52004DC0500

Briselē, 7.7.2004

COM(2004) 500 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par Komisijas 2004. gada 7. jūlija Lēmumiem attiecībā uz Apvienotās Karalistes, Austrijas, Dānijas, Īrijas, Nīderlandes, Slovēnijas, Zviedrijas un Vācijas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu valsts sadales plāniem saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK

IEVADS

Klimata izmaiņu apkarošana ir svarīgs Eiropas Savienības mērķis. ES ir pieņēmusi lēmumu, ka to darīs, pildot savas saistības saskaņā ar Kioto protokolu, daudzpusēju vienošanos par šīs globālās problēmas risināšanu daudzpusējas sadarbības ceļā. Strādājot ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, rūpniecību, pilsonisko sabiedrību un akadēmiskajām aprindām, ir izstrādāta Eiropas Klimata izmaiņu programma (EKIP), lai palīdzētu ES atrast izmaksu ziņā efektīvus veidus Kioto protokola saistību izpildei. Svarīgs EKIP priekšlikums bija ES mēroga emisiju tirdzniecības sistēmas radīšana, lai rentablā veidā palīdzētu ES samazināt tās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. 2003. gadā Padome un Parlaments pieņēma Direktīvu 2003/87/EEK, ar ko paredz ES mēroga emisiju tirdzniecību no 2005. gada janvāra.

Pirmā ES emisiju tirdzniecības fāze aptver CO2 emisijas no vairāk kā 12 000 iekārtām. Katrai dalībvalstij ir jāsastāda emisijas kvotu valsts sadales plāns tirgojamo kvotu sadalei un tas jāiesniedz Komisijai novērtēšanai. Direktīvā ir izklāstīti kritēriji Komisijas vērtējumam, dodot tai tiesības pilnībā vai daļēji emisijas kvotu valsts sadales plānu noraidīt. Lai dalībvalstīm palīdzētu šo plānu sagatavošanā, Komisija ir pieņēmusi vadlīnijas[1] par direktīvā izklāstīto kritēriju īstenošanu.

Šajā paziņojumā ir izklāstīts Komisijas novērtējums attiecībā uz 8 plāniem, un tam pievienoti lēmumi, kas adresēti katrai dalībvalstij. Viens no iemesliem, kāpēc Komisijai saskaņā ar direktīvu tika uzticēts pienākums novērtēt emisijas kvotu valsts sadales plānus, ir nodrošināt, lai direktīvas kritēriji būtu pareizi pielietoti tirgojamo kvotu sadalē pirms tirdzniecības uzsākšanas. Vienotā ES iekšējā tirgū un vienotā ES emisiju tirdzniecības sistēmā ir svarīgi nepieļaut konkurences izkropļošanu, nepareizi piemērojot direktīvas vai Līguma noteikumus. Šī ir pirmā reize, kad ES iesaistās ES mēroga emisiju tirdzniecībā, un pirmais tirdzniecības laikposms no 2005. - 2007. gadam ir izveidots kā „mācību posms”. Tomēr, ja dalībvalstis izsniegtu emisijas kvotas par daudzumu, kas ir lielāks nekā iespējamais faktisko emisiju daudzums no aptvertajām iekārtām, direktīvas radītais ieguvumus uz vidi būtu neliels vai arī tā nebūtu vispār. Tiktu kavēta efektīvu un tīru tehnoloģiju attīstība un tiktu apdraudēta dinamiska un likvīda tirgus attīstība.

IESNIEGTO EMISIJAS KVOTU VALSTS SADALES PLāNU SKAITS

Līdz 2004. gada 25. jūnijam 16 dalībvalstis bija informējušas Komisiju par emisijas kvotu valsts sadales plāniem. No tiem 8 (skatīt 1. tabulu) bija pietiekoši pilnīgi, lai dotu iespēju Komisijai pieņemt lēmumu par to saderību ar direktīvu. Šie plāni pārstāv gandrīz pusi no novērtētā kopējā emisijas kvotu apjoma pirmajam tirdzniecības periodam.

1. tabula

Dalībvalsts | Kopējais paredzētais daudzums laikposmam (tonnās) |

Austrija | 98 242 719 |

Dānija | 100 500 000 |

Vācija | 1 499 000 000 |

Īrija | 66 960 000 |

Nīderlande | 285 900 000 |

Slovēnija | 26 329 969 |

Zviedrija | 68 700 000 |

Apvienotā Karaliste | 736 000 000 |

Kopā | 2 881 632 688 |

EMISIJAS KVOTU VALSTS SADALES PLāNU NOVēRTēJUMS

Katrs saņemtais emisijas kvotu valsts sadales plāns ir detalizēti izanalizēts. Direktīva pieprasa Komisijai tos novērtēt saskaņā ar tiem pašiem kritērijiem, kādi izklāstīti Direktīvas III pielikumā, un, analizējot tos, Komisija ir identificējusi vairākus jautājumus, kas tika detalizēti vērtēti pēc to atbilstības šiem kritērijiem saskaņā ar šādām galvenajām pozīcijām:

- atbilstība katras dalībvalsts Kioto protokolā noteiktajām saistībām („ceļš uz Kioto”)

- ex-post korekcijas

- tiesību nodošanas noteikumi,

- jaunpienācēju rezervju izveide un pārvaldība,

- citi jautājumi, kas raksturīgi atsevišķiem plāniem (ieskaitot saderību ar citiem Kopienas tiesību aktiem).

Katrs no šiem jautājumiem ir detalizētāk izskaidrots turpmāk.

Atbilstība ceļam uz Kioto

Direktīva tika pieņemta, lai rentablā veidā sekmētu dalībvalstu apņemšanos samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tādēļ III pielikuma 1. un 2. kritērijs ir centrālie balsti emisijas kvotu valsts sadales plāna izveidē.

1. kritērijs nosaka, ka laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam katrai dalībvalstij ir jāiesniedz plāns ar kopējo kvotu daudzumu, kas atbilst „ceļam uz vispārējā katras valsts mērķa sasniegšanu saskaņā ar Lēmumu 2002/358/EK un Kioto protokolu”.

1. līdz 5. kritērijs ir jāievēro, nosakot kopējo kvotu daudzumu. Kopējais daudzums nedrīkst būt lielāks par to, kas visdrīzāk būs nepieciešams stingrai III pielikuma kritēriju piemērošanai, un dalībvalstīm nevajadzētu piešķirt vairāk, nekā ir nepieciešams vai pamatots, saskaņā ar visierobežojošāko no kritērijiem. Jebkāds izvēles kritēriju vai elementu pielietojums nedrīkst izraisīt kopējā apjoma pieaugumu.

Kad Kioto mehānismu lietošana ir integrēta ceļa uz Kioto noteikšanā, Vadlīniju dokuments nosaka: „dalībvalstij ir jāpamato jebkādi šādi nolūki Kioto mehānismu lietošanai. Komisija savu novērtējumu izstrādās, galvenokārt balstoties uz attiecīgo tiesību aktu attīstības pakāpi un noteikumu īstenošanu nacionālā līmenī”.

Novērtējot atbilstību ceļam, Komisija ir ņēmusi vērā:

- faktisko un plānoto dalībvalsts progress;

- pasākumu sagatavotības un īstenošanas stāvokli valdības finansētiem Kioto vienību pirkumiem un paļaušanos uz tiem;

- pasākumu sagatavotības un īstenošanas stāvokli ar tirdzniecību nesaistītās nozarēs, ieskaitot transportu, un paļaušanos uz tiem.

Četri no novērtētajiem plāniem paredzēja valdības finansētu Kioto vienību pirkšanu. Austrija, Dānija, Īrija un Nīderlande plāno pirkt līdz pat 172 miljoniem Kioto vienību[2].

Saskaņā ar Vadlīniju dokumentu Komisija ir novērtējusi, vai iecerētā Kioto mehānismu lietošana ir pamatota, jo īpaši balstot savu novērtējumu uz attiecīgo tiesību aktu un īstenošanas noteikumu attīstības pakāpi nacionālajā līmenī. Komisija ir novērtējusi progresa līmeni pēc šādiem aspektiem:

(a) Vai plānā ir norādīts, cik daudz Kioto vienību dalībvalsts plāno pirkt laikposmam no 2008. līdz 2012. gadam?

(b) Vai plānā ir norādīts, kuras Kioto vienības (JI, CDM un Starptautiskā emisiju tirdzniecība) tiks lietotas un cik lielā apjomā?

(c) Vai plāns sniedz informāciju par attiecīgo tiesību aktu attīstības pakāpi?

(d) Vai dalībvalsts ir nozīmējusi atbildīgu valsts varas iestādi un informējusi par to ANO?

(e) Vai plāns parāda, ka nacionālajā līmenī ir ieviesti īstenošanas noteikumi (darbības programmas, institucionālie lēmumi)?

(f) Vai ir parakstīti jebkādi kredītu pirkšanas līgumi vai ir uzsākti jebkādi kredītu pirkšanas konkursi?

(g) Vai dalībvalstis ir izveidojušas oglekļa pirkšanas fondus vai sniegušas tiem finansiālu ieguldījumu?

(h) Vai plāns nosaka, cik daudz naudas ir paredzēts šajā brīdī?

Rezultāti ir apkopoti 2. tabulā turpmāk.

2. tabula

1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 |

Kopējais apjoms (Mt) | Norādīta sadale | Tiesību akti ir pieņemti | Nozīmēta atbildīgā varas iestāde | Darbības programma | Līgumi | Iemaksas JI/CDM fondos | Rezervētais budžets (& izrietošā cena par tonnu) |

Austrija | 35 | Nē | Jā | Jā | Jā | Jā | Nē | 288 milj. € (€ 8.20) |

Dānija | 18,5 | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | 126 milj. € (€ 6.70) |

Īrija | 18,5 | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē | Nē |

Nīderlande | 100 | Nē | Jā | Jā | Jā | Jā | Jā | 736 mlij.€ (€ 7.30) |

Komisija konstatē, ka iecerētā Kioto mehānismu lietošana nav pamatota, ja dalībvalsts nav parakstījusi nekādus līgumus vai nav uzsākusi nekādus oglekļa pirkšanas konkursus, nav norādījusi atbildīgo varas iestādi, tai nav darbības programmas un tā nav rezervējusi budžeta resursus vai arī tie ir nepietiekami.

Valstij nepamatojot iecerēto mehānismu lietošanu, tas ir pretrunā ar 1. kritēriju iecerētajam kopējam kvotu skaita elementam, kas iekļauts virzībā un sadalīts kā iecerētās lietošanas rezultāts. Lai noteiktu šo elementu, kopējo emisiju proporcija, kuru pārstāv tirdzniecības sistēma, ir būtiska, salīdzinot ar emisijām no avotiem, kurus direktīva neaptver.

Komisija konstatē, ka Austrija, Dānija un Nīderlande ir pamatojusi iecerēto mehānismu lietošanu.

Īrija, paziņojot par tās nolūku pirkt 18,5 miljonus Kioto vienību, nav norādījusi, kurš(-i) mehānisms(-i) kādā mērā tiks lietots(-i), tai nav izveidota juridiska bāze, tā nav nozīmējusi nacionālo varas iestādi, tai nav darbības programmas un tā nav parakstījusi nekādus līgumus vai nav uzsākusi oglekļa pirkšanas konkursus, nav izdarījusi iemaksas oglekļa pirkšanas fondos un vēl nav rezervējusi budžeta resursus. Īrijas varas iestādes 6. jūlijā informēja Komisiju par apņemšanos līdz 2004. gada 30. novembrim izveidot darbības programmu, lai izveidotu atbildīgo varas iestādi un par to līdz 2004. gada 30. novembrim informētu ANO Klimata sekretariātu un lai tam paredzētu finanšu resursus 2005. gada budžetā. Ņemot vērā iepriekš aprakstītās izmaiņas un samazināto kopējo kvotu daudzumu, Komisija konstatē, ka Īrijas plāns atbilst 1. kritērijam.

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/358/EK Dānijai ir juridisks pienākums no 2008. līdz 2012. gadam samazināt emisijas par 21% attiecībā pret tās emisiju apjomu 1990. gadā. Dānijas plāns nosaka, ka, balstoties uz pašreizējām zināšanām, tas atbilst vidējām ikgadējām emisijām 54,9 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta apmērā 2008. līdz 2012. gadā. Tomēr Dānija ir izteikusi pieņēmumus, uz kuriem attiecas kopīgs Padomes un Komisijas paziņojums Lēmumā 2002/358/EK, balstoties uz kuru tiek aprēķināts alternatīvais mērķis, kura ikgadējais vidējais apjoms ir 59,7 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta[3]. Gadījumā, ja Dānijas pieņēmums attiecībā uz šo mērķi netiek īstenots, tā ir apņēmusies veikt vajadzīgos papildu samazinājumus ar iekšzemes pasākumu vai elastīgu mehānismu lietošanas palīdzību.

Ja dalībvalsts ir izstrādājusi savu emisijas kvotu valsts sadales plānu, balstoties uz plānoto emisiju attīstību 2005. - 2007. gada laikposmā darbībām, uz kurām attiecas sistēma, Komisija ir uzmanīgi novērtējusi šo plānoto attīstību, ieskaitot galvenos izdarītos pieņēmumus.

Komisija ir veikusi ražošanas un emisiju pieauguma līmeņu salīdzinājumu tirdzniecības nozarē ar kopējiem ekonomiskā pieauguma tempiem, kā norādīts plānā vai pieejams no uzticamiem neatkarīgiem avotiem. Kur pieauguma līmenis tirdzniecības nozarē pārsniedza vispārējo ekonomiskā pieauguma līmeni, Komisija ir novērtējusi straujāka pieauguma pieņemšanas pamatojumu tirdzniecības nozarē, salīdzinot ar ekonomiku kopumā, ievērojot notiekošo strukturālo pārbīdi daudzās dalībvalstīs no sekundārās uz terciāro sfēru. Komisija ir veltījusi lielas pūles, lai taisnīgi salīdzinātu datus starp dalībvalstīm, par spīti dažādu plānu datu kvalitātes atšķirībām.

Ja plānotā attīstība parāda izlaides un emisiju pieaugumu no darbībām sistēmā, Komisija ir novērtējusi, cik daudz kvotu ir paredzēts piešķirt esošajām iekārtām, salīdzinot ar nesenām faktiskām emisijām, cik daudz kvotu ir paredzēts piešķirt jaunpienācējiem saskaņā ar Vadlīniju dokumenta 54. punktu un cik daudz kvotu paredzēts piešķirt jaunpienācēju rezervei.

Ja šāds novērtējums ir parādījis, ka dalībvalsts esošajām iekārtām ir iecerējusi piešķirt vairāk kvotu nekā bija emisiju bāzes periodā, Komisija ir novērtējusi, ciktāl plānotais izlaides un emisiju pieaugums esošajās iekārtās ir reāls un pamatots, ievērojot faktisko un izrietošo vidējo jaudas izmantošanas pakāpi pie aktivitātes līmeņa, lai īstenotu paredzamo pieaugumu.

Komisija konstatē, ka visi novērtētie plāni, ieskaitot Nīderlandes plānu ar izmaiņām, par kurām Komisijai tika paziņots 23. jūnijā, ir izstrādāti, balstoties uz pietiekoši pamatotām prognozēm.

Komisija ir novērtējusi, vai plāni, pretrunā Līguma prasībām, nedod nepamatotas priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem vai darbībām. Balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija vērtē, ka pasākumi dod selektīvas priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem, kas var kropļot konkurenci un ietekmēt tirdzniecību Kopienas ietvaros. Pasākumi arī, šķiet, attiecināmi uz dalībvalstīm un ietver valsts resursu lietošanu tādā pakāpē, ka vairāk nekā 95% kvotu tiek piešķirtas par brīvu. Kamēr Komisija tāpēc nevar izslēgt, ka plāns ietver valsts palīdzību saskaņā ar Līguma 81. panta 1. punktu, jebkura potenciāla palīdzība, kas piešķirta saskaņā ar plāniem (atskaitot plānus, kas noraidīti kā esoši pretrunā 1. kritērijam) saskan un, šķiet, esam nepieciešama, lai panāktu Direktīvas vispārējo ietekmes uz vidi mērķi, kas izteikts 1. un 2. kritērijā. Saņēmējiem tomēr joprojām būs stimuls uzlabot savus ietekmes uz vidi rādītājus. Jebkādu potenciāli nevienlīdzīgu attieksmi dalībvalstis attaisnoja ar objektīvu un caurskatāmu pamatojumu.

Ex-post korekcijas

Direktīvas III pielikums, 10. kritērijs un 11. pants paredz, ka dalībvalstij jau no paša sākuma (pirms tirdzniecības perioda sākuma) ir jāizlemj par visu kopumā un katras iekārtas operatoram piešķirto emisijas kvotu absolūto daudzumu. Šo lēmumu nedrīkst pārskatīt un emisijas kvotas nedrīkst atkārtoti piešķirt, palielinot vai samazinot apjomu katram operatoram, pamatojoties uz valdības lēmumu vai iepriekš formulētu noteikumu. Direktīva skaidri atļauj ex-post korekcijas force majore situācijā, ievērojot procedūru, kas izklāstīta 29. pantā. Papildus tam:

- šie lēmumi ļauj veikt korekcijas paredzētajā sadalījumā attiecībā uz datu kvalitāti jebkurā laikā, pirms tiek pieņemts lēmums par sadalīšanu saskaņā ar 11. panta 1. punktu;

- ja attiecīgā laikposmā iekārta tiek slēgta, direktīva neizslēdz iespēju dalībvalstij noteikt, ka vairs nav operatora, kuram tiks piešķirtas emisijas kvotas; un

- ja emisijas kvotas piešķir jaunpienācējiem no rezerves, par precīzo piešķiršanu katram jaunpienācējam tiks lemts pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par sadali saskaņā ar 11. panta 1. punktu.

10. kritērijs prasa, lai emisijas kvotu daudzumus, kas piešķirams esošajām iekārtām, tiktu noteikts plānā pirms tirdzniecības perioda sākuma. Ex-post korekciju pieļaujamību Komisija ir novērtējusi neatkarīgi no tā, vai tā bija iecerētā korekcija vai tās koeficients, vai var tikt attiecināta uz operatora, kuram tiek ieteikts mainīt piešķiršanu laikposmā laikā, rīcību vai var būt neatkarīga no tās.

Pamatojoties uz III pielikuma 5. kritēriju, tas pats princips attiecas uz jaunpienācējiem. Ja dalībvalsts tirdzniecības laikposmā ir izlēmusi par kopējo jaunpienācējam piešķiramo emisijas kvotu apjomu no jaunpienācēju rezerves, tā nedrīkst pārskatīt šo lēmumu. Citādi dažas kompānijas var tikt nepamatoti priviliģētas vai diskriminētas, pielietojot principu, kas nav pieņemams attiecībā uz esošajām iekārtām.

Ex-post korekcijas radītu operatoriem nenoteiktību un būtu kaitīgas investīciju lēmumiem un tirdzniecības tirgum. Ex-post korekcijas aizstāj efektīvākus risinājumus, kurus tirgū atrod administratīvie procesi, kurus īstenot būtu apgrūtinoši. Arī lejupejošas ex-post korekcijas, par kurām var apgalvot, ka tām ir labvēlīga ietekme uz vidi, ir kaitējošas noteiktībai, kas vajadzīga uzņēmumiem, lai veiktu investīcijas, kas noved pie emisiju samazināšanas.

Komisija konstatē, ka iecerētās ex-post korekcijas Vācijas un Austrijas plānos ir pretrunā ar 5. un/vai 10. kritēriju.

Komisija konstatē, ka Vācijas plāns ir pretrunā ar 10. kritēriju, jo Vācija laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam ir iecerējusi koriģēt vai potenciāli koriģēt piešķirto apjomu uz iekārtu gadījumā, ja (1) esošās iekārtas, kas uzsāk darbību 2003. gada 1. janvārī, piedzīvo zemāko jaudas izmantošanas līmeni; (ii) esošajām iekārtām ikgadējo emisiju apjoms ir mazāks par 40% no bāzes perioda emisijām; (iii) esošās iekārtas saņem papildu emisijas kvotas slēgtai iekārtai paredzētu emisijas kvotu nodošanas dēļ; (iv) esošās iekārtas vai jaunpienācēji, kas gūst labumu no CHP atlaišu sadales, demonstrē mazāku CHP tipa enerģijas ražošanu nekā bāzes periodā. Vācijas nolūks potenciāli koriģēt kvotu piešķiršanu jaunpienienācējiem ir pretrunā ar 5. kritēriju, kas prasa diskrimināciju neesamību saskaņā ar Līgumu, jo šādu ex-post korekciju pielietošana diskriminētu jaunpienācējus, salīdzinot ar citu iekārtu operatoriem, attiecībā uz kuriem direktīva neatļauj nekādas ex-post korekcijas piešķiršanai tiem.

Komisija konstatē, ka Austrijas plāns ir pretrunā ar 10. kritēriju, jo Austrijas noteikumi attiecībā uz tiesību nodošanu attiecībā uz noteiktu emisijas kvotu daudzumu no pastāvošajām iekārtām, kuras slēdz, nozīmē pastāvošai iekārtai piešķirto emisijas kvotu daudzumu korekciju 2005. - 2007. gada laikposmā.

T iesību nodošanas noteikumi

Ievērojot atšķirīgās cerības par laiku, kas būs vajadzīgs, lai izveidotu lielu un likvīdu tirgu, direktīva dod dalībvalstīm noteiktu rīcības brīvību lemt, cik daudz jaunpienācējiem būs iespēja sākt piedalīties tirdzniecības sistēmā. Papildus tam dalībvalstīm ir rīcības brīvība attiecībā uz slēgtām iekārtām.

Ja dalībvalsts neliedz atļauju izsniegšanu slēgtai iekārtai uz atlikušo tirdzniecības laikposmu, ir spēkā atļauju nodošana no slēgtas iekārtas jaunai iekārtai, kuru kontrolē viens un tas pats operators.

Ja dalībvalsts ir izvēlējusies liegt papildus atļauju izsniegšanu slēgtai iekārtai atlikušajam tirdzniecības laikposmam un ir izveidojusi jaunpienācēju rezervi, ir jāpārbauda apstākļi, kādos šī sistēmas daļa darbosies, lai nodrošinātu, ka iekārtas, kas gūst labumu no atļauju nodošanas noteikuma, netiek nepamatoti priviliģētas iepretim tām, kuras to neizmanto. Nodošanas tiesību noteikuma pielietošanu var ierobežot tādā ziņā, ka operatoram ir tikai tiesības gūt no tā labumu gadījumā, ja gan slēgtā, gan jaunā iekārta atrodas dalībvalsts teritorijā.

Komisija turklāt piezīmē, ka tiek sagaidīts, ka atļauju paturēšana pēc slēgšanas varētu radīt stimulu investīcijām tīrās un efektīvās iekārtās. Atļauju nodošanas noteikumu ietekme uz vidi tomēr ir neitrāla, ja vien dalībvalsts neanulē jebkādas atļaujas, kuras nav izsniegtas pēc slēgšanas. Jebkuras pāri palikušās kvotas attiecībā uz emisijām tiks nodotas citai iekārtai, kura tās atdos atpakaļ tai pašā dalībvalstī vai citur.

Jaunpienācēju rezerves

Kā izskaidrots iepriekš, direktīva dod dalībvalstīm zināmu rīcības brīvību lemjot, vai daļu kopējā atļauju apjoma rezervēt jaunpienācējiem, lai sadalītu atļaujas bez maksas tiem jaunpienācējiem, kas tirdzniecības laikposmā sāk darbināt jaunas iekārtas, kā norādīts Vadlīniju dokumenta 48.-64. punktā.

Saskaņā ar Vadlīniju dokumentu Komisija tās vērtējumā par jaunpienācēju rezervēm ir aptvērusi šādus aspektus:

- lieluma pamatojums;

- apraksts metodoloģijai, pēc kuras jaunpienācējiem piešķirtu atļaujas;

- vai pastāv jebkādas rezerves konkrētām aktivitātēm, tehnoloģijām un nolūkiem;

- jebkādu perioda beigās atlikušo atļauju izmantošana;

- nosacījums par rezerves izsīkšanu perioda gaitā.

Novērtētie 8 plāni paredz jaunpienācēju rezervju izveidi kopumā ar 80,8 miljoniem atļauju. [4]

Komisija konstatē, ka visi novērtētie plāni paredz pietiekoši pamatota lieluma rezervi. Tā ir īpaši novērtējusi, kādā mērā sagaidāms jebkāds pieaugums esošajās iekārtās (izņemot jaudas paplašinājumus, uz ko attiecas noteikumi jaunpienācējiem), pretstatā jaunām iekārtām, ņemot vērā jebkādu piešķīrumu jaunpienācējiem saskaņā ar Vadlīniju dokumenta 54. punktu.

Komisija konstatē, ka visi novērtētie plāni satur kādu informāciju par metodoloģiju atļauju piešķiršanai no jaunpienācēju rezerves. Tomēr plāniem trūkst darbības detaļu. Komisija nevar izslēgt, ka detalizētāki noteikumi, kad tie tiks izstrādāti, varētu būt pretrunā ar citiem kritērijiem vai ar Līgumu, izņemot vien to, ja tai ir visa nepieciešamā informācija. Tā konstatē, ka 6. kritērijs nav izpildīts, kad nepietiek informācijas par veidu, kādā jaunpienācējiem būs iespējams sākt piedalīties tirdzniecības sistēmā. Tā tas ir Apvienotās Karalistes gadījumā.

Komisija atzīmē, ka Austrija, Īrija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste ir izvēlējušās dažus sadales noteikumus jaunpienācēju rezervei ar tādiem līdzekļiem kā prioritāra pieeja noteiktām tehnoloģijām (Zviedrija) vai rezerves sadalīšana apakšsegmentos (Austrija, Īrija un Apvienotā Karaliste). Komisija ir novērtējusi, vai šie sadales noteikumi ir pārmērīgi, tādā mērā, ka tie var būt pretrunā izveidošanas brīvībai, kas garantēta Līgumā, un konstatē, ka neviens plāns nesatur pārmērīgus sadales noteikumus.

Novērtējot to, kā perioda beigās tiks izmantotas jebkādas rezervē palikušās atļaujas, Dānija un Vācija paredz dzēst jebkādas perioda beigās palikušās atļaujas. Austrija, Īrija, Slovēnija un Apvienotā Karaliste plāno jebkādas palikušās atļaujas pārdot[5]. Zviedrija un Nīderlande nav vēl izlēmušas par to, vai palikušās atļaujas dzēsīs vai pārdos, bet ir apņēmušās tās nenodot esošajām iekārtām. Palikušo atļauju nodošana esošajām iekārtām par brīvu ir pretrunā ar 10. kritēriju, skatīt arī ex-post korekcijas. Palikušo atļauju dzēšana vai pārdošana ir pieļaujama tādā mērā, ka saskaņā ar 10. pantu var pārdot ne vairāk kā 5% no kopējā piešķirtā apjoma 2005.gada līdz 2007.gada laikposmam. Komisija atgādina, ka jebkādai palikušo atļauju pārdošanai, kā izskaidrots Vadlīniju dokumentā, ir jānotiek tirdzniecības perioda beigās, kad tiek nodrošināts, ka nekādi papildu jaunpienācēji nedrīkst iegūt tiesības uz sadali no jaunpienācēju rezerves.

Novērtējot to, kas notiek, ja rezerve ir izsmelta perioda gaitā, Komisija piezīmē, ka Austrija, Dānija, Īrija, Nīderlande, Slovēnija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste plāno, ka papildus jaunpienācēji pērk atļaujas tirgū.

Atbilstība cit iem tiesību aktiem

Direktīva III pielikumā, 4. kritērijā nosaka, ka emisijas kvotu sadales plāniem ir jāatbilst citiem Kopienas tiesību aktiem un politikas instrumentiem.

Direktīva 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus[6] prasa dalībvalstīm noteikt nacionālos orientējošos mērķus atjaunojamās enerģijas daļai 2010. gadā un veikt pasākumus šo mērķu izpildei. Tas izraisīs aptverto emisiju samazināšanu neatkarīgi no emisiju tirdzniecības sistēmas ietekmes. Tāpēc direktīva ir Kopienas instruments, kas jāņem vērā, sagatavojot valsts kvotu sadales plānus. Tas jāņem vērā, nosakot elektrības ražošanas aktivitātei izsniegto kvotu skaitu, kas ir zemāks nekā tas būtu bijis citā gadījumā.

Novērtējot attiecīgos plānus, Komisija ir konstatējusi, ka tie visi atbilst Direktīvai 2001/77/EK.

Jautājumi, kas attiecas uz atsevišķiem plāniem

Apvienotās Karalistes plānā ir iekļauts aptveramo iekārtu saraksts, bet nav iekļauts Gibraltārā esošo iekārtu saraksts. Tāpēc saraksts, kas vajadzīgs saskaņā ar 10. kritēriju, ir nepilnīgs.

3. tabula turpmāk ir apkopots Komisijas novērtējums, norādot, kur kritēriji ir pārkāpti.

3. tabula

| Austrija |Dānija |Vācija |Nīderlande |Īrija |Slovēnija |Zviedrija |Apvienotā Karaliste | |(1) Kioto | | | | | | | | | |(2) Emisiju attīstība | | | | | | | | | |(3) Potenciāls | | | | | | | | | |(4) Citi tiesību akti | | | | | | | | | |(5) Nediskriminācija | | |NORAIDA | | | | | | |(6) Jaunpienācēji | | | | | | | |NORAIDA | |(7) Agrīna rīcība | | | | | | | | | |(8) Tīras tehnoloģijas | | | | | | | | | |(9) Apspriešanās ar sabiedrību | | | | | | | | | |(10) Iekārtu saraksts, norādot katrai paredzēto apjomu |NORAIDA | |NORAIDA | | | | |NORAIDA | |(11) Ārpus konkurences | | | | | | | | | |10. pants | | | | | | | | | |

[1] Paziņojums par vadlīnijām, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot kritērijus, kas uzskaitīti III pielikumā Direktīvai 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK, KOM(2003) 830 galutinis 2004 m. sausio 7d. 48. līdz 64. punkts.

[2] Austrija – 35 miljonus; Dānija – 18,5 miljonus; Īrija – 18,5 miljonus; Nīderlande – 100 miljonus.

[3] Skatīt Dānijas VKPP 0.1 tabulu.

[4] Austrija – 1,0 miljons; Dānija – 3,0 miljoni; Vācija – 9,0 miljoni; Īrija – 1,0 miljons; Nīderlande – 7,5 miljoni; Slovēnija – 0,2 miljoni; Zviedrija – 2,4 miljoni, Apvienotā Karaliste – 56,8 miljoni.

[5] AK ir apņēmusies nepārdot vairāk par 5 % no kopējā kvotu daudzuma, kuras AK izdevusi 2005. gada līdz 2007. gada laikposmam, lai ievērotu direktīvas 10. pantu.

[6] OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.