EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32016R1627

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1627 (2016. gada 14. septembris) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009

OJ L 252, 16.9.2016, p. 1–52 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 16/10/2023; Atcelts ar 32023R2053

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/1627/oj

16.9.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 252/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/1627

(2016. gada 14. septembris)

par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir garantēt ūdeņu dzīvo resursu izmantošanu tādā veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vides un sociālos apstākļus.

(2)

Savienība ir Starptautiskās Konvencijas par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (4) (“Konvencija”) Puse.

(3)

Ar Konvenciju izveidotā Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (“ICCAT”) 15. īpašajā sanāksmē 2006. gadā pieņēma Ieteikumu 06-05, ar ko izveido daudzgadu plānu, kurš paredzēts zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un kura darbība beidzas 2022. gadā (“atjaunošanas plāns”). Minētais ieteikums stājās spēkā 2007. gada 13. jūnijā.

(4)

Atjaunošanas plānā ir ņemtas vērā dažādu zvejas rīku un zvejas paņēmienu īpatnības. Īstenojot atjaunošanas plānu, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt piekrastes zvejas darbības un izmantot tādus zvejas rīkus un paņēmienus, kas ir selektīvi un kam ir samazināta ietekme uz vidi, tostarp rīkus un paņēmienus, ko izmanto tradicionālajā un nerūpnieciskajā zvejā, tādējādi palīdzot vietējai ekonomikai nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni.

(5)

ICCAT Ieteikums 06-05 tika ieviests Savienības tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1559/2007 (5).

(6)

ICCAT 16. īpašajā sanāksmē 2008. gadā pieņēma Ieteikumu 08-05, ar ko grozīja Ieteikumu 06-05. Lai atjaunotu zilās tunzivs krājumu, Ieteikumā 08-05 bija paredzēts laikā no 2007. gada līdz 2011. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas apjomu, noteikti ierobežojumi zvejai konkrētos apgabalos un laikposmos, jauns zilo tunzivju minimālais izmērs, pasākumi attiecībā uz sporta un atpūtas zvejas darbībām, audzēšanas un zvejas kapacitātes regulēšanas pasākumi, kā arī tajā pastiprināta ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma.

(7)

ICCAT Ieteikums 08-05 tika ieviests Savienības tiesību aktos ar Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 (6).

(8)

ICCAT 17. īpašajā sanāksmē 2010. gadā pieņēma Ieteikumu 10-04, ar ko grozīja Ieteikumu 08-05. Lai atjaunotu zilās tunzivs krājumu, Ieteikumā 10-04 bija paredzēts vēl vairāk samazināt kopējo pieļaujamo nozveju un zvejas kapacitāti un tas pastiprināja kontroles pasākumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz pārvietošanas un sprostos ievietošanas darbībām. Turklāt tajā bija paredzēts 2012. gadā saņemt ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas (“SCRS”) papildu ieteikumu par nārsta vietu noteikšanu un aizsargājamo teritoriju izveidošanu.

(9)

Lai pārskatītos starptautiskos saglabāšanas pasākumus, kas izklāstīti Ieteikumā 10-04, ieviestu Savienības tiesību aktos, Regula (EK) Nr. 302/2009 tika grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 500/2012 (7).

(10)

ICCAT 18. īpašajā sanāksmē 2012. gadā pieņēma Ieteikumu 12-03, ar ko grozīja Ieteikumu 10-04. Lai kāpinātu atjaunošanas plāna efektivitāti, Ieteikumā 12-03 bija paredzēti tehniski pasākumi attiecībā uz dzīvu zilo tunzivju pārvietošanas un sprostos ievietošanas darbībām, jaunas prasības par nozvejas ziņojumiem, ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenošana un izmaiņas zvejas sezonās. Turklāt tika pastiprināta SCRS loma zilās tunzivs krājuma novērtēšanā.

(11)

ICCAT 23. kārtējā sanāksmē 2013. gadā pieņēma Ieteikumu 13-07, ar ko grozīja Ieteikumu 12-03, ieviešot zvejas sezonu nelielas izmaiņas, kas neietekmē Savienības floti. Turklāt tika pieņemts Ieteikums 13-08, ar ko papildināja atjaunošanas plānu. Ieteikumā 13-08 tika noteikta kopīga kārtība, kādā izmantojamas stereoskopisko kameru sistēmas, lai novērtētu zilo tunzivju daudzumus laikā, kad notiek ievietošana sprostos, un paredzēta iespēja elastīgi noteikt zvejas sezonas sākuma datumu attiecībā uz laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām Atlantijas okeāna austrumu daļā.

(12)

Lai Savienības tiesību aktos ieviestu būtiskus pasākumus, tādus kā pasākumus, kas Ieteikumā 12-03 un Ieteikumā 13-08 paredzēti attiecībā uz zvejas sezonām, Regula (EK) Nr. 302/2009 tika vēlreiz grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 544/2014 (8).

(13)

ICCAT 19. īpašajā sanāksmē 2014. gadā pieņēma Ieteikumu 14-04, ar ko groza Ieteikumu 13-07 un atceļ Ieteikumu 13-08. Daži no spēkā esošajiem kontroles noteikumiem tika racionalizēti, savukārt kārtība, kādā izmantojama stereoskopiskā kamera laikā, kad notiek ievietošana sprostos, tika vēl sīkāk precizēta, un atjaunošanas plānā tika ieviesti pasākumi, kas attiecas uz ūdenī atlaišanas darbībām un rīkošanos ar nedzīvām zivīm.

(14)

Ieteikums 14-04 Savienībai ir saistošs.

(15)

Visi atjaunošanas plāna grozījumi, kurus ICCAT pieņēmusi 2012., 2013. un 2014. gadā un kuri vēl nav ieviesti, būtu jāievieš Savienības tiesību aktos. Tā kā minētā ieviešana attiecas uz atjaunošanas plānu, kura mērķus un pasākumus ir noteikusi ICCAT, šī regula neaptver visu daudzgadu plānu saturu, kas noteikts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā.

(16)

Ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 tiek ieviests minimālā saglabāšanas references izmēra jēdziens. Lai nodrošinātu konsekvenci, ICCAT minimālā izmēra jēdziens būtu jātransponē Savienības tiesību aktos kā minimālais saglabāšanas references izmērs. Līdz ar to atsauces uz zilo tunzivju minimālo izmēru Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/98 (9) būtu jāsaprot kā atsauces uz minimālo saglabāšanas references izmēru šajā regulā.

(17)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas noteikumu par pārvietošanas darbībām, sprostos ievietošanas darbībām un krātiņveida lamatu un kuģu darbību reģistrēšanu un ziņošanu par tām īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10).

(18)

Daži Regulas (EK) Nr. 302/2009 noteikumi ir kļuvuši lieki, jo īpaši tāpēc, ka nu tie ir iekļauti citos Savienības tiesību aktos. Citi noteikumi būtu jāatjaunina, lai atspoguļotu izmaiņas tiesību aktos, jo īpaši tās, kas izriet no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 pieņemšanas.

(19)

Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 (11) ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes sistēma, kurā izmanto globālu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību KZP noteikumiem, un Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 404/2011 (12) ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenojama Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (13) ir izveidota tāda Kopienas sistēma, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju. Minētie tiesību akti tagad aptver dažus ar Regulu (EK) Nr. 302/2009 reglamentētus jautājumus un jo īpaši tās 33. pantu par noteikumu izpildes pasākumiem un VIII pielikumu par kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) ziņojumu nosūtīšanu. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(20)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 SCRS pieņemtos pārrēķina koeficientus piemēro, lai aprēķinātu apstrādātu zilo tunzivju svaram ekvivalentu neapstrādātu zivju svaru, arī šīs regulas piemērošanas vajadzībām.

(21)

Turklāt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu ir pieņemts Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/156/ES (14). Minētais īstenošanas lēmums inter alia nosaka mērķa kritērijus un mērķus, kas attiecas uz zilās tunzivs zvejniecības kontroli Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

(22)

Ar ICCAT Ieteikumu 06-07 ir izveidota paraugu ņemšanas programma, kurā saistībā ar zilo tunzivju audzēšanas darbībām novērtē īpatņu skaitu atkarībā no izmēra. Minētais noteikums tika ieviests ar Regulas (EK) Nr. 302/2009 10. pantu. Nav nepieciešams šajā regulā īpaši paredzēt šādu paraugu ņemšanas programmu, jo attiecīgās paraugu ņemšanas programmas vajadzības tagad pilnībā apmierina programmas, kuras izveidotas ar Ieteikuma 14-04 83. punktu, kas jāievieš ar šo regulu.

(23)

Tādēļ skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 302/2009.

(24)

Lai Savienība izpildītu starptautiskās saistības, kas tai ir noteiktas Konvencijā, Deleģētajā regulā (ES) 2015/98 ir paredzētas atkāpes no zilo tunzivju izkraušanas pienākuma, kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantā. Ar Deleģēto regulu (ES) 2015/98 tiek ieviesti daži ICCAT Ieteikuma 13-07 noteikumi, ar kuriem ir paredzēts izmešanas un atlaišanas ūdenī pienākums, kuru konkrētos gadījumos piemēro kuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Tāpēc šādi izmešanas un atlaišanas pienākumi šajā regulā nav jāiekļauj, un līdz ar to tā neskars attiecīgos Deleģētās regulas (ES) 2015/98 noteikumus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi par to, kā Savienība piemēro 3. panta 1. punktā definēto atjaunošanas plānu.

2.   Šo regulu piemēro zilajām tunzivīm (Thunnus thynnus) Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. pants

Mērķis

Šīs regulas mērķis ir saskaņā ar 3. panta 1. punktā definēto atjaunošanas plānu līdz 2022. gadam sasniegt tādu zilās tunzivs biomasu, kas atbilst maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam, ar vismaz 60 % varbūtību sasniegt minēto mērķi.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“atjaunošanas plāns” ir zilās tunzivs atjaunošanas daudzgadu plāns, ko piemēro no 2007. gada līdz 2022. gadam un ko ieteikusi ICCAT;

2)

“zvejas kuģis” ir jebkurš motorkuģis, ko izmanto vai ko paredzēts izmantot zilās tunzivs resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī nozvejotājkuģi, apstrādes kuģi, apgādes kuģi, velkoņi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, transportkuģi, kas aprīkoti tunzivju produktu pārvadāšanai, un palīgkuģi, izņemot konteinerkuģus;

3)

“nozvejotājkuģis” ir kuģis, ko izmanto zilās tunzivs resursu komerciālai zvejošanai;

4)

“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas produktiem pirms iepakošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: filetēšana vai griešana šķēlēs, sasaldēšana un/vai apstrāde;

5)

“palīgkuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto nedzīvu (neapstrādātu) zilo tunzivju pārvadāšanai no pārvadāšanas/audzēšanas sprosta, riņķvada vai krātiņveida lamatām uz apstiprinātu ostu un/vai apstrādes kuģi;

6)

“velkonis” ir kuģis, ko izmanto sprostu vilkšanai;

7)

“apgādes kuģis” ir jebkurš cits zvejas kuģis, kas minēts 2. punktā;

8)

“aktīvi zvejo” attiecībā uz nozvejotājkuģi un krātiņveida lamatām nozīmē to, ka noteiktā zvejas sezonā to zvejas mērķsuga ir zilā tunzivs;

9)

“kopīga zvejas darbība” ir ikviena darbība, kuru veic divi vai vairāki kuģi zvejai ar riņķvadu un kurā nozveju, ko guvis viens kuģis zvejai ar riņķvadu, atbilstoši sadales mehānismam attiecina uz vienu vai vairākiem citiem kuģiem zvejai ar riņķvadu;

10)

“pārvietošanas darbības” ir:

i)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no nozvejotājkuģa zvejas rīka uz pārvadāšanas sprostu;

ii)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta uz citu pārvadāšanas sprostu;

iii)

jebkura sprosta, kurā atrodas zilās tunzivis, pārvietošana no velkoņa uz citu velkoni;

iv)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no zivaudzētavas uz citu zivaudzētavu;

v)

jebkura dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostu;

11)

“kontrolpārvietošana” ir ikviena papildu pārvietošana, ko veic pēc zvejas/zivaudzētavas operatoru vai kontroles iestāžu pieprasījuma, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas;

12)

“krātiņveida lamatas” ir nostiprināts zvejas rīks, kas noenkurots gruntī un parasti aprīkots ar sētu, kura novirza zilās tunzivis vienā vai vairākos slēgtos nodalījumos, kuros tās tiek turētas pirms ieguves;

13)

“ievietošana sprostos” ir dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no pārvadāšanas sprosta vai krātiņveida lamatām uz audzēšanas sprostiem;

14)

“audzēšana” ir zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās un tai sekojoša barošana, kuras mērķis ir nobarot zivis un palielināt to kopējo biomasu;

15)

“zivaudzētava” ir komplekss, kuru izmanto ar krātiņveida lamatām un/vai riņķvadu nozvejotu zilo tunzivju audzēšanai;

16)

“ieguve” ir zilo tunzivju nogalināšana zivaudzētavās vai krātiņveida lamatās;

17)

“pārkraušana citā kuģī” ir pilnīga vai daļēja zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī. Nedzīvu zilo tunzivju izkraušanu no riņķvada vai velkoņa un iekraušanu palīgkuģī neuzskata par pārkraušanu citā kuģī;

18)

“sporta zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas ir nacionālas sporta organizācijas biedri vai kam ir izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

19)

“atpūtas zveja” ir nekomerciāla zveja, ar ko nodarbojas personas, kas nav kādas nacionālas sporta organizācijas biedri un kam nav izdota attiecīga nacionāla sporta licence;

20)

“stereoskopiskā kamera” ir fotokamera ar diviem vai vairākiem objektīviem, un katram objektīvam ir atsevišķs attēla sensors vai filmas kadrs, kas dod iespēju uzņemt trīsdimensiju attēlus;

21)

“kontrolkamera” ir stereoskopiska kamera un/vai parasta videokamera, kuru izmanto šajā regulā paredzēto kontroļu vajadzībām;

22)

BCD” vai “elektronisks BCD” ir zilo tunzivju nozvejas dokuments. Attiecīgā gadījumā atsauci uz BCD aizstāj ar e-BCD;

23)

“atbildīgā dalībvalsts” vai “dalībvalsts, kas atbildīga” ir karoga dalībvalsts vai dalībvalsts, kuras jurisdikcijā atrodas krātiņveida lamatas vai zivaudzētava, vai – ja zivaudzētava vai krātiņveida lamatas atrodas atklātā jūrā – dalībvalsts, kurā krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas operators veic uzņēmējdarbību;

24)

“II uzdevums” ir II uzdevums, kas definēts ICCAT“Atlantijas tunzivju un tunzivjveidīgo zivju statistikas un paraugu ņemšanas praktiskajā rokasgrāmatā” (trešais izdevums, ICCAT, 1990);

25)

“Puses” ir Konvencijas Līgumslēdzējas puses, sadarbīgas Puses, kas nav Līgumslēdzējas puses, un sadarbīgi subjekti vai zvejniecības subjekti;

26)

“Konvencijas apgabals” ir Konvencijas 1. pantā noteiktais ģeogrāfiskais apgabals, uz kuru attiecas ICCAT pasākumi.

4. pants

Kuģu garums

Šajā regulā minētie kuģa garumi ir jāsaprot kā kuģa lielākais garums.

II NODAĻA

PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

5. pants

Nosacījumi attiecībā uz pārvaldības pasākumiem

1.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās nozvejotājkuģu un tās krātiņveida lamatu zvejas piepūle ir samērīga ar zilo tunzivju zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Neizmantoto kvotu pārnešana ir aizliegta.

3.   Savienības zvejas kuģu fraktēšana zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegta.

6. pants

Gada zvejas plānu, zvejas kapacitātes pārvaldības plānu un audzēšanas pārvaldības plānu iesniegšana

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai:

a)

gada zvejas plānu attiecībā uz nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko zvejo zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

b)

gada zvejas kapacitātes pārvaldības plānu, kas nodrošina to, ka dalībvalsts zvejas kapacitāte ir samērīga ar tai iedalīto kvotu.

2.   Komisija apkopo 1. punktā minētos plānus un iekļauj tos Savienības zvejas un kapacitātes pārvaldības plānā. Komisija katru gadu līdz 15. februārim minēto plānu nosūta ICCAT Sekretariātam apspriešanai un apstiprināšanai ICCAT.

3.   Katra dalībvalsts, kas plāno izdarīt izmaiņas spēkā esošā ICCAT audzēšanas kapacitātes plānā, katru gadu līdz 15. aprīlim nosūta gada audzēšanas pārvaldības plānu Komisijai, kura to pārsūta ICCAT Sekretariātam.

7. pants

Gada zvejas plāni

1.   Katras dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, iesniegtajā gada zvejas plānā nosaka katrai 11. un 12. pantā minētajai zvejas rīku grupai iedalītās kvotas, tostarp informāciju par:

a)

attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kas garāki par 24 m un iekļauti 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, – tiem iedalīto individuālo kvotu un pasākumiem, kas ieviesti, lai nodrošinātu atbilstību individuālajām kvotām un piezvejas kvotām;

b)

attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kas īsāki par 24 m, un krātiņveida lamatām – vismaz kvotu, kas iedalīta ražotāju organizācijām vai tādu kuģu grupām, kuri zvejo ar līdzīga veida zvejas rīkiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta a) apakšpunkta, individuālās kvotas, kas iedalītas katram par 24 m garākam nozvejotājkuģim, var iesniegt vēlākais 30 dienas pirms katram šādam kuģim piemērojamās zvejas sezonas sākuma.

3.   Visas turpmākās izmaiņas gada zvejas plānā vai individuālajās kvotās, kas iedalītas par 24 m garākiem nozvejotājkuģiem, kuri iekļauti 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā, attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai vismaz trīs dienas pirms tās darbības veikšanas, kas atbilst minētajām izmaiņām. Komisija šādas izmaiņas nosūta ICCAT Sekretariātam vismaz 48 stundas pirms tās darbības veikšanas, kas atbilst minētajām izmaiņām.

8. pants

Zvejas iespēju iedalīšana

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantu, iedalot zvejas iespējas, kas dalībvalstīm pieejamas, tās piemēro pārredzamus un objektīvus kritērijus, tostarp kritērijus, kas attiecas uz vidi, sociālo jomu un ekonomiku, un tās arī cenšas taisnīgi sadalīt valstu kvotas starp dažādiem flotes segmentiem, ņemot vērā tradicionālo un nerūpniecisko zveju, un paredzēt stimulus Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar samazinātu ietekmi uz vidi.

9. pants

Zvejas kapacitātes pārvaldības plāni

1.   Gada zvejas kapacitātes pārvaldības plāns, ko iesniegusi katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Tādu dalībvalstī reģistrētu krātiņveida lamatu un ar dalībvalsts karogu kuģojošu zvejas kuģu maksimālo skaitu, ar kuriem drīkst zvejot, kuros drīkst paturēt, no kuriem drīkst pārkraut citā kuģī, ar kuriem drīkst pārvadāt vai no kuriem drīkst izkraut zilās tunzivis, nosaka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

3.   Tādu ar dalībvalsts karogu kuģojošu zvejas kuģu maksimālais skaits un atbilstošā bruto tilpība, kas iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, nepārsniedz to attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģu skaitu un atbilstošo bruto tilpību, kuri no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 1. jūlijam zvejoja, paturēja uz kuģa, pārkrāva citā kuģī, pārvadāja vai izkrāva zilās tunzivis. Minēto limitu nozvejotājkuģiem piemēro atkarībā no zvejas rīku veida.

4.   Papildu nosacījumi tādu zvejas kuģu maksimālā skaita noteikšanai, kam atļauts zvejot zilās tunzivis saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto atkāpi, ir paredzēti I pielikumā.

5.   Tādu dalībvalsts krātiņveida lamatu maksimālais skaits, kas iesaistītas zilās tunzivs zvejniecībā, nepārsniedz to krātiņveida lamatu skaitu, kam minētā dalībvalsts devusi atļauju līdz 2008. gada 1. jūlijam.

6.   Attiecībā uz 2016. un 2017. gadu atkāpjoties no šā panta 3. un 5. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka tās zvejas kapacitātes dēļ varētu nebūt iespējams izmantot visu kvotu, minētā dalībvalsts var nolemt 7. pantā minētajos gada zvejas plānos iekļaut lielāku skaitu kuģu un krātiņveida lamatu.

7.   Attiecībā uz 2016. un 2017. gadu katra dalībvalsts kuģu zvejai ar riņķvadu skaitu ierobežo tā, ka tas nepārsniedz kuģu zvejai ar riņķvadu skaitu, kam tā devusi atļauju 2013. vai 2014. gadā. Minēto nepiemēro tiem kuģiem zvejai ar riņķvadu, kuri darbojas saskaņā ar 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteikto atkāpi.

8.   Izstrādājot zvejas kapacitātes pārvaldības plānus, katras dalībvalsts zvejas kapacitātes aprēķināšanā pamatojas uz labākajiem kuģa un zvejas rīka nozvejas rādītājiem, kurus SCRS ir aplēsusi savā 2009. gada ziņojumā un par kuriem ICCAT ir vienojusies ICCAT Atbilstības komitejas 2010. gada starpsesiju sanāksmē (15). Pēc katras SCRS veiktas minēto nozvejas rādītāju pārskatīšanas dalībvalstis piemēro jaunākos nozvejas rādītājus, par kuriem ir vienojusies ICCAT.

10. pants

Audzēšanas pārvaldības plāni

1.   Katras dalībvalsts iesniegtais gada audzēšanas pārvaldības plāns atbilst šajā pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas maksimālo kapacitāti katrai dalībvalstij un savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālo ielaižamo daudzumu, kādu drīkst iedalīt katra dalībvalsts, nosaka saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

3.   Dalībvalsts maksimālā zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas kapacitāte nepārsniedz to minētās dalībvalsts zivaudzētavu zilo tunzivju audzēšanas un nobarošanas kapacitāti, kuras bija reģistrētas ICCAT zivaudzētavu reģistrā vai apstiprinātas un deklarētas ICCAT2008. gada 1. jūlijā.

4.   Savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālais daudzums, kas ielaižams dalībvalsts zivaudzētavās, nepārsniedz ielaisto daudzumu, kādu minētās dalībvalsts zivaudzētavas 2005., 2006., 2007. vai 2008. gadā reģistrējušas ICCAT.

5.   Katra dalībvalsts iedala zivaudzētavām maksimālo ikgadējo ielaižamo daudzumu, nepārsniedzot savvaļā nozvejotu zilo tunzivju maksimālo ielaižamo daudzumu, kas minēts 4. punktā.

III NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Zvejas sezonas

11. pants

Kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, kuģi zvejai ar riņķvadu, pelaģiskie traleri, krātiņveida lamatas un sporta un atpūtas zveja

1.   Lieliem pelaģiskiem nozvejotājkuģiem, kas garāki par 24 m un zvejo ar āķu jedām, no 1. janvāra līdz 31. maijam ir atļauta zilo tunzivju zveja Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10° W un uz ziemeļiem no 42° N, kā arī Norvēģijas ekskluzīvo ekonomikas zonu, kur šāda zveja ir atļauta no 1. augusta līdz 31. janvārim.

2.   No 26. maija līdz 24. jūnijam ir atļauta zilo tunzivju zveja ar riņķvadu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot Norvēģijas ekskluzīvo ekonomikas zonu, kur šāda zveja ir atļauta no 25. jūnija līdz 31. oktobrim.

3.   No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā ir atļauta zilo tunzivju zveja ar pelaģiskajiem traleriem.

4.   No 16. jūnija līdz 14. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju sporta un atpūtas zveja.

5.   Zilo tunzivju zveja ar zvejas rīkiem, kas nav nosaukti šā panta 1.–4. punktā un 12. pantā, tostarp ar krātiņveida lamatām, ir atļauta visu gadu atbilstoši ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

12. pants

Laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas

1.   No 1. jūlija līdz 31. oktobrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir atļauta zilo tunzivju zveja, kurā izmanto laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas.

2.   Ar noteikumu, ka nārsta vietu aizsardzība netiek ietekmēta un ka zvejas sezonas kopējais ilgums attiecīgajās zvejniecībās nepārsniedz četrus mēnešus, katra dalībvalsts var noteikt citādu sākuma datumu zvejai, kurā izmanto laivas zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivas, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un darbojas Atlantijas okeāna austrumu daļā.

3.   Katra dalībvalsts 7. pantā minētajā gada zvejas plānā norāda, vai minēto zvejniecību sākuma datumi ir mainīti, kā arī attiecīgo apgabalu koordinātas.

2. IEDAĻA

Minimālais saglabāšanas references izmērs, nejauša nozveja, piezveja

13. pants

Izkraušanas pienākums

Šīs iedaļas noteikumi neskar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, tostarp tiem piemērojamās atkāpes.

14. pants

Minimālais saglabāšanas references izmērs

1.   Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju minimālais saglabāšanas references izmērs ir 30 kg vai 115 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai).

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, zilo tunzivju minimālo saglabāšanas references izmēru 8 kg vai 75 cm (garums līdz astes spuras sazarojuma vietai) piemēro šādās zvejniecībās:

a)

zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā nozvejotas ar laivām zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivām;

b)

zilās tunzivis, kas audzēšanas nolūkos nozvejotas Adrijas jūrā;

c)

zilās tunzivis, kas Vidusjūrā nozvejotas piekrastes zvejā un nerūpnieciskajā zvejā, kurā svaigu zivju ieguvei izmanto laivas zvejai ar ēsmu, kuģus zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām.

3.   Īpašie nosacījumi, kas piemērojami 2. punktā minētajām atkāpēm, ir noteikti I pielikumā.

4.   Attiecīgās dalībvalstis kuģiem, kas zvejo saskaņā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, izdod īpašas atļaujas. Attiecīgos kuģus iekļauj 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā nozvejotājkuģu sarakstā. Minētajā nolūkā piemēro 20. un 21. pantā izklāstītos noteikumus.

15. pants

Nejauša nozveja

1.   Neskarot 14. panta 1. punktu, visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām, ar ko aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauta nejauša nozveja, kas nepārsniedz 5 % zilo tunzivju, kuru svars ir 8–30 kg vai garums līdz astes spuras sazarojuma vietai ir 75–115 cm.

2.   Šā panta 1. punktā minētos 5 % aprēķina, pamatojoties uz zilo tunzivju kopējo nozveju to zivju skaita izteiksmē, kuras paturētas uz kuģa vai krātiņveida lamatās jebkurā laikā pēc katras zvejas darbības.

3.   Nejaušu nozveju atvelk no tās dalībvalsts kvotas, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

4.   Uz zilo tunzivju nejaušu nozveju attiecina 25., 30., 31. un 32. pantu.

16. pants

Piezveja

1.   Katra dalībvalsts paredz zilo tunzivju piezveju kvotas robežās un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu zvejas plānu. Šāds noteikums nodrošina to, ka visas mirušās zivis tiek atskaitītas no kvotas.

2.   Savienības zvejas kuģi, kas zilās tunzivis nezvejo aktīvi, nepieļauj to, ka zilo tunzivju piezveja jebkurā laikā pēc zvejas darbības pārsniedz 5 % no kopējās uz kuģa esošās nozvejas svara vai zivju skaita izteiksmē. Minēto procentuālo daļu zivju skaita izteiksmē aprēķina tikai attiecībā uz tunzivīm un tunzivjveidīgajām zivīm, ko pārvalda ICCAT. Katra dalībvalsts atvelk no savas kvotas visas nedzīvās zivis, kas ietilpst piezvejā.

3.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām nav zilās tunzivs kvotas, attiecīgās piezvejas atvelk no Savienības zilās tunzivs piezvejas īpašas kvotas, kas noteikta saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

4.   Ja kvota, kas iedalīta attiecīgā zvejas kuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalstij, jau ir pilnībā apgūta, zilo tunzivju nozveja netiek pieļauta. Nedzīvas zilās tunzivis izkrauj veselas un neapstrādātas, tās tiek konfiscētas, un uz tām attiecina atbilstošus pēcpasākumus. Saskaņā ar 29. pantu katra dalībvalsts informāciju par šādu nedzīvu zilo tunzivju daudzumu ik gadu sniedz Komisijai, kas to pārsūta ICCAT Sekretariātam.

5.   Piezvejai piemēro 27., 30., 31., 32. un 56. pantā minētās procedūras.

3. IEDAĻA

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

17. pants

Gaisa transportlīdzekļu izmantošana

Zilo tunzivju meklēšanā ir aizliegts izmantot gaisa transportlīdzekļus, tostarp gaisa kuģus, helikopterus vai jebkāda veida bezpilota gaisa kuģus.

IV NODAĻA

SPORTA UN ATPŪTAS ZVEJA

18. pants

Īpaša kvota sporta un atpūtas zvejai

Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, regulē atpūtas un sporta zveju, iedalot minētajām zvejniecībām īpašu kvotu, un informē par to Komisiju tad, kad nosūta savu zvejas plānu.

19. pants

Sporta un atpūtas zveja

1.   Katra dalībvalsts, kurai ir zilās tunzivs kvota, regulē sporta un atpūtas zveju, izdodot kuģiem zvejas atļaujas sporta un atpūtas zvejas vajadzībām.

2.   Sporta un atpūtas zvejā vienam kuģim atļauts nozvejot ne vairāk kā vienu zilo tunzivi dienā.

3.   Visas izkrautās zilās tunzivis ir nesadalītas, bez žaunām un/vai ķidām. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk sporta un atpūtas zvejā noķerto dzīvu zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

4.   Sporta un atpūtas zvejā nozvejotu zilo tunzivju pārdošana ir aizliegta.

5.   Katra dalībvalsts reģistrē sporta un atpūtas zvejā gūtās nozvejas datus, tostarp katras nozvejotās zilās tunzivs svaru un garumu, un katru gadu līdz 30. jūnijam paziņo Komisijai datus par iepriekšējo gadu. Komisija minēto informāciju pārsūta SCRS.

6.   Katra dalībvalsts sporta un atpūtas zvejā nozvejotās bojāgājušās zivis atskaita no kvotas, ko tā iedalījusi saskaņā ar 7. panta 1. punktu un 18. pantu.

V NODAĻA

KONTROLES PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Kuģu un krātiņveida lamatu reģistri

20. pants

Kuģu reģistri

1.   Katra dalībvalsts katru gadu attiecīgā gadījumā vienu mēnesi pirms 11. un 12. pantā minēto zvejas sezonu sākuma un citos gadījumos vienu mēnesi pirms atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniski nosūta Komisijai:

a)

sarakstu ar visiem nozvejotājkuģiem, kas kuģo ar tās karogu un kam ar zvejas atļauju ir atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

b)

sarakstu ar visiem citiem zvejas kuģiem, kas nav nozvejotājkuģi un kas kuģo ar tās karogu, un kam ir atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2.   Abus sarakstus sagatavo, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas iesniegšanu.

3.   Kalendāra gada laikā zvejas kuģis var būt iekļauts abos 1. punktā minētajos sarakstos ar noteikumu, ka tas abos sarakstos nav iekļauts vienlaicīgi.

4.   Sarakstos, kas minēti šā panta 1. punktā, norāda kuģa vārdu un numuru Savienības flotes reģistrā (CFR), kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (16) I pielikumā.

5.   Dati ar atpakaļejošu spēku netiek pieņemti. Vēlākas izmaiņas, kas kalendāra gada laikā tiek izdarītas 1. punktā minētajos sarakstos, tiek akceptētas tikai tad, ja paziņotais zvejas kuģis nevar darboties pamatotu ekspluatācijas apstākļu vai force majeure dēļ. Šādos apstākļos attiecīgā dalībvalsts par minēto faktu nekavējoties informē Komisiju un sniedz:

a)

pilnīgas ziņas par zvejas kuģi vai kuģiem, ar kuriem paredzēts aizstāt 1. punktā minētajos sarakstos iekļautu kuģi; un

b)

izsmeļošu ziņojumu par aizstāšanas iemesliem un attiecīgus papildu pierādījumus vai izziņas.

6.   Komisija 1. un 2. punktā minēto informāciju nosūta ICCAT Sekretariātam, lai kuģus varētu iekļaut ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar visiem citiem zvejas kuģiem (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības.

7.   Piemēro Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001 (17) 8.a panta 2., 6., 7. un 8. punktu ar vajadzīgajiem grozījumiem.

21. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009

Ja šajā nodaļā nav noteikts citādi, papildus Regulā (EK) Nr. 1224/2009 paredzētajiem pasākumiem piemēro šajā nodaļā paredzētos kontroles pasākumus.

22. pants

Kuģu zvejas atļaujas

1.   Neskarot 16. pantu, Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti 20. panta 1. punktā minētajos ICCAT reģistros, nav atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt, pārvietot, apstrādāt vai izkraut zilās tunzivis.

2.   Kad individuālā kvota ir uzskatāma par pilnībā apgūtu, karoga dalībvalsts atsauc zilās tunzivs zvejas atļauju un var pieprasīt kuģim nekavējoties doties uz tās apstiprinātu ostu.

23. pants

To krātiņveida lamatu reģistrs, ar ko atļauts zvejot zilās tunzivis

1.   Katra dalībvalsts katru gadu līdz 15. februārim elektroniski nosūta Komisijai sarakstu ar visām krātiņveida lamatām, attiecībā uz kurām ir izdota zvejas atļauja zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda krātiņveida lamatu nosaukumu un reģistrācijas numuru, un to sagatavo, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas iesniegšanu.

2.   Komisija šo sarakstu nosūta ICCAT Sekretariātam, lai minētās krātiņveida lamatas varētu iekļaut ICCAT reģistrā ar krātiņveida lamatām, ar kurām atļauts zvejot zilās tunzivis.

3.   Ar ICCAT reģistrā neiekļautām Savienības krātiņveida lamatām Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nav atļauts zvejot, tajās nav atļauts paturēt, no tām nav atļauts pārvietot, ievietot sprostos vai izkraut zilās tunzivis.

4.   Piemēro Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu ar vajadzīgajiem grozījumiem.

24. pants

Kopīga zvejas darbība

1.   Jebkuru zilo tunzivju kopīgo zvejas darbību (“KZD”) atļauj tikai ar attiecīgās(-o) karoga dalībvalsts(-u) piekrišanu. Lai saņemtu atļauju, katram kuģim zvejai ar riņķvadu jābūt aprīkotam zilo tunzivju zvejai un tam jābūt individuālai kvotai. KZD ar citām Pusēm nav atļautas.

2.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai no saviem zvejas kuģiem, kuri piesakās uz atļauju piedalīties KZD, saņemtu šādu informāciju:

a)

ilgums;

b)

iesaistītie operatori;

c)

kuģu individuālās kvotas;

d)

mehānisms attiecīgo nozveju sadalīšanai starp zvejas kuģiem; un

e)

informācija par galamērķa zivaudzētavām.

3.   Vismaz 15 dienas pirms darbības sākuma katra dalībvalsts nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju VI pielikumā noteiktajā formā. Komisija vismaz 10 dienas pirms darbības sākuma pārsūta šo informāciju ICCAT Sekretariātam un to citu zvejas kuģu karoga valstij, kuri piedalās KZD.

4.   Force majeure gadījumā nepiemēro termiņu, kas 3. punktā noteikts 2. punkta e) apakšpunktā prasītās informācijas iesniegšanai. Tādā gadījumā dalībvalstis, tiklīdz tas iespējams, var iesniegt Komisijai minētās informācijas atjauninājumu kopā ar force majeure notikumu aprakstu. Komisija minēto informāciju pārsūta ICCAT Sekretariātam.

2. IEDAĻA

Nozvejas

25. pants

Reģistrēšanas prasības

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14., 15., 23. un 24. panta prasību ievērošanai Savienības nozvejotājkuģa kapteinis attiecīgā gadījumā ieraksta zvejas žurnālā šīs regulas II pielikuma A daļā norādīto informāciju.

2.   Savienības velkoņu, palīgkuģu un apstrādes kuģu kapteiņi reģistrē savas darbības saskaņā ar II pielikuma B, C un D daļā noteiktajām prasībām.

26. pants

Nozvejas ziņojumi, ko nosūta kapteiņi un krātiņveida lamatu operatori

1.   To nozvejotājkuģu kapteiņi, kas aktīvi zvejo zilās tunzivis, katru dienu nosūta karoga dalībvalsts iestādēm informāciju no zvejas žurnāliem, kas ietver ICCAT reģistra numuru, kuģa vārdu, atļaujas derīguma termiņa sākumu un beigas, datumu, laiku, vietu (ģeogrāfiskais platums un garums) un Konvencijas apgabalā nozvejoto zilo tunzivju svaru un skaitu. Minēto informāciju tie nosūta elektroniski V pielikumā noteiktajā formā visā laikposmā, kurā kuģim ir atļauts zvejot zilās tunzivis.

2.   Kuģu zvejai ar riņķvadu kapteiņi 1. punktā minētos dienas ziņojumus sagatavo par katru zvejas darbību, arī par darbībām, kurās nozvejas apjoms ir nulle.

3.   Ziņojumus, kas minēti 1. un 2. punktā, operators katru dienu nosūta savas karoga dalībvalsts iestādēm līdz plkst. 9.00 (GMT) attiecībā uz kuģiem zvejai ar riņķvadu un kuģiem, kas garāki par 24 m, par iepriekšējo dienu un līdz pirmdienas pusnaktij attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem par iepriekšējo nedēļu, kas beidzas svētdienas pusnaktī (GMT).

4.   Tādu zivju krātiņveida lamatu operatori, ar kurām aktīvi zvejo zilās tunzivis, nosūta dienas nozvejas ziņojumu, kurā ietverts ICCAT reģistra numurs, datums, laiks, nozveja (zivju svars un skaits), tostarp nulles apjoma nozveja. Minēto informāciju V pielikumā noteiktajā formā tie 48 stundu laikā elektroniski nosūta savas dalībvalsts iestādēm visā laikposmā, kurā tiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros nosaka sīki izstrādātus noteikumus par šā panta 1.–4. punktā un V pielikumā minēto kuģu un krātiņveida lamatu darbību reģistrēšanu un ziņošanu par tām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

27. pants

Nedēļas un mēneša nozvejas ziņojumi, ko nosūta dalībvalstis

1.   Katra dalībvalsts pēc 26. pantā minēto nozvejas ziņojumu saņemšanas nekavējoties tos elektroniski pārsūta Komisijai un nekavējoties nosūta Komisijai V pielikumā noteiktajā formā sagatavotus nedēļas nozvejas ziņojumus par visiem nozvejotājkuģiem un krātiņveida lamatām. Komisija katru nedēļu pārsūta minēto informāciju ICCAT Sekretariātam, ievērojot formātu, kas noteikts ICCAT Vadlīnijās par prasīto datu un informācijas nosūtīšanu.

2.   Katra dalībvalsts katru mēnesi pirms 15. datuma informē Komisiju par to, kāds daudzums Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju iepriekšējā mēnesī ir izkrauts, pārkrauts citā kuģī, notverts krātiņveida lamatās vai ievietots sprostos, kas veikts ar zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kam ir šīs dalībvalsts karogs vai kas ir reģistrētas minētajā dalībvalstī. Iesniegto informāciju norāda sadalījumā pa zvejas rīku veidiem, ietverot arī piezveju, sporta un atpūtas zvejā gūtās nozvejas un nulles apjoma nozvejas. Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta ICCAT Sekretariātam.

28. pants

Informācija par kvotas pilnīgu apguvi

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 34. panta noteikumiem katra dalībvalsts informē Komisiju, ja tiek uzskatīts, ka kādai no šīs regulas 11. vai 12. pantā minētajām zvejas rīku grupām iedalītās kvotas izmantojums ir sasniedzis 80 %.

2.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 35. panta noteikumiem katra dalībvalsts informē Komisiju, ja tiek uzskatīts, ka kādai no šīs regulas 11. vai 12. pantā minētajām zvejas rīku grupām vai KZD, vai kuģim zvejai ar riņķvadu iedalītā kvota ir pilnībā apgūta.

3.   Informācijai, kas minēta 2. punktā, pievieno oficiālu dokumentāciju, kura apliecina zvejas aizliegumu vai rīkojumu doties atpakaļ uz ostu, kuru dalībvalsts izdevusi attiecībā uz floti, zvejas rīku grupu, KZD vai kuģiem, kam ir individuāla kvota, un kurā skaidri norādīts aizlieguma datums un laiks.

29. pants

Dalībvalstu gada ziņojumi par nozveju

1.   Katru gadu līdz 15. martam katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sīku informāciju par visām zilās tunzivs nozvejām, kas iepriekšējā zvejas gadā gūtas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Minētā informācija ietver:

a)

katra nozvejotājkuģa vārdu un ICCAT numuru;

b)

katra nozvejotājkuģa atļaujas(-u) derīguma termiņu;

c)

katra nozvejotājkuģa kopējo nozveju, tostarp, ja nozveja visā atļaujas(-u) derīguma termiņā ir bijusi nulle;

d)

kopējo dienu skaitu, ko katrs nozvejotājkuģis atļaujas(-u) derīguma termiņā ir zvejojis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

e)

katra zvejas kuģa kopējo nozveju, kas gūta ārpus atļaujas derīguma termiņa (piezveja), tostarp, ja nozvejas apjoms ir nulle.

2.   Kuģi, kuriem nav atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, bet kuri zilās tunzivis ir ieguvuši piezvejā, 1. punktā minētajā informācijā, kas jānosūta Komisijai tajā pašā dienā, ietver:

a)

kuģa vārdu un ICCAT numuru vai valsts reģistra numuru, ja kuģis nav reģistrēts ICCAT; un

b)

zilo tunzivju kopējo nozveju.

3.   Katra dalībvalsts paziņo Komisijai visu informāciju par kuģiem, uz kuriem neattiecas 1. un 2. punkts, bet par kuriem zināms vai domājams, ka tie ir zvejojuši zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

4.   Informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu, Komisija nosūta ICCAT Sekretariātam.

3. IEDAĻA

Izkraušana un pārkraušana citā kuģī

30. pants

Apstiprinātās ostas

1.   Katra dalībvalsts apstiprina ostas vai vietas tuvu krastam (apstiprinātās ostas), kurās ir atļauts veikt zilo tunzivju izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas darbības.

2.   Lai ostu noteiktu par apstiprinātu ostu, ostas dalībvalsts norāda atļautos laikus un vietas izkraušanai un pārkraušanai citā kuģi.

3.   Katru gadu līdz 15. februārim katra dalībvalsts nosūta apstiprināto ostu sarakstu Komisijai, kura minēto informāciju nosūta ICCAT Sekretariātam.

4.   Jebkādu daudzumu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts no zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī vietās, kuras nav ostas vai vietas tuvu krastam, ko Puses un dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 1. un 2. punktu.

31. pants

Izkraušana

1.   Savienības zvejas kuģu kapteiņiem, kuru kuģu lielākais kopējais garums ir 12 metru vai vairāk un ja kuģis ir iekļauts šīs regulas 20. pantā minētajā kuģu sarakstā, piemēro Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantu. Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. pantā paredzēto iepriekšējo paziņojumu par ierašanos nosūta tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot.

2.   Turklāt Savienības zvejas kuģu kapteiņi, ja kuģa lielākais garums nepārsniedz 12 metru un ja kuģis ir iekļauts 20. pantā minētajā kuģu sarakstā, vismaz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika tās dalībvalsts (arī karoga dalībvalsts) vai tās Puses kompetentajai iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas tie vēlas izmantot, paziņo vismaz:

a)

paredzamo ierašanās laiku;

b)

novērtēto zilo tunzivju daudzumu, kas paturēts uz kuģa; un

c)

informāciju par ģeogrāfisko apgabalu, kurā gūtas nozvejas.

3.   Ja dalībvalstīm saskaņā ar piemērojamiem Savienības tiesību aktiem ir atļauts piemērot īsāku paziņošanas termiņu, nekā minēts 1. un 2. punktā, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var paziņot šādi noteiktajā laikā, kad nosūtāms iepriekšējs paziņojums par ierašanos. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu brauciena attālumā no ostas, uz kuģa paturētā zilo tunzivju daudzuma aplēses var mainīt jebkurā laikā pirms ierašanās.

4.   Ostas dalībvalsts iestādes kārto uzskaiti par visiem kārtējā gada iepriekšējiem paziņojumiem.

5.   Visus izkrāvumus saskaņā ar 55. panta 2. punktu kontrolē ostas dalībvalsts attiecīgās kontroles iestādes, un tiek inspicēta to procentuālā daļa, kas noteikta, pamatojoties uz riska novērtēšanas sistēmu, kurā ņem vērā kvotu, flotes lielumu un zvejas piepūli. Pilnīgas ziņas par šādu kontroles sistēmu, ko pieņēmusi katra dalībvalsts, iekļauj 53. pantā minētajā gada inspekcijas plānā. Minēto kontroles sistēmu piemēro arī ieguves darbībām.

6.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 23. panta 1. punktam Savienības nozvejotājkuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma pēc katra reisa karoga dalībvalsts kompetentajām iestādēm un – ja izkraušana notikusi citas dalībvalsts vai Puses ostā – attiecīgās ostas dalībvalsts vai Puses kompetentajām iestādēm iesniedz izkraušanas deklarāciju.

7.   Visas izkrautās nozvejas nosver.

32. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Jebkādos apstākļos ir aizliegts Konvencijas apgabalā pārkraut zilās tunzivis citā kuģī, atrodoties jūrā.

2.   Zvejas kuģi pārkrauj zilo tunzivju nozvejas citā kuģī tikai apstiprinātās ostās saskaņā ar 30. pantā izklāstītajiem nosacījumiem.

3.   Ostas dalībvalsts nodrošina to, ka inspekcijas pilnībā aptver visus citā kuģī pārkraušanas laikus un visas citā kuģī pārkraušanas vietas.

4.   Pirms ieiešanas ostā saņēmēju zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji vismaz 48 stundas pirms paredzamā ierašanās laika sniedz tās dalībvalsts vai Puses kompetentajai iestādei, kuras ostu tie vēlas izmantot, šādu informāciju:

a)

paredzamais ierašanās datums un laiks un ierašanās osta;

b)

novērtētais zilo tunzivju daudzums, kas paturēts uz kuģa, un informācija par ģeogrāfisko apgabalu, kurā tās iegūtas;

c)

pārkrāvēja zvejas kuģa vārds un tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā;

d)

saņēmēja zvejas kuģa vārds, tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

e)

citā kuģī pārkraujamās zilo tunzivju nozvejas apjoms tonnās un ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūta nozveja.

5.   Zvejas kuģiem nav atļauts veikt pārkraušanu citā kuģī, ja vien tie nav saņēmuši iepriekšēju atļauju no savas karoga valsts.

6.   Pirms pārkraušanas sākuma pārkrāvēju zvejas kuģu kapteiņi sniedz savai karoga valstij šādu informāciju:

a)

citā kuģī pārkraujamo zilo tunzivju daudzums;

b)

datums un osta, kurā veic pārkraušanu citā kuģī;

c)

saņēmēja zvejas kuģa vārds, reģistrācijas numurs un karogs, un tā numurs ICCAT reģistrā ar nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, vai ICCAT reģistrā ar citiem zvejas kuģiem, kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā; un

d)

ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūta zilo tunzivju nozveja.

7.   Ikvienu pārkraušanu citā kuģī apstiprinātajā ostā inspicē dalībvalsts kompetentās iestādes. Minētās iestādes:

a)

inspicē saņēmēju zvejas kuģi pēc tā ierašanās un pārbauda kravu un dokumentus, kas saistīti ar pārkraušanas darbību;

b)

ziņojumu par pārkraušanu citā kuģī piecu dienu laikā pēc pārkraušanas beigām nosūta pārkrāvēja zvejas kuģa karoga valsts iestādei.

8.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. un 22. panta, Savienības zvejas kuģa kapteiņi neatkarīgi no kuģa garuma aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ar kuras karogu kuģo zvejas kuģis. Deklarāciju, kas sagatavota šīs regulas III pielikumā noteiktajā formā, nosūta ne vēlāk kā 48 stundas pēc dienas, kad ostā veikta pārkraušana citā kuģī.

4. IEDAĻA

Pārvietošanas darbības

33. pants

Pārvietošanas atļauja

1.   Pirms ikvienas pārvietošanas darbības tāda nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis vai tādas zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators, no kurām sākas attiecīgā pārvietošana, nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, kurā norādīts:

a)

nozvejotājkuģa vārds, velkoņa vārds, zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu nosaukums un ICCAT reģistra numurs;

b)

paredzamais pārvietošanas laiks;

c)

novērtētais pārvietojamo zilo tunzivju daudzums;

d)

informācija par vietu (ģeogrāfiskais platums/garums), kurā notiks pārvietošana, kā arī identificējami sprostu numuri;

e)

saņēmēja velkoņa vārds, vilkto sprostu skaits un vajadzības gadījumā ICCAT reģistra numurs;

f)

zilo tunzivju galamērķa osta, zivaudzētava vai sprosts.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā nolūkā katram sprostam piešķir unikālu sprosta numuru. Numurus izdod saskaņā ar unikālu numerācijas sistēmu, kurā numurs sastāv vismaz no trīs burtkoda burtiem, kas atbilst velkoņa karogam, un aiz tiem sekojošiem trim cipariem.

3.   Nav atļauts veikt pārvietošanu no nozvejotājkuģiem, velkoņiem, zivaudzētavām vai krātiņveida lamatām, ja vien tie nav saņēmuši iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts. Minētās dalībvalsts iestādes attiecībā uz katru pārvietošanas darbību pieņem lēmumu par to, vai piešķirt atļauju. Šajā nolūkā katrai pārvietošanas darbībai piešķir unikālu identifikācijas numuru, un to attiecīgi paziņo zvejas kuģa kapteinim, krātiņveida lamatu operatoram vai zivaudzētavas operatoram. Ja atļauju piešķir, minētais numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “AUT” (atļauja), aiz kā seko kārtas numurs. Ja atļauju atsaka, minētais numurs sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, četrciparu gadskaitļa un trim burtiem “NEG” (atļaujas atteikums), aiz kā seko kārtas numurs.

4.   Ja pārvietošanas darbības laikā zivis nobeidzas, attiecīgās dalībvalstis un pārvietošanā iesaistītie operatori rīkojas saskaņā ar XII pielikumu.

5.   Par nozvejotājkuģi, velkoni, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts 48 stundu laikā pēc tam, kad iesniegts iepriekšējs paziņojums par pārvietošanu, attiecīgi piešķir vai atsaka pārvietošanas atļauju.

6.   Attiecīgās dalībvalsts izdotā pārvietošanas atļauja neskar atļauju veikt ievietošanu sprostos.

34. pants

Pārvietošanas atļaujas atteikums

1.   Par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts neatļauj pārvietošanu, ja, saņēmusi iepriekšēju paziņojumu par pārvietošanu, tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav pietiekamas kvotas;

b)

zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu operatora ziņojumos vai šā daudzuma ievietošanai sprostos nav saņemta atļauja, vai tas nav ņemts vērā, nosakot tās kvotas izmantojumu, kas varētu būt piemērojama;

c)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav atļauts zvejot zilās tunzivis; vai

d)

velkonis, kam atbilstīgi deklarācijai jāsaņem pārvietotās zivis, nav reģistrēts ICCAT reģistrā ar visiem citiem zvejas kuģiem (izņemot nozvejotājkuģus), kuriem atļauts veikt ar zilajām tunzivīm saistītas darbības, kā minēts 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai nav aprīkots ar VMS.

2.   Ja pārvietošana netiek atļauta:

a)

par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts attiecīgi nozvejotājkuģa kapteinim vai krātiņveida lamatu operatoram, vai zivaudzētavas operatoram izdod rīkojumu par atlaišanu ūdenī un informē tos, ka pārvietošana nav atļauta un ka zivis ir jāatlaiž jūrā;

b)

attiecīgi nozvejotājkuģa kapteinis, zivaudzētavas operators vai krātiņveida lamatu operators atlaiž zivis ūdenī;

c)

zilās tunzivis atlaiž ūdenī saskaņā ar XI pielikumā aprakstītajām procedūrām.

35. pants

Novērošana ar videokameru

1.   Veicot pārvietošanas darbības, tā nozvejotājkuģa vai velkoņa kapteinis, tās zivaudzētavas vai to krātiņveida lamatu operators, no kurām pārvieto zilās tunzivis, nodrošina to, ka pārvietošanas darbības novēro ar ūdenī ievietotu videokameru, lai verificētu to zivju skaitu, kuras tiek pārvietotas. Videoierakstu uzņemšanas minimālie standarti un procedūras ir saskaņā ar IX pielikumu.

2.   Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami ICCAT inspektoriem un reģionālajiem novērotājiem.

3.   Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami Savienības inspektoriem un valsts novērotājiem.

4.   Katra dalībvalsts, kas atbildīga par kuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu, veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālā videoieraksta aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulācijas ar to.

36. pants

ICCAT reģionālo novērotāju veikta verifikācija un izmeklēšanas uzsākšana un veikšana

1.   Kā noteikts 51. pantā un VII pielikumā, ICCAT reģionālie novērotāji, atrodoties uz nozvejotājkuģa vai pie krātiņveida lamatām, reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām, novēro un novērtē pārvietotās nozvejas un verificē ierakstus, kuri izdarīti iepriekšējā pārvietošanas atļaujā, kas minēta 33. pantā, un ICCAT pārvietošanas deklarācijā, kas minēta 38. pantā.

2.   Gadījumos, kad ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgo kontroles iestāžu un/vai nozvejotājkuģa kapteiņa, vai krātiņveida lamatu pārstāvja novērtētais zivju skaits atšķiras vairāk nekā par 10 % vai kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai varētu veikt šādus novērtējumus, par nozvejotājkuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu, kuru pabeidz, pirms zivaudzētavā tiek uzsākta ievietošana sprostos vai ne vēlāk kā 96 stundu laikā pēc tās uzsākšanas. Kamēr minētās izmeklēšanas rezultāti nav zināmi, ievietošana sprostos nav atļauta un zilo tunzivju nozvejas dokumenta (“BCD”) iedaļa par nozveju netiek validēta.

3.   Tomēr gadījumos, kad videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs vai skaidrs, lai novērtētu skaitu, operators var lūgt kuģa, krātiņveida lamatu vai zivaudzētavas karoga valsts iestādēm atļauju veikt jaunu pārvietošanas darbību un iesniegt ICCAT reģionālajam novērotājam attiecīgo videoierakstu.

4.   Neskarot inspektora veiktās verifikācijas, ICCAT reģionālie novērotāji paraksta ICCAT pārvietošanas deklarāciju tikai tad, ja to novērojumi atbilst ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem un ja pārvietošanas deklarācijā iekļautā informācija atbilst to novērojumiem, tostarp attiecīgajam videoierakstam, kas prasīts 35. panta 1. punktā. Tie paraksta deklarāciju, skaidri norādot savu vārdu un ICCAT numuru.

5.   ICCAT reģionālie novērotāji pārliecinās arī par to, vai ICCAT pārvietošanas deklarācija tiek nosūtīta velkoņa kapteinim vai zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu pārstāvim.

37. pants

Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanas pasākumi

Dalībvalstis veic pasākumus un darbības, kas vajadzīgas, lai sīkāk izpētītu metodiku, kā uzlabot zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanu brīdī, kad tās tiek nozvejotas un ievietotas sprostos. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 22. augustam par veiktajiem pasākumiem ziņo Komisijai, kas minētos ziņojumus nosūta SCRS.

38. pants

Pārvietošanas deklarācija

1.   Kad pārvietošanas darbība ir pabeigta, nozvejotājkuģu vai velkoņu kapteiņi, krātiņveida lamatu operatori vai zivaudzētavas operatori aizpilda un nosūta savas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ICCAT pārvietošanas deklarāciju IV pielikumā noteiktajā formā.

2.   Pārvietošanas deklarācijas veidlapas numurē tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kas atbildīga par kuģiem, zivaudzētavām vai krātiņveida lamatām, no kurām sākas pārvietošana. Numerācijas sistēmā numuri sastāv no dalībvalsts trīsburtu koda, aiz kura seko četrciparu gadskaitlis un trīsciparu kārtas numurs, aiz kura seko trīs burti “ITD” (MS-20**/xxx/ITD).

3.   Pārvietošanas deklarācijas oriģinālu nosūta kopā ar pārvietotajām zivīm. Deklarācijas kopiju patur nozvejotājkuģa kapteinis, krātiņveida lamatu operators, velkoņa kapteinis vai zivaudzētavas operators.

4.   To kuģu (tostarp velkoņu) kapteiņi, kuri veic pārvietošanas darbības, ziņo par savām darbībām saskaņā ar II pielikumā noteiktajām prasībām.

39. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par pārvietošanas darbībām, kas minētas 33.–38. pantā un minētajos pantos norādītajos pielikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

5. IEDAĻA

Sprostos ievietošanas darbības

40. pants

Atļauja veikt ievietošanu sprostos

1.   Pirms katras sprostos ievietošanas darbības sākuma ir aizliegts noenkurot pārvadāšanas sprostus tuvāk par 0,5 jūras jūdzēm no audzēšanas iekārtām.

2.   Pirms ikvienas sprostos ievietošanas darbības par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts kompetentā iestāde informē par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgo dalībvalsti vai Pusi par daudzumiem, kas nozvejoti ar minēto kuģi vai krātiņveida lamatām, un pieprasa atļauju veikt ievietošanu sprostos.

3.   Sprostos ievietošanas darbību nesāk bez iepriekšējas atļaujas, ko devusi:

a)

par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgā dalībvalsts vai Puse; vai

b)

par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vai Puse, ja iesaistītās dalībvalstis par to vienojušās savstarpēji vai ar iesaistītajām karoga Pusēm.

4.   Par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai attiecīgā gadījumā par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vai Puse vienas darbdienas laikā pēc pieprasījuma un 2. punktā minētās informācijas iesniegšanas piešķir vai atsaka atļauju veikt ievietošanu sprostos. Ja vienas darbdienas laikā no dalībvalsts vai Puses, kas ir atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām, atbilde netiek saņemta, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vai Puse var atļaut ievietošanu sprostos.

5.   Zilās tunzivis ievieto sprostos pirms 15. augusta, ja vien dalībvalsts vai Puse, kas atbildīga par zivaudzētavu, kura saņem zivis, nenorāda pienācīgi pamatotus iemeslus. Šādus iemeslus iesniedz kopā ar ziņojumu par ievietošanu sprostā.

41. pants

Atteikums izdot atļauju veikt ievietošanu sprostos

1.   Par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai attiecīgā gadījumā par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts atsaka atļauju veikt ievietošanu sprostos, ja, saņēmusi 40. panta 2. punktā minēto informāciju, tā uzskata, ka:

a)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav bijusi pietiekami liela kvota sprostos ievietoto zilo tunzivju ieguvei;

b)

zivju daudzums nav pienācīgi norādīts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu ziņojumā vai nav ņemts vērā, aprēķinot piemērojamo kvotu; vai

c)

nozvejotājkuģim vai krātiņveida lamatām, ar ko atbilstīgi deklarācijai ir nozvejotas zivis, nav atļauts zvejot zilās tunzivis.

2.   Ja ievietošana sprostos netiek atļauta, par nozvejotājkuģi atbildīgā dalībvalsts vai Puse pieprasa par zivaudzētavu atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei konfiscēt nozvejas un atlaist zivis, izdodot rīkojumu par atlaišanu ūdenī.

3.   Saņēmis rīkojumu par atlaišanu ūdenī, zivaudzētavas operators atlaiž zivis ūdenī saskaņā ar XI pielikumu.

42. pants

Zilo tunzivju nozvejas dokumentēšana

Par zivaudzētavām atbildīgā dalībvalsts aizliedz ievietot sprostos audzēšanai zilās tunzivis, kurām līdzi nav nosūtīta dokumentācija, ko ICCAT pieprasījusi, un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 640/2010 (18). Dokumentācija ir pareiza, pilnīga un nozvejotājkuģu vai krātiņveida lamatu dalībvalsts vai Puses iestāžu apstiprināta un validēta.

43. pants

Inspekcijas

Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai inspicētu ikvienu sprostos ievietošanas darbību, kas notiek zivaudzētavās.

44. pants

Novērošana ar videokameru

1.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka sprostos ievietošanas darbības tiek novērotas ar ūdenī ievietotu videokameru. Par katru sprostos ievietošanas darbību izgatavo videoierakstu saskaņā ar IX pielikumu.

2.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami ICCAT inspektoriem un reģionālajiem novērotājiem.

3.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts nodrošina to, ka 1. punktā minētie videoieraksti tiek darīti pieejami Savienības inspektoriem un valsts novērotājiem.

4.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu oriģinālā videoieraksta aizstāšanu, rediģēšanu vai manipulēšanu.

45. pants

Izmeklēšanu uzsākšana un veikšana

1.   Ja ICCAT reģionālā novērotāja, attiecīgās dalībvalsts kontroles iestāžu vai zivaudzētavas operatora novērtētais zilo tunzivju skaits atšķiras vairāk nekā par 10 %, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām.

2.   Kamēr nav saņemti izmeklēšanas rezultāti, zivju ieguvi neveic un BCD iedaļa par audzēšanu netiek validēta.

3.   Par zivaudzētavu un par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgās dalībvalstis, kuras veic izmeklēšanu, var izmantot citu to rīcībā esošu informāciju, arī 46. pantā minēto programmu rezultātus, lai pabeigtu izmeklēšanu.

46. pants

Sprostos ievietojamo zilo tunzivju skaita un svara novērtēšanas pasākumi un programmas

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus un darbības, kas minētas 37. pantā.

2.   Lai precīzi noteiktu zivju skaitu un svaru katrā sprostos ievietošanas darbībā, programma, kurā izmanto stereoskopisko kameru sistēmas vai alternatīvas metodes, kas nodrošina līdzvērtīgu precizitāti, aptver 100 % sprostos ievietošanas darbību.

3.   Minēto programmu īsteno saskaņā ar X pielikuma B daļā izklāstītajām procedūrām.

4.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts minētās programmas rezultātus saskaņā ar X pielikuma B daļu dara zināmus par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai. Komisija tos nosūta ICCAT Sekretariātam nosūtīšanai ICCAT reģionālajam novērotājam.

5.   Ja programmas rezultāti liecina, ka to zilo tunzivju daudzumi, kas tiek ievietotas sprostos, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts uzsāk izmeklēšanu sadarbībā ar dalībvalsti vai Pusi, kas atbildīga par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām. Ja izmeklēšana netiek pabeigta 10 darbdienu laikā no šā panta 4. punktā minētās rezultātu paziņošanas dienas vai ja izmeklēšanas rezultāti liecina, ka zilo tunzivju skaits vai vidējais svars pārsniedz to, kas ziņojumā norādīts kā nozvejots un pārvietots, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu karoga dalībvalsts vai Puses iestādes izdod rīkojumu par pārsniegumam atbilstošu zivju daudzumu, kas jāatlaiž ūdenī saskaņā ar XI pielikumā noteiktajām procedūrām.

6.   Saskaņā ar X pielikuma B daļas 3. punktā noteiktajām procedūrām un attiecīgā gadījumā pēc atlaišanas ūdenī programmā konstatētos daudzumus izmanto, lai:

a)

noteiktu galīgos nozvejas datus, kas jāatskaita no valsts kvotas;

b)

minētos datus ierakstītu deklarācijās par ievietošanu sprostos un attiecīgajās BCD iedaļās.

7.   Katra par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts katru gadu līdz 30. augustam par minēto programmu rezultātiem ziņo Komisijai, kas minētos ziņojumus iesniedz SCRS.

8.   Dzīvu zilo tunzivju pārvietošana no viena audzēšanas sprosta uz citu audzēšanas sprostu nenotiek bez zivaudzētavas valsts kontroles iestāžu atļaujas un klātbūtnes.

9.   Ja zilo tunzivju daudzumi, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti ar kuģi / krātiņveida lamatām, par 10 % vai vairāk atšķiras no daudzumiem, kas noteikti ar kontrolkamerām, kā minēts šā panta 5. punktā un 45. pantā, to uzskata par attiecīgā kuģa / krātiņveida lamatu potenciālu neatbilstību, un dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pienācīgu pēckontroli.

47. pants

Ziņojums par ievietošanu sprostos

1.   Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts vienas nedēļas laikā pēc tam, kad sprostos ievietošanas darbība ir pabeigta, nosūta dalībvalstij vai Pusei, ar kuras kuģiem vai krātiņveida lamatām ir nozvejotas zilās tunzivis, un Komisijai ziņojumu par ievietošanu sprostos, kurā iekļauti X pielikuma B daļā norādītie elementi. Ziņojumā norāda arī informāciju, kas iekļauta deklarācijā par ievietošanu sprostos, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā un Ia pielikumā. Komisija ziņojumu pārsūta ICCAT Sekretariātam.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām sprostos ievietošanas darbību neuzskata par pabeigtu, kamēr nav pabeigtas visas uzsāktās izmeklēšanas un attiecīgā gadījumā atlaišana ūdenī, par kuru izdots rīkojums.

48. pants

Īstenošanas akti

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus sprostos ievietošanas darbībām, kas minētas 40.–47. pantā un minētajos pantos norādītajos pielikumos. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 59. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. IEDAĻA

Novērošana un pārraudzība

49. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 2. punkta, pienākumu attiecībā uz VMS piemēro visiem velkoņiem, kas iekļauti šīs regulas 20. panta 6. punktā minētajā ICCAT kuģu reģistrā, neatkarīgi no to garuma.

2.   Zvejas kuģi, kas garāki par 15 metriem un ir iekļauti 20. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā vai 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā kuģu sarakstā, sāk VMS datu nosūtīšanu ICCAT vismaz 15 dienas pirms zvejas sezonas sākuma un turpina minēto datu nosūtīšanu vismaz 15 dienas pēc zvejas sezonas beigām, ja vien Komisijai iepriekš nav nosūtīts pieprasījums svītrot kuģi no ICCAT kuģu reģistra.

3.   Kontroles vajadzībām VMS datu pārraidīšanu no nozvejotājkuģiem, kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis, nepārtrauc, kad kuģi ir ostā.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka to Zvejas uzraudzības centri reāllaikā un https data feed formātā pārsūta Komisijai un tās izraudzītai struktūrai VMS ziņojumus, kas saņemti no zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu. Komisija minētos datus elektroniski nosūta ICCAT Sekretariātam.

5.   Dalībvalstis nodrošina to, ka:

a)

VMS datus no zvejas kuģiem, kas kuģo ar to karogu, vismaz reizi divās stundās pārsūta Komisijai;

b)

VMS tehniskas kļūmes gadījumā alternatīvus ar to karogu kuģojošu zvejas kuģu datus, kas saņemti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 25. panta 1. punktu, pārsūta Komisijai 24 stundu laikā pēc tam, kad tos saņēmuši attiecīgo dalībvalstu Zvejas uzraudzības centri;

c)

lai izvairītos no dublēšanas, Komisijai pārsūtītos ziņojumus numurē saņemšanas secībā (ar unikālu identifikatoru);

d)

Komisijai pārsūtītie ziņojumi ir saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 24. panta 3. punktu.

6.   Katra dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka visi ziņojumi, kas darīti pieejami to inspekcijas kuģiem, tiktu uzskatīti par konfidenciāliem un izmantoti tikai jūrā veiktas inspekcijas darbībām.

50. pants

Valsts novērotāju programma

1.   Dalībvalstis attiecībā uz kuģiem, kuri aktīvi darbojas zilo tunzivju zvejniecībā, nodrošina valsts novērotāju klātbūtni, kas aptver vismaz:

a)

20 % pelaģisko traleru (garāki par 15 metriem);

b)

20 % kuģu, kas zvejo ar āķu jedām (garāki par 15 metriem);

c)

20 % laivu zvejai ar ēsmu (garāki par 15 metriem);

d)

100 % velkoņu;

e)

100 % ieguves darbību, ko veic krātiņveida lamatās.

2.   Dalībvalstis izdod valsts novērotājiem oficiālu identifikācijas dokumentu.

3.   Valsts novērotājam ir šādi uzdevumi:

a)

uzraudzīt zvejas kuģu un krātiņveida lamatu atbilstību šai regulai;

b)

reģistrēt zvejas darbību un ziņot par to, tostarp norādot:

i)

nozvejas apjomu (tostarp piezveju), kurā sadalījumā pa sugām norādīta arī informācija par to, vai zivis paturētas uz kuģa vai izmestas nedzīvas vai dzīvas;

ii)

nozvejas apgabala ģeogrāfisko platumu un garumu;

iii)

zvejas piepūles mērījumu (piemēram, iemetienu skaits, āķu skaits), kā definēts ICCAT“Dažādu zvejas rīku izmantošanas praktiskajā rokasgrāmatā”;

iv)

nozvejas datumu;

c)

novērot un novērtēt nozvejas un verificēt zvejas žurnālā veiktos ierakstus;

d)

pamanīt un reģistrēt kuģus, kuri, iespējams, zvejo, pārkāpjot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus.

4.   Valsts novērotāji pēc ICCAT pieprasījuma veic arī zinātnisko darbu, piemēram, pamatojoties uz SCRS norādījumiem, vāc ICCAT noteiktos II uzdevuma datus.

5.   Šā panta 1.–4. punkta nolūkā katra dalībvalsts arī nodrošina:

a)

laika un telpas ziņā reprezentatīvu valsts novērotāju klātbūtni uz tās kuģiem un pie krātiņveida lamatām, lai nodrošinātu, ka Komisija saņem pietiekamus un atbilstošus datus un informāciju par nozveju, zvejas piepūli un citiem zinātniskiem un pārvaldības aspektiem, ņemot vērā flotu un zvejniecību īpašības;

b)

skaidrus datu vākšanas protokolus;

c)

to, ka valsts novērotāji pirms izvietošanas ir pienācīgi apmācīti un apstiprināti;

d)

iespēju robežās – to, ka zvejas kuģu un krātiņveida lamatu darbības Konvencijas apgabalā tiek traucētas minimāli.

6.   Datus un informāciju, kas savākta saskaņā ar katras dalībvalsts novērotāju programmu, katru gadu līdz 15. jūlijam iesniedz Komisijai. Komisija minētos datus un informāciju pārsūta attiecīgi SCRS un ICCAT Sekretariātam.

51. pants

ICCAT reģionālo novērotāju programma

1.   Savienībā piemēro ICCAT reģionālo novērotāju programmu, kas izklāstīta 2.–6. punktā un sīkāk precizēta VII pielikumā.

2.   Dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni:

a)

uz visiem kuģiem zvejai ar riņķvadu, kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis;

b)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no kuģiem zvejai ar riņķvadu;

c)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju pārvietošana no krātiņveida lamatām uz pārvadāšanas sprostiem;

d)

ikreiz, kad notiek pārvietošana no kādas zivaudzētavas uz citu;

e)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ievietošana sprostos zivaudzētavās;

f)

ikreiz, kad notiek zilo tunzivju ieguve zivaudzētavās.

3.   Kuģiem zvejai ar riņķvadu nav atļauts zvejot zilās tunzivis vai darboties zilo tunzivju zvejniecībā bez ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtnes.

4.   Par zivaudzētavām atbildīgās dalībvalstis nodrošina ICCAT reģionālā novērotāja klātbūtni vienmēr, kad attiecīgajās zivaudzētavās tiek veiktas sprostos ievietošanas darbības un zivju ieguve.

5.   ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir jo īpaši šādi:

a)

novērot un uzraudzīt, lai zvejas un audzēšanas darbības notiek, ievērojot attiecīgos ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

b)

parakstīt 38. pantā minētās ICCAT pārvietošanas deklarācijas, 47. pantā minētos ziņojumus par ievietošanu sprostos un BCD, ja novērotāji piekrīt, ka tajos iekļautā informācija atbilst viņu novērojumiem;

c)

pēc ICCAT pieprasījuma veikt zinātnisko darbu, piemēram, vākt paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem.

6.   Karoga dalībvalsts nodrošina, lai kapteiņi, apkalpe, zivaudzētavas, krātiņveida lamatu un kuģu īpašnieki netraucētu, neiebiedētu, nekavētu, neietekmētu ICCAT reģionālo novērotāju viņa pienākumu pildīšanā, neuzpirktu vai nemēģinātu viņu uzpirkt.

7. IEDAĻA

Inspekcijas un kontrolpārbaudes

52. pants

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

1.   Savienībā piemēro ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēmu (“ICCAT shēma”), kas izklāstīta VIII pielikumā.

2.   Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, norīko inspektorus un veic inspekcijas jūrā saskaņā ar ICCAT shēmu.

3.   Ja vairāk nekā 15 vienas dalībvalsts karoga zvejas kuģu vienlaikus ir iesaistījušies zilo tunzivju zvejas darbībās Konvencijas apgabalā, minētā dalībvalsts norīko inspekcijas kuģi veikt inspekciju un kontroli jūrā Konvencijas apgabalā uz visu laiku, kamēr tajā atrodas minētie kuģi. Minēto pienākumu uzskata par izpildītu, ja dalībvalstis sadarbojas, lai kopīgi nodrošinātu inspekcijas kuģi, vai ja Konvencijas apgabalā tiek izvietots Savienības inspekcijas kuģis.

4.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra var norīkot Savienības inspektorus darbam ICCAT shēmā.

5.   Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā. Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, lai Savienība varētu izpildīt ICCAT shēmā noteiktos pienākumus. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies zilās tunzivs zvejniecībā, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros šie resursi jāizvieto.

6.   Dalībvalstis katru gadu līdz 1. aprīlim dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās gada laikā plāno norīkot darbam ICCAT shēmā. Izmantojot minēto informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu sagatavo plānu par Savienības dalību ICCAT shēmā un nosūta to ICCAT Sekretariātam un dalībvalstīm.

53. pants

Inspekcijas plānu nosūtīšana

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. janvārim nosūta Komisijai inspekcijas plānus. Inspekciju plānus sagatavo saskaņā ar:

a)

mērķiem, prioritātēm un procedūrām, kā arī inspekcijas darbību standartiem, kas noteikti Īpašajā zilo tunzivju kontroles un inspekcijas programmā Atlantijas okeāna austrumu daļai un Vidusjūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pantu;

b)

zilo tunzivju valsts kontroles rīcības programmu Atlantijas okeāna austrumu daļai un Vidusjūrai, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantu.

2.   Komisija apkopo valstu inspekcijas plānus un iekļauj tos Savienības inspekcijas plānā. Minēto plānu kopā ar 6. panta 1. punktā minētajiem plāniem Komisija nosūta ICCAT Sekretariātam apstiprināšanai ICCAT.

54. pants

Inspekcijas, ko veic pārkāpumu gadījumā

1.   Karoga dalībvalsts rīkojas saskaņā ar šā panta 2. punktu, ja kuģis, kas kuģo ar tās karogu:

a)

nav izpildījis 25. un 26. pantā minētās ziņojumu sniegšanas prasības; vai

b)

ir pārkāpis šīs regulas, Regulas (EK) Nr. 1224/2009 89.–93. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1005/2008 IX nodaļas noteikumus.

2.   Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka tās ostā tiek veikta fiziska pārbaude tās vadībā vai – kad kuģis nav vienā no tās ostām – citas personas vadībā, kuru norīkojusi karoga dalībvalsts.

55. pants

Kontrolpārbaude

1.   Katra dalībvalsts, izmantojot arī inspekcijas ziņojumus, novērotāju ziņojumus un VMS datus, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu verificē zvejas žurnālu iesniegšanu un attiecīgo informāciju, kas reģistrēta tās zvejas kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas vai citā kuģī pārkraušanas dokumentos un BCD.

2.   Katra dalībvalsts attiecībā uz visiem izkrāvumiem, pārkrāvumiem citā kuģī vai ievietošanu sprostos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu veic kontrolpārbaudes, kurās daudzumus pa sugām, kas reģistrēti zvejas kuģa zvejas žurnālā, vai daudzumus pa sugām, kas reģistrēti pārvietošanas vai pārkraušanas deklarācijā, salīdzina ar daudzumiem, kas reģistrēti izkraušanas deklarācijā vai sprostos ievietošanas deklarācijā, un visos citos attiecīgos dokumentos, piemēram, rēķinos un/vai pārdošanas zīmēs.

8. IEDAĻA

Tirdzniecība

56. pants

Tirdzniecības pasākumi

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 un (EK) Nr. 1005/2008, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1379/2013 (19), Savienībā ir aizliegta tādu zilo tunzivju tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, ievietošana sprostos nobarošanai vai audzēšanai, reeksports un pārkraušana citā kuģī, kurām līdzi nav nosūtīta pareiza, pilnīga un validēta dokumentācija, kas noteikta ar šo regulu, Regulu (ES) Nr. 640/2010 un Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantu.

2.   Savienībā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, ievietošana sprostos nobarošanai vai audzēšanai, apstrāde, eksports, reeksports un pārkraušana citā kuģī, ja:

a)

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādiem zvejas kuģiem vai krātiņveida lamatām, kuru karoga valstij nav kvotas, nozvejas limita vai iedalītas zvejas piepūles zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem; vai

b)

zilās tunzivis ir nozvejotas ar tādu zvejas kuģi vai krātiņveida lamatām, kuru individuālā kvota vai kuru valsts zvejas iespējas nozvejas gūšanas laikā bija pilnībā apgūtas.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009, (EK) Nr. 1005/2008 un (ES) Nr. 1379/2013, Savienībā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports no nobarošanas vai audzēšanas zivaudzētavām, kuras neievēro 1. punktā minētās regulas.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

57. pants

Izvērtēšana

Dalībvalstis katru gadu līdz 15. septembrim iesniedz Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm, Komisija katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz ICCAT Sekretariātam sīki izstrādātu ziņojumu par ICCAT Ieteikuma 14-04 īstenošanu.

58. pants

Finansējums

Lai piemērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (20), daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā uzskata par daudzgadu plānu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. panta nozīmē.

59. pants

Īstenošana

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

60. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelta Regula (EK) Nr. 302/2009.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XIII pielikumā.

61. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2016. gada 14. septembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

I. KORČOK


(1)  OV C 383, 17.11.2015., 100. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2016. gada 23. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 18. jūlija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Starptautiskā Konvencija par Atlantijas tunzivju saglabāšanu (OV L 162, 18.6.1986., 34. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1559/2007 (2007. gada 17. decembris), ar ko izveido daudzgadu plānu zilo tunzivju krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 520/2007 (OV L 340, 22.12.2007., 8. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 302/2009 (2009. gada 6. aprīlis) par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 500/2012 (2012. gada 13. jūnijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (OV L 157, 16.6.2012., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 544/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā (OV L 163, 29.5.2014., 7. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/98 (2014. gada 18. novembris) par Starptautiskajā Konvencijā par Atlantijas tunzivju saglabāšanu un Konvencijā par turpmāku daudzpusēju sadarbību Ziemeļrietumu Atlantijas zvejā paredzēto Savienības starptautisko saistību ieviešanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 2. punktā (OV L 16, 23.1.2015., 23. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(12)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(14)  Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/156/ES (2014. gada 19. marts), ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto zilās tunzivs krājumus Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, zobenzivs krājumus Vidusjūrā, un zvejniecībām, kuras izmanto sardīnes un anšova krājumus Adrijas jūras ziemeļu daļā (OV L 85, 21.3.2014., 15. lpp.).

(15)  Atbilstības komitejas starpsesiju sanāksmes ziņojums (Madride, Spānija – 2010. gada 24.–26. februāris), 5. punkts un 4.2. pielikuma 3. papildinājums.

(16)  Komisijas Regula (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 640/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko izveido zilo tunzivju Thunnus thynnus nozvejas dokumentēšanas programmu un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1984/2003 (OV L 194, 24.7.2010., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1379/2013 (2013. gada 11. decembris) par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (OV L 354, 28.12.2013., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 508/2014 (2014. gada 15. maijs) par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.)


I PIELIKUMS

Īpaši nosacījumi, kas piemērojami 14. panta 2. punktā minētajām zvejniecībām

1.

Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 9. panta 3. punktā, to laivu zvejai ar ēsmu un velcēšanas laivu maksimālais skaits, kurām atļauts Atlantijas okeāna austrumu daļā zvejot zilās tunzivis saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2006. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.

2.

Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 9. panta 3. punktā, to nozvejotājkuģu maksimālais skaits, kuriem atļauts Adrijas jūrā zvejot zilās tunzivis audzēšanas vajadzībām saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2008. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā. Minētajā nolūkā ņem vērā Horvātijas nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2008. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.

3.

Papildus noteikumiem, kas izklāstīti 9. panta 3. punktā, to laivu zvejai ar ēsmu un kuģu zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām maksimālais skaits, kuriem atļauts Vidusjūrā zvejot zilās tunzivis saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kas piemērojami 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajai atkāpei, ir vienāds ar to Savienības nozvejotājkuģu skaitu, kuri 2008. gadā piedalījās zilo tunzivju specializētajā zvejā.

4.

Nozvejotājkuģu maksimālo skaitu, kas noteikts saskaņā ar šā pielikuma 1., 2. un 3. punktu, iedala dalībvalstīm saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

5.

Atļauju saņēmušajiem nozvejotājkuģiem, kas minēti 14. panta 2. punkta a) apakšpunktā un šā pielikuma 1. punktā, iedala ne vairāk kā 7 % no Savienības kvotas, kas attiecas uz zilajām tunzivīm, kuru svars vai garums ir no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm. Minēto kvotu dalībvalstīm iedala saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

6.

Atkāpjoties no 14. panta 2. punkta a) apakšpunkta, šā pielikuma 5. punktā minētās 7 % kvotas robežās līdz 100 tonnām var iedalīt par 17 metriem īsākām laivām zvejai ar ēsmu tādu zilo tunzivju nozvejai, kuru svars vai garums ir ne mazāks kā 6,4 kg vai 70 cm.

7.

Maksimālo dalībvalstīm iedalāmo Savienības kvotas daļu zvejai saskaņā ar īpašajiem nosacījumiem, kuri piemērojami 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā un šā pielikuma 2. punktā minētajai atkāpei, nosaka saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

8.

Atļauju saņēmušajiem nozvejotājkuģiem, kas minēti 14. panta 2. punkta c) apakšpunktā un šā pielikuma 3. punktā, iedala ne vairāk kā 2 % no Savienības kvotas, kas attiecas uz zilajām tunzivīm, kuru svars vai garums ir no 8 kg vai 75 cm līdz 30 kg vai 115 cm. Minēto kvotu dalībvalstīm iedala saskaņā ar LESD un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. pantu.

9.

Katra dalībvalsts, kuras laivām zvejai ar ēsmu, kuģiem zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām un velcēšanas laivām ir atļauts zvejot zilās tunzivis saskaņā ar 14. panta 2. punktu un šo pielikumu, nosaka šādas prasības attiecībā uz astes marķējuma zīmi:

a)

katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izkraušanas tiek piestiprināta astes marķējuma zīme;

b)

katrai astes marķējuma zīmei ir unikāls identifikācijas numurs, ko norāda zilās tunzivs statistikas dokumentos un uzraksta uz katra iepakojuma, kurā ir tunzivis.


II PIELIKUMS

Prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem

A.   NOZVEJOTĀJKUĢI

Minimālās prasības attiecībā uz zvejas žurnāliem

1.

Zvejas žurnāla lapas ir numurētas.

2.

Ierakstus zvejas žurnālā izdara katru dienu (līdz pusnaktij) vai pirms ierašanās ostā.

3.

Zvejas žurnālu aizpilda, ja tiek veiktas inspekcijas, atrodoties jūrā.

4.

Viens lapas eksemplārs paliek zvejas žurnālā.

5.

Uz kuģa tiek turēti zvejas žurnāli, kuros reģistrētas vienā gadā veiktas darbības.

Minimālā standarta informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālos

1.

Kapteiņa vārds un adrese.

2.

Atiešanas datumi un ostas, ierašanās datumi un ostas.

3.

Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs, starptautiskais radio izsaukuma signāls un SJO numurs (ja pieejams).

4.

Zvejas rīki:

a)

zvejas rīku veida FAO kods;

b)

parametri (piemēram, garums, linuma acs izmērs, āķu skaits).

5.

Darbības jūrā, par katru reisa dienu aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

a)

darbību (piemēram, zveja, pārbrauciens);

b)

vietu – precīzu atrašanās vietu (grādos un minūtēs) ik dienu reģistrē par katru zvejas darbību vai pusdienlaikā, ja minētajā dienā nav zvejots;

c)

reģistrēto nozveju, tostarp norādot:

1)

FAO kodu;

2)

kopējo neapstrādātu zivju svaru (RWT) kilogramos dienā;

3)

gabalu skaitu dienā.

Attiecībā uz kuģiem zvejai ar riņķvadu minētais jāreģistrē par katru zvejas darbību, arī tad, ja nozvejas apjoms ir nulle.

6.

Kapteiņa paraksts.

7.

Svara noteikšanas metode: novērtēšana, svēršana uz kuģa.

8.

Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvara ekvivalentu un norāda tā novērtēšanā izmantotos pārrēķina koeficientus.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālā, ja veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī

1.

Datums un osta, kurā veic izkraušanu/pārkraušanu citā kuģī.

2.

Produkti:

a)

suga un sagatavošanas veids, sadalījumā pa FAO kodiem;

b)

zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

3.

Kapteiņa vai kuģa pārstāvja paraksts.

4.

Ja veic pārkraušanu citā kuģī: saņēmējkuģa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

Minimālā informācija, kas ierakstāma zvejas žurnālā, ja veic pārvietošanu uz sprostiem

1.

Pārvietošanas datums, laiks un vieta (ģeogrāfiskais platums/garums).

2.

Produkti:

a)

sugas FAO kods;

b)

uz sprostiem pārvietoto zivju skaits un daudzums kilogramos.

3.

Velkoņa vārds, tā karogs un ICCAT numurs.

4.

Galamērķa zivaudzētavas nosaukums un ICCAT numurs.

5.

KZD gadījumā kapteinis papildus 1.–4. punktā noteiktajai informācijai reģistrē zvejas žurnālā:

a)

attiecībā uz nozvejotājkuģi, no kura notiek zivju pārvietošana uz sprostiem:

uz kuģa uzceltās nozvejas apjoms,

nozvejas apjoms, kas atskaitīts no tā individuālās kvotas,

citi kuģi, kas ir iesaistījušies KZD;

b)

attiecībā uz citiem nozvejotājkuģiem, kas ir iesaistījušies tajā pašā KZD, bet nav iesaistījušies zivju pārvietošanā:

minēto kuģu vārds, starptautiskie radio izsaukuma signāli un ICCAT numuri,

tas, ka nozveja nav uzcelta uz kuģa vai pārvietota sprostos,

nozveju apjoms, kas atskaitīts no to individuālajām kvotām,

a) apakšpunktā minētā nozvejotājkuģa vārds un ICCAT numurs.

B.   VELKOŅI

1.

Velkoņa kapteinis dienas zvejas žurnālā reģistrē pārvietošanas datumu, laiku un vietu, pārvietotos daudzumus (zivju skaits un daudzums kilogramos), sprosta numuru, kā arī nozvejotājkuģa vārdu, karogu un ICCAT numuru, cita iesaistītā kuģa vai kuģu vārdu un ICCAT numuru, galamērķa zivaudzētavu un tās ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.

2.

Par turpmāku pārvietošanu uz palīgkuģiem vai citiem velkoņiem ziņo, iekļaujot to pašu informāciju, kas minēta 1. punktā, kā arī norādot palīgkuģa vai velkoņa vārdu, karogu un ICCAT numuru un ICCAT pārvietošanas deklarācijas numuru.

3.

Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām pārvietošanām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

C.   PALĪGKUĢI

1.

Palīgkuģa kapteinis katru dienu reģistrē darbības zvejas žurnālā, norādot datumu, laiku un vietas, uz kuģa pacelto zilo tunzivju daudzumus un zvejas kuģi, zivaudzētavu vai krātiņveida lamatas, saistībā ar kurām viņš darbojas.

2.

Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām darbībām, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu glabā uz kuģa, un tas jebkurā laikā ir pieejams kontroles vajadzībām.

D.   APSTRĀDES KUĢI

1.

Apstrādes kuģa kapteinis dienas zvejas žurnālā reģistrē darbību datumu, laiku un vietu un pārkrautos daudzumus, un attiecīgi no zivaudzētavām, krātiņveida lamatām vai nozvejotājkuģu saņemto zilo tunzivju skaitu un svaru. Kapteinim būtu jāreģistrē arī minēto zivaudzētavu, krātiņveida lamatu vai nozvejotājkuģu vārds/nosaukums un ICCAT numurs.

2.

Apstrādes kuģa kapteinis kārto dienas apstrādes žurnālu, kurā norāda pārvietoto vai no cita kuģa pārkrauto neapstrādāto zivju svaru un skaitu, izmantoto pārrēķina koeficientu, kā arī svaru un daudzumu sadalījumā pa produktu sagatavošanas veidiem.

3.

Apstrādes kuģa kapteinis tur uz kuģa uzglabāšanas plānu, kurā norādīta katras sugas un sagatavošanas veida atrašanās vieta un daudzumi.

4.

Dienas zvejas žurnāls satur ziņas par visām pārkraušanām citā kuģī, kas veiktas zvejas sezonā. Dienas zvejas žurnālu, apstrādes žurnālu, uzglabāšanas plānu un ICCAT pārkraušanas deklarāciju oriģinālus glabā uz kuģa, un tie jebkurā laikā ir pieejami kontroles vajadzībām.


III PIELIKUMS

ICCAT pārkraušanas deklarācija

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

Image

Teksts attēlu

Image

Teksts attēlu

V PIELIKUMS

Nozvejas ziņojuma veidlapa

Karogs

ICCAT numurs

Kuģa vārds

Ziņojuma sākuma datums

Ziņojuma beigu datums

Ziņojuma ilgums (d)

Nozvejas datums

Nozvejas vieta

Nozveja

Piešķirtais svars kopīgas zvejas darbības gadījumā (kg)

Ģeogrāfiskais platums

Ģeogrāfiskais garums

Svars (kg)

Gabalu skaits

Vidējais svars (kg)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


VI PIELIKUMS

Kopīga zvejas darbība

Karoga valsts

Kuģa vārds

ICCAT Nr.

Darbības ilgums

Operatoru identitāte

Kuģa individuālā kvota

Sistēma sadalei pa kuģiem

Uzbarošanas un audzēšanas zivaudzētavas galamērķis

Puse

ICCAT Nr.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Datums …

Karoga valsts apstiprinājums …


VII PIELIKUMS

ICCAT reģionālo novērotāju programma

ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU NORĪKOŠANA

1.

Lai pildītu savus uzdevumus, katram ICCAT reģionālajam novērotājam ir jābūt šādai kvalifikācijai:

a)

pietiekama pieredze zivju sugu un zvejas rīku identificēšanā;

b)

pietiekamas zināšanas par ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kas novērtētas ar dalībvalstu izdotu apliecību, vadoties pēc ICCAT pamatnostādnēm par apmācību;

c)

spēja novērot un pareizi reģistrēt;

d)

novērojamā kuģa karoga valsts vai zivaudzētavas valsts valodas pietiekamas zināšanas.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA PIENĀKUMI

2.

ICCAT reģionālais novērotājs:

a)

ir pabeidzis tehnisko apmācību, kas prasīta ICCAT izstrādātajās vadlīnijās;

b)

ir kādas dalībvalsts valstspiederīgais un, ciktāl iespējams, nav zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu valsts vai kuģa zvejai ar riņķvadu karoga valsts valstspiederīgais. Tomēr, ja zilās tunzivis iegūst no sprosta un tirgo kā svaigus produktus, ICCAT reģionālais novērotājs, kurš novēro ieguvi, var būt par zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts valstspiederīgais;

c)

ir spējīgs pildīt uzdevumus, kas izklāstīti 3. punktā;

d)

ir iekļauts ICCAT reģionālo novērotāju sarakstā, ko uztur ICCAT;

e)

ir bez pašreizējām finansiālām vai labuma gūšanas interesēm zilo tunzivju zvejniecībā.

ICCAT REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJA UZDEVUMI

3.

ICCAT reģionālo novērotāju uzdevumi ir jo īpaši šādi:

a)

attiecībā uz novērotājiem uz kuģiem zvejai ar riņķvadu (seineriem) – uzraudzīt to atbilstību attiecīgiem ICCAT pieņemtiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem. Jo īpaši, reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1)

gadījumos, kad ICCAT reģionālais novērotājs novēro ko tādu, kas varētu būt ICCAT ieteikumu neievērošana, viņš minēto informāciju nekavējoties nosūta ICCAT reģionālo novērotāju programmas īstenotājai sabiedrībai, kas to nekavējoties pārsūta nozvejotājkuģa karoga valsts iestādēm;

2)

reģistrē veiktās zvejas darbības un ziņo par tām;

3)

novēro un novērtē nozvejas un verificē zvejas žurnālā veiktos ierakstus;

4)

sagatavo dienas ziņojumu par pārvietošanas darbībām, kuras veic kuģi zvejai ar riņķvadu;

5)

pamana un reģistrē kuģus, kuri, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumus;

6)

reģistrē veiktās pārvietošanas darbības un ziņo par tām;

7)

verificē kuģa atrašanās vietu pārvietošanas laikā;

8)

novēro un novērtē pārvietotos produktus, arī noskatoties videoierakstus;

9)

verificē un reģistrē attiecīgā zvejas kuģa vārdu un ICCAT numuru;

10)

pēc ICCAT Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc II uzdevuma datus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

b)

attiecībā uz ICCAT reģionālajiem novērotājiem zivaudzētavās un pie krātiņveida lamatām – uzraudzīt to atbilstību attiecīgajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, ko pieņēmusi ICCAT. ICCAT reģionālais novērotājs darbojas šādi:

1)

verificē datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā un deklarācijā par ievietošanu sprostos, un BCD, arī noskatoties videoierakstus;

2)

apstiprina datus, kas norādīti pārvietošanas deklarācijā, deklarācijā par ievietošanu sprostos un BCD;

3)

sagatavo dienas ziņojumu par zivaudzētavu un krātiņveida lamatu pārvietošanas darbībām;

4)

ar parakstu apstiprina pārvietošanas deklarāciju, deklarāciju par ievietošanu sprostos un BCD tikai tad, ja novērotājs piekrīt, ka tajos ietvertā informācija atbilst viņa novērojumiem, arī videoierakstam, saskaņā 35. panta 1. punktā un 44. panta 1. punktā minētajām prasībām;

5)

pēc Komisijas pieprasījuma veic zinātnisko darbu, piemēram, vāc paraugus, vadoties pēc SCRS norādījumiem;

6)

reģistrē un verificē jebkāda veida marķējuma zīmes, kā arī dabiskas izcelsmes zīmes, ja tādas ir, un paziņo par visām pazīmēm, kas liecina, ka marķējuma zīme nesen noņemta;

c)

sagatavo vispārīgus ziņojumus, apkopojot saskaņā ar šo apakšpunktu savākto informāciju, un dod kapteinim un zivaudzētavas operatoram iespēju iekļaut tajos jebkādu attiecīgu informāciju;

d)

iesniedz Sekretariātam c) apakšpunktā minēto vispārīgo ziņojumu 20 dienās pēc novērošanas laikposma beigām;

e)

pilda jebkādas citas funkcijas, ko noteikusi ICCAT Komisija.

4.

Visu informāciju, kas attiecas uz zvejas un pārvietošanas darbībām, ko veic kuģi zvejai ar riņķvadu un zivaudzētavas, ICCAT reģionālais novērotājs apstrādā kā konfidenciālu informāciju un rakstiski atzīst minēto prasību par nosacījumu norīkošanai par ICCAT reģionālo novērotāju.

5.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro tās karoga valsts vai zivaudzētavas valsts tiesību aktu un noteikumu prasības, kuras jurisdikcijā ir kuģis vai zivaudzētava, uz kuru ICCAT reģionālais novērotājs ir norīkots.

6.

ICCAT reģionālais novērotājs ievēro hierarhiju un vispārīgas uzvedības normas, kas attiecas uz visu kuģa un zivaudzētavas personālu, ja šādi noteikumi netraucē pildīt ICCAT reģionālā novērotāja pienākumus saskaņā ar šo programmu un kuģa un zivaudzētavas personāla pienākumus, kas noteikti šā pielikuma 7. punktā un 51. panta 6. punktā.

KAROGA DALĪBVALSTU PIENĀKUMI ATTIECĪBĀ UZ ICCAT REĢIONĀLAJIEM NOVĒROTĀJIEM

7.

Dalībvalstis, kas atbildīgas par kuģi zvejai ar riņķvadu, par zivaudzētavu vai krātiņveida lamatām, nodrošina, ka ICCAT reģionālajiem novērotājiem:

a)

tiek dota piekļuve kuģa, zivaudzētavas un krātiņveida lamatu personālam un zvejas rīkiem, sprostiem un aprīkojumam;

b)

lai atvieglotu šā pielikuma 3. punktā minēto uzdevumu izpildi, pēc pieprasījuma tiek dota piekļuve arī turpmāk minētajam aprīkojumam, ja tas atrodas uz kuģiem, uz kuriem novērotāji ir norīkoti:

1)

satelītnavigācijas iekārtas;

2)

radara displeja ekrāni, kad tos izmanto;

3)

elektroniskie saziņas līdzekļi;

c)

ir nodrošināta izmitināšana, tostarp apmešanās vieta, pārtika un atbilstošas sanitārās labierīcības, kas ir tādas pašas kā kuģa virsniekiem;

d)

ir nodrošināta piemērota vieta uz komandtilta vai stūresmājā lietvedības kārtošanai, kā arī vieta uz klāja, kas ir piemērota novērotāja uzdevumu pildīšanai.

IZMAKSAS, KAS IZRIET NO ICCAT REĢIONĀLO NOVĒROTĀJU PROGRAMMAS

8.

Visas izmaksas, kas rodas saistībā ar ICCAT reģionālo novērotāju darbību, sedz katras zivaudzētavas operators vai kuģa zvejai ar riņķvadu īpašnieks.


VIII PIELIKUMS

ICCAT kopīgās starptautiskās inspekcijas shēma

ICCAT Ceturtajā kārtējā sanāksmē (Madridē 1975. gada novembrī) un ikgadējā sanāksmē Marrākešā 2008. gadā vienojās, ka:

saskaņā ar Konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu Konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT Komisija iesaka ieviest turpmāk izklāstīto starptautiskas kontroles mehānismu ūdeņiem, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

I.   SMAGI PĀRKĀPUMI

1.

Šo procedūru piemērošanas vajadzībām smags pārkāpums ir viens no šādiem ICCAT Komisijas pieņemto ICCAT saglabāšanas un pārvaldības pasākumu noteikumu pārkāpumiem:

a)

zveja bez karoga Puses izdotas licences, atļaujas vai pilnvarojuma;

b)

gadījumi, kad netiek uzturēta pietiekama dokumentācija par nozveju un ar nozveju saistītiem datiem saskaņā ar ICCAT Komisijas prasībām par ziņošanu vai ir būtiski sagrozīti ziņojumi par šādu nozveju un/vai ar nozveju saistītiem datiem;

c)

zveja slēgtā apgabalā;

d)

zveja slēgtās sezonas laikā;

e)

tīša sugu nozvejošana vai paturēšana pretrunā jebkādiem piemērojamajiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kurus pieņēmusi ICCAT;

f)

saskaņā ar ICCAT noteikumiem spēkā esošu nozvejas limitu vai kvotu nozīmīga pārkāpšana;

g)

aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

h)

zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

i)

ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

j)

vairākkārtīgi pārkāpumi, kas kopā veido saskaņā ar ICCAT spēkā esošu pasākumu nopietnu neievērošanu;

k)

gadījumi, kad uzbrūk vai pretojas pilnvarotam inspektoram vai novērotājam vai iebiedē, seksuāli aizskar, traucē vai nepamatoti kavē vai aizkavē pilnvarotu inspektoru vai novērotāju;

l)

tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

m)

tādi citi pārkāpumi, kādus var noteikt ICCAT, ja tie iekļauti un publicēti minēto procedūru pārskatītā redakcijā;

n)

zveja ar novērošanas lidmašīnu palīdzību;

o)

satelītnovērošanas sistēmas traucēšana un/vai kuģa darbošanās bez VMS;

p)

pārvietošanas darbība bez pārvietošanas deklarācijas;

q)

jūrā veikta pārkraušana citā kuģī.

2.

Ja, uzkāpjot uz zvejas kuģa un veicot inspekciju, pilnvarotais inspektors novēro darbību vai apstākļus, kas varētu būt kāds no 1. punktā noteiktajiem smagajiem pārkāpumiem, inspekcijas kuģu karoga valsts iestādes tūlīt tieši, kā arī ar ICCAT Sekretariāta starpniecību paziņo par to zvejas kuģa karoga valstij. Šādās situācijās inspektors informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.

ICCAT inspektors veiktās inspekcijas un visus konstatētos pārkāpumus reģistrē zvejas kuģa žurnālā.

4.

Karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc 2. punktā minētās inspekcijas attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

5.

Ja kuģim nav pieprasīts doties uz ostu, karoga dalībvalsts laikus sniedz pienācīgu pamatojumu Eiropas Komisijai, kas pārsūta informāciju ICCAT Sekretariātam, kurš to pēc pieprasījuma dara pieejamu citām Līgumslēdzējām pusēm.

II.   INSPEKCIJAS VEIKŠANA

6.

Inspekciju veic inspektori, ko izraudzījušās Līgumslēdzējas puses. ICCAT Komisijai dara zināmus pilnvaroto valdības aģentūru nosaukumus un ikviena tāda inspektora vārdu, kurus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

7.

Kuģiem, kuri veic starptautiskos nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus saskaņā ar šo pielikumu, ir īpašs karogs vai vimpelis, kuru apstiprinājusi ICCAT Komisija un izdevis ICCAT Sekretariāts. Šādam nolūkam izmantoto kuģu vārdus paziņo ICCAT Sekretariātam iespējami drīz pirms inspekcijas darbību uzsākšanas. ICCAT Sekretariāts informāciju par norīkotajiem inspekcijas kuģiem dara pieejamu visām Pusēm, arī ievietojot to ar paroli aizsargātā tīmekļa vietnē.

8.

Katram inspektoram ir attiecīgs personu apliecinošs dokuments, ko izdevušas karoga valsts iestādes un kas ir tādā formā, kā parādīts šā pielikuma 21. punktā.

9.

Saskaņā ar 16. punktā paredzēto kārtību Līgumslēdzējas puses karoga kuģis, kas zvejo tunzivis vai tunzivjveidīgās zivis Konvencijas apgabalā ārpus ūdeņiem, kas ir tā pārstāvētās valsts jurisdikcijā, apstājas, kad kuģis, kurš ir izkāris 7. punktā aprakstīto ICCAT vimpeli un uz kura ir inspektors, dod tam atbilstošo signālu no Starptautiskā signālu kodeksa, ja vien kuģis tobrīd neveic zvejas darbības, – tādā gadījumā tas apstājas, tiklīdz ir beidzis šādas darbības. Kuģa kapteinis atļauj inspekcijas grupai, kas norādīta 10. punktā, uzkāpt uz kuģa un nodrošina iekāpšanas trapu. Kapteinis dod inspekcijas grupai iespēju veikt aprīkojuma, nozvejas vai zvejas rīku un visu attiecīgo dokumentu pārbaudi, kādu inspektors uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, vai tiek ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi, kas attiecas uz inspicētā kuģa karoga valsti. Turklāt inspektors drīkst pieprasīt skaidrojumus, kurus tas uzskata par vajadzīgiem.

10.

Inspekcijas grupas lielumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Inspekcijas grupa ir tik maza, cik iespējams, lai droši un neapdraudēti izpildītu šajā pielikumā noteiktos pienākumus.

11.

Uzkāpjot uz kuģa, inspektors uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kas aprakstīts 8. punktā. Inspektors ievēro vispārpieņemtos starptautiskos noteikumus, procedūras un praksi, kas saistīta ar inspicējamā kuģa un tā apkalpes drošību, līdz minimumam samazina iejaukšanos zvejas darbībās vai produktu uzglabāšanā un, cik vien praktiski iespējams, izvairās veikt darbības, kas varētu negatīvi ietekmēt uz kuģa esošās nozvejas kvalitāti.

Katrs inspektors veic tikai tādas darbības, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos, vai ir ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti. Veicot inspekciju, inspektors var zvejas kuģa kapteinim lūgt tādu palīdzību, kāda var būt nepieciešama. Inspektors sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT Komisijas apstiprinātā formā. Inspektors paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības parakstīšanas brīdī vai pirms tam pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām, un viņš paraksta šīs piezīmes.

12.

Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspekcijas grupas valsts valdībai, kura tos nosūta attiecīgajām inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un ICCAT Komisijai. Ja tiek atklāts ICCAT ieteikumu pārkāpums, inspektors, ja vien iespējams, informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

13.

Ja notiek pretošanās inspektoram vai netiek pildīti viņa norādījumi, inspicējamā kuģa karoga valsts rīkojas tāpat, kā tā rīkotos, ja tādā veidā izturētos pret šīs valsts inspektoru.

14.

Inspektors pilda šajā kārtībā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek savas valsts iestāžu operatīvajā kontrolē un ir atbildīgs to priekšā.

15.

Līgumslēdzējas puses izskata saskaņā ar šo kārtību sagatavotus ārvalstu inspektoru inspekcijas ziņojumus, kuģa pamanīšanas informācijas lapas saskaņā ar Ieteikumu 94-09 un paziņojumus, kas izriet no dokumentu inspekcijām, un reaģē uz tiem līdzīgi, kā tās izskatītu savas valsts inspektoru ziņojumus un reaģētu uz tiem saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. Saskaņā ar šo punktu Līgumslēdzējai pusei nav pienākuma citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku nekā savas valsts inspektora ziņojumam. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo kārtību izriet no inspektora iesniegta ziņojuma.

16.

a)

Līgumslēdzējas puses katru gadu līdz 15. februārim informē ICCAT Komisiju par provizoriskiem plāniem attiecīgajā kalendāra gadā veikt inspekcijas darbības saskaņā ar šo regulu, un ICCAT Komisija var ierosināt Līgumslēdzējām pusēm koordinēt valstu darbības šajā jomā, arī inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, ar kuriem pārvadā inspektorus.

b)

Līgumslēdzējām pusēm piemēro šajā regulā izklāstīto kārtību un līdzdalības plānus, ja vien tās savstarpēji nav vienojušās par ko citu, un par tādu vienošanos informē ICCAT Komisiju. Tomēr divas Līgumslēdzējas puses savstarpēji pārtrauc shēmas īstenošanu, ja kāda no tām, gaidot šādas vienošanās pabeigšanu, par to ir informējusi ICCAT Komisiju.

17.

a)

Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā apakšapgabalā, kurā notiek inspekcija. Inspekcijas ziņojumā inspektors norāda apakšapgabalu, kurā tika veikta inspekcija, un apraksta ikvienu konstatēto pārkāpumu.

b)

Inspektoram ir tiesības inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto vai kas ir uz kuģa.

18.

Visiem inspicētajiem zvejas rīkiem, kuri šķiet neatbilstam spēkā esošajiem ICCAT Komisijas ieteikumiem, kas attiecas uz attiecīgā kuģa karoga valsti, inspektors piestiprina ICCAT Komisijas apstiprinātu identifikācijas zīmi un šo faktu ieraksta inspekcijas ziņojumā.

19.

Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus, aprīkojumu, dokumentus un ikvienu citu objektu, ko viņš uzskata par nepieciešamu, tā, lai būtu redzami tie elementi, kas, pēc viņa domām, neatbilst spēkā esošajam regulējumam; tādā gadījumā ziņojumā iekļauj fotoattēlos redzamo objektu sarakstu un fotoattēlu eksemplārus pievieno karoga valstij paredzētajai ziņojuma kopijai.

20.

Lai noteiktu atbilstību ICCAT ieteikumiem, inspektors vajadzības gadījumā inspicē visu nozveju, kas ir uz kuģa.

21.

Inspektoru identitātes kartes paraugs ir šāds:

Image


IX PIELIKUMS

Videoierakstu uzņemšanas procedūru minimālie standarti

Pārvietošanas darbības

1.

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc pārvietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgi tur uz nozvejotājkuģa vai glabā zivaudzētavas vai krātiņveida lamatu operators.

3.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš atrodas uz kuģa zvejai ar riņķvadu klāja, un vienu – valsts novērotājam, kurš atrodas uz velkoņa, turklāt pēdējo minēto kopiju nosūta kopā ar pārvietošanas deklarāciju un nozvejām, uz kurām tā attiecas. Attiecībā uz valsts novērotājiem minēto procedūru piemēro tikai tad, ja notiek pārvietošana starp velkoņiem.

4.

Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT pārvietošanas atļaujas numurs.

5.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6.

Pirms pārvietošanas sākuma videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu pārvietošanas darbību.

8.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu pārvietošanu. Veicot jauno pārvietošanu, visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā sprostā, pārvieto uz citu sprostu, kuram jābūt tukšam.

Ievietošana sprostos

1.

Elektronisko atmiņas ierīci, kas satur oriģinālo videoierakstu, iespējami drīz pēc sprostos ievietošanas darbības beigām nodod ICCAT reģionālajam novērotājam, kurš to nekavējoties inicializē, lai nepieļautu turpmāku manipulēšanu.

2.

Oriģinālo ierakstu visā atļaujas derīguma termiņā attiecīgā gadījumā tur zivaudzētavā.

3.

Izgatavo divas identiskas videoieraksta kopijas. Vienu kopiju nosūta ICCAT reģionālajam novērotājam, kas norīkots uz zivaudzētavu.

4.

Katra videoieraksta sākumā un/vai beigās ir redzams ICCAT sprostos ievietošanas atļaujas numurs.

5.

Visa videoieraksta laikā ir redzams videoieraksta uzņemšanas laiks un datums.

6.

Pirms sākas ievietošana sprostos, videoierakstā ir redzama zvejas rīka / durvju atvēršana un aizvēršana un tas, vai saņemošajā un nododošajā sprostā jau ir zilās tunzivis.

7.

Videoieraksts ir bez pārtraukumiem, pārrāvumiem, izgriezta materiāla un aptver visu sprostos ievietošanas darbību.

8.

Videoieraksts ir pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu.

9.

Ja videoieraksts nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu pārvietoto zilo tunzivju skaitu, kontroles iestādes pieprasa veikt jaunu ievietošanu sprostos. Veicot jauno ievietošanu sprostos, visas zilās tunzivis, kas ir saņemošajā zivaudzētavas sprostā, pārvieto uz citu zivaudzētavas sprostu, kurš ir tukšs.


X PIELIKUMS

Standarti un procedūras, kas attiecas uz 46. panta 2.–7. punktā un 47. panta 1. punktā minētajām programmām un ziņošanas pienākumiem

A.   Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana

Stereoskopisko kameru sistēmu izmantošana saistībā ar sprostos ievietošanas darbībām, kā prasīts šīs regulas 46. pantā, notiek saskaņā ar šādiem noteikumiem:

1.

Dzīvu zivju paraugu ņemšanas intensitāte nav mazāka par 20 % no zivju daudzuma, ko ievieto sprostos. Ja tas ir tehniski iespējams, dzīvu zivju paraugu ņemšanu veic secīgi, mērot katru piekto īpatni; šādu paraugu veido zivis, kas izmērītas 2–8 m attālumā no kameras.

2.

Pārvietošanas tunelim, kas savieno nododošo sprostu un saņemošo sprostu, nosaka maksimālo platumu 10 m un maksimālo augstumu 10 m.

3.

Ja zivju garuma mērījumi uzrāda multimodālu sadalījumu (divas vai vairākas dažādu izmēru kohortas), jābūt iespējai vienā un tajā pašā sprostos ievietošanas darbībā izmantot vairākus pārrēķina algoritmus; lai garumu līdz astes spuras sazarojuma vietai pārrēķinātu kopējā svarā atkarībā no sprostos ievietošanas darbības laikā izmērīto zivju izmēra kategorijas, izmanto visjaunākos algoritmus, ko noteikusi SCRS.

4.

Pirms katras sprostos ievietošanas darbības veic stereoskopisko garuma mērījumu validāciju, izmantojot mēroga skalu, kas atrodas 2–8 metru attālumā.

5.

Paziņojot stereoskopiskās programmas rezultātus, informācijā norāda, kāda ir stereoskopisko kameru sistēmas tehnisko specifikāciju kļūdas robeža, kas nepārsniedz +/– 5 %.

6.

Ziņojumā par stereoskopiskās programmas rezultātiem iekļauj ziņas par visām iepriekš minētajām tehniskajām specifikācijām, tostarp par paraugu ņemšanas intensitāti, paraugu ņemšanas metodiku, attālumu līdz kamerai, pārvietošanas tuneļa izmēriem un algoritmiem (garuma un svara sakarība). SCRS pārskata minētās specifikācijas un vajadzības gadījumā sniedz ieteikumus to grozīšanai.

7.

Ja stereoskopisko kameru uzfilmētais materiāls nav pietiekami kvalitatīvs, lai novērtētu sprostos ievietojamo zilo tunzivju svaru, par nozvejotājkuģi, krātiņveida lamatām vai zivaudzētavu atbildīgās dalībvalsts iestādes izdod rīkojumu par jaunu sprostos ievietošanas darbību.

B.   Programmu rezultātu noformēšana un izmantošana

1.

Attiecībā uz tādām KZD un tādām zivaudzētavai paredzētām krātiņveida lamatu nozvejām, kurās iesaistīta viena Puse un/vai dalībvalsts, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem KZD kopējās nozvejas vai krātiņveida lamatu kopējās nozvejas līmenī. Attiecībā uz KZD, kurās iesaistītas vairākas Puses un/vai dalībvalstis, lēmumus par nozvejas ziņojuma un stereoskopiskās sistēmas programmas rezultātu atšķirībām pieņem sprostos ievietošanas darbību līmenī, ja vien visu KZD iesaistīto nozvejotājkuģu karoga Pušu un/vai dalībvalstu iestādes nav vienojušās citādi.

2.

Par zivaudzētavu atbildīgā dalībvalsts par nozvejotājkuģi vai krātiņveida lamatām atbildīgajai dalībvalstij vai Pusei un Komisijai sniedz ziņojumu un šādus dokumentus:

a)

stereoskopiskās sistēmas tehnisko ziņojumu, kurā iekļauta:

vispārīga informācija, proti, suga, objekts, sprosts, datums, algoritms,

statistiskā izmēra noteikšanas informācija, proti, vidējais svars un garums, minimālais svars un garums, maksimālais svars un garums, paraugā iekļauto zivju skaits, sadalījums pēc svara, sadalījums pēc izmēra;

b)

detalizētus programmas rezultātus, kuros norādīts katras paraugā iekļautās zivs izmērs un svars;

c)

ziņojumu par ievietošanu sprostā, kurā iekļauta:

vispārīga informācija par darbību, proti, sprostā ievietošanas darbības numurs, zivaudzētavas nosaukums, sprosta numurs, BCD numurs, ITD numurs, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu vārds vai nosaukums un karogs, velkoņa vārds un karogs, stereoskopiskās sistēmas izmantošanas datums un videoieraksta datnes nosaukums,

algoritms, kas izmantots garuma pārrēķināšanai svarā,

salīdzinājums starp BCD deklarēto un stereoskopiskās sistēmas konstatēto zivju skaitu, vidējo svaru un kopējo svaru (starpību aprēķina pēc šādas formulas: (stereoskopiskā sistēma – BCD) / stereoskopiskā sistēma * 100),

sistēmas kļūdas robeža,

attiecībā uz tiem ziņojumiem par ievietošanu sprostos, kas attiecas uz KZD / krātiņveida lamatām, pēdējā ziņojumā par ievietošanu sprostos iekļauj arī kopsavilkumu par visu informāciju, kura sniegta iepriekšējos ziņojumos par ievietošanu sprostos.

3.

Saņēmušas ziņojumu par ievietošanu sprostos, nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu dalībvalsts iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus atkarībā no situācijas:

a)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ietilpst stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazonā:

rīkojums par atlaišanu ūdenī netiek dots,

BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (aprēķina no zivju skaita, kas konstatēts, izmantojot kontrolkameras vai alternatīvas metodes) un vidējo svaru, savukārt kopējais svars netiek mainīts;

b)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir mazāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību:

tiek dots rīkojums par atlaišanu ūdenī, izmantojot stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību,

atlaišanu ūdenī veic saskaņā ar 34. panta 2. punktā un XI pielikumā aprakstīto procedūru,

pēc tam, kad notikusi atlaišana ūdenī, BCD tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz zivju skaitu (aprēķina no zivju skaita, kurš konstatēts, izmantojot kontrolkameras, un no kura atņemts ūdenī atlaisto zivju skaits) un vidējo svaru, savukārt kopējais svars netiek mainīts;

c)

kopējais svars, kas deklarēts nozvejotājkuģa vai krātiņveida lamatu BCD, ir lielāks par stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību:

rīkojums par atlaišanu ūdenī netiek dots,

BCD attiecīgi tiek izdarītas izmaiņas attiecībā uz kopējo svaru (izmanto stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona augstāko skaitlisko vērtību), zivju skaitu (izmanto kontrolkameru rezultātus) un vidējo svaru.

4.

Kad BCD tiek izdarītas attiecīgas izmaiņas, 2. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības (skaits un svars) ir saskanīgas ar 6. iedaļā ierakstītajām skaitliskajām vērtībām, un 3., 4. un 6. iedaļā ierakstītās skaitliskās vērtības nav lielākas par 2. iedaļā ierakstītajām skaitliskajām vērtībām.

5.

Ja starpība, kas konstatēta atsevišķos ziņojumos par ievietošanu sprostos, tiek kompensēta no visām sprostos ievietošanas darbībām, ko veic no KZD / krātiņveida lamatām, neatkarīgi no tā, vai ir pieprasīta atlaišana ūdenī, visos attiecīgajos BCD izdara izmaiņas, pamatojoties uz stereoskopiskās sistēmas rezultātu diapazona zemāko skaitlisko vērtību. Lai atspoguļotu ūdenī atlaisto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar atlaisto zilo tunzivju daudzumiem. Arī tajos BCD, kas saistīti ar zilajām tunzivīm, kuras nav atlaistas ūdenī, bet attiecībā uz kurām rezultāti, kas konstatēti ar stereoskopisko sistēmu vai alternatīvām metodēm, atšķiras no daudzumiem, kas ziņojumā norādīti kā nozvejoti un pārvietoti, tiek izdarītas izmaiņas, lai atspoguļotu minētās atšķirības.

Lai atspoguļotu ūdenī atlaisto zivju svaru/skaitu, izmaiņas tiek izdarītas arī BCD, kas saistīti ar nozvejām, no kurām notikusi atlaišana ūdenī.


XI PIELIKUMS

Ūdenī atlaišanas protokols

1.

Zilo tunzivju atlaišanu jūrā no audzēšanas sprostiem ieraksta ar videokameru un novēro ICCAT reģionālais novērotājs, kurš sagatavo ziņojumu un kopā ar videoierakstiem nosūta ICCAT Sekretariātam.

2.

Kad izdots rīkojums par atlaišanu ūdenī, zivaudzētavas operators lūdz ICCAT reģionālā novērotāja norīkošanu.

3.

Zilo tunzivju atlaišanu jūrā no pārvadāšanas sprostiem vai krātiņveida lamatām novēro tās valsts novērotājs, kura ir atbildīga par velkoni vai krātiņveida lamatām, kurš sagatavo ziņojumu un iesniedz to atbildīgās dalībvalsts kontroles iestādēm.

4.

Pirms notiek ūdenī atlaišanas darbība, dalībvalsts kontroles iestādes var izdot rīkojumu par kontrolpārvietošanu, kurā izmanto parastās un/vai stereoskopiskās kameras, lai novērtētu ūdenī atlaižamo zivju skaitu un svaru.

5.

Dalībvalstu iestādes var veikt jebkādus papildu pasākumus, kurus tās uzskata par vajadzīgiem, lai nodrošinātu, ka atlaišana ūdenī notiek tādā laikā un vietā, kas ir vispiemērotākie, lai palielinātu iespējamību, ka zivis atgriežas krājumā. Operators ir atbildīgs par zivju izdzīvošanu tik ilgi, līdz atlaišana ūdenī ir pabeigta. Minētā atlaišana ūdenī notiek trīs nedēļu laikā pēc sprostos ievietošanas darbību pabeigšanas.

6.

Pēc tam, kad ir pabeigtas ieguves darbības, zivaudzētavā palikušās zivis, uz kurām neattiecas BCD, tiek atlaistas ūdenī saskaņā ar 34. panta 2. punktā un šajā pielikumā izklāstītajām procedūrām.


XII PIELIKUMS

Rīkošanās ar nedzīvām zivīm

Kad kuģi zvejai ar riņķvadu veic zvejas darbības, to zivju daudzumus, kuras riņķvadā tiek atrastas nedzīvas, reģistrē zvejas kuģa žurnālā un attiecīgi atvelk no dalībvalsts kvotas.

Pirmajā pārvietošanā bojāgājušo zivju reģistrēšana un rīkošanās ar tām

1.

Velkoņa operatoram nodod BCD, kurā ir aizpildīta 2. iedaļa (Informācija par kopējo nozveju), 3. iedaļa (Tirdzniecības informācija par dzīvām zivīm) un 4. iedaļa (Informācija par pārvietošanu, arī par bojāgājušajām zivīm).

Kopējie daudzumi, kas norādīti 3. un 4. iedaļā, ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti 2. iedaļā. Saskaņā ar šīs regulas noteikumiem BCD pievieno oriģinālo ICCAT pārvietošanas deklarāciju (ITD). ITD norādītie daudzumi (pārvietotas dzīvas) ir vienādi ar daudzumiem, kas norādīti pievienotā BCD 3. iedaļā.

2.

BCD daļu, kurā ir 8. iedaļa (Informācija par tirdzniecību), aizpilda un nodod tā palīgkuģa operatoram, kurš bojāgājušās zilās tunzivis nogādā krastā (vai arī patur uz nozvejotājkuģa, ja tās izkrauj tieši krastā). Bojāgājušajām zivīm un BCD daļai līdzi nosūta ITD kopiju.

3.

Bojāgājušo zivju daudzumus norāda tā nozvejotājkuģa BCD, kurš guvis nozveju, vai – KZD gadījumā – nozvejotājkuģu BCD vai tāda kuģa BCD, kas kuģo ar citu karogu un piedalās KZD.


XIII PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 302/2009

Šī regula

1. pants

1. un 2. pants

2. pants

3. pants

3. pants

4. pants

4. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4. panta 3. un 5. punkts

7. pants

4. panta 4. punkta otrā daļa

6. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 2. punkts

4. panta 6. punkta a) un b) apakšpunkts un otrā daļa

54. pants

4. panta 6. punkta trešā daļa

20. panta 2. punkts

4. panta 7.–12. punkts

4. panta 13. punkts

5. panta 3. punkts

4. panta 15. punkts

17. pants

5. panta 1. punkts

6. panta 1. punkta b) apakšpunkts

5. panta 2.–6. punkts

9. panta 1.–6. punkts

5. panta 7. un 8. punkts un 9. punkta pirmā daļa

5. panta 9. punkta otrā daļa

6. panta 2. punkts

6. pants

10. pants

7. pants

11. un 12. pants

8. pants

17. pants

9. panta 1. un 2. punkts

14. panta 1. un 2. punkts

9. panta 3., 4., 5. un 7.–10. punkts

I pielikums

9. panta 6. punkts

9. panta 11. punkts

14. panta 3. punkts

9. panta 12.–15. punkts

15. pants

10. pants

11. pants

16. panta 2., 3. un 5. punkts

12. panta 1.–4. punkts

19. pants

12. panta 5. punkts

13. panta 1., 2. un 3. punkts

19. pants

13. panta 4. punkts

14. panta 1., 2., 3. un 5. punkts

20. pants

14. panta 4. punkts

22. panta 1. punkts

15. pants

23. pants

16. pants

29. panta 1., 3. un 4. punkts

17. pants

30. pants

18. panta 1. punkts

25. pants

18. panta 2. punkts

II pielikums

19. pants

24. panta 1., 2. un 3. punkts

20. panta 1. un 2. punkts

26. panta 1., 2. un 3. punkts

20. panta 3. un 4. punkts

27. pants

21. pants

31. panta 1.–4. punkts un 6. punkts

22. panta 1. punkts un 2. punkta pirmā daļa

33. panta 1., 3. un 5. punkts

22. panta 2. punkta otrā daļa

34. panta 1. punkts

22. panta 3. punkts

34. panta 2. punkts

22. panta 4. punkts

38. panta 1., 2. un 3. punkts

22. panta 5. punkts

II pielikums

22. panta 6. punkts

33. panta 6. punkts

22. panta 7. punkts

35. panta 1. punkts un IX pielikums

22. panta 8. punkts un 9. punkta pirmā daļa

36. pants

22. panta 9. punkta otrā daļa

22. panta 10. punkts

39. pants

23. pants

32. pants

24. panta 1. punkts

47. panta 1. punkts

24. panta 2., 4. un 6. punkts

40. panta 2.–5. punkts

24. panta 3. punkts

41. panta 1. un 2. punkts

24. panta 5. punkts

42. pants

24. panta 7. punkts

44. panta 1. punkts un IX pielikums

24. panta 8. punkta pirmā daļa

45. panta 1. un 2. punkts

24. panta 9. punkts

24. panta 10. punkts

48. pants

24.a pants

X pielikums

25. pants

49. pants

26. panta 1. punkts

26. panta 4. punkts

26. panta 2. punkts

27. panta 1. punkts

26. panta 3. punkts

26. panta 5. punkts

27. panta 1. punkts

31. panta 5. punkts

27. panta 2. punkts

41. pants

27. panta 3. punkts

3. panta 24. punkts

28. pants

55. pants

29. pants

52. pants

30. pants

50. pants

31. panta 1. punkts un 2. punkta a), b), c) un h) apakšpunkts

51. panta 2.–6. punkts

31. panta 2. punkta d)– g) apakšpunkts

VII pielikums

31. panta 3. un 4. punkts

VII pielikums

32. pants

35. panta 2., 3. un 4. punkts

44. panta 2., 3. un 4. punkts

33. pants

33.a pants

53. pants

34. pants

56. pants

35. pants

36. pants

37. pants

57. pants

38. pants

58. pants

38.a pants

59. panta 1. un 2. punkts

39. pants

60. pants

40. pants

41. pants

61. pants


Top