24.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/14

(1)

Vispārējā tiesā, kuras jurisdikcija kopš tās izveidošanas ir pakāpeniski paplašinājusies, iesniegto lietu skaits patlaban nepārtraukti pieaug.

(2)

Tiesvedības ilgums, kāds tas ir pašreiz, visticamāk, nav pieņemams izskatāmo lietu dalībniekiem, jo īpaši ņemot vērā gan Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā noteiktās prasības.

(3)

Šādai situācijai Vispārējā tiesā ir iemesli, kuri ir saistīti, inter alia, gan ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru tiesību aktu skaita palielināšanos un dažādību, gan ar Vispārējā tiesā iesniegto lietu apjomu un sarežģītību, jo īpaši tādās jomās kā konkurence, valsts atbalsts un intelektuālais īpašums.

(4)

Nav tikusi izmantota Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 257. pantā paredzētā iespēja izveidot specializētās tiesas.

(5)

Līdz ar to, lai risinātu šo situāciju, būtu jāveic piemēroti organizatoriski, strukturāli un procesuāli pasākumi, tostarp tiesnešu skaita palielināšana. Līgumos paredzētās iespējas izmantošana palielināt Vispārējās tiesas tiesnešu skaitu ļautu īsā laikā samazināt gan neizskatīto lietu skaitu, gan Vispārējās tiesas tiesvedību pārmērīgo ilgumu.

(6)

Ņemot vērā Vispārējās tiesas darba slodzes attīstību, būtu jānosaka, ka trijos posmos īstenota procesa beigās tiesnešu skaits sasniedz 56, proti, pēc katras dalībvalsts priekšlikuma tiek iecelti divi tiesneši, ar to saprotot, ka Vispārējā tiesā nekad nevar būt vairāk par diviem tiesnešiem, kas iecelti pēc vienas un tās pašas dalībvalsts priekšlikuma.

(7)

LESD 255. pantā noteiktā komiteja jo īpaši ņem vērā kandidātu neatkarību, neitralitāti, kompetenci un profesionālo un personisko piemērotību.

(8)

Lai strauji samazinātu neizskatīto lietu skaitu, līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā amatā būtu jāstājas divpadsmit papildu tiesnešiem.

(9)

2016. gada septembrī kompetence pirmajā instancē izskatīt Eiropas Savienības civildienesta lietas un Eiropas Savienības Civildienesta tiesā (“Civildienesta tiesa”) strādājošo septiņu tiesnešu amata vietas būtu jānodod Vispārējai tiesai, pamatojoties uz Tiesas lūgumu nākt klajā ar leģislatīviem aktiem, par kuru Tiesa jau ir paziņojusi. Minētajā lūgumā būs aplūkota septiņu Civildienesta tiesas tiesnešu amata vietu, tostarp arī darbinieku un resursu, pārcelšanas kārtība.

(10)

Pārējiem deviņiem tiesnešiem amatā būtu jāstājas 2019. gada septembrī. Lai nodrošinātu izmaksu lietderību, tam nebūtu jāietver papildu juridisko sekretāru vai cita atbalsta personāla pieņemšana darbā. Ar iestādes iekšējas reorganizācijas pasākumiem būtu jānodrošina esošo cilvēkresursu efektīva izmantošana, turklāt visu tiesnešu rīcībā vajadzētu būt vienādiem cilvēkresursiem, neskarot Vispārējās tiesas pieņemtos lēmumus par tās iekšējo organizāciju.

(11)

Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvaru Vispārējās tiesas sastāvā. Šā mērķa labad Vispārējās tiesas tiesnešu sastāva daļējā nomaiņa būtu jāorganizē tādējādi, ka dalībvalstu valdības viena tiesneša nomaiņai pakāpeniski sāk izvirzīt divus kandidātus, šajā nolūkā tiecoties izraudzīties vienu sievieti un vienu vīrieti, ar noteikumu, ka tiek ievēroti Līgumos paredzētie nosacījumi un procedūras.

(12)

Ir nepieciešams attiecīgi pielāgot Eiropas Savienības Tiesas statūtu noteikumus par tiesnešu un ģenerāladvokātu daļējo nomaiņu, kas notiek reizi trijos gados.

(13)

Eiropas Savienības Tiesa jau ir paziņojusi, ka tā pēc Vispārējās tiesas reformēšanas reizi gadā iesniegs skaitliskus datus par tās tiesvedības funkciju īstenošanu un vajadzības gadījumā ierosinās piemērotus pasākumus. Vispārējās tiesas paplašināšanas otrajā un trešajā posmā tiks izvērtēta Vispārējās tiesas situācija, un izvērtējuma rezultātā vajadzības gadījumā varētu tikt izdarīti atsevišķi pielāgojumi, jo īpaši saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas administratīvajiem izdevumiem.

(14)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza 3. protokols par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem,

1)

protokola 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot tiesnešus, nomaina pusi no tiesnešu skaita. Ja tiesnešu kopējais skaits ir nepāra skaitlis, tad nomaināmo tiesnešu skaitu nosaka, pusi no tiesnešu kopējā skaita pārmaiņus noapaļojot līdz nākamajam veselajam skaitlim un līdz iepriekšējam veselajam skaitlim.

Šā panta pirmo daļu piemēro arī, ik pēc trijiem gadiem daļēji nomainot ģenerāladvokātus.”;

2)

protokola 48. pantu aizstāj ar šādu:

“48. pants

Vispārējā tiesā ir:

a)

sešiem tiesnešiem no tiem divpadsmit papildu tiesnešiem, ko ieceļ no 2015. gada 25. decembra, pilnvaru termiņš beidzas 2016. gada 31. augustā. Minētos sešus tiesnešus izvēlas, sešu dalībvalstu valdībām izvirzot divus tiesnešus Vispārējās tiesas sastāva daļējai nomaiņai 2016. gadā. Pārējiem sešiem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 31. augustā;

b)

trim tiesnešiem no tiem septiņiem papildu tiesnešiem, ko ieceļ no 2016. gada 1. septembra, pilnvaru termiņš beidzas 2019. gada 31. augustā. Minētos trīs tiesnešus izvēlas, triju dalībvalstu valdībām izvirzot divus tiesnešus Vispārējās tiesas sastāva daļējai nomaiņai 2019. gadā. Pārējiem četriem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada 31. augustā;

c)

četriem tiesnešiem no tiem deviņiem papildu tiesnešiem, ko ieceļ no 2019. gada 1. septembra, pilnvaru termiņš beidzas 2022. gada 31. augustā. Minētos četrus tiesnešus izvēlas, četru dalībvalstu valdībām izvirzot divus tiesnešus Vispārējās tiesas sastāva daļējai nomaiņai 2022. gadā. Pārējiem pieciem tiesnešiem pilnvaru termiņš beidzas 2025. gada 31. augustā.