52006DC0638

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.10.2006

COM(2006) 638 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

17. gada ziņojums par struktūrfondu izmantojumu (2005) {SEC(2006) 1373}

SATURS

1. Ievads 3

2. Izpildes analīze 3

3. Saskanība un koordinētība 7

4. Novērtējumi 9

5. Finanšu kontrole 10

6. Komitejas, kas palīdz Komisijai 11

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

17. gada ziņojums par struktūrfondu izmantojumu (2005)

Šis ziņojums iesniegts saskaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem. Šis ir 17. gada ziņojums un raksturo struktūrfondu darbību 2005. gadā.

Šā ziņojuma saturs ir sīkāk izklāstīts Komisijas dienestu darba dokumentā (pievienots šim ziņojumam).

1. IEVADS

No vienas puses, 2005. gadu iezīmēja intensīvi centieni veiksmīgi nobeigt 2000.–2006. gada plānošanas periodu un, no otras puses, kohēzijas politikas programmu jaunās paaudzes sagatavošana 2007.–2013. gadam. Attiecībā uz kohēzijas politikas sagatavošanu Komisija jūlijā iepazīstināja ar projektu attiecībā uz Kopienas Stratēģisko pamatnostādņu ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai[1]. Pamatnostādnēs ir noteiktas Kopienas jauno programmu prioritātes. Turklāt 2005. gadā Komisija uzsāka sarunas ar Eiropas Investīciju banku un citām starptautiskām finanšu iestādēm, lai veidotu ciešāku sadarbību kohēzijas politikas mērķu īstenošanā. 2005. gadā tika pieņemtas divas iniciatīvas: JASPERS iniciatīva ( Joint assistance to support projects in the European regions jeb Apvienotā palīdzība projektu atbalstam Eiropas reģionos), lai palīdzētu galvenajiem kohēzijas politikas atbalsta saņēmējiem sagatavot augstas kvalitātes projektus, un JEREMIE ( Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises jeb Eiropas apvienoto resursu mehānisms mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem), lai atvieglotu finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem[2].

2. IZPILDES ANALīZE

2.1. Budžeta izpilde

2.1.1. ERAF

Kopumā 2005. gada budžeta izpilde bija ļoti apmierinoša. 2005. gadā tika īstenoti 99,96 % saistību apropriāciju (salīdzinājumā ar 99,70 % 2004. gadā). Attiecībā uz maksājumiem izpilde bija 99,65 % (2004. gadā 99,03 %). Iepriekšējo gadu saistības, par kurām vēl jāveic maksājumi[3], 2005. gada beigās sasniedza 55,4 miljardus euro (salīdzinājumā ar 48,97 miljardiem euro 2004. gadā), no kuriem EUR 39,9 miljardi bija ERAF (2004. gadā EUR 35,9 miljardi). Kopējās saistības 2005. gadā sasniedza EUR 27,1 miljardu (2004. gadā EUR 26,5 miljardi).

Jāatgādina, ka kohēzijas politikā, ar kuru atbalsta ieguldījumus, piemēram, galvenajos projektos, ir ierasts, ka līdzekļus piešķir savlaicīgi pirms maksājumiem, turklāt tie atspoguļo praktisko īstenošanu.

Struktūrfondu finanšu pārvaldība ir reglamentēta ar noteikumiem, kuri ierobežo periodu, kura laikā ir jāsaņem maksājumi par iepriekšējām saistībām, tas ir tā sauktais „n+2 noteikums”[4]. 2000.–2003. gada izpildīto saistību neizmantotais atlikums 2006. gada sākumā bija EUR 3,4 miljardi. Pēc „n+2 noteikuma” izņēmumu (valsts atbalsts, galvenie projekti utt.) analīzes tiek lēsts, ka 42 miljoni euro ir iespējama saistību atcelšana (tikai 0,19 % no visām saistībām).

2.1.2. ESF

Budžeta izpilde 2005. gadā bija ļoti apmierinoša. 2005. gadā tika īstenoti 99,93 % saistību apropriāciju (2004. gadā 99,07 %). Attiecībā uz maksājumiem tika īstenoti 99,86 % apropriāciju (2004. gadā 99,31 %), tostarp EUR 720 miljoni papildu apropriāciju, kuras ESF piešķirtas ar vispārējo pārcelšanu un budžeta grozījumiem. Kopējās RAL (nesamaksātās saistības) 2005. gada beigās sasniedza EUR 20,74 miljardus (salīdzinājumā ar EUR 19,35 miljardiem 2004. gadā), no kuriem EUR 20,44 miljardi ir paredzēti pašreizējam plānošanas periodam (2004. gadā 18,59 miljardi). RAL saistībā ar iepriekšējiem plānošanas periodiem ir samazinājies no EUR 762,1 miljona 2004. gada beigās līdz EUR 304,7 miljoniem 2005. gada beigās (mīnus 60 %).

Attiecībā uz „n+2 noteikuma” piemērošanu 2000., 2001., 2002. un 2003. gada saistībām 2005. gada beigās tas attiecās uz 17 programmām, kas no kopējās EFS summas veidoja EUR 125 131 596 (0,35 % no attiecīgās piešķirtās summas).

2.1.3. ELVGF Vadības nodaļa

Budžeta izpilde 2005. gadā bija ļoti apmierinoša – 99,37 % no saistību apropriācijām un 99,93 % no maksājumu apropriācijām. Salīdzinājumā ar 2004. gadu tika piešķirti papildu 8,8 % un samaksāti papildu 4,7 %. Maksājumi veidoja EUR 3587 miljonus, no kuriem EUR 3099 miljoni bija 2000.–2006. gada programmām (1. mērķis EUR 2753 miljoni; Leader+ EUR 334,5 miljoni; PEACE EUR 11,5 miljoni) un EUR 487,4 miljoni 78 programmu slēgšanai no 1994.–1999. gada plānošanas perioda. Kopējās RAL 2005. gada beigās bija EUR 7,085 miljoni (salīdzinājumā ar EUR 7,657 miljoniem 2004. gadā).

Pēc „n+2 noteikuma” piemērošanas, tika atceltas saistības EUR 37,2 miljonu apmērā (1,28 % no attiecīgās daļas kopējām saistībām).

2.1.4. ZVFI

Kopumā 2005. gadā bija izpildīti 99,57 % saistību apropriāciju un 94,16 % maksājumu apropriāciju. Kopējās ZVFI RAL 2005. gada beigās bija EUR 222 miljoni (salīdzinājumā ar EUR 165,5 miljoniem 2004. gadā).

Attiecībā uz „n+2 noteikuma” piemērošanu saistību atcelšanas novērtējums 2005. gadā bija aptuveni EUR 50 miljoni (8,9 % no 2003. gada kopējām saistībām).

2.2. Programmu izpilde

2.2.1. 1. mērķis

Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju apstiprināto izdevumu pieprasījuma veidā (sīkākai informācijai skatīt pielikuma 5. daļu), 2005. gadā 1. mērķa programmas joprojām bija vērstas uz ieguldījumiem pamata infrastruktūras projektos (40,1 %), bet vairāk nekā puse no šīs kategorijas kopējiem ieguldījumiem tika izmantota transporta infrastruktūrai (54,3 % no kopējās infrastruktūras). Vairāk nekā trešdaļa (34,5 %) no 1. mērķa līdzekļiem tika ieguldīti ražošanas vidē, īpaši palīdzot MVU un amatniecības sektoram (30,4 %). Ieguldījumi projektos, kas vērsti uz cilvēkresursiem, veidoja 23,8 % no 1. mērķa reģionu līdzekļiem. Ieguldījumi šajā jomā bija gandrīz vienādi sadalīti starp darba tirgus politikas dažādām jomām, piemēram, pasākumi jauniešiem un ilgstošiem bezdarbniekiem (32,1 %), vispārīgā un profesionālā izglītība (30,8 %) un citi pasākumi.

2.2.2. 2. mērķis

Otrā mērķa reģionos programmas joprojām galvenokārt bija vērstas uz ražošanas vidi, vairāk nekā pusi finanšu resursu (57 %) veltot šai kategorijai. Šajā jomā lielākā daļa – 57,2 % – bija veltīti MVU un amatniecības nozarei. Otra lielākā ieguldījumu joma bija infrastruktūra, ar 28,7 % no visiem 2. mērķa līdzekļiem, kas piešķirti šai teritorijai. Atšķirībā no 1. mērķa programmām šie izdevumi neattiecas uz ieguldījumiem tādās pamata infrastruktūrās kā transports un vide. Turpretim finanšu ziņā vissvarīgākā joma bija pamesto rūpniecisko teritoriju un citu teritoriju, kurās sākusies lejupslīde, sanācija (43,9 %). Cilvēkresursu kategorijā (10,1 % no visiem ieguldījumiem 2. mērķa reģionos) galvenās ieguldījuma jomas bija darbaspēka elastība, uzņēmējdarbība, jauninājumi, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (31,2 % no kopējās summas).

2.2.3. 3. mērķis

ESF ieguldījumu galvenais uzsvars 2005. gadā joprojām bija likts uz atbalstu Eiropas nodarbinātības stratēģijai un jo īpaši pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot nodarbinātības iespējas darba tirgū, uz mūžizglītību un iespēju vienlīdzību; turpretim pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai kļuva mazāk nozīmīgi. Programmu īstenošanā finanšu ziņā bija atšķirības starp ES-15 valstīm, jo tajās programmas ir ieviestas agrāk, un ES-10 valstīm, jo atsevišķām dalībvalstīm 2005. gadā bija grūtības uzsākt dažus projektus un pasākumus (pirmais pilnais programmas īstenošanas gads pēc pievienošanās 2004. gada maijā).

2.2.4. Zivsaimniecība ārpus 1. mērķa

Kā tas atspoguļots finanšu izpildē, 2005. gadā bija uzlabojumi struktūrpolitikas īstenošanā zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs. Īpaši minams, ka atbalstītie pasākumi bija precīzi saskaņoti ar kopējās zivsaimniecības politikas 2002. gada reformas mērķiem.

2.2.5. Kopienas iniciatīvas

2.2.5.1. Interreg

2005. gadā veiksmīgi turpinājās 81 INTERREG III /Kaimiņattiecību programmu īstenošana. Viens no svarīgiem programmu uzdevumiem bija atjaunināt termiņa vidus novērtējumu. Šā iemesla dēļ 2004. gadā gandrīz visas programmas tika grozītas, lai ņemtu vērā novērtējuma rezultātus. Iestādes, kuras atbild par pievienošanās rezultātā izveidotajām jaunajām programmām, no kurām daudzas ir kaimiņattiecību programmas, īpaši centās nodrošināt to veiksmīgu uzsākšanu. Turklāt ar INTERACT atbalsta programmu veicināja rezultatīvu un efektīvu INTERREG III programmu īstenošanu, organizējot daudz uz paraugpraksi vērstu pasākumu un veidojot vadības rokasgrāmatu.

2.2.5.2. Leader

2000.–2006. gada periodam tika apstiprinātas 73 LEADER+ programmas. No piedāvātajām 938 vietējām darba grupām (VDG), kas vada pasākumus, visbeidzot izvēlējās 892. Vispopulārākā izrādījās vietējās attīstības stratēģijas tēma „Dabas un kultūras resursu izmantošana”. 2005. gadā iesniegtajos uzraudzības ziņojumos norādīts, ka kopš plānošanas perioda sākuma ir apstiprināti 28 līdz 179 projekti. Galvenās iesaistes jomas ir tūrisms, atbalsts MVU, ciematu un lauku apvidu kultūras mantojuma atjaunošana un attīstība, pamatpakalpojumi lauku iedzīvotajiem un lauku ekonomika.

2.2.5.3. Urban

2005. gadā apstiprināti 20 nozaru tīkli, kas organizēti par atšķirīgu tēmu. Par partneriem ir kļuvušas 179 pilsētas, tostarp 36 jauno dalībvalstu pilsētas. Ministru neoficiālajā sanāksmē 2005. gada decembrī Bristolē tika publicēts Urban Audit 2005 : galvenie rādītāji par dzīves apstākļiem Eiropas pilsētās [5].

2.2.5.4. EQUAL

2005. gadā darbību uzsāka EQUAL otrā posma 2000 attīstības partnerattiecību projekti[6], kas 2004. gadā tika izraudzīti valsts līmenī; aptuveni 400 projektu ir jaunajās dalībvalstīs. Trešdaļai no otrā posma attīstības partnerattiecību projektiem darba tēma ir nodarbinātības iespējas.

Tika organizēti daudzi semināri pašvaldību, valsts un Eiropas līmenī par rezultātiem EQUAL pirmā posma aptuveni 1400 attīstības partnerattiecību projektos, kuru darbs tika pabeigts 2004. un 2005. gadā.

2.2.6. Jauninājumi

2.2.6.1. ERAF

Reģionālās iestādes 2005. gadā iesniedza 51 jauninājuma pieteikumu. No tiem atbalstam tika izvēlēti 28 labākie, un lēmums par 22 šo jauninājumu finansējumu tika pieņemts gada beigās. Programmas ir organizētas par šādām tēmām: zināšanas un tehnoloģiskie jauninājumi, informācijas sabiedrība un ilgtspējīga attīstība.

2.2.6.2. ESF

Gada laikā tika pabeigti 38 projekti saistībā ar vietējām nodarbinātības stratēģijām. Otrajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma kārtā attiecībā uz pasākumu „Jaunas pārmaiņu vadības metodes” tika apstiprināti 28 projekti. No tiem izvēlētie 7 projekti ir par tēmu „Jauninājumu nodošana un izplatīšana, kas izstrādāti atbilstoši ESF 6. panta projektiem”, kuru mērķis ir veicināt galveno programmu ideju pārņemšanu.

2.2.6.3. ZVFI

2004. un 2005. gada laikā veica to projektu īstenošanu, kas tika izvēlēti pēc 2002. un 2003. gadā izsludinātajiem priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumiem. Starptautiskā projekta par jauninājumiem zivsaimniecības nozarē novērtējumu pabeidza 2005. gadā. Novērtējumā norādīts, ka galvenās darbības programmas atbalstītie projekti sasniedza labākus rezultātus nekā jauninājumu projekti tādu kritēriju ziņā kā efektivitāte, lietderība, uzraudzības sistēmas kvalitāte un ilgtspēja.

3. SASKANīBA UN KOORDINēTīBA

3.1. Saskanība ar Kopienas politiku citās jomās

3.1.1. Konkurence

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1260/99 dalībvalstīm ir jāpārbauda, ka visas darbības atbilsts EK tiesību aktiem, kā arī valsts atbalsta noteikumiem. Ja Komisiju informē par EK tiesību aktu pārkāpumu vai ja revīzija to atklāj, ir jāveic atbilstīgi pasākumi. Lai nodrošinātu pilnīgu pārskatāmību, dalībvalstis norāda tās valsts atbalsta shēmas, kuru programmās ir izmantots struktūrfondu atbalsts. Būtiskas izmaiņas šajā sarakstā pieņem ar jaunu Komisijas lēmumu. Taču Komisijai 2005. gadā par pārkāpumiem netika ziņots.

3.1.2. Vide

Komisija 2005. gadā ar kohēzijas politikas starpniecību turpināja veicināt ieguldījumus vidē. Galvenais uzsvars bija likts uz līdzfinansējumu ieguldījumos komunālo notekūdeņu, ūdens piegādes un atkritumu apsaimniekošanas acquis īstenošanā, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Īpašas grūtības dalībvalstīm saistās ar direktīvas par ietekmes uz vidi novērtējumu (kā daļas no iepriekšējas vērtēšanas) piemērošanu paredzētajās darbības programmās. Attiecībā uz galvenajiem ERAF atbalstītajiem šīs jomas projektiem, skatīt pielikuma 3. daļu.

3.1.3. Iekšējais tirgus

Vienotā Eiropas tirgū ārkārtīgi svarīga ir publisko iepirkumu noteikumu ievērošana. Ja Komisija ir atbildīga par atsevišķu projektu apstiprināšanu, tā nodrošina, ka šie noteikumi tiek ievēroti vai arī ka dalībvalsts pati uzņemas tos ievērot. Komisija saistībā ar plānošanu no dalībvalstīm pieprasa informāciju, kas sniedzama gada ziņojumos par programmām. Reģionālās politikas un Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāti izstrādāja „modus operandi” Komisijas darbības koordinēšanai pienākumu neizpildes gadījumā.

3.1.4. Transports

Pēc Kopienas pamatnostādņu par Eiropas komunikāciju tīklu attīstību pārskatīšanas kohēzijas politikā par galveno prioritāti kļūst transporta prioritātes. Gatavojoties 2007.–2013. gada periodam, kohēzijas politikas Kopienas Stratēģiskajās pamatnostādnēs iekļautas daudzas tādas jaunas Eiropas transporta politikas iniciatīvas kā ERTMS , jūras maģistrāles vai TEN 30 prioritārie projekti. Attiecībā uz galvenajiem ERAF atbalstītajiem šīs jomas projektiem, skatīt pielikuma 3. daļu.

3.1.5. Dzimumu līdztiesība

Komisija turpināja darbu, veicinot dzimumu līdztiesību ar struktūrfondu un Kohēzijas fonda palīdzību. Notika divas augsta līmeņa darba grupas par dzimumu līdztiesību sanāksmes, kurās apsprieda īstenošanu un apmainījās ar paraugpraksi.

3.2. Instrumentu koordinēšana

3.2.1. Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

Eiropas Savienības 2004. gada maija paplašināšanās rezultātā desmit jaunās dalībvalstis saņem Kohēzijas fonda atbalstu. Tagad atbalstu saņem 13 dalībvalstis. Ekonomiskās izaugsmes rezultātā Īrija no 2004. gada 1. janvāra vairs nav tiesīga saņemt fonda atbalstu. Tās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir sasniedzis 138 %[7] no Kopienas vidējā rādītāja, un tas ievērojami pārsniedz 90 % atbilstības kritēriju.

Galvenais Kohēzijas fonda un struktūrfondu finansējuma koordinēšanas instruments ir dalībvalstu iesniegtie valsts stratēģiskie pamatprincipi (VSP), kurā noteikta vispārīgā stratēģija transporta un vides nozarēs. Ar VSP palīdzību Komisija var pārbaudīt katru Kohēzijas fonda līdzfinansējamo projektu, lai izvairītos no dubulta finansējuma ar struktūrfondu līdzfinansētām programmām.

3.2.2. Struktūrfondi un EIB/EIF

Papildus ERAF un Kohēzijas fonda finansējuma koordinācijai un papildināšanai 2005. gadā un EIB darbībai pašreizējā plānošanas periodā Komisija un EIB 2005. gadā uzsāka sagatavošanas darbus, lai uzlabotu sadarbību nākamajā plānošanas periodā. Mērķi, kas izvirzīti nākamajam periodam, galvenokārt vērsti uz labāku sadarbību visos plānošanas darba posmos, kā arī uz koordinētu pieeju projektu un programmu īstenošanas uzraudzībai.

JASPERS ( Joint Assistance to Support Projects in European Regions jeb Apvienotā palīdzība projektu atbalstam Eiropas reģionos) ir jauns tehniskas palīdzības instruments, kuru pārvaldīs EIB. To 2005. gadā sadarbībā ar ERAB ir saskaņojusi un izveidojusi Komisija un EIB, lai atbalstītu dalībvalstis, kas saņem kohēzijas politikas līdzekļus. MVU piekļuve finanšu un riska kapitālam uzlabošana ES reģionos ir viens no Lisabonas programmas pamatelementiem. Šajā sakarā Komisija un EIB grupa (EIB un EIF) 2005. gadā uzsāka jaunu kopīgu iniciatīvu, kas pazīstama ar akronīmu JEREMIE ( Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises jeb Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem), lai nākamajā budžeta periodā reģionos, kas saņem struktūrfondu atbalstu, uzlabotu finansējuma pieejamību un mikrokredītus MVU.

4. NOVēRTēJUMI

Novērtējumu par ieguldījumu Lisabonas stratēģijā pabeidza 2005. gadā. Novērtējumā apstiprināts, ka struktūrfondu atbalstītās programmas ir devušas nozīmīgu ieguldījumu Lisabonas mērķu īstenošanā, lai gan starp Lisabonas programmu un atsevišķajām programmām tika veikta tikai neliels oficiālās koordinācijas darbs, izņemot Eiropas Sociālo fondu. Daudzos reģionos vairāk nekā divas trešdaļas atvēlēto līdzekļu pašlaik tiek piešķirtas rīcībai, kas tieši attiecas uz Lisabonas mērķiem, un ir novērojama acīmredzami panākumi saistībā ar kvantitatīvajiem mērķiem. Reģionos, kuros programmas atvēlēto līdzekļu mazāka daļa ir tieši saistīta ar Lisabonas programmu, tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka uzmanība tiek vērsta uz pamata infrastruktūras atbalstu, kas atspoguļo īpašu ieguldījumu nepieciešamību trūcīgākajos reģionos.

2005. gada laikā tika uzsākti trīs stratēģiskie pētījumi nākamajam 2007.–2013. gada plānošanas periodam – stratēģiskais transporta ieguldījumu ( ko atbalsta ar struktūrfondiem un Kohēzijas fondu) prioritāšu novērtējums, stratēģiskais novērtējums par vidi un riska novēršanu un stratēģiskais novērtējums par uz jauninājumiem balstītu ekonomika.

5. FINANšU KONTROLE

5.1. ERAF

2005. gadā turpinājās revīzijas, lai pārbaudītu dalībvalstu galveno programmu vadības un kontroles sistēmu pamatelementu efektīvu darbību. Gada beigās revīzija bija veikta 52 programmās. Līdz šim veiktajā darbā konstatētās galvenās problēmas saistītas ar trūkumiem pirmā līmeņa vadības pārbaudē[8], kā arī ar nepilnībām izdevumu apstiprināšanā, ko veic maksātāja iestāde.

Attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm revīzijas darbs bija saistīts ar sistēmu apraksta novērtējumu, kuras tika iesniegtas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 438/2001 5. pantam, un pārbaudes revīzijām par sistēmu darbību atbilstoši aprakstam. Veiktajā revīzijā konstatētas vairākas tādas nepilnības kā nepietiekama vadības veikta kvalitātes kontrole, kā arī valsts revīzijas iestādes veiktā darba nepilnīgums vai nepietiekama kvalitāte.

5.2. ESF

No visām 214 ESF darbības programmām 2005. gadā revīzija tika veikta 55 programmām (no kurām 34 ir jaunas). Revīzijā konstatēts, ka dažas vadošās iestādes vai starpniecības iestādes veikušas neatbilstīgas pirmā līmeņa pārbaudes, ir pārkāpumi revīzijas pierakstā, nepilnīgs sertificēšanas process, funkciju nošķīrums ir nepietiekams vai nepastāv, ir nepilnības IT sistēmās un nepietiekams informēšanas līmenis par ESF finansējumu.

Pastāvošo sistēmu izlases pārbaude uz vietas tika veikta visās dalībvalstīs 19 no 25 ESF programmām.

Astoņās dalībvalstīs veica 14 slēgšanas revīzijas, kuras attiecās uz 1994.–1999. gada perioda 40 programmām.

5.3. ELVGF

Attiecībā uz 1994.–1999. gada periodu 2005. gadā veica 7 revīzijas, kas papildināja paveiktā revīzijas programmu šim periodam.

Attiecībā uz 2000.–2006. gada periodu (ES-15) tika veiktas 7 revīzijas. Tipiskās konstatētās problēmas bija neatbilstoša vadības kontrole, netiek pārbaudīti atbilstības kritēriji saskaņā lauksaimniecības tiesību aktu noteikumiem, kā arī zems neatkarīgu pārbaužu skaits.

Attiecībā uz 2004.–2006. gada periodu (ES-10) tika pabeigta sistēmu aprakstu analīze un veiktas 4 revīzijas.

5.4. ZVFI

Kopumā 2005. gadā notika 7 pārbaudes uz vietas. Trīs no šīm pārbaudēm attiecās uz 2000.–2006. gada programmu vadības un kontroles sistēmas pārbaudi trijās dalībvalstīs un viena pārbaude attiecās uz 2000.–2006. gada programmas slēgšanu. Trīs pārbaudes uz vietas attiecās uz jauninājumiem, bet septiņiem projektiem revīziju veica trijās dalībvalstīs (Itālijā, Apvienotajā Karalistē un Spānijā). Galvenās konstatētās problēmas bija tādi atsevišķi pārkāpumi kā pārmērīgu personāla izdevumu un komandējuma un uzturēšanās izmaksu deklarēšana, PVN un nedeklarēti maksājumi. Visbeidzot tika veikti braucieni, lai novērtētu jauno dalībvalstu vadības un maksātāju iestāžu darbību un efektivitāti.

5.5. OLAF

2005. gada laikā OLAF veica 43 braucienus uz dalībvalstīm saistībā ar struktūrfondu līdzfinansēšanas pasākumiem. No šiem braucieniem 24 bija saistīti ar pārbaudēm uz vietas, bet 19 braucieniem bija cits mērķis, piemēram, apkopot informāciju vai palīdzēt valsts pārvaldes iestādēm vai tiesu iestādēm attiecīgajā valstī. Kā tipiskas konstatētas problēmas minamas nepatiesu ziņu sniegšana deklarācijās, viltoti rēķini un publisko iepirkumu noteikumu neievērošana.

Pašas dalībvalstis 2005. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1681/94 informēja Komisiju par aptuveni 3356 pārkāpumu gadījumiem saistībā ar 466 617 970 euro; šie pārkāpumi konstatēti gan 1994.–1999. gada, gan 2000.–2006. gada periodā veiktajiem maksājumiem. Salīdzinot ar 2004. gadu, ir palielinājušās gan summas, gan izskatāmo lietu skaits[9]. Šie rezultāti, iespējams, ir veiktā darba sekas, lai pabeigtu 1994.–1999. gada programmas, un iepriecinoši ir tas, ka tie norāda uz dalībvalstu labāku izpratni par saviem pienākumiem. Tādējādi pieaugums, iespējams, saistīts ar palielinātu modrību un labāku ziņošanu, nevis pārkāpumu skaita faktisko palielināšanos.

Regulā (EK) Nr. 1681/94 2005. gadā izdarīti grozījumi ar Regulu (EK) Nr. 2035/2005[10], kuru mērķis ir procedūru vienkāršošana un atsevišķu jautājumu skaidrošana, nodrošinot Kopienas finanšu interešu aizsardzību.

6. KOMITEJAS, KAS PALīDZ KOMISIJAI

6.1. Reģionu attīstības un pārveides komiteja

Ar šo komiteju kā pārvaldības komiteju 2005. gadā apspriedās par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1681/94 par pārkāpumiem struktūrpolitikas finansēšanā un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā. Ar komiteju apspriedās arī par dažāda veida tehniskās palīdzības pasākumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/1999 23. pantu.

6.2. ESF komiteja

Komiteja uz plenārsesiju sanāca kopā četras reizes, un tās Tehniskā darba grupa pulcējās sešas reizes. Tika apspriests plašs jautājumu loks saistībā ar pašreizējā ESF plānošanas posma īstenošanu un gatavošanos nākamajam plānošanas posmam.

6.3. Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja

Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja 2005. gadā sanāca kopā 11 reizes, un tā sniedza labvēlīgus atzinumus par 32 lauku attīstības programmu grozījumiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 44. panta 2. punktu un 13 labvēlīgus atzinumus par lauku attīstības programmu grozījumiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1268/1999 4. pantu.

6.4. Zivsaimniecības un akvakultūras struktūru komiteja

Ar šo komiteju 2005. gadā apsprieda šādus jautājumus: ZVFI tehniskā palīdzība 2005. gadā; Komisijas lēmuma priekšlikumu par projektu Nr. I/0016/90/02 – Azienda Agricola LE CANNE ; Kopienas pamatnostādņu sagatavošana par valsts atbalstu grūtībās nonākušu zivsaimniecības nozares uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai; Komisijas Regulas projekts, ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 1681/94 par pārkāpumiem struktūrpolitikas finansēšanā un nepareizi izmaksātu līdzekļu atgūšanu un par informācijas sistēmas izveidi šajā jomā.

[1] COM (2005)0299, 2005. gada 5. jūnijs.

[2] Pašlaik notiek diskusijas par trešo kopīgo Komisijas, Eiropas Investīciju bankas un EPAB ( Council of Europe Development Bank jeb Eiropas Padomes Attīstības bankas) iniciatīvu JESSICA , kuras mērķis ir sniegt atbalstu pilsētu atjaunošanai un attīstībai, izmantojot finansēšanas metodes.

[3] „RAL” ( les restes à liquider jeb nesamaksātās saistības). No iepriekšējiem gadiem atvērtās saistības.

[4] Regulas (EK) Nr. 1260/1999 31. panta 2. punkta apakšpunktā noteikts „n+2 noteikums”: Komisija automātiski atbrīvojas no jebkādas saistību daļas, kas nav izpildīta, veicot avansa maksājumu, vai par kuru tā nav saņēmusi pienācīgu pieteikumu maksājuma saņemšanai, kā tas noteikts 32. panta 3. punktā, līdz otrā gada beigām pēc saistību gada vai, vajadzības gadījumā un saistībā ar attiecīgajām summām, pēc turpmāka Komisijas lēmuma, kas vajadzīgs, lai atļautu kādu pasākumu vai darbību, vai līdz termiņa beigām, kas noteikts 37. panta 1. punktā minētā nobeiguma ziņojuma nosūtīšanai; fondu ieguldījumu šajā palīdzībā samazina par šo summu.

Ziņojuma tekstā ir arī atsauce uz „n+18 noteikums”, kas ir definēts iepriekš minetās regulas 32. panta 2. punktā: „Visu vai daļu no avansa maksājuma atkarībā no panākumiem palīdzības īstenošanā maksātāja iestāde atmaksā Komisijai, ja pieteikums maksājuma saņemšanai nav nosūtīts Komisijai 18 mēnešu laikā pēc tās lēmuma piešķirt fondu ieguldījumu. Ja avansa maksājuma rezultātā uzkrājas procenti, maksātāja iestāde tos piešķir attiecīgajam palīdzības veidam.”

[5] Sīkākai informācijai skatīt http://www.urbanaudit.org/.

[6] Attīstības partnerattiecības ir Equal iniciatīvas darbības vienības, kurā galvenie dalībnieki (piemēram, pašvaldības un reģionālās iestādes, NVO, uzņēmumi, sociālie partneri) sadarbojas ģeogrāfiskā vai nozares mērogā, lai apzinātu diskrimināciju un nevienlīdzību.

[7] Eurostat dati 2005. g.

[8] Komisijas Regulas (EK) Nr. 438/2001 4. pantā noteikts: „Vadības un kontroles sistēmās ir paredzētas procedūras, kā pārbaudīt kopīgi finansēto ražojumu un pakalpojumu piegādi, deklarēto izdevumu patiesumu un kā nodrošināt atbilstību attiecīgā Komisijas lēmuma noteikumiem saskaņā ar 28. pantu Regulā (EK) Nr. 1260/1999 un attiecīgiem valsts un Kopienas noteikumiem par to, ka izdevumu segšanai būtu tiesības saņemt atbalstu no struktūrfondiem saskaņā ar attiecīgo palīdzību, valsts pasūtījumu, valsts palīdzību (tostarp noteikumiem par palīdzības uzkrāšanu), vides aizsardzību un iespēju vienlīdzību.”

[9] 2004. gadā ir 3037 pārkāpumi, par kuriem ziņots; ar tiem saistītā kopējā summa ir EUR 431 miljons.

[10] OV L 328, 15.12.2005., 8. lpp.