52007PC0018

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 31.1.2007.

COM(2007) 18 galīgā redakcija

2007/0019 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK

(iesniegusi Komisija){SEC(2007) 55}{SEC(2007) 56}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ar Direktīvu 98/70/EK[1] tika noteiktas autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā lietojamā benzīna un dīzeļdegvielas minimālās specifikācijas. Šīs specifikācijas tika noteiktas veselības un vides apsvērumu dēļ. Priekšlikums par Direktīvas 98/70/EK pārskatīšanu veicinās to, ka tiks mazinātas gaisa piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada degvielas lietojums autotransportam un visurgājējai tehnikai, un tiks atbalstīta Kopienas gaisa kvalitātes un klimata pārmaiņu stratēģijas īstenošana. Ar to panāks daļiņu emisiju samazināšanos un dos iespēju plašāk izmantot biodegvielas, vienlaikus ņemot vērā ar vidi un veselību saistītās prasības. Tas samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada reglamentētās degvielas.

Galvenie iemesli direktīvas pārskatīšanai ir degvielu un dzinēju tehnoloģiju attīstība un biodegvielu lietošanas pieaugums. Kā svarīgi faktori, kuri ietekmē vajadzību pārskatīt direktīvu, jāmin arī Kopienas mērķi attiecībā uz gaisa kvalitāti, kas ir izklāstīti Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu, un pastāvīgā nepieciešamība risināt siltumnīcefekta gāzu emisijas problēmas.

- Vispārīgais konteksts

Direktīvā 98/70/EK jaunākie grozījumi tika izdarīti ar Direktīvu 2003/17/EK[2]. Šie grozījumi skāra tikai direktīvā noteiktos sēra satura limitus benzīnam un dīzeļdegvielai. Kopienas tiesību akti, kas regulē gaisa piesārņotāju emisiju, un saikne starp transportlīdzekļu tehnoloģiju un degvielas kvalitāti pastāvīgi attīstās, tāpēc paralēli ir jāpārskata degvielas kvalitātes jautājums.

Vajadzība pārskatīt un, iespējams, grozīt Direktīvu 98/70/EK ir paredzēta tās 9. pantā. Tajā ir paredzēts, ka, ņemot vērā notikumu attīstību saistībā ar

- transportlīdzekļu radītu piesārņojošu vielu emisiju,

- CO2 un automašīnu stratēģijas

- un alternatīvo degvielu attīstību,

ir jāapsver, vai šie faktori ir radījuši nepieciešamību pārskatīt degvielas specifikācijas. Turklāt ir konstatēts, ka jāizskata vēl citi konkrēti jautājumi. Plašās diskusijās ar ieinteresētajām personām ir noskaidroti vairāki papildu jautājumi, kas jāapsver pārskatīšanas gaitā.

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Direktīvā 98/70/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/17/EK, ir noteiktas minimālās specifikācijas benzīnam un dīzeļdegvielai, ko atļauts tirgot ES tirgū. Tās darbības jomā ir iekļauts sēra satura limits gāzeļļai, ko izmanto visurgājējai tehnikai [pašpiedziņas iekārtām, kas nav autotransports].

Direktīvā 1999/32/EK[3] ir noteikti sēra satura limiti konkrētām šķidrajām degvielām un cita starpā norādītas degvielas, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģiem.

Ar Direktīvu 93/12/EEK[4] iepriekš regulēja sēra saturu šķidrajās degvielās, taču pēc grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Direktīvu 98/70/EK un 1999/32/EK, spēkā ir tikai viens direktīvas pants.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Tematiskajā stratēģijā par gaisa piesārņojumu paredzēti vairāki mērķi ES gaisa piesārņojuma samazināšanai. Priekšlikums ir saskaņā ar minētajiem mērķiem, jo dažādi tā aspekti ir paredzēti, lai samazinātu nozīmīgāko piesārņotāju emisiju vai vismaz novērstu tās pieaugumu.

Turklāt šis priekšlikums ir daļa no ES Kioto stratēģijas, kas balstās uz vienotu rīcību ražošanas, transporta, enerģētikas, mājokļu un lauksaimniecības jomā.

Priekšlikums ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, jo tā mērķis ir pēc iespējas samazināt nevēlamu piesārņotāju emisiju, kas ietekmē vidi un veselību, vai vismaz novērst šīs emisijas pieaugumu un samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Veicot šos uzdevumus, ir jāņem vērā rentabilitāte un izdevīgums sabiedrībai.

Ierosinātā direktīva turklāt veicina Kopienas pašreizējo un turpmāko mērķu sasniegšanu biodegvielu jomā. Komisijas biodegvielu stratēģijā[5] ir teikts, ka tā „jāvirza tā, lai [..] garantētu, ka biodegvielu izmantošana neradīs vides vai tehniskas dabas problēmas”. Pārskatīšanā pievērsīsies ierobežojumiem biodegvielu izmantošanā un iespējamiem grozījumiem tā, lai nerastos lielāks kaitējums videi. Vienlaikus ir atzīts, ka limitu pārskatīšana var būt nepieciešama arī turpmāk, jo degvielas un biodegvielas tehnoloģija attīstās un to lietojums pieaug.

Priekšlikums ietekmē Lisabonas stratēģiju un iekšējo tirgu. Degvielas specifikācijas ietekmē ne tikai degvielas piegādātājus, bet arī transportlīdzekļu, visurgājējas tehnikas un degvielas un izplūdes sistēmu daļu ražotājus. Izmaiņas specifikācijās var paaugstināt vai samazināt šo nozaru izmaksas. Specifikācijas ietekmē arī piegādātās degvielas cenu, degvielas tirgu apjomu, enerģijas lietojumu kopumā, siltumnīcefekta gāzu emisiju un to, cik lielā mērā gaisa piesārņojums ietekmē veselību. Izmaksu izmaiņu ietekme tika novērtēta un ņemta vērā, un tiek uzskatīts, ka ierosinātās izmaiņas nepalielinās kopējās izmaksas sabiedrībai.

Priekšlikums ir saderīgs ar labāka regulējuma principiem, jo tas ietver nozarei uzlikto pienākumu vienkāršošanu, vienas direktīvas atcelšanu un ir saskanīgs ar klimata pārmaiņu stratēģiju, ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, biodegvielu stratēģiju un Tematiskās stratēģijas mērķi uzlabot gaisa kvalitāti.

Ierosinātās specifikācijas tika definētas, pamatojoties uz labākajām pieejamajām metodēm, ar mērķi samazināt piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisiju, cik vien tas ir iespējams, neradot cita veida kaitējumu videi. Tika novērtēta dažādu jomu iespējamā mijiedarbība, piemēram, sēra satura samazinājums var palielināt siltumnīcefekta gāzu emisiju.

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums

Direktīvā ir skatīti ļoti sarežģīti tehniski jautājumi, tāpēc tika organizēta apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām ES līmenī. Šajā procesā tika apspriesta pārskatīšanas joma, un ieinteresētās personas tika aicinātas paust savu viedokli par dažādiem pārskatīšanas aspektiem. Tika organizētas divas sanāksmes un dota iespēja iesniegt rakstiskus apsvērumus. Vairākums dalībnieku piekrita savu apsvērumu publicēšanai, un tie ir pieejamihttp://forum.europa.eu.int/Public/irc/env/fuel_quality/library.

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā

Tā kā pārskatīšana skar ļoti plašu jautājumu loku, šeit nav iespējams sniegt ieinteresēto personu apsvērumu vispārēju kopsavilkumu. Ietekmes novērtējumā ir izklāstīti ieinteresēto personu galvenie viedokļi par katru pārskatīšanas aspektu, atspoguļojot arī viedokļu atšķirības. Ja viedokļi bija atšķirīgi, Komisija mēģināja noteikt labāko pieeju, atzīstot nenoteiktību un izvairoties no nevēlamas ietekmes uz vidi vai veselību.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Zinātnes nozares un specializācijas jomas

Pārskatīšana galvenokārt skar jautājumus, kas ir saistīti ar gaisa piesārņojumu, iekšdedzes un dzinēju tehnoloģiju, naftas pārstrādi, biodegvielu tehnoloģiju un siltumnīcefekta gāzu emisiju.

Izmantotās metodes

Degvielas kvalitātes direktīvas pārskatīšana skar ļoti dažādas jomas un ļoti daudzas ražošanas nozares. Daudzi aspekti un ar tiem saistītie jautājumi ir tehniski sarežģīti.

Ņemot vērā šos faktorus, Komisija lūdza organizācijas, kurām ir attiecīgā pieredze, dot savu ieguldījumu. Šādu ieguldījumu deva Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (KPC), strukturēts ieinteresēto personu apspriešanās process, kā arī dialogs un sanāksmes ar atsevišķām ieinteresētajām personām vai ieinteresēto personu grupām.

KPC ar dažādu ieinteresēto personu atbalstu veica zinātnisko darbu vairākās ar pārskatīšanu saistītās tehnikas jomās. KPC ziņoja par paveikto ieinteresēto personu sanāksmēs un atbildēja uz jautājumiem un komentāriem. KPC galīgais atzinums tika saņemts 2006. gada 28. februārī.

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus

KPC veiktajā eksperimentālajā darbā piedalījās Eiropas automobiļu rūpniecības pētniecības organizācija ( EUCAR ) un Eiropas naftas nozares pētniecības organizācija ( CONCAWE ). Šajā procesā savus apsvērumus izteica plašs ieinteresēto personu loks, un tie ir izklāstīti ietekmes novērtējuma 1. pielikumā.

Saņemto un izmantoto atbilžu kopsavilkums

Ļoti daudzās jomās, kas tika izvērtētas pārskatā, domstarpības neradās vai arī tās bija nenozīmīgas. Pie šīm jomām pieder autoparki, datums, ar kuru nosaka 10 ppm sēra satura limitu dīzeļdegvielā, Direktīvas 1999/96/EK pārskatīšana, CO2 un automašīnu politikas pārskatīšana un Direktīvas 1999/30/EK pārskatīšana.

Dažās jomās atsevišķām ražošanas nozarēm bija īpašas intereses un nostāja. Minētās jomas ir taukskābju metilestera ( FAME ) robežvērtība dīzeļdegvielai, visurgājējas tehnikas dīzeļdegvielas specifikācija, dīzeļdegvielas blīvums, oksidēto savienojumu saturs benzīnā un benzīna tvaiku spiediens.

Vairākās citās jomās pastāv izteiktas viedokļu atšķirības starp dažādu nozaru pārstāvjiem, parasti starp transportlīdzekļu ražotājiem un naftas nozares pārstāvjiem. Tie ir viedokļi par Pasaules Degvielas hartu, policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem, deterģentiem un metālu piedevām. Domstarpības ir par metālu piedevu ietekmi uz emisijas kontroles sistēmām un etanola un tvaika spiediena limitiem.

Daži nozares pārstāvji apgalvo, ka metālu piedevas paaugstina transportlīdzekļu izplūdes kontroles sistēmu bojājumu risku, savukārt piedevu ražotāji apstrīd šo apgalvojumu. Līdz šim nav bijis iespējams vienoties par pārbaudes metodi, ar kuru varētu noteikt, vai metālu piedevas izraisa bojājumus.

Etanola izmantošana benzīna maisījumos var izraisīt paaugstinātu to piesārņotāju emisiju, kas ir piezemes ozona prekursori. Maisījumiem ar augstāku etanola koncentrāciju ir saderības problēmas ar dažiem transportlīdzekļiem. Etanola un citu biodegvielu izmantošana ir iespēja saīsināt ceļu satiksmē izmantoto degvielu siltumnīcefekta gāzu emisijas aprites ciklu. Šādu ietekmes novērtējumu jo īpaši apstrīd etanola piegādes nozares pārstāvji.

Transportlīdzekļu ražotāji un naftas nozares pārstāvji pieminēja potenciāli nopietnus riskus ar neatgriezeniskām sekām. Šie riski ietver transportlīdzekļu bojājumus un piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisijas pieaugumu.

Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi

Ieinteresēto personu apsvērumi par visiem pārskatīšanas dažādajiem aspektiem ir publiskoti internetā, kā minēts iepriekš, izņemot gadījumus, kad ieinteresētās personas pieprasīja, lai to apsvērumi tiktu uzskatīti par konfidenciāliem.

- Ietekmes novērtējums

Komisija ir veikusi darba programmā minēto ietekmes novērtējumu. Šis ziņojums ir pieejams kā dokuments SEC(2007)55. Ietekmes novērtējumā aplūkoti turpmāk uzskaitītie sešpadsmit jautājumi.

a) Vai direktīvā iekļautās degvielas specifikācijas jāaizstāj ar Pasaules Degvielas hartā iekļautajām, kā to ierosina automobiļu ražotāji?

b) Tā kā nav noteikti limiti, vai ar direktīvu būtu jānosaka FAME (biodīzeļdegvielas) satura maksimālais limits dīzeļdegvielā? Šādi varētu ierobežot maisījumā ietilpstošo FAME daudzumu.

c) Vai minimālo specifikāciju noteikšana sašķidrinātai naftas gāzei, dabasgāzei un biodegvielām direktīvā labvēlīgi ietekmētu vidi?

d) Vai īpašas degvielas specifikācijas noteikšana autoparkiem labvēlīgi ietekmētu vidi?

e) Kāds būtu datums, pēc kura obligāti jānosaka maksimālais sēra saturs 10 ppm dīzeļdegvielā? Šāda sēra koncentrācija ir vajadzīga, lai uzlabotu piesārņotāju kontroles tehnoloģiju darbību.

f) Vai saistībā ar Direktīvas 1999/96/EK[6] pārskatīšanu ir jāmaina kāds no parametriem, lai nodrošinātu pareizu to transportlīdzekļu darbību, kuriem piemēro stingrākas emisiju specifikācijas?

g) Vai saistībā ar CO2 un automobiļu jomas brīvprātīgo nolīgumu pārskatīšanu ir jāmaina kāds no parametriem, lai automobiļu ražotāji varētu izpildīt savas saistības?

h) Vai saistībā ar Direktīvas 1999/30/EK[7] pārskatīšanu ir vajadzīgi degvielas parametru grozījumi, lai būtu iespējams sasniegt gaisa kvalitātes robežvērtības?

i) Vai ir jāmaina policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālais saturs (šobrīd noteikts 11 %) dīzeļdegvielā, lai mazinātu piesārņotāju emisiju no transportlīdzekļiem?

j) Vai ir jāgroza specifikācija gāzeļļai, ko izmanto visurgājējai tehnikai, lai būtu iespējams ieviest mašīnas, kas atbilst jauniem emisijas limitiem?

k) Vai ir vajadzīgi direktīvas grozījumi saistībā ar iespējamo labvēlīgo ietekmi uz vidi, ko nodrošinātu plašāka deterģentu lietošana degvielās?

l) Vai ir vajadzīgi direktīvas grozījumi saistībā ar metālu piedevu iespējamo izmantošanu degvielās, ņemot vērā, ka to ietekme uz transportlīdzekļiem un emisijām nav precīzi zināma?

m) Vai, ņemot vērā FAME (biodīzeļdegvielas) lielāku blīvumu, ir jāmaina dīzeļdegvielas maksimālais blīvums, lai veicinātu labāku sajaukšanos ar dīzeļdegvielu?

n) Vai ir vajadzīgi grozījumi attiecībā uz oksidēto savienojumu maksimālajiem limitiem benzīnā, lai ņemtu vērā biodegvielu izmantojuma veicināšanas vēlamību?

o) Vai ir vajadzīgi grozījumi attiecībā uz maksimālā tvaika spiediena limitu, lai ņemtu vērā biodegvielu izmantojuma veicināšanas vēlamību, ja ir zināms, ka tvaika spiediena izmaiņas var izraisīt gaistošo organisko savienojumu lielāku emisiju?

p) Vai ir vēlami grozījumi direktīvā, lai ņemtu vērā degvielas siltumnīcefekta gāzu emisijas aprites ciklu un tādējādi nodrošinātu tehnoloģiski neitrālu stimulu transporta degvielu dekarbonizācijai un jaunu un labāku biodegvielu attīstībai?

Katrā no šīm jomām izskatītās iespējas ir dažādas. Attiecībā uz f) un g) punktu neviens pasākums nav uzskatāms par vienīgo īstenojamo iespēju. Citās jomās netika izskatīti pasākumi, tajās pastāv no 1 līdz 6 citu dažādu iespēju. Šīs iespējas ietver vienas vai vairāku nozaru brīvprātīgu rīcību, limitu noteikšanu vai esošo limitu pastiprināšanu specifikācijā, kā arī jaunu elementu iekļaušanu direktīvā.

3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

- Ierosināto pasākumu kopsavilkums

Attiecībā uz lielāko daļu novērtēto jomu tika secināts, ka neviens no pasākumiem nav uzskatāms par ieteicamāko iespēju. Vairākās jomās ar grozījumiem direktīvā tiks panākts piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums un kopējo izmaksu samazināšanās. Galvenie ierosinātie grozījumi direktīvā ir šādi.

1) Ir apstiprināts, ka maksimālais sēra saturs 10 ppm dīzeļdegvielā jānosaka no 2009. gada. Ar to panāks zemākas piesārņotāju emisijas, galvenokārt daļiņu emisiju, kā arī tiks veicināta citu piesārņojuma kontroles iekārtu ieviešana un nodrošināta noteiktība ražotājiem.

2) Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālais saturs dīzeļdegvielā no 2009. gada tiks samazināts līdz 8 %. Ar to var panākt daļiņu un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu emisijas samazināšanos, tomēr šis rādītājs un datums tika izvēlēts, lai nodrošinātu, ka ierosinātie grozījumi neradīs izmaksas.

3) Maksimālais sēra saturs visurgājējas tehnikas gāzeļļās sauszemes transportlīdzekļiem tiks samazināts no 1000 ppm līdz 10 ppm un iekšējo ūdensceļu transportam — no 1000 ppm līdz 300 ppm. Grozījumi, kas skar sauszemes transportlīdzekļus, veicinās modernāku dzinēju un emisiju kontroles iekārtu ieviešanu, kā arī mazinās daļiņu emisiju no esošajām iekārtām. Grozījumi, kas attiecas uz iekšējo ūdensceļu transportu, nodrošinās, ka šie dzinēji darbosies, ievērojot tiem apstiprinātā tipa piesārņotāju emisijas līmeņus.

4) Lai būtu iespējams benzīnam pievienot lielāku biodegvielas daudzumu, ir noteikts atsevišķs benzīna maisījums ar augstāku pieļaujamo oksidēto savienojumu saturu (ieskaitot līdz 10 % etanola). Tā paša iemesla dēļ ir palielināts tvaika spiediena limits benzīnam, kas sajaukts ar etanolu. Visi tirgū pieejamie maisījumi tiks skaidri marķēti. Šīs izmaiņas veicinās biodegvielu tirgus attīstību, vienlaikus izvairoties no riska radīt bojājumus esošajiem transportlīdzekļiem. Gaistošo organisko savienojumu lielāku emisiju kontrolēs, nodrošinot visu degvielu emisijas uztveršanu uzpildes stacijās. Komisija 2007. gadā iesniegs priekšlikumu par tvaika uztveršanas iekārtu obligātu uzstādīšanu uzpildes stacijās.

5) Siltumnīcefekta gāzu aprites cikla obligāta uzraudzība tiks ieviesta no 2009. gada. No 2011. gada šīs emisijas jāsamazina par 1 % gadā. Tas nodrošinās degvielas nozares ieguldījumu Kopienas centienos sasniegt ilgtermiņa mērķus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un papildinās pūliņus transportlīdzekļu efektivitātes uzlabošanai. Tiks veicināta degvielu ar zemu oglekļa saturu turpmākā izstrāde un citi pasākumi ražošanas ķēdes radīto emisiju mazināšanai.

6) Ir mainīts pieļaujamais maksimālais tvaika spiediens etanola maisījumiem, lai nodrošinātu biodegvielu nozares attīstību agrīnajos gados. Tomēr, tā kā benzīna pamatmasu varētu ražot ar lielāku biodegvielu saturu un etanolu — ar zemāku tvaika spiedienu, naftas nozares uzņēmumi tika aicināti ražot šos maisījumus arī Eiropā. Kad benzīna pamatmasa ar zemāku tvaika spiedienu būs pieejams pietiekamā daudzumā, var tikt pārskatīts tvaika spiediena limits.

Turklāt ierosinātajā direktīvā ir precizēta iespējamā atkāpe no tvaika spiediena limita arktiskos vai bargas ziemas apstākļos, lai izvairītos no nepareiza skaidrojuma un paaugstinātu juridisko noteiktību, un tajā ir iekļauta jauna pārskatīšanas klauzula. Ar ierosināto direktīva atjaunina Direktīvu 98/70/EK, veicot grozījumus nevajadzīgo elementu svītrošanai.

- Juridiskais pamats

Šim tiesību aktam ir divi juridiskie pamati (95. pants un 175. pants), jo ar šo tiesību aktu groza vienu tiesību aktu un atceļ citu (abi minētie tiesību akti balstās uz 95. pantu (bijušais 100.a pants)), un groza trešo tiesību aktu, kas balstās uz 175. pantu (bijušais 130.s pants).

- Subsidiaritātes princips

Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus, jo pastāv ES tirgus autotransporta līdzekļiem un pieejamās degvielas kvalitāte ir svarīga to pareizai darbībai. Dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, autotransporta degvielu vienotais tirgus vairs nepastāvētu, jo tiktu izmantotas dažādas specifikācijas. Tas radītu nelabvēlīgu ekonomisko ietekmi, kā arī mazinātu energoapgādes drošību, jo katras dalībvalsts tirgus kļūtu atkarīgs no tām piegādēm, kas atbilst tās specifikācijai, tādējādi kavējot apmaiņu starp dalībvalstīm tirgus traucējumu gadījumā.

Priekšrocības, ko videi un veselībai dod autotransporta līdzekļu degvielas lietošanas izraisītā kaitējuma ierobežošana, būs lielākas ar zemākām izmaksām, ja būs vienota ES degvielas specifikācija. Tā kā gaisu piesārņojošās vielas pārvietojas pāri robežām, ir vēlams nodrošināt saskaņotu rīcību, lai mazinātu emisijas Kopienas teritorijā.

Tāpēc priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam.

- Proporcionalitātes princips

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu turpmāk minēto iemeslu dēļ.

Priekšlikuma veids ir direktīva, ar kuru nolūkā aizsargāt vidi un veselību nosaka minimālo degvielas specifikāciju. Citi degvielas specifikāciju tehniskie aspekti direktīvā nav izskatīti, jo tos regulēs Eiropas standarti saskaņā ar labāka regulējuma principiem.

Priekšlikums nepalielina finansiālo vai administratīvo slogu Kopienai, valstu valdībām, reģionālām vai vietējām pašvaldībām. Tām noteiktās prasības ir tādas pašas kā spēkā esošajā direktīvā.

Sagatavojot priekšlikumus, izmaksas un priekšrocības tika analizētas tā, kā aprakstīts ietekmes novērtējumā. Ierosinātie pasākumi tika izvēlēti tā, lai priekšrocības vienmēr pārsvērtu izmaksas. Tādējādi ir panākts, ka uzņēmēju un pilsoņu kopējās izmaksas būs minimālas.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: direktīva.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo noteiktības panākšanai degvielas kvalitāte jāreglamentē ar saistošu tiesību aktu. Tāpēc iespējamais instruments ir tikai direktīva vai regula, un citas iespējas ir izslēgtas. Tā kā ir nepieciešams kontrolēt degvielas galīgo specifikāciju, nevis tās nodrošināšanas veidu, regula būtu pārāk stingrs pasākums.

4. IETEKME UZ BUDžETU

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu.

5. PAPILDU INFORMāCIJA

- Vienkāršošana

Priekšlikums paredz tiesību aktu vienkāršošanu, izdarot grozījumus divās direktīvās (Direktīvā 98/70/EK un Direktīvā 1999/32/EK[8]). Grozītās direktīvas ir īsākas, skaidrākas, novērš pašreizējo pārklāšanos un mazina juridisko nenoteiktību.

- Spēkā esošu tiesību aktu atcelšana

Pieņemot priekšlikumu, tiks atcelta Direktīva 93/12/EEK[9], kas kļūs lieka.

- Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība

Priekšlikumā ietverts pārbaudes noteikums.

- Atbilstības tabula

Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai to valsts tiesību aktu noteikumu teksts, ar kuriem transponē šo direktīvu, kā arī jāiesniedz minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabula.

- Eiropas Ekonomikas zona

Ar priekšlikumu ierosinātais tiesību akts ir par jautājumu, kas skar Eiropas Ekonomikas zonu, un tādēļ tas jāattiecina uz EEZ.

6. ELEMENTU APRAKSTS

1. pants

1. punkts. Ar to groza 2. pantu, pievienojot tam jaunu 5. punktu, ar kuru precīzāk definē arktisku vai bargas ziemas apstākļu jēdziena nozīmi.

2. punkts. Ar to groza 3. pantu. Panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu svītro, jo tie ir kļuvuši lieki. Groza c) apakšpunktu, lai atļautu V pielikuma prasībām atbilstīga benzīna tirdzniecību.

Aizstāj 3. punktu, lai paredzētu prasību marķēt visas degvielas, kas atbilst III un V pielikumā izklāstīto specifikāciju prasībām.

Panta 4., 5. un 6. punktu svītro, jo šie punkti ir lieki sakarā ar atkāpju termiņa beigšanos 2003., 2005. vai 2007. gadā.

Panta 7. punktu aizstāj, lai skaidrotu maksimālo svina saturu svinu saturoša benzīna maziem apjomiem, kurus, iespējams, dalībvalstis atļaus arī turpmāk.

3. punkts. Ar to groza 4. pantu. Panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu svītro, jo tie ir kļuvuši lieki. Punkta e) apakšpunktu aizstāj, lai apstiprinātu 2009. gada 1. janvāri kā datumu, no kura maksimālais sēra saturs visa veida dīzeļdegvielā nedrīkstēs pārsniegt 10 mg/kg.

Panta 2. un 3. punktu svītro, jo šie punkti ir lieki sakarā ar atkāpju termiņa beigšanos 2003. un 2007. gadā. Panta 4. punktu svītro, jo procedūra, ko piemēro 2. un 3. punktā minētajām atkāpēm, vairs nav vajadzīga.

Panta 5. punktu aizstāj, lai noteiktu stingrākas sēra specifikācijas gāzeļļai, ko izmanto visurgājējai tehnikai.

Pievieno 6. punktu, lai līdz 2009. gada 31. decembrim ieviestu stingrākas prasības par maksimālo pieļaujamo sēra saturu gāzeļļā, kas paredzēta izmantošanai iekšējo ūdensceļu kuģos. Turpmāku samazinājumu paredzēts ieviest vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim.

4. punkts. Ar šo punktu maina 6. panta nosaukumu un pantā iekļauj jaunu punktu, ar kuru nosaka prasību, ka dalībvalstīm ir jāsaņem iepriekšējs Komisijas apstiprinājums, ja tās arktiskos vai bargas ziemas apstākļos vēlas izmantot atkāpi no vasarai noteiktā tvaika spiediena normas.

5. punkts. Ar šo punktu iekļauj divus jaunus pantus. Pirmajā pantā dalībvalstīm nosaka prasību uzlikt degvielas piegādātājiem pienākumu ziņot par siltumnīcefekta gāzu emisijas aprites ciklu attiecībā uz viņu piegādāto degvielu. Ziņošanas mehānisma metode jānosaka saskaņā ar Direktīvas 2003/30/EK noteikumiem. Papildu prasība, kas stāsies spēkā vēlāk, paredz paziņoto emisiju samazināšanu.

Otrajā pantā paredzēts, ka Komisija saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus par grozījumiem specifikācijās, kuras attiecas uz etanola pievienošanu benzīnam un jo īpaši uz tvaika spiedienu.

6. punkts. Ar šo punktu iekļauj jaunu pantu, kurā paredzēta prasība Komisijai turpināt attīstīt piemērotu testu metodiku metālu piedevu izmantošanai degvielās.

7. punkts. Ar šo aizstāj iepriekšējo pantu, kurā paredzēta prasība Komisijai regulāri ziņot par direktīvas īstenošanu. Pirmais ziņojums ir paredzēts līdz 2012. gada 31. decembrim, bet turpmāki ziņojumi — ik pēc trim gadiem. Ziņojumiem vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus. Šajā pantā ir norādīti elementi, kuri cita starpā jāiekļauj ziņojumā.

8. punkts. Ar šo aizstāj sākotnējo 11. pantu (kā minēts Regulas (EK) Nr. 1882/2003[10] III pielikuma 80. punktā), lai iekļautu norādi uz regulatīvo kontroles procedūru.

9. punkts. Ar šo svītro 14. pantu, kas ir lieks.

10. punkts. Ar šo svītro Direktīvas 98/70/EK I pielikumu, kas ir lieks.

11. punkts. Ar šo svītro Direktīvas 98/70/EK II pielikumu, kas ir lieks.

12. punkts. III pielikumā ir palielināts tvaika spiediena maksimālais limits etanola maisījumiem.

13. punkts. Direktīvas IV pielikumā maksimālais pieļaujamais policiklisko aromātisko ogļūdeņražu saturs dīzeļdegvielā ir mainīts uz 8 % un 3. zemsvītras piezīme ir grozīta, lai apstiprinātu 2009. gada 1. janvāri kā datumu, no kura maksimālais sēra saturs visa veida dīzeļdegvielā nedrīkstēs pārsniegt 10 mg/kg.

14. punkts. Pievieno jaunu V pielikumu, kurā ir tāda benzīna specifikācija, kas satur līdz 10 % etanola, paredzot visu oksidēto savienojumu maksimālā satura paaugstinājumu un oksidēto savienojumu kopējo saturu 3,7% apmērā.

15. punkts. Pievieno jaunu VI pielikumu, kurā ir iekļauts pieļaujamā tvaika spiediena pieauguma līmenis dažādiem etanola maisījumiem.

2. pants

Direktīvā 1999/32/EK iekļautas norādes uz degvielu, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģiem. Šajā priekšlikumā paredzētie grozījumi šo kuģu degvielas specifikācijā nozīmē, ka attiecīgi jāgroza minētā direktīva.

3. pants

Pēc grozījumiem, kas Direktīvā 93/12/EEK izdarīti ar Direktīvu 1998/70/EK un Direktīvu 1999/32/EK, spēkā bija tikai minētās direktīvas 2. pants. Tas ir lieks, un tāpēc direktīva ir jāatceļ.

4. pants

Noteiktais transponēšanas termiņš ir vēlākais 2008. gada 31. decembris.

2007/0019 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei un samazināšanai, groza Padomes Direktīvu 99/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ Direktīvu 93/12/EEK (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu un 175. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[11],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[12],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[13],

saskaņā ar Līguma[14] 251. pantā noteikto procedūru,

tā kā:

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvā 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK[15], veselības un vides apsvērumu dēļ ir noteiktas autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā lietojamā benzīna un dīzeļdegvielas minimālās specifikācijas.

(2) Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam — Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu[16] — noteikti mērķi piesārņojošo emisiju samazināšanai līdz 2020. gadam. Šie mērķi nosprausti pēc padziļinātas izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanas. Noteikti konkrēti mērķi, lai, salīdzinot ar 2000. gadā radītajām emisijām, SO2 emisijas samazinātu par 82 %, NOx emisijas — par 60 %, gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas — par 51 %, un primāro daļiņu emisijas PM2,5 — par 59 %. Sekas saistībā ar Direktīvas 98/70/EK grozījumiem attiecībā uz GOS emisijām uzpildes stacijās ir jārisina turpmākajā likumdošanas procesā.

(3) Saskaņā ar Kioto protokolu Kopiena ir apņēmusies sasniegt laikposmam no 2008. gada līdz 2012. gadam nospraustos mērķus siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai. Pašlaik iekšzemes transportlīdzekļi vainojami gandrīz 20 % šo emisiju. Kopiena patlaban apsver, kāds siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas samazinājums būtu jāizvirza par mērķi pēc Kioto protokolā paredzēto saistību termiņa izbeigšanās. Skaidrs ir tas, ka būs nepieciešama visu nozaru iesaistīšanās.

(4) Jautājums par transportlīdzekļu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju vienā aspektā jau sākts risināt Kopienas politikā attiecībā uz automobiļu radītajām CO2 emisijām. Kopienā ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisiju daļu rada degviela, ko lieto autotransporta līdzekļos. Ar transportlīdzekļos lietojamās degvielas oglekļa satura pazemināšanu kontrolējot siltumnīcefektu izraisošo gāzu daudzumu un saīsinot to pastāvēšanas laiku atmosfērā Kopiena varētu vieglāk sasniegt savus mērķus attiecībā uz šo gāzu emisiju samazināšanu.

(5) Kopiena jau pieņēmusi regulas ar nolūku ierobežot piesārņojošās emisijas, ko rada smagie un vieglie kravas autotransporta līdzekļi. Degvielas specifikācijas ir viens no faktoriem, kas sekmē šādu emisiju ierobežojumu īstenošanu.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā[17] ir vērsta uz to, lai veicinātu biodegvielas izmantošanu Kopienā. Kopienas biodegvielu stratēģija tika tālāk izstrādāta Komisijas 2006. gada paziņojumā par ES biodegvielu stratēģiju[18]. Apliecinot vēlmi arī turpmāk attīstīt dažādu biodegvielu ražošanu un attiecīgo tehnoloģiju, paziņojumā norādīts, ka biodegvielu nozares izaugsme nedrīkst novest pie vides stāvokļa pasliktināšanās, un uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Paziņojumā turklāt atzīts, ka vajag sekmēt turpmāku biodegvielu tehnoloģijas attīstību.

(7) Direktīvā 98/70/EK ietverti noteikumi, kas atkāpi attiecībā uz degvielas tvaika spiediena maksimālo limitu vasaras periodā sasaista ar arktiskiem vai bargas ziemas apstākļiem. Tā kā šo noteikumu piemērošana radījusi juridisku nenoteiktību, jāprecizē nosacījumi, ar kādiem lietojama minētā atkāpe.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīvā 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no iekšdedzes motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai[19], noteiktas stingrākas prasības motoriem, ko uzstāda visurgājējai tehnikai. Šādas tehnikas dzinēju darbināšanai jāparedz tiem piemērota degviela.

(9) Autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas sadegšana rada aptuveni 20 % no Kopienas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Viena no iespējām šo emisiju samazināšanai ir šīs degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla saīsināšana. To var panākt dažādos veidos. Ņemot vērā Kopienas mērķi vēl vairāk samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un lielo nozīmi, kāda šajās emisijās ir autotransportam, ir jāizstrādā mehānisms, kas liktu piegādātājiem ņemt vērā tās degvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuru tie piegādā, un, sākot no 2010. gada, katru gadu samazināt šīs emisijas noteiktā proporcijā. Šīs direktīvas rezultātā būs lielāka iespēja izmantot biodegvielas, tiks izstrādāts siltumnīcefekta gāzu ziņošanas un samazināšanas mehānisms saskaņā ar Direktīvas 2003/30/EK noteikumiem.

(10) Ņemot vērā, ka dažādu degvielu piegādē iesaistīti daudzu nozaru uzņēmumi, kas veicinās transportlīdzekļos lietojamās degvielas oglekļa satura pazemināšanu, saskaņā ar Direktīvas 2003/30/EK noteikumiem tiks veikta apspriešanās ar visām ieinteresētajām personām.

(11) Komisija ir noteikusi mērķi panākt, lai biodegvielu īpatsvars autotransportā izmantojamās degvielas kopapjomā līdz 2020. gadam būtu 10 %. Autorūpniecības un degvielu tehnoloģijas nepārtrauktā attīstība līdztekus vēlmei nodrošināt optimālu vides un veselības aizsardzības līmeni rada nepieciešamību periodiski pārskatīt degvielas specifikācijas, pamatojoties uz turpmākiem pētījumiem un analīzes rezultātiem par biodegvielas piedevu un sastāvdaļu ietekmi uz piesārņojošajām emisijām. Tāpēc regulāri jāsniedz ziņojumi par iespēju veicināt autotransportā lietojamās degvielas oglekļa satura samazināšanu.

(12) Deterģentu lietošana var sekmēt dzinēja uzturēšanu tīrībā un tādējādi samazināt piesārņojošās emisijas. Pašlaik nav pietiekami laba līdzekļa, ar ko testēt degvielas paraugus, lai noteiktu to deterģējošās īpašības. Tādēļ par klientu informēšanu attiecībā uz ieguvumiem no deterģentu lietošanas jāgādā degvielas un automobiļu piegādātājiem. Tomēr Komisija raudzīsies, vai turpmākā attīstība ļaus izstrādāt labāku pieeju deterģentu lietojuma veicināšanai un labvēlīgu rezultātu vairošanai.

(13) Sīkāki noteikumi par etanola pievienošanu benzīnam, jo īpaši tvaika spiediena limiti un iespējamās alternatīvas tam, lai nodrošinātu, ka etanola maisījumi nepārsniedz pieļaujamo tvaika spiediena limitu, ir jāpārskata, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Direktīvas 98/70/EK īstenošanā.

(14) Etanola pievienošana benzīnam palielina rezultātā iegūstamās degvielas tvaika spiedienu, bet benzīna maisījumu tvaika spiediens ir jākontrolē, lai ierobežotu gaisa piesārņotāju emisijas.

(15) Etanola pievienošana benzīnam rada rezultātā iegūtā degvielas maisījuma tvaika spiediena nelineāras izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka tvaika spiediens benzīnam, kas iegūts, sajaucot jebkurus divus benzīna un etanola maisījumus, nepārsniegtu atļauto tvaika spiediena limitu, attiecībā uz šādiem maisījumiem ir jādefinē atbrīvojums no pieļaujamā tvaika spiediena limita, lai tas atbilstu faktiskajam tvaika spiediena pieaugumam, kas rodas, pievienojot benzīnam noteiktu procentu etanola.

(16) Lai veicinātu zema oglekļa degvielu izmantošanu, vienlaikus ievērojot gaisa piesārņojuma normas, benzīna pārstrādātājiem būtu jānodrošina zema tvaika spiediena benzīns vajadzīgajos daudzumos. Tā kā patlaban tas tā nav, ir palielināts tvaika spiediena limits etanola maisījumiem, lai nodrošinātu biodegvielu tirgus attīstību.

(17) Direktīvā 98/70/EK paredzēts, ka jāpieņem noteikti pasākumi atbilstīgi Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[20].

(18) Lēmumā 1999/468/EK ir izdarīti grozījumi ar Lēmumu 2006/512/EK, ar kuru ieviesa regulatīvo kontroles procedūru vispārīgiem pasākumiem, kas paredzēti tam, lai grozītu nebūtiskus elementus pamata tiesību aktā, kas pieņemts saskaņā ar Līguma 251. pantā minēto procedūru, tostarp svītrot dažus no minētajiem elementiem vai papildināt tiesību aktu, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus.

(19) Izstrādājot jaunu mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju kontrolei, ir jāpiešķir pilnvaras Komisijai izstrādāt metodiku, kas izmantojama ziņojumos par to siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, kuras rodas no degvielas, ko lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā. Ievērojot to, ka minētie pasākumi, tāpat kā pasākumi pieļaujamo analītisko metožu pielāgošanai, kā paredzēts Direktīvas 98/70/EK 10. pantā, ir vispārīgi un paredzēti šīs direktīvas papildināšanai ar jauniem, mazāk būtiskiem elementiem, tie jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kas paredzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(20) Direktīvā 98/70/EK paredzētas vairākas degvielas specifikācijas, dažas no kurām tagad ir kļuvušas liekas. Turklāt minētajā direktīvā ir izklāstītas vairākas atkāpes, kuru termiņš ir beidzies. Skaidrības labad minētie elementi ir jāsvītro.

(21) Biodegvielas tehnoloģijas attīstās. Ir turpmāk jāpēta visi iespējamie risinājumi biomasas pārvēršanai autodegvielā. Tādēļ ir jāizvēlas līdzsvarota pieeja attiecībā uz direktīvā noteiktajiem limitiem, lai, vajadzības gadījumā, palielinātu dažādu biodegvielu izmantojumu. Minētās degvielas ietver metanolu, etanolu, augstākos spirtus, ēterus un citus oksidētos savienojumus.

(22) Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK[21], noteikti daži aspekti, kas saistīti ar degvielas izmantošanu iekšējo ūdensceļu transportā. Ir jāskaidro minētās direktīvas un Direktīvas 98/70/EK norobežojums. Abās direktīvās ir noteikti sēra maksimālā satura limiti gāzeļļā, ko izmanto iekšējo ūdensceļu kuģos. Skaidrības un juridiskās noteiktības labad ir jākoriģē minētās direktīvas, lai šis limits būtu noteikts tikai vienā tiesību aktā.

(23) Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 98/70/EK un Direktīva 99/32/EK.

(24) Padomes 1993. gada 23. marta Direktīva 93/12/EK par sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā[22] laika gaitā ir daudzkārt grozīta, un tajā vairs nav būtisku elementu. Ņemot vērā iepriekšminēto, minētā direktīva ir jāatceļ.

(25) Ievērojot to, ka dalībvalstis nevar pietiekamā mērā īstenot mērķus attiecībā uz to degvielu vienoto tirgu, kuras lieto autotransporta līdzekļos un visurgājējā tehnikā, ne arī nodrošināt to, ka, lietojot minētās degvielas, tiek ievērots vides aizsardzības prasību minimums, un tā kā efektīvāk būtu rīkoties Kopienas mērogā, jo tādējādi šīm degvielām varētu radīt vienotu tirgu un atvieglot šāda tirgus radīšanu autotransporta līdzekļiem un visurgājējai tehnikai, Kopiena var pieņemt pasākumus atbilstīgi EK Līguma 5. pantā paredzētajam subsidiaritātes principam. Saskaņā ar minētajā pantā izklāstīto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 98/70/EK grozījumi

Direktīvu 98/70/EK groza šādi.

1. Direktīvas 2. panta pirmajā daļā pievieno šādu 5. punktu:

„5. Arktiski vai bargas ziemas apstākļi nozīmē ziemas vidējās temperatūras laikā no oktobra līdz aprīlim attiecīgajā reģionā vai dalībvalstī, kas ir zemākas par vidējo temperatūru Kopienā.”.

2. Direktīvas 3. pantu groza šādi.

(a) 2. punkta a) un b) apakšpunktu svītro;

(b) 2. punkta c) apakšpunktā pievieno vārdus „vai V pielikumā”;

(c) 3. punktu aizstāj ar šādu:

„3. Degvielu, kas atbilst III pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar zemu biodegvielas saturu”.

Degvielu, kas atbilst V pielikumā noteiktajām specifikācijām, valsts valodā vai valodās marķē „Benzīns ar augstu biodegvielas saturu”.;

(c) panta 4., 5. un 6. punktu svītro;

(d) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

„7. Neraugoties uz 1. punkta noteikumiem, dalībvalsts drīkst arī turpmāk atļaut pārdot nelielu daudzumu svinu saturoša benzīna, kurā svina saturs nepārsniedz 0,15g/l, ja tā daudzums nepārsniedz 0,5 % no kopējā pārdošanas apjoma, izmantošanai vecos transportlīdzekļos, kuriem tas nepieciešams, un ko izplata ar īpašu interešu grupu starpniecību.”.

3. Direktīvas 4. pantu groza šādi.

1. Panta 1. punktā izdara šādus grozījumus.

i. Svītro a) un b) apakšpunktu.

ii. d) apakšpunktā svītro norādi „neskarot c) apakšpunkta noteikumus”.

iii. Ar šādu tekstu aizstāj e) apakšpunktu:

„e) dalībvalstis nodrošina to, ka vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim dīzeļdegvielu var laist tirgū to teritorijā tikai tad, ja tā atbilst vides specifikācijām, kas noteiktas IV pielikumā.”.

2. Svītro 2.,3. un 4. punktu.

3. Panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

„5. Dalībvalstis nodrošina, ka visurgājējā tehnikā, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoros lietošanai paredzētajās gāzeļļās, ko valsts teritorijā realizē pēc 2008. gada 1. janvāra, ir mazāk nekā 1000mg/kg sēra. Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī visurgājējai tehnikai, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem, izņemot iekšzemes ūdensceļu kuģus, paredzēto gāzeļļu maksimālais pieļaujamais sēra saturs ir 10 mg/kg.”.

(d) Pievieno šādu 6. punktu:

„6. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka vēlākais 2009. gada 31. decembrī maksimālais pieļaujamais sēra saturs gāzeļļās, ko lieto iekšzemes ūdensceļu kuģi, ir 300 mg/kg. Turklāt dalībvalstis nodrošina to, ka vēlākais 2011. gada 31. decembrī šo daudzumu samazina līdz 10 mg/kg.”.

4. Direktīvas 6. pantu groza šādi.

(a) Virsrakstu aizstāj ar „Tādu degvielu realizācija, kuras atbilst stingrākām vides specifikācijām un augstākam tvaika spiedienam”.

(b) Iekļauj šādu 1.a punktu:

„1.a. Atkāpjoties no III pielikuma, dalībvalsts var pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visā valsts teritorijā vai noteiktos tās apgabalos laikā, kad tajos valda ļoti zemas temperatūras ziemā, tiek atļauts augstāks tvaika spiediens nekā maksimālais spiediens vasarā, kurš noteikts III pielikuma 5. zemsvītras piezīmē un V pielikuma 4. zemsvītras piezīmē.”.

(c) Panta 2. punktā norādi „1. punkts” aizstāj ar norādi „1. vai 1.a punkts”.

5. Iekļauj šādu 7.a un 7.b pantu:

„ 7.a pants Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana

1. No 2009. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa, lai piegādātāji, kas laiž tirgū degvielas autotransporta līdzekļiem un visurgājējai tehnikai, kontrolētu šo degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu un ziņotu par to.

2. No 2011. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa, lai piegādātāji, kas laiž tirgū degvielas autotransporta līdzekļiem un visurgājējai tehnikai, samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas no minētajām degvielām. Šis ikgadējais samazinājums būs vienāds ar papildu 1 % no 2010. gada emisijām par katru kalendāro gadu līdz 2020. gadam (ieskaitot). Siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla ilgums 2020. gadā, rēķinot uz enerģijas vienību, nedrīkst pārsniegt 90 % no 2010. gada rādītāja.

3. Pasākumus, kas nepieciešami kontroles, ziņošanas un pārbaudes īstenošanai attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites ciklu, pamatojoties uz precīzu to elementu definīciju, kuri jāņem vērā šo emisiju aprēķināšanai, lai izpildītu šā panta 1. un 2. punktā noteiktos pienākumus, un kas paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, direktīvu papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

7.b pants Etanola pievienošana benzīnam

Pasākumus saistībā ar sīkākiem noteikumiem par etanola pievienošanu benzīnam un jo īpaši par tvaika spiedienu, kā noteikts VI pielikumā, un iespējamām alternatīvām, kuri paredzēti, lai grozītu šīs direktīvas nebūtiskus elementus, direktīvu papildinot, pieņem saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto procedūru.”.

6. Pievieno šādu 8.a pantu:

„ 8.a pants Metālu piedevas

Komisija turpina izstrādāt piemērotu testa metodiku attiecībā uz metāla piedevu izmantošanu degvielā.”.

7. Direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

„ 9. pants Ziņojums

Komisija līdz 2012. gada 31. decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā pievienots priekšlikums.

Minētajā ziņojumā jo īpaši ņem vērā šādus elementus:

4. biodegvielu izmantojumu saskaņā ar šo direktīvu un autorūpniecības tehnoloģijas izmantošanu un attīstību, ņemot vērā Komisijas stratēģiskajā enerģētikas pārskatā* noteikto mērķi līdz 2020. gadam panākt, lai vismaz 10 % no autodegvielas kopējā apjoma būtu biodegviela, un mērķi pazemināt oglekļa saturu autodegvielā;

5. Kopienas politiku autotransporta līdzekļu radīto CO2 emisiju jomā;

6. tvaika spiediena limitus etanolam, kas sajaukts ar benzīnu;

7. piesārņojošo emisiju limitus attiecībā uz iekšējo ūdensceļu kuģu lietojamiem dzinējiem, pamatojoties uz piesārņotāju un siltumnīcefekta gāzu ietekmes izvērtēšanu;

8. deterģentu lielāku izmantojumu degvielās;

9. metālu piedevu izmantojumu degvielās.

*COM(2007)1, 10.1.2007.”.

8. Direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu:

„11. pants Komitejas procedūra

1. Komisijai palīdz komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.”.

9. Svītro 14. pantu.

10. Svītro I pielikumu.

11. Svītro II pielikumu.

12. Direktīvas III pielikumu groza šādi.

Groza 5. zemsvītras piezīmi, pievienojot šādu tekstu: „Ja degviela satur etanolu, maksimālais tvaika spiediens vasaras laikā drīkst pārsniegt 60kPa limitu par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.”.

13. Direktīvas IV pielikumu groza šādi:

10. ailē „Policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži” ierakstu slejā „Maksimālais daudzums” aizstāj ar „8”;

11. ar šādu tekstu aizstāj 3. zemsvītras piezīmi:

„(3) Līdz 2008. gada 31. decembrim dīzeļdegvielu ar maksimālo sēra saturu 10 mg/kg tirgo un dara pieejamu, ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā aptverot katras dalībvalsts teritoriju. No 2009. gada 1. janvāra visām dīzeļdegvielām, ko realizē dalībvalsts teritorijā, maksimālais sēra saturs ir 10 mg/kg.”.

14. Pievieno V pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

15. Pievieno VI pielikumu, kā noteikts šīs direktīvas pielikumā.

2. pants Direktīvas 1999/32/EK grozījumi

Direktīvas 1999/32/EK 4.b pantu groza šādi.

(a) Panta 1. punkta a) apakšpunktu svītro;

(b) panta 2. punkta b) apakšpunktu svītro;

(c) iekļauj šādu 2.a punktu:

„2.a. Ja iekšzemes ūdensceļu kuģi, kam ir sertifikāts, kurš apstiprina atbilstību grozītajai 1974. gada Starptautiskajai Konvencijai par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, atrodas jūrā, tie var lietot degvielu, kuras specifikācijas noteiktas šajā direktīvā.

Ja šie kuģi nav jūrā, tie lieto degvielu, kuras specifikācijas noteiktas Direktīvā 98/70/EK.”.

3. pants Atcelšana

Direktīvu 93/12/EK atceļ.

4. pants Transponēšana

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

6. pants Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, […]

Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

Priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMS V PIELIKUMS

VIDES SPECIFIKāCIJAS, KO PIEMēRO TIRGū ESOšAJāM DEGVIELāM, KURAS LIETO AUTOMOBIļOS,

KAS APRīKOTI AR DZIRKSTEļAIZDEDZES DZINēJU

Veids: Benzīns ar augstu biodegvielas saturu

Parametri (1) | Vienība | Limiti (2) |

Minimālais | Maksimālais |

Pētnieciskais oktānskaitlis | 95 | — |

Dzinēja oktānskaitlis | 85 | — |

Tvaika spiediens vasaras periodā (3) | kPa | — | 60,0 (4) |

Destilācija: |

— iztvaikošanas procents 100°C | % v/v | 46,0 | — |

— iztvaikošanas procents 150°C | % v/v | 75,0 | — |

Ogļūdeņražu sastāvs: |

— olefīni | % v/v | — | 18,0 |

— aromātiskie ogļūdeņraži | % v/v | — | 35,0 |

— benzols | % v/v | — | 1,0 |

Skābekli saturoši organiskie savienojumi | % (m/m) | — | 3,7 |

Oksidētie savienojumi |

— metanols | 3 |

— etanols (var būt jāpievieno stabilizatori) | % v/v | 5 | 10 |

— izopropilspirts | % v/v | — | 12 |

— terc-butilspirts, | % v/v | — | 15 |

— izobutilspirts | % v/v | — | 15 |

— ēteri, kuru molekulā ir 5 oglekļa atomi vai vairāk | % v/v | — | 22 |

— citi oksidētie savienojumi (5) | % v/v | — | 15 |

Sēra saturs | mg/kg | — | 10 |

Svina saturs | g/l | — | 0,005 |

(1) Lieto testēšanas metodes, kas norādītas standartā EN 228:1999. Dalībvalstis pēc vajadzības var pieņemt analītiskās metodes, kas noteiktas EN 228:1999 standartu aizvietošanai, ja tās var nodrošināt vismaz tādu pašu pareizību un vismaz tādu pašu precizitāti kā aizvietojamās analītiskās metodes.

(2) Specifikācijās norādītas „patiesās vērtības”. To robežvērtības noteiktas saskaņā ar standartu ISO 4259 „Naftas produkti — precīzijas datu noteikšana un piemērošana attiecībā uz testa metodēm”, un minimālā vērtība noteikta 2R virs nulles (R = reproducējamība). Individuālo mērījumu rezultātus interpretē, pamatojoties uz standartā ISO 4259 (publicēts 1995. gadā) aprakstītajiem kritērijiem.

(3) Vasaras periods sākas vēlākais 1. maijā un nebeidzas drīzāk par 30. septembri. Dalībvalstīs, kurās ir arktiski vai bargas ziemas apstākļi, vasaras periods sākas vēlākais 1. jūnijā un nebeidzas drīzāk par 31. augustu.

(4) Dalībvalstīs, kurās ir arktiski vai bargas ziemas apstākļi, tvaika spiediens nedrīkst pārsniegt 70,0 kPa. Ja degviela satur etanolu, tās maksimālais pieļaujamais tvaika spiediens drīkst pārsniegt 60,0 kPa par daudzumu, kas norādīts VI pielikuma tabulā.

(5) Citi vienvērtīgie spirti un ēteri, kuru viršanas beigu punkts nepārsniedz standartā EN 228:1999 noteikto.

VI PIELIKUMS

ATBRĪVOJUMS ATTIECĪBĀ UZ PIEĻAUJAMĀ TVAIKA SPIEDIENA LIMITU BENZĪNAM, KURA SATURĀ IR ETANOLS

Etanola saturs (%v/v) | Pieļaujamais tvaika spiediena limita pārsniegums (kPa) |

0 | 0 |

1 | 3,65 |

2 | 5,95 |

3 | 7,20 |

4 | 7,80 |

5 | 8,0 |

6 | 8,0 |

7 | 7,94 |

8 | 7,88 |

9 | 7,82 |

10 | 7,76 |

Pieļaujamo tvaika spiediena pārsniegumu tāda etanola saturam, kas ir pa vidu starp norādītajām vērtībām, nosaka, veicot lineāro ekstrapolāciju starp etanola saturu, kas ir tieši virs starpvērtības, un etanola saturu, kas ir tieši zem starpvērtības.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EK.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. marta Direktīva 2003/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti.

[3] Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK.

[4] Padomes 1993. gada 23. marta Direktīva 93/12/EEK par sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā.

[5] ES stratēģija biodegvielu jomā, COM (2006) 34, 8.2.2006.

[6] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/96/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem, un par grozījumiem Padomes Direktīvā 88/77/EEK, un obligātais NOx emisiju standarta apstiprinājums lieljaudas dzinējiem.

[7] Direktīva 1999/30/EK par robežvērtību noteikšanu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, makrodaļiņu un svina koncentrācijai apkārtējā gaisā.

[8] Skatīt 1. un 3. zemsvītras piezīmi iepriekš.

[9] Skatīt 4. zemsvītras piezīmi iepriekš.

[10] OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.

[11] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[12] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[13] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[14] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[15] Padomes 1993. gada 23. marta Direktīva 93/12/EEK par sēra saturu noteiktu veidu šķidrajā kurināmajā (OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp.).

[16] Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam — Tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu, COM(2005)446.

[17] OV L 123, 17.5.2003., 42. lpp.

[18] ES biodegvielu stratēģija — COM(2006)34, 8.2.2006.

[19] Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 16. decembra Direktīva 97/68/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu likumus attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes dzinējiem (OV L 59, 27.2.1998., 1. lpp). Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/26/EK (OV L 146, 30.4.2004., 1. lpp.).

[20] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[21] Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvā 1999/32/EK, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem un ar ko groza Direktīvu 93/12/EEK (OV L 121, 11.5.1999., 13. lpp.).

[22] OV L 74, 27.3.1993., 81. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/32/EK.