52008DC0799

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 01.12.2008

COM(2008) 799 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte Piektais gada pārskats (Pārskata gads — 2006)

1. KOPSAVILKUMS

Direktīvā 98/70/EK[1], pamatojoties uz veselības un vides aizsardzības apsvērumiem, ir noteiktas obligātās specifikācijas degvielām, ko izmanto transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes dzinēju un transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes dzinēju. Degvielas kvalitāte ir svarīga no vides viedokļa, jo tā ietekmē piesārņotāju emisijas no dzinējiem un tādējādi arī gaisa kvalitāti. Tāpat no tās atkarīgs, cik sarežģīti un dārgi autoražotājiem ir ievērot vēlamos piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumus. Direktīvā 2003/17/EK[2], ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, paredzēts, ka vēl vairāk jāsamazina sēra saturs benzīnā un dīzeļdegvielā.

Specifikācijām neatbilstīgas degvielas var palielināt emisijas (piemēram, pārlieku liels skābekļa savienojumu saturs var palielināt NOx emisijas) un bojāt dzinēju un izplūdes gāzu pēcattīrīšanas sistēmas (piemēram, pārmērīgs sēra saturs bojā katalizatorus), kas savukārt palielina gaisa piesārņotāju emisijas. Lai nodrošinātu atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem obligātajiem degvielas kvalitātes standartiem, dalībvalstīm ir jāievieš degvielas kvalitātes kontroles sistēmas.

Direktīvas 98/70/EK 8. pantā paredzēts, ka Komisijai ik gadus jāpublicē ziņojums par degvielas kvalitāti dalībvalstīs. Šajā piektajā Komisijas ziņojumā ir īsumā apkopoti dalībvalstu iesniegtie dati par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, kā arī par pārdošanas apjomiem 2006. gadā. Visas dalībvalstis, izņemot Maltu, ir iesniegušas ziņojumu par 2006. gadu.

2006. gadā veiktās degvielas kvalitātes kontroles dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām, lai gan tika konstatēti daži to pārkāpumi. Tika konstatēts, ka galvenokārt bija pārsniegti šādi benzīnam noteiktie parametri: pētnieciskais oktānskaitlis (POS)[3], tvaika spiediens vasaras periodā[4] un destilācija/iztvaikošana 100/150°C temperatūrā[5]. Attiecībā uz dīzeļdegvielu bija pārsniegti šādi parametri — sēra saturs, 95 % destilācijas punkts, cetānskaitlis un blīvums.

Kaut gan vairākas dalībvalstis ziņoja par prasībām neatbilstošiem paraugiem, kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem daudz mazāk bija paraugu, kuros bija pārsniegtas robežvērtības (un testēšanas metožu pieļaujamās pielaides). Iepriekšējos gados vairākas jaunās ES-10 dalībvalstis ziņoja par ievērojamu skaitu prasībām neatbilstošu paraugu, taču 2006. g. šādu paraugu skaits ir ievērojami samazinājies. Beļģija 2005. gadā ziņoja par proporcionāli lielāku neatbilstošu paraugu skaitu (~3,5%) nekā citās dalībvalstīs (tomēr šis rādītājs pēdējos gados ir uzlabojies), tomēr neatbilstību rādītāja noteikšanai 2006. gadā nav iesniegti pietiekami precīzi dati.

Sēra saturs dīzeļdegvielā iepriekšējos gados izrādījās sevišķi problemātisks (galvenokārt ES-10 valstīs), jo, sākot ar 2005. gadu, ir ieviests jauns obligāts noteikums, ka sēra saturam jābūt mazākam par 50 ppm. Tomēr šķiet, ka 2006. gadā šī problēma ir atrisināta.

Komisijai nav informācijas par to, vai minētā robežvērtību pārsniegšana ir nelabvēlīgi ietekmējusi transportlīdzekļu emisiju līmeni vai dzinēju darbību, tomēr Komisija vēl aizvien mudina dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību noteiktajām specifikācijām. Vairākums dalībvalstu to jau dara, un sīkāki dati par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem neatbilstības novēršanai, ja tādi ir paredzēti, iekļauti sīki izstrādātā 2006. gada ziņojuma atsevišķām valstīm veltītās nodaļās[6]. Komisija turpinās monitoringu par atbilstību degvielas kvalitātes prasībām, kas noteiktas minētajā direktīvā .

Runājot par gaisa piesārņojuma mazināšanu un jaunu dzinēja tehnoloģiju ieviešanu, ir svarīgi atzīmēt, ka ES-15 dalībvalstīs no 2001. līdz 2006. gadam ir būtiski pieaudzis to degvielu īpatsvars, kuru sēra saturs ir mazāks par 10 ppm un 50 ppm. Sākot ar 2005. gadu, visā degvielā sēra saturam jābūt mazākam par 50 ppm, un visās dalībvalstīs jābūt pieejamai degvielai, kuras sēra saturs ir mazāks par 10 ppm. Kā redzams 1. tabulā, 2006. gadā vidējais sēra saturs degvielā bija ievērojami mazāks nekā 2004. gadā.

1. tabula. Benzīna un dīzeļdegvielas vidējā sēra satura izmaiņas ES

ES vidējais sēra saturs, ppm | ES-15 | ES-10 |

[pic] | [pic] |

Marka | % | Marka | % |

1 | Bezsvina benzīns min. POS=91 | 0,0% | 13 | Dīzeļdegviela | 0,0% |

2 | Bezsvina benzīns min. POS=91 (<50 ppm S) | 0,3% | 14 | Dīzeļdegviela(<50 ppm sēra) | 68,6% |

3 | Bezsvina benzīns min. POS=91 (<10 ppm S) | 7,0% | 15 | Dīzeļdegviela(<10 ppm sēra) | 31,4% |

4 | Bezsvina benzīns min. POS=95 | 0,0% |

5 | Bezsvina benzīns min. POS=95 (<50 ppm S) | 54,0% |

6 | Bezsvina benzīns min. POS=95 (<10 ppm S) | 29,3% |

7 | Bezsvina benzīns 95=<POS<98 | 0,0% |

8 | Bezsvina benzīns 95=<POS<98 (<50 ppm S) | 3,1% |

9 | Bezsvina benzīns 95=<POS<98 (<10 ppm S) | 0,08% |

10 | Bezsvina benzīns POS>=98 | 0,0% |

11 | Bezsvina benzīns POS>=98 (<50 ppm S) | 0,6% |

12 | Bezsvina benzīns POS>=98 (<10 ppm S) | 5,6% |

Kā izriet no ziņojumiem, kopš 2001. gada ievērojami vienādojies Eiropas Savienībā pieejamo degvielas marku skaits (4. att.). 2006. gadā kopumā bija pieejamas 2–3 benzīna markas, kas galvenokārt atšķiras ar oktānskaitli (POS), tomēr dažos gadījumos parādās arī atsevišķas bezsvina degvielas markas (piemēram, Igaunijā ir pieejams katra degvielas veida bezsvina variants). 2006. gadā, tāpat kā 2005. gadā, desmit ES-15 dalībvalstīs (2001. g. tikai vienā) un četrās ES-10 dalībvalstīs bija pieejamas atsevišķas (iekrāsotas) sēru nesaturošas (<10 ppm) degvielas markas (citās valstīs bija pieejama degviela, kas nepārsniedz noteikto sēra satura robežvērtību, taču to nepārdod īpaši iekrāsotu)

2 attēls. Paraugu ņemšanas apjoms, veicot degvielas kvalitātes kontroli ES 2006. gadā (vidējais paraugu skaits katrai degvielas markai)

Vidējais paraugu skaits/ degvielas marka | [pic] |

Benzīns | Dīzeļdegviela | Benzīns | Dīzeļdegviela |

Austrija | 2 / 203 | <4 mēn. |

Beļģija | >7 / 4722 | >5 / 5276 | 8 / 18 | <7 mēn. |

Kipra | 7 / 18 | (3) |

Čehija | 16 / 871 | 18 / 1064 |

Dānija | 2 / 40 |

Igaunija | 11 / 300 | 1 / 100 | <5 mēn. | (4) |

Somija | 1 / 262 | 2 / 158 |

Francija | 3 / 175 | 1 / 122 | <1 mēn. | (5) |

Vācija | 8 / 414 | <7 mēn. |

Grieķija | 6 / 18 | <8 mēn. | (6) |

Ungārija | 6 / 120 |

Īrija | 8 / 115 | <1 mēn. |

Itālija | 4 / 283 | 1 / 18 | (7) |

Latvija | 3 / 1382 | 3 / 1150 | <1 mēn. |

Lietuva | 1 / 218 | 1 / 103 | (8) |

Luksemburga | 7 / 18 | <7 mēn. |

Polija | 9 / 492 | 3 / 220 |

Portugāle | 7 / 18 | <2 mēn. |

Slovākija | 16 / 237 | 2 / 102 |

Slovēnija | 8 / 136 | 5 / 151 | 1 / 18 | <1 mēn. | (9) |

Spānija |

Zviedrija | 6 / 18 | (10) |

Apvienotā Karaliste | <4 mēn. |

Valstu skaits | 16 | 10 | 8 | 0 | 13 |

Piezīmes:

(1) | Ja iesniegto ziņojumu dati ir nepilnīgi, nav iespējams pārliecināties, vai visi paraugi ir atbilduši robežvērtībām. Gadījumos, kad no iesniegtajiem datiem nav bijis iespējams noteikt robežvērtības pārsniegušo paraugu skaitu, simbols „>” nozīmē to, ka norādīts ir minimālais robežvērtības pārsniegušo paraugu skaits, kas var būt arī lielāks. |

(2) | Direktīvā 98/70/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāiesniedz monitoringa ziņojumi ne vēlāk kā katra gada 30. jūnijā. |

(3) | Par skābekļa savienojumiem (kas nav ēteri ar vairāk par 5 oglekļa atomiem molekulā) ziņojumi nav iesniegti. |

(4) | DVPE paraugu skaits par 12. veidu nav norādīts. |

(5) | Daļējs pārskats iesniegts 2007. g. jūlijā, lai gan pilnīgas ziņas netika sniegtas līdz 2008. gada janvārim. |

(6) | Par skābekļa savienojumiem (kas nav ēteri ar vairāk par 5 oglekļa atomiem molekulā) ziņojumi nav iesniegti. Tomēr principā visas sarakstā minētās vielas ir pārbaudītas vienlaikus, izmantojot skābekļa savienojumu noteikšanas metodes. Tomēr šādos gadījumos testēšanas sistēma ir jākalibrē, izmantojot kalibrēšanas paraugu, kura sastāvā līdzīgās proporcijās ir tādi paši skābekļa savienojumi kā testējamajā paraugā. Vairumā gadījumu nav skaidrs, vai tas ir ticis izpildīts (Portugāle ziņojusi, ka nav pievienoti nekādi citi skābekļa savienojumi). Kopējais organiski saistītais skābeklis ir aprēķināts, pamatojoties uz atsevišķu komponentu masas daļu % pēc to identificēšanas. |

(7) | Benzīna paraugos skābekļa savienojumu saturs noteikts pēc standarta EN 1601 metodes. Izmantojot testēšanas metodi EN 1601, pirms faktiskās kvantitatīvās noteikšanas iespējamo skābekli saturošo komponentu identificēšanai ir jāizpēta katra parauga hromatogramma. Visu paraugu hromatogrammu pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka katra parauga sastāvā ir tikai viens skābekļa savienojums (metil-terc-butilēteris (MTBE), etil-terc-butilēteris (ETBE), metil-terc-amilēteris (TAME). Bez šiem ēteriem citi skābekļa savienojumi netika konstatēti. Benzīnam ar sēra saturu <10ppm nav noteikts arī svina saturs. |

(8) | Nav sniegtas pilnīgas ziņas par neatbilstošu paraugu skaitu. |

(9) | POS98 nav datu par tvaika spiediena noteikšanas rezultātiem. |

(10) | POS98 benzīnam: nav norādīts skābekļa un skābekli saturošo savienojumu saturs (Zviedrijas piezīme: metanols pievienots mucās un arī pārstrādes uzņēmumos. Tāpēc DVPE ir maisījums ar metanolu un bez tā. Līdz 5% etanola piedeva palielina DVPE par aptuveni 7 kPa. Nav datu par skābekļa saturu sagatavotā degvielā). POS98 benzīnam: 6/7 skābekļa savienojumi (t.i., izņemot ēterus ar vairāk nekā 5 oglekļa atomiem molekulā) ziņojumi nav iesniegti. |

5. SECINāJUMI

Degvielas kvalitāte ir nozīmīga no vides viedokļa, jo tā ietekmē tādus faktorus kā piesārņotāju emisijas no dzinējiem un tādējādi gaisa kvalitāti, kā arī to, cik sarežģīti un dārgi autoražotājiem būs ievērot vēlamos piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežojumus. Degvielas kvalitātes uzraudzības 2006. gada dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām, un ir konstatēti tikai nedaudzi pārkāpumi. Komisijas rīcībā nav informācijas par šo pārkāpumu nelabvēlīgu ietekmi uz transportlīdzekļu emisijām vai dzinēja darbību. Tomēr šādi robežvērtību pārsniegumi Komisijai joprojām rada bažas, un tā turpinās uzraudzīt, kā dalībvalstis ievēro direktīvā noteiktās degvielas kvalitātes prasības . Komisija turpinās pētīt iesniegto datu sīkākas statistiskās apstrādes lietderību.

No 2001. līdz 2005. gadam ievērojami pieaugusi to degvielu daļa kopējā patēriņā, kuru sēra saturs ir < 10 un <50 ppm. 2006. gadā šos īpatsvars pieaudzis vēl vairāk, jo obligāta kļuva prasība, ka sēra saturam jābūt mazākam par 50 ppm, kā arī prasība, ka visā Eiropas Savienībā jāievieš tāda degviela, kurā sēra saturs ir mazāks par 10 ppm. Lielākajā daļā dalībvalstu 2006. g. bija pieejama sēru nesaturoša degviela (Apvienotajā Karalistē, Maltā un Kiprā šāda degviela vēl jāievieš). Tomēr ir pazīmes, kas liecina, ka vēl aizvien ir gadījumi, kad dažās dalībvalstīs dažādu marku degviela nav marķēta.

Marķējuma trūkums varētu izrādīties šķērslis, lai līdz 2009. gadam (obligātās ieviešanas gads) ieviestu transportlīdzekļus, kuros izmantota sēru nesaturošu degvielu tehnoloģija, jo bez marķējuma patērētājiem nav iespējams izvēlēties šo degvielu. Tas īpaši nozīmīgi ir tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kuru transportlīdzekļos izmantota sēru nesaturošas degvielas tehnoloģija, turklāt šīs trūkums turklāt ievērojami mazina šim kritērijam atbilstošu degvielu pieejamības nozīmi. Rezultātā pilnībā netiks izmantots autotransporta nozares radīto CO2 emisiju samazināšanas potenciāls. Beļģijā, Čehijā, Īrijā, Latvijā, Luksemburgā, Slovākijā un Slovēnijā ir jāveic pasākumi, lai tuvākajos gados nodrošinātu sēru nesaturošu degvielu marķēšanu. Ziņojuma sagatavošana par marķēšanu arī ļautu autotransporta nozares pārstāvjiem gūt lielāku pārliecību par to, ka šāda degviela būs pieejama, un tādējādi plašāk tiktu ieviesti transportlīdzekļi, kuros pilnībā izmantotas bezsēra tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, kas dos labumu videi, jo tiks samazinātas piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas. Kopumā dalībvalstis sniegušas ļoti maz informācijas par sēru nesaturošo degvielu ģeogrāfisko pieejamību. Vairums dalībvalstu vienkārši paziņojušas, ka šādas degvielas ir plaši pieejamas, taču nav sniegušas papildu informāciju, kas ļautu spriest par to ģeogrāfisko pieejamību.

Dažādās valstīs ieviestās degvielas kvalitātes uzraudzības sistēmas ir ievērojami atšķirīgas, un, lai rezultāti būtu pārredzami un salīdzināmi, ir jāpanāk to pilnīgāka harmonizācija. Direktīvas 2003/17/EK ieviešanas rezultātā ir uzlabojusies ziņojumu kvalitāte, jo minētajā direktīvā ir iekļauta prasība, lai dalībvalstis ziņotu par veikto uzraudzību atbilstīgi jaunajam Eiropas standartam EN 14274 vai sistēmām ar tam ekvivalentu ticamību. Ja dalībvalstis neiesniedz ziņojumus EN 14274 noteiktajā formātā, tām ir jānorāda pamatojums.

PIELIKUMS. ES pārdotās degvielas sadalījums pēc degvielas veida (milj. litru)

ID Nr. |Milj. litru | Austrija | Beļģija | Dānija | Somija | Francija | Vācija | Grieķija | Īrija | Itālija | Luksemburga | Nīderlande | Portugāle | Spānija | Zviedrija | Apvienotā Karaliste | ES-15 | ES-15 | | |Degvielas marka | AU |BE | DK |FI |FR |DE |EL |IE |IT |LU | NL |PT |ES |SE |UK |EU15 | % Total | |1 |Bezsvina benzīns min. POS=91 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |2 |Bezsvina benzīns min. POS=91 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |3 |Bezsvina benzīns min. POS=91 (<10 ppm S) |694 |- |513 |- |- |8504 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |9711 |7,7% | |4 |Bezsvina benzīns min. POS=95 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |5 |Bezsvina benzīns min. POS=95 (<50 ppm S) |- |793 |- |- |10 040 |- |4 500 |1599 |15 025 |494 |5647 |- |8196 |- |23 658 |69951 |55,4% | |6 |Bezsvina benzīns min. POS=95 (<10 ppm S) |1927 |684 |1920 |2261 |- |21 232 |- |750 |1313 |- |- |- |- |4994 |- |35 082 |27,8% | |7 |Bezsvina benzīns 95=<POS<98 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |8 |Bezsvina benzīns 95=<POS<98 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |- |581 |- |- |- |1 |1891 |16 |- |1066 |3 555 |2,8% | |9 |Bezsvina benzīns 95=<POS<98 (<10 ppm S) |- |- |- |- |109 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |109 |0,1% | |10 |Bezsvina benzīns POS>=98 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |11 |Bezsvina benzīns POS>=98 (<50 ppm S) |- |253 |- |- |- |- |34 |- |- |116 |217 |- |- |- |- |619 |0,5% | |12 |Bezsvina benzīns POS>=98 (<10 ppm S) |76 |253 |13 |221 |3 529 |870 |343 |- |- |- |- |375 |1 173 |354 |- |7 207 |5,7% | | |Benzīns (parastais) | 0 |0 | 0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 | 0 |0 |0 |0 |0 |0 | 0,0% | | |Benzīns (<50 ppm sēra) | 0 |1046 | 0 |0 |10 040 |0 |5114 |1599 |15 025 |610 | 5864 |1 891 |8212 |0 |24 724 |74 126 | 58,7% | | |Benzīns (<10 ppm sēra) | 2 697 |937 | 2 446 |2 483 |3 638 |30 605 |343 |750 |1 313 |0 | 0 |375 |1 173 |5 348 |0 |52 110 | 41,3% | | |Benzīns kopā | 2697 |1984 | 2446 |2483 |13 678 |30 605 |5458 |2349 |16 339 |610 | 5864 |2266 |9385 |5348 |24 724 |126 235 | 100,0% | |13 | Dīzeļdegviela |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |14 | Dīzeļdegviela(<50 ppm sēra) |1031 |6865 |- |- |36 230 |- |2574 |1 979 |28 739 |2111 |7851 |5377 |29 350 |- |24 286 |146 394 |71,4% | |15 | Dīzeļdegviela(<10 ppm sēra) |6331 |706 |3071 |2 459 |1510 |35 616 |42 |920 |1670 |- |1493 |316 |0 |4422 |- |58 557 |28,6% | | |Dīzeļdegviela kopā | 7362 |7572 | 3071 |2459 |37 740 |35 616 |2616 |2899 |30 409 |2111 | 9345 |5693 |29 350 |4422 |24 286 |204 950 | 100,0% | |

ID No. |Milj. litru | Kipra | Čehija | Igaunija | Ungārija | Latvija | Lietuva | Malta | Polija | Slovākija | Slovēnija | ES-10 |ES-10 | |Eiropas Savienība | Eiropas Savienība | | |Degvielas marka | CY |CZ |EE |HU |LV |LT |MT |PL |SK |SI |ES-10 |% kopā | |ES | % kopā | |1 |Bezsvina benzīns min. POS=91 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |2 |Bezsvina benzīns min. POS=91 (<50 ppm S) |- |258 |- |- |15 |94 |- |- |14 |- |380 |2,7% | |380 |0,3% | |3 |Bezsvina benzīns min. POS=91 (<10 ppm S) |- |- |36 |- |- |- |- |- |69 |- |105 |0,7% | |9816 |7,0% | |4 |Bezsvina benzīns min. POS=95 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |5 |Bezsvina benzīns min. POS=95 (<50 ppm S) |388 |2715 |- |- |404 |386 |- |1 67 |97 |- |5958 |41,8% | |75 909 |54,0% | |6 |Bezsvina benzīns min. POS=95 (<10 ppm S) |- |- |381 |1969 |1 |4 |- |3188 |602 |- |6145 |43,1% | |41 227 |29,3% | |7 |Bezsvina benzīns 95=<POS<98 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |8 |Bezsvina benzīns 95=<POS<98 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |785 |785 |5,5% | |4340 |3,1% | |9 |Bezsvina benzīns 95=<POS<98 (<10 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |109 |0,1% | |10 |Bezsvina benzīns POS>=98 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |11 |Bezsvina benzīns POS>=98 (<50 ppm S) |46 |30 |- |- |10 |- |- |- |1 |77 |165 |1,2% | |785 |0,6% | |12 |Bezsvina benzīns POS>=98 (<10 ppm S) |- |- |48 |175 |34 |10 |- |440 |16 |- |722 |5,1% | |7928 |5,6% | | |Benzīns (parastais) | 0 |0 |0 |0 |0 |0 |- |0 |0 |0 |0 |0,0% | |0 | 0,0% | | |Benzīns (<50 ppm sēra) | 434 |3003 |0 |0 |430 |479 |- |1967 |113 |862 |7289 |51,1% | |81 414 | 57,9% | | |Benzīns (<10 ppm sēra) | 0 |0 |464 |2143 |35 |14 |- |3627 |687 |0 |6971 |48,9% | |59 080 | 42,1% | | |Benzīns kopā | 434 |3003 |464 |2143 |464 |493 |- |5595 |800 |862 |14 259 |100,0% | |140 495 | 100,0% | |13 | Dīzeļdegviela |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0,0% | |0 |0,0% | |14 | Dīzeļdegviela(<50 ppm sēra) |398 |4909 |129 |- |792 |913 |- |755 |511 |1149 |9556 |42,4% | |155 949 |68,6% | |15 | Dīzeļdegviela(<10 ppm sēra) |- |- |300 |3236 |3 |113 |- |9000 |327 |- |12 979 |57,6% | |71 536 |31,4% | | |Dīzeļdegviela kopā | 398 |4 909 |429 |3236 |795 |1026 |- |9755 |838 |1149 |22 535 |100,0% | |227 485 | 100,0% | |

[1] Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK, OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. marta Direktīva 2003/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, OV L 76, 22.3.2003., 10. lpp.

[3] Pētnieciskais oktānskaitlis (POS) ir kvantitatīva mērvienība maksimālajai kompresijas pakāpei, līdz kurai dzinējā nenotiek degmaisījuma pašaizdegšanās. Pašaizdegšanās dēļ paaugstinās degvielas patēriņš un palielinās gaistošo organisko savienojumu un oglekļa oksīda emisijas.

[4] Tvaika spiediens raksturo degvielas iztvaikošanas spēju. Vasarā šīs parametrs tiek reglamentēts, jo šajā gadalaikā karstuma dēļ var rasties lielas gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas, kas ir piezemes ozona prekursors. Pārsniedzot šos rādītājus, palielināsies gaistošo organisko savienojumu emisijas.

[5] Destilācijas rādītājs ir tādas degvielas masas daļa, kas iztvaiko 100˚C un 150˚C temperatūrā. Šis rādītājs ierobežo vieglāku frakciju pievienošanu benzīnam. Pārsniedzot šo rādītāju, rodas tvaika kabatas un braucamības problēmas.

[6] Sk. http://ec.europa.eu/environment/air/transport/pdf/fqm_summary_2006.pdf

[7] EN 14274:2003 – Automobiļu degvielas – Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana – Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma (FQMS).

[8] http://ec.europa.eu/environment/air/transport/fuel_quality_monitoring.htm

[9] EN 14275:2003 - Automobiļu degvielas - Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana - Paraugu ņemšana no mazumtirdzniecības vietu sūkņiem un vairumtirdzniecības vietu degvielas uzpildes automātiem.

[10] Apzīmējums „ar nelielu sēra saturu” attiecas uz degvielu ar sēra saturu <50 ppm; apzīmējums „sēru nesaturošs” attiecas uz degvielu ar sēra saturu <10 ppm.