52005DC0150

Briselē, 21.04.2005

COM(2005) 150 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI

ESAO EDRC pārbaudes izveide attiecībā uz EK ekonomikas politiku līdztekus pētījumam par euro zonu

Jautājums

Šajā paziņojumā Komisija ierosina atbildes pieturpunktus, kas sniedzama uz Austrālijas, Kanādas, Japānas, Korejas, Meksikas, Japānas un ASV ( APEC ) vēstnieku ESAO pieprasījumu paplašināt EASO EDRC euro zonas pārbaudes, lai tās aptvertu Kopienas politikas, kuras ietekmē ES ekonomisko sniegumu. Komisija ierosina sniegt pozitīvu atbildi uz APEC vēstuli, proti, EK varētu piekrist atsevišķa „ES 25 pārskata” [1] izstrādei līdztekus Pārskatam par euro zonu, ar noteikumu, ka tā notiek, pienācīgi ņemot vērā EK īpatnības, un tas derētu mūsu sistēmātiskajām interesēm.

EK un ESAO EDRC pārskats

ESAO dalībvalstu ekonomikas pārbaude, ko veic ESAO Ekonomikas un attīstības pārskatu komiteja ( EDRC ), ir ESAO salīdzinošā novērtējuma un ekonomiskās uzraudzības sistēmas stūrakmens.

EDRC pārskatu galvenie mērķi ir 1) novērtēt, kā iestādes var uzlabot ekonomisko sniegumu un 2) rosināt iesaistītās tautsaimniecības stiprināt to politikas, lai uzlabotu ekonomisko efektivitāti un veicinātu izaugsmi. Pēc pārskata tiks izstrādāti oficiāli ieteikumi, kas locekļiem nav saistoši, taču ir noderīgi kā politikas ievirzes, un kuru īstenošanai var kontrolēt turpmākos pārskatos. Par katru ESAO locekli tiek sagatavoti pārskati ar intervālu no 12 līdz 18 mēnešiem (euro zonai: reizi 12 mēnešos).

Patlaban nav pilnīga EDRC pārskata par Kopienas politikām. Kopš 2001. gada EDRC euro zonas ekonomikas īpašo iezīmju dēļ veic ikgadēju un atsevišķu „Euro zonas pārskatu”. Tas vērsts jo īpaši uz monetāro un valūtas kursu politiku, citām makroekonomikas politikām un struktūrpolitikai pievēršoties tikai tādā mērā, cik tās ietekmē euro zonas ekonomisko attīstību kopumā (piemēram, 2003. gada konkurences un vides aizsardzības politiku).

Pašlaik notiek EK dalībvalstu, kas ir ESAO dalībvalstis, atsevišķas EDRC pārbaudes, kurās bieži vien tiek aplūkotas, kaut arī sadrumstaloti un atkārtoti, arī Kopienas politikas (jo tā ietekmē atsevišķas dalībvalstis). Šie pārskati EK izvirzītam pārstāvim reti ļauj pienācīgi komentēt šīs politikas, lai tiktu vērsta uzmanība uz to Kopienas mēroga būtību. Skatīt 1. pielikumu sīkāku aprakstu par EDRC procesu, kā arī to, kas attiecas uz euro zonu.

Šī situācija ir neapmierinoša gan no EK iekšējās perspektīvas, gan citu ESAO dalībvalstu skatījumā.

„ APEC pieprasījums”

2003. gada 2. oktobra EK pastāvīgajam pārstāvim ESAO adresētajā vēstulē APEC vēstnieki ESAO (sk. 2. pielikumu) aicināja paplašināt turpmākos EDRC pārskatus par euro zonu, „lai tajos kopumā ietvertu visas EK politikas un ES mēroga politikas” . Galvenais šā pieprasījuma mērķis ir nodrošināt, ka tiek sagatavoti pārskati par EK kā par atsevišķu vienību, turklāt var pārbaudīt visas ekonomikas politikas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret pārējām ESAO dalībvalstīm. Komisija un dalībvalstis šo vēstuli apsprieda Parīzē, kur vairums dalībvalstu atbalstīja pozitīvu atbildi, kā arī Ekonomikas un finanšu komitejā Briselē. Komisija uzskata, ka EK pozitīvi jāatbild uz šo pieprasījumu un jāpieņem „ES 25 pārskata” veikšana, ja tiks izpildīti vairāki nosacījumi.

Komisija jo īpaši ierosina EK piekrist 1) atsevišķa un atšķirīga ES 25 pārskata izveidi par tām EK struktūrpolitikām un nozaru politikām, kas ietekmē ES 25 ekonomiku, un 2) pastāvošā „Euro zonas pārskata” turpināšanai, taču tikai makroekonomikas politikas jautājumos. Abi uzdevumi ir jānodala, jo 1) „Euro zonas pārskats” attiecas uz 12 dalībvalstīm (no kurām visas ir ESAO locekles), savukārt „ES 25 pārskats” attiektos uz visām dalībvalstīm (no kurām tikai dažas ir ESAO locekles), un 2) tiktu piemērota atšķirīga kārtība attiecībā uz pārstāvības nosacījumiem. No APEC valstu viedokļa tas būtu mazsvarīgi vai pat pilnīgi nesvarīgi, jo tiktu nodrošināts plašs pārskats, kādu ir pieprasījušas šīs valstis.

Turklāt Komisija uzskata, ka jebkāds visaptverošs EDRC pārskats būtu jāizstrādā rūpīgi un atbilstīgi, lai pienācīgi ņemtu vērā EK un attiecīgo politiku īpašo tiesisko, institucionālo un politisko būtību.

„ES 25 pārskata” priekšrocības

„ES 25 pārskats” sniegtu vairākas priekšrocības, jo tas:

- stiprinātu EK kā ekonomiskas vienības tēlu un redzamību; pilnīgāk un precīzāk atspoguļotu EK kompetences un EK pārstāvībai piešķirtu skaidri noteiktu un atzītu lomu EDRC komitejā;

- uzsvērtu EK atvērtību un pārredzamību, arī attiecībā uz konstruktīvu un pamatotu kritiku;

- vienā forumā aplūkotu Kopienas mēroga politikas, kas citādi ļoti sadrumstaloti un atkārtoti tiek risinātas visos atsevišķajos dalībvalstu EDRC pārskatos;

- ļautu novērst pārpratumus, kas radušies citām ESAO dalībvalstīm un/vai ESAO sekretariātam attiecībā uz dažām EK politikām (vai to aspektiem);

- ļautu EK izteikt pamatotu kritiku par citu ESAO dalībvalstu politiku, par ko sagatavoti EDRC pārskati, nesaņemot pārmetumus, ka EK netiek pārbaudīta tikpat rūpīgi;

- un būtu praktisks piemērs tam, ka Komisija patlaban pievērsusies tādu līdzekļu un politiku noteikšanai, ar ko stiprināt mūsu ekonomikas sniegumu un konkurētspēju.

„ES 25 pārskata” procedūra

Veidojot „ES 25 pārskatu”, būtu jāņem vērā EK kā pārvalstiskas organizācijas vienreizīgums, jo īpaši kompetences sadalījums starp EK un dalībvalstīm , noteikumi par EK ārējo pārstāvniecību , kā arī EK statuss ESAO .

Vairākas EDRC pārbaudītās politikas ir ekskluzīvā kompetencē (piemēram, tirdzniecība, lauksaimniecība un zivsaimniecība), bet citas –– kopējā kompetencē (piemēram, vides aizsardzība). Šai sakarā jāatgādina, ka EK nav ESAO locekle, bet tai ir „ full participant ” statuss ESAO. Komisija kā EK pārstāve pilnībā piedalās galvenajās institūcijās un palīgstruktūrās (ESAO Konvencijas Papildprotokola 2. punkts). Tikai attiecībā uz EDRC „Euro zonas pārskatu” euro zonu pārstāv Komisijas, prezidentūras un ECB apvienotā delegācija. Ņemot vērā, ka būtu jāveic apjomīga „Euro zonas pārskata” un „ES 25 pārskata” saskaņošana dažādos līmeņos, „ES 25 pārskats” būtu jāīsteno pārmaiņus ar „Euro zonas pārskatu”, t.i., katrs pārskats būtu jāsastāda reizi divos gados [2].

Pienācīgi jāņem vērā arī tiesiskie sarežģījumi un politiskās sekas, kas izriet no fakta, ka sešas EK dalībvalstis nav ESAO locekles. EDRC „ES 25 pārskatu” piemērotu visu 25 dalībvalstu Kopienas mēroga politikas jomās. Tomēr patlaban 6 no (jaunajām) EK dalībvalstīm nav ESAO locekles [3]. Tas nozīmē, ka EDRC pārbaudītu politikas, kas formulētas un piemērojamas visās 25 valstīs, lai gan ESAO nav pārstāvēts vairums šo dalībvalstu. Komisija apsver to, ka šīm 6 dalībvalstīm jāpiešķir īpašā novērotāja statuss EDRC .

Visbeidzot, apzinoties, ka galvenais mērķis ir visaptverošs pārskats, „ES 25 pārskata” darbības jomai jābūt pārvaldāmai un saprātīgai. Ir saprotama virzība uz plašāku EDRC aptverto jautājumu loku, ņemot vērā, ka savstarpējās sakarības starp dažādām ekonomikas un saistītajām politikām visās ESAO valstīs kļūst sarežģītākas. Tomēr būs jānodrošina, ka „ES 25 pārskats” attiektos tikai uz tām Kopienas mēroga politikas jomām, kas ir tieši saistītas ar EDRC mērķiem. Turklāt „ES 25 pārskata” rezultātam jābūt, ka pārskatos par atsevišķām dalībvalstīm vairs nav tieša pārskata par Kopienas mēroga politiku veidolu un saturu, un tas nedrīkst sakrist ar „Euro zonas pārskatu” (t.i., „ES 25 pārskats” nerisinātu EMS jautājumus). Tāpat tas nedrīkstētu aptvert politikas jomas, par kurām līdzīgus pārskatus jau veido citas ESAO struktūrvienības vai pati EDRC .

Kopā ar ESAO sekretariātu un pārējām ESAO loceklēm būs jāizstrādā precīzāks pilnvarojums un kārtība attiecībā uz jebkuru ES 25 pārskatu.

Ņemot vērā iepriekšminēto,

- - Komisijai būtu jāapspriež ar ESAO sekretariātu un pārējiem ESAO locekļiem jebkāda „ES 25 pārskata” nosacījumi un kārtība (vienlaikus nodrošinot pienācīgu koordināciju ar dalībvalstīm);

- - attiecībā uz EK pārstāvniecību EDRC pārskatos Komisijai saskaņā ar noteikumiem par EK ārējo pārstāvniecību būtu jādarbojas kā EK pārstāvei „ES 25 pārskatā”, to pienācīgi koordinējot ar dalībvalstīm;

- - EDRC pārskata iekšējā procedūra atbildīs „Euro zonas pārskata” modelim. ES 25, tāpat kā citas valstis, kuras pārbauda EDRC , tiks pārbaudīta, pamatojoties uz rakstisku pārskatu/ziņojumu, ko sagatavo ESAO sekretariāts. Pārbaudes laikā Komisija sniegs īsu ievadpaziņojumu un atzīmēs punktus, kuros tā nepiekrīt ESAO sekretariāta pārskata projektam (pēc rūpīgas saskaņošanas ar dalībvalstīm). Tad visiem ESAO locekļiem būtu iespēja uzdot mutiskus jautājumus pārbaudāmajām valstīm. Pēc pārbaudes Komitejas vadība izdarītu galvenos secinājumus par nozīmīgākajiem izskatītajiem politikas jautājumiem un, pārstrādājot pētījumu (vajadzības gadījumā), kā arī izstrādājot pētījumā ietvertos oficiālos ieteikumus, ievērotu šos Komitejā vienprātīgi pieņemtos secinājumus;

- - tā kā šis pārskats attieksies uz Kopienas mēroga politikām, citiem ESAO locekļiem jāpieņem, ka EK statuss pieļauj vienlīdzīgu attieksmi, salīdzinot ar citām valstīm, kuras pārbauda EDRC pārskatos. Varētu izpētīt vairākas iespējas. Komisijai varētu piešķirt īpašas tiesības EDRC balsot EK vārdā. Komisiju varētu ievēlēt EDRC kā pilntiesīgu locekli ( full member ) (tas izņēmuma kārtā jau ir izdarīts ESAO Attīstības palīdzības komitejā), piešķirot Kopienai balsstiesības. Vai arī būtu jānodrošina, ka ES dalībvalstij, kas ir Padomes prezidējošā valsts, pēc saskaņošanas ar Komisiju būtu tiesības EK vārdā balsot EDRC . Komisija kopā ar ESAO sekretariātu, pārējiem ESAO locekļiem un EK dalībvalstīm izskatīs dažādās iespējas.

Secinājums

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka „ ES 25 pārskats” sniegtu EK neapstrīdamas priekšrocības , kas pilnībā atsvērtu iespējamos trūkumus, piemēram, dažu Komisijas dienestu darba apjoma palielināšanos un koordinēšanas vajadzību. Tādēļ Komisija ierosina EK piekrist:

- atsevišķa un atšķirīga „ES 25 pārskata” izveidei par EK struktūrpolitikām un nozaru politikām, kas ietekmē ES 25 tautsaimniecību;

- turpināt iesākto „Euro zonas pārskatu”, taču tikai attiecībā uz makroekonomikas politikas jautājumiem. Abi pārskati nesakristu.

Tomēr piekrišana būtu atkarīga no vairākiem nepieciešamiem priekšnoteikumiem , kas ietver atbilstīgas sarunas par ES 25 pārskata pilnvarām un kārtību, pienācīgu EK sui generis būtības ievērošanu, kā arī vajadzību nodrošināt attieksmes vienlīdzību pret tām dalībvalstīm, kas patlaban nav ESAO locekles. Galvenais, tas nozīmētu, ka

- tām 6 EK dalībvalstīm, kas patlaban nav ESAO locekles, tiek piešķirts novērotāja statuss ESAO;

- ES 25 pārskata rezultāts būtu tāds, ka pārskatos par atsevišķām dalībvalstīm vairs netiktu veidoti jebkādi tieši pārskati par Kopienas mēroga politiku veidolu un saturu;

- ņemot vērā, ka būtu vajadzīga „Euro zonas pārskata” un „ES 25 pārskata” plaša koordinācija dažādos līmeņos, „ES 25 pārskats” jāīsteno pārmaiņus ar „Euro zonas pārskatu”, t.i., katrs pārskats būtu jāīsteno reizi divos gados;

- Komisijai būtu nepārprotamas pilnvaras jebkāda „ES 25 pārskata” aprakstu un kārtību apspriest ar ESAO sekretariātu un citiem ESAO locekļiem (vienlaikus nodrošinot pienācīgu koordināciju ar dalībvalstīm);

- saskaņā ar noteikumiem par EK ārējo pārstāvniecību Komisija darbojas kā EK pārstāvis ES 25 pārskatā, to cieši koordinējot ar dalībvalstīm;

- ES 25 pārskata iekšējā procedūra atbildīs Euro zonas pārskata modelim, un uz to attieksies Komitejas vispārīgs konsenss;

- Eiropas Kopienai jāpiešķir tāds statuss, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret EK, salīdzinot ar citām pārbaudāmajām valstīm, kurām ir veto tiesības EDRC .

Ja iepriekšminētie apsvērumi Padomei ir pieņemami, Eiropas Komisijas Pastāvīgā delegācija ESAO, kurai bija adresēta APEC vēstule, nosūtīs pozitīvu atbildi APEC vēstniekiem, vienlaikus norādot uz iepriekšminētajiem nosacījumiem un kārtību.

To ņemot vērā, „ES 25 pārskata” kārtība attiecībā uz, piemēram, tā piemērošanas jomu, biežumu, to EK dalībvalstu tiesībām, kas nav ESAO locekles, un citi aspekti tiks izstrādāti kopā ar ESAO sekretariātu, EDRC vadību un pārējiem ESAO locekļiem.

Pielikumi : 2

1) Vispārēja informācija par ESAO EDRC pārskatiem

2) APEC vēstule

1. PIELIKUMS

Vispārēja informācija par ESAO EDRC pārskatiem

1. EDRC pārskata būtība

ESAO Ekonomikas un attīstības pārskata komiteja ( EDRC ) veic tās dalībvalstu ekonomikas politiku savstarpējas pārbaudes un ir ESAO valstu ekonomiskās uzraudzības stūrakmens. Komiteja sanāk vidēji divdesmit reizes gadā, lai pilnībā izskatītu ESAO dalībvalstu ekonomikas politikas, balstoties uz valsts ziņojumu, ko sastādījis ESAO sekretariāts. Lai nodrošinātu ciešas un stabilas attiecības starp dalībniekiem, Komitejā ietilpst pastāvīgi delegāti (ESAO Pastāvīgo delegāciju ekonomikas padomnieki). Komisija - Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts – nosūta īpašos delegātus, kas pievienojas Komisijas pastāvīgajam delegātam EDRC , ja tiek veiktas valstu pārbaudes.

EDRC salīdzinošā novērtēšana ir unikāla. Kaut arī EDRC valstu ziņojumus sagatavo ESAO sekretariāts (galvenokārt Ekonomikas departaments), tos paraksta visas 30 dalībvalstis, tostarp valsts, kas tiek pārbaudīta, un Komisija. Tādējādi šie ziņojumi ir ESAO dalībvalstu un arī Komisijas vienošanās rezultāts, un par tiem atbildību uzņemas Komiteja, nevis ESAO sekretariāts, kas parasti ir atbildīgs par vairumu citu ESAO valstu pārskatu. EDRC procedūras paredz, ka valsts, kas tiek pārbaudīta, uzņemas atbildību par ziņojuma saturu un tai ir morāls pienākums īstenot pasākumus, lai risinātu ziņojumā iztirzātos jautājumus. Patlaban 19 no 25 [4] ES dalībvalstīm ir ESAO EDR locekles un tās regulāri pārbauda EDRC .

Kopš 2001. gada ESAO EDRC veic arī ikgadēju, atsevišķu euro zonas pārbaudi. Šādam pārskatam ir piekritusi Ekonomikas un finanšu komiteja (EFK), un tā darbības joma tikusi precizēta vēstuļu apmaiņā starp EFK priekšsēdētāju un ESAO Ekonomikas departamenta vadītāju 2000. gadā. Šāda īpaša pārskata pamatojums ir euro zonas ekonomikas īpašās iezīmes ar tās vienoto monetāro/maiņas kursa politiku un nodokļu politikas saskaņošanas līmeni, un iespēja, ka šāds pārskats radīs lietderīgu ieskatu EMS darbībā. ESAO un ES dalībvalstis ir vienojušās, ka, ņemot vērā euro zonas raksturu, šiem pārskatiem jābūt vērstiem uz „ jo īpaši monetāro un maiņas kursa politiku ”, „ citām makroekonomikas politikām un struktūrpolitikai ” pievēršoties „ tikai tiktāl, cik tās ietekmē euro zonas ekonomisko kopīgo attīstību ”. Šī darbības joma ļauj novērtēt tos struktūrpolitikas aspektus, kas ir sevišķi svarīgi EMS ekonomiskajai darbībai, piemēram, produktu un ražošanas faktoru tirgiem vai sociālās labklājības sistēmu efektivitātei. Turklāt regulāri plašā pārskata nodaļā tiks rūpīgi analizēts kāds izvēlēts ekonomikas temats. Komisija, ECB un euro zonas prezidentūra ir atbildīgās iestādes, kas šajās pārbaudēs pārstāv euro zonu ESAO, tādēļ vajadzīgs augsts koordinēšanas līmenis, lai nodrošinātu efektīvu un vienotu pārstāvību.

2. Euro zonas pārskatu pieredze

2004. gadā tika veikts ceturtais euro zonas pārskats. Šos pētījumus veido vispārīgas nodaļas, kurās aplūkota monetārā, budžeta un struktūrpolitika, un „strukturāla” nodaļa, kurā padziļināti aplūkota kāda īpaša Kopienas politika. Pērn tā bija konkurences politika.

Veicot šo uzdevumu, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts cieši sadarbojas ar citiem Komisijas dienestiem, kurus skar pētījums. ESAO sekretariāta pētījuma projekta sagatavošana sākas ar ESAO sekretariāta misijām Komisijā. Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts ar citiem dienestiem apspriež atbildes uz ESAO anketu un aicina tos piedalīties sanāksmēs. Tādējādi bieži vien jau pašā procesa sākumā tajā tiek iesaistīts Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorāts, Iekšējā tirgus ģenerāldirektorāts, Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts un Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāts. Citi attiecīgie Komisijas dienesti tiek iesaistīti atkarībā no gada īpašā temata.

Pēc tam, kad ESAO sekretariāts sagatavojis pētījuma projektu, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts no jauna sazinās ar citiem Komisijas dienestiem un noskaidro to viedokli un iespējamos grozījumus pētījuma projektā. Šo dienestu viedokļi tiek atspoguļoti arī euro zonas delegācijas ievadpaziņojuma projektā, ko sagatavo Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts. Šajā posmā Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts koordinē arī dalībvalstu grozījumu projektus (ar EKF starpniecību) pētījuma projektam un ievadpaziņojuma projektam.

Komisijas dienesti, uz kuriem attiecas īpašais temats, tiek uzaicināti uz EDRC pārbaudes sanāksmi Parīzē un ziņojuma izstrādes sesiju. Pēc šīm sanāksmēm Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts ar citiem Komisijas dienestiem, Eurogrupas prezidentūru un ECB saskaņo pētījuma galīgo redakciju, līdz teksts ir pabeigts, un to akceptē EDRC .

Līdz šim gūtā pieredze liecina, ka dažādu pozīciju koordinēšanas darbs var būt ļoti sarežģīts. 2003. gadā darbs pie uzdevuma tika uzsākts janvārī ar ESAO sekretariāta vizītēm Komisijā un tika pabeigts tikai jūlija beigās, galvenokārt tāpēc, ka radās grūtības, izstrādājot konkurences politikai veltītās īpašās nodaļas galīgo tekstu.

Kopumā pašreizējais ESAO „Euro zonas pētījuma” formāts jau paredz diezgan lielas koordinēšanas izmaksas. Darbības jomas paplašināšana, lai aptvertu visas Kopienas politikas, protams, padarīs koordinēšanas slogu vēl lielāku –– kādā mērā, tas atkarīgs no šai gadījumā izvēlētās pieejas. Ir skaidrs - jo sīkāka un garāka ir ESAO analīze, jo lielāks būs koordinēšanas slogs un risks, ka process ieilgs.

3. Politikas jomas, uz kurām var attiekties ERC pārskats

Politikas, kas ietekmē ekonomisko darbību, var iedalīt četrās galvenajās grupās: 1) makroekonomikas politikas, 2) kopējās politikas, piemēram, tirdzniecība, lauksaimniecība, 3) struktūrpolitikas, kuru mērķis ir uzlabot tirgus funkcionēšanu, un 4) struktūrpolitikas, kuru mērķis ir plašāks, bet kam var būt būtiska ekonomikas ietekme (vides aizsardzība u.c.). ES teritorijā uz politikām, kas minētas 1. un 3. punktā, un daudz mazāk uz politikām, kas minētas 4. punktā, attiecas noteikta ekonomikas koordinācija. Tā neattiecas uz kopējām politikām.

a. Makroekonomikas politikas

Makroekonomikas (monetārās, nodokļu un maiņas kursa) politikas jautājumi jau tiek analizēti euro zonas ietvaros, un šajā ziņā ir izveidoti iestrādāti koordinācijas mehānismi: šīs politikas regulāri iekšēji apspriež un pārskata (Ekonomikas un finanšu komitejas Eurogrupas darba grupā un Eurogrupā).

b. Kopējās politikas

Ekskluzīvā kompetencē esošās kopējās politikas, piemēram, tirdzniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība un konkurence, jau daļēji tiek aplūkotas EDRC pārskatos par dalībvalstīm, līdzīgi kā par citiem ESAO locekļiem, piemēram, ASV. ESAO locekļi nav atklāti apšaubījuši šo politikas jomu iespējamo ietekmi uz to tautsaimniecības ekonomisko sniegumu vai faktu, ka šī jomas pārskata EDRC . Jaunākajā EDRC pārskatā par ASV, piemēram, bija ietverta sadaļa par tirdzniecību.

Turklāt kopējās politikas bieži tiek apspriestas un analizētas citās ESAO daļās, piemēram, tirdzniecība –– pārskatos par reglamentējošo reformu, lauksaimniecība –– Lauksaimniecības komitejā un konkurences politika –– Konkurences komitejā, kā arī izmantojot „salīdzinošus novērtējumus”.

c. Struktūrpolitikas, kuru mērķis ir uzlabot tirgus darbību

Strukturālo reformu politikas, jo īpaši tās, uz kurām attiecas ekonomikas politikas vispārīgās pamatnostādnes, piemēram, darbaspēka, produktu un kapitāla tirgus reformas, un to saikne ar makroekonomikas sniegumu visnotaļ vispārīgi jau tikušas apspriestas iepriekšējo EDRC euro zonas pārskatu kontekstā. Kaut arī šīs politikas tieši vērstas uz tirgus darbības uzlabošanu, nešaubīgi var apgalvot, ka tās var būtiski ietekmēt kopējo makroekonomikas sniegumu. Varētu nodrošināt vispārēju šo politiku apspriešanu šādā mērā. Tomēr problēmas rodas tad, kad diskusijas par konkrētām politikām kļūst daudz plašākas un pamatīgākas, nekā tas būtu pamatojams ar to ietekmi uz makroekonomikas rādītājiem, kā jau vairākos gadījumos ir noticis, EDRC veidojot pārskatu par euro zonu. Tas būtu jāierobežo.

d. Citas struktūrpolitikas ar plašāku mērķi

Tā kā ESAO pēc būtības ir atklāta organizācija, ir grūti iepriekš nodrošināt, ka EDRC veiktie ES politiku pārskati aprobežosies tikai ar iepriekš noteiktu struktūrpolitiku kopumu. Tas nozīmētu, ka EDRC pārskatu jomas paplašināšana, ieverot tajos ES mēroga politikas, kopumā varētu radīt situāciju, kad tiek pārbaudītas politikas, uz kurām attiecas dalīta kompetence, vai arī politikas, kas netiek pārbaudītas EDRC pārskatos par ESAO dalībvalstīm [5].

Vienojoties par ES mēroga pārskatu jomu un noteikumiem, būtu vēlams nodrošināt, lai, ciktāl tas iespējams, tiek iepriekš noteiktas tās struktūrpolitikas ar plašāku mērķi, kas ietveramas pārskatā.

2. PIELIKUMS

APEC vēstnieku vēstule

2003. gada 2. oktobrī

Viņa Ekselence John Maddison

Vēstnieks

Eiropas Komisijas Pastāvīgā delegācija ESAO

Godātais vēstniek Maddison kungs!

EDRC ATTIEKSME PRET EK POLITIKĀM

Mēs rakstām Jums kā EK pārstāvim ESAO, lai lūgtu mūsu vārdā risināt jautājumu ar attiecīgajām Eiropas Kopienas iestādēm.

Saskaņā ar 1998. gada Kanādas priekšlikumu Ekonomikas un attīstības pārskata komiteja ( EDRC ) ir veikusi 3 oficiālus pārskatus par euro zonu. Tas ļāvis ESAO salīdzinošās novērtēšanas procesam būt konstruktīvam elementam, atbalstot notiekošās euro zonas politiku ekonomiskās reformas. Tomēr šajos pārskatos nav bijis iespējams pienācīgi aplūkot vairākas politikas, kas ir saistītas ar Eiropas ekonomisko darbību. Tāpat šīs politikas netiek efektīvi aplūkotas atsevišķos Eiropas valstu ziņojumos. Tas ietver gan vairākas Kopējās politikas, kas tiek īstenotas EK līmenī, gan virkni direktīvu, kas izveidotas EK līmenī, taču tiek īstenotas valstu līmenī.

Šī situācija nozīmē, ka nav vienlīdzīgas attieksmes pret EDRC veiktajām ES valstu pārbaudēm un to valstu pārbaudēm, kas nav Eiropas valstis un kuru visas ekonomikas politikas var pārbaudīt. Šī situācija samazina EDRC pārskatu lietderību un, mūsuprāt, kaitē ESAO reputācijai.

Mēs uzskatām, ka šī situāciju jāatrisina attiecībā uz 2004. gada pārbaudi un lūdzam Jūs uzņemties šā jautājuma risināšanu ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka turpmākās ESAO ekonomiskās pārbaudes attiecībā uz euro zonu tiktu paplašinātas, iekļaujot tajās visas EK politikas un ES mēroga politikas kopumā. Tas nodrošinātu, ka visas ekonomikas politikas jomas Eiropā tiek pienācīgi pārbaudītas, nostādot šos pārskatus uz tādiem pašiem pamatiem kā to valstu pārbaudes, kas nav ES dalībvalstis.

Kaut arī atsevišķas EK politikas jomas var aplūkot atsevišķās komitejās (piemēram, Tirdzniecības komitejā, Lauksaimniecības komitejā un Konkurences komitejā), tāpat var rīkoties arī attiecībā uz citām valstīm. Tomēr tikai EDRC sniedz iespēju īstenot visaptverošu pārskatu par visiem jautājumiem salīdzinošas novērtēšanas procesā, kurā tiek analizēta mijiedarbība starp dažādām politikas jomām un kas ļauj novērtēt ekonomisko darbību un politiku kopumā.

Lai sniegtu pilnīgu politiku novērtējumu un saskanīgus ieteikumus, jāizprot, kā visas politikas mijiedarbojas. Šis apgalvojums ir īpaši patiess attiecībā uz strukturālu nosacījumu un makroekonomikas politikas instrumentu mijiedarbību.

Mēs apzināmies, ka pastāv institucionāli sarežģījumi attiecībā uz šādu visaptverošo ekonomikas politiku aplūkošanu ES. Tomēr, mūsuprāt, šādiem institucionāliem jautājumiem nevajadzētu mūs novirzīt no vienlīdzības, zināšanu apmaiņas un konstruktīvas savstarpējas novērtēšanas mērķiem, kas ir ļoti nozīmīgi ESAO darbā.

Mēs ceram saņemt Jūsu drīzu atbildi šai jautājumā, kura nozīme aizvien pieaug.

Ar cieņu,

Ian Forsyth Vēstnieks ESAO Austrālija | Jocelyne Bourgon Vēstnieks ESAO Kanāda |

Seiichiro Noboru Vēstnieks ESAO Japāna | Kyung-tae Lee Vēstnieks ESAO Koreja |

Carlos Flores Alcocer Vēstnieks ESAO Meksika | Adrian Macey Vēstnieks ESAO Jaunzēlande |

Robert Smolik Pilnvarotais pārstāvis Amerikas Savienoto Valstu delegācija ESAO |

Kopijas: visiem vēstniekiem ESAO Donald Johnston , ģenerālsekretāram, ESAO Jean-Philippe Cotis , Ekonomikas departamenta vadītājam, ESAO Niels Thygesen , priekšsēdētājam, EDRC , ESAO

[1] Kaut arī šis pārskats attiektos tikai uz Kopienas politikām, uzskatāms, ka politisku iemeslu dēļ ir piemēroti izmantot jēdzienu „ES pārskats”, jo šādi uz EK/ES aizvien biežāk atsaucas ārpus EK/ES.

[2] Ņemot vērā euro zonas un ES 25 ģeometriskās atšķirības, kā arī atšķirības, kas saistītas ar to, ka pārskati būtībā vērsti uz atšķirīgiem jautājumiem, visām pusēm vislabāk noderētu divi atsevišķi un atšķirīgi pārskati. No APEC valstu viedokļa tas būtu mazsvarīgi vai pat pilnīgi nenozīmīgi, jo tiktu nodrošināts plašs pārskats, ko pieprasījušas šīs valstis.

[3] Kipra, Igaunija, Malta, Latvija, Lietuva un Slovēnija.

[4] Šādas ES dalībvalstis patlaban nav ESAO locekles: Kipra, Igaunija, Latvija, Lietuva, Malta un Slovēnija.

[5] Piemēram, vairākās pārbaudēs, tostarp Starptautiskās ieguldījumu deklarācijas (kas nav tiesiski saistoša) valsts režīma instrumenta pārbaudē vai pārbaudēs saistībā ar ESAO Kapitāla plūsmas un Neredzamo darījumu kodeksiem (ir tiesiski saistoši), ES dalībvalstu politikas tiek pārbaudītas valsts un Eiropas līmenī, jo ES politikas ir dalībvalstu politiku pamatā.