6.10.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 271/7

(1)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 ir noteikti vispārīgi principi, kas Savienības un valstu līmenī reglamentē pārtiku un barību kopumā un jo īpaši pārtikas un barības nekaitīgumu. Tajā paredzēti ārkārtas pasākumi attiecībā uz gadījumiem, kad ir acīmredzams, ka no trešās valsts importēta pārtika vai barība var radīt nopietnu risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un ka šo risku nevar apmierinoši novērst ar dalībvalstu veiktajiem pasākumiem.

(2)

Padomes Direktīvā 96/23/EK (2) ir paredzēts, ka dzīvnieku audzēšanas un dzīvnieku izcelsmes pirmapstrādes produktu ražošanas procesu uzrauga, lai atklātu noteiktas atliekas un vielas dzīvos dzīvniekos, to ekskrementos un ķermeņa šķidrumos, un audos, dzīvnieku izcelsmes produktos, dzīvnieku barībā un dzeramajā ūdenī.

(3)

Komisijas Lēmums 2010/381/ES (3) paredz, ka vismaz 10 % akvakultūras produktu sūtījumu no Indijas, kuri paredzēti lietošanai pārtikā, ir jātestē, nosakot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 470/2009 (4) 2. panta a) punktā definēto farmakoloģiski aktīvo vielu klātbūtni un jo īpaši hloramfenikola, tetraciklīna, oksitetraciklīna un hlortetraciklīna, kā arī nitrofurānu metabolītu klātbūtni.

(4)

Oficiālās kontroles laboratorijās veikto analītisko testu rezultāti liecina, ka no Indijas importēto un lietošanai pārtikā paredzēto akvakultūras produktu atbilstības līmenis attiecībā uz hloramfenikola, tetraciklīna, oksitetraciklīna, hlortetraciklīna un nitrofurānu metabolītu atlieku līmeni ir neapmierinošs.

(5)

Komisijas inspekcijas dienests Indijā 2014. gada martā veica inspekciju, kurā konstatēja, ka Indijas garantijas par atlieku statusu akvakultūras produktos lielā mērā balstās uz papildu testēšanas programmām, ko veic pirms ievākšanas un pirms eksportēšanas, un tas zināmā mērā mazina trūkumus, kuri ilgstoši bijuši vērojami saimniecību oficiālajā kontrolē, un jo īpaši visnotaļ neapmierinošo oficiālo kontroli veterināro zāļu lietošanas ziņā. Taču šajās papildu programmās testē tikai salīdzinoši šauru vielu spektru, un tas mazina minēto garantiju uzticamību. Līdz šim vēl nav sekojusi apmierinoša rīcība, kas ņemtu vērā inspekcijas ziņojumā sniegtos ieteikumus par akvakultūras saimniecību oficiālo uzraudzību.

(6)

Tāpēc Lēmumā 2010/381/ES noteiktie pasākumi būtu jāpielāgo attiecībā uz visiem no Indijas importētajiem akvakultūras produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā. Būtu jānostiprina obligātās testēšanas prasība, lai arī turpmāk Indijas ražotājus atturētu no minēto vielu nepareizas izmantošanas un pēc iespējas samazinātu cilvēka veselības apdraudējumu Eiropas Savienībā.

(7)

Pēc integrētās datorizētās veterinārās sistēmas (TRACES) ieviešanas saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2004/292/EK (5) 3. pantu un TRACES importēšanas moduļa uzlabošanas saistībā ar informāciju par laboratorijas testu rezultātiem dalībvalstis būtu jāatbrīvo no pienākuma reizi ceturksnī sniegt ziņojumu, kas paredzēts Lēmuma 2010/381/ES 5. panta 2. punktā.

(8)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/381/ES.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

lēmuma 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis, izmantojot atbilstošus paraugu ņemšanas plānus, nodrošina oficiālu paraugu ņemšanu vismaz 50 % sūtījumu, kuri attiecīgās valsts teritorijā esošajos robežkontroles punktos tiek deklarēti importam. Ja sūtījumā ir akvakultūras produkti no vairākiem izcelsmes uzņēmumiem, paraugus ņem attiecībā uz katru atsevišķo uzņēmumu.”;

2)

lēmuma 5. panta 2. punktu svītro.