42014X0614(01)

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 42014X0614(01) - EN

Document 42014X0614(01)

Help

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 98. Vienoti noteikumi transportlīdzekļu ar gāzizlādes gaismas avotiem aprīkotu galveno lukturu apstiprināšanai

OJ L 176, 14.6.2014, p. 64–127 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/98(2)/oj

HTML

PDF

Official Journal

14.6.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 176/64

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html.

Ar visiem grozījumiem līdz:

grozījumu 01. sērijas 4. papildinājumam, kas stājas spēkā 2013. gada 15. jūlijā

SATURS

DARBĪBAS JOMA

Definīcijas

Galvenā luktura apstiprinājuma pieteikums

Marķējumi

Apstiprinājums

Vispārīgas specifikācijas

Apgaismojums

Diskomforta un/vai apžilbuma novērtēšana

Galveno lukturu tipa modifikācijas un apstiprinājuma attiecināšana uz citu tipu

Ražošanas atbilstība

10.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

11.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

12.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprinājuma testu veikšanu, kā arī to iestāžu nosaukums un adrese, kas piešķir tipa apstiprinājumu

13.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

Paziņojums par galveno lukturu vai sadalītās apgaismes sistēmas tipa apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu, atteikumu vai anulēšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 98.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma paraugi

Sfērisko koordinātu sistēma mērījumiem un testa punktu atrašanās vietas

Darbībā esošu galveno lukturu fotometrisko rādītāju stabilitātes testi

Prasības attiecībā uz lukturiem ar plastikāta izkliedētājiem – Izkliedētāju vai materiālu paraugu un nokomplektētu lukturu testēšana

Atskaites punkts

Sprieguma marķējumi

Prasību minimums ražošanas atbilstības kontroles procedūrai

Minimālās prasības, kas jāievēro, inspektoram ņemot paraugu

10.

Galveno tuvās gaismas lukturu gaismas kūļa noliekuma instrumentālā pārbaude

11.

LED moduļiem un galvenajiem lukturiem ar LED moduļiem paredzētās prasības

A. ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

Darbības joma (1)

Šie noteikumi attiecas uz:

a)	galvenajiem lukturiem; un

b)	sadalītajām apgaismes sistēmām,

kas izmanto gāzizlādes gaismas avotus M, N un L3 kategorijas transportlīdzekļos.

1. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

1.1.	Piemēro definīcijas, kuras dotas Noteikumos Nr. 48 un to grozījumu sērijās, kuras ir spēkā dienā, kad iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

1.2.	“Izkliedētājs” ir galvenā luktura (bloka) ārējā daļa, kas laiž gaismu caur apgaismojošo virsmu.

1.3.	“Pārklājums” ir jebkurš materiāls vai materiāli, ar ko vienā vai vairākās kārtās pārklāta izkliedētāja ārējā virsma.

1.4.	“Saskaņots pāris” ir lukturu komplekts ar vienādām funkcijām transportlīdzekļa kreisajā un labajā pusē.

1.5.

Dažāda “tipa” galvenie lukturi ir lukturi, kas atšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

1.5.1.

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

1.5.2.

optiskās sistēmas parametri;

1.5.3.

tādu sastāvdaļu esība vai neesība, kas ar atstarošanu, refrakciju, absorbciju un/vai deformāciju darbības laikā spēj izmainīt optiskos efektus;

1.5.4.

piemērotība satiksmei pa brauktuves labo vai kreiso pusi vai pa brauktuves abām pusēm;

1.5.5.

izstarotā gaisma (tuvā gaisma, tālā gaisma vai abas);

1.5.6.

tomēr ierīci, kas paredzēta uzstādīšanai transportlīdzekļa kreisajā pusē, un atbilstošo ierīci, kas paredzēta uzstādīšanai transportlīdzekļa labajā pusē, uzskata par viena tipa ierīcēm.

1.6.	Šajos noteikumos izdarītās atsauces uz standarta (etalona) kvēlspuldzi(-ēm) un gāzizlādes gaismas avotu(-iem) ir atsauces attiecīgi uz Noteikumiem Nr. 37 un Nr. 99 un to grozījumu sērijām, kas ir spēkā dienā, kad iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

2. GALVENĀ LUKTURA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS (2)

2.1.

Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz galvenā luktura tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis. Tajā norāda:

2.1.1.

vai galvenais lukturis ir paredzēts tuvajai gaismai, tālajai gaismai vai abām gaismām;

2.1.2.

ja galvenais lukturis ir paredzēts tuvās gaismas nodrošināšanai – vai tas ir paredzēts gan kreisās puses, gan labās puses satiksmei, vai tikai kreisās puses vai tikai labās puses satiksmei;

2.1.3.

ja galvenais lukturis ir aprīkots ar regulējamu atstarotāju – luktura uzstādīšanas pozīciju(-as) attiecībā pret zemi un transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni;

2.1.4.

maksimālos vertikālos leņķus virs un zem nominālās(-ajām) pozīcijas(-ām), ko regulēšanas ierīce var sasniegt;

2.1.5.

kuri gaismas avoti tiek pieslēgti, izmantojot dažādas gaismu kombinācijas;

2.1.6.

vai tiek izmantota sadalītā apgaismes sistēma, un kāda gaisma vai kādas gaismas sistēmā ir paredzētas;

2.1.7.

gaismas avota kategoriju, kā norādīts Noteikumos Nr. 37 vai Nr. 99 un to grozījumu sērijās, kas ir spēkā dienā, kad iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

Sadalītajai apgaismes sistēmai, kas izmanto nenomaināmu gāzizlādes gaismas avotu, kurš nav apstiprināts atbilstoši Noteikumiem Nr. 99, norāda gaismas izstarotāja daļas numuru, ko piešķīris gaismas izstarotāja ražotājs.

2.2.

Kopā ar katru pieteikumu iesniedz:

2.2.1.

pietiekami detalizēti izstrādātus rasējumus trijos eksemplāros, lai pēc tiem varētu noteikt tipu (sk. turpmāk 3.2. un 4.2. punktu). Rasējumos jānorāda apstiprinājuma numuram paredzētā vieta un papildu simboli saistībā ar apstiprinājuma marķējuma apli, LED moduļa(-u) gadījumā – arī vieta, kas rezervēta moduļa(-u) īpašajam(-iem) identifikācijas kodam(-iem), kā arī jāparāda galvenais lukturis vertikālā (leņķiskā) šķērsgriezumā un pretskatā, atspoguļojot galvenās optiskās uzbūves detaļas, tostarp rievas, ja tādas ir;

2.2.2.

īsu tehnisko specifikāciju, ietverot, ja tāds ir, balasta(-u) modeli un tipu un – ja galveno lukturi izmanto liektajai gaismai – tās galējās pozīcijas saskaņā ar turpmāk minēto 6.2.7. punktu. LED moduļa(-u) gadījumā pieteikumam pievieno:

a)	LED moduļa(-u) īsu tehnisko specifikāciju;

b)	rasējumu ar izmēriem un elektriskajām un fotometriskajām pamatvērtībām, kā arī objektīvo gaismas plūsmu.

Turklāt attiecībā uz sadalīto apgaismes sistēmu – īsu tehnisko specifikāciju, ietverot gaismas vada(-u) un ar to saistīto optisko sastāvdaļu sarakstu un informāciju par gaismas izstarotāju(-iem), lai varētu veikt identifikāciju. Informācijā iekļauj gaismas izstarotāja ražotāja piešķirto daļas numuru, rasējumu ar izmēriem un elektriskajām un fotometriskajām pamatvērtībām, kā arī oficiālu testa ziņojumu saistībā ar šo noteikumu 5.8. punktu;

2.2.3.

šādus paraugus:

2.2.3.1.

galvenā luktura apstiprināšanai – divus katra galveno lukturu veida paraugus (vienu transportlīdzekļa kreisajā pusē uzstādīšanai paredzētā luktura paraugu un vienu transportlīdzekļa labajā pusē uzstādīšanai paredzētā luktura paraugu), kas aprīkoti ar standarta gāzizlādes gaismas avotu, kā arī attiecīgā gadījumā vienu katra izmantojamā tipa balastu.

Lai apstiprinātu sadalīto apgaismes sistēmu, kas izmanto nenomaināmu gāzizlādes gaismas avotu, kurš nav apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 99 – divus sistēmas paraugus, tostarp gaismas ģeneratoru un attiecīgā gadījumā vienu katra izmantojamā tipa balastu;

2.2.4.

lai pārbaudītu plastikātu, no kā izgatavoti izkliedētāji:

2.2.4.1.

četrpadsmit izkliedētājus;

2.2.4.1.1.

desmit no minētajiem izkliedētājiem var aizstāt ar desmit vismaz 60 mm × 80 mm lieliem materiāla paraugiem, kuru ārējā virsma ir plakana vai izliekta un vidū ir vismaz 15 mm × 15 mm liels, samērā plakans laukums (izliekuma rādiuss vismaz 300 mm);

2.2.4.1.2.

katrs šāds izkliedētāja vai materiāla paraugs ir izgatavots pēc tādas pašas metodes, kādu paredzēts izmantot masveida ražošanā;

2.2.4.2.

atstarotāju, kam saskaņā ar ražotāja instrukcijām var piemontēt izkliedētājus;

2.2.5.

lai testētu no plastikāta izgatavoto gaismu caurlaidīgo sastāvdaļu pretestību gāzizlādes gaismas avotu ultravioletajam starojumam galvenā luktura iekšpusē:

2.2.5.1.

vienu paraugu no katra attiecīgā materiāla, ko izmanto galvenajā lukturī, vai vienu galvenā luktura paraugu, kurā tie izmantoti. Katra materiāla parauga izskatam un virsmas apstrādei, ja veikta, jābūt tieši tādai, kādu paredzēts lietot apstiprināmajā galvenajā lukturī;

2.2.5.2.

iekšējo materiālu pretestību gaismas avota ultravioletajam starojumam testēt nav nepieciešams:

2.2.5.2.1.

ja lieto gāzizlādes gaismas avotus ar zemu ultravioleto starojumu, kā noteikts Noteikumos Nr. 99; vai

2.2.5.2.2.

ja tiek veikti pasākumi, lai attiecīgās galveno lukturu sastāvdaļas aizsargātu pret ultravioleto starojumu, piemēram, ar stikla filtriem; vai

2.2.5.2.3.

ja lieto LED moduļus ar zemu ultravioleto starojumu, kā noteikts šo noteikumu 11. pielikumā.

2.3.

Sadalītajai apgaismes sistēmai – 10 paraugus no materiāla(-iem) un attiecīgajiem aizsargpārklājumiem/aizsargkārtām, ja tādi ir, no kuriem izgatavoti gaismas vadi un citas minētās sistēmas optiskās daļas.

2.4.

Materiāliem, no kuriem izgatavots izkliedētājs, un, ja ir sadalītā apgaismes sistēma, materiāliem, no kuriem izgatavotas sistēmas optiskās daļas, un attiecīgajiem pārklājumiem/aizsargkārtām, ja tādi ir, pievieno testa ziņojumu par šo materiālu un pārklājumu īpašībām, ja tie jau ir testēti.

3. MARĶĒJUMI

3.1.

Uz galvenajiem lukturiem vai sadalītajām apgaismes sistēmām, kas iesniegtas apstiprināšanai, ir jābūt salasāmam un neizdzēšamam pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumam vai preču zīmei.

3.2.

Uz to izkliedētāja un galvenā korpusa (3) jābūt pietiekami lielam laukumam, kas paredzēts apstiprinājuma marķējumam un papildu simboliem, kas minēti 4. punktā; šos laukumus norāda rasējumos, kas iepriekš minēti 2.2.1. punktā.

3.3.

Uz galvenajiem lukturiem, kas paredzēti satiksmei gan pa brauktuves labo, gan pa kreiso pusi, jābūt marķējumam, kas norāda transportlīdzekļa optiskā bloka abus iestatījumus vai gāzizlādes gaismas avota regulējumus uz atstarotāja; šie marķējumi ir burti “R/D” satiksmei pa brauktuves labo pusi un burti “L/G” satiksmei pa brauktuves kreiso pusi.

3.4.

Visām lukturu gaismām uz gaismu izstarojošās virsmas var būt atskaites punkts, kas norādīts 6. pielikumā.

3.5.

Tad, ja ir sadalītās apgaismes sistēmas gaismas ģenerators, kas izmanto nenomaināmu gāzizlādes gaismas avotu, kurš nav apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 99, uz gaismas ģeneratora jābūt tā ražotāja tirdzniecības nosaukumam vai preču zīmei un iepriekš 2.2.2. punktā minētajam daļas numuram.

3.6.

Tad, ja ir lukturi ar LED moduli(-ļiem), uz luktura ir marķējums, kur norādīts nominālais spriegums un nominālā jauda, kā arī gaismas avota moduļa īpašais identifikācijas kods.

3.7.

Uz LED moduļa(-iem), ko iesniedz kopā ar luktura apstiprinājumu, ir:

3.7.1.

pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme. Šis marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams;

3.7.2.

moduļa īpašais identifikācijas kods. Šis marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

Šis īpašais identifikācijas kods ietver sākumburtus “MD”, kas nozīmē “MODULIS”, un tiem seko apstiprinājuma marķējums bez apļa, kā turpmāk noteikts 4.2.1. punktā, bet, ja tiek izmantoti vairāki atšķirīgi gaismas avota moduļi, pievieno papildu simbolus vai burtus. Šo īpašo identifikācijas kodu norāda rasējumos, kas iepriekš minēti 2.2.1. punktā. Apstiprinājuma marķējumam nav jābūt tādam pašam kā marķējumam uz luktura, kurā tiek izmantots modulis, bet abiem marķējumiem jābūt no viena un tā paša pieteikuma iesniedzēja.

3.8.

Ja gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, kas nav iekļauta LED modulī, tiek izmantota, lai vadītu LED moduli(-ļus), to marķē ar īpašu(-iem) identifikācijas kodu(-iem), nominālo ieejas sprieguma un jaudas norādi.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1. Vispārīgi noteikumi

4.1.1.

Apstiprinājumu piešķir, ja galveno lukturu tipa visi paraugi, kas iesniegti atbilstoši 2. punkta prasībām, atbilst šo noteikumu nosacījumiem.

4.1.2.

Galvenos lukturus, kas atbilst šiem noteikumiem, var grupēt, kombinēt vai savietot ar citu(-ām) apgaismes ierīci(-ēm) vai gaismas signālierīci(-ēm), ja netiek ietekmētas to atbilstošās apgaismes funkcijas.

4.1.3.

Ja grupēti, kombinēti vai savietoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, drīkst izmantot vienu starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ja vien katrs no grupētajiem, kombinētajiem vai savietotajiem lukturiem atbilst tam piemērojamiem noteikumiem.

4.1.4.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā (patlaban 01. sērija). Tā pati nolīguma Puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru citam galveno lukturu tipam, kuram piemēro šos noteikumus. Tomēr saskaņoto pāri uzskata par vienu lukturu tipu.

4.1.5.

Paziņojumu par galveno lukturu tipa apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu, atteikumu vai anulēšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta 1958. gada nolīguma Pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā iekļautajam paraugam.

4.1.6.

Papildus 3.1. punktā noteiktajam marķējumam turpmāk 4.2. un 4.3. punktā aprakstīto apstiprinājuma marķējumu 3.2. punktā norādītajās vietās piestiprina katram lukturim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam tipam.

4.2. Apstiprinājuma marķējuma veidošana

Apstiprinājuma marķējumu veido:

4.2.1.

starptautisks apstiprinājuma marķējums, ko veido:

4.2.1.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (4);

4.2.1.2.

apstiprinājuma numurs, kā norādīts iepriekš 4.1.4. punktā;

4.2.2.

šāds papildu simbols vai simboli:

4.2.2.1.

uz galvenajiem lukturiem, kas atbilst tikai prasībām satiksmei pa brauktuves kreiso pusi – horizontāla bultiņa, kas vērsta uz labo pusi no novērotāja, kas stāv pretī galvenajam lukturim, proti, uz to brauktuves pusi, pa kuru notiek satiksme;

4.2.2.2.

uz galvenajiem lukturiem, kas projektēti tā, lai atbilstu prasībām satiksmei abos virzienos, attiecīgi pielāgojot optiskā bloka vai gaismas avota iestatījumu – horizontāla bultiņa, kas vērsta uz abām pusēm, attiecīgi uz kreiso un uz labo pusi;

4.2.2.3.

uz galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām tikai attiecībā uz tuvo gaismu, – burti “DC”;

4.2.2.4.

uz galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām tikai attiecībā uz tālo gaismu, – burti “DR”;

4.2.2.5.

uz galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām gan attiecībā uz tuvo, gan tālo gaismu, – burti “DCR”;

4.2.2.6.

uz galvenajiem lukturiem, kuros ir plastikāta izkliedētājs, 4.2.2.3.–4.2.2.5. punktā minētajiem simboliem pievieno burtus “PL”;

4.2.2.7.

uz galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz tālo gaismu, – norāde par maksimālo gaismas intensitāti, kuru izsaka turpmāk 6.3.2.2. punktā minētā etalona zīme, kas norādīta netālu no apļa, kurā ietverts burts “E”.

Savietotiem galvenajiem lukturiem tālās gaismas maksimālās intensitātes norādi kopumā izsaka, kā norādīts iepriekš;

4.2.2.8.

uz sadalītajām apgaismes sistēmām ar burtiem “DLS” aizstāj burtu “D”, kā noteikts 4.2.2.3., 4.2.2.4 un 4.2.2.5. punktā, piemērojot tos pašus kritērijus;

4.2.3.

katrā gadījumā testa procedūrā izmantoto attiecīgo darba režīmu, kā norādīts 4. pielikuma 1.1.1.1. punktā, kā arī pieļaujamo(-os) spriegumu(-us), kā norādīts 4. pielikuma 1.1.1.2. punktā, norāda apstiprinājuma veidlapās un paziņojuma veidlapās, ko nosūta valstīm, kuras ir šā nolīguma Puses un kuras šos noteikumus piemēro.

Attiecīgajos gadījumos ierīci marķē šādi:

4.2.3.1.

Uz galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām un kas ir projektēti tā, lai tuvā gaisma netiktu iedegta vienlaikus ar kādu citu apgaismes funkciju, ar ko tā var būt savietota, – apstiprinājuma marķējumā aiz tuvās gaismas luktura simbola lieto slīpsvītru (/).

4.2.3.2.

Iepriekš 4.2.3.1. punktā minētās prasības nepiemēro tādiem galvenajiem lukturiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām un kas projektēti tā, lai tuvo un tālo gaismu nodrošinātu viens un tas pats gāzizlādes gaismas avots.

4.2.4.

Apstiprinājuma numura divi cipari, kas norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā, un, ja nepieciešams, vajadzīgā bultiņa var atrasties netālu no minētajiem papildu simboliem.

4.2.5.

Iepriekš 4.2.1.–4.2.3. punktā minētie marķējumi un simboli ir skaidri salasāmi un neizdzēšami. Tos var norādīt uz luktura iekšējās vai ārējās daļas (neatkarīgi no šīs daļas caurspīdīguma), kuru nevar atdalīt no luktura caurspīdīgās gaismu izstarojošās daļas. Ja ir uzstādīta sadalītā apgaismes sistēma ar gaismvadā iebūvētu ārējo izkliedētāju, šo nosacījumu uzskata par izpildītu, ja apstiprinājuma marķējums norādīts vismaz uz gaismas ģeneratora un gaismvada vai uz tā aizsargkārtas. Ikvienā gadījumā marķējums ir redzams, kad galvenais lukturis vai sistēma ir uzstādīta transportlīdzeklim vai kad tiek atvērta kāda transportlīdzekļa kustīgā daļa, piemēram, motora pārsegs.

4.3. Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

4.3.1. Neatkarīgi lukturi

Apstiprinājuma marķējumu un iepriekš minēto papildu simbolu izvietojuma paraugi redzami šo noteikumu 2. pielikuma 1.–9. attēlā.

4.3.2. Grupēti, kombinēti vai savietoti lukturi

4.3.2.1.

Ja konstatēts, ka grupēti, kombinēti vai savietoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, tiem var uzlikt vienu starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido aplis, kas ietver burtu “E”, kuram seko tās valsts, kas izdevusi apstiprinājumu, pazīšanas numurs un apstiprinājuma numurs. Šo apstiprinājuma marķējumu uz grupētiem, kombinētiem vai savietotiem lukturiem var norādīt jebkurā vietā, ja:

4.3.2.1.1.

tas ir redzams atbilstoši 4.2.5. punktam;

4.3.2.1.2.

nevienu grupēto, kombinēto vai savietoto lukturu gaismu caurlaidīgo daļu nav iespējams noņemt, vienlaikus nenoņemot apstiprinājuma marķējumu.

4.3.2.2.

Katra luktura identifikācijas simbolu atbilstoši noteikumiem, uz kuru pamata piešķirts apstiprinājums, kopā ar attiecīgo grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā, un, ja nepieciešams, vajadzīgo bultiņu norāda:

4.3.2.2.1.

uz attiecīgās gaismu izstarojošās virsmas;

4.3.2.2.2.

vai kopā, tā, lai jebkuru no grupētajiem, kombinētajiem vai savietotajiem lukturiem varētu skaidri identificēt (sk. četrus iespējamos piemērus 2. pielikuma 10. attēlā).

4.3.2.3.

Vienota apstiprinājuma marķējuma elementu izmērs nav mazāks par minimālo izmēru, kas mazākajam atsevišķajam marķējumam paredzēts noteikumos, saskaņā ar kuriem apstiprinājums ir piešķirts.

4.3.2.4.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Viena un tā pati nolīguma Puse nedrīkst piešķirt to pašu numuru cita tipa grupētiem, kombinētiem vai savietotiem lukturiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi.

4.3.2.5.

Šo noteikumu 2. pielikuma 10. attēlā ir piemēri, kā izvietot apstiprinājuma marķējumu grupētiem, kombinētiem vai savietotiem lukturiem ar visiem iepriekš minētajiem papildu simboliem.

4.3.3. Lukturi, kuru izkliedētājus izmanto dažādos galveno lukturu tipos un kurus var savietot vai grupēt kopā ar citiem lukturiem

Piemēro 4.3.2. punkta noteikumus.

4.3.3.1.

Turklāt, ja izmanto to pašu izkliedētāju, uz tā var būt atšķirīgi apstiprinājuma marķējumi, kas attiecas uz dažādu tipu galvenajiem lukturiem vai lukturu blokiem, ja uz luktura galvenā korpusa vai sadalītās apgaismes sistēmas, pat ja tos nevar atdalīt no izkliedētāja, arī ir 3.2. punktā minētais laukums un apstiprinājuma marķējums, kas apliecina tā faktiskās funkcijas.

4.3.3.2.

Šo noteikumu 2. pielikuma 11. attēlā redzami apstiprinājuma marķējumu izkārtojuma piemēri attiecībā uz iepriekš minēto gadījumu.

4.3.4. Sadalītās apgaismes sistēmas

Attiecībā uz sadalītajām apgaismes sistēmām jāievēro piemērojamie 4.3.1.–4.3.3.2. punkta noteikumi saistībā ar 3.4. punkta prasībām.

B. TEHNISKĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GALVENAJIEM LUKTURIEM (5)

5. VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

5.1. Katram paraugam jāatbilst turpmāk 6. līdz 8. punktā izklāstītajām specifikācijām.

5.2. Galvenos lukturus konstruē tā, lai normālos lietošanas apstākļos, neatkarīgi no vibrācijas, kurai tie var būt pakļauti, to darbība būtu pietiekami laba un saglabātu tiem noteiktos fotometriskos parametrus.

5.2.1. Galvenos lukturus aprīko ar ierīci, kas ļauj tos transportlīdzeklī noregulēt saskaņā ar tiem piemērojamajiem noteikumiem. Šādu ierīci neuzstāda apgaismošanas blokiem, kuros atstarotājs nav atdalāms no izkliedētāja, ja šādus blokus izmanto vienīgi tādos transportlīdzekļos, kuros galveno lukturu regulēšanu var veikt citādi.

Ja galvenajam tuvās gaismas lukturim un galvenajam tālās gaismas lukturim ir katram savs(-i) gaismas avots(-i) un tie montēti kompleksā blokā, regulētājierīcei jānodrošina tas, lai katru optisko sistēmu varētu regulēt atsevišķi. Šie paši noteikumi attiecas uz galvenajiem lukturiem, kas nodrošina priekšējā miglas luktura gaismu un tālo gaismu, uz galvenajiem lukturiem, kas nodrošina galveno tuvo gaismu un priekšējā miglas luktura gaismu, kā arī uz galvenajiem lukturiem, kas nodrošina visas trīs minētās gaismas.

5.2.2. Tomēr minētie noteikumi neattiecas uz galveno lukturu grupām, kuru atstarotāji nav atdalāmi. Uz šādām grupām attiecas šo noteikumu 6.3. punkta prasības.

5.3. Galvenos lukturus, kas projektēti satiksmei pa brauktuves labo un kreiso pusi, var pielāgot attiecīgajam satiksmes virzienam vai nu ar piemērotu sākotnējo iestatījumu, ko veic tad, kad lukturus uzstāda transportlīdzeklim, vai ar lietotāja izvēlētu iestatījumu. Šāds sākotnējais vai izvēlētais iestatījums var būt, piemēram, vai nu optiskā bloka uzstādījums noteiktā leņķī transportlīdzeklī, vai gaismas avota(-u) uzstādījums attiecīgā leņķī attiecībā pret optisko bloku. Jebkurā gadījumā jābūt iespējamiem tikai diviem skaidri atšķiramiem uzstādījumiem – satiksmei pa brauktuves labo pusi un satiksmei pa brauktuves kreiso pusi, un to konstrukcijai jānodrošina tas, ka tos nevar nejauši pārslēgt no viena stāvokļa otra, vai arī iestatīt starpstāvoklī. Ja gaismas avotam ir paredzēti divi dažādi iestatījuma stāvokļi, tad daļām, ar kurām gaismas avotu piestiprina pie atstarotāja, jābūt projektētām un izgatavotām tā, lai katrā no tā diviem iestatījumiem gaismas avots būtu piestiprināts ar tādu pašu precizitāti, kas nepieciešama attiecībā uz galvenajiem lukturiem satiksmei tikai pa vienu brauktuves pusi. Atbilstību šā punkta prasībām pārbauda vizuāli un, ja nepieciešams, izmanto testēšanas iekārtu.

5.4. Apgaismojuma konfigurācija dažādiem satiksmes apstākļiem

5.4.1. Ja galvenie lukturi ir projektēti satiksmei tikai pa brauktuves vienu pusi (labo vai kreiso), veic lietderīgus pasākumus, lai netraucētu ceļu satiksmes dalībniekiem valstī, kur satiksme notiek pa pretējo brauktuves pusi nekā valstī, kurai galvenie lukturi tika projektēti (6). Šie pasākumi var būt šādi:

a)	ārējā galvenā luktura izkliedētāja zonas daļēja aizēnošana;

b)	lejupvērsta gaismas kūļa kustība. Horizontāla kustība ir atļauta;

c)	jebkurš cits pasākums, lai novērstu vai samazinātu asimetrisko gaismas kūļa daļu.

5.4.2. Pēc šā (šo) pasākuma(-u) veikšanas, nemainot noregulējumu salīdzinājumā ar noregulējumu sākotnējam satiksmes virzienam, tiek izpildītas šādas prasības attiecībā uz galvenā luktura gaismas intensitāti:

5.4.2.1.

tuvā gaisma, kas projektēta satiksmei pa brauktuves labo pusi un pielāgota satiksmei pa brauktuves kreiso pusi:

pie 0,86D-1,72L vismaz 2 500 cd;

pie 0,57U-3,43R ne vairāk kā 880 cd;

5.4.2.2.

tuvā gaisma, kas projektēta satiksmei pa brauktuves kreiso pusi un pielāgota satiksmei pa brauktuves labo pusi:

pie 0,86D-1,72R vismaz 2 500 cd;

pie 0,57U-3,43L ne vairāk kā 880 cd.

5.5. Ja galvenie lukturi paredzēti, lai tālo un tuvo gaismu nodrošinātu pārmaiņus vai tuvai gaismai un/vai tālai gaismai, kas paredzēta liektas gaismas radīšanai, mehāniskas, elektromehāniskas vai citas ierīces, kas iebūvētas galvenajā lukturī šim mērķim (7), ir jāprojektē tā, ka:

5.5.1.

ierīce ir pietiekami izturīga, lai to varētu iedarbināt 50 000 reizes normālos lietošanas apstākļos. Lai pārbaudītu atbilstību šai prasībai, par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests:

a)	var pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs piegādā testa veikšanai vajadzīgo aprīkojumu;

b)	var neveikt testu, ja pieteikuma iesniedzējs galveno lukturi uzrāda kopā ar testa ziņojumu, ko izsniedzis tehniskais dienests, kas atbild par apstiprinājuma testu veikšanu tās pašas konstrukcijas galvenajiem lukturiem (grupām), apstiprinot atbilstību šai prasībai;

5.5.2.

ja notiek kļūme, galvenā luktura gaismas intensitāte virs H-H līnijas nepārsniedz tuvās gaismas vērtības atbilstoši 6.2.6. punktam; turklāt galvenie lukturi, kas projektēti, lai nodrošinātu tuvo un/vai tālo gaismu, kas kļūst par liekto gaismu, rada gaismas intensitāti vismaz 2 500 cd testa punktā 25 V (VV līnija, 1,72D);

5.5.3.

tuvo gaismu vai tālo gaismu var ieslēgt vienmēr, nepieļaujot iespēju, ka mehānisms apstājas starpstāvoklī;

5.5.4.

lietotājs nevar ar parastiem līdzekļiem mainīt kustīgo daļu formu vai pozīciju.

5.6. Papildu testus veic saskaņā ar 4. pielikumā minētajām prasībām, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijā neradīsies pārmērīgas fotometrisko rādītāju izmaiņas.

5.7. Gaismu caurlaidīgās no plastikāta izgatavotās sastāvdaļas pārbauda saskaņā ar 5. pielikuma prasībām.

5.8. Gaismas avotu nomaināmība

5.8.1. Gāzizlādes gaismas avotam(-iem), ko izmanto gāzizlādes galvenajos lukturos vai sadalītajās apgaismes sistēmās, jābūt nomaināmam(-iem) un apstiprinātam(-iem) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 99 un to grozījumu sērijām, kas ir spēkā dienā, kad iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums. Gāzizlādes gaismas avotu(-us), kas nav apstiprināts(-i) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 99, var izmantot tikai tad, ja tas (tie) ir gaismas ģeneratora nemaināma daļa. Tomēr, ja ir uzstādītas sadalītās apgaismes sistēmas, gaismas ģeneratoru var nomainīt, neizmantojot īpašas ierīces, arī tad, ja tajā izmantotais gaismas avots nav apstiprināts.

5.8.2. Ja vienu vai vairākus (papildu) kvēldiega gaismas avotus izmanto gāzizlādes galvenajā lukturī, šos kvēldiega gaismas avotus apstiprina saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37 un to grozījumu sērijām, kas ir spēkā dienā, kad iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums, ja vien Noteikumos Nr. 37 un to grozījumu sērijās, kas ir spēkā dienā, kad iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums, nav noteikti to izmantošanas ierobežojumi.

5.8.3. Ierīces konstrukcija ir tāda, lai kvēlspuldzi, ja tāda ir, varētu piestiprināt tikai pareizajā pozīcijā.

5.8.4. Ja ir nomaināmi gāzizlādes gaismas avoti un papildu kvēldiega gaismas avoti, lampas turētājam jāatbilst izmēriem, kas minēti IEC Publikācijas 60061 datu lapā, atbilstoši izmantotā(-o) gāzizlādes gaismas avota(-u) kategorijai. Gāzizlādes gaismas avotam(-iem) jābūt viegli iemontējamam(-iem) galvenajā lukturī.

5.9. Nenomaināmi gāzizlādes gaismas avoti, kas nav apstiprināti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 99 un kas tiek izmantoti sadalītās apgaismes sistēmās, atbilst arī šādām prasībām (atbilstoši Noteikumos Nr. 99 norādītajām prasībām attiecībā uz gāzizlādes gaismas avotu apstiprināšanu):

5.9.1.

ieslēgšanas, iesilšanas un ātrās atkalieslēgšanas prasības, kā norādīts Noteikumu Nr. 99 3.6. punktā;

5.9.2.

krāsa, kā norādīts Noteikumu Nr. 99 3.9. punktā. Krāsa ir balta;

5.9.3.

UV starojums, kā norādīts Noteikumu Nr. 99 3.10. punktā, ja tas norādīts apstiprinājuma pieteikumā (iepriekš minētais 2.2.2. punkts).

5.10. Galvenais lukturis un balasta sistēma nedrīkst radīt starojuma vai elektriskos traucējumus, kas izraisa citu transportlīdzeklī esošo elektrisko/elektronisko sistēmu darbības traucējumus (8).

5.11. Ja testa procedūrai nepieciešams, testa veicēji var pieprasīt ražotājam papildu testa paraugus, pārbaudes stendus (turētājus) vai īpašus strāvas avotus.

5.12. Testa procedūru veic, ievērojot ražotāja noteiktās montāžas specifikācijas.

5.13. Galvenajam lukturim (ja aprīkots ar LED moduļiem) un pašam(-iem) LED modulim(-ļiem) jāatbilst attiecīgajām šo noteikumu 11. pielikumā izklāstītajām prasībām. Pārbauda atbilstību minētajām prasībām.

6. APGAISMOJUMS

6.1. Vispārīgi noteikumi

6.1.1. Galvenos lukturus vai sadalītās apgaismes sistēmas konstruē tā, lai ar atbilstošu gāzizlādes gaismas avotu tie radītu pietiekamu apgaismojumu, neapžilbinot tad, kad tie izstaro tuvo gaismu, un nodrošinot labu apgaismojumu tad, kad tie izstaro tālo gaismu.

6.1.2. Gaismas intensitāti, ko rada galvenais lukturis, mēra 25 m attālumā ar fotoelektrisku elementu, kura izmantojamā platība ir kvadrāts, kam malu garums ir 65 mm. HV punkts ir viduspunkts koordinātu sistēmai ar vertikālu polāro asi. Līnija h horizontāli šķērso HV (skatīt šo noteikumu 3. pielikumu).

6.1.3. Galveno lukturi vai sadalītās apgaismes sistēmas uzskata par atbilstošiem, ja viens gaismas avots, kas izmantots vismaz 15 ciklus saskaņā ar Noteikumu Nr. 99 4. pielikuma 4. punktu, atbilst 6. punktā noteiktajām fotometriskajām prasībām.

Ja gāzizlādes gaismas avots ir apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 99 prasībām, tad tas ir standarta (etalona) gaismas avots un tā gaismas plūsma var atšķirties no objektīvās gaismas plūsmas, kas paredzēta Noteikumos Nr. 99. Šajā gadījumā atbilstoši koriģē gaismas intensitātes vērtības.

Iepriekš minēto korekciju neveic sadalītajām apgaismes sistēmām, kurās izmanto nenomaināmu gāzizlādes gaismas avotu, vai galvenajiem lukturiem, kuros ir pilnīgi vai daļēji iebūvēts(-i) balasts(-i).

Ja gāzizlādes gaismas avots nav apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 99, to uzskata par sērijveida nenomaināmu gaismas avotu.

6.1.4. Izmēri, pēc kuriem nosaka loka stāvokli standarta gāzizlādes gaismas avotā, norādīti attiecīgajā Noteikumu Nr. 99 datu lapā.

6.1.5. Fotometrisko atbilstību pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 6.2.6. vai 6.3. punktu. Tas attiecas arī uz gaismas kūļa noliekuma zonu starp 3°R un 3°L (mērījumu metode attiecībā uz gaismas kūļa noliekuma zonas krāsu tiek izvērtēta).

6.1.6. Gāzizlādes gaismas avotus izmantojošo galveno lukturu izstarotās gaismas krāsa ir balta.

6.1.7. Četras sekundes pēc tam, kad ieslēgts galvenais lukturis, kas aprīkots ar gāzizlādes gaismas avotu ar balastu, kurš nav iebūvēts gaismas avotā, un kas nav izmantots 30 minūtes vai ilgāk:

6.1.7.1.

HV punktā sasniedz vismaz 37 500 cd, ja galvenais lukturis izstaro tikai tālo gaismu;

6.1.7.2.

50 V punktā sasniedz vismaz 6 250 cd, ja galvenie lukturi izstaro tikai tuvo gaismu vai pārmaiņus tuvo un tālo gaismu, kā aprakstīts šo noteikumu 5.4. punktā;

6.1.7.3.

jebkurā gadījumā strāvas padevei jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu vajadzīgo strāvas impulsa palielināšanos.

6.2. Noteikumi attiecībā uz tuvo gaismu

6.2.1. Galvenā tuvās gaismas luktura gaismas intensitātes sadalījumā iekļauj gaismas kūļa noliekumu (sk. turpmāk 1. attēlu), kas palīdz pareizi noregulēt galveno lukturi, veicot fotometriskos mērījumus un regulējot to transportlīdzeklī.

Gaismas kūļa noliekumu veido:

gaismām, kas paredzētas satiksmei pa brauktuves labo pusi:

i)	taisna “horizontālā daļa” kreisajā pusē;

ii)	“leņķis un paaugstinātā daļa” labajā pusē;

gaismām, kas paredzētas satiksmei pa brauktuves kreiso pusi:

i)	taisna “horizontālā daļa” labajā pusē;

ii)	“leņķis un paaugstinātā daļa” kreisajā pusē.

Abos gadījumos “leņķim un paaugstinātajai daļai” ir asa šķautne.

6.2.2. Galveno lukturi ar gaismas kūļa noliekuma palīdzību (sk. 1. attēlu) vizuāli noregulē, kā norādīts turpmāk. Regulēšanu veic, izmantojot plakanu, vertikālu ekrānu, kas novietots 10 m vai 25 m attālumā (kā norādīts 1. pielikuma 9. iedaļā) priekšā galvenajam lukturim taisnā leņķī pret H-V asi, kā parādīts šo noteikumu 3. pielikumā. Testa ekrāns ir pietiekami plats, lai varētu pārbaudīt un iestatīt tuvās gaismas luktura gaismas kūļa noliekumu vismaz 5° abās V-V līnijas pusēs.

6.2.2.1. Vertikālai regulēšanai gaismas kūļa noliekuma horizontālo daļu pavirza uz augšu no zemāk esošās B līnijas un noregulē līdz tās nominālajai pozīcijai – vienam procentam (0,57 grādi) zem H-H līnijas.

1. attēls

Piezīme. Vertikālās un horizontālās līnijas skalas atšķiras.

6.2.2.2. Horizontālai regulēšanai gaismas kūļa noliekuma leņķi un paaugstināto daļu virza:

attiecībā uz satiksmi pa brauktuves labo pusi – no labās puses uz kreiso un pēc novirzīšanas horizontāli nostāda tā, lai:

a)	paaugstinātā daļa nepārsniegtu A līniju kreisajā pusē virs 0,2° D līnijas; un

b)	paaugstinātā daļa šķērsotu A līniju uz 0,2° D līnijas vai zem tās; un

c)	leņķa asāk izliektā daļa pārsvarā atrastos ne vairāk kā +/– 0,5 grādus pa kreisi vai pa labi no V-V līnijas;

vai

attiecībā uz satiksmi pa brauktuves kreiso pusi – no kreisās puses uz labo un pēc novirzīšanas horizontāli nostāda tā, lai:

a)	paaugstinātā daļa nepārsniegtu A līniju labajā pusē virs 0,2° D līnijas; un

b)	paaugstinātā daļa šķērsotu A līniju uz 0,2° D līnijas vai zem tās; un

c)	leņķa asāk izliektā daļa pārsvarā atrastos uz V-V līnijas.

6.2.2.3. Ja šādi noregulēts galvenais lukturis neatbilst 6.2.5., 6.2.6. un 6.3. punktā noteiktajām prasībām, tā noregulējumu var mainīt, nodrošinot to, ka gaismas kūļa ass nepārvietojas:

horizontāli no A līnijas vairāk par:

a)	0,5° uz kreiso pusi vai 0,75° uz labo pusi – labās puses satiksmei; vai

b)	0,5° uz labo pusi vai 0,75° uz kreiso pusi – kreisās puses satiksmei; un

vertikāli vairāk par 0,25° augšup vai lejup no B līnijas.

6.2.2.4. Ja vertikālo regulēšanu nevar atkārtoti veikt līdz vajadzīgajai pozīcijai, ievērojot pielaides, kas iepriekš norādītas 6.2.2.3. punktā, izmanto 10. pielikuma 2. un 3. punktā minēto instrumentālo metodi, lai pārbaudītu atbilstību gaismas kūļa noliekuma vajadzīgajam kvalitātes minimumam un veiktu gaismas kūļa vertikālo un horizontālo regulēšanu.

6.2.3. Ja galvenais lukturis ir šādi noregulēts un apstiprinājums tiek prasīts tikai attiecībā uz tuvo gaismu, lukturim jāatbilst tikai tām prasībām, kas izklāstītas turpmāk 6.2.4. un 6.2.5. punktā; ja lukturis ir paredzēts gan tuvās, gan tālās gaismas nodrošināšanai, tam jāatbilst 6.2.4.–6.2.6. punktā izklāstītajām prasībām.

6.2.4. Katram galvenajam tuvās gaismas lukturim ir atļauts tikai viens gāzizlādes gaismas avots. Papildus atļauti ne vairāk kā divi šādi gaismas avoti:

6.2.4.1. viens papildu gaismas avots saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37 vai viens vai vairāki papildu LED moduļi, kurus var izmantot galvenajā tuvās gaismas lukturī, lai liektu gaismu;

6.2.4.2. viens papildu gaismas avots saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37 un/vai viens vai vairāki LED moduļus galvenajā tuvās gaismas lukturī, kurus var izmantot infrasarkanā starojuma radīšanai. To/tos aktivizē tikai vienlaicīgi ar gāzizlādes gaismas avotu. Ja gāzizlādes gaismas avots nedarbojas, šo papildu gaismas avotu un/vai LED moduli(-ļus) automātiski izslēdz.

6.2.4.3. Ja papildu gaismas avots vai LED modulis nedarbojas, galvenajam lukturim joprojām jāatbilst tuvajai gaismai noteiktajām prasībām.

6.2.4.4. Mērīšanas nosacījumi atkarībā no gaismas avotiem

6.2.4.4.1.

Gāzizlādes gaismas avota gadījumā

Balasta(-u) spailēm piemērojamais spriegums ir vai nu 12 V sistēmām 13,2 V +/– 0,1, vai cits spriegums, kas īpaši noteikts (sk. 7. pielikumu).

6.2.4.4.2.

Kvēldiega gaismas avota gadījumā saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37

Luktura mērījumiem izmanto bezkrāsainu standarta (etalona) kvēlspuldzi, kuras nominālais spriegums ir 12 V. Luktura pārbaudes laikā spriegums uz kvēlspuldzes spailēm tiek regulēts, lai iegūtu standarta gaismas plūsmu 13,2 V, kā norādīts Noteikumu Nr. 37 attiecīgajā datu lapā.

6.2.4.4.3.

LED moduļa(-u) gadījumā

Luktura mērījumus veic attiecīgi ar 6,3 V, 13,2 V vai 28 V spriegumu, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. LED modulim(-ļiem), ko darbina gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, mērījumus veic saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja norādījumiem.

6.2.5. Kad pēc iedegšanas pagājušas vairāk nekā 10 minūtes, gaismas intensitāte testa punktos, kas norādīti turpmāk tabulā un 3. pielikuma B attēlā (vai satiksmes pa brauktuves kreiso pusi gadījumā atspoguļojas VV līnijas tuvumā), atbilst šādām prasībām:

Punkti vai segmenti

Apzīmējums (10)

Gaismas intensitāte (cd)

Horizontālais leņķis (grādi)

Vertikālais leņķis (grādi)

Maks.

Min.

Jebkurš punkts A zonā

(ko ierobežo šādas koordinātas grādos)

8L	8L	8R	8R	6R	1,5R	V-V	4L
1U	4U	4U	2U	1,5U	1,5U	H-H	H-H

625

B 50 L

350

3,43 L

0,57 U

75 R

12 500

1,15 R

0,57 D

50 L

18 480

3,43 L

0,86 D

25 L1

18 800

3,43 L

1,72 D

50 V

7 500

0,86 D

50 R

12 500

1,72 R

0,86 D

25 L2

2 500

9 L

1,72 D

25 R1

2 500

9 R

1,72 D

25 L3

1 250

15 L

1,72 D

25 R2

1 250

15 R

1,72 D

15 L

625

20 L

2,86 D

15 R

625

20 R

2,86 D

(9)

8 L

4 U

(9)

4 U

(9)

8 R

4 U

(9)

4 L

2 U

(9)

2 U

(9)

4 R

2 U

8 R

125

4 L

no A līdz B

I segments

3 750

no 5,15 L līdz 5,15 R

0,86 D

no C līdz D

1 750

2,5 R

1 U

no E līdz F

III segments un zem tā

12 500

no 9,37 L līdz 8,53 R

4,29 D

E ne vairāk par R

43 800

pa labi no VV līnijas

Virs

1,72 D

E ne vairāk par L

31 300

pa kreisi no VV līnijas

Piezīme. Tabulā:

L burts norāda, ka punkts vai segments atrodas pa kreisi no VV līnijas.

R burts norāda, ka punkts vai segments atrodas pa labi no VV līnijas.

U burts norāda, ka punkts vai segments atrodas virs HH līnijas.

D burts norāda, ka punkts vai segments atrodas zem HH līnijas.

6.2.6. Prasības, kas iepriekš minētas 6.2.5. punktā, piemēro arī tiem galvenajiem lukturiem, kuri paredzēti liektai gaismai un/vai kuriem ir papildu gaismas avots vai LED modulis(-ļi), kas minēts(-i) 6.2.4.2. punktā. Ja uzstādīts galvenais lukturis, kas paredzēts liektai gaismai, tā noregulējumu var mainīt, nodrošinot, ka gaismas kūļa ass vertikāli nepārvietojas vairāk kā par 0,2°.

6.2.6.1. Ja liekto gaismu iegūst:

6.2.6.1.1.

liecot tuvo gaismu vai pārvietojot horizontāli gaismas kūļa noliekuma leņķa asāk izliekto daļu, mērījumus veic pēc tam, kad visa galvenā luktura grupa ir atliekta horizontāli, piemēram, izmantojot goniometru;

6.2.6.1.2.

liecot vienu vai vairākas galvenā luktura optiskās daļas, bet horizontāli nepārvietojot gaismas kūļa noliekuma leņķa asāk izliekto daļu, mērījumus veic, kad šīs daļas ir galējā darbības pozīcijā;

6.2.6.1.3.

ar vienu papildu gaismas avotu vai ar vienu vai vairākiem LED moduļiem, nepārvietojot horizontāli gaismas kūļa noliekuma leņķa asāk izliekto daļu, mērījumus veic, kad šis gaismas avots vai LED modulis(-ļi) ir aktivizēts(-i).

6.3. Noteikumi attiecībā uz tālajām gaismām

6.3.1. Ja galvenais lukturis paredzēts tālās un tuvās gaismas nodrošināšanai, tālās gaismas kūļa gaismas intensitātes mērījumus veic ar tādu pašu luktura noregulējumu, kāds nepieciešams mērījumiem saskaņā ar iepriekš minēto 6.2.5. punktu; ja galvenais lukturis nodrošina tikai tālo gaismu, to noregulē tā, lai maksimāli apgaismotais laukums būtu centrēts pret H-H un V-V līniju krustošanās punktu; šādam galvenajam lukturim jāatbilst vienīgi 6.3. punktā minētajām prasībām. Testa spriegumi ir tādi paši kā 6.2.4.4. punktā minētie spriegumi.

6.3.2. Tālajai gaismai var izmantot vairākus gaismas avotus, kas uzskaitīti Noteikumos Nr. 37 (šajā gadījumā kvēlspuldzēs izmanto standarta gaismas plūsmu), Noteikumos Nr. 99, un/vai tie var būt LED moduļi. Ja tālās gaismas kūlis veidojas no vairākiem gaismas avotiem, nosakot gaismas intensitātes maksimālo vērtību (IM), šos gaismas avotus izmanto vienlaicīgi.

Daļu tālās gaismas, ko izstaro kāds no minētajiem gaismas avotiem, var arī izmantot tikai īslaicīgiem signāliem (signalizēšana ar tālās gaismas lukturiem), kā to noteicis pieteikuma iesniedzējs. To norāda attiecīgajā rasējumā un atzīmē paziņojuma veidlapā.

6.3.3. Atsaucoties uz 3. pielikuma C attēlu un turpmāk norādīto tabulu, tālās gaismas kūļa gaismas intensitātes sadalījums atbilst šādām prasībām:

Testa punkts	Leņķiskās koordinātas Grādi	Vajadzīgā gaismas intensitāte cd
		Min
H-5L	0,0, 5,0 L	6 250
H-2,5L	0,0, 2,5 L	25 000
H-2,5R	0,0, 2,5 R	25 000
H-5R	0,0, 5,0 R	6 250

6.3.3.1. HH un VV līniju krustošanās punktam (HV) jābūt izoluksā 80 procentu apjomā no maksimālās gaismas intensitātes. Šī maksimālā vērtība (IM) nav mazāka par 43 800 cd;

6.3.3.2. maksimālā vērtība (IM) nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 215 000 cd.

6.3.4. Iepriekš 6.3.3.2. punktā minētās maksimālās gaismas intensitātes standarta atzīme (IM) iegūstama, izmantojot attiecību:

I′M = IM/4 300.

Šo vērtību noapaļo līdz šādām vērtībām: 7,5 – 10 – 12,5 – 17,5 – 20 – 25 – 27,5 – 30 – 37,5 – 40 – 45 – 50.

6.4. Noteikumi attiecībā uz pārvietojamiem atstarotājiem

6.4.1. Ja lukturis novietots 2.1.4. punktā aprakstītajā stāvoklī, galvenajam lukturim jāatbilst 6.2. vai 6.3. punktā, vai abos punktos minētajām fotometriskajām prasībām.

6.4.2. Papildu testus veic pēc tam, kad atstarotāju, izmantojot galvenā luktura regulēšanas ierīces, atliec vertikāli uz augšu tādā leņķī, kas minēts 2.1.4. punktā, vai 2 grādus uz augšu – atkarībā no tā, kurš leņķis ir mazāks. Pēc tam galveno lukturi noliec uz leju (izmantojot goniometru) un ievēro šādas fotometriskās specifikācijas šādos punktos:

galvenā tuvā gaisma	:	HV un 75 R (attiecīgi 75 L);
tālā gaisma	:	IM un punkts HV (procentuālā daļa no IM).

Ja regulēšanas ierīces neļauj veikt nepārtrauktu kustību, tad izvēlas stāvokli, kas ir tuvākais 2 grādu leņķim.

6.4.3. Atstarotāju novieto atpakaļ nominālajā leņķa pozīcijā, kā noteikts 6.2.2. punktā, un goniometru nostāda tā sākotnējā stāvoklī. Atstarotāju, izmantojot galvenā luktura regulēšanas ierīci, atliec vertikāli uz leju tādā leņķī, kas minēts 2.1.4. punktā, vai 2 grādus uz leju – atkarībā no tā, kurš leņķis ir mazāks. Pēc tam galveno lukturi atliec uz augšu (izmantojot, piemēram, goniometru) un veic pārbaudes 6.5.2. punktā minētajos punktos.

7. DISKOMFORTA UN/VAI APŽILBUMA NOVĒRTĒŠANA

Ir jānovērtē diskomforts un/vai apžilbums, ko rada galveno lukturu tuvā gaisma (11).

C. CITI ADMINISTRATĪVIE NOTEIKUMI

8. GALVENO LUKTURU TIPA MODIFIKĀCIJAS UN APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

8.1.

Par visām galveno lukturu tipa modifikācijām, tostarp balasta modifikācijām, jāziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi konkrēto galveno lukturu tipu. Pēc tam minētā struktūrvienība var:

8.1.1.

uzskatīt, ka veiktās modifikācijas neradīs ievērojamas negatīvas sekas un ka galvenais lukturis joprojām atbilst prasībām; vai

8.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa ziņojumu.

8.2.

Par apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, precizējot izmaiņas, 4.1.5. punktā noteiktajā kārtībā paziņo nolīguma Pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

8.3.

Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kura paredzēta šāda attiecinājuma izsniegšanai, un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma Puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā iekļautajam paraugam.

9. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

9.1.

Galvenos lukturus, kas apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, ražo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot 6. punktā izklāstītās prasības.

9.2.

Lai pārbaudītu, vai 9.1. punkta prasības ir izpildītas, veic piemērotas ražošanas pārbaudes.

9.3.

Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

9.3.1.

nodrošina, lai būtu izstrādātas efektīvas ražojumu kvalitātes kontroles procedūras;

9.3.2.

nodrošina piekļuvi kontrolaprīkojumam, kas vajadzīgs katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei;

9.3.3.

nodrošina, lai testu rezultātu datus reģistrētu un lai attiecīgie dokumenti būtu pieejami laikposmā, ko saskaņo ar administratīvo iestādi;

9.3.4.

analizē katra testa veida rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu ražojuma raksturlielumu stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības;

9.3.5.

nodrošina, lai katram ražojuma tipam veiktu vismaz šo noteikumu 8. pielikumā norādītos testus;

9.3.6.

nodrošina, lai ikviena paraugu ņemšana, kura pierāda neatbilstību attiecīgajam testa veidam, būtu par iemeslu atkārtotai paraugu ņemšanai vai citam testam. Lai panāktu attiecīgās ražošanas atbilstību, veic visus vajadzīgos pasākumus.

9.4.

Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamās atbilstības kontroles metodes.

9.4.1.

Katrā apskatē inspektoram, kas ieradies uz vietas, uzrāda testu žurnālus un ražošanas kontroles ierakstus.

9.4.2.

Inspektors izlases veidā var ņemt paraugus testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu obligāto skaitu var noteikt, ņemot vērā paša ražotāja veikto pārbaužu rezultātus.

9.4.3.

Ja kvalitātes līmenis ir neapmierinošs vai ja tiek uzskatīts, ka jāpārbauda to testu derīgums, kas veikti, piemērojot iepriekšējo punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa apstiprinājuma testus, izmantojot 9. pielikumā minētos kritērijus.

9.4.4.

Kompetentā iestāde var veikt jebkuru šajos noteikumos paredzēto testu. Šos testus veic, izmantojot brīvi izvēlētus paraugus, netraucējot ražotājam pildīt savas saistības attiecībā uz produkcijas piegādi un saskaņā ar 9. pielikuma kritērijiem.

9.4.5.

Kompetentā iestāde cenšas veikt pārbaudes ne retāk kā reizi divos gados. Tomēr šajā jautājumā kompetentā iestāde var rīkoties pēc saviem ieskatiem un atbilstīgi savai pārliecībai par efektīvu ražošanas atbilstības kontroles pasākumu nodrošinājumu. Konstatējot neapmierinošus rezultātus, kompetentā iestāde nodrošina visu to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi pēc iespējas ātrākai ražojumu atbilstības atjaunošanai.

9.5.

Galvenos lukturus ar acīmredzamiem defektiem neņem vērā.

9.6.

Norādes zīmi neņem vērā.

9.7.

Šo noteikumu 6.2.6. punktā minētos mērījumu punktus (14.–21. mērījumu punkts) neņem vērā.

10. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

10.1.

Apstiprinājumu, kas piešķirts galveno lukturu tipam saskaņā ar šiem noteikumiem, var anulēt, ja nav ievērotas prasības vai ja galvenais lukturis, uz kura ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam.

10.2.

Ja kāda nolīguma Puse, kas piemēro šos noteikumus, anulē agrāk izsniegtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to informē pārējās nolīguma Puses, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

11. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz ražot noteikta tipa galvenos lukturus, kas apstiprināti atbilstoši šiem noteikumiem, tad par šo faktu informē iestādi, kas piešķīra apstiprinājumu. Minētā iestāde, saņēmusi attiecīgo paziņojumu, informē pārējās 1958. gada nolīguma Puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā iekļautajam paraugam.

12. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ TO IESTĀŽU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS PIEŠĶIR TIPA APSTIPRINĀJUMU

1958. gada nolīguma Puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu, atteikumu vai anulēšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu.

13. PĀREJAS NOTEIKUMI

13.1.

No dienas, kad stājas spēkā 01. grozījumu sērija, neviena nolīguma Puse, kura piemēro šos noteikumus, nevar atteikties piešķirt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

13.2.

Līdz 60 mēnešiem pēc šo noteikumu 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas saistībā ar izmaiņām, kas ar 01. grozījumu sēriju ieviestas attiecībā uz fotometriskās testēšanas procedūrām, kurās izmanto sfērisko koordinātu sistēmu un gaismas intensitātes vērtību specifikācijas, un lai tehniskajiem dienestiem (testu laboratorijām) ļautu atjaunināt to testēšanas aprīkojumu, neviena nolīguma Puse, kura piemēro šos noteikumus, nevar atteikties piešķirt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju, ja tiek izmantots esošais testēšanas aprīkojums un tipa apstiprinātājai iestādei var pierādīt, ka veikta piemērota vērtību konversija.

13.3.

Pēc 60 mēnešiem no 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas nolīguma Puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja galvenais lukturis atbilst prasībām saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

13.4.

Spēkā esošie galveno lukturu apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar šiem noteikumiem pirms 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, paliek spēkā neierobežotu laiku.

13.5.

Nolīguma Puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājuma attiecinājumus uz citu tipu saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām sērijām.

(1) Šie noteikumi neliedz kādai no nolīguma Pusēm, kas piemēro šos noteikumus, aizliegt tās reģistrētajos transportlīdzekļos šajos noteikumos atļautos galvenos lukturus ar plastikāta izkliedētājiem (“PL”) kombinēt ar mehānisku galveno lukturu tīrīšanas ierīci (piemēram, ar stikla tīrītājiem).

(2) Attiecībā uz gāzizlādes gaismas avotiem sk. Noteikumus Nr. 99.

(3) Ja izkliedētāju nevar nodalīt no galvenā luktura korpusa, pietiek ar vienu marķējumu atbilstoši 4.2.5. punktam.

(4) 1958. gada nolīguma Pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/2.redakcija, 1. grozījumi.

(5) Tehniskās prasības attiecībā uz gāzizlādes gaismas avotiem: sk. Noteikumus Nr. 99.

(6) To lukturu uzstādīšanas instrukcijas, attiecībā uz kuriem veic šos pasākumus, sk. Noteikumos Nr. 48.

(7) Minētie noteikumi neattiecas uz vadības slēdzi.

(8) Atbilstība elektromagnētiskās saderības prasībām attiecas uz atsevišķu transportlīdzekļa tipu.

(9) Gaismas intensitāte no punkta 14 līdz punktam 19 ir:

14 + 15 + 16 ≥ 190 cd un

17 + 18 + 19 ≥ 375 cd.

(10) Attiecībā uz satiksmi pa brauktuves kreiso pusi R burtu aizstāj ar L burtu un otrādi.

(11) Šī prasība tiks izskatīta administrācijām paredzētajā ieteikumā.

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMA PARAUGI

1. attēls

Galvenais lukturis, uz kura ir iepriekš attēlotais apstiprinājuma marķējums, ir galvenais lukturis, kas apstiprināts Nīderlandē (E4) ar apstiprinājuma numuru 2439 un kas atbilst šo noteikumu prasībām ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01. grozījumu sēriju. Tuvā gaisma paredzēta tikai satiksmei pa brauktuves labo pusi.

Skaitlis 30 norāda, ka tālās gaismas maksimālā gaismas intensitāte ir no 123 625 līdz 145 125 kandelām.

Piezīme. Apstiprinājuma numuram un papildu simboliem ir jāatrodas tuvu pie aplīša virs vai zem “E” burta, vai arī pa labi vai pa kreisi no šā burta. Apstiprinājuma numuram ir jābūt “E” burta tajā pašā pusē, un tā cipariem jābūt novietotiem tajā pašā virzienā.

Lai nepieļautu iespēju, ka ciparus var sajaukt ar citiem simboliem, tipa apstiprinājuma numuru nedrīkst apzīmēt ar romiešu cipariem.

2. attēls

3. attēls

Galvenais lukturis, uz kura ir iepriekš attēlotais apstiprinājuma marķējums, ir galvenais lukturis, kas atbilst šo noteikumu prasībām ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01. grozījumu sēriju, gan attiecībā uz tuvo, gan tālo gaismu un ir paredzēts:

tikai satiksmei pa brauktuves kreiso pusi.

satiksmei pa brauktuves abām pusēm, attiecīgi noregulējot optisko bloku vai gaismas avotu transportlīdzeklī.

3.b attēls

4. attēls

5. attēls

Galvenais lukturis, uz kura ir iepriekš attēlotais apstiprinājuma marķējums, ir šo noteikumu prasībām ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01. grozījumu sēriju, atbilstošs galvenais lukturis, kas aprīkots ar gāzizlādes gaismas avotu tikai tuvai gaismai un plastikāta izkliedētāju un ir paredzēts:

satiksmei pa brauktuves abām pusēm.

tikai satiksmei pa brauktuves labo pusi.

6. attēls

Galvenais lukturis, uz kura ir iepriekš attēlotais apstiprinājuma marķējums, ir šo noteikumu prasībām ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01. grozījumu sēriju, atbilstošs galvenais lukturis, kas aprīkots ar gāzizlādes gaismas avotiem tālai gaismai un kombinēts, grupēts vai savietots ar priekšējo miglas lukturi.

7.a attēls

7.b attēls

ir aprīkots ar gāzizlādes gaismas avotu tikai tuvai gaismai un paredzēts tikai satiksmei pa brauktuves kreiso pusi.

atbilst 6. attēlā norādītajam izvietojumam, bet priekšējo miglas lukturi nevar ieslēgt vienlaicīgi ar tālo gaismu.

8. attēls

9. attēls

Identifikācijas zīme šo noteikumu prasībām ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01. grozījumu sēriju, atbilstošam galvenajam tuvās gaismas lukturim, kam ir plastikāta izkliedētājs un kas:

ir kombinēts, grupēts vai savietots ar R 8 halogēnu tālo gaismu.	ir paredzēts satiksmei pa brauktuves abām pusēm.
Tuvo gaismu neieslēdz vienlaicīgi ar halogēnu tālo gaismu. Tuvā gaisma paredzēta tikai satiksmei pa brauktuves labo pusi.	Tuvo gaismu neieslēdz vienlaicīgi ar citu savietotu galveno lukturi.

10. attēls

Iepriekš attēlotais apstiprinājuma marķējums norāda uz sadalīto apgaismes sistēmu, kas izmanto gāzizlādes gaismas avotu un atbilst šo noteikumu prasībām ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01. grozījumu sēriju, attiecībā uz satiksmei pa brauktuves abām pusēm paredzēto tuvo un tālo gaismu.

Transportlīdzekļa priekšpusē piestiprinātu grupētu, kombinētu vai savietotu lukturu vienkāršota marķējuma paraugi

11. attēls

(Vertikālās un horizontālās līnijas shematiski attēlo gaismas signālierīces formu un vispārējo izvietojumu. Tās neiekļauj apstiprinājuma marķējumā.)

A paraugs

B paraugs

C paraugs

D paraugs

Piezīme. Četri iepriekš redzamie paraugi attiecas uz apgaismojuma ierīci, kurai ir apstiprinājuma marķējums attiecībā uz:

priekšējo gabarītgaismas lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 01. grozījumu sēriju un paredzēts uzstādīšanai satiksmei pa brauktuves kreiso pusi;

galveno lukturi ar satiksmei pa brauktuves labo un kreiso pusi paredzētu gāzizlādes tuvo gaismu un gāzizlādes tālo gaismu, kuras maksimālā intensitāte ir no 123 625 līdz 145 125 kandelām (norādīts ar numuru 30), kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem to sākotnējā redakcijā un kam ir plastikāta izkliedētājs;

priekšējo miglas lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 19 02. grozījumu sēriju un kam ir plastikāta izkliedētājs;

priekšējo 1.a kategorijas virzienrādītāja lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 6 01. grozījumu sēriju.

12. attēls

Ar galveno lukturi savietots vai grupēts lukturis

1. piemērs

Augstāk sniegtajā paraugā redzams marķējums uz izkliedētāja, kas paredzēts lietošanai dažādu tipu galvenajos lukturos, proti:

vai nu

galvenajā lukturī ar tuvo gaismu satiksmei pa brauktuves abām pusēm un tālo gaismu, kuras maksimālā gaismas intensitāte ir no 80 625 līdz 96 750 kandelām (norādīts ar numuru 20), kas apstiprināts Nīderlandē (E4) saskaņā ar Noteikumu Nr. 8 ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04. grozījumu sēriju, prasībām, un

priekšējā gabarītgaismas lukturī, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumu Nr. 7 01. grozījumu sēriju,

vai

galvenajā lukturī ar gāzizlādes tuvo gaismu un tālo gaismu, kuras maksimālā gaismas intensitāte ir no 123 625 līdz 145 125 kandelām (norādīts ar numuru 30), kas paredzēts satiksmei pa brauktuves abām pusēm, apstiprināts Nīderlandē saskaņā ar šo noteikumu prasībām ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01. grozījumu sēriju, un savietots ar tādu pašu priekšējo gabarītgaismas lukturi, kā aprakstīts iepriekš,

vai

arī abos iepriekš minētajos galvenajos lukturos, kas apstiprināti kā viens lukturis.

Uz galvenā luktura korpusa norāda tikai spēkā esošu apstiprinājuma numuru, piemēram:

		vai
vai		vai

2. piemērs

Augstāk sniegtajā piemērā redzams marķējums uz plastikāta izkliedētāja, ko paredzēts lietot divu galveno lukturu blokā, kurš apstiprināts Nīderlandē (E4) ar apstiprinājuma numuru 81151 un kuru veido:

galvenais lukturis, kas izstaro halogēnu tuvo gaismu satiksmei pa brauktuves abām pusēm un halogēnu tālo gaismu ar maksimālo gaismas intensitāti no x līdz y kandelām un kas atbilst Noteikumu Nr. 8 prasībām, un

galvenais lukturis, kas izstaro gāzizlādes tālo gaismu ar maksimālo gaismas intensitāti no w līdz z kandelām, kas atbilst šo noteikumu prasībām ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01. grozījumu sēriju, un kura tālās gaismas maksimālā intensitāte kopumā ir no 123 625 līdz 145 125 kandelām (norādīts ar numuru 30).

13. attēls

LED moduļi

LED modulis, uz kura ir iepriekš redzamais gaismas avota moduļa identifikācijas kods, ir apstiprināts kopā ar lukturi, kas ar apstiprinājuma numuru 17325 apstiprināts Itālijā (E3).

3. PIELIKUMS

SFĒRISKO KOORDINĀTU SISTĒMA MĒRĪJUMIEM UN TESTA PUNKTU ATRAŠANĀS VIETAS

A attēls

Sfērisko koordinātu sistēma mērījumiem

B attēls

Tuvā gaisma satiksmei pa brauktuves labo pusi

Testa punktu atrašanās vietas satiksmei pa brauktuves kreiso pusi atspoguļojas VV līnijas tuvumā

C attēls

Tālās gaismas testa punkti

4. PIELIKUMS

DARBĪBĀ ESOŠU GALVENO LUKTURU FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTI

Nokomplektētu galveno lukturu tests

Pēc fotometrisko vērtību izmērīšanas saskaņā ar šo noteikumu priekšrakstiem Imax punktā tālajai gaismai un HV, 50 R un B 50 L punktā tuvajai gaismai (vai HV, 50 L, B 50 R punktā galvenajiem lukturiem, kas paredzēti kreisās puses satiksmei) pārbauda nokomplektēta galvenā luktura parauga fotometrisko rādītāju stabilitāti tā darbības laikā. Ar jēdzienu “nokomplektēts galvenais lukturis” saprot nokomplektētu lukturi, ieskaitot tā balastu(-us) un apkārtējās korpusa daļas un lukturus, kas varētu ietekmēt tā siltuma izkliedi.

Testus veic:

a)	sausā un mierīgā atmosfērā, kur apkārtējās vides temperatūra ir 23 °C ± 5 °C, kad testa paraugs ir uzmontēts uz pamata, kas atbilst pareizai uzstādīšanai transportlīdzeklī;

ja gaismas avots ir nomaināms, izmanto sērijveidā ražotu kvēldiega gaismas avotu, kurš ir vecināts vismaz vienu stundu, vai arī sērijveidā ražotu gāzizlādes gaismas avotu, kurš ir vecināts vismaz 15 stundas, vai sērijveidā ražotus LED moduļus, kuri ir vecināti vismaz 48 stundas un atdzesēti līdz apkārtējās vides temperatūrai pirms testu sākšanas, kā noteikts šajos noteikumos. Izmanto pieteikuma iesniedzēja piegādātos LED modeļus.

Mērījuma iekārta ir līdzvērtīga tai iekārtai, ko izmanto galveno lukturu tipa apstiprinājuma testos.

Testa paraugu darbina, nenomontējot to no testa ierīces vai nemainot tā uzstādījumu uz tās. Izmantotais gaismas avots ir tieši šim galvenajam lukturim paredzētās kategorijas gaismas avots.

1. FOTOMETRISKO RĀDĪTĀJU STABILITĀTES TESTS

Testus veic sausā un mierīgā atmosfērā, kur apkārtējās vides temperatūra ir 23 °C ± 5 °C, kad nokomplektētais galvenais lukturis ir uzmontēts uz pamata, kas atbilst pareizai uzstādīšanai transportlīdzeklī.

1.1. Tīrs galvenais lukturis

Galveno lukturi darbina 12 stundas, kā aprakstīts 1.1.1. punktā, un pārbauda atbilstoši 1.1.2. punktam.

1.1.1. Testa procedūra

Galveno lukturi darbina noteiktu laiku tā, ka:

a)	ja jāapstiprina tikai viena apgaismes funkcija (tālā vai tuvā gaisma), attiecīgo gaismas avotu darbina norādīto laiku (1);

attiecībā uz savietotu tuvās gaismas un tālās gaismas lukturi vai savietotiem priekšējiem miglas lukturiem un galveniem tālās gaismas lukturiem:

tad, ja pieteikuma iesniedzējs norāda, ka galveno lukturi paredzēts izmantot, vienlaikus iededzot tikai vienu gaismas avotu (2), testu veic saskaņā ar šo nosacījumu un katru attiecīgo apgaismes funkciju secīgi darbina (1) tikai pusi no 1.1. punktā norādītā laika;

visos pārējos gadījumos (1) (2) galveno lukturi darbina šādā režīmā, līdz sasniegts noteiktais darbības laiks:

15 minūtes iedegta tuvā gaisma,

5 minūtes ieslēgtas visas funkcijas.

Gadījumā, ja tuvo gaismu un tālo gaismu nodrošina viens gāzizlādes gaismas avots, režīms ir:

15 minūtes iedegta tuvā gaisma,

5 minūtes iedegtas visas tālās gaismas ierīces;

c)	gadījumā, ja ir grupētas apgaismes funkcijas, visas atsevišķās funkcijas iededz vienlaicīgi uz tik ilgu laiku, kāds noteikts katrai atsevišķajai apgaismes funkcijai: a) ņemot vērā arī savietotu apgaismes funkciju izmantošanu, b) atbilstoši ražotāja specifikācijām;

d)	ja tuvās gaismas lukturis ir paredzēts liektajai gaismai, pievienojot vēl vienu gaismas avotu, šis gaismas avots jāieslēdz uz vienu minūti un jāizslēdz uz deviņām minūtēm tikai tuvās gaismas aktivizēšanas laikā (sk. papildinājumu);

gadījumā, ja tālā gaisma izmanto vairākus gaismas avotus saskaņā ar 6.3.2. punktu un ja pieteikuma iesniedzējs norāda, ka daļa tālās gaismas (viens no šiem papildu gaismas avotiem) tiks izmantota tikai īslaicīgiem signāliem (signalizēšana ar tālās gaismas lukturiem), testu veic bez šīs tālās gaismas daļas.

1.1.1.2. Testēšanas spriegums

Testa parauga spailēm piemēro šādu spriegumu:

gadījumā, ja ir nomaināms(-i) kvēldiega gaismas avots(-i), kas darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma: testu veic, attiecīgajā gadījumā izmantojot 6,3 V, 13,2 V vai 28,0 V, izņemot gadījumus, kad pieteikuma iesniedzējs norāda, ka testa paraugu drīkst izmantot pie cita sprieguma. Šajā gadījumā testu veic ar kvēldiega gaismas avotu, kas darbojas ar vislielāko pieļaujamo spriegumu;

b)	gadījumā, ja ir izmantots(-i) nomaināms(-i) gāzizlādes gaismas avots(-i): transportlīdzekļa sistēmai, kas darbojas ar 12 V spriegumu, gaismas avota elektroniskās vadības iekārtas testa spriegums ir 13,2 ± 0,1 volti, izņemot gadījumu, ja apstiprinājuma pieteikumā norādīts citādi;

gadījumā, ja nenomaināms gaismas avots darbojas tieši no transportlīdzekļa sprieguma: visus mērījumus attiecībā uz apgaismes vienībām, kurās ir nenomaināmi gaismas avoti (kvēldiega gaismas avoti un/vai citi) veic, izmantojot 6,3 V, 13,2 V vai 28,0 V, vai citus spriegumus, atbilstoši pieteikuma iesniedzēja attiecīgi noteiktajam transportlīdzekļa spriegumam;

gadījumā, ja nomaināmi vai nenomaināmi gaismas avoti darbojas neatkarīgi no transportlīdzekļa barošanas sprieguma un tos pilnībā vada sistēma, vai gadījumā, ja gaismas avotus darbina ar barošanas un vadības ierīci, iepriekš noteiktos testa spriegumus pievada minētās ierīces ieejas spailēm. Laboratorija, kas atbildīga par testa veikšanu, var ražotājam pieprasīt piegādāt minēto barošanas un vadības ierīci vai speciālo barošanas avotu gaismas avota(-u) barošanai;

e)	LED modulim(-ļiem) mērījumus veic, attiecīgi izmantojot 6,75 V, 13,2 V vai 28,0 V lielu spriegumu, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi. LED modelim(-ļiem), ko vada gaismas avota elektroniskā vadības iekārta, mērījumus veic saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja norādījumiem;

f)	gadījumos, kad signāllukturi ir grupēti, kombinēti vai savietoti testa paraugā un darbojas ar spriegumiem, kas nav nominālais spriegums attiecīgi 6 V, 12 V vai 24 V apmērā, spriegumu regulē atbilstīgi ražotāja norādījumiem attiecībā uz šā luktura pareizu fotometrisko darbību.

1.1.2. Testa rezultāti

1.1.2.1. Vizuālā pārbaude

Tiklīdz galvenā luktura temperatūra ir izlīdzinājusies ar apkārtējo temperatūru, galvenā luktura izkliedētāju un ārējo izkliedētāju, ja tāds ir, notīra ar tīru, mitru kokvilnas drānu. Pēc tam to pārbauda vizuāli; uz galvenā luktura izkliedētāja vai uz ārējā izkliedētāja, ja tāds ir, nedrīkst atklāties negludums, deformācija, ieplaisājums vai krāsas atšķirība.

1.1.2.2. Fotometriskais tests

Lai izpildītu šo noteikumu prasības, fotometriskos rādītājus pārbauda turpmāk minētajos punktos.

Tuvā gaisma:

50 R – B 50 L – 25 L galvenajiem lukturiem, kas paredzēti labās puses satiksmei;

50 L – B 50 R – 25 R galvenajiem lukturiem, kas paredzēti kreisās puses satiksmei.

Tālā gaisma: punkts Imax.

Var veikt vēl vienu regulēšanu, lai ņemtu vērā galvenā luktura pamatnes deformāciju karstuma dēļ (gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcijas izmaiņas ir minētas šā pielikuma 2. punktā).

Izņemot punktu B 50 L, starp fotometriskajiem rādītājiem un vērtībām, kas izmērītas pirms testa, pieļaujama 10 procentu starpība, ieskaitot fotometrisko mērījumu procedūras pielaides. Punktā B 50 L izmērītā vērtība nepārsniedz fotometriskās vērtības, kas izmērītas pirms testa, par vairāk kā 170 cd.

1.2. Netīrs galvenais lukturis

Pēc testa, kā iepriekš norādīts 1.1. punktā, galveno lukturi darbina vienu stundu, kā aprakstīts 1.1.1. punktā, pēc tam, kad tas ir sagatavots saskaņā ar 1.2.1. punktu un pārbaudīts saskaņā ar 1.1.2. punktu.

1.2.1. Galvenā luktura sagatavošana

1.2.1.1. Testa maisījums

1.2.1.1.1.

Galvenajam lukturim ar stikla ārējo izkliedētāju

Ūdens un piesārņojošās vielas maisījums, ar ko apstrādā galveno lukturi, sastāv no:

9 masas daļām silīcijsmilts, kuras graudiņu lielums ir 0–100 μm,

1 masas daļas augu izcelsmes (dižskābarža koksnes) ogļu putekļu, kuru graudiņu lielums ir 0–100 μm; of 0–100 μm,

0,2 masas daļām NaCMC (3) un

pietiekama daudzuma destilēta ūdens, kura vadītspēja ir ≤ 1 mS/m.

Maisījums ir derīgs 14 dienas.

1.2.1.1.2.

Galvenajam lukturim ar plastikāta ārējo izkliedētāju

Ūdens un piesārņojošās vielas maisījums, ar ko apstrādā galveno lukturi, sastāv no:

9 masas daļām silīcijsmilts, kuras graudiņu lielums ir 0–100 μm,

1 masas daļas augu izcelsmes (dižskābarža koksnes) ogļu putekļu, kuru graudiņu lielums ir 0–100 μm; of 0–100 μm,

0,2 masas daļām NaCMC (3),

13 masas daļas destilēta ūdens, kura vadītspēja ir ≤ 1 mS/m, un

2 ± 1 masas daļām virsmaktīvas vielas (4).

Maisījums ir derīgs 14 dienas.

1.2.1.2. Testa maisījuma uzklāšana galvenajam lukturim

Testa maisījumu vienmērīgi uzklāj uz visas galvenā luktura gaismu izstarojošās virsmas un ļauj nožūt. Šo procedūru atkārto, kamēr apgaismojuma vērtība ir samazinājusies līdz 15–20 % no mērījumos iegūtajām vērtībām attiecībā uz katru turpmāk minēto punktu, ievērojot šajā pielikumā ietvertos nosacījumus:

Emax punkts tuvajā/tālajā gaismā un tikai tālajā gaismā,

50 R un 50 V (5) tikai tuvās gaismas lukturim, kas paredzēts labās puses satiksmei,

50 L un 50 V (5) tikai tuvās gaismas lukturim, kas paredzēts kreisās puses satiksmei.

2. KARSTUMA IETEKMĒ NOTIKUŠO GAISMAS KŪĻA NOLIEKUMA LĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅU TESTS

Šajā testā pārbauda, vai gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālā novirze, kas notikusi karstuma ietekmē, nepārsniedz vērtību, kas noteikta darbībā esošam tuvās gaismas lukturim.

Galveno lukturi, kas pārbaudīts atbilstoši 1. punkta prasībām, pārbauda saskaņā ar 2.1. punktā aprakstīto testu, to nenomontējot no testa ierīces vai nemainot uzstādījumu attiecībā pret to.

Ja galvenajam lukturim ir kustīgs gaismas atstarotājs, tad šim testam izvēlas tikai to stāvokli, kas ir vistuvākais vidējai vertikālai leņķiskajai plaknei.

2.1. Galveno tuvās gaismas lukturu tests

Testu veic sausā un mierīgā atmosfērā, kur apkārtējā temperatūra ir 23 ± 5 °C.

Izmantojot sērijveidā ražotu gāzizlādes gaismas avotu, kas darbināts vismaz 15 stundas, galveno lukturi darbina tuvo gaismu režīmā, to nenomontējot no testa ierīces vai nemainot uzstādījumu attiecībā pret to. (Šā testa veikšanai spriegumu noregulē saskaņā ar 1.1.1.2. punktu.) Gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcija līnijas horizontālajā daļā (starp VV un vertikālo līniju, kas iet caur punktu B 50 L labās puses satiksmei vai caur punktu B 50 R kreisās puses satiksmei) pārbauda attiecīgi 3 minūtes (r3) un 60 minūtes (r60) pēc luktura darbināšanas.

Iepriekš aprakstītās gaismas kūļa noliekuma līnijas pozīcijas izmaiņas nosaka ar jebkuru metodi, kas ir pietiekami precīza un uzrāda reproducējamus rezultātus.

2.2. Testa rezultāti

2.2.1.

Miliradiānos (mrad) izteiktus testa rezultātus uzskata par pieņemamiem attiecībā uz galveno tuvās gaismas lukturi, ja absolūtā vērtība

Formula

, ko aprēķina galvenajam lukturim, nepārsniedz 1,0 mrad (Δ r1 ≤ 1,0 mrad) virzienā uz augšu un nepārsniedz 2,0 mrad (Δ r1 ≤ 2,0 mrad) virzienā uz leju.

2.2.2.

Tomēr, ja šī vērtība ir:

Kustība

uz augšu

vairāk nekā 1,0 mrad, bet nepārsniedz 1,5 mrad

(1,0 mrad < ΔrI ≤ 1,5 mrad)

uz leju

vairāk nekā 2,0 mrad, bet nepārsniedz 3,0 mrad

(2,0 mrad < ΔrI ≤ 3,0 mrad)

testē citu galvenā luktura paraugu, kā aprakstīts 2.1. punktā, pēc tam, kad tas ir darbināts trīs reizes pēc kārtas turpmāk minētajā režīmā, lai stabilizētu luktura mehānisko detaļu novietojumu uz pamata atbilstoši pareizam montāžas stāvoklim transportlīdzeklī:

vienu stundu ir ieslēgta tuvā gaisma (spriegumu noregulē, kā norādīts 1.1.1.2. punktā).

Pēc šīs vienas stundas galvenā luktura tipu uzskata par pieņemamu, ja šim paraugam izmērītā absolūtā vērtība Δr atbilst 2.2.1. punkta prasībām.

(1) Ja testējamais galvenais lukturis ir grupēts un/vai apvienots ar signāllukturiem, tad signāllukturi testa laikā ir ieslēgti. Virzienrādītāju ieslēdz mirgošanas režīmā, kurā ieslēgšanās un izslēgšanās ilgums ir aptuveni viens pret vienu.

(2) Ja galvenā luktura mirgošanas režīmā vienlaikus ieslēdz divus vai vairāk gaismas avotus, tad to neuzskata par gaismas avotu normālu vienlaicīgu izmantošanu.

(3) NaCMC ir karboksimetilcelulozes nātrija sāls, ko parasti sauc par CMC. NaCMC, ko izmanto netīrumu maisījumā, aizvietošanas pakāpei (DS) jābūt 0,6–0,7 un viskozitātei 200–300 cP 2 % šķīdumā, kura temperatūra ir 20 °C.

(4) Daudzuma pielaide ir vajadzīga tāpēc, ka jāiegūst tāds netīrumu maisījums, ko var pareizi uzklāt uz visa plastikāta izkliedētāja.

(5) Punkts 50 V atrodas 375 mm zem punkta HV uz vertikālās līnijas VV ekrānā, kas novietots 25 m attālumā.

Papildinājums

Darbības periodu pārskats attiecībā uz fotometrisko rādītāju stabilitātes testu

Saīsinājumi

P: tuvās gaismas lukturis

D: tālās gaismas lukturis (D1 + D2 ir divi tālās gaismas kūļi)

F: priekšējais miglas lukturis

	režīms, kad lukturis ir 15 minūtes izslēgts un 5 minūtes ieslēgts
	režīms, kad lukturis ir 9 minūtes izslēgts un 1 minūti ieslēgts
	režīms, kad lukturis ir 15 minūtes ieslēgts un 5 minūtes izslēgts

Visi turpmāk minētie grupētie galvenie lukturi un priekšējie miglas lukturi kopā ar papildu marķējuma simboliem ir tikai piemēri un nav izsmeļošs saraksts.

5. PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz lukturiem ar plastikāta izkliedētājiem – izkliedētāju vai materiālu paraugu un nokomplektētu lukturu testēšana

1. VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

1.1.

Iesniegtajiem paraugiem, kā norādīts šo noteikumu 2.2.5. un 2.3. punktā, jāatbilst turpmāk 2.1.–2.5. punktā minētajām specifikācijām.

1.2.

Abiem nokomplektētu lukturu/sistēmu paraugiem, kas iesniegti atbilstoši šo noteikumu 2.2.4. punktam un kam ir plastikāta izkliedētāji, attiecībā uz izkliedētāja materiālu jāatbilst turpmāk minētajām specifikācijām.

1.3.

Plastikāta izkliedētāju paraugus vai materiāla paraugus kopā ar atstarotāju, ar ko tos paredzēts samontēt (ja tāds ir), hronoloģiskā secībā pārbauda apstiprinājuma testos, kā norādīts A tabulā šā pielikuma 1. papildinājumā.

1.4.

Tomēr, ja luktura ražotājs var pierādīt, ka ražojums jau ir izturējis turpmāk 2.1.–2.5. punktā aprakstītos testus vai līdzvērtīgus testus atbilstoši citiem noteikumiem, šie testi nav jāatkārto; obligāti ir tikai 1. papildinājuma B tabulā paredzētie testi.

1.5.

Ja galvenie lukturi paredzēti uzstādīšanai tikai labās puses vai tikai kreisās puses satiksmei, testus atbilstoši šim pielikumam var veikt tikai vienam paraugam pēc pieteikuma iesniedzēja izvēles.

2. TESTI

2.1. Izturība pret temperatūras izmaiņām

2.1.1. Testi

Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus) pārbauda piecos mainīgas temperatūras un mitruma (RM = relatīvais mitrums) ciklos, ievērojot šādu secību:

a)	3 stundas 40 °C ± 2 °C un 85–95 % RM;

b)	1 stundu 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RM.

c)	15 stundas – 30 °C ± 2 °C;

d)	1 stundu 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RM.

e)	3 stundas 80 °C ± 2 °C;

f)	1 stundu 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RM.

Pirms šā testa paraugus vismaz četras stundas uzglabā 23 °C ± 5 °C un 60–75 % RM.

Piezīme.

Viena stunda 23 °C ± 5 °C temperatūrā ietver pārejas laiku no vienas temperatūras uz citu, kas vajadzīgs, lai novērstu termisko šoku.

2.1.2. Fotometriskie mērījumi

2.1.2.1. Metode

Paraugu fotometriskos mērījumus veic pirms un pēc testa.

Minētos mērījumus, izmantojot standarta lukturi, veic šādos punktos:

B 50 L un 50 R tuvās gaismas luktura vai tuvās/tālās gaismas luktura tuvajai gaismai (B 50 R un 50 L galvenajiem lukturiem, kas paredzēti kreisās puses satiksmei);

Imax tālajai gaismai.

2.1.2.2. Rezultāti

Fotometriskās vērtības, kas katram paraugam izmērītas pirms un pēc testa, nedrīkst atšķirties vairāk kā par 10 %, ietverot fotometriskās procedūras pielaides.

2.2. Izturība pret atmosfēras faktoriem un reaģentiem

2.2.1. Izturība pret atmosfēras faktoriem

Trīs jaunus paraugus (izkliedētājus vai materiāla paraugus) apstaro no avota, kura enerģijas spektrālais sadalījums ir līdzīgs melna ķermeņa enerģijas spektrālajam sadalījumam 5 500 K–6 000 K temperatūrā. Starp avotu un paraugiem novieto attiecīgus filtrus, lai pēc iespējas samazinātu starojumu, kura viļņu garums mazāks par 295 nm un lielāks par 2 500 nm. Uz paraugiem ļauj iedarboties 1 200 W/m2 ± 200 W/m2 enerģijas starojumam tik ilgi, lai saņemtā gaismas enerģija būtu 4 500 MJ/m2 ± 200 MJ/m2. Kamerā temperatūrai, kas tiek mērīta uz melnā paneļa, kurš atrodas vienā līmenī ar paraugiem, jābūt 50 °C ± 5 °C. Lai panāktu vienmērīgu iedarbību, paraugiem ap starojuma avotu jārotē ar ātrumu 1–5 apgriezieni min–1.

Paraugus apsmidzina ar destilētu ūdeni, kura vadītspēja 23 °C ± 5 °C temperatūrā ir mazāka par 1 mS/m, ievērojot šādu ciklu:

apsmidzināšana	:	5 minūtes;
žāvēšana	:	25 minūtes.

2.2.2. Izturība pret reaģentu iedarbību

Pēc tam, kad veikts tests saskaņā ar 2.2.1. punktu un izdarīts mērījums saskaņā ar 2.2.3.1. punktu, minēto trīs paraugu ārējo virsmu saskaņā ar 2.2.2.2. punktu apstrādā ar 2.2.2.1. punktā minēto maisījumu.

2.2.2.1. Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no 61,5 % n-heptāna, 12,5 % toluola, 7,5 % etiltetrahlorīda, 12,5 % trihloretilēna un 6 % ksilola (tilpuma procenti).

2.2.2.2. Testa maisījuma uzklāšana

Samērcē kokvilnas drānu (atbilstoši ISO 105), panākot piesātinājumu ar maisījumu, kā noteikts iepriekš 2.2.2.1. punktā, tad 10 sekunžu laikā uzliek to uz parauga ārējās frontālās virsmas un tur 10 minūtes ar spiedienu 50 N/cm2, kas atbilst 100 N spēkam uz 14 × 14 mm testa virsmas laukumu.

Šo 10 minūšu laikā drānas gabalu atkārtoti samērcē ar maisījumu, lai izmantojamā šķidruma sastāvs nepārtraukti atbilstu noteiktajam testa maisījumam.

Uzklāšanas laikā drīkst kompensēt paraugam piemērojamo spiedienu, lai novērstu parauga plaisāšanu.

2.2.2.3. Tīrīšana

Kad testa maisījuma uzklāšana ir pabeigta, paraugus nožāvē gaisā un pēc tam nomazgā ar 2.3. punktā (Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem) aprakstīto šķīdumu 23 ± 5 °C temperatūrā.

Pēc tam paraugus 23 °C ± 5 °C temperatūrā rūpīgi noskalo ar destilētu ūdeni, kas nesatur vairāk par 0,2 % piemaisījumu, un tos noslauka ar mīkstu drānu.

2.2.3. Rezultāti

2.2.3.1. Pēc tam, kad ir pārbaudīta izturība pret atmosfēras iedarbību, paraugu ārējai frontālajai virsmai ir jābūt neieplaisājušai, neieskrāpētai, nesadrupušai un nedeformētai, un vidējā gaismas caurlaidības starpība Formula , kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δtm < 0,020).

2.2.3.2. Pēc testa, kurā nosaka izturību pret reaģentu iedarbību, uz paraugiem nedrīkst būt ķīmisko vielu atstāto traipu paliekas, kas varētu radīt gaismas plūsmas izkliedēšanās izmaiņas, un izkliedes vidējā starpība Formula , kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,020 (Δdm < 0,020).

2.2.4. Izturība pret gaismas avota starojumu

Veic šādu testu:

katras gaismu caurlaidīgās galvenā luktura plastikāta sastāvdaļas plakanos paraugus apgaismo ar gāzizlādes gaismas avota radītu gaismu. Šo paraugu parametriem, piemēram, leņķiem un attālumiem, jābūt tādiem pašiem kā galvenajā lukturī. Šiem paraugiem jābūt tādā pašā krāsā un to virsmai jābūt tieši tāpat apstrādātai (ja apstrāde tiek veikta) kā galvenā luktura daļām.

Pēc 1 500 stundu nepārtrauktas apgaismošanas izstarotās gaismas kolorimetriskajai specifikācijai jāatbilst jauna standarta gāzizlādes gaismas avota specifikācijai, bet uz paraugu virsmas nedrīkst būt plaisas, skrāpējumi, tā nedrīkst lobīties vai būt deformēta.

2.3. Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem un ogļūdeņražiem

2.3.1. Izturība pret mazgāšanas līdzekļiem

Trīs paraugu (izkliedētāju vai materiāla paraugu) ārējo frontālo virsmu sasilda līdz 50 °C ± 5 °C un pēc tam uz 5 minūtēm iegremdē 23 °C ± 5 °C siltā maisījumā, kas sastāv no 99. daļām destilēta ūdens, kas satur ne vairāk kā 0,02 % piemaisījuma, un no vienas daļas alkilarila sulfonāta.

Pēc testa paraugus nožāvē 50 °C ± 5 °C temperatūrā. Paraugu virsmu notīra ar mitru drānu.

2.3.2. Izturība pret ogļūdeņražiem

Pēc tam šo trīs paraugu ārējo frontālo virsmu vienu minūti viegli berž ar kokvilnas drānu, kas samērcēta šķīdumā, kurš sastāv no 70 procentiem n-heptāna un 30 procentiem toluola (pēc tilpuma), un pēc tam nožāvē gaisā.

2.3.3. Rezultāti

Pēc tam, kad pēc kārtas ir pabeigti abi aprakstītie testi, gaismas caurlaidības vidējā starpība Formula , kas iegūta no trim paraugiem atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājumā aprakstītajai procedūrai, nedrīkst pārsniegt 0,010 (Δtm < 0,010).

2.4. Izturība pret mehānisko nolietošanos

2.4.1. Mehāniskās nolietošanās metode

Trīs jauno paraugu (izkliedētāju) ārējās frontālās virsmas izturību pret mehānisko nolietošanos nosaka ar vienādu testa paņēmienu, izmantojot šā pielikuma 3. papildinājumā aprakstīto metodi.

2.4.2. Rezultāti

Pēc testa veikšanas novirzes

gaismas caurlaidībā	:
un gaismas izkliedēšanā	:

ir jānosaka, ievērojot pielikuma 2. papildinājumā aprakstīto procedūru, virsmas rajonā, kā norādīts 2.2.4. punktā. Trīs paraugu vidējai vērtībai jābūt:

Δtm ≤ 0,100;

Δdm ≤ 0,050.

2.5. Adhēzijas tests pārklājumiem (ja tādi ir)

2.5.1. Parauga sagatavošana

20 mm × 20 mm lielu izkliedētāja pārklājuma virsmas laukumu ar žileti vai adatu sagraiza, izveidojot apmēram 2 mm × 2 mm lielu kvadrātiņu tīklu. Ar žileti vai adatu izdara tik lielu spiedienu, lai sagrieztu vismaz pārklājumu.

2.5.2. Testa apraksts

Ņem līmlenti, kuras adhēzijas spēks ir 2 N/(platuma cm) ± 20 procenti, kas noteikts standartizētos apstākļos, kā norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā. Līmlentu, kuras platums ir vismaz 25 mm, spiež vismaz piecas minūtes ilgi pret virsmu, kas sagatavota, kā norādīts 2.5.1. punktā.

Pēc tam līmlentes galu noslogo tā, lai adhēzijas spēks uz virsmu tiktu līdzsvarots ar šai virsmai perpendikulāru spēku. Šajā brīdī lenti norauj ar konstantu ātrumu 1,5 m/s ± 0,2 m/s.

2.5.3. Rezultāti

Uz kvadrātiņos sadalītā virsmas laukuma nedrīkst parādīties manāmi bojājumi. Ir pieļaujami bojājumi kvadrātiņu malu krustpunktos vai iegriezumu malās, ja vien bojātais laukums nav lielāks par 15 % no kvadrātiņos sadalītās virsmas.

2.6. Testi, kas tiek veikti nokomplektētam galvenajam lukturim ar plastikāta izkliedētāju

2.6.1. Izkliedētāja virsmas izturība pret mehānisko nolietošanos

2.6.1.1. Testi

Luktura 1. parauga izkliedētāju pārbauda, veicot iepriekš 2.4.1. punktā aprakstīto testu.

2.6.1.2. Rezultāti

Pēc testa fotometrisko mērījumu rezultāti, kas iegūti, veicot mērījumus galvenajam lukturim saskaņā ar šiem noteikumiem, nepārsniedz:

a)	maksimālās pieļaujamās vērtības punktā B 50 L un HV vairāk nekā par 30 %, un nedrīkst būt vairāk nekā par 10 % mazāki par minimālo pieļaujamo vērtību punktā 75 R (ja galvenie lukturi paredzēti kreisās puses satiksmei, ņem vērā punktu B 50 R, HV un 75 L); vai

b)	nedrīkst būt vairāk nekā par 10 % mazāki par minimālo pieļaujamo vērtību punktā HV, ja galvenais lukturis izstaro tikai tālo gaismu.

2.6.2. Adhēzijas tests pārklājumiem (ja tādi ir)

Luktura 2. parauga izkliedētāju pārbauda, veicot iepriekš 2.5. punktā aprakstīto testu.

1. papildinājums

APSTIPRINAŠANAS TESTU HRONOLOGISKA SECIBA

A. Plastikāta materiālu (izkliedētāju vai materiāla paraugu, kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 2.2.4. punktu) testi

Paraugi

Testi

Izkliedētāji vai materiāla paraugi

Izkliedētāji

1.1.	Daļēja fotometrija (2.1.2. punkts)

1.1.1.

Temperatūras izmaiņu iedarbība

(2.1.1. punkts)

1.2.	Daļēja fotometrija (2.1.2. punkts)

1.2.1.

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.2.2.

Gaismas izkliedēšanas mērījumi

1.3.	Atmosfēras faktoru iedarbība (2.2.1. punkts)

1.3.1.

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.4.	Reaģentu iedarbība (2.2.2. punkts)

1.4.1.

Gaismas izkliedēšanas mērījumi

1.5.	Mazgāšanas līdzekļu iedarbība (2.3.1. punkts)

1.6.	Ogļūdeņražu iedarbība (2.3.2. punkts)

1.6.1.

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.7.	Nolietošanās (2.4.1. punkts)

1.7.1.

Gaismas caurlaidības mērījumi

1.7.2.

Gaismas izkliedēšanas mērījumi

1.8.	Adhēzija (2.5. punkts)

1.9.	Izturība pret gaismas avota starojumu (2.2.4. punkts)

B. Nokomplektētu galveno lukturu (kas iesniegti saskaņā ar šo noteikumu 2.2.3. punktu) testi

Testi

Nokomplektēts galvenais lukturis

Parauga Nr.

2.1.	Nolietošanās (2.6.1.1.1. punkts)

2.2.	Fotometrija (2.6.1.2. punkts)

2.3.	Adhēzija (2.6.2. punkts)

2. papildinājums

Gaismas izkliedēšanas un caurlaidības mērīšanas metode

1. APRĪKOJUMS (SK. ATTĒLU)

Kolimatora K gaismas kūli, kura pusnobīde ir β/2 = 17,4 × 10–4 rd, ierobežo diafragma DT ar 6 mm atvērumu, pret kuru novieto parauga statīvu.

Konverģents bezkrāsains izkliedētājs L2, kas koriģēts attiecībā uz sfērisko aberāciju, savieno diafragmu DT ar uztvērēju R; izkliedētāja L2 diametram jābūt tādam, lai tas nediafragmē parauga izkliedēto gaismu konusā, kura augšējais pusleņķis ir β/2 = 14°.

Gredzenveida diafragmu DD, kuras leņķi ir α/2 = 1° un αmax/2 = 12°, novieto gaismas izkliedētāja L2 attēla fokusa plaknē.

Diafragmas necaurspīdīgā centrālā daļa ir vajadzīga, lai aizturētu gaismu, kas plūst tieši no gaismas avota. Ir jānodrošina iespēja attālināt diafragmas centrālo daļu no gaismas kūļa tā, lai nodrošinātu tās precīzu nostāšanos sākotnējā pozīcijā.

Attālums L2 DT un izkliedētāja L2 fokusa attālums F2 (1) ir jāizvēlas tā, lai DT attēls pilnīgi aizsegtu uztvērēju R.

Attiecinot sākotnējo krītošās gaismas plūsmu uz 1 000 vienībām, katra mērījuma absolūtajai precizitātei ir jābūt labākai par 1 vienību.

2. MĒRĪJUMI

Jāveic šādi nolasījumi:

Nolasījums	No parauga	DD centrālajā daļā	Mērītais lielums
T1	nē	nē	Krītošā staru kūļa sākotnējais nolasījums
T2	jā (pirms testa)	nē	Jaunā materiāla caurlaistās gaismas plūsma 24° pozīcijā
T3	jā (pēc testa)	ne	Testētā materiāla caurlaistās gaismas plūsma 24° pozīcijā
T4	jā (pirms testa)	jā	Jaunā materiāla izkliedētā gaismas plūsma
T5	jā (pēc testa)	jā	Testētā materiāla izkliedētā gaismas plūsma

1. attēls

Gaismas izkliedēšanas un gaismas caurlaidības noviržu mērījumu optiskais regulējums

(1) Attiecībā uz L2 ieteicams izmantot aptuveni 80 mm fokusa attālumu.

3. papildinājums

SMIDZINĀŠANAS TESTĒŠANAS METODE

1. TESTA APRĪKOJUMS

1.1. Smidzinātājs

Izmantotā smidzinātāja sprauslas diametram jābūt 1,3 mm, kas ļautu šķidrumam plūst ar ātrumu 0,24 ± 0,02 l/minūtē, ja darba spiediens ir 6,0 bāri – 0, + 0,5 bāri.

Šādos darba apstākļos uz nolietojuma pārbaudei paredzētās virsmas ir jāiegūst vēdekļveida uzklājums 170 mm ± 50 mm diametrā, ja attālums līdz sprauslas uzgalim ir 380 mm ± 10 mm.

1.2. Testa maisījums

Testa maisījums sastāv no:

a)	silīcijsmilts, kuras cietība ir 7 pēc Mora skalas, ja graudiņu lielums ir no 0 līdz 0,2 mm un to izkliede ir tuvu parastai, leņķiskais koeficients ir 1,8–2;

b)	ūdens, kura cietība nepārsniedz 205 g/m3, un maisījums tiek veidots, sajaucot 25 g smilšu un 1 litru ūdens.

2. TESTS

Lukturu izkliedētāju ārējo virsmu vienu vai vairākas reizes apstrādā ar minētā sastāva smilšu strūklu. Strūklu virza gandrīz perpendikulāri testējamai virsmai.

Nolietojumu pārbauda, izmantojot vienu vai vairākus stikla paraugus, ko salīdzināšanai novieto blakus pārbaudāmajiem izkliedētājiem. Maisījumu smidzina, kamēr parauga vai paraugu gaismas izkliedēšanas starpība, ko nosaka, izmantojot 2. papildinājumā aprakstīto metodi, atbilst sakarībai:

Formula

Lai pārbaudītu, vai visa testējamā virsma ir nolietojusies vienādi, var izmantot vairākus standarta paraugus.

4. papildinājums

LĪMLENTES ADHĒZIJAS TESTS

1. MĒRĶIS

Ar šo metodi standarta apstākļos var noteikt adhēzijas lineāro spēku, kas līmlenti notur pie stikla plāksnes.

2. PRINCIPS

Mēra spēku, kas vajadzīgs, lai līmlenti atrautu no stikla plāksnes 90° leņķī.

3. NOTEIKTIE ATMOSFĒRAS APSTĀKĻI

Apkārtējās vides temperatūra ir 23 ± 5 °C, relatīvais mitrums (RM) ir 65 ± 15 %.

4. TESTA PARAUGI

Pirms testa līmlentes parauga rullīti 24 stundas uzglabā norādītajos atmosfēras apstākļos (sk. 3. punktu).

Pārbauda piecus 400 mm garus gabalus no katra rullīša. Gabalus no rullīša sāk griezt, kad pirmie trīs tinumi ir atritināti.

5. PROCEDŪRA

Testu veic 3. punktā norādītajos atmosfēras apstākļos.

Ņem līmlentas 5 testam sagatavotos gabalus, atritinot lentu radiālā virzienā ar ātrumu aptuveni 300 mm/s, pēc tam 15 sekunžu laikā uzliek tos uz stikla, ievērojot turpmāk minētos noteikumus.

Lenti uzklāj uz stikla plāksnes, sākot no viena gala, un izlīdzina, garenvirzienā viegli, bez pārmērīga spiediena berzējot ar pirkstu, lai starp lenti un stikla plāksni nepaliktu gaisa burbuļi.

Šādi sagatavoto paraugu 10 minūtes atstāj norādītajos atmosfēras apstākļos.

Lentas parauga gabalu apmēram 25 mm garumā atplēš no stikla plāksnes tādā plaknē, kas perpendikulāra parauga asij.

Nostiprina stikla plāksni un atloka atpakaļ lentes brīvo galu 90° leņķī. Spēku pieliek tā, lai tas darbotos perpendikulāri plāksni un lentu atdalošajai līnijai un perpendikulāri stikla plāksnei.

Lenta jāatrauj ar ātrumu 300 mm/s ± 30 mm/s un jāreģistrē atraušanai nepieciešamais spēks.

6. REZULTĀTI

Piecas iegūtās vērtības sarindo pēc kārtas un aprēķina mērījumu vidējo rezultātu. Šo rezultātu izsaka ņūtonos uz vienu lentes platuma centimetru.

6. PIELIKUMS

ATSKAITES PUNKTS

Šo atskaites punkta izvēles marķējumu izvieto uz izkliedētāja vietā, kur tas krustojas ar tuvās gaismas pamatasi, kā arī uz tālās gaismas lukturu izkliedētājiem, ja tie nav grupēti, kombinēti vai savietoti ar tuvās gaismas lukturiem.

Zīmējumā attēlots marķējums tādam atskaites punktam, kas projicēts uz plaknes, kura apļa centrā pieskaras izkliedētājam. Šī marķējuma līnijas var būt nepārtrauktas vai pārtrauktas.

7. PIELIKUMS

SPRIEGUMA MARĶĒJUMI

Šis marķējumu jānovieto uz katra tāda galvenā luktura korpusa, kam ir tikai gāzizlādes gaismas avoti un balasts, kā arī uz katras balasta ārējās daļas.		Šis marķējumu jānovieto uz katra tāda galvenā luktura korpusa, kam ir vismaz viens gāzizlādes gaismas avots un balasts.
Balasts(-i) ir paredzēts(-i) ** voltu lielam tīkla spriegumam.		Balasts(-i) ir paredzēts(-i) ** voltu lielam tīkla spriegumam.
		Neviena no kvēlspuldzēm un/vai LED moduļiem, kas atrodas galvenajā lukturī, nav paredzēta 24 voltu lielam tīkla spriegumam.

8. PIELIKUMS

PRASĪBU MINIMUMS RAŽOŠANAS ATBILSTĪBAS KONTROLES PROCEDŪRAI

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanā nenovēršamās novirzes.

1.2.

Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem sērijveidā ražotu galveno lukturu atbilstību neapstrīd, ja, testējot jebkura nejauši izvēlēta galvenā luktura fotometriskos rādītājus un veicot mērījumus, ja spriegums ir 13,2 V ± 0,1 V vai noteikts kāds cits spriegums, lukturis ir:

vai nu

aprīkots ar noņemamu standarta gāzizlādes gaismas avotu atbilstoši 6.1.3. punktam. Šī gāzizlādes gaismas avota gaismas plūsma var atšķirties no Noteikumos Nr. 99 noteiktās gaismas plūsmas. Šajā gadījumā apgaismojumu attiecīgi koriģē;

vai

aprīkots ar sērijveidā ražotu gāzizlādes gaismas avotu un sērijveida balastu, ja tāds ir. Šāda gaismas avota gaismas plūsma no nominālās gaismas plūsmas var atšķirties gaismas avota un balasta pielaižu dēļ, kuras precizētas Noteikumos Nr. 99; apgaismojuma mērījumus attiecīgi drīkst koriģēt par 20 procentiem vēlamajā virzienā.

1.2.1.

Neviena apgaismojuma vērtība, kas mērīta un koriģēta atbilstoši iepriekš minētajam 1.2. punktam, nedrīkst novirzīties no šajos noteikumos paredzētajām vērtībām vairāk nekā par 20 procentiem. B 50 L (vai R) un A zonas vērtībām maksimālā nelabvēlīgā novirze attiecīgi var būt:

B 50 L (vai R) (1):

170 cd jeb 20 procenti,

255 cd jeb 30 procenti,

A zona

255 cd jeb 20 procenti,

380 cd jeb 30 procenti;

1.2.2.

vai arī, ja:

1.2.2.1.

attiecībā uz tuvo gaismu šajos noteikumos paredzētās vērtības ir sasniegtas punktā HV (ar + 170 cd pielaidi) un atbilst šim noregulējumam vismaz vienā punktā 0,35 grādu lokā ap punktiem B 50 L (vai R) (1) (ar 85 cd pielaidi), 75 R (vai L), 50 V, 25 R1, 25 L2 un uz I segmenta;

1.2.2.2.

un ja attiecībā uz tālo gaismu HV atrodas izoluksa līnijas 0,75 Imax robežās, jebkurā mērījumu punktā, kas norādīts šo noteikumu 6.3. punktā, tiek ievērota + 20 procentu pielaide maksimālajām fotometriskajām vērtībām un – 20 procentu pielaide minimālajām fotometriskajām vērtībām.

1.2.3.

Ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, galvenā luktura regulējumu drīkst mainīt, ja vien staru kūļa ass netiek novirzīta sānis vairāk nekā par 0,5° pa labi vai pa kreisi un vairāk nekā par 0,2° uz augšu vai uz leju.

1.2.4.

Ja iepriekš aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, galvenajam lukturim paredzētos testus atkārto, izmantojot citu standarta gāzizlādes gaismas avotu vai gāzizlādes gaismas avotu un balastu, atkarībā no tā, kas ir noteikts iepriekš 1.2. punktā.

1.3.

Lai pārbaudītu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas karstuma ietekmē, rīkojas turpmāk aprakstītajā kārtībā.

Vienu no izvēlētajiem galvenajiem lukturiem testē saskaņā ar 4. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru pēc tam, kad tas trīs reizes pēc kārtas ir darbināts 4. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

Galveno lukturi uzskata par pieņemamu, ja Δr (kā definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2.1. un 2.2. punktā) nepārsniedz 1,5 mrad.

Ja šis rādītājs pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāks par 2,0 mrad, testē otru galveno lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto absolūto rādītāju vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

1.4.

Ievēro hromatiskās koordinātas.

1.5.

Tomēr, ja vertikālo regulēšanu nevar atkārtoti veikt līdz vajadzīgajai pozīcijai, ievērojot pielaides, kas iepriekš norādītas šo noteikumu 6.2.2.3. punktā, vienu paraugu testē saskaņā ar 10. pielikuma 2. un 3. punktā aprakstīto procedūru.

2. PRASĪBU MINIMUMS, KO PIEMĒRO ATBILSTĪBAS PĀRBAUDEI, KURU VEIC RAŽOTĀJS

Attiecībā uz katru galveno lukturu tipu apstiprinājuma marķējuma turētājs noteiktos laika intervālos veic vismaz šādus testus. Testus veic saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem.

Ja kādā paraugā atklājas neatbilstība kādam testa veidam, pārbaudi turpina ar citiem paraugiem. Ražotājs veic pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās ražošanas atbilstību.

2.1. Testu raksturojums

Atbilstības testi šajos noteikumos attiecas uz fotometriskajiem parametriem un gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņu, kas notikušas karstuma ietekmē, pārbaudi.

2.2. Testos izmantotās metodes

2.2.1.

Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos aprakstītajām metodēm.

2.2.2.

Veicot jebkuru atbilstības testu, ražotājs var izmantot līdzvērtīgas metodes, ja tam piekrīt kompetentā iestāde, kas atbild par apstiprinājuma testiem. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir līdzvērtīgas šajos noteikumos izklāstītajām metodēm.

2.2.3.

Lai ievērotu 2.2.1. un 2.2.2. punkta noteikumus, regulāri jāveic testēšanas aparatūras kalibrēšana un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

2.2.4.

Visos gadījumos standarta metodes ir tās, ko paredz šie noteikumi, īpaši attiecībā uz administratīvajām pārbaudēm un paraugu ņemšanu.

2.3. Paraugu veidi

Lukturu paraugus pārbaudes vajadzībām izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Vienādu ražojumu partija ir viena tipa galveno lukturu kopa, kas definēta atbilstoši ražotāja ražošanas metodēm.

Vērtējumā parasti ietver sērijveida ražojumus no atsevišķām ražotnēm. Tomēr ražotājs var apvienot dokumentāciju par vienu tipu, kas ražots dažādās ražotnēs, ja tās izmanto to pašu kvalitātes sistēmu un kvalitātes pārvaldību.

2.4. Izmērītie un reģistrētie fotometriskie parametri

Veic pārbaudei izvēlēto galveno lukturu fotometriskos mērījumus punktos, kas norādīti šajos noteikumos; attiecībā uz tālo gaismu nolasījumu izdara tikai punktos Imax, HV (2), HL, HR (3), bet attiecībā uz tuvo gaismu – tikai punktos B 50 L (vai R) (1), HV, 50 V, 75 R (vai L) un 25 L2 (vai R2) (sk. attēlu 3. pielikumā).

2.5. Pieņemamības kritēriji

Ražotājs ir atbildīgs par testu rezultātu statistisko izpēti un par savu ražojumu pieņemamības kritēriju noteikšanu, saskaņojot tos ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām, kas šo noteikumu 9.1. punktā noteiktas ražojumu atbilstības pārbaudei.

Pieņemamības kritērijiem jābūt tādiem, lai ar 95 procentu ticamību minimālā varbūtība, ka iepriekš nepieteikta pārbaude atbilstoši 9. pielikuma norādījumiem (pirmajā paraugu ņemšanā) tiks izturēta, būtu 0,95.

(1) Burti iekavās attiecas uz galvenajiem lukturiem, kas paredzēti kreisās puses satiksmei.

(2) Ja tālā gaisma ir savietota ar tuvo gaismu, tālās gaismas mērīšanai jāizvēlas tas pats mērīšanas punkts HV, kas tuvās gaismas mērīšanai.

(3) HL un HR ir punkti uz taisnes “hh”, kuri atrodas attiecīgi 2,5 grādus pa kreisi un pa labi no punkta HV.

9. PIELIKUMS

MINIMĀLĀS PRASĪBAS, KAS JĀIEVĒRO, INSPEKTORAM ŅEMOT PARAUGU

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa atbilstoši šo noteikumu prasībām, ja tādas ir paredzētas, ja vien atšķirības nepārsniedz ražošanā nenovēršamās novirzes.

1.2.

vai nu

aprīkots ar noņemamu standarta gāzizlādes gaismas avotu atbilstoši 6.1.3. punktam. Šī gāzizlādes gaismas avota gaismas plūsma var atšķirties no Noteikumos Nr. 99 noteiktās standarta gaismas plūsmas. Šajā gadījumā apgaismojumu attiecīgi koriģē;

vai

aprīkots ar sērijveidā ražotu gāzizlādes gaismas avotu un sērijveida balastu. Šāda gaismas avota gaismas plūsma no nominālās gaismas plūsmas var atšķirties gaismas avota un balasta pielaižu dēļ, kas precizētas Noteikumos Nr. 99; apgaismojuma mērījumus attiecīgi var koriģēt par 20 procentiem vēlamajā virzienā.

1.2.1.

Neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras vairāk nekā par 20 procentiem no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām.

Spilgtajā zonā maksimālā novirze drīkst attiecīgi būt:

B 50 L (vai R) (1):

170 cd jeb 20 procenti,

255 cd jeb 30 procenti,

A zona

255 cd jeb 20 procenti,

380 cd jeb 30 procenti;

1.2.2.

vai arī, ja:

1.2.2.1.

1.2.2.2.

1.2.3.

1.2.4.

1.3.

Lai pārbaudītu gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas karstuma ietekmē, rīkojas turpmāk aprakstītajā kārtībā.

Galveno lukturi uzskata par pieņemamu, ja Δr (kā definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2.1. un 2.2. punktā) nepārsniedz 1,5 mrad.

1.4.

Ievēro hromatiskās koordinātas.

1.5.

2. PIRMĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pirmajā paraugu ņemšanā pēc nejaušas izvēles principa izvēlas četrus galvenos lukturus. Pirmos divus paraugus atzīmē ar A, bet otrus divus – ar B.

2.1. Atbilstības neapstrīdēšana

2.1.1.

Saskaņā ar šā pielikuma 1. attēlā norādīto paraugu ņemšanas procedūru sērijveidā ražotu galveno lukturu atbilstību neapstrīd, ja galvenajiem lukturiem izmērīto vērtību novirze nevēlamajā virzienā ir šāda:

2.1.1.1.

A paraugam

A1:	vienam galvenajam lukturim	0 procenti
A1:	vienam galvenajam lukturim ne vairāk kā	20 procenti
A2:	abiem galvenajiem lukturiem vairāk nekā	0 procenti
	bet ne vairāk kā	20 procenti
	pāriet pie B parauga

2.1.1.2.

B paraugam

B1:

abiem galvenajiem lukturiem

0 procenti

2.1.2.

vai arī, ja ir izpildīti 1.2.2. punktā A paraugam noteiktie nosacījumi.

2.2. Atbilstības apstrīdēšana

2.2.1.

Saskaņā ar šā pielikuma 1. attēlā norādīto paraugu ņemšanas procedūru sērijveidā ražotu galveno lukturu atbilstību apstrīd un pieprasa, lai ražotājs nodrošinātu savas ražošanas atbilstību prasībām (pielāgošana), ja galvenajiem lukturiem izmērīto lielumu novirzes ir šādas:

2.2.1.1.

A paraugam

A3:	vienam galvenajam lukturim ne vairāk kā	20 procenti
	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	20 procenti
	bet ne vairāk kā	30 procenti

2.2.1.2.

B paraugam

B2:	A2 gadījumā
	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	0 procenti
	bet ne vairāk kā	20 procenti
	vienam galvenajam lukturim ne vairāk kā	20 procenti
B3:	A2 gadījumā
	vienam galvenajam lukturim	0 procenti
	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	20 procenti
	bet ne vairāk kā	30 procenti

2.2.2.

vai ja 1.2.2. punktā A paraugam noteiktie nosacījumi nav izpildīti.

2.3. Apstiprinājuma anulēšana

Atbilstību apstrīd un piemēro 10. punktu, ja saskaņā ar šā pielikuma 1. attēlā norādīto paraugu ņemšanas procedūru galvenajiem lukturiem izmērīto vērtību novirzes ir šādas:

2.3.1.

A paraugam

A4:	vienam galvenajam lukturim ne vairāk kā	20 procenti
A4:	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	30 procenti
A5:	abiem galvenajiem lukturiem vairāk nekā	20 procenti

2.3.2.

B paraugam

B4:	A2 gadījumā
	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	0 procenti
	bet ne vairāk kā	20 procenti
	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	20 procenti
B5:	A2 gadījumā
B5:	abiem galvenajiem lukturiem vairāk nekā	20 procenti
B6:	A2 gadījumā
	vienam galvenajam lukturim	0 procenti
	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	30 procenti

2.3.3.

vai ja 1.2.2. punktā A un B paraugam noteiktie nosacījumi nav izpildīti.

3. ATKĀRTOTA PARAUGA ŅEMŠANA

A3, B2, B3 gadījumā divu mēnešu laikā pēc paziņošanas ir jāveic atkārtota paraugu ņemšana, kurā divu galveno lukturu trešo C paraugu un divu galveno lukturu ceturto D paraugu izvēlas no krājumiem, kas ražoti pēc pielāgošanas.

3.1. Atbilstības neapstrīdēšana

3.1.1.

3.1.1.1.

C paraugam

C1:	vienam galvenajam lukturim	0 procenti
C1:	vienam galvenajam lukturim ne vairāk kā	20 procenti
C2:	abiem galvenajiem lukturiem vairāk nekā	0 procenti
	bet ne vairāk kā	20 procenti
	pāriet pie D parauga

3.1.1.2.

D paraugam

D1:	C2 gadījumā
D1:	abiem galvenajiem lukturiem	0 procenti

3.1.2.

vai arī, ja ir izpildīti 1.2.2. punktā C paraugam noteiktie nosacījumi.

3.2. Atbilstības apstrīdēšana

3.2.1.

3.2.1.1.

D paraugam

D2:	C2 gadījumā
	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	0 procenti
	bet ne vairāk kā	20 procenti
	vienam galvenajam lukturim ne vairāk kā	20 procenti

3.2.1.2.

vai arī, ja nav izpildīti 1.2.2. punktā C paraugam noteiktie nosacījumi.

3.3. Apstiprinājuma anulēšana

Atbilstību apstrīd un piemēro 11. punktu, ja saskaņā ar šā pielikuma 1. attēlā norādīto paraugu ņemšanas procedūru galvenajiem lukturiem izmērīto vērtību novirzes ir šādas:

3.3.1.

C paraugam

C3:	vienam galvenajam lukturim ne vairāk kā	20 procenti
C3:	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	20 procenti
C4:	abiem galvenajiem lukturiem vairāk nekā	20 procenti

3.3.2.

D paraugam

D3:	C2 gadījumā
	vienam galvenajam lukturim 0 vai vairāk nekā	0 procenti
	vienam galvenajam lukturim vairāk nekā	20 procenti

3.3.3.

vai arī, ja nav izpildīti 1.2.2. punktā C un D paraugam noteiktie nosacījumi.

4. GAISMAS KŪĻA NOLIEKUMA LĪNIJAS VERTIKĀLĀS POZĪCIJAS IZMAIŅAS

Lai pārbaudītu karstuma radītās gaismas kūļa noliekuma līnijas vertikālās pozīcijas izmaiņas, ievēro turpmāk minēto procedūru.

Pēc tam, kad ir veikta šā pielikuma 1. attēlā parādītā paraugu ņemšanas procedūra, A parauga vienu galveno lukturi testē, ievērojot 4. pielikuma 2.1. punktā aprakstīto procedūru, pēc tam, kad lukturis trīs reizes pēc kārtas ir darbināts 4. pielikuma 2.2.2. punktā aprakstītajā režīmā.

Galveno lukturi uzskata par piemērotu, ja Δr nepārsniedz 1,5 mrad.

Ja šī vērtība pārsniedz 1,5 mrad, bet nav lielāka par 2,0 mrad, tad testē otru A parauga galveno lukturi, un pēc tam abiem paraugiem reģistrēto rādītāju absolūto vērtību vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

Tomēr, ja attiecībā uz A paraugu šī vērtība – 1,5 mrad – netiek izpildīta, divus B parauga galvenos lukturus testē, izmantojot to pašu procedūru, un Δr vērtība katram no tiem nedrīkst pārsniegt 1,5 mrad.

1. attēls

(1) Burti iekavās attiecas uz galvenajiem lukturiem, kas paredzēti kreisās puses satiksmei.

10. PIELIKUMS

GALVENO TUVĀS GAISMAS LUKTURU GAISMAS KŪĻA NOLIEKUMA INSTRUMENTĀLĀ PĀRBAUDE

1. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Gadījumā, kad piemēro šo noteikumu 6.2.2.4. punktu, gaismas kūļa noliekuma kvalitāti testē saskaņā ar turpmāk 2. punktā noteiktajām prasībām, un gaismas kūļa instrumentālo vertikālo un horizontālo pielāgošanu veic saskaņā ar turpmāk 3. punktā noteiktajām prasībām.

Pirms sāk staru kūļa noliekuma kvalitātes mērīšanas un instrumentālās regulēšanas procedūru, veic sākotnējo vizuālo pielāgošanu atbilstoši šo noteikumu 6.2.2.1. un 6.2.2.2. punktam.

2. STARU KŪĻA NOLIEKUMA KVALITĀTES MĒRĪŠANA

Lai noteiktu minimālo asumu, mērījumus veic, vertikāli izvēršot staru kūļa noliekuma horizontālo daļu ik pa 0,05° šādos mērīšanas attālumos:

a)	10 m – ar detektoru, kura diametrs ir aptuveni 10 mm; vai

b)	25 m – ar detektoru, kura diametrs ir aptuveni 30 mm.

Mērīšanas attālumu, no kura veic testu, ieraksta paziņojuma veidlapas 9. punktā (sk. šo noteikumu 1. pielikumu).

Lai noteiktu maksimālo asumu, mērījumus veic, vertikāli izvēršot staru kūļa noliekuma horizontālo daļu ik pa 0,05°, tikai no 25 m attāluma un ar detektoru, kura diametrs ir aptuveni 30 mm.

Staru kūļa noliekuma kvalitāti uzskata par pieņemamu, ja vismaz viena mērījumu sērija atbilst turpmāk 2.1.–2.3. punktā minētajām prasībām.

2.1. Redzams ne vairāk kā viens gaismas kūļa noliekums (1).

2.2. Gaismas kūļa noliekuma asums

Noliekuma asuma koeficientu G nosaka, vertikāli izvēršot staru kūļa noliekuma horizontālo daļu pie 2,5° atzīmes virzienā no V-V līnijas, kur:

Formula un β = grādos izteikta vertikālā pozīcija.

G vērtība nedrīkst būt mazāka par 0,13 (noliekuma minimālais asums) un lielāka par 0,40 (noliekuma maksimālais asums).

2.3. Linearitāte

Staru kūļa noliekuma horizontālajai daļai, kas nodrošina vertikālo regulēšanu, ir jābūt horizontālai no 1,5° līdz 3,5° virzienā no V-V līnijas (sk. turpmāk 1. attēlu).

a)	Staru kūļa noliekuma slīpuma infleksijas punktus uz vertikālajām līnijām pie 1,5°, 2,5° un 3,5° atzīmes nosaka ar šādu vienādojumu: .

b)	Maksimālais vertikālais attālums starp noteiktajiem infleksijas punktiem nedrīkst pārsniegt 0,2 °.

3. VERTIKĀLĀ UN HORIZONTĀLĀ PIELĀGOŠANA

Ja staru kūļa noliekums atbilst šā pielikuma 2. punkta kvalitātes prasībām, staru kūļa regulēšanu var veikt instrumentāli.

1. attēls

Gaismas kūļa noliekuma kvalitātes mērīšana

Piezīme.

Vertikālās un horizontālās līnijas skalas atšķiras.

3.1. Vertikālā regulēšana

Virzoties augšup no līmeņa zem B līnijas (sk. turpmāk 2. attēlu), vertikāli izvērš staru kūļa noliekuma horizontālo daļu pie 2,5° atzīmes virzienā no V-V līnijas. Nosaka infleksijas punktu (kur d2 (log E)/dv2 = 0) un atzīmē to uz B līnijas, kas atrodas vienu procentu zem H-H līnijas.

3.2. Horizontālā regulēšana

Pieteikuma iesniedzējs norāda vienu no šīm horizontālās regulēšanas metodēm:

“0,2 D līnijas” metode (sk. turpmāk 2. attēlu).

Pēc tam, kad lukturis ir noregulēts vertikāli, vienu horizontālu līniju pie 0,2° D atzīmes izvērš no 5° pa kreisi līdz 5° pa labi. Maksimālais slīpums G, ko nosaka, izmantojot formulu Formula , kur β ir horizontālā pozīcija grādos, nedrīkst būt mazāks par 0,08.

Infleksijas punktu, kas atrodas uz 0,2 D līnijas, atzīmē uz A līnijas.

2. attēls

Instrumentālā vertikālā un horizontālā regulēšana – Horizontālās līnijas izvērses metode

Piezīme.

Vertikālās un horizontālās līnijas skalas atšķiras.

“3 līniju” metode (sk. turpmāk 3. attēlu).

Pēc tam, kad lukturis ir noregulēts vertikāli, trīs vertikālas līnijas izvērš no 2° D līdz 2° U pie 1°R, 2°R un 3°R atzīmes. Attiecīgais maksimālais slīpums G, ko nosaka pēc formulas:

kur β ir vertikālā pozīcija grādos, nedrīkst būt mazāks par 0,08. Infleksijas punktus, kas atrodas uz šīm trim līnijām, izmanto taisnas līnijas novilkšanai. Šīs līnijas un B līnijas krustošanās punktu, ko atrod, veicot vertikālo regulēšanu, atzīmē uz V līnijas.

3. attēls

Instrumentālā vertikālā un horizontālā regulēšana – Trīs līniju izvērses metode

Piezīme.

Vertikālās un horizontālās līnijas skalas atšķiras.

(1) Šis punkts jāgroza, ja ir pieejama objektīva testa metode.

11. PIELIKUMS

LED MODUĻIEM UN GALVENAJIEM LUKTURIEM AR LED MODUĻIEM PAREDZĒTĀS PRASĪBAS

1. VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

1.1.

Katram iesniegtajam LED moduļa paraugam jāatbilst attiecīgajām šo noteikumu specifikācijām, ja to testē ar iesniegto(-ajām) gaismas avota elektronisko(-ajām) vadības iekārtu(-ām), ja tāda(-as) ir.

1.2.

LED modulim(-ļiem) jābūt konstruētam(-iem) tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos tas/tie būtu labā darba kārtībā. Turklāt tam/tiem nav konstrukcijas vai ražošanas defektu.

1.3.

LED modulim(-ļiem) jābūt nodrošinātam(-iem) pret manipulācijām.

1.4.

Nomaināma(-u) LED moduļa(-u) konstrukcijai jābūt tādai, lai,

1.4.1.

noņemot un nomainot LED moduli ar citu pieteikuma iesniedzēja nodrošināto moduli, kam ir tāds pats gaismas avota moduļa identifikācijas kods, būtu ievērotas galvenā luktura fotometriskās specifikācijas;

1.4.2.

LED moduļus ar atšķirīgiem gaismas avota moduļa identifikācijas kodiem nevarētu savstarpēji apmainīt tajā pašā luktura korpusā.

1.5.

Gaismas avota elektroniskā(-ās) vadības iekārta(-as) var būt LED moduļa(-u) daļa.

2. RAŽOŠANA

2.1.

Gaismas diodes LED modulī aprīko ar piemērotiem stiprinājumiem.

2.2.

Stiprinājumiem jābūt cieši piestiprinātiem pie gaismas diodēm un LED moduļa.

3. TESTĒŠANAS APSTĀKĻI

3.1. Piemērošana

3.1.1.

Visus paraugus testē, kā turpmāk norādīts 4. punktā.

3.1.2.

LED MODULĪ izmantotais gaismas avots ir gaismas diodes (LED), kā definēts Noteikumu Nr. 48 2.7.1. punktā, īpaši attiecībā uz redzamā starojuma elementu. Citi gaismas avotu veidi nav atļauti.

3.2. Darbības apstākļi

3.2.1. LED moduļa darbības apstākļi

Visus paraugus testē šo noteikumu 6.2.4.4. punktā norādītajos apstākļos. Ja šajā pielikumā nav noteikts citādi, LED moduļus testē ražotāja iesniegtajā galvenajā lukturī.

3.2.2. Apkārtējā temperatūra

Veicot elektrisko un fotometrisko parametru mērījumus, galveno lukturi darbina sausā un mierīgā atmosfērā, kur apkārtējā temperatūra ir 23 °C ± 5 °C.

3.3. Darbināšana

Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma pirms šajos noteikumos paredzēto testu sākšanas LED moduli darbina 15 h un atdzesē līdz apkārtējai temperatūrai.

4. ĪPAŠAS PRASĪBAS UN TESTI

4.1. UV starojums

Zema UV starojuma tipa LED moduļa UV starojums ir:

Formula

kur:

S(λ)(vienība: 1) ir spektrālā īpatsvara funkcija;

km = 683 lm/W ir starojuma gaismas atdeves maksimālā vērtība.

(Pārējo simbolu definīcijas sk. Noteikumu Nr. 112 9. pielikuma 4.1.1. punktā.)

Šo vērtību aprēķina, izmantojot viena nanometra intervālus. UV starojuma īpatsvaru nosaka, ņemot vērā turpmāk UV tabulā norādītās vērtības.

UV tabula.

Vērtības saskaņā ar “Starptautiskās asociācijas aizsardzībai pret starojumu (IRPA/INIRC) norādījumiem par ultravioletā starojuma iedarbības robežām”. Izvēlētie viļņu garumi (nanometros) ir reprezentatīvi; citas vērtības ir jāinterpolē.

λ	S(λ)
250	0,430
255	0,520
260	0,650
265	0,810
270	1,000
275	0,960
280	0,880
285	0,770
290	0,640
295	0,540
300	0,300
305	0,060
310	0,015
315	0,003
320	0,001
325	0,00050
330	0,00041
335	0,00034
340	0,00028
345	0,00024
350	0,00020

355	0,00016
360	0,00013
365	0,00011
370	0,00009
375	0,000077
380	0,000064
385	0,000053
390	0,000044
395	0,000036
400	0,000030

Top