32017R0543

Language
- My EUR-Lex
- Sign in
- Register
- My recent searches (0)

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

EUROPA
EUR-Lex home
Īstenošanas regula - 2017/543 - EN - EUR-Lex

Document 32017R0543

Help

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/543 (2017. gada 22. marts), ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ. )

C/2017/1728

OJ L 78, 23.3.2017, p. 13–58 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2017/543/oj

HTML

PDF

Official Journal

23.3.2017

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 78/13

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2017/543

(2017. gada 22. marts),

ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka dati, kas iegūti dalībvalstīs veiktajās iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanās, būtu salīdzināmi un ļautu izstrādāt ticamus Savienības mēroga pārskatus, visās dalībvalstīs vienādi jānosaka un jādala skaitīšanas temati. Tāpēc būtu jāpieņem minēto tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā ir norādītas skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas, kas jāpiemēro datiem, kuri jānosūta Komisijai par 2021. pārskata gadu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2017. gada 22. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER

(1) OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.

PIELIKUMS

Skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas

Tehniskās specifikācijas tiek atspoguļotas šādi.

—	Katram tematam ir nosaukums.

—	Temata nosaukumam var sekot tehniskās specifikācijas, kas kopumā attiecas uz minēto tematu.

—

Pēc tam ir norādīts(-i) temata dalījums(-i). Dažiem tematiem ir vairāki dalījumi, kuriem ir atšķirīgas detalizācijas pakāpes. Atkarībā no attiecīgā gadījuma ar “H” apzīmē dalījumus, kuriem ir vislielākā detalizācijas pakāpe, ar “M” – dalījumus ar vidēju detalizācijas pakāpi, ar “L” – dalījumus ar mazāko detalizācijas pakāpi un “N” – dalījumus, kas attiecas uz valsts līmeni.

—	Tiek norādītas kopējās vērtības, uz kurām attiecas dalījumi. Katram dalījumam var sekot turpmākas tehniskās specifikācijas, kas īpaši attiecas uz minēto dalījumu.

Temats – Pastāvīgā dzīvesvieta

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 763/2008 2. panta d) punktā norādīto “pastāvīgās dzīvesvietas” definīciju, īpašos gadījumos dalībvalstis rīkojas šādi.

Ja persona pastāvīgi gada laikā dzīvo vairākās dzīvesvietās, dzīvesvieta, kurā tā uzturas lielāko gada daļu, tiek uzskatīta par tās pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai šī dzīvesvieta ir valstī vai ārvalstī. Tomēr persona, kas nedēļas laikā strādā tālu prom no mājas un atgriežas ģimenes dzīvesvietā nedēļas nogalēs, uzskata ģimenes dzīvesvietu par savu pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai darbavieta ir valstī vai ārvalstī.

b)	Pamatskolas un vidusskolas skolēni, kas skolas laikā nedzīvo mājās, un neatkarīgi no tā, cik bieži tie atgriežas savā ģimenes dzīvesvietā, uzskata ģimenes dzīvesvietu par savu pastāvīgo dzīvesvietu (neatkarīgi no tā, vai tie izglītību iegūst valstī vai ārvalstī).

Augstākās izglītības programmu studenti, kas studiju laikā nedzīvo mājās, uzskata studiju adresi par pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai tā ir iestāde (piemēram, internāts) vai privāta dzīvesvieta, un neatkarīgi no tā, vai tie izglītību iegūst valstī vai ārvalstī. Ja izglītības vieta atrodas valstī, izņēmuma kārtā par pastāvīgo dzīvesvietu var uzskatīt ģimenes dzīvesvietu.

d)	Iestādi uzskata par visu to iemītnieku pastāvīgo dzīvesvietu, kuri skaitīšanas laikā ir tajā pavadījuši vai, paredzams, pavadīs 12 mēnešus vai vairāk.

e)	Vispārējs noteikums par to, kur persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, attiecas uz personām, kuras veic obligāto militāro dienestu, un bruņoto spēku locekļiem, kuri dzīvo kazarmās vai nometnēs.

f)	Skaitīšanas vieta uzskatāma par pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā uz bezpajumtniekiem, nomadiem, klaidoņiem un personām bez pastāvīgas dzīvesvietas.

Bērnam, kurš pārmaiņus uzturas divās dzīvesvietās (piemēram, ja vecāki ir šķīrušies), par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to dzīvesvietu, kur šis bērns pavada lielāko daļu laika. Ja tas pie abiem vecākiem pavada vienādu laika posmu, par bērna pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to vietu, kur bērns nakšņo skaitīšanas laikā vai alternatīvi – mājsaimniecību, kurā bērnam ir juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta.

h)	Tiek iekļauti tirdzniecības flotes jūrnieki un zvejnieki, kas pastāvīgi dzīvo valstī, bet skaitīšanas laikā ir jūrā (tostarp tie, kam, izņemot telpu uz kuģa, nav dzīvesvietas).

Tiek iekļautas personas, kas uzturas neregulāri vai bez personu apliecinošiem dokumentiem, kā arī patvēruma meklētāji un personas, kas iesniegušas pieteikumu bēgļa statusa piešķiršanai vai kam piešķirts bēgļa statuss vai līdzīga veida starptautiskā aizsardzība, ja tās atbilst kritērijiem attiecībā uz pastāvīgo dzīvesvietu valstī. Nolūks nav nošķirt šīs personas, bet gan nodrošināt, ka tās netiek izlaistas skaitīšanā.

j)	Tiek iekļauti bērni, kuri dzimuši divpadsmit mēnešu laikā pirms skaitīšanas pārskata laika un kuru ģimeņu pastāvīgā dzīvesvieta skaitīšanas pārskata laikā ir valstī.

k)	Tiek iekļautas personas, kuru uzturēšanās ilgums valstī (faktiskais un/vai plānotais) ir tieši viens gads. Militārpersonas, jūras spēku personāls un diplomātiskais personāls un viņu ģimenes locekļi

l)	Ārvalstu militārpersonas, jūras spēku personālu un diplomātisko personālu un viņu ģimenes, kas atrodas valstī, neatkarīgi no to uzturēšanās ilguma nepieskaita pie valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Ja attiecībā uz valsts militārpersonām, jūras spēku personālu un diplomātiskā dienesta personālu un viņu ģimenēm, kas atrodas ārpus valsts, var noteikt uzturēšanās ilgumu ārpus valsts, piemēro šādus noteikumus:

—

ja šīs personas uzturas ārvalstīs uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, un plāno atgriezties izbraukšanas vietā, tās tiek iedalītas valstī saskaņā ar noteikumiem par pastāvīgo dzīvesvietu. Konkrēti, tās var iedalīt (lejupvērstā prioritārā secībā):

i)	pie ģimenes dzīvesvietas adreses valstī, ja tāda ir, vai

ii)	pie darbvietas valstī, ar kuru tās bija saistītas, pirms došanās prom.

—	Ja šīs personas uzturas ārvalstīs vismaz 12 mēnešus vai ja tās neplāno atgriezties izbraukšanas vietā (neraugoties uz atgriešanos valstī 12 mēnešu periodā), tās attiecina uz “virtuālu vietu” (papildu reģions) nosūtīšanas valstī.

Pamatojoties uz pastāvīgās dzīvesvietas definīciju, personas, kas parasti uzturas skaitīšanas vietā, tomēr skaitīšanas laikā atrodas prombūtnē vai, sagaidāms, ka būs prombūtnē mazāk par vienu gadu, uzskata par personām, kas uz laiku atrodas prombūtnē un tādējādi pieskaitāmas iedzīvotāju kopskaitam. Turpretī personas, kas dzīvo vai, sagaidāms, dzīvos ārpus skaitīšanas vietas vienu gadu vai vairāk, neuzskata par uz laiku prombūtnē esošām, tāpēc tās izslēdz no iedzīvotāju kopskaita. Tas ir neatkarīgi no to apmeklējumu ilguma, kurus tās laiku pa laikam veic pie savām ģimenēm.

Personas, kas tiek skaitītas, taču neatbilst pastāvīgās dzīvesvietas kritērijiem attiecībā uz skaitīšanas vietu, proti, skaitīšanas laikā nepārtraukti nedzīvo vai, paredzams, nedzīvos skaitīšanas vietā vismaz 12 mēnešus, uzskata par uz laiku klātesošām personām, tāpēc tās netiek ieskaitītas pastāvīgi dzīvojošo personu kopskaitā.

Ģeogrāfiskais apgabals (1)					GEO.N.	GEO.L.	GEO.M.	GEO.H.
0.	Kopā (dalībvalsts teritorijā)				0.	0.	0.	0.
x.	Visi NUTS 1. līmeņa reģioni dalībvalstī					x.	x.	x.
	x.x.	Visi NUTS 2. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.	x.x.	x.x.
		x.x.x.	Visi NUTS 3. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.x.	x.x.x.
			x.x.x.x.	Visi LAU 2. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.x.x.

Dalījumi attiecībā uz “Ģeogrāfisko apgabalu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām (Pastāvīgā dzīvesvieta). Tos var arī izmantot, lai reģionāli dalītu visas kopsummas, uz kurām neattiecas ne temats “Pastāvīgā dzīvesvieta”, ne “Darbavietas atrašanās vieta”.

Dalījumos attiecībā uz “Ģeogrāfisko apgabalu” izmanto tās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS (2)) un vietējo administratīvo vienību klasifikācijas (LAU) redakcijas, kas ir spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Temats – Darbavietas atrašanās vieta

Darbavietas atrašanās vieta ir ģeogrāfiskais apgabals, kurā pašlaik nodarbināta persona veic savu darbu.

To personu darbavieta, kuras lielākoties strādā mājās, ir pastāvīgā dzīvesvieta. Termins “strādā” attiecas uz darbu, ko veic kā “nodarbināta persona”, kā definēts tematā “Pašreizējais aktivitātes statuss”. “Lielākoties” strādāt mājās nozīmē, ka persona visu vai lielāko daļu darba laika pavada mājās un mazāk laika vai vispār nemaz – citā darba vietā, nevis mājās.

Dalījumos attiecībā uz “Darbavietas atrašanās vietu” izmanto statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) redakciju, kas ir spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Informācijā par personām, kurām nav noteiktas darbavietas, bet kuras, sākot darbu, piesakās noteiktā adresē (piemēram, autobusu vadītāji, aviosabiedrību apkalpes, strādājošie ielu tirgus novietnēs, kas darba dienas beigās netiek novāktas), būtu jānorāda atsauce uz minēto adresi. Šajā grupā var iekļaut arī indivīdus, kas regulāri dodas uz darbu pāri robežai uz kaimiņvalsti. Dalījums “Nav noteiktas darbavietas (dalībvalstī vai ārpus tās)” ietver visas personas, kurām nav noteiktas darbavietas, bet tas attieksies arī uz tādām personām kā jūrnieki, zvejnieki un jūrā (atkrastē) strādājošie, kuriem var nebūt iespējams noteikt darba vietu.

Darbavietas atrašanās vieta (3)				LPW.N.	LPW.L.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Dalībvalsts teritorijā			1.	1.
	1.x.	Visi NUTS 1. līmeņa reģioni dalībvalstī			1.x.
		1.x.x.	Visi NUTS 2. līmeņa reģioni dalībvalstī		1.x.x.
	1.y.	Nezināma darbavieta dalībvalstī			1.y.
2.	Nav dalībvalsts teritorijā			2.	2.
3.	Nav noteiktas darbavietas (dalībvalstī vai ārpus tās)			3.	3.
4.	Nezināma darbavieta (nezināma, ja dalībvalstī vai ārpus tās)			4.	4.
5.	Nepiemēro (nestrādā)			5.	5.

Dalījumi attiecībā uz “Darbavietas atrašanās vietu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Apdzīvota vieta

Apdzīvotu vietu definē kā nošķirtu apmešanās vietu, kurā iedzīvotāji dzīvo ēkās, kas atrodas kaimiņos vai netālu. Šādas ēkas var

a)	veidot nepārtraukti apbūvētu platību, kurā ir skaidri atpazīstams ielu zīmējums; vai

b)	veidot ēku grupu, kurai ir piešķirts savs lokāli atpazīstams vietas nosaukums, lai gan tās nav daļa no šādas apbūvētas platības; vai

c)	veidot ēku grupu, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa, lai gan tās neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem kritērijiem.

Piemērojot šo definīciju, uz atsevišķām zemes izmantošanas kategorijām neattiecina nepārtraukti apbūvētas platības nosacījumu. Šīs kategorijas ir rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas.

LAU 2. līmeņa reģionus, kuros kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2 000, var uzskatīt par vienu apdzīvotu vietu.

Apdzīvotas vietas iedzīvotāji ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas minētajā apdzīvotajā vietā.

Atsevišķa ēka pieskaitāma kategorijai, kas atspoguļo to personu skaitu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ēkā.

Apdzīvotas vietas lielums		LOC.
0.	Kopā	0.
1.	1 000 000 un vairāk personu	1.
2.	500 000 – 999 999 personas	2.
3.	200 000 – 499 999 personas	3.
4.	100 000 – 199 999 personas	4.
5.	50 000 – 99 999 personas	5.
6.	20 000 – 49 999 personas	6.
7.	10 000 – 19 999 personas	7.
8.	5 000 – 9 999 personas	8.
9.	2 000 – 4 999 personas	9.
10.	1 000 – 1 999 personas	10.
11.	500 līdz 999 personas	11.
12.	200 līdz 499 personas	12.
13.	mazāk par 200 personām	13.

Dalījums “Apdzīvotas vietas lielums” ir paredzēts, lai dalītu visas to vienību kopsummas vai starpsummas, kas var atrasties “apdzīvotās vietās”, tostarp visas summas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Dzimums

Dzimums		SEX.
0.	Kopā	0.
1.	Vīrieši	1.
2.	Sievietes	2.

Dalījums “Dzimums” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Vecums

Sniedz informāciju par pārskata dienā sasniegto vecumu (pilni gadi).

Vecums				AGE.L.	AGE.M.	AGE.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	mazāk par 15 gadiem			1.	1.	1.
	1.1.	mazāk par 5 gadiem			1.1.	1.1.
		1.1.1.	mazāk par 1 gadu			1.1.1.
		1.1.2.	1 gads			1.1.2.
		1.1.3.	2 gadi			1.1.3.
		1.1.4.	3 gadi			1.1.4.
		1.1.5.	4 gadi			1.1.5.
	1.2.	5 līdz 9 gadi			1.2.	1.2.
		1.2.1.	5 gadi			1.2.1.
		1.2.2.	6 gadi			1.2.2.
		1.2.3.	7 gadi			1.2.3.
		1.2.4.	8 gadi			1.2.4.
		1.2.5.	9 gadi			1.2.5.
	1.3.	10 līdz 14 gadi			1.3.	1.3.
		1.3.1.	10 gadi			1.3.1.
		1.3.2.	11 gadi			1.3.2.
		1.3.3.	12 gadi			1.3.3.
		1.3.4.	13 gadi			1.3.4.
		1.3.5.	14 gadi			1.3.5.
2.	15 līdz 29 gadi			2.	2.	2.
	2.1.	15 līdz 19 gadi			2.1.	2.1.
		2.1.1.	15 gadi			2.1.1.
		2.1.2.	16 gadi			2.1.2.
		2.1.3.	17 gadi			2.1.3.
		2.1.4.	18 gadi			2.1.4.
		2.1.5.	19 gadi			2.1.5.
	2.2.	20 līdz 24 gadi			2.2.	2.2.
		2.2.1.	20 gadi			2.2.1.
		2.2.2.	21 gads			2.2.2.
		2.2.3.	22 gadi			2.2.3.
		2.2.4.	23 gadi			2.2.4.
		2.2.5.	24 gadi			2.2.5.
	2.3.	25 līdz 29 gadi			2.3.	2.3.
		2.3.1.	25 gadi			2.3.1.
		2.3.2.	26 gadi			2.3.2.
		2.3.3.	27 gadi			2.3.3.
		2.3.4.	28 gadi			2.3.4.
		2.3.5.	29 gadi			2.3.5.
3.	30 līdz 49 gadi			3.	3.	3.
	3.1.	30 līdz 34 gadi			3.1.	3.1.
		3.1.1.	30 gadi			3.1.1.
		3.1.2.	31 gads			3.1.2.
		3.1.3.	32 gadi			3.1.3.
		3.1.4.	33 gadi			3.1.4.
		3.1.5.	34 gadi			3.1.5.
	3.2.	35 līdz 39 gadi			3.2.	3.2.
		3.2.1.	35 gadi			3.2.1.
		3.2.2.	36 gadi			3.2.2.
		3.2.3.	37 gadi			3.2.3.
		3.2.4.	38 gadi			3.2.4.
		3.2.5.	39 gadi			3.2.5.
	3.3.	40 līdz 44 gadi			3.3.	3.3.
		3.3.1.	40 gadi			3.3.1.
		3.3.2.	41 gads			3.3.2.
		3.3.3.	42 gadi			3.3.3.
		3.3.4.	43 gadi			3.3.4.
		3.3.5.	44 gadi			3.3.5.
	3.4.	45 līdz 49 gadi			3.4.	3.4.
		3.4.1.	45 gadi			3.4.1.
		3.4.2.	46 gadi			3.4.2.
		3.4.3.	47 gadi			3.4.3.
		3.4.4.	48 gadi			3.4.4.
		3.4.5.	49 gadi			3.4.5.
4.	50 līdz 64 gadi			4.	4.	4.
	4.1.	50 līdz 54 gadi			4.1.	4.1.
		4.1.1.	50 gadi			4.1.1.
		4.1.2.	51 gads			4.1.2.
		4.1.3.	52 gadi			4.1.3.
		4.1.4.	53 gadi			4.1.4.
		4.1.5.	54 gadi			4.1.5.
	4.2.	55 līdz 59 gadi			4.2.	4.2.
		4.2.1.	55 gadi			4.2.1.
		4.2.2.	56 gadi			4.2.2.
		4.2.3.	57 gadi			4.2.3.
		4.2.4.	58 gadi			4.2.4.
		4.2.5.	59 gadi			4.2.5.
	4.3.	60 līdz 64 gadi			4.3.	4.3.
		4.3.1.	60 gadi			4.3.1.
		4.3.2.	61 gads			4.3.2.
		4.3.3.	62 gadi			4.3.3.
		4.3.4.	63 gadi			4.3.4.
		4.3.5.	64 gadi			4.3.5.
5.	65 līdz 84 gadi			5.	5.	5.
	5.1.	65 līdz 69 gadi			5.1.	5.1.
		5.1.1.	65 gadi			5.1.1.
		5.1.2.	66 gadi			5.2.1.
		5.1.3.	67 gadi			5.1.3.
		5.1.4.	68 gadi			5.1.4.
		5.1.5.	69 gadi			5.1.5.
	5.2.	70 līdz 74 gadi			5.2.	5.2.
		5.2.1.	70 gadi			5.2.1.
		5.2.2.	71 gads			5.2.2.
		5.2.3.	72 gadi			5.2.3.
		5.2.4.	73 gadi			5.2.4.
		5.2.5.	74 gadi			5.2.5.
	5.3.	75 līdz 79 gadi			5.3.	5.3.
		5.3.1.	75 gadi			5.3.1.
		5.3.2.	76 gadi			5.3.2.
		5.3.3.	77 gadi			5.3.3.
		5.3.4.	78 gadi			5.3.4.
		5.3.5.	79 gadi			5.3.5.
	5.4.	80 līdz 84 gadi			5.4.	5.4.
		5.4.1.	80 gadi			5.4.1.
		5.4.2.	81 gads			5.4.2.
		5.4.3.	82 gadi			5.4.3.
		5.4.4.	83 gadi			5.4.4.
		5.4.5.	84 gadi			5.4.5.
6.	85 gadus vecas un vecākas personas			6.	6.	6.
	6.1.	85 līdz 89 gadi			6.1.	6.1.
		6.1.1.	85 gadi			6.1.1.
		6.1.2.	86 gadi			6.1.2.
		6.1.3.	87 gadi			6.1.3.
		6.1.4.	88 gadi			6.1.4.
		6.1.5.	89 gadi			6.1.5.
	6.2.	90 līdz 94 gadi			6.2.	6.2.
		6.2.1.	90 gadi			6.2.1.
		6.2.2.	91 gads			6.2.2.
		6.2.3.	92 gadi			6.2.3.
		6.2.4.	93 gadi			6.2.4.
		6.2.5.	94 gadi			6.2.5.
	6.3.	95 līdz 99 gadi			6.3.	6.3.
		6.3.1.	95 gadi			6.3.1.
		6.3.2.	96 gadi			6.3.2.
		6.3.3.	97 gadi			6.3.3.
		6.3.4.	98 gadi			6.3.4.
		6.3.5.	99 gadi			6.3.5.
	6.4.	100 gadus vecas un vecākas personas			6.4.	6.4.

Dalījumi attiecībā uz “Vecumu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Juridiskais ģimenes stāvoklis

Ģimenes stāvoklis ir indivīda (juridiskais) laulības statuss saskaņā ar laulību regulējošiem valsts tiesību aktiem (vai tradīcijām), proti, de jure statuss.

Personu klasificē atbilstoši tās ģimenes stāvoklim pārskata dienā.

Dalībvalstīs, kurās tiesību aktos iekļauti noteikumi par “juridiski šķirti dzīvojošiem” laulātajiem partneriem vai partneriem reģistrētās partnerattiecībās, šādas “juridiski šķirti dzīvojošas” personas klasificē kā “Precējušās vai reģistrētās partnerattiecībās” (LMS.L. 2. un LMS.H. 2.).

Juridiskais ģimenes stāvoklis			LMS.L.	LMS.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Persona nekad nav bijusi precējusies un tai nekad nav bijušas reģistrētas partnerattiecības		1.	1.
2.	Precējusies vai reģistrētās partnerattiecībās		2.	2.
	2.1.	Laulība vai reģistrētas partnerattiecības ar pretēja dzimuma personu		2.1.
	2.2.	Laulība vai reģistrētas partnerattiecības ar sava dzimuma personu		2.2.
3.	Atraitnis(-e) vai reģistrētās partnerattiecības beidzās ar partnera nāvi (un persona nav precējusies vēlreiz vai tai nav reģistrētu partnerattiecību)		3.	3.
4.	Šķirtenis(-e) vai reģistrētās partnerattiecības tika juridiski pārtrauktas (un persona nav precējusies vēlreiz vai tai nav reģistrētu partnerattiecību)		4.	4.
5.	Nav norādīts		5.	5.

Dalījums “Juridiskais ģimenes stāvoklis” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Pašreizējais aktivitātes statuss

“Pašreizējais aktivitātes statuss” ir personas pašreizējā iesaiste ekonomiskajā darbībā, pamatojoties uz vienas nedēļas pārskata periodu, kas var būt precīzi norādīta, nesen bijusi, noteikta, kalendārā nedēļa vai pēdējā pilnā kalendārā nedēļa, vai pēdējās septiņas dienas pirms skaitīšanas.

“Darbaspēks” ir visas personas, kas atbilst prasībām, lai tos pieskaitītu nodarbinātām personām vai bezdarbniekiem.

“Nodarbinātas” personas ir visas personas no 15 gadu vecuma, kuras pārskata nedēļā

a)	vismaz vienu stundu veica darbu par samaksu vai guva ar to peļņu skaidrā naudā vai natūrā, vai

b)	uz laiku bija prombūtnē no darba, kur tās jau bija strādājušas un kurā tās ir oficiāli nodarbinātas, vai no pašnodarbinātības.

Darbiniekus, kas uz laiku nav darbā, uzskata par algotā darbā esošiem, ja tie tika oficiāli nodarbināti. Prombūtnei uz laiku ir šādi iespējamie iemesli:

a)	slimība vai ievainojums; vai

b)	brīvdienas vai atvaļinājums; vai

c)	streiks vai lokauts; vai

d)	mācību vai kvalifikācijas celšanas atvaļinājums; vai

e)	grūtniecības un dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājums; vai

f)	ekonomiskās aktivitātes kritums; vai

g)	darba pagaidu dezorganizācija vai pārtraukšana, piemēram, slikta laika, mehāniska bojājuma vai enerģijas padeves pārrāvuma dēļ, vai izejmateriālu vai degvielas trūkuma dēļ; vai

h)	cita veida pagaidu prombūtne ar atļauju vai bez tās.

Oficiālo piesaisti darbam nosaka, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a)	joprojām turpinās algas saņemšana; vai

b)	ir garantija, ka varēs atgriezties darbā pēc tam, kad būs novērsta neparedzētā situācija, vai ir vienošanās par atgriešanās datumu; vai

c)	prombūtnes ilgums no darba, kas attiecīgā gadījumā var būt laikposms, par kuru darbinieki var saņemt kompensācijas pabalstus un nepiekrist citiem darba piedāvājumiem.

Pašnodarbinātas personas uzskata par “nodarbinātām”, ja tās ir strādājušas pārskata nedēļā vai tās uz laiku ir prombūtnē no darba un to uzņēmums šajā laikā turpina pastāvēt.

Ģimenes locekļus, kas piedalās darbā, uzskata par “nodarbinātiem” darbā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citi darbinieki; tas ir neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita pārskata periodā. Tāpat personas, kas veic uzdevumus vai pienākumus algotā darbā, kurā nodarbināts ģimenes loceklis, kurš dzīvo tajā pašā vai citā mājsaimniecībā, arī uzskata par nodarbinātām personām.

“Bezdarbnieki” ir visas personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

a)	“bez darba”, proti, nebija nodarbinātas algotā darbā vai nebija pašnodarbinātas pārskata nedēļā; un

b)	“pašlaik pieejamas nodarbinātībai”, proti, bija pieejamas algotam darbam vai pašnodarbinātībai pārskata nedēļā vai divas nedēļas pēc tās; un

c)	“darbu meklējošas”, proti, bija veikušas īpašus pasākumus, lai atrastu algotu darbu vai sāktu pašnodarbinātību pēdējo četru nedēļu laikā, kas beidzās ar pārskata nedēļu.

“Citi” ietver personas, kas neietilpst darbaspēkā un saņem valsts palīdzību vai privātu atbalstu, un visas pārējās personas, kas neietilpst nevienā no iepriekš minētajām kategorijām.

Attiecinot vienu nodarbinātības statusu uz katru personu, priekšroka ir statusam “Nodarbināts” pretstatā statusam “Bezdarbnieks” un statusam “Bezdarbnieks” ir priekšroka pretstatā statusam “Ārpus darbaspēka”.

Attiecinot vienu nodarbinātības statusu uz katru personu, kas patlaban ir ārpus darbaspēka, priekšroka ir statusam “Personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas” pretstatā statusam “Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji”, statusam “Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji” pretstatā statusam “Studenti” un statusam “Studenti” pretstatā statusam “Citi”.

Tādējādi kategorijā “Studenti” (CAS.H.2.3.) ir vidējās un augstākās izglītības programmu studenti, kuri

—	ir sasnieguši valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvi, vai ir vecāki, un

—	ir ārpus darbaspēka, un

—	nesaņem pensijas vai kapitāla ienākumus.

Pašreizējais aktivitātes statuss			CAS.L.	CAS.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Darbaspēks		1.	1.
	1.1.	Nodarbinātie	1.1.	1.1.
	1.2.	Bezdarbnieki	1.2.	1.2.
2.	Ārpus darbaspēka		2.	2.
	2.1.	Personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas		2.1.
	2.2.	Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji		2.2.
	2.3.	Studenti		2.3.
	2.4.	Citi		2.4.
3.	Nav norādīts		3.	3.

Dalījumi attiecībā uz “Pašreizējo aktivitātes statusu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Profesija

“Profesija” attiecas uz darba veidu, ko veic darbavietā. “Darba veids” ir aprakstīts galvenajos darba uzdevumos un pienākumos.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē profesijā, pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

1.	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

2.	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija nodarbinātas (t. i., tām bija “Pašreizējais aktivitātes statuss” (CAS) – “Nodarbinātie” (CAS.L. un CAS.H. 1.1)) pārskata nedēļā, klasificē tikai vienā OCC.1. līdz OCC.11 kategorijā.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

—	bez darba pārskata nedēļā (“Pašreizējais aktivitātes statuss” – “Bezdarbnieks” (CAS.L. 1.2)) vai kuras bija

—	ārpus darbaspēka (“Pašreizējais aktivitātes statuss” –“Ārpus darbaspēka” (CAS.L. un CAS.H.2.)), klasificē kategorijā “Nepiemēro” (OCC.12.).

Ja 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās ISCO klasifikācijas kategoriju nosaukumi atšķiras no OCC.2. līdz OCC.11. kategorijā iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās ISCO klasifikācijas nosaukumus.

Profesija		OCC.
0.	Kopā	0.
1.	Vadītāji	1.
2.	Vecākie speciālisti	2.
3.	Speciālisti	3.
4.	Kalpotāji	4.
5.	Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki	5.
6.	Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki	6.
7.	Kvalificēti strādnieki un amatnieki	7.
8.	Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri	8.
9.	Vienkāršās profesijas	9.
10.	Bruņoto spēku profesijas	10.
11.	Nav norādīts	11.
12.	Nepiemēro	12.

Dalījums “Profesija” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Nozare

Nozare (saimnieciskās darbības nozare) attiecas uz uzņēmuma vai līdzīgas vienības produkcijas vai darbības veidu, kurā atrodas nodarbinātas personas darbs. Attiecībā uz personām, kuras ir pieņemtas darbā un tiek nodarbinātas vienā uzņēmumā, bet kuru faktiskā darbavieta atrodas citā uzņēmumā (“aģentūru darbinieki”, “norīkotie darbinieki”), jāsniedz informācija par tā uzņēmuma vai līdzīgas vienības nozari (saimnieciskās darbības nozare), kurā faktiski ir darbavieta.

Personas klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē nozarē (saimnieciskās darbības nozare), pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

—	bez darba pārskata nedēļā (“Pašreizējais aktivitātes statuss” – “Bezdarbnieks” (CAS.L. un CAS.H.1.2)) vai kuras bija

—	ārpus darbaspēka (“Pašreizējais aktivitātes statuss” –“Ārpus darbaspēka” (CAS.L. un CAS.H.2.)), klasificē kategorijā “Nepiemēro” (IND.12.).

Nozare			IND.L.	IND.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība		1.	1.
2.	Apstrādes rūpniecība, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde un citas nozares		2.	2.
	2.1.	Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde		2.1.
	2.2.	Apstrādes rūpniecība		2.2.
	2.3.	Elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana		2.3.
	2.4	Ūdensapgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija		2.4.
3.	Būvniecība		3.	3.
4.	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi		4.	4.
	4.1	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts		4.1.
	4.2	Transports un uzglabāšana		4.2.
	4.3	Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi		4.3.
5.	Informācijas un komunikācijas pakalpojumi		5.	5.
6.	Finanšu un apdrošināšanas darbības		6.	6.
7.	Operācijas ar nekustamo īpašumu		7.	7.
8.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;		8.	8.
	8.1.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi		8.1.
	8.2.	Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība		8.2.
9.	Valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe		9.	9.
	9.1.	Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana		9.1.
	9.2.	Izglītība		9.2.
	9.3.	Veselība un sociālā aprūpe		9.3.
10.	Citi pakalpojumi		10.	10.
	10.1.	Māksla, izklaide un atpūta		10.1.
	10.2.	Citas pakalpojumu darbības		10.2.
	10.3.	Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās		10.3.
	10.4.	Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība		10.4.
11.	Nav norādīts		11.	11.
12.	Nepiemēro		12.	12.

Ja 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās NACE klasifikācijas kategoriju nosaukumi atšķiras no IND.1. līdz IND.10. kategorijā iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās NACE klasifikācijas nosaukumus.

Dalījums “Nozare (saimnieciskās darbības nozare)” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Nodarbinātības statuss

“Darba ņēmējs” ir persona, kura strādā “algotu darbu”, kas ir darbs, kurā ar tiešu vai netiešu darba līgumu darba ņēmējam tiek nodrošināta pamatatlīdzība, kas nav atkarīga no tās vienības ieņēmumiem, kurā darba ņēmējs(-a) strādā (šī vienība var būt korporācija, bezpeļņas organizācija, valdības struktūra vai mājsaimniecība). Personas, kurām ir “algots darbs”, parasti kā atlīdzību saņem algu, taču tās var saņemt arī komisijas naudu par noietu, akordsamaksu, prēmijas vai atalgojumu natūrā, piemēram, pārtiku, mājokli vai mācības. Daži vai visi instrumenti, proti, darbarīki, informācijas sistēmas un/vai telpas, ko darba ņēmējs izmanto, var piederēt citiem, un darba ņēmējs var strādāt tiešā īpašnieka(-u) vai tā(-o) nodarbinātu personu uzraudzībā vai saskaņā ar tā(-o) stingriem norādījumiem.

“Darba devējs” ir persona, kas, strādājot savā vārdā vai ar nedaudziem partneriem, ir “pašnodarbināta” un šajā statusā ilgstoši (tostarp arī pārskata nedēļā) nodarbina vienu vai vairākas personas kā “darba ņēmējus”. Darba devējs pieņem darbības lēmumus, kas skar uzņēmumu, vai deleģē šos lēmumus, vienlaikus saglabājot atbildību par uzņēmuma labklājību.

Ja persona ir gan darba devējs, gan darba ņēmējs, to pieskaita tikai vienai grupai

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

“Individuālā darba veicējs” ir persona, kas, strādājot savā vārdā vai ar vienu vai nedaudziem partneriem, ir “pašnodarbināta” un ilgstoši (tostarp arī pārskata nedēļā) nenodarbina “darba ņēmējus”.

“Citas nodarbinātas personas” ietver personas, kas ir “ģimenes locekļi, kas piedalās darbā” un “ražošanas kooperatīva locekļi”.

“Ģimenes loceklis, kas piedalās darbā”, ir persona, kas

—	ir “pašnodarbināta” uz tirgu orientētā uzņēmumā, kuru vada radinieks(-ce), kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā, un

—	ko nevar uzskatīt par partneri (proti, par darba devēju vai individuālā darba veicēju), jo šīs personas iesaiste uzņēmuma darbā gan darba laika, gan citu faktoru ziņā, ko nosaka atkarībā no valsts situācijas, nav salīdzināma ar uzņēmuma vadītāja iesaisti.

“Ražošanas kooperatīva loceklis” ir persona, kura ir pašnodarbināta uzņēmumā, kas ir organizēts kā kooperatīvs, kurā katrs loceklis līdztiesīgi kopā ar citiem locekļiem piedalās lēmumu pieņemšanā par ražošanas, pārdošanas un/vai citu darbu organizāciju, kā arī par ieguldījumiem un ieņēmumu sadali locekļiem.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē nodarbinātības statusā, pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija nodarbinātas (t. i., tām bija “Pašreizējais aktivitātes statuss” (CAS) – “Nodarbinātie” (CAS.L. un CAS.H.1.1)) pārskata nedēļā, klasificē tikai vienā SIE.1. līdz SIE.5. kategorijā atkarībā no nodarbinātības statusa.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

—	bez darba pārskata nedēļā (“Pašreizējais aktivitātes statuss” – “Bezdarbnieks” (CAS.L.1.2. un CAS.H. 1.2)) vai kuras bija

—	ārpus darbaspēka (“Pašreizējais aktivitātes statuss” –“Ārpus darbaspēka” (CAS.L.2. un CAS.H.2.)), klasificē kategorijā “Nepiemēro” (SIE.6.).

Nodarbinātības statuss		SIE.
0.	Kopā	0.
1.	Darba ņēmēji	1.
2.	Darba devēji	2.
3.	Individuālā darba veicēji	3.
4.	Citas nodarbinātas personas	4.
5.	Nav norādīts	5.
6.	Nepiemēro	6.

Dalījums “Nodarbinātības statuss” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Iegūtā izglītība

Iegūtā izglītība attiecas uz augstāko izglītības sistēmas līmeni, kas sekmīgi pabeigts valstī, kurā iegūta izglītība. Jāņem vērā visa veida izglītība, kas ir svarīga, lai pabeigtu līmeni, pat ja tā nav iegūta skolā un augstskolā.

Personas no 15 gadu vecuma klasificē tikai vienā EDU.1. līdz EDU.10. kategorijā atkarībā no iegūtās izglītības (augstākais pabeigtais līmenis). Personas, kas ir jaunākas par 15 gadu vecumu, klasificē “Nepiemēro” (EDU.11.).

EDU.1. attiecas uz personām, kas nav sekmīgi pabeigušas ISCED 1. līmeni. Tā ietver indivīdus, kas: nekad nav apguvuši kādu izglītības programmu; zināmā mērā ir apguvuši agrīno pirmsskolas izglītību (izglītības programmu klasifikācijā definēts kā ISCED 0. līmenis); vai zināmā mērā ir apguvuši pamatizglītības pirmo posmu, bet nav sekmīgi pabeiguši ISCED 1. līmeni.

Ja 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās ISCED klasifikācijas kategoriju nosaukumi atšķiras no EDU.2. līdz EDU.9. kategorijā iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2021. gada 1. janvārī spēkā esošās ISCED klasifikācijas nosaukumus.

Iegūtā izglītība (augstākais pabeigtais līmenis)		EDU.
0.	Kopā	0.
1.	ISCED 0. līmenis. Zemāk par sākumskolas izglītību	1.
2.	ISCED 1. līmenis. Sākumskolas izglītība	2.
3.	ISCED 2. līmenis. Pamatskolas izglītība	3.
4.	ISCED 3. līmenis. Vidējā izglītība	4.
5.	ISCED 4. līmenis. Pēcvidējā izglītība, kas nav augstākā izglītība	5.
6.	ISCED 5. līmenis. Īsā cikla augstākā izglītība	6.
7.	ISCED 6. līmenis. Bakalaura vai līdzvērtīgs līmenis	7.
8.	ISCED 7. līmenis. Maģistra vai līdzvērtīgs līmenis	8.
9.	ISCED 8. līmenis. Doktora vai līdzvērtīgs līmenis	9.
10.	Nav norādīts (personas no 15 gadu vecuma)	10.
11.	Nepiemēro (personas, kas jaunākas par 15 gadu vecumu)	11.

Dalījums “Iegūtā izglītība (augstākais pabeigtais līmenis)” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Dzimšanas valsts/vieta

Informāciju par “Dzimšanas vietu” vāc saskaņā ar mātes pastāvīgo dzīvesvietu dzimšanas laikā vai, ja informācija nav pieejama, vietu, kur persona piedzima.

Informāciju par dzimšanas valsti vāc, pamatojoties uz 2021. gada 1. janvārī esošajām starptautiskajām robežām.

“ES dalībvalsts” ir valsts, kas ir Eiropas Savienības locekle 2021. gada 1. janvārī.

Dzimšanas valsts/vieta					POB.L.	POB.M.	POB.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Dzimšanas vieta ziņotājvalstī				1.	1.	1.
2.	Dzimšanas vieta, kas nav ziņotājvalstī				2.	2.	2.
	2.1.	Cita ES dalībvalsts			2.1.	2.1.	2.1.
		2.1.01.	Beļģija				2.1.01.
		2.1.02.	Bulgārija				2.1.02.
		2.1.03.	Čehijas Republika				2.1.03.
		2.1.04.	Dānija				2.1.04.
		2.1.05.	Vācija				2.1.05.
		2.1.06.	Igaunija				2.1.06.
		2.1.07.	Īrija				2.1.07.
		2.1.08.	Grieķija				2.1.08.
		2.1.09.	Spānija				2.1.09.
		2.1.10.	Francija				2.1.10.
		2.1.11.	Horvātija				2.1.11.
		2.1.12.	Itālija				2.1.12.
		2.1.13.	Kipra				2.1.13.
		2.1.14.	Latvija				2.1.14.
		2.1.15.	Lietuva				2.1.15.
		2.1.16.	Luksemburga				2.1.16.
		2.1.17.	Ungārija				2.1.17.
		2.1.18.	Malta				2.1.18.
		2.1.19.	Nīderlande				2.1.19.
		2.1.20.	Austrija				2.1.20.
		2.1.21.	Polija				2.1.21.
		2.1.22.	Portugāle				2.1.22.
		2.1.23.	Rumānija				2.1.23.
		2.1.24.	Slovēnija				2.1.24.
		2.1.25.	Slovākija				2.1.25.
		2.1.26.	Somija				2.1.26.
		2.1.27.	Zviedrija				2.1.27.
		2.1.28.	Apvienotā Karaliste				2.1.28.
	2.2.	Citur			2.2.	2.2.	2.2.
		2.2.1.	Citur Eiropā			2.2.1.	2.2.1.
			2.2.1.01.	Albānija			2.2.1.01.
			2.2.1.02.	Andora			2.2.1.02.
			2.2.1.03.	Baltkrievija			2.2.1.03.
			2.2.1.04.	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika			2.2.1.04.
			2.2.1.05.	Islande			2.2.1.05.
			2.2.1.06.	Kosova (*1)			2.2.1.06.
			2.2.1.07.	Lihtenšteina			2.2.1.07.
			2.2.1.08.	Moldova			2.2.1.08.
			2.2.1.09.	Monako			2.2.1.09.
			2.2.1.10.	Melnkalne			2.2.1.10.
			2.2.1.11.	Norvēģija			2.2.1.11.
			2.2.1.12.	Bosnija un Hercegovina			2.2.1.12.
			2.2.1.13.	Krievijas Federācija			2.2.1.13.
			2.2.1.14.	Sanmarīno			2.2.1.14.
			2.2.1.15.	Serbija			2.2.1.15.
			2.2.1.16.	Šveice			2.2.1.16.
			2.2.1.17.	Turcija			2.2.1.17.
			2.2.1.18.	Ukraina			2.2.1.18.
			2.2.1.19.	Vatikāna Pilsētvalsts			2.2.1.19.
			2.2.1.20.	Farēru salas			2.2.1.20.
			2.2.1.21.	Gibraltārs			2.2.1.21.
			2.2.1.22.	Gērnsija			2.2.1.22.
			2.2.1.23.	Menas Sala			2.2.1.23.
			2.2.1.24.	Džersija			2.2.1.24.
			2.2.1.25.	Sarka			2.2.1.25.
			2.2.1.26.	Cita valsts Eiropā			2.2.1.26.
		2.2.2.	Āfrika			2.2.2.	2.2.2.
			2.2.2.01.	Alžīrija			2.2.2.01.
			2.2.2.02.	Angola			2.2.2.02.
			2.2.2.03.	Benina			2.2.2.03.
			2.2.2.04.	Botsvāna			2.2.2.04.
			2.2.2.05.	Burkinafaso			2.2.2.05.
			2.2.2.06.	Burundi			2.2.2.06.
			2.2.2.07.	Kamerūna			2.2.2.07.
			2.2.2.08.	Kaboverde			2.2.2.08.
			2.2.2.09.	Centrālāfrikas Republika			2.2.2.09.
			2.2.2.10.	Čada			2.2.2.10.
			2.2.2.11.	Komoru salas			2.2.2.11.
			2.2.2.12.	Kongo			2.2.2.12.
			2.2.2.13.	Kotdivuāra			2.2.2.13.
			2.2.2.14.	Kongo Demokrātiskā Republika			2.2.2.14.
			2.2.2.15.	Džibutija			2.2.2.15.
			2.2.2.16.	Ēģipte			2.2.2.16.
			2.2.2.17.	Ekvatoriālā Gvineja			2.2.2.17.
			2.2.2.18.	Eritreja			2.2.2.18.
			2.2.2.19.	Etiopija			2.2.2.19.
			2.2.2.20.	Gabona			2.2.2.20.
			2.2.2.21.	Gambija			2.2.2.21.
			2.2.2.22.	Gana			2.2.2.22.
			2.2.2.23.	Gvineja			2.2.2.23.
			2.2.2.24.	Gvineja-Bisava			2.2.2.24.
			2.2.2.25.	Kenija			2.2.2.25.
			2.2.2.26.	Lesoto			2.2.2.26.
			2.2.2.27.	Libērija			2.2.2.27.
			2.2.2.28.	Lībija			2.2.2.28.
			2.2.2.29.	Madagaskara			2.2.2.29.
			2.2.2.30.	Malāvija			2.2.2.30.
			2.2.2.31.	Mali			2.2.2.31.
			2.2.2.32.	Mauritānija			2.2.2.32.
			2.2.2.33.	Maurīcija			2.2.2.33.
			2.2.2.34.	Maroka			2.2.2.34.
			2.2.2.35.	Mozambika			2.2.2.35.
			2.2.2.36.	Namībija			2.2.2.36.
			2.2.2.37.	Nigēra			2.2.2.37.
			2.2.2.38.	Nigērija			2.2.2.38.
			2.2.2.39.	Ruanda			2.2.2.39.
			2.2.2.40.	Sv. Helēnas sala			2.2.2.40.
			2.2.2.41.	Santome un Prinsipi			2.2.2.41.
			2.2.2.42.	Senegāla			2.2.2.42.
			2.2.2.43.	Seišelu salas			2.2.2.43.
			2.2.2.44.	Sjerraleone			2.2.2.44.
			2.2.2.45.	Somālija			2.2.2.45.
			2.2.2.46.	Dienvidāfrika			2.2.2.46.
			2.2.2.47.	Sudāna			2.2.2.47.
			2.2.2.48.	Dienvidsudāna			2.2.2.48.
			2.2.2.49.	Svazilenda			2.2.2.49.
			2.2.2.50.	Togo			2.2.2.50.
			2.2.2.51.	Tunisija			2.2.2.51.
			2.2.2.52.	Uganda			2.2.2.52.
			2.2.2.53.	Tanzānija			2.2.2.53.
			2.2.2.54.	Rietumsahāra			2.2.2.54.
			2.2.2.55.	Zambija			2.2.2.55.
			2.2.2.56.	Zimbabve			2.2.2.56.
			2.2.2.57.	Cita valsts Āfrikā			2.2.2.57.
		2.2.3.	Karību jūras reģiona valstis, Dienvidamerika vai Centrālamerika			2.2.3.	2.2.3.
			2.2.3.01.	Angilja			2.2.3.01.
			2.2.3.02.	Antigva un Barbuda			2.2.3.02.
			2.2.3.03.	Argentīna			2.2.3.03.
			2.2.3.04.	Aruba			2.2.3.04.
			2.2.3.05.	Bahamu Salas			2.2.3.05.
			2.2.3.06.	Barbadosa			2.2.3.06.
			2.2.3.07.	Beliza			2.2.3.07.
			2.2.3.08.	Bolīvija			2.2.3.08.
			2.2.3.09.	Brazīlija			2.2.3.09.
			2.2.3.10.	Britu Virdžīnu Salas			2.2.3.10.
			2.2.3.11.	Kaimanu salas			2.2.3.11.
			2.2.3.12.	Čīle			2.2.3.12.
			2.2.3.13.	Kolumbija			2.2.3.13.
			2.2.3.14.	Kostarika			2.2.3.14.
			2.2.3.15.	Kuba			2.2.3.15.
			2.2.3.16.	Kirasao			2.2.3.16.
			2.2.3.17.	Dominika			2.2.3.17.
			2.2.3.18.	Dominikānas Republika			2.2.3.18.
			2.2.3.19.	Ekvadora			2.2.3.19.
			2.2.3.20.	Salvadora			2.2.3.20.
			2.2.3.21.	Folklenda (Malvinu) Salas			2.2.3.21.
			2.2.3.22.	Grenāda			2.2.3.22.
			2.2.3.23.	Gvatemala			2.2.3.23.
			2.2.3.24.	Gajāna			2.2.3.24.
			2.2.3.25.	Haiti			2.2.3.25.
			2.2.3.26.	Hondurasa			2.2.3.26.
			2.2.3.27.	Jamaika			2.2.3.27.
			2.2.3.28.	Meksika			2.2.3.28.
			2.2.3.29.	Montserrata			2.2.3.29.
			2.2.3.30.	Nikaragva			2.2.3.30.
			2.2.3.31.	Panama			2.2.3.31.
			2.2.3.32.	Paragvaja			2.2.3.32.
			2.2.3.33.	Peru			2.2.3.33.
			2.2.3.34.	Senbartelmī			2.2.3.34.
			2.2.3.35.	Sentkitsa un Nevisa			2.2.3.35.
			2.2.3.36.	Sentlūsija			2.2.3.36.
			2.2.3.37.	Senmartēna (Francija)			2.2.3.37.
			2.2.3.38.	Sentmartēna (Nīderlande)			2.2.3.38.
			2.2.3.39.	Sentvinsenta un Grenadīnas			2.2.3.39.
			2.2.3.40.	Surinama			2.2.3.40.
			2.2.3.41.	Trinidāda un Tobāgo			2.2.3.41.
			2.2.3.42.	Tērksas un Kaikosas Salas			2.2.3.42.
			2.2.3.43.	Urugvaja			2.2.3.43.
			2.2.3.44.	Venecuēla			2.2.3.44.
			2.2.3.45.	Cita valsts Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā vai Centrālamerikā			2.2.3.45.
		2.2.4.	Ziemeļamerika			2.2.4.	2.2.4.
			2.2.4.01.	Kanāda			2.2.4.01.
			2.2.4.02.	Grenlande			2.2.4.02.
			2.2.4.03.	Amerikas Savienotās Valstis			2.2.4.03.
			2.2.4.04.	Bermudu salas			2.2.4.04.
			2.2.4.05.	Senpjēra un Mikelona			2.2.4.05.
			2.2.4.06.	Cita valsts Ziemeļamerikā			2.2.4.06.
		2.2.5.	Āzija			2.2.5.	2.2.5.
			2.2.5.01.	Afganistāna			2.2.5.01.
			2.2.5.02.	Armēnija			2.2.5.02.
			2.2.5.03.	Azerbaidžāna			2.2.5.03.
			2.2.5.04.	Bahreina			2.2.5.04.
			2.2.5.05.	Bangladeša			2.2.5.05.
			2.2.5.06.	Butāna			2.2.5.06.
			2.2.5.07.	Brunejas Darusalamas Valsts			2.2.5.07.
			2.2.5.08.	Kambodža			2.2.5.08.
			2.2.5.09.	Ķīna			2.2.5.09.
			2.2.5.10.	Gruzija			2.2.5.10.
			2.2.5.11.	Indija			2.2.5.11.
			2.2.5.12.	Indonēzija			2.2.5.12.
			2.2.5.13.	Irāka			2.2.5.13.
			2.2.5.14.	Irāna			2.2.5.14.
			2.2.5.15.	Izraēla			2.2.5.15.
			2.2.5.16.	Japāna			2.2.5.16.
			2.2.5.17.	Jordānija			2.2.5.17.
			2.2.5.18.	Kazahstāna			2.2.5.18.
			2.2.5.19.	Ziemeļkoreja			2.2.5.19.
			2.2.5.20.	Dienvidkoreja			2.2.5.20.
			2.2.5.21.	Kuveita			2.2.5.21.
			2.2.5.22.	Kirgizstāna			2.2.5.22.
			2.2.5.23.	Laosa			2.2.5.23.
			2.2.5.24.	Libāna			2.2.5.24.
			2.2.5.25.	Malaizija			2.2.5.25.
			2.2.5.26.	Maldīvija			2.2.5.26.
			2.2.5.27.	Mongolija			2.2.5.27.
			2.2.5.28.	Mjanma			2.2.5.28.
			2.2.5.29.	Nepāla			2.2.5.29.
			2.2.5.30.	Omāna			2.2.5.30.
			2.2.5.31.	Pakistāna			2.2.5.31.
			2.2.5.32.	Filipīnas			2.2.5.32.
			2.2.5.33.	Katara			2.2.5.33.
			2.2.5.34.	Saūda Arābija			2.2.5.34.
			2.2.5.35.	Singapūra			2.2.5.35.
			2.2.5.36.	Šrilanka			2.2.5.36.
			2.2.5.37.	Sīrija			2.2.5.37.
			2.2.5.38.	Taivāna			2.2.5.38.
			2.2.5.39.	Tadžikistāna			2.2.5.39.
			2.2.5.40.	Taizeme			2.2.5.40.
			2.2.5.41.	Austrumtimora			2.2.5.41.
			2.2.5.42.	Turkmenistāna			2.2.5.42.
			2.2.5.43.	Apvienotie Arābu Emirāti			2.2.5.43.
			2.2.5.44.	Uzbekistāna			2.2.5.44.
			2.2.5.45.	Vjetnama			2.2.5.45.
			2.2.5.46.	Palestīna			2.2.5.46.
			2.2.5.47.	Jemena			2.2.5.47.
			2.2.5.48.	Cita valsts Āzijā			2.2.5.48.
		2.2.6.	Okeānija			2.2.6.	2.2.6.
			2.2.6.01.	Austrālija			2.2.6.01.
			2.2.6.02.	Mikronēzijas Federatīvās Valstis			2.2.6.02.
			2.2.6.03.	Kuka Salas (Jaunzēlande)			2.2.6.03.
			2.2.6.04.	Fidži			2.2.6.04.
			2.2.6.05.	Francijas Polinēzija			2.2.6.05.
			2.2.6.06.	Francijas Dienvidjūru teritorijas			2.2.6.06.
			2.2.6.07.	Kiribati			2.2.6.07.
			2.2.6.08.	Māršala salas			2.2.6.08.
			2.2.6.09.	Nauru			2.2.6.09.
			2.2.6.10.	Jaunkaledonija			2.2.6.10.
			2.2.6.11.	Jaunzēlande			2.2.6.11.
			2.2.6.12.	Palau			2.2.6.12.
			2.2.6.13.	Papua-Jaungvineja			2.2.6.13.
			2.2.6.14.	Samoa			2.2.6.14.
			2.2.6.15.	Zālamana Salas			2.2.6.15.
			2.2.6.16.	Tonga			2.2.6.16.
			2.2.6.17.	Tuvalu			2.2.6.17.
			2.2.6.18.	Pitkērna			2.2.6.18.
			2.2.6.19.	Vanuatu			2.2.6.19.
			2.2.6.20.	Volisa un Futunas Salas			2.2.6.20.
			2.2.6.21.	Cita valsts Okeānijā			2.2.6.21.
3.	Cita				3.	3.	3.
4.	Nav norādīts				4.	4.	4.

Dalījumi attiecībā uz “Dzimšanas valsti/vietu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījuma “Dzimšanas valsts/vieta” valstu sarakstu piemēro vienīgi statistikas vajadzībām.

Temats – Valstiskā piederība

Valstiskā piederība ir indivīda un viņa valsts īpaša juridiska saikne, ko iegūst, piedzimstot vai naturalizējoties (iesniedzot deklarāciju, izdarot izvēli, apprecoties vai citā veidā) saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Personu, kurai ir divas vai vairākas valstiskās piederības, klasificē pēc vienas valstiskās piederības, ko nosaka šādā secībā:

1.	ziņotājvalsts; vai

2.	ja personai nav ziņotājvalsts valstiskās piederības, cita ES dalībvalsts; vai

3.	ja personai nav citas ES dalībvalsts valstiskās piederības, cita valsts ārpus Eiropas Savienības.

Dubultās valstiskās piederības gadījumos, ja abas valstis ir Eiropas Savienībā, bet neviena no tām nav ziņotājvalsts, dalībvalstis nosaka piešķiramo valstisko piederību.

“ES dalībvalsts” ir valsts, kas ir Eiropas Savienības locekle 2021. gada 1. janvārī.

Ziņotājvalstīm, kas ir ES dalībvalstis, nepiemēro kategorijas “Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts” (COC.H.2.1.) apakškategoriju, kura attiecas uz šīm dalībvalstīm. Ziņotājvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, kategoriju “Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts” (COC.L.2.1. COC.M.2.1. COC.H.2.1.) maina uz “Piederība ES dalībvalstij”.

Personas, kas nav valstspiederīgās nevienā valstī, nedz arī bez valstiskās piederības un kurām ir dažas, bet ne visas ar valstisko piederību saistītās tiesības un pienākumi, klasificē kategorijā “Atzīti nepilsoņi” (COC.H. 2.2.1.20.).

Valstiskā piederība					COC.L.	COC.M.	COC.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Piederība ziņotājvalstij				1.	1.	1.
2.	Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts				2.	2.	2.
	2.1.	Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts			2.1.	2.1.	2.1.
		2.1.01.	Beļģija				2.1.01.
		2.1.02.	Bulgārija				2.1.02.
		2.1.03.	Čehijas Republika				2.1.03.
		2.1.04.	Dānija				2.1.04.
		2.1.05.	Vācija				2.1.05.
		2.1.06.	Igaunija				2.1.06.
		2.1.07.	Īrija				2.1.07.
		2.1.08.	Grieķija				2.1.08.
		2.1.09.	Spānija				2.1.09.
		2.1.10.	Francija				2.1.10.
		2.1.11.	Horvātija				2.1.11.
		2.1.12.	Itālija				2.1.12.
		2.1.13.	Kipra				2.1.13.
		2.1.14.	Latvija				2.1.14.
		2.1.15.	Lietuva				2.1.15.
		2.1.16.	Luksemburga				2.1.16.
		2.1.17.	Ungārija				2.1.17.
		2.1.18.	Malta				2.1.18.
		2.1.19.	Nīderlande				2.1.19.
		2.1.20.	Austrija				2.1.20.
		2.1.21.	Polija				2.1.21.
		2.1.22.	Portugāle				2.1.22.
		2.1.23.	Rumānija				2.1.23.
		2.1.24.	Slovēnija				2.1.24.
		2.1.25.	Slovākija				2.1.25.
		2.1.26.	Somija				2.1.26.
		2.1.27.	Zviedrija				2.1.27.
		2.1.28.	Apvienotā Karaliste				2.1.28.
	2.2.	Piederība valstij, kas nav ES dalībvalsts			2.2.	2.2.	2.2.
		2.2.1.	Cita Eiropas valsts			2.2.1.	2.2.1.
			2.2.1.01.	Albānija			2.2.1.01.
			2.2.1.02.	Andora			2.2.1.02.
			2.2.1.03.	Baltkrievija			2.2.1.03.
			2.2.1.04.	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika			2.2.1.04.
			2.2.1.05.	Islande			2.2.1.05.
			2.2.1.06.	Kosova (*2)			2.2.1.06.
			2.2.1.07.	Lihtenšteina			2.2.1.07.
			2.2.1.08.	Moldova			2.2.1.08.
			2.2.1.09.	Monako			2.2.1.09.
			2.2.1.10.	Melnkalne			2.2.1.10.
			2.2.1.11.	Norvēģija			2.2.1.11.
			2.2.1.12.	Bosnija un Hercegovina			2.2.1.12.
			2.2.1.13.	Krievijas Federācija			2.2.1.13.
			2.2.1.14.	Sanmarīno			2.2.1.14.
			2.2.1.15.	Serbija			2.2.1.15.
			2.2.1.16.	Šveice			2.2.1.16.
			2.2.1.17.	Turcija			2.2.1.17.
			2.2.1.18.	Ukraina			2.2.1.18.
			2.2.1.19.	Vatikāna Pilsētvalsts			2.2.1.19.
			2.2.1.20.	Atzīti nepilsoņi			2.2.1.20.
			2.2.1.21.	Cita valsts Eiropā			2.2.1.21.
		2.2.2.	Valsts Āfrikā			2.2.2.	2.2.2.
			2.2.2.01.	Alžīrija			2.2.2.01.
			2.2.2.02.	Angola			2.2.2.02.
			2.2.2.03.	Benina			2.2.2.03.
			2.2.2.04.	Botsvāna			2.2.2.04.
			2.2.2.05.	Burkinafaso			2.2.2.05.
			2.2.2.06.	Burundi			2.2.2.06.
			2.2.2.07.	Kamerūna			2.2.2.07.
			2.2.2.08.	Kaboverde			2.2.2.08.
			2.2.2.09.	Centrālāfrikas Republika			2.2.2.09.
			2.2.2.10.	Čada			2.2.2.10.
			2.2.2.11.	Komoru salas			2.2.2.11.
			2.2.2.12.	Kongo			2.2.2.12.
			2.2.2.13.	Kotdivuāra			2.2.2.13.
			2.2.2.14.	Kongo Demokrātiskā Republika			2.2.2.14.
			2.2.2.15.	Džibutija			2.2.2.15.
			2.2.2.16.	Ēģipte			2.2.2.16.
			2.2.2.17.	Ekvatoriālā Gvineja			2.2.2.17.
			2.2.2.18.	Eritreja			2.2.2.18.
			2.2.2.19.	Etiopija			2.2.2.19.
			2.2.2.20.	Gabona			2.2.2.20.
			2.2.2.21.	Gambija			2.2.2.21.
			2.2.2.22.	Gana			2.2.2.22.
			2.2.2.23.	Gvineja			2.2.2.23.
			2.2.2.24.	Gvineja-Bisava			2.2.2.24.
			2.2.2.25.	Kenija			2.2.2.25.
			2.2.2.26.	Lesoto			2.2.2.26.
			2.2.2.27.	Libērija			2.2.2.27.
			2.2.2.28.	Lībija			2.2.2.28.
			2.2.2.29.	Madagaskara			2.2.2.29.
			2.2.2.30.	Malāvija			2.2.2.30.
			2.2.2.31.	Mali			2.2.2.31.
			2.2.2.32.	Mauritānija			2.2.2.32.
			2.2.2.33.	Maurīcija			2.2.2.33.
			2.2.2.34.	Maroka			2.2.2.34.
			2.2.2.35.	Mozambika			2.2.2.35.
			2.2.2.36.	Namībija			2.2.2.36.
			2.2.2.37.	Nigēra			2.2.2.37.
			2.2.2.38.	Nigērija			2.2.2.38.
			2.2.2.39.	Ruanda			2.2.2.39.
			2.2.2.40.	Santome un Prinsipi			2.2.2.40.
			2.2.2.41.	Senegāla			2.2.2.41.
			2.2.2.42.	Seišelu salas			2.2.2.42.
			2.2.2.43.	Sjerraleone			2.2.2.43.
			2.2.2.44.	Somālija			2.2.2.44.
			2.2.2.45.	Dienvidāfrika			2.2.2.45.
			2.2.2.46.	Sudāna			2.2.2.46.
			2.2.2.47.	Dienvidsudāna			2.2.2.47.
			2.2.2.48.	Svazilenda			2.2.2.48.
			2.2.2.49.	Togo			2.2.2.49.
			2.2.2.50.	Tunisija			2.2.2.50.
			2.2.2.51.	Uganda			2.2.2.51.
			2.2.2.52.	Tanzānija			2.2.2.52.
			2.2.2.53.	Rietumsahāra			2.2.2.53.
			2.2.2.54.	Zambija			2.2.2.54.
			2.2.2.55.	Zimbabve			2.2.2.55.
			2.2.2.56.	Cita valsts Āfrikā			2.2.2.56.
		2.2.3.	Valsts Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā vai Centrālamerikā			2.2.3.	2.2.3.
			2.2.3.01.	Antigva un Barbuda			2.2.3.01.
			2.2.3.02.	Argentīna			2.2.3.02.
			2.2.3.03.	Aruba			2.2.3.03.
			2.2.3.04.	Bahamu Salas			2.2.3.04.
			2.2.3.05.	Barbadosa			2.2.3.05.
			2.2.3.06.	Beliza			2.2.3.06.
			2.2.3.07.	Bolīvija			2.2.3.07.
			2.2.3.08.	Brazīlija			2.2.3.08.
			2.2.3.09.	Čīle			2.2.3.09.
			2.2.3.10.	Kolumbija			2.2.3.10.
			2.2.3.11.	Kostarika			2.2.3.11.
			2.2.3.12.	Kuba			2.2.3.12.
			2.2.3.13.	Kirasao			2.2.3.13.
			2.2.3.14.	Dominika			2.2.3.14.
			2.2.3.15.	Dominikānas Republika			2.2.3.15.
			2.2.3.16.	Ekvadora			2.2.3.16.
			2.2.3.17.	Salvadora			2.2.3.17.
			2.2.3.18.	Grenāda			2.2.3.18.
			2.2.3.19.	Gvatemala			2.2.3.19.
			2.2.3.20.	Gajāna			2.2.3.20.
			2.2.3.21.	Haiti			2.2.3.21.
			2.2.3.22.	Hondurasa			2.2.3.22.
			2.2.3.23.	Jamaika			2.2.3.23.
			2.2.3.24.	Meksika			2.2.3.24.
			2.2.3.25.	Nikaragva			2.2.3.25.
			2.2.3.26.	Panama			2.2.3.26.
			2.2.3.27.	Paragvaja			2.2.3.27.
			2.2.3.28.	Peru			2.2.3.28.
			2.2.3.29.	Sentkitsa un Nevisa			2.2.3.29.
			2.2.3.30.	Sentlūsija			2.2.3.30.
			2.2.3.31.	Sentmartēna (Nīderlande)			2.2.3.31.
			2.2.3.32.	Sentvinsenta un Grenadīnas			2.2.3.32.
			2.2.3.33.	Surinama			2.2.3.33.
			2.2.3.34.	Trinidāda un Tobāgo			2.2.3.34.
			2.2.3.35.	Urugvaja			2.2.3.35.
			2.2.3.36.	Venecuēla			2.2.3.36.
			2.2.3.37.	Cita valsts Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā vai Centrālamerikā			2.2.3.37.
		2.2.4.	Valsts Ziemeļamerikā			2.2.4.	2.2.4.
			2.2.4.01.	Kanāda			2.2.4.01.
			2.2.4.02.	Amerikas Savienotās Valstis			2.2.4.02.
			2.2.4.03.	Cita valsts Ziemeļamerikā			2.2.4.03.
		2.2.5.	Valsts Āzijā			2.2.5.	2.2.5.
			2.2.5.01.	Afganistāna			2.2.5.01.
			2.2.5.02.	Armēnija			2.2.5.02.
			2.2.5.03.	Azerbaidžāna			2.2.5.03.
			2.2.5.04.	Bahreina			2.2.5.04.
			2.2.5.05.	Bangladeša			2.2.5.05.
			2.2.5.06.	Butāna			2.2.5.06.
			2.2.5.07.	Brunejas Darusalamas Valsts			2.2.5.07.
			2.2.5.08.	Kambodža			2.2.5.08.
			2.2.5.09.	Ķīna			2.2.5.09.
			2.2.5.10.	Gruzija			2.2.5.10.
			2.2.5.11.	Indija			2.2.5.11.
			2.2.5.12.	Indonēzija			2.2.5.12.
			2.2.5.13.	Irāka			2.2.5.13.
			2.2.5.14.	Irāna			2.2.5.14.
			2.2.5.15.	Izraēla			2.2.5.15.
			2.2.5.16.	Japāna			2.2.5.16.
			2.2.5.17.	Jordānija			2.2.5.17.
			2.2.5.18.	Kazahstāna			2.2.5.18.
			2.2.5.19.	Ziemeļkoreja			2.2.5.19.
			2.2.5.20.	Dienvidkoreja			2.2.5.20.
			2.2.5.21.	Kuveita			2.2.5.21.
			2.2.5.22.	Kirgizstāna			2.2.5.22.
			2.2.5.23.	Laosa			2.2.5.23.
			2.2.5.24.	Libāna			2.2.5.24.
			2.2.5.25.	Malaizija			2.2.5.25.
			2.2.5.26.	Maldīvija			2.2.5.26.
			2.2.5.27.	Mongolija			2.2.5.27.
			2.2.5.28.	Mjanma/Birma			2.2.5.28.
			2.2.5.29.	Nepāla			2.2.5.29.
			2.2.5.30.	Omāna			2.2.5.30.
			2.2.5.31.	Pakistāna			2.2.5.31.
			2.2.5.32.	Filipīnas			2.2.5.32.
			2.2.5.33.	Katara			2.2.5.33.
			2.2.5.34.	Saūda Arābija			2.2.5.34.
			2.2.5.35.	Singapūra			2.2.5.35.
			2.2.5.36.	Šrilanka			2.2.5.36.
			2.2.5.37.	Sīrija			2.2.5.37.
			2.2.5.38.	Taivāna			2.2.5.38.
			2.2.5.39.	Tadžikistāna			2.2.5.39.
			2.2.5.40.	Taizeme			2.2.5.40.
			2.2.5.41.	Austrumtimora			2.2.5.41.
			2.2.5.42.	Turkmenistāna			2.2.5.42.
			2.2.5.43.	Apvienotie Arābu Emirāti			2.2.5.43.
			2.2.5.44.	Uzbekistāna			2.2.5.44.
			2.2.5.45.	Vjetnama			2.2.5.45.
			2.2.5.46.	Palestīna			2.2.5.46.
			2.2.5.47.	Jemena			2.2.5.47.
			2.2.5.48.	Cita valsts Āzijā			2.2.5.48.
		2.2.6.	Valsts Okeānijā			2.2.6.	2.2.6.
			2.2.6.01.	Austrālija			2.2.6.01.
			2.2.6.02.	Mikronēzijas Federatīvās Valstis			2.2.6.02.
			2.2.6.03.	Fidži			2.2.6.03.
			2.2.6.04.	Kiribati			2.2.6.04.
			2.2.6.05.	Māršala salas			2.2.6.05.
			2.2.6.06.	Nauru			2.2.6.06.
			2.2.6.07.	Jaunzēlande			2.2.6.07.
			2.2.6.08.	Palau			2.2.6.08.
			2.2.6.09.	Papua-Jaungvineja			2.2.6.09.
			2.2.6.10.	Samoa			2.2.6.10.
			2.2.6.11.	Zālamana Salas			2.2.6.11.
			2.2.6.12.	Tonga			2.2.6.12.
			2.2.6.13.	Tuvalu			2.2.6.13.
			2.2.6.14.	Vanuatu			2.2.6.14.
			2.2.6.15.	Cita valsts Okeānijā			2.2.6.15.
3.	Bez valstiskās piederības				3.	3.	3.
4.	Nav norādīts				4.	4.	4.

Dalījumi attiecībā uz “Valstisko piederību” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījuma “Valstiskā piederība” valstu sarakstu piemēro vienīgi statistikas vajadzībām.

Temats – Dzīvošana ārzemēs un ierašanās gads valstī (no 1980. gada)

Ierašanās gads ir kalendārais gads, kad persona pēdējo reizi reģistrēja pastāvīgo dzīvesvietu valstī. Sniedz informāciju par pēdējās ierašanās gadu valstī, nevis par pirmās ierašanās gadu valstī (proti, temats “Ierašanās gads valstī” nesniedz informāciju par pārtrauktām uzturēšanās reizēm).

Dalījums “Ierašanās gads valstī kopš 2010. gada” ir vērsts uz pēdējo starptautisko migrāciju kopš 2010. gada.

Ierašanās gads valstī kopš 2010. gada		YAT.
0.	Kopā	0.
1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 2010. gadā vai vēlāk	1.
2.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 2009. gadā vai pirms tam, vai nekad nedzīvoja ārzemēs	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Ierašanās gads valstī kopš 2010. gada” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumi attiecībā uz “Ierašanās gadu valstī kopš 1980. gada” ir vērsti uz starptautisko migrāciju kopš 1980. gada.

Dati par 2021. gadu attiecas uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz pārskata datumam.

Ierašanās gads valstī kopš 1980. gada				YAE.L.	YAE.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1980. gadā vai vēlāk			1.	1.
	1.1.	2020. līdz 2021. gads		1.1.	1.1.
		1.1.1.	2021		1.1.1.
		1.1.2.	2020		1.1.2.
	1.2.	2015. līdz 2019. gads		1.2.	1.2.
		1.2.1.	2019		1.2.1.
		1.2.2.	2018		1.2.2.
		1.2.3.	2017		1.2.3.
		1.2.4.	2016		1.2.4.
		1.2.5.	2015		1.2.5.
	1.3.	2010. līdz 2014. gads		1.3.	1.3.
		1.3.1.	2014		1.3.1.
		1.3.2.	2013		1.3.2.
		1.3.3.	2012		1.3.3.
		1.3.4.	2011		1.3.4.
		1.3.5.	2010		1.3.5.
	1.4.	2005. līdz 2009. gads		1.4.	1.4.
		1.4.1.	2009		1.4.1.
		1.4.2.	2008		1.4.2.
		1.4.3.	2007		1.4.3.
		1.4.4.	2006		1.4.4.
		1.4.5.	2005		1.4.5.
	1.5.	2000. līdz 2004. gads		1.5.	1.5.
	1.6.	1995. līdz 1999. gads		1.6.	1.6.
	1.7.	1990. līdz 1994. gads		1.7.	1.7.
	1.8.	1985. līdz 1989. gads		1.8.	1.8.
	1.9.	1980. līdz 1984. gads		1.9.	1.9.
2.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1979. gadā vai pirms tam, vai nekad nedzīvoja ārzemēs			2.	2.
3.	Nav norādīts			3.	3.

Dalījumi attiecībā uz “Ierašanās gadu valstī kopš 1980. gada” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā dzīvesvietā; vai pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas

Sniedz informāciju par pašreizējo pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā pret pastāvīgo dzīvesvietu gadu pirms skaitīšanas.

Dalījumā “Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas” visas dzīvesvietas pārmaiņas attiecas uz laikposmu, sākot no viena gada pirms pārskata datuma līdz pārskata datumam. Pārcelšanos vienā un tajā pašā LAU 2. līmeņa apgabalā uzskata arī par pārcelšanos vienā un tajā pašā NUTS 3. līmeņa apgabalā.

Bērnus līdz viena gada vecumam klasificē kategorijā “Nepiemēro” (ROY.4.).

Valstis, kuras vāc informāciju par tematu “Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā dzīvesvietā”, klasificē visas personas, kas gada laikā pirms pārskata datuma ir mainījušas savu pastāvīgo dzīvesvietu vairāk nekā vienu reizi, iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā, proti, pastāvīgajā dzīvesvietā, no kuras tās pārcēlās uz pašreizējo pastāvīgo dzīvesvietu.

Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas				ROY.
0.	Kopā			0.
1.	Pastāvīgā dzīvesvieta nav mainījusies			1.
2.	Pastāvīgā dzīvesvieta ir mainījusies			2.
	2.1.	Pārcelšanās ziņotājvalstī		2.1.
		2.1.1.	Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas tajā pašā pašreizējās pastāvīgās dzīvesvietas NUTS 3. līmeņa apgabalā	2.1.1.
		2.1.2.	Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas ārpus pašreizējās pastāvīgās dzīvesvietas NUTS 3. līmeņa apgabalā	2.1.2.
	2.2.	Pārcelšanās no ārpus ziņotājvalsts esošas vietas		2.2.
3.	Nav norādīts			3.
4.	Nepiemēro			4.

Dalījums “Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Ģimenes statuss

Ģimenes kodolu definē šaurā nozīmē; tās ir divas vai vairākas personas, kuras pieder pie vienas mājsaimniecības un kuras ir saistītas kā vīrs un sieva, kā partneri reģistrētās partnerattiecībās, kā partneri civillaulībā vai kā vecāki un bērns. Tādējādi ģimeni veido pāris bez bērniem, pāris ar vienu vai vairākiem bērniem vai vientuļais vecāks ar vienu vai vairākiem bērniem. Šis ģimenes jēdziens ierobežo bērnu un pieaugušo attiecības, un tās ir tiešās (pirmās pakāpes) attiecības, proti, bērnu un vecāku attiecības.

Bērns (dēls/meita) ir paša un adoptēts dēls vai meita, vai padēls vai pameita (neatkarīgi no vecuma vai ģimenes stāvokļa), kam ir pastāvīga dzīvesvieta mājsaimniecībā vismaz pie viena no vecākiem un kuram nav partnera vai paša bērnu tajā pašā mājsaimniecībā. Audžubērni nav iekļauti. Dēls vai meita, kas dzīvo ar laulāto, ar reģistrētu partneri, ar partneri civillaulībā vai ar vienu vai vairākiem bērniem, netiek uzskatīta par bērnu. Bērns, kurš pārmaiņus uzturas divās mājsaimniecībās (piemēram, ja vecāki ir šķīrušies), par savu mājsaimniecību uzskata to mājsaimniecību, kur tas pavada lielāko daļu laika. Ja pie abiem vecākiem tas pavada vienādu laika posmu, par bērna mājsaimniecību uzskata to, kur bērns nakšņo skaitīšanas laikā vai alternatīvi – mājsaimniecību, kurā bērnam ir juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta.

Termins “partneri” ietver precētus pārus, pārus reģistrētās partnerattiecībās un pārus, kuri dzīvo civillaulībā. “Reģistrētas partnerattiecības” tiek definētas tāpat kā temata “Juridiskais ģimenes stāvoklis” tehniskajās specifikācijās.

Divas personas uzskata par partneriem “civillaulībā”, ja tās

—	pieder pie vienas un tās pašas mājsaimniecības un

—	tām ir laulībām līdzīgas attiecības vienam ar otru, un

—	tās nav precējušās vai nav reģistrētās partnerattiecībās viena ar otru.

“Vecvecāku un mazbērnu mājsaimniecības” (mājsaimniecības, kurās ir kāds no vecvecākiem vai abi vecvecāki un viens vai vairāki mazbērni, taču nav minēto mazbērnu vecāki) nav iekļautas ģimenes definīcijā.

Ģimenes statuss				FST.L.	FST.M.	FST.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	Partneri			1.	1.	1.
	1.1.	Personas precētā pārī vai reģistrētās partnerattiecībās			1.1.	1.1.
		1.1.1.	Personas precētā pārī vai reģistrētās partnerattiecībās ar pretēja dzimuma personu			1.1.1.
		1.1.2.	Personas precētā pārī vai reģistrētās partnerattiecībās ar sava dzimuma personu			1.1.2.
	1.2.	Partneri civillaulībā			1.2.	1.2.
2.	Vientuļie vecāki			2.	2.	2.
3.	Dēli/meitas			3.	3.	3.
	3.1.	Ne vientuļā vecāka			3.1.	3.1.
	3.2.	Vientuļā vecāka			3.2.	3.2.
4.	Nav norādīts			4.	4.	4.
5.	Nepiemēro – nepieder ģimenes kodolam			5.	5.	5.

Dalījumi attiecībā uz “Ģimenes statusu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Ģimenes kodola veids

Ģimenes jēdzienu specifikācijas un terminu “ģimenes kodols”, “bērns”, “pāris” un “civillaulība” definīcijas, kas sniegtas tematam “Ģimenes statuss”, piemēro arī tematam “Ģimenes kodola veids”.

Ģimenes kodola veids				TFN.L.	TFN.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Precēta vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes			1.	1.
	1.1.	Precēta vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes, kurās nedzīvo bērni			1.1.
		1.1.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes		1.1.1.
		1.1.2.	Viena dzimuma personu precēta pāra vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes		1.1.2.
	1.2.	Precēta vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			1.2.
		1.2.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes		1.2.1.
		1.2.2.	Viena dzimuma personu precēta pāra vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes		1.2.2.
	1.3.	Precēta vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			1.3.
		1.3.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes		1.3.1.
		1.3.2.	Viena dzimuma personu precēta pāra vai reģistrētās partnerattiecībās dzīvojoša pāra ģimenes		1.3.2.
2.	Civillaulībā dzīvojoša pāra ģimenes			2.	2.
	2.1.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem nedzīvo bērni			2.1.
	2.2.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.2.
	2.3.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.3.
3.	Vientuļā tēva ģimenes			3.	3.
	3.1.	Vientuļā tēva ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			3.1.
	3.2.	Vientuļā tēva ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			3.2.
4.	Vientuļās mātes ģimenes			4.	4.
	4.1.	Vientuļās mātes ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			4.1.
	4.2.	Vientuļās mātes ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			4.2.

Dalījumi attiecībā uz “Ģimenes kodola veidu” paredzēti, lai dalītu “ģimenes kodolu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Ģimenes kodola lielums

Tematam “Ģimenes statuss” sniegto termina “ģimenes kodols” definīciju piemēro arī tematam “Ģimenes kodola lielums”.

Ģimenes kodola lielums			SFN.
0.	Kopā		0.
1.	2 personas		1.
2.	3 līdz 5 personas		2.
	2.1.	3 personas	2.1.
	2.2.	4 personas	2.2.
	2.3.	5 personas	2.3.
3.	6 un vairāk personas		3.
	3.1.	6 līdz 10 personas	3.1.
	3.2.	11 un vairāk personas	3.2.

Dalījumi attiecībā uz “Ģimenes kodola lielumu” paredzēti, lai dalītu “ģimenes kodolu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Mājsaimniecības statuss

Dalībvalstis piemēro “kopīgas saimniekošanas” jēdzienu, lai noteiktu privātas mājsaimniecības vai, ja tas nav iespējams, “kopīgas dzīvošanas” jēdzienu.

1. Kopīgas saimniekošanas jēdziens

Saskaņā ar kopīgas saimniekošanas jēdzienu privāta mājsaimniecība ir

vienas personas mājsaimniecība, kuru veido viena persona, kas viena dzīvo atsevišķā dzīvojamā vienībā vai kas kā apakšīrniece apdzīvo atsevišķu istabu (vai istabas) dzīvojamā vienībā, taču neapvienojas ar kādu citu iemītnieku dzīvojamā vienībā, lai veidotu vairāku personu mājsaimniecību, kā definēts turpmāk; vai

b)	vairāku personu mājsaimniecība, kas ir divu vai vairāku personu grupa, kas apvienojas un apdzīvo visu dzīvojamo vienību vai tās daļu un apgādā sevi ar pārtiku un, iespējams, citām dzīvei nepieciešamām lietām. Grupas dalībnieki var vairāk vai mazāk apvienot savus ienākumus.

2. Kopīgas dzīvošanas jēdziens

Saskaņā ar kopīgas dzīvošanas jēdzienu visas dzīvojamā vienībā dzīvojošās personas ir vienas un tās pašas mājsaimniecības locekles; apdzīvotā dzīvojamā vienībā ir viena mājsaimniecība. Saskaņā ar kopīgas dzīvošanas jēdzienu apdzīvoto dzīvojamo vienību skaits ir vienāds ar to mājsaimniecību skaitu, kuras tās apdzīvo, un dzīvojamo vienību un mājsaimniecību atrašanās vietas ir identiskas.

Kategorija “Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas” ietver “Personas ģimenes kodolā” (HST.M. un HST.H.1.1.) un “Personas, kas nepieder ģimenes kodolam” (HST.M. un HST.H. 1.2.). Kategorija “Personas ģimenes kodolā” ietver visas personas, kas pieder pie privātas mājsaimniecības ar ģimenes kodolu, kurā tās ir locekles. “Personas, kas nepieder ģimenes kodolam” ietver visas personas, kuras pieder pie neģimenes mājsaimniecības vai ģimenes mājsaimniecības, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā.

Neģimenes mājsaimniecība var būt vienas personas mājsaimniecība (persona “Dzīvo viena” (HST.H.1.2.1.)) vai vairāku personu mājsaimniecība bez ģimenes kodola. Kategorija “Nedzīvo viena” (HST.H.1.2.2.) ietver personas, kuras dzīvo vairāku personu mājsaimniecībā bez ģimenes kodola vai ģimenes mājsaimniecībā, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā.

Kolektīvās mājsaimniecības ietver personas, kuru vajadzības pēc pajumtes un iztikas nodrošina kāda iestāde. Iestāde ir juridiska persona, kas paredzēta, lai tajā ilglaicīgi izmitinātu personu grupu un sniegtu tām pakalpojumus. Iestādēm parasti ir kopīgas telpas, kuras kopīgi izmanto iemītnieki (vannas istabas, atpūtas telpas, ēdamtelpas, guļamtelpas utt.).

“Bezpajumtnieki” (HST.M. 2.2. un HST.H.2.2.) ir personas, kas dzīvo uz ielas bez pajumtes, ko varētu uzskatīt par dzīvojamām telpām (primārā bezpajumtniecība), vai personas, kas bieži maina pagaidu mītnes vietas (sekundārā bezpajumtniecība).

Mājsaimniecības statuss				HST.L.	HST.M.	HST.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas			1.	1.	1.
	1.1.	Personas ģimenes kodolā			1.1.	1.1.
	1.2.	Personas, kas nepieder ģimenes kodolam			1.2.	1.2.
		1.2.1.	Dzīvo viena			1.2.1.
		1.2.2.	Nedzīvo viena			1.2.2.
	1.3.	Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas, taču nenorādot kategoriju			1.3.	1.3.
2.	Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas			2.	2.	2.
	2.1.	Personas kolektīvā mājsaimniecībā			2.1.	2.1.
	2.2.	Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas (tostarp bezpajumtnieki), taču nenorādot kategoriju			2.2.	2.2.

Dalījumi attiecībā uz “Mājsaimniecības statusu” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Privātās mājsaimniecības veids

Tematam “Mājsaimniecības statuss” sniegtās mājsaimniecības jēdzienu specifikācijas piemēro arī tematam “Privātās mājsaimniecības veids”.

“Pāru mājsaimniecības” ietver precētu pāru mājsaimniecības, reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības un civillaulībā dzīvojošu pāru mājsaimniecības.

Privātās mājsaimniecības veids				TPH.L.	TPH.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Neģimenes mājsaimniecības			1.	1.
	1.1.	Vienas personas mājsaimniecības		1.1.	1.1.
	1.2.	Vairāku personu mājsaimniecības		1.2.	1.2.
2.	Vienas ģimenes mājsaimniecības			2.	2.
	2.1.	Pāru mājsaimniecības			2.1.
		2.1.1.	Pāri, ar kuriem nedzīvo bērni		2.1.1.
		2.1.2.	Pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu		2.1.2.
		2.1.3.	Pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka		2.1.3.
	2.2.	Vientuļā tēva mājsaimniecības			2.2.
		2.2.1.	Vientuļā tēva mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu		2.2.1.
		2.2.2.	Vientuļā tēva mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka		2.2.2.
	2.3.	Vientuļās mātes mājsaimniecības			2.3.
		2.3.1.	Vientuļās mātes mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu		2.3.1.
		2.3.2.	Vientuļās mātes mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka		2.3.2.
3.	Divu vai vairāku ģimeņu mājsaimniecības			3.	3.

Dalījumi attiecībā uz “Privātās mājsaimniecības veidiem” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Privātās mājsaimniecības lielums

Tematam “Mājsaimniecības statuss” sniegtās mājsaimniecības jēdzienu specifikācijas piemēro arī tematam “Privātās mājsaimniecības lielums”.

Privātās mājsaimniecības lielums			SPH.
0.	Kopā		0.
1.	1 persona		1.
2.	2 personas		2.
3.	3 līdz 5 personas		3.
	3.1.	3 personas	3.1.
	3.2.	4 personas	3.2.
	3.3.	5 personas	3.3.
4.	6 līdz 10 personas		4.
5.	11 vai vairāk personas		5.

Dalījumi attiecībā uz “Privātās mājsaimniecības lielumu” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Mājokļu apstākļi

Temats “Mājokļu apstākļi” ietver visus iedzīvotājus un attiecas uz to mājokļu veidu, kuros persona pastāvīgi dzīvo skaitīšanas laikā. Tas attiecas uz visām personām, kurām skaitīšanas laikā pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādu veidu dzīvojamās telpās vai kurām nav pastāvīgās dzīvesvietas un tās uz laiku uzturas kādās dzīvojamās telpās, vai kuras ir bez pajumtes, nakšņo uz ielas vai patversmēs.

Iedzīvotāji ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir vietās, kuras nosauktas attiecīgajā kategorijā.

“Tradicionālie mājokļi” ir tādas strukturāli atsevišķas un neatkarīgas telpas noteiktās atrašanās vietās, kas ir paredzētas pastāvīgai apdzīvošanai un pārskata datumā

a)	tiek izmantotas kā dzīvesvieta vai

b)	ir brīvas, vai

c)	ir rezervētas sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu.

“Atsevišķas” nozīmē, ka tās norobežo sienas un klāj jumts vai griesti tā, lai viena vai vairākas personas varētu norobežoties. “Neatkarīgas” nozīmē, ka ir tieša piekļuve no ielas vai kāpņu telpas, pasāžas, galerijas vai zemesgabala.

“Citas dzīvojamās vienības” ir būdas, kajītes, barakas, šķūņi, autotreileri, laivas, kurās var dzīvot, klētis, dzirnavas, pagrabi vai visi citi mājokļu veidi, ko cilvēki izmanto dzīvošanai skaitīšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai tie bija paredzēti dzīvošanai.

“Kopējas dzīvojamās telpas” ir telpas, kuras ir paredzētas lielu indivīdu grupu vai vairāku mājsaimniecību dzīvošanai un kuras skaitīšanas laikā par pastāvīgo dzīvesvietu izmanto vismaz viena persona.

“Apdzīvotie tradicionālie mājokļi”, citas dzīvojamās vienības un kopējas dzīvojamās telpas kopā ir “dzīvojamās telpas”. Katram “mājoklim” jābūt vismaz vienas personas pastāvīgajai dzīvesvietai.

Apdzīvoto tradicionālo mājokļu un citu dzīvojamo vienību summa veido “dzīvojamās vienības”.

Bezpajumtnieki (personas, kuras pastāvīgi nedzīvo nevienā dzīvojamo telpu kategorijā) ir personas, kas dzīvo uz ielas bez pajumtes, ko varētu uzskatīt par dzīvojamām telpām (primārā bezpajumtniecība), vai personas, kas bieži maina pagaidu mītnes vietas (sekundārā bezpajumtniecība).

Mājokļu apstākļi			HAR.
0.	Kopā		0.
1.	Iemītnieki, kas dzīvo tradicionālā mājoklī vai kopējās dzīvojamās telpās		1.
	1.1.	Iemītnieki, kas dzīvo tradicionālā mājoklī	1.1.
	1.2.	Iemītnieki, kas dzīvo kopējās dzīvojamās telpās	1.2.
2.	Iemītnieki, kas dzīvo citā dzīvojamā vienībā, un bezpajumtnieki		2.
3.	Nav norādīts		3.

Dalījumi attiecībā uz “Mājokļu apstākļiem” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats – Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss

Temats “Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss” attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem privāta mājsaimniecība aizņem visu dzīvojamo vienību vai tās daļu.

Mājsaimniecības, kas atmaksā aizdevumu par dzīvojamo vienību, kurā tās dzīvo, vai laika gaitā iegādājas savu dzīvojamo vienību, izmantojot citas finanšu vienošanās, klasificē kategorijā “Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īpašnieks” (TSH.1.).

Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks un vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks, klasificē kategorijā “Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īpašnieks” (TSH.1.).

Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss		TSH.
0.	Kopā	0.
1.	Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īpašnieks	1.
2.	Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks (un neviens cits loceklis nav īpašnieks)	2.
3.	Mājsaimniecības, kas aizņem visu dzīvojamo vienību vai tās daļu, pamatojoties uz citu īpašumtiesību formu	3.
4.	Nav norādīts	4.

Dalījumi attiecībā uz “Mājsaimniecību īpašumtiesību statusu” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Dzīvojamo telpu veids

Dzīvojamās telpas ir mājoklis, ko viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu. Termini “Tradicionālie mājokļi”, “Citas dzīvojamās vienības” un “Kopējas dzīvojamās telpas” ir definēti tematā “Mājokļu apstākļi”.

Dzīvojamo telpu veids		TLQ.
0.	Kopā	0.
1.	Apdzīvotie tradicionālie mājokļi	1.
2.	Citas dzīvojamās vienības	2.
3.	Kopējas dzīvojamās telpas	3.
4.	Nav norādīts	4.

Dalījums “Dzīvojamo telpu veids” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo telpu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss

“Apdzīvotie tradicionālie mājokļi” ir tradicionālie mājokļi, kurus skaitīšanas laikā viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu. “Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi” ir tradicionālie mājokļi, kurus skaitīšanas laikā neviena persona neizmanto par pastāvīgo dzīvesvietu.

Mājokļi, kas ir rezervēti sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu, brīvie mājokļi, kā arī tradicionālie mājokļi, kuros uzturas personas, kas nav iekļautas skaitīšanā, klasificē kategorijā “Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi” (OCS.2.).

Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss		OCS.
0.	Kopā	0.
1.	Apdzīvotie tradicionālie mājokļi	1.
2.	Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījumi attiecībā uz “Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statusu” paredzēti, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Īpašumtiesību veids (īpašumtiesības, saskaņā ar kurām mājoklis ir apdzīvots)

Temats “Īpašumtiesību veids” attiecas uz mājokļa īpašumtiesībām, nevis uz zemes īpašumtiesībām, uz kuras atrodas mājoklis. Tas ir paredzēts, lai norādītu īpašumtiesības, saskaņā ar kurām mājoklis ir apdzīvots.

“Īpašnieka apdzīvoti mājokļi” ir mājokļi, kuros vismaz vienam mājokļa iemītniekam pieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.

“Īres mājokļi” ir mājokļi, kuros vismaz viens iemītnieks maksā īri par mājokļa izmantošanu un kuros nevienam iemītniekam nepieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.

Neapdzīvotus tradicionālos mājokļus klasificē kategorijā “Nepiemēro” (OWS.5.).

Īpašumtiesību veids		OWS.
0.	Kopā	0.
1.	Īpašnieka apdzīvoti mājokļi	1.
2.	Īres mājokļi	2.
3.	Citu īpašumtiesību veidu mājokļi	3.
4.	Nav norādīts	4.
5.	Nepiemēro	5.

Dalījums “Īpašumtiesību veids” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Iemītnieku skaits

Dzīvojamās vienības iemītnieku skaits ir to cilvēku skaits, kuriem dzīvojamā vienība ir pastāvīgā dzīvesvieta.

Iemītnieku skaits				NOC.
0.	Kopā			0.
1.	1 persona			1.
2.	2 personas			2.
3.	3 līdz 5 personas			3.
	3.1.	3 personas		3.1.
	3.2.	4 personas		3.2.
	3.3	5 personas		3.3.
4.	6 un vairāk personas			4.
	4.1.	6 līdz 10 personas		4.1.
		4.1.1.	6 personas	4.1.1.
		4.1.2.	7 personas	4.1.2.
		4.1.3.	8 personas	4.1.3.
		4.1.4.	9 personas	4.1.4.
		4.1.5.	10 personas	4.1.5.
	4.2.	11 vai vairāk personas		4.2.

Dalījumi attiecībā uz “Iemītnieku skaitu” paredzēti, lai dalītu “apdzīvoto tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Izmantojamā grīdas platība un/vai dzīvojamo vienību istabu skaits

Izmantojamo grīdas platību definē kā

—	grīdas platību ārējo sienu iekšpusē, izņemot neapdzīvojamus pagrabus un bēniņus, un daudzdzīvokļu ēkās visas kopējās platības; vai

—	to istabu kopējo grīdas platību, uz kurām attiecas “istabas” jēdziens.

“Istabu” definē kā tādu telpu dzīvojamā vienībā, ko iekļauj sienas, kas sniedzas no grīdas līdz griestiem vai jumtam un kas ir pietiekami liela, lai tajā varētu ievietot pieaugušā gultu (vismaz 4 kvadrātmetri), un kas lielākoties ir vismaz 2 metrus augsta.

Dalībvalstis sniedz informāciju par “izmantojamo grīdas platību” vai, ja tas nav iespējams, par “istabu skaitu”.

Izmantojamā grīdas platība		UFS.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 30 kvadrātmetriem	1.
2.	30 – mazāk par 40 kvadrātmetriem	2.
3.	40 – mazāk par 50 kvadrātmetriem	3.
4.	50 – mazāk par 60 kvadrātmetriem	4.
5.	60 – mazāk par 80 kvadrātmetriem	5.
6.	80 – mazāk par 100 kvadrātmetriem	6.
7.	100 – mazāk par 120 kvadrātmetriem	7.
8.	120 – mazāk par 150 kvadrātmetriem	8.
9.	150 kvadrātmetri un vairāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums “Izmantojamā grīdas platība” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Istabu skaits		NOR.
0.	Kopā	0.
1.	1 istaba	1.
2.	2 istabas	2.
3.	3 istabas	3.
4.	4 istabas	4.
5.	5 istabas	5.
6.	6 istabas	6.
7.	7 istabas	7.
8.	8 istabas	8.
9.	9 istabas un vairāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums “Istabu skaits” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Iedzīvotāju blīvuma standarts

Tematā “Iedzīvotāju blīvuma standarts” izmantojamo grīdas platību kvadrātmetros vai istabu skaitu attiecina uz iemītnieku skaitu, kas norādīts tematā “Iemītnieku skaits”. Dalībvalstis sniedz informāciju par iedzīvotāju blīvuma standartu, ko mēra, izmantojot “izmantojamo grīdas platību” vai, ja tas nav iespējams, “istabu skaitu”.

Iedzīvotāju blīvuma standarts (grīdas platība)		DFS.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 10 kvadrātmetriem uz iemītnieku	1.
2.	10 – mazāk par 15 kvadrātmetriem uz iemītnieku	2.
3.	15 – mazāk par 20 kvadrātmetriem uz iemītnieku	3.
4.	20 – mazāk par 30 kvadrātmetriem uz iemītnieku	4.
5.	30 – mazāk par 40 kvadrātmetriem uz iemītnieku	5.
6.	40 – mazāk par 60 kvadrātmetriem uz iemītnieku	6.
7.	60 – mazāk par 80 kvadrātmetriem uz iemītnieku	7.
8.	80 kvadrātmetri un vairāk uz iemītnieku	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums “Iedzīvotāju blīvuma standarts (grīdas platība)” paredzēts, lai dalītu “apdzīvoto tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Iedzīvotāju blīvuma standarts (istabu skaits)		DRM.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 0,5 istabām uz iemītnieku	1.
2.	0,5 – mazāk par 1,0 istabu uz iemītnieku	2.
3.	1,0 – mazāk par 1,25 istabām uz iemītnieku	3.
4.	1,25 – mazāk par 1,5 istabām uz iemītnieku	4.
5.	1,5 – mazāk par 2,0 istabām uz iemītnieku	5.
6.	2,0 – mazāk par 2,5 istabām uz iemītnieku	6.
7.	2,5 – mazāk par 3,0 istabām uz iemītnieku	7.
8.	3,0 un vairāk istabas uz iemītnieku	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums “Iedzīvotāju blīvuma standarts (istabu skaits)” paredzēts, lai dalītu “apdzīvoto tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Ūdens piegādes sistēma

Ir atzīts, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti iepriekšējās skaitīšanās, no administratīvo datu avotiem un izlases veida apsekojumu datiem, attiecībā uz dažām dalībvalstīm var pieņemt, ka gandrīz visos tradicionālajos mājokļos ir ūdensvads. Tādēļ šīm dalībvalstīm visus tradicionālos mājokļus var kodēt kā WSS.1 – “Ūdensvads tradicionālajā mājoklī”. Ja dalībvalstis pieņem šo iespēju, tās apstiprina šo pieņēmumu un paskaidro to metadatos.

Ūdens piegādes sistēma		WSS.
0.	Kopā	0.
1.	Ūdensvads tradicionālajā mājoklī	1.
2.	Nav ūdensvada tradicionālajā mājoklī	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Ūdens piegādes sistēma” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Tualete

Ir atzīts, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti iepriekšējās skaitīšanās, no administratīvo datu avotiem un izlases veida apsekojumu datiem, attiecībā uz dažām dalībvalstīm var pieņemt, ka gandrīz visos tradicionālajos mājokļos ir “Tualete”. Tādēļ šīm dalībvalstīm visus tradicionālos mājokļus var kodēt kā TOI.1 – “Ūdensklozeta tualete tradicionālajā mājoklī”. Ja dalībvalstis pieņem šo iespēju, tās apstiprina šo pieņēmumu un paskaidro to metadatos.

Tualete		TOI.
0.	Kopā	0.
1.	Ūdensklozeta tualete tradicionālajā mājoklī	1.
2.	Nav ūdensklozeta tualetes tradicionālajā mājoklī	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Tualete” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Vanna/duša

Vanna/duša ir paredzēta, lai varētu mazgāt visu ķermeni; tajā ietilpst arī dušas.

Ir atzīts, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti iepriekšējās skaitīšanās, no administratīvo datu avotiem un izlases veida apsekojumu datiem, attiecībā uz dažām dalībvalstīm var pieņemt, ka gandrīz visos tradicionālajos mājokļos ir “Vanna/duša”. Tādēļ šīm dalībvalstīm visus tradicionālos mājokļus var kodēt kā BAT.1. – “Iebūvēta vanna vai duša tradicionālajā mājoklī”. Ja dalībvalstis pieņem šo iespēju, tās apstiprina šo pieņēmumu un paskaidro to metadatos.

Vanna/duša		BAT.
0.	Kopā	0.
1.	Iebūvēta vanna vai duša tradicionālajā mājoklī	1.
2.	Nav iebūvētas vannas vai dušas tradicionālajā mājoklī	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Vanna/duša” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Apkures veids

Tiek uzskatīts, ka tradicionālajā mājoklī ir centrālā apkure, ja apkuri nodrošina komunāls apkures centrs vai ēkā vai tradicionālajā mājoklī apsildes vajadzībām iebūvēta iekārta (neatkarīgi no enerģijas avota).

Ir atzīts, ka, pamatojoties uz pierādījumiem, kas gūti iepriekšējās skaitīšanās, no administratīvo datu avotiem un izlases veida apsekojumu datiem, attiecībā uz dažām dalībvalstīm var pieņemt, ka gandrīz visos tradicionālajos mājokļos ir “Centrālā apkure”. Tādēļ šīm dalībvalstīm visus tradicionālos mājokļus var kodēt kā TOH.1 –“Centrālā apkure”. Ja dalībvalstis pieņem šo iespēju, tās apstiprina šo pieņēmumu un paskaidro to metadatos.

Apkures veids		TOH.
0.	Kopā	0.
1.	Centrālā apkure	1.
2.	Nav centrālās apkures	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums “Apkures veids” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa

Temats “Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa” attiecas uz mājokļu skaitu ēkā, kurā atrodas mājoklis.

Ēku uzskata par nedzīvojamu ēku, ja tā kalpo galvenokārt kā nedzīvojama ēka (komerciāla ēka, biroju ēka, rūpnīca), taču tajā ir nedaudzi mājokļi, piemēram, īpašuma apsaimniekotāja vai darbinieka mājoklis.

Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa			TOB.
0.	Kopā		0.
1.	Tradicionālie mājokļi dzīvojamās mājās		1.
	1.1.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar vienu mājokli	1.1.
	1.2.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar diviem mājokļiem	1.2.
	1.3.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar trijiem vai vairāk mājokļiem	1.3.
2.	Tradicionālie mājokļi nedzīvojamās ēkās		2.
3.	Nav norādīts		3.

Dalījums “Mājokļu dalījums pēc ēkas tipa” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats – Mājokļu dalījums pēc uzcelšanas laika

Temats “Mājokļu dalījums pēc uzcelšanas laika” attiecas uz gadu, kad tika pabeigta ēka, kurā atrodas mājoklis.

Mājokļu dalījums pēc uzcelšanas laika		POC.
0.	Kopā	0.
1.	Pirms 1919. gada	1.
2.	1919. līdz 1945. gads	2.
3.	1946. līdz 1960. gads	3.
4.	1961. līdz 1980. gads	4.
5.	1981. līdz 2000. gads	5.
6.	2001. līdz 2010. gads	6.
7.	2011. līdz 2015. gads	7.
8.	2016. gads un vēlāk	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums “Mājokļu dalījums pēc uzcelšanas laika” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

(1) Kods “x.”, “x.x.” un “x.x.x.” atvasināts no NUTS klasifikācijas, kods “x.x.x.x.” – no LAU klasifikācijas (redakcijā, kas dalībvalstīs spēkā 2021. gada 1. janvārī). “N” apzīmē dalījumu, kas attiecas uz valsts līmeni.

(2) Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003 visā dalībvalstu statistikā, ko nosūta Komisijai un kurai jābūt teritoriālo vienību dalījumā, būtu jāizmanto NUTS klasifikācija. Tādēļ, lai sagatavotu salīdzināmu reģionālo statistiku, dati par teritoriālajām vienībām būtu jāsniedz saskaņā ar NUTS klasifikāciju. (Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maijā Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.)).

(3) Kods “1.x.” un “1.x.x.” atvasināts no NUTS klasifikācijas (redakcijā, kas dalībvalstīs spēkā 2021. gada 1. janvārī). “N” apzīmē dalījumu, kas attiecas uz valsts līmeni.

(*1) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(*2) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

Top