Help Print this page 

Document 32016R0918

Title and reference
Komisijas Regula (ES) 2016/918 (2016. gada 19. maijs), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (Dokuments attiecas uz EEZ)

C/2016/2882
  • In force
OJ L 156, 14.6.2016, p. 1–103 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/918/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

14.6.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/1


KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/918

(2016. gada 19. maijs),

ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (1) un jo īpaši tās 53. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ir saskaņoti vielu, maisījumu un dažu konkrētu izstrādājumu klasificēšanas un marķēšanas noteikumi un kritēriji Savienībā.

(2)

Minētajā regulā ir ņemta vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizētā sistēma (GHS).

(3)

GHS klasificēšanas kritēriji un marķēšanas noteikumi ANO līmenī tiek periodiski pārskatīti. Piektais pārskatītais GHS izdevums ir radies pēc izmaiņām, kuras 2012. gada decembrī pieņēma ANO Bīstamo preču pārvadājumu un Ķimikāliju klasificēšanas un marķēšanas globāli harmonizētās sistēmas ekspertu komiteja. Tajā esošie grozījumi cita starpā attiecas uz jaunu, alternatīvu metodi oksidējošu cietu vielu klasificēšanai, izmaiņām noteikumos par bīstamības klašu klasifikāciju attiecībā uz kodīgumu/kairinājumu ādai un nopietnu acu bojājumu/acu kairinājumu un aerosoliem. Turklāt ar to maina vairākus drošības prasību apzīmējumus, kā arī dažu drošības prasību apzīmējumu secību, proti, attiecīgos ierakstus svītro un atsevišķi ievieto jaunā atrašanās vietā. Tādēļ tehniskie noteikumi un kritēriji, kas sniegti Regulas (EK) Nr. 1272/2008 pielikumos, ir jāpielāgo piektajam pārskatītajam GHS izdevumam.

(4)

Pēc GHS ceturtās pārskatīšanas ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 487/2013 (2) tika ieviesta atkāpe no marķēšanas prasībām attiecībā uz vielām vai maisījumiem, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kā kodīgi ādai vai tādi, kas izraisa nopietnus acu bojājumus. Atkāpes saturam gan nebūtu jāmainās, taču būtu precīzāk jāformulē bīstamības, uz kurām šī atkāpe attiecas.

(5)

Izocianātus un atsevišķus epoksisavienojumus saturošu maisījumu marķējumā būtu jāizvairās no liekas informācijas, taču jāsaglabā tradicionālā un labi zināmā konkrētā informācija par šīm konkrētajām sensibilizējošajām vielām. Ja maisījums jau ir marķēts saskaņā ar bīstamības apzīmējumu EUH204 vai EUH205, bīstamības apzīmējuma EUH208 lietošanai nevajadzētu būt obligātai.

(6)

Lai vielu un maisījumu piegādātājiem dotu laiku pielāgoties šajā regulā noteiktajiem jaunajiem klasificēšanas un marķēšanas noteikumiem, būtu jāparedz pārejas periods un šīs regulas piemērošana jāatliek. Tas dotu iespēju šajā regulā paredzētos noteikumus pirms pārejas perioda beigām piemērot brīvprātīgi.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (3) 133. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1272/2008 groza šādi:

1)

Regulas 23. panta f) punktu aizstāj ar šādu:

“f)

vielas vai maisījumi, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kategorijā “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija).”;

2)

I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

3)

II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

4)

III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas III pielikumu;

5)

IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas IV pielikumu;

6)

V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas V pielikumu;

7)

VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VI pielikumu;

8)

VII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VII pielikumu.

2. pants

Atkāpjoties no 3. panta, vielas un maisījumus klasificēt, marķēt un iepakot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, kas grozīta ar šo regulu, var līdz 2018. gada 1. februārim.

Atkāpjoties no 3. panta, vielas un maisījumi, kas klasificēti, marķēti un iepakoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008 un laisti tirgū pirms 2018. gada 1. februāra, saskaņā ar šo regulu nav jāpārmarķē un nav jāpārpako līdz 2020. gada 1. februārim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2018. gada 1. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2016. gada 19. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

Jean-Claude JUNCKER


(1)  OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 8. maija Regula (ES) Nr. 487/2013, ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (OV L 149, 1.6.2013., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikumu groza šādi:

A.

pielikuma 1. daļu groza šādi:

1)

daļas 1.1.3.4. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“1.1.3.4.   

Interpolācija vienas bīstamības kategorijas robežās”;

2)

daļas 1.3.6. iedaļu aizstāj ar šādu:

“1.3.6.    Vielas vai maisījumi, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kategorijā “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Vielām vai maisījumiem, kuri klasificēti kā korozīvi metāliem, bet nav klasificēti kategorijā “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija), un kuri ir gatavā veidā un iepakoti patērētāja lietošanai, marķējumā nav jānorāda bīstamības piktogramma GHS05.”;

B.

pielikuma 2. daļu groza šādi:

1)

daļas 2.1.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“2.1.3.    Paziņošana par bīstamību

Marķējuma elementus vielām, maisījumiem vai izstrādājumiem, kas atbilst šīs bīstamības klases kritērijiem, izmanto saskaņā ar 2.1.2. tabulu.

2.1.2. tabula

Marķējuma elementi sprādzienbīstamiem materiāliem

Klasifikācija

Nestabili, sprādzienbīstami materiāli

1.1. apakšgrupa

1.2. apakšgrupa

1.3. apakšgrupa

1.4. apakšgrupa

1.5. apakšgrupa

1.6. apakšgrupa

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Image

 

 

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstami

Signālvārda nav

Bīstamības apzīmējums

H200: Nestabils, sprādzienbīstams

H201: Sprādzienbīstams; bīstamība attiecībā uz masveida sprādzienu

H202: Sprādzienbīstams; augsta izmetbīstamība

H203: Sprādzienbīstams; ugunsbīstamība, triecienviļņa bīstamība vai izmetbīstamība

H204: Ugunsbīstamība vai izmetbīstamība

H205: Ugunī var masveidā eksplodēt

Bīstamības apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P201

P250

P280

P210

P230

P234

P240

P250

P280

P210

P230

P234

P240

P250

P280

P210

P230

P234

P240

P250

P280

P210

P234

P240

P250

P280

P210

P230

P234

P240

P250

P280

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P380 + P375

P370 + P372 + P380 + P373

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P401

P401

P401

P401

P401

P401

Drošības prasību apzīmējuma nav

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

P501

P501

P501

Drošības prasību apzīmējuma nav

1. PIEZĪME. Neiepakotiem sprādzienbīstamiem materiāliem vai tādiem sprādzienbīstamiem materiāliem, kas pārpakoti iepakojumā, kas nav oriģinālais iepakojums vai tam līdzīgs iepakojums, ir jābūt visiem tālāk norādītajiem marķējuma elementiem:

a)

piktogrammai “Sprāgstoša bumba”;

b)

signālvārdam “Bīstami”; kā arī

c)

bīstamības apzīmējumam “Sprādzienbīstams; bīstamība attiecībā uz masveida sprādzienu”,

ja vien nav pierādīts, ka bīstamība atbilst kādai no 2.1.2. tabulas bīstamības kategorijām, jo tad piešķir attiecīgo simbolu, signālvārdu un/vai bīstamības apzīmējumu.

2. PIEZĪME. Vielas un maisījumi piegādātajā veidā, kuriem ir pozitīvs rezultāts ANO Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas 12. iedaļas 2. pārbaužu sērijā un kurus (pamatojoties uz negatīvu rezultātu 6. pārbaužu sērijā, kas aprakstīta UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas I daļas 16. iedaļā) izņēmuma kārtā neklasificē par sprādzienbīstamiem materiāliem, joprojām piemīt sprādzienbīstamība. Par tiem piemītošo sprādzienbīstamību informē lietotāju, jo vielas vai maisījuma lietošanā, it īpaši to izņemot no iepakojuma vai arī pārpakojot, kā arī glabāšanā tā ir jāņem vērā. Šā iemesla dēļ vielas vai maisījuma sprādzienbīstamību norāda drošības datu lapas 2. iedaļā (“Bīstamības apzināšana”), 9. iedaļā (“Fizikālās un ķīmiskās īpašības”) un attiecīgā gadījumā citās drošības datu lapas iedaļās.”;

2)

daļas 2.1.4. iedaļas 2.1.3. attēlu aizstāj ar šādu:

“2.1.3. attēls

Procedūra ieskaitīšanai sprādzienbīstamu materiālu klases apakšgrupā (1. klase pārvadāšanai)

Image

3)

daļas 2.2.3. iedaļas 2.2.3. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.2.3. tabula

Marķējuma elementi uzliesmojošām gāzēm (arī ķīmiski nestabilām gāzēm)

Klasifikācija

Uzliesmojoša gāze

Ķīmiski nestabila gāze

1. kategorija

2. kategorija

A kategorija

B kategorija

GHS piktogramma

Image

Piktogrammas nav

Papildu piktogrammas nav

Papildu piktogrammas nav

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Papildu signālvārda nav

Papildu signālvārda nav

Bīstamības apzīmējums

H220: Īpaši viegli uzliesmojoša gāze

H221: Uzliesmojoša gāze

Papildu bīstamības apzīmējums H230: Var eksplodēt pat bezgaisa vidē

Papildu bīstamības apzīmējums H231: Paaugstinātā spiedienā vai temperatūrā var eksplodēt pat bezgaisa vidē

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P210

P202

P202”;

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P377

P381

P377

P381

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P403

P403

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

 

 

 

4)

daļas 2.3.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu:

2.3.2.1.   Aerosolus atkarībā no to uzliesmojamības un sadedzes siltuma klasificē vienā no šīs bīstamības klases trim kategorijām. 1. vai 2. kategorijā aerosolus klasificē, ja tie satur vairāk nekā 1 % (pēc masas) tādu komponentu, kurus saskaņā ar šādiem šajā daļā norādītajiem kritērijiem klasificē kā uzliesmojošus:

uzliesmojošas gāzes (sk. 2.2. iedaļu),

šķidrumi ar uzliesmošanas punktu ≤ 93 °C, to skaitā uzliesmojoši šķidrumi saskaņā ar 2.6. iedaļu,

uzliesmojošas cietas vielas (sk. 2.7. iedaļu),

vai ja to sadedzes siltums ir vismaz 20 kJ/g.

1. PIEZĪME. Uzliesmojoši komponenti neietver piroforas, pašsasilstošas vai ar ūdeni reaģējošas vielas un maisījumus, jo tādi komponenti nekad neietilpst aerosolu sastāvā.

2. PIEZĪME. Aerosolus papildus neklasificē 2.2. iedaļā (uzliesmojošas gāzes), 2.5. iedaļā (gāzes zem spiediena), 2.6. iedaļā (uzliesmojoši šķidrumi) un 2.7. iedaļā (uzliesmojošas cietas vielas). Atkarībā no satura aerosoli un to marķējuma elementi var ietilpt citu bīstamības klašu darbības jomā.”;

5)

daļas 2.3.2. iedaļas 2.3.1.a attēlu aizstāj ar šādu:

“2.3.1.a attēls. Aerosoli

Image

6)

daļas 2.3.3. iedaļas 2.3.1. tabulas virsrakstu aizstāj ar šādu:

Marķējuma elementi aerosoliem”;

7)

daļas 2.5.3. iedaļas 2.5.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.5.2. tabula

Marķējuma elementi gāzēm zem spiediena

Klasifikācija

Saspiesta gāze

Sašķidrināta gāze

Atdzesēta sašķidrināta gāze

Izšķīdināta gāze

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Signālvārds

Uzmanību

Uzmanību

Uzmanību

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

H281: Satur atdzesētu gāzi; var radīt kriogēnus apdegumus vai ievainojumus

H280: Satur gāzi zem spiediena; karstumā var eksplodēt

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

 

 

P282

 

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

 

 

P336 + P315

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P410 + P403

P410 + P403

P403

P410 + P403”;

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

 

 

 

8)

daļas 2.8.3. iedaļas 2.8.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.8.1. tabula

Marķējuma elementi pašreaģējošām vielām un maisījumiem

Klasifikācija

A tips

B tips

C un D tips

E un F tips

G tips (1)

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Šai bīstamības kategorijai nav marķējuma elementu

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H240: Sakaršana var izraisīt eksploziju

H241: Sakaršana var izraisīt degšanu vai eksploziju

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P380 + P375 [+P378] (2)

P370 + P378

P370 + P378

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P403

P411

P420

P403

P411

P420

P403

P411

P420

P403

P411

P420

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

P501

 

9)

daļas 2.8.4. iedaļas 2.8.1. attēlu aizstāj ar šādu:

“2.8.1. attēls

Pašreaģējošas vielas un maisījumi

Image

10)

daļas 2.9.3. iedaļas 2.9.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.9.2. tabula

Marķējuma elementi piroforiem šķidrumiem

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H250: Saskarē ar gaisu spontāni aizdegas

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P222

P231 + P232

P233

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P302 + P334

P370 + P378”;

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

11)

daļas 2.10.3. iedaļas 2.10.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.10.2. tabula

Marķējuma elementi piroforām cietām vielām

Klasifikācija

1. kategorija

GHS piktogramma

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstamības apzīmējums

H250: Saskarē ar gaisu spontāni aizdegas

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P222

P231 + P232

P233

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P302 + P335 + P334

P370 + P378”;

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

12)

daļas 2.11.3. iedaļas 2.11.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.11.2. tabula

Marķējuma elementi pašsasilstošām vielām un maisījumiem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H251: Pašsasilstošs; var aizdegties

H252: Lielos apjomos pašsasilstošs; var aizdegties

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P235

P280

P235

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P407

P413

P420

P407

P413

P420”;

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

 

13)

daļas 2.12.3. iedaļas 2.12.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.12.2. tabula

Marķējuma elementi vielām vai maisījumiem, kas saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H260: Saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes, kas var spontāni aizdegties

H261: Saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

H261: Saskarē ar ūdeni izdala uzliesmojošas gāzes

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P223

P231 + P232

P280

P223

P231 + P232

P280

P231 + P232

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P302 + P335 + P334

P370 + P378

P302 + P335 + P334

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P402 + P404

P402 + P404

P402 + P404

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501”;

14)

daļas 2.13.3. iedaļas 2.13.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.13.2. tabula

Marķējuma elementi oksidējošiem šķidrumiem

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H271: Var izraisīt degšanu vai eksploziju; spēcīgs oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P220

P280

P283

P210

P220

P280

P210

P220

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P306 + P360

P371 + P380 + P375

P370 + P378

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P420

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501”;

15)

daļas 2.14.2.1. iedaļas ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Oksidējošu cietu vielu saskaņā ar 2.14.1. tabulu klasificē vienā no trim šīs klases kategorijām, izmantojot UN RTDG Pārbaužu un kritēriju rokasgrāmatas III daļas 34.4.1. apakšsadaļas O.1. pārbaudi vai 34.4.3. apakšsadaļas O.3. pārbaudi.”;

16)

daļas 2.14.2.1. iedaļas 2.14.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.14.1. tabula

Kritēriji oksidējošām cietām vielām

Kategorija

Kritēriji, izmantojot O.1. pārbaudi

Kritēriji, izmantojot O.3. pārbaudi

1

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas laiks ir mazāks nekā kālija bromāta un celulozes maisījumam attiecībā 3:2 (pēc masas).

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas ātrums ir lielāks nekā kalcija peroksīda un celulozes maisījumam attiecībā 3:1 (pēc masas).

2

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas laiks ir tāds pats kā vai mazāks nekā kālija bromāta un celulozes maisījumam attiecībā 2:3 (pēc masas), un 1. kategorijas kritēriji nav izpildīti.

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas ātrums ir tāds pats kā vai lielāks nekā kalcija peroksīda un celulozes maisījumam attiecībā 1:1 (pēc masas), un 1. kategorijas kritēriji nav izpildīti.

3

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas laiks ir tāds pats kā vai mazāks nekā kālija bromāta un celulozes maisījumam attiecībā 3:7 (pēc masas), un 1. un 2. kategorijas kritēriji nav izpildīti.

Jebkura viela vai maisījums, kam testētajā parauga/celulozes attiecībā (pēc masas) 4:1 vai 1:1 vidējais degšanas ātrums ir tāds pats kā vai lielāks nekā kalcija peroksīda un celulozes maisījumam attiecībā 1:2 (pēc masas), un 1. un 2. kategorijas kritēriji nav izpildīti.”;

17)

daļas 2.14.2.1. iedaļas 2.14.1. tabulas 1. piezīmē “(BC kods, 3. pielikums, 5. pārbaude)” aizstāj ar “(IMSBC kodekss (Starptautiskais jūras beramkravu kodekss (SJO), 2. papildinājums, 5. iedaļa)”;

18)

daļas 2.14.3. iedaļas 2.14.2. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.14.2. tabula

Marķējuma elementi oksidējošām cietām vielām

 

1. kategorija

2. kategorija

3. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H271: Var izraisīt degšanu vai eksploziju; spēcīgs oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

H272: Var pastiprināt degšanu; oksidētājs

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P220

P280

P283

P210

P220

P280

P210

P220

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P306 + P360

P371 + P380 + P375

P370 + P378

P370 + P378

P370 + P378

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P420

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501”;

19)

daļas 2.15.3. iedaļas 2.15.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.15.1. tabula

Marķējuma elementi organiskajiem peroksīdiem

Klasifikācija

A tips

B tips

C un D tips

E un F tips

G tips

GHS piktogrammas

Image

Image

Image

Image

Šai bīstamības kategorijai nav marķējuma elementu

Signālvārds

Bīstami

Bīstami

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H240: Sakaršana var izraisīt eksploziju

H241: Sakaršana var izraisīt degšanu vai eksploziju

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

H242: Sakaršana var izraisīt degšanu

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

P210

P234

P235

P240

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P370 + P372 + P380 + P373

P370 + P380 + P375[+P378] (3)

P370 + P378

P370 + P378

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P403

P410

P411

P420

P403

P410

P411

P420

P403

P410

P411

P420

P403

P410

P411

P420

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

P501

 

20)

daļas 2.15.4. iedaļas 2.15.1. tabulu aizstāj ar šādu:

“2.15.1. attēls

Organiskie peroksīdi

Image

C.

pielikuma 3. daļu groza šādi:

1)

daļas 3.1.2.1. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Vielas pēc 3.1.1. tabulas skaitliskajiem kritērijiem var ieskaitīt vienā no četrām bīstamības kategorijām, pamatojoties uz to akūto toksicitāti perorālā, dermālā vai inhalatīvā iekļuves ceļā.”;

2)

daļas 3.1.2.3.2. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Inhalatīvās toksicitātes klasificēšanā īpaši svarīgi ir attiecībā uz putekļiem un miglu augstākajās bīstamības kategorijās izmantot skaidri definētas vērtības.”;

3)

daļas 3.1.3.6.1. iedaļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“ierēķina sastāvdaļas, kuru akūtā toksicitāte ir zināma un kuras atbilst jebkurai 3.1.1. tabulā norādītajai akūtās bīstamības kategorijai,”;

4)

daļas 3.2. nodaļu aizstāj ar šādu:

“3.2.   Kodīgs/kairinošs ādai

3.2.1.    Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

 

Kategorijas “Kodīgs ādai” viela izraisa neatgriezenisku ādas bojājumu, t. i., redzamu nekrozi, kas caur epidermu skar zemādu un rodas, ādai ar testējamo vielu esot saskarē līdz četrām stundām. Reakcijām uz kodīgumu parasti ir raksturīgas čūlas, asiņošana, asiņainas kreveles un, 14 dienu novērošanas perioda beigās, atkrāsošanās ādas izbalēšanas dēļ, ādas laukumi, kur izkritis apmatojums, un rētas. Lai novērtētu neskaidrus bojājumus, jāveic histopatoloģiski izmeklējumi.

 

Kategorijas “Kairinošs ādai” viela izraisa atgriezenisku ādas bojājumu, kas rodas, ādai ar testējamo vielu esot saskarē līdz četrām stundām.

3.2.1.2.   Daudzpakāpju pieejā uzsvars ir liekams uz pieejamajiem datiem par ietekmi uz cilvēku, kuriem seko par ietekmi uz dzīvniekiem pieejamie dati, kam seko in vitro dati un informācija no citiem avotiem. Ja dati atbilst kritērijiem, klasifikācija ir izdarāma tieši. Dažos gadījumos vielu vai maisījumu klasificē, pamatojoties uz pierādījumu svaru kādā no pakāpēm. Pieejā, kas pamatojas uz pierādījumu kopējo svaru, kopā skata visu pieejamo informāciju par to, kā nosaka, vai viela ir kodīga vai kairinoša ādai, tai skaitā piemērotu, validētu in vitro testu rezultātus, attiecīgos datus par ietekmi uz dzīvniekiem un datus par ietekmi uz cilvēku, piemēram, epidemioloģiskos un klīniskos pētījumus un labi dokumentētus gadījumus un novērojumus (sk. I pielikuma 1. daļas 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļu).

3.2.2.    Vielu klasificēšanas kritēriji

Vielas šajā bīstamības klasē ieskaita vienā no šādām divām kategorijām:

a)

1. kategorija (“Kodīgs ādai”).

Šo kategoriju sīkāk iedala trīs apakškategorijās (1.A, 1.B, 1.C). Ja datu nepietiek, lai noteiktu apakškategoriju, kodīgās vielas klasificē 1. kategorijā. Ja datu pietiek, vielas klasificē vienā no trim apakškategorijām – 1.A, 1.B vai 1.C (sk. 3.2.1. tabulu);

b)

2. kategorija (“Kairinošs ādai”) (sk. 3.2.2. tabulu).

3.2.2.1.   Klasificēšana, kuras pamatā ir dati par standarttestiem ar dzīvniekiem

3.2.2.1.1.   Kodīgs ādai

3.2.2.1.1.1.

Viela ir ādai kodīga, ja tā iznīcina ādas audus, t. i., vismaz vienam no testa dzīvniekiem pēc ekspozīcijas, kas ilgst līdz četrām stundām, tā iznīcina ādas audus, t. i., rada redzamu nekrozi caur epidermu un zemādā.

3.2.2.1.1.2.

Ja datu nepietiek, lai noteiktu apakškategoriju, kodīgās vielas klasificē 1. kategorijā.

3.2.2.1.1.3.

Ja datu pietiek, vielas saskaņā ar 3.2.1. tabulā norādītajiem kritērijiem klasificē vienā no trim apakškategorijām – 1.A, 1.B vai 1.C.

3.2.2.1.1.4.

Kategorijai “Kodīgs ādai” ir trīs apakškategorijas: 1.A apakškategorija – kad reakcijas uz kodīgumu konstatē pēc ekspozīcijas, kas ilgusi līdz trīs minūtēm, un novērošanas līdz vienai stundai; 1.B apakškategorija – kad reakcijas uz kodīgumu ir konstatētas pēc ekspozīcijas, kas pārsniedz trīs minūtes un ilgst līdz pat vienai stundai, un novērošanas līdz 14 dienām; 1.C apakškategorija – kad reakcijas uz kodīgumu rodas pēc ekspozīcijas, kas pārsniedz vienu stundu un ir līdz četrām stundām, un līdz 14 dienu ilga novērošanas perioda.

3.2.1. tabula

Kategorija “Kodīgs ādai” un apakškategorijas

Kategorija

Kritēriji

1. kategorija (4)

Ādas audu bojāeja, t. i., vismaz vienam no testa dzīvniekiem pēc ekspozīcijas, kas īsāka vai vienāda ar četrām stundām, redzama nekroze caur epidermu un zemādā

1.A apakškategorija

Pēc ≤ 3 min ekspozīcijas un novērošanas perioda ≤ 1 h reakcijas uz kodīgumu vismaz vienam dzīvniekam

1.A apakškategorija

Pēc > 3 min un ≤ 1 h ekspozīcijas un novērošanas perioda ≤ 14 dienas reakcijas uz kodīgumu vismaz vienam dzīvniekam

1.C apakškategorija

Pēc > 1 h un ≤ 4 h ekspozīcijas un ≤ 14 dienu ilga novērošanas perioda reakcijas uz kodīgumu vismaz vienam dzīvniekam

3.2.2.1.1.5.

Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir izklāstīta 3.2.1.2. un 3.2.2.2. iedaļā, kā arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.

3.2.2.1.2.   Kairinošs ādai

3.2.2.1.2.1.

Viela ir ādai kairinoša, ja pēc ādas apstrādes ar pārbaudāmo vielu tā, lai tā iedarbotos uz laiku līdz četrām stundām, rodas atgriezeniski ādas bojājumi. Svarīgākais kategorijas “Kairinošs ādai” kritērijs ir tāds, ka vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem vidējais punktu skaits ir ≥ 2,3 un ≤ 4,0.

3.2.2.1.2.2.

Pamatojoties uz rezultātiem, kas gūti testos ar dzīvniekiem, 3.2.2. tabulā ir norādīta viena kategorija “Kairinošs ādai” (2. kategorija).

3.2.2.1.2.3.

Kairinājuma reakciju izvērtēšanā jāņem vērā arī ādas bojājumu atgriezeniskums. Ja diviem vai vairākiem testa dzīvniekiem iekaisums, ņemot vērā spalvas izkrišanu (ierobežotā laukumā), hiperkeratozi, hiperplāziju un lobīšanos, saglabājas līdz novērošanas perioda beigām, materiālu uzskata par kairinošu.

3.2.2.1.2.4.

Tāpat kā kodīguma gadījumā dzīvnieku kairinājuma reakcijas vienā testā var būt dažādas. Atsevišķs kairinājuma kritērijs ir attiecināms uz gadījumiem, kad ir ievērojama kairinājuma reakcija, bet tā ir mazāka par vidējā punktu skaita kritēriju pozitīvā testā. Piemēram, testējamo materiālu var nosaukt par kairinošu, ja vismaz vienam no trim testa dzīvniekiem ir ļoti augsts vidējais punktu skaits visa pētījuma laikā, tai skaitā brūces, kas novērošanas perioda beigās nav sadzijušas, periodam parasti ilgstot 14 dienas. Šim kritērijam var atbilst arī citas reakcijas. Tomēr ir jāpārliecinās, ka minētās reakcijas radījusi eksponētība ķīmiskajai vielai.

3.2.2. tabula

Kategorija “Kairinošs ādai”  (1)

Kategorija

Kritēriji

Kairinājums (2. kategorija)

1.

Ar vidējo punktu skaitu ≥ 2,3 un ≤ 4,0, ko dod par eritēmu/kreveli vai par tūsku vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem, vērtējot 24, 48 un 72 stundas pēc tam, kad likvidēta saskare ar pārbaudāmo vielu, vai, ja reakcijas iestājas ar novēlošanos, vērtējot trīs secīgās dienās pēc ādas reakciju parādīšanās; vai

2.

par iekaisumu, kas vismaz diviem dzīvniekiem turpinās, līdz beidzas parasti 14 dienas ilgais novērošanas periods, jo īpaši ņemot vērā spalvas izkrišanu (ierobežotā laukumā), hiperkeratozi, hiperplāziju un lobīšanās reakcijas; vai

3.

dažkārt, kad dzīvnieki reaģē izteikti dažādi, proti, viens dzīvnieks uz ķīmisko vielu reaģē izteikti pozitīvi, bet atbilstība iepriekš minētajiem kritērijiem netiek sasniegta.

3.2.2.1.2.5.

Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir aplūkota 3.2.1.2. un 3.2.2.2. iedaļā, kā arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.

3.2.2.2.   Klasificēšana daudzpakāpju pieejā

3.2.2.2.1.   Attiecīgā gadījumā jāapsver, vai sākotnējās informācijas vērtēšanai neizmantot daudzpakāpju pieeju, apzinoties, ka ne visi elementi var būt būtiski.

3.2.2.2.2.   Vispirms vērtē pieejamos datus, kas gūti par cilvēku un dzīvnieku vienreizēju vai atkārtotu eksponētību, jo tie dod informāciju, kurai ir tiešs sakars ar ietekmi uz ādu.

3.2.2.2.3.   Klasificēšanai var izmantot datus par akūto dermālo toksicitāti. Ja viela dermālajā ceļā ir ļoti toksiska, pētījumus par to, cik viela ir kodīga/kairinoša ādai, veikt nav iespējams, jo saskarē ar ādu izmantotais testējamās vielas daudzums stipri pārsniedz ļoti toksiskas iedarbības devu, tādējādi izraisot dzīvnieku bojāeju. Ja akūtās toksicitātes pētījumos līdz pat robeždevai ir veikti novērojumi par to, cik viela ir kodīga/kairinoša ādai, klasificēšanai var izmantot šos datus, ar nosacījumu, ka izmantotie šķīdumi un testa sugas ir ekvivalentas. Cietas vielas (pulveri) ādas reakciju uz kodīgumu vai kairinājumu var izraisīt tad, ja kļūst mitri vai saskaras ar mitru ādu vai gļotādu.

3.2.2.2.4.   Par klasifikāciju lemjot, izmanto validētas un pieņemtas in vitro alternatīvas.

3.2.2.2.5.   Uz spēju ietekmēt ādu var norādīt arī galējas pH vērtības, piemēram, ≤ 2 un ≥ 11,5, jo īpaši, ja turklāt ir arī ievērojama skābju/bāzu rezerve (buferspēja). Kopumā var sagaidīt, ka šādas vielas būtiski ietekmēs ādu. Ja nav citas informācijas, vielu par ādai kodīgu (1. kategorija, “Kodīgs ādai'”,) uzskata tad, ja tās pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka viela, neraugoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīga, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.2.2.2.6.   Dažos gadījumos pietiekamu informāciju klasifikācijas noteikšanai var gūt no struktūras ziņā radniecīgām vielām.

3.2.2.2.7.   Daudzpakāpju pieeja orientē, kā sakārtot pieejamo informāciju par vielu un kā, pamatojoties uz pierādījumu svaru, pieņemt lēmumu par bīstamības vērtēšanu un bīstamības klasificēšanu.

Lai gan informāciju varētu gūt no atsevišķu parametru izvērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (sk. 3.2.2.2.1. iedaļu), ņem vērā visu pieejamo informāciju un apsver, vai vērtēšanā nepamatoties uz kopējo pierādījumu svaru. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad par dažiem parametriem ir pretrunīga informācija.

3.2.3.    Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.2.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.2.3.1.1.   Maisījumu klasificē, izmantojot vielu klasificēšanas kritērijus un datus šai bīstamības klasei izvērtējot ar daudzpakāpju pieeju.

3.2.3.1.2.   Klasificētājiem, plānojot maisījumu testēšanu, iesaka izmantot uz pierādījumu svaru pamatotu daudzpakāpju pieeju, kāda ir paredzēta ādai kodīgo un kairinošo vielu klasificēšanas kritērijos (3.2.1.2. un 3.2.2.2. iedaļa), lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un neveiktu nevajadzīgus testus ar dzīvniekiem. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka maisījums ir ādai kodīgs (1. kategorija “Kodīgs ādai”), ja tā pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka maisījums, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var nebūt kodīgs, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.2.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja dati par visu maisījumu nav pieejami: savienošanas principi.

3.2.3.2.1.   Ja maisījums pats nav testēts, lai noteiktu tā spēju būt kodīgam/kairinošam ādai, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kas pietiekami raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. iedaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.2.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.2.3.3.1.   Lai, klasificējot maisījumu bīstamību attiecībā uz to, vai tie būs kodīgi/kairinoši ādai, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīts šāds pieņēmums, ko attiecīgā gadījumā izmanto daudzpakāpju pieejā.

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā ir koncentrācijā ≥ 1 % (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien (piemēram, ādai kodīgu sastāvdaļu gadījumā) nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kuras koncentrācija < 1 %, joprojām ir būtiska maisījumu klasificēšanā attiecībā uz ādai kodīgiem/kairinošiem maisījumiem.

3.2.3.3.2.   Kopumā, ja ir pieejami dati par sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, ādai kodīgus vai kairinošus maisījumus klasificē pēc pieskaitīšanas teorijas principa, kas nosaka, ka katra ādai kodīgā vai ādu kairinošā sastāvdaļa proporcionāli savam stiprumam un koncentrācijai pastiprina maisījuma īpašības, kas saistītas ar kodīgumu ādai vai ādas kairināšanu. Attiecībā uz ādai kodīgām sastāvdaļām, kuras nesasniedz 1. kategorijai atbilstošas vispārīgās robežkoncentrācijas, bet kuru koncentrācija ir tāda, kas jāņem vērā, vērtējot, vai maisījumu pieskaitīt ādu kairinošiem maisījumiem, izmanto svēruma koeficientu 10. Maisījumu pieskaita pie kodīgiem vai kairinošiem maisījumiem, ja šādu sastāvdaļu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.2.3.3.3.   Tālāk 3.2.3. tabulā ir norādītas vispārīgās robežkoncentrācijas, kas jāizmanto, lai noteiktu, vai maisījums uzskatāms par kodīgu vai kairinošu ādai.

3.2.3.3.4.1.   Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteikta veida maisījumus, kas satur tādas vielas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. Turklāt 3.2.3.3.1. un 3.2.3.3.2. iedaļā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas ir ādai kodīgas vai ādu kairinošas koncentrācijās, kas ir < 1 %.

3.2.3.3.4.2.   Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, par klasifikācijas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.2.3.1.2. iedaļu), jo pH vērtība ir labāks indikators tam, vai viela ir ādai kodīga, nekā 3.2.3. tabulā dotās robežkoncentrācijas.

3.2.3.3.4.3.   Ja maisījums, kurā ir ādai kodīgas vai kairinošas sastāvdaļas un kura ķīmiskās īpašības liedz tā klasificēšanā izmantot pieskaitīšanas pieeju (3.2.3. tabula), satur ≥ 1 % sastāvdaļas, kas klasificēta kā ādai kodīga, to klasificē 1. kategorijā “Kodīgs ādai” vai, ja tas satur ≥ 3 % ādu kairinošas sastāvdaļas, – 2. kategorijā “Kairinošs ādai”. Tādu maisījumu klasificēšana, kuru sastāvdaļām nevar piemērot 3.2.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.2.4. tabulā.

3.2.3.3.5.   Ticami dati dažkārt var liecināt, ka kādas sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, neizpaužas, ja tās koncentrācija ir vienāda ar 3.2.3.3.6. iedaļas 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām. Šajos gadījumos maisījumu klasificē atbilstīgi minētajiem datiem (sk. arī 10. un 11. pantu). Citos gadījumos, kad paredzams, ka sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, neizpaudīsies, ja tās koncentrācija būs vienāda ar vai lielāka par 3.2.3. un 3.2.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām, apsver, vai maisījums nebūtu jātestē. Minētajos gadījumos piemēro ar pierādījumu svaru pamatoto daudzpakāpju pieeju, kas aprakstīta 3.2.2.2. iedaļā.

3.2.3.3.6.   Ja dati liecina, ka sastāvdaļa(s) koncentrācijā < 1 % (kategorija “Kodīgs ādai”) vai < 3 % (“Kairinošs ādai”) izraisa kategorijām “Kodīgs ādai” vai “Kairinošs ādai” atbilstošu reakciju, maisījumu attiecīgi klasificē.

3.2.3. tabula

Kategorijās “Kodīgs ādai” (1. kategorija, 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorija) / “Kairinošs ādai” (2. kategorija) klasificētu sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad ir piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

To sastāvdaļu summa, kas klasificētas:

Koncentrācija, kuru sasniedzot, maisījums ir jāklasificē:

 

“Kodīgs ādai”

“Kairinošs ādai”

 

1. kategorija (sk. piezīmi tālāk)

2. kategorija

“Kodīgs ādai”, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija

5 %

1 %, bet < 5 %

“Kairinošs ādai”, 2. kategorija

 

10 %

(10 × “Kodīgs ādai”, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija) + “Kairinošs ādai”, 2. kategorija

 

10 %

Piezīme

Lai maisījumu klasificētu attiecīgi kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorijā, šādā maisījumā visu attiecīgi kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorijā klasificētu sastāvdaļu summai katrreiz ir jābūt ≥ 5 %. Ja to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A apakškategorijā, ir < 5 %, bet to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A + 1.B apakškategorijā, ir ≥ 5 %, tad maisījumu klasificē kategorijas “Kodīgs ādai” 1.B apakškategorijā. Tāpat, ja to sastāvdaļu summa, kas klasificētas kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A + 1.B apakškategorijā, ir < 5 %, bet to sastāvdaļu summa, kas klasificētas apakškategorijā 1.A + 1.B + 1.C, ir ≥ 5 %, tad maisījumu klasificē kategorijas “Kodīgs ādai” 1.C apakškategorijā. Ja vismaz viena attiecīgā sastāvdaļa maisījumā ir klasificēta 1. kategorijā bez iedalījuma apakškategorijā un ja visu ādai kodīgo sastāvdaļu summa ir ≥ 5 %, maisījumu klasificē 1. kategorijā bez apakškategorijas.

3.2.4. tabula

Sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad nav piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

Sastāvdaļa

Koncentrācija

Maisījuma klasifikācija

Skābe, kuras pH ≤ 2

≥ 1 %

“Kodīgs ādai”, 1. kategorija

Bāze, kuras pH ≥ 11,5

≥ 1 %

“Kodīgs ādai”, 1. kategorija

Citas ādai kodīgas (1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija) sastāvdaļas

≥1 %

“Kodīgs ādai”, 1. kategorija

Citas ādu kairinošas (2. kategorija) sastāvdaļas, tai skaitā skābes un bāzes

≥ 3 %

“Kairinošs ādai”, 2. kategorija

3.2.4.    Paziņojums par bīstamību

3.2.4.1.   Marķējuma elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.2.5. tabulu.

3.2.5. tabula

Marķējuma elementi attiecībā uz kategorijām “Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”

Klasifikācija

1.A/1.B/1.C apakškategorija un 1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H314: Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus

H315: Kairina ādu

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P260

P264

P280

P264

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P301 + P330 + P331

P303 + P361 + P353

P363

P304 + P340

P310

P321

P305 + P351 + P338

P302 + P352

P321

P332 + P313

P362 + P364

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

P405

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501”;

 

5)

daļas 3.3. nodaļu aizstāj ar šādu:

“3.3.   Nopietni acu bojājumi/acu kairinājums

3.3.1.    Definīcijas un vispārīgi apsvērumi

 

Nopietni acu bojājumi ir acs audu bojājumi vai nopietni fiziski redzes bojājumi, kas rodas pēc acs priekšējās virsmas saskares ar testējamo vielu un kas 21 dienas laikā pēc saskares ar testējamo vielu nav pilnīgi atgriezeniski.

 

Acu kairinājums ir pārmaiņas acī, kas rodas pēc acs priekšējās virsmas saskares ar testējamo vielu un kas 21 dienas laikā pēc saskares ar testējamo vielu ir pilnīgi atgriezeniskas.

3.3.1.2.   Daudzpakāpju pieejā uzsvars ir liekams uz pieejamajiem datiem par ietekmi uz cilvēku, kuriem seko par ietekmi uz dzīvniekiem pieejamie dati, kam seko in vitro dati un informācija no citiem avotiem. Ja dati atbilst kritērijiem, klasifikācija ir izdarāma tieši. Citos gadījumos vielu vai maisījumu klasificē, pamatojoties uz pierādījumu svaru kādā no pakāpēm. Pieejā, kas pamatojas uz kopējo pierādījumu svaru, kopā skata visu pieejamo informāciju par nopietnu acu bojājumu/kairinājuma noteikšanu, ir jāskata kopā, tai skaitā piemērotu, validētu in vitro testu rezultātus, attiecīgus datus par dzīvniekiem un datus par ietekmi uz cilvēku, piemēram, epidemioloģiskos un klīniskos pētījumus un labi dokumentētus gadījumus un novērojumus (sk. I pielikuma 1. daļas 1.1.1.3. iedaļu).

3.3.2.    Vielu klasificēšanas kritēriji

Vielas pie šīs bīstamības klases kategorijām, 1. kategorijas (“Nopietni acu bojājumi”) vai 2. kategorijas (“Acu kairinājums”), pieskaita šādi:

a)

1. kategorija (“Nopietni acu bojājumi”):

vielas, kas var radīt nopietnu acu bojājumu (sk. 3.3.1. tabulu);

b)

2. kategorija (“Acu kairinājums”):

vielas, kas var radīt atgriezenisku acu kairinājumu (sk. 3.3.2. tabulu).

3.3.2.1.   Klasificēšana, kuras pamatā ir dati par standarttestiem ar dzīvniekiem

3.3.2.1.1.   “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

3.3.2.1.1.1.

Vielām, kas var radīt nopietnus acu bojājumus, ir pieņemta viena bīstamības kategorija (1. kategorija). Pie šīs kategorijas kritērijiem pieder 3.3.1. tabulā norādītie novērojumi. Šie novērojumi aptver dzīvniekus ar testa laikā jebkurā brīdī novērotiem 4. pakāpes radzenes bojājumiem un citām smagām reakcijām (piemēram, radzenes sairums), kā arī ar noturīgu radzenes apduļķojumu, radzenes krāsas maiņu krāsvielas ietekmē, adhēziju, pannusu un varavīksnenes funkciju traucējumiem vai citu ietekmi, kas bojā redzi. Šajā kontekstā par noturīgiem bojājumiem uzskata tādus, kas novērošanas periodā, kurš parasti ilgst 21 dienu, nav pilnīgi atgriezeniski. 1. kategorijas bīstamības klasifikācija ietver arī vielas, kas atbilst tādiem kritērijiem kā vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem novērots radzenes apduļķojums ≥ 3 vai irīts > 1,5, jo šādi smagi bojājumi 21 dienu ilgā novērošanas periodā parasti nav atgriezeniski.

3.3.2.1.1.2.

Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir izklāstīta 3.3.2.2. iedaļā, kā arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.

3.3.1. tabula

Nopietni acu bojājumi  (2)

Kategorija

Kritēriji

1. kategorija

Viela, kas:

a)

vismaz vienam dzīvniekam rada tādu ietekmi uz radzeni, varavīksneni vai konjunktīvu, kuras atgriezeniskums nav sagaidāms vai novērošanas periodā, kas parasti ir 21 diena, nav pilnīgi izpaudies; un/vai

b)

vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem rada šādas pozitīvas reakcijas:

i)

radzenes apduļķošanās ≥ 3; un/vai

ii)

irīts > 1,5;

kas rēķināts kā vidējais punktu skaits, vērtēšanu izdarot 24, 48 un 72 stundas pēc testējamā materiāla ievadīšanas.

3.3.2.1.2.   “Acu kairinājums” (2. kategorija)

3.3.2.1.2.1.

Vielas, kas var radīt atgriezenisku acu kairinājumu, klasificē 2. kategorijā (“Acu kairinājums”).

3.3.2.1.2.2.

Ja dzīvnieki uz vielām reaģē izteikti dažādi, šo vielu klasificēšanā to ņem vērā.

3.3.2.1.2.3.

Pētījumos ar cilvēkiem iegūtu datu izmantošana ir aplūkota 3.3.2.2. iedaļā, kā arī 1.1.1.3., 1.1.1.4. un 1.1.1.5. iedaļā.

3.3.2. tabula

Acu kairinājums  (3)

Kategorija

Kritēriji

2. kategorija

Vielas, kas vismaz diviem no trim testa dzīvniekiem rada šādas pozitīvas reakcijas:

a)

radzenes apduļķošanās ≥ 1; un/vai

b)

irīts ≥ 1; un/vai

c)

konjunktīvas apsārtums ≥ 2; un/vai

d)

konjunktīvas tūska (hemoze) ≥ 2,

kas rēķināts kā vidējais punktu skaits, vērtēšanu izdarot 24, 48 un 72 stundas pēc testējamā materiāla ievadīšanas, un šīs reakcijas 21 dienu ilgā novērošanas periodā ir pilnīgi atgriezeniskas.

3.3.2.2.   Klasificēšana daudzpakāpju pieejā

3.3.2.2.1.   Attiecīgā gadījumā jāapsver, vai sākotnējās informācijas vērtēšanai neizmantot daudzpakāpju pieeju, apzinoties, ka ne visi elementi var būt būtiski.

3.3.2.2.2.   Vispirms vērtē pieejamos datus, kas gūti par cilvēkiem un dzīvniekiem, jo tie dod informāciju, kurai ir tiešs sakars ar ietekmi uz acīm. Pirms tiek apsvērts, vai vielu netestēt attiecībā uz nopietnu acu bojājumu / acu kairinājumu, vispirms jāvērtē, vai nav iespējama kodīga iedarbība uz ādu, lai nenotiktu tā, ka testē ādai kodīgu vielu lokālo ietekmi uz acīm. Ādai kodīgas vielas jāuzskata arī par vielām, kas izraisa nopietnus acu bojājumus (1. kategorija), savukārt ādu kairinošas vielas var uzskatīt arī par vielām, kas izraisa acu kairinājumu (2. kategorija).

3.3.2.2.3.   Pieņemot lēmumus par klasifikāciju, izmanto validētas un pieņemtas in vitro alternatīvas.

3.3.2.2.4.   Uz spēju radīt nopietnus acu bojājumus var norādīt arī galējas pH vērtības, piemēram, ≤ 2 un ≥ 11,5, jo īpaši, ja turklāt ir arī ievērojama skābju/bāzu rezerve (buferspēja). Kopumā var sagaidīt, ka šādas vielas būtiski ietekmēs acis. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka viela nopietnus acu bojājumus (1. kategorija) izraisa tad, ja tās pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka viela, neraugoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var neizraisīt nopietnus acu bojājumus, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.3.2.2.5.   Dažos gadījumos pietiekamu informāciju klasifikācijas noteikšanai var gūt no struktūras ziņā radniecīgām vielām.

3.3.2.2.6.   Daudzpakāpju pieeja orientē, kā sakārtot pieejamo informāciju un kā, pamatojoties uz pierādījumu svaru, pieņemt lēmumu par bīstamības vērtēšanu un bīstamības klasificēšanu. Ja vien iespējams, neveic kodīgu vielu testus ar dzīvniekiem. Lai gan informāciju varētu gūt no atsevišķu parametru izvērtēšanas daudzpakāpju pieejas ietvaros (sk. 3.3.2.1.1. iedaļu), ņem vērā visu pieejamo informāciju un apsver, vai vērtēšanā nepamatoties uz kopējo pierādījumu svaru. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad par dažiem parametriem ir pretrunīga informācija.

3.3.3.    Maisījumu klasificēšanas kritēriji

3.3.3.1.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visu maisījumu

3.3.3.1.1.   Maisījumu klasificē, izmantojot vielu klasificēšanas kritērijus un datus šai bīstamības klasei izvērtējot ar daudzpakāpju pieeju.

3.3.3.1.2.   Klasificētājiem, plānojot maisījumu testēšanu, iesaka izmantot uz pierādījumu svaru pamatotu daudzpakāpju pieeju, kāda ir paredzēta ādai kodīgo, nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošo vielu klasificēšanas kritērijos, lai ar tās palīdzību nodrošinātu precīzu klasificēšanu un neveiktu nevajadzīgus testus ar dzīvniekiem. Ja nav citas informācijas, uzskata, ka maisījums nopietnus acu bojājumus (1. kategorija) izraisa tad, ja tā pH ir ≤ 2 vai ≥ 11,5. Tomēr, ja apsvērumi par skābju/bāzu rezervi liek domāt, ka maisījums, neskatoties uz zemu vai augstu pH vērtību, var neizraisīt nopietnus acu bojājumus, tas jāapstiprina ar citiem datiem, vēlams, no atbilstīga validēta in vitro testa.

3.3.3.2.   Maisījumu klasificēšana, ja dati par visu maisījumu nav pieejami: savienošanas principi.

3.3.3.2.1.   Ja maisījums pats nav testēts, lai noteiktu tā spēju kodīgi iedarboties uz ādu vai radīt nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu, bet ir pietiekami daudz datu par atsevišķajām sastāvdaļām un līdzīgiem testētiem maisījumiem, kas pietiekami raksturo maisījuma bīstamību, šos datus izmanto atbilstīgi 1.1.3. iedaļā izklāstītajiem savienošanas noteikumiem.

3.3.3.3.   Maisījumu klasificēšana, ja ir pieejami dati par visām maisījuma sastāvdaļām vai tikai par dažām tā sastāvdaļām

3.3.3.3.1.   Lai, klasificējot nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu radošās maisījumu īpašības, varētu ņemt vērā visu pieejamo informāciju, ir izdarīts šāds pieņēmums, ko attiecīgi piemēro daudzpakāpju pieejā.

Maisījumu “attiecīgās sastāvdaļas” ir tās, kas maisījumā ir koncentrācijā ≥ 1 % (masas procentos cietām vielām, šķidrumiem, putekļiem un tvaikiem un tilpuma procentos gāzēm), ja vien (piemēram, ādai kodīgu sastāvdaļu gadījumā) nav pamata domāt, ka sastāvdaļa, kuras koncentrācija < 1 %, joprojām ir būtiska maisījumu klasificēšanā attiecībā uz nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošiem maisījumiem.

3.3.3.3.2.   Kopumā, ja ir pieejami dati par sastāvdaļām, bet ne par visu maisījumu, nopietnus acu bojājumus izraisošus / acis kairinošus maisījumus klasificē pēc pieskaitīšanas teorijas principa, kas nosaka, ka katra ādai kodīgā vai nopietnus acu bojājumus izraisošā / acis kairinošā sastāvdaļa proporcionāli savam stiprumam un koncentrācijai pastiprina maisījuma nopietnus acu bojājumus izraisošās / acis kairinošās īpašības. Attiecībā uz ādai kodīgām un nopietnus acu bojājumus izraisošām sastāvdaļām, kuras nesasniedz 1. kategorijai atbilstošas vispārīgās robežkoncentrācijas, bet kuru koncentrācija ir tāda, kas jāņem vērā, vērtējot, vai maisījumu pieskaitīt pie acis kairinošiem maisījumiem, izmanto svēruma koeficientu 10. Maisījumu pieskaita pie nopietnus acu bojājumus izraisošiem vai acis kairinošiem maisījumiem, ja šādu sastāvdaļu koncentrāciju summa pārsniedz robežkoncentrāciju.

3.3.3.3.3.   Tālāk 3.3.3. tabulā ir norādītas vispārīgās robežkoncentrācijas, kas jāizmanto, lai noteiktu, vai maisījums ir klasificējams kā tāds, kas rada nopietnus acu bojājumus vai tāds, kas ir kairinošs acīm.

3.3.3.3.4.1.   Īpaši jāuzmanās, klasificējot noteikta veida maisījumus, kas satur tādas vielas kā skābes un bāzes, neorganiskie sāļi, aldehīdi, fenoli un virsmaktīvas vielas. 3.3.3.3.1. un 3.3.3.3.2. iedaļā izskaidrotā pieeja var nebūt piemērojama, jo daudzas šādas vielas izraisa nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu koncentrācijās, kas ir < 1 %.

3.3.3.3.4.2.   Maisījumos, kas satur stipras skābes vai bāzes, par klasifikācijas kritēriju izmanto pH vērtību (sk. 3.3.3.1.2. iedaļu), jo (ar nosacījumu, ka ir ievēroti apsvērumi par skābju/bāzu rezervi) pH vērtība ir labāks nopietnu acu bojājumu indikators nekā 3.3.3. tabulā dotās vispārīgās robežkoncentrācijas.

3.3.3.3.4.3.   Ja maisījums, kurā ir ādai kodīgas vai nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošas sastāvdaļas un kura ķīmiskās īpašības liedz tā klasificēšanā izmantot pieskaitīšanas pieeju (3.3.3. tabula), satur ≥ 1 % sastāvdaļas, kas ir kodīga ādai vai izraisa nopietnus acu bojājumus, to klasificē 1. kategorijā “Nopietni acu bojājumi”, un, ja tas satur ≥ 3 % acīm kairinošas sastāvdaļas, – 2. kategorijā “Acu kairinājums” (2. kategorijā). Tādu maisījumu klasificēšana, kuru sastāvdaļām nevar piemērot 3.3.3. tabulā aprakstīto pieeju, ir apkopota 3.3.4. tabulā.

3.3.3.3.5.   Ticami dati dažkārt var liecināt, ka kādas sastāvdaļas nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu izraisošā ietekme uz acīm neizpaužas, ja tās koncentrācija ir vienāda ar 3.3.3.3.6. iedaļas 3.3.3. un 3.3.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām. Šajos gadījumos maisījumu klasificē atbilstīgi minētajiem datiem (sk. arī 10. un 11. pantu). Citos gadījumos, kad paredzams, ka sastāvdaļas bīstamība attiecībā uz to, ka tā ir kodīga/kairinoša ādai, vai nopietnu acu bojājumu/kairinājumu izraisošā ietekme neizpaudīsies, ja tās koncentrācija būs vienāda ar 3.3.3. un 3.3.4. tabulā minētajām vispārīgajām robežkoncentrācijām vai lielāka par tām, apsver, vai maisījums nebūtu jātestē. Minētajos gadījumos piemēro ar pierādījumu svaru pamatoto daudzpakāpju pieeju.

3.3.3.3.6.   Ja dati liecina, ka sastāvdaļa(s) koncentrācijā < 1 % (“Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi”) vai < 3 % (“Acu kairinājums”) var izraisīt kategorijām “Kodīgs ādai” vai “Nopietni acu bojājumi” / “Acu kairinājums” atbilstošas reakcijas, maisījumu attiecīgi klasificē.

3.3.3. tabula

Kategorijās “Kodīgs ādai” (1. kategorija, 1.A, 1.B vai 1.C apakškategorija) un/vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) vai “Acu kairinājums” (2. kategorija) klasificētu sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad ir piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Nopietni acu bojājumi” / “Acu kairinājums”

To sastāvdaļu summa, kas klasificētas:

Koncentrācija, kuru sasniedzot, maisījums ir jāklasificē:

“Nopietni acu bojājumi”

“Acu kairinājums”

1. kategorija

2. kategorija

“Kodīgs ādai”, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija + “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) (4)

≥ 3 %

≥ 1 %, bet < 3 %

“Acu kairinājums” (2. kategorija)

 

≥ 10 %

10 × (“Kodīgs ādai”, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai “Kodīgs ādai”, 1. kategorija + “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)) + “Acu kairinājums” (2. kategorija)

 

≥ 10 %


3.3.4. tabula

Sastāvdaļu vispārīgās robežkoncentrācijas, kuras gadījumos, kad nav piemērojama pieskaitīšanas pieeja, maisījumu liek klasificēt kategorijā “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija) vai “Acu kairinājums” (2. kategorija)

Sastāvdaļa

Koncentrācija

Maisījuma klasifikācija

Skābe, kuras pH ≤ 2

≥ 1 %

“Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Bāze, kuras pH ≥ 11,5

≥ 1 %

“Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Cita sastāvdaļa, kas klasificēta kategorijā “Kodīgs ādai” (1.A, 1.B, 1.C apakškategorija vai 1. kategorija) vai “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

≥ 1 %

“Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija)

Cita sastāvdaļa, kas klasificēta kategorijā “Acu kairinājums” (2. kategorija)

≥ 3 %

“Acu kairinājums” (2. kategorija)

3.3.4.    Paziņojums par bīstamību

3.3.4.1.   Marķējuma elementus vielām vai maisījumiem, kas atbilst kritērijiem klasificēšanai šajā bīstamības klasē, izmanto saskaņā ar 3.3.5. tabulu.

3.3.5. tabula

Marķējuma elementi nopietniem acu bojājumiem / acu kairinājumam  (5)

Klasifikācija

1. kategorija

2. kategorija

GHS piktogrammas

Image

Image

Signālvārds

Bīstami

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H318: Izraisa nopietnus acu bojājumus

H319: Izraisa nopietnu acu kairinājumu

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P280

P264

P280

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P305 + P351 + P338

P310

P305 + P351 + P338

P337 + P313

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

 

 

6)

daļas 3.5.2.3.5. iedaļas otro ievilkumu svītro;

D.

pielikuma 4. daļu groza šādi:

1)

daļas 4.1.1.1. iedaļu groza šādi:

a)

iedaļas b) apakšpunktā terminu “akūtā (īstermiņa) bīstamība” aizstāj ar terminu “īstermiņa (akūtā) bīstamība”.

b)

iedaļas j) apakšpunktā terminu “ilgtermiņa bīstamība” aizstāj ar terminu “ilgtermiņa (hroniskā) bīstamība”;

2)

daļas 4.1.1.2.0. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Attiecībā uz bīstamību ūdens videi izšķir:

īstermiņa (akūto) bīstamību ūdens videi,

ilgtermiņa (hronisko) bīstamību ūdens videi.”;

3)

daļas 4.1.1.3.1. iedaļas otro un trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ūdens vidi aplūko attiecībā uz ūdenī mītošajiem ūdens organismiem un ūdens ekosistēmu, kuras daļa tie ir. Tātad īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības noteikšanas pamats ir vielas vai maisījuma toksicitāte ūdens videi, kaut arī attiecīgā gadījumā to modificē, ņemot vērā turpmāko informāciju par noārdīšanos un bioakumulāciju.”;

4)

daļas 4.1.2.1. iedaļas pirmo un otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Klasifikācijas sistēmā ir ņemts vērā, ka raksturīgo bīstamību ūdens organismiem rada kā akūtā, tā hroniskā vielas toksicitāte. Ilgtermiņa (hroniskai) bīstamībai ir noteiktas atsevišķas bīstamības kategorijas, kuras atspoguļo noteiktā bīstamības līmeņa gradāciju.”;

5)

daļas 4.1.2.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Vielu pamata klasifikācijas sistēmā ir viena īstermiņa (akūtās) bīstamības klasifikācijas kategorija un trīs ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasifikācijas kategorijas. Īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasifikācijas kategorijas piemēro neatkarīgi.”;

6)

daļas 4.1.2.3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Kritēriji vielas klasificēšanai kategorijā “Akūts 1” pamatojas tikai uz datiem par akūto toksicitāti ūdens videi (EC50 vai LC50). Kritērijus vielas klasificēšanai 1. līdz 3. hroniskās toksicitātes kategorijā “Hronisks” nosaka daudzpakāpju pieeja, kuras pirmais solis ir noskaidrot, vai pieejamā informācija par hronisku toksicitāti ir pietiekami nozīmīga, lai tās klasifikācija būtu “ilgtermiņa (hroniska) bīstamība”. Ja dati par hronisko toksicitāti nav pietiekami, nākamajā solī ir jākombinē divu veidu informācija, tas ir, dati par akūto toksicitāti ūdens videi un dati par apriti vidē (dati par noārdīšanos un bioakumulāciju) (sk. 4.1.1. attēlu).”;

7)

daļas 4.1.1. attēla virsrakstu aizstāj ar šādu:

Kategorijas vielām, kuras ir ilgtermiņā (hroniski) bīstamas ūdens videi”;

8)

daļas 4.1.2.4. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Sistēma arī ievieš “drošības klases” klasifikāciju (“Hronisks 4”), ko izmanto, ja pieejamie dati vielu neļauj pēc formāliem kritērijiem klasificēt kategorijā “Akūts 1” vai “Hronisks 1 līdz 3”, kaut arī pamats bažām ir (sk. piemēru 4.1.0. tabulā).”;

9)

daļas 4.1.0. tabulu aizstāj ar šādu:

“4.1.0. tabula

Klasifikācijas kategorijas attiecībā uz vielu bīstamību ūdens videi

a)   

Īstermiņa (akūtā) bīstamība ūdens videi

Kategorija “Akūts 1”

(1. piezīme)

96 h LC50 (zivīm)

≤ 1 mg/l un/vai

48 h EC50 (vēžveidīgajiem)

≤ 1 mg/l un/vai

72 h vai 96 h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)

≤ 1 mg/l.

(2. piezīme)

b)   

Ilgtermiņa (hroniskā) bīstamība ūdens videi

i)   

Vielas, kuras nesadalās ātri (3. piezīme) un par kurām ir pieejami pietiekami dati par hronisko toksicitāti

Kategorija “Hronisks 1”

(1. piezīme)

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 0,1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 0,1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 0,1 mg/l.

Kategorija “Hronisks 2”

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 1 mg/l.

ii)   

Vielas, kuras sadalās ātri (3. piezīme) un par kurām ir pieejami pietiekami dati par hronisko toksicitāti

Kategorija “Hronisks 1”

(1. piezīme)

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 0,01 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 0,01 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 0,01 mg/l.

Kategorija “Hronisks 2”

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 0,1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 0,1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 0,1 mg/l.

Kategorija “Hronisks 3”

Hroniskā NOEC vai ECx (zivīm)

≤ 1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (vēžveidīgajiem)

≤ 1 mg/l un/vai

Hroniskā NOEC vai ECx (aļģēm vai citiem ūdensaugiem)

≤ 1 mg/l.

iii)   

Vielas, par kuru hronisko toksicitāti pietiekami dati nav pieejami

Kategorija “Hronisks 1”

(1. piezīme)

96 h LC50 (zivīm)

≤ 1 mg/l un/vai

48 h EC50 (vēžveidīgajiem)

≤ 1 mg/l un/vai

72 h vai 96 h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)

≤ 1 mg/l.

(2. piezīme)

un viela nesadalās ātri, un/vai eksperimentāli noteiktais BKK ≥ 500

(vai, ja nav, tad log Kow ≥ 4).

(3. piezīme)

Kategorija “Hronisks 2”

96 h LC50 (zivīm)

>1 līdz ≤ 10 mg/l un/vai

48 h EC50 (vēžveidīgajiem)

>1 līdz ≤ 10 mg/l un/vai

72 h vai 96 h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)

>1 līdz ≤ 10 mg/l.

(2. piezīme)

un viela nesadalās ātri, un/vai eksperimentāli noteiktais BKK ≥ 500

(vai, ja nav, tad log Kow ≥ 4).

(3. piezīme)

Kategorija “Hronisks 3”

96 h LC50 (zivīm)

>10 līdz ≤ 100 mg/l un/vai

48 h EC50 (vēžveidīgajiem)

>10 līdz ≤ 100 mg/l un/vai

72 h vai 96 h ErC50 (aļģēm un citiem ūdensaugiem)

> 10 līdz ≤ 100 mg/l.

(2. piezīme)

un viela nesadalās ātri, un/vai eksperimentāli noteiktais BKK ≥ 500

(vai, ja nav, tad log Kow ≥ 4).

(3. piezīme)

“Drošības” klasifikācija

Kategorija “Hronisks 4”

Tie ir gadījumi, kad dati nedod iespēju vielu klasificēt pēc iepriekš minētajiem kritērijiem, kaut arī pamats bažām ir. Tas attiecas, piemēram, uz vāji šķīstošām vielām, kurām līmenī līdz šķīšanai ūdenī akūta toksicitāte nav konstatēta (4. piezīme), kuras saskaņā ar 4.1.2.9.5. iedaļu ātri nesadalās un kurām eksperimentāli noteiktais BKK ≥ 500 (vai, ja tāda nav, log Kow ≥ 4), kas norāda uz bioakumulācijas potenciālu; šīs vielas klasificē šajā kategorijā, ja vien nav citu zinātnisku pierādījumu, kuri norāda, ka klasificēšana nav vajadzīga. Šādi pierādījumi ir tas, ka hroniskās toksicitātes NOEC > šķīdība ūdenī vai > 1 mg/l, vai citi pierādījumi par ātru sadalīšanos vidē bez tiem, ko sniedz visas 4.1.2.9.5. iedaļā uzskaitītās metodes.”;

10)

daļas 4.1.3.2. iedaļas 4.1.2. attēlu aizstāj ar šādu:

“4.1.2. attēls

Daudzpakāpju pieeja maisījumu klasificēšanai pēc īstermiņa (akūtās) un ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības ūdens videi

Image

11)

daļas 4.1.3.3.2. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Maisījumu ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības klasificēšanai ir vajadzīga papildu informācija par sadalīšanos un noteiktos gadījumos par bioakumulāciju.”;

12)

daļas 4.1.3.3.3. iedaļā “nav jāklasificē akūtās bīstamības kategorijā.” aizstāj ar šādu:

“īstermiņa (akūtās) bīstamības kategorijā tas nav jāklasificē.”;

13)

daļas 4.1.3.3.4. iedaļā “nav jāklasificē hroniskās bīstamības 1., 2. vai 3. kategorijā kā ilgtermiņā bīstamu.” aizstāj ar šādu:

“ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības 1., 2. vai 3. kategorijā tas nav jāklasificē.”;

14)

daļas 4.1.3.5.2. iedaļas a) punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Aprēķināto toksicitāti var izmantot, lai piešķirtu īstermiņa (akūtās) bīstamības kategoriju tai maisījuma daļai, ko vēlāk izmanto, piemērojot summēšanas metodi.”;

15)

daļas 4.1.3.5.2. iedaļas b) punkta pēdējo teikumu aizstāj ar šādu:

“Aprēķināto ekvivalento toksicitāti var izmantot, lai saskaņā ar kritērijiem, kas attiecas uz vielām, kuras ātri sadalās (4.1.0. tabulas b) punkta ii) apakšpunkts), tai maisījuma daļai, ko vēlāk izmanto, piemērojot summēšanas metodi, piešķirtu ilgtermiņa (hroniskās) bīstamības kategoriju.”;

16)

daļas 4.1.3.5.5.3.2. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Ar šādu klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz īstermiņa (akūtajām) bīstamībām ir apkopota 4.1.1. tabulā.”;

17)

daļas 4.1.3.5.5.3.2. iedaļas 4.1.1. tabulas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Ar klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījuma klasificēšana attiecībā uz īstermiņa (akūtajām) bīstamībām”;

18)

daļas 4.1.3.5.5.4.5. iedaļu aizstāj ar šādu:

“Ar klasificēto sastāvdaļu summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz ilgtermiņa (hroniskajām) bīstamībām ir apkopota 4.1.2. tabulā.”;

19)

daļas 4.1.2. tabulas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Ar klasificēto sastāvdaļu koncentrācijas summēšanu veikta maisījumu klasificēšana attiecībā uz ilgtermiņa (hroniskajām) bīstamībām”;

20)

daļas 4.1.3.6.1. iedaļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ja par vienu vai vairākām attiecīgām sastāvdaļām nav izmantojamas informācijas attiecībā uz to īstermiņa (akūto) un/vai ilgtermiņa (hronisko) bīstamību ūdens videi, maisījumu nevar pieskaitīt ne pie vienas, ne pie vairākām galīgajām bīstamības kategorijām.”;

21)

daļas 4.1.4. iedaļas 4.1.4. tabulu aizstāj ar šādu:

“4.1.4. tabula

Marķējuma elementi, kas apzīmē bīstamību ūdens videi

ĪSTERMIŅA (AKŪTĀ) BĪSTAMĪBA ŪDENS VIDEI

 

“Akūts 1”

GHS piktogramma

Image

Signālvārds

Uzmanību

Bīstamības apzīmējums

H400: Ļoti toksisks ūdens organismiem

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P273

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P391

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501


ILGTERMIŅA (HRONISKĀ) BĪSTAMĪBA ŪDENS VIDEI

 

Hronisks 1

Hronisks 2

Hronisks 3

Hronisks 4

GHS piktogrammas

Image

Image

Piktogrammu neizmanto

Piktogrammu neizmanto

Signālvārds

Uzmanību

Signālvārdu neizmanto

Signālvārdu neizmanto

Signālvārdu neizmanto

Bīstamības apzīmējums

H410: Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

H411: Toksisks ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

H412: Kaitīgs ūdens organismiem ar ilglaicīgām sekām

H413: Var radīt ilglaicīgas kaitīgas sekas ūdens organismiem

Drošības prasību apzīmējums “Novēršana”

P273

P273

P273

P273

Drošības prasību apzīmējums “Rīcība”

P391

P391

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Glabāšana”

 

 

 

 

Drošības prasību apzīmējums “Likvidēšana”

P501

P501

P501

P501”.


(1)  G tipa vielām vai maisījumiem nav piešķirti elementi, ar kuriem informē par bīstamību, bet būtu jāpārbauda, vai šīm vielām vai maisījumiem nepiemīt citām bīstamības klasēm raksturīgas īpašības.

(2)  Sīkāku informāciju par kvadrātiekavu lietojumu sk. IV pielikuma ievadā.”;

(3)  Sīkāku informāciju par kvadrātiekavu lietojumu sk. IV pielikuma ievadā.”;

(4)  Sk. 1. kategorijas izmantošanas nosacījumus 3.2.2. iedaļas a) daļā.

(1)  Klasificēšanas kritēriji ir Regulā (EK) Nr. 440/2008 aprakstītie kritēriji.

(2)  Klasifikācijas kritēriji ir jāsaprot tā, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 440/2008.

(3)  Klasifikācijas kritēriji ir jāsaprot tā, kā aprakstīts Regulā (EK) Nr. 440/2008.

(4)  Ja sastāvdaļa ir klasificēta gan kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B, 1.C apakškategorijā vai 1. kategorijā, gan kategorijā “Nopietni acu bojājumi” (1. kategorija), tās koncentrāciju aprēķinā ņem vērā tikai vienreiz.

(5)  Ja ķīmiskā viela ir klasificēta kategorijas “Kodīgs ādai” 1.A, 1.B, 1.C apakškategorijā vai 1. kategorijā, marķējumā nopietnus acu bojājumus / acu kairinājumu var nenorādīt, jo šī informācija jau ir iekļauta bīstamības apzīmējumā, kas attiecas uz kategorijas “Kodīgs ādai” 1. kategoriju (H314).”;


II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 II pielikuma 2. daļas 2.8. iedaļā pievieno jaunu noslēguma daļu:

“Ja maisījumu marķē saskaņā ar 2.4. vai 2.5. iedaļu, apzīmējumu EUH208 attiecīgās vielas marķējumā var nenorādīt.”


III PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1272/2008 III pielikuma 1. daļu groza šādi:

1)

b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

ja tiek piešķirts apzīmējums H314 “Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus”, apzīmējumu H318 “Izraisa nopietnus acu bojājumus” var nenorādīt”;

2)

ierakstu attiecībā uz kodu H314 1.2. tabulā aizstāj ar šādu:

“H314

Valoda

3.2. —

“Kodīgs ādai” / “Kairinošs ādai”, 1. bīstamības kategorija, 1.A, 1.B, 1.C apakškategorija

 

BG

Причинява тежки изгаряния на кожата и сериозно увреждане на очите.

 

ES

Provoca quemaduras graves en la piel y lesiones oculares graves.

 

CS

Způsobuje těžké poleptání kůže a poškození očí.

 

DA

Forårsager svære ætsninger af huden og øjenskader.

 

DE

Verursacht schwere Verätzungen der Haut und schwere Augenschäden.

 

ET

Põhjustab rasket nahasöövitust ja silmakahjustusi.

 

EL

Προκαλεί σοβαρά δερματικά εγκαύματα και οφθαλμικές βλάβες.

 

EN

Causes severe skin burns and eye damage.

 

FR

Provoque des brûlures de la peau et de graves lésions des yeux.

 

GA

Ina chúis le dónna tromchúiseacha craicinn agus le damáiste don tsúil.

 

HR

Uzrokuje teške opekline kože i ozljede oka.

 

IT

Provoca gravi ustioni cutanee e gravi lesioni oculari.

 

LV

Izraisa smagus ādas apdegumus un acu bojājumus.

 

LT

Smarkiai nudegina odą ir pažeidžia akis.

 

HU

Súlyos égési sérülést és szemkárosodást okoz.

 

MT

Jagħmel ħruq serju lill-ġilda u ħsara lill-għajnejn.

 

NL

Veroorzaakt ernstige brandwonden en oogletsel.

 

PL

Powoduje poważne oparzenia skóry oraz uszkodzenia oczu.

 

PT

Provoca queimaduras na pele e lesões oculares graves.

 

RO

Provoacă arsuri grave ale pielii şi lezarea ochilor.

 

SK

Spôsobuje vážne poleptanie kože a poškodenie očí.

 

SL

Povzroča hude opekline kože in poškodbe oči.

 

FI

Voimakkaasti ihoa syövyttävää ja silmiä vaurioittavaa.

 

SV

Orsakar allvarliga frätskador på hud och ögon.”;

3)

ierakstu attiecībā uz kodu H318 1.2. tabulā aizstāj ar šādu:

“H318

Valoda

3.3. —

“Nopietni acu bojājumi” / “Acu kairinājums”, 1. bīstamības kategorija

 

BG

Предизвиква сериозно увреждане на очите.

 

ES

Provoca lesiones oculares graves.

 

CS

Způsobuje vážné poškození očí.

 

DA

Forårsager alvorlig øjenskade.

 

DE

Verursacht schwere Augenschäden.

 

ET

Põhjustab raskeid silmakahjustusi.

 

EL

Προκαλεί σοβαρή οφθαλμική βλάβη.

 

EN

Causes serious eye damage.

 

FR

Provoque de graves lésions des yeux.

 

GA

Ina chúis le damáiste tromchúiseach don tsúil.

 

HR

Uzrokuje teške ozljede oka.

 

IT

Provoca gravi lesioni oculari.

 

LV

Izraisa nopietnus acu bojājumus.

 

LT

Smarkiai pažeidžia akis.

 

HU

Súlyos szemkárosodást okoz.

 

MT

Jagħmel ħsara serja lill-għajnejn.

 

NL

Veroorzaakt ernstig oogletsel.

 

PL

Powoduje poważne uszkodzenie oczu.

 

PT

Provoca lesões oculares graves.

 

RO

Provoacă leziuni oculare grave.

 

SK

Spôsobuje vážne poškodenie očí.

 

SL

Povzroča hude poškodbe oči.

 

FI

Vaurioittaa vakavasti silmiä.

 

SV

Orsakar allvarliga ögonskador.”;

4)

ierakstu attiecībā uz kodu H311+H331 1.2. tabulā aizstāj ar šādu:

“H311 + H331

Valoda

3.1. —

Akūta dermālā toksicitāte un akūta toksicitāte (ieelpojot), 3. bīstamības kategorija

 

BG

Токсичен при контакт с кожата или при вдишване

 

ES

Tóxico en contacto con la piel o si se inhala

 

CS

Toxický při styku s kůží a při vdechování

 

DA

Giftig ved hudkontakt eller indånding

 

DE

Giftig bei Hautkontakt oder Einatmen

 

ET

Nahale sattumisel või sissehingamisel mürgine

 

EL

Τοξικό σε επαφή με το δέρμα ή σε περίπτωση εισπνοής

 

EN

Toxic in contact with skin or if inhaled

 

FR

Toxique par contact cutané ou par inhalation

 

GA

Ábhar tocsaineach má theagmhaíonn leis an gcraiceann nó má ionanálaítear é

 

HR

Otrovno u dodiru s kožom ili ako se udiše

 

IT

Tossico a contatto con la pelle o se inalato

 

LV

Toksisks saskarē ar ādu vai ieelpojot

 

LT

Toksiška susilietus su oda arba įkvėpus

 

HU

Bőrrel érintkezve vagy belélegezve mérgező

 

MT

Tossika jekk tmiss mal-ġilda jew tittieħeb bin- nifs

 

NL

Giftig bij contact met de huid en bij inademing

 

PL

Działa toksycznie w kontakcie ze skórą lub w następstwie wdychania

 

PT

Tóxico em contacto com a pele ou por inalação

 

RO

Toxic în contact cu pielea sau prin inhalare

 

SK

Toxický pri styku s kožou alebo pri vdýchnutí

 

SL

Strupeno v stiku s kožo ali pri vdihavanju

 

FI

Myrkyllistä joutuessaan iholle tai hengitettynä

 

SV

Giftigt vid hudkontakt eller förtäring”;

5)

ierakstu attiecībā uz kodu H302+H312 1.2. tabulā aizstāj ar šādu:

“H302 + H312

Valoda

3.1. —

Akūta perorālā toksicitāte un akūta dermālā toksicitāte, 4. bīstamības kategorija

 

BG

Вреден при поглъщане или при контакт с кожата

 

ES

Nocivo en caso de ingestión o en contacto con la piel

 

CS

Zdraví škodlivý při požití a při styku s kůží

 

DA

Farlig ved indtagelse eller hudkontakt

 

DE

Gesundheitsschädlich bei Verschlucken oder Hautkontakt

 

ET