52007DC0568

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 3.10.2007

COM(2007) 568 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu

{COM(2007) 569 galīgā redakcija}{SEC(2007) 1265}{SEC(2007) 1267}

SATURS

IEVADS 3

1. SASKAŅOTA UN INTEGRĒTA KOMUNIKĀCIJA 4

2. IEDZĪVOTĀJU IESAISTĪŠANA 6

2.1. Komunikācija vietējā mērogā 7

2.2. Aktīvs Eiropas pilsoniskums 8

3. EIROPAS PUBLISKĀS TELPAS IZVEIDE 9

3.1. Politiskā dimensija 10

3.2. Plašsaziņas līdzekļi un informācijas dienesti 10

3.3. Izpratne par Eiropas sabiedrisko domu 12

4. PARTNERĪBAS ASPEKTA STIPRINĀŠANA 13

4.1. Sadarbība ar dalībvalstīm 13

4.2. Sadarbība ar Eiropas iestādēm 14

4.3. Iestāžu nolīgums komunikācijas jomā 15

5. SECINĀJUMI 15

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Partnerība informācijas sniegšanā par Eiropu

IEVADS

Piecdesmit gadus pēc Romas līguma parakstīšanas Eiropas Savienība vēl joprojām pārveidojas un īsteno reformas, lai iespējami pilnīgāk izmantotu iespējas un risinātu uzdevumus tādās jomās kā globalizācija, energoefektivitāte un energoneatkarība, mobilitāte, konkurētspēja, migrācija, drošība un klimata pārmaiņas. Eiropas Savienībai ar 27 dalībvalstīm ir jauni uzdevumi un jaunas perspektīvas — tā ir lielāka, daudzveidīgāka, tā risina arvien sarežģītākus jautājumus un tajā svarīga nozīme ir ES pievienotajai vērtībai, taču komunikācija nav vienkārša.

Šajā jaunajā vidē jāstrādā, izmantojot pārdomātākas metodes, kas cieši saistītas ar dažādu Eiropas sabiedrības pārstāvju savstarpēju partnerību, lai sasniegtu rezultātus, kas ir svarīgi Eiropas iedzīvotājiem un ir pienācīgi apspriesti ar tiem. Ir fakti, kas liecina, ka Eiropas iedzīvotāji kopumā ir pārliecināti, ka, tikai darbojoties Eiropas mērogā, mūsu sabiedrība var risināt mūsdienu uzdevumus. Tādējādi pašlaik notiekošā Eiropas Savienības mērķa un virziena maiņa labi atbilst iedzīvotāju centieniem.

Šodien vēl vairāk nekā agrāk debates par Eiropu jāiznes ārpus iestāžu sienām, iesaistot tajās iedzīvotājus. To uzsvēra Eiropadomes sanāksmē 2007. gada jūnijā, kur tika uzsvērts, ka ir ļoti svarīgi pastiprināt komunikāciju ar Eiropas iedzīvotājiem, nodrošinot pilnīgu un visaptverošu informāciju par Eiropas Savienību un iesaistot iedzīvotājus pastāvīgā dialogā[1]. Tas būs īpaši svarīgi Reformu līguma ratifikācijas procesā un, tuvojoties 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

Komisijai šis uzdevums jārisina kopā ar pārējām ES iestādēm, struktūrām un dalībvalstīm. Daudzās ES politikas nostādnēs svarīgs elements ir pareizi izstrādāta komunikācijas politika, kas ir atbilstoši nodrošināta ar resursiem. Šai politikai ir jābūt saprotamai iedzīvotājiem, un vienlaikus tai jāsasniedz visi Eiropas Savienības iedzīvotāji un iedzīvotāji ārpus tās pašreizējām robežām valstīs, kas vēlas kļūt par tās dalībvalstīm, kā arī pārējās pasaules valstīs.

Pašreizējā Komisija ir jau pieņēmusi trīs iniciatīvas, kas vērstas uz uzklausīšanu, komunikāciju un informācijas pielāgošanu vietējiem apstākļiem. Ar rīcības plānu[2] uzsāka nozīmīgu iekšēju reformu attiecībā uz to, kā Komisija izmanto komunikācijas resursus. Ar D plānu[3] izveidoja ilgtermiņa pamatu iedzīvotāju dialogam, kas ir plašāks nekā pašreizējās debates par Eiropas nākotni. Turklāt nesen Baltajā grāmatā par Eiropas Savienības komunikācijas politiku[4] atbalstīta divpusēja komunikācija, aktīvi iesaistot tajā iedzīvotājus un mainot stratēģiju, kurā galvenais elements ir komunikācija no Briseles, pret stratēģiju, kur komunikācija notiek vietējā mērogā.

Šajā paziņojumā izmantoti iepriekš minēto iniciatīvu[5] rezultāti, lai nostiprinātu pašreizējos pasākumus un sagatavotu vairākus konkrētus priekšlikumus, kurus izmantos kā pamatu, lai stiprinātu Eiropas Savienības politiku komunikācijas jomā, ievērojot dažādu iestāžu autonomiju. Vispārējais mērķis ir veicināt dažādu ES iestāžu un dalībvalstu īstenoto pasākumu saskaņotību un savstarpēju sinerģiju, lai tie būtu vieglāk pieejami iedzīvotājiem un lai viņi varētu labāk izprast to, kā ES politikas nostādnes ietekmē Eiropas, valstu un vietēja mēroga norises. Tā būs politika, ar kuras palīdzību risinās fundamentāli svarīgus jautājumus iedzīvotājiem, kuriem šķiet, ka informācija par ES ir juceklīga, izkliedēta un grūti saprotama. ES jautājumus analizē galvenokārt no konkrētās valsts redzesleņķa un reti kad — citu valstu kontekstā, neskatoties uz to, ka daudzas praktiskas problēmas, ar ko saskaras iedzīvotāji, var atrisināt tikai Eiropas mērogā. Turklāt iedzīvotāju zināšanas par ES, tās iestādēm un politikas nostādnēm ir diezgan vājas. Šī situācija pirmām kārtām jārisina pašām dalībvalstīm, mainot izglītības sistēmu, par ko tās atbild. Tā jārisina arī, izmantojot demokrātijas platformas, arī iesaistot valstu un Eiropas līmeņa politiskās partijas, kuras atbild par to, lai sabiedrībai darītu zināmus atšķirīgus viedokļus, rosinot un strukturējot publiskas diskusijas par ES jautājumiem.

Komisija savukārt stiprinās pasākumus komunikācijas jomā, nodrošinot informāciju un iesaistoties debatēs un diskusijās ar iedzīvotājiem valstu, reģionālā un vietējā kontekstā, tādējādi veicinot aktīvu Eiropas pilsoniskumu un sekmējot Eiropas publiskās telpas pilnveidošanu. Komisija arī uzskata, ka komunikācija par Eiropas jautājumiem ir visu to personu atbildības lokā, kas ir iesaistītas ES lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc, pilnībā saglabājot savas institucionālās prerogatīvas, Komisija plāno cieši sadarboties ar pārējām ES iestādēm, aicinot dalībvalstis un visas ieinteresētās personas sasniegt šo mērķi atbilstoši katru gadu izvēlētām komunikācijas prioritātēm. Lai atbalstītu šādu partnerību, Komisija ierosina noslēgt iestāžu nolīgumu ( IIA ), lai strukturētu ES komunikācijas procesu, un aicināt visas ieinteresētās personas strādāt, izmantojot ierosināto saskaņoto un elastīgo institucionālo sistēmu. Tādējādi katru gadu varētu izstrādāt kopīgu darba plānu par izvēlētām ES prioritātēm komunikācijas jomā.

1. SASKAŅOTA UN INTEGRĒTA KOMUNIKĀCIJA

Komisijas darbība komunikācijas jomā notiek ar mērķi izveidot un veicināt Eiropas iestāžu, iedzīvotāju, organizētās pilsoniskās sabiedrības un īpašu sabiedrības grupu apmaiņu ar viedokļiem, debates un savstarpēju sapratni Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Turklāt iedzīvotāju iesaistīšanai un pārredzamības veicināšanai ar jaunām metodēm jābūt katra pasākuma būtiskai daļai. Tāpēc šādiem pasākumiem jāveltī vajadzīgais laiks un pienācīga pieejamo resursu daļa.

Daudzi Komisijas departamenti īsteno pasākumus komunikācijas jomā, izmantojot audiovizuālos plašsaziņas līdzekļus, internetu, presi, publikācijas, pasākumus un informācijas centrus. Lai panāktu vislielāko ietekmi, saskaņotā veidā efektīvi jāintegrē šīs darbības un pilnībā jāmobilizē pieejamie resursi.

Komisijas politika komunikācijas jomā arī turpmāk balstīsies uz preses dienestu, kura galvenais uzdevums ir informēt drukātos un audiovizuālos plašsaziņas līdzekļus Briselē un ārpus tās par jaunumiem Komisijā un sniegt plašsaziņas līdzekļu pieprasīto informāciju. Turklāt nesen tika pieņemti priekšlikumi par iekšējās komunikācijas un personāla iesaistīšanas stratēģiju[6], lai rosinātu lielāku personāla daļu kontaktēties ar sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem. Stratēģijā paredzēta darbinieku informēšana un instruktāža, kā arī apmācība Komisijas dienestu preses sekretāru grupām. Proti, Komisijas augstākā līmeņa ierēdņi jāpilnvaro un jāapmāca sniegt informāciju par ES politiku un jāapmāca piedalīties publiskās diskusijās, kā arī uzņemties svarīgas funkcijas sadarbībā ar plašsaziņas līdzekļiem, papildinot ietekmi, kāda ir komisāru darbam ar plašsaziņas līdzekļiem.

Komisija arī turpmāk sadarbosies ar dažādiem informācijas izplatītājiem uz vietas, lai palīdzētu viņiem sniegt informāciju iedzīvotājiem. Vairākos pasākumos, ko pašlaik īsteno, ir jau ietverti efektīvas komunikācijas politikas elementi, ieskaitot tos, kuri sekmē pārredzamību un atklātību („Eiropas pārredzamības iniciatīva”[7]), Eiropas tuvināšanu iedzīvotājiem („Pilsoņu programma — Eiropas efektivitātes nodrošināšanai”[8]), aktīvu Eiropas pilsoniskumu (programma „Eiropa pilsoņiem”[9]) un Eiropas kultūru („Eiropas programma kultūrai augošas globalizācijas apstākļos”)[10].

Ir iespējams vēl vairāk palielināt ES rīcības pārredzamību visos līmeņos, lai iedzīvotājiem pierādītu tās noderīgumu. Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm informācijas sniegšanā par ES rīcību dažādās politikas jomās. Vadošajām iestādēm ir noteiktas obligātās prasības informācijas sniegšanai kohēzijas politikas, vides un lauku attīstības politikas jomā, Dalībvalstīm ir likumīgas saistības sniegt informāciju par programmu visai sabiedrībai un potenciāliem finansējuma saņēmējiem[11]. Gadījumos, ja nav noteiktas likumīgas saistības, Komisija tik un tā nodrošinās, lai komunikācija tiktu obligāti iekļauta visās iniciatīvās un programmās.

Komisijas komunikācijas pasākumi trešās valstīs tiek īstenoti ar mērķi veicināt priekšstatu par ES kā globālu dalībnieku un, izmantojot aktīvu publisku diplomātiju, izveidot labas attiecības, tādējādi palīdzot Komisijai īstenot tās ārējās politikas mērķus. Tā balstās uz to dienestu kopīgu stratēģiju, kuri atbild par īpašām ārpolitikas nostādnēm, un nodrošina saskaņotu rīcību un sinerģiju komunikācijā par dažādām politikas nostādnēm, kā arī to pamanāmību. Šajā darbā aktīvi piedalās Komisijas pārstāvniecības. Komisija iesniegs iestāžu informācijas grupai (IGI ) dokumentu par ES darbību komunikācijas jomā trešās valstīs.

Pamatojoties uz Komisijas daudzgadu stratēģiskajiem mērķiem, šā gada politikas stratēģijā pirmoreiz tika noteiktas svarīgākās iniciatīvas, kuras būtiski ietekmē komunikāciju, un tā kļūs par pastāvīgu praksi gada politikas stratēģijās. Pēc tam izvēlētās prioritātes komunikācijas jomā iekļaus Kopienas tiesību aktu pieņemšanas darba programmā[12]. Komisija plāno uzlabot visu attiecīgo dienestu komunikācijas darba koordinēšanu par šiem dažādajiem jautājumiem, kas svarīgi iedzīvotājiem, izveidojot konkrētu projektu komandas[13], lai izstrādātu komunikācijas plānu, kurā noteikti instrumenti, resursi un vērtēšanas metodes[14]. Viens no pirmajiem mēģinājumiem izmantot šādu integrētu pieeju komunikācijai bija 2007. gada janvāra pasākumu kopums enerģijas un klimata pārmaiņu jomā . Pamatojoties uz gūto pieredzi, šo darba metodi uzlabos un izmantos, kad tas būs iespējams.

Šajā paziņojumā minētos priekšlikumus var īstenot saskaņā ar spēkā esošo daudzgadu finanšu programmu[15]. Tomēr ar ierobežotiem resursiem šos priekšlikumus varēs īstenot tikai tad, ja tiks būtiski palielināta efektivitāte un uzlabota sinerģija, mobilizējot šos resursus komunikācijai par Eiropu un gada pārvaldības plānā ietverot pasākumus komunikācijas jomā.

2. IEDZĪVOTĀJU IESAISTĪŠANA

Vairāk nekā astoņi no desmit eiropiešiem domā, ka ir svarīgi saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropu. Septiņi no desmit eiropiešiem vēlas uzzināt vairāk par savām pilsoņu tiesībām. Gandrīz divas trešdaļas eiropiešu atzīst, ka informācija, kas ir pieejama par ES, ir lietderīga un interesanta, bet gandrīz tikpat eiropiešu atzīst, ka šī informācija nav pietiekama[16]. Iedzīvotāji vēlas, lai notiktu vairāk debašu un iedzīvotāji varētu paust viedokli, ietekmējot lēmumu pieņemšanu ES līmenī.

Saskaņā ar Eiropadomes jaunākajiem secinājumiem Komisija izstrādā atbilstošas struktūras, nodrošina līdzekļus un prasmes, pildot saistības par atbilstošas informācijas nodrošināšanu un iedzīvotāju iesaistīšanu dialogā un debatēs. Pirmos sešus starpvalstu D plāna projektus pilsoniskās sabiedrības jomā uzsāka 2006. gadā. 2007. gadā atbalstīja otro projektu kārtu, šoreiz vietējā līmenī galvenokārt ar jauniešiem un sievietēm kā mērķa grupu. Nākamajos mēnešos Komisija apkopos D plāna rezultātus un iesniegs priekšlikumus, lai paplašinātu demokrātiskās debates visā Eiropā. Rezultātus apkopos vienlaikus ar Reformu līguma ratifikācijas procesu dalībvalstīs un gatavošanos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Trešo projektu kārtu pilsoniskās sabiedrības jomā uzsāks 2008. — 2009. gadā, ieskaitot atbalstu iniciatīvām, lai palielinātu dalību nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Saskaņā ar atjaunoto D plānu mēģinās iesaistīt daudzos partnerus, kuri sadarbojas Eiropas Savienības attīstības ziņā, ieskaitot NVO, profesionālās asociācijas un aizvien vairāk tādu uzņēmumu, kuri vēlas vairāk uzzināt par Eiropu, tās politiku, programmām un procesiem tajā. Bieži vien ir ļoti svarīgi izmantot viņu resursus un pieredzi komunikācijas jomā, un Komisija mēģinās veidot šādas partnerības, lai informētu par jautājumiem, kas interesē visus, piemēram, par klimata pārmaiņām un cīņu pret ksenofobiju.

Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir daudzvalodībai. Pēdējos gados Komisija ir divkāršojusi saziņas valodu skaitu. Komisija savās pārstāvniecībās ir arī izveidojusi vietējo biroju tīklu daudzvalodībai. Situācijā, kad resursi ir ierobežoti, ir grūti izvairīties no kompromisiem starp augošu informācijas apjomu un auditoriju, kas arvien paplašinās, tāpēc vajadzīga saskaņota pieeja.

2.1. Komunikācija vietējā mērogā

Pieredze, kas gūta, īstenojot rīcības plānu un D plānu, liecina, ka komunikācija reģionālā un vietējā līmenī ir būtiska, lai iesaistītu iedzīvotājus debatēs par Eiropas jautājumiem. Izmēģinājuma projekts, saskaņā ar kuru vienpadsmit Komisijas pārstāvniecībām un četriem reģionālajiem birojiem piesaistīja vairāk darbinieku komunikācijas jomā, ir ļāvis panākt radikālas pārmaiņas attiecībā uz to pasākumu skaitu un kvalitāti, kuru mērķis ir veicināt debates par Eiropas jautājumiem dalībvalstu politiskajā kultūrā[17]. Komisija uzskata par svarīgu izmantot šo veiksmīgo pieredzi un, pamatojoties uz visu pašreiz notiekošo komunikācijas pasākumu vērtēšanas rezultātiem, apsvērs, kā to stiprināt un izvērst plašāk.

Papildus intensīviem pasākumiem pārstāvniecībās, kas piedalās izmēģinājuma projektā, darbojas vairāk nekā 400 Europe Direct informācijas centri, kuri sniedz informāciju par ES vietējā un reģionālā mērogā, arī laukos. Bulgārijā un Rumānijā 2008. gadā Komisija atvērs jaunus Europe Direct informācijas centrus. Nākamgad Komisija arī publicēs uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai pilnībā atjaunotu Europe Direct tīklu visā ES-27. Tādējādi tā vēl vairāk uzlabos ģeogrāfisko pārklājumu un nodrošinās, ka šie centri spēj sniegt informāciju par komunikācijas prioritātēm un citiem jautājumiem, kas svarīgi iedzīvotājiem.

Komisija arī pārvalda daudzus informatīvos un palīdzības tīklus, kuri attiecas uz konkrētu politikas jomu, piemēram, EURES , ERA-MORE [18], SOLVIT [19] un Euro Info centri un inovāciju apmaiņas centri [20] . Šie centri piedāvā unikālas saziņas iespējas un plašu informācijas izplatītāju tīklu, kuri darbojas vietējā un reģionālā mērogā (sociālie partneri, universitātes, uzņēmumi, nodarbinātības dienesti, tirdzniecības kameras, valodu apguves un mācību centri). Komisija izvērtēs iespējas ciešāk koordinēt šo centru darbību, tādējādi palielinot Komisijas komunikācijas spēju. Ar ārējās komunikācijas tīkla darbību pēta iespējas panākt lielāku sinerģiju starp minētajiem tīkliem, jo īpaši attiecībā uz izvēlētām prioritātēm komunikācijas jomā. Ir izveidota starpdienestu darba grupa, lai pētītu dažādu Komisijas tīklu iespējamo sadarbību vienotā tirgus atbalsta dienestā.

Papildus saziņai ar iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību pārstāvniecības pastiprinās darbību saistībā ar komisāru vizīšu organizēšanu reģionos[21] un atbalstīs centienus sniegt informāciju žurnālistiem reģionālā un vietējā mērogā, gan izmantojot mūsdienīgu plašsaziņas līdzekļu tehnoloģiju, gan ar tradicionāliem līdzekļiem. Citu ES struktūru, piemēram, decentralizēto ES aģentūru, iesaistīšana būs konkrēts paraugs tam, kā ES iniciatīvas kalpo iedzīvotājiem. Pārstāvniecības sadarbojas ar Eiropas Parlamenta informācijas birojiem, lai izveidotu ciešākus sakarus. Parasti gan pārstāvniecības, gan informācijas biroji atrodas vienā ēkā. Tādējādi palielinās to pamanāmība un ir vieglāk sadarboties, vienlaikus saglabājot atšķirīgo identitāti.

2007. — 2008. gadā uzsāks kopīgu pilotprojektu ar Eiropas Parlamentu, vispirms Eiropas ēkā Tallinā, Dublinā un Madridē, lai izveidotu Eiropas publisko telpu plaša spektra Eiropas pasākumu rīkošanai. Izmēģinājuma posmā Eiropas publiskās telpas piesaistīs jaunu auditoriju un izveidos jaunu vizuālo tēlu, kas vairāk vērsts uz jauno paaudzi. Eiropas publiskās telpas būs vieta, kur tikties iedzīvotājiem, NVO, politikas dalībniekiem un plašsaziņas līdzekļiem, un tajās būs iespējams izvietot izstādes, demonstrēt filmas, rīkot sanāksmes, uzņemt apmeklētājus, organizēt diskusijas, debašu forumus un lekcijas, pievēršot uzmanību galvenokārt pilsoniskajai sabiedrībai, politikai, izglītībai, akadēmiskajam darbam, ideju laboratorijām un kultūras dzīvei. Eiropas publiskās telpas sniegs konkrētu ieguldījumu, lai īstenotu „Eiropas programmu kultūrai augošas globalizācijas apstākļos”. Tiks nodibināti sakari ar valstu kultūras institūtu tīklu ( EUNIC ), lai veicinātu dažādas kultūras programmas un citas iniciatīvas, ko atbalsta ES iestādes, vienlaikus sadarbojoties ar reģionāliem un vietējiem tīkliem, pilsonisko sabiedrību un plašsaziņas līdzekļiem, lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju pilsētās un laukos. Eiropas publiskajās telpās būs jauni konferenču centri, informācijas biroji, izstāžu zāles un lasītavas. Varbūt kaut kas no tā visa jau darbojas, taču šo telpu atvērtība un centieni piesaistīt jaunus dalībniekus sadarbībai ar Komisiju un Parlamentu izveidos jaunu vidi.

Ņemot vērā labo pieredzi, kas gūta komunikācijā par vīna nozares reformu, politikas speciālisti varētu informēt ieinteresētās personas un sabiedrību kopumā par ES politiskām iniciatīvām dienā, kad tās pieņemtas, vienlaicīgi Briselē un dalībvalstīs, atkarībā no pārstāvniecībās un politikas departamentos pieejamajiem resursiem.

2.2. Aktīvs Eiropas pilsoniskums

Apspriešanās par balto grāmatu apliecināja pilsoniskās sabiedrības pārstāvju izteikto pieprasījumu pēc ciešākas līdzdalības Eiropas procesos. Komisija jau atbalsta aktīvu Eiropas pilsoniskumu programmā „Eiropa pilsoņiem” un „Pamattiesības un pilsoniskums”[22], kas mudina aktīvāk iesaistīties ES demokrātijas procesos. Arī programma „Jaunatne rīcībā” un „Kultūra” palīdz veicināt aktīvu pilsoniskumu, izmantojot apmaiņu ar pārrobežu mobilitāti.

Izglītība un apmācība aktīvam pilsoniskumam ir dalībvalstu atbildības lokā. Mazāk nekā pusē no ES dalībvalstīm Eiropas iedzīvotāju tiesības un pienākumi ir ietverti skolu mācību programmā. Eiropas integrācijas vēsture ir ietverta mācību programmā 20 dalībvalstīs[23]. Eiropas pievienoto vērtību var nodrošināt ar darbu Eiropas mērogā, koordinējot apmaiņu ar labāko pieredzi. Visiem iesaistītajiem dalībniekiem pilnībā jāizmanto Eiropas ieteikums par pamatprasmēm mūžizglītībā, kas sniedz dalībvalstīm instrumentu sociālo un pilsonisko prasmju veicināšanai, kas ir daļa no katram iedzīvotājam būtiskām prasmēm, lai gūtu panākumus uz zināšanām balstītā sabiedrībā. Tas attiecas arī uz svešvalodu apguvi, kas ir vērtīgs veids, kā gūt starpkultūru prasmes, kas savukārt ir būtisks aktīva Eiropas pilsoniskuma elements. Komisija izmantos 2007. gada sabiedriskās apspriešanas rezultātus, kuri parādīs tos skolu izglītības aspektus, kuros kopīga rīcība ES līmenī var dot ieguvumu dalībvalstīm. Piemēram, tiks izpētīts, kā veidot skolas, lai sniegtu skolēniem pamatprasmes, un kā skolas var palīdzēt sagatavot jauniešus, lai tie kļūtu par atbildīgiem pilsoņiem atbilstoši Eiropas pamatvērtībām.

Mūžizglītības programmā atbalsta projektus, kuri ir būtiski izglītībai un apmācībai aktīva pilsoniskuma jomā un pilsonisku prasmju veicināšanai. Komisija arī veicinās apmaiņu ar labāko pieredzi skolotāju vidū šajā jomā. Komisija sniegs atbalstu informācijas vākšanai par Eiropas jautājumiem, ieskaitot saites uz būtiskām publikācijām, ko var lejupielādēt no EUROPA tīmekļa vietnes, lai tās izmantotu skolas un skolotāji, kam šīs publikācijas interesē.

Komisija vēlas uzsākt studentu un skolēnu vizītes ar kādu konkrētu mērķi un izpētīs, kā to īstenot. Komisijas pārstāvniecības un Europe Direct informācijas centri arī aicinās grupas no dažādām sociālajām grupām (ieskaitot studentus) uz semināriem un debatēm savās telpās, izmantojot informatīvos materiālus, kas jau ir to rīcībā. Ļoti veiksmīgs pasākums bija 2007. gadā Vācijas prezidentūras laikā notikušie apmēram 400 vācu Eiropas Savienības ierēdņu apmeklējumi bijušajās skolās. Pēc tam šajās skolās notika debates, un pasākumu atspoguļoja vietējos plašsaziņas līdzekļos. Komisija plāno turpināt šo pieredzi turpmākās prezidentūrās. Tāpat arī Komisija turpinās Eiropas dienas iniciatīvu skolās (9. maijā), ko īsteno ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm, Eiropas parlamenta deputātiem un pilsonisko sabiedrību[24].

Komisija veicina attiecības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to starpvalstu tīkliem, izmantojot savas programmas un politiku un balstoties uz pilsoniskās sabiedrības kontaktu iekšējo tīklu, lai apmainītos ar labu praksi, pārrunātu kopīgas problēmas un izstrādātu saskaņotu stratēģiju Komisijas struktūrām, kas atbild par attiecībām ar pilsonisko sabiedrību. Komisija kļūs pieejamāka pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo katrā no tās struktūrām izveidos īpašu kontaktpunktu saziņai ar pilsonisko sabiedrību.

3. EIROPAS PUBLISKĀS TELPAS IZVEIDE

Daudzus politiskus lēmumus, kas būtiski ietekmē Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvi, pieņem Eiropas mērogā. Politika, kas pierāda, ka tā atbilst iedzīvotāju vēlmēm, vienalga, vai tā attiecas uz iekšējo tirgu, klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu mobilitāti, tirdzniecību, enerģētikas politiku vai migrāciju, un kas izstrādāta, ņemot vērā plašas apspriešanās secinājumus, vislabāk apliecina ES jautājumu būtiskumu tās pilsoņiem. Komunikācijai par šādu politiku jāsniedzas pāri valstu robežām, izmantojot pārrobežu komunikācijas kanālus, kas veicina debates un dialogu par jautājumiem, kas interesē visus, un vienlaikus atspoguļo Eiropas darba kārtību.

Tikai tad, ja ES politika sniegs konkrētus rezultātus, debates par ES kļūs dziļākas un plašākas. Vajadzība nodrošināt nekaitīgu ķīmisko vielu izmantošanu Eiropā ražotos izstrādājumos, pakalpojumu tirgus atvēršana, šķēršļu mazināšana pārrobežu maksājumiem, patērētāju tiesību uzlabošana, gaisa transporta drošības paaugstināšana, pārtikas nekaitīguma un kvalitātes veicināšana, lauku ainavu un vides aizsardzība, vienošanās par integrētu klimata un enerģētikas politiku, policijas pārrobežu sadarbība, cenu samazināšana par mobilo sakaru izmantošanu ārvalstīs — par visiem šiem jautājumiem ir lemts Eiropas mērogā un šos lēmumus bieži vien pavadījušas karstas debates. Šādas debates ir jāveicina, un tās var notikt tikai tad, ja politikas veidošanas procesu uzskata par būtisku un tādu, kas dod pievienoto vērtību tiesību aktu pieņemšanas procesam atsevišķās dalībvalstīs.

3.1. Politiskā dimensija

Eiropas sabiedriskās sfēras izveides grūtības pakāpi var noteikt pēc tā, cik aktīvi iedzīvotāji piedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un cik lielā mērā vēlēšanu debates pamatojas uz ES politikas nostādnēm. Valstu un Eiropas mēroga politiskās partijas un pie dažādām politiskām grupām piederošie, ievēlētie pārstāvji ir priviliģētā situācijā, kas ļauj ierosināt Eiropas jautājumus valstu debatēs un palīdzēt veidot publiskās debates visā Eiropā. Tieši politisko partiju viedokļu apmaiņas pretrunīgums un bieži vien arī polaritāte rada interesi un pieprasījumu pēc sīkākas informācijas par attiecīgajiem jautājumiem. Pēdējos gados ir bijis daudz spilgtu piemēru tam, ka sabiedrības interesi par Eiropas jautājumiem izraisījusi partiju atšķirīgā politiskā un ekonomiskā nostāja šajos jautājumos[25].

Komisija cenšas atbalstīt mēģinājumus palielināt līdzdalības rādītājus nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nākamie pilsoniskās sabiedrības projekti saskaņā ar D plānu daļēji būs vērsti uz šā mērķa sasniegšanu. Turklāt Komisija 2007. gada jūnijā ir pieņēmusi priekšlikumu pārskatīt esošo regulu par politiskajām partijām[26], lai varētu izveidot Eiropas politiskos fondus. Arī tā tiks veicināta pamatotas un patiesas diskusijas par Eiropas jautājumiem nostiprināšana un Eiropas sabiedriskās sfēras izveide.

Turklāt Komisijas mērķis būs palielināt komunikācijas potenciālu attiecībās ar dalībvalstu parlamentiem. Atbildot uz Eiropas Parlamenta priekšlikumu, Komisija strādā pie izmēģinājuma informācijas tīklu izveides. Tas būs interneta diskusiju forumu tīkls starp Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu locekļiem, žurnālistiem un sabiedriskās domas veidotājiem, ko papildinās tikšanās dažādās ES dalībvalstīs. Izmēģinājuma informācijas tīkli ļoti palīdzēs ierosināt debates par Eiropas jautājumiem dalībvalstu parlamentos. Tie arī sekmēs debates dalībvalstu parlamentos par Eiropas jautājumiem un palīdzēs sniegt atbalstu dalībvalstu parlamentu elektroniskās informācijas apmaiņas sistēmām.

3.2. Plašsaziņas līdzekļi un informācijas dienesti

Komisija līdz šā gada beigām ierosinās konkrētus priekšlikumus, lai labāk risinātu uzdevumus, kas saistīti ar jaunām plašsaziņas līdzekļu tehnoloģijām[27]. Audiovizuālie plašsaziņas līdzekļi arī turpmāk būs vispopulārākais informācijas avots par Eiropas jautājumiem. TV un radio informē par Eiropas jautājumiem saistībā ar ziņām un debatēm laikā, kad tiek lemts par svarīgām Eiropas politikas nostādnēm. TV un radio reklāmas tiek veidotas arī saistībā ar informācijas kampaņām, lai popularizētu īpašas ES politikas nostādnes. Tomēr, kā liecina pētījumi [28] un kā uzskata divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju, valstu plašsaziņas līdzekļu sniegtā informācija par ES nav pietiekama.

Komisija palīdzēs plašāk un pilnīgāk atspoguļot ES jautājumus pašreizējos audiovizuālajos kanālos un rosinās sadarbības tīklu izveidi starp dažādām Eiropas raidorganizācijām. Apspriešanās par balto grāmatu apliecināja tiešām lielu atbalstu Komisijai audiovizuālās informācijas sniegšanā, izglītošanā un izklaidējošu pasākumu rīkošanā par Eiropas jautājumiem, īstenojot oficiālus uzdevumus ES dalībvalstīs. Šādi uzdevumi jāveic tā, lai nodrošinātu raidorganizāciju redakcijām pilnīgu neatkarību.

Spēkā esošā politika par radio un TV raidījumu līdzfinansēšanu ir rosinājusi daudziem audiovizuālajiem kanāliem veidot raidījumus par ES. Lai palielinātu šo pasākumu efektivitāti, Komisija piedāvās raidorganizāciju tīkliem visā Eiropā noslēgt daudzgadu līgumus. Šie tīkli neatkarīgi veidos un raidīs raidījumus par ES jautājumiem atbilstoši saviem redakciju standartiem, izmantojot kopīgus raidījumu formātus. Līgumos būs paredzēta saistoša redakcijas harta, kas garantēs plašsaziņas līdzekļiem redakcijas neatkarību.

Arī Europe by Satellite ( EbS ), Komisijas ziņu dienests ES jautājumu atspoguļošanai audiovizuālajos plašsaziņas līdzekļos, veicinās un atvieglos iepriekš minēto oficiālo uzdevumu izpildi. Raidlaika pieprasījums EbS ir pilnībā aizpildīts ar tādu pasākumu tiešraidēm kā Eiropas Parlamenta plenārsēdes un komiteju sanāksmes, kas nesaskan ar profesionālu žurnālistu sagatavotiem ziņu materiāliem un preses konferencēm. Tāpēc Komisija ierosinās pārējām Eiropas iestādēm iespēju divas reizes palielināt EbS jaudu, lai vēl plašāk informētu par ES pasākumiem.

Internets ir galvenais plašsaziņas līdzeklis, kas apvieno tekstu, skaņu un attēlu un ļauj lietotājiem paust viedokli par tajā publicēto informāciju un uzsākt diskusijas par to. Tas jau ir kļuvis par galveno plašsaziņas līdzekli pārrobežu debatēm. Turpināsies EUROPA tīmekļa vietnes, vienas no lielākajām tīmekļa vietnēm pasaulē, izveide, palielinot interaktivitāti un uzlabojot navigācijas iespējas un meklēšanas iespējas[29]. Tīmekļa vietnes saturu atspoguļos pārskatāmākā un lietotājiem ērtākā veidā, un vairāk jāpievieno arī attēli, video un audio materiāli. Tādējādi portāls EUROPA arī turpmāk būs nozīmīgs Eiropas atsauces avots informācijai par ES jautājumiem un papildinās dalībvalstu administrācijas izveidotās tīmekļa vietnes. Priekšlikumi par portāla EUROPA pilnveidošanu pamatosies uz 2007. gadā veikto lietotāju aptauju.

Turklāt ES aktīvāk jānodrošina klātbūtne tīmeklī ārpus portāla EUROPA . Komisija vēlas veicināt pilsoniskās sabiedrības sadarbības tīkla un privātā vai valsts sektora tīmekļa vietņu izveidi, kas veicina kontaktus ar Eiropas iedzīvotājiem un to vidū, atbalstot tīmekļa vietnes, kurās īpaša uzmanība veltīta Eiropas jautājumiem un tiek rosinātas debates par ES politikas jautājumiem. Arī Komisijai vairāk jāiesaistās intervijās un jāpiedalās citās tīmekļa vietnēs notiekošās diskusijās. Visus šos priekšlikumus sīki izklāstīs internetā un audiovizuālās stratēģijas dokumentos, ko Komisija iesniegs 2007. gada beigās un 2008. gada sākumā.

ES komunikācijā arī turpmāk svarīga būs dokumentu publicēšana. Neskatoties uz aizvien lielāku interneta pārsvaru, ir palielinājies pieprasījums pēc iespiestiem dokumentiem. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt publikāciju politiku visiem plašsaziņas līdzekļiem, apvienojot publikācijas, publikācijas internetā un audiovizuālā formātā un izmantojot jaunākos sasniegumus komunikācijas tehnoloģiju jomā[30].

3.3. Izpratne par Eiropas sabiedrisko domu

Lai ieklausītos Eiropas iedzīvotāju viedoklī par ES un saprastu, ko viņi gaida no ES, svarīgi ir izzināt sabiedrisko domu. Lai uzlabotu politikas veidošanas un komunikācijas procesu, Eurobarometer pētījumi palīdz analizēt sabiedrības vēlmes dažādās politikas jomās, novērtēt politikas ietekmi un apzināt jautājumus, kas sabiedrībai rada bažas vai tiek nepareizi uztverti.

Ņemot vērā secinājumus pēc apspriešanās par balto grāmatu[31], Komisija, ieviesīs jaunas metodes Eurobarmeter pētījumu veikšanai, lai palielinātu spēju ieklausīties sabiedriskajā domā un reaģēt uz to. Mērķis ir stratēģiskāk izmantot pētījumus tādu politikas procesu attiecīgos posmos kā politikas formulēšana un ietekmes novērtēšana, kā arī izstrādājot un izvērtējot pasākumus komunikācijas jomā.

Konkrēti uzlabojumi būs kvalitatīvu pētniecisko instrumentu plašāks pielietojums, ieskaitot jaunās metodes, ko izmanto dažos D plāna projektos, un kvantitatīvu un kvalitatīvu datu apvienota analīze, lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par to, ko vēlas sabiedrība. Plašāk izmantos uz konkrētu mērķi vērstas sabiedriskās domas izzināšanas metodes, lai novērtētu komunikācijas ietekmi. Uzlabos pētījumu rezultātu analīzi, reaģējot ātrāk un konkrētāk mēģinot reāli izmantot rezultātus, kā arī ņemot vērā arī reģionālā un vietējā mērogā iegūtos rezultātus. Plašāk izmantos pieejamo datu sekundāro analīzi pēc pieprasījuma, lai atbildētu uz konkrētiem jautājumiem. Ātrāk un plašāk izplatīs rezultātus. Izveidos sadarbības tīklu valstu ekspertiem par sabiedrisko domu, kam būs padomdevēja funkcija, lai apmainītos ar paraugpraksi, veicinātu sinerģiju un konsultētu par metodiskiem jautājumiem.

Europe Direct kontaktcentrs[32] sniedz informācijas pakalpojumus iedzīvotājiem, bez maksas atbildot uz jautājumiem visās ES oficiālajās valodās. Tas tiks popularizēts kā galvenais informācijas meklēšanas avots iedzīvotājiem par Eiropas Savienību un palielināta tā spēja sniegt atbildi uz attiecīgajiem Komisijas departamentiem un citām ES iestādēm uzdotajiem jautājumiem par to, kas uztrauc iedzīvotājus.

Apspriešanās ir vajadzīga un lietderīga, lai pārbaudītu priekšlikumu atbilstību reālajai situācijai. Taču tikai pietiekami plaša un visaptveroša apspriešanās ir efektīva. Pēc apspriešanās obligāto standartu pieņemšanas[33], Komisija ir apspriedusies ar ieinteresētajām personām un ES iedzīvotājiem par vairākām politiskām iniciatīvām. Apspriešanās internetā standartu tīmekļa vietnē „Tavs viedoklis Eiropā” ( europa.eu/yourvoice ) tiek skaidrots apspriešanās process un Komisijas dienesti tiek rosināti konsekventi izmantot šos standartus. Lai šajā politikas izstrādes agrīnajā posmā panāktu aktīvāku reaģēšanu, plašāku viedokļu daudzveidību un pēc iespējas dažādāku sabiedrības grupu viedokļu pārstāvētību par jautājumiem, kas svarīgi ieinteresētajām personām dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī, pastiprinās jauno praksi iesaistīt pārstāvniecības apspriešanās veicināšanā dalībvalstīs. Pārstāvniecības organizēs, piemēram, saziņu un sanāksmes ar ieinteresētajām personām agrīnā posmā, lai rosinātu piedalīties galvenajās apspriešanās, ko rīkos saistībā ar prioritātēm komunikācijas jomā.

4. PARTNERĪBAS ASPEKTA STIPRINĀŠANA

ES iestādes, struktūras un dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes visā Eiropā dažādos veidos un dažādā mērā nodrošina komunikāciju par Eiropas politikas jautājumiem. Visiem, kas tieši iesaistīti lēmumu pieņemšanā par Eiropas jautājumiem, ir jānodrošina komunikācija un jāsniedz paskaidrojumi. Visām šīm struktūrām jāsaglabā autonomija un prerogatīvas nodrošināt komunikāciju pašu izvēlētā veidā, taču ir lielas sadarbības iespējas starp šīm struktūrām, lai tās darbotos kā partneri debašu un diskusiju veicināšanā Eiropā. Līdz šim mēģinājumiem sekmēt vispārējās komunikācijas pasākumus ir bijis gadījuma raksturs un tie ir bijuši ierobežoti, un ir skaidrs, ka jāvienojas par kopīgu tematu un jāsadarbojas efektīvāk. Pēc apspriešanās par balto grāmatu bija skaidrs, ka ir pieprasījums pēc ES iestāžu un struktūru un dalībvalstu ciešākas sadarbības attiecībā uz komunikāciju par Eiropas jautājumiem. Tāpēc Komisija mēģina stiprināt partnerību visos līmeņos par izvēlētām ES prioritātēm komunikācijas jomā, ierosinot noslēgt iestāžu nolīgumu ( IIA ).

4.1. Sadarbība ar dalībvalstīm

Dalībvalstu valdības atbild par Eiropas politikas mērķu noteikšanu Padomē un par iedzīvotāju informēšanu par savām pilnvarām un īstenoto politiku. Aptauju rezultāti liecina, ka iedzīvotāji vēlas, lai valdība viņus informētu par to, ko viņu labā dara ES un kā tas ietekmē viņu dzīvi ikdienā. Vairāk nekā divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju dod priekšroku saziņai ar savas valsts dienestiem par jautājumiem, ko izlemj ES.

Tomēr Komisija var sniegt vērtīgu atbalstu visām ieinteresētajām dalībvalstīm. Komisija ierosina stiprināt attiecības ar šīm dalībvalstīm, rīkojot regulāras sanāksmes ar dalībvalstu „komunikācijas direktoriem”, lai noteiktu galvenās prioritātes komunikācijas jomā, nodrošinātu komunikācijas procesa pastāvīgu uzraudzību un apmainītos ar informāciju par pasākumiem komunikācijas jomā[34]. Komisija vēlas arī izveidot partnerību pārvaldības jomā ar ieinteresētajām dalībvalstīm. Šāda partnerība, kas veido pamatu Komisijas, Parlamenta un dalībvalstu individuāli pielāgotai partnerībai, jau veiksmīgi tiek īstenota Vācijā, un ir panākta vienošanās par partnerību ar Ungāriju un Slovēniju. Notiek sarunas ar vairākām citām dalībvalstīm, kas to oficiāli pieprasījušas[35]. Šo partnerību varētu izmantot kā instrumentu, lai centrālā, reģionālā un vietējā līmenī īstenotu kopīgus pasākumus par izvētām prioritātēm komunikācijas jomā.

Partnerība pārvaldības jomā uzlabos pasākumu koordinēšanu par izvēlētām prioritātēm komunikācijas jomā, pamatojoties uz kopīgiem komunikācijas plāniem[36]. Šos plānus politiskā līmenī apspriež Komisija, Eiropas Parlaments un attiecīgās dalībvalsts iestādes, kas pilnvarotas risināt jautājumus komunikācijas jomā. Tādējādi pasākumi komunikācijas jomā, ko īsteno saskaņā ar kopīgo komunikācijas plānu, ir politiski visaptveroši un nodrošina dažādu viedokļu pārstāvētību debatēs par Eiropas jautājumiem. Tāpēc šī sadarbība palīdzēs pielāgot komunikāciju vietējiem apstākļiem un saistīt to ar attiecīgās valsts politikas programmu (piemēram, vēlēšanām, valsts mērogā svarīgiem notikumiem un īpašām interesēm). Komisija un attiecīgās dalībvalsts iestādes kopā atbild par to, kā tiek īstenota partnerība pārvaldības jomā. Komisija nodrošina finansējumu, savukārt dalībvalsts — cilvēkresursus un infrastruktūru[37].

To labi ilustrē pašlaik notiekošā partnerība pārvaldības jomā ar Vācijas federālo valdību. Uzskata, ka šī partnerība ir lietderīgs instruments dalībvalstu un Eiropas iestāžu kopīgu ideju īstenošanai. Kopš 2005. gada ir pieņemtas daudzas svarīgas iniciatīvas, un ir pierādījies, ka šāda veida cieša sadarbība var būt veiksmīga[38].

Svarīga nozīme komunikācijas veicināšanā Eiropā var būt reģionālajām un vietējām iestādēm atsevišķi vai kas apvienojušās organizācijās. Komunikācijai jābūt vērstai uz to, lai atspoguļotu ES pieņemto lēmumu un īstenotās politikas nozīmi vietējā mērogā[39]. Komisija sadarbībā ar Reģionu komiteju nodrošinās, ka šīm iestādēm būtu pieejama attiecīgā informācija un būtu izveidoti atbilstoši mehānismi viņu ideju un priekšlikumu apkopošanai par to, kā uzlabot komunikāciju par Eiropas jautājumiem vietējā un reģionālā mērogā. Reģionālā un vietējā mēroga pasākumus var arī iekļaut partnerībā pārvaldības jomā līdztekus pasākumiem, kas jau ir uzsākti, pamatojoties uz stratēģiskām partnerībām (projektiem piešķir atsevišķu, papildu finansējumu). Papildus darbam, ko šajā jomā veic pārstāvniecības, Europe Direct informācijas centri un ES aģentūras[40], Komisija izveidos ciešākus sakarus ar tiem no 250 birojiem, kas pārstāv reģionālās un vietējās iestādes Briselē, kuras vēlēsies piedalīties.

4.2. Sadarbība ar Eiropas iestādēm

Pašlaik iestāžu informācijas grupa ( IGI ) ir politiskā struktūra, ar kuras palīdzību vienojas par ES stratēģiju komunikācijas jomā un izvēlas ES iestāžu un dalībvalstu kopīgās prioritātes komunikācijas jomā. To kopīgi vada Eiropas Parlaments, Komisija un prezidentūra. Tomēr ir jāstiprina un jāpaplašina iestāžu informācijas grupas politiskais statuss un leģitimitāte, lai tā varētu efektīvāk konsultēt par ES prioritātēm komunikācijas jomā jau laikus, panākot sinerģiju starp ES iestāžu un dalībvalstu plānoto politiku komunikācijas jomā. Iestāžu informācijas grupas lēmumi pamatīgi un konsekventi jāizvērtē politiskā un administratīvā ziņā. Padomes Informācijas darba grupa ar prezidentūras atbalstu uzraudzīs komunikācijas procesu.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja līdzdarbojas iestāžu informācijas grupā kā novērotāji. Arī šī sadarbība tiek stiprināta, pievienojot spēkā esošiem protokoliem par sadarbības pasākumiem papildinājumus attiecībā uz informācijas politiku. Šajos papildinājumos uzsvērta Komisijas un abu komiteju politiskā griba izveidot ilgtermiņa partnerību un sadarboties, lai nodrošinātu Eiropas iedzīvotāju decentralizētu informēšanu un komunikāciju ar tiem. Sadarbība balstīsies uz skaidri definētām prioritātēm komunikācijas jomā, lai panāktu decentralizētu īstenošanu reģionālā un vietējā mērogā.

4.3. Iestāžu nolīgums komunikācijas jomā

Lai nodrošinātu atbilstošu pamatu sadarbības uzlabošanai par ES komunikācijas procesu, ievērojot ES iestāžu un dalībvalstu autonomiju, Komisija ierosina noslēgt iestāžu nolīgumu ( IIA ) ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Pārējās ES iestādes un struktūras tiek aicinātas atbalstīt Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi šā uzdevuma veikšanā. Mērķis, noslēdzot šādu iestāžu nolīgumu, ir panākt viedokļu konverģenci attiecībā uz visas Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm komunikācijas jomā, noteikt pievienoto vērtību vienotai ES pieejai komunikācijas jomā par īpašiem prioritāriem jautājumiem, panākt sinerģiju attiecībā uz resursiem, ko izmanto katra iestāde, īstenot pasākumus saistībā ar šīm prioritātēm un sekmēt dalībvalstu sadarbību. Tas nav šķērslis, lai katra ES iestāde varētu īstenot atsevišķus, šai iestādei vajadzīgus pasākumus komunikācijas jomā, kas pielāgoti tās uzdevumiem un ieinteresētajām personām.

Komisija atzīst lielo nozīmi, kāda ir katrai dalībvalstij, kad komunikācija par Eiropu valsts, reģionālā un vietējā mērogā tiek veikta valsts oficiālajā(-s) valodā(-s). IIA nostiprinās ES iestāžu un dalībvalstu politisko apņemšanos uzņemties atbildību par iedzīvotāju informēšanu un komunikāciju ar tiem par ES jautājumiem. Turklāt ar šo politisko vienošanos uzsvērs pamatprincipus un tiesības, kas jāievēro komunikācijā par Eiropu, un noteiks partneru sadarbības veidus, nodrošinot pienācīgu uzraudzību un politisko atbildību. Komunikācija par Eiropu jāīsteno, balstoties uz iesaistīšanas, dažādības un līdzdalības principa. IIA garantēs, ka Komisija katru gadu izstrādās kopīgu darba plānu, kurā būs noteiktas ES prioritātes komunikācijā, pamatojoties uz diskusijām par komunikācijas prioritātēm, kas noteiktas gada politikas stratēģijā, un pēc tam to iesniegs citām ES iestādēm un padomdevējām iestādēm.

5. SECINĀJUMI

Komisija izmantos visus savus resursus, lai panāktu efektīvu un integrētu komunikāciju.

Komisija ierosina šādus pasākumus:

- noslēgt iestāžu nolīgumu, lai nodrošinātu pamatu sadarbības uzlabošanai par ES komunikācijas procesu, ievērojot ES iestāžu un dalībvalstu autonomiju,

- īstenot brīvprātīgu partnerību pārvaldības jomā ar dalībvalstīm kā galveno instrumentu kopīgām iniciatīvām komunikācijas jomā,

- izveidot Eiropas publisko telpu tīklu pārstāvniecībās,

- apzināt tos skolu izglītības aspektus, kuros kopīga rīcība ES mērogā var dot ieguvumu dalībvalstīm,

- stiprināt Eurobarometer pētījumus,

- izveidot izmēģinājuma informācijas tīklus, lai uzlabotu Eiropas un dalībvalstu politiķu savstarpējo komunikāciju un komunikāciju ar citiem viedokļa veidotājiem.

Turklāt tuvākajos mēnešos Komisija veiks šādus pasākumus:

- pieņems jaunu stratēģiju par internetu, lai atbalstītu tādu pilsoniskās sabiedrības sadarbības tīklu un privātā vai valsts sektora tīmekļa vietņu izveidi, kurās īpaša uzmanība veltīta Eiropas jautājumiem un kas veicina kontaktus ar Eiropas iedzīvotājiem un starp tiem,

- pieņems jaunu stratēģiju par audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai raidorganizāciju tīkliem visā Eiropā sniegtu atbalstu raidījumu par ES jautājumiem sagatavošanā un raidīšanā,

- izstrādās turpmāku paziņojumu par D plānu un jaunu D plāna projektu kopumu pilsoniskās sabiedrības jomā ar vienotu mērķi atbalstīt Reformu līguma ratifikācijas procesu un veicināt dalību 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās,

- pārbaudīs, vai ir iespējams konsolidēt un paplašināt veiksmīgo pieredzi, kas pēdējā laikā gūta, nostiprinot pārstāvniecību darbību.

Pārskats par ietekmi uz budžetu

POLITIKAS JOMA : 16. sadaļa ― KOMUNIKĀCIJA PASāKUMI: VISI PASāKUMI POLITIKAS JOMā |

PAZIņOJUMS „PARTNERīBA KOMUNIKāCIJā PAR EIROPU” |

1. BUDŽETA POZĪCIJAS (atbilstoši 2008. gada PBP nomenklatūrai)

1.1. Darbības pozīcijas

16 02 02 Rīcība saistībā ar multividi

16 02 03 Informācija plašsaziņas līdzekļiem

16 02 04 Radio un televīzijas studiju un audiovizuālo iekārtu darbība

16 03 01 Informācijas izplatīšanas tīkli

16 03 02 Vietējas darbības

16 03 04 Prioritāro tēmu īpašās darbības, tostarp PRINCE 16 03 06 Izmēģinājuma projekts saistībā ar izmēģinājuma informācijas tīkliem ( PIN )

16 04 01 Sabiedriskā viedokļa analīze

16 04 02 Tiešsaistes informācija un komunikācijas līdzekļi

16 04 03 Specializētas iespiestās publikācijas

1.2. Saistītā tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcija

16 01 04 01 Komunikācijas darbības ― Administratīvās pārvaldības izdevumi

2. JURIDISKAIS PAMATS

Uzdevumi, kas izriet no Komisijas institucionālajām prerogatīvām, kā paredzēts 49. panta 6. punktā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom ) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV L 248, 16.9.2002, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

3. BUDŽETA APRAKSTS

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

16 01 04 01 Komunikācijas darbības ― Administratīvās pārvaldības izdevumi | Fakult | Nedif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. [3.b] |

16 02 04 Radio un televīzijas studiju un audiovizuālo iekārtu darbība | Fakult | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. [5] |

16 02 02 līdz 16 04 03 (izņemot 16 02 04) ĢD COMM darbības budžeta pozīcijas | Fakult | Dif. | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. [3.b] |

4. FINANSIĀLĀS IETEKMES NOVĒRTĒJUMI GALVENO MĒRĶU UN REZULTĀTU DALĪJUMĀ

Ciktāl tas attiecas uz resursiem, šā paziņojuma sekas iekļaujas daudzgadu finanšu plānošanā (kā noteikts SEC(2007) 500).

3.1. Finanšu resursu kopsavilkums

Skatīt pielikuma 1. tabulu.

3.2. Galveno darbību finansiālās ietekmes detalizēti novērtējumi

Skatīt pielikuma 2. tabulu.

5. ADMINISTRATĪVIE IZDEVUMI ― ĪPAŠAS VAJADZĪBAS

Cilvēkresursu un administratīvo resursu vajadzības sedz no līdzekļiem, kas vadošajam ģenerāldirektorātam piešķirti gada budžeta sadales procedūrā.

Ņemot vērā to, ka Komisija 2006. gada decembrī sagatavoja pirmo pozitīvo novērtējumu, pievienotajā tabulā ir iekļauta pozīcija „izmēģinājuma pārstāvniecības”; tomēr Komisija mēģinās izmantot veiksmīgo pieredzi un pārbaudīs visu notiekošo komunikācijas pasākumu novērtēšanas rezultātus, tostarp izmēģinājuma pārstāvniecību pievienoto vērtību un jautājumu par to darbības iespējamu pagarināšanu nākamajos gados.

Annex

Table 1

Nosaukums | 2007.g. budžets | 2008. g. PDB | Finanšu plānošana |

| | | | | | |€ | | | | | |2009 |2010 |2011 |2012 |2013 | | | | | | | | | | | | | Komunikācijas politikas jomas administrativie izdevumi |3.865 |3.600 |3.987 |4.065 |4.145 |4.225 |4.306 | | | | | | | | | | | | |Komunikācijas darbības — Administratīvās pārvaldības izdevumi |3.865 |3.600 |3.987 |4.065 |4.145 |4.225 |4.306 | | | | | | | | | | | | | Komunikācija un plašsaziņas līdzekļi |27.720 |30.882 |32.380 |32.881 |33.390 |33.902 |34.420 | | | | | | | | | | | | |Rīcība saistībā ar multividi |18.750 |20.700 |21.380 |21.800 |22.227 |22.657 |23.091 | | |Informācija plašsaziņas līdzekļiem |3.370 |3.970 |4.100 |4.181 |4.263 |4.345 |4.429 | | |Radio un televīzijas studiju un audiovizuālo iekārtu darbība (5. pozīcijas nosaukums ) |5.600 |6.212 |6.900 |6.900 |6.900 |6.900 |6.900 | | | | | | | | | | | | | Vietēja mēroga komunikācija |39.514 |38.530 |39.555 |40.314 |41.085 |41.859 |42.642 | | | | | | | | | | | | |Informācijas izplatīšanas tīkli |16.753 |15.300 |15.802 |16.113 |16.429 |16.746 |17.067 | | |Vietējas darbības |8.393 |10.400 |10.502 |10.689 |10.879 |11.070 |11.263 | | |Prioritāro tēmu īpašās darbības PRINCE |7.868 |12.830 |13.251 |13.512 |13.777 |14.043 |14.312 | | | EuroGlobe | 1.500 | | | | | | | | |Izmēģinājuma projekts saistībā ar izmēģinājuma informācijas tīkliem ( PIN ) |5.000 | | | | | | | | | | | | | | | | | | | Analīze un komunikācijas instrumenti |21.830 |21.830 |21.546 |21.990 |22.441 |22.894 |23.352 | | | | | | | | | | | | |Sabiedriskā viedokļa analīze |5.600 |5.800 |5.990 |6.108 |6.228 |6.348 |6.470 | | |Tiešsaistes informācija un komunikācijas līdzekļi |10.180 |10.880 |11.237 |11.458 |11.683 |11.909 |12.137 | | |Specializētas iespiestās publikācijas |6.050 |5.150 |4.319 |4.424 |4.530 |4.637 |4.745 | | | Komunikācija (3.b pozīcijas nosaukums) |87.328 |88.630 |90.568 |92.350 |94.161 |95.980 |97.820 | | |

Annex

Table 2 (page 1 / 2)

[pic]

Table 2 (page 2 / 2)

[pic]

[1] SI(2007) 500.

[2] SEC(2005) 985.

[3] COM(2005) 494.

[4] COM(2006) 35.

[5] SEC(2007) 1265

[6] SEC(2007) 912.

[7] COM(2006) 194.

[8] COM(2006) 211.

[9] Lēmums Nr. 1904/2006/EK (OV L 378, 27.12.2006.).

[10] COM(2007) 242.

[11] Piemēram, attiecībā uz 2007.-2013. gada periodu Komisijas 2006. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1828/2006, ar ko īsteno struktūrfondus, un 2005. gada 20. septembra Regula 1698/2005 par Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) paredz šādas prasības vadošām iestādēm attiecībā uz komunikāciju: saņēmēju sarakstu publicēšana; reklāmkarogu izvietošana īstenojamo projektu tīmekļa vietnēs un valsts un reģionālu pasākumu rīkošana vai gadskārtēji pasākumi dalībvalstīs un reģionos komunikācijas jomā. Komisijas pārstāvniecības var palīdzēt, izplatot informāciju potenciāliem saņēmējiem.

[12] Dažas no šīm prioritātēm apspriedīs iestāžu informācijas grupā, lai izpētītu kopīgas rīcības iespējas (skatīt 4.2. punktu).

[13] Labs piemērs, lai ilustrētu šo pieeju, ir kampaņa par vīna tirgus reformu.

[14] Komunikācijas ģenerāldirektorāts piešķirs cilvēku resursus un budžeta līdzekļus, lai īstenotu prioritātes komunikācijas jomā, un lūgs Komisijas pārstāvniecībām rīkoties tāpat, izstrādājot gada pārvaldības plānu.

[15] Kā noteikts dokumentā SEC(2007) 500 un SEC(2007) 530.

[16] Visi šajā paziņojumā minētie sabiedriskās domas aptaujas rezultāti ir ņemti no Flash Eurobarometer pētījuma par balto grāmatu Nr. 189a. „Komunikācija ES un iedzīvotāji”. Statistikas datu vākšana uz vietas notika 2006. gada septembrī.

[17] 2006. gadā pārstāvniecības, kas piedalās pilotprojektā, organizēja vairāk nekā 830 semināru, izplatīja vairāk nekā 4000 preses paziņojumu un rīkoja prese konferences, kā arī palīdzēja organizēt vairāk nekā 370 vizīšu, kurās komisāri apmeklēja dalībvalstis.

[18] EURES — Eiropas Nodarbinātības dienesti; ERA-MORE — Eiropas mobilitātes centru sadarbības tīkls.

[19] SOLVIT ir tīkls problēmu risināšanai tiešsaistē, kurā ES dalībvalstis sadarbojas, lai, neuzsākot tiesvedību, risinātu problēmas, kas radušās, valsts pārvaldes iestādēm nepareizi piemērojot ES vienotā tirgus noteikumus.

[20] Pašlaik pieejamo Euro Info centru un inovāciju apmaiņas centru darbību 2008. gadā pārņems jauns uzņēmumu un inovāciju atbalsta tīkls. Tajā apvienos apmēram 600 informācijas centrus, kuri būs izvietoti gandrīz visā ES-27 teritorijā.

[21] To pirmām kārtām (bet neizslēdzot citas iespējas) darīs, pamatojoties uz pozitīvu pieredzi, kas gūta, organizējot komisāru vizītes dažādos prezidējošās valsts reģionos saistībā ar sanāksmēm, ko prezidentūras sākumā parasti rīko Komisija un prezidentūra.

[22] Padomes 2007. gada 27. marta Lēmums 16505/06/EK.

[23] Pilsoniskā audzināšana Eiropas skolās, Informācijas tīkls par izglītību Eiropā ( Eurydice ), 2005. gads.

[24] 2007. gadā EuropeAid organizēja 75 „vēstnieku” vizītes skolās 18 dalībvalstu 44 reģionos, lai, tieši kontaktējoties ar 97 000 skolēnu, iesaistītu viņus debatēs par ārējo sadarbību. Tāpat arī (tomēr neaprobežojoties ar skolām vien) Lauksaimniecības ģenerāldirektorātā ir tā saucamā „zaļā komanda”, kurā ir apmēram 80 „vēstnieki”, kas runā par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem un skaidro KLP un lauku attīstības politiku.

[25] Piemēram, konstitūcija, priekšlikumi par paplašināšanās un ekonomikas jautājumiem (pakalpojumu direktīva).

[26] COM(2007) 364.

[27] Dažādie priekšlikumi, kas minēti šajā sadaļā, ir izstrādāti pēc ieteikumiem, kas izteikti ieinteresēto personu konferencē „Eiropa nākotnes redzējumā”, kura notika 2006. gada 4. un 5. decembrī Helsinkos.

[28] L’information relative à l’Europe et la télévision, Etude qualitative auprès de téléspectateurs dans les 27 Etats-Membres de l’Union Européenne, Eiropas Komisija, 2007. gada aprīlis.

[29] Informātikas ģenerāldirektorāts ir veicis pētījumu, lai sniegtu ieteikumus un izstrādātu Komisijas Enterprise Wide Search and Retrieval Strategy .

[30] Par drukātām publikācijām un publikācijām tiešsaistē vispirms atbild Publikāciju birojs. To pārvalda iestāžu pārvaldības komiteja. Publikāciju birojs pārvalda virtuālo grāmatveikalu EU Bookshop , kas ļauj iedzīvotājiem vienuviet piekļūt dažādām ES publikācijām.

[31] Saskaņā ar ierosinājumiem, kas izteikti konferencē ar ieinteresētajām personām „Izpratne par sabiedrisko domu Eiropā”, kas notika 2006. gada 27. oktobrī Madridē.

[32] Atrodas Briselē.

[33] COM(2002) 704.

[34] Pašreizējais dalībvalstu un ES iestāžu tīkls (ES- Infonet ) tiks attīstīts šā mērķa izpildei.

[35] Ar Austriju, Beļģiju, Franciju, Itāliju, Latviju, Portugāli un Poliju.

[36] Dalībvalstīm var piedāvāt arī alternatīvus veidus sadarbībai ar Komisiju COM(2004) 196.

[37] Sadarbība pārvaldības jomā netraucē Komisijai turpināt vai veidot cita veida sadarbību komunikācijas jomā, piemēram stratēģisko partnerību vai ad hoc nolīgumus. Tie ir ļoti elastīgi instrumenti un ir apliecinājuši lietderību īpašās jomās, piemēram, ieviešot euro.

[38] Informācijas kampaņa Vācijā „ES svin 50. gadskārtu — 50 pilsētās svētki” un izglītojoši semināri skolu laikrakstu redaktoriem ar mērķi informēt par ES jautājumiem skolu laikrakstos ir tikai divi piemēri veiksmīgiem projektiem, kas īstenoti saskaņā ar sadarbību pārvaldības jomā.

[39] Skotijas pieredze ar Ziemeļjūras reģionālo konsultatīvo padomi, kas ir tiešas apspriešanās forums ar to sabiedrības daļu, kuru tieši ietekmē zivsaimniecības politika, tāpat kā citas reģionālās konsultatīvās padomes, kas izveidotas saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku, liecina, ka iedzīvotājus interesē jautājumi, kas attiecīgajā brīdī ietekmē viņu dzīvi.

[40] Piemēram, ES mēroga uzņēmumu atbalsts tīkls, kurš uzsāks darbību 2008. gada sākumā.