EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52006DC0186

Komisijas zinojums - Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte - Trešais gada ziņojums (Pārskata gads - 2004)

/* COM/2006/0186 galīgā redakcija */

52006DC0186

Komisijas zinojums - Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte - Trešais gada ziņojums (Pārskata gads - 2004) /* COM/2006/0186 galīgā redakcija */


[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.4.2006

COM(2006) 186 galiga redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

Eiropas Savienībā autotransportam izmantotā benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāte Trešais gada ziņojums (Pārskata gads — 2004)

1. KOPSAVILKUMS

Direktīvā 98/70/EK[1], pamatojoties uz veselības un vides aizsardzības apsvērumiem, ir noteiktas tehniskās specifikācijas degvielām, ko izmanto transportlīdzekļiem ar dzirksteļaizdedzes dzinēju un transportlīdzekļiem ar kompresijaizdedzes dzinēju. Direktīvā 2003/17/EK[2], ar kuru groza Direktīvu 98/70/EK, ir prasīta sēra satura tālāka samazināšana benzīnā un dīzeļdegvielā.

Ievērojama degvielas kvalitātes specifikācijas pārkāpšana var būt par iemeslu paaugstinātai emisijai un pat radīt dzinēja un izplūdes pēcapstrādes sistēmu bojājumus. Lai nodrošinātu atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem degvielas kvalitātes standartiem, dalībvalstīm ir jāievieš degvielas kvalitātes kontroles sistēmas.

Direktīvas 98/70/EK 8. pantā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvas 2003/17/EK 1. panta 5. punktu, ir prasīts, lai Komisija katru gadu publicētu ziņojumu par degvielas kvalitāti dažādās dalībvalstīs. Šajā trešajā Komisijas ziņojumā ir īsumā apkopoti dalībvalstu iesniegtie dati par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, kā arī par pārdošanas apjomiem 2004. gadā[3]. Visas dalībvalstis, izņemot Franciju, ir iesniegušas valsts ziņojumu par 2004. gadu.

2004. gadā veiktās degvielas kvalitātes kontroles dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām; tika konstatēti nedaudzi to pārkāpumi. Svarīgākie benzīna parametri atkal bija pētnieciskais oktānskaitlis (POS, 34+ paraugi), tvaika spiediens vasaras periodā ( DVPE , 43+ paraugi) un destilācija, tvaicējot 100°C (17+ paraugi). Svarīgākie dīzeļdegvielas parametri bija sēra saturs (22 paraugi), 95 % destilācijas punkts (24 paraugi), cetānskaitlis (7+ paraugi) un blīvums (5+ paraugi). Kaut gan vairākas dalībvalstis ziņoja par prasībām neatbilstošiem paraugiem, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem daudz mazāk bija paraugu ar pārsniegtām robežvērtībām (un pārbaudes metožu pielaides robežām). Tomēr gan Čehija, gan Polija ziņoja par ievērojamu skaitu paraugu ar pārsniegtām robežvērtībām. Komisija nav konstatējusi, ka minētā robežvērtību pārsniegšana būtu nelabvēlīgi ietekmējusi transportlīdzekļu emisijas līmeni vai dzinēju darbību, tomēr turpina mudināt dalībvalstis veikt darbības, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību noteiktajām specifikācijām. Vairums dalībvalstu to jau dara, un sīkāki dati par dalībvalstu veiktajiem pasākumiem neatbilstības novēršanai, ja tādi ir paredzēti, iekļauti sīki izstrādātā 2004. gada ziņojuma[4] atsevišķu valstu nodaļās. Komisija turpinās uzstāt, lai dalībvalstis nodrošinātu pilnīgu atbilstību degvielas kvalitātes prasībām, kas noteiktas minētajā direktīvā.

Attiecībā uz jautājumu par gaisa piesārņojuma mazināšanu un jaunu dzinēju tehnoloģiju ieviešanu ir svarīgi atzīmēt to, ka ES-15 dalībvalstīs no 2001. līdz 2004. gadam ir būtiski pieaugusi to degvielu procentuālā daļa, kuru sēra saturs nesasniedz 10 ppm un kuru sēra saturs nesasniedz 50 ppm. ES-10 dalībvalstīs degvielu sēra saturs ir ievērojami augstāks, kā rezultātā 2004. gadā visā Eiropas Savienībā kopumā, salīdzinot ar 2003. gadu, ir konstatēts neliels vidējā sēra satura pieaugums. Kopumā vērojamā vispārējā tendence liecina, ka sēra saturs benzīnā un dīzeļdegvielā samazinās, kā tas atspoguļots 1. tabulā.

1. tabula. Gada tendence, kas raksturo benzīna un dīzeļdegvielas vidējo sēra saturu Eiropas Savienībā

Vidējais sēra saturs ES-15 valstīs, ppm | ES-25 | ES-10 | ES-15* |

[pic] | [pic] |

Degvielas tips | % | Degvielas tips | % |

1 | Bezsvina benzīns, min. POS=91 | 0,7% |

2 | Bezsvina benzīns, min. POS=91 (<50 ppm S) | 0,1% | 13 | Dīzeļdegviela | 45,9% |

3 | Bezsvina benzīns, min. POS=91 (<10 ppm S) | 7,8% |

4 | Bezsvina benzīns, min. . POS=95 | 40,4% |

5 | Bezsvina benzīns, min. POS=95 (<50 ppm S) | 22,7% |

6 | Bezsvina benzīns, min. POS=95 (<10 ppm S) | 19,3% | 14 | Dīzeļdegviela (<50 ppm sēra) | 29,2% |

7 | Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 | 3,7% |

8 | Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 (<50 ppm S) | 0,8% |

9 | Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 (<10 ppm S) | 0,0% |

10 | Bezsvina benzīns, POS>=98 | 2,4% | 15 | Dīzeļdegviela (<10 ppm sēra) | 24,9% |

11 | Bezsvina benzīns, POS>=98 (<50 ppm S) | 1,2% |

12 | Bezsvina benzīns, POS>=98 (<10 ppm S) | 0,9% |

Līdzīgi kā 2001.-2003. gadā vislielākais kopējais degvielas pārdošanas apjoms (saskaņā ar saņemtajiem datiem) 2004. gadā bija Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Spānijā un Vācijā (3. attēls). Daudzās dalībvalstīs dominējošie ir dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi, tomēr benzīna un dīzeļdegvielas relatīvie pārdošanas apjomi atšķiras.

Tāpat kā 2001.-2003. gadā arī 2004. gadā vēl joprojām zināmā mērā atšķiras ES dalībvalstīs pieejamo degvielas veidu skaits (4. attēls); neraugoties uz lielākiem pārdotās dīzeļdegvielas apjomiem, vairāk veidu ir pieejami benzīnam. Benzīna veidus izšķir, balstoties vairāk uz oktānskaitļa (POS kategorija), nekā uz sēra satura līmeņu atšķirībām. Septiņas no ES-15 dalībvalstīm (par divām vairāk nekā 2001. gadā) definēja 2004. gada degvielas valsts kvalitāti degvielām ar nelielu sēra saturu (<50 ppm) vai sēru nesaturošām degvielām (<10 ppm). Situācija saistībā ar ziņojumiem par degvielas pārdošanas apjomiem 2004. gadā atkal ir uzlabojusies. 2004. gadā neviena ES-10 dalībvalsts ziņojumā nebija atsevišķi izdalījusi valstī pieejamo neliela sēra satura degvielu veidus.

2. attēls. 2004. gadā degvielas kvalitātes kontroles ietvaros veiktās paraugu ņemšanas izlases biežums Eiropas Savienībā (vidējais ņemto paraugu skaits uz katru degvielas veidu)

Vidējais ņemto paraugu skaits /degvielas veids | [pic] |

Benzīns | Dīzeļdegviela |

3. attēls. ES dalībvalstīs pārdotās degvielas sadalījums pēc degvielas tipa (miljoni litru)*

Valstī pārdotās degvielas apjoms, miljonos litru | [pic] |

Kopējais benzīna apjoms | Kopējais dīzeļdegvielas apjoms |

4. attēls. Katrā ES dalībvalstī pieejamo degvielas veidu skaits pēc degvielas tipa

Valstī pieejamo degvielas veidu skaits | [pic] |

Benzīna veidu skaits | Dīzeļdegvielas veidu skaits |

5. attēls. ES dalībvalstīs pārdoto neliela sēra satura benzīna veidu sadalījums(%)

% no valstī pārdotā benzīna apjoma | [pic] |

Benzīns (parastais) | Benzīns (<50 ppm sēra) | Benzīns (<10 ppm sēra) |

6. attēls. ES dalībvalstīs pārdoto neliela sēra satura dīzeļdegvielas veidu sadalījums(%)

% no valstī pārdotā dīzeļdegvielas apjoma | [pic] |

Dīzeļdegviela (parastā) | Dīzeļdegviela (<50 ppm sēra) | Dīzeļdegviela (<10 ppm sēra) |

7. attēls. Vidējais sēra saturs benzīnā un dīzeļdegvielā ES (%)

Vidējais sēra saturs degvielā (ppm) | [pic] |

Benzīns | Dīzeļdegviela |

2004. gadā degvielas ar nelielu sēra saturu bija pieejamas daudzās ES dalībvalstīs, kaut gan to pārdošana nebija obligāta līdz 2005. gadam (skatīt 5. un 6. attēlu).

Sēru nesaturošs benzīns bija pieejams Austrijā, Īrijā, Slovākijā un Vācijā. Sēru nesaturoša dīzeļdegviela bija pieejama Austrijā, Lietuvā, Slovākijā, Vācijā un Zviedrijā.

Dažās dalībvalstīs 2004. gadā degvielas ar nelielu sēra saturu vai sēru nesaturošas degvielas vēl nebija iespējams iegādāties, vai arī nebija pieejami atsevišķi dati par šo degvielu pārdošanu 2004. gadā. Tomēr degvielas, kas atbilst šiem kritērijiem, bija iespējams iegādāties daudzviet, piemēram, Beļģijā, Dānijā, Itālijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Somijā un Ungārijā. Tas atspoguļots 7. attēlā, kurā redzams ES dalībvalstīs pieejamo benzīna un dīzeļdegvielas veidu vidējais sēra saturs. (Vidējo sēra saturu aprēķina, pamatojoties uz vidējo sēra saturu, kas izriet no ziņojumiem par ņemtajiem degvielu paraugiem, un izsakot to attiecībā pret dažādu benzīna vai dīzeļdegvielas veidu pārdotajiem apjomiem). Liela daļa pārdotās degvielas jau atbilda 2005. gada prasībām attiecībā uz sēra līmeni (<50 ppm sēra satura benzīnā un dīzeļdegvielās).

4.2. Atbilstība Direktīvai 98/70/EK 2004. gadā

Ziņojumi liecina par to, ka pilnīga atbilstība Direktīvā 98/70/EK noteiktajām robežvērtībām gan attiecībā uz benzīnu, gan uz dīzeļdegvielu visos paraugos ir sasniegta 11 dalībvalstīs (salīdzinājumā ar to, ka 2001. gadā no ES-15 dalībvalstīm tādas bija piecas). 21 dalībvalsts iesniedza ziņojumu arī par visiem citiem direktīvā noteiktajiem kontroles parametriem, izņemot par skābekļa savienojumiem (7 dalībvalstis, skatīt tabulas 3. un 4. piezīmi).

2004. gadā 13 dalībvalstis (sešas no ES-15 dalībvalstīm) ziņoja par vismaz vienu Direktīvai 98/70/EK neatbilstošu benzīna paraugu. Salīdzinājumam: 2001. gadā šādas ES-15 valstis bija desmit, bet 2002. un 2003. gadā — deviņas. Svarīgākie kontroles parametri atkal bija pētnieciskais oktānskaitlis (POS, 34+ paraugi), tvaika spiediens vasaras periodā ( DVPE , 43+ paraugi) un destilācija, tvaicējot 100°C (17+ paraugi).

Attiecībā uz dīzeļdegvielu 8 dalībvalstis (divas no ES-15 dalībvalstīm) ziņoja par vismaz vienu Direktīvai 98/70/EK neatbilstošu paraugu. Salīdzinājumam: 2001. gadā šādas ES-15 valstis bija četras, 2002. gadā — sešas un 2003. gadā — piecas. Svarīgākie parametri bija sēra saturs (22 paraugi), 95 % destilācijas punkts (24 paraugi), cetānskaitlis (7+ paraugi) un blīvums (5+ paraugi).

Kaut gan daudzas dalībvalstis ziņoja par prasībām neatbilstošiem paraugiem, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem daudz mazāk bija paraugu, kuros bija pārsniegtas noteiktās robežvērtības (un pārbaudes metožu pielaides robežas). Tomēr gan Čehija, gan Polija ziņoja par ievērojamu skaitu paraugu, kas pārsniedz robežvērtības. 2. tabula atspoguļo dalībvalstu atbilstību Direktīvai 98/70/EK 2004. gadā attiecībā uz paraugu analīžu rezultātu atbilstību robežvērtībām un ziņojumu formu un saturu. Par 2001.-2003. gadu veiktā atbilstības novērtējuma kvalitāti dažos gadījumos nelabvēlīgi ietekmē tas, ka dalībvalstu iesniegtā informācija ir nepilnīga. Sīkāka informācija par dalībvalstu veiktajām darbībām, lai samazinātu robežveŗtību neatbilstību, ir iekļauta sīki izstrādātā 2004. gada ziņojuma[11] atsevišķu valstu nodaļās.

2. tabula. Kopsavilkums par dalībvalstu ziņojumiem attiecībā uz atbilstību Direktīvai 98/70/EK 2004. gadā

Dalībvalsts | Neatbilstība robežvērtībām (1) (95 % ticamības robežas) [Prasībām neatbilstošie paraugi / kopējais paraugu skaits] | Nepilnīgs ziņojums [Kontrolei nepakļauto parametru skaits / kopējais skaits] | Ziņojuma novēlota iesniegšana (termiņš 30.06.2005.) 2 | Piezīmes |

Benzīns | Dīzeļdegviela | Benzīns | Dīzeļdegviela |

Austrija | 1 / 200 | 2 mēneši |

Beļģija | >14 / 4810 | >2 / 5045 | 1 / 18 | 5 mēneši | (3) |

Kipra | 4 / 72 | 6 / 18 | 1 mēnesis | (4) |

Čehija | >86 / 780 | >40 / 700 |

Dānija |

Igaunija | 4 / 123 | 35 / 652 | 11 / 18 | (5) |

Somija | 3 / 226 |

Grieķija | 7 / 18 | 1 mēnesis | (4) |

Ungārija | 6 / 18 | (4) |

Īrija | 11 / 97 | 2 mēneši |

Itālija | 6 / 256 | 6 / 269 | 1 mēnesis | (6) |

Latvija | >1 / 127 | >2 / 239 | 1 mēnesis |

Lietuva | 11 / 18 | 2 / 5 | 1 mēnesis | (7) (8) |

Luksemburga | 5 mēneši |

Malta | 4 / 18 | 1 / 5 | 1 mēnesis | (9) (10) |

Nīderlande | 6 / 18 | 1 mēnesis | (4) |

Polija | 28 / 343 | 11 / 157 |

Portugāle | 6 / 18 | (4) |

Slovākija | 5 / 238 | 2 / 107 | 1 mēnesis |

Slovēnija | 8 / 109 | 1 / 113 | 1 mēnesis |

Spānija | 3 mēneši |

Zviedrija | 6 / 18 | (4) |

Apvienotā Karaliste | 3 mēneši | (11) |

Valstu skaits | 13 | 8 | 10 | 2 | 17 |

Piezīmes:

1. Ja iesniegto ziņojumu dati ir nepilnīgi, nav iespējams pārliecināties, vai visi paraugi ir atbilduši robežvērtībām. Gadījumos, kad no iesniegtajiem datiem nav bijis iespējams noteikt robežvērtības pārsniegušo paraugu skaitu, simbols „>” nozīmē to, ka norādīts ir minimālais robežvērtības pārsniegušo paraugu skaits, kas var būt arī lielāks.

2. Direktīvā 98/70/EK ir noteikts, ka dalībvalstīm jāiesniedz kontroles ziņojumi ne vēlāk kā katra gada 30. jūnijā.

3. Par skābekļa saturu ziņojumi nav iesniegti.

4. Par skābekļa savienojumiem (kas nav ēteri ar vairāk nekā 5 oglekļa atomiem molekulā) ziņojumi nav iesniegti. Tomēr principā visas sarakstā minētās vielas ir pārbaudītas vienlaikus, izmantojot skābekļa savienojumu pārbaudes metodes. Tomēr sistēma ir jākalibrē, izmantojot kalibrēšanas paraugu, kura sastāvā līdzīgās proporcijās ir tādi paši skābekļa savienojumi kā testa paraugā. Vairumā gadījumu nav skaidrs, vai tas ir ticis izpildīts; tomēr Itālija un Portugāle ir ziņojušas, ka degvielai nav pievienoti nekādi citi skābekļa savienojumi. Kopējais organiski saistītais skābeklis ir aprēķināts, pamatojoties uz atsevišķu komponentu masas procentuālo sastāvu pēc to identificēšanas.

5. Vienīgie mērītie benzīna parametri bija POS, DVPE , destilācija, benzola, sēra un svina saturs.

6. Pārbaudes metodei EN 1601, kuru Itālija izmantoja skābekļa savienojumu satura noteikšanai benzīna paraugos, pirms faktiskās kvantitatīvās noteikšanas ir nepieciešams pārbaudīt katra parauga hromatogrammu, lai noteiktu iespējamos skābekli saturošos komponentus. Visu paraugu hromatogrammu pārbaudes rezultātā tika konstatēts, ka katra parauga sastāvā ir tikai viens skābekļa savienojums (metil- terc -butilēteris (MTBE), etil- terc -butilēteris (ETBE), metil- terc -amilēteris (TAME)); bez šiem ēteriem citi skābekļa savienojumi netika konstatēti.

7. Vienīgie pārbaudītie benzīna parametri bija POS, destilācija, aromātisko savienojumu vērtība, benzola un sēra saturs. Lietuva paziņoja, ka 2004. gadā tās rīcībā nebija papildu pārbaužu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma, tomēr ir veikti pasākumi, lai 2005. gadā ziņojums būtu pilnīgs.

8. Cetānskaitlis un PAO nav mērīts dīzeļdegvielai, tomēr 2005. gada kontroles analīzes veikšanai nepieciešamais aprīkojums ir pieejams.

9. Par skābekļa saturu un 3 skābekļa savienojumiem netika ziņots — skatīt 4. piezīmi ar paskaidrojumu par skābekļa savienojumu pārbaudes metodi.

10. Cetānskaitļa vietā tika mērīts cetāna indekss.

11. Ziņojuma sagatavošana aizkavējās, jo informācija no degvielas piegādātājiem tika saņemta ar novēlošanos.

Atbilstības novērtējuma kvalitāti dažos gadījumos nelabvēlīgi ietekmē tas, ka dalībvalstu iesniegtā informācija ir nepilnīga. Sīka informācija par konkrētiem robežvērtību pārsniegšanas gadījumiem ir sniegta pilnā ziņojuma atsevišķu valstu nodaļās. Šķiet, ka konstatētās neatbilstības nav radījušas īpaši nelabvēlīgu iespaidu uz degvielas kvalitāti kopumā.

5. SECINāJUMI

2004. gada degvielas kvalitātes kontroles dati liecina, ka benzīns un dīzeļdegviela kopumā atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajām specifikācijām. Ir konstatēti ļoti nedaudzi pārkāpumi. Komisijas rīcībā nav norāžu par šo pārkāpumu nelabvēlīgu ietekmi uz transportlīdzekļu emisiju vai dzinēja darbību. Šādi pārkāpumi Komisijai joprojām rada bažas, un tā turpinās uzstāt, lai dalībvalstis nodrošinātu pilnīgu atbilstību direktīvā noteiktajām degvielas kvalitātes prasībām. Direktīvas 98/70/EK grozījumos, kas izdarīti ar Direktīvu 2003/17/EK, bija paredzēts arī iekļaut jaunu 9.a pantu, kurā noteikts: „ Dalībvalstis nosaka sankcijas, kas piemērojamas, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu. Sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām ar nodarījumu un jāattur no pārkāpumiem.” Sagaidāms, ka šīs prasības īstenošana labvēlīgi ietekmēs situāciju saistībā ar degvielas atbilstību prasībām.

No 2001. līdz 2003. gadam ievērojami pieauga to degvielu proporcionālā daļa, kuru sēra saturs ir zemāks par 10 ppm un kuru sēra saturs ir zemāks par 50 ppm. Tomēr 2004. gadā šo rādītāju izmaiņas salīdzinājumā ar 2003. gadu bija nelielas, un ES paplašināšanās rezultātā šo degvielu procentuālā daļa kopējā degvielas piedāvājumā nedaudz samazinājās. Tā kā degvielas, kas identificējamas kā sēru nesaturošas vai ar nelielu sēra saturu, ir maz pieejamas, klientu iespēja tās izvēlēties ir ierobežota. Tas kavē tādu transportlīdzekļu ieviešanu, kuriem izmanto šādas degvielas. Ziņojumā nav sniegti dati par sēru nesaturošo degvielu ģeogrāfisko pieejamību — šī informācija dalībvalstīm kontroles ziņojumos jāsniedz no 2005. gada.

Dažādās valstīs ieviestās degvielas kvalitātes kontroles sistēmas ievērojami atšķiras, un, lai varētu sniegt pārredzamus un salīdzināmus rezultātus, ir nepieciešams panākt lielāku vienotību šajā ziņā. Direktīvas 2003/17/EK ieviešanas rezultātā ir uzlabojusies ziņojumu kvalitāte, jo minētajā direktīvā ir iekļauta prasība, lai dalībvalstis ziņotu par veikto kontroli atbilstīgi jaunajam Eiropas standartam EN 14274 vai sistēmām ar līdzvērtīgu uzticamību. Vēl ir jārisina daži jautājumi — jo īpaši par to, ka gadījumā, ja dalībvalstis neiesniedz ziņojumus EN 14274 noteiktajā formātā, tām ir jānorāda pamatojums.

PIELIKUMS. 2004. gadā ES pārdotās degvielas sadalījums pa degvielu tipiem (miljonos litru) (CY, LV un MT dati attiecas nevis uz visu kalendāro gadu, bet tikai uz 2004. gada maiju – decembri)

Nr. | Miljoni litru | Austrija | Beļģija | Dānija | Somija | Francija | Vācija | Grieķija | Īrija | Itālija | Luksemburga | Nīderlande | Portugāle | Spānija | Zviedrija | Apvienotā Karaliste | ES-15 | ES-15 | | |Degvielas veids | AU | BE | DK | FI | FR | DE | EL | IE | IT | LU | NL

|PT | ES | SE | UK | ES-15 | % kopā | |1 |Bezsvina benzīns, min. POS=91 |- |- |520 |- |- |- |- |- |- |8 |- |- |- |- |- |528 |0.4% | |2 |Bezsvina benzīns, min. POS=91 (<50 ppm S) |92 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |92 |0.1% | |3 |Bezsvina benzīns, min. POS=91 (<10 ppm S) |672 |- |- |- |- |10,013 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |10,685 |8.6% | |4 |Bezsvina benzīns, min. POS=95 |- |- |2,029 |2,208 |- |- |3,849 |2,201 |19,704 |573 |7,501 |- |7,976 |- |- |45,447 |36.4% | |5 |Bezsvina benzīns, min. POS=95 (<50 ppm S) |121 |1,830 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |4,905 |24,094 |30,950 |24.8% | |6 |Bezsvina benzīns, min. POS=95 (<10 ppm S) |1,899 |- |- |- |- |23,887 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |26,381 |21.2% | |7 |Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 |- |- |- |- |- |- |916 |- |- |- |- |1,890 |1,259 |- |- |4,064 |3.3% | |8 |Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |1,097 |1,097 |0.9% | |9 |Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 (<10 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |4 |- |- |- |- |- |- |- |4 |0.0% | |10 |Bezsvina benzīns, POS>=98 |- |- |20 |303 |- |- |399 |- |- |- |- |574 |1,209 |640 |- |2,506 |2.0% | |11 |Bezsvina benzīns, POS>=98 (<50 ppm S) |- |786 |- |- |- |- |61 |- |- |167 |- |- |- |- |- |1,654 |1.3% | |12 |Bezsvina benzīns, POS>=98 (<10 ppm S) |104 |- |- |- |- |1,188 |- |- |- |- |- |- |- |- |- |1,292 |1.0% | | | Benzīns (parastais) | 0 |0 |2,569 |2,512 |0 |0 |5,164 |2,201 |19,704 |582 |7,501 |2,464 |10,445 |640 |0 |52,546 |42.1% | | | Benzīns (<50 ppm sēra) | 213 |2,616 |0 |0 |0 |0 |61 |0 |0 |167 |0 |0 |0 |4,905 |25,191 |33,793 |27.1% | | | Benzīns (<10 ppm sēra) | 2,676 |0 |0 |0 |0 |35,088 |0 |4 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |0 |38,362 |30.8% | | | Kopējais benzīna daudzums | 2,889 |2,616 |2,569 |2,512 |0 |35,088 |5,225 |2,204 |19,704 |749 |7,501 |2,464 |10,445 |5,545 |25,191 |124,701 |100.0% | | 13 | Dīzeļdegviela |215 |- |- |- |- |- |3,055 |- |28,777 |- |- |5,940 |26,447 |- |- |64,434 |40.4% | |14 | Dīzeļdegviela (<50 ppm sēra) |1,645 |7,579 |2,658 |2,363 |- |- |319 |2,474 |- |1,947 |9,724 |- |- |42 |22,252 |51,004 |32.0% | |15 | Dīzeļdegviela (<10 ppm sēra) |5,291 |- |- |- |- |34,642 |13 |- |- |- |- |- |- |4,031 |- |43,977 |27.6% | | |Kopējais dīzeļdegvielas daudzums | 7,150 |7,579 |2,658 |2,363 |0 |34,642 |3,387 |2,474 |28,777 |1,947 |9,724 |5,940 |26,447 |4,073 |22,252 |159,415 |100.0% | |

Nr. | Miljoni litru | Kipra | Čehija | Igaunija | Ungārija | Latvija | Lietuva | Malta | Polija | Slovākija | Slovēnija | ES-10 | ES-10 | | Eiropas Savienība | Eiropas Savienība | | |Degvielas veids | CY | CZ | EE | HU | LV | LT | MT | PL | SK | SI | ES-10 | % kopā | |ES | % kopā | |1 |Bezsvina benzīns, min. POS=91 |- |322 |20 |12 |- |60 |- |- |28 |- |441 |3.2% | |969 |0.7% | |2 |Bezsvina benzīns, min. POS=91 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |37 |- |- |- |- |37 |0.3% | |128 |0.1% | |3 |Bezsvina benzīns, min. POS=91 (<10 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |90 |- |90 |0.6% | |10,775 |7.8% | |4 |Bezsvina benzīns, min. POS=95 |216 |2,714 |322 |1,812 |- |- |43 |5,331 |61 |- |10,498 |75.4% | |55,945 |40.4% | |5 |Bezsvina benzīns, min. POS=95 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |348 |- |- |179 |- |527 |3.8% | |31,477 |22.7% | |6 |Bezsvina benzīns, min. POS=95 (<10 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |407 |- |407 |2.9% | |26,787 |19.3% | |7 |Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 |- |- |- |- |254 |- |19 |- |- |845 |1,118 |8.0% | |5,183 |3.7% | |8 |Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0.0% | |1,097 |0.8% | |9 |Bezsvina benzīns, 95=<POS<98 (<10 ppm S) |- |- |- |- |- |- |- |- |- |- |0 |0.0% | |4 |0.0% | |10 |Bezsvina benzīns, POS>=98 |45 |35 |51 |168 |32 |- |- |393 |3 |52 |779 |5.6% | |3,285 |2.4% | |11 |Bezsvina benzīns, POS>=98 (<50 ppm S) |- |- |- |- |- |8 |- |- |- |- |8 |0.1% | |1,662 |1.2% | |12 |Bezsvina benzīns, POS>=98 (<10 ppm S) |- |- |- |- |- |1 |- |- |24 |- |25 |0.2% | |1,317 |0.9% | | | Benzīns (parastais) | 261 |3,070 |393 |1,992 |286 |60 |61 |5,724 |92 |897 |12,836 |92.2% | |65,382 |47.2% | | | Benzīns (<50 ppm sēra) | 0 |0 |0 |0 |0 |392 |0 |0 |179 |0 |571 |4.1% | |34,364 |24.8% | | | Benzīns (<10 ppm sēra) | 0 |0 |0 |0 |0 |1 |0 |0 |520 |0 |522 |3.7% | |38,883 |28.0% | | | Kopējais benzīna daudzums | 261 |3,070 |393 |1,992 |286 |453 |61 |5,724 |791 |897 |13,928 |100.0% | |138,628 |100.0% | | 13 | Dīzeļdegviela |272 |4,171 |492 |2,710 |458 |35 |63 |7,677 |315 |894 |17,086 |93.6% | |81,520 |45.9% | |14 | Dīzeļdegviela (<50 ppm sēra) |- |- |- |- |- |687 |- |- |197 |- |884 |4.8% | |51,888 |29.2% | |15 | Dīzeļdegviela (<10 ppm sēra) |- |- |- |- |- |159 |- |- |119 |- |277 |1.5% | |44,254 |24.9% | | |Kopējais dīzeļdegvielas daudzums | 272 |4,171 |492 |2,710 |458 |881 |63 |7,677 |630 |894 |18,248 |100.0% | |177,662 |100.0% | |

[1] OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.

[2] OV L 76, 22.3.2003., 10. lpp.

[3] Dati par 2001. un 2002. pārskata gadu ir apkopoti COM(2004) 310 galīgajā redakcijā un par 2003. gadu — COM(2005) 69 galīgajā redakcijā.

[4] Skatīt http://europa.eu.int/comm/enviPOSment/air/pdf/fqm_summary_2004.pdf

[5] COM(2004) 310 galīgā redakcija

[6] COM(2005) 69 galīgā redakcija

[7] http://europa.eu.int/comm/enviPOSment/air/fuel_quality_monitoring.htm

[8] EN 14274:2003 – Automobiļu degvielas – Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana - Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma ( FQMS ).

[9] EN 14275:2003 - Automobiļu degvielas - Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana - Paraugu ņemšana no mazumtirdzniecības vietu sūkņiem un vairumtirdzniecības vietu degvielas uzpildes automātiem.

[10] Apzīmējumu „parasts” izmanto, runājot par degvielām, kuru sēra saturs atbilst Direktīvā 98/70/EK noteiktajam līmenim (150 ppm benzīnam un 350 ppm dīzeļdegvielai); apzīmējums „ar nelielu sēra saturu” attiecas uz degvielu ar sēra saturu 50 ppm; apzīmējums „sēru nesaturošs” attiecas uz degvielu ar sēra saturu 10 ppm.

[11] Skatīt http://europa.eu.int/comm/enviPOSment/air/fuel_quality_monitoring.htm

Top