Help Print this page 

Document 32016R0794

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI
  • In force
OJ L 135, 24.5.2016, p. 53–114 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2016/794/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html GA html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf GA pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

24.5.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/53


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2016/794

(2016. gada 11. maijs)

par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 88. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Eiropolu izveidoja ar Padomes Lēmumu 2009/371/TI (2) kā Savienības vienību, ko finansē no Savienības vispārējā budžeta, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbību un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot organizēto noziedzību, terorismu un citas smagu noziegumu formas, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis. Ar Lēmumu 2009/371/TI aizstāja Konvenciju par Eiropas Policijas biroja izveidi, kuras pamatā ir Līguma par Eiropas Savienību K3. pants (Eiropola Konvencija) (3).

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 88. pantā ir paredzēts, ka Eiropolu pārvalda ar regulu, kuru pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tajā arī prasīts, lai tiktu noteikta kārtība Eiropola darbību pārraudzībai, ko Eiropas Parlaments veic kopā ar valstu parlamentiem, ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 12. panta c) punktu un LES un LESD pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā (“Protokols Nr. 1”), 9. pantu, lai pastiprinātu Eiropola demokrātisko leģitimitāti un pārskatatbildību Savienības pilsoņu priekšā. Tādēļ Lēmums 2009/371/TI būtu jāaizstāj ar regulu, kurā inter alia paredz noteikumus par parlamentāro pārraudzību.

(3)

Ar “Stokholmas programmu – atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā” (4) aicina Eiropolu attīstīties un kļūt par “centru informācijas apmaiņai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, pakalpojumu sniedzēju un platformu, ko var izmantot tiesībaizsardzības dienesti”. Pamatojoties uz Eiropola darbības novērtējumu, minētā mērķa sasniegšanas nolūkā ir nepieciešams vēl vairāk stiprināt tā darbības efektivitāti.

(4)

Noziedznieku un teroristu plaša mēroga tīkli rada būtiskus draudus Savienības iekšējai drošībai un tās pilsoņu drošībai un iztikas līdzekļu nodrošināšanai. Pieejamie draudu novērtējumi liecina, ka noziedznieku grupas arvien vairāk dažādo savas darbības un arvien palielinās to pārrobežu raksturs. Tādēļ valstu tiesībaizsardzības iestādēm nepieciešams ciešāk sadarboties ar savām līdziniecēm citās dalībvalstīs. Šajā sakarībā nepieciešams attiecīgi nodrošināt Eiropolu, lai tas varētu sniegt labāku atbalstu dalībvalstīm noziedzības novēršanā, analīzē un izmeklēšanā Savienības mērogā. Tas bija apstiprināts arī Lēmuma 2009/371/TI novērtējumā.

(5)

Šīs regulas mērķis ir grozīt un paplašināt noteikumus, kuri paredzēti Lēmumā 2009/371/TI un Padomes Lēmumos 2009/934/TI (5), 2009/935/TI (6), 2009/936/TI (7) un 2009/968/TI (8), ar ko īsteno Lēmumu 2009/371/TI. Paredzētie grozījumi ir būtiski gan skaita, gan satura ziņā, tāpēc minētie lēmumi skaidrības labad būtu pilnībā jāaizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša. Ar šo regulu izveidotajam Eiropolam būtu jāaizstāj Eiropols, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, un būtu jāuzņemas tā funkcijas; minētais lēmums līdz ar to būtu jāatceļ.

(6)

Tā kā smagi noziegumi bieži tiek izdarīti pāri iekšējām robežām, Eiropolam būtu jāatbalsta un jāstiprina dalībvalstu darbības un to sadarbība, novēršot un apkarojot smagus noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis. Tā kā terorisms ir viens no būtiskākajiem draudiem Savienības drošībai, Eiropolam būtu jāpalīdz dalībvalstīm risināt kopīgus uzdevumus šajā sakarībā. Eiropolam kā Savienības tiesībaizsardzības aģentūrai būtu arī jāatbalsta un jāstiprina darbības un sadarbība, lai novērstu noziedzības veidus, kas skar Savienības intereses. To noziedzības veidu vidū, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē, cīņa pret organizēto noziedzību joprojām ietilps Eiropola galveno mērķu darbības jomā, jo arī cīņai pret organizēto noziedzību ir vajadzīga dalībvalstu kopēja pieeja, ņemot vērā organizētās noziedzības mērogus, nozīmīgumu un sekas. Eiropolam būtu arī jāpiedāvā atbalsts tādu saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un apkarošanā, kas tiek izdarīti, lai iegūtu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanai, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē, vai šādu darbību sekmēšanai vai pastrādāšanai vai to izdarīšanas nesodāmības nodrošināšanai.

(7)

Eiropolam būtu jāsniedz stratēģiskā analīze un draudu novērtējumi, lai palīdzētu Padomei un Komisijai noteikt Savienības stratēģiskās un operatīvās prioritātes cīņai pret noziedzību un operatīvai minēto prioritāšu īstenošanai. Ja Komisija saskaņā ar Padomes Regulas (ES) Nr. 1053/2013 (9) 8. pantu to lūdz, Eiropolam būtu jāveic arī riska analīze, tostarp attiecībā uz organizēto noziedzību, ciktāl attiecīgie riski var kaitēt Šengenas acquis piemērošanai, ko veic dalībvalstis. Turklāt attiecīgos gadījumos pēc Padomes vai Komisijas lūguma Eiropolam būtu jāsniedz stratēģiskā analīze un draudu izvērtējumi, lai palīdzētu novērtēt valstis, kas kandidē uz pievienošanos Savienībai.

(8)

Tādi uzbrukumi informācijas sistēmām, kas skar Savienības struktūras vai divas vai vairākas dalībvalstis, ir pieaugošs apdraudējums Savienībā, jo īpaši ņemot vērā šo uzbrukumu ātrumu un ietekmi, un grūtības noteikt to avotus. Izskatot Eiropola pieprasījumus sākt izmeklēšanu par nopietniem uzbrukumiem, par kuru izcelsmi ir aizdomas, ka tā ir noziedzīga, un kuri vērsti pret informācijas sistēmām un ietekmē Savienības struktūras vai divas vai vairākas dalībvalstis, dalībvalstīm būtu nekavējoties jāatbild Eiropolam, ņemot vērā to, ka atbildes ātrums ir viens no galvenajiem faktoriem datornoziegumu sekmīgai apkarošanai.

(9)

Ņemot vērā aģentūru sadarbības nozīmīgumu, Eiropolam un Eurojust būtu jānodrošina, lai tiktu ieviesti pasākumi, kas vajadzīgi, lai optimizētu to operatīvo sadarbību, pienācīgi ņemot vērā to attiecīgās misijas un pilnvaras un dalībvalstu intereses. Jo īpaši Eiropolam un Eurojust būtu vienam otru jāinformē par visām darbībām, kas ir saistītas ar kopēju izmeklēšanas grupu finansēšanu.

(10)

Pēc kopējas izmeklēšanas grupas izveides attiecīgajā nolīgumā būtu jānosaka nosacījumi Eiropola darbinieku dalībai grupā. Eiropolam būtu jādokumentē līdzdalība šādās kopējās izmeklēšanas grupās, kas izmeklē noziedzīgas darbības, kuru apkarošana ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā.

(11)

Eiropolam būtu jāspēj lūgt dalībvalstīm uzsākt, veikt vai koordinēt kriminālizmeklēšanu konkrētās lietās, ja pārrobežu sadarbība sniegtu pievienoto vērtību. Eiropolam par šādiem lūgumiem būtu jāinformē Eurojust.

(12)

Eiropolam Savienībā vajadzētu kļūt par informācijas apmaiņas centru. Informācija, ko Eiropols vāc, glabā, apstrādā, analizē un ar ko tas apmainās, aptver kriminālizlūkošanu, kas attiecas uz informāciju par noziegumiem vai noziedzīgām darbībām, kuru apkarošana ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā un kas iegūti, lai noteiktu, vai ir izdarīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi vai arī tie varētu tikt izdarīti nākotnē.

(13)

Lai nodrošinātu Eiropola kā informācijas apmaiņas centra efektivitāti, būtu skaidri jāparedz pienākumi dalībvalstīm sniegt Eiropolam datus, kas tam ir nepieciešami tā mērķu sasniegšanai. Pildot šādus pienākumus, dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība tādu datu sniegšanai, kas ir būtiski cīņā pret tiem noziegumiem, kuru novēršanu uzskata par stratēģisku un operatīvu prioritāti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības politikas instrumentiem, jo īpaši par prioritāti, ko Padome noteikusi saistībā ar ES politikas ciklu organizētās noziedzības un smagu starptautisku noziegumu jomā. Dalībvalstīm būtu arī jācenšas iesniegt Eiropolam divpusējās un daudzpusējās informācijas apmaiņas ar citām dalībvalstīm par noziegumiem, kuru apkarošana ir viens no Eiropola mērķiem, kopiju. Sniedzot Eiropolam nepieciešamo informāciju, dalībvalstīm būtu arī jāietver informācija par jebkādiem varbūtējiem kiberuzbrukumiem, kas ietekmē Savienības struktūras, kuras atrodas to teritorijā. Vienlaikus Eiropolam būtu jāpalielina dalībvalstīm sniegtā atbalsta līmenis, lai veicinātu savstarpējo sadarbību un dalīšanos ar informāciju. Eiropolam būtu jāiesniedz gada pārskats Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem par informāciju, ko katra dalībvalsts ir sniegusi.

(14)

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp Eiropolu un dalībvalstīm, katrā dalībvalstī būtu jāizveido valsts vienība (“valsts vienība”). Valsts vienībai vajadzētu būt sadarbības nodrošinātājai starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Eiropolu, uzņemoties koordinatora lomu attiecībā uz dalībvalstu sadarbību ar Eiropolu un tādējādi palīdzot nodrošināt to, ka katra dalībvalsts vienādi reaģē uz Eiropola lūgumiem. Lai nodrošinātu pastāvīgu un efektīvu informācijas apmaiņu starp Eiropolu un valstu vienībām un veicinātu to sadarbību, katrai valsts vienībai būtu jānorīko uz Eiropolu vismaz viens sadarbības koordinators.

(15)

Ņemot vērā decentralizēto struktūru dažās dalībvalstīs un vajadzību nodrošināt ātru informācijas apmaiņu, būtu jāļauj Eiropolam tieši sadarboties ar kompetentajām iestādēm dalībvalstīs, ņemot vērā dalībvalstu noteiktos nosacījumus un vienlaikus pastāvīgi informējot valstu vienības, ja pēdējās to lūdz.

(16)

Būtu jāveicina kopēju izmeklēšanas grupu izveide, un Eiropola darbiniekiem būtu jāspēj tajās piedalīties. Lai nodrošinātu, ka šāda dalība ir iespējama katrā dalībvalstī, Padomes Regulā (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (10) ir paredzēts, ka Eiropola darbiniekiem, kamēr tie piedalās kopējās izmeklēšanas grupās, nepiemēro imunitāti.

(17)

Nepieciešams arī uzlabot Eiropola pārvaldību, cenšoties paaugstināt lietderīgumu un vienkāršojot procedūras.

(18)

Lai efektīvi uzraudzītu Eiropola darbību, Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt pārstāvētām tā valdē (“valde”). Valdes locekļi un locekļu aizstājēji būtu jāieceļ, ņemot vērā viņu attiecīgās vadības, administratīvās un budžeta veidošanas prasmes un viņu zināšanas par sadarbību tiesībaizsardzības jomā. Locekļa prombūtnes laikā aizstājējiem būtu jādarbojas kā locekļiem.

(19)

Visām valdē pārstāvētajām pusēm būtu jācenšas ierobežot savu pārstāvju mainību, lai nodrošinātu valdes darba nepārtrauktību. Visām pusēm būtu jātiecas panākt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

(20)

Valdei būtu jāspēj uzaicināt novērotājus bez balsstiesībām, kuru viedoklis var būt svarīgs diskusijās, tostarp kopējās parlamentārās pārraudzības grupas (KPPG) izraudzītu pārstāvi.

(21)

Būtu jāpiešķir valdei nepieciešamās pilnvaras, jo īpaši izstrādāt budžetu, pārbaudīt tā izpildi un pieņemt attiecīgus finanšu noteikumus un plānošanas dokumentus, kā arī pieņemt noteikumus par tās locekļu interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, izveidot pārredzamas darba procedūras Eiropola izpilddirektora lēmumu pieņemšanai un pieņemt gada darbības pārskatu. Tai būtu jāīsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz aģentūras personālu, tostarp izpilddirektoru.

(22)

Lai nodrošinātu Eiropola efektīvu ikdienas darbību, izpilddirektoram vajadzētu būt tā juridiskajam pārstāvim un vadītājam, kurš, veicot savus uzdevumus, ir neatkarīgs un nodrošina, ka Eiropols veic uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā. Izpilddirektoram jo īpaši vajadzētu būt atbildīgam par to budžeta un plānošanas dokumentu sagatavošanu, kurus iesniedz lēmuma pieņemšanai valdē, un par Eiropola daudzgadu plānošanas un gada darba programmas, un par citu plānošanas dokumentu īstenošanu.

(23)

Eiropola rīcībā jābūt pēc iespējas pilnīgākai un aktuālākai informācijai, lai novērstu un apkarotu noziedzību, cīņa pret kuru ietilpst tā mērķu darbības jomā. Tādēļ Eiropolam vajadzētu spēt apstrādāt datus, ko tam sniedz dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un, ievērojot stingrus nosacījumus, kas izklāstīti šajā regulā, privātās puses, kā arī datus, kas ir iegūti no publiski pieejamiem avotiem, lai uzlabotu izpratni par noziedzības izpausmēm un tendencēm, vāktu informāciju par noziedznieku tīkliem un atklātu saikni starp dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(24)

Lai Eiropols dalībvalstu kompetentajām iestādēm varētu efektīvāk sniegt precīzu analīzi par noziedzību, tam būtu jāizmanto jaunas tehnoloģijas datu apstrādei. Eiropolam būtu jāspēj ātri atklāt saikni starp izmeklēšanu un dažādu noziedzīgo grupu kopīgiem modi operandi, pārbaudīt datu šķērsatbilsmes un gūt skaidru pārskatu par tendencēm, vienlaikus indivīdiem garantējot personas datu aizsardzību augstā līmenī. Tādēļ Eiropola datubāzēm vajadzētu būt strukturētām tādā veidā, lai dotu Eiropolam iespēju izvēlēties visefektīvāko IT struktūru. Eiropolam būtu jāspēj arī darboties kā pakalpojumu sniedzējam, jo īpaši nodrošinot drošu tīklu datu apmaiņai, kā, piemēram, Informācijas drošas apmaiņas tīklu (SIENA), lai atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu, citām Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Lai nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni, būtu jānosaka apstrādes darbību mērķis un piekļuves tiesības, kā arī īpaši papildu aizsardzības pasākumi. Attiecībā uz personas datu apstrādi jo īpaši būtu jāievēro nepieciešamības un proporcionalitātes principi.

(25)

Eiropolam būtu jānodrošina, lai visiem personas datiem, kas tikuši apstrādāti operatīvās analīzes nolūkā, tiktu norādīts konkrēts nolūks. Tomēr, lai Eiropols varētu veikt savu uzdevumu, tam būtu jāļauj apstrādāt visus personas datus, ko tas ir saņēmis, lai identificētu saiknes starp daudzām noziedzības jomām un izmeklēšanas gadījumiem, un tas nebūtu jāierobežo ar sakarību identificēšanu tikai vienā noziedzības jomā.

(26)

Lai ievērotu personas datu piederību un informācijas aizsardzību, dalībvalstīm, Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām būtu jāspēj noteikt, kādā nolūkā vai kādos nolūkos Eiropols drīkst apstrādāt to iesniegtos datus un ierobežot piekļuves tiesības. Nolūka ierobežojums ir viens no personas datu apstrādes pamatprincipiem; jo īpaši tas veicina pārredzamību, juridisko noteiktību un paredzamību un ir īpaši svarīgs sadarbībai tiesībaizsardzības jomā, kur datu subjekti parasti nav informēti par to, ka tiek vākti un apstrādāti viņu personas dati, un kur personas datu izmantošana var ļoti būtiski ietekmēt indivīdu dzīvi un brīvību.

(27)

Lai nodrošinātu, ka datiem piekļūst tikai tie, kuriem piekļuve ir nepieciešama, lai pildītu savus uzdevumus, regulā būtu sīki jāparedz noteikumi par dažādu pakāpju tiesībām piekļūt Eiropola apstrādātiem datiem. Šādiem noteikumiem nevajadzētu skart piekļuves ierobežojumus, ko noteikuši datu sniedzēji, jo būtu jāievēro datu piederības princips. Lai efektīvāk novērstu un apkarotu noziedzību, cīņa pret kuru ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā, Eiropolam būtu jāsniedz dalībvalstīm informācija, kas uz tām attiecas.

(28)

Lai stiprinātu operatīvo sadarbību starp aģentūrām un, īpaši, lai izveidotu saiknes starp datiem, kas jau ir dažādu aģentūru rīcībā, Eiropolam būtu jādod iespēja Eurojust un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, piekļūt Eiropolā pieejamajiem datiem. Eiropolam un Eurojust būtu jāvar noslēgt sadarbības vienošanos, kas to attiecīgo pilnvaru robežās savstarpēji nodrošina tiem piekļuvi visai informācijai un iespēju meklēt visu informāciju, kas sniegta šķērspārbaudes nolūkā saskaņā ar šajā regulā paredzētiem konkrētiem aizsardzības pasākumiem un datu aizsardzības garantijām. Jebkādai piekļuvei Eiropolā pieejamajiem datiem vajadzētu būt ar tehniskiem līdzekļiem ierobežotai līdz tādai informācijai, kas ietilpst attiecīgajās minēto Savienības struktūru pilnvarās.

(29)

Eiropolam būtu jāuztur sadarbības attiecības ar citām Savienības struktūrām, trešo valstu iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātajām pusēm, ciktāl tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei.

(30)

Lai nodrošinātu darbības efektivitāti, Eiropolam vajadzētu spēt veikt visas attiecīgās informācijas, izņemot personas datus, apmaiņu ar citām Savienības struktūrām, trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, ciktāl tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei. Tā kā uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu, uzņēmumu apvienību, nevalstisko organizāciju un citu privāto pušu rīcībā ir zinātība un informācija, kas tieši attiecas uz smagu noziegumu un terorisma novēršanu un apkarošanu, Eiropolam vajadzētu spēt veikt šādas informācijas apmaiņu arī ar privātajām pusēm. Lai novērstu un apkarotu kibernoziegumus saistībā ar tīkla un informācijas drošības incidentiem, Eiropolam, ievērojot piemērojamo Savienības leģislatīvo aktu, ar ko nosaka pasākumus, lai nodrošinātu augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā, jāsadarbojas un jāveic informācijas, izņemot personas datu, apmaiņa ar valstu iestādēm, kuru kompetencē ir tīklu un informācijas sistēmu drošība.

(31)

Eiropolam būtu jāspēj veikt attiecīgo personas datu apmaiņu ar citām Savienības struktūrām, ciktāl tas vajadzīgs tā un minēto struktūru uzdevumu izpildei.

(32)

Smagiem noziegumiem un terorismam bieži ir saiknes ārpus Savienības teritorijas. Tādēļ Eiropolam būtu jāspēj veikt personas datu apmaiņu ar trešo valstu iestādēm un starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju –Interpolu, ciktāl tas vajadzīgs tā uzdevumu izpildei.

(33)

Visas dalībvalstis ir pievienojušās Interpolam. Lai pildītu savu uzdevumu, Interpols saņem, uzglabā un izplata datus, kuri kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm palīdz novērst un apkarot starptautisko noziedzību. Tādēļ ir lietderīgi pastiprināt Eiropola un Interpola sadarbību, veicinot efektīvu personas datu apmaiņu, kurā vienlaikus ir nodrošināta pamattiesību un pamatbrīvību ievērošana attiecībā uz automātisku personas datu apstrādi. Kad Eiropols pārsūta personas datus Interpolam, būtu jāpiemēro šī regula, jo īpaši noteikumi par starptautisku pārsūtīšanu.

(34)

Lai garantētu nolūka ierobežojumu, ir svarīgi nodrošināt, ka Eiropols personas datus Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām var pārsūtīt vienīgi tad, ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu un apkarotu noziedzību, kas ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā. Šajā nolūkā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek nosūtīti personas dati, saņēmējs apņemas datus izmantot vai pārsūtīt tālāk trešās valsts kompetentai iestādei tikai tam mērķim, kādam tie tika pārsūtīti sākotnēji. Datu tālākai pārsūtīšanai būtu jānotiek saskaņā ar šo regulu.

(35)

Eiropolam būtu jāspēj pārsūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu, kurā konstatēts, ka attiecīgā valsts vai starptautiskā organizācija nodrošina datu aizsardzības pienācīgu līmeni (“lēmums par atbilstību”), vai, ja nav lēmuma par atbilstību, pamatojoties uz starptautisku nolīgumu, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD 218. pantu, vai sadarbības nolīgumu, ar kuru ļauj veikt personas datu apmaiņu un kurš noslēgts starp Eiropolu un minēto trešo valsti pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Ņemot vērā 9. pantu LES un LESD pievienotajā Protokolā Nr. 36 par pārejas noteikumiem, šādu nolīgumu tiesiskajām sekām ir jāpaliek nemainīgām, kamēr minētie nolīgumi netiek atcelti, anulēti vai grozīti, īstenojot Līgumus. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (11) Komisijai pirms sarunām par kādu starptautisku nolīgumu vai to laikā būtu jāspēj apspriesties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU). Ja valde ir apzinājusi operatīvu vajadzību pēc sadarbības ar kādu trešo valsti vai starptautisku organizāciju, tai būtu jāvar ieteikt Padomei vērst Komisijas uzmanību uz vajadzību pēc lēmuma par atbilstību vai pēc ieteikuma sākt sarunas par starptautisku nolīgumu, kā minēts iepriekš.

(36)

Ja datu pārsūtīšanas pamatā nevar būt lēmums par atbilstību, Savienības noslēgts starptautisks nolīgums vai spēkā esošs sadarbības nolīgums, valdei pēc vienošanās ar EDAU būtu jāļauj pilnvarot veikt pārsūtīšanas kopumu, ja tas vajadzīgs īpašu apstākļu dēļ un ja tiek nodrošināti atbilstīgi aizsardzības pasākumi. Izpilddirektoram būtu jāļauj saskaņā ar īpaši stingriem nosacījumiem pilnvarot veikt datu pārsūtīšanu ārkārtas gadījumos, ja šāda pārsūtīšana ir nepieciešama, katru gadījumu izskatot atsevišķi.

(37)

Eiropolam būtu jāvar apstrādāt personas datus, kuru izcelsme ir privātās puses un privātpersonas, vienīgi tad, ja minētos datus Eiropolam pārsūta kāds no turpmāk norādītajiem: valsts vienība saskaņā ar valsts tiesību aktiem; kontaktpunkts trešā valstī vai starptautiska organizācija, ar kuru ir izveidota sadarbība, pamatojoties uz sadarbības nolīgumu, ar ko ļauj veikt personas datu apmaiņu un kas noslēgts saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu pirms šīs regulas stāšanās spēkā; trešās valsts iestāde vai starptautiska organizācija, uz kuru attiecas lēmums par atbilstību vai ar kuru Eiropas Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, ievērojot LESD 218. pantu. Tomēr gadījumos, kad Eiropols personas datus tomēr saņem tieši no privātajām pusēm un kad attiecīgo valsts vienību, kontaktpunktu vai iestādi nevar noteikt, Eiropolam būtu jāspēj apstrādāt minētos personas datus tikai nolūkā identificēt minētās vienības, un šādi dati būtu jādzēš, ja vien minētās vienības četros mēnešos pēc tam, kad notikusi pārsūtīšana, minētos personas datus neiesniedz atkārtoti. Eiropolam ar tehniskiem līdzekļiem būtu jānodrošina, ka minētajā laikposmā šādi dati nav pieejami apstrādei nekādā citā nolūkā.

(38)

Ņemot vērā ārkārtējos un īpašos draudus, kādus Savienības iekšējai drošībai rada terorisms un citi smagu noziegumu veidi, īpaši, ja tie tiek veicināti, sekmēti vai veikti, izmantojot internetu, Komisijai līdz 2019. gada 1. maijam būtu jāizvērtē darbības, kas Eiropolam uz šīs regulas pamata būtu jāveic un kas no Padomes 2015. gada 12. marta secinājumu un Eiropadomes 2015. gada 23. aprīļa aicinājumu īstenošanas izriet īpaši attiecībā uz minētajām prioritārajām jomām, jo īpaši uz attiecīgo praksi saistībā ar personas datu tiešo apmaiņu ar privātajām pusēm.

(39)

Nebūtu jāapstrādā jebkāda informācija, kas ir nepārprotami iegūta, acīmredzami pārkāpjot cilvēktiesības.

(40)

Eiropola datu aizsardzības noteikumi būtu jāpastiprina un jāpielāgo principiem, kas ir pamatā Regulai (EK) Nr. 45/2001, lai attiecībā uz personas datu apstrādi nodrošinātu personu aizsardzību augstā līmenī. Tā kā LES un LESD pievienotajā Deklarācijā Nr. 21 par personas datu aizsardzību tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un policijas sadarbībā ir atzīts, ka personas datu apstrādei tiesībaizsardzības kontekstā piemīt īpašas iezīmes, Eiropola datu aizsardzības noteikumiem vajadzētu būt autonomiem, taču vienlaikus saskaņotiem ar citiem attiecīgiem datu aizsardzības instrumentiem, kurus Savienībā piemēro policijas sadarbības jomā. Minētie instrumenti ietver jo īpaši Savienības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (12), kā arī Eiropas Padomes konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automatizētu apstrādi un tās Ieteikumu Nr. R (87) 15 (13).

(41)

Jebkurai personas datu apstrādei, ko veic Eiropols, vajadzētu būt likumīgai un taisnīgai attiecībā uz attiecīgajiem datu subjektiem. Godprātīgas apstrādes princips nozīmē to, ka ir vajadzīga apstrādes pārredzamība, kas attiecīgajiem datu subjektiem ļauj īstenot savas tiesības saskaņā ar šo regulu. Tomēr vajadzētu būt iespējai piekļuvi viņu personas datiem atteikt vai ierobežot, ja, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo datu subjektu intereses, šāds atteikums vai ierobežojums ir nepieciešams pasākums, lai Eiropols varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus, lai aizsargātu drošību un sabiedrisko kārtību vai nepieļautu noziegumus, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts veikta izmeklēšana, vai lai aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības. Lai uzlabotu pārredzamību, Eiropolam būtu jādara publiski pieejams dokuments, kurā saprotamā veidā ir izklāstīti piemērojamie noteikumi par personas datu apstrādi un informācija par pieejamajiem līdzekļiem datu subjektu tiesību īstenošanai. Eiropolam savā tīmekļa vietnē būtu arī jāpublicē saraksts, kurā uzskaitīti lēmumi par atbilstību, nolīgumi un administratīvas vienošanās, kas attiecas uz personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Turklāt, lai pastiprinātu Eiropola pārredzamību un pārskatatbildību Savienības pilsoņiem, Eiropolam savā tīmekļa vietnē būtu jāpublicē valdes locekļu saraksts un vajadzības gadījumā – valdes sanāksmju iznākuma kopsavilkums, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības prasības.

(42)

Ciktāl iespējams, personas dati būtu jānošķir atbilstīgi to precizitātes un uzticamības pakāpei. Fakti būtu jānošķir no personiskiem vērtējumiem, lai nodrošinātu gan personu aizsardzību, gan Eiropola apstrādātās informācijas kvalitāti un uzticamību. Ja informācija iegūta no publiski pieejamiem avotiem, īpaši no avotiem internetā, Eiropolam, ciktāl iespējams, būtu īpaši rūpīgi jāizvērtē šādas informācijas pareizība un tās avota uzticamība, lai ņemtu vērā riskus, kas saistīti ar internetu attiecībā uz personas datu un privātuma aizsardzību.

(43)

Tiesībaizsardzības sadarbības jomā tiek apstrādāti personas dati, kas attiecas uz dažādām datu subjektu kategorijām. Eiropolam, cik vien iespējams, būtu skaidri jānošķir dažādu datu subjektu kategoriju personas dati. Tādu personu kā, piemēram, cietušo, liecinieku un personu, kuru rīcībā ir būtiska informācija, personas dati, kas attiecas uz nepilngadīgajiem, būtu jo īpaši jāaizsargā. Eiropolam būtu jāapstrādā sensitīvi dati tikai tad, ja šie dati papildina citus personas datus, kurus Eiropols jau apstrādā.

(44)

Ņemot vērā pamattiesības uz personas datu aizsardzību, Eiropolam nevajadzētu personas datus glabāt ilgāk, nekā tas ir nepieciešams tā uzdevumu izpildei. Tas, vai šādus datus nepieciešams turpināt glabāt, būtu jāpārskata ne vēlāk kā trīs gadus pēc to sākotnējās apstrādes uzsākšanas.

(45)

Lai garantētu personas datu drošību, Eiropolam un dalībvalstīm būtu jāīsteno vajadzīgie tehniskie un organizatoriskie pasākumi.

(46)

Jebkuram datu subjektam vajadzētu būt tiesībām piekļūt personas datiem, kas uz viņu attiecas, tiesības panākt, ka tiek laboti nepareizi dati, kas uz viņu attiecas, un ka tie tiek dzēsti vai piekļuve tiem tiek ierobežota, ja minētie dati vairs nav vajadzīgi. Izmaksām, kas saistītas ar tiesību piekļūt personas datiem īstenošanu, nebūtu jārada šķēršļi šo tiesību efektīvai īstenošanai. Datu subjekta tiesībām un to īstenošanai nebūtu jāietekmē Eiropolam noteiktie pienākumi, un uz tām būtu jāattiecina ierobežojumi, kas noteikti šajā regulā.

(47)

Lai aizsargātu datu subjektu tiesības un brīvības, ir skaidri jānosaka pienākumi saskaņā ar šo regulu. Konkrēti, dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to datu pareizību un aktualitāti, kurus tās pārsūtījušas Eiropolam, un par šādas pārsūtīšanas likumību. Eiropolam vajadzētu būt atbildīgam par citu datu sniedzēju sniegto datu vai to datu pareizību un aktualitāti, kuri iegūti no Eiropola paša veiktās analīzes. Eiropolam būtu jānodrošina, lai datus apstrādātu godprātīgi un likumīgi un lai tos vāktu un apstrādātu konkrētā nolūkā. Eiropolam būtu arī jānodrošina, lai dati būtu adekvāti un nozīmīgi un lai tie nebūtu pārlieku apjomīgi salīdzinājumā ar nolūku, kādos tos apstrādā, lai tos neuzglabātu ilgāk, nekā tas ir nepieciešams attiecīgajā nolūkā, un tos apstrādātu veidā, kas nodrošina personas datu pienācīgu drošību un datu apstrādes konfidencialitāti.

(48)

Eiropols veic personas datu vākšanas, pārveidošanas, piekļuves, izpaušanas, apvienošanas vai dzēšanas uzskaiti, lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību. Eiropolam vajadzētu būt pienākumam sadarboties ar EDAU un pēc pieprasījuma darīt reģistrus vai dokumentāciju pieejamus, lai tos varētu izmantot apstrādes darbību uzraudzības vajadzībām.

(49)

Eiropolam būtu jāieceļ datu aizsardzības inspektors, kas palīdzētu uzraudzīt atbilstību šai regulai. Datu aizsardzības inspektoram būtu jāspēj veikt savus pienākumus un uzdevumus neatkarīgi un efektīvi, un viņam vajadzētu būt nodrošinātam ar nepieciešamajiem resursiem šim nolūkam.

(50)

Kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 3. punktā, neatkarīgas, pārredzamas, pārskatatbildīgas un efektīvas uzraudzības struktūras ir būtiskas indivīdu aizsardzībai saistībā ar personas datu apstrādi. Valstu iestādēm, kuras ir kompetentas, lai uzraudzītu personas datu apstrādi, būtu jāuzrauga to personas datu likumība, kurus dalībvalstis sniedz Eiropolam. EDAU būtu jāuzrauga Eiropola veiktās datu apstrādes likumība, pildot savus uzdevumus pilnībā neatkarīgi. Šajā ziņā attiecībā uz jauniem apstrādes darbību veidiem svarīgs drošības pasākums ir iepriekšējas apspriešanās mehānisms. Tas nebūtu jāpiemēro konkrētām atsevišķām darbībām, piemēram, operatīvās analīzes projektiem, bet gan jauno IT sistēmu izmantošanai personas datu apstrādē un jebkurām būtiskām šīs sistēmas izmaiņām.

(51)

Ir svarīgi nodrošināt pastiprinātu un efektīvu Eiropola uzraudzību un garantēt to, ka EDAU, uzņemoties atbildību par Eiropola uzraudzīšanu attiecībā uz datu aizsardzību, var izmantot atbilstīgas speciālas zināšanas par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā. EDAU un valstu uzraudzības iestādēm būtu savā starpā cieši jāsadarbojas konkrētos jautājumos, kuros ir nepieciešama valsts iesaiste, un būtu jānodrošina šīs regulas saskanīga piemērošana visā Savienībā.

(52)

Lai sekmētu EDAU un valstu uzraudzības iestāžu sadarbību, bet neskarot EDAU neatkarību un tā atbildību par datu aizsardzības uzraudzību Eiropolā, tiem būtu regulāri jātiekas Sadarbības padomē, kurai kā padomdevējai struktūrai būtu jāsniedz atzinumi, pamatnostādnes, ieteikumi un paraugprakse attiecībā uz dažādiem jautājumiem, kuros ir vajadzīga valsts iesaiste.

(53)

Tā kā Eiropols apstrādā arī neoperatīvus personas datus, kas nav saistīti ne ar vienu kriminālizmeklēšanu, piemēram, personas datus, kas attiecas uz Eiropola darbiniekiem, pakalpojumu sniedzējiem vai apmeklētājiem, uz šādu datu apstrādi būtu jāattiecina Regula (EK) Nr. 45/2001.

(54)

EDAU būtu jāizskata datu subjektu iesniegtās sūdzības un jāveic izmeklēšana par tām. Uz sūdzības pamata sākta izmeklēšana būtu jāveic tādā apjomā, kāds ir nepieciešams konkrētajā lietā, paredzot iespēju to izskatīt tiesā. Uzraudzības iestādei saprātīgā termiņā būtu jāinformē datu subjekts par sūdzības virzību un iznākumu.

(55)

Jebkurai personai vajadzētu būt tiesībām apstrīdēt tiesā EDAU lēmumus, kas attiecas uz viņu.

(56)

Uz Eiropolu būtu jāattiecina vispārīgie noteikumi par līgumisko un nelīgumisko atbildību, ko piemēro Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, izņemot noteikumus par atbildību par datu nelikumīgu apstrādi.

(57)

Attiecīgajai personai var nebūt skaidrs, vai kaitējums, nelikumīgi apstrādājot datus, viņai ir nodarīts Eiropola vai dalībvalsts darbības rezultātā. Tādēļ Eiropolam un tai dalībvalstij, kurā noticis atgadījums, kā rezultātā ir nodarīts kaitējums, vajadzētu būt solidārai atbildībai.

(58)

Ir nepieciešams, lai Eiropolam būtu pilnībā atbildīga un pārredzama iekšēja organizācija, vienlaikus respektējot Eiropas Parlamenta nozīmi, kāda tam kopā ar valstu parlamentiem ir Eiropola darbību pārraudzībā. Minētajā nolūkā, ievērojot LESD 88. pantu, būtu jānosaka kārtība, kādā Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem pārrauga Eiropola darbības. Uz šādu kārtību būtu jāattiecina LES 12. panta c) punkts un Protokola Nr. 1 9. pantā iekļautie noteikumi par parlamentu sadarbību, paredzot, ka Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem ir kopīgi jānosaka tas, kā organizēt un sekmēt parlamentu efektīvu un regulāru sadarbību Savienībā. Kārtībā, kas jānosaka Eiropola darbības pārraudzībai, būtu pienācīgi jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt, lai Eiropas Parlaments un valstu parlamenti būtu vienlīdzīgās pozīcijās, kā arī nepieciešamība garantēt operatīvās informācijas konfidencialitāti. Tomēr tas, kā valstu parlamenti pārrauga savas valdības saistībā ar Savienības darbībām, ir atkarīgs no katras dalībvalsts konkrētās konstitucionālās iekārtas un prakses.

(59)

Eiropola darbiniekiem būtu jāpiemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi (“Civildienesta noteikumi”) un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība (“Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība”), kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (14). Eiropolam būtu jāspēj nodarbināt darbiniekus no dalībvalstu kompetentajām iestādēm kā pagaidu darbiniekus, kuru dienesta laiks būtu jāierobežo, lai saglabātu rotācijas principu, jo šādu darbinieku reintegrācija pēc tam savas kompetentās iestādes dienestā veicina ciešu sadarbību starp Eiropolu un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka darbinieki, kas kā pagaidu darbinieki tiek nodarbināti Eiropolā, beidzoties minētajam dienestam Eiropolā, varētu atgriezties valsts civildienestā, kuram tie ir piederīgi.

(60)

Ņemot vērā Eiropola pienākumu būtību un izpilddirektora nozīmi, Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai vajadzētu spēt izpilddirektoru uzaicināt ierasties minētajā komitejā pirms viņa iecelšanas amatā, kā arī pirms viņa pilnvaru termiņa pagarināšanas. Izpilddirektoram būtu Eiropas Parlamentam un Padomei arī jāiesniedz gada darbības pārskats. Turklāt Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jāspēj aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

(61)

Lai nodrošinātu Eiropola pilnīgu autonomiju un neatkarību, tam būtu jāpiešķir autonoms budžets, kura ieņēmumu būtisko daļu veido iemaksa no Savienības budžeta. Savienības budžeta procedūra būtu jāpiemēro, ciktāl tā attiecas uz Savienības iemaksu un visām citām subsīdijām, ko piešķir no Savienības vispārējā budžeta. Finanšu pārskatu revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(62)

Eiropolam būtu jāpiemēro Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (15).

(63)

Tā kā dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir konkrētas juridiskās un administratīvās pilnvaras un tehniskā kompetence veikt pārrobežu informācijas apmaiņas darbības, operācijas un izmeklēšanu, tostarp kopējās izmeklēšanas grupās, un nodrošināt telpas apmācībai, minētajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāspēj saņemt dotācijas no Eiropola bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus – saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (16) 190. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

(64)

Eiropolam būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (17).

(65)

Eiropols apstrādā datus, kas ir īpaši jāaizsargā, jo tie ietver sensitīvu neklasificētu un ES klasificētu informāciju. Tādēļ Eiropolam būtu jāizstrādā noteikumi par šādas informācijas konfidencialitāti un apstrādi. Noteikumiem par ES klasificētas informācijas aizsardzību vajadzētu būt saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (18).

(66)

Ir lietderīgi regulāri izvērtēt šīs regulas piemērošanu.

(67)

Mītnes nolīgumā būtu jānosaka nepieciešamie noteikumi par Eiropola izvietošanu Hāgā, kur atrodas tā mītne, un konkrētie noteikumi, kurus piemēro visiem Eiropola darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Turklāt uzņēmējai dalībvalstij būtu jānodrošina vajadzīgie apstākļi Eiropola pienācīgai darbībai, tostarp daudzvalodīgas, Eiropas ievirzes mācību iestādes un piemēroti transporta savienojumi, lai varētu piesaistīt augsta līmeņa cilvēkresursus no iespējami plašākās ģeogrāfiskās teritorijas.

(68)

Ar šo regulu izveidotais Eiropols aizstāj Eiropolu, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, un ir tā pēctecis. Tādēļ tam vajadzētu būt tiesību un saistību pārņēmējam attiecībā uz visiem tā līgumiem, tostarp darba līgumiem, saistībām un iegūto īpašumu. Starptautiskiem nolīgumiem, kurus noslēdzis Eiropols, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, un nolīgumiem, kurus noslēdzis Eiropols, kas izveidots ar Eiropola konvenciju pirms 2010. gada 1. janvāra, būtu jāpaliek spēkā.

(69)

Lai Eiropols varētu arī turpmāk, cik labi vien spēj, pildīt uzdevumus, kuri paredzēti Eiropolam, kas izveidots, pamatojoties uz Lēmumu 2009/371/TI, būtu jāparedz pārejas pasākumi, jo īpaši attiecībā uz valdi, izpilddirektoru un darbiniekiem, kuri saskaņā ar līgumu, ko noslēdzis Eiropols, kurš izveidots ar Eiropola konvenciju, ir pieņemti darbā kā vietējie darbinieki uz nenoteiktu laiku un kuriem būtu jāpiedāvā iespēja kļūt par pagaidu darbiniekiem vai līgumdarbiniekiem saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

(70)

Padomes 1998. gada 3. decembra Akts (19) par Eiropola civildienesta noteikumiem ir atcelts ar Lēmuma 2009/371/TI 63. pantu. Tomēr tam būtu jāturpina attiekties uz darbiniekiem, kuri bija nodarbināti Eiropolā pirms Lēmuma 2009/371/TI stāšanās spēkā. Tādēļ pārejas noteikumos būtu jāparedz, ka līgumi, kas noslēgti saskaņā ar minētajiem civildienesta noteikumiem, aizvien jāreglamentē saskaņā ar tiem.

(71)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienību, kas Savienības līmenī atbild par sadarbību tiesībaizsardzības jomā, nevar pietiekami labi sasnieg atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās darbības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(72)

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(73)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(74)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(75)

Ir notikusi apspriešanās ar EDAU, un 2013. gada 31. maijā tas sniedza atzinumu.

(76)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un respektēti principi, kas ir atzīti jo īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, konkrēti, tiesības uz personas datu aizsardzību un tiesības uz privātumu, ko aizsargā ar minētās hartas 8. un 7. pantu, kā arī ar LESD 16. pantu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, EIROPOLA MĒRĶI UN UZDEVUMI

1. pants

Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai izveide

1.   Ar šo izveido Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu), lai atbalstītu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību Savienībā.

2.   Ar šo regulu izveidotais Eiropols aizstāj Eiropolu, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, un ir tā pēctecis.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)

“dalībvalstu kompetentās iestādes” ir visas dalībvalstīs pastāvošās policijas iestādes un citi tiesībaizsardzības dienesti, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu. Kompetentās iestādes ir arī citas dalībvalstīs pastāvošas publiskās iestādes, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par Eiropola kompetencē esošu noziedzīgu nodarījumu novēršanu un apkarošanu;

b)

“stratēģiskā analīze” ir visas metodes un paņēmieni, ar kuriem tiek vākta, uzglabāta, apstrādāta un izvērtēta informācija, lai atbalstītu un pilnveidotu noziedzības apkarošanas politiku, ar kuru sekmē noziedzības iedarbīgu un efektīvu novēršanu un cīņu pret to;

c)

“operatīvā analīze” ir visas metodes un paņēmieni, ar kuriem tiek vākta, uzglabāta, apstrādāta un izvērtēta informācija, lai palīdzētu kriminālizmeklēšanai;

d)

“Savienības struktūras” ir iestādes, struktūras, misijas, biroji un aģentūras, kas izveidotas ar LES un LESD vai uz to pamata;

e)

“starptautiska organizācija” ir organizācija un tai pakārtotas struktūras, ko reglamentē starptautiskās publiskās tiesības, vai jebkura cita struktūra, kas ir izveidota ar divu vai vairāku valstu nolīgumu vai uz tāda nolīguma pamata;

f)

“privātās puses” ir saskaņā ar dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktiem izveidotas vienības un struktūras, jo īpaši uzņēmējsabiedrības un uzņēmumi, uzņēmumu apvienības, bezpeļņas organizācijas un citas juridiskās personas, uz kurām neattiecas e) punkts;

g)

“privātpersonas” ir visas fiziskās personas;

h)

“personas dati” ir jebkura informācija, kas attiecas uz datu subjektu;

i)

“datu subjekts” ir identificēta vai identificējama fiziska persona; identificētai vai identificējamai personai esot personai, kuru var identificēt tieši vai netieši, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas vārdu, uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietu, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem šai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem;

j)

“ģenētiskie dati” ir visi personas dati, kas attiecas uz fiziskas personas ģenētiskajām pazīmēm, kuras ir pārmantotas vai iegūtas, un kas, izrietot jo īpaši no attiecīgās fiziskās personas bioloģiskā parauga analīzes, sniedz unikālu informāciju par minētās fiziskās personas fizioloģiju vai veselību;

k)

“apstrāde” ir visas tādas darbības vai darbību kopums, ko veic ar personas datiem vai personas datu kopumu, ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrēšana, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, izgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana – izmantojot nosūtīšanu, izplatīšanu vai citādi darot pieejamus –, saskaņošana vai kombinēšana, piekļuves tiem ierobežošana, to dzēšana vai iznīcināšana;

l)

“saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, valsts iestāde, aģentūra vai cita iestāde, kurai izpauž datus, neatkarīgi no tā, vai tā ir trešā persona vai nav;

m)

“personas datu pārsūtīšana” ir personas datu paziņošana, tos aktīvi darot pieejamus ierobežotam skaitam noteikto pušu, ja nosūtītājs zina, ka saņēmējs piekļūs personas datiem, vai viņam ir nolūks sniegt saņēmējam šādu piekļuvi;

n)

“personas datu aizsardzības pārkāpums” ir drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana, nozaudēšana, pārveidošana, neatļauta izpaušana vai piekļuve tiem;

o)

“datu subjekta piekrišana” ir jebkura brīva, konkrēta, apzināta un nepārprotama datu subjekta gribas izpausme, ar kuru datu subjekts, vai nu ar paziņojumu, vai ar nepārprotami apstiprinošu rīcību, izsaka piekrišanu savu personas datu apstrādei;

p)

“administratīvie personas dati” ir visi personas dati, ko apstrādā Eiropols, izņemot tos datus, kurus apstrādā, lai īstenotu 3. pantā noteiktos mērķus.

3. pants

Mērķi

1.   Eiropols atbalsta un stiprina dalībvalstu kompetento iestāžu darbības un to savstarpējo sadarbību, novēršot un apkarojot I pielikumā uzskaitītos smagos noziegumus, kas skar divas vai vairākas dalībvalstis, terorismu un noziedzības veidus, kas skar vispārējās intereses, uz kurām attiecas Savienības politika.

2.   Papildus 1. punktam Eiropola mērķis ir arī saistītu noziedzīgo nodarījumu apkarošana. Par saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzskata:

a)

noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai sagādātu līdzekļus tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanai, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē;

b)

noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai veicinātu vai veiktu tādus noziedzīgus nodarījumus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē;

c)

noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti, lai nodrošinātu nesodāmību par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē.

4. pants

Uzdevumi

1.   Lai izpildītu 3. pantā izklāstītos mērķus, Eiropols veic šādus uzdevumus:

a)

vāc, glabā, apstrādā, analizē informāciju un veic tās apmaiņu, tostarp kriminālizlūkošanas datus;

b)

ar valstu vienību starpniecību, kuras izveidotas vai norīkotas, ievērojot 7. panta 2. punktu, nekavējoties sniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm jebkādu informāciju un informē par saiknēm starp noziedzīgiem nodarījumiem, kas uz tām attiecas;

c)

koordinē, organizē un īsteno izmeklēšanas un operatīvās darbības, lai atbalstītu un stiprinātu dalībvalstu kompetento iestāžu darbības, kuras tiek veiktas:

i)

kopā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm; vai

ii)

saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām saskaņā ar 5. pantu, un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eurojust;

d)

piedalās kopējās izmeklēšanas grupās, kā arī ierosina, ka tās tiek izveidotas saskaņā ar 5. pantu;

e)

sniedz dalībvalstīm informāciju un analītisku atbalstu saistībā ar lieliem starptautiskiem notikumiem;

f)

sagatavo draudu novērtējumus, stratēģisko un operatīvo analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus;

g)

attīsta speciālās zināšanas par noziedzības novēršanas metodēm, izmeklēšanas procedūrām un tehniskajām un kriminālistikas metodēm, veic to apmaiņu un popularizēšanu un sniedz padomus dalībvalstīm;

h)

sniedz atbalstu dalībvalstu pārrobežu informācijas apmaiņas darbībām, operācijām un izmeklēšanām, kā arī kopējām izmeklēšanas grupām, tostarp nodrošinot operatīvo, tehnisko un finansiālo atbalstu;

i)

sadarbībā ar Eiropas Savienības tiesībaizsardzības apmācības aģentūru (CEPOL) nodrošina specializētu apmācību un palīdz dalībvalstīm apmācības organizēšanā, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu, atbilstīgi saviem mērķiem un saskaņā ar tā rīcībā esošajiem personāla un budžeta resursiem;

j)

sadarbojas ar Savienības struktūrām, kas izveidotas, pamatojoties uz LESD V sadaļu, un ar OLAF, jo īpaši izmantojot informācijas apmaiņu un sniedzot tām analītisko atbalstu to kompetences jomās;

k)

Eiropola mērķu darbības jomā, kā noteikts 3. pantā, sniedz informāciju un atbalstu ES krīzes pārvaldības struktūrām un misijām, kas izveidotas, pamatojoties uz LES;

l)

attīsta Savienības specializētās zinātības centrus tādu konkrētu noziedzības veidu apkarošanai, cīņa pret kuriem ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā, jo īpaši Eiropas Kibernoziedzības centru;

m)

atbalsta dalībvalstu darbības tādu I pielikumā uzskaitīto noziedzības veidu novēršanai un apkarošanai, kas tiek veicināti, sekmēti vai izdarīti, izmantojot internetu, tostarp sadarbībā ar dalībvalstīm ziņo attiecīgajiem tiešsaistes pakalpojumu sniedzējiem par tādu interneta saturu, ar kuru šādi noziedzības veidi tiek veicināti, sekmēti vai izdarīti, lai tie varētu brīvprātīgi apsvērt, vai minētais interneta saturs atbilst viņu noteikumiem.

2.   Eiropols sniedz stratēģisko analīzi un draudu novērtējumus, lai palīdzētu Padomei un Komisijai noteikt Savienības stratēģiskās un operatīvās prioritātes cīņai pret noziedzību. Eiropols palīdz arī minēto prioritāšu operatīvajā īstenošanā.

3.   Eiropols sniedz stratēģisko analīzi un draudu novērtējumus, lai palīdzētu efektīvi un lietderīgi izmantot resursus, kas valstu un Savienības līmenī ir pieejami operatīvo darbību īstenošanai, un atbalsta minētās darbības.

4.   Eiropols darbojas kā centrālais birojs euro viltošanas apkarošanā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2005/511/TI (20). Eiropols arī veicina to pasākumu koordinēšanu, kurus veic dalībvalstu kompetentās iestādes, lai cīnītos pret euro viltošanu, vai veicina koordinēšanu saistībā ar kopējām izmeklēšanas grupām, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Savienības struktūrām un trešo valstu iestādēm.

5.   Eiropols savu uzdevumu izpildē nepiemēro piespiedu līdzekļus.

II NODAĻA

DALĪBVALSTU UN EIROPOLA SADARBĪBA

5. pants

Dalība kopējās izmeklēšanas grupās

1.   Eiropola darbinieki var piedalīties darbībās, ko veic kopējas izmeklēšanas grupas saistībā ar noziegumiem, kuru apkarošana ir viens no Eiropola mērķiem. Nolīgumā, ar ko izveido kopēju izmeklēšanas grupu, paredz nosacījumus par Eiropola darbinieku dalību grupā un ietver informāciju attiecībā uz noteikumiem par atbildību.

2.   Atbilstīgi ierobežojumiem to dalībvalstu tiesību aktos, kurās darbojas kāda kopējā izmeklēšanas grupa, Eiropola darbinieki var piedalīties visās darbībās un informācijas apmaiņā ar visiem kopējās izmeklēšanas grupas locekļiem.

3.   Eiropola darbinieki, kas piedalās kopējā izmeklēšanas grupā, saskaņā ar šo regulu var sniegt visiem grupas locekļiem vajadzīgo informāciju, ko Eiropols apstrādā 18. panta 2. punktā minētajos nolūkos. Eiropols vienlaikus informē gan grupā pārstāvēto dalībvalstu valsts vienības, gan to dalībvalstu vienības, kuras sniegušas informāciju.

4.   Informāciju, ko Eiropola darbinieki ieguvuši, darbojoties kopējā izmeklēšanas grupā, ar informāciju sniegušās dalībvalsts piekrišanu un šai dalībvalstij uzņemoties atbildību, Eiropols var apstrādāt 18. panta 2. punktā minētajos nolūkos saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā.

5.   Ja Eiropolam ir pamats uzskatīt, ka kopējas izmeklēšanas grupas izveide dotu pievienoto vērtību izmeklēšanai, tas var to ierosināt attiecīgajām dalībvalstīm un veikt pasākumus, lai palīdzētu izveidot minēto kopējo izmeklēšanas grupu.

6. pants

Eiropola lūgumi uzsākt kriminālizmeklēšanu

1.   Konkrētos gadījumos, kad Eiropols uzskata, ka būtu jāuzsāk kriminālizmeklēšana par noziegumu, kura apkarošana ietilpst tā mērķu darbības jomā, tas lūdz attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar valstu vienību starpniecību uzsākt, vadīt vai koordinēt šādu kriminālizmeklēšanu.

2.   Valstu vienības nekavējoties informē Eiropolu par dalībvalstu kompetento iestāžu lēmumu attiecībā uz jebkuru lūgumu, kas iesniegts, ievērojot 1. punktu.

3.   Ja kādas dalībvalsts kompetentās iestādes nolemj nepievienoties Eiropola lūgumam, kas iesniegts, ievērojot 1. punktu, tās nekavējoties – vēlams, vienā mēnesī pēc lūguma saņemšanas – informē Eiropolu par sava lēmuma iemesliem. Tomēr pamatojumu var nesniegt, ja tā sniegšana:

a)

būtu pretrunā būtiskām attiecīgās dalībvalsts drošības interesēm; vai

b)

apdraudētu jau notiekošas izmeklēšanas sekmīgumu vai kādas personas drošību.

4.   Eiropols nekavējoties informē Eurojust par jebkuru lūgumu, kas iesniegts, ievērojot 1. punktu, un par jebkuru dalībvalsts kompetentās iestādes lēmumu, ievērojot 2. punktu.

7. pants

Eiropola valstu vienības

1.   Dalībvalstis un Eiropols sadarbojas savā starpā, izpildot savus attiecīgos uzdevumus, kas noteikti šajā regulā.

2.   Katra dalībvalsts izveido vai norīko valsts vienību, kas darbojas kā sadarbības koordinācijas struktūra starp Eiropolu un minētās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Katra dalībvalsts ieceļ kādu ierēdni par savas valsts vienības vadītāju.

3.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts vienība ir kompetenta saskaņā ar valsts tiesību aktiem pildīt valsts vienībai šajā regulā noteiktos uzdevumus, un jo īpaši to, ka tai ir piekļuve valsts tiesībaizsardzības datiem un citiem svarīgiem datiem, kas nepieciešami sadarbībai ar Eiropolu.

4.   Katra dalībvalsts nosaka savas valsts vienības organizāciju un personālu saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem.

5.   Saskaņā ar 2. punktu valsts vienība darbojas kā Eiropola un dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbības koordinācijas struktūra. Tomēr dalībvalstis var ļaut savām kompetentajām iestādēm ar Eiropolu sazināties tieši, ja tiek ievēroti dalībvalstu paredzētie nosacījumi, tostarp tas, ka iepriekš jābūt iesaistītai valsts vienībai. Valsts vienība vienlaikus saņem no Eiropola visu informāciju, kuras apmaiņa ir veikta Eiropola un kompetento iestāžu tiešās saziņas laikā, ja vien valsts vienība nenorāda, ka tai nav nepieciešams saņemt šādu informāciju.

6.   Katra dalībvalsts ar savas valsts vienības vai, ievērojot 5. punktu, kompetentās iestādes starpniecību jo īpaši:

a)

sniedz Eiropolam informāciju, kas nepieciešama tā mērķu sasniegšanai, tostarp informāciju, kas attiecas uz noziedzības veidiem, kuru novēršanu vai apkarošanu Savienība uzskata par prioritāru;

b)

nodrošina visu attiecīgo kompetento iestāžu efektīvu saziņu un sadarbību ar Eiropolu;

c)

uzlabo informētību par Eiropola darbībām;

d)

saskaņā ar 38. panta 5. punkta a) apakšpunktu nodrošina atbilstību valsts tiesību aktiem, kad tās sniedz informāciju Eiropolam.

7.   Neskarot to, ka dalībvalstis pilda savus pienākumus, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un garantētu iekšējo drošību, dalībvalstīm nevienā konkrētā lietā nav pienākuma sniegt informāciju saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunktu, ja:

a)

tas būtu pretrunā būtiskām attiecīgās dalībvalsts drošības interesēm;

b)

tas apdraudētu jau notiekošās izmeklēšanas sekmīgumu vai personas drošību; vai

c)

tiktu izpausta informācija, kas attiecas uz organizācijām vai konkrētām izlūkošanas darbībām valsts drošības jomā.

Tomēr dalībvalstīm ir pienākums sniegt informāciju, tiklīdz uz tām vairs neattiecas pirmās daļas a), b) vai c) apakšpunkta darbības joma.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai to finanšu ziņu vākšanas vienībām, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK (21), būtu ļauts to pilnvaru un kompetences robežās un ar savas valsts vienības starpniecību sadarboties ar Eiropolu saistībā ar analīzi.

9.   Valstu vienību vadītāji regulāri tiekas, jo īpaši lai apspriestu un risinātu problēmas, kas rodas saistībā ar to operatīvo sadarbību ar Eiropolu.

10.   Izdevumus, kas valstu vienībām rodas saistībā ar saziņu ar Eiropolu, sedz dalībvalstis, un, izņemot savienojuma izmaksas, tos neiekasē no Eiropola.

11.   Pamatojoties uz valdes noteiktajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem izvērtēšanas kritērijiem, Eiropols sagatavo gada pārskatu par informāciju, ko katra dalībvalsts sniegusi, ievērojot 6. punkta a) apakšpunktu. Gada pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem.

8. pants

Sadarbības koordinatori

1.   Katra valsts vienība norīko uz Eiropolu vismaz vienu sadarbības koordinatoru. Ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, uz sadarbības koordinatoriem attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kura tos norīkojusi.

2.   Sadarbības koordinatori Eiropolā veido valsts sadarbības koordinācijas birojus, un valstu vienības tiem sniedz norādījumus pārstāvēt to intereses Eiropolā saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura koordinatoru ir norīkojusi, un noteikumiem, kuri piemērojami Eiropola administrācijai.

3.   Sadarbības koordinatori piedalās informācijas apmaiņā starp Eiropolu un savām dalībvalstīm.

4.   Sadarbības koordinatori saskaņā ar to valsts tiesību aktiem piedalās informācijas apmaiņā starp savām dalībvalstīm un citu dalībvalstu sadarbības koordinatoriem, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Eiropola infrastruktūru saskaņā ar valsts tiesību aktiem šādai divpusējai apmaiņai var izmantot arī attiecībā uz noziegumiem, kuru apkarošana neietilpst Eiropola mērķu darbības jomā. Visas šādas informācijas apmaiņas atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

5.   Valde nosaka sadarbības koordinatoru tiesības un pienākumus saistībā ar Eiropolu. Saskaņā ar 63. panta 2. punktu sadarbības koordinatoriem ir privilēģijas un imunitāte, kas nepieciešama to uzdevumu pildīšanai.

6.   Eiropols nodrošina, ka sadarbības koordinatori ir pilnībā informēti par visām Eiropola darbībām un tiek tajās iesaistīti, ciktāl tas ir nepieciešams to uzdevumu pildīšanai.

7.   Eiropols sedz izmaksas, kas rodas, nodrošinot dalībvalstīm nepieciešamās telpas Eiropola mītnē, un sniedz atbilstīgu atbalstu sadarbības koordinatoriem to pienākumu pildīšanā. Visas pārējās izmaksas, kas rodas saistībā ar sadarbības koordinatoru norīkošanu, tostarp sadarbības koordinatoriem vajadzīgā aprīkojuma izmaksas, sedz dalībvalsts, kura koordinatoru ir norīkojusi, ja vien Eiropas Parlaments un Padome pēc valdes ieteikuma nenolemj citādi.

III NODAĻA

EIROPOLA ORGANIZĀCIJA

9. pants

Eiropola administratīvā un pārvaldības struktūra

Eiropola administratīvo un pārvaldības struktūru veido:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

attiecīgā gadījumā – citas padomdevējas struktūras, ko izveidojusi valde saskaņā ar 11. panta 1. punkta s) apakšpunktu.

1. IEDAĻA

Valde

10. pants

Valdes sastāvs

1.   Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis. Katram pārstāvim ir balsstiesības.

2.   Valdes locekļus ieceļ amatā, ņemot vērā viņu zināšanas par sadarbību tiesībaizsardzības jomā.

3.   Katram valdes loceklim ir aizstājējs, kuru ieceļ amatā, ņemot vērā 2. punktā minēto kritēriju. Aizstājējs pārstāv locekli viņa prombūtnes laikā.

Ņem vērā arī principu nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību valdē.

4.   Neskarot dalībvalstu un Komisijas tiesības izbeigt to attiecīgo locekļu un locekļu aizstājēju pilnvaras, valdes locekļu pilnvaru termiņš ir četri gadi. Šo termiņu var pagarināt.

11. pants

Valdes funkcijas

1.   Valde:

a)

katru gadu ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu un saskaņā ar 12. pantu pieņem dokumentu, kurā ietverts Eiropola darbības daudzgadu plāns un tā gada darba programma nākamajam gadam;

b)

ar locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem Eiropola gada budžetu un pilda citas funkcijas saistībā ar Eiropola budžetu saskaņā ar X nodaļu;

c)

pieņem konsolidēto gada darbības pārskatu par Eiropola veiktajām darbībām un līdz nākamā gada 1. jūlijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un valstu parlamentiem. Konsolidēto gada darbības pārskatu publisko;

d)

pieņem Eiropolam piemērojamos finanšu noteikumus saskaņā ar 61. pantu;

e)

pieņem iekšēju krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ir samērīga ar krāpšanas riskiem, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksas un ieguvumus;

f)

pieņem noteikumus interešu konfliktu novēršanai un pārvaldībai attiecībā uz saviem locekļiem, tostarp attiecībā uz viņu interešu deklarēšanu;

g)

saskaņā ar 2. punktu attiecībā uz Eiropola personālu īsteno pilnvaras, kas Civildienesta noteikumos piešķirtas iestādei, kura ieceļ amatā, un kas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā piešķirtas iestādei, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumu ar pārējiem darbiniekiem (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”);

h)

pieņem atbilstīgus īstenošanas noteikumus, ar ko īsteno Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

i)

pieņem iekšējus noteikumus attiecībā uz izpilddirektora atlases procedūru, tostarp noteikumus par atlases komitejas sastāvu, kuri nodrošina tās neatkarību un objektivitāti;

j)

ierosina Padomei sarakstu, kurā norādīti kandidāti izpilddirektora un izpilddirektora vietnieku amatiem, un attiecīgā gadījumā ierosina Padomei pagarināt viņu amata pilnvaru termiņus vai atcelt viņus no amata saskaņā ar 54. un 55. pantu;

k)

nosaka snieguma rādītājus un pārrauga izpilddirektora sniegumu, tostarp valdes lēmumu īstenošanu;

l)

ieceļ amatā datu aizsardzības inspektoru, kas, pildot savus pienākumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

m)

ieceļ grāmatvedi, kas ievēro Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību un kas, pildot savus uzdevumus, ir funkcionāli neatkarīgs;

n)

attiecīgā gadījumā izveido iekšējās revīzijas struktūrvienību;

o)

nodrošina pienācīgu reaģēšanu uz konstatējumiem un ieteikumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no OLAF un EDAU veiktās izmeklēšanas;

p)

nosaka gada pārskata izvērtēšanas kritērijus saskaņā ar 7. panta 11. punktu;

q)

pēc apspriešanās ar EDAU pieņem pamatnostādnes, ar kurām precizē procedūras attiecībā uz informācijas apstrādi, ko Eiropols veic saskaņā ar 18. pantu;

r)

lemj par darba un administratīvo vienošanos noslēgšanu saskaņā ar 23. panta 4. punktu un 25. panta 1. punktu;

s)

ņemot vērā darījumdarbības un finanšu vajadzības, lemj par Eiropola iekšējo struktūru izveidi, tostarp par 4. panta 1. punkta l) apakšpunktā minēto Savienības specializētās zinātības centru izveidi, pēc izpilddirektora ierosinājuma;

t)

pieņem savu reglamentu, tostarp noteikumus par sekretariāta uzdevumiem un darbību;

u)

attiecīgā gadījumā pieņem citus iekšējos noteikumus.

2.   Ja valde uzskata, ka tas vajadzīgs Eiropola uzdevumu veikšanai, tā var ierosināt Padomei vērst Komisijas uzmanību uz to, ka ir nepieciešams lēmums par atbilstību, kā minēts 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai ieteikums lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu, kā minēts 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

3.   Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu valde pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un paredzot nosacījumus, saskaņā ar kuriem var apturēt šādu pilnvaru deleģējumu. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Izņēmuma apstākļu dēļ valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un jebkuru šādu pilnvaru pastarpinātu deleģēšanu un izpildīt tās pati vai deleģēt tās kādam no saviem locekļiem vai personāla loceklim, kurš nav izpilddirektors.

12. pants

Daudzgadu plānošana un gada darba programmas

1.   Valde katru gadu līdz 30. novembrim pieņem dokumentu, kurā ietverts Eiropola daudzgadu plāns un gada darba programma, pamatojoties uz izpilddirektora iesniegtu projektu un ņemot vērā Komisijas atzinumu, un attiecībā uz daudzgadu plānu – pēc apspriešanās ar KPPG. Valde minēto dokumentu nosūta Padomei, Komisijai un KPPG.

2.   Daudzgadu plānā ietver vispārējo stratēģisko plānu, tostarp mērķus, paredzamos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā ietver arī resursu plānošanu, tostarp daudzgadu budžetu un personālu. Tajā ietver stratēģiju attiecībām ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

Daudzgadu plānu īsteno ar gada darba programmu starpniecību, un vajadzības gadījumā to atjaunina, ņemot vērā ārējās un iekšējās izvērtēšanas rezultātus. Minēto izvērtējumu secinājumus attiecīgā gadījumā atspoguļo arī nākamā gada darba programmā.

3.   Gada darba programma ietver sīki izklāstītus mērķus, gaidāmos rezultātus un snieguma rādītājus. Tajā saskaņā ar budžeta līdzekļu sadales pēc darbības jomām un uz darbības jomām balstītas pārvaldības principiem ietver arī finansējamo darbību aprakstu un norādi par katrai darbībai piešķirtiem finansiālajiem līdzekļiem un cilvēkresursiem. Gada darba programma ir saskanīga ar daudzgadu plānu. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu.

4.   Ja pēc gada darba programmas pieņemšanas Eiropolam tiek piešķirts jauns uzdevums, valde groza gada darba programmu.

5.   Jebkuru būtisku grozījumu gada darba programmā pieņem ar tādu pašu procedūru, kādu piemēro sākotnējās gada darba programmas pieņemšanai. Valde var deleģēt izpilddirektoram pilnvaras izdarīt nebūtiskus grozījumus gada darba programmā.

13. pants

Valdes priekšsēdētājs un valdes priekšsēdētāja vietnieks

1.   Valde ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no to triju dalībvalstu grupas, kuras ir kopīgi sagatavojušas Padomes 18 mēnešu programmu. Viņu pilnvaru laiks ir astoņpadsmit mēneši atbilstīgi minētajai Padomes programmai. Tomēr, ja priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja vietnieks zaudē valdes locekļa statusu jebkurā brīdī, kad viņi pilnvaroti pildīt priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, viņu pilnvaras automātiski beidzas vienlaicīgi.

2.   Priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ievēl ar valdes locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

3.   Ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, viņu automātiski aizstāj priekšsēdētāja vietnieks.

14. pants

Valdes sanāksmes

1.   Priekšsēdētājs sasauc valdes sanāksmes.

2.   Izpilddirektors piedalās jautājumu apspriešanā valdē.

3.   Valde regulārajās sanāksmēs pulcējas vismaz divreiz gadā. Turklāt tā sanāk arī pēc priekšsēdētāja iniciatīvas vai Komisijas vai vismaz trešās daļas tās locekļu pieprasījuma.

4.   Valde var aicināt jebkuru personu, kuras viedoklis var būt svarīgs diskusijai, tostarp attiecīgā gadījumā – KPPG pārstāvi, piedalīties sanāksmē kā novērotājam bez balsstiesībām.

5.   Valdes locekļiem sanāksmēs var palīdzēt padomdevēji vai eksperti, vai ekspertu aizstājēji, ievērojot reglamenta noteikumus.

6.   Eiropols nodrošina valdes sekretariātu.

15. pants

Balsošanas noteikumi valdē

1.   Neskarot 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 13. panta 2. punktu, 50. panta 2. punktu, 54. panta 8. punktu un 64. pantu, valde pieņem lēmumus ar tās locekļu balsu vairākumu.

2.   Katram loceklim ir viena balss. Ja kāds balsstiesīgais loceklis nepiedalās, viņa balsstiesības ir tiesīgs izmantot viņa aizstājējs.

3.   Izpilddirektors balsošanā nepiedalās.

4.   Valdes reglamentā nosaka sīki izklāstītu balsošanas kārtību, jo īpaši nosacījumus, saskaņā ar kuriem kāds no locekļiem var darboties cita locekļa vārdā, un vajadzības gadījumā – visas prasības, kas saistītas ar kvorumu.

2. IEDAĻA

Izpilddirektors

16. pants

Izpilddirektora pienākumi

1.   Izpilddirektors vada Eiropolu. Viņš atskaitās valdei.

2.   Neskarot Komisijas vai valdes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un nelūdz un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

3.   Padome var aicināt izpilddirektoru ziņot par savu pienākumu izpildi.

4.   Izpilddirektors ir Eiropola juridiskais pārstāvis.

5.   Izpilddirektors ir atbildīgs par to uzdevumu īstenošanu, kas Eiropolam uzdoti ar šo regulu, jo īpaši par:

a)

Eiropola ikdienas darba vadību;

b)

priekšlikumu iesniegšanu valdei attiecībā uz Eiropola iekšējo struktūru izveidi;

c)

valdes pieņemto lēmumu īstenošanu;

d)

daudzgadu plāna un gada darba programmas projektu sagatavošanu un iesniegšanu valdei pēc apspriešanās ar Komisiju;

e)

daudzgadu plāna un gada darba programmas īstenošanu un ziņošanu valdei par to īstenošanu;

f)

atbilstīgu īstenošanas noteikumu projekta sagatavošanu, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu;

g)

konsolidētā gada ziņojuma par Eiropola darbību projekta sagatavošanu un iesniegšanu valdei pieņemšanai;

h)

rīcības plāna sagatavošanu, reaģējot uz secinājumiem, kas izriet no iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumiem un novērtējumiem, kā arī no ieteikumiem saistībā ar OLAF un EDAU veikto izmeklēšanu, un ziņošanu par panākto progresu Komisijai – divreiz gadā – un valdei – regulāri;

i)

Savienības finanšu interešu aizsargāšanu, piemērojot pasākumus, lai novērstu krāpšanu, korupciju un jebkuru citu nelikumīgu darbību un, neskarot OLAF izmeklēšanas kompetenci, veicot efektīvas pārbaudes, un gadījumos, kad tiek atklāti pārkāpumi, atgūstot nepareizi izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos un finansiālos sodus;

j)

Eiropola krāpšanas apkarošanas iekšējās stratēģijas projekta sagatavošanu un iesniegšanu valdei pieņemšanai;

k)

valdes locekļu interešu konfliktu novēršanas un pārvaldības iekšējo noteikumu projekta sagatavošanu un minētā noteikumu projekta iesniegšanu valdei pieņemšanai;

l)

Eiropolam piemērojamo finanšu noteikumu projekta sagatavošanu;

m)

Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta sagatavošanu un tā budžeta izpildi;

n)

atbalsta sniegšanu valdes priekšsēdētājam, gatavojoties valdes sanāksmēm;

o)

valdes regulāru informēšanu par Savienības stratēģisko un operatīvo prioritāšu īstenošanu cīņā pret noziedzību;

p)

citu uzdevumu izpildi, ievērojot šo regulu.

IV NODAĻA

INFORMĀCIJAS APSTRĀDE

17. pants

Informācijas avoti

1.   Eiropols apstrādā vienīgi informāciju, ko tam sniegušas:

a)

dalībvalstis saskaņā ar saviem valsts tiesību aktiem un 7. pantu;

b)

Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas saskaņā ar V nodaļu;

c)

privātās puses un privātpersonas saskaņā ar V nodaļu.

2.   Eiropols var tieši izgūt un apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, no publiski pieejamiem avotiem, tostarp interneta un publiskajiem datiem.

3.   Ja Eiropolam saskaņā ar Savienības, starptautiskiem vai valstu juridiskajiem instrumentiem ir tiesības uz datorizētu piekļuvi Savienības, starptautisku vai valstu informācijas sistēmu datiem, tas var izgūt un apstrādāt informāciju, tostarp personas datus, izmantojot minētos līdzekļus, ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu pildīšanai. Attiecībā uz Eiropola piekļuvi minētajai informācijai un tās izmantošanu piemēro šādu Savienības, starptautisko vai valstu juridisko instrumentu attiecīgos noteikumus, ja tie paredz stingrākus piekļuves un izmantošanas noteikumus nekā tie, kas noteikti šajā regulā. Piekļuvi šādām informācijas sistēmām piešķir vienīgi pienācīgi pilnvarotiem Eiropola darbiniekiem un tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai un samērīgi ar to.

18. pants

Informācijas apstrādes darbību nolūki

1.   Ciktāl tas ir nepieciešams 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanai, Eiropols drīkst apstrādāt informāciju, tostarp personas datus.

2.   Personas datus drīkst apstrādāt tikai, lai:

a)

veiktu šķērspārbaudi nolūkā identificēt saiknes vai citu svarīgu saistību starp informāciju attiecībā uz:

i)

personām, ko tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē, vai kas ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu,

ii)

personām, par kurām ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē;

b)

veiktu stratēģisko vai tematisko analīzi;

c)

veiktu operatīvo analīzi;

d)

atvieglotu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu, citām Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3.   Apstrādi 2. punkta c) apakšpunktā minētās operatīvās analīzes nolūkā veic, izmantojot operatīvās analīzes projektus, attiecībā uz kuriem piemēro šādus konkrētus aizsardzības pasākumus:

a)

katram operatīvās analīzes projektam izpilddirektors nosaka konkrēto nolūku, personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, dalībniekus, glabāšanas ilgumu un nosacījumus attiecībā uz piekļuvi attiecīgajiem datiem, to pārsūtīšanu un izmantošanu un par to informē valdi un EDAU;

b)

personas datus drīkst vākt un apstrādāt tikai konkrēta operatīvās analīzes projekta nolūkā. Ja atklājas, ka personas dati var būt svarīgi citam operatīvās analīzes projektam, minēto personas datu turpmāka apstrāde ir atļauta tikai tiktāl, ciktāl šāda turpmāka apstrāde ir nepieciešama un samērīga un personas dati atbilst a) apakšpunktā izklāstītajiem noteikumiem, kas piemērojami minētajam citam analīzes projektam;

c)

piekļūt attiecīgā projekta datiem un tos apstrādāt drīkst tikai pilnvaroti darbinieki.

4.   Apstrādi, kas minēta 2. un 3. punktā, veic saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem datu aizsardzības pasākumiem. Eiropols pienācīgi dokumentē minētās apstrādes darbības. Dokumentācija pēc pieprasījuma ir pieejama datu aizsardzības inspektoram un EDAU, lai pārliecinātos par datu apstrādes darbību likumību.

5.   Personas datu kategorijas un to datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt un apstrādāt katrā nolūkā, kas minēts 2. punktā, ir uzskaitītas II pielikumā.

6.   Eiropols var veikt datu apstrādi uz laiku, lai konstatētu, vai šādi dati attiecas uz tā uzdevumu izpildi un, ja tā ir – ar kuru 2. punktā minēto nolūku tie ir saistīti. Valde, lemjot pēc izpilddirektora ierosinājuma un pēc tam, kad tā ir apspriedusies ar EDAU, precizē nosacījumus saistībā ar šādu datu apstrādi, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu, kā arī datu glabāšanas un dzēšanas termiņus, kas nevar pārsniegt sešus mēnešus, pienācīgi ievērojot 28. pantā minētos principus.

7.   Valde saskaņā ar 11. panta 1. punkta q) apakšpunktu pēc apspriešanās ar EDAU vajadzības gadījumā pieņem pamatnostādnes, kurās precizē procedūras informācijas apstrādei 2. punktā uzskaitītajos nolūkos.

19. pants

Eiropola veiktās informācijas apstrādes nolūka un ierobežojumu noteikšana

1.   Dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiskā organizācija, kas Eiropolam sniedz informāciju, nosaka, kādā nolūkā vai nolūkos tā ir jāapstrādā, kā minēts 18. pantā. Ja tā nav to izdarījusi, Eiropols, vienojoties ar attiecīgās informācijas sniedzēju, apstrādā informāciju, lai noteiktu šādas informācijas būtiskumu, kā arī nolūku vai nolūkus, kādā tā turpmāk jāapstrādā. Eiropols var apstrādāt informāciju nolūkā, kas ir atšķirīgs no tā, kurā informācija tika sniegta, vienīgi, ja minētās informācijas sniedzējs atļāvis to darīt.

2.   Dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas brīdī, kad sniedz informāciju Eiropolam, var norādīt vispārīgus vai konkrētus ierobežojumus piekļuvei tai vai tās izmantošanai, tostarp attiecībā uz tās pārsūtīšanu, dzēšanu vai iznīcināšanu. Ja šādu ierobežojumu nepieciešamība kļūst acīmredzama pēc tam, kad informācija ir sniegta, tās attiecīgi informē Eiropolu. Eiropols ievēro minētos ierobežojumus.

3.   Pienācīgi pamatotos gadījumos Eiropols var noteikt ierobežojumus dalībvalstu, Savienības struktūru, trešo valstu un starptautisko organizāciju piekļuvei informācijai, kas izgūta no publiski pieejamiem avotiem, vai šādas informācijas izmantošanai.

20. pants

Dalībvalstu un Eiropola darbinieku piekļuve informācijai, ko glabā Eiropols

1.   Dalībvalstīm saskaņā ar to valsts tiesību aktiem un 7. panta 5. punktu ir piekļuve visai informācijai, kas ir sniegta 18. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos nolūkos, un tās var veikt meklējumus tajā. Tas neskar dalībvalstu, Savienības struktūru, trešo valstu un starptautisko organizāciju tiesības norādīt jebkādus ierobežojumus saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

2.   Dalībvalstīm saskaņā ar to valsts tiesību aktiem un 7. panta 5. punktu, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ir netieša piekļuve informācijai, kas sniegta 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Tas neskar ierobežojumus, ko norādījušas informācijas sniedzējas dalībvalstis, Savienības struktūras un trešās valstis vai starptautiskās organizācijas saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

Ja informācija ir atrasta, Eiropols sāk procedūru, ar kuru var veikt tās informācijas apmaiņu, kas ir ģenerējusi attiecīgo atrašanu, saskaņā ar lēmumu, ko pieņem tas, kurš sniedz informāciju Eiropolam.

3.   Saskaņā ar valsts tiesību aktiem informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, dalībvalstīm ir pieejama, un tās to turpmāk apstrādā vienīgi nolūkā novērst un apkarot:

a)

tādus noziegumu veidus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē, un

b)

citus smagu noziegumu veidus, kas izklāstīti Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI (22).

4.   Eiropola darbiniekiem, kurus atbilstīgi pilnvarojis Eiropola izpilddirektors, ir piekļuve Eiropola apstrādātajai informācijai, ciktāl tas ir nepieciešams viņu pienākumu veikšanai, un neskarot 67. pantu.

21. pants

Eurojust un OLAF piekļuve informācijai, ko glabā Eiropols

1.   Eiropols veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eurojust un OLAF to attiecīgo pilnvaru robežās, pamatojoties uz sistēmu “informācija ir/nav atrasta”, ir netieša piekļuve informācijai, kas ir sniegta 18. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, neskarot ierobežojumus, ko norādījusi dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiskā organizācija, kas sniegušas attiecīgo informāciju, saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

Ja informācija ir atrasta, Eiropols sāk procedūru, ar kuru var veikt tās informācijas apmaiņu, kura ir ģenerējusi attiecīgo atrašanu, saskaņā ar lēmumu, ko pieņem tas, kurš sniedz informāciju Eiropolam, un tikai tādā apjomā, kādā atrašanu ģenerējušie dati ir nepieciešami Eurojust vai OLAF uzdevumu izpildei.

2.   Eiropols un Eurojust var noslēgt sadarbības vienošanos, kas savstarpēji un to attiecīgo pilnvaru satvarā nodrošina piekļuvi informācijai un iespēju meklēt informāciju, kas sniegta nolūkos, kuri minēti 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā. Tas neskar dalībvalstu, Savienības struktūru un trešo valstu un starptautisku organizāciju tiesības norādīt ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi šādiem datiem un to izmantošanu un ir saskaņā ar šajā regulā paredzētajām datu aizsardzības garantijām.

3.   Informācijas meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu veic vienīgi, lai noteiktu, vai Eurojust vai OLAF pieejamā informācija atbilst Eiropola apstrādātajai informācijai.

4.   Eiropols meklēšanu saskaņā ar 1. un 2. punktu atļauj vienīgi pēc tam, kad ir saņēmis no Eurojust un OLAF informāciju par to, kuri valsts locekļi, vietnieki, palīgi, kā arī Eurojust darbinieki un kuri OLAF darbinieki ir pilnvaroti veikt šādu meklēšanu.

5.   Ja Eiropola informācijas apstrādes darbību laikā saistībā ar atsevišķu izmeklēšanu Eiropols vai dalībvalsts konstatē, ka ir nepieciešama koordinācija, sadarbība vai atbalsts saskaņā ar Eurojust vai OLAF pilnvarām, Eiropols tos attiecīgi informē un uzsāk informācijas apmaiņas procedūru saskaņā ar tās dalībvalsts lēmumu, kura sniedz attiecīgo informāciju. Šādā gadījumā Eurojust vai OLAF apspriežas ar Eiropolu.

6.   Eurojust, tostarp kolēģija, valsts locekļi, vietnieki, palīgi, kā arī Eurojust darbinieki un OLAF ievēro jebkurus tos vispārīgos vai konkrētos ierobežojumus piekļuvei vai izmantošanai, kurus norādījušas dalībvalstis, Savienības struktūras, trešās valstis un starptautiskās organizācijas saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

7.   Eiropols, Eurojust un OLAF cits citu informē par to, vai – pēc datu savstarpējas aplūkošanas saskaņā ar 2. punktu vai pēc informācijas atrašanas saskaņā ar 1. punktu – ir konstatētas norādes, ka dati varētu būt kļūdaini vai pretrunā citiem datiem.

22. pants

Pienākums paziņot dalībvalstīm

1.   Eiropols saskaņā ar savu uzdevumu, ievērojot 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu, nekavējoties paziņo dalībvalstij par informāciju, kas attiecas uz to. Ja uz šādu informāciju attiecas 19. panta 2. punktā minētie piekļuves ierobežojumi, kas varētu aizliegt dalīšanos ar to, Eiropols apspriežas ar attiecīgās informācijas sniedzēju, kurš paredzējis piekļuves ierobežojumu, un lūdz tā atļauju, lai dalītos ar informāciju.

Šādā gadījumā ar informāciju nedalās bez skaidri paustas informācijas sniedzēja atļaujas.

2.   Neatkarīgi no jebkādiem piekļuves ierobežojumiem Eiropols paziņo dalībvalstij par jebkuru informāciju, kas attiecas uz to, ja tas ir absolūti nepieciešams, lai novērstu reālus draudus dzīvībai.

Šādā gadījumā Eiropols tajā pašā laikā paziņo attiecīgās informācijas sniedzējam par dalīšanos ar minēto informāciju un pamato savu situācijas analīzi.

V NODAĻA

ATTIECĪBAS AR PARTNERIEM

1. IEDAĻA

Kopīgi noteikumi

23. pants

Kopīgi noteikumi

1.   Ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu veikšanai, Eiropols var izveidot un uzturēt sadarbības attiecības ar Savienības struktūrām saskaņā ar šo struktūru mērķiem, ar trešo valstu iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātajām pusēm.

2.   Ņemot vērā jebkādu ierobežojumu, ievērojot 19. panta 2. punktu un neskarot 67. pantu, Eiropols var veikt visas informācijas, izņemot personas datu, tiešu apmaiņu ar šā panta 1. punktā minētajām vienībām, ciktāl šāda apmaiņa ir būtiska Eiropola uzdevumu veikšanai.

3.   Izpilddirektors informē valdi par jebkādām regulārām sadarbības attiecībām, kuras Eiropols paredz izveidot un uzturēt saskaņā ar 1. un 2. punktu, un pēc šādu attiecību izveidošanas – par to attīstību.

4.   Panta 1. un 2. punktā paredzētajiem mērķiem Eiropols var noslēgt darba vienošanās ar 1. punktā minētajām vienībām. Šādas darba vienošanās neatļauj personas datu apmaiņu, un tās neuzliek Savienībai vai tās dalībvalstīm saistības.

5.   Eiropols no 1. pantā minētajām vienībām var saņemt personas datus un apstrādāt tos, ja tas ir nepieciešams tā uzdevumu likumīgai veikšanai un ir samērīgs ar to, un ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

6.   Neskarot 30. panta 5. punktu, Eiropols pārsūta personas datus Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām vienīgi tad, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu un apkarotu noziedzību, kas ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā, un saskaņā ar šo regulu, un ja saņēmējs apņemas nodrošināt, ka dati tiks apstrādāti tikai tādā nolūkā, kādam tie ir pārsūtīti. Ja pārsūtāmos datus ir sniegusi dalībvalsts, Eiropols saņem minētās dalībvalsts piekrišanu, ja vien attiecīgā dalībvalsts šādai tālākai pārsūtīšanai nav devusi iepriekšēju piekrišanu – vai nu vispārēju, vai ar konkrētiem nosacījumiem. Šādu piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā.

7.   Dalībvalstīm, Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām aizliedz pārsūtīt tālāk Eiropola rīcībā esošus personas datus, ja vien Eiropols tam nav iepriekš devis skaidru atļauju.

8.   Eiropols nodrošina, ka tiek veikta detalizēta visu personas datu pārsūtīšanu un šādu pārsūtīšanu pamatojumu uzskaite saskaņā ar šo regulu.

9.   Neapstrādā nekādu informāciju, kas ir nepārprotami iegūta, acīmredzami pārkāpjot cilvēktiesības.

2. IEDAĻA

Personas datu pārsūtīšana un apmaiņa ar tiem

24. pants

Personas datu pārsūtīšana Savienības struktūrām

Ņemot vērā jebkādus iespējamos ierobežojumus, ievērojot 19. panta 2. vai 3. punktu un neskarot 67. pantu, Eiropols var tieši pārsūtīt personas datus Savienības struktūrai, ciktāl šāda pārsūtīšana ir nepieciešama tā vai saņēmējas Savienības struktūras uzdevumu veikšanai.

25. pants

Personas datu pārsūtīšana trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Ņemot vērā jebkādus iespējamos ierobežojumus, ievērojot 19. panta 2. vai 3. punktu un neskarot 67. pantu, Eiropols var pārsūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda pārsūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu veikšanai, pamatojoties uz vienu no turpmāk minētajiem:

a)

lēmumu, ko Komisija pieņēmusi saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/680 36. pantu, uzskatot, ka trešā valsts vai teritorija vai apstrādājošais sektors minētajā trešā valstī, vai attiecīgā starptautiskā organizācija nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni (“lēmums par atbilstību”);

b)

starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, sniedzot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

c)

sadarbības nolīgumu, ar ko ļauj veikt personas datu apmaiņu un kas pirms 2017. gada 1. maija noslēgts starp Eiropolu un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu.

Eiropols var noslēgt administratīvas vienošanās, lai īstenotu šādus nolīgumus vai lēmumus par atbilstību.

2.   Izpilddirektors informē valdi par personas datu apmaiņu, pamatojoties uz lēmumiem par atbilstību, ievērojot 1. punkta a) apakšpunktu.

3.   Eiropols savā tīmekļa vietnē publisko un atjaunina sarakstu, kurā iekļauti lēmumi par atbilstību, nolīgumi, administratīvās vienošanās un citi instrumenti, kas attiecas uz personas datu pārsūtīšanu saskaņā ar 1. punktu.

4.   Līdz 2021. gada 14. jūnijam Komisija izvērtē noteikumus, kas ietverti 1. punkta c) apakšpunktā minētajos sadarbības nolīgumos, jo īpaši tos, kas attiecas uz datu aizsardzību. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētā izvērtējuma rezultātiem un vajadzības gadījumā var iesniegt Padomei ieteikumu lēmumam, ar ko atļauj sākt sarunas par 1. punkta b) apakšpunktā minēto starptautisku nolīgumu noslēgšanu.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, izpilddirektors katrā gadījumā atsevišķi var atļaut pārsūtīt personas datus uz trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja pārsūtīšana ir:

a)

nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vai kādas citas personas būtiskas intereses;

b)

nepieciešama, lai aizsargātu datu subjektu likumīgās intereses, gadījumos, kad tas ir noteikts tās dalībvalsts tiesību aktos, kura veic personas datu pārsūtīšanu;

c)

būtiska, lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai dalībvalstī vai trešā valstī;

d)

nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai novērstu, izmeklētu vai atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus; vai

e)

nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai konstatētu, īstenotu vai aizstāvētu juridiskas tiesības saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu, saukšanu pie atbildības par tiem vai konkrēta kriminālsoda izpildi.

Personas datus nepārsūta, ja izpilddirektors konstatē, ka attiecīgā datu subjekta pamattiesības un brīvības ir svarīgākas par sabiedriskajām interesēm attiecībā uz pārsūtīšanu, kas minētas d) un e) apakšpunktā.

Izņēmumus nevar attiecināt uz sistemātiskām, masveida vai strukturālām pārsūtīšanām.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, valde, vienojoties ar EDAU, var atļaut pārsūtīšanu kopumu saskaņā ar 5. punkta a) līdz e) apakšpunktu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu un ir pagarināms, ņemot vērā to, ka pastāv atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz privātuma un personas pamattiesību un brīvību aizsardzību. Šādu atļauju atbilstīgi pamato un dokumentē.

7.   Izpilddirektors, cik drīz vien iespējams, informē valdi un EDAU par gadījumiem, kad ir piemērots 5. punkts.

8.   Eiropols veic detalizētu uzskaiti par visām pārsūtīšanām, kas veiktas, ievērojot šo pantu.

26. pants

Personas datu apmaiņa ar privātajām pusēm

1.   Ciktāl tas ir nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai, tas var apstrādāt personas datus, kas iegūti no privātajām pusēm, ar nosacījumu, ka tie ir saņemti:

a)

ar valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

ar tādas trešās valsts kontaktpunkta vai starptautiskas organizācijas starpniecību, ar kuru Eiropols pirms 2017. gada 1. maija ir noslēdzis sadarbības nolīgumu, ar ko ļauj veikt personas datu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu; vai

c)

ar tādas trešās valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas starpniecību, uz kuru attiecas šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais lēmums par atbilstību vai ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, ievērojot LESD 218. pantu.

2.   Gadījumos, kad Eiropols tik un tā saņem personas datus tieši no privātajām pusēm un kad 1. punktā minēto attiecīgo valsts vienību, kontaktpunktu vai iestādi nevar identificēt, Eiropols var apstrādāt minētos personas datus vienīgi šādas identificēšanas nolūkā. Pēc tam personas datus nekavējoties pārsūta attiecīgajai valsts vienībai, kontaktpunktam vai iestādei un dzēš, ja vien attiecīgā valsts vienība, kontaktpunkts vai iestāde četros mēnešos pēc tam, kad notikusi pārsūtīšana, minētos personas datus neiesniedz atkārtoti saskaņā ar 19. panta 1. punktu. Eiropols ar tehniskiem līdzekļiem nodrošina, ka minētajā laikposmā attiecīgie dati nav pieejami apstrādei nekādos citos nolūkos.

3.   Pēc personas datu pārsūtīšanas saskaņā ar šā panta 5. punkta c) apakšpunktu Eiropols, lai veiktu 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstīto uzdevumu, var saņemt šādus datus tieši no kādas privātās puses, kura apliecina, ka minēto datu nosūtīšana tai ir likumīgi atļauta saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

4.   Ja Eiropols saņem personas datus no kādas privātās puses trešā valstī, ar kuru nav noslēgts nolīgums, kas pamatojas vai nu uz Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu, vai uz LESD 218. pantu, vai uz kuru neattiecas šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais lēmums par atbilstību, Eiropols minētos datus var pārsūtīt tikai attiecīgajai dalībvalstij vai trešai valstij, ar kuru šāds nolīgums ir noslēgts.

5.   Eiropols nevar pārsūtīt personas datus privātajām pusēm, izņemot, ja, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, ja tas noteikti nepieciešams un ievērojot jebkādus iespējamos ierobežojumus, kas noteikti, ievērojot 19. panta 2. vai 3. punktu un neskarot 67. pantu:

a)

pārsūtīšana neapšaubāmi ir datu subjekta interesēs un vai nu datu subjekta piekrišana ir sniegta, vai arī apstākļi ļauj nepārprotami pieņemt, ka piekrišana ir notikusi; vai

b)

pārsūtīšana ir absolūti nepieciešama, lai novērstu tāda nozieguma, tostarp terorisma, tūlītēju izdarīšanu, kas ir Eiropola kompetencē; vai

c)

publiski pieejamu personas datu pārsūtīšana ir noteikti nepieciešama 4. panta 1. punkta m) apakšpunktā izklāstītā uzdevuma veikšanai un ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

pārsūtīšana attiecas uz individuālu un konkrētu gadījumu; un

ii)

nekādas attiecīgo datu subjektu pamattiesības un brīvības nav svarīgākas par sabiedriskajām interesēm, kuru dēļ konkrētajā gadījumā ir nepieciešama pārsūtīšana.

6.   Attiecībā uz šā panta 5. punkta a) un b) apakšpunktu, ja attiecīgā privātā puse neveic uzņēmējdarbību Savienībā vai valstī, ar kuru Eiropolam ir sadarbības nolīgums, kas atļauj personas datu apmaiņu, ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, ievērojot LESD 218. pantu, vai uz kuru attiecas lēmums par atbilstību, kā minēts šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pārsūtīšanu atļauj tikai tad, ja pārsūtīšana ir:

a)

nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta vai kādas citas personas būtiskas intereses; vai

b)

nepieciešama, lai aizsargātu datu subjekta likumīgās intereses; vai

c)

būtiska, lai novērstu tūlītējus un nopietnus draudus sabiedrības drošībai dalībvalstī vai trešā valstī; vai

d)

nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai novērstu, izmeklētu, atklātu tādus noziedzīgus nodarījumus, kas ir Eiropola kompetencē, vai sauktu par tiem pie atbildības; vai

e)

nepieciešama atsevišķos gadījumos, lai konstatētu, īstenotu vai aizstāvētu juridiskas tiesības saistībā ar tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu, atklāšanu, kas ir Eiropola kompetencē, vai saukšanu par tiem pie atbildības.

7.   Eiropols nodrošina, ka tiek veikta detalizēta visu personas datu pārsūtīšanu un šādu pārsūtīšanu pamatojumu uzskaite saskaņā ar šo regulu un ka par tiem pēc pieprasījuma tiek paziņots EDAU, ievērojot 40. pantu.

8.   Ja saņemtie vai pārsūtāmie personas dati ietekmē dalībvalsts intereses, Eiropols tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts valsts vienību.

9.   Eiropols nesazinās ar privātajām pusēm, lai izgūtu personas datus.

10.   Komisija līdz 2019. gada 1. maijam izvērtē praksi saistībā ar personas datu tiešu apmaiņu ar privātajām pusēm.

27. pants

Informācija no privātpersonām

1.   Ciktāl tas nepieciešams Eiropola uzdevumu veikšanai, tas var saņemt un apstrādāt informāciju, kas iegūta no privātpersonām. Personas datus, kas iegūti no privātpersonām, Eiropols var apstrādāt tikai ar nosacījumu, ka tie ir saņemti:

a)

ar valsts vienības starpniecību saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

ar tādas trešās valsts vai starptautiskas organizācijas kontaktpunkta starpniecību, ar kuru Eiropols pirms 2017. gada 1. maija ir noslēdzis sadarbības nolīgumu, ar ko ļauj veikt personas datu apmaiņu, saskaņā ar Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu; vai

c)

ar tādas trešās valsts iestādes vai starptautiskas organizācijas starpniecību, uz kuru attiecas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais lēmums par atbilstību vai ar kuru Savienība ir noslēgusi starptautisku nolīgumu, ievērojot LESD 218. pantu.

2.   Ja Eiropols saņem informāciju, tostarp personas datus, no privātpersonas, kas dzīvo trešā valstī, ar kuru nav noslēgts starptautisks nolīgums, kas pamatojas vai nu uz Lēmuma 2009/371/TI 23. pantu, vai uz LESD 218. pantu, vai uz kuru neattiecas šīs regulas 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais lēmums par atbilstību, Eiropols minēto informāciju var pārsūtīt tikai attiecīgajai dalībvalstij vai trešai valstij, ar kuru šāds starptautisks nolīgums ir noslēgts.

3.   Ja saņemtie dati ietekmē dalībvalsts intereses, Eiropols tūlīt informē attiecīgās dalībvalsts valsts vienību.

4.   Eiropols nesazinās ar privātpersonām, lai izgūtu informāciju.

5.   Neskarot 36. un 37. pantu, Eiropols nevar pārsūtīt personas datus privātpersonām.

VI NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

28. pants

Vispārējie datu aizsardzības principi

1.   Personas dati:

a)

tiek apstrādāti godprātīgi un likumīgi;

b)

tiek vākti konkrētiem, skaidriem un likumīgiem nolūkiem, un to turpmāka apstrāde nenotiek veidā, kas nav savienojams ar minētajiem nolūkiem. Personas datu turpmāku apstrādi vēsturiskos, statistikas vai zinātniskās pētniecības nolūkos neuzskata par nesaderīgu ar noteikumu, ka Eiropols paredz atbilstīgus aizsardzības pasākumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka datus neapstrādā nekādos citos nolūkos;

c)

ir adekvāti, atbilstīgi un nepārsniedz to apstrādes nolūkiem vajadzīgo apjomu;

d)

ir precīzi un atjaunināti; jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neprecīzi personas dati, ņemot vērā nolūkus, kādos tie tiek apstrādāti, bez kavēšanās tiek dzēsti vai laboti;

e)

tiek saglabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kādos datus apstrādā; un

f)

tiek apstrādāti tādā veidā, kas nodrošina personas datu atbilstīgu drošību.

2.   Eiropols dara publiski pieejamu dokumentu, kurā saprotamā veidā ir izklāstīti noteikumi par personas datu apstrādi un informācija par pieejamajiem līdzekļiem datu subjektu tiesību īstenošanai.

29. pants

Informācijas avota ticamības un informācijas precizitātes izvērtējums

1.   Tādas informācijas avota ticamību, kuras izcelsme ir no kādas dalībvalsts, pēc iespējas izvērtē informāciju sniegusī dalībvalsts, izmantojot šādus avota novērtējuma kodus:

 

(A): ja nav šaubu par avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai ja informāciju ir sniedzis avots, kurš visos gadījumos ir apstiprinājies kā ticams;

 

(B): ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir apstiprinājies kā ticams;

 

(C): ja informāciju ir sniedzis avots, kurš vairākumā gadījumu ir izrādījies neuzticams;

 

(X): ja avota ticamību nav iespējams izvērtēt.

2.   Tādas informācijas precizitāti, kuras izcelsme ir no kādas dalībvalsts, pēc iespējas izvērtē informāciju sniegusī dalībvalsts, izmantojot šādus informācijas novērtējuma kodus:

 

(1): informācija, par kuras precizitāti nav šaubu;

 

(2): informācija, kas ir zināma personīgi informācijas avotam, bet nav personīgi zināma ierēdnim, kas to virza tālāk;

 

(3): informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam, bet ko apstiprina cita jau reģistrēta informācija;

 

(4): informācija, kas nav zināma personīgi informācijas avotam un ko nav iespējams apstiprināt.

3.   Ja Eiropols, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju, secina, ka 1. un 2. punktā paredzēto izvērtējumu nepieciešams labot, tas informē attiecīgo dalībvalsti un mēģina panākt vienošanos par izvērtējuma grozīšanu. Eiropols negroza izvērtējumu, ja nav šādas vienošanās.

4.   Ja Eiropols no dalībvalsts saņem informāciju, kas nav izvērtēta, tas mēģina pats izvērtēt avota ticamību vai informācijas precizitāti, pamatojoties uz tā rīcībā jau esošu informāciju. Konkrētu datu un informācijas izvērtēšanu veic, vienojoties ar informāciju sniegušo dalībvalsti. Dalībvalsts var arī vispārīgi vienoties ar Eiropolu par konkrēta veida datu un konkrētu avotu izvērtējumu. Ja konkrētā gadījumā nav panākta vienošanās vai nepastāv vispārīga vienošanās, Eiropols izvērtē informāciju vai datus un piešķir šādai informācijai vai datiem novērtējuma kodu (X) un (4), kā minēts attiecīgi 1. un 2. punktā.

5.   Šo pantu attiecīgi piemēro mutatis mutandis, ja Eiropols saņem datus vai informāciju no Savienības struktūras, trešās valsts, starptautiskas organizācijas vai privātās puses.

6.   Informāciju no publiski pieejamiem avotiem Eiropols izvērtē, izmantojot 1. un 2. punktā noteiktos novērtējuma kodus.

7.   Ja informācija ir iegūta analīzes rezultātā, ko Eiropols veicis, pildot savus uzdevumus, Eiropols izvērtē šādu informāciju saskaņā ar šo pantu un vienojoties ar dalībvalstīm, kuras piedalās analīzē.

30. pants

Konkrētu personas datu kategoriju un dažādu datu subjektu kategoriju apstrāde

1.   Personas datus attiecībā uz noziedzīgos nodarījumos cietušām personām, lieciniekiem vai citām personām, kas var sniegt informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem, vai personām, kas jaunākas par 18 gadiem, ir atļauts apstrādāt, ja tas ir noteikti nepieciešams un samērīgs pasākums, lai novērstu vai apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi.

2.   Aizliegts apstrādāt tādus personas datus – ar automatizētiem vai citiem līdzekļiem –, ar kuriem atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībām, un apstrādāt ģenētiskos datus vai datus, kas attiecas uz personas veselību vai seksuālo dzīvi, ja vien tas nav noteikti nepieciešams un samērīgs pasākums, lai novērstu vai apkarotu noziedzību, uz kuru attiecas Eiropola mērķi, un ja minētie dati papildina citus personas datus, ko apstrādā Eiropols. Konkrētu personu grupu atlase tikai pēc šādiem personas datiem ir aizliegta.

3.   Vienīgi Eiropols var tieši piekļūt tāda veida personas datiem, kā minēts 1. un 2. punktā. Izpilddirektors pienācīgi pilnvaro ierobežotu skaitu Eiropola ierēdņu, kuriem jābūt šādai piekļuvei, ja tas ir nepieciešams viņu uzdevumu veikšanai.

4.   Nevienu kompetentās iestādes lēmumu, kas rada nevēlamas tiesiskas sekas attiecībā uz datu subjektu, nepamato vienīgi uz tāda veida datu automatizētu apstrādi, kā minēts 2. punktā, ja vien šāds lēmums nav skaidri atļauts saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem.

5.   Tāda veida personas datus, kā minēts 1. un 2. punktā, nepārsūta dalībvalstīm, Savienības struktūrām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ja vien atsevišķos gadījumos šāda pārsūtīšana nav noteikti nepieciešama un samērīga attiecībā uz noziedzību, uz ko attiecas Eiropola mērķi, un saskaņā ar V nodaļu.

6.   Ik gadu Eiropols sniedz EDAU statistikas pārskatu par visiem tāda veida personas datiem, kā minēts 2. punktā, ko tas ir apstrādājis.

31. pants

Personas datu glabāšanas un dzēšanas termiņi

1.   Eiropola apstrādātos personas datus Eiropols glabā tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams un samērojams ar nolūkiem, kuros dati ir apstrādāti.

2.   Ne vēlāk kā trīs gadus pēc personas datu sākotnējās apstrādes sākšanas Eiropols jebkurā gadījumā pārskata nepieciešamību turpināt to glabāšanu. Eiropols var nolemt turpināt glabāt personas datus līdz nākamai pārskatīšanai, kas notiek pēc vēl viena trīs gadu laikposma, ja glabāšanas turpināšana ir joprojām nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja netiek pieņemts lēmums turpināt personas datu glabāšanu, minētos datus automātiski dzēš pēc trim gadiem.

3.   Ja tāda veida personas datus, kā minēts 30. panta 1. un 2. punktā, glabā ilgāk par pieciem gadiem, attiecīgi informē EDAU.

4.   Ja dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija datu pārsūtīšanas brīdī saskaņā ar 19. panta 2. punktu ir norādījusi ierobežojumus attiecībā uz personas datu priekšlaicīgu dzēšanu vai iznīcināšanu, Eiropols personas datus dzēš saskaņā ar šiem ierobežojumiem. Ja datu glabāšanas turpināšana tiek uzskatīta par nepieciešamu, pamatojoties uz informāciju, kas ir plašāka nekā tā, kura ir datu sniedzēja rīcībā, Eiropols, lai varētu veikt savus uzdevumus, lūdz datu sniedzēja atļauju turpināt datu glabāšanu un iesniedz pamatojumu šādam lūgumam.

5.   Ja dalībvalsts, Savienības struktūra, trešā valsts vai starptautiska organizācija dzēš Eiropolam sniegtos personas datus no savām datnēm, tā attiecīgi informē Eiropolu. Eiropols dzēš datus, ja vien datu turpmāka glabāšana netiek uzskatīta par nepieciešamu, pamatojoties uz informāciju, kas ir plašāka nekā tā, kas ir datu sniedzēja rīcībā, – lai Eiropols varētu veikt savus uzdevumus. Eiropols informē datu sniedzēju par šādu datu turpmāku glabāšanu un sniedz šādas turpmākas glabāšanas pamatojumu.

6.   Personas datus nedzēš, ja:

a)

tas kaitētu datu subjekta interesēm, kuram nepieciešama aizsardzība. Šādos gadījumos datus var izmantot tikai ar datu subjekta skaidri paustu rakstveida piekrišanu;

b)

datu subjekts apstrīd to precizitāti – uz laiku, kurā dalībvalstis vai Eiropols vajadzības gadījumā varētu pārbaudīt datu precizitāti;

c)

tie jāsaglabā pierādījumu nolūkā vai tāpēc, lai konstatētu, īstenotu vai aizstāvētu juridiskas tiesības; vai

d)

datu subjekts iebilst pret to dzēšanu un tā vietā pieprasa ierobežot to izmantošanu.

32. pants

Apstrādes drošība

1.   Eiropols īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu personas datus no nejaušas vai nelikumīgas iznīcināšanas, nejaušas pazaudēšanas vai neatļautas izpaušanas, pārveidošanas un piekļuves tiem, vai visām citām nelikumīgām apstrādes formām.

2.   Attiecībā uz datu automatizētu apstrādi Eiropols un katra dalībvalsts īsteno pasākumus, kas paredzēti, lai:

a)

liegtu nepiederošām personām pieeju datu apstrādes iekārtām, kuras izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole iekārtām);

b)

novērstu datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai datu nesēju izņemšanu (datu nesēju kontrole);

c)

novērstu datu nesankcionētu ievadīšanu, kā arī liegtu saglabāto personas datu nesankcionētu apskati, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

d)

liegtu izmantot datu apstrādes automatizētas sistēmas nepilnvarotām personām, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (lietotāju kontrole);

e)

nodrošinātu, ka personām, kas ir pilnvarotas izmantot datu apstrādes automatizētu sistēmu, ir piekļuve tikai tiem datiem, uz kuriem attiecas viņu piekļuves tiesības (datu piekļuves kontrole);

f)

nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kurām struktūrām personas dati ir vai var tikt pārsūtīti, izmantojot datu komunikācijas iekārtas (komunikācijas kontrole);

g)

nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti datu apstrādes automatizētajās sistēmās, kā arī ievadīšanas laiku un ievadītāju (ievades kontrole);

h)

nodrošinātu, ka ir iespējams pārbaudīt un noteikt, kuri darbinieki ir piekļuvuši datiem, kādiem datiem ir piekļūts un kurā laikā (piekļuves reģistrs);

i)

novērstu personas datu nesankcionētu nolasīšanu, kopēšanu, grozīšanu vai dzēšanu personas datu pārsūtīšanas laikā vai datu nesēja transportēšanas laikā (transportēšanas kontrole);

j)

nodrošinātu, ka traucējumu gadījumā uzstādītās sistēmas ir iespējams nekavējoties atjaunot (atgūšana); un

k)

nodrošinātu, ka sistēma funkcionē bez kļūdām, par kļūdu parādīšanos darbībās nekavējoties tiek ziņots (drošums) un saglabātie dati nevar tikt sabojāti sistēmas darbības traucējumu dēļ (integritāte).

3.   Eiropols un dalībvalstis izveido mehānismus, lai nodrošinātu, ka visas informācijas sistēmas robežās tiek ņemtas vērā drošības vajadzības.

33. pants

Integrēta datu aizsardzība

Eiropols īsteno atbilstīgus tehniskos un organizatoriskos pasākumus un procedūras tā, lai datu apstrāde atbilstu šīs regulas prasībām un lai būtu aizsargātas attiecīgo datu subjektu tiesības.

34. pants

Personas datu aizsardzības pārkāpuma paziņošana attiecīgajām iestādēm

1.   Personas datu aizsardzības pārkāpuma gadījumā Eiropols bez nepamatotas kavēšanās par minēto pārkāpumu paziņo EDAU, kā arī dalībvalstu attiecīgajām kompetentajām iestādēm – saskaņā ar 7. panta 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem, kā arī attiecīgajam datu sniedzējam.

2.   Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, ietver vismaz šādu informāciju:

a)

apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma būtību, tostarp – ja iespējams un atbilstīgi – norāda attiecīgo datu subjektu kategorijas un skaitu un attiecīgo datu ierakstu kategorijas un skaitu;

b)

apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas;

c)

apraksta Eiropola ierosinātos vai veiktos pasākumus, lai risinātu personas datu aizsardzības pārkāpumu; un

d)

attiecīgā gadījumā iesaka pasākumus, ar ko vājina personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās sekas.

3.   Eiropols dokumentē visus personas datu aizsardzības pārkāpumus, tostarp ar pārkāpumu saistītos faktus, tā sekas un veiktos koriģējošos pasākumus, tādējādi ļaujot EDAU pārbaudīt atbilstību šim pantam.

35. pants

Datu subjekta informēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu

1.   Ievērojot šā panta 4. punktu, ja personas datu aizsardzības pārkāpums, kā minēts 34. pantā, iespējams, nopietni un nelabvēlīgi ietekmēs datu subjekta tiesības un brīvības, Eiropols bez nepamatotas kavēšanās datu subjektu informē par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

2.   Panta 1. punktā minētajā paziņojumā datu subjektam, ja iespējams, apraksta personas datu aizsardzības pārkāpuma būtību, iesaka pasākumus, ar ko vājina personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās nelabvēlīgās sekas, un norāda datu aizsardzības inspektora identitāti un kontaktinformāciju.

3.   Ja Eiropolam nav attiecīgā datu subjekta kontaktinformācijas, tas pieprasa, lai datu sniedzējs attiecīgajam datu subjektam paziņotu par personas datu aizsardzības pārkāpumu un informētu Eiropolu par pieņemto lēmumu. Dalībvalstis, kas sniedz datus, attiecīgajam datu subjektam par pārkāpumu paziņo saskaņā ar valsts tiesību aktos noteikto kārtību.

4.   Informēt datu subjektu par personas datu aizsardzības pārkāpumu nevajag, ja:

a)

Eiropols personas datiem, ko skāris minētais pārkāpums, piemērojis atbilstīgus tehnoloģiskos aizsardzības pasākumus, kas datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru tiem piekļūt;

b)

Eiropols ir veicis turpmākus pasākumus, ar ko nodrošina, lai vairs nebūtu iespējams nopietni ietekmēt datu subjektu tiesības un brīvības; vai

c)

šāda saziņa prasītu nesamērīgi lielas pūles, jo īpaši attiecīgo gadījumu skaita dēļ. Šādā gadījumā tā vietā izmanto publisku saziņu vai līdzīgu pasākumu, ar ko attiecīgie datu subjekti tiek informēti vienlīdz efektīvā veidā.

5.   Paziņošanu datu subjektam var atlikt, ierobežot vai neveikt, ja, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās personas likumīgās intereses, tas ir vajadzīgs pasākums:

a)

lai novērstu, ka tiek traucētas oficiālas vai likumīgas pārbaudes, izmeklēšana vai procedūras;

b)

lai netraucētu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildei;

c)

lai aizsargātu sabiedrības un valsts drošību;

d)

lai aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības.

36. pants

Datu subjekta piekļuves tiesības

1.   Jebkuram datu subjektam ir tiesības saprātīgos termiņos saņemt informāciju par to, vai Eiropols apstrādā personas datus, kas uz viņu attiecas.

2.   Neskarot 5. punktu, Eiropols datu subjektam sniedz šādu informāciju:

a)

apstiprinājumu tam, vai dati, kas uz viņu attiecas, tiek vai netiek apstrādāti;

b)

informāciju vismaz par apstrādes darbības nolūkiem, attiecīgajām datu kategorijām un saņēmējiem vai saņēmēju kategorijām, kam datus izpauž;

c)

paziņojumu saprotamā veidā par datiem, kurus apstrādā, un par visu pieejamo informāciju par šo datu avotiem;

d)

norādi uz juridisko pamatu, saskaņā ar ko dati tiek apstrādāti;

e)

laikposmu, kurā personas datus turpinās glabāt;

f)

to, ka pastāv tiesības, kas paredz iespēju lūgt, lai Eiropols labo, dzēš vai ierobežo ar datu subjektu saistīto personas datu apstrādi.

3.   Jebkurš datu subjekts, kas vēlas īstenot piekļuves tiesības personas datiem, kas attiecas uz viņu, var minētajā nolūkā iesniegt lūgumu, neradot pārmērīgas izmaksas iestādei, kas minētajam nolūkam norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī. Minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienā mēnesī no lūguma saņemšanas to nodod Eiropolam.

4.   Eiropols apstiprina lūguma saņemšanu saskaņā ar 3. punktu. Eiropols atbild uz lūgumu bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešos no valsts iestādes lūguma saņemšanas Eiropolā.

5.   Eiropols apspriežas par pieņemamo lēmumu ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm – saskaņā ar 7. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem – un ar attiecīgo datu sniedzēju. Lēmumu par piekļuvi personas datiem pieņem ciešā sadarbībā starp Eiropolu un dalībvalstīm un datu sniedzēju, kas ir tieši saistīts ar datu subjekta piekļuvi šādiem datiem. Ja kāda dalībvalsts vai datu sniedzējs iebilst pret Eiropola ierosināto atbildi, tas paziņo Eiropolam sava iebilduma iemeslus saskaņā ar šā panta 6. punktu. Eiropols vislielākajā mērā ņem vērā jebkurus šādus iebildumus. Eiropols pēc tam dara zināmu savu lēmumu attiecīgajām kompetentajām iestādēm – saskaņā ar 7. panta 5. punktā minētajiem nosacījumiem – un datu sniedzējam.

6.   Informācijas sniegšanu, atbildot uz jebkādu saskaņā ar 1. punktu iesniegtu lūgumu, var atteikt vai ierobežot, ja šāds atteikums vai ierobežojums ir pasākums, kas nepieciešams, lai:

a)

Eiropols varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus;

b)

aizsargātu drošību un sabiedrisko kārtību vai nepieļautu noziegumus;

c)

nodrošinātu, ka nebūs apdraudēta neviena valsts izmeklēšana; vai

d)

aizsargātu trešo personu tiesības un brīvības.

Izvērtējot izņēmuma piemērojamību, ņem vērā datu subjekta pamattiesības un intereses.

7.   Eiropols datu subjektu rakstiski informē par piekļuves atteikumu vai ierobežošanu, par šāda lēmuma iemesliem un minētās personas tiesībām iesniegt sūdzību EDAU. Ja šādas informācijas sniegšana kavētu 6. punkta piemērošanu, Eiropols attiecīgajam datu subjektam tikai paziņo, ka tas ir veicis pārbaudes, nesniedzot nekādu informāciju, kas šai personai varētu atklāt, vai Eiropols apstrādā personas datus, kuri uz viņu attiecas.

37. pants

Tiesības uz datu labošanu, dzēšanu un piekļuves ierobežošanu

1.   Jebkuram datu subjektam, kas saskaņā ar 36. pantu piekļuvis Eiropola apstrādātiem personas datiem, kuri uz viņu attiecas, ir tiesības lūgt Eiropolu ar tās iestādes starpniecību, kura minētajā nolūkā norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī, labot Eiropola rīcībā esošos personas datus, kas attiecas uz viņu, ja tie ir nepareizi, vai papildināt vai atjaunināt tos. Minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienā mēnesī no lūguma saņemšanas to nodod Eiropolam.

2.   Jebkuram datu subjektam, kurš saskaņā ar 36. pantu piekļuvis Eiropola apstrādātiem personas datiem, kas uz viņu attiecas, ir tiesības lūgt Eiropolu ar tās iestādes starpniecību, kura minētajā nolūkā norīkota viņa izvēlētajā dalībvalstī, dzēst Eiropola rīcībā esošos personas datus, kas attiecas uz viņu, ja tie vairs nav vajadzīgi nolūkos, kādos tie ir vākti vai tālāk apstrādāti. Minētā iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienā mēnesī no lūguma saņemšanas to nodod Eiropolam.

3.   Eiropols nedzēš, bet ierobežo piekļuvi personas datiem, kā minēts 2. punktā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka dzēšana var ietekmēt datu subjekta likumīgās intereses. Datus, kuriem piekļuve ierobežota, apstrādā tikai mērķim, kas novērsa to dzēšanu.

4.   Ja 1., 2. un 3. punktā minētos Eiropola rīcībā esošos personas datus tam ir sniegušas trešās valstis, starptautiskas organizācijas vai Savienības struktūras, ja tos ir tieši sniegušas privātās puses vai Eiropols tos ir izguvis no publiski pieejamiem avotiem, vai tie ir Eiropola paša veikto analīžu rezultāts, Eiropols šādus datus labo, dzēš vai ierobežo piekļuvi tiem un attiecīgā gadījumā informē datu sniedzējus.

5.   Ja Eiropola rīcībā esošos personas datus, kā minēts 1., 2. un 3. punktā, Eiropolam ir sniegušas dalībvalstis, attiecīgās dalībvalstis sadarbībā ar Eiropolu šādus datus labo, dzēš vai ierobežo piekļuvi tiem atbilstīgi savas kompetences jomām.

6.   Ja nepareizi personas dati ir pārsūtīti kādā citā atbilstīgā veidā vai dalībvalstu sniegtajos datos esošo kļūdu cēlonis ir nepareiza pārsūtīšana, vai dati ir pārsūtīti, pārkāpjot šo regulu, vai kļūdas ir radušās, Eiropolam datus nepareizi ievadot, pārņemot vai saglabājot vai pārkāpjot šo regulu, Eiropols sadarbībā ar attiecīgajiem datu sniedzējiem šādus datus labo vai dzēš.

7.   Šā panta 4., 5. un 6. punktā minētajos gadījumos nekavējoties informē visus attiecīgo datu adresātus. Saskaņā ar noteikumiem, kas tiem piemērojami, adresāti savās sistēmās labo, dzēš minētos datus vai ierobežo piekļuvi tiem.

8.   Eiropols bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā trīs mēnešos pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 1. un 2. punktu rakstiski informē datu subjektu par to, ka dati, kas uz viņu attiecas, ir laboti, dzēsti vai ir ierobežota piekļuve tiem.

9.   Trīs mēnešos pēc lūguma saņemšanas saskaņā ar 1. un 2. punktu Eiropols rakstiski informē datu subjektu par jebkādu atteikumu datus labot, dzēst vai ierobežot piekļuvi tiem, par šāda atteikuma iemesliem un par iespēju iesniegt sūdzību EDAU un lūgt tiesisko aizsardzību.

38. pants

Atbildība datu aizsardzības jautājumos

1.   Eiropols personas datus glabā tādā veidā, kas nodrošina, ka var noteikt to avotu, kā minēts 17. pantā.

2.   Par 28. panta 1. punkta d) apakšpunktā norādīto personas datu kvalitāti ir atbildīga:

a)

dalībvalsts vai Savienības struktūra, kas sniedza personas datus Eiropolam,

b)

Eiropols attiecībā uz personas datiem, kurus sniedza trešās valstis, starptautiskas organizācijas vai kurus tieši sniedza privātās puses, kā arī personas datiem, kurus Eiropols izguva no publiski pieejamiem avotiem vai kuri izriet no Eiropola paša veiktajām analīzēm, un personas datiem, kurus Eiropols saglabājis saskaņā ar 31. panta 5. punktu.

3.   Ja Eiropolam kļūst zināms, ka personas datos, kas sniegti, ievērojot 17. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ir faktu kļūda vai ka dati ir glabāti nelikumīgi, tas attiecīgi paziņo par to minēto datu sniedzējam.

4.   Eiropols ir atbildīgs par atbilstību 28. panta 1. punkta a), b), c), e) un f) apakšpunktā minētajiem principiem.

5.   Par datu pārsūtīšanas likumību atbildība ir:

a)

dalībvalstij, kas sniedza personas datus;

b)

Eiropolam gadījumā, ja tas sniedza personas datus dalībvalstīm, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

6.   Ja pārsūtīšana notiek starp Eiropolu un Savienības struktūru, par pārsūtīšanas likumību atbildīgs ir Eiropols.

Neskarot pirmo daļu, ja Eiropols datus pārsūta pēc saņēmēja lūguma, gan Eiropols, gan saņēmējs ir atbildīgi par šādas pārsūtīšanas likumību.

7.   Eiropols ir atbildīgs par visām datu apstrādes darbībām, ko tas veic, izņemot datu divpusēju apmaiņu, kura notiek, izmantojot Eiropola infrastruktūru, starp dalībvalstīm, Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un kurai Eiropolam nav piekļuves. Par šādu divpusēju apmaiņu ir atbildīgas attiecīgās vienības, un tā notiek saskaņā ar to tiesību aktiem. Šādu apmaiņu drošību nodrošina saskaņā ar 32. pantu.

39. pants

Iepriekšēja apspriešanās

1.   Attiecībā uz jebkurām jauna tipa apstrādes darbībām, kas jāīsteno, veic iepriekšēju apspriešanos, ja:

a)

jāapstrādā īpašas datu kategorijas, kā minēts 30. panta 2. punktā;

b)

apstrādes veids, jo īpaši, izmantojot jaunās tehnoloģijas, mehānismus vai procedūras, ir saistīts ar konkrētiem riskiem attiecībā uz datu subjektu pamattiesībām un brīvībām un jo īpaši uz personas datu aizsardzību.

2.   EDAU veic iepriekšēju apspriešanos pēc tam, kad tas ir saņēmis paziņojumu no datu aizsardzības inspektora, kurā ietver vismaz plānoto apstrādes darbību vispārīgu aprakstu, risku datu subjektu tiesībām un brīvībām izvērtējumu, pasākumus, kas paredzēti minēto risku mazināšanai, aizsardzības pasākumus un drošības pasākumus, un mehānismus, kas nodrošina personas datu aizsardzību un uzskatāmi pierāda, ka ir ievērota šī regula, ņemot vērā datu subjektu un citu attiecīgo personu tiesības un likumīgās intereses.

3.   EDAU divos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu valdei. Minēto laikposmu var apturēt līdz brīdim, kad EDAU ir saņēmis visu papildinformāciju, ko tas ir lūdzis.

Ja četros mēnešos atzinums nav sniegts, uzskata, ka tas ir labvēlīgs.

Ja EDAU atzīst, ka paziņotā apstrāde varētu būt saistīta ar jebkuru šīs regulas noteikumu pārkāpumu, viņš attiecīgā gadījumā izsaka priekšlikumus, lai izvairītos no šāda pārkāpuma. Ja Eiropols attiecīgi negroza apstrādes darbību, EDAU var īstenot pilnvaras, kādas tam piešķirtas saskaņā ar 43. panta 3. punktu.

4.   EDAU uztur visu to apstrādes darbību reģistru, par kurām tam ziņots, ievērojot 1. punktu. Reģistrs nav publiski pieejams.

40. pants

Reģistrēšana un dokumentēšana

1.   Lai pārbaudītu datu apstrādes likumību, veiktu pašuzraudzību un nodrošinātu datu pienācīgu integritāti un drošību, Eiropols veic personas datu vākšanas, pārveidošanas, piekļuves, izpaušanas, kombinēšanas vai dzēšanas uzskaiti. Šādus reģistrus vai dokumentāciju dzēš pēc trim gadiem, ja vien tajā ietvertie dati nav turpmāk vajadzīgi notiekošai kontrolei. Nav iespējas veikt izmaiņas reģistros.

2.   Reģistrus vai dokumentāciju, kas sagatavota, ievērojot 1. punktu, pēc lūguma iesniedz EDAU, datu aizsardzības inspektoram un – ja tas vajadzīgs konkrētai izmeklēšanai – attiecīgajai valsts vienībai. Šādi paziņotu informāciju izmanto vienīgi datu aizsardzības kontroles nolūkā un lai nodrošinātu datu pareizu apstrādi, kā arī datu integritāti un drošību.

41. pants

Datu aizsardzības inspektors

1.   Valde ieceļ datu aizsardzības inspektoru, kas ir Eiropola darbinieks. Veicot savus uzdevumus, viņš darbojas neatkarīgi.

2.   Datu aizsardzības inspektoru izraugās, pamatojoties uz viņa personīgajām un profesionālajām īpašībām un jo īpaši uz viņa eksperta zināšanām par datu aizsardzību.

Izraugoties datu aizsardzības inspektoru, nodrošina, ka nevar rasties nekāds interešu konflikts, viņam pildot pienākumus minētajā amatā un jebkurus citus oficiālos pienākumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar šīs regulas piemērošanu.

3.   Datu aizsardzības inspektoru ieceļ amatā uz četriem gadiem. Viņu var iecelt atkārtoti, kopumā nepārsniedzot astoņus gadus. Valde var viņu atbrīvot no datu aizsardzības inspektora pienākumiem vienīgi ar EDAU piekrišanu, ja viņš vairs neatbilst nosacījumiem, kas nepieciešami viņa pienākumu pildīšanai.

4.   Pēc datu aizsardzības inspektora iecelšanas amatā valde reģistrē viņu pie EDAU.

5.   Saistībā ar savu pienākumu pildīšanu datu aizsardzības inspektors nesaņem nekādus norādījumus.

6.   Datu aizsardzības inspektoram jo īpaši ir šādi uzdevumi attiecībā uz personas datiem, izņemot administratīva rakstura personas datus:

a)

neatkarīgā veidā nodrošināt šīs regulas iekšēju piemērošanu attiecībā uz personas datu apstrādi;

b)

nodrošināt, ka saskaņā ar šo regulu personas datu pārsūtīšana un saņemšana tiek reģistrēta un saglabāta;

c)

nodrošināt, ka saskaņā ar šo regulu datu subjekti pēc to lūguma tiek informēti par viņu tiesībām;

d)

sadarboties ar Eiropola darbiniekiem, kas ir atbildīgi par procedūrām, apmācību un konsultācijām par datu apstrādi;

e)

sadarboties ar EDAU;

f)

sagatavot gada ziņojumu un to nosūtīt valdei un EDAU;

g)

uzturēt personas datu aizsardzības pārkāpumu reģistru.

7.   Datu aizsardzības inspektors veic arī funkcijas, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 45/2001 attiecībā uz administratīvajiem personas datiem.

8.   Veicot savus uzdevumus, datu aizsardzības inspektoram ir piekļuve visiem Eiropola apstrādātajiem datiem un visām Eiropola telpām.

9.   Ja datu aizsardzības inspektors uzskata, ka šīs regulas noteikumi par personas datu apstrādi nav ievēroti, viņš par to informē izpilddirektoru un pieprasa, lai izpilddirektors noteiktajā laikā novērš noteikumu neievērošanu.

Ja izpilddirektors noteiktajā laikā nenovērš noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors informē valdi. Datu aizsardzības inspektors un valde vienojas par konkrētu termiņu, kurā pēdējai jāveic atbildes pasākumi. Ja valde noteiktajā laikā nenovērš noteikumu neievērošanu, datu aizsardzības inspektors par to informē EDAU.

10.   Valde pieņem īstenošanas noteikumus attiecībā uz datu aizsardzības inspektoru. Minētie īstenošanas noteikumi īpaši attiecas uz kandidātu izraudzīšanās procedūru datu aizsardzības inspektora amatam un viņa atlaišanu, datu aizsardzības inspektora uzdevumiem, pienākumiem un pilnvarām un aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina viņa neatkarību.

11.   Eiropols nodrošina datu aizsardzības inspektoram darbiniekus un resursus, kas nepieciešami, lai viņš spētu veikt savus uzdevumus. Minētajiem darbiniekiem ir piekļuve visiem Eiropola apstrādātajiem datiem un Eiropola telpām tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams viņu uzdevumu pildīšanai.

12.   Datu aizsardzības inspektoram un viņa darbiniekiem ir saistošs konfidencialitātes pienākums saskaņā ar 67. panta 1. punktu.

42. pants

Valsts uzraudzības iestādes veiktā uzraudzība

1.   Katra dalībvalsts izraugās valsts uzraudzības iestādi. Valsts uzraudzības iestādei ir uzdevums saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem neatkarīgi uzraudzīt, vai attiecīgās dalībvalsts veiktā personas datu pārsūtīšana, iegūšana un nodošana Eiropolam ir pieļaujama, kā arī pārbaudīt, vai ar tādu datu pārsūtīšanu, iegūšanu vai nodošanu netiek pārkāptas attiecīgo datu subjektu tiesības. Minētajā nolūkā valsts uzraudzības iestādei saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām valsts vienības vai sadarbības koordinatora telpās ir piekļuve datiem, kurus tās dalībvalsts ir sniegusi Eiropolam, un reģistriem un dokumentācijai, kā minēts 40. pantā.

2.   Uzraudzības funkciju veikšanai valsts uzraudzības iestādēm ir piekļuve Eiropolā strādājošā attiecīgās valsts sadarbības koordinatora birojam un dokumentiem.

3.   Valsts uzraudzības iestādes saskaņā ar attiecīgajām valsts procedūrām uzrauga valstu vienību darbības un sadarbības koordinatoru darbības, ciktāl šādas darbības attiecas uz personas datu aizsardzību. Tās arī pastāvīgi informē EDAU par visām darbībām, ko tās veic saistībā ar Eiropolu.

4.   Jebkurai personai ir tiesības lūgt valsts uzraudzības iestādei pārbaudīt ar šo personu saistīto datu jebkādā veidā veiktu pārsūtīšanu vai nodošanu Eiropolam un attiecīgās dalībvalsts piekļuves minētajiem datiem likumību. Minētās tiesības izmanto saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā lūgums iesniegts.

43. pants

EDAU īstenotā uzraudzība

1.   EDAU ir atbildīgs par šīs regulas noteikumu piemērošanas uzraudzību un nodrošināšanu attiecībā uz fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, ko veic Eiropols, un par Eiropola un datu subjektu konsultēšanu visos jautājumos, kas attiecas uz personas datu aizsardzību. Minētajā nolūkā viņš pilda 2. punktā noteiktos pienākumus un īsteno 3. punktā noteiktās pilnvaras, cieši sadarbojoties ar valsts uzraudzības iestādēm saskaņā ar 44. pantu.

2.   EDAU ir šādi pienākumi:

a)

izskatīt un izmeklēt sūdzības un saprātīgā termiņā informēt datu subjektu par iznākumu;

b)

vai nu pēc savas iniciatīvas, vai balstoties uz sūdzību, veikt pārbaudi un saprātīgā termiņā informēt datu subjektu par iznākumu;

c)

uzraudzīt un nodrošināt, ka Eiropols piemēro šo regulu un jebkuru citu Savienības aktu attiecībā uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;

d)

vai nu pēc savas iniciatīvas, vai atbildot uz lūgumu, konsultēt Eiropolu par visiem jautājumiem saistībā ar personas datu apstrādi, jo īpaši pirms tas izstrādā iekšējos noteikumus attiecībā uz pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;

e)

uzturēt tādu jaunu tipu apstrādes darbību reģistru, par kurām viņam paziņots saskaņā ar 39. panta 1. punktu un kuras reģistrētas saskaņā ar 39. panta 4. punktu;

f)

veikt iepriekšēju apspriešanos par viņam paziņoto apstrādi.

3.   EDAU, ievērojot šo regulu, var:

a)

sniegt padomus datu subjektiem par viņu tiesību īstenošanu;

b)

ja, iespējams, ir pārkāpti noteikumi, kas reglamentē personas datu apstrādi, nodot lietu Eiropolam un attiecīgā gadījumā iesniegt priekšlikumus konkrētā pārkāpuma novēršanai un datu subjektu aizsardzības uzlabošanai;

c)

izdot rīkojumus par to, ka jāievēro lūgumi par konkrētu tiesību īstenošanu attiecībā uz datiem, ja attiecīgie lūgumi ir noraidīti, pārkāpjot 36. un 37. pantu;

d)

izteikt brīdinājumu vai aizrādījumu Eiropolam;

e)

izdot rīkojumu Eiropolam labot, ierobežot piekļuvi, dzēst vai iznīcināt personas datus, kuri ir apstrādāti, pārkāpjot noteikumus, kas reglamentē personas datu apstrādi, un paziņot par to trešām personām, kurām šādi dati ir izpausti;

f)

uzlikt pagaidu vai galīgu aizliegumu Eiropolam tām apstrādes darbībām, ar kurām tiek pārkāpti noteikumi, kas reglamentē personas datu apstrādi;

g)

nosūtīt lietu Eiropolam un, ja nepieciešams, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

h)

nosūtīt lietu Eiropas Savienības Tiesai saskaņā ar LESD paredzētajiem nosacījumiem;

i)

iesaistīties lietās, ko izskata Eiropas Savienības Tiesa.

4.   EDAU ir tiesības:

a)

iegūt no Eiropola piekļuvi visiem personas datiem un visai informācijai, kas nepieciešama viņa veiktajām pārbaudēm;

b)

iegūt piekļuvi visām telpām, kurās Eiropols veic savas darbības, ja ir pamatoti iemesli pieņemt, ka tur tiek veikta darbība, uz kuru attiecas šī regula.

5.   Pēc apspriešanās ar valsts uzraudzības iestādēm EDAU izstrādā Eiropola darbību uzraudzības gada pārskatu. Minētais pārskats ir daļa no EDAU gada pārskata, kas minēts Regulas (EK) Nr. 45/2001 48. pantā.

Pārskats ietver statistikas datus par sūdzībām, pārbaudēm un izmeklēšanu, kas veiktas saskaņā ar 2. punktu, kā arī par personas datu pārsūtīšanu trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, par iepriekšējas apspriešanās gadījumiem un 3. punktā noteikto pilnvaru izmantošanu.

6.   EDAU, EDAU sekretariāta ierēdņiem un citiem darbiniekiem ir saistošs konfidencialitātes pienākums, kas noteikts 67. panta 1. punktā.

44. pants

Sadarbība starp EDAU un valstu uzraudzības iestādēm

1.   EDAU darbojas ciešā sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm jautājumos, kuros nepieciešama valstu iesaiste, jo īpaši, ja EDAU vai valsts uzraudzības iestāde atklāj būtiskas atšķirības starp dalībvalstu praksi vai, iespējams, nelikumīgas pārsūtīšanas, izmantojot Eiropola informācijas apmaiņas kanālus, vai saistībā ar jautājumiem par šīs regulas īstenošanu un interpretāciju, kurus izvirzījusi viena vai vairākas valstu uzraudzības iestādes.

2.   EDAU, veicot savus pienākumus, kas noteikti 43. panta 2. punktā, izmanto valstu uzraudzības iestāžu zināšanas un pieredzi. Veicot kopējas inspekcijas ar EDAU, valstu uzraudzības iestāžu locekļiem un darbiniekiem – pienācīgi ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus – ir līdzvērtīgas pilnvaras tām pilnvarām, kas noteiktas 43. panta 4. punktā, un viņus saista tāds pats pienākums kā tas, kas paredzēts 43. panta 6. punktā. EDAU un valstu uzraudzības iestādes, darbojoties katrs savā pilnvaru jomā, veic attiecīgas informācijas apmaiņu un palīdz cits citam veikt revīzijas un inspekcijas.

3.   EDAU pilnībā informē valstu uzraudzības iestādes par visiem jautājumiem, kuri tās tieši ietekmē vai kā citādi uz tām attiecas. Pēc vienas vai vairāku valstu uzraudzības iestāžu lūguma EDAU tās informē par konkrētiem jautājumiem.

4.   Gadījumos, kas attiecas uz datiem, kuri saņemti no vienas vai vairāk dalībvalstīm, tostarp gadījumos, kas minēti 47. panta 2. punktā, EDAU apspriežas ar attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm. EDAU nepieņem lēmumu par turpmāku īstenojamu pasākumu, pirms minētās valstu uzraudzības iestādes viņa noteiktā termiņā – kas ir vismaz viens mēnesis un ne vairāk kā trīs mēneši – nav informējušas EDAU par savu nostāju. EDAU pilnībā ņem vērā attiecīgo valstu uzraudzības iestāžu nostāju. Ja EDAU plāno neievērot valsts uzraudzības iestādes nostāju, viņš par to informē minēto iestādi, pamato savu rīcību un iesniedz lietu apspriešanai ar 45. panta 1. punktu izveidotajā Sadarbības padomē.

Gadījumos, ko EDAU uzskata par ārkārtīgi steidzamiem, viņš var lemt par tūlītēju rīcību. Šādos gadījumos EDAU nekavējoties informē attiecīgās valsts uzraudzības iestādes un pamato konkrētā jautājuma steidzamību, kā arī īstenoto pasākumu.

45. pants

Sadarbības padome

1.   Ar šo tiek izveidota Sadarbības padome, kurai ir padomdevēja funkcija. Sadarbības padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts valsts uzraudzības iestādes un EDAU pārstāvis.

2.   Sadarbības padome rīkojas neatkarīgi, pildot savus uzdevumus, ievērojot 3. punktu, un nelūdz un nepieņem norādījumus ne no vienas struktūras.

3.   Sadarbības padomei ir šādi uzdevumi:

a)

apspriest Eiropola datu aizsardzības uzraudzības vispārējo politiku un stratēģiju, kā arī to, vai dalībvalstu veiktā personas datu pārsūtīšana, iegūšana un nodošana Eiropolam ir pieļaujama;

b)

izskatīt šīs regulas interpretācijas vai piemērošanas grūtības;

c)

pētīt vispārīgas problēmas, kas rodas, īstenojot neatkarīgu uzraudzību vai īstenojot datu subjektu tiesības;

d)

apspriest un izstrādāt saskaņotus priekšlikumus 44. panta 1. punktā minēto jautājumu kopīgiem risinājumiem;

e)

apspriest lietas, ko saskaņā ar 44. panta 4. punktu iesniedzis EDAU;

f)

apspriest lietas, ko iesniegusi jebkura valsts uzraudzības iestāde; un

g)

veicināt izpratni par tiesībām datu aizsardzības jomā.

4.   Sadarbības padome var sniegt atzinumus, pamatnostādnes, ieteikumus un paraugpraksi. EDAU un valstu uzraudzības iestādes, neskarot to neatkarību un rīkojoties katrs savas attiecīgās kompetences robežās, rūpīgi ņem tos vērā.

5.   Sadarbības padome tiekas, kad vien tas ir nepieciešams un vismaz divas reizes gadā. Tās sanāksmju izmaksas sedz un norisi nodrošina EDAU.

6.   Sadarbības padomes reglamentu pieņem tās pirmajā sanāksmē ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja nepieciešams, kopīgi izstrādā turpmākas darba metodes.

46. pants

Administratīvie personas dati

Visiem Eiropola rīcībā esošiem administratīviem personas datiem piemēro Regulu (EK) Nr. 45/2001.

VII NODAĻA

TIESĪBU AIZSARDZĪBA UN ATBILDĪBA

47. pants

Tiesības iesniegt sūdzību EDAU

1.   Jebkuram datu subjektam ir tiesības iesniegt sūdzību EDAU, ja viņš uzskata, ka ar viņu saistītu personas datu apstrāde, ko veic Eiropols, neatbilst šai regulai.

2.   Ja sūdzība attiecas uz 36. vai 37. pantā minēto lēmumu, EDAU apspriežas ar valsts uzraudzības iestādēm dalībvalstī, kas sniedza datus, vai dalībvalstī, kas ir tieši iesaistīta. EDAU, pieņemot lēmumu, kas var ietvert atteikumu sniegt jebkādu informāciju, ņem vērā valsts uzraudzības iestādes atzinumu.

3.   Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropolam sniegusi dalībvalsts, EDAU un tās dalībvalsts valsts uzraudzības iestāde, kura ir sniegusi datus, katram darbojoties savas attiecīgās kompetences jomā, nodrošina, lai nepieciešamās pārbaudes attiecībā uz datu apstrādes likumību tiktu veiktas pareizi.

4.   Ja sūdzība attiecas uz tādu datu apstrādi, kurus Eiropolam ir sniegušas Savienības struktūras, trešās valstis vai starptautiskas organizācijas, vai tādu datu apstrādi, kurus Eiropols izguvis no publiski pieejamiem avotiem vai kuri izriet no Eiropola paša veiktajām analīzēm, EDAU nodrošina, lai Eiropols pareizi veiktu nepieciešamās pārbaudes attiecībā uz datu apstrādes likumību.

48. pants

Tiesības vērsties tiesā pret EDAU

Jebkuru vēršanos pret EDAU lēmumu iesniedz Eiropas Savienības Tiesā.

49. pants

Vispārīgie noteikumi par atbildību un tiesībām uz kompensāciju

1.   Eiropola līgumisko atbildību reglamentē tiesību akti, ko piemēro attiecīgiem līgumiem.

2.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir pieņemt nolēmumus, ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas ietverta Eiropola noslēgtā līgumā.

3.   Neskarot 49. pantu, attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību Eiropols saskaņā ar vispārīgiem principiem, kas ir kopēji visu dalībvalstu tiesību aktiem, atlīdzina jebkādu kaitējumu, ko radījuši tā departamenti vai tā darbinieki, pildot savus pienākumus.

4.   Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir strīdi, kas saistīti ar kaitējuma atlīdzināšanu, kā minēts 3. punktā.

5.   Eiropola darbinieku personisko atbildību pret Eiropolu reglamentē viņiem attiecīgi piemērojamie Civildienesta noteikumi vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumi.

50. pants

Atbildība par personas datu nepareizu apstrādi un tiesības uz kompensāciju

1.   Jebkurai personai, kurai datu nelikumīgas apstrādes darbības rezultātā ir nodarīts kaitējums, ir tiesības saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu vai nu no Eiropola saskaņā ar LESD 340. pantu, vai no dalībvalsts, kurā notika gadījums, kas radīja kaitējumu, saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem. Persona vēršas pret Eiropolu Eiropas Savienības Tiesā vai pret dalībvalsti – minētās dalībvalsts kompetentajā valsts tiesā.

2.   Saistībā ar visām domstarpībām starp Eiropolu un dalībvalstīm par to, kurš ir galīgi atbildīgs par kompensāciju personai saskaņā ar 1. punktu, vēršas valdē, kura lemj ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu, neskarot tiesības apstrīdēt minēto lēmumu saskaņā ar LESD 263. pantu.

VIII NODAĻA

KOPĒJĀ PARLAMENTĀRĀ PĀRRAUDZĪBA

51. pants

Kopējā parlamentārā pārraudzība

1.   Ievērojot LESD 88. pantu, Eiropola darbību pārraudzību veic Eiropas Parlaments kopā ar valstu parlamentiem. Tie veido specializētu Kopējo parlamentārās pārraudzības grupu (KPPG), kas izveidota kopā ar valstu parlamentiem un Eiropas Parlamenta kompetento komiteju. KPPG organizāciju un reglamentu kopīgi nosaka Eiropas Parlaments un valstu parlamenti saskaņā ar 1. protokola 9. pantu.

2.   KPPG veic Eiropola darbību politisku uzraudzību, tam pildot savus uzdevumus, tostarp saistībā ar minēto darbību ietekmi uz fizisku personu pamattiesībām un brīvībām.

Piemērojot pirmo daļu:

a)

valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors – vai to vietnieki – ierodas KPPG pēc tās lūguma, lai apspriestu jautājumus, kas attiecas uz darbībām, kuras minētas pirmajā daļā, tostarp šādu darbību budžeta aspektus, Eiropola strukturālo organizāciju un iespēju izveidot jaunas vienības un specializētus centrus, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti. KPPG var nolemt attiecīgā gadījumā aicināt tās sanāksmēs piedalīties citas attiecīgas personas;

b)

EDAU ierodas KPPG pēc tās lūguma un vismaz reizi gadā, lai saistībā ar Eiropola darbībām apspriestu vispārīgus jautājumus par fizisku personu pamattiesību un brīvību aizsardzību un jo īpaši personas datu aizsardzību, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti;

c)

ar KPPG apspriežas par Eiropola daudzgadu plānu saskaņā ar 12. panta 1. punktu.

3.   Eiropols informācijas nolūkā nosūta KPPG šādus dokumentus, ņemot vērā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti:

a)

draudu novērtējumus, stratēģisko analīzi un vispārējās situācijas ziņojumus saistībā ar Eiropola mērķiem, kā arī Eiropola pasūtīto pētījumu un izvērtējumu rezultātus;

b)

administratīvās vienošanās, kas noslēgtas, ievērojot 25. panta 1. punktu;

c)

dokumentu, kurā ietverts Eiropola daudzgadu plāns un gada darba programma, kā minēts 12. panta 1. punktā;

d)

konsolidēto gada darbības pārskatu par Eiropola veiktajām darbībām, kas minēts 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

e)

Komisijas sagatavotu novērtējuma ziņojumu, kā minēts 68. panta 1. punktā.

4.   KPPG var pieprasīt citus attiecīgus dokumentus, kas vajadzīgi tās uzdevumu izpildei saistībā ar Eiropola darbību politisko uzraudzību, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (23) un neskarot 52. un 67. pantu.

5.   KPPG var sagatavot secinājumu kopsavilkumu par Eiropola darbību politisko uzraudzību un iesniegt minētos secinājumus Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem. Eiropas Parlaments tos informācijas nolūkā nosūta Padomei, Komisijai un Eiropolam.

52. pants

Eiropas Parlamenta piekļuve informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar tā starpniecību

1.   Eiropola darbību parlamentārās pārraudzības nolūkā saskaņā ar 51. pantu Eiropas Parlamenta piekļuve sensitīvai neklasificētai informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar Eiropola starpniecību, pēc Eiropas Parlamenta lūguma, atbilst 67. panta 1. punktā minētajiem noteikumiem.

2.   Eiropas Parlamenta piekļuve ES klasificētai informācijai, ko apstrādā Eiropols vai ar Eiropola starpniecību, notiek saskaņā ar 2014. gada 12. marta Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā Eiropas Parlamentam nosūta un kā tas apstrādā Padomes rīcībā esošu klasificētu informāciju par jautājumiem, kas nav kopējās ārpolitikas un drošības politikas darbības jomā (24), un atbilst šīs regulas 67. panta 2. punktā minētajiem noteikumiem.

3.   Vajadzīgos elementus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto Eiropas Parlamenta piekļuvi informācijai nosaka starp Eiropolu un Eiropas Parlamentu noslēgtās sadarbības vienošanās.

IX NODAĻA

PERSONĀLS

53. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Neskarot šīs regulas 73. panta 4. punktu, uz Eiropola personālu, izņemot tos darbiniekus, kuri 2017. gada 1. maijā tiek nodarbināti, ievērojot līgumu, ko noslēdzis Eiropols, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, kuri pieņemti, Eiropas Savienības iestādēm savstarpēji vienojoties, lai īstenotu minētos Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Šādus līgumus joprojām reglamentē ar Padomes 1998. gada 3. decembra Aktu.

2.   Eiropola personāls sastāv no pagaidu darbiniekiem un/vai līgumdarbiniekiem. Valde reizi gadā tiek informēta par līgumiem, ko uz nenoteiktu laiku slēdz izpilddirektors. Valde pieņem lēmumu par to, kādas štatu sarakstā paredzētās pagaidu amata vietas var ieņemt tikai darbinieki no kompetentām dalībvalstu iestādēm. Darbinieki, kurus pieņem darbā šādās amata vietās, ir pagaidu darbinieki, un ar tiem var slēgt tikai terminētus līgumus, ko var atjaunot vienu reizi uz noteiktu laikposmu.

54. pants

Izpilddirektors

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Eiropola pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Padome no valdes ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras.

Sarakstu sastāda valdes izveidota atlases komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu iecelti locekļi un Komisijas pārstāvis.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Eiropolu pārstāv valdes priekšsēdētājs.

Pirms iecelšanas Padomes izraudzīto kandidātu var uzaicināt ierasties Eiropas Parlamenta atbildīgajā komitejā, kura pēc tam sniedz nesaistošu atzinumu.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir četri gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija sadarbībā ar valdi veic izvērtējumu, ņemot vērā:

a)

izpilddirektora snieguma novērtējumu; un

b)

turpmākos Eiropola uzdevumus un problēmas.

4.   Padome, rīkojoties pēc valdes priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais izvērtējums, var pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu vienu reizi un uz ne vairāk kā četriem gadiem.

5.   Valde informē Eiropas Parlamentu, ja tā plāno ierosināt Padomei pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru termiņu. Mēnesī pirms šādas pilnvaru termiņa pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt ierasties Eiropas Parlamenta atbildīgajā komitejā.

6.   Izpilddirektors, kura pilnvaras ir pagarinātas, kopējā termiņa beigās nepiedalās citā atlases procedūrā uz to pašu amatu.

7.   Izpilddirektoru var atcelt no amata, tikai ievērojot Padomes lēmumu, kura lemj pēc valdes priekšlikuma. Par minēto lēmumu informē Eiropas Parlamentu.

8.   Lēmumus attiecībā uz priekšlikumiem, kas jāiesniedz Padomei par izpilddirektora iecelšanu amatā, pilnvaru termiņa pagarināšanu vai atcelšanu no amata, valde pieņem ar tās balsstiesīgo locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu.

55. pants

Izpilddirektora vietnieki

1.   Izpilddirektoram palīdz trīs izpilddirektora vietnieki. Izpilddirektors definē to uzdevumus.

2.   Izpilddirektora vietniekiem piemēro 54. pantu. Ar izpilddirektoru apspriežas pirms viņu iecelšanas amatā, jebkuras pilnvaru termiņa pagarināšanas vai atcelšanas no amata.

56. pants

Valstu norīkotie eksperti

1.   Eiropols var izmantot norīkotus valstu ekspertus.

2.   Valde pieņem lēmumu, kurā paredzēti noteikumi par valstu ekspertu norīkojumu uz Eiropolu.

X NODAĻA

FINANŠU NOTEIKUMI

57. pants

Budžets

1.   Katram finanšu gadam tiek sastādīta Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāme, kas atbilst kalendārajam gadam un tiek iekļauta Eiropola budžetā.

2.   Eiropola budžeta ieņēmumi un izdevumi ir līdzsvarā.

3.   Neskarot citus resursus, Eiropola ieņēmumus veido Savienības iemaksa, kas ir ietverta Savienības vispārējā budžetā.

4.   Eiropols var izmantot Savienības finansējumu deleģēšanas nolīgumu vai ad hoc dotāciju veidā saskaņā ar tā finanšu noteikumiem, kas minēti 61. pantā, un noteikumiem attiecīgajos instrumentos, ar kuriem atbalsta Savienības politikas jomas.

5.   Eiropola izdevumi ietver personāla algas, administratīvos un infrastruktūras izdevumus un darbības izmaksas.

6.   Budžeta saistības darbībām saistībā ar liela mēroga projektiem, kas ilgst vairāk nekā vienu finanšu gadu, var sadalīt vairākos gada maksājumos.

58. pants

Budžeta izveide

1.   Izpilddirektors katru gadu sagatavo Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, ietverot štatu sarakstu, un to nosūta valdei.

2.   Valde, pamatojoties uz tāmes projektu, pieņem provizorisku Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam un katru gadu līdz 31. janvārim nosūta to Komisijai.

3.   Valde Eiropola ieņēmumu un izdevumu tāmes projekta galīgo redakciju, kurā ietilpst štatu saraksta projekts, katru gadu līdz 31. martam nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.

4.   Komisija tāmi līdz ar Savienības vispārējā budžeta projektu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Ņemot vērā tāmi, Komisija Savienības vispārējā budžeta projektā iekļauj aplēses, ko tā uzskata par vajadzīgām attiecībā uz štatu sarakstu, un tās iemaksas apjomu, kas attiecināma uz vispārējo budžetu, un iesniedz tās Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar LESD 313. un 314. pantu.

6.   Eiropas Parlaments un Padome apstiprina Savienības iemaksu apropriācijas Eiropolam.

7.   Eiropas Parlaments un Padome pieņem Eiropola štatu sarakstu.

8.   Eiropola budžetu pieņem valde. Tas kļūst par galīgo budžetu pēc Savienības vispārējā budžeta galīgās pieņemšanas. Vajadzības gadījumā to attiecīgi koriģē.

9.   Uz visiem celtniecības projektiem, kuriem var būt ievērojama ietekme uz Eiropola budžetu, attiecas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013.

59. pants

Budžeta izpilde

1.   Eiropola budžetu izpilda izpilddirektors.

2.   Izpilddirektors ik gadu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei visu informāciju, kas attiecas uz jebkādu novērtēšanas procedūru rezultātu.

60. pants

Pārskata sniegšana un budžeta izpildes apstiprināšana

1.   Eiropola grāmatvedis līdz nākamā finanšu gada 1. martam (N + 1 gads) nosūta provizorisko pārskatu par finanšu gadu (N gads) Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai.

2.   Līdz N + 1 gada 31. martam Eiropols nosūta ziņojumu par N gada budžeta un finanšu pārvaldību Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai.

3.   Komisijas grāmatvedis līdz N + 1 gada 31. martam nosūta Revīzijas palātai Eiropola N gada provizorisko pārskatu, kas konsolidēts ar Komisijas pārskatu.

4.   Pēc tam, kad ir saņemti Revīzijas palātas apsvērumi par Eiropola provizorisko pārskatu N gadam, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (25) 148. pantu, Eiropola grāmatvedis sastāda Eiropola galīgo pārskatu minētajam gadam. Izpilddirektors to iesniedz valdei atzinuma sniegšanai.

5.   Valde sniedz savu atzinumu par Eiropola N gada galīgo pārskatu.

6.   Pēc katra finanšu gada beigām Eiropola grāmatvedis līdz N + 1 gada 1. jūlijam N gada galīgo pārskatu kopā ar 5. punktā minēto valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un valstu parlamentiem.

7.   N gada galīgo pārskatu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī līdz N + 1 gada 15. novembrim.

8.   Izpilddirektors līdz N + 1 gada 30. septembrim Revīzijas palātai nosūta atbildi uz apsvērumiem, kas izteikti tās gada pārskatā. Viņš nosūta atbildi arī valdei.

9.   Izpilddirektors Eiropas Parlamentam pēc tā lūguma iesniedz visu informāciju, kas vajadzīga netraucētai N gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras piemērošanai, kā noteikts Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013 109. panta 3. punktā.

10.   Pēc Padomes ieteikuma, kas pieņemts ar kvalificētu balsu vairākumu, Eiropas Parlaments līdz N + 2 gada 15. maijam sniedz izpilddirektoram apstiprinājumu par N gada budžeta izpildi.

61. pants

Finanšu noteikumi

1.   Pēc apspriešanās ar Komisiju valde pieņem finanšu noteikumus, kas piemērojami Eiropolam. Tie nenovirzās no Deleģētās regulas (ES) Nr. 1271/2013, izņemot gadījumus, kad tas īpaši nepieciešams Eiropola darbībai, un ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu.

2.   Eiropols var piešķirt dotācijas, kas attiecas uz uzdevumu izpildi, kā minēts 4. pantā.

3.   Eiropols dotācijas var piešķirt bez uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus dalībvalstīm to pārrobežu operāciju un izmeklēšanu veikšanai un apmācības nodrošināšanai attiecībā uz 4. panta 1. punkta h) un i) apakšpunktā minētajiem uzdevumiem.

4.   Attiecībā uz kopējām izmeklēšanas grupām sniedzamo finansiālo atbalstu Eiropols un Eurojust kopīgi paredz noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem izskatāmi pieteikumi šādam atbalstam.

XI NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

62. pants

Juridiskais statuss

1.   Eiropols ir Savienības aģentūra. Tam ir juridiskas personas statuss.

2.   Katrā dalībvalstī Eiropolam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kādu šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Jo īpaši Eiropols var pirkt un pārdot kustamu un nekustamu īpašumu un var būt puse tiesas procesā.

3.   Saskaņā ar Protokolu Nr. 6 par Savienības iestāžu, dažu struktūru organizāciju un struktūrvienību atrašanās vietu, kas pievienots LES un LESD (“6. protokols”), Eiropola mītnesvieta ir Hāgā.

63. pants

Privilēģijas un imunitāte

1.   Uz Eiropolu un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots LES un LESD.

2.   Sadarbības koordinatoru un viņu ģimenes locekļu privilēģijas un imunitāte tiek noteiktas nolīgumā starp Nīderlandes Karalisti un pārējām dalībvalstīm. Nolīgumā paredz tādas privilēģijas un imunitāti, kādas nepieciešamas, lai sadarbības koordinatori varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus.

64. pants

Valodu lietošana

1.   Uz Eiropolu attiecas Regulas Nr. 1 (26) noteikumi.

2.   Valde ar tās locekļu divu trešdaļu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Eiropola iekšējiem valodas lietošanas noteikumiem.

3.   Eiropola darbam vajadzīgos tulkošanas pakalpojumus sniedz Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs.

65. pants

Pārredzamība

1.   Eiropola rīcībā esošiem dokumentiem piemēro Regulu (EK) Nr. 1049/2001.

2.   Līdz 2016. gada 14. decembrim valde pieņem sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanai attiecībā uz Eiropola dokumentiem.

3.   Par lēmumiem, ko Eiropols pieņēmis saskaņā ar 8. pantu Regulā (EK) Nr. 1049/2001, var iesniegt sūdzību Eiropas ombudam vai vērsties Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar attiecīgi LESD 228. un 263. panta nosacījumiem.

4.   Eiropols savā tīmekļa vietnē publicē valdes locekļu sarakstu un valdes sanāksmju rezultātu apkopojumus. Minēto apkopojumu publicēšanu uz laiku vai pastāvīgi atceļ vai ierobežo, ja šāda publicēšana varētu apdraudēt Eiropola uzdevumu veikšanu, ņemot vērā tā pienākumu ievērot diskrētumu un konfidencialitāti un Eiropola operatīvo raksturu.

66. pants

Krāpšanas apkarošana

1.   Lai atvieglotu krāpšanas, korupcijas un citu nelikumīgu darbību, uz kurām attiecas Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013, apkarošanu, līdz 2017. gada 30. oktobrim Eiropols pievienojas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Kopienu Komisiju par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (27), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami visiem Eiropola darbiniekiem, izmantojot minētā nolīguma pielikumā pievienoto veidni.

2.   Revīzijas palātai ir tiesības veikt gan dokumentu revīzijas, gan klātienes revīzijas attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, darbuzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kas no Eiropola saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   OLAF var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses, saistībā ar dotāciju vai līgumu, ko piešķīris Eiropols. Šādu izmeklēšanu veic saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (28).

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, Eiropola darbības vienošanās ar Savienības struktūrām, trešo valstu iestādēm, starptautiskām organizācijām un privātajām pusēm, līgumi, dotāciju līgumi un dotāciju piešķiršanas lēmumi ietver noteikumus, kas skaidri pilnvaro Eiropas Revīzijas palātu un OLAF veikt 2. un 3. punktā minētās revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

67. pants

Noteikumi par sensitīvas neklasificētas un klasificētas informācijas aizsardzību

1.   Eiropols nosaka noteikumus par diskrētuma un konfidencialitātes pienākumu un par sensitīvas neklasificētās informācijas aizsardzību.

2.   Eiropols nosaka noteikumus par ES klasificētās informācijas aizsardzību, kas ir saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES, lai nodrošinātu līdzvērtīgu šādas informācijas aizsardzības līmeni.

68. pants

Novērtēšana un pārskatīšana

1.   Līdz 2022. gada 1. maijam un pēc tam reizi piecos gados Komisija nodrošina, ka tiek veikta novērtēšana, izvērtējot jo īpaši Eiropola un tā darba prakses ietekmi, efektivitāti un lietderību. Novērtēšanā var jo īpaši aplūkot iespējamo vajadzību grozīt Eiropola struktūru, darbību, rīcības jomu un uzdevumus un jebkādu šādu grozījumu finansiālās sekas.

2.   Komisija novērtējuma ziņojumu iesniedz valdei. Valde trīs mēnešos pēc saņemšanas dienas dara zināmus savus apsvērumus par novērtējuma ziņojumu. Komisija tad galīgo novērtējuma ziņojumu kopā ar Komisijas secinājumiem un valdes apsvērumiem, ko pievieno pielikumā, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, valstu parlamentiem un valdei. Attiecīgā gadījumā galvenos novērtējuma ziņojuma konstatējumus publisko.

69. pants

Administratīvā izmeklēšana

Eiropola darbības saskaņā ar LESD 228. pantu izskata Eiropas ombuds.

70. pants

Galvenā mītne

Nepieciešamos pasākumus attiecībā uz Eiropola izvietošanu Nīderlandes Karalistē un aprīkojumu, kas Nīderlandes Karalistei ir jādara pieejams, kā arī īpašos noteikumus, ko Nīderlandes Karalistē piemēro izpilddirektoram, valdes locekļiem, Eiropola personālam un viņu ģimenes locekļiem, nosaka mītnes nolīgumā starp Eiropolu un Nīderlandes Karalisti saskaņā ar 6. protokolu.

XII NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

71. pants

Juridiskā pēctecība

1.   Ar šo lēmumu izveidotais Eiropols ir tiesību un saistību pārņēmējs attiecībā uz visiem līgumiem, saistībām un īpašumiem, kurus noslēdzis, uzņēmies vai iegādājies Eiropols, kas izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI.

2.   Šī regula neietekmē to nolīgumu juridisko spēku, ko Eiropols, kurš izveidots ar Lēmumu 2009/371/TI, ir noslēdzis pirms 2016. gada 13. jūnija, vai to nolīgumu juridisko spēku, kurus Eiropols, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju, noslēdzis pirms 2010. gada 1. janvāra.

72. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz valdi

1.   Valdes, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 37. pantu, locekļu amata pilnvaru termiņš beidzas 2017. gada 1. maijā.

2.   Laikposmā no 2016. gada 13. jūnija līdz 2017. gada 1. maijam Eiropola valde, kas izveidota, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 37. pantu:

a)

pilda valdes funkcijas saskaņā ar šīs regulas 11. pantu;

b)

sagatavo noteikumu pieņemšanu saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 piemērošanu, kā minēts šīs regulas 65. panta 2. punktā, attiecībā uz Eiropola dokumentiem un šīs regulas 67. pantā minēto noteikumu pieņemšanu;

c)

sagatavo visus instrumentus, kas vajadzīgi šīs regulas piemērošanai, jo īpaši visus pasākumus, kas attiecas uz IV nodaļu; un

d)

pārskata iekšējos noteikumus un pasākumus, kurus tā ir pieņēmusi, pamatojoties uz Lēmumu 2009/371/TI, lai valde, kas izveidota, ievērojot šīs regulas 10. pantu, varētu pieņemt lēmumu, ievērojot šīs regulas 76. pantu.

3.   Komisija pēc 2016. gada 13. jūnija nekavējoties veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka valde, kas izveidota, ievērojot 10. pantu, sāk darbu 2017. gada 1. maijā.

4.   Līdz 2016. gada 14. decembrim dalībvalstis paziņo Komisijai to personu vārdus, kuras tās ir iecēlušas par valdes locekļiem un to aizstājējiem saskaņā ar 10. pantu.

5.   Valde, kas izveidota, ievērojot 10. pantu, sanāk uz pirmo sanāksmi 2017. gada 1. maijā. Šajā sanāksmē, ja nepieciešams, valde pieņem 76. pantā minētos lēmumus.

73. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz izpilddirektoru, izpilddirektora vietniekiem un personālu

1.   Eiropola direktoram, kas iecelts, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 38. pantu, uz atlikušo amata pilnvaru laiku tiek uzticēti šīs regulas 16. pantā paredzētie izpilddirektora pienākumi. Citi viņa līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Ja amata pilnvaru termiņš beidzas starp 2016. gada 13. jūniju un 2017. gada 1. maiju, to automātiski pagarina līdz 2018. gada 1. maijam.

2.   Ja direktors, kas iecelts, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 38. pantu, nevēlas vai nespēj rīkoties saskaņā ar šā panta 1. punktu, valde norīko pagaidu izpilddirektoru, kurš pilda izpilddirektoram noteiktos pienākumus laikposmā, kas nepārsniedz 18 mēnešus, kamēr notiek šīs regulas 54. panta 2. punktā minētā iecelšana amatā.

3.   Izpilddirektora vietniekiem, kas iecelti, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 38. pantu, piemēro šā panta 1. un 2. punktu.

4.   Saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību iestāde, kas minēta tās 6. panta pirmajā daļā, piedāvā darbu uz nenoteiktu laiku par pagaidu darbinieku vai līgumdarbinieku jebkurai personai, kura 2017. gada 1. maijā ir pieņemta darbā kā vietējais darbinieks ar līgumu uz nenoteiktu laiku, kurš noslēgts ar Eiropolu, kas izveidots ar Eiropola Konvenciju. Darba piedāvājums pamatojas uz uzdevumiem, kas darbiniekam jāveic kā pagaidu darbiniekam vai līgumdarbiniekam. Attiecīgais līgums stājas spēkā vēlākais 2018. gada 1. maijā. Darbinieks, kurš nepieņem šajā punktā minēto piedāvājumu, var saglabāt līgumattiecības ar Eiropolu saskaņā ar 53. panta 1. punktu.

74. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz budžetu

Izpildes apstiprinājuma procedūru attiecībā uz budžetiem, kas apstiprināti, pamatojoties uz Lēmuma 2009/371/TI 42. pantu, veic saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti tā 43. pantā.

XIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

75. pants

Aizstāšana un atcelšana

1.   Ar šo Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI aizstāj attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, no 2017. gada 1. maija.

Tādēļ Lēmumi 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI tiek atcelti no 2017. gada 1. maija.

2.   Attiecībā uz dalībvalstīm, kurām šī regula ir saistoša, atsauces uz 1. punktā minētajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

76. pants

Valdes pieņemto iekšējo noteikumu palikšana spēkā

Iekšējie noteikumi un pasākumi, ko valde pieņēmusi, pamatojoties uz Lēmumu 2009/371/TI, paliek spēkā pēc 2017. gada 1. maija, ja vien valde, piemērojot šo regulu, nav nolēmusi citādi.

77. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2017. gada 1. maija.

Tomēr 71., 72. un 73. pantu piemēro no 2016. gada 13. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2016. gada 11. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

J.A. HENNIS-PLASSCHAERT


(1)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 25. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2016. gada 10. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2016. gada 11. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Padomes Lēmums 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.).

(3)  OV C 316, 27.11.1995., 1. lpp.

(4)  OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

(5)  Padomes Lēmums 2009/934/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko pieņem īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē Eiropola attiecības ar partneriem, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu (OV L 325, 11.12.2009., 6. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2009/935/TI (2009. gada 30. novembris), ar kuru nosaka to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus (OV L 325, 11.12.2009., 12. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 2009/936/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko pieņem īstenošanas noteikumus Eiropola analīzes darba datnēm (OV L 325, 11.12.2009., 14. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2009/968/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko pieņem Eiropola informācijas konfidencialitātes noteikumus (OV L 332, 17.12.2009., 17. lpp.).

(9)  Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(10)  Padomes Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 549/69 (1969. gada 25. marts), ar ko nosaka Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku kategorijas, uz kurām attiecas Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Kopienās 12. pants, 13. panta otrā daļa un 14. pants (OV L 74, 27.3.1969., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(13)  Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums Nr. R (87) 15, kas regulē personas datu izmantošanu policijas darbā, 17.9.1987.

(14)  OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.

(15)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1271/2013 (2013. gada 30. septembris) par finanšu pamatregulu struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantā (OV L 328, 7.12.2013., 42. lpp.).

(16)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(18)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(19)  Padomes Akts (1998. gada 3. decembris), ar kuru nosaka civildienesta noteikumus, kas piemērojami Eiropola darbiniekiem (OV C 26, 30.1.1999., 23. lpp.).

(20)  Padomes Lēmums 2005/511/TI (2005. gada 12. jūlijs) par euro aizsardzību pret viltošanu, norīkojot Eiropolu par centrālo biroju euro viltošanas apkarošanai (OV L 185, 16.7.2005., 35. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(22)  Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(24)  OV C 95, 1.4.2014., 1. lpp.

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(26)  Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385./58. lpp.).

(27)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(28)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

Noziedzības veidu saraksts, kas minēts 3. panta 1. punktā

terorisms,

organizētā noziedzība,

narkotiku tirdzniecība,

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas darbības,

ar kodolvielām un radioaktīvajām vielām saistīti noziegumi,

imigrantu kontrabanda,

cilvēku tirdzniecība,

ar mehāniskiem transportlīdzekļiem saistīti noziegumi,

slepkavība un smagi miesas bojājumi,

cilvēku orgānu un audu nelikumīga tirdzniecība,

personu nolaupīšana, nelikumīga brīvības atņemšana un ķīlnieku sagrābšana,

rasisms un ksenofobija,

laupīšana un zādzība atbildību pastiprinošos apstākļos,

kultūras preču, tostarp senlietu un mākslas darbu, nelikumīga tirdzniecība,

krāpšana,

noziegumi pret Savienības finansiālajām interesēm,

iekšējās informācijas izmantošana un finanšu tirgus manipulācija,

rekets un izspiešana,

viltošana un ražojumu pirātisms,

administratīvu dokumentu viltošana un tirdzniecība,

naudas un maksāšanas līdzekļu viltošana,

datornoziegumi,

korupcija,

ieroču, munīcijas un sprāgstvielu nelikumīga tirdzniecība,

nelikumīga apdraudēto dzīvnieku sugu tirdzniecība,

nelikumīga apdraudēto augu sugu un šķirņu tirdzniecība,

noziegumi pret vidi, tostarp kuģu izraisīts piesārņojums,

hormonu un citu augšanas veicinātāju nelikumīga tirdzniecība,

seksuālā vardarbība un seksuālā izmantošana, tostarp materiāli, kuros attēlota bērnu izmantošana, un uzmākšanās bērniem seksuālos nolūkos,

genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi.


II PIELIKUMS

A.   Personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt un apstrādāt šķērspārbaudes nolūkā, kā minēts 18. panta 2. punkta a) apakšpunktā

1.

Personas dati, kurus vāc un apstrādā šķērspārbaudes nolūkā, attiecas uz:

a)

personām, kuras saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

b)

personām, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē.

2.

Dati par personām, kas minētas 1. punktā, var ietvert tikai šādas personas datu kategorijas:

a)

uzvārdu, pirmslaulību uzvārdu, vārdus un visus pseidonīmus vai pieņemtos vārdus;

b)

dzimšanas datumu un vietu;

c)

valstspiederību;

d)

dzimumu;

e)

dzīvesvietu, nodarbošanos un attiecīgās personas aptuvenu atrašanās vietu;

f)

sociālās nodrošināšanas numurus, vadītāja apliecības, personas apliecību un pases datus; un

g)

vajadzības gadījumā – citas pazīmes, kas varētu palīdzēt veikt identifikāciju, tostarp visas īpašās fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas, piemēram, pirkstu nospiedumu datus un DNS profilu (kas izveidots no DNS nekodējošās daļas).

3.

Papildus 2. punktā minētajiem datiem var vākt un apstrādāt šādas personas datu kategorijas, kas attiecas uz 1. punktā minētām personām:

a)

noziedzīgi nodarījumi un iespējami izdarīti noziedzīgi nodarījumi un to (iespējamās) izdarīšanas laiks, vieta un veids;

b)

noziedzīga nodarījuma izdarīšanai izmantotie vai iespējami izmantojamie līdzekļi, tostarp informācija par juridiskām personām;

c)

struktūras, kas nodarbojas ar lietu, un attiecīgās dokumentu norādes;

d)

iespējamā dalība noziedzīgā organizācijā;

e)

sodāmība, ja tā ir par noziedzīgiem nodarījumiem, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē;

f)

norādes par datu ievadītāju.

Minētos datus var sniegt Eiropolam arī tad, ja tajos vēl nav konkrētu norāžu par personām.

4.

Eiropola vai valsts vienību rīcībā esošu papildu informāciju par 1. punktā minētajām personām var paziņot jebkurai valsts vienībai vai Eiropolam, ja tie to lūdz. Valsts vienības šādu paziņošanu veic saskaņā ar to valsts tiesību aktiem.

5.

Ja pret attiecīgo personu tiesvedību izbeidz galīgi vai šo personu galīgi attaisno, datus, kas attiecas uz lietu, kurā pieņemts šāds lēmums, dzēš.

B.   Personas datu kategorijas un datu subjektu kategorijas, kuru datus var vākt un apstrādāt stratēģiskas vai tematiskas analīzes nolūkā, operatīvās analīzes nolūkā vai nolūkā atvieglot informācijas apmaiņu, kā minēts 18. panta 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā

1.

Personas dati, kurus vāc un apstrādā stratēģiskas vai tematiskas analīzes nolūkā, operatīvās analīzes nolūkā vai nolūkā atvieglot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, Eiropolu, citām Savienības struktūrām, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, attiecas uz:

a)

personām, kuras, ievērojot attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, tur aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai līdzdalību tajā, kura apkarošana ir Eiropola kompetencē, vai kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu;

b)

personām, par kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatoti iemesli uzskatīt, ka tās izdarīs noziedzīgus nodarījumus, kuru apkarošana ir Eiropola kompetencē;

c)

personām, kuras var aicināt liecināt izmeklēšanā saistībā ar attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem vai turpmāko kriminālprocesu;

d)

personām, kuras ir cietušas attiecīgā noziedzīgā nodarījumā vai arī attiecībā uz kurām konkrēti fakti ļauj uzskatīt, ka tās varētu ciest šādā nodarījumā;

e)

kontaktpersonām un sabiedrotajām personām; un

f)

personām, kuras var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

2.

Attiecībā uz personām, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, var apstrādāt šādas personu datu kategorijas, tostarp saistītus administratīvos datus:

a)

personas dati:

i)

pašreizējie un iepriekšējie uzvārdi;

ii)

pašreizējie un iepriekšējie vārdi;

iii)

pirmslaulību uzvārds;

iv)

tēva vārds un uzvārds (ja tas ir vajadzīgs identifikācijai);

v)

mātes vārds un uzvārds (ja tas ir vajadzīgs identifikācijai);

vi)

dzimums;

vii)

dzimšanas datums;

viii)

dzimšanas vieta;

ix)

valstspiederība;

x)

ģimenes stāvoklis;

xi)

pseidonīms;

xii)

iesauka;

xiii)

pieņemtie vai neīstie vārdi/uzvārdi;

xiv)

pašreizējā un iepriekšējā dzīvesvieta un/vai domicils;

b)

ārējā izskata apraksts:

i)

ārējā izskata apraksts;

ii)

īpašas pazīmes (īpatnības/rētas/tetovējumi u. tml.);

c)

identificēšanas līdzekļi:

i)

personu apliecinoši dokumenti / vadītāja apliecība;

ii)

valsts personas apliecības / pases numuri;

iii)

valsts personas kods / sociālā nodrošinājuma numurs, ja tāds ir;

iv)

attēli un cita informācija par izskatu;

v)

kriminālistikā lietojama identifikācijas informācija, piemēram, pirkstu nospiedumi, DNS profils (izveidots no DNS nekodējošās daļas), balss paraugs, asins grupa, informācija par zobiem;

d)

nodarbošanās un prasmes:

i)

pašreizējā darbavieta un profesija;

ii)

iepriekšējās darbavietas un profesijas;

iii)

izglītība (skola / akadēmiskā augstskola / profesionālā izglītība);

iv)

kvalifikācija;

v)

prasmes un citas zināšanu jomas (valodas/citas);

e)

ekonomiskā un finansiālā informācija:

i)

finanšu dati (banku konti un kodi, kredītkartes u. tml.);

ii)

skaidra nauda;

iii)

akcijas / citi aktīvi;

iv)

dati par īpašumiem;

v)

saiknes ar uzņēmumiem;

vi)

banku un kreditēšanas kontakti;

vii)

nodokļu situācija;

viii)

cita informācija par to, kā persona pārvalda savas finanšu lietas;

f)

dati par uzvedību:

i)

dzīvesveids (piemēram, dzīvošana pāri saviem līdzekļiem) un ikdienas paradumi;

ii)

pārvietošanās;

iii)

vietas, ko bieži apmeklē;

iv)

ieroči un citi bīstami rīki;

v)

bīstamības novērtējums;

vi)

īpaši riski, piemēram, izbēgšanas iespējamība, dubultaģentu izmantošana, saiknes ar tiesībaizsardzības darbiniekiem;

vii)

ar noziedzību saistītas iezīmes un profili;

viii)

narkotiku lietošana;

g)

kontaktpersonas un sabiedrotas personas, tostarp kontaktu vai biedrošanās veids un būtība;

h)

izmantotie sakaru līdzekļi, piemēram, telefons (fiksētais/mobilais), fakss, peidžeris, elektroniskais pasts, pasta adreses, interneta pieslēgums(-i);

i)

izmantotie transportlīdzekļi, piemēram, autotransports, laivas, gaisa kuģi, tostarp šo transportlīdzekļu identifikācijas informācija (reģistrācijas numuri);

j)

informācija par noziedzīgām darbībām:

i)

agrākas sodāmības;

ii)

aizdomas par līdzdalību noziedzīgās darbībās;

iii)

modi operandi;

iv)

līdzekļi, kas izmantoti vai ko var izmantot noziegumu sagatavošanā un/vai veikšanā;

v)

dalība noziedzīgās grupās/organizācijās un vieta grupā/organizācijā;

vi)

loma noziedzīgā organizācijā;

vii)

noziedzīgo darbību ģeogrāfiskā izplatība;

viii)

materiāli, kas savākti izmeklēšanas gaitā, piemēram, video un fotoattēli;

k)

atsauces uz citām datu bāzēm, kurās ir informācija par personu:

i)

Eiropols;

ii)

policijas/muitas iestādes;

iii)

citas tiesībaizsardzības iestādes;

iv)

starptautiskas organizācijas;

v)

valsts iestādes;

vi)

privātas vienības;

l)

informācija par juridiskām personām, kas saistītas ar datiem, kuri minēti e) un j) apakšpunktā:

i)

juridiskās personas nosaukums;

ii)

atrašanās vieta;

iii)

izveidošanas datums un vieta;

iv)

administratīvās reģistrācijas numurs;

v)

juridiskā forma;

vi)

kapitāls;

vii)

darbības joma;

viii)

vietējie un starptautiskie meitasuzņēmumi;

ix)

vadītāji;

x)

saiknes ar bankām.

3.

“Kontaktpersonas un sabiedrotās personas”, kas minētas 1. punkta e) apakšpunktā, ir personas, par kurām ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka no viņām var iegūt analīzei būtisku informāciju par personām, kas minētas šā pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ja šīs personas nav iekļautas kādā no personu kategorijām, kas minētas 1. punkta a), b), c), d) un f) apakšpunktā. “Kontaktpersonas” ir personas, kuras tikai atsevišķos gadījumos kontaktējas ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām. “Sabiedrotās personas” ir personas, kuras regulāri kontaktējas ar 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām personām.

Saistībā ar kontaktpersonām un sabiedrotām personām datus, kas minēti 2. punktā, var glabāt pēc vajadzības ar noteikumu, ka ir iemesls uzskatīt, ka šādi dati ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā kontaktpersonu vai sabiedroto personu attiecības. Šajā sakarā ievēro turpmāk minēto:

a)

šādas attiecības noskaidro pēc iespējas ātrāk;

b)

datus, kas minēti 2. punktā, nekavējoties dzēš, ja pieņēmums par to, ka pastāv šādas attiecības, izrādās nepamatots;

c)

visus datus, kas minēti 2. punktā, var glabāt, ja par kontaktpersonām un sabiedrotām personām ir aizdomas, ka tās veikušas nodarījumu, kas ietilpst Eiropola mērķu darbības jomā, vai ja tās ir notiesātas par šāda nodarījuma veikšanu, vai ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir faktiskas norādes vai pamatots iemesls uzskatīt, ka tās veiks šādu nodarījumu;

d)

datus, kas minēti 2. punktā, par kontaktpersonām un kontaktpersonu sabiedrotajām personām, kā arī datus par kontaktpersonām un sabiedroto personu sabiedrotajām personām neglabā, izņemot datus par to kontaktu un biedrošanās veidu un būtību ar personām, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā;

e)

ja, ievērojot iepriekšējos apakšpunktus, nav iespējams noskaidrot sīkākas ziņas, to ņem vērā, pieņemot lēmumu par to, vai un cik lielā apjomā dati ir jāglabā turpmākai analīzei.

4.

Attiecībā uz personu, kas, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā, ir bijusi cietusī persona kādā no izmeklējamajiem nodarījumiem vai attiecībā uz ko daži fakti dod iemeslu uzskatīt, ka tā varētu būt cietusī persona šādā nodarījumā, var glabāt datus, kas minēti no 2. punkta a) apakšpunkta līdz c) apakšpunkta iii) punktam, kā arī šādas datu kategorijas:

a)

cietušās personas identifikācijas dati;

b)

iemesli, kādēļ persona ir cietusi;

c)

kaitējums (fizisks/finansiāls/psiholoģisks/cits);

d)

vai jānodrošina anonimitāte;

e)

vai iespējama personas dalība lietas izskatīšanā tiesā;

f)

informācija par noziegumu, ko sniegušas 1. punkta d) apakšpunktā minētās personas vai kas sniegta ar viņu starpniecību, tostarp vajadzības gadījumā informācija par viņu saistību ar citām personām, lai identificētu 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās personas.

Pēc vajadzības var glabāt citus datus, kas minēti 2. punktā, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu personas kā cietušās vai potenciāli cietušās personas lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

5.

Attiecībā uz personām, kuras, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, varētu tikt aicinātas liecināt par izmeklējamajiem nodarījumiem to izmeklēšanā vai turpmākā kriminālprocesā, var glabāt datus, kas minēti no 2. punkta a) apakšpunkta līdz c) apakšpunkta iii) punktam, kā arī datu kategorijas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

šādu personu sniegta informācija par noziegumu, tostarp informācija par viņu attiecībām ar citām personām, kas ir iekļautas analīzes darba datnē;

b)

vai jānodrošina anonimitāte;

c)

vai jānodrošina aizsardzība un kurš to nodrošina;

d)

jauna identitāte;

e)

vai iespējama personas dalība lietas izskatīšanā tiesā.

Pēc vajadzības var glabāt citus datus, kas minēti 2. punktā, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā liecinieku lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

6.

Attiecībā uz personām, kuras, kā minēts 1. punkta f) apakšpunktā, var sniegt informāciju par attiecīgajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, var glabāt datus, kas minēti no 2. punkta a) apakšpunkta līdz c) apakšpunkta iii) punktam, kā arī datu kategorijas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

kodēta personas informācija;

b)

sniegtās informācijas veids;

c)

vai jānodrošina anonimitāte;

d)

vai jānodrošina aizsardzība un kurš to nodrošina;

e)

jauna identitāte;

f)

vai iespējama personas dalība lietas izskatīšanā tiesā;

g)

negatīvā pieredze;

h)

atlīdzība (finansiāla / labvēlīgāka attieksme).

Pēc vajadzības var glabāt citus datus, kas minēti 2. punktā, ja ir iemesls uzskatīt, ka tie ir vajadzīgi, lai analizētu šādu personu kā informatoru lomu.

Datus, kas nav vajadzīgi turpmākai analīzei, dzēš.

7.

Ja analīzes laikā jebkurā brīdī, pamatojoties uz nopietnām un apstiprinātām norādēm, noskaidrojas, ka persona būtu jāiekļauj personu kategorijā, kā noteikts šajā pielikumā, kas nav tā kategorijā, kurā tā ir iekļauta sākotnēji, Eiropols var apstrādāt tikai tādus datus par šādu personu, kuri ir atļauti saskaņā ar minēto jauno kategoriju, un visus citus datus dzēš.

Ja, pamatojoties uz šādām norādēm, noskaidrojas, ka persona būtu jāiekļauj divās vai vairākās kategorijās, kā noteikts šajā pielikumā, Eiropols var apstrādāt visus datus, kuri ir atļauti atbilstīgi šādām kategorijām.


Top