52006DC0246

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 24.5.2006

COM(2006) 246 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā

SATURS

1. Ievads 3

2. Zvejas iespēju prognozēšana un pārvaldība 4

2.1. Konsultēšanās metodes un vajadzīgie dati 4

2.2. Spēkā esošā procedūra 4

2.3. Ieinteresēto personu viedoklis 6

3. ieteikumi sistēmas uzlabošanai 6

3.1. Zvejas gadam atbilstošā laikposma maiņa 6

3.2. Krājumu zinātniskā novērtējuma grafika maiņa 6

3.3. Ar trešām valstīm saistītie aspekti 7

3.4. Agrīna konsultēšanās ar ieinteresētajām personām ES par lēmumiem zivsaimniecības pārvaldībā 8

3.5. Tiesību aktu projektu iesniegšanas un lēmumu pieņemšanas grafika maiņa 9

3.6. Kvotu regulējuma atdalīšana no pārējiem pārvaldības instrumentiem 10

4. Secinājums: jauns grafiks diskusijai par zivsaimniecības pārvaldību 11

IEVADS

Lai izdotos „plaša ieinteresēto personu iesaistīšana visos politikas posmos — no koncepcijas līdz īstenošanai” (Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. panta 2. punkts), ir jāmaina spēkā esošā procedūra ikgadējo lēmumu pieņemšanai Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā.

Eiropas Kopienas zvejniekiem pieejamās zvejas iespējas parasti nosaka reizi gadā, decembra beigās, kad sanāk Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome. Tajā pieņemtā regula, kas stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī, ir par KPN un dalībvalstīm pieejamajām nozvejas kvotām, atļauto zvejas intensitāti atkarībā no zvejas rīkiem un zvejas apgabala un dažiem tehniskiem pasākumiem, ko piemēro zvejas rīkiem, kurus atļauts izmantot attiecīgajā gadā.

Saskaņā ar Līgumiem Padomes lēmuma pamatā ir Komisijas priekšlikums. Līdz šim Komisija vienmēr to iesniedza pašās gada beigās, lai priekšlikumā varētu ņemt vērā jaunāko zinātnisko un tehnisko informāciju. Šāds grafiks nozīmē to, ka atliek ļoti maz laika, lai konsultētos ar ieinteresētajām personām.

Daudzi zivju krājumi ir noplicināti, un tāpēc pēdējā laikā radusies vajadzība pēc daudzveidīgākiem to saglabāšanas pasākumiem. Ar KPN samazinājumiem vien nepietiek, ir jāpieņem pasākumu pakete, kas ietver zvejas intensitātes pārvaldības pasākumus, tehniskos pasākumus un kontroles un inspekcijas noteikumus. Šādus pasākumus ir grūti izstrādāt īsajā laika posmā, kas šim nolūkam atvēlēts iepriekš aprakstītajā ikgadējo lēmumu pieņemšanas procesā.

Komisija 2005. gadā sāka neformāli konsultēties ar ieinteresētajām personām un ar dalībvalstīm par alternatīvām darba metodēm Kopienas zivsaimniecības pārvaldības lēmumu sagatavošanai. Daudzas dalībvalstis piekrita apsvērt izmaiņu veikšanas iespēju, kaut arī vairums nelabprāt mainītu KPN piemērošanas laikposmu. Komisiju aicināja izpētīt, kādas iespējas ir zivsaimniecības pārvaldībai vajadzīgos zinātniskos atzinumus saņemt drīzāk nekā gada beigās. Daudzas dalībvalstis mudināja Komisiju lēmumus par zvejas iespējām jau laikus apspriest ar reģionālajām konsultatīvajām padomēm. Tomēr dažas dalībvalstis uzskatīja, ka spēkā esošajā sistēmā atvēlētais ierobežotais laiks sekmē lēmumu efektīvu pieņemšanu.

Komisija jau ir veikusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai mazinātu to zivsaimniecības pārvaldības lēmumu skaitu, kas jāpieņem gada beigās. Tā jau laikus 2005. gadā atsevišķi iesniedza priekšlikumu par KPN no zivju krājumiem Baltijas jūrā. Gatavojot lēmumus par zvejas intensitātes pārvaldību, nosakot KPN un risinot ar to saistītus jautājumus, visu gadu turpinājās tehniskās apspriedes ar dalībvalstīm. Divu gadu KPN dziļjūras sugu zivīm jau ir paredzēta ar atsevišķu regulu.

Vajadzīgi arī citi uzlabojumi, jo īpaši tādēļ, lai konsultēšanās ar ieinteresētajām personām būtu jēgpilna. Šajā dokumentā ietverts priekšlikums par jaunu darba metodi, kas izmantojama, lai sagatavotu Padomes lēmumus par Kopienas ikgadējām zvejas iespējām un ar tām saistītajiem nosacījumiem. Ierosinātās metodes mērķis ir uzlabot konsultēšanos ar ieinteresētajām personām, kā arī panākt saskaņotāku Komisijas, dalībvalstu un zinātnisko konsultantu darbību attiecībā uz ilgtermiņa mērķiem zivsaimniecības pārvaldībā un uz šo mērķu sasniegšanas līdzekļiem, pirms tiek iesniegti Komisijas priekšlikumi par ikgadējo zivsaimniecības pārvaldību. Turklāt paredzēts vismaz daļēji mainīt Komisijas priekšlikumu iesniegšanas grafiku.

Pastiprinātā konsultēšanās ar ieinteresētajām personām neietekmēs Komisijai piekrītošās iniciatīvas tiesības. Šādas konsultēšanās mērķis ir panākt, lai Komisijas priekšlikuma pamatā būtu iespējami pilnīgāka informācija, un uzzināt ieinteresēto personu viedokli.

Zvejas iespēju prognozēšana un pārvaldība

Konsultēšanās metodes un vajadzīgie dati

Konsultēšanās un pārvaldības sistēmu, kuru vispārēji piemēro Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā, izstrādāja kopējās zivsaimniecības politikas pirmsākumos astoņdesmito gadu sākumā. Tolaik zivju krājumus neuzskatīja par apdraudētiem, un galvenā risināmā problēma bija ne tik daudz nodrošināt zivsaimniecības ilgtspējīgu attīstību kā prognozēt iespējamo īstermiņa nozvejas apjomu katrā zivju krājumā, lai varētu noteikt valsts kvotas un relatīvās stabilitātes daļas.

Īstermiņa „nozvejas izvēļu” veida konsultācijas, kuras sniedza tādas zinātniskas struktūras kā ICES , atspoguļoja šo nostādni, un to pamatā bija pieņemtā nozveja — apjoms, ko varētu nozvejot, nemainot līdzšinējo zvejas praksi, līdz krājumu apjoms kļūtu mazāks par bioloģiski nepieciešamo minimumu.

Kad pēc ANO 1995. gada Nolīguma par transzonālajiem krājumiem pieņemšanas zivsaimniecības pārvaldībā iezīmējās piesardzības pieeja, par konsultēšanās mērķi kļuva lielākā apjoma noteikšana, ko varētu nozvejot, nesamazinot krājumu nārsta bara biomasu īstermiņā un neizraisot zvejas mirstību tādā apmērā, kas pārlieku apdraudētu nārsta bara biomasas daudzumu ilgtermiņā. Piesardzības pieeju, kā arī ekosistēmu pieejas īstenošanu zivsaimniecības pārvaldībā Kopiena 2002. gadā iekļāva pamatregulā par kopējo zivsaimniecības politiku. Turklāt Kopiena un tās dalībvalstis 2002. gadā apņēmās saglabāt un atjaunot zivju krājumus tādā apmērā, kas ļautu izcelt krastā bagātīgus lomus, kā noteikts Īstenošanas plānā, kuru 2002. gadā Johannesburgā pieņēma ilgtspējīgas attīstības jautājumiem veltītās augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieki no visas pasaules.

Spēkā esošā procedūra

Kopienā pieņemtās zivsaimniecības pārvaldības metodes, kuru pamatā ir īstermiņa prognozes, netīši apgrūtina lēmumu pieņemšanu.

Pirmkārt, netiek pienācīgi apspriesta krājumu pārvaldība ilgtermiņā, jo lēmumu pieņemšanā dominē īstermiņa, nevis ilgtermiņa apsvērumi. To atzina kopējās zivsaimniecības politikas reformas gaitā, un rezultātā tikai radīts juridiskais pamats krājumu pārvaldībai ilgtermiņā[1].

Otrkārt, pašreizējā sistēmā īstermiņa prognozēm ir jābūt pēc iespējas precīzākām. Tas nozīmē, ka zinātnisko novērtējumu iesniegšana jāatliek pēc iespējas ilgāk, lai prognozēs varētu izmantot pašus jaunākos apsekojumu datus.

Treškārt, caurmērā lielais zvejniecības apjoms ir iemesls tam, ka — jo īpaši bentiskajām sugām — lielu gada nozvejas daļu veido jaunuļi, kas iepriekšējā gadā vēl nebija zvejojami. Tas ir pastiprinājis vajadzību nozvejas prognozēšanā izmantot „pēdējā brīža” apsekojumu datus.

Ceturtkārt, virknē nozīmīgu krājumu (piemēram, Ziemeļjūras, Kategata, Īrijas jūras un Baltijas jūras menca, Skageraka un Kategata zeltplekste, Ziemeļjūras pikša, Biskajas līča anšovs) tikai neliela daļa krājuma zivju izdzīvo līdz nākamajam gadam. Tas var destabilizēt nozvejas iespējas, jo krājumu papildināšanās apmērs dažādos gados var būtiski atšķirties. Piemēram, laika posmā no 1988. līdz 2005. gadam KPN Ziemeļjūras pikšai ik gadus mainījās vidēji 32 % apmērā. Ļoti svārstīgas zvejas iespējas ir grūti kontrolējamas gan no zvejniecības produktu tirgus, gan no zvejnieku nodarbinātības viedokļa.

Šis problēmu kopums ir iemesls tam, ka lielākajai daļai bentisko zivju krājumu zinātniskās analīzes un pārvaldības lēmumu grafiks ir visai kompakts:

- septembrī pabeidz pēdējos apsekojumus, un uz pētniecības kuģiem notiek datu analīze,

- oktobra sākumā pabeidz zinātnisko novērtējumu, un rezultātus iesniedz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes ( ICES ) Zivsaimniecības pārvaldības padomdevējai komitejai,

- oktobra beigās ICES sniedz zinātnisku atzinumu tās klientiem — Eiropas Kopienai, Norvēģijai, Islandei, NEAFC un citiem,

- novembrī Komisija analizē saņemto zinātnisko atzinumu, kā arī apspriežas ar Zivsaimniecības zinātnisko, tehnikas un ekonomikas komiteju un ar ieinteresētajām personām; notiek sarunas ar Norvēģiju un citām piekrastes valstīm par kopīgi pārvaldītajiem krājumiem,

- decembra sākumā Komisija pieņem priekšlikumu zvejas iespēju regulai, un to apspriež dalībvalstis, reģionālās konsultatīvās padomes un ieinteresētās personas,

- decembra vidū Padome pieņem minēto regulu.

Komisija 2004. un 2005. gadā jau laikus (gada sākumā) sāka apspriest ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām virkni tehnisku jautājumu zvejas iespēju regulā. Šajās „sagatavošanas” sanāksmēs sīki iztirzāja tādus aspektus kā tehniskie pasākumi, zvejas intensitātes pārvaldības pasākumi un zvejai slēgtie apgabali. Tas sekmēja 2005. gada lēmumu pieņemšanu par tehniskiem jautājumiem, sevišķi attiecībā uz zvejas intensitātes pārvaldības pasākumu īstenošanu.

Ieinteresēto personu viedoklis

Ziemeļjūras Reģionālajai konsultatīvajai padomei lūdza viedokli jautājumā par ikgadējo lēmumu pieņemšanas grafika maiņu. Atbildē uzsvērts, ka šādā gadījumā vairāk laika jāatvēl KPN izmantošanas nosacījumu apsvēršanai un jo sevišķi pārejas posma tehnisko pasākumu un zvejas intensitātes pārvaldības sistēmu izstrādei.

Zivsaimniecības padomdevēja komiteja (ZPK) ir gatava apsvērt zvejas iespēju regulēšanas grafika maiņu, ja vien tā ir pakāpeniska. ZPK atzinīgi vērtē vidēja termiņa stratēģiju īstenošanu (jo īpaši tajās nosakot, ka KPN svārstības nedrīkst pārsniegt 15 %), plašāk iesaistot visas ieinteresētās personas, un atzīst, ka par dažiem krājumiem zinātniskais atzinums būtu vajadzīgs retāk nekā par citiem un ka KPN šiem krājumiem varētu noteikt ilgākam laikam (kā tas jau tiek darīts Norvēģijas omāra un dziļjūras krājumu gadījumā). Tāpat kā Ziemeļjūras Reģionālā konsultatīvā padome, arī ZPK uzsver, ka vairāk laika jāvelta diskusijai par KPN izmantošanas nosacījumiem, piemēram, par tehniskajiem pasākumiem un zvejas intensitātes pārvaldības praktisko īstenošanu. ZPK neatbalsta KPN un kvotu regulējuma nodalīšanu atsevišķos dokumentos un uzskata, ka vienota dokumentu pakete gada beigās ir neizbēgams risinājums.

ZPK ir gatava izskatīt iespēju mainīt zvejas gadam atbilstošo laikposmu, lai zvejas gads sāktos, piemēram, 1. aprīlī, nevis 1. janvārī, bet vienlaikus tā ir vienisprātis ar Komisiju, uzskatot, ka tas būtu iespējams tikai tad, ja šādām izmaiņām piekristu arī pārējās piekrastes valstis.

ieteikumi sistēmas uzlabošanai

Zvejas gadam atbilstošā laikposma maiņa

Patlaban gan ES, gan tai kaimiņos esošajās trešajās valstīs KPN nosaka kalendārajam gadam, kurš sākas 1. janvārī. Varētu būt iespējams šo divpadsmit mēnešus ilgo pārvaldības periodu mainīt, lai tas sāktos citā datumā. Tas dotu zināmas priekšrocības attiecībā uz dažiem krājumiem, kuru zvejošanas sezonā nav dabīga pārtraukuma kalendārā gada beigās. Tomēr dažādo zvejas veidu sezonalitāte ir tik atšķirīga, ka šāds risinājums, mīkstinot ar laika plānošanu saistītās problēmas vienam, radīs jaunas problēmas kādam citam. Var būt jāizpēta, vai ir iespējams gūt patiesu kopēju labumu, dažādiem krājumiem nosakot atšķirīgus zvejas gadus. Tas būtu saistīts ar ievērojamiem administratīvajiem izdevumiem. Kopumā Komisija uzskata, ka tad, ja ar alternatīviem risinājumiem var panākt līdzvērtīgu rezultātu, īstermiņā no šā varianta būtu jāatsakās.

Krājumu zinātniskā novērtējuma grafika maiņa

Komisijas zinātniskais konsultants patlaban ir Zivsaimniecības zinātniskā, tehnikas un ekonomikas komiteja, kuras atzinumu pamatā ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes novērtējumi un atzinumi. Atzinumus sniedz divreiz gadā:

- jūnijā — par dziļjūras zivju krājumiem, krājumiem Baltijas jūrā un par dažiem siļķes un brētliņas krājumiem,

- oktobrī — par makreles, Norvēģijas omāra krājumiem un par vairumu bentisko zivju krājumu.

Komisija un ICES un ZZTEK ir sākušas apspriest to, vai ir iespējams zinātnisko atzinumu par lielāko daļu krājumu saņemt jau jūnijā, nevis oktobrī. Konsekvences labad jānodrošina, lai atzinumu par zivīm, kuras zvejo kopā, sniegtu vienā un tajā pašā laikā. Jāatzīst arī tas, ka atzinums, kuru iesniedz ar laika rezervi, dažos gadījumos mazinās prognožu precizitāti, taču tas varētu būt pieņemami. Komisija turklāt vēlējās uzzināt, vai no 2007. gada atzinumu varētu saņemt nedaudz pirms ierastā laika.

ICES patlaban visos sīkumos izvērtē iespējas mainīt novērtējumu un atzinumu sniegšanas grafiku, lai nodrošinātu Komisijas vajadzības. Minētajā izvērtējumā ietverti tādi jautājumi kā izmaiņu nevēlamā ietekme uz prognožu precizitāti dažādiem krājumiem, ja daudzgadu novērtējuma un pārvaldības vajadzībām atzinumu sniedz pirms ierastā laika; papildu stratēģiskās konsultācijas; kārtība, kādā veicama neplānota novērtējumu un/vai atzinumu atjaunināšana, ja kļūst zināma jauna informācija, kas liecina par šādas atjaunināšanas nepieciešamību; cilvēkresursu pieejamība zinātniskā novērtējuma veikšanai un atzinumu sniegšanai īsākā laikā nekā ierasts. Pamatojoties uz šā izvērtējuma rezultātiem, Komisija un ICES vienosies par pārskatīto konsultēšanās procesu laika posmam no 2007. gada.

Attiecībā uz 2006. gada atzinumiem ICES izskatīs iespējas izveidot tādu pagaidu procesu atzinumu sniegšanai, kura pamatā būtu jaunākie novērtējumi un Zivsaimniecības pārvaldības padomdevējas komitejas atzinumi, paredzot iespēju tos precizēt, ja kļūst zināma jauna informācija, kas ir pietiekami svarīga, lai būtiski mainītu šādi sniegtos atzinumus. Ievērojamas grūtības 2006. gadā rada tas, ka valsts zivsaimniecības zinātniskās pētniecības institūti, kas ir ICES darbam vajadzīgo datu vācēji un atzinumu sniedzēji, savu resursu izmantojumu plāno ilgu laiku uz priekšu, un tāpēc tiem būs grūti iesniegt datus pirms plānotā laika vai pārplānot paredzētās sanāksmes.

Ar trešām valstīm saistītie aspekti

Patlaban par to krājumu pārvaldības pasākumiem, kurus pārvalda kopīgi ar Norvēģiju (Ziemeļjūras menca, jūras zeltplekste, saida, siļķe un merlangs) un kurus parasti pārvalda kopīgi ar citām piekrastes valstīm (putasu, Atlantijas siļke, makrele), un par Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības konvencijas pasākumiem (dziļjūras sugas, makrele, jūrasasaris) lēmumus pieņem novembrī. Lai nodrošinātu gan bioloģisko pastāvību, gan politisko līdzsvaru, ierasts sagatavot tādu pārvaldības pasākumu paketi kā KPN, tehniskie pasākumi, kontroles pasākumi un tālāknodevumi.

Komisija sāks apspriedes ar pārējām piekrastes valstīm, lai noskaidrotu, vai kādus no šiem lēmumiem var pieņemt pirms ierastā laika. Lai gan dažu kopīgo lēmumu pieņemšanai ir vajadzīga jaunākā zinātniskā informācija, citiem tā nav tik būtiska, un tāpēc izmaiņas principā ir iespējamas.

Agrīna konsultēšanās ar ieinteresētajām personām ES par lēmumiem zivsaimniecības pārvaldībā

Pārvaldības lēmumus var sagatavot labāk, un konsultēties var plašāk nekā patlaban. Kaut arī aptuvens krājumu papildināšanās apjoma novērtējums būs pieejams tikai pašās gada beigās, daži vispārīgi zvejas raksturlielumi kļūs zināmi jau iepriekš, piemēram, zvejas izraisītā mirstība un zvejas intensitāte attiecībā pret piesardzības robežvērtībām, tirgus prasības nozarē un sugu mijiedarbība konkrētajā zvejas zonā. Pārvaldības lēmumu izstrādes uzlabošanā var palīdzēt Komisijas priekšlikums par „zvejošanas noteikumiem”, kurā noteiks, kādi lēmumi jāpieņem saistībā ar KPN. Šādos noteikumos, kurus atsevišķu krājumu atjaunošanas un pārvaldības plānos Padome jau ir pieņēmusi, varētu, piemēram,

- paredzēt noteikumus par pieļaujamajām KPN svārstībām no gada uz gadu,

- paredzēt noteikumus par zvejas izraisītās mirstības samazināšanu līdz ilgtspējīgam līmenim,

- koriģēt zvejas intensitāti (jūrā pavadīto dienu skaits) atkarībā no zvejas izraisītās mirstības rādītājiem (gada gaitā nozvejoto un jūrā palikušo zivju proporcionālais daudzums).

„Zvejošanas noteikumu” pieeju principā var attiecināt uz visiem krājumiem, kas ietilpst Kopienas zivsaimniecības pārvaldības sistēmā. Šādas rīcības priekšrocība ir tāda, ka tiek iegūts vairāk laika, lai apspriestu izvirzāmos mērķus un to sasniegšanas līdzekļus. Kamēr ICES un ZZTEK ar zinātniskām metodēm turpina precizēt attiecīgo zivju daudzumus, diskusija par pārvaldības principiem, kurus apspriež ar ieinteresētajām personām, jau var sākties.

Ideālā gadījumā šādi zvejošanas noteikumi būtu jāapstiprina kā daļa no Padomes regulām par galvenajiem zvejas veidiem un zivju krājumiem un jāatjaunina samērā neregulāri. Tomēr īstermiņā Kopienai nāksies apspriest pienācīgu KPN noteikšanas procedūru tādiem krājumiem, kuriem nav izstrādāts un saskaņots ilgtermiņa plāns.

To varētu darīt šādi:

Vispirms aprīlī Komisija varētu sniegt politisku paziņojumu par tās nodomiem attiecībā uz KPN noteikšanu nākamajam gadam. Paziņojumā būtu izklāstīta Komisijas stratēģija un darba vajadzībām izdarītie pārvaldības pieņēmumi, kuru pamatā būtu jaunākajā (t.i., iepriekšējā gadā sniegtajā) zinātniskajā atzinumā iezīmētās tendences. Šajā paziņojumā būtu rodami vispārējas pieejas elementi, piemēram, tas, ka

a) pausta apņemšanās pakāpeniski sasniegt tādu krājumu apjomu, kas ir vispiemērotākais, lai nodrošinātu šo krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, vienlaikus gūstot bagātīgus lomus,

b) KPN un zvejas intensitāte nākamajam gadam jānosaka atbilstīgi atjaunošanas plānu vai ilgtermiņa pārvaldības plānu (ja tādi ir) noteikumiem vai saskaņā ar principu, kas paredz, ka zvejas izraisītā mirstība nedrīkst pieaugt nevienam krājumam, kurā mirstība pārsniedz līmeni, kas ilgstoši spēj nodrošināt bagātīgus lomus,

c) krājumiem, kuru izmantojuma vai noplicinājuma pakāpe ir līdzīga, jāpiemēro līdzīgi pasākumi,

d) izstrādāti noteikumi, ar ko regulē KPN svārstības no gada uz gadu, izņemot īpašus apstākļus, kuros varētu pieļaut lielākas svārstības attiecībā uz konkrētiem krājumiem.

Minētā pieeja Komisijai būtu jāilustrē ar praktiskiem piemēriem par svarīgākajiem rūpnieciskās zvejas krājumiem un jāparāda, kā šī pieeja ietekmēs KPN vai zvejas intensitātes pakāpi, pieņemot, ka zinātniskais atzinums par nākamo gadu būs tāds pats kā par kārtējo gadu. (Tekstā jāiekļauj brīdinājums par to, ka dažos gadījumos nākamais zinātniskais atzinums, piemēram, par jaunākā krājumu papildinājuma apjomu, var būtiski izmainīt šīs „ilustrācijas”.)

To krājumu KPN, kuriem jau ir izstrādāti atjaunošanas vai pārvaldības plāni, nosaka, automātiski piemērojot šādu ilgtermiņa plānu noteikumus.

Politiskajā paziņojumā neiekļaus Komisijas sarunu pozīciju par Kopienas līdzdalību reģionālajās zivsaimniecības organizācijās.

Vasarā varētu notikt Komisijas politiskā paziņojuma apspriešana ar dalībvalstīm un reģionālajām konsultatīvajām padomēm. Tas uzlabotu un veicinātu „sagatavošanas” procesu, kā arī dotu ieinteresētajām personām iespēju iesaistīties stratēģiskākā diskusijā par zvejniecību. Politiska diskusija oktobrī varētu risināties arī Padomē, un Padome tajā varētu komentēt Komisijas ierosināto stratēģiju, ņemot vērā reģionālo konsultatīvo padomju reakciju.

Tiesību aktu projektu iesniegšanas un lēmumu pieņemšanas grafika maiņa

Komisijas priekšlikumiem par ikgadējiem zivsaimniecības pārvaldības pasākumiem nav obligāti jābūt apkopotiem vienā dokumentu paketē, kas aptver visus resursus.

Lēmumi par tiem krājumiem, kuru apmēra prognožu precizitāte ir ļoti atkarīga no jaunākajiem zinātniskajiem datiem (un no citiem krājumiem, ja tos zvejo kopā), arī turpmāk būs jāpieņem gada beigās. Lēmumu pieņemšanu par citiem, ilggadīgākiem krājumiem var paātrināt. Ja krājums netiek izmantots pārmērīgi un ir pietiekami liels, lai ievērojama tā daļa izdzīvotu līdz nākamajam gadam, jaunākie apsekojumu dati ievieš relatīvi nelielas izmaiņas nākamā gada zvejas iespējās. Pirms ierastā laika var izstrādāt priekšlikumus un pieņemt lēmumus par krājumiem, kuros ir relatīvi zema mirstība.

Tāpēc Komisija ierosina šādu divpakāpju pieeju ikgadējiem zivsaimniecības pārvaldības lēmumiem.

1. posms (jūnijs–oktobris)

i) Attiecībā uz zivju krājumiem, kurus Kopiena pārvalda viena pati un par kuriem ICES zinātniskais atzinums ir pieejams jau jūnijā, Komisija lūgs attiecīgās reģionālās konsultatīvās padomes jūnijā vai jūlijā sniegt atzinumu par atbilstīgo KPN. Tad Komisija līdz septembra sākumam sagatavos priekšlikumu regulai. Minēto KPN Padome varēs apstiprināt oktobrī. Patalaban tiek gatavots atsevišķs tiesību akta projekts par Baltijas jūras un dziļjūras zivju krājumiem. Nākotnē šo pieeju varētu attiecināt arī uz pelaģisko zivju krājumiem, kurus Kopiena pārvalda viena pati, un (ja iepriekš tiks panākta vienošanās ar pārējām piekrastes valstīm) uz putasu, makreli un kopējiem siļķes krājumiem.

2. posms (oktobris–decembris)

ii) Attiecībā uz tāda veida zveju, kur gadā zvejošanai pieejamo zivju krājumu veido galvenokārt jaunuļi, kas ir tikko iekļāvušies krājumā, neizbēgami būs jāturpina KPN noteikšana tad, kad kļūs iespējams novērtēt krājuma jaunākā papildinājuma apjomu. Tas nozīmē, ka Komisijas priekšlikuma iesniegšana jāatliek līdz ICES rudens atzinuma galīgai sagatavošanai (patlaban to iesniedz oktobrī, bet nākotnē, iespējams, iesniegs nedaudz drīzāk). Tāpēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas laiks (novembra beigas) praktiski nemainīsies. Tomēr iepriekš notikusī konsultēšanās ar ieinteresētajām personām un ar Padomi, apspriežot Komisijas politisko paziņojumu, sekmēs nākamo konsultēšanos ar ieinteresētajam personām, apspriežot jaunāko atzinumu. Galīgajā Komisijas priekšlikumā attiecīgās personas negaidīs nekādi pārsteigumi. Šis otrais posms aptvers arī KPN un tehnisko pasākumu provizorisku piemērošanu, kas izrietēs no tādu reģionālo zivsaimniecības organizāciju gada sanāksmju rezultātiem kā NAFO , ICCAT , CCAMLR un NEAFC .

Kvotu regulējuma atdalīšana no pārējiem pārvaldības instrumentiem

Ieinteresētās personas un dalībvalstis pauda viedokli, ka, noteikumus par zvejas intensitātes ierobežojumiem iekļaujot ikgadējā zivsaimniecības pārvaldības dokumentu paketē, tiek lieki sarežģīts sarunu process un ka šādi noteikumi būtu iekļaujami atsevišķā regulā.

Komisija piekrīt, ka sīki izstrādāti noteikumi par zvejas intensitātes mērīšanu, tālāknodošanu un kontroli varētu būt atsevišķas regulas priekšmets. Tomēr pašu zvejas intensitātes robežvērtību noteikšanai būtu jāpaliek piederīgai ikgadējam lēmumu pieņemšanas procesam.

Tā kā spēkā esošos Kopienas noteikumus par zvejas intensitātes ierobežojumiem pārskatīs plānotajā mencu krājumu atjaunošanas plāna izvērtējumā, kas sāksies šogad, Komisija uzskata, ka ierosināt jaunu atsevišķu regulu par Kopienas noteikumiem zvejas intensitātes pārvaldībā nebūtu lietderīgi drīzāk kā 2007. gadā.

Secinājums: jauns grafiks diskusijai par zivsaimniecības pārvaldību

Dialoga un diskusijas iespēju paplašināšanai Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā varētu ievērot šādu grafiku.

Laikposms | Rīcība |

Aprīlis | Komisija publicē „politisko paziņojumu” par zvejas iespēju noteikšanu nākamajam gadam. Sākas un visu gadu turpinās dialogs ar nozares pārstāvjiem, kurā apspriež politiskos jautājumus. Tas ietver arī diskusiju par KPN un zvejas intensitātes apgūšanas noteikumiem un par tādiem tehniskiem jautājumiem kā zvejas intensitātes pārvaldība. |

Jūnija sākums | ICES un ZZTEK sniedz zinātnisko atzinumu par atsevišķiem krājumiem (konkrēti par Baltijas jūras, pelaģiskajiem un — reizi divos gados — par dziļjūras zivju krājumiem). |

Jūnijs–jūlijs | Komisija un reģionālās konsultatīvās padomes apspriežas par Kopienas zivsaimniecības politikas piemērošanu „jūnija atzinuma” krājumiem. Notiek sarunas ar trešām valstīm par kopīgi pārvaldītajiem krājumiem, ja trešās valstis tām piekrīt. |

Septembra sākums | Komisija iesniedz priekšlikumu regulai par „jūnija atzinuma” krājumu zvejas iespējām. |

Oktobris | Padome pieņem regulu par KPN „jūnija atzinuma” krājumiem. ICES un ZZTEK sniedz zinātnisko atzinumu par pārējiem krājumiem. Turpinās diskusija ar ieinteresētajām personām par zivsaimniecības politikas virzieniem un par iesniegto „oktobra atzinumu”. |

Novembris | Sarunas ar Norvēģiju un citām piekrastes valstīm par „oktobra atzinuma” krājumiem. Komisija, gatavojot novembra beigās iesniedzamo otro priekšlikumu par zvejas iespējām, ņem vērā viedokli, ko diskusijā paudušas reģionālās konsultatīvās padomes. |

Decembris | Padome pieņem regulu par zvejas iespējām „oktobra atzinuma” krājumiem. |

Janvāris | Stājas spēkā zvejas iespēju regulas kalendārajam gadam. |

[1] 5. un 6. pants Padomes 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 388, 31.12.2002., 59. lpp.).