52006DC0349

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 29.6.2006

COM(2006) 349 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopienas Lisabonas programmas īstenošana:MVU izaugsmes finansēšana – Eiropas pievienotā vērtība{SEC(2006) 841}{SEC(2006) 842}{SEC(2006) 856}

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Kopienas Lisabonas programmas īstenošana:MVU izaugsmes finansēšana – Eiropas pievienotā vērtība

SATURS

1. Atbalsts Lisabonas procesam 3

2. Labāka vide riska kapitāla ieguldījumiem 4

3. Lielāks aizņēmuma finansējums MVU 7

4. ES ieguldījums MVU finansēšanā 8

5. Labāka pārvaldība valsts līmenī 9

6. Secinājumi 11

1. ATBALSTS LISABONAS PROCESAM

Partnerība izaugsmei un darbavietām ir vadošā Eiropas Komisijas politika. Tās izdošanās atkarīga no tā, vai savu potenciālu spēs pilnībā izmantot Eiropas mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), jo tie ir būtiski svarīgs elements, lai veicinātu uzņēmējdarbību, konkurenci un jauninājumus, kas ļauj panākt ilgtspējīgu izaugsmi un attīstību. Turklāt 2006. gada pavasara Eiropadomes secinājumos tika uzsvērts, ka mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei ļoti svarīgs ir pilnīgi integrēts finanšu tirgus un pietiekama piekļuve finansējumam. Lisabonas process nodrošina sistēmu, ar kuras palīdzību var uzlabot piekļuvi finansējumam, veicot reformas valstu un ES līmenī.

Šis uzlabojums ir vajadzīgs, neskatoties uz to, ka jau patlaban MVU finansēšanā zināmi elementi daudzās dalībvalstīs ir pasaules klases līmenī. Nesen publicētajā pasaules 20 labāko valstu sarakstā attiecībā uz piekļuvi kapitālam puse valstu ir ES dalībvalstis[1]. Tādēļ viens no galvenajiem uzdevumiem ir izplatīt labu praksi visā ES.

Uzlabojot piekļuvi finansējumam, Eiropas MVU dažādība ir ieguvums. Veidi, kā tās īsteno jauninājumus, ir tikpat dažādi kā to kultūra. Daži attīsta visjaunākās tehnoloģijas, kamēr citi pakāpeniski pielāgo savus procesus un produktus vai izstrādā jaunas mārketinga stratēģijas. Vēl citi neveic gandrīz nekādus jauninājumus, tomēr to devums sabiedrībai tāpat ir neaizstājams. Šī dažādība nozīmē dažādas finansēšanas vajadzības katram MVU. Tā arī rada iespējas dalībvalstīm uzlabot esošās stratēģijas, pārņemot no citām dalībvalstīm labu praksi, lai atviegotu piekļuvi gan riska kapitālam, gan aizņēmuma finansējumam.

Eiropai jāstrādā pie tā, lai riska kapitāls būtu pieejams MVU ar lielu izaugsmes potenciālu. Pēc tam, kad 2001. gadā sakarā ar „tehnoloģiju burbuļa pārplīšanu” notika ievērojams samazinājums no 4,2 miljardiem euro, Eiropas riska (venture) kapitāla ieguldījumi uzņēmumos, kas tikko uzsāk darbību, ir apmēram 2 miljardi euro. Pat ja kopš 2004. gada vērojamā ieguldījumu apjoma palielināšanās uzņēmumos, kas paplašinās, vieš zināmas cerības, tomēr šķiet, ka Eiropas akciju tirgi nespēj nodrošināt pāreju uz nākamo posmu ievērojamam skaitam veiksmīgu uzņēmumu, kuru pastāvīga izaugsme ir tik nozīmīga Eiropas Savienībai.

Nesen veikta aptauja[2] liecina, ka 14% no 23 miljoniem Eiropas Savienībā reģistrēto MVU nepieciešama labāka piekļuve aizņēmuma finansējumam, jo tie joprojām saskaras ar grūtībām, cenšoties saņemt aizdevumu vai mikrokredītu nākamajam projektam.

Pieprasījuma jomā daudziem uzņēmējiem vajadzīgs padoms par alternatīviem finansēšanas veidiem raksturīgajām priekšrocībām un trūkumiem, un par to, kā labāk izklāstīt savus ieguldījumu projektus iespējamajiem finansētājiem. Arī programmas, ar ko panāk uzņēmuma gatavību ieguldījumiem, jāveido, balstoties uz Eiropas paraugpraksi.

Kopumā Eiropai jāattīsta tāda uztvere, lai gan uzņēmēji, gan finansētāji labprātāk vēlētos kopīgi uzņemties risku.

Šīs problēmas atrisināšana ir ļoti svarīga, jo MVU ir nozīmīgi jauninājumu un darbavietu radīšanas avoti un Eiropas izaugsmes virzītāji, kuru darbība veicina strukturālas pārmaiņas un dzīves līmeņa uzlabošanos visā Eiropā.

Papildinot paziņojumu par mūsdienīgām MVU stratēģijām, šajā paziņojumā ir izklāstīta virkne pasākumu novatorisku MVU finansēšanai. Tas balstīts uz Komisijas paveikto, uzlabojot vienotā tirgus darbību, veicinot ieguldījumus pētniecībā un tās rezultātu komerciālu izplatīšanu, kā arī uz iepriekšējiem paziņojumiem par MVU piekļuvi finansējumam.

2. LABāKA VIDE RISKA KAPITāLA IEGULDīJUMIEM

Eiropas konkurētspējas nākotne ir atkarīga no integrēta, atvērta un konkurētspējīga finanšu tirgus, kas ietver arī riska kapitālu, sevišķi to riska kapitāla tirgus daļu, kuru dēvē par venture capital – kapitālu, kuru ar ievērojamu risku iegulda jaunos uzņēmumos, sagaidot lielu atdevi[3].

Uzņēmējiem, kuri vēlas panākt izaugsmi, ārējais finansējums kļūst vajadzīgs, kad ir iztērēti sākotnējie līdzekļi. Pieredzējuši privātie ieguldītāji ir ļoti nozīmīgi uzņēmējdarbības uzsākšanai, bet Eiropā pastāvīgi trūkst biznesa eņģeļu un ieguldītāju priekšizpētē, turklāt to trūkums ir ievērojams. Aprēķināts, ka biznesa eņģeļu veiktie ieguldījumi Eiropā ir mazāk kā 10% salīdzinājumā ar šādiem pat ieguldījumiem Amerikas Savienotajās Valstīs.

Lēmums investēt līdzekļus priekšizpētē pirms uzņēmuma izveides lielā mērā balstās uz subjektīvu novērtējumu par uzņēmēja nākotni. Šādu lēmumu pieņemšanā svarīga ir uzkrātā pieredze, tādēļ personas, kas ir bijušas veiksmīgi uzņēmēji, bieži vislabāk spēj novērtēt un atbalstīt jaunas iespējas. Šīs personas jāmudina kļūt par ieguldītājiem – biznesa eņģeļiem. Eiropā šādu personu ir pārāk maz, tāpat kā pārāk maz tajā ir privāto riska (venture) kapitāla fondu, kas iegulda arī uzņēmumu priekšizpētes posmā.

Ieguldītāju trūkums priekšizpētē daļēji skaidrojams ar nelielo atdevi, kas padara šādus ieguldījumus nepievilcīgus. Eiropā 10 gadu atdeve kopējiem riska (venture) kapitāla ieguldījumiem jaunos uzņēmumos bija 6,3% salīdzinājumā ar 26% ASV[4]. Skaidrs, ka tik zema atdeve nevar radīt Eiropai vajadzīgo privāto ieguldījumu līmeni. Tomēr jo īpaši nespēja nodrošināt priekšizpētes un uzsākšanas ieguldījumus kavē jaunus uzņēmumus sasniegt to posmu, kurā tie varētu piesaistīt paplašināšanās kapitālu. Neelastīgi produktu un darba tirgi samazina atdevi, un iztrūkumi finansējuma grafikā neļauj daudziem jauniem uzņēmumiem sasniegt savu izaugsmes potenciālu.

Privātā finansējuma avotu trūkumu priekšizpētes un uzsākšanas posmos daļēji kompensē publiskie ieguldītāji vai publiskā un privātā sektora partnerības. Šiem nolūkiem izmantoti arī ES programmu finanšu instrumenti, un jaunie noteikumi par valsts atbalstu palīdzēs veidot tādu valsts atbalstu, kas ļaus pārvarēt trūkumus tirgū. Tomēr publiskajiem ieguldītājiem jāveido partnerības ar privātajiem ieguldītājiem, un privāto ieguldītāju trūkums neļauj daudziem jauniem uzņēmumiem sasniegt savu potenciālu.

Dalībvalstis tiek aicinātas radīt stimulus privātajiem ieguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt uzņēmumos, arī izmantojot publiskos līdzekļus, lai veidotu ieguldījumus kopā ar biznesa eņģeļiem. Komisija noteiks un izplatīs labu praksi, kas var palīdzēt uzlabot apstākļus biznesa eņģeļu veiktiem ieguldījumiem.

Riska (venture) kapitāla sākumposma ieguldījumu trīskāršošana MVU izaugsmi ES kavē sākumposma ieguldījumu trūkums. Riska (venture) kapitāla sākumposma ieguldījums ASV ir apmēram 0,04% no IKP. Šo līmeni 2004. gadā jau ir sasniegusi vai pārsniegusi Zviedrija, Dānija un Apvienotā Karaliste[5]. Lai šādu līmeni sasniegtu pārējā Eiropas Savienībā, ES jāiegulda apmēram 6 miljardi euro gadā. Tas nozīmē pašreizējā apjoma trīskāršošanu. Šāds līmenis uz neilgu laiku ticis sasniegts iepriekš, tomēr uzdevums ir to sasniegt pastāvīgi. Daļa šo ieguldījumu ir būtiski svarīga Eiropas nākotnei. Šajā paziņojumā izklāstītās reformas, piemēram, šķēršļu likvidēšana pārrobežu ieguldījumiem un finansējuma avotu efektīva izmantošana palīdzēs sasniegt šo mērķi. |

Salīdzinājums ar ASV liecina, ka nepieciešami lieli uzlabojumi, īpaši attiecībā uz tehnoloģijām. ASV kopējie riska (venture) kapitāla ieguldījumi tehnoloģijās ir četras reizes lielāki nekā Eiropā. Turklāt vidējais ieguldījums Eiropā ir 0,9 miljoni euro salīdzinājumā ar 6,1 miljonu euro ASV, un tas ierobežo izaugsmes potenciālu[6]. Lai Eiropa palielinātu savu konkurētspēju pasaules mērogā, tai ievērojami jāpalielina gan riska (venture) kapitāla finansējums, gan ieguldījumu apjoms.

Šķiet, ka Eiropā ar riska (venture) kapitālu tiek finansēti projekti agrīnākā posmā un ar mazākām summām nekā ASV, un, kā jau atzīmēts iepriekš, tas arī sniedz zemāku atdevi[7]. Tas varētu daļēji būt skaidrojams ar to, ka Eiropas riska (venture) kapitāla ieguldītāji vairāk nekā šādi paši ieguldītāji ASV finansē projektus pirms to gatavības komerciālo faktoru ietekmei, kas ir neizbēgama. Tas varētu būt saistīts ar piemērotu ļoti agrīnā posma ieguldījumu avotu trūkumu.

Vēl problēmas rada arī tirgus sadrumstalotība. Tā rezultātā daudzi fondi nespēj pietiekami specializēties, un to pārvaldītāji nevar attīstīt īpašās zināšanas konkrētajā nozarē, kas vajadzīgas veiksmīgiem ieguldījumiem. Tādējādi riska (venture) kapitāla tirgus ir krietni mazāk efektīvs nekā ASV. Tomēr jāatzīmē, ka pastāv milzīga atšķirība starp augšgala un lejasgala Eiropas riska (venture) kapitāla fondiem. Augšgala fondi spēj pastāvīgi nodrošināt pienācīgu atdevi un piesaistīt privātos ieguldītājus.

Eiropa arī vairās no riska, un tajā nav izaugsmes kultūras. Ne uzņēmumi, ne fondi nav pietiekami agresīvi izaugsmes sasniegšanā.

Vienotajā tirgū profesionāliem riska (venture) kapitāla pārvaldītājiem jāspēj piesaistīt kapitālu un ieguldīt aiz valsts robežām, nesaskaroties ar nelabvēlīgiem nodokļu noteikumiem vai pārliecīgu juridisko dokumentāciju. Eiropā tā vēl nenotiek.

Jebkura sekmīga riska (venture) kapitāla ieguldījuma svarīgs aspekts ir izejas stratēģija – brīdis, kad riska kapitāla ieguldītājs var pārnest savus ieguldījumus citur, atbrīvojot līdzekļus, kurus tad var izmantot jauniem riska kapitāla ieguldījumiem. Diemžēl Eiropas tirgus ir vājš arī šajā posmā. Nepieciešama vieglāka piekļuve ES mēroga izaugsmes akciju tirgiem, lai uzņēmumi varētu brīvāk uzsākt kotāciju un lai to akcijas būtu pieejamas kvalificētiem ieguldītājiem no visas ES. Šāda vieglāka piekļuve finansējumam ar akciju tirgu starpniecību varētu nodrošināt iespējas tādu uzņēmumu akciju pirmajai publiskajai kotēšanai, kuri cenšas paplašināt savu kapitāla bāzi konkurences vidē. Akciju sākotnējais publiskais piedāvājums ir dabīga izejas stratēģija riska (venture) kapitāla ieguldītājiem un sniedz kompānijas vērtības novērtējumu tās pārdošanai citām kompānijām. Lai gan sākotnējā publiskā piedāvājuma apjoms Eiropā pēdējā laikā ir palielinājies, spēcīgākā uz kapitālu vērstā kultūrā aktivitāte būtu augstāka. Eiropas biržās ir izveidotas alternatīvas kotācijas iespējas, kas ļauj augošiem uzņēmumiem piesaistīt kapitālu. Tomēr visiem tirgus dalībniekiem būtu izdevīgi, ja šīs biržas varētu attīstīties tālāk, darbojoties arī pāri konkrētās valsts robežām, nodrošinot pietiekami lielu skaitu pirkšanas un pārdošanas darījumu un pietiekamu pieprasījumu pēc konsultāciju dienestiem.

Skaidrs, ka bez pietiekami aktīviem riska (venture) kapitāla realizācijas tirgiem kopā ar pietiekamu apjomu konsultāciju pakalpojumu riska kapitāla fondi vienmēr saskarsies ar grūtībām. To vājums ierobežo svarīgu MVU izaugsmi. Tādēļ Komisijai, dalībvalstīm un biržām kopā jāstrādā, lai atvieglinātu biržu pārrobežu darījumus, likvidētu šķēršļus konkurējošu mijieskaita un norēķinu sistēmu izmantošanai un piemērotu tirdzniecībai kopīgus noteikumus. Citādi sagaidāmā atdeve samazināsies un tiks apdraudētas izaugsmes iespējas. Daudzsološi mazie uzņēmumi zaudē iespējas pāraugt par vidējiem un lieliem uzņēmumiem, un tas samazina Eiropas ekonomikas dinamismu.

Lai sasniegtu Lisabonas mērķus, Komisijai un dalībvalstīm kopā ar citām iesaistītajām personām, jāstrādā pie tā, lai pilnībā pārvērstu situāciju ar riska kapitālu Eiropā. Riska kapitāla sammitā 2005. gadā Londonā tika noteiktas šādas darbības jomas:

- jāveicina biznesa eņģeļu ieguldījumi,

- riska (venture) kapitāla fondiem jākļūst lielākiem un profesionālākiem un cieši jāsadarbojas ar jauninājumu avotiem,

- Eiropai jāpārvar riska (venture) kapitāla tirgus sadrumstalotība,

- Eiropai vajadzīgi tādi akciju tirgi, kuros notiek pietiekams skaits darījumu un kas ir orientēti uz izaugsmi,

- uzņēmējiem agresīvāk jācenšas sasniegt izaugsmi un jāpanāk lielāka gatavība ieguldījumu saņemšanai,

- valdībām pozitīvie rezultāti jāatbalsta ar dažādām stratēģijām.

ES jārada tāda vide, kurā, neskatoties uz rūpniecības cikliskumu, varētu panākt riska (venture) kapitāla ieguldījumu līmeņa ilgtspējīgu izaugsmi. Tam nepieciešama labvēlīga reglamentējošā vide attiecībā uz visu finansēšanas sistēmu – no visagrīnākajiem ieguldījumiem pirms priekšizpētes līdz ieguldītāju iziešanai. Ar publisko iejaukšanos jāveido komerciālais tirgus. Publiskajiem ieguldījumiem, ar kuriem kompensē trūkumus tirgus finansējumā, jābūt tādiem, lai tie cik vien iespējams netraucētu konkurenci, lai lēmumus par ieguldījumiem vadītu vienīgi tirgus disciplīna un lai tie tiktu pieņemti sadarbībā ar privāto sektoru. Komisijai un dalībvalstīm jāsadarbojas šā mērķa sasniegšanai.

3. LIELāKS AIZņēMUMA FINANSēJUMS MVU

Eiropas bankas un garantiju sabiedrības ir pieredzējušas uzņēmumu vēlāko attīstības posmu finansēšanā. Šī priekšrocība mērķtiecīgi jāvirza, lai nodrošinātu izaugsmi un nodarbinātību. Jaunās kapitāla prasības bankām (Bāzele II) ir pastiprinājušas tendenci, ka bankas uzsver nepieciešamību pēc pamatīga savu klientu riska novērtējuma. Tas veido mainīgu vidi, kurā Eiropas MVU jāsaglabā ciešs dialogs ar finanšu iestādēm. Komisija turpina atbalstīt šo dialogu.

Efektīva konkurence finanšu tirgos uzlabo piekļuvi finansējumam, samazinot kapitāla izmaksas. Komisija ir uzsākusi aptaujas finanšu pakalpojumu nozarē, pētot, vai šajos tirgos darbojas konkurence. Šīs darbības papildina Komisijas iniciatīvas likvidēt reglamentējošos šķēršļus vienotajā tirgū.

Dalībvalstis tiek aicinātas īstenot labu praksi attiecībā uz garantiju izmantošanu, lai atbalstītu banku aizdevumus pilnīgā saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Garantijas jo īpaši būtu jāizmanto, lai palīdzētu novatoriskiem MVU finansēt pētniecību un jauninājumus (tostarp jauninājumus ekoloģijas jomā), kā arī uzņēmumu pārņemšanu. Aizdevumu garantijas samazina banku aizdevumu risku, un daļējām pielāgotām publiskām garantijām var būt plaša ietekme uz aizdevumiem MVU. Garantijas var būt arī pretējas cikliem, palīdzot saglabāt banku aizdevuma apjomus cikla lejupslīdes laikā.

Dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, lai valstu tiesību akti veicinātu mikrofinansējuma iegūšanu (aizdevumi, kas nepārsniedz 25 000 euro). Šādi aizdevumi ir nozīmīgs līdzeklis, kā veicināt uzņēmējdarbību pašnodarbinātā statusā un mikrouzņēmumu veidošanu, īpaši starp sievietēm un mazākumtautību pārstāvjiem. Tas veicina ne tikai konkurētspēju un uzņēmējdarbību, bet arī sociālo iekļautību.

MVU dažādos savas darbības posmos var saskarties ar konkrētām vajadzībām pēc finansējuma, piemēram, bilances stiprināšanai vai uzņēmumu pārņemšanas finansēšanai. „Mezonīna finansējums” (aizdevuma un pašu kapitāla hibrīdi) nodrošina novatorisku risinājumu iespējas šādām problēmām. Piemēram, ar mezonīna instrumentu palīdzību iespējams izvairīties no īpašnieku skaita palielināšanas, vienlaikus efektīvi finansējot izaugsmi, tie var palīdzēt panākt spēcīgāku bilanci, lai apmierinātu banku prasības jaunajā finanšu vidē, tie var arī palīdzēt finansēt uzņēmumu pārņemšanu (tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā to, ka, uzņēmējiem pensionējoties, vairāk nekā 600 000 MVU katru gadu maina īpašniekus[8], un virknei pārņemšanu nepieciešams finansējums, kas ir piesaistošs visiem dalībniekiem).

Tādēļ dalībvalstīm jāveicina „mezonīna finansējuma” tirgus paplašināšanās, atceroties, ka tie nav aizdevumi ar ļoti labvēlīgiem atmaksāšanas noteikumiem, ka ir ļoti svarīgi neatstumt privāto finansējumu un ka tām jānodrošina, lai valsts programmas būtu ilgtspējīgas un nekropļotu tirgu. Komisija noteiks labu praksi šo instrumentu izmantošanā.

Dialogs un veselīga kapitāla struktūra Kapitāla struktūra, kurā ir pārāk liels parāds un pārāk maz pašu kapitāla, padara uzņēmumus riskantākus un ir šķērslis ieguldījumiem. Ir atzīts, ka nodokļu politika, kurā priekšroka tiek dota aizņēmumiem, nevis peļņas reinvestēšanai, kavē spēcīgākas bilances veidošanu. Komisija aicina dalībvalstis izskatīt iespējas noteikt neitrālāku nodokļu politiku attiecībā uz dažādajiem finansēšanas veidiem. Lai veicinātu dialogu starp bankām un MVU, Komisijas apaļā galda sanāksmes ir iespēja apspriesties un nonākt pie kopīgiem secinājumiem. Komisija aicina dalībvalstis veidot šādus forumus arī valstu līmenī. |

4. ES IEGULDīJUMS MVU FINANSēšANā

Galvenie ES instrumenti, lai finansētu uzņēmējdarbību un jauninājumus un uzlabotu MVU piekļuvi finansējumam, ir Konkurētspējas un jauninājumu pamatprogramma (KJP) un Kopīgie Eiropas resursi mikrouzņēmumiem un vidējiem uzņēmumiem (JEREMIE) , kas ir daļa no struktūrfondiem. Septītā pētniecības pamatprogramma ietvers pasākumus, lai palīdzētu MVU apmierināt konkrētas ar pētniecību saistītas finansēšanas vajadzības.

KJP ar finanšu instrumentu palīdzību nodrošinās apmēram vienu miljardu euro, un sagaidāms, ka tas palīdzēs radīt apmēram 30 miljardus euro jauna finansējuma MVU. Jaunā programma nodrošinās elastību riska (venture) kapitāla ieguldījumos, ļaujot to izmantot kā atbalstu blakusfondiem, kas saistīti ar biznesa eņģeļiem. Vienlaikus tā nodrošinās atbalstu bankām apvienot un pārdot MVU aizņēmumu portfeļus, tādējādi paplašinot aizdevuma iespējas. KJP atbalstīs videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu, īpaši ar līdzieguldījumiem riska kapitāla fondos, kas nodrošina pašu kapitālu uzņēmumiem, kuri iegulda jauninājumos ekoloģijas jomā. Tā arī sniegs garantijas aizņēmuma finansēšanai, „mezonīna finansējumam” un mikrokredītiem MVU. Kopumā paredzams, ka no šiem instrumentiem laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam ieguvēji būs 350 000 līdz 400 000 MVU.

JEREMIE iniciatīva apvienos subsīdijas no Eiropas Reģionālās attīstības fonda ar aizņemto kapitālu un citiem finansējuma avotiem, lai atbalstītu novatorisku mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un paplašināšanu kā daļu no ES reģionālās politikas. Tā arī atbalstīs tehnoloģiju nodošanu un saiknes starp uzņēmējiem, universitātēm un izpētes centriem, kā arī uzlabos mikrokredītu pieejamību konkrēti tiem, kam varētu nebūt iespējams saņemt komerciālu kredītu. Finansējumu ar instrumentiem, kas izveidoti ar JEREMIE , var apvienot arī ar uzņēmējdarbības atbalsta un iestāžu veidošanas pasākumiem, kurus finansē ar struktūrfondiem.

Septītā pētniecības pamatprogramma (2007–2013) sniegs atbalstu galvenajās pētniecības jomās, lai palielinātu Eiropas novatorisma un konkurētspējas potenciālu. Iespējas MVU nodrošina Sadarbības un Spēju programmas. Riska sadales finansēšanas instruments nodrošinās papildu jaudu un lielākas iespējas uzņemties risku Kopienas aizdevumos ieguldījumiem pētniecībā.

Īstenojot finanšu instrumentus un izmantojot JEREMIE , Komisija cieši sadarbosies ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un Eiropas Investīciju fondu (EIF). Īpaši jāatzīmē, ka laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam EIB no savām rezervēm EIF sniegs riska kapitāla mandātu viena miljarda euro apjomā. Lai sasniegtu pilnu potenciālu, Komisija aicina dalībvalstis palielināt riska kapitālam paredzētos līdzekļus, efektīvi reģionālā mērogā izmantojot JEREMIE .

Lai sekmētu priekšizpētes un darbības uzsākšanas finansējumu, Komisija arī veicinās sadarbību starp Komisijas finansētām darbībām, piemēram, Europe INNOVA un PRO-INNO Europe un tādiem tīkliem kā Eiropas Biznesa eņģeļu tīkls (European Business Angels Network, EBAN) . Dalībvalstīm, Komisijai un nevalstiskajiem operatoriem iespējami plaši jāizmanto labas prakses piemērošanā gūtā pieredze.

Komisija patlaban pārskata valsts atbalsta noteikumus saistībā ar riska kapitālu, lai dalībvalstīm piešķirtu lielāku elastību, sevišķi augstākus sliekšņus un iespējas atļaut turpmākus ieguldījumus. Tiek pārskatīti arī valsts atbalsta noteikumi saistībā ar pētniecību, attīstību un jauninājumiem, tostarp noteikumi par atbalstu jauniem novatoriskiem uzņēmumiem gan tieši, gan ar atbalsta pakalpojumu palīdzību.

Attiecībā uz nodokļu šķēršļiem ieguldījumiem riska (venture) kapitāla fondos Komisija sasauks ekspertu grupu, kam būs jānosaka dubultās nodokļu aplikšanas gadījumi un jāapspriež veidi, kā no tā izvairīties. Komisija arī strādā pie tā, lai likvidētu nodokļu šķēršļus, ar kuriem uzņēmumi saskaras, veicot ieguldījumus ārvalstīs.

Lai veidotu ilgtermiņa stratēģijas MVU piekļuvei finansējumam, jāveic stratēģiju novērtējums, balstoties uz skaitliski nosakāmiem rezultātiem. Uzlaboti dati ļauj vieglāk novērtēt stratēģijas un to rezultātus ES un valstu līmenī. Tas ir būtiski svarīgi, lai izvēlētos vislabāko pieeju, izvairītos no birokrātijas, radītu spēcīgāku uz kapitālu vērstu kultūru un palielinātu aktīvu mobilitāti. Komisija novērtē to, cik liela nozīme ir uzticamiem datiem par MVU finansēm un šo datu izmantošanai, lai novērotu jaunās finanšu vides ietekmi uz MVU piekļuvi finansējumam un tādējādi nodrošinātu turpmākas darbības saistībā ar šo paziņojumu.

ES finanšu instrumentu atbalsts – veiksmes piemērs 1991. gadā izveidots viedkaršu uzņēmums saņēma biznesa eņģeļu atbalstu 1995. gadā. Uzņēmumam attīstoties, tas 1999. gadā saņēma riska (venture) kapitāla finansējumu no plaši pazīstama riska kapitāla fonda ar Kopienas līdzekļu atbalstu. Riska (venture) kapitāla fonds 2004. gada decembrī pārdeva savu daļu, saņemot vairāk nekā 18 reizes vairāk par sākotnēji ieguldīto summu. Atbrīvotos līdzekļus varēja ieguldīt no jauna. Šis uzņēmums tagad ir vadošs neatkarīgais sastāvdaļu un tehnoloģiju piegādātājs pusvadītāju tirgū un sniedz loģistikas pakalpojumus visā pasaulē. |

5. LABāKA PāRVALDīBA VALSTS LīMENī

Neraugoties uz dažu finanšu vides aspektu kvalitāti daudzās dalībvalstīs, citās MVU piekļuve aizņēmuma finansējumam un riska (venture) kapitālam joprojām ir apgrūtināta. Balstoties uz iepriekš minētajiem konkrētajiem priekšlikumiem, svarīga ir savstarpēja pieredzes apmaiņa saistībā ar stratēģijām, lai palīdzētu dalībvalstīm uzlabot savu finanšu sistēmu darbību. Peļņu no ieguldījumiem var ietekmēt mikroekonomikas apstākļi, kā arī darba tirgus neelastība. Tādēļ Komisija apsveic dalībvalstu apņemšanos īstenot reformas Lisabonas Valsts reformu programmās.

MVU cieš no neskaidriem bankrota tiesību aktiem, lēnas tiesu sistēmas darbības un vājām kreditoru tiesībām. Tādēļ dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot savas tiesību sistēmas un tiesu procesus, kas skar kapitāla tirgus, un turpināt centienus samazināt birokrātiju un uzlabot reglamentējošo vidi MVU. Īpaši jaunajām dalībvalstīm ir iespēja ātri uzlabot savas finanšu sistēmas, pieņemot labu pasaules praksi.

Dalībvalstis tiek aicinātas izpētīt shēmas, kas sniedz priekšrocības nodokļu un sociālā sloga jomā uzņēmējiem, darbiniekiem un ieguldītājiem novatoriskos MVU pilnīgā saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Tomēr ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp šiem stimuliem, lai tie neveidotu šķēršļus (piemēram, pēkšņa nepieciešamība maksāt daudz augstākas sociālās izmaksas), kas apgrūtina mazu uzņēmumu pārtapšanu par vidējiem vai lieliem uzņēmumiem.

Tā kā ieguldījumi, īpaši riska kapitālā, ir uz ilgu laiku, dalībvalstīm jācenšas veidot skaidru politiku, kas nodrošina skaidrību ieguldītājiem. Tas samazina īstermiņa stratēģisku pasākumu efektivitāti un liek piemērot ilgtermiņa risinājumus.

Gan dalībvalstīm, gan riska (venture) kapitāla struktūrām jāstrādā pie tā, lai institucionālajiem ieguldītājiem palielinātu riska (venture) kapitāla pievilcību kā instrumentu, kurā tie var investēt. Riska (venture) kapitāla ieguldījumi, kas sola pienācīgu atdevi, var lieliski iekļauties pensiju fondu un apdrošināšanas uzņēmumu ilgtermiņa stratēģijās. Dalībvalstīm nevajadzētu kavēt institucionālos ieguldītājus dažādot savus portfeļus, ieguldot arī riska (venture) kapitālā. Darba devēju pensiju direktīvas īstenošanai dalībvalstīs un tajā ietvertajam piesardzīgas pārvaldības noteikumam jāļauj darba devēju pensiju fondu pārvaldītājiem pieņemt profesionālu lēmumu par iesaistīšanos riska (venture) kapitāla ieguldījumos. Tas un atlikušo šķēršļu noteikšana palīdzēs pilnībā izmantot ieguvumus no vienotā tirgus.

Vieglāki pārrobežu ieguldījumi riska (venture) kapitālā Vienotajā tirgū profesionāliem riska (venture) kapitāla pārvaldītājiem jāspēj piesaistīt kapitāls un ieguldīt aiz valsts robežām, nesaskaroties ar nelabvēlīgiem nodokļu noteikumiem vai pārliecīgu birokrātiju. ES tas pašlaik tā nav. Pastāv 25 dažādas noteikumu sistēmas, kas padara riska (venture) kapitāla līdzekļu piesaisti un ieguldījumus ārpus savas valsts robežām sarežģītus un dārgus. Tādēļ Eiropas riska (venture) kapitāla tirgi ir sadrumstaloti un var zaudēt izaugsmes iespējas. Jāveic konkrēti un pragmatiski soļi, lai pārvarētu tiesiskos, reglamentējošos un nodokļu šķēršļus, kas kavē pārrobežu riska (venture) kapitāla fondu darbību. Līdz šim centieni nodrošināt ES mēroga atzīšanu valsts līmenī regulētiem riska (venture) kapitāla fondiem nav bijuši visai veiksmīgi. Nozares ekspertu grupa drīzumā ziņos par tiesiskajiem un reglamentējošajiem šķēršļiem, kas pastāv riska (venture) kapitāla fondu pārvaldnieku rentablai piekļuvei tirgum. Dalībvalstīm jāiesaistās šā jautājuma risināšanā. Šim nolūkam Komisija aicinās dalībvalstu pārstāvjus apspriest turpmākus pasākumus. |

Raugoties no pieprasījuma puses, Eiropas uzņēmēji bieži neapzinās ieguldītāju bažas vai neuzskata tās par svarīgām. Tas traucē viņiem maksimāli pārliecinoši izklāstīt savus projektus iespējamajiem ieguldītājiem. Profesionāli vadītas programmas, kas sagatavo ieguldījumu saņemšanai, var palīdzēt uzņēmējiem gan saprast ieguvumus no dažādiem finansējuma veidiem un to ierobežojumus, gan maksimāli labi iepazīstināt ar saviem projektiem. Dalībvalstis tiek aicinātas īstenot šādas programmas, kas sagatavo ieguldījumu saņemšanai, sadarbībā ar vietējām organizācijām, piemēram, ieguldītāju un konsultantu tīkliem, kuru pieredzi varētu izmantot plašāk.

Dalībvalstu atbalstam Komisija organizēs pieredzes apmaiņas, konkrētas apaļā galda tikšanās starp finanšu iestādēm un MVU, ekspertu grupas paraugprakses jautājumos, pētījumus un ziņojumus. Tādējādi tiks pievērsta īpaša uzmanība riska kapitāla vienotajam tirgum.

6. SECINāJUMI

Labāka piekļuve aizņēmuma un pašu kapitāla finansējumam palīdzēs MVU sasniegt to potenciālu. Šajā paziņojumā izklāstītās stratēģijas nodrošina pamatu uzlabojumiem, kuru rezultātā tiks radīts vairāk darbavietu un notiks izaugsme. Ja sevišķi novatoriskiem un augošiem uzņēmumiem nav pieejams finansējums, ES nespēs sasniegt noteiktos augstos mērķus izaugsmes un darbavietu radīšanas jomā.

Lisabonas partnerība nodrošina sistēmu, kurā dalībvalstis var uzlabot MVU piekļuvi finansējumam, arī nosakot un izmantojot labu praksi.

Tagad uzdevums ir to īstenot, un Komisija uzraudzīs sasniegto MVU finansēšanā un 2009. gadā sniegs pirmo ziņojumu, kas tiks iekļauts ziņojumā par sasniegto atjauninātās Lisabonas stratēģijas izpildē.

Izaugsmei un darbavietām Eiropai vajadzīgie elementi 1. Lielāka izaugsme ar ieguldījumiem riska kapitālā. Šim nolūkam Komisija strādās, lai sasniegtu riska (venture) kapitāla fondu vienoto tirgu, kas bez kādas birokrātijas ļaus veikt ieguldījumus ārpus savas valsts robežām, veicinās ieguldītāju sadarbību saistībā ar ieguldījumiem priekšizpētē, īpašu uzmanību pievēršot biznesa eņģeļiem, nosakot un izplatot labu praksi, sekmēs profesionālāku riska (venture) kapitāla fondu veidošanos, kas veic lielākus ieguldījumus, arī īstenojot Kopienas instrumentus (KJP instrumentus, JEREMIE). |

Kopienas iestādēm un dalībvalstīm jārada apstākļi, kas ļauj līdz 2013. gadam trīskāršot un tādā līmenī arī noturēt riska (venture) kapitāla fondu ieguldījumus priekšizpētē un uzņēmumu darbības uzsākšanā. |

2. Lielāks banku finansējums jauninājumiem. Šim nolūkam Komisija organizēs apaļā galda diskusijas starp bankām un MVU, lai pārskatītu pašreizējo stāvokli un ierosinātu, kā uzlabot to ilgtermiņa attiecības, izmantos Kopienas instrumentus, lai pilnībā izmantotu aizdevumu programmas, kas domātas novatoriskiem MVU, aicinās ekspertus novērtēt nodokļu atlaižu sistēmu priekšrocības jauniem novatoriskiem uzņēmumiem. 3. Labāka pārvaldība. Šim nolūkam Komisija aicinās visas ieinteresētās personas īstenot labu praksi, izmantojot publiskos līdzekļus riska (venture) kapitāla ieguldījumiem, izstrādās instrumentus un rādītājus, lai novērtētu stratēģiju ietekmi uz MVU finansēšanu visā Eiropā, noteiks un izplatīs labu praksi attiecībā uz programmām, kas sagatavo ieguldījumu saņemšanai. |

1. [1] Best Markets for Entrepreneurial Finance, Milken Institute , 2005 Capital Access Index , 2005. gada oktobris

[2] Flash Eurobarometer 174 aptauja, 2005. gada septembris

[3] Riska kapitāla tirgi aptver biznesa eņģeļus (business angels) , riska kapitāla fondus un izaugsmes akciju tirgus. Visu glosāriju sk. II pielikumā.

[4] Rādītāji līdz 2004. gada beigām. To iegūšanā izmantotas dažādas metodes un dati, tomēr tas neietekmē secinājumu par zemo rādītāju Eiropā. Avoti: “Venture Capital Returns Held Steady At Year-End 2004” , NVCA 11.4.2005. un “Pan-European survey of performance” , EVCA 27.10.2005.

[5] “Annual Survey of Pan-European Private Equity & Venture Capital Activity” , 2004.

[6] Sk. “Money for Growth: The European Technology Investment Report 2005” , PriceWaterhouseCoopers.

[7] "Profitability of venture capital investment in Europe and the United States" , Economic Papers , European Economy series , nr. 245.

[8] Ekspertu grupas par MVU pārņemšanu galīgais ziņojums, 2002. gada jūlijs.