3.3.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/1

(1)

Ostas ir pilnībā jāintegrē nepārtrauktā transporta un loģistikas ķēdē, lai veicinātu izaugsmi un Eiropas transporta tīkla un iekšējā tirgus efektīvāku izmantošanu un darbību. Tam nepieciešami moderni ostas pakalpojumi, kas veicina ostu efektīvu izmantošanu un labvēlīgu vidi investīcijām, lai attīstītu ostas saskaņā ar pašreizējām un nākotnes transporta un loģistikas prasībām.

(2)

Ostas veicina Eiropas nozaru ilgtermiņa konkurētspēju pasaules tirgos, vienlaikus radot pievienoto vērtību un darbvietas visos Savienības piekrastes reģionos. Lai risinātu jūras transporta nozarē aktuālās problēmas un uzlabotu transporta un loģistikas ķēžu efektivitāti un ilgtspēju, ir būtiski līdztekus šai regulai īstenot administratīvās vienkāršošanas pasākumus, kas noteikti Komisijas 2013. gada 23. maija paziņojumā “Ostas – izaugsmes dzinējspēks”.

(3)

Savā 2012. gada 3. oktobra paziņojumā “II vienotā tirgus akts: kopā jaunai izaugsmei” Komisija atgādināja par to, ka jūras transporta pievilcība ir atkarīga no ostas pakalpojumu pieejamības, efektivitātes un uzticamības, un par nepieciešamību risināt jautājumus par publiskā finansējuma un ostas maksu pārredzamību, kā arī par administratīvās vienkāršošanas centieniem ostās un pakalpojumu sniegšanai ostās noteikto ierobežojumu pārskatīšanu.

(4)

Piekļuves ostas pakalpojumu tirgum atvieglošana un jūras ostu finanšu pārredzamības un autonomijas ieviešana uzlabos ostas lietotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti un veicinās tādu situāciju, kas būs labvēlīgāka investēšanai ostās, tādējādi palīdzot samazināt izmaksas transporta lietotājiem un veicinot tuvsatiksmes kuģošanu, kā arī labāk integrējot jūras transportu, dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus un autoceļus.

(5)

Muitas procedūru vienkāršošana var jūras ostām radīt būtiskas ekonomiskas priekšrocības konkurētspējas ziņā. Lai veicinātu godīgu konkurenci un vienkāršotu muitas formalitātes, ir svarīgi, lai dalībvalstu kompetentās iestādes pieņemtu pareizu un efektīvu uz risku balstītu pieeju. Šajā sakarā Komisijai ir jāapsver, vai ir vajadzīgi pienācīgi pasākumi, lai mazinātu ziņošanas formalitātes jūras ostās un novērstu negodīgu konkurenci.

(6)

Skaidra regulējuma izveidei ar pārredzamiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem, kas attiecas uz ostas infrastruktūras un ostas pakalpojumu finansēšanu un maksu iekasēšanu, ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu ostas komercstratēģijas un investīciju plānu un – attiecīgos gadījumos – valsts vispārējās ostu politikas pilnīgu atbilstību konkurences noteikumiem. Jo īpaši – finansiālo attiecību pārredzamība ļauj nodrošināt godīgu un efektīvu valsts atbalsta kontroli, tādējādi novēršot tirgus izkropļojumus. Tādēļ Padome 2014. gada 5. jūnija secinājumos aicināja Komisiju izpētīt valsts atbalsta pamatnostādnes jūras ostām ar mērķi nodrošināt godīgu konkurenci un stabilu tiesisko regulējumu ostu investīciju vajadzībām.

(7)

Lielākā daļa Savienības jūras satiksmes tranzītā šķērso ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (4) izveidotā Eiropas transporta tīkla jūras ostas. Lai sasniegtu šīs regulas mērķi samērīgā veidā, neradot nevajadzīgu slogu citām ostām, šī regula būtu jāpiemēro Eiropas transporta tīkla jūras ostām, no kurām katrai ir nozīmīga loma Eiropas transporta sistēmā vai nu tāpēc, ka tā apkalpo vairāk nekā 0,1 % no kopējā ES kravas apjoma vai pasažieru kopskaita, vai tāpēc, ka tā uzlabo salu vai perifēro apgabalu reģionālo pieejamību. Tomēr šajā regulā būtu jāparedz iespēja dalībvalstīm pieņemt lēmumu par to, vai šo regulu piemērot visaptveroša tīkla jūras ostām, kas atrodas tālākajos reģionos. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai noteikt atkāpes, lai novērstu nesamērīgu administratīvu slogu tām visaptverošā tīkla jūras ostām, kuru kravas pārvadājumu gada apjoms nedod pamatu šīs regulas piemērošanai pilnā apmērā.

(8)

Atklātās jūras loča pakalpojumi tieši neietekmē ostu efektivitāti, jo tos neizmanto tiešai ieiešanai ostās un iziešanai no tām, un tādēļ tie nav jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Šai regulai nekādā veidā nebūtu jāskar noteikumi, kuri dalībvalstīs reglamentē īpašumtiesību sistēmu, kas piemērojama jūras ostām, un tai būtu jāpieļauj dažādas ostu struktūras dalībvalstīs.

(10)

Šī regula neparedz, ka būtu jāizmanto konkrēts jūras ostu pārvaldības modelis, un nekādā veidā neskar dalībvalstu kompetenci nodrošināt – saskaņā ar Savienības tiesību aktiem – ar ekonomiku nesaistītus pakalpojumus ar vispārēju nozīmi. Iespējami ir dažādi ostas pārvaldības modeļi ar noteikumu, ka tiek ievērota ostas pakalpojumu sniegšanas sistēma un šajā regulā izklāstītie kopīgie noteikumi par finanšu pārredzamību.

(11)

Saskaņā ar Līgumos izklāstītajiem vispārējiem principiem ostas pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt brīvībai sniegt pakalpojumus jūras ostās, uz kurām attiecas šī regula. Tomēr vajadzētu būt iespējai minētās brīvības īstenošanu pakļaut konkrētiem nosacījumiem.

(12)

Ar šo regulu nebūtu jāuzliek ierobežojumi ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei attiecībā uz tās maksas iekasēšanas sistēmas izveidi, ja vien ostas infrastruktūras lietošanas maksas, ko maksā ūdens transportlīdzekļu operatori vai kravu īpašnieki, ir pārredzamas, jo īpaši – ja tās ir viegli identificējamas un nediskriminējošas un sekmē infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanas iekārtu uzturēšanu un attīstību un tādu pakalpojumu sniegšanu, kas ir vajadzīgi transporta operāciju veikšanai vai sekmēšanai ostas teritorijā un to ostu ūdens pievadceļos, kuri ir ostas pārvaldes iestādes kompetencē.

(13)

Lai nodrošinātu efektīvu, drošu un videi nekaitīgu ostas pārvaldību, ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai pieprasīt no ostas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie būtu spējīgi apliecināt savu atbilstību minimālajām prasībām, lai sniegtu pakalpojumu atbilstīgā veidā. Minētās minimālās prasības būtu jāattiecina tikai uz skaidri noteiktu nosacījumu kopumu, ciktāl šīs prasības ir pārredzamas, objektīvas, nediskriminējošas, samērīgas un nepieciešamas ostas pakalpojumu sniegšanai. Saskaņā ar šīs regulas vispārīgajiem mērķiem minimālajām prasībām būtu jāsekmē ostas pakalpojumu augsta kvalitāte un nebūtu jārada tirgus šķēršļi.

(14)

Svarīgi, lai pēc ostas pārvaldes iestādes pieprasījuma visi ostas pakalpojumu sniedzēji būtu spējīgi apliecināt savu spēju apkalpot minimālo kuģu skaitu, nodrošinot nepieciešamo personālu un aprīkojumu. Tiem būtu jāievēro attiecīgie noteikumi, tostarp piemērojamie darba tiesību akti un attiecīgie koplīgumi, un kvalitātes prasības, ko izvirzījusi attiecīgā osta.

(15)

Lemjot par to, vai ostas pakalpojumu sniedzējs atbilst labas reputācijas prasībām, kompetentajai iestādei vai ostas pārvaldes iestādei būtu jāapsver, vai ir kādi imperatīvi iemesli, kas liek apšaubīt ostas pakalpojumu sniedzēja uzticamību, piemēram, notiesājoši spriedumi vai sodi par smagiem noziedzīgiem nodarījumiem vai piemērojamo Savienības un valsts tiesību smagiem pārkāpumiem.

(16)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt atbilstību sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem ostas pakalpojumu sniegšanai attiecīgajā ostā.

(17)

Dalībvalstīm pirms ikviena lēmuma noteikt karoga prasību ūdens transportlīdzekļiem, kurus lielākoties izmanto vilkšanas un tauvošanas darbībām, būtu jāinformē Komisija. Šādam lēmumam nevajadzētu būt diskriminējošam, tas būtu jābalsta uz pārredzamiem un objektīviem iemesliem, un ar to nebūtu jārada nesamērīgi tirgus šķēršļi.

(18)

Ja tiek prasīta atbilstība minimālajām prasībām, tad procedūrai, saskaņā ar kuru piešķir tiesības sniegt ostas pakalpojumus, vajadzētu būt pārredzamai, objektīvai, nediskriminējošai un samērīgai un būtu jāļauj ostas pakalpojumu sniedzējiem sākt ostas pakalpojumu sniegšanu savlaicīgi.

(19)

Tā kā ostas atrodas ierobežotos ģeogrāfiskajos apgabalos, tad konkrētos gadījumos ostas pakalpojumu sniedzēju skaits varētu būt ierobežots atbilstoši ierobežotajai zemes platībai vai piekrastes teritorijai, ostas infrastruktūras specifikai vai ostas satiksmes raksturam, vai vajadzībai garantēt drošas, neapdraudētas vai vides ziņā ilgtspējīgas ostas darbības.

(20)

Jebkādam ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumam vajadzētu būt pamatotam ar skaidriem un objektīviem iemesliem, un tam nevajadzētu radīt nesamērīgus tirgus šķēršļus.

(21)

Ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei būtu jāpublicē, tostarp internetā un attiecīgā gadījumā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, nodoms rīkot atlases procedūru ostas pakalpojuma sniegšanai. Šādā publikācijā būtu jāietver informācija par atlases procedūru, piedāvājumu iesniegšanas termiņu, attiecīgiem piešķiršanas kritērijiem un informāciju par to, kā var piekļūt attiecīgiem dokumentiem, kas nepieciešami pieteikuma sagatavošanai.

(22)

Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, grozījumi līguma noteikumos tā darbības laikā būtu jāuzskata par jaunu līguma piešķiršanu, ja to dēļ līgums pēc rakstura būtiski atšķiras no sākotnējā līguma un līdz ar to liecina par pušu vēlēšanos mainīt būtiskus minētā līguma noteikumus.

(23)

Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu tiesības uzlikt ar ostas pakalpojumiem saistītas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

(24)

Savienībā ir daudz dažādu jūras ostu, kurās tiek izmantoti dažādi ostas pakalpojumu organizācijas modeļi. Tādējādi nebūtu piemēroti noteikt vienu vienīgu modeli. Ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei vajadzētu spēt ierobežot konkrēta ostas pakalpojuma sniedzēju skaitu, ja tas ir pamatoti viena vai vairāku iemeslu dēļ.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/25/ES (5) 34. pantā noteikts, ka minētā direktīva neattiecas uz līgumiem, kas paredzēti konkrētu veidu darbību veikšanai, ja dalībvalsts vai līgumslēdzēji var pierādīt, ka dalībvalstī, kurā attiecīgo darbību veic, uz to attiecas tieša konkurence tirgos, piekļuve kuriem nav ierobežota. Lai konstatētu, vai konkrētajā gadījumā tas tā ir, būtu jāizmanto Direktīvas 2014/25/ES 35. pantā izklāstītā procedūra. Tādējādi, ja, izmantojot minēto procedūru, tiek konstatēts, ka ostu nozare vai apakšnozare kopā ar tās ostas pakalpojumiem ir tieši pakļauta šādai konkurencei, uz to nebūtu jāattiecas noteikumiem, ar kuriem nosaka tirgus piekļuves ierobežojumus saskaņā ar šo regulu.

(26)

Izņemot gadījumus, kad piemēro konkurences tirgus atkāpi, ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei būtu iepriekš jāpublicē jebkurš nodoms ierobežot ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu, un tam vajadzētu būt pilnībā pamatotam, lai dotu iespēju ieinteresētajām personām izteikt apsvērumus.

(27)

Ja ostas pārvaldes iestāde vai kompetentā iestāde ostas pakalpojumus sniedz pati vai izmantojot juridiski patstāvīgu vienību, kuru tā tieši vai netieši kontrolē, būtu jāveic pasākumi, lai novērstu interešu konfliktus un lai nodrošinātu taisnīgu un pārredzamu tirgus piekļuvi ostas pakalpojumiem gadījumos, kad ostas pakalpojumu sniedzēju skaits ir ierobežots. Šādus pasākumus varētu īstenot, inter alia uzticot lēmuma pieņemšanu par ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumiem attiecīgai valsts iestādei, kas ir neatkarīga no ostas pārvaldes iestādes vai kompetentās iestādes.

(28)

Dalībvalstu iespējai turpināt piemērot minimālās prasības un ierobežot ostas pakalpojumu sniedzēju skaitu nebūtu jāliedz tām savās ostās nodrošināt neierobežotu pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(29)

Ostas pakalpojumu sniedzēju izvēles procedūrai vajadzētu būt atklātai un tās rezultātiem – publiski pieejamiem, tai vajadzētu būt nediskriminējošai, pārredzamai, un iespēja tajā piedalīties būtu jādod visām ieinteresētajām personām.

(30)

Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izmantošana, kuru rezultātā tiek ierobežots ostas pakalpojumu sniedzēju skaits, būtu attaisnojama tikai tad, ja tas skar sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ostas pakalpojumu pieejamību visiem lietotājiem, ostas pakalpojumu pieejamību visu gadu, ostas pakalpojumu pieejamību kādai konkrētai lietotāju kategorijai, ostas darbību drošību, neapdraudētību vai ilgtspēju vides ziņā un teritoriālo kohēziju.

(31)

Lai gan sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības nosaka un uzliek valsts iestādes, Savienības vai valsts tiesību aktos ostai noteiktais vispārīgais pienākums bez diskriminācijas vai traucējumiem pieņemt jebkuru kuģi, kas fiziski var ienākt vai tauvoties ostā, šajā regulā nebūtu jāuzskata par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām.

(32)

Šai regulai nebūtu jāliedz kompetentajām iestādēm piešķirt kompensāciju par darbībām, kas veiktas, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ar noteikumu, ka šāda kompensācija atbilst piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības var uzskatīt par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, ir jānodrošina atbilstība Komisijas Lēmumam 2012/21/ES (6) un Komisijas Regulai (ES) Nr. 360/2012 (7), kā arī Komisijas 2012. gada 11. janvāra paziņojuma “Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu” ievērošana.

(33)

Ja ir vairāki ostas pakalpojumu sniedzēji, ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei nevajadzētu pieļaut diskrimināciju starp ostas pakalpojumu sniedzējiem, un jo īpaši nevajadzētu pieļaut diskrimināciju par labu kādam uzņēmumam vai struktūrai, kurā tai ir kāda interese.

(34)

Ostas pārvaldes iestādei vai kompetentai iestādei vajadzētu būt iespējai izlemt, vai tā sniegs ostas pakalpojumus pati vai tieši uzticēs šādu pakalpojumu sniegšanu iekšējam operatoram. Ja pastāv ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojums, iekšējo operatoru veikta ostas pakalpojumu sniegšana būtu jāattiecina tikai uz to ostu vai ostām, kurām minētie iekšējie operatori tika izraudzīti, izņemot gadījumus, kuros piemēro konkurences tirgus atkāpi.

(35)

Dalībvalstīm būtu jāpatur pilnvaras nodrošināt pienācīgu sociālās aizsardzības līmeni ostas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu personālam. Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu sociālo un darba tiesību normu piemērošana. Ir lietderīgi precizēt, ka – gadījumos, kad nepiemēro Padomes Direktīvu 2001/23/EK (8), – ja ostas pakalpojuma līguma noslēgšana ir saistīta ar ostas pakalpojuma sniedzēja maiņu, ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei tik un tā vajadzētu būt iespējai prasīt, lai līdzšinējā ostas pakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumi, kas izriet no darba līguma vai no darba attiecībām un ir spēkā minēto izmaiņu dienā, tiktu nodoti jaunizraudzītajam ostas pakalpojumu sniedzējam.

(36)

Ja šajā regulā paredzētie pasākumi ietver personas datu apstrādi, šāda apstrāde būtu jāveic saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem, un jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (9).

(37)

Tādā sarežģītā nozarē ar augstu konkurenci kā ostas pakalpojumi personāla sākotnējai un periodiskai apmācībai ir būtiska nozīme pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanā un ostas darbinieku darba aizsardzībā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpanāk, lai ostas pakalpojumu sniedzēji nodrošinātu saviem darbiniekiem pienācīgu apmācību.

(38)

Daudzās ostās tirgus piekļuvi kravu apstrādes un pasažieru pakalpojumu sniedzējiem piešķir, izmantojot publiskus līgumus. Eiropas Savienības Tiesa ir apstiprinājusi, ka kompetentajām iestādēm, noslēdzot šādus līgumus, ir saistoši pārredzamības un nediskriminācijas principi. Tāpēc, kaut gan šīs regulas II nodaļa nebūtu jāpiemēro noteikumiem par kravas apstrādi un pasažieru pakalpojumiem, dalībvalstīm vajadzētu saglabāt iespēju brīvi nolemt II nodaļas noteikumus piemērot minētajiem diviem pakalpojumiem vai saglabāt savus spēkā esošos valstu tiesību aktus par piekļuvi tirgum attiecībā uz kravu apstrādi un pasažieru pakalpojumiem, vienlaikus ievērojot tiesas judikatūrā noteiktos galvenos principus.

(39)

Saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas Rezolūciju A.960 katrā loča pakalpojumu zonā ir nepieciešama loču augsti specializēta pieredze un zināšanas par vietējiem apstākļiem. Turklāt loča pakalpojumi parasti ir obligāti, un tos bieži organizē vai nodrošina pašas dalībvalstis. Pie tam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/16/EK (10) par ostu valsts kontroli ločiem tiek uzticēts uzdevums ziņot kompetentajām iestādēm par acīmredzamām nepilnībām, kas var mazināt ūdens transportlīdzekļa navigācijas drošību vai apdraudēt jūras vidi vai kaitēt tai. Turklāt, ja drošības nosacījumi to ļauj, svarīgi, lai visas dalībvalstis rosinātu izmantot sertifikātu par atbrīvošanu no loča pakalpojumu izmantošanas vai līdzvērtīgus mehānismus ar mērķi uzlabot efektivitāti ostās, jo īpaši, lai stimulētu tuvsatiksmes kuģošanu. Lai novērstu potenciālus interešu konfliktus starp darbību sabiedrības interesēs un komerciāliem apsvērumiem, šīs regulas II nodaļa nebūtu jāpiemēro loča pakalpojumiem. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu saglabāt iespēju brīvi nolemt II nodaļu piemērot loča pakalpojumiem. Ja tās nolemj to darīt, būtu attiecīgi jāinformē Komisija, lai nodrošinātu attiecīgas informācijas izplatīšanu.

(40)

Neskarot Savienības konkurences noteikumus, šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības attiecīgos gadījumos regulēt maksas, lai izvairītos no pārāk lielu maksu noteikšanas par ostas pakalpojumiem, gadījumos, kad ostas pakalpojumu tirgus apstākļi ir tādi, ka nav iespējams sasniegt efektīvu konkurenci.

(41)

Finansiālas attiecības starp jūras ostām, kas saņem publisko finansējumu, un ostas pakalpojumu sniedzējiem, no vienas puses, un publiskajām iestādēm, no otras puses, būtu jāpadara pārredzamas, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un lai izvairītos no tirgus izkropļojumiem. Šajā ziņā šai regulai uz citu kategoriju adresātiem būtu jāattiecina finansiālo attiecību pārredzamības princips, kas izklāstīts Komisijas Direktīvā 2006/111/EK (11), neskarot minētās direktīvas darbības jomu.

(42)

Šajā regulā ir jāparedz noteikumi par finansiālo attiecību pārredzamību, lai novērstu negodīgu konkurenci starp ostām Savienībā, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas transporta tīkla jūras ostas ir tiesīgas pieteikties Savienības finansējumam, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (12).

(43)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, publiskā finansējuma piešķiršanas un izmantošanas pārredzamību un izvairītos no tirgus izkropļojumiem, ostas pārvaldes iestādei, ja tā saņem publisko finansējumu un darbojas arī kā pakalpojumu sniedzējs, ir jānosaka pienākums veikt uzskaiti par publiski finansētām darbībām, ko tā veic kā ostas pārvaldes iestāde, atsevišķi no uzskaites par tām darbībām, kas veiktas uz konkurences pamata. Jebkurā gadījumā būtu jānodrošina atbilstība valsts atbalsta noteikumiem.

(44)

Lai nodrošinātu pārredzamību, gadījumos, kad osta vai cita vienība veic bagarēšanu ostas teritorijā, uzskaite par bagarēšanu būtu jāveic atsevišķi no uzskaites par citām darbībām.

(45)

Neskarot Savienības tiesību aktus un Komisijas prerogatīvas, ir svarīgi, lai Komisija, laikus un apspriežoties ar visām ieinteresētajām personām, noteiktu, uz kurām publiskajām investīcijām ostas infrastruktūrā attiecas Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (13) (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula) un uz kuru infrastruktūru valsts atbalsts neattiecas, ņemot vērā, ka daži infrastruktūras veidi, tostarp piekļuves un aizsardzības infrastruktūra, nav saistīti ar ekonomiku, ar noteikumu, ka tā ar vienādiem un nediskriminējošiem noteikumiem ir pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem.

(46)

Ostas pakalpojumu maksas, ko iekasē ostas pakalpojumu sniedzēji, kuri pakalpojumus sniedz saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, un maksas, ko piemēro loča pakalpojumu sniedzēji, kuriem nav reālas konkurences, varētu radīt lielāku cenas ļaunprātīgas izmantošanas risku gadījumos, kad pastāv monopolietekme. Attiecībā uz minētajiem pakalpojumiem būtu jāparedz kārtība, lai nodrošinātu, ka maksas tiek noteiktas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā un ir samērīgas ar sniegtā pakalpojuma izmaksām.

(47)

Lai ostu infrastruktūras lietošanas maksas būtu efektīvas, tās katrā atsevišķā ostā būtu jānosaka pārredzami saskaņā ar ostas komercstratēģiju un investīciju plāniem un – attiecīgā gadījumā – ar vispārējām prasībām, kas noteiktas attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ietvaros.

(48)

Šai regulai nebūtu jāietekmē ostu un to klientu tiesības attiecīgos gadījumos vienoties par komerciāli konfidenciālām atlaidēm. Ar šo regulu nav iecerēts prasīt, lai par šādām atlaidēm tiktu informēta sabiedrība un trešās personas. Tomēr ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei, pirms tā ievieš dažādas cenas, būtu vismaz jāpublicē standarta maksas.

(49)

Būtu jāatļauj ostu infrastruktūras lietošanas maksu variēšana, lai veicinātu tuvsatiksmes kuģošanu un piesaistītu ūdens transportlīdzekļus, kuru transporta operāciju, jo īpaši transporta operāciju atklātā jūrā vai jūras transporta operāciju krastā, vides raksturlielumi, enerģijas efektivitāte vai oglekļa dioksīda efektivitāte pārsniedz vidējo līmeni. Tam vajadzētu palīdzēt veicināt vides un klimata pārmaiņu politikas mērķu sasniegšanu un ostas un tās apkārtnes ilgtspējīgu attīstību, jo īpaši veicinot ostā ienākošo un stāvošo ūdens transportlīdzekļu ietekmes uz vidi samazināšanu.

(50)

Atkarībā no ostas ekonomiskās stratēģijas, ostas telpiskās plānošanas politikas vai ostas komercprakses un – attiecīgā gadījumā – no attiecīgās dalībvalsts vispārējās ostu politikas ostas infrastruktūras lietošanas maksu variēšana var radīt situāciju, kad no dažām lietotāju kategorijām maksu neiekasē. Šādas lietotāju kategorijas cita starpā varētu būt hospitāļkuģi, zinātnisku, kultūras vai humanitāru misiju kuģi, velkoņi un peldošas ostas apkalpošanas iekārtas.

(51)

Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizstrādā norādījumi par kopīgiem kuģu klasifikācijas kritērijiem, kas paredzēti brīvprātīgai maksas iekasēšanai atkarībā no vides raksturlielumiem, ņemot vērā starptautiski apstiprinātus standartus.

(52)

Ir jānodrošina, ka notiek apspriešanās ar ostas lietotājiem un citām ieinteresētajām personām par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar sekmīgu ostas attīstību, maksu iekasēšanas politiku, darbības rezultātiem un spēju piesaistīt un veicināt saimniecisko darbību. Šādi būtiski jautājumi ietver ostas pakalpojumu koordināciju ostas teritorijā, savienojumu ar iekšzemi efektivitāti un ostas administratīvo procedūru efektivitāti, kā arī vides jautājumus. Šādām apspriešanām nevajadzētu skart nevienu citu konkrētu kompetenci, kas saistīta ar minētajiem jautājumiem, nedz arī iespēju dalībvalstīm rīkot minētās apspriešanās valsts līmenī. Ostas pārvaldes iestādei būtu jo īpaši jāapspriežas ar ostas lietotājiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām par ostas attīstības plāniem.

(53)

Lai panāktu pienācīgu un efektīvu šīs regulas piemērošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pastāv efektīva procedūra sūdzību izskatīšanai.

(54)

Dalībvalstu iestādēm būtu jāsadarbojas, izskatot sūdzības strīdos, kuros iesaistītās puses uzņēmējdarbību veic dažādās dalībvalstīs, un būtu jāveic vispārīgas informācijas apmaiņa par sūdzību izskatīšanu, lai sekmētu šīs regulas vienveidīgu piemērošanu.

(55)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, nodrošināt ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu, kā arī piemērotu sistēmu, lai piesaistītu vajadzīgās investīcijas visās Eiropas transporta tīkla jūras ostās, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs ostu un ar to saistītās jūrlietu uzņēmējdarbības Eiropas dimensijas vai starptautiskās un pārrobežu būtības dēļ, bet, ņemot vērā to, ka ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi Eiropas līmenī, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(56)

ES ostu nozares sociālā dialoga komiteja nodrošina sociālajiem partneriem satvaru, kurā izstrādāt kopīgu pieeju sociālajiem problēmjautājumiem saistībā ar darba tiesiskajām attiecībām ostās, tostarp darba apstākļiem, darba aizsardzības jautājumiem, apmācības prasībām un profesionālo kvalifikāciju. Minētais satvars būtu jāizstrādā, jo īpaši ņemot vērā uz tirgu balstītās un tehnoloģiskās attīstības tendences, un tam būtu jāsekmē nozares pievilcība gados jauniem darba ņēmējiem un sieviešu dzimuma darba ņēmējām, ņemot vērā to, cik svarīgi ir aizsargāt Eiropas jūras ostu konkurētspēju un veicināt labus darba apstākļus. Pilnībā respektējot sociālo partneru autonomiju un ņemot vērā tehnoloģisko progresu un sasniegumus transporta loģistikas jomā, ES ostu nozares sociālā dialoga komiteja tiek aicināta sagatavot pamatnostādnes par tādu apmācības prasību izstrādi, ar kurām novērst negadījumus darbavietā un ostu darbiniekiem nodrošināt augstākā līmeņa darba aizsardzību. Sociālajiem partneriem būtu arī jāapzina dažādi jūras ostu darba organizācijas modeļi, kas nodrošina kvalitatīvas darbvietas un drošus darba apstākļus un reaģē uz ostu darbaspēka pieprasījuma svārstībām. Svarīgi, lai Komisija atbalstītu un veicinātu ES ostu nozares sociālā dialoga komitejas darbu.

(57)

Šajā regulā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

a)

ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu;

b)

kopīgus noteikumus par finanšu pārredzamību un par ostas pakalpojumu un ostas infrastruktūras lietošanas maksām.

a)

degvielas uzņemšana;

b)

kravas apstrāde;

c)

tauvošana;

d)

pasažieru pakalpojumi;

e)

kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšana;

f)

loča pakalpojumi; un

g)

vilkšana.

1)

“degvielas uzņemšana” ir cietas, šķidras vai gāzveida degvielas vai jebkura cita tāda enerģijas avota nodrošināšana, ko izmanto ūdens transportlīdzekļa dzinējā, kā arī vispārīga un specifiska enerģijas nodrošināšana ūdens transportlīdzeklim, kamēr tas atrodas piestātnē;

2)

“kravas apstrāde” ir tādas kravas organizēšana un apstrāde starp to vedošo ūdens transportlīdzekli un krastu, kura var būt importa, eksporta vai tranzīta krava, ietverot kravas apstrādi, piestiprināšanu, atsaitēšanu, iekraušanu, transportēšanu un pagaidu uzglabāšanu attiecīgajā kravas apstrādes terminālī, un tieši saistīta ar kravas pārvadāšanu, bet izņemot, ja vien dalībvalsts nenosaka citādi, uzglabāšanu, izsaiņošanu, atkārtotu iesaiņošanu vai jebkurus citus pievienotās vērtības pakalpojumus, kas saistīti ar minēto kravu;

3)

“kompetentā iestāde” ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas, pārstāvot vietēju, reģionālu vai valsts līmeni, ir tiesīga saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai instrumentiem kopā ar ostas pārvaldes iestādi vai tās vietā veikt darbības, kas saistītas ar ostas darbību organizēšanu un administrēšanu;

4)

“bagarēšana” ir smilts, nogulšņu vai citu vielu aizvākšana no gultnes ūdens pievadceļā uz ostu vai ostas teritorijā, kura ir ostas pārvaldes iestādes kompetencē, tostarp aizvākto materiālu likvidēšana, lai ūdens transportlīdzekļi varētu piekļūt ostai; tā ietver gan sākotnējo aizvākšanu (kapitālā bagarēšana), gan kārtējo bagarēšanu, kas tiek veikta, lai saglabātu ūdens pievadceļu pieejamu, bet tas nav lietotājam piedāvāts ostas pakalpojums;

5)

“ostas pārvaldes iestāde” ir publiska vai privāta struktūra, kuras mērķis vai kuras pilnvaras saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai instrumentiem ir vietējā līmenī veikt – neatkarīgi no tā, vai kopā ar citām darbībām vai atsevišķi, – ostas infrastruktūras administrēšanu un pārvaldīšanu un vienu vai vairākus šādus uzdevumus attiecīgajā ostā: koordinēt ostas satiksmi, pārvaldīt ostas satiksmi, koordinēt attiecīgajā ostā esošo operatoru darbības un/vai kontrolēt attiecīgajā ostā esošo operatoru darbības;

6)

“tauvošana” ir pietauvošanas un attauvošanas pakalpojumi, tostarp pārvietošana gar piestātni, kas vajadzīgi ūdens transportlīdzekļa drošai darbībai ostas iekšienē vai ūdens pievadceļā uz ostu;

7)

“pasažieru pakalpojumi” ir pasažieru, to bagāžas un to transportlīdzekļu organizēšana un apkalpošana starp vedošo ūdens transportlīdzekli un krastu un ietver arī personas datu apstrādi un pasažieru pārvešanu attiecīgā pasažieru termināļa robežās;

8)

“loča pakalpojums” ir ūdens transportlīdzekļa pavadoņa pakalpojums, ko veic locis vai loču stacija nolūkā nodrošināt ūdens transportlīdzekļa drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās pa ūdens pievadceļu vai drošu navigāciju ostā;

9)

“ostas infrastruktūras lietošanas maksa” ir maksa, ko iekasē, lai sniegtu tiešu vai netiešu labumu ostas pārvaldes iestādei vai kompetentajai iestādei, par infrastruktūras, iekārtu un pakalpojumu izmantošanu, tostarp par attiecīgās ostas ūdens pievadceļu izmantošanu, kā arī par piekļuvi pasažieru apkalpošanai un kravu apstrādei, bet tā neietver samaksu par zemes nomu un līdzvērtīgas maksas;

10)

“kuģu atkritumu un kravu atlieku savākšana” ir kuģu atkritumu uzņemšana vai kravu atlieku uzņemšana ar jebkuru stacionāru, peldošu vai pārvietojamu iekārtu, kas spēj uzņemt šādus atkritumus vai atliekas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK (16);

11)

“ostas pakalpojumu maksa” ir maksa, ko iekasē par labu ostas pakalpojumu sniedzējam un ko maksā attiecīgā pakalpojuma lietotāji;

12)

“ostas pakalpojumu līgums” ir oficiāla un juridiski saistoša vienošanās vai akts ar līdzvērtīgu juridisku spēku, kurš noslēgts starp ostas pakalpojumu sniedzēju un ostas pārvaldes iestādi vai kompetento iestādi un kura priekšmets ir viena vai vairāku ostas pakalpojumu sniegšana, neskarot ostas pakalpojumu sniedzēju izraudzīšanās veidu;

13)

“ostas pakalpojumu sniedzējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas par atlīdzību sniedz vai vēlas sniegt vienas vai vairāku kategoriju ostas pakalpojumus;

14)

“sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības” ir prasība, kas definēta vai noteikta, lai nodrošinātu tos vispārējas nozīmes ostas pakalpojumus vai darbības, ko operators, ja tas ņemtu vērā savas komerciālās intereses, neuzņemtos vai neuzņemtos tādā pašā mērā vai ar tādiem pašiem nosacījumiem;

15)

“tuvsatiksmes kuģošana” ir kravas un pasažieru pārvietošana pa jūru starp ostām, kas atrodas Eiropas ģeogrāfiskajās robežās, vai starp šīm ostām un ostām, kas atrodas valstīs ārpus Eiropas, kurām ir slēgtas jūras piekrastes līnija, kas robežojas ar Eiropu;

16)

“jūras osta” ir sauszemes un ūdens teritorija, ko veido tāda infrastruktūra un aprīkojums, lai principā būtu iespējama ūdens transportlīdzekļu pieņemšana, iekraušana tajos un izkraušana no tiem, preču uzglabāšana, minēto preču pieņemšana un piegāde un pasažieru, apkalpes un citu personu iekāpšana un izkāpšana, un cita infrastruktūra, kas nepieciešama transporta operatoriem ostas teritorijā;

17)

“vilkšana” ir palīdzība, kas sniegta ūdens transportlīdzeklim, izmantojot velkoni, lai nodrošinātu drošu ienākšanu ostā vai iziešanu no tās vai drošu navigāciju ostā, palīdzot ūdens transportlīdzeklim veikt manevrus;

18)

“ūdens pievadceļš” ir piekļuve ostai pa ūdeni no atklātas jūras, piemēram, ostas pieejas, kuģu ceļi, upes, jūras kanāli un fjordi, ar nosacījumu, ka šāds ūdensceļš ietilpst ostas pārvaldes iestādes kompetencē.

a)

ostas pakalpojumu sniegšanas minimālajām prasībām;

b)

ostas pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežošanai;

c)

sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām;

d)

ar iekšējiem operatoriem saistītiem ierobežojumiem.

a)

ostas pakalpojumu sniedzēja, tā personāla vai tādu fizisko personu, kuras faktiski un nepārtraukti pārvalda ostas pakalpojumu sniedzēja darbības, profesionālo kvalifikāciju;

b)

ostas pakalpojumu sniedzēja finansiālajām spējām;

c)

aprīkojumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgo ostas pakalpojumu normālos un drošos apstākļos, un spējām uzturēt šo aprīkojumu vajadzīgajā līmenī;

d)

attiecīgā ostas pakalpojuma pieejamību visiem lietotājiem, visās piestātnēs un bez pārtraukuma visu diennakti, visu gadu;

e)

atbilstību prasībām par kuģošanas drošību vai par drošību un drošumu attiecībā uz ostu vai piekļuvi ostai, tās iekārtām, aprīkojumu un darba ņēmējiem un citām personām;

f)

atbilstību vietējām, valsts, Savienības un starptautiskajām vides prasībām;

g)

atbilstību sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro attiecīgās ostas dalībvalstī, tostarp piemērojamo koplīgumu noteikumiem, apkalpes komplektēšanas prasībām un prasībām attiecībā uz jūrnieku darba un atpūtas stundām un piemērojamiem noteikumiem par darba inspekcijām;

h)

ostas pakalpojumu sniedzēja labu reputāciju, kā noteikts saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem labas reputācijas jomā, ņemot vērā jebkādus imperatīvus iemeslus, kas liek apšaubīt ostas pakalpojumu sniedzēja uzticamību.

a)

ir pārredzamas, objektīvas, nediskriminējošas, samērīgas un attiecas uz konkrētā ostas pakalpojuma kategoriju un veidu;

b)

tiek ievērotas līdz brīdim, kad izbeidzas tiesības sniegt ostas pakalpojumu.

a)

sauszemes vai piekrastes teritorijas nepietiekamība vai to rezervēta izmantošana ar noteikumu, ka ierobežojums ir saskaņā ar lēmumiem vai plāniem, par kuriem vienojusies ostas pārvaldes iestāde un vajadzības gadījumā arī visas citas publiskās iestādes, kuras ir kompetentas saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

šādas ierobežošanas trūkums kavē izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kā tas noteikts 7. pantā, tostarp, ja šāds trūkums rada pārāk augstas izmaksas ostas pārvaldes iestādei, kompetentajai iestādei vai ostas lietotājiem saistībā ar šādu saistību izpildi;

c)

šādas ierobežošanas trūkums ir pretrunā vajadzībai garantēt drošas, neapdraudētas vai videi nekaitīgas ostas darbības;

d)

ostas infrastruktūras specifika vai ostas satiksmes raksturs neļauj ostā darboties vairākiem ostas pakalpojumu sniedzējiem;

e)

ja saskaņā ar Direktīvas 2014/25/ES 35. pantu ir konstatēts, ka ostu nozare vai apakšnozare kopā ar saviem ostas pakalpojumiem dalībvalstī veic darbību, kas ir tieši pakļauta konkurencei saskaņā ar minētās direktīvas 34. pantu. Tādā gadījumā nepiemēro šā panta 2. un 3. punktu.

a)

ostas pakalpojuma pieejamību visiem ostas lietotājiem, visās piestātnēs bez pārtraukuma visu diennakti, visu gadu;

b)

pakalpojuma pieejamību visiem lietotājiem ar vienlīdzīgiem noteikumiem;

c)

pakalpojuma cenas pieejamību konkrētu kategoriju lietotājiem;

d)

ostas darbību drošumu, drošību vai vides ilgtspēju;

e)

adekvātu transporta pakalpojumu nodrošināšanu sabiedrībai; un

f)

teritoriālo kohēziju.

a)

publiskos līdzekļus, ko publiskās iestādes dara tieši pieejamus attiecīgās ostas pārvaldes iestādēm;

b)

publiskos līdzekļus, ko publiskās iestādes dara pieejamus ar publisko uzņēmumu vai publisko finanšu iestāžu starpniecību; un

c)

lietojumu, kuram minētie publiskie līdzekļi ir piešķirti.

a)

pareizi piešķirtu vai sadalītu visas izmaksas un ieņēmumus, pamatojoties uz konsekventi ievērotiem un objektīvi pamatotiem izmaksu uzskaites principiem; un

b)

skaidri definētu izmaksu uzskaites principus, saskaņā ar kuriem tiek kārtota atsevišķa uzskaite.

a)

ostas pakalpojumu koordinēšanu ostas teritorijā;

b)

pasākumiem, lai uzlabotu savienojumus ar iekšzemi, tostarp pasākumiem, lai attīstītu un uzlabotu dzelzceļa un iekšzemes ūdensceļu transportu;

c)

administratīvo procedūru efektivitāti ostā un pasākumiem, lai tās vienkāršotu;

d)

vides jautājumiem;

e)

teritorijas plānošanu; un

f)

pasākumiem, ar kuriem garantē drošību ostas teritorijā, tostarp, vajadzības gadījumā, ostas darba ņēmēju darba aizsardzību.