52008DC0789

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.12.2008

COM(2008) 789 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

CEĻĀ UZ ES STRATĒĢIJU PAR INVAZĪVAJĀM SUGĀM [SEC(2008) 2887 un SEC(2008) 2886]

1. KAS IR INVAZīVāS SUGAS?

Augu un dzīvnieku valsts evolūcija uz Zemes mērāma miljardos gadu, un okeāni, jūras, kalnu grēdas, tuksneši un pat lielas upes ir kalpojušas kā fiziskas barjeras sugu migrācijai, tādējādi ievērojami veicinot planētas plašo bioloģisko daudzveidību un tādu dzīvnieku un augu biocenožu rašanos, ko mēs uzskatām par tipiskām konkrētiem reģioniem vai apvidiem. Tomēr cilvēka darbības ietekmē ir apietas fiziskās barjeras, kas ļāva izveidoties reģionāli atšķirīgai faunai un florai, un tīši vai netīši sugas parādās simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā no to ierastā biotopa. Daudzos gadījumos šīs svešzemju sugas nespēj pielāgoties jaunajiem apstākļiem un drīz vien izmirst. Tomēr citos gadījumos šo sugu īpatņi izdzīvo, vairojas un naturalizējas, dažkārt tik sekmīgi, ka no bioloģiskas dīvainības kļūst par reālu draudu, kas nopietni kaitē ne vien ekosistēmām, bet arī kultūraugiem un ganāmpulkiem, izraisa vietējus ekoloģiskus traucējumus, ietekmē cilvēka veselību un rada smagas ekonomiskās sekas. Svešzemju sugas, kam ir šāda negatīva ietekme, sauc par invazīvām sugām jeb IS [1].

2. VAJADZīBA PēC STEIDZAMAS PRETDARBīBAS ES LīMENī

Galvenie faktori, kas tieši ietekmē bioloģisko daudzveidību, ir biotopu pārmaiņas, klimata pārmaiņas, pārmērīga izmantošana, piesārņojums un IS[2]. Lai gan ir spēkā ES tiesību akti, kas attiecas uz četriem no minētajiem pieciem faktoriem, atšķirībā no vairākām citām ESAO valstīm pašlaik nav visaptveroša ES līmeņa instrumenta IS apkarošanai. Lai ES varētu sasniegt izvirzīto mērķi — „līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos”[3], šis trūkums ir jānovērš. Turklāt IS Eiropas Savienībai rada arī ievērojamus ekonomiskus draudus. No pieejamās dokumentētās informācijas izriet, ka IS nodarītais posts un vajadzīgie kontroles pasākumi gadā izmaksā vismaz 12 000 miljonus euro.

Doma, ka ir vajadzīga saskaņota rīcība, lai cīnītos ar IS problēmu, ir pausta augstākajā politiskajā līmenī. Vides padome[4], Eiropas Parlaments[5], Reģionu komiteja[6] un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja[7] uzsvērusi, ka ir vajadzīga ES stratēģija par IS un reāli funkcionējoša agrīnās brīdināšanas sistēma un reaģēšanas mehānisms ES līmenī. Līdzīga apņēmība pausta arī Sestajā vides rīcības programmā (6. VRP), Komisijas paziņojumā par to, kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk[8], un attiecīgajā rīcības plānā, kurā atzīts, ka ir „jāizstrādā visaptveroša ES stratēģija”, lai būtiski samazinātu invazīvu svešzemju sugu ietekmi uz ES bioloģisko daudzveidību.

Galvenie IS introdukcijas ceļi ir tieši vai netieši saistīti ar tirdzniecību. Strauji augošā tirdzniecība un pārvadājumi paver plašākas iespējas IS introdukcijai, turklāt domājams, ka introdukciju arī turpmāk sekmēs tādas nelabvēlīgas parādības kā augošā CO2 koncentrācija atmosfērā, augstāka temperatūra, slāpekļa nosēdumu palielināšanās, mainījušies traucējumu režīmi un aizvien lielāka biotopu degradācija. Tirdzniecība ir ekskluzīvā Kopienas kompetencē, un preces, tiklīdz tās laistas Kopienas tirgū, ir brīvā apritē. Ar tirdzniecību saistītos jautājumus var rezultatīvi risināt tikai pie EK ārējās robežas. Vienotais tirgus nozīmē, ka, tiklīdz kāda IS kā tirgojama prece vai kopā ar tirgojamām precēm ir ievesta vienas dalībvalsts teritorijā, tā var strauji izplatīties visā ES. Ņemot vērā to, kā šīs sugas naturalizējas un izplatās, vienas dalībvalsts veikto pasākumu jēga var pilnībā zust, ja kaimiņvalstis nerīkojas vai rīkojas nesaskaņoti.

Spēkā esošie ES tiesību akti un politika jau daļēji paredz risinājumu IS problēmai. Tomēr pašlaik nav mehānismu, kas sekmētu kaimiņvalstu vai viena apakšreģiona valstu īstenotās pieejas saskanību vai konsekvenci. Nav sistemātiskas un oficiālas prasības, ka jāveic riska analīze saistībā ar svešzemju sugu tīšu introdukciju, kuras var ietekmēt bioloģisko daudzveidību, un introdukciju nejaušības vai nolaidības dēļ, kas pārsvarā netiek regulēta ne dalībvalstu, ne Kopienas līmenī. Nav vienotas monitoringa un kontroles sistēmas attiecībā uz IS un to ietekmi uz Eiropas bioloģisko daudzveidību. Maz ticams, ka pašreizējie sadrumstalotie pasākumi varētu ievērojami sekmēt to apdraudējumu mazināšanu, ko IS rada Eiropas ekosistēmām.

3. IS EIROPā UN TO IETEKME

3.1. IS Eiropā

Īstenojot DAISIE [9] projektu, kas saņēmis atbalstu no ES Sestās pētniecības pamatprogrammas, Eiropā identificētas 10 822 svešzemju sugas, un paredzams, ka 10–15 % no tām būs negatīva ekonomiska vai ekoloģiska ietekme. Izolētas salas, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, tostarp vairums ES aizjūras apgabalu, ir sevišķi jutīgi pret invāziju, kam var būt arī nesamērīga ietekme uz vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļiem, kultūru un saimnieciskās darbības iespējām.

3.2. Ceļi

Runājot par introdukcijas ceļiem, vairums invazīvo augu ir dārzbēgļi vai ieviesušies no akvārijiem, savukārt invazīvā saldūdens fauna nonākusi savvaļā no akvakultūras objektiem vai to tīšuprāt ieviesuši makšķernieki. Turpretī jūras vidē vairums invazīvo sugu introducētas nejauši kā „pasažieri” vai piesārņotāji (piemēram, ar balasta ūdeni). Aizvien vairāk dzīvnieku un augu materiāla no visdažādākajām vietām pārvadā no vienas pasaules malas uz citu, tāpēc pieaug arī IS introdukcijas iespējamība.

3.3. IS ietekme uz ekoloģiju

IS uzskata par vienu no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai[10]. To ietekme uz vietējo ekoloģiju ir daudzveidīga, piemēram:

- konkurence ar vietējiem organismiem par barību un dzīves telpu, piemēram, daudzviet Eiropā vietējās vāveres ( Sciurus vulgaris ) vietā nākusi Amerikas pelēkā vāvere ( Sciurus carolinensis ), Amerikas signālvēzis ( Pacifastacus leniusculus) izspiedis Eiropas vietējo vēzi ( Astacus spp. ), bet daudzās Eiropas pilsētās ieviesušās vairākas papagaiļu sugas, kas tagad konkurē ar vietējām putnu sugām;

- ekosistēmas struktūras maiņa, piemēram, jūraszāle Caulerpa taxifolia plašus apgabalus Vidusjūras piekrastē pārvērtusi Caulerpa monokultūras audzēs;

- krustošanās ar vietējām sugām, piemēram, Jamaikas pīle ( Oxyura jamaicensis ) un plankumainais briedis ( Cervus nippon ) var apdraudēt vietējo sugu izdzīvošanu vietējā vidē, ja notiek starpsugu krustošanās un rodas hibrīdi;

- tieša toksicitāte;

- sugu īpatņi ir parazītu saimniekorganismi vai patogēnu pārnēsātāji;

- apputeksnēšanas traucējumi, jo vērojama konkurence ar vietējo sugu bitēm.

3.4. IS ietekme uz saimniecisko darbību

IS var samazināt ražīgumu lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Piemēram, Āzijas koksngrauzis ( Anoplophora glabripennis) nodara smagus postījumus platlapju audzēm, tostarp papeļu stādījumiem. Medūza Mnemiopsis leidyi samazina anšovu komerciālo nozveju Melnajā jūrā. Ir arī zināms, ka IS samazina ūdens pieejamību un izraisa zemes degradāciju. Invazīvi augi, piemēram, puķu sprigane ( Impatiens glandulifera) var veicināt lielāku augsnes eroziju, jo izspiež vietējos augus, kuriem ir svarīga nozīme, tāpēc ka tie ar saknēm nostiprina augsni.

IS var nodarīt postījumus infrastruktūrai (dzīvnieku izraktās alas vai augu sakņu sistēmas). Ailanta ( Ailanthus altissima) sakņu sistēma var sabojāt ietves, arheoloģiskās paliekas un sienas. IS var arī kavēt pārvadājumus, aizsprostojot ūdensceļus. Gan nutrija ( Myocastor coypus ), gan bizamžurka ( Ondatra zibethicus) kažokādu dēļ Eiropā ievesta no Amerikas, un tagad šie dzīvnieki ir naturalizējušies visā Eiropā un nodara ievērojamus postījumus aizsprostiem, kanāliem, apūdeņošanas un pretplūdu aizsardzības sistēmām. Viena no pazīstamākajām invazīvajām sugām ir daudzveidīgā sēdgliemene ( Dreissena polymorpha) , kas ne tikai ievērojami ietekmē ekoloģiju, bet arī sagādā ievērojamas problēmas rūpniecībai, jo rada aizsērējumus un aizsprostojumus ūdens ieguves sūcējcaurulēs.

Azollas ūdenspapardes ( Azolla spp.) un Veimuta priedes ( Pinus strobus) dēļ ir cietušas kultūras mantojuma un rekreatīvās vērtības, kas saistītas ar dažādām ainavām un ūdenstilpēm.

3.5. IS ietekme uz cilvēka veselību

Vairākas cilvēka veselības problēmas, piemēram, alerģijas un ādas problēmas, izraisa tādas IS kā Mantegacas latvānis ( Heracleum mantegazzianum) un vērmeļlapu ambrozija ( Ambrosia artemisiifolia) . Ar lietotu riepu tirdzniecību tika introducēti Āzijas tīģermoskīti ( Aedes albopictus) , kas aizvien biežāk sastopami Eiropā un ir vismaz 22 arbovīrusu (tostarp denges vīrusa, Čikungunjas drudža vīrusa, Rosriveras slimības un Rietumnīlas drudža) pārnēsātāji. Domājams, ka klimata pārmaiņas veicinās to izplatīšanos tālāk uz ziemeļiem.

3.6. IS radītās izmaksas

Galvenās apzinātās izmaksas Eiropā ietver izskaušanas un kontroles izmaksas, kā arī lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, komerciālajai zvejai, infrastruktūrai un cilvēka veselībai nodarīto kaitējumu. Lai gan varētu uzskatīt, ka šīs ir vai nu ietekmes radītas izmaksas, vai izskaušanas izmaksas, patiesībā daļējas izskaušanas un kontroles programmas noris pastāvīgi un paralēli, lai mēģinātu samazināt ietekmi. 2008. gadā sagatavotās sākotnējās aplēses par ikgadējām ar IS saistītajām izmaksām Eiropā liecina, ka tās ir no 9 600 līdz 12 700 miljoniem euro ( Kettunen et al. 2008.). Nav šaubu, ka šis skaitlis ir pārāk mazs, jo tā pamatā ir pašreizējie IS izskaušanas un kontroles izdevumi, kā arī ekonomiskās ietekmes dokumentētās izmaksas. Tā kā daudzās valstīs tikai tagad uzsāk izmaksu un ietekmes dokumentēšanu un uzskaiti, reālās finansiālās izmaksas būs ievērojami augstākas.

4. INTRODUKCIJA, NATURALIZāCIJA UN IZPLATīšANāS

Lai sekmīgi apkarotu IS, ir jāizprot, kā un kāpēc rodas problēmas.

Vairums svešzemju sugu Eiropā introducētas ar nolūku. Kopš 20. gadsimta sākuma visā Eiropā krietni pieaugusi to izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, akvakultūrā, marikultūrā, kā arī dekoratīviem, dārzkopības un atpūtas mērķiem. Svešzemju sugas var būt ievestas tāpēc, ka tās ir ātraudzīgākas (piemēram, dod lielāku ienesīgumu no saimnieciski izmantojamiem kokiem, nodrošina aizsardzību pret augsnes eroziju), apmierina pieprasījumu pēc eksotiskiem ražojumiem (kažokādu tirdzniecība), barojas no citu sugu īpatņiem un nomāc tos (bioloģiskās kontroles aģenti) vai vienkārši tāpēc, ka tās ir ļaudīm tīkamas (lolojumdzīvnieki, dārza augi).

Daudzu sugu introdukcija ir tieši saistīta ar tirdzniecību — vai nu sugas īpatņi paši ir prece (koksne, šķiedras, dzīvi vai nedzīvi augi un dzīvnieki), vai arī tie preces piesārņo (daudzi kaitēkļi — sēnītes, baktērijas, vīrusi un kukaiņi — ir introducēti netīši līdz ar tirgojamām precēm). Turklāt „pasažieru” sugas var būt introducētas pa tirdzniecības vai transporta ceļiem atsevišķi no preces. Piemēram, kuģu korpusi ir plaši pazīstami kā pārnēsātāji dažādiem organismiem, ar ko apaug kuģu korpuss, un organismiem, kas izplatās ar balasta ūdeni. Šādi ceļi var būt starptautiski (piemēram, kuģošana okeānos) vai lokāli (piemēram, izpriecceļojumu kuģi pārved organismus no inficēta upes baseina uz nepiesārņotu upi vai ezeru).

Arī klimata pārmaiņas ietekmē sugu izplatību, un dažu IS izdzīvošanu un izplatīšanos var skaidrot ar to, ka pēdējā desmitgadē Eiropā vērojamas siltākas ziemas un karstākas vasaras.

Parasti problēmas ar svešzemju sugām parādās tikai tad, kad tās izkļūst no kontrolētām un fiziski ierobežotām vietām. Ne dekoratīvie augi un dzīvnieki, ne lolojumdzīvnieki neradīs problēmas, atrazdamies dārzā, akvārijā vai mājās. Patogēnus un kaitēkļus var iznīcināt ierašanās brīdī ar sanitārās kontroles pasākumiem. Balasta ūdenī esošos vēžveidīgos, gliemjus un zivis var iznīcināt, balasta ūdeni pirms izlaišanas apstrādājot.

Tomēr, ja augu un dzīvnieku kaitēkļus un slimības neatklāj un neiznīcina uz robežas vai ja dekoratīvie augi un lolojumdzīvnieki izkļūst vai tiek izlaisti vietējos dīķos un strautos, vai ja dzīvnieki no zvēraudzētavām, piemēram, nutrijas ( Myocastor coypus ), bizamžurkas ( Ondatra zibethicus ), Amerikas ūdeles ( Mustela vison ) un Amerikas jenoti ( Procyon lotor ), izkļūst savvaļā, pastāv risks, ka tās kļūs par invazīvām sugām.

Dažos gadījumos, kad klimatiskie apstākļi nav piemēroti vai vietējā flora un fauna izrādās izturīgāka, svešzemju sugas var izmirt. Citkārt, ja klimats ir piemērots un vietējo sugu konkurence ir vāja vai to vidū nav dabisko ienaidnieku svešajām sugām, svešzemju sugas var izdzīvot, augt, vairoties un izveidot vietējo koloniju.

Ja vietējo invadējošās sugas koloniju laikus neatklāj un neiznīcina, tā izveido ilgtspējīgu vietējo populāciju, kas izplatās jaunās teritorijās. Pats par sevi saprotams, ja ir vairākas vietējās populācijas, kas izveidojušās no dažādām pirmkolonijām, izplatīšanās process paātrinās un sugas iznīkšanas iespēja vietējos apstākļos mazinās. Galu galā pēc gadiem vai gadu desmitiem suga var kļūt plaši izplatīta vairākās valstīs, un tad tās izskaušana ir praktiski neiespējama.

5. STRATēģIJAS CīņAI AR IS

5.1. Trīspakāpju hierarhiskā pieeja

Runājot par politikas pretpasākumiem IS radītajiem draudiem, starptautiski vispārpieņemta ir „ trīspakāpju hierarhiskā pieeja ”[11], kas paredz pasākumus, kuru pamatā ir 1) profilakse, 2) laicīga atklāšana un izskaušana, 3) kontrole un ilglaicīga ierobežošana. Šī pieeja aptver jaunu sugu introdukciju un naturalizējušos IS kontroli. Tā atspoguļo zinātnieku un politiķu vienprātību par to, ka profilakse parasti ir daudz rentablāka un videi vēlamāka nekā pēcintrodukcijas pasākumi. Tomēr, ja IS introdukcija ir notikusi, laicīga atklāšana un ātra izskaušana ir visrentablākais veids, kā novērst sugas naturalizāciju un plašāku izplatīšanos, ja to papildina agrīnas brīdināšanas un informācijas apmaiņas pasākumi. Ja izskaušana nav reāli iespējama, jāīsteno kontroles un/vai ierobežošanas pasākumi .

Profilakse . Seši galvenie IS ieviešanās ceļi ir izplatīšana, izkļūšana, piesārņotāji, „pasažieri”, koridori un spontāna introdukcija. Vairumā gadījumu introdukcijas tiešais vai netiešais cēlonis ir tirdzniecība. Lai samazinātu vai novērstu turpmāku introdukciju pa šo ceļu, vajadzētu pastiprināt kontroli un inspekcijas uz robežām, kā arī ieviest novērtēšanas procedūru, lai noteiktu, vai ir pieļaujams jaunu preču imports. Šādai pieejai jābalstās uz informāciju, ar ko apmainās valstu, reģionālās un starptautiskās struktūras, kas nodarbojas ar IS kontroli. Balasta ūdeņu konvencijas ratificēšana un īstenošana būtu sevišķi lietderīga to „pasažierorganismu” introdukcijas profilaksei, kas ievesti uz kuģu korpusiem vai ar balasta ūdeni.

IS laicīga atklāšana un ātra izskaušana ir atkarīga no efektīvām monitoringa programmām kombinācijā ar agrīnas brīdināšanas mehānismu, kas dotu iespēju pēc iespējas ātrāk informēt citus potenciāli skartos apgabalus un apmainīties ar informāciju par iespējamām izskaušanas stratēģijām. Gadījumos, kad IS jau ir naturalizējusies un izplatījusies plašā ģeogrāfiskā teritorijā, būtu vēlams izveidot koordinētas izskaušanas programmas, ko pārrauga un, iespējams, finansiāli atbalsta centrālā struktūra.

Kontrole un/vai ierobežošana. Kad IS jau ir naturalizējušās un plaši izplatītas, galvenā uzmanība jāpievērš kontrolei un ierobežošanai. Arī tas paredz efektīvu informācijas apmaiņu un koordinētu kampaņu/pasākumu īstenošanu, lai kontrolētu/apturētu attiecīgo sugu izplatīšanos.

5.2. Spēkā esošie instrumenti IS apkarošanai Eiropā

Runājot par iepriekš iztirzātās stratēģijas dažādajiem elementiem, Komisija ir izvērtējusi patlaban spēkā esošos tiesību aktus, pētniecības programmas, rīcības plānus un citas iniciatīvas, lai noskaidrotu, kādi aspekti jau ir aptverti un kur vērojamas nepilnības.

Augu veselības direktīvā (2000/29/EK) galvenokārt aplūkota tādu kaitīgu organismu introdukcijas un izplatīšanās novēršana, kuri var kaitēt augiem vai augu produktiem. Pamatojoties uz kaitēkļu riska novērtēšanu, jaunas sugas var ietvert ES sarakstā ar kaitīgiem organismiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar minēto direktīvu. Dalībvalstīs ir pienācīgi izstrādāti informācijas nodošanas, sadarbības, inspicēšanas un kontroles mehānismi. Direktīva paredz elastīgus mehānismus ārkārtas pasākumiem gadījumos, kad dalībvalstu teritorijā ir atklāti kaitīgi organismi. Tomēr tiesību aktu darbības jomā neietilpst IS ietekme uz cilvēka veselību vai tiešās ekonomiskās sekas, ko rada, piemēram, ūdensceļu aizsprostošana.

ES tiesību akti par dzīvnieku slimībām var attiekties uz IS, ja šo sugu īpatņi ir dzīvnieku slimību pārnēsātāji. Dalībvalstīs darbojas kontroles un inspicēšanas procedūras, savukārt ES mērogā — novērtēšanas procedūras. Kopienas infekcijas slimību kontroles tīkla ietvaros ir pieņemti saskaņoti noteikumi, kas paredz, ka laikus jāziņo par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, ko dalībvalstis veikušas vai nodomājušas veikt gadījumā, kad, piemēram, IS parādīšanās dēļ ir mainījusies epidemioloģiskā situācija vai radušies draudi veselībai.

Saskaņā ar Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulu (Padomes Regula (EK) Nr. 338/97) — tās galvenais mērķis ir apdraudēto sugu īpatņu tirdzniecības kontrole — ir aizliegts ievest četru sugu[12] īpatņus, kas rada ekoloģiskus draudus. Saskaņā ar regulu dalībvalstis ir izveidojušas inspicēšanas un kontroles procedūras, taču novērtēšanas procedūras nav izveidotas.

Padomes Regulā (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā paredzēts, ka jānovērtē risks, kas saistīts ar akvakultūras organismu un attiecīgo blakussugu tīšu introdukciju. Dabas direktīvās (79/409/EEK un 92/43/EEK) aizliegta tādu sugu introdukcija savvaļā, kas var apdraudēt vietējās sugas. Ūdens pamatdirektīvā (2000/60/EK) paredzēts, ka dalībvalstīm attiecīgajos ūdeņos ir jāpanāk labs ekoloģiskais stāvoklis. Jūras stratēģijas pamatdirektīvā (2008/56/EK) atzīts, ka svešzemju sugu introdukcija ir liels drauds Eiropas bioloģiskajai daudzveidībai, un konkrēti noteikts, ka dalībvalstīm „laba vides stāvokļa” raksturojumā ir jāietver IS.

LIFE programma finansē IS kontroles un izskaušanas projektus: no 1992. līdz 2002. gadam līdzekļus saņēma vairāk nekā 100 projektu (kopējās izmaksas 27 miljoni euro), bet no 2003. līdz 2006. gadam finansējumu piešķīra 80 projektiem (kopējās izmaksas 17 miljoni euro). No Sestās pētniecības pamatprogrammas finansējumu saņēmuši divi ar IS saistīti projekti — ALARM [13] un DAISIE [14]. DAISIE projektā tika sagatavots pirmais Eiropas mēroga invazīvo svešzemju sugu saraksts. Dienvidatlantijas invazīvo sugu projekts ( SAIS ), kas saņem atbalstu no devītā Eiropas Attīstības fonda , par mērķi izvirzījis palielināt reģiona iespējas samazināt invazīvo sugu ietekmi Apvienotās Karalistes aizjūras teritorijās Dienvidatlantijā.

2003. gadā saskaņā ar Bernes konvenciju pieņēma Eiropas stratēģiju par invazīvām svešzemju sugām . Eiropas un Vidusjūras valstu augu aizsardzības organizācija ( EPPO ) pārzina ziņošanas sistēmu par kaitēkļiem un uztur invazīvo svešzemju sugu sarakstus, kurus ieteicams ņemt vērā valsts regulējumā, lai novērstu sugu, tostarp invazīvu svešzemju augu, turpmāku introdukciju un izplatīšanos. EPPO ir sagatavojusi četru invazīvo sugu novērtējumus, kurus Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ( EFSA ) ir izskatījusi, taču nevienu no tiem nav atzinusi par apmierinošu.

6. POLITIKAS VARIANTI

Ir vairāki iespējamie rīcības virzieni cīņā ar IS, kurus varētu izmantot Eiropas Savienībā. Šajā paziņojumā iztirzāti četri varianti[15], kas sakārtoti augošā secībā pēc intensitātes. Tomēr šie varianti nav nošķirti un viens otru neizslēdz — var kombinēt dažādu paredzēto pasākumu elementus. Turpmāk raksturotas katra varianta stiprās un vājās puses.

A) Līdzšinējais scenārijs

„Līdzšinējais scenārijs” ir orientieris, pēc kura var izvērtēt pārējos variantus. Tomēr ir skaidrs — ja neveiksim nekādus pasākumus, IS arī turpmāk naturalizēsies ES teritorijā, radot aizvien lielākas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās sekas un attiecīgās izmaksas.

B) Optimizēt spēkā esošo juridisko instrumentu izmantošanu kombinācijā ar brīvprātīgiem pasākumiem

Teorētiski juridiskās prasības nemainītos, taču iesaistītās personas pieņemtu apzinātu lēmumu aktīvi risināt IS problēmas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem. Tas nozīmē, ka veiktu riska novērtējumus, izmantojot esošās iestādes un procedūras, piemēram, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi. Dalībvalstis brīvprātīgi integrētu IS aspektus robežkontroles procedūrās. Balstoties uz pašreizējiem pasākumiem[16], varētu izveidot arī Eiropas mēroga agrīnās brīdināšanas un informācijas sistēmu[17]. DAISIE sagatavoto IS sarakstu varētu uzturēt un regulāri atjaunināt. Valstu fondiem būtu jāizstrādā un jāfinansē sugu izskaušanas plāni. Varētu izveidot ieinteresēto aprindu starpnozaru grupas attiecīgā līmenī, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu, izstrādātu konkrētas norādes un palīdzētu atrisināt interešu konfliktus. Varētu sagatavot brīvprātīgus rīcības kodeksus, lai sekmētu mazumtirgotāju, lietotāju un patērētāju atbildīgu rīcību.

Šā varianta galvenā priekšrocība ir tāda, ka tā īstenošanai nav vajadzīgi jauni tiesību akti. Jau pastāv gan novērtēšanas procedūras, gan kontroles un inspicēšanas procedūras dalībvalstīs. Tomēr pat proaktīva pieeja neaptvertu visus aspektus, saglabātos juridiskā nenoteiktība un, visticamāk, pret IS draudiem vērsto pasākumu stingrība dažādās dalībvalstīs atšķirtos. Dažādu ad-hoc pasākumu koordinēšana var izrādīties sarežģīts uzdevums. Sistēma, kuras pamatā ir dalībvalstu brīvprātīgas saistības un brīvprātīgi rīcības kodeksi, būtu tikai tik spēcīga, cik spēcīgs ir ķēdes vājākais posms.

B+) Pielāgot spēkā esošos tiesību aktus

Šis variants vairumā aspektu līdzinās variantam B), taču, to īstenojot, būtu jāizdara grozījumi pašreizējos tiesību aktos par augu/dzīvnieku veselību, lai aptvertu plašāku potenciāli invazīvo organismu loku, un jāpaplašina to „ekoloģiski draudīgo sugu” saraksts, kuru imports un aprite ES iekšienē ir aizliegta saskaņā ar Savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības regulu. Ja izmanto šo pieeju, būs jāiedala invazīvajām sugām paredzēti papildu resursi novērtēšanas procesā un dalībvalstu veiktajos robežkontroles pasākumus.

Šīs pieejas priekšrocība ir tāda, ka tiktu novērsta zināma juridiskā nenoteiktība un nepilnības, taču nebūtu vajadzīgs jauns tiesību akts. Tomēr IS problēma vēl aizvien netiktu aptverta kopumā un pilnīgi, un nopietnas grūtības radītu koordinācija.

C) Izveidot visaptverošu un specifisku ES juridisko instrumentu

Šis variants nozīmē, ka ir jāizveido visaptverošs un specifisks tiesiskais regulējums cīņai ar IS, kurš paredz neatkarīgas novērtēšanas un iejaukšanās procedūras un kurā ņemti vērā spēkā esošie tiesību akti. Ja uzskata, ka tas ir vēlami un rentabli, īstenošanas tehniskos aspektus varētu centralizēti nodot īpašas aģentūras pārziņā[18]. Dalībvalstu, tostarp Eiropas nomaļāko reģionu, pienākums būtu uz robežas veikt IS kontroli un apmainīties ar informāciju par IS. Varētu izveidot arī obligātas monitoringa un ziņošanas procedūras un efektīvus ātrās reaģēšanas mehānismus. Lai gan ir iespējams paredzēt zināmu ES finansējumu izskaušanas un kontroles pasākumu atbalstam, dalībvalstis varētu šos pasākumus finansēt tieši.

Šis variants nodrošinātu visefektīvāko IS kontroli. Tas arī dotu vislielāko juridisko skaidrību, vienlaikus nepārkāpjot proporcionalitātes principu. Tomēr tas radītu administratīvas izmaksas dalībvalstīm un Komisijai, kā arī tiešas izmaksas uzņēmējiem.

7. HORIZONTāLIE JAUTāJUMI

Lai sekmīgi risinātu ar IS saistītās problēmas, liela nozīme ir sabiedrības informētībai un apņēmībai, sevišķi, ja runājam par netīšu introdukciju, ko pienācīgi risināt nevar ar administratīviem/juridiskiem instrumentiem vien. Komunikācijas un izglītošanas pasākumi mudinās Eiropas iedzīvotājus, iestādes un nozares atbildīgāk izturēties pret IS īpatņu iespējamo tirdzniecību un apriti, kā arī izskaušanas un/vai kontroles programmām. Jo labāk informēti ir iedzīvotāji, jo mazāk viņi centīsies dārzos un dīķos ieviest svešzemju sugas.

Plašāki pētījumi var uzlabot izpratni par IS un to introdukcijas ceļiem, kā arī par to klātbūtnes nopietnību un radītajiem riskiem, piemēram, tie dotu iespēju prognozēt jaunu sugu invāziju un rast izmaksu ziņā efektīvas kontroles un apkarošanas metodes. Pētījumu un monitoringa rezultāti kopā ar tādām iniciatīvām kā, piemēram, brīvpieejas tiešsaistes žurnāli, var sekmēt IS veltītu informācijas sistēmu izveidi. Noderīgs rīks, lai uzraudzītu un kontrolētu IS ietekmi uz vidi, varētu būt arī iniciatīva „Vides un drošības globālais monitorings”[19].

Lai kāda būtu gaidāmā ES stratēģija cīņai ar IS, tajā jāņem vērā iespējas rīcībpolitikas atbalstam izmantot ES finansēšanas instrumentus. Jāizvērtē arī iespējas piesaistīt privāto sektoru, tostarp apdrošināšanas nozari.

Trešās valstis ir ES nonākušo invazīvo sugu izcelsmes vieta, savukārt ES var būt trešās valstīs nonākušu invazīvo sugu izcelsmes vieta. Trešās valstīs invazīvās sugas var pasliktināt iedzīvotāju iztikas iespējas un līdz ar to izraisīt migrāciju un iespējamus konfliktus. Lai gan arī turpmāk šo jautājumu risinās saskaņā ar starptautiskām konvencijām, piemēram, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un Bernes konvenciju, Eiropas Kopienai ir ievērojams potenciāls kopā ar trešām valstīm īstenot divpusējus pasākumus, lai mazinātu IS radīto spriedzi abās pusēs. Eiropas Kopiena var atbalstīt trešās valstis un reģionālus vai starptautiskus pasākumus, izmantojot attīstības sadarbības instrumentu (jo īpaši Vides un dabas resursu tematisko programmu), Eiropas Attīstības fondu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu. Dalībvalstis var sniegt papildu atbalstu, izmantojot savus attīstības sadarbības instrumentus.

8. SECINāJUMS

Apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu Eiropas Savienībā nebūs iespējams, neveltot vispusīgus pūliņus cīņai ar invazīvajām sugām. IS radītās ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās sekas Eiropas Savienībā ir ievērojamas, un tāpēc ir vajadzīga saskaņota pretdarbība. Patlaban Kopiena nespēj efektīvi cīnīties ar IS, un apgabaliem ar lielu bioloģisko daudzveidību, piemēram, ES aizjūras teritorijām, nav pievērsta pienācīga vērība. Spēkā esošie ES tiesību akti daļēji aptver dažādus ar IS saistītus aspektus, tāpēc to saskaņota īstenošana ir grūts uzdevums. Dažādu dalībvalstu politika ir gandrīz vai pilnīgi nekonsekventa. Zinātniskie scenāriji iezīmē bioloģisko invāziju krasu pieaugumu, tāpēc var uzskatīt, ka stāvoklis tikai pasliktināsies.

Šajā paziņojumā izklāstīts, kāda ir IS radīto draudu būtība un kādas būtu iespējamās pieejas problēmas risināšanai. No Padomes, citām ES institūcijām un ieinteresētajām aprindām saņemtās atsauksmes Komisija ņems vērā, sagatavojot galīgo variantu ES stratēģijai, ar kuru tā nodomājusi nākt klajā 2010. gadā, lai ievērojami samazinātu IS ietekmi uz Eiropas bioloģisko daudzveidību. Komisija uzskata, ka svarīgs solis uz priekšu būtu izvērtēt iespēju izveidot agrīnas brīdināšanas un informācijas sistēmu, kuras pamatā būtu regulāri atjaunināts sugu saraksts, un reāli funkcionējošus reaģēšanas mehānismus.

[1] Šajā dokumentā viscaur lietots termins „invazīvās sugas”, ar ko jāsaprot tiklab „invazīvas citzemju sugas”, kas minētas Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, kā „invazīvas svešzemju sugas”. Invazīvas sugas plaši definē kā sugas, kuru introducēšana un/vai izplatīšanās var apdraudēt bioloģisko daudzveidību vai radīt citas neparedzētas sekas.

[2] Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums, 2005.

[3] Gēteborgas Eiropadomes prezidentūras secinājumi, 2001. gada 15. un 16. jūnijs.

[4] Vides padomes secinājumi, 2008. gada 3. marts, 13. punkts.

[5] Ziņojums par to, kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, Eiropas Parlaments, 28.3.2007.

[6] Reģionu komitejas 2006. gada 6. decembra atzinums par Komisijas paziņojumu „Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”, COM (2006) 216 galīgā redakcija – CdR 159/2006 fin.

[7] Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2007. gada 15. februāra atzinums par Komisijas paziņojumu „Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam un turpmāk”, COM (2006) 216, galīgā redakcija, NAT/334 - CESE 205/2007 fin DE/Ho/hn.

[8] COM(2006) 216, galīgā redakcija.

[9] DAISIE ( Delivering Alien Invasive Species Inventories for Europe — Eiropas invazīvo svešzemju sugu saraksta sagatavošana), www.europe-aliens.org.

[10] Tūkstošgades ekosistēmu novērtējums, 2005.

[11] Konvencija par bioloģisko daudzveidību (KBD): Vadošie principi citzemju sugu, kas apdraud ekosistēmas, biotopus vai sugas, profilaksei, ieviešanai un ietekmes atvieglošanai, Lēmuma VI/23 pielikums (Hāga, 2002. gada aprīlis).

[12] Purva bruņurupucis ( Trachemys scripta elegans ), vērša varde ( Rana catesbeiana ), rakstainais bruņurupucis ( Chrysemys picta ), Jamaikas pīle ( Oxyura jamaicensis ).

[13] ALARM (Assessing Large-scale Risks for Biodiversity with tested Methods — Liela mēroga risku novērtēšana ar pārbaudītām metodēm), www.alarmproject.net.

[14] DAISIE (Delivering Alien Invasive Species Inventories for Europe — Eiropas invazīvo svešzemju sugu saraksta sagatavošana), www.europe-aliens.org.

[15] Tas, vai tiks izvēlēts viens variants vai vairāku variantu kombinācija, būs atkarīgs no finansiālās ietekmes iepriekšējas analīzes rezultātiem.

[16] Invazīvo svešzemju sugu saraksts Eiropai, sagatavots DAISIE projektā, sk. http://www.europe-aliens.org/index.jsp; NOBANIS tīkls ( North European and Baltic Network on IAS — Ziemeļeiropas un Baltijas reģiona tīkls ISS jomā); zinātniskie žurnāli tiešsaistē, tostarp "Aquatic Invasions" un "Biorisk".

[17] EVA patlaban veic priekšizpēti.

[18] Šī varianta pilnīga vai daļēja īstenošana būs atkarīga arī no tā, kādi rezultāti būs Iestāžu darba grupas aģentūru jautājumos gaidāmajai diskusijai. Varētu izskatīt arī iespēju paplašināt esošo struktūru pilnvaras.

[19] COM(2008) 748 galīgā redakcija.