29.4.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 113/18

(1)

Komisijas Regula (ES) Nr. 10/2011 (2) (“regula”) nosaka īpašus noteikumus attiecībā uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku.

(2)

Kopš pēdējo grozījumu izdarīšanas regulā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) ir publicējusi turpmākus ziņojumus par konkrētām vielām, kuras var izmantot materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, kā arī par iepriekš atļauto vielu pieļaujamo izmantošanu. Turklāt tika konstatētas dažas redakcionālas kļūdas un neskaidrības. Lai nodrošinātu, ka regula atspoguļo Iestādes jaunākos secinājumus un lai novērstu jebkādas šaubas attiecībā uz tās pareizu piemērošanu, regula būtu jāgroza un jālabo.

(3)

Vairāku regulas I pielikuma 1. tabulā uzskaitīto vielu atļaujā ir norāde uz 1. piezīmi minētā pielikuma 3. tabulā. Tādēļ, kamēr nav pieejama analīzes metode, lai noteiktu īpatnējo migrāciju, atbilstība tiek pārbaudīta, pamatojoties uz atlieku satura attiecību pret saskarē ar pārtiku esošās virsmas laukumu (QMA). Atbilstošas migrācijas testēšanas metodes ir pieejamas un īpatnējās migrācijas robežas ir noteiktas, tādēļ iespēja pārbaudīt atbilstību pēc atlieku satura būtu jāsvītro no ierakstiem par vielām ar MSP vielas Nr. 142, 168, 202, 387, 462, 467, 481, 502, 662 un 779.

(4)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (3) par vielas dietil[[3,5-bis(1,1-dimetiletil)-4-hidroksifenil]metil]fosfonāta izmantošanu (CAS numurs 976-56-7 un MSP vielas Nr. 1007). Iestāde secināja, ka viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja to izmanto ne vairāk kā 0,2 % m/m, pamatojoties uz galīgo polimēra svaru polimerizācijas procesā, lai ražotu poli(etilēntereftalātu) (PET), kas paredzēts saskarei ar visu veidu pārtiku jebkuros laika un temperatūras saskares apstākļos. Tāpēc šī viela būtu jāpievieno Savienības atļauto vielu sarakstam, nosakot ierobežojumu, ka to ir atļauts lietot tikai polimerizācijas procesā, lai ražotu PET, un ne vairāk kā 0,2 % m/m. Iestāde ir norādījusi, ka šo vielu izmanto polimerizācijas procesā un tā kļūst par galīgā polimēra polimēru struktūras daļu, tādēļ tā būtu jāiekļauj kā izejviela.

(5)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (4) par vielas (metakrilskābe, etilakrilāts, n-butilakrilāts, metilmetakrilāts un butadiēns) kopolimēra izmantošanu nanoformā (MSP vielas Nr. 1016). Iestāde secināja, ka viela nerada bažas par kaitīgumu patērētājam, ja to izmanto kā piedevu līdz 10 % m/m neplastificētā polivinilhlorīdā (PVC) vai līdz 15 % m/m neplastificētā PLA, lieto saskarē ar visu veidu pārtiku istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā, ilgtermiņa uzglabāšanai. Tādēļ šī piedeva būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot, ka jāievēro šīs specifikācijas.

(6)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (5) par piedevas montmorilonīta māla, kas modificēts ar dimetildialkil(C16-C18)amonija hlorīdu, izmantošanu (MSP vielas Nr. 1030). Iestāde secināja, ka maisījuma izmantošana nerada bažas par kaitīgumu, ja vielu izmanto ne vairāk kā 12 % m/m poliolefīnos, kas paredzēti sausai pārtikai, kurai Regulas (ES) Nr. 10/2011 III pielikumā ir norādīts pārtikas aizstājējs E, un ja to izmanto istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā un ja vielu 1-hlorheksadekāna un 1-hloroktadekāna, kas var būt sastopamas kā piemaisījumi vai sadalīšanās produkti, migrācija nepārsniedz 0,05 mg/kg pārtikas. Iestāde norādīja, ka daļiņas var veidot plāksnītes, kas attiecīgā izmērā var būt nanoformā, taču šo plāksnīšu migrācija nav paredzama, ja tās ir vērstas paralēli plēves virsmai un pilnībā iestrādātas polimērā. Tādēļ šī piedeva būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot, ka jāievēro šīs specifikācijas.

(7)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (6) par piedevas α-tokoferola acetāta (MPS vielas Nr. 1055, CAS Nr. 7695-91-2 un 58-95-7) lietošanu. Iestāde secināja, ka šīs vielas lietošana par antioksidantu poliolefīnos nerada bažas par kaitīgumu. Iestāde norādīja, ka viela hidrolizējas līdz α-tokoferolam un etiķskābei, kas abas ir atļautas pārtikas piedevas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (7). Tādējādi pastāv risks, ka ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008 noteiktie ierobežojumi, ko piemēro šiem diviem hidrolīzes produktiem, varētu tikt pārsniegti. Tādēļ šī piedeva būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot ierobežojumu, ka to var izmantot tikai kā antioksidantu poliolefīnos, un pievienojot piezīmi, ka jāievēro Regulā (EK) Nr. 1333/2008 noteiktie ierobežojumi.

(8)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (8) par piedevas maltu saulespuķu sēklu apvalku izmantošanu (MSP vielas Nr. 1060). Iestāde secināja, ka šīs vielas lietošana nerada bažas par kaitīgumu, ja to lieto kā piedevu tādas plastmasas ražošanā, kas paredzēta saskarei ar sauso pārtiku, un ja to izmanto istabas temperatūrā vai par to zemākā temperatūrā. Sēklu apvalki jāiegūst no saulespuķu sēklām, kas derīgas lietošanai pārtikā, un plastmasu, kas satur šo piedevu, nedrīkst pakļaut pārstrādes temperatūrai, kas augstāka par 240 °C. Tāpēc šī piedeva būtu jāiekļauj Savienības atļauto vielu sarakstā, nosakot ierobežojumu, ka to var izmantot tikai saskarē ar pārtiku, kurai III pielikuma 2. tabulā ir norādīts pārtikas aizstājējs E, un ja to iegūst no saulespuķu sēklām, kas ir derīgas lietošanai pārtikā, un iegūto plastmasu, kas satur šo piedevu, nepakļauj pārstrādes temperatūrai, kas augstāka par 240 °C.

(9)

Iestāde pieņēma labvēlīgu zinātnisku atzinumu (9) par to, kā izmantot noteikto maisījumu (MSP vielas Nr. 1062), kas sastāv no 97 % tetraetilortosilikāta (TEOS) (CAS Nr. 78-10-4) un 3 % heksametildisilazāna (HMDS) (CAS Nr. 999-97-3). Iestāde secināja, ka šis maisījums nerada bažas par kaitīgumu, ja to lieto ne vairāk kā 0,12 % m/m kā izejvielu PET pārstrādē. Tādēļ maisījums kā izejviela būtu jāpievieno Savienības atļauto vielu sarakstam, nosakot ierobežojumu, ka to var izmantot tikai PET pārstrādē un nepārsniedzot 0,12 % m/m.

(10)

Iestāde pieņēma atzinumu par apdraudējumu sabiedrības veselībai saistībā ar niķeļa klātbūtni pārtikā un dzeramajā ūdenī (10). Atzinumā ir noteikta pieļaujamā dienas deva (TDI) 2,8 μg Ni/kg ķermeņa svara dienā un norādīts, ka vidējā pastāvīgā eksponētība niķelim ar uztura starpniecību pārsniedz TDI, jo īpaši jauniešiem. Tādējādi ir lietderīgi piemērot 10 % sadales koeficientu tradicionāli iegūtajai migrācijas robežai. Tādēļ ir lietderīgi piemērot migrācijas robežu 0,02 mg/kg pārtikas niķeļa migrācijai no saskarē ar pārtiku esošiem plastmasas materiāliem. Tādēļ šī migrācijas robeža būtu jāpievieno metālu migrācijas specifikācijām regulas II pielikumā.

(11)

Regulas III pielikuma 4. punktā ir norādītas pārtikas aizstājēju kombinācijas dažādiem pārtikas veidiem, kuras var izmantot kopējās migrācijas pārbaudei. 4. punkta teksts nav pietiekami skaidrs un tādēļ tas būtu jāprecizē.

(12)

Regulas IV pielikuma 8. punkta iii) apakšpunktā paredzēts, ka uzņēmēja izsniegtajā atbilstības deklarācijā var norādīt saskarē ar pārtiku esošā virsmas laukuma attiecību pret tilpumu, ko izmanto, lai noteiktu materiāla vai izstrādājuma atbilstību. Tomēr uzņēmējam, kurš saņem materiālu vai izstrādājumu, ne vienmēr ir skaidrs, vai šī ir augstākā attiecība, kas atbilst regulas 17. un 18. pantam. Citos gadījumos virsmas laukuma attiecībai pret tilpumu var nebūt nozīmes, lai saprastu, vai atbilstība ir panākta ar gala materiāla vai izstrādājuma proporcijām. Šādos gadījumos būtu vajadzīga līdzvērtīga informācija, piemēram, minimālais iepakojuma tilpums vāku un noslēdzošu izstrādājumu gadījumā. Tādēļ regulas IV pielikuma 8. punkta iii) apakšpunkts būtu jāprecizē, atsaucoties uz lielāko virsmas laukuma attiecību pret tilpumu, kuras atbilstība ir noteikta saskaņā ar 17. un 18. pantu vai līdzvērtīgu informāciju.

(13)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 10/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(14)

Lai mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu uzņēmējiem pietiekamu laiku pielāgot savu praksi tā, lai nodrošinātu atbilstību šīs regulas prasībām, būtu jāparedz pārejas pasākumi.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,