība. Atbalsts, lai veicinātu informētību, komunikāciju, sadarbību un
informācijas izplatīšanu par ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem.
Pasākumi informētības palielināšanai ES iedzīvotāju un ieinteresēto personu
vidū, tostarp par attieksmes maiņu.
2.3.
Starptautiskā dimensija
Ar Lisabonas līgumu par īpašu ES mērķi tika
noteikta klimata pārmaiņu apkarošana starptautiskā līmenī. ES kā pasaulē
lielākā līdzekļu devēja un priekšgājēja uz tirgu balstītu mehānismu ziņā var
dalīties unikālās specialajās zināšanās. Finanšu iemaksas un dalība
starptautisko instrumentu pārvaldes struktūrās un fondos arī turpmāk nodrošinās
ES svarīgu lomu nākotnes starptautiskās klimata politikas veidošanā. ES ir
apņēmusies pildīt starptautiskās saistības attiecībā uz finansējumu klimata
pārmaiņu apkarošanai. Klimata politika tiks integrēta un plašāk
izmantota ģeogrāfiskajos ārējās politikas instrumentos, lai ārējās politikas
budžeta pozīcijā ievērojami palielinātu ar klimatu saistīto finansējumu;
attiecībā uz attīstības sadarbības instrumenta tematiskajiem instrumentiem ES
būtu jācenšas no vispārējo sabiedrisko labumu programmas ne mazāk kā 25 %
izlietot klimata pārmaiņu un vides mērķiem. No ES budžeta tiks veiktas iemaksas
klimata pasākumu starptautiskajā finansējumā, kas UNFCCC sarunās
paredzēts jaunattīstības valstīm līdz 2020. gadam (100 miljardi euro
gadā). Papildus klimata politikas integrācijai ārējās
politikas budžetā, Komisija apsver ārpusbudžeta mehānisma/fonda izveidi, lai
apvienotu dalībvalstu un ES budžeta iemaksas.
3.
Īstenošana
3.1.
Integrācija
Integrācija maksimāli palielina sinerģijas
starp klimata politikas virzieniem un citām jomām, bet tai ir jābūt pamanāmai
un elastīgai. Tā tiks papildināta ar transversālu pienākumu apzināt jomas,
kurās ar programmām popularizē klimata politikas pasākumus vai
energoefektivitāti, lai ES varētu skaidri noteikt, cik liela daļa no tās
tēriņiem ir saistīta ar klimata politiku. Tiek ierosināts noteikt skaidrus salīdzinošos
rādītājus un uzraudzības un ziņošanas noteikumus visiem attiecīgajiem ES
politikas instrumentiem. Šai struktūrai ir jābūt vienkāršai un pragmatiskai un
jāietver divi virzieni: 1) vienotas izsekošanas procedūras attiecībā uz
tēriņiem, kas saistīti ar klimata jautājumiem, un 2) mērķu noteikšana visās
attiecīgajās politikas jomās un rezultātu uzraudzība. Ar klimatu saistīto līdzekļu izlietojuma
izsekošana tiks integrēta pašreizējā metodikā, ko izmanto ES programmu
rezultātu mērīšanai. Visos instrumentos iekļaus īpašu mērķi, kas saistīts ar
klimatu, pievienojot tam rezultātu rādītāju. Visi izdevumi tiks
iedalīti vienā no trim kategorijām: vienīgi ar klimata jautājumiem saistītie
(100 %), tādi, kas lielā mērā saistīti ar klimata jautājumiem (40 %),
un ar klimata jautājumiem nesaistītie izdevumi (0 %). Šī pieeja ir
balstīta uz ESAO metodiku (“Rio politikas rādītāji”), bet neizslēdz precīzāku
metožu izmantošanu politikas jomās, kur tās ir pieejamas. Uzraudzība pār rezultātu sasniegšanu
nodrošinās integrācijas efektivitāti nākamajā budžeta ciklā. Tas arī palīdzēs
noteikt dažādu izdevumu programmu un tām piesaistīto nosacījumu efektivitāti.
3.2.
LIFE +
Pašreizējo LIFE +
programmu pārvalda Komisija tiešas centralizētas pārvaldības režīmā.
Komisija uzskata, ka arī nākamā programma ir jāpārvalda centralizēti, bet
pārvaldības uzdevumus lielā mērā var deleģēt kādai no pašreizējām
izpildaģentūrām. Deleģēšanas noteikumos jāņem vērā tas, ka Komisijai ir jāuztur
ciešas politiskās saites attiecībā uz integrētajiem projektiem.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada
cenās. Nav iekļauti līdzekļi, kas paredzēti integrācijai; tie ietverti budžeta
piešķīrumos nozaru finansēšanas instrumentiem. LIFE + programma (klimata politikas apakšprogramma) || 800 miljoni euro Konkurētspēja
un MVU
1.
Politikas mērķi
Svarīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi
ir ES rūpniecības konkurētspējas veicināšana (īpaši mazo un vidējo uzņēmumu jeb
MVU) un palīdzības sniegšana, lai pielāgotu ražošanas un pakalpojumu procesus
resursu ziņā efektīvai un pret klimata pārmaiņām noturīgai ekonomikai ar zemu
oglekļa dioksīda emisiju līmeni. ES strādā pie tā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības
vidi un atbalstītu tādas spēcīgas un diversificētas rūpnieciskās bāzes izveidi,
kura spēj konkurēt globālā mērogā. Vajadzīgi īpaši centieni, lai sekmētu MVU
attīstību. MVU ir viens no lielākajiem ekonomiskās izaugsmes un darbavietu
radīšanas avotiem ES un nodrošina vairāk nekā 67 % darbavietu un vairāk
nekā 58 % no ES kopējā apgrozījuma. Apstākļu radīšana MVU uzplaukumam ir
daļa no ES izaugsmes un darbavietu radīšanas stratēģijas, kā aprakstīts
Komisijas “Eiropa 2020” paziņojumā par rūpniecības politiku[6]. ES paredzēta svarīga loma MVU izaugsmes
potenciāla atraisīšanā, tostarp mērķtiecīgi izmantojot ES budžetu. Pasākumi
šajā jomā ir vērsti uz to, lai novērstu galvenās tirgus nepilnības, kuras
ierobežo MVU izaugsmi, piemēram, saistībā ar piekļuvi finansējumam, un
nodrošinātu, ka MVU var pilnībā izmantot Eiropas vienotā tirgus milzīgo
potenciālu. ES budžeta stratēģiska un inovatīva
izmantošana būtiski palīdzēs īstenot šos centienus. ES budžetu izmantos, lai
palīdzētu nodrošināt tik ļoti nepieciešamo parādu un kapitāla finansējumu,
izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus, un atbalstītu visdažādākos
pasākumus MVU attīstības veicināšanai ES līmenī. Visi šie pasākumi kopā būtiski
sekmēs MVU uzplaukumu.
2.
Instrumenti
Eiropas rūpniecības konkurētspējas un MVU
stratēģijas uzmanības centrā būs MVU labvēlīgu pasākumu veicināšana visās ES
politikas jomās un izdevumu programmās un mērķtiecīga atbalsta un pakalpojumu
sniegšana, atspoguļojot Eiropas līmenī konkrētās MVU vajadzības.
2.1.
Rūpniecības konkurētspējas veicināšana un atbalsts
MVU
Visu ES politikas virzienu un finansēšanas
programmu plānošanā ir svarīgi ņemt vērā MVU īpašās intereses un situāciju. Konkrēti, turpmākā finanšu shēma tiks veidota
tā, lai atvieglotu mazo uzņēmumu dalību finansēšanas programmās, piemēram,
vienkāršojot noteikumus, samazinot dalības izmaksas, paātrinot līdzekļu
piešķiršanas procedūras un nodrošinot “vienas pieturas aģentūru” sistēmu, lai
atvieglotu dzīvi ES finansējuma saņēmējiem.
2.2.
Īpaša programma rūpniecības konkurētspējai un MVU
Papildus MVU interešu sekmēšanai un
pasākumiem, ko veic, lai pastiprinātu finansēšanas programmu koordināciju un
vienkāršošanu, no ES budžeta tiks sniegts arī mērķtiecīgs finansiāls atbalsts
MVU. Komisija ierosina izveidot īpašu Konkurētspējas un MVU programmu, ar kuru
turpinātu pašreizējās Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammas (KIP) to
daļu, kura nav saistīta ar inovāciju. Viss MVU paredzētais atbalsts pētniecībai
un inovācijai (tostarp KIP inovācijas daļai) tiks iekļauts pētniecības un
inovācijas kopējā stratēģiskajā pamatā. Konkurētspējas un MVU programmas
galvenā uzmanība tiks pievērsta pasākumiem, lai veicinātu dinamiskākus un
starptautiski konkurētspējīgus MVU. Tiks veikti šādi pasākumi.
2.2.1.
Piekļuves nodrošināšana finansējumam —
izaugsmes finanšu instrumenti
Izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus,
izaugsmes finanšu instrumenti atvieglos MVU piekļuvi finansējumam jomās, kurās
tas nav paredzēts pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskajā pamatā. Šajos
instrumentos tiks pilnībā izmantotas priekšrocības, ko sniedz jaunās kapitāla
un aizdevumu garantiju mehānismi. Pētniecības un inovācijas kopējā
stratēģiskajā pamatā inovatīviem uzņēmumiem un MVU tiks paredzēti arī finanšu
instrumenti sākotnējiem un izaugsmes posma ieguldījumiem, īpaši riska kapitāla
ieguldījumiem. Konkurētspējas un MVU programmā būs ietverti šādi instrumenti. (1)
Kapitāla mehānisms
izaugsmes posma ieguldījumiem, kuri nodrošinās komerciāli orientētu,
atmaksājamu kapitāla finansējumu, kurš galvenokārt būs riska kapitāla veidā un
ko sniegs, izmantojot MVU finanšu starpniekus. Paredzēti divi pasākumi: –
ieguldījumi riska kapitāla fondos, kuri darbojas
pāri robežām ES ietvaros un ir vērsti uz ieguldījumiem uzņēmumos, kas orientēti
uz izaugsmi, tādējādi atbalstot ES mēroga riska kapitāla tirgus attīstību; –
“fondu fonds” (jeb “Eiropas fonds”), kurš pāri
robežām veic ieguldījumus riska kapitāla fondos, kuri pēc tam iegulda līdzekļus
uzņēmumos, īpaši to starptautiskās paplašināšanās posmā. (2)
Aizdevumu mehānisms,
kas nodrošina tiešos vai citus mehānismus riska dalīšanai ar finanšu
starpniekiem, lai segtu aizdevumus MVU. Šis mehānisms radītu lielu sviras
efektu un nodrošinātu pārrobežu aizdevumus vai aizdevumus, kuros iesaistītas
vairākas valstis un kurus nebūtu viegli panākt, izmantojot valsts līmenī esošos
mehānismus. Lai nodrošinātu savstarpēju papildināmību, šos
pasākumus stingri koordinēs ar tiem, ko dalītā pārvaldībā veic kohēzijas
politikas ietvaros.
2.2.2.
ES rūpniecības konkurētspējas un ilgtspējības
palielināšana
Šis Konkurences un MVU programmas virziens
atbalstīs šādus pasākumus. ·
Pasākumi Eiropas konkurētspējas uzlabošanai. ES pasākumi šajā jomā būs vērsti uz atbalstu īstenošanas saskaņotībai
un konsekvencei, kā arī ar informāciju pamatotas politikas veidošanai Eiropas
līmenī. Tas uzlabos saimniecisko un regulatīvo vidi, izmantojot salīdzinošo
vērtēšanu un paraugprakses apmaiņu un nozaru iniciatīvas. ·
MVU politikas izstrāde un MVU konkurētspējas veicināšana
saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības akta (MUA) mērķiem. ES
pasākumi ietvers principa “vispirms domāt par mazākajiem” plašāku piemērošanu
ES un dalībvalstu politikas veidošanā, paraugprakses apzināšanu un apmaiņu, lai
sekmētu MUA īstenošanu, vienota piekļuves punkta ES politikas jomām — Mazo
uzņēmumu portāla — uzturēšanu un atbalstu MVU, lai tie varētu izmantot
vienotā tirgus potenciālu. ·
Tūrisms. ES tūrisma
pasākumi inter alia būs orientēti uz ticamas informācijas
sniegšanu par tūrisma pieprasījuma tendencēm Eiropas līmenī, konkurētspējas
attīstību tūrisma nozarē un IKT ieviešanas veicināšanu tūrisma uzņēmumos,
tūrisma sezonas rakstura novēršanu, ilgtspējīgu tūrisma pakalpojumu un
galamērķu sekmēšanu, prasmju un kompetenču sistēmas izstrādi nozares darbiniekiem
un darba devējiem, un paraugprakses apmaiņas un partnerību veidošanas
veicināšanu. Saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem ES tūrisma pasākumi
veicinās sadarbību starp dalībvalstīm, diversificējot starptautiskā tūrisma
piedāvājumu, koordinējot valstu centienus palielināt Eiropas pamanāmību trešo
valstu tirgos un kopīgi popularizējot jaunus, netradicionālus Eiropas
galamērķus. ·
Jaunas uzņēmējdarbības koncepcijas ilgtspējīgu,
lietotāju vajadzībām atbilstošu un augstvērtīga dizaina ražojumu nodrošināšanai. Šī iniciatīva būs orientēta uz attiecīgo koncepciju un ideju
komerciālu izmantošanu tekstilizstrādājumu, apavu un sporta preču un citu
patēriņa preču nozarēs.
2.2.3.
Piekļuve tirgiem
Paredzēti šādi pasākumi. ·
Uz izaugsmi orientētu uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu
sniegšana Eiropas uzņēmumu tīklā. Eiropas uzņēmumus
tīkls kā vienas pieturas aģentūra ar 600 partneru organizācijām
49 valstīs turpinās sniegt MVU šādus plašus un integrētus pakalpojumus: –
informēšanas un konsultāciju pakalpojumi par ES
jautājumiem; –
pārrobežu partnerību veicināšana, uzturot datubāzi
ar 13 000 aktīvu sadarbības pieprasījumu un piedāvājumu; –
internacionalizācijas pakalpojumi ES, kuru
rezultātā katru gadu tiks noslēgti 2500 partnerību nolīgumi
uzņēmējdarbības sadarbības un tehnoloģiju un pētniecības un attīstības jomā; –
MVU informēšana par ES tiesību aktiem un ES
finansēšanas programmu, tostarp pētniecības un inovācijas kopējā stratēģiskā
pamata, popularizēšana; –
divvirzienu kanāla nodrošināšana komunikācijai
starp MVU un Komisiju, kurā iesaistīti 10 000 MVU; –
atbalsts MVU zināšanu uzlabošanai finanšu jomā; un –
MVU piekļuves nodrošināšana zināšanām par
energoefektivitāti, klimatu un vidi. ·
Uzņēmējdarbības atbalsts MVU tirgos ārpus ES. Lai sekmīgi piekļūtu trešo valstu tirgiem, MVU ir vajadzīgas
atbilstošas prasmes un zināšanas par trešo valstu tiesisko regulējumu. Šajā
jomā ierosinātie pasākumi ir pakalpojumu pieprasījuma salīdzināšana un
pakalpojumu pašreizējo piedāvājumu, tiešsaistes portāla izveide un atsevišķos
gadījumos tur, kur tas ir vajadzīgs — atbalsta noteikšana un/vai
turpināšana ES MVU centriem sadarbībā ar Eiropas un dalībvalstu vietējām
uzņēmējdarbības organizācijām. ES MVU centri sniegs visaptverošus atbalsta
pakalpojumus MVU, kuri darbojas tirgos ārpus ES. ·
Starptautiskā sadarbība rūpniecības nozarē. Pasākumu mērķis būs samazināt atšķirības ES un tās lielāko
tirdzniecības partneru un to valstu regulatīvajā un uzņēmējdarbības vidē, uz
kuram attiecas Eiropas Kaimiņattiecību politika, risinot starpvaldību
regulatīvo dialogu un dialogus starp uzņēmumiem un īstenojot “tiešos pasākumus”
ar trešām valstīm, piemēram, tematiskos seminārus un konferences.
2.2.4.
Uzņēmējdarbības veicināšana
Pasākumi šajā jomā ietvers administratīvo
procedūru vienkāršošanu un uzņēmējdarbības prasmju un attieksmes veidošanu,
īpaši uzņēmēju, jauniešu un sieviešu vidū. Visiem pasākumiem būs izteikta
Eiropas dimensija. Apmaiņas programma “Erasmus uzņēmējiem”
piedāvā iespēju jaunajiem vai perspektīvajiem uzņēmējiem līdz pat sešiem
mēnešiem strādāt kopā ar pieredzējušiem uzņēmējiem kādā citā ES valstī. Eiropas
mobilitātes shēmas mērķis ir sekmēt uzņēmējdarbību un atbalstīt ES mikro un
mazo uzņēmumu internacionalizāciju un konkurētspēju.
3.
Īstenošana
Jaunās Konkurētspējas un MVU programmas
pārvaldība lielā mērā tiks nodota ārējām struktūrām, konkrēti, EIB grupai
attiecībā uz “Izaugsmes finanšu instrumentiem” un Konkurētspējas un jauninājumu
izpildaģentūrai (EACI) (tās pēctecei) — attiecībā uz citiem
pasākumiem, kas saistīti ar MVU.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi norādīti nemainīgās
2011. gada cenās Konkurētspējas un MVU programma || 2,4 miljardi euro Muitas
savienība un nodokļi
1.
Politikas mērķi
Viens no iekšējā tirgus stūrakmeņiem ir muitas
savienība. Tā ļauj darboties iekšējam tirgum bez robežām, nodrošinot, ka,
ievedot un laižot apgrozībā preces, kuru izcelsme ir trešās valstīs, tās
atbilst saskaņotajiem noteikumiem un tādējādi var brīvi apritēt iekšējā tirgū.
Muitas savienība ir arī kopējās tirdzniecības politikas darbības atzars, ar
kuru īsteno divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumus, iekasē nodevas,
piemēro tirdzniecības pasākumus (piemēram, izcelsmes noteikumus), embargo un
citus ierobežojumus. Turklāt muitai ir arvien lielāka aizsardzības
funkcija, piemēram, piegādes ķēdes drošības sekmēšana, cīņa pret terorismu un
starptautisko noziedzību (piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju,
narkotisko vielu prekursoriem un ieroču nelikumīgu tirdzniecību) un
intelektuālā īpašuma tiesību piemērošana uz robežas. Tā sekmē vienlīdzīgus
konkurences nosacījumus, nodrošinot importēto preču atbilstību tiem pašiem
tehniskajiem, veselības un drošuma standartiem kā ES precēm noteiktie. Pakāpeniski paplašinās starptautiskā
tirdzniecība, un efektīvi importa un eksporta procesi ir ļoti svarīgi ES
ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanai. Tajā pašā laikā palielinās drošības
un drošuma riski. Tāpēc ES ir divējāds uzdevums, kurš noteiks tās nākotnes
prioritātes: atvieglot preču plūsmu likumīgajiem tirgotājiem, vienlaikus
aizsargājot iedzīvotājus pret draudiem to drošumam un drošībai. Valstu muitas darbinieki ir atbildīgi par
muitas savienības nevainojamu ikdienas darbību. Šim nolūkam ir vajadzīgi
intensīvi operatīvie kontakti starp muitas iestādēm, tostarp augsti attīstīta
IT infrastruktūra un sistēmas, kas ļauj tiem darboties kā vienotai pasaules
līmeņa muitas iestādei. Ekonomiski izdevīgāk ir dažus pasākumus finansēt no ES
budžeta, nevis atsevišķām valstu programmām. Šā iemesla dēļ šos kontaktus un
sadarbību dažādos praktiskos veidos atbalsta ES finansētā muitas sadarbības
programma. ES uzņēmumi un iedzīvotāji, iesaistoties
pārrobežu darbībā, sastopas ar daudziem ar nodokļiem saistītiem šķēršļiem.
Minētos šķēršļus rada tas, ka dažādās dalībvalstīs pastāv sadrumstalotība un
atšķirības vienu un to pašu darījumu apstrādē. Tāpēc viena no prioritātēm,
cenšoties nostiprināt un padziļināt vienoto tirgu, ir šo šķēršļu novēršana un
nodokļu lielāka saskaņošana starp dalībvalstīm, pilnībā ievērojot dalībvalstu
kompetences šajā jomā. ES un dalībvalstīm nopietna problēma bija un
joprojām ir krāpšana nodokļu jomā, īpaši laikā, kad ļoti svarīga ir fiskālā
disciplīna. Tāpēc ES nodokļu politikas darba kartībā svarīgu vietu ieņem
krāpšanas apkarošana nodokļu jomā vienotajā tirgū. Lai cīnītos pret krāpšanu
vienotajā tirgū, ir vajadzīgi stingri administratīvās sadarbības noteikumi
starp dalībvalstu nodokļu iestādēm un efektīva informācijas apmaiņa par
darījumiem, uzņēmumiem vai krāpšanas shēmām. Piemēram, cīņu pret krāpšanu ar
PVN un akcīzes nodokļiem ievērojami atvieglo sistēmas, kuras ļauj ātri
apmainīties ar informāciju starp iestādēm. ES ir neaizstājama loma palīdzības sniegšanā,
lai dalībvalstis varētu izveidot sistēmas un procesus, kas vajadzīgi efektīvai
pārrobežu sadarbībai. Īpaši svarīga loma šīs sadarbības veicināšanā ir sadarbības
programmai Fiscalis, kura nodrošina papildu vērtību dalībvalstu
centieniem šajā jomā.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina jaunas paaudzes muitas
(“Muita 2020”) un nodokļu (“Fiscalis 2020”)
programmas. Abas šīs programmas tiks izmantotas, lai
turpmākajos desmit gados atbalstītu un nostiprinātu iekšējo tirgu. Labumu gūs
visas ieinteresētās personas — tiks radīta efektīvāka un drošāka
uzņēmējdarbības vide, lielāka drošība un aizsardzība iedzīvotājiem, un
efektīvāk un iedarbīgāk tiks īstenota valstu politika. Šīs programmas palīdzēs efektīvāk sadarboties
dalībvalstu nodokļu un muitas iestādēm, saņemot atbalstu, ko nodrošina modernas
un efektīvas informācijas apmaiņas sistēmas, kuras atvieglo likumīgu
tirdzniecību, vienlaikus apkarojot krāpniecisku darbību. Minētos Eiropas mēroga
mehānismus visefektīvāk un izdevīgāk var nodrošināt ES līmenī. Piemēram, drošs
visas Eiropas mēroga datortīkls, kas savieno muitas un nodokļu iestādes,
dalībvalstīm dod 35 miljonus euro lielu ietaupījumu gadā, bet centrālajā
ES līmenī izmaksā tikai 11 miljonus euro. Ar šīm programmām
atbalstīs šādus pasākumus. ·
Eiropas mēroga IT sistēmas datu un procesu apmaiņai starp valstu muitas un nodokļu iestādēm,
izmantojot sadarbspējīgas IT lietojumprogrammas, kuras šīm iestādēm ļauj
sadarboties un rīkoties kā vienotam veselumam un nostiprināt e-pārvaldi, ko
izmanto gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji. ·
Ciešāki savstarpējie kontakti un kompetenču
veidošana, lai veicinātu praktisko sadarbību un
zināšanu apmaiņu, apzinātu un izplatītu paraugpraksi un nodrošinātu mācības
valstu muitas darbiniekiem, nodokļu iestāžu darbiniekiem un tirdzniecības
pārstāvjiem. ·
Infrastruktūras resursu veidošana, lai līdzfinansētu īpaša operatīvā aprīkojuma iegādi muitas kontroles
un uzraudzības uzdevumu izpildei pie ES ārējām robežām, kas ir visu dalībvalstu
interesēs.
3.
Īstenošana
Programmas Muita un Fiscalis tiek
īstenotas prioritārā kārtā. Kopā ar ieinteresētajām personām tiek veidotas
darba programmas, kurās nosaka prioritātes konkrētam laikposmam. Šo programmu
juridiskais pamats tiks pārstrādāts, lai no ikgadējām padarītu tās par
daudzgadu darba programmām un vienkāršotu pašreizējos noteikumus. Tiks saglabāts un pilnībā racionalizēts
pašreizējais abu programmu tiešās centralizētās pārvaldības režīms, lai
nodrošinātu pēc iespējas lielāku efektivitāti ikdienas pārvaldības atbalsta
ziņā Komisijas un valstu līmenī un visām ieinteresētajām personām ļautu labāk
izprast īstenošanas noteikumus. Iepirkuma līgumus,
kuriem paredzēta programmu budžeta lielākā daļa, galvenokārt īstenos Komisija
saskaņā ar ES noteikumiem un izmantojot vienotus kvalitātes nodrošināšanas un
pieņemšanas noteikumus. Abas programmas ir veidotas tā, lai, strauji
mainoties situācijai, ES spētu pienācīgi un ātri reaģēt. Programmu rīcībā
būs īpaši izveidoti instrumenti un elastīgi mehānismi priekšlikumu
iesniegšanai, kas ļaus efektīvi īstenot programmu pasākumus. Šī ir nepārprotama iespēja piemērot
alternatīvākas finansēšanas metodes, lai segtu dalības un organizatoriskās
izmaksas. Pašreizējo faktisko izmaksu piemērošanas sistēmu Komisija aizstās
(vismaz daļēji) ar vienreizējiem maksājumiem.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi norādīti nemainīgās
2011. gada cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, “Muita 2020” un “Fiscalis 2020” || 690 miljoni euro Ekonomiskā,
sociālā un teritoriālā kohēzija
1.
Politikas mērķi
ES kohēzijas politikas primārais mērķis ir
mazināt krasās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kādas pastāv
starp Eiropas reģioniem. Neko nedarot, lai šīs atšķirības mazinātu, nozīmētu
graut dažus ES stūrakmeņus, ieskaitot tās vienoto tirgu un tās valūtu —
euro. Kohēzijas politikai ir arī būtiska nozīme
„Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanā. Lietderīgi izlietoti
kohēzijas līdzekļi var radīt reālu pievienoto vērtību, stimulējot izaugsmi un
radot darbavietas Eiropas reģionos. Saskaņā ar piekto ziņojumu par kohēziju[7]
Komisija ierosina stiprināt koncentrēšanos uz rezultātiem un ES pievienoto
vērtību, sistemātiskāk saistot kohēzijas politiku ar „Eiropa 2020”
mērķiem. Konkrētāk, Komisija ierosina nozīmīgus
grozījumus kohēzijas politikas izstrādes un īstenošanas jomā. Finansējums tiks
koncentrēts uz mazāku skaitu prioritāšu, gūtie panākumi apstiprināto mērķu
sasniegšanā tiks pamatīgāk kontrolēti un partnerības līgumiem ar dalībvalstīm
tiks izvirzīti stingrāki nosacījumi. Tas ļaus ES kohēzijas politikai dot
lielāku iespējamo ieguldījumu ekonomiskajā, sociālajā un teritoriālajā
kohēzijā, kā arī radīt izaugsmi un darbavietas.
2.
Instrumenti
2.1.
Kopējs stratēģisks pamats
Komisija ierosina apvienot Eiropas Reģionālās
attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu vienā kopējā
stratēģiskajā pamatā, kurā ietilps arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku
attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonds. Tas nodrošinās lielāku kohēziju
starp finansēšanas avotiem un vairāk akcentēs „Eiropa 2020” stratēģijas
prioritātes.
2.2.
Lielāka koncentrēšanās uz „Eiropa 2020” stratēģijas
prioritātēm
Lai palielinātu kohēzijas izdevumu efektivitāti,
turpmāk finansējumu sniegs par ierobežota daudzuma mērķu īstenošanu, kuri
saistīti ar „Eiropa 2020” stratēģijas prioritātēm. Kohēzijas finansēšana turpināsies koncentrēties
uz mazāk attīstītiem reģioniem un dalībvalstīm. Tomēr, ievērojot
grūtības, ar kādām sastopas dalībvalstis struktūrfondu līdzekļu apgūšanā un
vajadzīgā līdzfinansējuma atvēlēšanā, Kohēzijas fonda piešķīrums nepārsniegs
2,5 % no NKI. Tiks ieviesta jauna reģionu kategorija — „pārejas
reģioni” —, lai aizstātu pašreizējo atbalsta pakāpeniskas atcelšanas
un ieviešanas sistēmu. Šajā kategorijā ietilps visi reģioni, kuros IKP uz vienu
iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no ES–27 vidējā līmeņa, un jo īpaši: · reģioni, kuri pašlaik ir atbilstīgi saskaņā ar konverģences mērķi, bet
kuru IKP uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 75 % no 27 ES valstu vidējā
līmeņa. Drošības labad šie reģioni saglabās divas trešdaļas no to pašreizējā
piešķīruma, kā arī · reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 %
no ES–27 vidējā līmeņa, kaut arī tie pašlaik nav atbilstīgi saskaņā ar konverģences
mērķi. Atbalsta apjoms būs mainīgs atkarībā no IKP, tā lai reģioni, kuros IKP
ir tuvu 90 % no ES vidējā līmeņa, saņemtu atbalstu, kura apjoms būs
līdzīgs tam, kādu saņem visattīstītākie reģioni. Konkurētspējas reģioni, kuros IKP pārsniedz 90 % no ES vidējā līmeņa, turpinās saņemt
kohēzijas politikas atbalstu ierobežota skaita prioritātēm. Pārejas reģioniem un konkurētspējas reģioniem
tiks prasīts visu Kohēzijas fonda piešķīrumu (izņemot ESF) veltīt pirmām kārtām
energoefektivitātei un atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī MVU
konkurētspējai un inovācijai. Šajos reģionos ieguldījumi energoefektivitātē un
atjaunojamās enerģijas iegūšanā būs vismaz 20 %. Konverģences reģioni savu
piešķīrumu veltīs lielākam skaitam mērķu, kas saistīti ar plašākām attīstības
vajadzībām. Visbeidzot, teritoriālā sadarbība
saglabās savu nozīmi, sniedzot palīdzību reģioniem grūtību pārvarēšanā, kuras
saistītas ar to iekšējo vai ārējo robežu izvietojumu, veicinot tālejošas
kaimiņpolitikas veidošanu un risinot kopējas pārrobežu un starptautiskas
problēmas. Kohēzijas instrumentus izmantos, lai īstenotu
atšķirīgus, bet savstarpēji papildinošus mērķus. · Eiropas Reģionālās attīstības fonds ERAF mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo
kohēziju Eiropas Savienībā, mazinot tās reģionu attīstības atšķirības. ERAF
atbalsta reģionāla un vietēja mēroga attīstību, finansējot ieguldījumus
pētniecībā, attīstībā un inovācijās, klimata pārmaiņu seku pārvarēšanā un vides
aizsardzībā, MVU atbalstā, vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumos,
telekomunikācijās, enerģētikas un transporta infrastruktūrās, veselības
aizsardzībā, izglītībā un sociālajās infrastruktūrās, kā arī ilgtspējīgā
pilsētu attīstībā. Pretstatā pašreizējam periodam visu šo veidu
ieguldījumus turpmāk varēs finansēt ne tikai ar dotācijām, bet arī ar finanšu
instrumentiem (kapitālieguldījumu fondi, vietējās attīstības fondi utt.). · Eiropas Sociālais fonds Eiropas Sociālā fonda mērķis ir stiprināt
ekonomisko un sociālo kohēziju, atbalstot nodarbinātības veicināšanu,
ieguldījumus prasmju pilnveidošanā, izglītībā un mūžizglītībā, sociālajā
integrācijā un cīņā pret nabadzību, kā arī iestāžu spēju un efektīvas
administratīvās pārvaldes stiprināšanu. Nelielas Eiropas Sociālā fonda līdzekļu daļas
tiks atvēlētas katras kategorijas reģioniem (25 % konverģences reģioniem,
40 % pārejas reģioniem un 52 % konkurētspējas reģioniem), un Eiropas
Sociālā fonda mērķis tiks paplašināts tā, lai segtu aprīkojuma izmaksas, kas
saistītas ar ieguldījumiem cilvēkkapitālā un sociālajā kapitālā. ·
Kohēzijas fonds Kohēzijas fonds palīdz dalībvalstīm, kurās NKI
ir mazāk par 90 % no ES–27 vidējā līmeņa, veikt ieguldījumus TEN-T
transporta tīklos un vides aizsardzībā. Daļa Kohēzijas fonda piešķīruma
(10 mljrd. euro) tiks atvēlēta galveno transporta tīklu finansēšanai
saskaņā ar „Eiropas Savienošanas” finanšu mehānismu (skatīt arī pievienoto
lapu). Kohēzijas fonds atbalstīs arī ar enerģētiku saistītus projektus, ja vien
būs skaidrs, ka tie labvēlīgi ietekmēs vidi, piemēram, veicinot
energoefektivitāti un atjaunojamu energoresursu izmantošanu.
3.
Īstenošana
3.1.
Dalīta pārvaldība
Kohēzijas politikas sniegto atbalstu (izņemot
„Eiropas Savienošanas” finanšu mehānismu, kuru pārvaldīs centralizēti) arī
turpmāk dalīti pārvaldīs Eiropas Komisija un dalībvalstis, tā ir prasība līdzfinansējuma
saņemšanai. Valstīm, kas saņems finanšu atbalstu saskaņā ar LESD 136. vai
143. pantu, būs iespēja saņemt augstāku līdzfinansējuma likmi.
3.2.
Partnerības līgumi
Partnerības līgumos starp Komisiju un ikvienu
dalībvalsti būs noteiktas partneru saistības valsts un reģiona līmenī, kā arī
Komisijas līmenī. Šos līgumus saistīs ar „Eiropa 2020” stratēģijas mērķiem
un valstu reformu programmām. Tajos būs noteikta integrēta teritoriālās
attīstības stratēģija, kuru atbalsta visi attiecīgie ES struktūrfondi, un tajos
būs iekļauti uz saskaņotiem rādītājiem, stratēģiskiem ieguldījumiem un virkni
nosacījumu pamatoti mērķi. Tajos ietilps saistības ik gadu sniegt pārskatu par
panāktajiem rezultātiem gada ziņojumos par kohēzijas politiku un citos
publiskos ziņojumos.
3.3.
Integrēta plānošana
Dalībvalstis turpmāk tiks rosinātas izmantot vairākfondu
programmas ar vispārpieņemtām izstrādes, sarunu, pārvaldības un īstenošanas
procedūrām, jo īpaši tad, ja ļoti vajadzīga uzlabota koordinācija ieguldījumiem
cilvēkresursos un infrastruktūrā. Ja būs vajadzīgs, tiks izveidots „līderfonds”,
kas saistīts ar programmas darbības jomu vai jomām. „Līderfonda” pasākumus
papildinās citu struktūrfondu pasākumi, tā lai sniegtu saskanīgu atbalstu
dažādu kohēzijas politikas spraustu tematisko mērķu sasniegšanai.
3.4.
Nosacījumi
Tiks ieviesti jauni noteikumi par nosacījumiem,
ka ES finansējums ir cieši saistīts ar rezultātiem un rada spēcīgu stimulu
dalībvalstīm nodrošināt efektīvu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu
sasniegšanu saskaņā ar kohēzijas politiku. Un, lai nodrošinātu, ka kohēzijas
izdevumu efektivitāti negrauj nestabila makrofiskālā politika, ar jauno
ekonomikas pārvaldību saistītie nosacījumi papildinās nozaru īpašos ex ante
nosacījumus, kas noteikti katrā līgumā. Nosacījumi būs divējādi — gan „ex ante”
nosacījumi, kuriem jābūt izpildītiem jau pirms fonda līdzekļu pārskaitīšanas,
gan arī „ex post” nosacījumi, saskaņā ar kuriem papildu fondu
līdzekļu piešķiršana būs atkarīga no iepriekš noteiktu rezultātu sasniegšanas.
Lai to panāktu, tiks noteikti skaidri orientieri un rādītāji, un par
sasniegtajiem rezultātiem vajadzēs sniegt stingrus pārskatus gada ziņojumos. Ja
rezultātu nebūs, finansēšanu apturēs vai pat pārtrauks.
3.5.
Snieguma rezerve
Lai vairāk koncentrētos uz rezultātiem un
„Eiropa 2020” stratēģijas mērķu sasniegšanu, 5 % kohēzijas budžeta
līdzekļu pārskaitīs rezervē un vidusposma rezultātu izskatīšanas laikā piešķirs
dalībvalstīm un reģioniem, kuru programmas jau būs sasniegušas savus
orientierus programmas mērķu panākšanā saistībā ar „Eiropa 2020” mērķiem.
Šos orientierus noteiks saskaņā ar kohēzijas politikas regulām.
3.6.
Novatoriski finansēšanas mehānismi
Līdztekus finansēšanai ar dotācijām ierosināts,
ka uzņēmumiem un projektiem, no kuriem sagaidāms, ka tie varētu radīt būtiskus
finansiālus ienākumus, kohēzijas atbalstu sniegtu ar novatoriskiem finansēšanas
mehānismiem. (Skatīt arī pievienoto lapu par novatoriskiem finansēšanas
mehānismiem.)
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam
Summas nemainīgās 2011. gada cenās Kopējais ierosinātais 2014.–2020. gada budžets, no kura: || 376 miljardi euro · konverģences reģioniem · pārejas reģioniem · konkurētspējas reģioniem · teritoriālajai sadarbībai · Kohēzijas fondam · papildu dotācijai attālākajiem reģioniem un mazapdzīvotiem reģioniem || 162,6 miljardi euro 39 miljardi euro 53,1 miljardi euro 11,7 miljardi euro 68,7 miljardi euro 926 miljoni euro · „Eiropas Savienošanas” finanšu mehānismam transporta, enerģētikas un IKT nozarē || 40 miljardi euro plus 10 miljardi euro, kas īpaši izdalīti Kohēzijas fonda iekšējiem mērķiem Izglītība un
kultūra
1.
Politikas mērķi
Izglītībai un mācībām ir ļoti svarīga vieta Eiropas ekonomikas attīstībā un izaugsmē, un tām
būs būtiska nozīme kopīgajos centienos sasniegt “Eiropa 2020” mērķus.
Lielāki ieguldījumi cilvēku kapitālā un izglītības un mācību sistēmu
modernizācija palīdzēs ES kļūt par viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomiku. Lielu daļu šo ieguldījumu veiks valstu līmenī.
Tomēr tā kā arvien vairāk Eiropas iedzīvotāju meklē izglītības un mācību
iespējas ārpus savas valsts robežām, ES ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka
vienotā tirgus piedāvātās iespējas ir pieejamas visiem. ES strādā pie tā, lai visdažādākajos veidos
popularizētu izglītību un mācības. Lielus panākumus ir guvušas programmas
starptautiskās mobilitātes popularizēšanai mācību jomā, piemēram, Erasmus
programma, ar kas palīdz apgūt jaunas prasmes, kuras būs vajadzīgas nākotnes
darbā. Atvieglojot pārrobežu apmaiņu ar idejām un paraugpraksi, lielāka
mobilitāte var veicināt arī izglītības un mācību sistēmu reformas. Izmantojot
dažādas mērķtiecīgas finansējuma programmas un apvienojot tās ar citiem
finansējuma avotiem, piemēram, ar struktūrfondiem, ES budžets spēj nodrošināt
reālu pievienoto vērtību, sekmējot mobilitāti, atvieglojot sadarbību un
paraugprakses apmaiņu, kā arī sniedzot atbalstu dalībvalstīm to izglītības un
mācību sistēmu modernizācijā. Viens no mūsu lielākajiem spēka avotiem ir Eiropas
kultūras daudzveidība, kas bagātina un iedvesmo iedzīvotājus un sniedz
reālas ekonomiskas priekšrocības. Kultūras un radošo nozaru saimnieciskā un
sociālā loma kļūst arvien pamanāmāka — 2008. gadā tās nodrošināja
4,5 % no Eiropas IKP, un šajās jomās tika nodarbināti aptuveni 3,8 %
no darbaspēka. ES šajā jomā cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, lai izmantotu
vienotā tirgus potenciālu un radītu atbilstošus apstākļus kultūras un radošo
nozaru uzplaukumam. Novēršot tirgus sadrumstalotību, nostiprinot
konkurētspēju kultūras un audiovizuālajā nozarē un orientējoties uz spēju
veidošanas pasākumiem un atbalstu kultūras darbu izplatīšanai, ar nākamo
programmu paaudzi, ko finansēs no ES budžeta, vērsīsies pret trūkumiem, kuri
ierobežo šīs nozares izaugsmes potenciālu.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina no ES budžeta atbalstīt
izglītības un kultūras politiku, izmantojot divus galvenos instrumentus.
2.1.
Izglītības, mācību un jaunatnes programma
“Izglītība Eiropai”
Šajā programmā tiks apvienotas Mūžizglītības
programmas pašlaik atsevišķās apakšprogrammas un augstākās izglītības
starptautiskie aspekti, tostarp “Erasmus Mundus” un “Jaunatne kustībā”. Tas
nodrošinās lielāku efektivitāti, stratēģisko orientāciju un sinerģijas, kas
izmantojamas starp programmas dažādajiem aspektiem. Lai gan pašreizējie ES mobilitātes instrumenti
nodrošina visefektīvāko izglītības pakāpi inovatīvām darbavietām un
pētniecībai, tie nav pielāgoti maģistrantūras studentiem. Visrentablākais
veids, kā sasniegt šo studentu kategoriju, ir izmantot ES budžetu privātā
sektora, galvenokārt valstu banku, līdzekļu piesaistīšanai, lai garantētu
studējošo kredītu un stipendiju pārnesamību. Cenšoties novērst jauniešu bezdarbu, tiks
sekmēti pasākumi, kurus atbalsta Leonardo programma, un Komisija
sadarbosies ar EIB, lai sniegtu aizdevumu garantijas maģistrantūras studentiem,
kuri vēlas studēt maģistrantūrā kādā citā dalībvalstī. Jaunā programma pievērsīsies šādiem aspektiem:
–
mērķtiecīgu starptautisko mācīšanās iespēju
nodrošināšana; –
prasmju pielāgošana darba tirgus pieprasījumam, lai
sekmētu jauniešu nodarbināmību, uzņēmējdarbības garu un iesaistīšanos; –
brīvprātīgais darbs, kā arī neformālā izglītība; un –
atbalsts plaši izplatītām reformām un izglītības un
mācību sistēmu modernizācijai visā Eiropā un ārpus tās. Konkrēti, programmā būs ietverti trīs galvenie
darbības virzieni. (1)
Starptautiskā mobilitāte mācību
jomā — iespēja palīdzēt katru gadu kļūt mobiliem līdz pat 80 000
ES iedzīvotāju, galvenokārt studentiem. (2)
Atbalsts sadarbības pasākumiem starp izglītības
iestādēm un darba dzīvi, lai veicinātu izglītības modernizāciju, inovāciju un
uzņēmējdarbību. (3)
Tiks sniegts politikas atbalsts, lai apkopotu
pierādījumus par ieguldījumu efektivitāti izglītībā un palīdzētu dalībvalstīm
īstenot efektīvu politiku. Ļoti augstu Eiropas pievienoto vērtību
palīdzēs nodrošināt stingri kvalitātes noteikumi attiecībā uz mobilitāti,
orientācija uz galvenajiem politikas mērķiem jomās, kur iespējams sasniegt
kritisko masu, un papildināmība ar citām ES programmām. Programmā “Izglītība Eiropai” tiks ietvertas
pašreizējās starptautiskās programmas, piemēram, “Erasmus Mundus”, “Tempus”,
“Alfa” un “Edulink”, un saskaņā ar šo pašu instrumentu programmas sadarbībai ar
industrializētajām valstīm; un tā palīdzēs sasniegt dažādus mērķus (Eiropas
augstākās izglītības telpas pievilcība, izcilība, solidaritāte un vienlīdzība). Ar šo pieeju tiks izbeigta to ES instrumentu
sadrumstalotība, kuri atbalsta starptautisko sadarbību augstākās izglītības
jomā; šī sadrumstalotība apgrūtina studentiem un augstskolām piekļuvi
informācijai par augstākās izglītības iespējām Eiropā un ES augstākās
izglītības pamanāmību pasaules mērogā.
2.2.
Sports
Programmas “Izglītība Eiropai” ietvaros
ierosinātā sporta apakšprogramma pievērsīsies: ·
tādu sportam raksturīgu starptautisku draudu
novēršanai kā dopings, vardarbība, rasisms un neiecietība, vai arī jautājumiem,
kuri saistīti ar sacensību un sportistu integritāti; ·
Eiropas sadarbības veidošanai, piemēram, sniedzot
norādes par divējādas karjeras iespējām atlētiem vai labas pārvaldības
kritērijus sporta organizācijām; un ·
atbalsta sniegšanai masu sporta organizācijām,
kuras var būt nozīmīgas tādu plašāku sociālekonomisko problēmu risināšanā kā,
piemēram, sociālā iekļaušana. Šī programma nodrošinās ES pievienoto vērtību
jautājumiem, kuri izriet no sporta specifikas, piesaistot privātā sektora
finansējumu no sporta jomas dalībniekiem un atbalstot organizācijas, kuras
atrodas nevis sporta piramīdas augšējā, profesionālajā līmenī, bet tās pamatā.
2.3.
Kultūras un audiovizuālās nozares programma “Radošā
Eiropa”
Šajā programmā tiks apvienotas pašreizējās
programmas “Kultūra”, “MEDIA” un “MEDIA Mundus”, lai orientētu atbalstu uz
“Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un palīdzētu atbrīvot darbavietu radīšanas
potenciālu kultūras un radošajās nozarēs. Šī programma papildinās citas ES
programmas, konkrēti pievēršoties to kultūras un radošo jomu vajadzībām, kuras
grib izvērst darbību pāri valstu robežām, un tā būs cieši saistīta ar kultūras
un valodu daudzveidības popularizēšanu. Tiks ņemtas vērā katras nozares
īpatnības, tostarp ar īpašu budžeta piešķīrumu starpniecību, bet cita budžeta
sadaļa nodrošinās horizontālo atbalstu radošajām un kultūras nozarēm,
izmantojot inovatīvus finanšu instrumentus.
3.
Īstenošana
Jauno programmu īstenošana tiks lielā mērā
vienkāršota. Atceļot apakšprogrammas, samazinot pasākumu
kopējo skaitu un vairāk izmantojot vienreizējus maksājumus, ar jauno programmu “Izglītība
Eiropai” tiks ievērojami vienkāršoti pasākumi un noteikumi. Tāpat kā tas pašlaik notiek attiecībā uz
programmām “Kultūra” un “MEDIA”, programmu “Radošā Eiropa” centralizēti
pārvaldīs Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA).
Nelielu skaitu pasākumu pārvaldīs Komisija (piemēram, “Eiropas Kultūras
galvaspilsētas”, ES kultūras balvas, kopīgie pasākumi ar starptautiskajām
iestādēm). Lai nodrošinātu parādu un kapitāla finansējumu
kultūras un radošajām nozarēm, programmas “Radošā Eiropa” daļas “Kultūra” un
“MEDIA” tiks papildinātas ar inovatīvu finanšu instrumentu, ko pārvaldīs EIB
grupa. Tas atrisinās jautājumu par vienu no galvenajiem šķēršļiem
kultūras un radošā satura attīstībai — piekļuvi
finansējumam — un attieksies uz tām kultūras un radošajām nozarēm,
kuras nesaņem atbalstu no citam ES programmām.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi
norādīti nemainīgās 2011. gada cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, no kura || 16,8 miljardi euro · Izglītība Eiropai || 15,2 miljardi euro · Radošā Eiropa || 1,6 miljardi euro Nodarbinātība
un sociālās lietas
1.
Politikas mērķi
Eiropas Savienībā
notiek būtiskas pārmaiņas nodarbinātības un sociālo lietu jomā. Pašlaik gandrīz
23 miljoni iedzīvotāju ir bezdarbnieki un lēš, ka nabadzības vai
atstumtības riska grupā[8] ir vairāk nekā 113 miljoni
iedzīvotāju. Eiropas pilsoņiem galvenokārt rūp sociālie un nodarbinātības
jautājumi, un tā ir joma, kurā no Savienības gaida visvairāk. Neskatoties uz
nesenajiem uzlabojumiem ekonomikas attīstības perspektīvās, nodarbinātības
izredzes vidējā termiņā joprojām ir dažādas, tas, cita starpā, ir dalībvalstu
nevienmērīgās situācijas un paredzētā pasaules ekonomikas spiediena uz
ekonomikas pārstrukturēšanu dēļ. Lai risinātu
bezdarba un pastāvīgi augstā nabadzības līmeņa jautājumu ir nepieciešama
visaptveroša rīcība. Ir jāpārskata un jānostiprina jau īstenotās politikas, jo
Savienība saskaras ar steidzami risināmām problēmām: prasmju līmeņu trūkumi,
aktīvas darba tirgus politikas un izglītības sistēmu potenciāla nepietiekama
izmantošana, nelabvēlīgā situācijā esošo grupu sociālā atstumtība un zema
darbaspēka mobilitāte. Daudzas no šīm problēmām saasināja finanšu un ekonomikas
krīze, demogrāfijas un migrācijas tendences un tehnoloģiju pārmaiņu straujais
ritms. Ja tās pienācīgi nerisinās, tās var kļūt par sociālās kohēzijas un
konkurētspējas nopietnu draudu. Galvenā atbildība
par darba tirgus attīstību un sociālo politiku joprojām ir dalībvalstu pārziņā.
Taču ES to rīcībai rada pievienoto vērtību, darbojoties kā katalizators, lai
veicinātu un vienkāršotu reformas, sniedzot finansējumu (īpaši caur Eiropas
Sociālo fondu) un pilnvarojot sociālos partnerus, pilsoniskās sabiedrības
organizācijas un citas ieinteresētās personas, kuriem ir būtiska nozīme
reformas īstenošanā.
2.
Instrumenti
Eiropas
nodarbinātības un sociālās iekļaušanas iniciatīvu veidos ar kopīgu rīcību
izglītības un arodmācību, nodarbinātības un iekļaušanas jomās. Šajā nozarē
finansējumu galvenokārt piešķirs ar trīs galvenajiem instrumentiem. Tie būs
pilnībā saskaņoti ar “Eiropa 2020” mērķiem un to sniegumu uzlabos ar labāku
papildināmību ar citiem instrumentiem un attiecīgo procedūru vienkāršošanu.
2.1.
Eiropas Sociālais fonds
Eiropas Sociālais
fonds (ESF) sniegs finansējumu strukturālajām darbībām ekonomiskajai,
sociālajai un teritoriālajai kohēzijai. Finansējumu galvenokārt izmantos
stratēģijas “Eiropa 2020” galvenajām prioritātēm, jo īpaši caur četrām
“investīcijas rubrikām”: –
nodarbinātības veicināšana; –
ieguldījumi prasmēs, izglītībā un mūžizglītībā; –
sociālā iekļaušana un cīņa pret nabadzību; un –
institucionālās spējas un efektīvas publiskās
pārvaldes veicināšana. Šajās rubrikās
EFS sniegs ieguldījumu arī citos politikas mērķos, piemēram, vienkāršojot
pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni un efektīvu resursu
izmantojumu, veicinot pētniecību un inovācijas, jo īpaši sociālajā jomā,
stiprinot dzimumu līdztiesību un apkarojot diskrimināciju. Ir ierosināts
pārgrupēt rīcību, jo īpaši sociālās iekļautības labā, pārtikas piegādes sistēmu
vismazāk nodrošinātajiem cilvēkiem pārceļot uz EFS. Laikposmā pēc
2013. gada EFS būs iekļauts struktūrfondu kopējā stratēģiskajā sistēmā
(CSF)[9]. Finansējums tiks plānots
kā partnerības līgumu daļa, par ko vienosies ar dalībvalstīm. Noteiktos mērķus
saskaņos ar valsts reformu programmām un tie saskaņotos mērķus pārvērtīs par
lēmumiem par ieguldījumiem. Lai nostiprinātu
orientāciju uz rezultātiem un lai maksimāli palielinātu ietekmi uz ES budžetu,
kā arī lai izraisītu un atbalstītu nepieciešamās reformas dalībvalstīs, tiks
ieviests nosacījumu mehānisms, kas balstās uz visaptverošu ex-ante
noteiktu prasību kopumu. Lai ESF varētu
veikt reālu ieguldījumu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu īstenošanā gan ES
līmenī, gan darbības programmu līmenī ir nepieciešama finansējuma kritiskā
masa. Nepieciešamo minimālo ESF piešķirto kohēzijas politikas investīciju daļu
īpaši paredzēs dažādām reģionu kategorijām, kas atspoguļo dažādo saņemtā
atbalsta intensitāti un risināmās problēmas: to panāks nosakot struktūrfondu
atbalsta katrai reģionu kategorijai minimālo daļu ESF (25 % konverģences
reģioniem, 40 % pārejas reģioniem, 52 % konkurētspējas reģioniem,
pamatojoties uz Kohēzijas fondu, kas joprojām pārstāv vienu trešo daļu no
kohēzijas politikas piešķīrumiem attiecīgajās dalībvalstīs, neskaitot
teritoriālo sadarbību). Šo daļu piemērošanas rezultātā ESF minimālā kopējā daļa
ir 25 % no kohēzijas politikai piešķirtā budžeta.
2.2.
Nodarbinātības, sociālās politikas un iekļaušanas
integrētā programma
Nodarbinātības,
sociālās politikas un iekļaušanas integrētā programma
veicinās stratēģijas “Eiropa 2020” un tās savstarpēji saistīto un papildinošo
pamatmērķu īstenošanu, atbalstot darbības augsta nodarbinātības līmeņa un
atbilstīgas sociālās aizsardzības veicināšanai, apkarojot sociālo atstumtību un
nabadzību un uzlabojot darba apstākļus. Programma būs kā katalizators pārmaiņām
dalībvalstīs un tā sastāv no šādiem elementiem: ·
Eiropas mēroga savstarpējās pieredzes apmaiņas
procesu platforma, lai apkopotu faktu materiālu reformas plānošanai un
īstenošanai un veicinātu ieinteresēto personu dalību politikas veidošanā,
stiprinot ES nodarbinātības, sociālās politikas un iekļaušanas mērķu
īpašumtiesības, balstoties uz veiksmīgu progresa programmas pieredzi; ·
Veicināt uz pierādījumiem balstītu sociālo
inovāciju, lai stiprinātu dalībvalstu centienus modernizēt valsts sociālo
un nodarbinātības politikas sistēmu, izmantojot pierādītas plānošanas,
īstenošanas un inovācijas novērtēšanas metodes un efektīvāku informācijas
izplatīšanu; ·
Veicināt ES iekšējo darbaspēka mobilitāti un
uzlabot piekļuvi nodarbinātības iespējām, jo īpaši jauniešiem, balstoties
uz EURES tīkla darbību; ·
Atbalstīt uzņēmējdarbību un pašnodarbinātību
kā darbavietu radīšanas sociālās atstumtības apkarošanas līdzekli, ar progresa
mikrofinansēšanas instrumentu palielinot mikrofinansēšanas pieejamību un
piekļūstamību neaizsargātām grupām, mikrouzņēmumiem un sociālo ekonomiju.
2.3.
Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds
Eiropas
Globalizācijas pielāgošanas fonds sniegs īpašu atbalstu darbiniekiem, kas
atlaisti būtisku strukturālu pārmaiņu rezultātā. Ar Eiropas
Globalizācijas pielāgošanas fondu ES turpinās palīdzēt dalībvalstīm, sniedzot
īpaši paredzētu atbalstu darbiniekiem, kas atlaisti būtisku strukturālu
pārmaiņu rezultātā, ko izraisījusi aizvien pieaugošā ražošanas un tirdzniecības
modeļu globalizācija. Turklāt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds risinās
darbinieku skaita masveida samazināšanas problēmas, kas radušās nopietnu
vietējās, reģionālās vai valsts ekonomikas traucējumu rezultātā, ko radījusi
pēkšņa un negaidīta krīze. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds centīsies
panākt, ka 50 % darbinieku, kam tiek sniegta palīdzība, atrod jaunu un
stabilu darbu 12 mēnešu laikā[10]. Komisija piedāvās
paplašināt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda darbības jomu, lai tas
noteiktos gadījumos varētu kompensēt globalizācijas radītās sekas konkrētās
lauksaimniecības nozarēs.
2.4.
Autonomas budžeta pozīcijas
Papildus jau
minētajiem instrumentiem un saskaņā ar Līgumu tai piešķirtajām pilnvarām,
Komisijas turpinās īstenot autonomās budžeta pozīcijas[11],
lai tādējādi: –
veicinātu Eiropas sociālo dialogu, kas ir Eiropas
sociālā modeļa neatņemama sastāvdaļa; –
analizētu un novērtētu valstu tiesību aktu
tendences personu brīvas pārvietošanās jautājumos un veicinātu valsts sociālā
nodrošinājuma sistēmu koordināciju; un –
analizētu sociālo situāciju un demogrāfisko
pārmaiņu ietekmi.
3.
Īstenošana
Finanšu
instrumentu un budžeta pozīciju samazināšanas, kā arī pārvaldes un īstenošanas
metožu un sistēmu racionalizēšanas rezultātā būs labāka integrācija starp
instrumentiem un panākta būtiska vienkāršošana, jo īpaši saņēmējiem.
3.1.
Eiropas Sociālais fonds
ESF īstenošana
būs galvenokārt vērsta uz stingrāku uz rezultātiem orientētu pieeju, iekļaujot
EFS visu dalītās pārvaldības instrumentu kopējā stratēģiskajā sistēmā un
partnerības līgumos, par kuriem panākta vienošanās ar dalībvalstīm. Īstenošana arī
būs vienkāršota. Tiks biežāk izmantotas vienkāršotās izmaksu iespējas, jo īpaši
attiecībā uz maziem projektiem, tādējādi samazinot dalībvalstu un reģionu
administratīvo slogu un veicinot vietējo iniciatīvu piekļuvi finansējumam.
Pamatojoties uz kopējiem rīcības plāniem būs iespējama stingrāka maksājumu
sasaistīšana ar partnerības līgumos iepriekš noteikto mērķu īstenošanu. Visbeidzot tiks
ieviesti uz rezultātiem orientēti veicinoši mehānismi, lai atbalstītu
veiksmīgās programmas un pasākumus un stimulētu veikt pārmaiņas tajās, kas
neizmanto visu savu potenciālu.
3.2.
Nodarbinātības, sociālās politikas un iekļaušanas
integrētā programma (tiešā pārvaldība)
Komisija tieši
pārvaldīs jaunu nodarbinātības un iekļaušanas integrēto programmu. Galvenās
procedūras ir uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus, uzaicinājumi iesniegt
priekšlikumus un kopīgā pārvaldības, jo īpaši attiecībā uz mikrofinansēšanas
instrumenta īstenošanu sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu. Jaunā programma
galvenokārt būs vērsta uz lieliem projektiem ar skaidru ES pievienoto vērtību,
lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu administratīvo slogu. Tiks ieviesti saskaņoti
un vienkāršoti noteikumi un procedūras, lai vienkāršotu piekļuvi programmai,
īpaši mazām organizācijām. Turklāt izveidos
arī daudzgadu plānošanu, lai noteiktu ilgtermiņa politikas mērķus līdz ar
ikgadējo finansējumu, tādējādi nodrošinot, ka programma ir patiess uz
politiskiem kritērijiem balstīts instruments. Programmu īstenos, izmantojot uz
rezultātiem orientētu pārvaldības pieeju, kuras pamatā ir regulāra attīstības
uzraudzība attiecībā uz skaidriem rādītājiem.
3.3.
Atbalsts atlaistajiem darbiniekiem
Eiropas
Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanai joprojām nepieciešams budžeta
lēmējinstitūcijas lēmums. Komisija turpinās meklēt risinājumus, lai Eiropas
Globalizācijas pielāgošanas fonda darbība kļūtu vienkāršāka un tas varētu labāk
reaģēt uz mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem.
3.4.
Autonomas budžeta pozīcijas
Autonomo budžeta
pozīciju īstenošanu pilnībā koordinēs ar abiem instrumentiem, lai novērstu
pārklāšanos un palielinātu sinerģiju. To skaits tiks samazināts un prioritāte
tiks dota lielākiem projektiem, lai sasniegtu kritisko masu un samazinātu
administratīvo slogu.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi ir nemainīgās 2011. gada
cenās Kopējais ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, kas sadalīts: || 88,3 miljardi euro · Eiropas Sociālais fonds (pamatojoties uz 25/40/52 formulu pēc reģionu kategorijas, kas ir 25 % no kohēzijas budžeta, neskaitot Eiropas savienošanas mehānismu) || 84 miljardi euro · Nodarbinātības, sociālās politikas un iekļautības integrētā politika || 850 miljoni euro · Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds || 3 miljardi euro · Autonomās budžeta pozīcijas || 400 miljoni euro Vide
1.
Politikas mērķi
Eiropas
Savienības vides aizsardzības politika sekmē programmas
“Eiropa 2020” viedas, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķu
sasniegšanu. Ieguldījumi vides aizsardzībā nozīmē ieguldījumus mūsu sabiedrības
modernizācijā, un tie palīdzēs pārvērst Eiropu par resursu ziņā efektīvu
ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām. Tie ir nepieciešami, lai saglabātu,
aizsargātu un uzlabotu vides kvalitāti. Ekonomikas padarīšana par videi nekaitīgāku
nozīmē vides izmaksu samazināšanu, efektīvāk izmantojot resursus un tādējādi
veicinot izaugsmi, konkurētspēju un darbavietu radīšanu. Aizsargājot savu dabas
kapitālu — bioloģisko daudzveidību — un pastiprinot
ekosistēmu noturību, mēs dosim būtisku ieguldījumu ilgtspējīgas izaugsmes mērķu
sasniegšanā. Ekosistēmas nodrošina pārtiku, saldūdeni, izejvielas un daudzus
citus labumus, tādējādi veicinot ražīgumu un dzīves kvalitāti un samazinot sabiedrības
veselības izmaksas. Nodrošinot jaunas prasmes, darbavietas un uzņēmējdarbības
iespējas, sekmējot inovāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām un veicinot to
radīto problēmu mazināšanu, ekosistēmu atjaunošana un to sniegtie pakalpojumi
veicina videi nekaitīgu ekonomiku. Tiek plaši atzīta pievienotā vērtība, ko dod
kopīgs darbs Eiropas līmenī, lai sasniegtu kopīgos vides mērķus, jo vides
jautājumi sniedzas pāri valstu robežām. Videi nekaitīgākas Eiropas
priekšnoteikums ir cieša sadarbība ar ES kaimiņvalstīm un strauji augošām
pasaules ekonomikas valstīm. Vides ilgtspējība ir arī viens no Tūkstošgades
attīstības mērķiem, kurus apņēmusies īstenot ES. Papildus priekšrocībām Eiropas vides tiesību
aktu jomā ar ES budžeta līdzekļiem var veicināt vides mērķu sasniegšanu — gan
ar īpašu programmu starpniecību, gan nodrošinot, ka vides mērķi ir stingri
iekļauti visos pasākumos, kurus atbalsta no ES budžeta.
2.
Instrumenti
2.1.
Integrācija
Vides politikas prioritātes tiks integrētas
visos lielākajos ES finansēšanas instrumentos, tostarp kohēzijas,
lauksaimniecības, jūrlietu un zivsaimniecības, pētniecības un inovācijas
instrumentos, kā arī ārējā atbalsta programmās. Šī pieeja nodrošinās maksimālu
sinerģiju starp vides politiku un citām jomām, atzīstot, ka ar tiem pašiem pasākumiem
var un vajag īstenot dažādus savstarpēji papildinošus mērķus. Šī pieeja arī
palīdzēs izvairīties no programmu skaita palielināšanas un samazināt
administratīvo slogu. ·
Lauksaimniecība.
Svarīgs Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas mērķis ir sekmēt
vides mērķu sasniegšanu, padarot par videi nekaitīgākiem tiešos maksājumus
lauksaimniekiem. Papildus pašreizējām savstarpējās atbilstības prasībām
30 % tiešo maksājumu būs atkarīgi no tā, vai ir ievērota virkne
paraugprakses aspektu vides jomā. Turklāt lauku attīstība saskaņā ar KLP
tiks vairāk pārorientēta uz sabiedrisko labumu nodrošināšanu, tostarp
izmantojot agrovides pasākumus. Šie pasākumi palīdzēs uzturēt ES
lauksaimniecības nozares ilgtspējību un tās kā svarīga vides sabiedrisko
labumu, piemēram, tīra ūdens, bioloģiskās daudzveidības, augsnes aizsardzības,
tīrāka gaisa un ainavu aizsardzības, nodrošinātājas lomu. Tas arī sekmēs ES
mērķu sasniegšanu klimata jomā — gan saistībā ar ietekmes mazināšanu, gan
pielāgošanos klimata pārmaiņām. ·
Zivsaimniecība un jūrlietu politika. Jūrlietu un zivsaimniecības turpmākās politikas pamatā būs vides
ilgtspējība. To panāks inter alia, samazinot pārzveju un
jaudas pārpalikumu un mazinot tiešo ietekmi (piemēram, piezveju vai ietekmi uz
jūras dzīlēm), kā arī atbalstot aizsargājamās jūras teritorijas. Atbilstīgi
Jūras stratēģijas pamatdirektīvai integrētās jūrlietu politikas ietvaros tiks
precizētas ilgtspējības robežas tām cilvēka darbībām, kuras ietekmē jūras vidi. ·
Kohēzijas politika.
Kohēzijas politika tiks vairāk orientēta uz “Eiropa 2020” prioritātēm,
tostarp uz to, lai padarītu ES tautsaimniecību resursu ziņā efektīvāku, videi
nekaitīgāku un konkurētspējīgāku. To panāks, pievēršot lielāku uzmanību
rezultātiem un nosacījumu izpildi, tostarp attiecībā uz vides mērķiem. Šie
mērķi ietver vides acquis (ūdens, atkritumu, jūras, nitrātu, Rūpniecisko
emisiju direktīvas, gaisa kvalitātes un plūdu tiesību aktu) īstenošanas
sekmēšanu un saistītās infrastruktūras finansēšanu, bioloģiskās daudzveidības
aizsardzību un atjaunošanu un ekosistēmas pakalpojumus, tostarp attīstot videi
nekaitīgas infrastruktūras un novēršot pārtuksnešošanos. Kohēzijas politikas
ietvaros tiks pastiprināti vides kontroles aspekti. ·
Pētniecība un inovācija.
Jaunais pētniecības un inovācijas kopējais stratēģiskais pamats sekmēs
nozīmīgus zinātniskus un tehnoloģiskus atklājumus, kuri vajadzīgi, lai pārietu
uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku. Turpinot plašāku finansiālo atbalstu ekoinovācijai,
tiks sekmēta arī vieda un ilgtspējīga izaugsme. Inovācijas partnerības tiešā
veidā ietekmēs resursu efektivitāti, piemēram, attiecībā uz ūdeni, ekosistēmām,
izejvielām un viedām pilsētām. ·
Ārējās darbības jomā
Pirmspievienošanās instruments palīdzēs kandidātvalstīm finansēt vides
infrastruktūru un vajadzīgo spēju veidošanu, lai ievērotu ES acquis. Ar
politikas dialoga starpniecību reģionālā un valstu līmenī Eiropas
Kaimiņattiecību instrumenta ietvaros Komisija turpinās integrēt vides atbalstu.
Vides politika būtu arī dziļāk jāintegrē jaunattīstības valstu palīdzības
programmās. Svarīgi sabiedriskie labumi ir bioloģiskā daudzveidība un
ekosistēmas, un tās tiks iekļautas vispārējiem sabiedriskajiem labumiem un
uzdevumiem veltītajā tematiskajā programmā. Ar Lisabonas līgumu ES ir piešķirta
svarīgāka loma daudzpusējos nolīgumos par vides jautājumiem un vides
starptautiskajā pārvaldībā, un tas atspoguļosies lielākā finansējumā.
2.2.
Īpašs instruments rīcībai vides un klimata jomā
Papildus integrācijai Komisija ierosina
turpināt LIFE + programmu un to stingrāk saskaņot ar “Eiropa 2020”
mērķiem. Līdzīgi tam, kā notiek pašreizējā plānošanas periodā, ar jauno
instrumentu vienā programmā tiks iekļauti vairāki vides un klimata jomas
pasākumi. Vides apakšprogrammā[12] šis instruments pievērsīsies divu veidu projektiem: jauniem integrētiem
projektiem, kuru skaits un finansiālais īpatsvars pakāpeniski pieaugs
programmas darbības laikā, un “tradicionāliem” projektiem. Komisija uzskata, ka
integrētiem projektiem var būt nozīmīga katalizatora loma tādu mērķu
sasniegšanā kā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un
atjaunošana, “Natura 2000” tīkla efektīva pārvaldība, vides pārvaldības
veicināšana un atkritumu un ūdens apsaimniekošana, un tie var efektīvi
mobilizēt pārējo līdzekļu izmantošanu šiem mērķiem. Projekti arī turpmāk tiks
izvēlēti, pamatojoties uz to ES pievienoto vērtību un zinātības nodošanas
potenciālu. Integrētie LIFE projekti ir veidoti tā, lai atspoguļotu ar svarīgākajām ES vides direktīvām
(Biotopu direktīva vai Ūdens pamatdirektīva) saistīto vides rīcības plānu[13]
ilgtspējīgu īstenošanu. Integrēti projekti atbalstīs virkni īpašu darbību un
pasākumu. Papildu finansējums šiem projektiem tiks sniegts no citām
finansēšanas ES programmām, kā arī valstu, reģionālajiem un privātā sektora
līdzekļiem, un tas tiks kopīgi virzīts uz vides mērķu īstenošanu. LIFE
programmas finansējums tādējādi darbotos kā katalizators, kas nodrošina
saskaņotību un stratēģisku orientāciju uz vidi, pilnībā izmantojot sinerģijas,
un ar kopējā stratēģiskā pamata starpniecību tiks izveidota strukturizētāka
sadarbība ar citiem ES fondiem. Vides apakšprogramma tiks organizēta saskaņā ar šādām prioritātēm. (a)
Lai gan life
bioloģiskās daudzveidības prioritāte būs vērsta uz “Natura 2000” un
paraugprakses attīstību un apmaiņu attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, ar tās
palīdzību risinās bioloģiskās daudzveidības uzdevumus kopumā saskaņā ar
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķi uzturēt un atjaunot ekosistēmas un to
pakalpojumus. (b)
LIFE vides prioritāte būs atbalsts publiskā un privātā sektora veiktajai ES vides
politikas īstenošanai un īpaši to vides tiesību aktu īstenošanai, kuri saistīti
ar “Eiropa 2020” resursu efektivitātes mērķiem (piemēram, Ūdens
pamatdirektīva vai Atkritumu pamatdirektīva). (c)
LIFE pārvaldības prioritāte būs atbalsts paraugprakses apmaiņas platformu veidošanai,
lai nodrošinātu ES vides politikas prioritāšu stingrāku ievērošanu un
piemērošanu, politikas attīstību un informētu lēmumu pieņemšanu (piemēram,
projektu rezultātu plaša izplatīšana), liekot uzsvaru uz labu pārvaldību. Šis
virziens arī nodrošinās atbalstu vides NVO un veicinās informētību, vides
interešu aizstāvību un vides informācijas izplatīšanu, jo gan viena, gan otra
ir nesaraujami saistītas ar labas pārvaldības un pilnīgas īstenošanas un
atbilstības nodrošināšanu.
2.3.
Bioloģiskās daudzveidības finansēšana
Lai finansētu ES bioloģiskās daudzveidības
stratēģiju līdz 2020. gadam[14], bioloģiskā
daudzveidība ir jāintegrē visā ES budžetā, gan izmantojot galvenos
finansēšanas instrumentus, gan ārējās darbības finansējumu. Lai palielinātu ES
izdevumu efektivitāti, ir svarīgi arī panākt maksimālu sinerģiju ar klimata
finansējumu, ko var panākt, finansējot uz ekosistēmām balstītus pielāgošanās un
seku mazināšanas projektus, kuri nodrošina arī ekosistēmas pakalpojumus
kopumā — gan ES, gan ārpus tās. “Natura 2000” aizsargāto teritoriju
efektīva pārvaldība un atjaunošana ir svarīga, lai sasniegtu Eiropadomes
2010. gada sanāksmē noteikto “Eiropa 2020” mērķi apturēt un pavērst
pretējā virzienā bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES. ES līmenī stabilu
pamatu “Natura 2000” jaunajai finansēšanas stratēģijai apvienojumā ar LIFE
bioloģiskās daudzveidības sadaļas līdzekļu palielinājumu nodrošinās stingrāka
integrēta pieeja, saskaņā ar kuru izmanto dažādus ES nozaru fondus, nodrošinot
to saskaņotību ar “Natura 2000” prioritārās rīcības plāna prioritātēm. Starptautiskā mērogā ES kopā ar pārējām pusēm,
kuras piedalās Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, tās konferences
10. sanāksmē (CBD COP10), kas notika Nagojā 2010. gada
oktobrī, apņēmās līdz 2020. gadam ievērojami palielināt finanšu
līdzekļu izmantošanu bioloģiskās daudzveidības veicināšanai pasaulē.
Finansējums no ES budžeta tiks nodrošināts, izmantojot ES ārējās politikas
programmu ģeogrāfiskos un reģionālos piešķīrumus, kā arī vispārējo sabiedrisko
labumu programmu. Papildus bioloģiskās daudzveidības
integrācijai ārējās politikas budžetā Komisija arī ierosina izveidot
mehānismu / ārpusbudžeta fondu, lai apvienotu dalībvalstu iemaksas un
ES budžeta līdzekļus.
3.
Īstenošana
3.1.
Integrācija
Integrācija tiks nodrošināta, izmantojot
struktūras un instrumentus, kas aprakstīti citos nozaru politikas dokumentos.
Lai nodrošinātu rezultātus, tiks noteikti skaidri salīdzinošie rādītāji un visu
attiecīgo ES politikas instrumentu uzraudzības un ziņošanas noteikumi ar
atbilstošiem rādītājiem. Lai nodrošinātu maksimālu sinerģiju starp
dažādiem politikas mērķiem, paredzēta ar bioloģisko daudzveidību saistīto
izdevumu izsekošanas procedūra, kura ir līdzīga tai, kas ierosināta attiecībā
uz līdzekļu izlietojumu saistībā ar klimatu. Attiecībā uz bioloģisko daudzveidību “Rio
politikas rādītāji”, ko noteica ESAO un kurus Komisija jau izmanto ārējās
politikas instrumentos, tiks iekļauti ES programmu rezultātu mērīšanas
pašreizējā metodikā. Tie arī skaidrāk parādīs papildu ieguvumus, ko dod izdevumi
klimatam un bioloģiskajai daudzveidībai, un uzsvērs papildu ieguvumus no
klimata izdevumiem REDD+ (mežu izciršanas un mežu degradācijas rezultātā
radīto emisiju apjomu samazināšanai).
3.2.
Īpašs instruments rīcībai vides un klimata jomā
Pašreizējo LIFE + programmu
pārvalda Komisija tiešas centralizētas pārvaldības režīmā. Komisija uzskata, ka
arī nākamā programma ir jāpārvalda centralizēti, bet pārvaldības uzdevumus
lielā mērā var deleģēt kādai no pašreizējām izpildaģentūrām. Deleģēšanas apjomā
un noteikumos jāņem vērā tas, ka Komisijai ir jāuztur ciešas politiskās saites
attiecībā uz integrētajiem projektiem.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi norādīti nemainīgās
2011. gada cenās. Nav iekļauti līdzekļi, kas paredzēti integrācijai; tie
ietverti budžeta piešķīrumos nozaru finansēšanas instrumentiem. LIFE + programma (vides politikas apakšprogramma) || 2,4 miljardi euro Ārējā darbība
1.
Politikas mērķi
Eiropas Savienība ir globāla dalībniece,
pateicoties tās iedzīvotājiem un ekonomiskajai ietekmei. Ar 500 miljoniem
iedzīvotāju tā veido vairāk nekā 25 % pasaules iekšzemes kopprodukta un
piektdaļu pasaules tirdzniecības. Savienība ir arī aktīva politiska dalībniece
ar reģionālām (jo īpaši savās kaimiņvalstīs) un globālām drošības interesēm un
pienākumiem. Tā jo īpaši pauž solidaritāti, sniedzot vairāk nekā pusi no visas
starptautiskās palīdzības attīstības jomā, un ir pasaules lielākā humānās
palīdzības sniedzēja. Tā ir aktīvi iesaistīta cilvēktiesību aizsardzībā,
atbilstīgu darba kārtību, citu vispārēju vērtību veicināšanā un starptautisko
vides un sociālo konvenciju ievērošanā. ES arvien vairāk iesaistās konfliktu
novēršanā, krīzes pārvarēšanā un miera veidošanā, izmantojot ES vadītas krīzes
pārvarēšanas misijas un ES reaģēšanu uz krīzēm un stabilizācijas instrumentus.
ES atbalsta arī ANO un Āfrikas Savienības miera uzturēšanas un miera
atjaunošanas misijas nestabilās vai kara plosītās valstīs. Turklāt ES ir
apņēmusies atbalstīt daudzpusējo sistēmu un tās reformu, Dohas daudzpusējās
tirdzniecības sarunas, UNFCCC (Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā
konvencija par klimata pārmaiņām) sarunas par klimata pārmaiņām, KBD
(Konvencija par bioloģisko daudzveidību) sarunas par bioloģisko daudzveidību,
sarunas par citiem daudzpusējiem nolīgumiem, G-8 un G-20 valstu reformas un
globālo pārvaldības darba kārtību. Tāpēc ārpolitika ir ES galvenā rīcības joma,
kas ir nostiprināta Lisabonas līguma jaunajā institucionālajā satvarā. ES izmanto finanšu instrumentus ārējām
attiecībām, lai atbalstītu ārpolitikas īstenošanu, jo īpaši: (1)
ES vērtību sekmēšana un aizstāvēšana ārvalstīs. Izvirzot centrā cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu, nesenie
notikumi dažādās pasaules daļās rada nepieciešamību pārskatīt ES palīdzību
pārejas un demokrātiskiem procesiem un pilsoniskai sabiedrībai; (2)
ES politikas virzienu plānošana, lai atbalstītu tādu galveno globālo problēmu risināšanu kā klimata pārmaiņu
apkarošana, bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršana un globālo sabiedrisko
labumu un resursu aizsardzība, jāstiprina turpmāk. Komisija ierosina izstrādāt
proaktīvu darba kārtību ES un savstarpējām interesēm ar trešām valstīm, īpašu
uzmanību pievēršot stratēģiskiem partneriem; (3)
ES sadarbības attīstības jomā ietekmes
palielināšana ar galveno mērķi palīdzēt izskaust
nabadzību. ES koncentrēs palīdzību tajās jomās, kurās ES ir īpašas zināšanas,
diferencējot partneru valstis un reģionus, lai nodrošinātu, ka palīdzības
resursi tiek piešķirti atbilstīgi vajadzībām, spējām, interesēm un saistībām,
uzlabotu palīdzības koordināciju un politikas saskaņotību attīstībai un
nodrošinātu pietiekamu finansējumu attīstībai. Tiks izveidots Āfrikas
instruments, lai atbalstītu Āfrikas un Eiropas kopīgās stratēģijas īstenošanu,
koncentrējot uzmanību uz vairāku reģionālo un kontinentālo darbību skaidru
pievienoto vērtību. Tas būs pietiekami elastīgs, lai saņemtu ieguldījumus no ES
dalībvalstīm, Āfrikas valstīm, finanšu iestādēm un privātā sektora; (4)
ieguldīšana ES kaimiņvalstu ilgtermiņa
labklājībā un stabilitātē. Stabilitātes, labklājības
un demokrātijas telpas izveides mērķis tiks sasniegts, gan sagatavojot
(potenciālās) kandidātvalstis dalībai, gan izmantojot mūsu atjaunoto
kaimiņattiecību politiku. ES aktīvi atbalstīs demokrātijas vērtības un
principus savās kaimiņvalstīs un izaugsmes ieguvumu taisnīgāku sadali,
izmantojot plašāku politisko sadarbību un dziļāku ekonomisko integrāciju uz
dienvidiem un austrumiem; (5)
Eiropas solidaritātes palielināšana pēc dabas
vai cilvēku izraisītām katastrofām. Atbalstot
cilvēktiesību jomā esošo tiesību aktu starptautiski saskaņotos principus un
uzlabojot spēju humānās palīdzības un civilās aizsardzības jomā no ES budžeta
tiks atbalstītas darbības, lai prognozētu, novērstu katastrofas, sagatavotos
tām un reaģētu uz tām ātrāk un elastīgāk iesaistītos attīstības darbībās nolūkā
izkļūt no krīzes un veidot elastīgumu nākotnē; (6)
krīzes novēršanas un atrisināšanas uzlabošana. Tiks palielināta ES rīcība krīzes novēršanā un atrisināšanā, miera
saglabāšanā un starptautiskās drošības nostiprināšanā, tostarp ES sagatavotības
krīzei spēju uzlabošanā. Atvērta Eiropa, kas darbojas saskaņā ar
starptautisku regulējumu, ir labākais veids, kā izmantot globalizācijas
sniegtos ieguvumus, kuri veicinās izaugsmi un nodarbinātību.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina šādu struktūru ES turpmākiem
ārējās darbības instrumentiem.
2.1.
Sadarbība attīstības jomā
Komisija ierosina balstīties uz pašreizējo
attīstības sadarbības instrumentu (ASI) attiecībā uz tā ģeogrāfisko un
tematisko darbības jomu. Tā ierosina, ka Eiropas Attīstības fondam (EAF), kas
attiecas uz sadarbību ar ĀKK (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna
valstīm) un AZT (aizjūras zemēm un teritorijām), jāpaliek ārpus budžeta nākamās
daudzgadu finanšu shēmas periodā.
2.2.
Instruments paplašināšanās valstīm
Tiek ierosināts viens integrēts
pirmspievienošanās instruments kā paplašināšanās stratēģijas finanšu pīlārs,
kas ietver visas iekšpolitikas dimensijas un tematiskos jautājumus. Mērķis būs
nodrošināt, lai kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis būtu pilnībā
sagatavotas iespējamai pievienošanai. Uzsvars būs uz sociālekonomisko
attīstību, reģionālo sadarbību, acquis pieņemšanu un īstenošanu un
sagatavošanos iekšpolitikas vadībai pēc pievienošanās. Tas tiks īstenots ar
valstu/daudzu saņēmēju programmām, kas saskaņotas ar saņēmējiem, un atspoguļos
arī struktūrfondus, Kohēzijas fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku
attīstībai (ELFLA), tostarp to pārfokusēšanu uz sabiedrisko labumu
nodrošināšanu. Turklāt politiskie un ar finanšu krīzi saistītie instrumenti
(makrofinansiāls atbalsts, stabilitātes instruments) joprojām būs pieejami
izmantošanai paplašināšanās valstīs, kad tas būs nepieciešams.
2.3.
Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI)
Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI) dos
ieguvumu ES kaimiņvalstīm, atbalstot dziļāku politisko sadarbību, ciešāku
ekonomisko integrāciju ar ES un atbalstu efektīvai un ilgtspējīgai pārejai uz
demokrātiju. Sadarbība ar ES kaimiņvalstīm būs balstīta uz principu „lielāki
līdzekļi lielākai atdevei” atbilstīgi secinājumiem Komisijas paziņojumā „Jauna
atbilde pārmaiņu skartajām kaimiņvalstīm”. EKI nodrošinās lielāko daļu ES
finansējuma kaimiņvalstīm, un nepieciešamības gadījumā to papildinās citi
ārējie instrumenti.[15]
2.4.
Partnerības instruments
Šī jaunā programma nodrošinās speciālu atbalstu
sadarbībai ar visām trešām valstīm (valstīm, kas nav jaunattīstības valstis, un
jaunattīstības valstīm), īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskiem
partneriem/jaunietekmes ekonomikām. Tā finansēs darbības, lai atbalstītu ES
politikas virzienu plānošanu ārvalstīs, izmantojot divpusējo sadarbību un
kopīgas pieejas problēmām, ekonomiskās partnerības un uzņēmumu sadarbību,
valsts diplomātijas darbības un tīklus, cilvēku savstarpējās saiknes, politikas
diskusijas un kopīgas darbības ar atsevišķām partnervalstīm, kā arī tirdzniecības,
ieguldījumu un regulējuma konverģences veicināšanu ar stratēģiskiem partneriem.
2.5.
Cilvēktiesību veicināšana pasaulē
Nostiprināts Eiropas Demokrātijas un
cilvēktiesību instruments (EIDHR) būs vērsts uz divām darbībām.
Pirmkārt, tiks pastiprināts atbalsts plaukstošu pilsonisko sabiedrību
attīstībai un to konkrētajai lomai kā pārmaiņu dalībniekiem un cilvēktiesību un
demokrātijas atbalstam. Tas ietvers nostiprinātas ES spējas ātri reaģēt uz
cilvēktiesību ārkārtas situācijām, kā arī lielāku atbalstu starptautiskiem un
reģionāliem cilvēktiesību novērojumiem un mehānismiem. Otrkārt, atbalsts tiks
sniegts vēlēšanu novērošanas misijām un vēlēšanu procesu uzlabošanai.
2.6.
Solidaritāte un palīdzība iedzīvotājiem, kurus
skārušas dabas un cilvēku izraisītas katastrofas
Humānā palīdzība un civilā aizsardzība tiks
pastiprināta un joprojām ievēros pieeju, kas ir balstīta uz vajadzībām un
principiem. –
Humānās palīdzības instruments nodrošinās reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām,
pamatojoties uz tiesību aktu cilvēktiesību jomā starptautiskajiem principiem un
izmantojot specializētas organizācijas. –
Civilās aizsardzības mehānisms nodrošinās reaģēšanu uz dabas un cilvēku izraisītām katastrofām trešās
valstīs, izmantojot ES dalībvalstu civilās aizsardzības aģentūru koordināciju.
2.7.
Krīžu novēršana un pārvarēšana
ES darbam šajā jomā ir vairāki virzieni: ·
reaģēšana uz krīzēm, izmantojot stabilitātes
instrumentu, tostarp dabas katastrofām, pievēršoties konfliktu novēršanai,
miera veidošanai un valsts veidošanai. Tā ilgtermiņa spējas novērsīs tādus
globālus un starpreģionālus draudus kā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana,
cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību, nelikumīgas tirdzniecības
novēršana utt. ·
To valstu īstermiņa finansējuma vajadzību
apmierināšana, uz kurām attiecas stabilizācijas un pielāgošanas programmas,
izmantojot makrofinansiālu atbalstu. ·
Kodoldrošības veicināšana, atbalstot starptautiskus
noteikumus ar instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā. Mērķis būs atbalstīt
augsta līmeņa kodoldrošības veicināšanu, aizsardzību pret radiāciju un
kodolmateriālu efektīvu aizsargpasākumu piemērošanu trešās valstīs. ·
Turklāt no kopējās ārpolitikas un drošības
politikas budžeta tiks atbalstītas darbības bez militāras un aizsardzības
saistības.
3.
Īstenošana
Jauno programmu īstenošana tiks papildus vienkāršota,
jo īpaši, lai ietvertu palīdzības efektivitāti. Jaunie instrumenti attiecīgajā
gadījumā ietvers savstarpēju pārskatatbildību līdzekļu piešķiršanā un
izmaksāšanā. Tiks meklēta sinerģiju palielināšana ārējo līdzekļu
izmantošanā vairākiem ES politikas mērķiem, piemēram, lai izpildītu ES finanšu
saistības nabadzības samazināšanas, klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā. Tiks ierosināta arī ārējo darbību lielāka elastība.
Tiks nostiprināti budžeta mehānismi ārpus finanšu shēmas lielu neparedzētu
notikumu gadījumā (rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, elastības
instruments). Vienkāršošana tiks
panākta ar skaidru attēlojumu un pārklāšanās samazināšanu starp instrumentiem,
lai tos noteiktu atsevišķi ar skaidri definētiem politikas mērķiem. Tiks
ierosināta arī noteikumu un procedūru vienkāršošana ES palīdzības sniegšanai,
īpaši lai plānošana sekmētu kopīgu rīcību ar dalībvalstīm. Tiek ierosināta novatorisku finanšu
instrumentu turpmāka izmantošana visu instrumentu ietvaros (jo īpaši ar
reģionāliem ieguldījumu mehānismiem), kam jāļauj savienot lielāku daļu dotāciju
ar aizdevumiem, lai izmantotu papildu finansējumu partnervalstu ieguldījumu
vajadzību segšanai. Tiek uzskatīts, ka jāuzlabo ārējā atbalsta demokrātiska
pārbaude. To varētu panākt, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar Līguma
290. pantu atsevišķiem programmu aspektiem, ne tikai nodrošinot
likumdevēju līdztiesīgu piedalīšanos, bet arī nodrošinot lielāku plānošanas
elastību. Attiecībā uz EAF tiek ierosināts pārbaudi pielīdzināt ASI, vienlaikus
ņemot vērā šā instrumenta specifiku.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam
Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada
cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam, tajā skaitā || 70 miljardi euro · Attīstības sadarbības instruments || 20,6 miljardi euro · Pirmspievienošanās instruments || 12,5 miljardi euro · Eiropas kaimiņattiecību instruments || 16,1 miljards euro · Partnerības instruments || 1 miljards euro · Stabilitātes instruments || 2,5 miljardi euro · Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments || 1,4 miljardi euro · Kopējā ārpolitika un drošības politika || 2,5 miljardi euro · Humānās palīdzības instruments || 6,4 miljardi euro · Civilā aizsardzība un ārkārtas reaģēšanas spēja || 0,2 miljardi euro · Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpuss || 0,2 miljardi euro · Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā || 0,56 miljardi euro · Makrofinansiāls atbalsts || 0,6 miljardi euro · Ārējo darbību garantiju fonds || 1,26 miljardi euro Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos || 2,45 miljardi euro Kopā ierosinātais budžets 11. EAF ietvaros || 30,3 miljardi euro Krāpšanas
apkarošana
1.
Politikas mērķi
Krāpšanas apkarošanas ES politikas mērķis ir
aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, novēršot, atturot, izmeklējot
un nodrošinot tiesvedību par krāpšanu pret ES budžetu. Politiku īsteno Eiropas
Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), kas ir daļa no Komisijas, bet veic
izmeklēšanu pilnīgi neatkarīgi. Kā Komisijas dienests OLAF administrē
turpmāk aprakstītās programmas, lai atbalstītu Savienības politiku krāpšanas
apkarošanas jomā. Krāpšanas apkarošanas darbības konkrēts virziens ir euro
aizsardzība pret banknošu un monētu viltošanu; tas ir svarīgi vienotās valūtas
darbībai.
2.
Instrumenti
Trīs programmas ir paredzētas, lai koordinētu
dalībvalstu rīcību krāpšanas pret budžetu apkarošanā atbilstīgi LESD
325. pantā paredzētajam pienākumam par ciešu un regulāru sadarbību. ·
Hercule II programma veicina krāpšanas apkarošanas darbību, uzlabojot starptautisku un
daudznozaru sadarbību, apmācību, speciālistu juridiskus pētījumus, citu
speciālistu pakalpojumu krāpšanas apkarošanas jomā sniegšanu dalībvalstu
iestādēm, kam ir pienākumi šajā jomā (policija un muitas iestādes, prokurori
utt.), profesionālu tīklu veidošanu, iekļaujot pievienošanās valstis un
kandidātvalstis, un tehniskā aprīkojuma finansēšanu dalībvalstīm. Hercule
programmai ir īpaša loma, atbalstot cīņu pret cigarešu kontrabandu. ·
Informācijas sistēma krāpšanas apkarošanai (AFIS)
nodrošina drošu infrastruktūru ar krāpšanu saistītas informācijas apmaiņai
dalībvalstu starpā un starp dalībvalstīm un Komisiju. Šī infrastruktūra dod
iespēju arī veikt kopīgas muitas operācijas, iesaistot dalībvalstis un trešās
valstis, kas koordinē dažādu dienestu resursus ar kopīgas intereses un augsta
riska mērķiem. ·
Pericles programma, kas veltīta euro aizsardzībai pret viltošanu, nodrošina
darbinieku apmaiņas, palīdzību un mācību programmas. Cīņa pret euro viltošanu
ir bijusi sekmīga saskaņota pasākumu kopuma rezultātā, liekot uzsvaru uz ciešu
sadarbību starp visiem dalībniekiem, kas iesaistīti valstu un Eiropas līmenī,
kā arī apmācību un izpratnes palielināšanu. Papildus konkrētajai izdevumu programmai
krāpšanas apkarošanas jomā krāpšanas apkarošanas noteikumu lielāka saskaņotība
visā izdevumu programmu diapazonā palīdzēs nodrošināt, ka tiek efektīvi
īstenota Savienības apņemšanās apkarot krāpšanu. Tāpēc krāpšanas apkarošanas
noteikumi tiks iekļauti katrā juridiskajā pamatā jaunajai programmu paaudzei
2014.–2020. gadā.
3.
Īstenošana
Iepriekšējo Hercule programmu
novērtējumi ir liecinājuši par būtisku ietekmi dalībvalstu izmantotā tehniskā
aprīkojuma līmeņa, pārrobežu operāciju atvieglošanas un pierādījumu kvalitātes
uzlabojumu ziņā. Ir nostiprinātas saiknes starp speciālistiem –
tiesībaizsardzības amatpersonām. Juridiski pētījumi, kas vērsti uz konkrētiem
jautājumiem saistībā ar krāpšanas apkarošanas pārrobežu operācijām, ir
nostiprinājuši sadarbības pamatu. AFIS
izmantošana dalībvalstīs ir būtiski palielinājusies pēc jaunas tehnoloģijas
ieviešanas 2010. gadā. Tiek plānoti papildu uzlabojumi, jo īpaši tādi, kas
veicina riska analīzi. Tiks palielinātas spējas veikt kopīgas muitas operācijas. Pericles
programma ir veicinājusi euro banknošu un monētu samērā nelielo viltošanas
apmēru un sekmīgas darbības, lai apturētu viltojumus pat pirms to nonākšanas
apgrozībā. Ar aptuveni 110 darbībām un gandrīz 6000 apmācītu amatpersonu Pericles
ir to pasākumu kopuma svarīga daļa, kas aizsargā euro pret viltošanu. Šīs programmas tiek īstenotas, izmantojot
dotācijas un publisko iepirkumu. Priekšlikums attiecībā uz visām trim
programmām ir uzlabot pašreizējo pieeju, ņemot vērā pieredzi, atbilstīgi
Komisijas stratēģijai krāpšanas apkarošanas jomā, vienlaikus saglabājot
atbilstīgus izdevumu līmeņus.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam
Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada
cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam HERCULE, PERICLES un AFIS vajadzībām || 150 miljoni euro Veselība un
patērētāji
1.
Politikas mērķi
Eiropas Savienības politika veselības un
patērētāju aizsardzības jomā ir vērsta uz jautājumiem, kas ir īpaši svarīgi
visiem Eiropas iedzīvotājiem, – viņu veselību un drošību, kā arī pārtikas un
patēriņa preču plaša klāsta pieejamību efektīvā un drošā iekšējā tirgū. ES
politika šajā jomā ir paredzēta, lai pilnvarotu Eiropas patērētājus, aizsargātu
un uzlabotu Eiropas iedzīvotāju veselību, nodrošinātu pārtikas nekaitīgumu un
veselīgumu un aizsargātu augu veselību un dzīvnieku labturību un veselību. Komisijai ir īpašs pienākums palīdzēt
aizsargāt un uzlabot dzīvnieku, jo īpaši produktīvo dzīvnieku, veselības
stāvokli un apstākļus Kopienā, vienlaikus sekmējot Kopienas iekšējo
tirdzniecību un dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu importu saskaņā ar
atbilstīgajiem veselības aizsardzības standartiem un starptautiskām saistībām.
Tāpat ES uzrauga augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecību un izmantošanu un
nosaka standartus pesticīdu atlieku uzraudzībai un kontrolei. Tā īsteno
preventīvus pasākumus, lai aizsargātu pret tādu organismu ievešanu un izplatību
Eiropas Savienībā, kas ir kaitīgi augiem vai augu produktiem. Tā nodrošina arī
kvalitātes nosacījumus sēklu un pavairošanas materiāla pārdošanai Eiropas
Savienībā. Šis uzdevums tiek veikts efektīvāk un ekonomiskāk, izmantojot ES
budžetu, nevis 27 dažādus valstu budžetus. Labas veselības veicināšana ir gudras un
iekļaujošas izaugsmes mērķu neatņemama sastāvdaļa stratēģijā „Eiropa 2020”.
Cilvēku veselības un aktivitātes ilgākai saglabāšanai ir pozitīva ietekme uz
produktivitāti un konkurētspēju. Inovācija veselības aprūpē palīdz risināt
ilgtspējas problēmu nozarē demogrāfisko izmaiņu kontekstā. Tāpat patērētāju aizsardzības politika būtiski
palielina Eiropas ekonomikas efektivitāti, pilnvarojot pilsoņus uzņemties
pilnvērtīgu lomu vienotajā tirgū un nostiprinot viņu spēju un paļāvību
iegādāties preces un pakalpojumus pāri robežām, jo īpaši tiešsaistē. Patēriņa
izdevumiem veidojot 56 % no ES IKP, efektīva patērētāju aizsardzības
politika var aktīvi veicināt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu. Veselības un patērētāju aizsardzības ES
politikas ietvaros finansētās programmas veicina Eiropas iedzīvotāju
labklājību. Veselības un patērētāju aizsardzības ES programmu pievienotā
vērtība ir to spēja risināt jautājumus, ko tik efektīvi nevarētu risināt
dalībvalstis, darbojoties atsevišķi. Piemēram, darbībām, lai veicinātu
pārrobežu iepirkšanos vai reaģētu uz nozīmīgākajām problēmām, slimībām vai
pandēmijām, kas ietekmē vairākas dalībvalstis, ir nepieciešama koordinēta un
saskaņota rīcība. Tāpat dzīvnieku un augu slimības pārsniedz valstu robežas.
Dzīvnieku veselības un pārtikas nekaitīguma vienota un augsta līmeņa
nodrošināšana Eiropas Savienībā dod iespēju dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku
izcelsmes produktu brīvai apgrozībai, kas ir svarīga vienotā tirgus darbībai,
ir ieguvums patērētājiem, nodrošinot lielāku izvēli un sīvāku konkurenci, un
ļauj ES pārtikas ražotājiem izmantot apjomradītus ietaupījumus.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina šādas programmas, lai
atbalstītu veselības un patērētāju aizsardzības ES politikas īstenošanu.
2.1.
Veselība
2.1.1.
Programma „Veselība
izaugsmei”
Jaunā programma „Veselība izaugsmei” būs
orientēta uz darbībām ar skaidru ES pievienoto vērtību atbilstīgi stratēģijas
„Eiropa 2020” mērķiem un jaunām juridiskām saistībām. Galvenais mērķis ir
sadarboties ar dalībvalstīm, lai aizsargātu iedzīvotājus pret veselības
pārrobežu apdraudējumiem, palielinātu veselības aprūpes pakalpojumu ilgtspēju
un uzlabotu iedzīvotāju veselību, vienlaikus veicinot inovāciju veselības
aprūpes jomā. Piemēram, programma atbalstīs veselības aizsardzības politiku,
izstrādājot paraugpraksi un pamatnostādnes retu slimību diagnosticēšanai un
ārstēšanai, atbalstot Eiropas references tīklus par slimībām, izstrādājot
paraugpraksi un pamatnostādnes vēža skrīningam un izveidojot kopīgu ES pieeju
veselības aprūpes tehnoloģijas novērtējumiem un e-Veselībai. Pētniecības un
inovācijas darbības veselības aprūpes jomā tiks atbalstītas Vienotā stratēģiskā
satvarā pētniecībai un inovācijai.
2.1.2.
Dzīvnieku un augu veselība un pārtikas nekaitīgums
Dzīvnieku un augu veselības un pārtikas
nekaitīguma programma ir vērsta uz dzīvnieku slimību izskaušanu, ārkārtas
veterināro fondu un tādām saistītām darbībām kā ES references laboratoriju,
mācību programmu un vakcīnu banku finansēšana. Turpmākā programma turpinās šīs
darbības ar pastiprinātu uzsvaru uz rezultātiem. Programma finansēs arī papildu
un ļoti nepieciešamo rīcību, lai novērstu augu veselību apdraudošos kaitēkļus
un slimības, kas kļūst aizvien vairāk izplatītas Eiropas Savienībā.
2.2.
Patērētāji
Patērētāju programma Patērētāju programma veicinās patērētāju
pilnvarošanu kā galveno līdzekli, lai sasniegtu augsta līmeņa aizsardzību
vienotajā tirgū. Programma būs vērsta uz patērētājiem paredzētās informācijas
plūsmas uzlabošanu un patērētāju interešu pārstāvēšanu. Tā atbalstīs patērētāju
aizsardzības noteikumu efektīvu piemērošanu, izmantojot sadarbību starp
iestādēm un organizācijām, kas ir atbildīgas par to īstenošanu, informēšanu,
izglītošanu un strīdu izšķiršanu. Jaunā programma būs balstīta uz pašreizējās
programmas pozitīvajiem rezultātiem, veicot nelielu pārfokusēšanu, lai
pievērstos jaunām pamatprioritātēm. Komisija jo īpaši ierosina palielināt resursus,
kas atvēlēti alternatīvai strīdu izšķiršanai un spēju veidošanai, lai
konsultētu patērētājus pārrobežu iepirkšanās gadījumos.
3.
Īstenošana
Veselības un patērētāju aizsardzības budžeta
izpildi veic ar tiešu un netiešu centralizētu vadību. Pārtikas un barības
budžeta lielākās daļas izpildi veic ar centralizētu tiešu vadību, īpaši
izmantojot dotācijas dalībvalstu iestādēm. 2004. gadā Komisija izveidoja Veselības
un patērētāju izpildaģentūru, lai vadītu Sabiedrības veselības programmu.
2008. gadā aģentūras mandāts tika paplašināts, lai ietvertu Patērētāju
programmas un pārtikas nekaitīguma mācību pasākumu īstenošanu, ko finansē no
pārtikas un barības budžeta. Šajā jomā darbojas vairākas citas regulatīvas
aģentūras – Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO), Eiropas Slimību
profilakses un kontroles centrs (ECDC), Eiropas Pārtikas nekaitīguma
iestāde (EFSA) un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA). CPVO ir
pilnībā pašfinansēts no maksām. ECDC un EFSA tiek finansēti ar
gada budžeta subsīdiju, turpretim EMA saņem budžeta subsīdiju kopā ar
maksām no privātā sektora. Šīs struktūras tiks izmantotas, lai īstenotu jaunās
programmas to kompetences jomās.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.–2020. gadam
Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada
cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.–2020. gadam, tajā skaitā || 2,75 miljardi euro · Pārtikas nekaitīgums || 2,2 miljardi euro · Programma „Veselība izaugsmei” || 396 miljoni euro · Patērētāju programma || 175 miljoni euro Iekšējā
politika
1.
Politikas mērķi
Eiropas Savienības iekšlietu politikas mērķis
ir izveidot telpu bez iekšējām robežām, kurā cilvēki var brīvi ieceļot,
pārvietoties, dzīvot un strādāt, būdami pārliecināti, ka tiks pilnībā ievērotas
viņu tiesības un gādāts par viņu drošību. ES ir izšķiroša loma nopietnu noziegumu un
organizētās noziedzības, kibernoziegumu un terorisma draudu novēršanā,
nodrošinot ES ārējo robežu efektīvu pārvaldību un ātri reaģējot uz krīzes
situācijām, ko izraisījusi cilvēku darbība vai dabas katastrofas.
Globalizācijas jomā, kur pieaug draudi un palielinās to starptautiskā
dimensija, neviena dalībvalsts nespēj efektīvi reaģēt viena pati. Lai
nodrošinātu tiesībaizsardzības iestāžu efektīvu darbību pāri robežām un
jurisdikcijām, ir vajadzīga saskaņota un visaptveroša Eiropas reakcija. Sadarbība un solidaritāte ES līmenī jau ir
ļāvušas panākt būtisku progresu atvērtākas un drošākas Eiropas veidošanā. ES
arī turpmāk saskarsies ar svarīgām problēmām, kuras nebūt neaprobežosies ar
iedzīvotāju novecošanos un darbaspēka samazināšanos. Lai palielinātu ES
konkurētspēju un sociālo kohēziju, bagātinātu mūsu sabiedrību un radītu
iespējas ikvienam, ļoti svarīga ir tālredzīga legālās imigrācijas un
integrācijas politika. Mums ir jārisina nelegālās imigrācijas problēma un
jāapkaro cilvēku tirdzniecība un citas mūsdienu verdzības formas. Tajā pašā
laikā ES jāturpina apliecināt solidaritāti ar tiem, kuriem vajadzīga
starptautiska aizsardzība. Joprojām prioritāte ir izveidot drošāku un
efektīvāku Kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, kura atspoguļo mūsu vērtības. ES budžeta atbalsts var nodrošināt patiesu
pievienoto vērtību šajā jomā. ES finansējums ir solidaritātes un kopīgas
atbildības taustāms apliecinājums, un tās ir vajadzīgas mūsu kopīgo problēmu
risināšanai. Piemēram, brīvas pārvietošanās pamatnosacījums ir ES ārējo robežu
kontrole, ko visas ES interesēs un tās vārdā veic dažas dalībvalstis. Turklāt
ES būtu jāspēj sniegt pienācīgu atbalstu gadījumos, kad kādā no dalībvalstīm
rodas ārkārtēja situācija uz tās robežām. Tāpat arī tām dalībvalstīm, kurām to
ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ migrācijas plūsmu rezultātā rodas nesamērīgas
izmaksas, būtu jāsaņem atbilstošs finansiālais atbalsts no ES budžeta. ES finansējums arī var palīdzēt veicināt
efektivitāti, apvienojot resursus un pastiprinot starptautisko praktisko
sadarbību starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tas ir
īpaši svarīgi iekšējās drošības jomā, kur finansiālais atbalsts tādām kopīgām
operācijām kā kopīgas izmeklēšanas grupas veicina sadarbību starp policijas,
muitas, robežsardzes un tiesu iestādēm. Papildus atbalstam iekšlietu politikas
virzienu iekšējiem aspektiem jānodrošina arī pietiekams ES finansējums
iekšlietu politikas ārējās dimensijas nostiprināšanai, to pilnībā saskaņojot ar
ES ārējo politiku. Tas panākams, piemēram, sniedzot atbalstu atpakaļuzņemšanas
nolīgumu un mobilitātes partnerību īstenošanai, palīdzot trešām valstīm
attīstīt savas robežuzraudzības spējas vai nodrošinot finansējumu cīņai pret
starptautiskajiem kriminālajiem tīkliem, cilvēku tirdzniecību un ieroču un
narkotiku kontrabandu.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina vienkāršot ES finansējuma
struktūru šajā jomā, samazinot finanšu programmu skaitu līdz divām programmām. –
Migrācijas un patvēruma fonds atbalstīs pasākumus, kas saistīti ar patvērumu un migrāciju, trešo
valstu valstspiederīgo integrāciju un atgriešanos. –
Iekšējās drošības fonds sniegs finansiālu atbalstu iniciatīvām ārējo robežu un iekšējās
drošības jomā. Abiem fondiem ir vajadzīga ievērojama ārējā
dimensija, lai nodrošinātu, ka ES rīcībā ir līdzekļi iekšlietu politikas
prioritāšu īstenošanai attiecībās ar trešām valstīm, un lai aizstāvētu ES
intereses. Lai nodrošinātu finansēšanas teritoriālo nepārtrauktību,
finansiālais atbalsts sākotnēji būs pieejams ES un tiks turpināts trešās
valstīs. Piemēram, attiecībā uz bēgļu izmitināšanu, atpakaļuzņemšanas
nolīgumiem, reģionālajam aizsardzības programmām, cīņu pret nelegālo migrāciju,
robežpārvaldības pastiprināšanu un policijas sadarbību ar kaimiņvalstīm. Instrumenti arī nodrošinās ātru reaģēšanu
ārkārtas situācijās, fondu(-s) plānojot tā, lai ES varētu atbilstoši
reaģēt, strauji mainoties situācijai.
3.
Īstenošana
Samazinot
programmu un attiecīgi to īstenošanas noteikumu skaitu, tiks racionalizētas
procedūras, un visām ieinteresētajām personām būs vieglāk saprast noteikumus. Tur, kur tas iespējams, pārejot no tiešās uz
dalīto pārvaldību, tiks samazināts nevajadzīgais birokrātiskais slogs. Tiešā
pārvaldība tiks saglabāta konkrētiem starptautiskiem vai īpaši inovatīviem
projektiem un nevalstisko dalībnieku atbalstam, kā arī pasākumu un pētījumu popularizēšanai.
To saglabās arī attiecībā uz elastīgo ārkārtas reaģēšanas mehānismu un ārējo
dimensiju. Attiecībā uz dalīta pārvaldībā esošiem
līdzekļiem tiek ierosināts pāriet uz sistēmu, kuras pamatā ir uz rezultātiem
orientēta daudzgadu plānošana, nevis ikgadējas programmas. Tas sekmēs stingrāku
orientāciju uz mērķiem un rezultātiem, samazinot darba slodzi visām
ieinteresētajām personām un saīsinot laiku, kas vajadzīgs valstu programmu
apstiprināšanai, līdz ar to paātrinot līdzekļu piešķiršanu. ES darbu šajā jomā atbalsta vairākas
aģentūras, tostarp Eiropols, Frontex, Eiropas Patvēruma atbalsta birojs,
Eiropas Policijas akadēmija, Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības
centrs un IT aģentūra. Lai nodrošinātu, ka aģentūras efektīvi atbalsta
praktisko sadarbību starp dalībvalstīm, ir iespējams un nepieciešams uzlabot
sinerģiju un saskaņotību starp Komisijas un tās aģentūru veiktajiem pasākumiem. Šajā jomā ievērojama daļa budžeta paredzēta
liela mēroga IT sistēmām (piemēram, SIS II un VIS). Tās
nodrošina lielu ES pievienoto vērtību. Šīs sistēmas pašlaik pārvalda Komisija,
bet to pārvaldība tiks pakāpeniski nodota turpmākajai IT aģentūrai, kura
sāks darbību 2012. gadā. IT aģentūra arī būs atbildīga par turpmāko
IT sistēmu attīstību un pārvaldību šajā jomā.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi norādīti nemainīgās
2011. gada cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, no kura || 8,23 miljardi euro · Migrācijas un patvēruma fonds || 3,4 miljardi euro · Iekšējās drošības fonds || 4,1 miljards euro · IT sistēmas || 730 miljoni euro Infrastruktūra
— "Eiropas Savienošanas" finanšu mehānisms
1.
Politikas mērķi
Eiropas ekonomikas nākotnes perspektīvā ir
vajadzīgi viedi, ilgtspējīgi un savstarpēji pilnībā savienojami transporta,
enerģētikas un digitālie tīkli. Tie ir nepieciešams nosacījums Eiropas vienotā
tirgus pilnveidei. Tie arī palīdzēs sasniegt stratēģijā "Eiropa 2020"
izvirzītos ES ilgtspējīgas izaugsmes mērķus un ES vērienīgos
"20-20-20" mērķus enerģētikas un klimata pārmaiņu politikas jomā[16]. Lai gan paredzams, ka tirgus ar piemērotu
investīciju un cenu veidošanas mehānismu palīdzību lielā mērā nodrošinās
vajadzīgo infrastruktūru, tomēr bez pienācīgas publisko līdzekļu piesaistes
(tostarp no ES budžeta) dažas investīcijas infrastruktūrā netiks veiktas vai
tiks atliktas uz laikposmu ilgi pēc noteiktā termiņa beigām 2020. gadā. Enerģētikas
sektorā Komisija 2010. gadā ir noteikusi prioritāros transporta koridorus
elektroenerģijai (četrus), gāzei (trīs) un naftai. Tiek lēsts, ka līdz
2020. gadam būs vajadzīgas aptuveni 200 miljardu euro investīcijas
gāzes cauruļvados un energotīklos. 100 miljardus
euro no šo investīciju kopsummas tirgum jānodrošina saviem spēkiem, savukārt
publisko iestāžu rīcība būs vajadzīga, lai rastu pārējos 100 miljardus euro
un papildinātu vajadzīgo privāto kapitālu. Transporta sektora
infrastruktūra jāplāno tā, lai pēc iespējas labvēlīgāk ietekmētu ekonomikas
izaugsmi un mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. ES austrumu un rietumu daļā
transporta infrastruktūra ir attīstīta nevienlīdzīgi, un tā ir jāizlīdzsvaro.
Eiropā ir vajadzīgs Eiropas mēroga pamattīkls, ko veido koridori, pa
kuriem kravas un pasažieru pārvadājumi notiek ar lielu efektivitāti un zemu
emisijas līmeni, plaši izmantojot pieejamo infrastruktūru, veidojot iztrūkstošos
savienojumus, mazinot satiksmes pārslogotību un izmantojot izdevīgākus
pakalpojumus, kas apvieno dažādus transporta veidus. Šo pamattīklu atbalstīs
"Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms un papildinās plašs valstu
infrastruktūras tīkls (kam var sniegt atbalstu no ES struktūrfondiem).
Pamattīklu veidos, izmantojot Eiropas mēroga plānošanas metodes. Papildus esošo
aktīvu uzturēšanai visaptverošais tīkls pamatotos uz pašreizējo TEN-T un
aptvertu dalībvalstu esošo un plānoto infrastruktūru. Aplēsts, ka izmaksas,
kas nepieciešamas ES infrastruktūras attīstīšanai, lai apmierinātu pieprasījumu
pēc transporta, pārsniedz 1,5 triljonus euro laikposmā no 2010. līdz
2030. gadam. TEN-T tīkla pilnveidei līdz 2020. gadam vajadzīgi
aptuveni 500 miljardi euro, un 250 miljardi euro no šiem līdzekļiem
tiktu veltīti galveno "vājo vietu" novēršanai. Digitālie tīkli —
gan fiziskā aspektā, gan uz tiem balstīto pakalpojumu izteiksmē — ir viedas
izaugsmes galvenā panākumu atslēga. Digitalizācijas
programmā iestrādāts mērķis līdz 2013. gadam nodrošināt, ka visiem Eiropas
iedzīvotājiem ir pieejami platjoslas sakaru pamatpakalpojumi, un līdz
2020. gadam — īpaši ātrdarbīgi platjoslas sakari. Komisija
2010. gada septembrī ieskicēja pasākumus, ko tā un dalībvalstis var veikt,
lai palīdzētu rast investīcijas 180 līdz 270 miljardu euro apmērā, kas
vajadzīgas, lai no 2020. gada katrā mājsaimniecībā būtu pieejami
ātrdarbīgi platjoslas sakari. Mērķtiecīga publiska intervence vajadzīga, lai
veicinātu privātās investīcijas gadījumos, kad ar tirgus spēkiem vien
nepietiek. Eiropai kļūstot mūsdienīgākai, digitālo pakalpojumu kopējās
arhitektūras risinājumi atbalstīs iedzīvotāju aizvien lielāko mobilitāti,
pavērs iespēju veidot digitālo pakalpojumu vienoto tirgu, veicinās pārrobežu
pakalpojumu pieaugumu un mazinās darījumu izmaksas uzņēmumiem, it sevišķi MVU,
kas meklē izaugsmes iespējas ārpus pašmāju tirgus.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina izdevumu kategorijā, kurā
apvienoti visi pasākumi, ar ko atbalsta ekonomikas, sociālo un teritoriālo kohēziju,
izveidot "Eiropas savienošanas" finanšu mehānismu, ar kuru veicinātu
"transporta pamattīkla", "enerģētikas prioritāro koridoru"
un digitālās infrastruktūras izveidi, kas ES nepieciešama stabilas
konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē. Ar to atbalstīs infrastruktūru Eiropas
un vienotā tirgus dimensijā, virzot ES atbalstu uz prioritārajiem tīkliem, kas
jāizveido līdz 2020. gadam un kur Eiropas rīcība ir visvairāk vajadzīga.
Tīkli kļūst aizvien sarežģītāki, tāpēc efektīvu saskaņošanu, kas pēc iespējas samazinās
izmaksas visiem iedzīvotājiem, var panākt vienīgi Eiropas mērogā. Izvirzīts arī uzdevums veidot privātajām
investīcijām labvēlīgu vidi un izstrādāt instrumentus, kas spētu piesaistīt
specializētos infrastruktūras investorus. Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai
jāizveido nosacījumi, kas veicina privātās investīcijas, un arī pašām jāpieliek
lielākas pūles, neraugoties uz to un tieši tāpēc, ka visas publiskās iestādes
šobrīd saskaras ar finansiālām grūtībām. Lai šādi instrumenti būtu pēc iespējas
iedarbīgi, tiem jāaptver vairākas nozares un vairākas valstis, tādējādi
palielinot diversifikāciju un attiecīgi mazinot risku. To var panākt vienīgi
Eiropas mērogā, pamatojoties uz precīzi noteiktiem koridoriem un mērķtiecīgām
investīcijām noteiktās jomās. Piesaistot ietaupījumus izaugsmi uzlabojošām
ilgtermiņa investīcijām, izdosies stimulēt ekonomiku, radīt darbavietas,
palielināt patēriņu un atbalstīt mērķus, par kuriem panākta vispārēja
vienošanās stratēģijā "Eiropa 2020". "Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms
atbalstīs Eiropas mēroga projektus, kuros saskaņota un optimizēta pieeja
samazinās kolektīvās izmaksas vai novērsīs nevienmērīgu ieņēmumu problēmu.
Turklāt, kopīgi veidojot finanšu instrumentus, tas būs līdzeklis privātā
sektora finansējuma piesaistīšanai gan no ES, gan no ārvalstīm. Tādējādi
projektu finansējums papildinās un uzlabos ES līdzekļu izmantošanu.
"Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms izmantos arī materiālās
infrastruktūras sinerģiju (piemēram, kopīgi īstenojot lielus transporta un enerģētikas
pārrobežu savienojumus un transporta un enerģētikas infrastruktūrā ieviešot
viedās informācijas tehnoloģijas).
3.
Īstenošana
Infrastruktūras mehānismam
2014.−2020. gadā būs atvēlēts vienots finansējums 40 miljardu euro
apmērā. No šīs summas īpašu finansējumu piešķirs enerģētikas, transporta un
digitālajiem tīkliem. Mehānismu centralizēti pārvaldīs Komisija, ko atbalstīs
izpildaģentūra (tāda kā pašreizējā TEN-T izpildaģentūra) un finanšu
starpnieki. Projektu faktiskā tehniskā īstenošana uz vietas (piemēram,
iepirkums un konkursa procedūra) būs projektu attīstītāju pārziņā. Mehānismu
papildinās 10 miljardi euro, kas Kohēzijas fondā nodalīti attiecīgām
investīcijām transporta infrastruktūrā. Atkarībā no sektora, projektu ģeogrāfiskās
atrašanās vietas un veida piemēros dažādas līdzfinansējuma likmes, līdzsvarojot
nepieciešamību maksimāli palielināt atbalstu un būtiski paātrināt projekta
īstenošanu. Maksimālās līdzfinansējuma likmes modulēs, pamatojoties uz katra
projekta izmaksu un ieguvumu analīzi, budžeta līdzekļu pieejamību un
nepieciešamību maksimāli palielināt ES finansējuma sniegto atbalstu.
Piemērojamās līdzfinansējuma likmes ietekme trijos sektoros lielā mērā atkarīga
no attiecīgo valstu ekonomikas/attīstības stāvokļa[17].
Konkrēti attiecībā uz enerģētiku Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānā (EEAP)
pierādīts, ka lielāka līdzfinansējuma likme nepieciešama, lai rosinātu
energoapgādes drošības uzlabošanas projektus[18]. Lai finansējumam būtu vislabvēlīgākā ietekme,
"Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms apvienos uz tirgu balstītus
instrumentus un ES tiešo atbalstu. Novatorisku finanšu instrumentu ievērojamais
sviras efekts (kas var sasniegt, piemēram, 1:25 projektu obligācijām) un ES
tiešā atbalsta sekmīga absorbcija (kā to jau pierādījis EEAP vai TEN-T programma)
ļaus ievērojami mazināt riskus un vienkāršos kapitāla pieejamību lielu
investīciju vajadzībām. Galvenās prioritāro tīklu vajadzības, kas
attiecas uz visu Eiropu, Komisija attiecīgi apzinājusi pārskatītajās TEN-T
pamatnostādnēs (kas jāpieņem 2011. gada septembrī), Enerģētikas
infrastruktūras dokumentu kopumā (COM(2010) 677), ko Eiropadome
apstiprināja 2011. gada 4. februārī, un Eiropas digitalizācijas
programmā (COM(2010) 245). Pielikumā pievienots to savienojumu saraksts,
kuriem ierosināts piešķirt finansējumu.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi nemainīgās 2011. gada
cenās. "Eiropas savienošanas" finanšu mehānisms, no kura || 40 miljardi euro · enerģētika || 9,1 miljards euro · transports || 21,7 miljardi euro · IKT/digitālās tehnoloģijas || 9,2 miljardi euro · summas, kas Kohēzijas fondā rezervētas transporta infrastruktūrai || 10 miljardi euro · Kopā || 50 miljardi euro Eiropas
mobilitātes koridoru un transporta galveno tīklu projektu provizorisks saraksts Horizontālās prioritātes Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Vienotā Eiropas gaisa telpa (SESAR) Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Satiksmes pārvaldības sistēmas autoceļiem, dzelzceļam un iekšējiem ūdensceļiem (ITS, ERTMS, RIS) Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Galvenā tīkla ostas un lidostas || || || Eiropas koridori Projektu plūsma TEN-T galvenā tīkla koridoros || Posmi, kas jāfinansē līdz 2020. gadam || veids || Galvenie datumi 1. Baltijas – Adrijas koridors - Helsinki – Tallinn – Riga – Kaunas – Warszawa – Katowice - Gdynia – Katowice - Katowice – Ostrava – Brno- Wien - Katowice – Žilina – Bratislava – Wien - Wien – Graz – Udine (including Koralm) – Venezia - Graz – Maribor – Ljubljana – Trieste / Koper – Venezia - Venezia – Bologna - Ravenna || || || || Tallinn - Riga - Kaunas - Warszawa || Multimodāls || priekšizpēte ir pabeigta, esošās līnijas modernizācija jāpabeidz līdz 2015. gadam, jaunas līnijas būvdarbi jāuzsāk līdz 2020. gadam Multimodāls savienojums Gdynia - Katowice || Multimodāls || notiek modernizācija ātrumam 160 km/h Katowice - Ostrava - Brno & Katowice - Žilina - Bratislava || Dzelzceļš || notiek modernizācija Dzelzceļa savienojums Bratislava - Wien lidosta - Wien || Dzelzceļš || tiek būvēts savstarpējs savienojums ar lidostu Dzelzceļa savienojums Wien - Graz - Klagenfurt (Semmering, Koralm) || Dzelzceļš || notiek sīkāka izpēte Semmering, turpinās celtniecība Koralm līdz 2024. gadam Dzelzceļa savienojums Klagenfurt - Udine (Pontebbana) || Dzelzceļš || jāizveido satiksmes pārvaldības sistēmas Dzelzceļa savienojums Graz - Maribor || Dzelzceļš || jāpabeidz pēc 2020. gada Dzelzceļa savienojums Maribor - Ljubljana - Trieste || Dzelzceļš || notiek izpēte un daļēja modernizācija Koper dzelzceļa savienojums || Dzelzceļš || notiek modernizācija Venezia – Bologna - Ravenna || Dzelzceļš || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā savstarpējā savienojuma modernizācija || || || 2. Varšavas – Berlīnes – Amsterdamas koridors - Amsterdam (Rotterdam) – Hannover – Berlin – Poznań – Warzsawa || || || || Multimodāls savienojums Warszawa - Poznań -DE robeža || Multimodāls || notiek ceļu un dzelzceļa modernizācija, notiek izpēte ātrgaitas dzelzceļa ierīkošanai Dzelzceļa savienojums PL robeža - Berlin - Hannover - Amsterdam || Dzelzceļš || notiek izpēte, jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas Amsterdam slūžas || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte || || || 3. Vidusjūras koridors - Algeciras – Madrid – Tarragona - Valencia – Tarragona - Tarragona – Barcelona – Perpignan – Lyon – Torino – Milano - Milano – Venice - Ljubljana – Budapest – UA robeža || || || || Dzelzceļa savienojums Algeciras - Madrid || Dzelzceļš || notiek izpēte, būvdarbi jāuzsāk līdz 2015. gadam, jāpabeidz līdz 2020. gadam Dzelzceļa savienojums Valencia - Taragona - Barcelona || Dzelzceļš || celtniecība 2014.-2020. gada laikposmā Barcelona - Perpignan || Dzelzceļš || notiek būvdarbi, jāpabeidz līdz 2015. gadam Perpignan – Montpellier tiešais dzelzceļa savienojums || Dzelzceļš || apvadam Nîmes – Montpellier jābūt ekspluatācijā 2017. gadā, Montpellier – Perpignan 2020. gadā Dzelzceļa savienojums Lyon - Torino || Dzelzceļš || būvdarbi jāpabeidz 2025. gadā Milano - Brescia || Dzelzceļš || notiek modernizācija Brescia - Venezia - Trieste || Dzelzceļš || būvdarbi vairākos posmos jāuzsāk līdz 2014. gadam Trieste - Divača || Dzelzceļš || notiek izpēte un daļēja modernizācija Maribor - Budapest – Záhony || Dzelzceļš || notiek būvdarbi || || || 4. Hamburgas – Rostokas – Konstantas – Burgasas – Pirejas – Lefkosijas koridors - Hamburg – Berlin - Rostock – Berlin - Berlin – Praha – Brno – Bratislava – Budapest - Arad - Arad – Bucureşti – Constanţa - Arad – Timişoara – Sofia – Burgas - Sofia – Thessaloniki – Piraeus – Lefkosia || || || || Hamburg - Berlin & Rostock – Berlin - Dresden || || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas Dresden - Praha || || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, notiek izpēte ātrgaitas dzelzceļa ierīkošanai Děčín slūžas || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte multimodāls savienojums Bratislava – Budapest (ieskaitot Budapest apli) || Multimodāls || notiek būvdarbi Multimodāls savienojums Budapest - Bucureşti – Constanţa, Arad - Timişoara - Calafat || Multimodāls || modernizācija HU gandrīz pabeigta, vēl notiek RO Multimodāls savienojums Calafat - Sofia - Burgas Sofia - Thessaloniki || Multimodāls || notiek izpēte Calafat - Sofia- Thessaloniki, notiek modernizācija Sofia - Burgas Ieguldījumi ostās & multimodāli savienojumi CY || Multimodāls || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā savstarpējā savienojuma modernizācija || || || 5. Helsinku – Valetas koridors - Helsinki – Turku – Stockholm – Malmö – København – Hamburg (ieskaitot Fehmarn) - Hamburg – Hannover – Nurnberg – München – Verona (ieskaitot Brenner bāzes tuneli) – Bologna – Roma – Napoli – Bari – Valletta || || || || Helsinki - Turku || Multimodāls || notiek būvdarbi Stockholm – Malmö (Ziemeļu trīsstūris) || Multimodāls || notiek būvdarbi tikai Fehmarn || Multimodāls || notiek izpēte, Fehmarn celtniecības darbi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam multimodāls savienojums København - Hamburg caur Fehmarn pievadceļiem || Multimodāls || pievadceļi DK jāpabeidz līdz 2020. gadam, pievadceļi Vācijā jāpabeidz 2 posmos (2020.-2027.) Dzelzceļa sastrēgumi starp Hamburg un München || Dzelzceļš || paredzēts pabeigt ap 2017. gadu München - Wörgl: piekļuve Brenner bāzes tunelim un pārrobežu posmam || Dzelzceļš || uzsākta izpēte Brenner bāzes tunelis || Dzelzceļš || galvenā tuneļa būvdarbi 2010. -2024. Brenner bāzes tuneļa pievadceļi Verona || Dzelzceļš || notiek izpēte Verona - Bologna - Roma - Napoli || Dzelzceļš || modālā savstarpējā savienojuma modernizācija Napoli - Bari - Valletta || Dzelzceļš || notiek izpēte Ieguldījumi ostās & multimodāli savienojumi MT || Multimodāls || jāizvērš satiksmes pārvaldības sistēmas, modālā savstarpējā savienojuma modernizācija || || || 6. Dženovas – Roterdamas koridors - Genova – Milano/Novara – Basel – Mannheim – Köln - Köln– Düsseldorf – Rotterdam - Köln– Liège – Bruxelles/Brussel– Zeebrugge || || || || Terzovalico - Milano/Novara - Genova || Dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi Dzelzceļa savienojums Karlsruhe - Basel || Dzelzceļš || būvdarbi jāpabeidz līdz 2020. gada beigām Dzelzceļa savienojums Frankfurt - Mannheim || Dzelzceļš || notiek izpēte Dzelzceļa savienojums Rotterdam - Oberhausen || Dzelzceļš || būvdarbi jāpabeidz līdz 2017. gadam Jūras slūžas Zeebrugge || Jūras ceļš || notiek izpēte || || || 7. Atlantijas koridors - Sines / Lisboa – Madrid - Valladolid - Lisboa - Aveiro - Oporto - Aveiro – Valladolid – Vitoria – Bordeaux – Paris || || || || Ātrgaitas dzelzceļš Sines/Lisboa - Madrid || dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi, modālā savstarpējā savienojuma modernizācija Ātrgaitas dzelzceļš Porto - Lisboa || Dzelzceļš || notiek izpēte Dzelzceļa savienojums Aveiro - ES || Dzelzceļš || notiek pārrobežu būvdarbi Dzelzceļa savienojums Bergara - San Sebastián - Bayonne || Dzelzceļš || paredzams, ka tiks pabeigt ES 2016. gadā un FR 2020. gadā Bayonne - Bordeaux || Dzelzceļš || notiek sabiedriskā apspriešana || || || 8. Dublinas – Londonas – Parīzes – Briseles koridors - Belfast – Dublin - Dublin – Holyhead - Holyhead – Birmingham – London – Lille – Brussel/Bruxelles - Lille – Paris (tostarp Canal Seine – Escaut) || || || || Dzelzceļa savienojums Dublin - Belfast || Dzelzceļš || būvdarbi notiek līdz 2018. gadam Multimodāli savienojumi Anglijā (tostarp High Speed Line 2) || multimodāls || jāpabeidz līdz 2025. gadam Kanāls Seine - Escaut || Iekšējie ūdensceļi || projekts pabeigts, uzsākts konkursa dialogs, kopumā jāpabeidz līdz 2018. gadam Ūdensceļu modernizācija Wallonia || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte || || || 9. Antverpenes – Lionas - Bāzeles koridors - Rotterdam – Antwerp – Brussel/Bruxelles – Luxembourg - Luxembourg – Dijon – Lyon - Luxembourg – Strasbourg – Basel || || || || Maas modernizācija || Iekšējie ūdensceļi || jāpabeidz līdz 2015. gadam Slūžu modernizācija Terneuzen || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte Jūras slūžas Antwerp || Jūras ceļš || notiek izpēte Eurocaprail || Dzelzceļš || notiek būvdarbi Dzelzceļa savienojumi Luxembourg Dijon Lyon (TGV Rhin - Rhône) || Dzelzceļš || notiek izpēte Kanāls Saône - Moselle || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte Strasbourg - Mulhouse - Basel || multimodāls || notiek izpēte un modernizācija || || || 10. Sēnas - Donavas koridors - Le Havre – Paris – Strasbourg – Stuttgart – München – Wien || || || || Ātrgaitas savienojums Le Havre - Paris || Dzelzceļš || notiek izpēte Dzelzceļa savienojums Paris Strasbourg 2ème phase LGV Est || Dzelzceļš || jāpabeidz līdz 2016. gadam Dzelzceļa savienojums Strasbourg - Kehl Appenweier || Dzelzceļš || jāpabeidz līdz 2016. gadam Karlsruhe - Stuttgart - München || Dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi Dzelzceļa savienojums München - Salzburg || Dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi Dzelzceļa savienojums Wels - Wien || Dzelzceļš || paredzēts pabeigt līdz 2017. gadam Danube modernizācija || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte un būvdarbi || || || Citi posmi galvenajā tīklā || || || Pārrobežu posmi || Dzelzceļa savienojums Sofia - Plovdiv - Istanbul || Dzelzceļš || notiek modernizācija Pārrobežu posmi || Dzelzceļa savienojums Sofia - Bucureşti caur Ruse || Autoceļš || notiek izpēte Pārrobežu posmi || Autoceļu un dzelzceļa savienojums Sofia - Skopje || Multimodāls || notiek izpēte Pārrobežu posmi || Autoceļu un dzelzceļa savienojums Timişoara - Belgrade || Multimodāls || notiek izpēte Pārrobežu posmi || Dzelzceļa savienojums Nürnberg - Praha || Dzelzceļš || notiek izpēte un būvdarbi Pārrobežu posmi || Autoceļu un dzelzceļa savienojums Wrocław - Dresden || Multimodāls || notiek modernizācija Pārrobežu posmi || Multimodāls savienojums Nürnberg - Linz || multimodāls || notiek būvdarbi Sastrēgumu posms || Dzelzceļa tīkls Spānijas ziemeļrietumos un Portugālē || Dzelzceļš || notiek būvdarbi Sastrēgumu posms || Dzelzceļa savienojums Frankfurt - Fulda - Erfurt - Berlin || Dzelzceļš || notiek izpēte Sastrēgumu posms || Halle - Leipzig - Nürnberg || Dzelzceļš || būvdarbi turpinās, jāpabeidz līdz 2017. gadam Sastrēgumu posms || HSL Provence - Côte d'Azur || Dzelzceļš || notiek izpēte Sastrēgumu posms || Dzelzceļš Egnathia (EL) || Dzelzceļš || notiek izpēte Sastrēgumu posms || Iekšzemes ūdensceļi Dunkerque - Lille || Iekšējie ūdensceļi || notiek izpēte Sastrēgumu posms || Paralēla ātrgaitas dzelzceļa līnija Paris- Lyon || Dzelzceļš || notiek priekšizpēte Cits galvenais tīkls || Galvenā tīkla ātrgaitas savienojumi starp Zaragoza - Pamplona - Logrono, Valladolid - La Coruña || Dzelzceļš || notiek daļēji būvdarbi Cits galvenais tīkls || Dzelzceļa savienojums Shannon - Cork - Dublin || Dzelzceļš || notiek izpēte Cits galvenais tīkls || Dzelzceļa uzlabojumi un ātrgaitas savienojums starp lielākajām PL pilsētām (tostarp Warszawa, Łódź, Wrocław, Poznań, Kraków) || Dzelzceļš || notiek izpēte Cits galvenais tīkls || Dzelzceļa savienojums uz Wilhelmshaven un Bremerhaven || Dzelzceļš || notiek izpēte Prioritāro
enerģijas koridoru provizorisks saraksts Horizontālās prioritātes Viedo tīklu ieviešana || Ieguldījumi liela mēroga projektos pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošanai, izmantojot viedo tīklu risinājumus augstsprieguma un vidēja sprieguma elektrotīkliem plašos pārrobežu reģionos ar ievērojamu elektroenerģijas ražošanu no mainīgiem energoresursiem. || || || Eiropas elektroenerģijas koridori || Mērķis, kas sasniedzams līdz 2020. gadam || Iesaistītās valstis || Galvenie īstermiņa traucējumi 1. Jūras elektrotīkli ziemeļu jūrās || Integrēts jūras tīkls ziemeļu jūrās, kas savieno plānotos 40 GW no atjaunojamu energoresursu avotiem un pārvada uz patēriņa centriem || BE, DE, DK, FR, IE, LU, NL, SE, UK (NO) || - Optimāli tīklu risinājumi, izmantojot zemūdens radiālos vai centrālo platformu savienojumus ar krastu un T-veida savienojumus ar starpsavienojumiem Ziemeļjūrā, Īrijas jūrā un Lamanša reģionā - sauszemes tīklu nostiprināšana, lai nodrošinātu elektroenerģijas plūsmas uz galvenajiem patēriņa centriem valstīs, kas atrodas pie ziemeļu jūrām - lielāka piekļuve ūdens un citām uzglabāšanas jaudām rezerves un līdzsvarošanas nolūkā || || || 2. Elektrotīklu starpsavienojumi Eiropas dienvidrietumos || Savstarpēji savienojumi Dienvidrietumu reģionā starp ES dalībvalstīm un ar Vidusjūras reģiona trešām valstīm. || ES, FR, IT, MT, PT (CH, Ziemeļāfrikas valstis) || - starpsavienojumi starp Ibērijas pussalu un Franciju - tālāki savienojumi Viduseiropas virzienā - starpsavienojumi starp Itāliju/Spāniju un Ziemeļāfrikas valstīm, ņemot vērā to atjaunojamo energoresursu potenciālu - pietiekami Maltas savienojumi ar Itāliju || || || 3. Elektrotīklu savienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos || Reģionālā elektrotīkla nostiprināšana ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu elektroenerģijas plūsmas virzienos, lai pabeigtu iekšējo tirgu un integrētu atjaunojamu energoresursu avotus ar savstarpēju savienojumu un iekšējo līniju palīdzību || AT, BG, CZ, DE, GR, HU, IT, PL, RO, SI, SK (AL, BA, FYROM, HR, ME, SP) || - iekšējo tīklu pastiprināšana Polijā, Čehijā, Rumānijā, Slovākijā, Horvātijā un Bulgārijā, kā arī Austrijā un Vācijā ziemeļu-dienvidu virzienā - jauni starpsavienojumi starp Vāciju un Poliju, Slovākiju un Ungāriju - palielināt pārvades jaudas starp Rumāniju, Bulgāriju un Grieķiju, tostarp ar Enerģētikas kopienas līguma valstīm - savienojumi starp Itāliju un Enerģētikas kopienas valstīm (jo īpaši Melnkalni, bet arī Albāniju un Horvātiju) || || || 4. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā (BEMIP) || Izbeigt triju Baltijas valstu izolāciju un palielināt to sistēmu neatkarību no Krievijas elektrotīkla. Ilgākā laika posmā tās sinhroni pievienot Eiropas kontinentālajai sistēmai, uz ko attiecas ENTSO-E || DE, DK, EE, FI, LT, LV, PL, SE (NO) || - elektrosavienojumi no trim Baltijas valstīm uz Zviedriju, Somiju un Poliju - nostiprināt attiecīgi katras Baltijas valsts iekšējo tīklu, jo īpaši Latvijā - turpmāki Latvijas un Igaunijas starpsavienojumi, lai virzītos uz sistēmas neatkarību - pastiprināt Polijas tīklu ziemeļaustrumos, kā arī papildu pārrobežu jaudu starp Poliju un Lietuvu, lai sagatavotos sinhronam savienojumam Eiropas gāzes koridori 5. Dienvidu gāzes koridors || Atvērt ceturto gāzes piegādes koridoru ES virzienā, kas var savienot Eiropu ar gāzes piegādēm no Kaspijas jūras un Tuvo Austrumu baseina (90,6 triljoni kubikmetri pierādītu rezervju). || Tieši: IT, EL, BG, RO, AT, HU Netieši: DE, CZ, PL, FR (AL, BA, FYROM, HR, ME, SP; Gruzija, Irāka, Turcija, Kaspijas jūras reģiona valstis) || - cauruļvadi, kas ļautu izveidot ES teritorijas tiešu savienojumu ar gāzes atradnēm Kaspijas jūras reģionā un Tuvajos Austrumos - Ir apsvērtas vairākas iespējas un cauruļvadu konfigurācijas, tostarp specializēts cauruļvads caur Turcijas teritoriju un zemūdens cauruļvadi Kaspijas jūras un Melnās jūras gultnē (Turkmenistāna-Azerbaidžāna un Gruzija-ES) || || || 6. Ziemeļu-dienvidu gāzes koridors Rietumeiropā || Jauni starpsavienojumi uz ziemeļu-dienvidu ass Rietumeiropā, lai labāk savstarpēji savienotu Vidusjūras reģionu ar ziemeļrietumu gāzes reģionu, tādējādi nodrošinot turpmāku dažādošanu no Itālijas un Spānijas un konkurenci visā reģionā, sniedzot piekļuvi piegādēm no Āfrikas, Norvēģijas un Krievijas, kā arī palielinot visa ES gāzes tīkla elastību || BE, CY, DE, ES, FR, IE, IT, LU, MT, NL, PT, UK (Ziemeļāfrikas valstis) || - palielināt starpsavienojumu jaudas starp Ibērijas pussalu un Franciju un novērst iekšējos sastrēgumus - palielināt starpsavienojumu jaudas Itālijas ziemeļos ar Austriju un dienvidos – ar Ziemeļāfrikas reģionu - pienācīgi sašķidrinātās dabasgāzes/ saspiestās dabasgāzes/ cauruļvadu risinājumi Kiprā un Maltā - attīstīt infrastruktūras, lai palielinātu jaudas UK un IRL (piemēram, uzglabāšana/ sasšķidrinātā dabasgāze) || || || 7. Ziemeļu-dienvidu gāzes savienojumi Austrumeiropas vidienē un dienvidos || Gāzes savienojumi starp Baltijas jūras reģionu un Adrijas un Egejas jūrām un tālāk līdz Melnajai jūrai, lai palielinātu piegādes drošību un piegādes avotu dažādošanu reģionā. Otrajā posmā šis integrācijas process būs jāizvērš arī Enerģētikas kopienas līguma dalībvalstīs ar pietiekamas starpsavienojumu jaudas palīdzību. || BG, HU, CZ, PL, RO, SK, AT, GR, SI (HR, Enerģētikas kopienas valstis) || - ziemeļu-dienvidu savienojumi valstīs un to starpā, jo īpaši modernizācija vai jauni cauruļvadi Polijā, Bulgārijā un Rumānijā, starpsavienojumi starp Poliju un Slovākiju, kā arī Slovākiju un Ungāriju - palielināt pārrobežu jaudu vai atļaut divvirzienu plūsmas starp Poliju un Čehiju, Poliju un Vāciju, kā arī Rumāniju un Ungāriju - jauna infrastruktūra gāzes importam no jauniem avotiem un to savienošana ar reģionālo gāzes tīklu ziemeļos un dienvidos ar jaunu cauruļvadu un sašķidrinātās dabasgāzes termināļu palīdzību Polijā, Horvātijā un Rumānijā, kas apkalpotu plašāku reģionu || || || 8. Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojuma plāns gāzes jomā (BEMIP) || Izbeigt triju Baltijas valstu un Somijas izolāciju, pieliekot punktu atkarībai no viena piegādātāja, kā arī pastiprināt piegādes drošību visā Baltijas jūras reģionā, palielinot piegāžu dažādošanu no Norvēģijas || DK, EE, FI, LT, LV, PL, SE, DE (NO) || - starpsavienojumi, kas savieno Somiju un Igauniju, Poliju un Lietuvu, kā arī reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Baltijas reģiona austrumos - iekšējās sistēmas modernizācija, lai panāktu pietiekamu jaudu, kas pieļautu brīvu gāzes plūsmu visos virzienos - Baltijas reģiona rietumos attīstīt starpsavienojumu iespējas starp Norvēģijas un Dānijas sistēmām, starpsavienojumu starp Poliju un Dāniju, kā arī palielināt divvirzienu jaudas starp Vāciju un Dāniju Platjoslas
mērķa teritoriju un Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūru koridoru
provizorisks saraksts Horizontālās prioritātes Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Eiropas platjoslas infrastruktūras kartēšanas gaitā tiks attīstīta attiecīgo teritoriju nepārtraukta sīka fiziska apsekošana un dokumentēšana, piekļuves tiesību analīze, esošā aprīkojuma modernizācijas potenciāla izvērtēšana u.c. Novatoriska pārvaldība & pakalpojumi || Tehniskās palīdzības pasākumi, tostarp projektu un ieguldījumu plānošana un priekšizpēte ieguldījumu pasākumu un finanšu instrumentu atbalstam. || || || Platjoslas mērķa teritorijas Projektu plūsma attiecībā uz prioritārajām platjoslas mērķa teritorijām || Mērķa teritoriju, ko paredzēts finansēt līdz 2020. gadam, apraksts || Nozīme/Galvenie datumi 1. Ģeogrāfiski dažādota platjoslas projekta izstrāde, kas sniegtu ieguldījumu Eiropas digitalizācijas programmā izklāstīto mērķu sasniegšanā || Ģeogrāfiski dažādots platjoslas projektu portfelis, kas atbilst platjoslas mērķa teritorijām, kas galvenokārt noteiktas kā piepilsētas teritorijas, par kurām portfelī iekļautiem uzņēmumiem tiks nodrošināta piekļuve šim mērķim paredzētiem finanšu instrumentiem, kuru vajadzībām piešķirts finanšu ieguldījums 1 miljarda euro apmērā no ES budžeta. Paredzams, ka šis finanšu ieguldījums palīdzēs piesaistīt citus resursus no publiskā vai privātā sektora, kas varētu kopā veidot ieguldījumus 6-15 miljardu euro apmērā platjoslas jomā atkarībā no pamatā esošo ieguldījumu finanšu vajadzībām un riska profila. Paredzams, ka platjoslas mērķa teritoriju projektu pirmajā posmā esoši telekomunikāciju uzņēmumi (uzņēmumi vai operatori) ieguldīs teritorijās, kurās ir jūtams spiediens no kabeļtelevīzijas sabiedrībām. Sagaidāms, ka pārējie komunālo pakalpojumu (ūdensapgādes, kanalizācijas, elektroapgādes) uzņēmumi veiks ieguldījumus pasīvajos platjoslas tīklos vieni paši vai partnerībā ar operatoriem. Vairāki operatori (kas bieži darbojas fiksēto vai mobilo sakaru tirgos) var apvienoties, lai attīstītu jaunas paaudzes infrastruktūras. Partnerības pēc būtības rada lielāku risku nekā atsevišķi aizņēmēji. || Ar lielākiem platjoslas ātrumiem tiek saistīti ievērojami ekonomiskie un sociālie ieguvumi. Tieša ietekme uz nodarbinātību tiek saistīta ar ātrdarbīgas platjoslas izveidi un ieviešanu. Tieša ietekme vidējā laika posmā būs saistīta ar izmaksu efektivitātes uzlabošanos uz IKT balstītiem pakalpojumiem (piemēram, viedie tīkli, e-valdība, ieguvumi patērētājiem saistībā ar veselības pakalpojumu sniegšanu). ESAO pētījumā ir atklājies, ka platjoslas pakalpojumu izplatības rādītāji, kas ir augstāki par 5 procentu punktiem, nozīmē darbaspēka produktivitātes pieauguma rādītāju, kas ir augstāks par 0,07 procentu punktiem. Ilgākā laika posmā tas veidos ilgtspējīgu ietekmi uz IKP. || || || Eiropas digitālo infrastruktūru koridori Projektu plūsma attiecībā uz prioritārajām infrastruktūrām || Pakalpojumu infrastruktūru, ko paredzēts finansēt līdz 2020. gadam, apraksts || Nozīme/Galvenie datumi 1. Piekļuves nodrošināšana Eiropas kultūras mantojuma digitālajiem resursiem (Europeana) || Pakalpojumu infrastruktūra, lai izzinātu Eiropas muzeju, bibliotēku, arhīvu un audiovizuālo kolekciju digitālos resursus. Šās infrastruktūras mērķis ir nodrošināt viegli lietojamu vienotu piekļuvi Eiropas kultūras saturam tiešsaistē, un tā padarīs Eiropas kultūras resursus par paliekošu vērtību digitālajai ekonomikai, kas apvienojumā ar noteiktiem mērķiem paredzētu tiesību infrastruktūru kalpos kā mezgls radošajām nozarēm un kultūras materiāla novatoriskam pielietojumam. Tās pamatā ir Europeana, un tā ietver iepriekš neizmantotas kolekcijas visās dalībvalstīs. || Europeana sekmē piekļuvi zināšanām, kultūras daudzveidībai un radošajam saturam, un tās mērķis ir veicināt kultūras darbu digitalizāciju un izplatību Eiropā. Par Europeana nostiprināšanu tika nolemts Padomes 2010. gada maija secinājumos. Kultūras un radošā joma ir viena no Eiropas dinamiskākajām nozarēm un veido 3,3 % no ES IKP un 3 % nodarbinātības. Eiropas spēcīgais kultūras mantojums nodrošina stingru pamatu satura nozarei. Visiem publiskās jomas meistardarbiem ir jābūt pieejamiem 2016. gadā. Satura tālāka paplašināšana turpinās no 2016. gada. || || || 2. Savstarpēji izmantojama droša elektroniskā identifikācija un autentiskuma noteikšana visā Eiropā || Pakalpojumu infrastruktūra elektroniskās identifikācijas (eID) pārrobežu izmantošanai, tostarp autentiskuma noteikšanai visā Eiropā, kas dod pilsoņiem un uzņēmumiem piekļuves iespējas digitālajiem pakalpojumiem jebkurā dalībvalstī, kur viņi dzīvo vai uz kuru ceļo. Elektroniskās identitātes un autentiskuma noteikšanas pakalpojumi attiecas uz visām dalībvalstīm, kuras piedalās šajā pakalpojumu infrastruktūrā, un ir integrēti papildu augstāka līmeņa pakalpojumos (elektroniskais iepirkums, uzņēmumu mobilitāte, tiesu informācijas elektroniska apmaiņa). || Vairākas citas pakalpojumu infrastruktūras būtu atkarīgas no pārrobežu eID pakalpojumu infrastruktūras pielietošanas, piemēram, Pakalpojumu direktīvas vienas pieturas aģentūra, sodāmības informācijas vai pacientu veselības informācijas apmaiņa u.c. Pasākumi pakalpojumu koncepcijas pierādīšanai darbībā ierobežotā vidē ir jāveic līdz 2014. gadam. Pilna mēroga darbībām jānotiek no 2014. gada. || || || 3. Savstarpēji izmantojami pārrobežu elektroniskā iepirkuma pakalpojumi || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir dot iespēju jebkuram uzņēmumam ES atsaukties uz publisko iepirkumu Eiropā no jebkuras dalībvalsts un nodrošina elektroniskā iepirkuma darbības pirms un pēc līguma piešķiršanas. Ietver visas dalībvalstis un integrē tādas darbības kā virtuālo uzņēmumu dokumentāciju, e-katalogus, e-pasūtījumus un e-rēķinus. || Elektroniskais publiskais iepirkums paplašina tirgu uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm un stiprina piedāvājumu konkurenci, kas potenciāli varētu radīt ietaupījumus 1 % vai 2 % apmērā no kopējā publiskā iepirkuma (EUR 2000 miljardi), pielietojot efektīvākas un konkurētspējīgākas iepirkuma metodes. No 2014. gada pakalpojumu infrastruktūra aptvertu visas dalībvalstis, pamatojoties uz balto grāmatu par to, kā savstarpēji savienot elektroniskā iepirkuma kapacitāti visā vienotajā tirgū. || || || 4. Elektroniskās procedūras uzņēmējdarbības uzsākšanai citā Eiropas valstī (Pakalpojumu direktīvas kontekstā) || Pakalpojumu infrastruktūra, kas paredzēta pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas piedāvāt profesionālus pakalpojumus ārpus savas mītnes zemes. Tās mērķis ir nodrošināt nevainojamas pārrobežu elektroniskās procedūras uzņēmējdarbības uzsākšanai citā Eiropas valstī, lai nokārtotu visas vajadzīgās administratīvās procedūras elektroniski pāri robežām ar vienotu kontaktpunktu palīdzību Pakalpojumu direktīvas kontekstā. || Savstarpēji izmantojama pakalpojumu infrastruktūra, kas pamatojas Pakalpojumu direktīvā. Pasākumi, lai atceltu administratīvos šķēršļus, ar kuriem, piedāvājot pakalpojumus ārvalstīs, saskaras Eiropas uzņēmumi, tiek veikti līdz 2014. gadam ierobežotā vidē. Pilna mēroga darbībām jānotiek no 2014. gada, izvēršot tās visās dalībvalstīs. || || || 5. Savstarpēji izmantojams elektroniskais atbalsts veselības aprūpei visās valstīs ārpus ES || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir savienot veselības aprūpes iestādes un pārvarēt valodas, administratīvos un tehniskos šķēršļus e-veselības risinājumiem. Pakalpojumi ietvertu pacientu pārskatu un elektronisko recepšu apmaiņu visā Eiropā un nodrošinātu atbalstu telemedicīnas pakalpojumu pārrobežu izmantošanai. || Infrastruktūra atbalstīs īstenošanas mehānismu, kas minēts 14. pantā direktīvā par pacienta tiesībām uz pārrobežu veselības aprūpi ar e-veselības starpniecību, pieņemot kopīgus noteikumu kopumus par pacienta veselības karšu semantiku un procedūrām. Pasākumi pakalpojuma ieviešana darbībā ierobežotā vidē ir jāveic līdz 2015. gadam. Pilna mēroga darbībām jānotiek no 2015. gada. || || || 6. Data.eu || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir vienotā piekļuves punktā sakopot datu kopumus, kurus rada publiskā sektora struktūras dalībvalstīs valsts, reģionālā vai vietējā mērogā, un ES iestādes, datu izmantošanai un atkārtotai izmantošanai lietotnēs. Data.eu portāls nodrošina meklēšanu/piekļuvi datu kopumiem jebkurā valodā, ko izmanto publiskās struktūras dalībvalstīs, vaicājumiem un vizualizēšanai. Tas ikvienam nodrošina brīvi pieejamus rīkus infrastruktūras izmantošanai (datu meklēšana, statistikas apkopošana, datu lejupielāde) jaunu uzņēmumu attīstīšanai. || Publiskā sektora informācija (PSI) ir ne vien primārs datu avots, bet arī svarīgs līdzeklis novatorisku pakalpojumu radīšanai (pakalpojumi, kuru pamatā ir atrašanās vieta, finanšu pakalpojumi, tirgdarbība, vides uzraudzība). Tiek lēsts, ka 2009. gadā ģeogrāfiskās informācijas pasaules tirgus kā PSI nozares vērtība bija USD 5,3 miljardi. Notiek portāla paraugprojekts ierobežotā vidē. Eiropas brīvi pieejamu datu infrastruktūras pakāpeniska pielietošana visās publiskās pārvaldes iestādēs Eiropas Savienībā no 2014. gada. || || || 7. Drošāks internets bērniem || Pakalpojumu infrastruktūra, lai labāk pasargātu jaunākus lietotājus tiešsaistē. Tā piedāvās ES platformu resursu, informācijas sistēmu un programmatūras rīku kopīgai izmantošanai. Savienoti Drošāka interneta centri nodrošinās izglītojošu saturu, tiešsaistes drošības informāciju, sabiedrības informēšanas rīkus un integrējošas tehnoloģijas piekļuvei vecāku kontroles rīkiem, minimālā vecuma pārbaudei, saskaņošanai ar nozares prakses kodiem (piemēram, spēles tiešsaistē), novatoriska satura radīšanas rīkiem un savstarpēji izmantojamiem "baltajiem sarakstiem", lai uzlabotu drošas interneta vides attīstību jaunākiem bērniem un veicinātu piekļuvi vecumam piemērotam un kvalitatīvam saturam. || Šī infrastruktūra palīdz sasniegt Komisijas mērķus attiecībā uz bērnu aizsargāšanu tiešsaistē saskaņā ar Eiropas digitalizācijas programmu. Platformas un rīku ieviešana un izmantošana dažādiem pakalpojumiem no 2014. gada. Integrācija un paplašināšana no 2018. gada. || || || 8. Daudzvalodu pakalpojumi || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir nodrošināt e-uzņēmumiem (e-komercijas piedāvātājiem) netraucētu piekļuvi vairākkārt izmantojamiem daudzvalodīgiem elementiem, kas vērsti uz tulkošanu tiešsaistē, interaktīviem uz runu pamatotiem pakalpojumiem un daudzvalodīga satura meklēšanu. Infrastruktūra satur un nodrošina piekļuvi datu resursiem ES valodām ar pievienoto vērtību (piemēram, tulkotie materiāli, daudzvalodu krājumi, vārdu krājumi un terminoloģijas datu bankas), saistītiem metadatiem, rīkiem un standartiem, kā arī ļauj apkopot, kopīgi lietot un tirgot valodas resursus (gan datus, gan rīkus) ar izcelsmi gan publiskajā, gan privātajā sektorā. || Valodas barjeru pārvarēšana palīdz izveidot vienmērīgu un efektīvu pārrobežu digitālo vienoto tirgu. Saskaņā ar 2009. gada pētījumu tiek lēsts, ka ES valodu nozares vērtība 2008. gadā bija EUR 8,4 miljardi, ietverot rakstisko un mutisko tulkošanu, programmatūru tulkošanu, valodas tehnoloģijas rīku izstrādi, konsultācijas un mācības, un tiek lēsts, ka šīs nozares gada pieauguma rādītājs tuvākajos gados būs vismaz 10 %. Infrastruktūras veidošana tiks uzsākta, savienojot un paplašinot esošās iniciatīvas (piemēram, TAUS, ELRA, LCD, tādi ES tīkli kā META-NET), un tā tiek izvērsta tālāk no 2016. gada. || || || 9. Publiskais Eiropas pamattīkls (“pusceļš”) || Pakalpojumu infrastruktūra, kuras mērķis ir sasaistīt galvenos publiskā sektora pakalpojumus ar visas Eiropas mēroga ātrgaitas pamattīklam, uz kura varētu nodrošināt citus augsta līmeņa pakalpojumus un uz kura varētu veidot pamatu Eiropas mēroga publiskajiem pakalpojumiem. Tādējādi tiks apkopots pieprasījums, ka rezultātā samazināsies izmaksas un ātrāk tiks sasniegta kritiskā masa pakalpojumu nodrošināšanā. || Primārās iesaistītās personas ir publiskā sektora iestādes, kas pārvalda pakalpojumu, kurš gūtu labumu no ātrgaitas tīkla (piemēram, veselības aprūpes pakalpojumi, publisko datu krātuves, statistikas biroji, vides uzraudzības aģentūras, civilā aizsardzība, kultūras iestādes). No 2014. gada šādu Eiropas mēroga pakalpojumu varētu izmantot ar pietiekamu blīvumu 2-4 gadus. Otrajā posmā notiktu konkrētu trūkumu novēršana ģeogrāfiskās un/vai tematiskās jomās. Sākuma punkts šai Eiropas pakalpojumu infrastruktūrai ir sTesta. Inovatīvi
finanšu instrumenti
1.
Politikas mērķi
Inovatīvu finanšu instrumentu izmantošana piedāvā alternatīvu tradicionālajai subsīdiju
finansēšanai, kas saistīta ar ES budžetu, un var nodrošināt svarīgu jaunu
finansējuma plūsmu stratēģiskiem ieguldījumiem. Inovatīvo finanšu instrumentu
svarīga priekšrocība ir tā, ka šie instrumenti var radīt vairākkārtīgu ietekmi
uz ES budžetu, atvieglojot un piesaistot citu publisko un privāto finansējumu
ES nozīmes projektiem. Projektiem, kuriem piemīt komerciāls
potenciāls, ES līdzekļus var izmantot partnerībā ar privāto sektoru un banku
nozari, īpaši ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) starpniecību, lai palīdzētu
pārvarēt tirgus nepilnības projektu un tādu pasākumu finansēšanā, kuri ir ES un
tās iedzīvotāju stratēģiskās interesēs. Šos instrumentus ir iespējams plašāk izmantot
plaša politikas virzienu spektra atbalstam. Vairāk nekā desmit gadus ES budžetā
tika izmantoti tādi finanšu instrumenti kā garantijas un kapitāla ieguldījumi
MVU. Sadarbībā ar EIB pašreizējā finanšu shēmā tika ieviesta jauna finanšu
instrumentu paaudze, piemēram, Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RSFF)
saskaņā ar Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu vai aizdevumu
garantiju mehānisms TENT-T projektiem (LGTT). Lai nodrošinātu
kapitāla ieguldījumus jaunattīstības valstīs, pasākumiem ārpus ES tika
izveidots Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds.
Struktūrfondu jomā izveidoti finanšu instrumenti, lai atbalstītu uzņēmumus,
pilsētu attīstību un energoefektivitāti, izmantojot apgrozības fondus. Šie instrumenti bija sekmīgi, bet tie tika
izstrādāti eksperimentālā veidā. Tāpēc turpmākās finanšu shēmas ietvaros
Komisija ierosina ieviest racionalizētāku un standartizētāku pieeju inovatīvu
finanšu instrumentu izmantošanai, ar kuru palīdzēs nodrošināt, ka ES līdzekļi
tiek iespējami efektīvi izmantoti ES politikas virzienu atbalstam.
2.
Instrumenti
Tiek ierosināts racionalizēt pašreizējos finanšu
instrumentus, lai nodrošinātu vienotus noteikumus kapitāla un parāda
instrumentiem sniegtu vienotu skatījumu par finanšu instrumentu izmantošanu ES
un valstu/reģionālā līmenī. Tās racionalizēs attiecības ar finansēšanas
partneriem, īpaši ar EIB un starptautiskajām finanšu institūcijām. Tās
nodrošinās pārredzamību attiecībā pret tirgiem saistībā ar to, kā ES sniedz
atbalstu ar kapitāla un parāda instrumentiem, padarot pamanāmāku ES intervenci. Komisija ierosina jauna veida instrumentu,
proti, ES projektu obligāciju iniciatīvu, kuru izmantos, lai nodrošinātu
līdzekļu ieguldīšanu infrastruktūras projektos, kuri kalpo svarīgām ES
stratēģiskajām interesēm. Ieguldījumu no ES budžeta izmantos projektu
atbalstam, palielinot to kredītreitingu un tādējādi piesaistot EIB, citu
finanšu iestāžu un privātā kapitāla tirgus ieguldītāju finansējumu. Finanšu
instrumenti neietver lielāku risku kā subsīdijas, jo ES budžeta risks vienmēr
ir stingri ierobežots līdz budžeta ieguldījuma apjomam. ES budžetā deficīts nav
pieļaujams. Ārējās politikas jomā tiek izstrādāta īpaša ES
platforma ārējai sadarbībai un attīstībai, kurā apvienotas Komisijas,
dalībvalstu un to Eiropas divpusējo un daudzpusējo finanšu iestāžu (īpaši EIB)
attiecīgās stiprās puses, kuras darbojas ārējās sadarbības un attīstības jomā.
Platforma veicinās ES darbības saskaņotību, iedarbīgumu, efektivitāti un
pamanāmību ārējā finansējuma jomā, vienlaikus ņemot vērā ES ārējo partneru
raksturīgās īpatnības.
3.
Īstenošana
Finanšu instrumenti būs ES budžeta intervences
sastāvdaļa dažādās politikas jomās, īpaši tajās, kur īsteno šādus mērķus. (1)
Sekmēt privātā sektora spēju nodrošināt izaugsmi, darbavietu radīšanu un/vai inovāciju: atbalsts
jaunizveidotiem uzņēmumiem, MVU, uzņēmumiem ar vidēju kapitālu, zināšanu
nodošanai, ieguldījumiem intelektuālajā īpašumā. (2)
Veidot infrastruktūras, izmantojot publiskās
un privātās partnerības shēmas, lai palielinātu ES konkurētspēju un ilgtspējību
transporta, enerģētikas un IKT nozarē. (3)
Atbalstīt mehānismus, kuros izmanto privātos
ieguldījumus, lai nodrošinātu sabiedriskos labumus, piemēram, klimata un vides
aizsardzību, citās jomās. Veidojot šos instrumentus, vadīsies pēc šādiem
principiem. ·
Elastīgs pārvaldības režīms — parāda un kapitāla platformām būs izveidotas elastīgas
pārvaldības struktūras, lai nodrošinātu efektīvu ES pārraudzību pār finanšu
darbībām un ieguldījumiem, kā arī politikas mērķu sasniegšanu. ·
Finansēšana no dažādam budžeta pozīcijām — budžetā netiks paredzēta īpaša summa minēto instrumentu
finansēšanai; tā vietā finanšu instrumentus finansēs no konkrētu politikas jomu
budžeta pozīcijām apvienojumā ar atbilstošajiem kapitāla vai parāda
instrumentiem. ·
Instrumenti, kas izveidoti saskaņā ar Finanšu
regulu — abu platformu galvenie principi tiks iestrādāti Finanšu
regulā, kuru pašlaik pārskata Padome un Eiropas Parlaments. Tas ievērojami
veicinās racionalizāciju un standartizāciju. ·
Vienotu kapitāla un parāda noteikumu izmantošana
būs obligāta iekšējā politikā, un tā būs horizontāli piemērojama
instrumentiem visās šajās politikas jomās. Pašreizējie inovatīvie finanšu
instrumenti tiks saskaņoti ar šiem vienotajiem noteikumiem. Kohēzijas
politikas gadījumā tiks ievērots dalītās pārvaldības princips ar
dalībvalstīm, tāpēc ES modeļus piedāvās kā fakultatīvus paraugprakses modeļus
apvienojumā ar spēcīgiem stimuliem dalībvalstīm īstenot ES līmeņa pieeju. Ārējās
politikas jomā lielāko daļu ES subsīdiju (attiecīgā gadījumā izmantojot
reģionālo ieguldījumu mehānismus) apvienos ar aizdevumiem vai izmantos kapitāla
vai riska dalīšanas instrumentos. Tas palīdzēs piesaistīt papildu finansējumu,
tostarp no privātā sektora, ES prioritāšu atbalstam un mūsu partnervalstu
ieguldījumu vajadzību apmierināšanai. To atvieglos ierosināto Finanšu regulas
jauno noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz finanšu instrumentiem un vienotu
principu noteikšana minētajiem instrumentiem tādā mērā, kā tas ir saskaņā ar
vides un ārējo politiku. ·
Finanšu iestāžu veiktā pārvaldība. Finanšu instrumentu pārvaldība un īstenošana kopumā tiks deleģēta EIB
grupai, citām starptautiskajām finanšu iestādēm vai publiskajām finanšu
iestādēm, kurās akcionārs ir vismaz viena dalībvalsts. Pārvaldību arī var
nodrošināt, izmantojot ieguldījumu mehānisma struktūru, ko izveido saskaņā ar
valstu tiesību aktiem un kurā apvieno resursus no dažādiem publiskā un privātā
sektora avotiem. Būtu iespējama arī tālāka deleģēšana privātiem finanšu jomas
dalībniekiem. Tieslietas
1.
Politikas mērķi
ES tieslietu, pamattiesību, pilsonības un
vienlīdzības politika ir balstīta uz tādām ES pamatvērtībām un principiem kā brīvība,
iecietība, diskriminācijas aizliegums un tiesiskums. Šī politika atbalsta
tiesiskuma, tiesību un taisnīguma Eiropas mēroga telpas izveidi visu ES
iedzīvotāju labā. Mūsdienu Eiropā miljoniem iedzīvotāju gan
privātajā dzīvē, gan darbā, studijās vai kā patērētāji ir iesaistīti pasākumos,
kuri veido tiltus pāri robežām. Komisija cenšas rast praktiskus risinājumus gan
iedzīvotāju, gan uzņēmumu pārrobežu problēmām — lai iedzīvotāji varētu
justies ērti, dzīvojot, ceļojot vai strādājot citā dalībvalstī, un būt
pārliecināti, ka viņu tiesības tiek aizsargātas neatkarīgi no tā, kurā vietā ES
viņi atrodas, un lai uzņēmumi varētu pilnībā izmantot iespējas, ko nodrošina
vienotais tirgus. Galvenais rīks ES tiesiskuma telpas izveidei
ir tiesību akti, un Komisija ir izstrādājusi vērienīgu programmu ES mēroga
standartu noteikšanai, lai iedzīvotāji varētu paļauties uz tādu pašu tiesiskuma
pamatlīmeni (piemēram, ja tie kļūst par nozieguma upuri) un jebkur Eiropā
saņemt nediskriminējošu attieksmi. Lisabonas līgums piedāvā jaunas iespējas
tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietas un civillietās un uzdod ES atvieglot
tiesu iestāžu pieejamību visā ES. Tajā arī paredzēts visās ES politikas jomās
un pasākumos integrēt dzimumu līdztiesību un nediskriminējas aizliegumu rases
vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai
dzimumorientācijas dēļ. Lai šīs tiesības un tiesību akti darbotos
praksē, tie ir pareizi jāīsteno, un cilvēkiem — gan iedzīvotājiem, gan
tiesnešiem — tie ir jāsaprot un jāzina, kā tos izmantot. Tādēļ Komisija
īsteno virkni īpašu finanšu programmu, lai atbalstītu savus tiesību aktus un
politikas virzienus, pievēršot uzmanību pārrobežu jautājumiem, kurus var
pienācīgi atrisināt vienīgi ar saskaņotu ES līmeņa rīcību.
2.
Instrumenti
Komisija ierosina
racionalizēt šīs jomas programmas Tiesiskuma programmā un Tiesību un pilsonības
programmā. Šī pieeja ļaus vienkāršot finansēšanas nosacījumus un nodrošinās
lielāku saskaņotību un konsekvenci starp visiem finansējamiem pasākumiem.
Integrētajās programmās tiks pievērsta uzmanība virknei tematisku prioritāšu,
un ar to starpniecību finansēs pasākumus, kuri nodrošina skaidru ES līmeņa
pievienoto vērtību, piemēram, šādus: ·
mācības juridisko profesiju pārstāvjiem (piemēram, tiesnešiem un prokuroriem), lai nodrošinātu viņiem rīkus ES
tiesību un tiesiskuma īstenošanai praksē un radītu savstarpēju uzticēšanos, kas
ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas pamats; ·
kontaktu nostiprināšana,
proti, ES mēroga organizāciju izveide, kuras palīdzētu sagatavot turpmākās
iniciatīvas šajā jomā, kā arī sekmētu to saskaņotu īstenošanu visā Eiropā; ·
pārrobežu sadarbība tiesību aktu piemērošanas
jomā, piemēram, izveidojot sistēmu brīdināšanai par
bērnu pazušanu, koordinējot operatīvo sadarbību un pārrobežu sadarbību
narkotiku apkarošanā; un ·
informācija un sabiedrības informētības
palielināšana, tostarp atbalsts valstu un Eiropas
mēroga kampaņām, lai informētu cilvēkus par viņu tiesībām, kā to garantē ES
tiesību akti, un par to, kā šīs tiesības piemērot praksē. Tur, kur tas iespējams,
programmās potenciāli varēs piedalīties arī kandidātvalstis un, iespējams,
citas trešās valstis.
3.
Īstenošana
Samazinot finansēšanas programmu skaitu un
pievēršoties prioritāšu finansēšanai, vienu un to pašu noteikumu kopumu varēs
piemērot visās jomās, un būs iespējams racionalizēt procedūras. Tas ļaus uzlabot efektivitāti gan attiecībā uz
Komisiju, gan ES finansējuma saņēmējiem. Samazinot juridiskā pamata apjomu un
budžeta pozīciju skaitu, būs iespējama lielāka elastība, kas ļaus pievērst
vairāk uzmanības ES politikas prioritātēm un uzlabot budžeta izpildi. Komisija ierosina turpināt finansēt tiesiskuma
un pamattiesību jomas pašreizējās aģentūras, jo tās visas nodrošina ievērojamu
pievienoto vērtību politikas virzienu attīstībai un īstenošanai šajā jomā. Šīs
aģentūras ir EUROJUST, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eiropas
Savienības Pamattiesību aģentūra.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi norādīti nemainīgās
2011. gada cenās Kopā ierosinātais budžets 2014.-2020. gadam, no kura Tiesiskuma programma Pamattiesību un pilsonības programma || 802 miljoni euro 416 miljoni euro 387 miljoni euro Jūrlietu un
zivsaimniecības un politika
1.
Politikas mērķi
Veselīga jūras vide ir svarīgs bioloģiskās
daudzveidības avots, kurš nodrošina plašu klāstu saimniecisko, sociālo un vides
priekšrocību. Tas ir arī uzturvielām bagātu un nekaitīgu jūras velšu avots, ko
mēs, eiropieši, tik labprāt lietojam uzturā Piekrastes apkaimes, kur nozīmīga
loma ir zvejai, to dzīvesveida, kultūras, tradīciju un laika gaitā uzkrāto
zināšanu dēļ ir atkarīgas no darbavietām, kuras saistītas ar zvejniecību —
zvejas flotē, akvakultūrā, pārtikas pārstrādes nozarē vai zvejas ostās.
Zivsaimniecību un piekrastes zonas arī ļoti ietekmē klimata pārmaiņas, tostarp
plūdi, krasta erozija un jūras līmeņa celšanās. ES ir apņēmusies panākt ilgtspējīgu, uz
ekosistēmām balstītu zivsaimniecības pārvaldību. Pēc visaptverošas
pārskatīšanas Komisija drīz ierosinās kopējās zivsaimniecības politikas (KZP)
kardinālu reformu, kuras rezultātā tiks būtiski mainīts veids, kā tiek
pārvaldīta zivsaimniecība, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu
izmantošanu un Eiropas zivsaimniecības nākotni. Reformu papildinās finansējuma
būtiska novirzīšana Kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) un Integrētajai
jūrniecības politikai (IJP), kura ietvers: ·
neefektīvu flotes subsīdiju pārdalīšanu saskaņā ar
stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, tostarp stimulus zivsaimniecības
nozares reformai, lai veiktu inovācijas un nodrošinātu ilgtspējīgu zveju; ·
novatorisma plaisas pārvarēšanu starp
zivsaimniecību un citām tautsaimniecības nozarēm, lai ES zvejas flotes kļūtu
dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas un lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību
kopienās, kuras atkarīgas no zivsaimniecības; ·
pārejas sekmēšanu uz zivsaimniecību ar zemu
ietekmi — brāķēto lomu izskaušanu un nelielu ietekmi uz jūras
ekosistēmām;. ·
jūras ekosistēmu un ekosistēmu, kuras atkarīgas no
akvakultūras, ilgtspējīgas pārvaldības veicināšanu; ·
palielinātu atbalstu kolektīvai rīcībai, tostarp tirdzniecībai
un ražošanai, nostiprinot ražotāju organizāciju lomu; ·
stingrāku orientāciju uz to piekrastes un iekšējo
ūdeņu tuvumā esošo kopienu dzīvotspēju, kuras ir atkarīgas no zvejas, tostarp
pievienojot vērtību pasākumiem, kuri saistīti ar zivsaimniecību, un
diversificējot to uz citām jūrniecības ekonomikas nozarēm; ·
konkurētspējīgu un ilgtspējīgu akvakultūru, kura
nodrošina ES patērētājiem veselīgus un barības vielām bagātus produktus; ·
pastiprinātu kontroli un datu vākšanu, tādējādi
nodrošinot tiesību aktu labāku ievērošanu un pilnvērtīgu politiku, kas balstīta
uz zināšanām; ·
integrētu jūrniecības politiku, kura orientēta uz
ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanu jūrniecības nozarēs un reģionos.
2.
Instrumenti
Pārveidotās jūrlietu un zivsaimniecības
politikas uzmanības centrā būs jauns Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
(EJZF), kas balstīts uz 4 pīlāriem. ·
Vieda, videi nekaitīga zivsaimniecība (dalīta pārvaldība), lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgu zvejniecību,
kura ir selektīvāka, rada mazāk brāķēto lomu, nodara mazāku kaitējumu jūras
ekosistēmām, tādējādi sekmējot jūras ekosistēmu ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī
lai sniegtu atbalstu, kas orientēts uz inovāciju un pievienoto vērtību, padarot
zivsaimniecības nozari ekonomiski dzīvotspējīgāku un noturīgāku pret ārējiem
apdraudējumiem un trešo valstu radīto konkurenci. ·
Vieda, videi nekaitīga akvakultūra (dalīta pārvaldība), lai radītu ekonomiski dzīvotspējīgu,
konkurētspējīgu un videi nekaitīgu akvakultūru, kura spēj stāties pretī
starptautiskai konkurencei un nodrošināt ES patērētājiem produktus ar augstu
uzturvērtību. ·
Ilgtspējīga un iekļaujoša teritoriālā attīstība (dalīta pārvaldība), lai, piešķirot lielāku vērtību zvejai un ar to
saistītām darbībām un diversificējot to uz citām jūrniecības ekonomikas
nozarēm, pavērstu pretējā virzienā daudzu tādu piekrastes un iekšējo ūdeņu
tuvumā esošo kopienu panīkumu, kuras atkarīgas no zvejas. ·
Integrēta jūrniecības politika (tieša centralizētā pārvaldība), lai atbalstītu tās transversālās
prioritātes, kurām piemīt reāls potenciāls radīt ietaupījumus un nodrošināt
izaugsmi, bet ko dalībvalstis neīsteno pašas, piemēram, zināšanas par jūru,
teritoriālā plānošana, piekrastes zonu integrēta pārvaldība un integrēta
kuģošanas pārraudzība un pielāgošanās klimata pārmaiņu radītajai negatīvajai
ietekmei piekrastes zonās. Papildus šiem četriem pīlāriem EJZF ietvers
papildu pasākumus tādās jomās kā datu vākšana un zinātniskās konsultācijas,
kontrole, pārvaldība, zivsaimniecības tirgi (tostarp nomaļos reģionos),
brīvprātīgās iemaksas zivsaimniecības pārvaldības reģionālajām organizācijām
(ZPRO) un tehniskā palīdzība. Tās pamatā būs pasākumi, kuri saistīti ar
zivsaimniecības un jūrlietu politiku, kurus atbalstīs saskaņā ar pētniecības un
inovācijas kopējo stratēģisko pamatu. Šo politiku papildinās divi starptautiski
instrumenti: ·
zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi, kuri nosaka juridisko, ekonomisko un vides sistēmu zvejas darbībām,
ko veic ES zvejas kuģi tādu trešo valstu ūdeņos, kuras pašas nespēj ilgtspējīgi
pilnībā izmantot savus zivju krājumus; ·
zivsaimniecības pārvaldības reģionālās
organizācijas — starptautiskas struktūras,
kurās ietilpst valstis, ekonomiskās integrācijas reģionālās organizācijas (ES)
un zvejas uzņēmumi, kas izveidoti, lai nodrošinātu zvejas resursu saglabāšanu
un ilgtspējību atklātā jūrā.
3.
Īstenošana
Lielā mērā tiks vienkāršota to tiesību aktu
struktūra, uz kuriem balstītas šīs programmas. Tiks izveidots vienots EJZF, kur
vienā struktūrā būs integrēti visi pašreizējie zivsaimniecības un jūrniecības
instrumenti, izņemot starptautiskos zivsaimniecības nolīgumus un ES dalību
ZPRO. Šī pieeja ļaus panākt lielāku sinerģiju un samazināt administratīvo slogu
gan dalībvalstīm, gan Komisijai plānošanas, pārvaldības, uzraudzības un
vērtēšanas ziņā. Turklāt kopējais stratēģiskais pamats, kurš
attiecas uz visiem struktūrfondiem, ļaus pasākumus, kuri atbalsta jūrlietu un
zivsaimniecības politiku, ieplānot pārējos fondos, uz kuriem attiecas šis
pamats. Tiks palielināts dalītā pārvaldībā esošo
izdevumu jomu skaits, nodrošinot dalībvalstīm lielāku elastību un ilgāka
termiņa stratēģisko perspektīvu. Uz ZPRO attieksies pētniecības un inovācijas
kopējais stratēģiskais pamats un partnerības nolīgumi, kuri attiecas uz visiem
dalītā pārvaldībā esošajiem ES līdzekļiem.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Visi skaitļi norādīti nemainīgās
2011. gada cenās Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF) un starptautiskie zivsaimniecības nolīgumi / ZPRO || 6,7 miljardi euro Pētniecība un
inovācija
1.
Politikas mērķi
Eiropā ir vajadzīga avangardiska pētniecība un
inovācija, kas pārsniedz valstu robežas, apvieno dažādas zinātnes disciplīnas,
tehnoloģijas un uzņēmējdarbības pieredzi un piesaista talantus no visas
pasaules. Pētniecība un inovācija ir nozīmīgs aspekts, kas palīdz nostiprināt
ES stāvokli šodienas strauji mainīgajos, globalizētajos tirgos un droši
raudzīties nākotnē. Investējot pētniecībā un inovācijā, Eiropā tiks radītas
jaunas nodarbinātības iespējas un ilgtermiņā nodrošināta Eiropas izaugsme un
konkurētspēja. Zinātnes sasniegumi, jaunas tehnoloģijas un
novatoriskas idejas vajadzīgas arī, lai risinātu neatliekamas sabiedrībai
aktuālas problēmas, kā klimata pārmaiņas, sabiedrības novecošana un resursu
nepietiekamība. Šie ir vērienīgi izaicinājumi, un uz tiem jāatbild ar
ievērojamiem pētniecības un inovācijas sasniegumiem, no kuriem dažus var panākt
vienīgi ar Eiropas mērogā saskaņotu rīcību. ES finansēta pētniecība savulaik,
piemēram, deva iespēju apvienot Eiropas vadošo pētniecības centru pieredzi, un
rezultātā tika atklāts novatorisks veids, kā diagnosticēt un ārstēt Alcheimera
slimību. Šādi panākumi ievērojami ietekmēs eiropiešu dzīvi, jo uzlabosies
veselības aprūpes kvalitāte, veidosies jauni darba un privātās dzīves modeļi un
stabilizēsies iztikas līdzekļu avoti. Sekmīgas inovācijas šo problēmu
risinājumu meklējumos pavērs plašas iespējas uzņēmumu izaugsmei un jaunu
darbavietu izveidei. Tomēr, neraugoties uz pētniecības un
inovācijas nenoliedzamo svarīgumu, Eiropas veikums šajā ziņa atpaliek no ASV un
Japānas, bet Ķīna, Brazīlija un Indija strauji pietuvinās. Lai mainītu
pašreizējās tendences, stratēģijā "Eiropa 2020" izvirzīts mērķis līdz
2020. gadam palielināt izdevumus pētniecībai un izstrādei līdz 3 % no
IKP. Īpaša prioritāte ir palielināt uzņēmējdarbības vajadzību virzītu
pētniecību un inovāciju, piemēram, izmantojot publisko finansējumu privāto
investīciju atbalstam. Runājot par publiskā un privātā sektora
finansējumu, ES budžets var dot svarīgu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā un
Eiropas pētniecības un inovācijas sasniegumu veicināšanā.
2.
Instrumenti
ES pētniecības un inovācijas programmu
modernizācijas panākumu atslēga ir vienā vienotā stratēģiskā satvarā
pētniecībai un inovācijai (VSS) apvienot trīs galvenās pašreizējās iniciatīvas
un finansējuma avotus: –
Septīto pamatprogrammu (PP7), –
Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogrammas (KJP)
jauninājumu daļu un –
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtu (EIT). VSS tiks izvirzīti stratēģiskie mērķi visām ES
pētniecības un inovācijas finansēšanas darbībām. Šis satvars būs racionālāks
nekā pašreizējās finansēšanas shēmas, un to īstenos ar saskaņotu noteikumu un
procedūru palīdzību. Tādējādi pētniecības un inovācijas darbības tiks
apvienotas konsekventāk, un palielināsies ES finansējuma ietekme. VSS, veidojot
pētniecībai un inovācijai nepieciešamo resursu, zināšanu un izcilības kritisko
masu, ko nav iespējams panākt atsevišķas valsts mērogā, palielinās ES
iesaistīšanās pievienoto vērtību. Padarot ES pētniecības finansēšanu vienkāršāku
un saskaņotāku, VSS arī būs pieejamāks MVU un atvērts jauniem dalībniekiem. Tas
uzlabos inovācijai un politikas veidošanai vajadzīgās zinātības izplatīšanu.
Tas ļaus Kopīgajam pētniecības centram efektīvāk piedalīties politikas
veidošanā. Tas piešķirs stratēģiskāku virzību starptautiskajai sadarbībai un
būs Eiropas Pētniecības telpas balsts. Šajā vispārējā satvarā VSS attieksies uz tiešo
un netiešo pētniecību, un katra no šīm jomām tiks strukturēta ap trijiem
atsevišķiem blokiem, kas tomēr pastiprinās cits citu, atbilstīgi stratēģijas
"Eiropa 2020" prioritātēm. (1)
Zinātniskās bāzes izcilība. Šis bloks nostiprinās ES zinātnes izcilību pasaules līmenī, Eiropā
audzinot pašmāju talantus un piesaistot Eiropai vadošos pētniekus. Uzsvars tiks
likts uz spēcīgāku atbalstu progresīvajai pētniecībai (ar Eiropas Pētniecības
padomes starpniecību), nākotnes un jaunākajām tehnoloģijām, pētnieku prasmju,
mācību un karjeras attīstību (Marijas Kirī vārdā nosauktā rīcības programma) un
prioritāro pētniecības infrastruktūru (arī e-infrastruktūru) tīkla veidošanu,
to pieejamību un attīstību. (2)
Sabiedrībai aktuālu problēmu risināšana. Lai tieši atbildētu uz izaicinājumiem, kas apzināti stratēģijā
"Eiropa 2020", ar šo bloku atbalstīs darbības, kuras aptver visu
spektru no pētniecības līdz tirgum. Tajā integrēs inovācijas darbības
(eksperimentāli projekti, demonstrējumi, izmēģinājuma laboratorijas, atbalsts
novatorisku risinājumu publiskajam iepirkumam un nonākšanai tirgū),
starpdisciplīnu pieeju un sociālekonomisko un humanitāro pētniecību. Uzmanības
centrā būs veselība, demogrāfiskās tendences un labklājība; pārtikas
nodrošinājums un uz bioloģisko ražošanu balstīta ekonomika; droša, tīra un
efektīva enerģija; vieds, videi draudzīgs un integrēts transports; izejvielu
resursi; resursu efektivitāte un klimata politika, kā arī iekļaujoša, inovatīva
un droša sabiedrība (ietverot kiberdrošību un centienus uzlabot drošību
internetā). EIT ar tā Zināšanu un inovācijas kopienu starpniecību ievērojami
palīdzēs risināt šīs problēmas, izmantojot nozīmīgi palielinātu budžetu. (3)
Rūpniecības līderpozīciju un konkurētspējīgu
sistēmu veidošana. Šā bloka mērķis ir atbalstīt un
veicināt lietišķo pētniecību un inovāciju pamattehnoloģiju jomā, kā arī
pakalpojumus un jaunas nozares, lielu vērību veltot atbalstam, ko sniedz
privātā sektora investīcijām pētniecībā un izstrādē, un risināt MVU specifiskās
problēmas. Prioritārās darbības būs palielināt stratēģiskās investīcijas un
nostiprināt līderpozīcijas mūsdienu un nākotnes pamattehnoloģiju un rūpniecisko
tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, īpašu atbalstu sniedzot IKT (ietverot
mikroelektroniku, nanoelektroniku un fotoniku), nanotehnoloģijai, novatoriskiem
materiāliem, progresīvām ražošanas sistēmām, rūpnieciskajai biotehnoloģijai,
izplatījuma pētniecībai un inovācijai, zemu oglekļa emisiju tehnoloģijām un
pielāgošanās tehnoloģijām, un it sevišķi tiecoties nodrošināt integrētu pieeju
galvenajām pamattehnoloģijām; kā arī nodrošināt riska finansējuma un riska
kapitāla vienkāršāku pieejamību (pamatojoties uz PP7 riska dalīšanas finanšu
mehānismu un KJP finanšu instrumentiem) un ES mēroga atbalstu inovācijai mazos
un vidējos uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu. Šī pieeja ietvers gan plānotas darbības, gan
atvērtākas iespējas pretendentiem ierosināt novatoriskus projektus un
avangardiskus risinājumus.
3.
Īstenošana
Atbilstīgi VSS koncepcijai īstenošana būs vienkāršota
un standartizēta. Vienkāršošana skars gan finansēšanas shēmas, gan
administratīvos noteikumus par dalību un rezultātu izplatīšanu. Visiem trijiem
VSS blokiem piemēros jaunu vienotu noteikumu kopumu, vienlaikus ņemot vērā EIT
specifiku (un tam vajadzīgo regulatīvo elastīgumu) un MVU specifiku. VSS
galvenās darbības iezīmes būs šādas. ·
Visā VSS izmantos racionalizētu finansēšanas
shēmu un instrumentu kopumu, no pašreizējām programmām pārņemot tos, kas
darbojas sekmīgi, apvienojot tos, kuru mērķi ir līdzīgi, un atsakoties no tiem,
kas vairs nav piemēroti mērķa sasniegšanai. Līdztekus finansējuma piešķiršanai
plašāk izmantos novatoriskus finanšu instrumentus. Tiks apsvērtas arī iespējas
izmantot pirmskomerciālu iepirkumu un piešķirt balvas. ·
It visur izmantos vienotu noteikumu kopumu,
kas attiecas uz atbilstību, grāmatvedību, pārskatiem un revīziju. Tiks rasts
jauns līdzsvars starp uzticēšanos un kontroli, starp riska uzņemšanos un
izvairīšanos no riska. Lai atvieglotu administratīvo slogu, kas gulst uz
atbalsta saņēmējiem (stipendiātiem), ieviesīs radikāli vienkāršotu pieeju
izmaksu atlīdzināšanai, kuras pamatā būs atbalsta saņēmēju parasto
grāmatvedības un pārvaldības metožu pēc iespējas plašāka atzīšana un kopsummu
un vienotu likmju plašāka izmantošana. No atbalsta saņēmējiem prasīs izmantot
rezultātus vai darīt tos sabiedrībai pieejamus ar attiecīgu izplatīšanas
līdzekļu palīdzību. ·
Projektus varēs uzsākt agrāk, jo atlases posms un sarunu posms pēc izvērtēšanas būs daudz īsāks.
Īpašā IT portālā pretendentiem un dalībniekiem būs pieejami vienkāršāki
ieteikumi un padomi. Turklāt tiks racionalizētas atbalsta struktūras
dalībvalstīs, VSS sistēmā veidojot vienotu kontaktpunktu visām darbībām, kas
būs pieejams valstu valodās. Ieviesīs īpašus pasākumus, ar ko palīdzēs
talantīgiem pētniekiem un novatoriem, kuriem trūkst pieredzes ES finansējuma
iegūšanas procesā. Visā VSS izmantos vienotu revīzijas pieeju. ·
VSS īstenošanas kvalitāti, efektivitāti un
konsekvenci uzlabos ievērojama eksternalizācija, kuras pamatā būs
pašreizējo programmu panākumi. Lai gūtu apjomradītus ietaupījumus, tiks
attīstītas saskaņā ar pašreizējām programmām izveidotās izpildaģentūras.
Turpinās izmantot publiskā un privātā sektora partnerību ar rūpniecību un
publisko sektoru partnerību ar dalībvalstu programmām, tostarp izmantojot
pārskatītajos finanšu noteikumos paredzētās jaunās iespējas. Šādas partnerības
pamatā būs visu iesaistīto pušu stingra apņemšanās apvienot resursus, lai
veicinātu investīcijas stratēģiskās jomās un novērstu centienu sadrumstalotību.
·
ES, valsts un reģionālo resursu stratēģiska
izlīdzināšana, veidojot kopīgas programmas ar
dalībvalstīm, palielinās kopējo investīciju pievienoto vērtību un ietekmi. ·
Plašāk izmantojot novatoriskus finanšu
instrumentus, būs iespējams atbalstīt privātā sektora investīcijas
pētniecībā un inovācijā, tostarp investēt riska kapitālu novatoriskos
progresīvo tehnoloģiju uzņēmumos, it sevišķi MVU. Šos instrumentus saskaņā ar
parastajiem kredīta un pašu kapitāla noteikumiem ārēji pārvaldīs Eiropas
Investīciju bankas grupa vai citas starptautiskas finanšu iestādes vai publisko
finanšu iestādes, kur vismaz viena dalībvalsts ir akcionāre. Tādējādi ir gaidāms, ka aptuveni divas
trešdaļas VSS budžeta varētu īstenot ārēji (pašreizējā laikposmā — aptuveni
puse), sadalot starp dažādiem atbalsta mehānismiem. Eksternalizācijas pakāpe un
būtība jānosaka, ņemot vērā, cita starpā, ietekmi uz efektivitāti un pārvaldāmo
kopējo budžetu, un tas var ietvert ārējai pārvaldībai piemērojamo noteikumu
turpmāku vienkāršošanu. Tiešā pārvaldība tomēr joprojām būtu Komisijas
pienākums, it sevišķi jomās, kas saistītas ar kompetenci galvenajos politikas
virzienos. Papildināmību un sinerģiju ar pētniecības un inovācijas finansējumu no kohēzijas politikas
nodrošinās, skaidri nošķirot intervences mērķus un metodes. Pētniecība un
inovācija ir būtisks visu ES reģionu uzplaukuma un labklājības virzītājspēks,
tāpēc visu dalībvalstu interesēs ir veidot izcilas, spēcīgas un efektīvas pētniecības
un inovācijas sistēmas. VSS intervence veicinās šo procesu, finansējuma
piešķiršanā pamatojoties uz pētniecības un inovācijas izcilību neatkarīgi no
ģeogrāfiskās atrašanās vietas. Kohēzijas politikas intervence tiks paplašināta,
jo tā ir vissvarīgākais līdzeklis pētniecības un inovācijas spējas veidošanai,
tostarp pētniecības infrastruktūras attīstībai, reģionu līmenī, piešķirot
iepriekš noteiktu finansējumu atbilstīgiem reģioniem. Partnerattiecību līgumi
ar dalībvalstīm, darbojoties līdztekus VSS, atbalstīs gudras specializācijas
stratēģijas, kas vērstas uz VSS noteiktajām prioritātēm un pamatojas uz
reģionālo/vietējo apstākļu novērtējumu. Tam vajadzētu nodrošināt "kāpnes
uz izcilību" un laika gaitā dot iespēju no reģioniem (it sevišķi no konvereģences
reģioniem) izvirzīties lielākam skaitam izcilu pētnieku un novatoru, kuri spētu
veidot programmas, kas pilnībā saskaņotas ar VSS, kā arī paplašināt visu
reģionu iespējas pilnībā izmantot savu inovācijas potenciālu. Tiks veidota
attiecīga saskarne ar KLP, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju
lauksaimniecībā, kā arī saskarne ar atbilstīgām darbībām izglītības nozarē un
ar citām ES programmām, tostarp drošības jomā.
4.
Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums 2014.-2020. gadam
Skaitļi nemainīgās 2011. gada cenās. Vienotais stratēģiskais satvars pētniecībai un inovācijai || 80 miljardi euro Administrācija No ES budžeta administrācijas pozīcijas finansē
visu ES iestāžu — Eiropas Parlamenta (aptuveni 20 %), Eiropadomes un
Padomes (7 %), Komisijas (40 %) un tādu iestāžu pasākumus kā Eiropas
Tiesa, Ārējās darbības dienests vai Eiropas Ombuds (15 %), kā arī pensijas
(16 %) un Eiropas skolas (2 %). Administrācijai atvēlēta salīdzinoši neliela
daļa ES budžeta — 5,7 % no pašreizējās DFS. Neraugoties uz visu laiku
lielāko ES paplašināšanos, visā ES izvietoto iestāžu un struktūru pieaugošo
skaitu, papildu uzdevumiem, kuru rezultātā, protams, pieaug darbinieku un vēlāk
arī pensionāru skaits, pēdējos gados šis īpatsvars nav būtiski mainījies.
Budžeta administratīvā sadaļa tiek izmantota algu un pensiju izmaksām, tādām
kārtējām izmaksām kā ēkas, ekspertu sanāksmes, komandējumu izmaksas, IT
sistēmas un citi saistītie izdevumi. No tās sedz Savienības darbības izmaksas,
kas saistītas ar rakstisko un mutisko tulkojumu nodrošināšanu 23 valodās.
No šīs budžeta daļas arī sedz izmaksas, kas saistītas ar Eiropas skolu sistēmu,
kur skolas atrodas vairākās dalībvalstīs. Tā kā pensiju un Eiropas skolu uzturēšanas
izdevumi ir atšķirīgi un tos ietekmē ilgtermiņa tendences, Komisijas DFS priekšlikumā
kā V izdevumu kategorijas apakškategorija (izņemot pensijas un Eiropas
skolas) ir ietverti administratīvie izdevumi, kuri vajadzīgi, lai ES iestādes
varētu darboties atsevišķi. Komisija uzskata, ka administratīvo izmaksu
(budžeta V pozīcija) pieauguma ierobežošana nākamajā plānošanas periodā,
balstoties uz 2013. gada maksimālajām robežām, ir sarežģīts, bet paveicams
uzdevums. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam tas nozīmētu, ka,
neskarot papildu izmaksas, kuras saistītas ar turpmākajām paplašināšanās
kārtām, darbības administratīvie izdevumi netiek palielināti. Eiropas Savienība 2004. gadā veica
civildienesta reformu un padarīja par tobrīd modernākajiem savus civildienesta
noteikumus. Jauna, uz rezultātiem orientēta un uz sasniegumiem balstīta karjeras
struktūra, jauna veida līgumattiecības ar darbiniekiem, kuri veic
papildfunkcijas, pensiju sistēmas reforma, jaunas darba metodes un ģimenēm
labvēlīgi darba apstākļi — tās ir tikai dažas no daudzajām izmaiņām kopš
1968. gada, kuras ieviesa ar pirmo vispusīgo Eiropas civildienesta tiesību
aktu reformu. Šī reforma skāra ne tikai iestādes, bet arī ES struktūras un
aģentūras, kuras izveidotas gandrīz visās dalībvalstīs. Šī reforma līdz šim ir
ļāvusi ES ietaupīt aptuveni 3 miljardus euro. Līdz 2020. gadam tā
turpinās dot ietaupījumus ES budžetā aptuveni 5 miljardu euro apmērā. Nesenās norises pasaules ekonomikā, kā arī no
tām izrietošā vajadzība konsolidēt publiskās finanses, nosaka, ka visām valsts
pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem ir jāuzlabo efektivitāte un jāpielāgojas
mainīgajai ekonomiskajai un sociālajai situācijai. Tas attiecas arī uz Eiropas
civildienestu un Eiropas iestāžu pārvaldes struktūrām. Komisija pēdējos gados
ir pildījusi šo uzdevumu, ievērojot darbinieku skaita nepalielināšanas politiku,
ar darbinieku iekšējās pārcelšanas starpniecību īstenojot jaunas politiskās
prioritātes, ieviešot rīkus un procedūras iekšējās organizatoriskās struktūras
un efektivitātes uzlabošanai un pavisam nesen — iesniedzot priekšlikumu
iesaldēt 2012. gada administratīvos izdevumus. Papildus šiem administratīvajiem pasākumiem
Komisija nolēma ierosināt izmaiņas pašreizējos Civildienesta noteikumos, kas
ļaus visām iestādēm, struktūrām un aģentūrām vēl vairāk paaugstināt
efektivitāti un gūt ietaupījumus, vienlaikus nodrošinot pievilcīgu,
visaugstākajiem standartiem atbilstošu ES civildienestu, kurā nodarbināti visu
dalībvalstu pilsoņi. Komisija uzskata, ka visās iestādēs, struktūrās
un aģentūrās ir vajadzīgi un iespējami papildu ietaupījumi. Lai īstenotu šo
mērķi, Komisija ir nolēmusi ierosināt visās iestādēs, struktūrās un aģentūrās
par 5 % samazināt darbinieku skaitu. Šis būs viens no galvenajiem
elementiem ietaupījumu nodrošināšanā, un tas ir ietverts vispārējā stimulā
visām iestādēm palielināt efektivitāti. Šī darbinieku skaita samazināšana
jākompensē, palielinot darbalaiku, bet neveicot kompensējošas algu korekcijas. Tomēr būs vajadzīgas papildu izmaiņas ES
darbinieku tiesiskajā regulējumā, lai atrisinātu problēmu, kas saistīta ar
administratīvo izdevumu pastāvīgu pieaugumu. Komisija plāno veikt šādus
konkrētus pasākumus. ·
Grozīt algu korekciju metodi, tajā pašā laikā
pagarinot termiņu pašreizējām īpašajām iemaksām, ko veic visi darbinieki un
kurām pašlaik tiek piemērota maksimālā likme 5,5 % apmērā. ·
Atbilstoši demogrāfiskajām norisēm Eiropā
paaugstināt pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem un
priekšlaicīgas pensionēšanās vecumu — no 55 līdz 58 gadiem,
vienlaikus padarot pievilcīgu iespēju turpināt strādāt līdz 67 gadu
vecumam.
Arī pensijas iemaksu likmes aprēķināšanas metodika tiks saskaņota ar uzkrājumu
starptautiskajiem standartiem. Minēto grozījumu mērķis būs nodrošināt iestādēm
un dalībvalstīm stabilāku pensiju iemaksu likmi, kuru mazāk ietekmētu īstermiņa
procentu likmju svārstības un līdz ar to arī izmaiņas. ·
Izveidot skaidru saikni starp pienākumiem un
pakāpi — karjeras virzība AST funkciju grupā tiks pārstrukturēta tā, lai
divas augstākās pakāpes (AST 10 un 11) varētu rezervēt ierēdņiem ar
visaugstāko pienākumu līmeni šajā kategorijā saistībā ar atbildību par
darbiniekiem, finansēm un koordināciju. ·
Administratīvo personālu un sekretārus pieņemt
darbā pastāvīgu līgumdarbinieku statusā nevis kā ierēdņus ar mūža līgumu. Lai
izvairītos no funkciju pārklāšanās starp līgumdarbiniekiem un ierēdņiem, kuri
veic tos pašus uzdevumus, tiks pakāpeniski likvidētas ierēdņu administratīvās
funkcijas. ·
Palielināt darba stundu skaitu nedēļā no 37,5 līdz
40, vienlaikus saglabājot pašreizējo maksimālo skaitu 42 stundas nedēļā.
Šī darba stundu skaita palielināšana ļaus kompensēt darbinieku skaita
samazināšanu par 5 %. ·
Pielāgot ceļa izdevumu kompensācijas aprēķināšanu. Attiecībā uz aģentūrām Komisija ierosina dažus
grozījumus personāla noteikumos, lai nodrošinātu civildienesta noteikumu
saskaņotāku un vienmērīgāku īstenošanu, vairāk ņemot vērā aģentūru specifiku.
Atkarībā no tā, kādus secinājumus izdarīs iestāžu darba grupa aģentūru
jautājumos, turpmāk varētu iesniegt priekšlikumus papildu pasākumiem, lai vēl
vairāk ietaupītu aģentūru administratīvos izdevumus; tie būtu jāņem vērā atbilstošajā
ES budžeta pozīcijā. Komisija ierosinās īstenot pasākumus, sākot no
2013. gada, proti, pirms 2014.-2020. gada plānošanas perioda. Ierosinātais budžeta līdzekļu piešķīrums
2014.-2020. gadam Skaitļi norādīti nemainīgās 2011. gada
cenās Administrācija, tai skaitā: || 62,6 miljardi euro · Pensiju un Eiropas skolu izdevumi || 12,2 miljardi euro · Iestāžu administratīvie izdevumi || 50,45 miljardi euro [1] COM(2010) 600 galīgā redakcija – pieņemts
2010. gada 26. oktobrī. [2] COM(2009) 82 galīgā redakcija un Padomes 30.11.2009.
secinājumi par Kopienas sistēmu, lai Eiropas Savienībā novērstu katastrofas, un
Padomes 14.11.2008. secinājumi par Eiropas mēroga apmācībām katastrofu
pārvarēšanā. [3] COM(2011) 112: Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu
oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. g., 2011. gada
8. marts. [4] Pamatojoties uz ceļvedī 2050. gadam ietverto
ietekmes novērtējumu. [5] Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar
“NER 300” programmu, kurai laikposmā no 2011. līdz 2015. gadam,
paredzams, tiks izlietoti aptuveni 10 miljardi euro (tostarp 4 līdz
5 miljardi euro no ETS kvotu izsoles ieņēmumiem), lai sekmētu oglekļa
uztveršanas un uzglabāšanas un atjaunojamās enerģijas demonstrācijas projektus. [6] COM(2010) 614. [7] COM(2010) 642. [8] Eurostat 2011. gada 10. maija ziņojums
par bezdarbu un Eurostat dati par “Eiropa 2020” rādītājiem, 2011. gada
20. maijs. [9] CSF attiecas uz ESF, Eiropas Reģionālās attīstības
fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu. [10] Līdzšinējā pieredze liecina, ka reintegrācijas rādītājs ir
apmēram 40 % pēc 12 mēnešiem un ilgākā laika posmā ir vērojams vēl
labāks rezultāts. [11] Kā noteikts Finanšu regulā, šo darbību īstenošanai nav
nepieciešama īpašs pamatakts. To finansējumu katru gadu piešķir budžeta
lēmējinstitūcija. [12] Ierosināto klimata apakšprogrammas raksturojumu skatīt
atsevišķā dokumentā par klimata politiku. [13] Vides rīcības plāni ir konkrētas vides politikas plāni vai
programmas, kas noteiktas ES vides direktīvās (piemēram, Biotopu direktīvas
prioritārās rīcības plāns, Ūdens pamatdirektīvas upju baseinu apsaimniekošanas
plāns, Atkritumu pamatdirektīvas atkritumu daudzuma samazināšanas plāns, gaisa
piesārņojuma samazināšanas plāns CAFÉ tiesību aktos paredzēto gaisa
kvalitātes prasību izpildei u. c.) vai ko iestādes izstrādājušas saskaņā
ar ES ieteikumiem (piemēram, ilgtspējīgas pilsētvides plāns, integrētas
piekrastes zonu pārvaldības plāni u. c.). [14] COM(2011) 244. [15] Krievija turpinās saņemt pārrobežu un reģionālās
sadarbības atbalstu EKI ietvaros. [16] Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums par 20 %,
20 % atjaunojamās enerģijas avotu īpatsvars ES enerģijas galapatēriņā un 20 %
energoefektivitātes uzlabojums līdz 2020. gadam. [17] Transporta projektiem līdzfinansējuma likmes dažādiem
transporta veidiem atšķirsies atkarībā no projekta finansējuma pieejamības.
Pārrobežu projektiem paredzēs lielākas līdzfinansējuma likmes. Konvereģences
reģionos līdzfinansējuma likmes pamatosies uz investīciju līdzfinansējuma
likmēm, kas noteiktas jaunajās Kohēzijas fonda un struktūrfondu regulās. [18] Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Eiropas
ekonomikas atveseļošanas plānu, tiek lēsts, ka parasti var būt nepieciešams
līdzfinansējums līdz 30 % apmērā, lai rosinātu pieņemt galīgo lēmumu par
investēšanu un sāktu īstenot sarežģītus pārrobežu projektus. Ja projekts nav
komerciāli dzīvotspējīgs, bet tā mērķis ir uzlabot energoapgādes drošību vai
izbeigt atsevišķu dalībvalstu nošķirtību, vajadzīgā līdzfinansējuma likme var
būt pat lielāka (līdz 80 %).