52005DC0533

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 28.10.2005

COM(2005) 533 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

16. IKGADĒJAIS ZIŅOJUMS PAR STRUKTŪRFONDU IZMANTOJUMU 2004. GADĀ{SEC(2005)1348}

SATURS

1. Ievads 3

2. Izpildes gaitas analīze 2004. gadā 3

3. Saskanība un koordinētība 7

4. Novērtējumi 9

5. Kontroles pasākumi 9

6. Komitejas, kas palīdz Komisijai 11

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

16. IKGADĒJAIS ZIŅOJUMS PAR STRUKTŪRFONDU IZMANTOJUMU 2004. GADĀ

Šis ziņojums iesniegts sakaņā ar 45. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem. Tas ir 16. ikgadējais ziņojums par struktūrfondu pasākumiem 2004. gadā.

Šajā ziņojumā sniegtā infomācija ir sīkāk izklāstīta Komisijas dienestu darba dokumentā.

1. IEVADS

Īstenojot pašreizējās Eiropas programmas, 2004. gadā notika trīs nozīmīgi pasākumi: ar izpildi saistītās rezerves piešķiršana, ES-15 programmu starpposma ziņojuma sagatavošana un Savienības paplašināšana, kā rezultātā tika uzsāktas 43 papildu programmas galvenokārt mazāk attīstīto reģionu kategorijā. Attiecībā uz pēdējo ir piešķirts Kopienas atbalsts 24 miljardu euro apmērā (pašreizējās cenās) laika posmam no 2004.–2006. gadam.

Papildus uzsāktajām programmām ir sāktas sarunas par jauniem reglamentējošiem noteikumiem kohēzijas politikas jomā 2007.–2013. gadam. Komisijas priekšlikumu Parlamentam un Padomei nolūks ir apstiprināt, ka kohēzijas politika ir Kopienas svarīgākais budžeta instruments, lai īstenotu Lisabonas konkurētspējas plānu, kura izpildei vajadzīgais budžets 7 gadu periodam ir aptuveni 336,1 miljards euro trīs prioritāriem mērķiem: „Konverģencei” visvājāk attīstītajos reģionos, „ Konkurētspējai un nodarbinātībai ” pārējos reģionos un „Eiropas teritoriālajai sadarbība ” pāri robežām.

2. IZPILDES GAITAS ANALīZE 2004. GADā

2.1. Budžeta izpilde

2.1.1. Saistības

Kopējās pieejamās struktūrfondu saistību apropriācijas 2004. gadā bija 35 353 miljoni euro, t.i., 32% no ES budžeta. Saistību apropriācijas desmit jaunajām dalībvalstīm bija 3 812 miljoni euro. Faktisko saistību kopējais apjoms bija 35 212 miljoni euro, t.i., praktiski 100% no pieejamajām apropriācijām (kas būtībā atspoguļo automātisku saistību sistēmu). Tika piešķirti visi līdzekļi, ko saskaņā ar Kopenhāgenas līgumu bija paredzēts piešķirt ES-10 programmām.

2.1.2. Maksājumi

Saistību maksājumi 2004. gadā bija vislielākie līdz šim reģistrētie struktūrfondu maksājumi, to apjoms bija 31 516 miljoni euro vai 99% no pieejamajām maksājumu apropriācijām. Tādējādi pašreizējās programmu paaudzes īstenošanā plānošanas perioda piektajā gadā ir panākts ievērojams paātrinājums.

Tas liecina par to, ka iestāžu vadība Kopienas, valstu un reģionu līmenī ir kļuvusi visaptverošāka, un tas ir veicinājis šo programmu veiksmīgu īstenošanu 7 gadu laikā, no 2000. līdz 2006. gadam.

Attiecībā uz 2. mērķi pieejamās maksājumu apropriācijas tika izlietotas 100% apmērā. Arī attiecībā uz 1. un 3. mērķi, kā arī Kopienas iniciatīvām šis rādītājs bija tuvu 100%. Attiecībā uz Zivsaimniecības virzības finansēšanas instrumentu (ZVFI) (ārpus 1. mērķa programmām) šis rādītājs bija 83%, kas liecina par labākiem rezultātiem, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Turpretī rādītājs attiecībā uz jauninājumiem un tehnisko palīdzību 2004. gadā samazinājās līdz 78%, salīdzinot ar 90% 2003. gadā. Atsevišķu fondu līmenī − ERAF, ELVGF − Virzības nodaļa un ESF − maksājumu līmeņi bija augsti (no 98% līdz 100% no pieejamajām apropriācijām). Attiecībā uz ZVFI šis rādītājs 2004. gadā bija 81%, kas liecina par kritumu, salīdzinot ar 86% 2003. gadā.

Desmit jaunajās dalībvalstīs 2004. gadā šie maksājumi, kā plānots, pārsvarā bija avansa maksājumi, lai izveidotu „tekošos” fondus programmu īstenošanas atbalstam[1]. To apjoms bija 1 550 miljoni euro. Starpposma maksājumu kopējais apjoms (tikai attiecībā uz 1. mērķa programmām) bija 23,7 miljoni euro.

2.1.3. Īstenošana dalībvalstīs (ES-15)

Paātrinātā īstenošana 2004. gadā ļāva septiņām no piecpadsmit dalībvalstīm samazināt nesamaksātās saistības absolūtā izteiksmē. Vislielākais šāds samazinājums bija Spānijai (500 miljoni euro) un Īrijai (361 miljons euro). Arī Dānija, Luksemburga, Portugāle, Somija, un Zviedrija panāca uzkrāto saistību samazinājumu. Piecas dalībvalstis atmaksāja gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem maksājumiem šādā secībā: Spānija, Vācija, Itālija, Portugāle un Grieķija. No ES-15 dalībniecēm šīs ir ES kohēzijas politikas līdzekļu galvenās saņēmējvalstis.

2.1.4. „N+2” likums[2]

Resursu anulēšana gadījumos, kad nav saņemts pienācīgs maksājuma pieprasījums, ar „N+2” likumā norādītajiem novilcinājumiem 2004. gadā bija neliela, salīdzinot ar kopējo izmantoto līdzekļu apjomu. Attiecībā uz ERAF šis rādītājs atbilstoši aprēķiniem 26 programmās bija 56,1 miljoni euro. Grūtāk īstenojamas ir daudzas no attiecīgajām INTERREG programmām, kas saistītas ar vadības pasākumiem pāri valstu robežām. Attiecībā uz ERAF gada saistībām šis rādītājs bija tikai 0,3%. Pēc attiecīgās dalībvalsts apstiprinājuma saņemšanas šie rādītāji būs galīgi.

Pārējo struktūrfondu novērtējumos anulēto saistību likmes bija nedaudz augstākas: attiecībā uz ESF šis rādītājs bija 123,5 miljoni euro jeb 1,3% no gada saistību apjoma, attiecībā uz ELVGF − 44,4 miljoni euro jeb 1,5% no gada saistību apjoma, attiecībā uz ZVFI − 70,2 miljoni euro jeb 12,5% no gada saistību apjoma.

Visiem 4 fondiem kopā ņemot, kopējam anulēto saistību likmju rādītājam būtu jābūt mazākam par 1% (apmēram 0,96%) no 2002. gada kopējām saistībām, tādējādi apliecinot, ka „N+2” likums pilda paredzēto uzdevumu veicināt šo programmu vienmērīgāku ikgadējo finansiālo izpildi.

2.2. Programmu izpilde

2.2.1. 1. un 2. mērķis

2.2.1.1. ES-15

Nozīmīgs notikums 2004. gadā bija ar izpildi saistītās rezerves piešķiršana pēc starpposma ziņojuma sagatavošanas. Šis jauninājums 2000.-2006. gada programmās sniedza dalībvalstīm iespēju pielāgot programmas vispārējās sociāli-ekonomiskās situācijas pārmaiņām vai mainīgajiem darba tirgus apstākļiem, kā arī ņemt vērā starpposma novērtējumu rezultātus. Kopumā ņemot, tas ļāva sasniegt labākus rezultātus attiecībā uz pārskatītās Eiropas nodarbinātības stratēģijas prioritātēm un Lisabonas mērķu izpildi. Starpposma ziņojums arī sniedza dalībvalstīm iespēju mainīt programmu struktūru, piemēram, lai vienkāršotu to izpildi.

2.2.1.2. Jaunās dalībvalstis

Pieredze, kas gūta pēc pirmā ES-10 programmu izpildes gada, kurš sākās maijā, liecina, ka vairumā gadījumu projektu atlases process ir krietni pavirzījies uz priekšu. Iepriecina, ka atsevišķiem pasākumiem iesniegto projektu skaits pārsniedza attiecīgajās programmās pieejamo finanšu resursu iespējas. Vienlaikus joprijām ir grūtības, piemēram, saistībā ar projektu kvalitātes uzlabošanu un vienmērīga ģeogrāfiskā pārklājuma nodrošināšanu, kā arī nepieciešamību novērst trūkumus vadības jomā.

2.2.2. 3. mērķis

Būtiskākā atziņa, kas izriet no starpposma novērtējuma ziņojumiem, ir šāda: vairumā gadījumu paliek spēkā sākotnēji pieņemtā ESF intervences stratēģija un tā arī turpmāk veicinās Eiropas nodarbinātības stratēģijas īstenošanu. Ieteikumi galvenokārt attiecās uz sīkiem precizējumiem programmās. Daudzas no veiktajām izmaiņām bija paredzētas programmu vienkāršošanai, palielinot elastīgumu sociāli-ekonomisko grūtību risināšanā vai samazinot piešķīrumu tiem pasākumiem, kuru finansēšanai šķietami nepieciešams mazāk līdzekļu, nekā sākotnēji plānots.

2.2.3. Zivsaimniecība ārpus 1. mērķa

Starpposma ziņojums sniedza iespēju pielāgot programmas kopējās zivsaimniecības politikas reformas prasībām, jo īpaši attiecībā uz atbalsta pārtraukšanu zvejas kuģu atjaunošanai un pastāvīgu Kopienas kuģu nodošanu trešām valstīm, kas kopš 2005. gada vairs nav atļauta, izmaiņām noteikumos par dalībvalstu atbalstu zvejniekiem un kuģu īpašniekiem, kas uz laiku pārtrauc zveju, izmaiņām attiecībā uz atbalstu zvejnieku pārkvalificēšanā, kas tiek paplašināta, iekļaujot diversifikāciju citos pasākumos, tādējādi ļaujot zvejniekiem vienlaikus zvejot uz pusslodzi.

2.2.4. Kopienas iniciatīvas

2.2.4.1. Interreg

Līdz ar desmit jauno dalībvalstu pievienošanos tika izveidotas 11 jaunas pārrobežu programmas un 17 programmās tika izdarīti grozījumi, lai iekļautu arī jaunās dalībvalstis. Papildu ERAF finansējums INTERREG iniciatīvai jaunajām dalībvalstīm 2004.–2006. gada periodam ir 479 miljoni euro. Kopā ar indeksācijas līdzekļiem 2004.–2006. gada periodam ERAF budžets INTERREG III iniciatīvai tagad ir aptuveni 5,8 miljardi euro. Daudzas no programmām 2004. gadā starpposma ziņojuma rezultātā tika grozītas.

2.2.4.2. Leader+

Maksājumi 73 Leader+ programmās 2004. gadā bija 238 miljoni euro no ELVGF Virzības nodaļas. Kopš plānošanas perioda sākuma vietējās darba grupas ir apstiprinājušas vairāk nekā 20 000 projektus, galvenokārt tādās jomās kā tūrisms, atbalsts MVU, ciemu un lauku apvidu mantojuma atjaunošana un attīstība, pamatpakalpojumi lauku iedzīvotājiem un lauku ekonomika. Jaunajām dalībavalstīm ir iespēja īstenot Leader+ tipa pasākumus savās lauku attīstības programmās.

2.2.4.3. URBAN

2004. gads galvenokārt tika veltīts nozaru tīklu darba uzsākšanai ( URBACT programma). Tika apstiprināti piecpadsmit nozaru tīkli, katrs no tiem veltīts dažādām nozarēm. Līdzdalība ir aktīva − piedalās 150 partnerpilsētas, tostarp arī 36 pilsētas no jaunajām dalībvalstīm. Tika publicēti Urban Audit jaunie rezultāti[3].

2.2.4.4. EQUAL

2004. gadā beidzās pirmā attīstības partnerību kārta un tika uzsākta otrā kārta. Tika noteikta jauna prioritāte, kas paredz veikt atbalsta pasākumus iestāžu kapacitātes un efektivitātes stiprināšanai nacionālajās EQUAL vadības komandās. Tika izdotas vairākas EQUAL publikācijas. Tās ir pieejamas elektroniskā veidā[4].

2004. gadā tika pieņemti 27 jauni lēmumi, lai īstenotu starpposma ziņojuma un indeksācijas rezultātā radušās izmaiņas vai izveidotu jaunas Kopienas iniciatīvas programmas jaunajām dalībvalstīm.

2.2.5. Jauninājumi

2.2.5.1. ERAF

Tika apstiprinātas 139 programmas, kuru kopējais finansējums ir 660 miljoni euro, no kuriem 344 miljoni euro ir no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF). Svarīgākais pasākums 2004. gadā bija Eiropas Reģionālo jauninājumu konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija[5]. 2004. gadā tika veikti pasākumi, lai nodrošinātu saprātīgu finansiālo vadību un noteiktu vislabākos risinājumus, tostarp sagatavoti visaptveroši pārbaudes protokoli un grozījumu risinājumi, kā arī apsvērtas programmu slēgšanas iespējas.

2.2.5.2. ESF

Tika pabeigti 35 projekti sociālā dialoga jomā. Pirmajā priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma kārtā attiecībā uz pasākumu „Jaunas pārmaiņu vadības metodes” tika apstiprināti 33 projekti. Lai veicinātu rezultātu apriti, Komisija izsludināja priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu attiecībā uz pasākumu „Jauninājumu nodošana un izplatīšana, kas izstrādāti atbilstoši ESF 6. panta projektiem”.

2.2.5.3. ZVFI

2004. gadā galvenokārt tika īstenoti iepriekšējos gados apstiprinātie projekti. Trīs projektos darbs tika pabeigts. Tika uzsākts paveiktā novērtējums projektos, kas apstiprināti attiecībā uz pasākumu „Jauninājumi”.

3. SASKANīBA UN KOORDINēTīBA

3.1. Saskanība ar citām Kopienas politikām

3.1.1. Konkurence

Regula (EK) Nr. 1260/1999 nosaka, ka Komisijas apstiprināta palīdzība obligāti ietver visus elementus, kas nepieciešami iepriekšējam novērtējumam par valstu atbalsta savietojamību ar kopējo tirgu. Attiecīgi Komisija 2004. gadā pievērsa īpašu uzmanību tam, lai tiktu nodrošināta atbilstība valsts atbalsta normatīviem, pirmkārt, jauno dalībvalstu programmās 2004. – 2006. gadam, otrkārt, ES-15 programmās, tostarp dažu galveno projektu konkurences politikas aspektu novērtējumam saskaņā ar Regulas Nr. 1260/1999 25. un 26. pantu.

3.1.2. Vide

Desmit jaunajām dalībvalstīm prioritāru vides jautājumu risināšanai 2004.–2006. gada periodam ir plānots piešķirt aptuveni 720 miljonus euro, tas ir 4,8% no 15 miljardiem euro, kas atvēlēti struktūrfondiem jauno dalībvalstu vajadzībām, salīdzinot ar 13% no 196 miljardiem euro, kas 2000.–2006. gada periodam piešķirti ES-15 dalībvalstīm. Nozīmīga prioritāte jaunajās dalībvalstīs ir ūdens un atkritumu apsaimniekošanas projekti.

Īpašas grūtības jaunajām dalībvalstīm saistās ar direktīvas par ietekmes uz vidi novērtējumu un direktīvas par biotopiem (attiecībā uz Natura 2000 tīklu) piemērošanu.

3.1.3. Iekšējais tirgus

Struktūrfondu vadība ir padarīta decentralizētāka, un tas palielina dalībvalstu atbildību par Kopienas finansētu līgumu piešķiršanu. Lai nodrošinātu šo procedūru atbilstību Kopienas noteikumiem, Komisija atbalsta to, ka attiecīgo dalībvalstu iestādes pieņem dažādus aizsardzības pasākumus, piemēram, atbilstošu apmācību darbiniekiem, kas iesaistīti līgumu piešķiršanā, un ir izdevusi šo procedūru pamatnostādnes.

3.1.4. Transports

2004. gada 29. aprīlī tika pieņemti grozījumi attiecībā uz Kopienas pamatnostādnēm par Eiropas transporta tīkla attīstību[6]. Šajās pamatnostādnēs ir iekļauti 30 Eiropas līmenī prioritāri projekti ES-25 dalībvalstīs, kuru izmaksas ir aptuveni 225 miljardi euro. Šie projekti, kas ir Eiropas interešu lokā, palīdz koncentrēt struktūrfondu finansējumu minētajā jomā, jo īpaši 1. mērķa reģionos.

3.2. Instrumentu koordinēšana

3.2.1. Struktūrfondi un Kohēzijas fonds

Pašlaik Kohēzijas fonda atbalsts ir pieejams 13 dalībvalstīm (desmit jaunajām dalībvalstīm, Portugālei, Spānijai un Grieķijai). Īrijai pēc 2003. gada ziņojuma, kurā tika atzīts, ka NKI uz iedzīvotāju pārsniedz sliekšņa līmeni, atbalsts vairs nepienākas.

Galvenais Kohēzijas fonda un struktūrfondu savstarpējo darbību koordinēšanas instruments ir stratēģiskais pamatprincipu kopums. 2004. gada pirmajā pusgadā desmit jaunās dalībvalstis izklāstīja savu stratēģisko pamatprincipu kopumu.

3.2.2. Struktūrfondi un EIB/EIF

Komisija un Eiropas Investīciju banka (EIB) 2004. gadā stiprināja savstarpējo sadarbību, veicinot dialogu un gatavojoties sadarbības palielināšanai nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam. EIB palīdzēja Komisijai novērtēt 15 lielākos ERAF projektus un 25 Kohēzijas fonda projektus. 2004. gada beigās Komisija un EIB sāka tehniska rakstura sarunas par sadarbības stiprināšanas iespējām, sniedzot dalībvalstīm papildu palīdzību kvalitatīvu projektu izstrādē, lai paātrinātu to izpildi. Šīs sarunas peredzēts pabeigt 2005. gadā.

2004. gadā Eiropas Savienības politisko mērķu stiprināšanas projektiem Eiropas Investīciju banka kopumā aizdeva 43,2 miljardus euro (2003. gadā – 42,3 miljardus euro). ES-25 dalībvalstīs kopējais finansējums bija 39,7 miljardi euro.

Eiropas Investīciju fonds (EIF) 2004. gadā iegādājās kapitāla daļas 358 miljonu euro vērtībā riska kapitāla fondos, kā rezultātā tā kopējais portfelis palielinājās līdz 2,8 miljardiem euro, un sniedza garantijas MVU finanšu starpnieku portfeļiem kopsummā par 1,4 miljadiem euro.

Kopējais aizdevumu apjoms reģionu attīstībai bija 28,5 miljardi euro, t.i., aptuveni 72% no EIB kopējās aizdevuma summas ES-25 dalībvalstīm.

4. NOVēRTēJUMI

4.1. Starpposma novērtējums

Starpposma novērtējumi tika sagatavoti, pamatojoties uz dažādām metodēm, tostarp dokumentāru pētījumu, sākotnēju pētījumu un − lielākām programmām − atsevišķu makroekonomisko modeļu izmantošanu. Novērtējuma kvalitāte un stingrība bija ievērojami uzlabojusies. Rezultāti tika izmantoti struktūrfondu izmantojuma uzlabošanai, jo īpaši, lai izstrādātu papildu indikatorus, kas palīdzētu īstenot horizontālās prioritātes un uzlabotu projektu atlases kritērijus.

4.2. Ar izpildi saistītā rezerve

Ar izpildi saistītā rezerve ir jauninājums 2000.–2006. gada plānošanas periodā. Struktūrfondu programmām kopumā piešķīra vairāk nekā 8 miljardus euro (neskaitot Kopienas iniciatīvas)[7]. Katras programmas darbības rezultāti, prioritāte vai pasākums tika vērtēts, pamatojoties uz finanšu, efektivitātes un vadības rādītājiem. Lielākā daļa programmu un prioritāšu parasti bija izpildītas pietiekoši labi, lai tām varētu piešķirt līdzekļus no rezerves, lai gan attiecīgās summas bija ļoti dažādas, atkarībā no pārbaudes rezultātiem.

Būtisks šī procesa pozitīvais aspekts bija tā radītais stimuls labu vadības iemaņu attīstībai. Atsevišķas dalībvalstis izmantoja atšķirīgas rezultātu novērtējuma un līdzekļu sadales metodes, kas atspoguļoja apstākļu atšķirību.

4.3. Citi novērtējumi

Komisija 2004. gadā veica vai pabeidza vairākus paveiktā novērtējumus un stratēģisko novērtējumu par struktūrfondu ieguldījumu Lisabonas stratēģijā.

5. KONTROLES PASāKUMI

5.1. ERAF

Ir pabeigta slēgšanas revīzija par 1994.–1999. gada periodu 56 programmām visās dalībvalstīs. Atsevišķos gadījumos pārbaudes rezultāti noveda pie slēgšanas procedūras apturēšanas.

Tika uzsākta jauna revīzijas pārbaude par 2000.–2006. gada periodu, lai apliecinātu, ka sistēmas efektīvi darbojas praksē. Dažādās dalībvalstīs 2004. gadā tika veiktas astoņas revīzijas.

Pirmajā pusgadā notika koordinācijas sanāksmes ar ES-15 dalībvalstīm, kuru laikā ar šo valstu kontroles iestādēm pārrunāja jautājumus par kontroles pasākumiem attiecībā uz visiem fondiem.

Jaunajās dalībvalstīs revīzijas laikā vērtēja sistēmu aprakstus, kas tika iesniegti saskaņā ar Regulas Nr. 438/2001 5. pantu.

5.2. ESF

Attiecībā uz riska novērtējumu 2004. gadā galvenā uzmanība tika pievērsta programmām ar augstāku finansiālās ietekmes faktoru. ES-15 dalībvalstīs tika veiktas 42 sistēmu revīzijas un sasauktas 17 koordinācijas sanāksmes ar šo valstu pilnvarotajām kontroles iestādēm, kas nozīmētas saskaņā ar 10. un 15. pantu.

Tika veikta sistēmu aprakstu pārbaude, kā noteikts 5. pantā, ko papildināja 5 pārbaudes uz vietas, lai iegūtu informāciju no jaunajām dalībvalstīm. Minētajā gadā tika veiktas trīs slēgšanas revīzijas 94 – 99 programmām.

5.3. ELVGF

2004. gadā notika pieci dalībvalstu apmeklējumi saistībā ar slēgšanas revīzijām 94 – 99 programmām, kas attiecās arī uz lielākajām šo valstu 5.a mērķa programmām.

Notika 17 revīzijas braucieni uz dalībvalstīm, lai gūtu precīzāku priekštatu par atsevišķām situācijām, kas šķita neapmierinošas (attiecībā uz aptuveni 2- 3 % ELVGF maksājumu 2004. gadā), lai pēc tam veiktu atbilstošus labojumus.

5.4. ZVFI

Kopumā 2004. gadā notika 8 pārbaudes uz vietas. Piecas no šīm revīzijām attiecās uz 2000.–2006. gada programmu vadības un kontroles sistēmu pārbaudi (407 miljoni euro) četrās dalībvalstīs. Viena no ZVFI revīzijām attiecās uz 1994.–1999. gada programmu slēgšanu (1,1 miljons euro). Tika veikta revīzija diviem jauninājumu projektiem par ZVFI atbalstu 236 000 euro apmērā. Revīzija tika veikta kopskaitā deviņpadsmit struktūrfondu projektiem (5,35 miljoni euro), kur ZVFI atbalsts bija 1,8 miljoni euro.

5.5. OLAF

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) 2004. gadā veica 29 kontroles braucienus uz dalībvalstīm. Aptuveni 22 no tiem notika Komisjas uzdevumā saistībā ar kontroli un pārbaudi uz vietas, lai aizsargātu EK finansiālās inetreses pret krāpšanu un citiem parkāpumiem. Septiņi citi braucieni notika, lai palīdzētu valsts pārvaldes iestādēm vai tiesu iestādēm attiecīgajā valstī.

Sešpadsmit braucieni saistījās ar ESF, trīs − ar ERAF, divi − ar ZVFI un viens − ar ELVGF Virzības nodaļu.

Pašas dalībvalstis 2004. gadā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1681/94 informēja Komisiju par aptuveni 3037[8] pārkāpumu gadījumiem saistībā ar 431 miljonu euro, kas ietekmējis maksājumu izmaksas gan 1994.–1999. gada periodā, gan 2000.–2006. gada periodā. Salīdzinot ar 2003. gadu, ir palielinājušās gan summas, gan izskatāmo lietu skaits. Domājams, ka tas ietekmēs procesa pabegšanu, lai varētu noslēgt programmas, kas attiecas uz 1994.–1999. gada periodu. Tas gan liecina par apsveicamu faktu, ka dalībvalstis arvien vairāk apzinās savus pienākumus šajā jomā, un tādējādi labāk spēj atklāt pārkāpumus un par tiem ziņot, taču tajā pašā laikā arī par aizvien lielāku pārkāpumu gadījumu skaitu.

6. KOMITEJAS, KAS PALīDZ KOMISIJAI

6.1. Reģionu attīstības un pārveides komiteja

Reģionu attīstības un pārveides komiteja, kas pilda pārvaldības komitejas funkciju, sniedza labvēlīgu atzinumu par grozījumiem INTERREG III un INTERREG IIIC pamatnostādnēs, kā arī par Komisijas Regulu (EK) Nr. 448/2004 par izdevumu atbilstību saistībā ar darbībām, ko līdzfinansē no struktūrfondiem. Reģionu attīstības un pārveides komiteja ir padomdevēja komiteja, un 2005. gadā tā apsprieda plānotos tehniskās palīdzība pasākumus, 2. mērķa jomu sarakstu apstiprināšanu desmit jaunajās dalībvalstīs un jauno dalībvalstu programmu dokumentu apstiprināšanu.

6.2. ESF komiteja

Šī komiteja pieņēma 3 viedokļus: par Komisijas Regulas (EK) Nr. 448/2004 pieņemšanu, par jauno dalībvalstu programmu dokumentiem un turpmākajiem struktūrfondu reglamentējošiem noteikumiem.

6.3. Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja

Lauksaimniecības struktūru un lauku attīstības komiteja 2004. sanāca kopā 11 reizes. Tā sniedza labvēlīgu atzinumu par 52 lauku attīstības programmu pārlabojumiem saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 44. panta 2. punktu un 5 labvēlīgus atzinumus par lauku attīstības programmām atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1268/1999 4. pantam.

6.4. Zivsaimniecības un akvakultūras struktūru komiteja

Ar šo komiteju apsprieda šādus jautājumus: par projektu Regulai Nr. 448/2004, par 10 jauno dalībvalstu ZVFI programmu dokumentiem, par jauninājumu projektiem, par konferences rīkošanu attiecībā uz ZVFI nākotni, par Regulas Nr. 2797/99 16. panta interpretāciju, kā arī par pašas komitejas reglamenta projektu.

[1] Avansa maksājumi ES-10 struktūrfondu programmām ir 16% no kopējā saistību apjoma, t.i., no 16 miljardiem euro 2004. − 2006. gada periodam, vai 2,56 miljardiem euro, sadalot to 2004. (10%) un 2005. gadam (6%).

[2] Regulas Nr. 1260/1999 31. panta 2. punkta otrajā daļā ir definēts „N+2” likums: Komisija automātiski atbrīvojas no jebkādas saistību daļas, kas nav izpildīta, veicot avansa maksājumu, vai par kuru tā nav saņēmusi pienācīgu pieteikumu maksājuma saņemšanai, kā tas noteikts 32. panta 3. punktā, līdz otrā gada beigām pēc saistību gada vai, vajadzības gadījumā un saistībā ar attiecīgajām summām, pēc turpmāka Komisijas lēmuma, kas vajadzīgs, lai atļautu kādu pasākumu vai darbību, vai līdz termiņa beigām, kas noteikts 37. panta 1. punktā minētā nobeiguma ziņojuma nosūtīšanai; fondu ieguldījumu šajā palīdzībā samazina par šo summu.

[3] (http://www.urbanaudit.org)

[4] www.europa.eu.int/equal

[5] http://europa.eu.int/comm/regional_policy/innovation/concours_en.htm

[6] Lēmums Nr. 884/2004/EK, ar ko groza Lēmumu Nr. 1692/96/EK.

[7] Skatīt pielikuma 5. daļu: Ar izpildi saistītā rezerve − piešķīrumu procentuālais sadalījums, 1.un 2. mērķis.

7 Skatīt arī 2004. gada ziņojumu par Kopienas finansiālo interešu aizsardzību – krāpšanas apkarošanu, http://europa.eu.int/comm/anti_fraud/reports/index_en.html.