13.5.2017   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/73

(1)

Padome pēc Komisijas priekšlikuma 2016. gada 12. maijā saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu pieņēma Īstenošanas lēmumu, ar ko izklāsta ieteikumu par iekšējo robežu pagaidu kontroli ārkārtas apstākļos, kas apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību.

(2)

Padome ieteica piecām Šengenas valstīm (Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai) sākotnējā sešu mēnešu laikposmā saglabāt samērīgu pagaidu robežkontroli šo valstu iekšējo robežu ierobežota skaita posmos, lai vērstos pret tiem nopietnajiem draudiem sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai šajās valstīs, kurus rada trūkumi ārējo robežu kontrolē Grieķijā un to neatbilstīgo migrantu turpmāka sekundārā kustība, kas ieceļojuši caur Grieķiju un pārvietojas uz citām Šengenas valstīm. Padome pēc Komisijas priekšlikuma šo termiņu pagarināja divas reizes, proti 2016. gada 11. novembrī un 2017. gada 7. februārī, – katru reizi vēl uz trim mēnešiem.

(3)

Ja ārkārtas apstākļi turpinās, atbilstoši Šengenas Robežu kodeksa 25. un 29. pantam Padomes ieteikto sākotnējo laikposmu var vēlreiz pagarināt.

(4)

2016. gada 11. novembra ieteikumā un 2017. gada 7. februāra ieteikumā tika noteikts, ka attiecīgajām Šengenas valstīm katru mēnesi jāziņo Komisijai par veikto kontroļu rezultātiem un – vajadzības gadījumā – par šādu kontroļu turpināšanas nepieciešamības izvērtējumu. Šādus ziņojumus Komisija saņēma no visām attiecīgajām Šengenas valstīm. Šajos ziņojumos iekļautā informācija apliecina, ka kontroles joprojām tikušas veiktas saskaņā ar ieteikumā noteiktajiem nosacījumiem. Minētā informācija arī apstiprina situācijas stabilizēšanos šajās valstīs attiecībā uz ieceļošanas atteikumu un kontroļu laikā saņemto patvēruma pieteikumu skaitu.

(5)

Tomēr, neraugoties uz šo progresu, vēl aizvien pilnībā nav izpildīti nosacījumi, kas apzināti ceļvedī “Atpakaļceļš uz Šengenu” nolūkā atcelt visas kontroles pie iekšējām robežām un atgriezties pie Šengenas zonas normālas darbības. Turklāt, neskatoties uz pašreizējo progresu un ievērojamu uzlabojumu saistībā ar ārējo robežu pārvaldību, ko Grieķija ir panākusi 2016. gadā, kā arī to, ka Grieķija ir izpildījusi ieteikumus, kas sniegti pēc nepaziņotā izvērtēšanas apmeklējuma 2015. gadā, Grieķijā un Rietumbalkānu maršrutā joprojām uzturas liels neatbilstīgo migrantu skaits. Joprojām saglabājas šo migrantu neatbilstīgas sekundārās kustības risks Šengenas zonā.

(6)

Savā paziņojumā “Atpakaļceļš uz Šengenu – Ceļvedis” Komisija identificēja dažādos politikas virzienus, kas jāizstrādā, lai atjaunotu Šengenas zonas pilnvērtīgu darbību. Turpinās Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbības sākšanas process. Tomēr ir nepieciešamas papildu iemaksas no dalībvalstīm, lai papildinātu aģentūras līdzekļus un ļautu tai pilnībā īstenot savu lomu Savienības ārējo robežu aizsardzībā. Vēl nav sniegti ieteikumi pēc pirmajiem neaizsargātības novērtējumiem. Pašlaik notiek sarunas par statusa nolīgumiem ar Serbiju.

(7)

Pēc vairāk nekā viena gada ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojuma īstenošana turpina sniegt konkrētus rezultātus, kā tas tika apstiprināts piektajā progresa ziņojumā (2). Tomēr ieceļošanu joprojām ir krietni vairāk nekā atgriešanu no Grieķijas uz Turciju, kas rada papildu spiedienu uz Grieķijas salām. Ir jāturpina progress, kas panākts attiecībā uz citiem minētā paziņojuma elementiem. Tādēļ ir pastāvīgi jāuzrauga šā paziņojuma īstenošana. Tas pats attiecas uz situāciju Rietumbalkānu maršrutā un Rietumbalkānu valstu vadītāju sanāksmē pieņemtā paziņojuma īstenošanu.

(8)

Attiecīgi joprojām pastāv ārkārtas apstākļi, kas rada nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai un apdraud Šengenas zonas vispārējo darbību.

(9)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos faktus, šķiet pamatoti saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa 29. pantu kā galēju līdzekli atļaut vēlreiz un galīgi pagarināt pagaidu robežkontroli pie attiecīgajām iekšējām robežām tām Šengenas valstīm, kuras pašlaik veic šādu kontroli, proti, Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un asociētajai valstij Norvēģijai.

(10)

Padome ņem vērā Komisijas ieteikumu par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību Šengenas zonā, kas arī palīdzēs pakāpeniski atcelt iekšējo robežu pagaidu kontroli ar mērķi atcelt visas iekšējo robežu kontroles un pēc iespējas drīz atsākt Šengenas zonas darbību normālā režīmā, prioritāti piešķirot policijas pārbaudēm, lai pienācīgi novērstu sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības draudus. Padome ņem vērā, ka Komisija iesaka visām Šengenas valstīm īstenot ieteiktos pasākumus pēc iespējas drīz un vēlākais – sešu mēnešu laikā.

(11)

Pamatojoties uz aplēsēm par atlikušo laiku, kas vajadzīgs, lai īstenotu plānotos pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt ES ārējo robežu pienācīgu aizsardzību un pienācīgu drošību Šengenas zonā, šim pagarinājumam nevajadzētu pārsniegt sešus mēnešus no šā īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas.

(12)

Dalībvalstīm, kuras nolemj turpināt veikt iekšējo robežu kontroli saskaņā ar šo īstenošanas lēmumu, par to būtu attiecīgi jāpaziņo pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

(13)

Attiecīgajām dalībvalstīm, pirms tās izvēlas veikt šādu robežkontroli, vajadzētu pārbaudīt, vai nevarētu izmanot robežkontrolei alternatīvus un personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti mazāk ierobežojošus pasākumus, lai efektīvi vērstos pret konstatētajiem draudiem. Komisija savā ieteikumā par samērīgām policijas pārbaudēm un policijas sadarbību Šengenas zonā aicina Šengenas valstis efektīvāk izmantot savas policijas pilnvaras visā teritorijā, tostarp pierobežā un galvenajos maršrutos, un prioritāti piešķirt policijas pārbaudēm. Tomēr līdz šā ieteikuma īstenošanai attiecīgajām Šengenas valstīm būtu jāinformē par rezultātiem, kas gūti apsvērumos par vispiemērotākajiem instrumentiem, un savos ziņojumos jānorāda iemesli, kādēļ izvēle izdarīta par labu robežkontrolei kā galējam līdzeklim.

(14)

Kontroli saskaņā ar šo īstenošanas lēmumu būtu jāturpina veikt tikai nepieciešamajā apmērā, kontroles intensitāte jāierobežo līdz absolūti nepieciešamajam minimumam, un kontrole jāpielāgo apstākļiem. Attiecīgi var paredzēt, ka jebkura plūsmas samazinājuma rezultātā būtu jāpārtrauc kontrole konkrētajos robežas posmos. Lai gūtu maksimālu labumu no kontroles un ierobežotu tās negatīvo ietekmi uz brīvo pārvietošanos, būtu jāveic tikai mērķtiecīga kontrole, kas pamatojas uz pastāvīgi atjauninātu riska analīzi un izlūkdatiem. Šengenas valstīm, ko skar šīs konkrētajos robežas posmos veiktās kontroles, būtu jāļauj regulāri paust viedokli par šo kontroļu nepieciešamību; Šengenas valstij, kura nolēmusi atjaunot šādas kontroles, būtu jāņem vērā šis viedoklis tad, kad tā izvērtē un pārskata šādu pārbaužu nepieciešamību ar mērķi tās pakāpeniski samazināt.

(15)

Šā īstenošanas lēmuma katra īstenošanas mēneša beigās nekavējoties būtu jānosūta Komisijai un Padomei pilnīgs ziņojums par veikto pārbaužu rezultātiem, vajadzības gadījumā pievienojot novērtējumu par to turpināšanas nepieciešamību. Šajā ziņojumā būtu jānorāda kopējais pārbaudīto personu skaits, kopējais ieceļošanas atteikumu skaits pēc šīm pārbaudēm, kopējais pārbaužu rezultātā pieņemto atgriešanas lēmumu skaits un kopējais to patvēruma pieteikumu skaits, kuri saņemti pie iekšējām robežām, kur tika veiktas pārbaudes.

(16)

Padome ņem vērā, ka Komisija ir paziņojusi, ka tā cieši uzraudzīs šā īstenošanas lēmuma piemērošanu,

1.

Austrijai, Vācijai, Dānijai, Zviedrijai un Norvēģijai pagarināt samērīgu pagaidu robežkontroli uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, sākot no šā īstenošanas lēmuma pieņemšanas dienas, pie šādām iekšējām robežām:

2.

Pirms lemšanas par šādu kontroļu turpmāku pagarināšanu uz šā ieteikuma pamata attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāapmainās viedokļiem ar konkrēto(-ajām) dalībvalsti(-īm), lai nodrošinātu, ka iekšējo robežu kontrole tiek veikta tikai tur, kur to uzskata par nepieciešamu un samērīgu. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka iekšējo robežu kontrole tiek veikta tikai kā galējais līdzeklis, kad ar citiem alternatīviem pasākumiem nevar panākt to pašu rezultātu, un tikai pie tām iekšējās robežas daļām, kur to uzskata par nepieciešamu un samērīgu saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu. Ja tiek nodrošināti tādi paši rezultāti drošības jomā, prioritāte būtu jāpiešķir policijas pilnvaru izmantošanai, jo šis pasākums mazākā mērā ietekmē personu brīvu pārvietošanos un preču brīvu apriti. Attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāziņo attiecīgi pārējām dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam un Komisijai.

3.

Robežkontrolei arī turpmāk vajadzētu būt mērķtiecīgai, balstītai uz pastāvīgi atjauninātu riska analīzi un izlūkdatiem, un tās tvērumam, biežumam, vietai un laikam būtu jāaprobežojas ar to, kas ir noteikti nepieciešams, lai reaģētu uz nopietno apdraudējumu un aizsargātu sabiedrisko kārtību un iekšējo drošību. Dalībvalstij, kas veic iekšējo robežu kontroli saskaņā ar šo īstenošanas lēmumu, katru nedēļu būtu jāpārskata kontroļu nepieciešamība, biežums, vieta un laiks, jāpielāgo kontroļu intensitāte novērstā apdraudējuma līmenim, vajadzības gadījumā pakāpeniski tās atceļot, un katru mēnesi nekavējoties jāziņo Komisijai un Padomei.