14.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 8/85

A.

tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies aizsargāt un veicināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu kā būtisku pamatu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantā iekļautajām tiesībām uz informāciju un vārda brīvību, kas joprojām ir demokrātijas saglabāšanas, sabiedriskās plurālisma un kultūras daudzveidības pamatprincipi;

B.

tā kā Eiropas Parlaments vairākkārt ir paudis vēlmi, lai Komisija noteiktu stabilu tiesisko regulējumu gan plašsaziņas līdzekļu nozarē, gan arī informācijas sabiedrībā kopumā, kura mērķis būtu nodrošināt vienlīdzīgu plurālisma aizsardzības līmeni dalībvalstīs un ļaut tirgus dalībniekiem izmantot vienotā tirgus iespējas;

C.

tā kā minētajā darba dokumentā Komisija uzsvēra, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisms nav saistīts tikai ar uzņēmumu īpašuma tiesību koncentrēšanos, bet ietver arī jautājumus par sabiedriskajām raidorganizācijām, politisko varu, ekonomisko konkurenci, kultūras daudzveidību, jauno tehnoloģiju attīstību, pārredzamību un žurnālistu darba apstākļiem Eiropas Savienībā;

D.

tā kā sabiedrisko raidorganizāciju rīcībā ir jābūt vajadzīgajiem resursiem un iestādēm, lai varētu sasniegt īstu neatkarību no politiskā spiediena un tirgus spēkiem;

E.

tā kā pašlaik sabiedriskās raidorganizācijas ir spiestas nepamatoti un kaitējot savu programmu kvalitātei konkurēt par reitingiem ar komerciālajiem kanāliem, kuru galvenais uzdevums nav kvalitāte, bet gan lielākās auditorijas daļas pieprasījuma apmierināšana;

F.

tā kā UNESCO Konvencija par kultūras izpausmju daudzveidību cita starpā piešķir ievērojamu nozīmi tādu apstākļu radīšanai, kas veicina plašsaziņas līdzekļu dažādību;

G.

tā kā UNESCO konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidību ir atzītas konvencijas dalībvalstu tiesības veikt pasākumus, kuru mērķis ir palielināt plašsaziņas līdzekļu dažādību, tostarp ar sabiedrisko apraidi;

H.

tā kā sabiedrisko audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu nozīmīgā loma plurālisma nodrošināšanā ir atzīta UNESCO Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidību un Amsterdamas līguma Protokolā par valsts apraides sistēmu dalībvalstīs, kurā noteikts, ka valsts apraides sistēma dalībvalstīs ir tieši saistīta ar katras valsts sabiedrības demokrātijas, sociālajām un kultūras vajadzībām un vajadzību saglabāt viedokļu dažādību informācijas līdzekļos, vienlaikus dalībvalstis ir atbildīgas par valsts televīzijas apraides uzdevumu noteikšanu un tās finansējuma nodrošināšanu;

I.

tā kā iepriekš minētājā Komisijas 2001. gada paziņojumā ir pilnībā atzīta sabiedrisko raidorganizāciju nozīmīgā loma plurālisma un kultūras un valodu daudzveidības veicināšanā, uzsver, ka, apsverot attiecīgā valsts atbalsta piešķiršanu, Komisija piemēros tādus kritērijus kā kultūras dažādības veicināšanas nozīmi un demokrātijas, sociālo un kultūras vajadzību apmierināšanu katrā sabiedrībā;

J.

tā kā iepriekš minētajā Padomes 1999. gada 25. janvāra rezolūcijā vairākkārt atzīmēta sabiedrisko raidorganizāciju nozīmīgā loma plurālisma nodrošināšanā un pausta prasība dalībvalstīm noteikt tām plašus uzdevumus, kas atspoguļotu šo organizāciju nozīmi, sniedzot sabiedrībai jauno audiovizuālo un informācijas pakalpojumu, kā arī jauno tehnoloģiju ieguvumus;

K.

tā kā Amsterdamas līguma protokolu pieņēma, lai rūpētos, lai dalībvalstu kompetencē būtu savas sabiedriskās apraides sistēmas organizēšana, kas pielāgota attiecīgās sabiedrības demokrātiskajām un kultūras vajadzībām, lai saglabātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

L.

tā kā iepriekš minētajā Ieteikumā Rec(2007)3 ir uzsvērta sabiedrisko raidorganizāciju īpašā nozīme kā objektīvas un neatkarīgas informācijas un komentāru avotam, un saistībā ar novatoriska un dažāda satura nodrošināšanu, kas atbilst augstiem ētiskiem un kvalitātes standartiem, kā arī kā sabiedrības diskusiju forumam un līdzeklim, lai veicinātu personu plašāku demokrātisku dalību, un tādēļ pieprasa, lai dalībvalstīm arī turpmāk būtu tiesības pielāgot to uzdevumus, lai īstenotu šo organizāciju mērķus jaunajā plašsaziņas līdzekļu vidē;

M.

tā kā plašsaziņas līdzekļu plurālismu var garantēt tikai ar sabiedriskās televīzijas satura pareizu politisku līdzsvaru;

N.

tā kā pieredze parāda, ka neierobežota īpašuma tiesību koncentrēšanās apdraud plurālismu un kultūras dažādību, un tā kā sistēma, kuras pamatā ir tikai un vienīgi brīvā tirgus konkurence, nespēj garantēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

O.

tā kā Eiropā divu pīlāru sistēma privātajai un valsts televīzijai un audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem ir pierādījusi savu vērtību plašsaziņas līdzekļu plurālisma stiprināšanā, un tā ir jāattīsta tālāk;

P.

tā kā īpašuma tiesību koncentrēšanās palielina plašsaziņas līdzekļu speciālistu atkarību no lielu plašsaziņas uzņēmumu īpašniekiem;

Q.

tā kā jaunās tehnoloģijas, un it īpaši pāreja uz digitālajām tehnoloģijām audiovizuālā satura sagatavošanai un izplatīšanai un jaunu saziņas un informācijas pakalpojumu ienākšana tirgū, ir ievērojami ietekmējušas pieejamo produktu kvalitāti un to izplatīšanas līdzekļus; tā kā kvantitatīvs plašsaziņas līdzekļu un pakalpojumu palielinājums automātiski negarantē satura dažādību; tā kā ir vajadzīgi jauni un moderni līdzekļi, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un kultūras daudzveidību un sniegtu sabiedrībai savlaicīgu un objektīvu informāciju;

R.

tā kā spēkā esošais telekomunikāciju tiesiskais regulējums, atspoguļojot infrastruktūras un satura noteikumu tiešās attiecības un savstarpējo atkarību, nodrošina dalībvalstīm piemērotus tehniskus instrumentus plašsaziņas līdzekļu un to satura plurālisma aizsardzībai, piemēram, pieejas un obligāti izpildāmos noteikumus;

S.

tomēr, tā kā tehnoloģiskā attīstība automātiski negarantē informācijas plurālisma un satura dažādības ievērošanu, bet tā īstenošanai nepieciešama aktīva, pastāvīga un modra valstu un Eiropas varas iestāžu politika;

T.

tā kā, kaut gan internets ievērojami ir palielinājis piekļuves iespējas dažādiem informācijas, uzskatu un viedokļu avotiem, tas vēl nav aizstājis tradicionālos plašsaziņas līdzekļus kā izšķirīgs sabiedrības viedokļa veidotājs;

U.

tā kā tehnoloģiskās pārmaiņas ļauj aizvien biežāk izdevējiem ievietot laikrakstu saturu internetā, un tādējādi tie ir lielā mērā atkarīgi no (tiešsaistes) reklāmas ieņēmumiem;

V.

tā kā plašsaziņas līdzekļi joprojām ir politiskās ietekmes instruments un tā kā pastāv risks veiksmīgai plašsaziņas līdzekļu spējai veikt savus pienākumus kā demokrātijas uzraugam, jo privāto plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi galvenokārt ir orientēti uz finansiālas peļņas gūšanu; tā kā šī motivācija var apdraudēt dažādību, satura kvalitāti un viedokļu daudzveidīgumu, nedrīkst pieļaut, lai plašsaziņas līdzekļu plurālisma nosargāšana paliek tikai tirgus mehānismu ziņā;

W.

tā kā lieli plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi dažās dalībvalstīs ir sasnieguši ievērojamu un bieži dominējošu stāvokli un tā kā preses grupas, kuras pieder uzņēmumiem, kas var piešķirt valsts iepirkuma līgumus, apdraud plašsaziņas līdzekļu neatkarību;

X.

tā kā starptautisko plašsaziņas līdzekļu devums dažās dalībvalstīs ir būtisks plašsaziņas līdzekļu kopējās situācijas atveseļošanai, tomēr ņemot vērā to, ka jāveic arī noteikti uzlabojumi darba apstākļu un atalgojuma jomā;

Y.

tā kā jāuzlabo plašsaziņas līdzekļu speciālistu darba apstākļi un darba kvalitāte un tā kā aizvien lielāku skaitu žurnālistu nodarbina bīstamos apstākļos, jo netiek nodrošinātas sociālās garantijas;

Z.

tā kā ES konkurences tiesībām ir zināmi ierobežojumi plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanās jautājumu risināšanā, jo jaunajās ES dalībvalstīs plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesību koncentrēšanās darbības vertikālā un horizontālā līmenī nav sasniegušas to finansiālo robežvērtību, aiz kuras būtu piemērojamas ES konkurences tiesības;

AA.

tā kā, ieviešot pārlieku ierobežojošus noteikumus par plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesībām, var samazināties Eiropas uzņēmumu konkurētspēja pasaules tirgū un palielināties to plašsaziņas līdzekļu grupu ietekme, kas atrodas ārpus Eiropas;

AB.

tā kā plašsaziņas līdzekļu patērētājiem ir jābūt pieejamam plašam satura klāstam;

AC.

tā kā plašsaziņas līdzekļu radošie speciālisti cenšas nodrošināt vislabāko satura kvalitāti, taču tā sasniegšanai pieejamie apstākļi nav vienlīdz apmierinoši visās dalībvalstīs;

AD.

tā kā dažādu jaunu plašsaziņas līdzekļu (platjoslas internets, satelītkanāli, digitālā virszemes televīzija) rašanās un dažādas plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesību formas pašas par sevi nevar garantēt satura plurālismu;

AE.

tā kā noteikumus par satura kvalitāti un nepilngadīgo aizsardzību ir jāpiemēro gan valsts, gan komerciālajā līmenī;

AF.

tā kā plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi ir neaizstājami plašsaziņas līdzekļu plurālisma nodrošināšanā un demokrātijas saglabāšanā, un tādēļ tiem ir aktīvāk jāpievērš uzmanība praksei, kas saistīta ar uzņēmējdarbības ētiku un sociālo atbildību;

AG.

tā kā komerciālajos plašsaziņas līdzekļu veikalos privātu lietotāju apkopotu saturu, īpaši audiovizuālo saturu, aizvien vairāk izmanto par nelielu samaksu vai bez maksas, radot ētikas un privātuma aizsardzības problēmas — prakse, kas žurnālistiem un citiem plašsaziņas līdzekļu speciālistiem rada nepamatotu konkurences spiedienu;

AH.

tā kā tīmekļa žurnāli ir nozīmīgs jauna veida pienesums vārda brīvībai, un tos aizvien biežāk izmanto gan plašsaziņas līdzekļu speciālisti, gan privātpersonas;

AI.

tā kā sabiedriskajām raidorganizācijām ir jāpiešķir stabils finansējums, tām ir jārīkojas godīgi un līdzsvaroti un tām ir jāpiešķir līdzekļi sabiedrības interešu un sociālo vērtību veicināšanai;

AJ.

tā kā dalībvalstīm ir plašas iespējas interpretēt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumus un finansējumu;

AK.

tā kā sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu klātbūtne ir pamanāma tikai audiovizuālajā un nelineārajā jomā;

AL.

tā kā Eiropas audiovizuālā modeļa pastāvīgs pamats jāveido spēcīgu, neatkarīgu un plurālistisku sabiedrisko pakalpojumu un dinamiska komerciālā sektora līdzsvaram; tā kā šā modeļa izmantošanas nepārtrauktībai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu dzīvotspēju un radīšanas kvalitāti un lai veicinātu kultūru dažādību un cieņu pret to;

AM.

tā kā dažkārt dalībvalstu sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi izjūt gan nepietiekama finansējuma, gan politiska spiediena negatīvās sekas;

AN.

tā kā katras dalībvalsts noteiktie uzdevumi sabiedriskā sektora apraidei pieprasa ilgtermiņa finansējumu un garantētu neatkarību, kas nebūt neatbilst situācijai visās dalībvalstīs;

AO.

tā kā noteiktās dalībvalstīs sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem var būt ļoti nozīmīga loma gan kvalitātes, gan auditorijas ziņā;

AP.

tā kā, ņemot vērā tehnoloģiskās pārmaiņas un lielāku koncentrēšanos, kā arī aizvien konkurētspējīgāku un globalizētāku vidi, visaptveroša sabiedrības pieeja augstas kvalitātes daudzveidīgam saturam kļūst vēl būtiskāka; tā kā sabiedriskie audiovizuālie pakalpojumi ir nesaraujami saistīti ar demokrātiska viedokļa veidošanu, lai palīdzētu cilvēkiem iepazīt kultūru dažādību un lai garantētu plurālismu; un tā kā šiem pakalpojumiem ir jāspēj izmantot jaunās apraides platformas uzticētā uzdevuma veikšanai, lai sasniegtu visas sabiedrības grupas, lai kādi būtu izmantotie pieejas līdzekļi;

AQ.

tā kā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jābūt pietiekamam finansējumam, lai spētu konkurēt ar komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, piedāvājot gan augstas kvalitātes kultūras, gan ziņu saturu;

AR.

tā kā jaunie plašsaziņas līdzekļu kanāli ir parādījušies pēdējo desmit gadu laikā un tā kā aizvien lielāka daļa no reklāmas ienākumiem, kas nonāk internetā, rada bažas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu vidū;

AS.

tā kā sabiedriskās raidorganizācijas un komerciālās raidorganizācijas kopā ar jauniem dalībniekiem arī turpmāk papildinās viena otru jaunajā audiovizuālajā situācijā, kuru raksturo pakalpojumu sniegšanas platformu daudzveidība;

AT.

tā kā ES nav būtiskas kompetences plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanās regulēšanā, tomēr tās kompetence dažādos politikas virzienos dod tai tiesības aktīvi aizsargāt un veicināt plašsaziņas līdzekļu plurālismu; tā kā konkurences un valsts atbalsta noteikumi, audiovizuālie un telekomunikāciju noteikumi, kā arī ārējās (tirdzniecības) attiecības ir jomas, kurās ES var īstenot un tai ir jāīsteno aktīva politika, lai stiprinātu un veicinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

AU.

tā kā rodas aizvien vairāk konfliktu par izpausmes brīvību;

AV.

tā kā informācijas sabiedrībā izglītība par plašsaziņas līdzekļu lietošanu ir būtisks veids, kā dot iespēju pilsoņiem veikt informētu un aktīvu devumu demokrātijā;

AW.

tā kā informācijas interpretācija un novērtējums kļūst aizvien svarīgāks, ņemot vērā tās daudzuma palielināšanos (īpaši ar interneta starpniecību);

AX.

tā kā Eiropas Savienības pilsoņu plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes veicināšanai jāvelta lielāks atbalsts;

AY.

tā kā Eiropas plašsaziņas līdzekļi pašlaik strādā globalizētā tirgū, kas nozīmē, ka visaptveroši to īpašuma tiesību ierobežojumi ievērojami samazinās to konkurētspēju ar trešo valstu uzņēmumiem, kuri nav pakļauti līdzīgiem ierobežojumiem; tā kā tādēļ ir vajadzīgs līdzsvars starp godīgas konkurences noteikumu konsekventu īstenošanu un plurālisma “drošības ventiļu” izveidošanu, no vienas puses, un rūpēšanos, ka uzņēmumiem ir vajadzīgā elastība konkurēšanai starptautisko plašsaziņas līdzekļu tirgū, no otras puses;

AZ.

tā kā mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā mēs pastāvīgi tiekam appludināti ar informāciju, steidzamiem paziņojumiem un nefiltrētām vēstulēm, taču informācijas atlasei ir nepieciešamas īpašas iemaņas;

BA.

tā kā ES ārpolitikas (gan tirdzniecības, gan citās jomās) būtiskai daļai ir jābūt pasākumiem plašsaziņas līdzekļu plurālisma stiprināšanai un veicināšanai, īpaši saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, paplašināšanās stratēģiju un divpusējiem partnerības nolīgumiem,

1.

mudina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu, nodrošināt, ka visiem ES pilsoņiem ir pieeja brīviem un daudzveidīgiem plašsaziņas līdzekļiem, un vajadzības gadījumā ierosināt uzlabojumus;

2.

ir pārliecināts, ka plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem demokrātiska Eiropas sociālā modeļa pastāvēšanai;

3.

norāda, ka visi Eiropas plašsaziņas līdzekļi ir pakļauti progresējošai konverģencei un tas attiecas gan uz plašsaziņas līdzekļiem, gan arī tirgiem;

4.

uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu sistēmas īpašuma tiesību koncentrēšanās rada vidi, kurā tiek veicināts monopolizēts reklāmas tirgus, ieviesti šķēršļi jaunu tirgus dalībnieku piekļuvei un izraisīta plašsaziņas līdzekļu satura vienveidība;

5.

norāda, ka plašsaziņas līdzekļu sistēmas attīstību arvien lielākā mērā ietekmē orientēšanās uz peļņas gūšanu un ka tādēļ tajos pietiekamā mērā netiek atspoguļoti sabiedriskie, politiskie un ekonomiskie procesi, kā arī nav pietiekami nodrošinātas vērtības, kas izklāstītas žurnālistu rīcības kodeksos; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešams sasaistīt konkurences tiesības ar plašsaziņas līdzekļus reglamentējošiem tiesību aktiem, lai nodrošinātu piekļuvi, konkurenci un kvalitāti un izvairītos no interešu konfliktiem, kas rodas īpašuma tiesību koncentrēšanas un politiskās varas īstenošanas rezultātā un kas neveicina brīvu konkurenci, līdzvērtīgus konkurences apstākļus un plurālismu;

6.

atgādina dalībvalstīm, ka valstu pārvaldes iestāžu lēmumos vienmēr jāmeklē līdzsvars starp viņu pienākumu un vārda brīvību, kuras aizsardzība galu galā ir tiesu kompetencē;

7.

aicina Komisiju veicināt stabilu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu augstu plurālisma aizsardzības līmeni visās dalībvalstīs;

8.

tādēļ prasa gan nodrošināt līdzsvaru starp sabiedriskajām un privātajām raidorganizācijām (dalībvalstīs, kurās pašlaik ir sabiedriskās raidorganizācijas), gan arī garantēt konkurences tiesību un plašsaziņas līdzekļus reglamentējošo tiesību aktu sasaistīšanu, lai stiprinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

9.

uzskata, ka valsts varas iestāžu galvenais uzdevums ir radīt priekšnoteikumus, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu augsta līmeņa kvalitāti (arī attiecībā uz sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem), garantētu plašsaziņas līdzekļu dažādību un žurnālistu pilnīgu neatkarību;

10.

pieprasa pasākumu īstenošanu, lai uzlabotu Eiropas plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu grupu konkurētspēju, tādējādi dodot nozīmīgu ieguldījumu saimnieciskajā izaugsmē, ko arī sekmētu iedzīvotāju izpratnes un zināšanu līmeņa uzlabošanās par ekonomikas un finanšu jautājumiem;

11.

uzsver, ka Eiropas Savienībā attiecībā uz plašsaziņas līdzekļiem pieaug ieguldītāju ietekme no trešām valstīm, īpaši tas vērojams jaunajās dalībvalstīs;

12.

pieprasa konkurences tiesību noteikumu konsekventu piemērošanu gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, lai nodrošinātu lielu konkurences intensitāti un jaunu konkurentu piekļuvi tirgum;

13.

uzskata, ka ES konkurences tiesības ir sekmējušas plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanās ierobežošanu; tomēr uzsver, cik svarīga ir neatkarīga dalībvalstu uzraudzība pār plašsaziņas līdzekļiem, un tālab pieprasa, lai plašsaziņas līdzekļu regulēšana valsts līmenī būtu iedarbīga, skaidra, pārredzama un atbilstu augstiem standartiem;

14.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu izstrādāt konkrētus rādītājus, lai novērtētu plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

15.

pieprasa, lai papildus plašsaziņas līdzekļu plurālisma vērtēšanai tiktu izstrādāti arī kritēriji plašsaziņas līdzekļu analīzei, tostarp ņemot vērā to attieksmi pret demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesībām un minoritāšu tiesībām, kā arī pret žurnālistu profesionālajiem kodeksiem;

16.

uzskata, ka noteikumiem par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos jāregulē ne tikai īpašuma tiesības un plašsaziņas līdzekļu satura sagatavošana, bet arī piekļuves līdzekļi (elektroniskie) un mehānismi saturam un tā izplatīšanai internetā, piemēram, meklētājprogrammas;

17.

uzsver, ka invalīdiem ir jānodrošina piekļuve informācijai;

18.

atzīst, ka pašregulācijai ir nozīmīga loma plašsaziņas līdzekļu plurālisma nodrošināšanā; atzinīgi vērtē jau izstrādātās nozares iniciatīvas šajā jomā;

19.

mudina izstrādāt plašsaziņas līdzekļu brīvības hartu, lai garantētu izpausmes brīvību un plurālismu;

20.

aicina ievērot plašsaziņas līdzekļu brīvību un plašsaziņas līdzekļu ziņojumu atbilstību ētikas kodeksam;

21.

uzsver, ka jāizveido plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības un īstenošanas sistēmas, pamatojoties uz uzticamiem un objektīviem rādītājiem;

22.

uzsver, ka ES un dalībvalstu varas iestādēm ir jānodrošina žurnālistu un redakcionālā neatkarība ar atbilstīgām un specifiskām juridiskām un sociālām garantijām, kā arī ir svarīgi izveidot un vienādi piemērot katrā tirgū, kurā darbojas ES reģistrētu plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi, redakcionālo hartu, lai novērstu īpašnieku, ieinteresēto personu vai ārēju dalībnieku, piemēram, valdību, iejaukšanos ziņu satura veidošanā;

23.

aicina dalībvalstis ar attiecīgu pasākumu palīdzību nodrošināt piemērotu līdzsvaru starp politiski un sociāli jutīgām tēmām, it īpaši saistībā ar ziņām un programmām par jaunākajiem notikumiem;

24.

atzinīgi vērtē attīstību un dažādību, ko plašsaziņas līdzekļu vidē ir ienesuši jaunie plašsaziņas līdzekļi, un mudina atbildīgi lietot jaunās tehnoloģijas, piemēram, mobilās televīzijas, kā platformu komerciālajiem, sabiedriskajiem un kopienas plašsaziņas līdzekļiem;

25.

mudina sākt atklātu diskusiju par visiem jautājumiem saistībā ar tīmekļa žurnālu statusu;

26.

atbalsta autortiesību aizsardzību tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu līmenī, nosakot pienākumu minēt avotu, trešām pusēm citējot paziņojumus;

27.

iesaka iekļaut plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes Eiropas pamatprasmju vidū un atbalsta Eiropas kopējās apmācības programmas attīstību plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmju jomā, vienlaikus uzsverot to nozīmi jebkādas digitālas šķirtnes pārvarēšanā;

28.

uzskata, ka saskaņā ar iepriekš minēto Ieteikumu Rec 1466(2000) izglītībai par plašsaziņas līdzekļu lietošanu ir jānodrošina pilsoņi ar līdzekļiem kritiska viedokļa pamatošanai un nepārtraukti pieaugošā informācijas apjoma izmantošanai; uzskata, ka apguves process tādējādi ļaus pilsoņiem formulēt vēstījumus un izvēlēties vispiemērotāko līdzekli to izteikšanai, un tādā veidā pilnībā īstenot savas tiesības gadījumos, kas ir saistīti ar vārda un informācijas brīvību;

29.

mudina Komisiju, pieņemot Eiropas pieeju plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmes uzlabošanai, pievērst pienācīgu uzmanību satura kritiskas novērtēšanas standartiem un paraugprakses apmaiņām;

30.

aicina Komisiju un dalībvalstis konsolidēt objektīvu sistēmu raidīšanas licenču piešķiršanai kabeļtelevīzijas, satelīttelevīzijas, analogās un digitālās apraides jomā saskaņā ar pārredzamiem un godīgiem kritērijiem, lai izveidotu plurālistisku konkurences sistēmu un nepieļautu pārkāpumus, ko veic uzņēmumi, kuri ļaunprātīgi izmanto monopolstāvokli vai dominējošo stāvokli;

31.

atgādina Komisijai, ka tā vairākkārt ir aicināta izstrādāt direktīvu, kurā garantēts plurālisms un kas veicinātu un aizsargātu kultūras daudzveidību, kā noteikts UNESCO konvencijā par kultūras daudzveidību, un kas sekmētu visu plašsaziņas līdzekļu uzņēmumu piekļuvi tehniskajiem līdzekļiem, kas ļauj tiem sasniegt visus pilsoņus;

32.

pieprasa dalībvalstīm atbalstīt augstas kvalitātes sabiedriskās raidorganizācijas, kas var stāties pretī komerciālo kanālu programmām un kas, ja tām nav nepieciešams konkurēt par reitingiem un ienākumiem no reklāmas, ieņemtu augstāku vietu Eiropas klāstā kā atbalsts plašsaziņas līdzekļu plurālisma saglabāšanai, demokrātiskajam dialogam un visu pilsoņu pieejai programmām ar kvalitatīvu saturu.

33.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ciešāku Eiropas Savienības pārvaldes iestāžu sadarbību, kā arī stiprināt valsts pārvaldes iestāžu formālas un neformālas diskusijas un viedokļu apmaiņu apraides jomā;

34.

iesaka vajadzības gadījumā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem dalībvalstīs nodrošināt reģionu kultūras daudzveidības atspoguļošanu.

35.

atbalsta plašsaziņas līdzekļu īpašuma tiesību izpaušanu, lai veicinātu lielāku pārredzamību saistībā ar raidorganizācijas un izdevēja mērķu un identitātes izpratni;

36.

mudina dalībvalstis nodrošināt, ka ES konkurences tiesību piemērošana plašsaziņas līdzekļiem un arī interneta un komunikācijas tehnoloģiju nozarēm veicina un sekmē plašsaziņas līdzekļu plurālismu; aicina Komisiju, īstenojot ES konkurences noteikumus, ņemt vērā to ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

37.

iesaka paredzēt un īstenot valsts atbalstu reglamentējošos noteikumus tādā veidā, lai ļautu sabiedriskajiem un kopienu plašsaziņas līdzekļiem īstenot savas funkcijas dinamiskos apstākļos, vienlaikus nodrošinot, ka sabiedriskie plašsaziņas līdzekļi veic dalībvalstu uzticētos uzdevumus pārredzamā un atbildīgā veidā, izvairoties no valsts finansējuma ļaunprātīgas izmantošanas politiskas vai ekonomiskas lietderības dēļ;

38.

pieprasa Komisijai pienācīgi ņemt vērā UNESCO Konvenciju par kultūras daudzveidību un iepriekš minēto Ieteikumu Rec(2007)3, pieņemot lēmumu par to, vai jāpārskata EK paziņojumu par sabiedrisko apraidi; ja Komisija nolemj pārskatīt pašreizējās vadlīnijas, pieprasa, lai visus ierosinātos pasākumus vai paskaidrojumus novērtē saistībā ar to ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu un lai tie pienācīgi ievērotu dalībvalstu kompetences;

39.

iesaka Komisijai, lai iepriekš minēto Komisijas 2001. gada paziņojumu par sabiedrisko apraidi pārskatītu (ja to uzskata par nepieciešamu) veidā, kas stiprina sabiedrisko apraidi kā svarīgu plašsaziņas līdzekļu plurālisma garantētāju ES;

40.

uzskata, ka sabiedrisko audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu uzdevumu īstenošanai digitālo tehnoloģiju jomā ir jāattīsta jaunie informācijas pakalpojumi un plašsaziņas līdzekļi papildu tradicionālajām programmām, kā arī spējas sadarboties ar jebkuru digitālo tīklu un platformu;

41.

atzinīgi vērtē dažās dalībvalstīs īstenotos noteikumus, kuri pieprasa kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējiem piedāvājumā iekļaut valsts kanālus un piešķirt sabiedriskajai apraidei daļu no digitālā frekvenču spektra;

42.

mudina Komisiju izvēlēties plašu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumu skatījumu saskaņā ar dinamisku un uz nākotni orientētu iepriekš minētā Amsterdamas līguma Protokola interpretāciju, it īpaši saistībā ar sabiedriskās apraides neierobežotu dalību tehnoloģiskajā attīstībā, kā arī satura radīšanas un izklāsta formu atvasināšanā (lineāro un nelineāro pakalpojumu ziņā); tā kā daļa no sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu uzdevumiem tajā jāiekļauj arī piemērots finansējums jaunajiem pakalpojumiem;

43.

atkārto, ka frekvenču spektra regulācijā jāņem vērā sabiedrības interešu mērķi, piemēram, plašsaziņas līdzekļu plurālisms, un tādēļ to nevar pakļaut režīmam, kas balstīts tikai un vienīgi uz tirgu; turklāt uzskata, ka dalībvalstīm ir jāsaglabā atbildība par lēmumu pieņemšanu par izmantojamo frekvenču piešķiršanu, lai apmierinātu katras sabiedrības specifiskās vajadzības, īpaši saistībā ar plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizsargāšanu un veicināšanu;

44.

ierosina, pārskatot telekomunikāciju paketi, saglabāt un nepieciešamības gadījumā paplašināt obligāti īstenojamos noteikumus;

45.

pievienojas iepriekš minētajam Ieteikumam Rec(2007)3, ka ir jānodrošina satura piedāvātāju brīva piekļuve elektroniskajiem saziņas tīkliem;

46.

pievērš uzmanību iepriekš minētajai 2007. gada 13. novembra rezolūcijai, jo sadarbspējai ir būtiska nozīme, nodrošinot plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

47.

aicina īstenot līdzsvarotu pieeju attiecībā uz ciparu dividendes sadalījumu, lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi visiem tirgus dalībniekiem, tādējādi garantējot plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

48.

pauž bažas par dažu lielu tiešsaistes tirgus dalībnieku dominēšanu, kas traucē ienākt tirgū jauniem uzņēmumiem, tādējādi kavējot jaunradi un uzņēmējdarbību šajā nozarē;

49.

prasa lielāku pārredzamību saistībā ar personas datiem un informāciju, ko par lietotājiem uzkrāj interneta meklētāji, e-pasta pakalpojumu sniedzēji un sociālo tīklu veidošanas vietnes;

50.

uzskata, ka ES līmeņa regulējums ir pietiekams, lai nodrošinātu piekļuvi elektroniskiem programmu aprakstiem un līdzīgām pārskata un orientācijas ierīcēm, taču var tikt apsvērti papildu pasākumi attiecībā uz to, kā tiek demonstrēta informācija par pieejamajām programmām, lai nodrošinātu vieglu piekļuvi vispārējas nozīmes pakalpojumiem; prasa Komisijai ar apspriežu palīdzību noskaidrot, vai plašsaziņas līdzekļu plurālisma nodrošināšanai vajadzīgas minimālas pamatnostādnes vai arī nozari reglamentējoši noteikumi;

51.

prasa nodrošināt līdzsvaru starp valsts tiesībām pakļautām un privātām raidorganizācijām un saskaņoti piemērot tiesību aktus konkurences un plašsaziņas līdzekļu jomā, lai stiprinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

52.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.