19.5.2017

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2017/821

(2017. gada 17. maijs),

ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Lai gan derīgajiem izrakteņiem konfliktu skartās un augsta riska teritorijās ir liels izaugsmes potenciāls, tie var izraisīt konfliktus, ja ieņēmumi no tiem veicina vardarbīgu konfliktu izcelšanos vai turpināšanos, kas apdraud centienus attīstības, labas pārvaldības un tiesiskuma jomā. Lai nodrošinātu mieru, attīstību un stabilitāti, minētajās jomās ir būtiski saraut saikni starp konfliktu un izrakteņu nelikumīgu izmantošanu.

(2)

Valdības un starptautiskās organizācijas kopā ar ekonomikas dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp sieviešu organizācijām, kas ir galvenās organizācijas, kuras vērš uzmanību uz bruņoto grupējumu un drošības spēku uzspiestiem ekspluatējošiem nosacījumiem, kā arī uz izvarošanu un vardarbību, kas tiek izmantota, lai kontrolētu vietējos iedzīvotājus, cenšas īstenot uzdevumus, kas izriet no centieniem novērst šādu grupējumu un spēku finansēšanu resursiem bagātās teritorijās.

(3)	Resursiem bagātās konfliktu skartās un augsta riska teritorijās bieži notiek cilvēktiesību pārkāpumi, kas var ietvert bērnu darbu, seksuālu vardarbību, cilvēku pazušanu, piespiedu pārmitināšanu un rituālu vai kultūras ziņā nozīmīgu vietu iznīcināšanu.

(4)

Eiropas Savienība ir aktīvi iesaistījusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) iniciatīvā, kuras mērķis ir sekmēt izrakteņu atbildīgu sagādi no konfliktu skartām teritorijām un kuras rezultātā aizsācies valdību atbalstīts daudzpusējs process, kur piedalās ieinteresētās personas un kā rezultātā ir pieņemtas ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām (“ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas”), ieskaitot visus to pielikumus un papildinājumus. ESAO Ministru padome 2011. gada maijā ieteica aktīvi veicināt minēto vadlīniju ievērošanu.

(5)

Termins “izrakteņu atbildīga sagāde” ir minēts jaunākajās ESAO Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem (2) un atbilst ANO Uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem (3). Minēto dokumentu mērķis ir sekmēt piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes praksi, ja uzņēmumi veic sagādi no teritorijām, kuras skāruši konflikti un nestabilitāte. Augstākajā starptautiskajā līmenī ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1952 (2010), kas konkrēti attiecas uz Kongo Demokrātisko Republiku (KDR) un tās Centrālāfrikas kaimiņvalstīm, tika izteikts aicinājums ievērot piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi. Pēc minētās rezolūcijas ANO KDR ekspertu grupa arī atbalstīja ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju ievērošanu.

(6)

Papildus daudzpusējām iniciatīvām 2010. gada 15. decembrī Āfrikas Lielo ezeru reģiona valstu un valdību vadītāji Lusakā pauda politisku apņemšanos apkarot dabas resursu nelikumīgu izmantošanu reģionā un cita starpā apstiprināja reģionālo sertificēšanas mehānismu, kas balstās uz ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām.

(7)

Šī regula, kontrolējot konfliktu skartu teritoriju izcelsmes izrakteņu tirdzniecību, ir viens no līdzekļiem, kā izbeigt bruņotu grupu finansēšanu. Savienības ārlietu un attīstības politikas pasākumi arī palīdz cīnīties pret vietēja mēroga korupciju, stiprināt robežas un nodrošināt vietējo iedzīvotāju un viņu pārstāvju apmācību, lai palīdzētu viņiem norādīt uz ļaunprātīgu praksi.

(8)

Komisija 2008. gada 4. novembra paziņojumā “Izejvielu iniciatīva – apmierināt pamatvajadzības izaugsmei un nodarbinātībai Eiropā” atzina, ka droša un netraucēta piekļuve izejvielām ir svarīgs Savienības konkurētspējas faktors. Izejvielu iniciatīva, kas ietverta minētajā Komisijas paziņojumā, ir integrēta stratēģija, kā risināt dažādus problēmjautājumus saistībā ar piekļuvi izejvielām, kas nav enerģētikas vai lauksaimniecības nozares izejvielas. Minētajā iniciatīvā atzīst un veicina finanšu un piegādes ķēdes pārredzamību un korporatīvās sociālās atbildības standartu piemērošanu.

(9)

Eiropas Parlaments 2010. gada 7. oktobra, 2011. gada 8. marta, 2011. gada 5. jūlija un 2014. gada 26. februāra rezolūcijā aicināja Savienību pieņemt tiesību aktus saskaņoti ar ASV “konfliktu izrakteņu” aktu, Doda Franka likuma par Volstītas reformu un patērētāju aizsardzību (Dodd-Frank Wall Street Reform and Consumer Protection Act) 1502. pantu. Komisija 2011. gada 2. februāra paziņojumā “Aktuālo jautājumu risināšana preču tirgu un izejvielu jomā” un 2012. gada 27. janvāra paziņojumā “Tirdzniecība, izaugsme un attīstība: Tirdzniecības un ieguldījumu politikas pielāgošana valstīm, kurām ir visvairāk vajadzību” iezīmēja nodomu izpētīt pārredzamības uzlabošanas iespējas visā piegādes ķēdē, ieskaitot pienācīgas pārbaudes aspektus. Pēdējā paziņojumā saskaņā ar apņemšanos, ko Komisija paudusi 2011. gada maija ESAO Ministru padomes sanāksmē, Komisija atbalstīja to, ka arī ārpus ESAO tiek plašāk izmantotas ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas.

(10)

Savienības pilsoņi un pilsoniskās sabiedrības dalībnieki ir veicinājuši izpratni par to, ka Savienības ekonomikas dalībnieki netiek saukti pie atbildības par savu iespējamo saikni ar konfliktu skartu teritoriju izcelsmes izrakteņu nelikumīgu ieguvi un tirdzniecību. Patērētāji šādu izrakteņu dēļ, kas potenciāli ir patēriņa precēs, tiek saistīti ar konfliktiem ārpus Savienības. Tādējādi patērētāji ir netieši saistīti ar konfliktiem, kas būtiski ietekmē cilvēktiesības, jo īpaši sieviešu tiesības, jo bruņoti grupējumi nereti izmanto masveida izvarošanu kā apzinātu stratēģiju, lai iebiedētu un kontrolētu vietējos iedzīvotājus nolūkā aizsargāt savas intereses. Tādēļ Savienības pilsoņi, jo īpaši izmantojot lūgumrakstus, ir pieprasījuši, lai Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sagatavotu tiesību akta priekšlikumu, kurā paredzēta ekonomikas dalībnieku atbildība saskaņā ar attiecīgajām ANO un ESAO vadlīnijām.

(11)	Šīs regulas kontekstā un kā noteikts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās, piegādes ķēdes pienācīga pārbaude ir nepārtraukts, proaktīvs un reaktīvs process, kurā ekonomikas dalībnieki uzrauga un pārvalda pirkumus un pārdevumus, lai nodrošinātu, ka tie neveicina konfliktus vai to negatīvo ietekmi.

(12)	Trešās personas veikta ekonomikas dalībnieka piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes prakses revīzija nodrošina uzticamību, kas ir izdevīga lejupējās piegādes ķēdes ekonomikas dalībniekiem un sekmē labāku pienācīgas pārbaudes praksi augšupējā piegādes ķēdē.

(13)	Ekonomikas dalībnieka publiska ziņošana par tā piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku un praksi nodrošina pārredzamību, kas vajadzīga, lai iegūtu sabiedrības uzticību saistībā ar ekonomikas dalībnieku veiktajiem pasākumiem.

(14)

Savienības importētāji ir individuāli atbildīgi par šajā regulā izklāstīto pienācīgas pārbaudes pienākumu ievērošanu. Tomēr daudzas esošās un topošās piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas (“pienācīgas pārbaudes sistēmas”) varētu palīdzēt sasniegt šīs regulas mērķus. Jau pastāv tādas pienācīgas pārbaudes sistēmas, kas paredz saraut saikni starp konfliktiem un alvas, tantala, volframa un zelta sagādi. Šādās sistēmās izmanto neatkarīgas trešās personas revīzijas, lai sertificētu tos kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumus, kuri ir ieviesuši sistēmas, kas nodrošina izrakteņu sagādi atbildīgā veidā. Vajadzētu būt iespējamam minētās sistēmas atzīt Savienības piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmā (“Savienības sistēma”). Metodes un kritērijus šādu sistēmu atzīšanai par līdzvērtīgām šīs regulas prasībām būtu jānosaka deleģētajā aktā, lai nodrošinātu to atsevišķo ekonomikas dalībnieku atbilstību šīs regulas prasībām, kuri ir minēto sistēmu dalībnieki, un izvairītos no dubultām revīzijām. Šādās sistēmās būtu jāiekļauj visaptveroši pienācīgas pārbaudes principi, jānodrošina prasību pielāgošana ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās sniegtajiem konkrētajiem ieteikumiem un jāievēro tādas procesuālās prasības kā ieinteresēto personu iesaistīšana, sūdzību mehānisms un reaģētspēja.

(15)

Savienības ekonomikas dalībnieki ir sabiedriskās apspriešanās pauduši ieinteresētību izrakteņu atbildīgā sagādē un ziņojuši par esošajām pienācīgas pārbaudes sistēmām, kas izstrādātas, lai īstenotu korporatīvās sociālās atbildības mērķus, reaģētu uz klientu pieprasījumiem vai risinātu piegāžu drošības jautājumu. Tomēr Savienības ekonomikas dalībnieki ir ziņojuši arī par ļoti daudzām grūtībām un praktiskiem šķēršļiem, kas saistīti ar piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes īstenošanu, jo globālās piegādes ķēdes ir garas un sarežģītas un ietver daudzus ekonomikas dalībniekus, kuri bieži vien ir nepietiekami informēti vai nav norūpējušies par ētikas jautājumiem. Komisijai būtu jāpārskata izmaksas saistībā ar atbildīgu sagādi un trešās personas revīzijām, šādas sagādes un revīzijas administratīvajām sekām un iespējamo ietekmi uz konkurētspēju, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspēju, un par šiem konstatējumiem jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jānodrošina, ka mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi gūst labumu no pienācīgas tehniskas palīdzības, un būtu jāsekmē informācijas apmaiņa, lai īstenotu šo regulu. Tādēļ Savienībā reģistrētiem mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas importē izrakteņus un metālus, būtu jāgūst labums no programmas COSME, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (4).

(16)

Kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi ir būtisks posms globālajās izrakteņu piegādes ķēdēs, jo tie parasti ir pēdējais posms, kur faktiski vēl var nodrošināt pienācīgu pārbaudi, vācot, izpaužot un pārbaudot informāciju par izrakteņu izcelsmi un pārraudzības ķēdi. Pēc šā pārveidošanas posma bieži vien nav iespējams izsekot izrakteņu izcelsmei. Tas pats attiecas uz pārstrādātiem metāliem, kuru pārveidošanas procesā ir vēl vairāk posmu. Tādējādi Savienības saraksts, kurā uzskaitīti pasaules atbildīgie kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi, varētu nodrošināt pārredzamību un noteiktību lejupējās piegādes ķēdes ekonomikas dalībniekiem attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes praksi. Saskaņā ar ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām augšupējās piegādes ķēdes ekonomikas dalībniekiem, piemēram, kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumiem, būtu jāveic neatkarīga trešās personas revīzija attiecībā uz to piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes praksi, lai arī tos ietvertu pasaules atbildīgo kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu sarakstā.

(17)	Ir ļoti svarīgi, lai tādi šīs regulas darbības jomā ietilpstoši Savienības importētāji, kas importē izrakteņus un metālus, tostarp Savienības kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi, kas importē un apstrādā izrakteņus un to koncentrātus, ievērotu tās noteikumus.

(18)

Lai nodrošinātu Savienības sistēmas pienācīgu darbību, vienlaikus garantējot, ka tās prasības piemēro lielākajai daļai izrakteņu un metālu, kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā un kurus importē Savienībā, šo regulu nepiemēro gadījumos, kad Savienības importētāju gada importa apjomi katram attiecīgajam izraktenim vai metālam ir mazāki par šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām apjoma robežvērtībām.

(19)

Lai nodrošinātu Savienības sistēmas pienācīgu darbību un sekmētu to pienācīgas pārbaudes sistēmu novērtēšanu, kuras varētu atzīt saskaņā ar šo regulu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šīs regulas I pielikuma grozīšanu, lai noteiktu un grozītu izrakteņu un metālu apjoma robežvērtības, un attiecībā uz šajā novērtēšanā izmantojamās metodikas un kritēriju noteikšanu, šajā sakarībā atzīstot ESAO paveikto darbu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (5). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(20)

Dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, lai tādi šīs regulas darbības jomā ietilpstoši Savienības importētāji, kas importē izrakteņus vai metālus, vienoti ievērotu prasības, šajā nolūkā veicot atbilstīgas ex post pārbaudes. Šādu pārbaužu uzskaite būtu jāglabā vismaz piecus gadus. Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi, kas piemērojami šīs regulas noteikumu pārkāpumiem.

(21)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6) būtu jāizmanto īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar pienācīgas pārbaudes sistēmu atzīšanu par līdzvērtīgām, līdzvērtības atsaukšanu nepilnību gadījumā, kā arī pasaules atbildīgo kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu saraksta izveidi. Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu raksturu un ierobežoto Komisijas rīcības brīvību, saskaņā ar ko minēto tiesību aktu pamatā vajadzētu būt metodoloģijai un kritērijiem, kurus nolūkā Komisijai atzīt pienācīgas pārbaudes sistēmas pieņem ar deleģētajiem aktiem, par minēto īstenošanas aktu pieņemšanai atbilstošo procedūru ir uzskatāma konsultēšanās procedūra.

(22)	Lai garantētu šīs regulas efektīvu īstenošanu, būtu jāparedz pārejas laiks, lai cita starpā varētu izveidot dalībvalstu kompetentās iestādes, Komisija varētu atzīt pienācīgas pārbaudes sistēmas un ekonomikas dalībnieki varētu pienācīgi iepazīties ar šajā regulā noteiktajiem pienākumiem.

(23)

Komisijai un Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos būtu regulāri jāpārskata sava finansiālā palīdzība un politiskās apņemšanās attiecībā uz konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, kurās iegūst alvu, tantalu, volframu un zeltu, jo īpaši Āfrikas Lielo ezeru reģionā, lai nodrošinātu politikas saskaņotību un sekmētu un nostiprinātu labas pārvaldības ievērošanu, tiesiskumu, kā arī ētisku ieguvi.

(24)

Komisijai būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šajā regulā paredzētās Savienības sistēmas ietekmi. Līdz 2023. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trijos gados Komisijai būtu jāpārskata Savienības sistēmas darbība un efektivitāte un tās ietekme uz vietas attiecībā uz to, kā veicināt šīs regulas darbības jomas izrakteņu atbildīgu sagādi no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, kā arī ietekme uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, tostarp MVU, un būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Vajadzības gadījumā minētajiem ziņojumiem var pievienot attiecīgus leģislatīvo aktu priekšlikumus, kas var ietvert turpmākus obligātus pasākumus.

(25)

Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2014. gada 5. marta kopīgajā paziņojumā “Konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes izrakteņu atbildīga sagāde. Integrētas ES pieejas izstrāde” (2014. gada 5. marta kopīgais paziņojums) pauda apņemšanos īstenot papildu pasākumus, lai līdztekus šai regulai virzītos uz integrētu Savienības pieeju atbildīgai sagādei ne tikai ar mērķi panākt ekonomikas dalībnieku plašu līdzdalību šajā regulā paredzētajā Savienības sistēmā, bet arī ar mērķi īstenot globālu, saskaņotu un visaptverošu pieeju, kas veicinātu atbildīgu sagādi no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām.

(26)

Ar pienācīgu pārbaudi un pārredzamību novēršot izrakteņu un metālu tirdzniecībā gūtās peļņas izmantošanu bruņotu konfliktu finansēšanai, tiks veicināta laba pārvaldība un ilgtspējīga ekonomikas attīstība. Tādēļ šajā regulā papildus galvenajai jomai, uz kuru attiecas Savienības kopējā tirdzniecības politika, pakārtoti ir ietvertas arī jomas, uz kurām attiecas Savienības attīstības sadarbības politika,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Lai mazinātu bruņoto grupējumu un drošības spēku iespējas tirgoties ar alvu, tantalu un volframu, to rūdām un zeltu, ar šo regulu izveido Savienības piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu (“Savienības sistēma”). Šīs regulas mērķis ir nodrošināt pārredzamību un noteiktību attiecībā uz Savienības importētāju un kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu piegādes praksi, ko piemēro izrakteņu sagādē no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām.

2.   Šajā regulā paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri saskaņā ar šajā regulā noteikto Savienības sistēmu importē I pielikumā uzskaitītos izrakteņus vai metālus, kas satur alvu, tantalu, volframu vai zeltu vai sastāv no tiem.

3.   Šo regulu nepiemēro tiem Savienības izrakteņu vai metālu importētājiem, kuru gada importa apjoms katram attiecīgajam izraktenim vai metālam ir mazāks par I pielikumā noteiktajām apjoma robežvērtībām.

Visas apjoma robežvērtības ir noteiktas līmenī, ar kuru nodrošina, ka šajā regulā paredzētos Savienības importētāju pienākumus piemēro attiecībā uz lielāko daļu – bet ne mazāk kā 95 % – visu Savienībā importēto apjomu katram ar kombinētās nomenklatūras kodu apzīmētajam izraktenim un metālam.

4.   Komisija, ja iespējams, līdz 2020. gada 1. aprīlim, bet ne vēlāk kā 2020. gada 1. jūlijā, pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 18. un 19. pantu, lai grozītu I pielikumu, nosakot apjoma robežvērtības tantala vai niobija rūdām un koncentrātiem, zelta rūdām un koncentrātiem, alvas oksīdiem un hidroksīdiem, tantalātiem un tantala karbīdiem.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. un 19. pantu, lai grozītu I pielikumā uzskaitītās robežvērtības reizi trijos gados pēc 2021. gada 1. janvāra.

6.   Šo regulu nepiemēro pārstrādātiem metāliem, izņemot 7. panta 4. punktu.

7.   Šo regulu nepiemēro krājumiem gadījumos, kad Savienības importētājs apliecina, ka krājumi pašreizējā formā tikuši izveidoti pārbaudāmā datumā pirms 2013. gada 1. februāra.

8.   Šo regulu piemēro I pielikumā uzskaitītajiem izrakteņiem un metāliem, kurus iegūst kā 2. panta t) apakšpunktā definētos blakusproduktus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“izrakteņi”, kā uzskaitīts I pielikuma A daļā, ir: — rūdas un koncentrāti, kas satur alvu, tantalu vai volframu, kā arī — zelts;

b)	“metāli” ir metāli, kas satur alvu, tantalu, volframu vai zeltu vai sastāv no tiem, kā uzskaitīts I pielikuma B daļā;

c)	“izrakteņu piegādes ķēde” ir sistēma, kas ietver darbības, organizācijas, dalībniekus, tehnoloģijas, informāciju, resursus un pakalpojumus, kuri ir iesaistīti izrakteņu transportēšanā un apstrādē no ieguves vietas līdz to iestrādei galaproduktā;

d)

“piegādes ķēdes pienācīga pārbaude” ir Savienības alvas, volframa un tantala, to rūdu un zelta importētāju pienākumi, kas saistīti ar to vadības sistēmām, riska pārvaldību, neatkarīgām trešo personu veiktām revīzijām un informācijas izpaušanu ar mērķi identificēt un novērst faktiskos un iespējamos riskus, kuri saistīti ar konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, lai novērstu vai mazinātu negatīvu ietekmi saistībā ar to sagādes darbībām;

e)	“pārraudzības ķēdes jeb piegādes ķēdes izsekojamības sistēma” ir tādu ekonomikas dalībnieku secības uzskaite, kuru pārraudzībā ir izrakteņi un metāli laikā, kad tie tiek pārvietoti piegādes ķēdē;

f)

“konfliktu skartas un augsta riska teritorijas” ir teritorijas, kurās notiek bruņoti konflikti vai kurās ir nestabila situācija pēc konfliktiem, kā arī teritorijas, kurās ir vāja pārvaldība un drošība vai to nav, piemēram, nefunkcionējošas valstis, un kurās notiek plaši un sistemātiski starptautisko tiesību pārkāpumi, tostarp cilvēktiesību pārkāpumi;

g)	“bruņoti grupējumi un drošības spēki” ir ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumā minētie grupējumi;

h)	“kausēšanas uzņēmums un attīrīšanas uzņēmums” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas īsteno vairāku pakāpju metalurģijas procesus metāla ieguvei no izrakteņa;

i)	“pasaules atbildīgie kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi” ir kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi, kuri atrodas Savienībā vai ārpus tās un attiecībā uz kuriem tiek uzskatīts, ka tie ievēro ar šo regulu noteiktos pienākumus;

j)	“augšupējā piegādes ķēde” ir izrakteņu piegādes ķēde no ieguves vietas līdz kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumiem (tos ieskaitot);

k)	“lejupējā piegādes ķēde” ir metālu piegādes ķēde no kausēšanas un attīrīšanas uzņēmuma līdz to galaproduktam;

l)

“Savienības importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izrakteņus vai metālus deklarē laišanai brīvā apgrozībā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (7) 201. panta nozīmē, vai ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras vārdā šāda deklarācija tiek sniegta, kā norādīts datu elementos 3/15 un 3/16 Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (8) B pielikumā;

m)

“piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēma” jeb “pienācīgas pārbaudes sistēma” ir tādu brīvprātīgu piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes procedūru, instrumentu un mehānismu kombinācija, tostarp neatkarīgas trešo personu veiktas revīzijas, kurus izstrādā un uzrauga valdības, nozares apvienības vai ieinteresētu organizāciju grupējumi;

n)	“dalībvalstu kompetentās iestādes” ir saskaņā ar 10. pantu dalībvalstu izraudzītas iestādes ar zinātību izejvielu, rūpniecības procesu un revīzijas jomā;

o)	“ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas” ir ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgām izrakteņu piegādes ķēdēm no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām (otrais izdevums, ESAO (2013. gads)), tostarp visi to pielikumi un papildinājumi;

p)

“sūdzību mehānisms” ir agrīnās brīdināšanas riska apzināšanās mehānisms, kas ļauj visām ieinteresētajām personām, tostarp trauksmes cēlējiem, paust bažas par no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām nākošu izrakteņu ieguves, tirdzniecības, darbību veikšanas ar tiem un to eksporta apstākļiem;

q)

“piegādes ķēdes paraugprakse” ir piegādes ķēdes prakse, kas atbilst ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumam, kurā izklāstīti nopietnas negatīvas ietekmes riski, kas var būt saistīti ar no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām nākošu izrakteņu ieguvi, tirdzniecību, darbību veikšanu ar tiem un to eksportu;

r)	“riska pārvaldības plāns” ir Savienības importētāju rakstiski fiksēti risinājumi identificētajiem piegādes ķēdes riskiem, kas pamatoti ar ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju III pielikumu;

s)

“pārstrādāti metāli” ir reģenerēti galapatēriņa vai pēclietošanas produkti vai apstrādāti metāllūžņi, kas radušies produktu ražošanā, tostarp atlikumi, novecojuši materiāli, bojāti metāla materiāli un metāllūžņi, kas satur rafinētus vai apstrādātus metālus, kurus var pārstrādāt, lai iegūtu alvu, tantalu, volframu un/vai zeltu. Šajā definīcijā par pārstrādātiem metāliem neuzskata daļēji apstrādātus izrakteņus, neapstrādātus izrakteņus vai izrakteņus, kas ir citu rūdu blakusprodukti;

t)	“blakusprodukts” ir šīs regulas darbības jomā ietilpstošs izraktenis vai metāls, kas iegūts, apstrādājot tādu izrakteni vai metālu, kurš neietilpst šīs regulas darbības jomā, un kurš netiktu iegūts, neapstrādājot primāro izrakteni vai metālu, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā;

u)	“pārbaudāms datums” ir datums, par ko var pārliecināties, aplūkojot reālos datuma spiedogus uz produktiem vai inventarizācijas sarakstus.

3. pants

Savienības importētājiem saistošo piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumu ievērošana

1.   Savienības importētāji, kas importē izrakteņus vai metālus, ievēro šajā regulā izklāstītos piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus un uzglabā dokumentāciju, kas apliecina to, ka tie ievēro minētos pienākumus, tostarp neatkarīgas trešās personas veiktas revīzijas rezultātus.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par atbilstīgu ex post pārbaužu veikšanu saskaņā ar 11. pantu.

3.   Saskaņā ar 8. panta 1. punktu ieinteresētās personas var iesniegt Komisijai atzīšanai piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas, lai atvieglotu Savienības importētāju iespējas nodrošināt atbilstību attiecīgajām prasībām, kas izklāstītas 4. līdz 7. pantā.

4. pants

Ar vadības sistēmu saistītie pienākumi

Savienības izrakteņu vai metālu importētāji:

a)	pieņem un skaidri paziņo piegādātājiem un sabiedrībai atjauninātu informāciju par savu piegādes ķēdes politiku, kas saistīta ar, iespējams, konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes izrakteņiem un metāliem;

b)	iekļauj savā piegādes ķēdes politikā standartus, saskaņā ar kuriem veic piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi un kuri ir saderīgi ar standartiem, kas izklāstīti piegādes ķēdes paraugpraksē (ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikums);

c)

strukturē savas attiecīgās iekšējās vadības sistēmas tā, lai atbalstītu piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi, gadījumos, kad Savienības importētājs nav fiziska persona, uzdodot augstākajai vadībai pārraudzīt piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes procesu, kā arī vismaz piecus gadus glabā uzskaiti par minētajām sistēmām;

d)	stiprina savu sadarbību ar piegādātājiem, iekļaujot savu piegādes ķēdes politiku līgumos un nolīgumos ar piegādātājiem atbilstīgi ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumam;

e)	izveido sūdzību mehānismu kā agrīnās brīdināšanas riska apzināšanās sistēmu vai nodrošina šādu mehānismu, izmantojot sadarbības vienošanās ar citiem ekonomikas dalībniekiem vai organizācijām vai veicinot ārēju ekspertu vai struktūru, piemēram, ombuda atzinuma izmantošanu;

f)

attiecībā uz izrakteņiem izmanto pārraudzības ķēdi jeb piegādes ķēdes izsekojamības sistēmu, kurā ar pavaddokumentiem sniegta šāda informācija: i) izrakteņa apraksts, arī tā tirdzniecības nosaukums un tips; ii) Savienības importētāja piegādātāja nosaukums un adrese; iii) izrakteņu izcelsmes valsts; iv) ieguves datumi un daudzumi, izteikti tilpumā vai svarā, ja šāda informācija ir pieejama; v) ja izrakteņu izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās vai ja Savienības importētājs ir apstiprinājis citus piegādes ķēdes riskus, kas minēti ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās, – papildu informācija saskaņā ar konkrētiem ieteikumiem augšupējās piegādes ķēdes ekonomikas dalībniekiem, kā paredzēts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās, piemēram, par izrakteņu izcelsmes raktuvi, vietām, kurās izrakteņus uzkrāj, tirgo un apstrādā, un samaksātajiem nodokļiem, maksām un nodevām;

g)

attiecībā uz metāliem izmanto pārraudzības ķēdi jeb piegādes ķēdes izsekojamības sistēmu, kurā ar pavaddokumentiem sniegta šāda informācija: i) metāla apraksts, arī tā tirdzniecības nosaukums un tips; ii) Savienības importētāja piegādātāja nosaukums un adrese; iii) to kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu nosaukumi un adreses, kuri ir Savienības importētāja piegādes ķēdē; iv) kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu trešās personas revīzijas ziņojumu uzskaite, ja tāda pieejama, vai pierādījumi par atbilstību piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmai, ko Komisija atzinusi saskaņā ar 8. pantu; v) ja iv) apakšpunktā minētā uzskaite nav pieejama: — izrakteņu izcelsmes valstis, kas ir kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu piegādes ķēdē, — ja metāli ir iegūti no izrakteņiem, kuru izcelsme ir konfliktu skartās un augsta riska teritorijās, vai Savienības importētājs ir apstiprinājis citus piegādes ķēdes riskus, kas minēti ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās, papildu informācija saskaņā ar konkrētiem ieteikumiem lejupējās piegādes ķēdes ekonomikas dalībniekiem, kā paredzēts minētajās vadlīnijās;

h)	attiecībā uz blakusproduktiem – informāciju ar pavaddokumentiem sniedz no minēto blakusproduktu izcelsmes vietas, proti, vietas, kur blakusprodukts pirmo reizi atdalīts no tā primārā izrakteņa vai metāla, kas neietilpst šīs regulas darbības jomā.

5. pants

Riska pārvaldības pienākumi

1.   Savienības izrakteņu importētāji:

a)

identificē un izvērtē negatīvās ietekmes riskus savā izrakteņu piegādes ķēdē, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta atbilstīgi 4. pantam, saskaņā ar tādiem standartiem savā piegādes ķēdes politikā, kuri atbilst ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumam un pienācīgas pārbaudes ieteikumiem;

b)

lai reaģētu uz identificētajiem riskiem, īsteno stratēģiju, kas izstrādāta tā, lai novērstu vai mazinātu negatīvu ietekmi: i) ziņojot par piegādes ķēdes riska izvērtējuma konstatējumiem savai augstākajai vadībai, kas norādīta minētajam mērķim gadījumos, ja Savienības importētājs nav fiziska persona; ii) saskaņā ar ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumu un pienācīgas pārbaudes ieteikumiem un ņemot vērā savas spējas ietekmēt piegādātājus, kuri var visefektīvāk novērst vai mazināt identificēto risku, un vajadzības gadījumā izdarīt spiedienu uz tiem, pieņemot riska pārvaldības pasākumus, kur paredz šādas iespējas: — īstenojot izmērāmus riska mazināšanas pasākumus, vienlaicīgi turpināt tirdzniecību, — īstenojot nepārtrauktus izmērāmus riska mazināšanas pasākumus, uz laiku pārtraukt tirdzniecību, vai — pēc neveiksmīgiem riska mazināšanas mēģinājumiem atteikties no piegādātāja; iii) īstenojot riska pārvaldības plānu, uzraugot un sekojot līdzi tam, cik veiksmīgi ir riska mazināšanas pasākumi, ziņojot īpaši šim mērķim norādītai augstākai vadībai gadījumos, ja Savienības importētājs nav fiziska persona; un izskatot iespēju pēc neveiksmīgiem riska mazināšanas mēģinājumiem pārtraukt vai izbeigt attiecības ar piegādātāju; iv) veicot papildu faktu un riska izvērtējumus attiecībā uz riskiem, kam nepieciešami mazināšanas pasākumi, vai pēc apstākļu pārmaiņām.

2.   Ja Savienības izrakteņu importētājs veic riska mazināšanas pasākumus, turpinot tirdzniecību vai to uz laiku pārtraucot, tas apspriežas ar piegādātājiem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp vietējām un centrālās valdības iestādēm, starptautiskajām vai pilsoniskās sabiedrības organizācijām un iesaistītajām trešajām personām, un vienojas par stratēģiju attiecībā uz izmērāmiem riska mazināšanas pasākumiem riska pārvaldības plānā.

3.   Savienības izrakteņu importētāji, lai riska pārvaldības plānā izstrādātu ar konfliktiem un augstu risku saistītas stratēģijas riska mazināšanai, balstās uz pasākumiem un rādītājiem, kas minēti ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju III pielikumā, un mērī pakāpeniskus uzlabojumus.

4.   Savienības metālu importētāji atbilstīgi ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumam un konkrētajiem ieteikumiem, kas izklāstīti minētajās vadlīnijās, identificē un izvērtē riskus savā piegādes ķēdē, pamatojoties uz pieejamajiem trešās personas revīzijas ziņojumiem par kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumiem minētajā piegādes ķēdē un attiecīgā gadījumā izvērtējot minēto kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu īstenoto pienācīgas pārbaudes praksi. Minētie revīzijas ziņojumi ir saskaņā ar šīs regulas 6. panta 1. punktu. Ja minētie trešās personas revīzijas ziņojumi par kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumiem Savienības metālu importētāju piegādes ķēdē nav pieejami, tie riskus savā piegādes ķēdē identificē un izvērtē savā riska pārvaldības sistēmā. Šādos gadījumos Savienības metālu importētāji veic savas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes revīziju, izmantojot neatkarīgu trešo personu saskaņā ar šīs regulas 6. pantu.

5.   Gadījumos, kad importētāji nav fiziskas personas, Savienības metālu importētāji ziņo par 4. punktā minētajiem riska novērtējuma konstatējumiem savai augstākajai vadībai, kas norādīta šim mērķim, un īsteno atbildes stratēģiju, kas izstrādāta, lai novērstu vai mazinātu negatīvu ietekmi atbilstīgi ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīniju II pielikumam un konkrētajiem ieteikumiem, kas izklāstīti minētajās vadlīnijās.

6. pants

Pienākumi, kas saistīti ar trešo personu veiktu revīziju

1.   Savienības importētāji, kas importē izrakteņus vai metālus, pasūta revīziju, ko veic neatkarīga trešā persona (“trešās personas veikta revīzija”).

Minētajā trešās personās revīzijā:

a)

aptver visas Savienības importētāja darbības, procesus un sistēmas, ko izmanto, lai īstenotu piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi attiecībā uz regulas darbības jomā ietilpstošajiem izrakteņiem vai metāliem, ietverot arī Savienības atbildīgā importētāja vadības sistēmu, riska pārvaldību un informācijas izpaušanu saskaņā ar attiecīgi 4., 5. un 7. pantu;

b)	mērķis ir noteikt, vai Savienības importētāja piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes prakse atbilst 4., 5. un 7. pantam;

c)	sniedz Savienības importētājam ieteikumus tā piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes prakses uzlabošanai; un

d)	ievēro revīzijas principus – neatkarību, kompetenci un pārskatatbildību –, kā izklāstīts ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijās.

2.   Savienības metālu importētājus atbrīvo no pienākuma nodrošināt trešās personas veiktas revīzijas saskaņā ar 1. punktu, ja tie sniedz pamatotus pierādījumus, tostarp trešo personu revīzijas ziņojumus, apliecinot, ka visi kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumi to piegādes ķēdē atbilst šai regulai.

Prasību par pamatotiem pierādījumiem uzskata par ievērotu, ja Savienības metālu importētāji apliecina, ka tie sagādi veic tikai no kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumiem, ko Komisija uzskaitījusi saskaņā ar 9. pantu.

7. pants

Informācijas izpaušanas pienākumi

1.   Savienības izrakteņu vai metālu importētāji nodrošina dalībvalsts kompetentajām iestādēm ikvienu trešās personas revīzijas ziņojuma pieejamību saskaņā ar 6. pantu vai pierādījumus par atbilstību piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmai, ko Komisija atzinusi saskaņā ar 8. pantu.

2.   Savienības izrakteņu vai metālu importētāji, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitātes un citus konkurences jautājumus, izpauž saviem tiešajiem pircējiem lejupējā piegādes ķēdē visu informāciju, kas iegūta un glabāta saskaņā ar savu piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu.

3.   Savienības izrakteņu vai metālu importētāji katru gadu iespējami plaši, tostarp internetā, publiski ziņo par savu piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku un praksi attiecībā uz atbildīgu sagādi. Minētajā ziņojumā iekļauj pasākumus, ko atbildīgie importētāji veikuši, lai īstenotu pienākumus attiecībā uz vadības sistēmu saskaņā ar 4. pantu, un to riska pārvaldību saskaņā ar 5. pantu, kā arī kopsavilkuma ziņojumu par trešās personas veiktām revīzijām, tostarp revīzijas veicēja nosaukumu, pienācīgi ņemot vērā uzņēmējdarbības konfidencialitātes un citus konkurences jautājumus.

4.   Ja Savienības importētājs var pamatoti secināt, ka metāli ir iegūti tikai no pārstrādes vai lūžņu avotiem, tas, pienācīgi ievērojot uzņēmējdarbības konfidencialitātes un citus ar konkurenci saistītus jautājumus:

a)	publisko savus secinājumus; un

b)	pietiekami sīki apraksta piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pasākumus, ko tas izmantojis, lai nonāktu pie minētajiem secinājumiem.

8. pants

Piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu atzīšana

1.   Valdības, nozares apvienības un citi ieinteresētu organizāciju grupējumi, kuri ir ieviesuši pienācīgas pārbaudes sistēmas (“sistēmu īpašnieki”), var iesniegt Komisijai pieteikumu, lai tā atzītu to izstrādātās un uzraudzītās piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas. Šādu pieteikumu pamato ar atbilstīgiem pierādījumiem un informāciju.

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 19. pantu attiecībā uz šīs regulas papildināšanu, nosakot metodiku un kritērijus, kas Komisijai dod iespēju novērtēt, vai piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas veicina to, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu šīs regulas prasības, un kas Komisijai dod iespēju atzīt sistēmas.

3.   Ja, pamatojoties uz pierādījumiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar 1. punktu, un saskaņā ar atzīšanas metodiku un kritērijiem, kas noteikti 2. punktā, Komisija konstatē, ka attiecīgā piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēma – ja Savienības importētājs, kas importē izrakteņus vai metālus, to pienācīgi īsteno – dod iespēju minētajam importētājam ievērot šo regulu, tā pieņem īstenošanas aktu, ar kuru minēto sistēmu atzīst par līdzvērtīgu šīs regulas prasībām. Komisija pirms minēto īstenošanas aktu pieņemšanas attiecīgā gadījumā apspriežas ar ESAO sekretariātu.

Pieņemot lēmumu par pienācīgas pārbaudes sistēmas atzīšanu, Komisija ņem vērā dažādo nozares praksi, uz ko attiecas minētā sistēma, kā arī uz risku balstīto pieeju un metodi, kas tiek izmantota minētajā sistēmā, lai noteiktu konfliktu skartas un augsta riska teritorijas, un tajā iegūtos rezultātus. Minētos iegūtos rezultātus atklāj sistēmas īpašnieks.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus, ar kuriem tiek atzīta pienācīgas pārbaudes sistēmas līdzvērtība, pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

4.   Komisija arī attiecīgā gadījumā periodiski pārbauda, vai atzītas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas joprojām atbilst kritērijiem, kuri bijuši pamatā saskaņā ar 3. punktu pieņemtajam lēmumam par līdzvērtību.

5.   Tādas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas īpašnieks, kura atzīta par līdzvērtīgu saskaņā ar 3. punktu, nekavējoties informē Komisiju par visām izmaiņām vai atjauninājumiem minētajā sistēmā.

6.   Ja pierādījumi liecina par atkārtotiem vai ievērojamiem gadījumiem, kad ekonomikas dalībnieki, kuri īsteno saskaņā ar 3. punktu atzītu sistēmu, nav ievērojuši šīs regulas prasības, Komisija, apspriežoties ar atzītās sistēmas īpašnieku, izvērtē, vai minētie gadījumi liecina par sistēmas nepilnībām.

7.   Ja Komisija konstatē to, ka šī regula nav ievērota vai nepilnības atzītā piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmā, tā var piešķirt sistēmas īpašniekam pienācīgu laikposmu korektīvu pasākumu veikšanai.

Ja sistēmas īpašnieks neveic vajadzīgos korektīvos pasākumus vai atsakās tos veikt un ja Komisija ir konstatējusi, ka šā punkta pirmajā daļā minētā prasību neievērošana vai trūkumi apdraud sistēmu īstenojoša Savienības importētāja spēju ievērot šo regulu, vai ja ir atkārtoti vai ievērojami gadījumi, kad ekonomikas dalībnieks, kas īsteno sistēmu, nav ievērojis prasības attiecīgās sistēmas nepilnību dēļ, Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru pieņem īstenošanas aktu, ar kuru atsauc attiecīgās sistēmas atzīšanu.

8.   Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmu reģistru. Tiek nodrošināta minētā reģistra publiska pieejamība internetā.

9. pants

Pasaules atbildīgo kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu saraksts

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko izveido vai groza sarakstu, kurā uzskaitīti pasaules atbildīgo kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu nosaukumi un adreses.

Minēto sarakstu sastāda, ņemot vērā pasaules atbildīgos kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumus, uz kuriem attiecas piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmas, kuras Komisija atzinusi saskaņā ar 8. pantu un dalībvalstu informāciju, kas iesniegta atbilstīgi 17. panta 1. punktam.

2.   Komisija dara visu iespējamo, lai identificētu tos kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumus, kas iekļauti šā panta 1. punktā minētajā sarakstā, kas veic vismaz daļēju sagādi no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām, jo īpaši pamatojoties uz informāciju, ko sniedz saskaņā ar 8. pantu atzītu piegādes ķēžu pienācīgas pārbaudes sistēmu īpašnieki.

3.   Komisija izveido vai groza sarakstu, izmantojot II pielikumā iekļauto paraugu un saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. Pirms šā saraksta pieņemšanas attiecīgā gadījumā notiek apspriešanās ar ESAO sekretariātu.

4.   Komisija ar īstenošanas aktu svītro no saraksta tādu kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu nosaukumus un adreses, kurus vairs neatzīst par atbildīgiem, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta atbilstīgi 8. pantam un 17. panta 1. punktam. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 15. panta 2. punktā.

5.   Komisija laikus atjaunina informāciju, kas iekļauta pasaules atbildīgo kausēšanas un attīrīšanas uzņēmumu sarakstā, un laikus dara to publiski pieejamu, tostarp internetā.

10. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanu.

Dalībvalstis līdz 2017. gada 9. decembrim dara zināmus Komisijai kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Dalībvalstis informē Komisiju par visām kompetento iestāžu nosaukumu un adrešu maiņām.

2.   Komisija publicē, tostarp internetā, kompetento iestāžu sarakstu, izmantojot paraugu III pielikumā. Komisija atjauno minēto sarakstu.

3.   Dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, ka tiek nodrošināta šīs regulas efektīva un vienota īstenošana visā Savienībā.

11. pants

Savienības importētāju ex post pārbaudes

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes ir atbildīgas par atbilstīgu ex post pārbaužu veikšanu, lai nodrošinātu, ka Savienības importētāji, kas importē izrakteņus vai metālus, pilda 4. līdz 7. pantā izklāstītos pienākumus.

2.   Pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic, izmantojot uz risku balstītu pieeju, kā arī gadījumos, kad kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp pamatojoties uz trešo personu pamatotām bažām par Savienības importētāja atbilstību šīs regulas prasībām.

3.   Ex post pārbaudes, kas minētas 1. punktā, cita starpā ietver:

a)	pārbaudi par Savienības importētāja piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildi saskaņā ar šo regulu, tostarp par vadības sistēmu, riska pārvaldību, neatkarīgas trešās personas veiktu revīziju un informācijas izpaušanu;

b)	tādu dokumentu un uzskaites pārbaudi, kas pierāda a) apakšpunktā minēto pienākumu pienācīgu izpildi;

c)	pārbaudi, kas attiecas uz revīzijas pienākumiem un atbilst 6. pantā izklāstītajai darbības jomai, mērķiem un principiem.

Ex post pārbaudēs, kas minētas 1. punktā, cita starpā būtu jāietver pārbaudes uz vietas, tostarp Savienības importētāja telpās.

4.   Savienības importētāji sniedz visu vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu 1. punktā minētās pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi telpām un dokumentācijas un uzskaites uzrādīšanu.

5.   Lai nodrošinātu dalībvalstu kompetento iestāžu uzdevumu skaidrību un rīcības konsekvenci, Komisija rokasgrāmatas veidā sagatavo nesaistošas vadlīnijas, kurās ir izklāstīti pasākumi, kas jāveic dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas veic ex post pārbaudes, kas minētas 1. punktā. Minētajās vadlīnijās attiecīgā gadījumā iekļauj to dokumentu paraugus, kuri sekmē šīs regulas īstenošanu.

12. pants

Uzskaite par Savienības importētāju ex post pārbaudēm

Dalībvalstu kompetentās iestādes glabā uzskaiti par 11. panta 1. punktā minētajām ex post pārbaudēm, jo īpaši norādot šādu pārbaužu būtību un rezultātus, kā arī visu tādu paziņojumu uzskaiti attiecībā uz korektīvām darbībām, ko veic saskaņā ar 16. panta 3. punktu.

Regulas 11. panta 1. punktā minēto ex post pārbaužu uzskaiti glabā vismaz piecus gadus.

13. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, tostarp ar to attiecīgajām muitas iestādēm, par jautājumiem, kas attiecas uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi un veiktajām ex post pārbaudēm.

2.   Dalībvalstu kompetentās iestādes apmainās ar informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar Komisiju par trūkumiem, kas konstatēti 11. panta 1. punkta minētajās ex post pārbaudēs, un par noteikumiem, kas piemērojami pārkāpumam, ievērojot 16. pantu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā noteiktajā sadarbībā pilnībā ievēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (10) par datu aizsardzību un Regulu (ES) Nr. 952/2013, kas attiecas uz konfidenciālas informācijas izpaušanu.

14. pants

Vadlīnijas

1.   Lai nodrošinātu skaidrību un noteiktību ekonomikas dalībnieku, jo īpaši MVU, praksē, kā arī lai nodrošinātu konsekvenci starp tiem, Komisija, apspriežoties ar Eiropas Ārējās darbības dienestu un ESAO, izstrādā nesaistošas vadlīnijas ekonomikas dalībniekiem rokasgrāmatas veidā, izskaidrojot, kā labāk piemērot kritērijus, ar ko identificēt konfliktu skartas un augsta riska teritorijas. Minētās rokasgrāmatas pamatā ir konfliktu skartu un augsta riska teritoriju definīcija, kas izklāstīta šīs regulas 2. panta f) apakšpunktā, un tajā ņem vērā šajā jomā izstrādātās ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas, tostarp citus piegādes ķēdes riskus, kas uzskatāmi par brīdinājuma signāliem, kas aprakstīti minēto vadlīniju attiecīgajos papildinājumos.

2.   Komisija apspriežas ar ārējiem ekspertiem, kas nodrošinās indikatīvu, neizsmeļošu, regulāri atjauninātu konfliktu skartu un augsta riska teritoriju sarakstu. Minētā saraksta pamatā ir ārējo ekspertu veikta 1. punktā minētās rokasgrāmatas un esošās informācijas, kura cita starpā iegūta no akadēmisko aprindu pārstāvjiem un piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes sistēmām, analīze. Savienības importētāji, kuri veic sagādi no teritorijām, kuras nav iekļautas minētajā sarakstā, arī saglabā atbildību par šajā regulā noteikto pienācīgas pārbaudes pienākumu izpildi.

15. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa komitejas locekļi ar vienkāršu balsu vairākumu.

16. pants

Pārkāpumam piemērojamie noteikumi

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus, kas piemērojami šīs regulas pārkāpumiem.

2.   Par 1. punktā minētajiem noteikumiem dalībvalstis informē Komisiju, un tās nekavējoties informē Komisiju par visiem turpmākiem grozījumiem tajos.

3.   Šīs regulas pārkāpuma gadījumā dalībvalstu kompetentās iestādes izdod paziņojumu par korektīvu darbību, kas jāveic Savienības importētājam.

17. pants

Ziņošana un pārskatīšana

1.   Katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs regulas īstenošanu un īpaši par paziņojumiem par korektīvu darbību, kurus saskaņā ar 16. panta 3. punktu izdevušas to kompetentās iestādes, un par trešo personu veikto revīziju ziņojumiem, kas darīti pieejami saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

2.   Līdz 2023. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trijos gados Komisija pārskata regulas darbību un efektivitāti. Minētajā pārskatīšanā ņem vērā šīs regulas ietekmi uz vietas, tostarp uz to izrakteņu atbildīgas sagādes veicināšanu un izmaksām, kuri nāk no konfliktu skartām un augsta riska teritorijām un ietilpst regulas darbības jomā, kā arī šīs regulas ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, tostarp MVU, kā arī papildu pasākumus, kas izklāstīti 2014. gada 5. marta kopīgajā paziņojumā. Komisija pārskata ziņojumu apspriež ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Pārskatīšanā iekļauj neatkarīgu novērtējumu par to Savienības lejupējās piegādes ķēdes ekonomikas dalībnieku īpatsvaru, kuru piegādes ķēdē ir alva, tantals, volframs vai zelts un kuri ir ieviesuši pienācīgas pārbaudes sistēmas. Pārskatīšanā novērtē šo pienācīgas pārbaudes sistēmu piemērotību un īstenošanu un Savienības sistēmas ietekmi uz vietas, kā arī papildu obligātu pasākumu nepieciešamību, lai nodrošinātu kopējā Savienības tirgus daudzkāršojošo iedarbību uz atbildīgu globālo izrakteņu piegādes ķēdi.

3.   Pamatojoties uz 2. punktā minētās pārskatīšanas konstatējumiem, Komisija novērtē, vai dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jāpiešķir pilnvaras piemērot sodus Savienības importētājiem, kuri pastāvīgi nepilda šajā regulā noteiktos pienākumus. Attiecīgā gadījumā tā var šajā jautājumā iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu.

18. pants

Robežvērtību aprēķināšanas metodika

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, pamatojoties uz muitas informāciju, ko pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz dalībvalstis par katra Savienības importētāja un katra I pielikumā uzskaitītā Kombinētās nomenklatūras koda gada importa apjomu to teritorijās, Komisija kā jauno robežvērtību, kas jāiekļauj I pielikumā, izvēlas augstāko gada importa apjomu attiecībā uz vienu Savienības importētāju un uz vienu Kombinētās nomenklatūras kodu, šim apjomam atbilstot vismaz 95 % no attiecīgā Kombinētās nomenklatūras koda kopējā gada importa apjoma Savienībā. Nosakot šo robežvērtību, Komisija izmanto divu iepriekšējo gadu dalībvalstu importa informāciju par katru Savienības importētāju.

19. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 4. un 5. punktā un 8. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2017. gada 8. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Regulas 1. panta 5. punktā un 8. panta 2. punktā minētā pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 1. panta 4. un 5. punktā un 8. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 1. panta 4. un 5. punktu un 8. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

20. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Izņemot 3. punktā minētos noteikumus, šo regulu piemēro no 2017. gada 9. jūlija.

3.   Šīs regulas 1. panta 5. punktu, 3. panta 1. un 2. punktu, 4. līdz 7. pantu, 8. panta 6. un 7. punktu, 10. panta 3. punktu, 11. panta 1., 2., 3. un 4. punktu, 12. un 13. pantu, 16. panta 3. punktu un 17. pantu piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2017. gada 3. aprīļa lēmums.

(2)  OECD Guidelines for Multinational Enterprises, ESAO (2011. gads).

(3)  Guiding Principles on Business and Human Rights: Implementing the United Nations ‘Protect, Respect and Remedy’ Framework, ko ANO Cilvēktiesību padome ir atbalstījusi ar 2011. gada 6. jūlija Rezolūciju 17/4 (A/HRC/RES/17/4).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).

(5)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

---

---

---

---