52009DC0278

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.6.2009

COM(2009) 278 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Lietiskais internets — rīcības plāns Eiropai

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Lietiskais internets — rīcības plāns Eiropai

LIETISKAIS INTERNETS: PAMATSISTēMA JAUNAI PARADIGMAI

Interneta attīstība joprojām turpinās: pirms divdesmit pieciem gadiem tajā bija apvienoti aptuveni tūkstoš resursdatoru, un kopš tā laika tas ir nepārtraukti paplašinājies, patlaban ar datoriem un mobilām iekārtām veidojot saikni starp miljardiem cilvēku. Svarīgs nākamais interneta attīstības posms ir tā pakāpeniska attīstīšanās no savstarpēji savienotu datoru tīkla savstarpēji savienotu objektu tīklā, piemēram, grāmatu, automobiļu, elektroiekārtu un pārtikas produktu tīklā, tādējādi veidojot „lietisko internetu”[1] ( IoT ). Šādiem objektiem dažkārt būs pašiem savas interneta protokola IP adreses, tie būs iegulti kompleksās sistēmās un izmantos devējus, lai iegūtu informāciju par vidi, kurā tie atrodas (piemēram, pārtikas produkti, kas reģistrē temperatūru visā piegādes ķēdē) un/vai izmantos izpildmehānismus, lai ar šo vidi mijiedarbotos (piemēram, gaisa kondicionēšanas ierīces vārsti, kas reaģē uz cilvēku klātbūtni).

Paredzams, ka IoT lietojumu joma ievērojami uzlabos šobrīd sabiedrībā pastāvošo problēmu risināšanu. Veselības uzraudzības sistēmas palīdzēs risināt ar sabiedrības novecošanu saistītās problēmas[2]; tīklam pieslēgti koki palīdzēs cīnīties pret atmežošanu[3]; tīklam pieslēgti automobiļi palīdzēs samazināt satiksmes sastrēgumus un uzlabot to pārstrādāšanu, tādējādi samazinot aprites laikā radītās oglekļa emisijas. Paredzams, ka šāda fizisku objektu savstarpēja savienošana pastiprinās plaši izvērsto sakaru tīklu milzīgo ietekmi uz mūsu sabiedrību un pakāpeniski izraisīs faktisku paradigmas maiņu.

Lai papildinātu šo pārskatu, būtu jāpiemin trīs lietas, kas jo īpaši raksturo IoT kompleksumu. Pirmkārt, to nevajadzētu uzskatīt tikai par šodienas interneta paplašinājumu, bet gan par virkni jaunu un neatkarīgu sistēmu, kas darbojas pašas ar savu infrastruktūru (un daļēji izmanto esošās interneta infrastruktūras). Otrkārt, kā sīki aprakstīts jaunākajā Informācijas sabiedrības tehnoloģiju konsultatīvās grupas ( ISTAG ) ziņojumā[4], IoT ieviesīs ciešā mijiedarbībā ar jauniem pakalpojumiem. Treškārt, IoT aptver dažādus saziņas paņēmienus, proti, starp lietām un personām, tikai starp lietām, tostarp starp iekārtām ( M2M ), kas potenciāli skar 50–70 miljardus „iekārtu”, no kurām patlaban tīklā ir savienots tikai 1 %[5]. Šādus tīklus var izveidot ierobežotas pieejamības zonās („lietiskais iekštīkls") vai darīt publiski pieejamus („lietiskais internets”).

IoT dzimšana notiek IST vidē, kuru ietekmē vairākas galvenās tendences[6]. Viena no tām ir „mērogs”: tīklā savienoto ierīču skaits palielinās, un vienlaicīgi to izmērs samazinās tiktāl, ka ar neapbruņotu aci tās vairs nav iespējams saskatīt. Otra tendence ir „mobilitāte”, proti, aizvien vairāk ierīču tiek savienotas bez vadiem, tās visu laiku pavada cilvēkus un ir nosakāma to ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Trešā tendence ir „heterogēniskums un kompleksums”: IoT tiks izvērsts ar lietojumiem jau piesātinātā vidē, kuri rada aizvien vairāk problēmu saistībā ar savstarpēju savietojamību.

Iepriekš minētie piemēri nozīmē, ka lietiskais internets var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, nodrošinot jaunas un labākas darbavietas strādniekiem, uzņēmējdarbības iespējas un izaugsmi nozarei, kā arī veicināt Eiropas konkurētspēju. Tādējādi šis paziņojums atbilst plašākām politikas iniciatīvām saistībā ar Lisabonas stratēģiju un pašreizējiem uzskatiem par iniciatīvām pēc i2010[7]. Ideja par lietisko internetu tika pirmo reizi izteikta paziņojumā[8] par RFID, un kopš tā laika par šo jautājumu ir saņemti viedokļi no RFID ekspertu grupas, EESK un ES prezidējošo valstu rīkotām konferencēm Berlīnē[9], Lisabonā[10] un Nicā[11]. Tā ir atbilde uz Padomes uzaicinājumu[12] padziļināti apsvērt decentralizētu arhitektūru izstrādi un veicināt tīklu kopēju un decentralizētu pārvaldību lietiskā interneta vajadzībām. Visbeidzot, šajā dokumentā ņemta vērā Komisijas izklāstītā sākotnējā nostāja[13] un saņemtie komentāri[14].

DAžI PAšREIZēJI LIETISKā INTERNETA LIETOJUMI

Lietisko internetu nevajadzētu uzskatīt par utopisku koncepciju. Patiesībā jau pašlaik tiek ieviesti pirmie IoT komponenti.

- Patērētāji aizvien vairāk izmanto tīmekļiespējotus mobilos tālruņus, kuros iebūvēta kamera un/vai kuros izmantota tuvlauka sakaru ( Near-Field Communication ) tehnoloģija[15]. Šie tālruņi ļauj lietotājiem iegūt papildu informāciju par produktiem, piemēram, informāciju par alergēniem.

- Dalībvalstīs aizvien plašāk izmanto unikālus sērijas numurus uz farmācijas produktiem (iespējama svītrkodu lietošana), kas ļauj pārbaudīt katru produktu, pirms tas sasniedz pacientu. Tas samazina viltojumu skaitu, krāpšanos ar kompensācijām un sadales kļūdas[16]. Ja līdzīgu pieeju izmantotu arī patēriņa precēm kopumā, tas uzlabotu Eiropas spēju cīnīties pret viltojumiem un veikt pasākumus pret produktiem, kuri nav droši[17].

- Vairāki komunālo pakalpojumu uzņēmumi, kas darbojas enerģētikas jomā, ir sākuši ieviest viedās elektroenerģijas patēriņa mērsistēmas, kas patērētajiem reāllaikā sniedz informāciju par patēriņu un ļauj elektroenerģijas piegādātājiem attālināti uzraudzīt elektroierīces[18].

- Tradicionālajās nozarēs, piemēram, loģistikā (e-krava)[19], ražošanā[20] un mazumtirdzniecībā „intelektiskie objekti” veicina informācijas apmaiņu un uzlabo ražošanas cikla efektivitāti.

Iepriekš minētie pielietojuma piemēri pamatojas uz vairāku elementu izmantošanu, proti, RFID, tuvlauka sakariem ( NFC ), divdimensiju svītrkodiem, bezvadu devējiem/izpildmehānismiem, interneta protokolu IP 6 (IPv6)[21], ultraplatjoslu vai 3/4G, un paredzams, ka tiem visiem turpmākajos lietojumos būs svarīga nozīme.

Eiropas Komisija, izmantojot Pamatpgrogrammas pētniecībai un attīstībai (piektā, sestā un septītā pamatprogramma) un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu ( CIP ) jau ir veikusi ieguldījumus minētajās tehnoloģijās. Piemēram, transporta jomā Komisija aktīvi veicina to ieviešanu, izmantojot Kravu transportēšanas loģistikas rīcības plānu un intelektisko transporta sistēmu rīcības plānu[22]. Eiropas rūpniecībai ir spēcīgas pozīcijas daudzu šo tehnoloģiju jomā, piemēram, telekomunikāciju aprīkojuma, uzņēmumu programmatūras un pusvadītāju jomā. Tādējādi IoT attīstības veicināšana stiprina Eiropas IST nozari, un tam vajadzētu veicināt izaugsmi arī citās nozarēs, piemēram, tādās, kuras saistītas ar tiešajiem pakalpojumiem (tūrisms, personu veselība u.c.).

LIETISKā INTERNETA PāRVALDīBA

Kāpēc būtu jāiesaistās iestādēm?

Iepriekšējā sadaļā aprakstītie tehniskie jaunievedumi parasta inovāciju cikla gaitā parādīsies neatkarīgi no valsts iejaukšanās, nozarei savām vajadzībām apgūstot zinātnieku aprindu izstrādātās jaunās tehnoloģijas.

Lai gan IoT palīdzēs risināt noteiktas problēmas, tas arī radīs pats savu problēmu kopumu, un dažām no tām var būt tieša ietekme uz cilvēkiem. Piemēram, daži lietojumi var būt cieši saistīti ar būtiskām infrastruktūrām, piemēram, elektroapgādes sistēmu, un citos var tikt apstrādāta informācija par personu atrašanās vietām.

Ņemot vērā svarīgās pārmaiņas sabiedrībā, kuras izraisīs IoT , nav saprātīgi vienkārši ļaut IoT izstrādāt privātajam sektoram un, iespējams, citiem pasaules reģioniem[23], [24]. Daudzas no šīm problēmām būs jārisina Eiropas politikas veidotājiem un iestādēm, lai nodrošinātu, ka IoT tehnoloģiju un lietojumu izmantošana veicina ekonomikas izaugsmi, uzlabo cilvēku labklājību un risina sabiedrībā šobrīd pastāvošās problēmas.

Visbeidzot, jāuzsver, ka vairāki principi, uz kuriem vajadzētu pamatoties IoT pārvaldībai, jau ir apspriesti Pasaules samitā par informācijas sabiedrību ( WSIS )[25]. ES deva lielu ieguldījumu šajā starptautiskajā vienprātības apliecinājumā, pamatojoties uz iepriekš pausto nostāju[26]. Svarīgi ir tas, ka WSIS atzina, ka valdības ir atbildīgas par publiskās politikas jautājumiem[27]: iestādes nedrīkst atkāpties no saviem pienākumus attiecībā uz iedzīvotājiem. Jo īpaši IoT pārvaldībai jābūt izstrādātai un tā jāīsteno saskaņoti ar visām sabiedriskās politikas darbībām, kas saistītas ar interneta pārvaldību.

Kā pārvaldība?

Parasti lietas pieslēdz tīklam, piešķirot tām identifikatoru un nodrošinot līdzekļus savienošanai ar citiem objektiem vai pieslēgšanai tīklam. Informācija par objektu parasti ir minimāla, un pārējā tās daļa atrodas citur tīklā. Proti, lai piekļūtu informācijai, kas saistīta ar kādu objektu, ir jāizveido sakaru tīkls. Šādā gadījumā jautājumi, uz kuriem nekavējoties jārod atbildes, ir šādi.

- Kā šādu identifikāciju strukturē? (vārdu piešķiršana objektiem)

- Kas piešķir identifikatoru? (piešķirošā iestāde)

- Kā un kur par šo lietu var izgūt papildu informāciju, tostarp par tās vēsturi? (adresēšanas mehānisms un informācijas repozitārijs)

- Kā nodrošina informācijas drošību?

- Kuras ieinteresētās personas ir atbildīgas par katru no iepriekš minētajiem jautājumiem, kāds ir atbildības mehānisms?

- Kādu ētisko un juridisko sistēmu piemēro dažādajām ieinteresētajām personām?

Ja lietiskā interneta sistēmās šie jautājumi nav risināti pienācīgi, tam var būt ļoti nelabvēlīgas sekas, piemēram:

- nepareizi apstrādājot informāciju, var kļūt pieejami personas dati vai konfidenciāli uzņēmējdarbības dati,

- nepiemēroti piešķirot tiesības un pienākumus privātajiem dalībniekiem, var apslāpēt inovācijas,

- atbildības trūkums var apdraudēt IoT sistēmas funkcionēšanu.

1. darbības virziens — Pārvaldība Komisija uzsāks un visos attiecīgos forumos veicinās apspriešanos un lēmumu pieņemšanu par to, kā: definēt to principu kopumu, uz kuriem pamatojas IoT pārvaldība, izveidot „arhitektūru” ar pietiekami decentralizētu pārvaldību tā, lai iestādes visā pasaulē varētu īstenot savus pienākumus attiecībā uz pārredzamību, konkurenci un atbildību. |

ŠķēRšļU NOVēRšANA LIETISKā INTERNETA IEVIEšANAI

- Kad IoT kļūs par realitāti, papildus 3. sadaļā izklāstītajiem pārvaldības jautājumiem radīsies vēl daudzi citi jautājumi, kas joprojām nav atrisināti, un katrs no tiem ir potenciāls kavēklis IoT ieviešanai. Šajā sadaļā tiks aplūkoti galvenie no tiem, kā arī aprakstītas darbības, kuras Komisija paredzējusi īstenot to risināšanai.

Privātums un personas datu aizsardzība

Tas, vai sabiedrībai IoT būs pieņemams, būs cieši saistīts ar privātuma ievērošanu un personas datu aizsardzību, kas ir divas no ES pamattiesībām[28]. No vienas puses, privātuma un personas datu aizsardzība ietekmēs to, kā iedzīvotāji uztvers IoT . Piemēram, ar veselības uzraudzības sistēmu aprīkots mājoklis, iespējams, apstrādās tā iemītnieku konfidenciālus datus. Priekšnosacījums tam, lai cilvēki šādām sistēmām uzticētos un tās pieņemtu, ir piemērotu datu aizsardzības pasākumu īstenošana, lai nepieļautu personas datu pretlikumīgu izmantošanu un novērstu citus ar personas datu izmantojumu saistītus apdraudējumus.

No otras puses, iespējams, ka IoT ieviešana ietekmēs to, kas tiek saprasts ar privātumu. Kā pierādījums minētajam var kalpot nesenā attīstība IST jomā, piemēram, mobilie tālruņi un tiešsaistes sociālie tīkli jo īpaši saistībā ar to, kā tos izmanto jaunākās paaudzes.

2. darbības virziens — Privātuma nepārtrauktas uzraudzības un personas datu aizsardzības jautājumi Komisija nesen pieņēma ieteikumu[29], kurā sniegtas vadlīnijas par to, kā RFID lietojumus izmantot atbilstīgi privātuma un datu aizsardzības principiem. Komisija 2010. gadā plāno publicēt plašāku paziņojumu par privātumu un uzticēšanos globālajā informācijas sabiedrībā. Šie divi piemēri demonstrē, kā Komisija praktiski sekos līdzi datu aizsardzības tiesību aktu piemērošanai attiecībā uz IoT: ja nepieciešams, konsultējoties ar 29. panta Datu aizsardzības jautājumu darba grupu, sniedzot vadlīnijas par ES tiesību aktu pareizu interpretāciju, veicinot dialogu starp ieinteresētajām personām, ja nepieciešams, ierosinot papildu regulatīvus instrumentus. |

3. darbības virziens — „Mikroshēmu apklusināšana” Komisija aizsāks apspriedi par dažādu autoru[30] atšķirīgi dēvēto „tiesību apklusināt mikroshēmas” tehniskajiem un juridiskajiem aspektiem, un pauž nostāju, ka privātpersonām vajadzētu būt iespējai jebkurā laikā atslēgties no savas tīklvides. |

- Uzticēšanās, piekrišana un drošība

Informācijas drošība ir obligāts priekšnosacījums, un vairums ieinteresēto personu to uzskata par būtisku IoT problēmu.

Privātajā sfērā informācijas drošība ir cieši saistīta ar iepriekš minētajiem jautājumiem par uzticēšanos un privātumu. Pieredze, kas gūta, attīstot IST, liecina, ka izstrādes posmā šiem jautājumiem dažkārt nevelta vajadzīgo uzmanību un ka integrēšanas pasākumi, kas nepieciešami turpmākajos posmos, lai tos risinātu, ir dārgi un var ievērojami mazināt sistēmu kvalitāti. Tāpēc ir ārkārtīgi būtiski, lai IoT komponenti jau no paša sākuma tiktu izstrādāti, ievērojot integrētas drošības koncepciju un pilnībā ņemot vērā lietotāju prasības.

Atbalstot ES politiku, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ( ENISA ) savā 2009. gada darba programmā ir apņēmusies konstatēt potenciālus riskus, kas ietekmē uzticēšanos un paļāvību, jo īpaši attiecībā uz RFID. Tas ir pirmais solis, lai saprastu, kādi privātuma un drošības riski apdraudēs IoT .

Vēl kāds svarīgs aspekts saistībā ar uzticēšanos ir spēja pielāgot tehnoloģisko sistēmu funkcionēšanu un īpašības individuālajām vajadzībām (drošā diapazonā). Pētījumi[31] liecina, ka tad, ja lietotājiem tiek piešķirts pietiekams kontroles līmenis, tas paaugstina viņu uzticību un tam ir svarīga loma tehnoloģijas ieviešanā.

Uzņēmējdarbības sfērā informācijas drošība nozīmē uzņēmējdarbības datu pieejamību, uzticamību un konfidencialitāti. Jautājumi, kas ir svarīgi uzņēmumiem ir šādi: kam ir pieeja uzņēmuma datiem un kā uzņēmums var piešķirt daļēju piekļuvi saviem datiem kādai trešai pusei. Lai arī šie jautājumi šķiet vienkārši, tos spēcīgi ietekmē šodienas uzņēmējdarbības procesu sarežģītība[32].

4. darbības virziens — Potenciālo risku apzināšana Komisija sekos iepriekš minētajam ENISA darbam un pēc vajadzības veiks papildu darbības, tostarp īstenos regulatīvus un neregulatīvus pasākumus, lai nodrošinātu politikas sistēmu, kas ļauj IoT pārvarēt ar uzticēšanos, piekrišanu un drošību saistītās problēmas. |

5. darbības virziens — IoT kā būtiski svarīgs resurss ekonomikai un sabiedrībai Gadījumā, ja IoT kļūs tik svarīgs, kā paredzams, jebkādi tā darbības traucējumi varētu ievērojami ietekmēt ekonomiku un sabiedrību. Tāpēc Komisija cieši sekos tam, kā IoT infrastruktūras tiks attīstītas Eiropai būtiskā resursā, jo īpaši saistībā ar savām darbībām, lai aizsargātu būtiski svarīgu informācijas infrastruktūru[33]. |

Standartizācija

Standartizācijai būs būtiska nozīme IoT ieviešanā, kas jaunpienācējiem mazinās šķēršļus ienākšanai tirgū un lietotājiem — ekspluatācijas izmaksas, jo tā būs nepieciešama, lai nodrošinātu savietojamību un apjomradītu ietaupījumu, ļaujot nozarei veiksmīgāk konkurēt starptautiskā līmenī. IoT standartizācijai vajadzētu būt vērstai uz to, lai racionalizētu dažus esošos standartus vai izstrādātu jaunus, ja tādi vajadzīgi.

IoT attīstību ievērojami veicinātu arī ātra IPv6 ieviešana, kā to ierosinājusi Komisija[34] un apstiprinājusi Padome, jo tas ļautu tieši adresēt jebkādu nepieciešamo objektu skaitu caur internetu.

6. darbības virziens — Standartu pilnvarojums Komisija novērtēs, cik lielā mērā esošo standartu pilnvarojumos var iekļaut papildu izdevumus, kas attiecas uz IoT[35], vai, ja nepieciešams, izdos papildu pilnvarojumus. Papildus tam Komisija turpinās uzraudzīt norises Eiropas standartizācijas organizācijās (ETSI, CEN, CENELEC) un attiecīgās starptautiskās organizācijās (ISO, ITU), kā arī citās standartu iestādēs un konsorcijos (IETF, EPCglobal u.c.) nolūkā izstrādāt IoT standartus atvērtā, pārskatāmā un vienprātīgā veidā, piedaloties visām ieinteresētajām personām. Īpaša uzmanība tiks veltīta Eiropas Telekomunikāciju standartu institūta (ETSI) darba grupai par „iekārta-iekārta” tipa saziņu un Interneta tehniskajai uzdevumgrupai (IETF) meklēšanas pakalpojumu jomā. |

Pētniecība un izstrāde

Komisija nesen uzsvēra[36] savus tālejošos mērķus saistībā ar pētniecību IST jomā un ierosināja virkni pasākumu tās nostiprināšanai Eiropā. IoT saistībā ar minēto iniciatīvu ir daudzsološa joma, jo ar to iespējams risināt sabiedrībā izplatītas problēmas, un tā ir joma, kurā ES un dalībvalstis jau ir sasniegušas labus rezultātus, lai gan, lai IoT kļūtu par realitāti, vēl jāveic apjomīgi pētījumi[37].

7. darbības virziens — Pētniecība un izstrāde Komisija turpinās finansēt Septītās pamatprogrammas pētniecības projektus IoT jomā, liekot uzsvaru uz svarīgiem tehnoloģiskajiem aspektiem, piemēram, uz mikroelektroniku, silīciju nesaturošiem komponentiem, enerģijas izguves tehnoloģijām, globālo pozicionēšanu, bezvadu tīkliem viedsistēmu saziņai, semantiku, privātumu un integrētu drošību, programmatūru, kas emulē cilvēku domāšanu, un uz jauniem lietojumiem. |

8. darbības virziens — Publiskā un privātā partnerība Komisija patlaban gatavo četru publisko un privāto partnerību (PPP) izveidošanu, kurās IoT var būt liela nozīme. Trīs no tām, proti, „zaļie” automobiļi, „energoefektīvas ēkas” un „nākotnes rūpnīcas”, Komisija ierosināja kā daļu no atveseļošanas pasākumu kopuma[38]. Ceturtās iniciatīvas, proti, „nākotnes interneta”, mērķis ir turpināt integrēt esošās IST pētniecības darbības attiecībā uz interneta nākotni[39]. |

Atvērtība inovācijām

IoT sistēmas projektēs, pārvaldīs un izmantos daudzas ieinteresētās personas, pamatojoties uz dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem un atšķirīgām interesēm. Lai šīs sistēmas veicinātu izaugsmi un inovācijas, tām:

- jābūt tādām, lai, pamatojoties uz esošām sistēmām, varētu veidot jaunus lietojumus un lai jaunas sistēmas varētu ieviest paralēli esošajām sistēmām, neradot pārmērīgu slogu iekļūšanai tirgū vai citus šķēršļus darbībai, piemēram, ar pārmērīgi daudzām licencēm/nodevām un nepiemērotu intelektuālā īpašuma shēmu[40],

- jānodrošina piemērots savietojamības līmenis tā, lai varētu izstrādāt inovatīvas un konkurētspējīgas vairākjomu sistēmas un lietojumus.

Daudzas no 2. sadaļā minētajām tehnoloģijām jau ir sasniegušas briedumu. Tomēr dažos gadījumos faktisku, lietotāja virzītu lietojumu vēl nav, radot situāciju, ka konkrētās tehnoloģijas ieviešana palēninās. To vēl vairāk pastiprina tas, ka uzņēmējdarbības modeļi, kas atbalsta IoT , vēl nav izveidoti un nozare dažkārt vilcinās tajos ieguldīt. Eiropa var būt kā katalizators šādā situācijā, iedrošinot un, ja nepieciešams, finansējot projektus, kas vērsti uz šo lietojumu apstiprināšanu.

9. darbības virziens — Inovācijas un izmēģinājuma projekti Papildus iepriekš minētajām pētniecības darbībām, Komisija apsvērs IoT lietojumu ieviešanas veicināšanu, aizsākot izmēģinājuma projektus CIP[41] ietvarā. Šiem izmēģinājuma projektiem vajadzētu būt vērstiem uz tādiem IoT lietojumiem, kas ļauj sabiedrībai gūt ievērojamu labumu, piemēram, e-veselība, e-pieejamība, klimata pārmaiņu mazināšana vai palīdz mazināt „digitālo šķirtni”. |

Izpratne iestādēs

Gatavojot šo paziņojumu, ir noskaidrojies, ka tikai ierobežotam nozares un iestāžu ieinteresēto personu lokam ir plaša izpratne par IoT radītajām problēmām un iespējām.

10. darbības virziens — Izpratne iestādēs Komisija regulāri informēs Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Reģionu Komiteju, 29. panta datu aizsardzības darba grupu[42] un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas par attīstību IoT jomā. |

Starptautisks dialogs

Daudzas IoT sistēmas un lietojumus savā būtībā neierobežos robežas, tāpēc par tiem jāturpina nepārtraukts starptautisks dialogs, jo īpaši par to arhitektūru, standartiem un pārvaldību.

11. darbības virziens — Starptautisks dialogs Komisija paredzējusi pastiprināt pašreizējo[43], [44] dialogu ar starptautiskajiem partneriem par visiem IoT aspektiem ar mērķi vienoties par piemērotām kopīgām darbībām, labākās prakses izplatīšanu un popularizēt šajā paziņojumā izklāstītos darbības virzienus. |

Atkritumu apsaimniekošana

Daudzos gadījumos savienojumi starp objektiem tiks izveidoti, izmantojot devēju vai objektā iestrādātu marķējumu. Tuvākajā laikā šāds marķējums[45] (jeb etiķetes) tiks izgatavotas no metāla (parasti silīcija, vara, sudraba un alumīnija), kura klātbūtne var radīt sarežģījumus stikla, plastmasu, alumīnija un skārda pārstrādes līnijās.

No otras puses, iespēja precīzi identificēt objektus pārstrādes procesa laikā ir priekšrocība, tāpēc marķētos objektus varētu būtu iespējams pārstrādāt efektīvāk tāpēc, ka tos varētu izgūt no pārējiem atkritumiem.

12. darbības virziens — RFID pārstrādes līnijās Atkritumu apsaimniekošanas nozares regulāras uzraudzības ietvaros Komisija aizsāks izpēti, lai novērtētu RFID marķējuma pārstrādes grūtības, kā arī priekšrocības un sarežģījumus, ko marķējuma esamība var radīt saistībā ar objektu pārstrādi. |

Turpmākā attīstība

Kā minēts iepriekš, IoT ir nevis viengabalains, bet gan visaptverošs risinājums, kurā ietvertas dažādas tehnoloģijas, sistēmas un lietojumi, kas tiek nepārtraukti attīstīti.

Iesaistoties IoT attīstības pastāvīgā uzraudzībā, Komisija īstenos šādas darbības:

- savlaicīga piemērota radiofrekvenču spektra resursu pieejamība . Pieaugot tīklā saslēgtu ierīču skaitam, būs jāizveido jauna infrastruktūra gan tradicionālajiem, gan bezvadu savienojumiem. Attiecībā uz bezvadu sakariem ir svarīgi[46] nodrošināt savlaicīgu radiofrekvenču spektra resursu pieejamību, un Komisija turpinās uzraudzīt un novērtēt, vai specifiskām IoT vajadzībām ir nepieciešams papildu harmonizētā radiofrekvenču spektra diapazons,

- elektromagnētiskie lauki (EML) . Sagaidāms, ka vairums patlaban paredzamo IoT ierīču darbosies „radiofrekvenču” grupā (t.i., > 100 kHz) ar ļoti mazu jaudu, tāpēc ir maz ticams, ka tās varētu radīt ievērojamus EML. Patlaban spēkā esošais tiesiskais regulējums par EML[47] tiek periodiski pārskatīts, un turpinās nodrošināt, ka visas ierīces un sistēmas nākotnē atbilst iedzīvotāju drošības un veselības prasībām.

13. darbības virziens — Ieviešanas novērtēšana Eurostat 2009. gada decembrī sāks publicēt statistiku par RFID tehnoloģiju izmantošanu. Ar IoT saistītu tehnoloģiju uzraudzība un ieviešana nodrošinās informāciju par to izplatības pakāpi un ļaus novērtēt to ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību, kā arī saistīto Kopienas politikas virzienu efektivitāti. |

14. darbības virziens — Attīstības novērtējums Papildus iepriekš minētajiem aspektiem ir svarīgi Eiropas līmenī izveidot mehānismu, kurā piedalās daudzas ieinteresētās personas, lai: uzraudzītu IoT attīstību, atbalstītu Komisiju, īstenojot šajā paziņojumā uzskaitītos dažādos darbības virzienus, novērtētu, kādi papildu pasākumi būtu jāīsteno Eiropas iestādēm. Lai veiktu šo darbu, Komisija izmantos Septīto pamatprogrammu, apspriedīsies ar reprezentatīvu Eiropas ieinteresēto personu loku un nodrošinās regulāru dialogu un labākās prakses izplatīšanu citos pasaules reģionos. |

SECINāJUMI

- Kā aprakstīts šajā dokumentā, IoT pagaidām vēl nav taustāma realitāte, bet drīzāk perspektīva redzējums par virkni tehnoloģiju, kuras, tās apvienojot, nākamajos 5 līdz 15 gados varētu būtiski mainīt sabiedrības funkcionēšanu.

Ieņemot proaktīvu nostāju, Eiropai varētu būt vadoša loma IoT veidošanā, un tā varētu gūt saistīto labumu ekonomiskās izaugsmes un individuālās labklājības izteiksmē, tādējādi padarot lietisko internetu par lietisko internetu cilvēkiem . To nedarīt nozīmētu neizmantot svarīgu iespēju, un Eiropa varētu nonākt stāvoklī, kurā tā ir spiesta pieņemt tehnoloģijas, kuras nav izstrādātas, paturot prātā tās pamatvērtības, piemēram, privātuma un personas datu aizsardzību.

Aizsākot virkni darbību un pārdomu procesu, Komisija vēlas būt šo darbību virzītājspēks un aicina Eiropas Parlamentu, Padomi un visas attiecīgās ieinteresētās personas strādāt kopīgi, lai sasniegtu šos tālejošos, tomēr sasniedzamos mērķus.

[1] Sk. STS 2005. gada ziņojumu www.itu.int/dms_pub/itu-s/opb/pol/S-POL-IR.IT-2005-SUM-PDF-E.pdf vai Informācijas sabiedrības tehnoloģiju konsultatīvās grupas ( ISTAG ) ziņojumu. ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/ist/docs/istagscenarios2010.pdf.

[2] Sk., piemēram, www.aal-europe.eu/about-aal.

[3] Sk., piemēram, www.planetaryskin.org/.

[4] Sk. “ Revising Europe’s ICT Strategy ” — ftp://ftp.cordis.europa.eu/pub/ist/docs/istag-revising-europes-ict-strategy-final-version_en.pdf.

[5] Šo skaitli bie˛i izmanto dažādi autori, uzskatot, ka uz katru cilvēku vidēji ir aptuveni 10 iekārtas.

[6] Sk. COM/2008/0594 galīgo redakciju — Nākotnes tīkli un internets.

[7] Sk. ec.europa.eu/information_society/eeurope/i2010/index_en.htm.

[8] Sk. COM/2007/0096, galīgā redakcija — RFID Eiropā: ceļā uz politikas īstenošanas pasākumiem.

[9] Sk. 2007/467/EK — Lēmums par RFID ekspertu grupas izveidošanu.

[10] Sk. EESK Atzinums Nr.1514, 2008. gads.

[11] Sk. www.internet2008.eu.

[12] Sk. Padomes secinājumus 16616/08.

[13] Sk. SEC/2008/2516 — Sākotnējās problēmas saistībā ar „lietisko internetu”.

[14] Sk. ec.europa.eu/information_society/policy/rfid/library/index_en.htm.

[15] Sk. www.nfc-forum.org/home.

[16] Sk. EFPIA darbu — www.efpia.eu/Content/Default.asp?PageID=566.

[17] Sk. RAPEX gada pārskatu ec.europa.eu/consumers/safety/rapex/docs/rapex_annualreport2009_en.pdf.

[18] Sk. www.esma-home.eu/default.asp.

[19] Sk. COM/2007/0607, galīgā redakcija — Kravu pārvadājumu loģistikas rīcības plāns.

[20] Sk. The Fraunhofer Institute for Material Flow and Logistics : www.iml.fraunhofer.de/1327.html.

[21] Sk. saistītu darbu, ko veikusi IETF : tools.ietf.org/wg/6lowpan/.

[22] Sk. COM/2008/0886 galīgo redakciju — Rīcības plāns inteliģento transporta sistēmu ieviešanai Eiropā.

[23] ASV Nacionālās izlūkošanas padome uzskata globālo skaitļošanu par vienu no deviņām tehnoloģijām, kas līdz 2025. gadam „mainīs spēles noteikumus”. Sk. www.dni.gov/nic/NIC_2025_project.html.

[24] Songdo ir pašlaik būvējama 6 km² pilsēta Dienvidkorejā, kurā pirmo reizi plašā mērogā tiks demonstrēts IoT . Sk. www.songdo.com/page1992.aspx.

[25] Galvenie principi izklāstīti Tunisijas Programmā informācijas sabiedrībai, kas ir viens no galvenajiem WSIS darba rezultātiem, sk. www.itu.int/wsis/documents/doc_multi.asp?lang=fr&id=2266|2267.

[26] Sk. COM/2006/0181 galīgo redakciju — Ceļā uz globālām partnerattiecībām informācijas sabiedrībā: Pasaules samita par informācijas sabiedrību ( WSIS ) Tunisijas posma turpinājums.

[27] Tunisijas programmas 35.a punktā noteikts, ka „politikas pilnvaras attiecībā uz ar internetu saistītiem politikas jautājumiem ir valstu suverēnās tiesības. Tām ir tiesības un pienākumi attiecībā uz ar internetu saistītiem starptautiskās publiskās politikas jautājumiem.”

[28] Sk. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu.

[29] Sk. C(2009) 3200 — Ieteikums par privātuma un datu aizsardzības principu īstenošanu saistībā ar radiofrekvenciālās identificēšanas lietojumiem.

[30] Sk. Adam Greenfield , ‘Everyware’ , ISBN 0321384016.

[31] Sk. Eiropas pētniecības projektu SWAMI : www.isi.fraunhofer.de/t/projekte/e-fri-swami.htm

[32] Sk. saistītu darbu, ko veikusi IETF — https://www.ietf.org/mailman/listinfo/esds.

[33] Sk. COM/2009/0149 galīgo redakciju — Eiropas aizsardzība pret liela mēroga kiberuzbrukumiem un infrastruktūru darbības pārrāvumiem: gatavības, drošības un elastīguma uzlabošana”.

[34] Sk. COM/2008/0313 galīgo redakciju — Interneta modernizācija: rīcības plāns interneta protokola 6. versijas (IPv6) ieviešanai Eiropā.

[35] Sk. pilnvarojumu EC/436 par RFID un pilnvarojumu EC/441 par viedajām mērierīcēm.

[36] Sk. COM/2009/0116, galīgā redakcija — Stratēģija IST pētniecībai, izstrādei un inovācijām Eiropā – aktīvāka iesaistīšanās.

[37] Sk. ES- EPoSS kopīgā semināra ziņojumu: www.iot-visitthefuture.eu/fileadmin/documents/researchforeurope/270808_IoT_in_2020_Workshop_Report_V1-1.pdf.

[38] Sk. COM/2008/0800 galīgo redakciju — Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns.

[39] Sk. www.future-Internet.eu.

[40] Piemēram, būtisku RFID patentu turētāju centieni nodrošināt „vienkopus risinājumu” patentu izmantotājiem liecina, cik sarežģīts un garš ir šāds process. Sk. www.rfidlicensing.com/ vai 2009. gada 13. aprīļa “ RFID Journal ”, “RFID Consortium Readies to Launch First Licenses” — www.rfidjournal.com/article/view/4785.

[41] Sk. ec.europa.eu/cip/index_en.htm.

[42] Sk. ec.europa.eu/justice_home/fsj/privacy/workinggroup/index_en.htm.

[43] 2007. gada transatlantiskās ekonomiskās integrācijas veicināšanas starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm satvarā prioritāte ir piešķirta sadarbībai RFID jomā, un patlaban ES un ASV apmainās ar labākajām praksēm, lai optimizētu RFID ekonomisko un sociālo ietekmi. Sk. ec.europa.eu/enterprise/policies/international/cooperating-governments/usa/transatlantic-economic-council/index_en.htm.

[44] 2009. gada vasarā Komisijas Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāts parakstīs sadarbības memorandu ar Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministriju par, cita starpā, RFID, bezvadu devēju tīkliem un lietisko internetu.

[45] Patlaban tiek veikta ilgtermiņa pētniecība par šāda marķējuma izgatavošanu no organiskiem un bioloģiski noārdāmiem materiāliem.

[46] Jo īpaši ir paredzēts regulāri atjaunināt Lēmumu par maza darbības attāluma ierīcēm ( SRD ) (sk. 2006/771/EK).

[47] Sk. Padomes Ieteikumu 1999/519/EK un Direktīvu 1999/5/EK, 2004/40/EK un 2006/95/EK. Sk. arī Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas ( SCENIHR ) 2009. gada 19. janvāra atzinumu.