Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32014R1222

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1222/2014 ( 2014. gada 8. oktobris ), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par metožu noteikšanu globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai un par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakškategoriju definēšanu Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 330, 15.11.2014, p. 27–36 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 01/12/2021

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2014/1222/oj

15.11.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 330/27

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1222/2014

(2014. gada 8. oktobris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par metožu noteikšanu globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai un par globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakškategoriju definēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (1), un jo īpaši tās 131. panta 18. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Direktīvu 2013/36/ES kompetentās vai norīkotās iestādes tiek pilnvarotas noteikt augstākas pašu kapitāla prasības globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI), lai kompensētu lielāku risku, kādu tās rada finanšu sistēmai, un šādu iestāžu maksātnespējas iespējamo ietekmi uz nodokļu maksātājiem. Minētajā direktīvā ir ieskicēti pamatprincipi G-SNI identificēšanas metodoloģijai un to iedalīšanai apakškategorijās atbilstīgi to sistēmiskajam nozīmīgumam. Saskaņā ar šo sadalījumu tām tiks noteikta papildu pirmā līmeņa pamata kapitāla prasība – G-SNI rezerve. G-SNI identificēšana un iedalīšana apakškategorijās ir balstīta uz piecām banku sistēmiskā nozīmīguma vērtēšanas kategorijām pasaules finanšu tirgū un sīkāk precizēta šajā regulā.

(2)

Lai piemērotu Direktīvas 2013/36/ES pieeju, šajā regulā būtu jāņem vērā standarti attiecībā uz globāli sistēmiski nozīmīgu banku novērtēšanas metodēm un Bāzeles Banku uzraudzības komitejas noteikto prasību par augstāku zaudējumu absorbēšanas spēju – tie ir balstīti uz globāli sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu sistēmu, ko izveidoja Finanšu stabilitātes padome pēc ziņojuma “Globāli sistēmiski nozīmīgu finanšu iestāžu radītā bezrūpīgas rīcības riska samazināšana – FSP ieteikumi un pasākumu grafiks (Reducing the moral hazard posed by systemically important financial institutions – FSB Recommendations and Time Lines)”.

(3)

Direktīvā 2013/36/ES ir skaidri noteikts, ka metodes identificēšanai un iedalīšanai apakškategorijās tiek saskaņotas visās dalībvalstīs, izmantojot vienotus un pārredzamus vispārējā vērtējuma parametrus sabiedrības sistēmiskā nozīmīguma noteikšanai. Lai nodrošinātu, ka gan Savienībā, gan trešās valstīs atļauju saņēmušo banku un banku grupu reprezentatīva izlase, kas kalpo kā atsauce pasaules finanšu sistēmas atspoguļošanai, ir vienāda visā Savienībā, Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu jānosaka šī reprezentatīvā izlase. Ar uzraudzības vērtējumu pamatotiem izslēgšanas no reprezentatīvās izlases un iekļaušanas reprezentatīvajā izlasē gadījumiem vajadzētu būt rūpīgi izvēlētiem, lai nodrošinātu tās atsauces funkciju, un šādiem gadījumiem nevajadzētu būt pamatotiem ar citiem iemesliem.

(4)

G-SNI identificēšanas procesam vajadzētu būt balstītam uz salīdzināmiem datiem un tajā būtu jāņem vērā, ka iestādēm nepieciešama skaidrība par to, vai tām tiks piemērota rezerves prasība un kāda būs to summa; tāpēc metodoloģijā būtu jāiekļauj šā procesa grafiki un procedūras. Tomēr, tā kā G-SNI identificēšana būtu jābalsta uz jaunākajiem datiem, kas attiecas uz lielu pasaules mēroga banku grupu reprezentatīvu izlasi, no kurām dažas ir saņēmušas atļauju trešās valstīs, vajadzīgie dati nebūs pieejami agrāk kā katra gada otrajā pusē. Lai dotu iestādēm iespēju izpildīt no to G-SNI statusa izrietošās prasības, rezerves prasībai būtu jāstājas spēkā aptuveni vienu gadu pēc tam, kad iestādes tikušas identificētas kā globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes.

(5)

Direktīvā 2013/36/ES ir noteiktas piecas sistēmiskā nozīmīguma kategorijas, ko nosaka ar kvantificējamu rādītāju palīdzību. Lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu finanšu iestādēm un valsts iestādēm, šīs kategorijas ir tās pašas, kuras piemēro Bāzeles Banku uzraudzības komiteja. Precīzāk nosakot kvantitatīvos rādītājus, šajā regulā būtu jāizmanto tā pati pieeja. Rādītāji būtu jāizvēlas tā, lai tie atspoguļotu sabiedrības maksātnespējas iespējamās negatīvās ārējās ietekmes dažādus aspektus un tās funkcijas, kas ir būtiski svarīgas finanšu sistēmas stabilitātei. Sistēmiskā nozīmīguma novērtēšanas atsauces sistēmai vajadzētu būt pasaules finanšu tirgiem un pasaules ekonomikai.

(6)

Lai izstrādātu precīzas metodes globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai un klasificēšanai saskaņā ar Direktīvā 2013/36/ES izklāstītajiem pamatnoteikumiem, ir svarīgi šīs regulas vajadzībām skaidri ierobežojoši definēt jēdzienus “attiecīga sabiedrība”, “rādītāja vērtība”, “saucējs” un “robežvērtējums”.

(7)

Katras banku grupas sistēmisko nozīmīgumu, kuru nosaka ar konsolidētu rādītāju palīdzību, vajadzētu izteikt kā individuālu vispārēju vērtējumu par noteiktu gadu, nosakot banku grupas pozīciju attiecībā pret citām sabiedrībām reprezentatīvajā izlasē. Bankām vajadzētu tikt identificētām kā G-SNI un iedalītām apakškategorijās, kurām piemēros dažādas kapitāla rezervju prasības, pamatojoties uz vispārējo vērtējumu. Aprēķinot kategorijas vērtējumu vidējo rezultātu, katrai no piecām kategorijām būtu jāpiešķir 20 % svērums. Būtu jāpiemēro ierobežojums attiecībā uz savstarpējas aizstājamības kategoriju vispārējā vērtējuma punktu skaita aprēķināšanai, ņemot vērā to, ka, pamatojoties uz datu analīzi līdz 2013. gadam un to ieskaitot, šai kategorijai izrādījās esam nesamērīgi liela ietekme uz vērtējumu par bankām, kuras ir dominējošas maksājumu pakalpojumu, sākotnējās izvietošanas un aktīvu glabāšanas pakalpojumu sniegšanā.

(8)

Attiecīgajām iestādēm vajadzētu būt iespējai izmantot pārdomātu uzraudzības vērtēšanu, pārvietojot G-SNI no zemākas apakškategorijas uz augstāku vai nosakot, ka G-SNI ir kāda sabiedrība, kuras vispārējais vērtējums ir zemāks nekā zemākās apakškategorijas robežvērtējums. Tā kā šai identificēšanai, veicot uzraudzības vērtējumu, ir tāds pats mērķis kā regulāras vērtēšanas procesam, šīs vērtēšanas pamatā esošam kritērijam vajadzētu būt arī bankas sistēmiskajam nozīmīgumam pasaules finanšu tirgum un pasaules ekonomikai, atbilstīgi Bāzeles Banku uzraudzības komitejas izmantotajai metodoloģijai. Bankas maksātnespējas riskam nevajadzētu būt kritērijam, jo tas jau ir ņemts vērā citās prudenciālajās prasības, tostarp kopējā riska darījumu apjoma summā, un – attiecīgos gadījumos – papildu pašu kapitāla prasībās, piemēram, par sistēmiskā riska rezervi.

(9)

Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko EBI ir iesniegusi Komisijai.

(10)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas regulatīvo standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu.

(11)

Šī regula būtu jāpiemēro no 2015. gada 1. janvāra, jo prasību uzturēt G-SNI rezervi, kā izklāstīts Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 4. punktā, pakāpeniski piemēros no 2016. gada 1. janvāra. Tādēļ un lai savlaicīgi informētu iestādes par tām piemērojamo G-SNI rezervi un nodrošinātu tām pietiekami daudz laika nepieciešamā kapitāla piesaistīšanai, G-SNI identificēšana būtu jāveic vēlākais 2015. gada sākumā.

(12)

G-SNI rezerves prasība būtu pakāpeniski jāievieš trīs gadu laikā atbilstīgi Direktīvas 2013/36/ES 162. panta 5. punktam. Prasības piemērošanas pirmajam posmam, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 162. panta 5. punkta a) apakšpunktā, būtu jāsākas 2016. gada 1. janvārī attiecībā uz tām G-SNI, kuras attiecīgās iestādes identificējušas 2015. gada sākumā, par pamatu ņemot pirms 2014. gada jūlija beigušos finanšu gadu beigu datus. G-SNI rezerves prasības piemērošanas otrajam posmam, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 162. panta 5. punkta b) apakšpunktā, būtu jāsākas 2017. gada 1. janvārī attiecībā uz tām G-SNI, kuras attiecīgās iestādes identificējušas 2015. gada beigās vai vēlākais 2016. gada sākumā, par pamatu ņemot pirms 2015. gada jūlija beigušos finanšu gadu beigu datus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Šajā regulā ir precizēta metodoloģija, saskaņā ar kuru Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 1. punktā minētā dalībvalsts iestāde (turpmāk “attiecīgā iestāde”) konsolidēti identificē attiecīgu sabiedrību kā globāli sistēmiski nozīmīgu finanšu iestādi (G-SNI), metodoloģija globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu apakškategoriju definēšanai un G-SNI iedalīšanai šajās apakškategorijās, pamatojoties uz to sistēmisko nozīmīgumu, un – kā daļa no metodoloģijas – laika grafiki un identificēšanai izmantojamie dati.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“attiecīga sabiedrība” ir ES mātes iestāde vai ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, vai iestāde, kas nav ES mātes iestādes, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums;

2)

“rādītāja vērtība” ir – attiecībā uz katru 6. pantā izklāstīto rādītāju un katru reprezentatīvas izlases attiecīgo sabiedrību – rādītāja individuāla vērtība un – attiecībā uz katru trešā valstī atļauju saņēmušu banku – salīdzināma individuāla vērtība, kas publiskota atbilstīgi starptautiski pieņemtiem standartiem;

3)

“saucējs” ir – katram rādītājam – reprezentatīvās izlases attiecīgo sabiedrību un banku, kas saņēmušas atļauju trešās valstīs, rādītāja vērtību kopsumma;

4)

“robežvērtējums” ir vērtējuma vērtība, kura nosaka zemāko robežšķirtni un robežšķirtnes starp piecām apakškategorijām, kā definēts Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 9. punktā.

3. pants

Metodoloģijas kopējie parametri

1.   Reprezentatīvo izlasi, kas sastāv no iestādēm vai grupām, kuru rādītāju vērtības ir jāizmanto kā pasaules banku nozares atsauces vērtības vērtējumu rezultātu aprēķināšanai, EBI nosaka, ņemot vērā starptautiski pieņemtos standartus, – jo īpaši izlasi, kuru izmanto Bāzeles Banku uzraudzības komiteja globāli sistēmiski nozīmīgu banku identificēšanai, – un ik gadu līdz 31. jūlijam informē attiecīgās iestādes par to, kādas attiecīgās sabiedrības iekļautas reprezentatīvajā izlasē.

Reprezentatīvā izlase sastāv no attiecīgām sabiedrībām un trešās valstīs atļauju saņēmušām bankām un aptver 75 lielākās no tām, pamatojoties uz kopējo riska darījumu apjomu, kā definēts 6. panta 1. punktā, kā arī attiecīgām sabiedrībām, kas tikušas identificētas kā globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes, un trešo valstu bankām, kas tikušas identificētas kā globāli sistēmiski nozīmīgas bankas iepriekšējā gadā.

EBI izslēdz no reprezentatīvās izlases vai pievieno tai attiecīgas sabiedrības vai trešās valstīs atļauju saņēmušas bankas, ja un ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstošu atsauces sistēmu, kas ļautu novērtēt sistēmisko nozīmīgumu un atspoguļotu pasaules finanšu tirgus un pasaules ekonomiku, ņemot vērā starptautiski pieņemtos standartus, tostarp reprezentatīvo izlasi, kuru izmanto Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.

2.   Attiecīgā iestāde katru gadu ne vēlāk kā 31. jūlijā paziņo EBI rādītāju vērtības par katru attiecīgu sabiedrību, kuras riska darījumu summa pārsniedz 200 miljardus euro un kura ir saņēmusi atļauju tās jurisdikcijā. Attiecīgā iestāde nodrošina, ka rādītāju vērtības ir identiskas tām, kuras iesniedz Bāzeles Banku uzraudzības komitejai, un tām, kuras attiecīgā sabiedrība atklāj saskaņā ar Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 1030/2014 (3). Attiecīgā iestāde izmanto minētajā regulā noteiktā parauga veidnes.

3.   EBI aprēķina saucējus, pamatojoties uz attiecīgo iestāžu atbilstīgi 2. punktam paziņotajām rādītāju vērtībām, ņemot vērā starptautiski pieņemtos standartus – jo īpaši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas publicētos saucējus par attiecīgo gadu –, un paziņo tos attiecīgajām iestādēm. Rādītāja saucējs ir kopējā summa, ko veido visu reprezentatīvajā izlasē ietilpstošo attiecīgu sabiedrību un trešās valstīs atļauju saņēmušu banku rādītāja vērtības, kas paziņotas par attiecīgajām sabiedrībām saskaņā ar 2. punktu un ko atklājušas trešās valstīs atļauju saņēmušas bankas attiecīgā gada 31. jūlijā.

4. pants

Identificēšanas procedūra

1.   Attiecīgā iestāde ne vēlāk kā katra gada 15. decembrī aprēķina vērtējuma punktu skaitu EBI paziņotajām reprezentatīvajā izlasē iekļautajām attiecīgajām sabiedrībām, kuras ir saņēmušas atļauju tās jurisdikcijā. Ja attiecīgā iestāde, īstenojot pārdomātu uzraudzības vērtēšanu, norāda attiecīgu sabiedrību kā G-SNI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 10. punkta b) apakšpunktu, attiecīgā iestāde ne vēlāk kā katra gada 15. decembrī EBI rakstiskā paziņojumā sīki izklāsta savu novērtējuma pamatojumu.

2.   Attiecīgas sabiedrības identificēšana kā G-SNI un tās iedalīšana apakškategorijā stājas spēkā tā gada 1. janvārī, kurš ir otrais pēc kalendārā gada, kad saskaņā ar 3. pantu ticis noteikts saucējs.

5. pants

Identificēšana kā G-SNI, vērtējumu noteikšana un iedalīšana apakškategorijās

1.   Rādītāju vērtību pamatā attiecībā uz attiecīgo sabiedrību ir konsolidēti paziņotie iepriekšējā finanšu gada beigu dati un attiecībā uz trešās valstīs atļauju saņēmušām bankām – saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem atklātie dati. Tādām attiecīgajām sabiedrībām, kuru finanšu gada beigas ir 30. jūnijs, attiecīgās iestādes var izmantot rādītāju vērtības, kuru pamatā ir 31. decembra situācija.

2.   Attiecīgā iestāde nosaka katras reprezentatīvajā izlasē iekļautās sabiedrības vērtējuma punktu skaitu kā kategorijas vērtējumu vidējo aritmētisko, turklāt kategorijai, kura raksturo aizstājamību, maksimālais rezultāts ir 500 bāzes punkti. Katras kategorijas vērtējumu aprēķina kā vidējo aritmētisko vērtību, kas rodas, dalot katru attiecīgās kategorijas rādītāja vērtību ar EBI paziņoto rādītāja saucēju. Vērtējumus izsaka bāzes punktos un noapaļo līdz tuvākajam veselajam bāzes punktam.

3.   Viszemākais robežvērtējums ir 130 bāzes punkti. Apakškategorijas sadala šādi:

a)

1. apakškategorija ietver vērtējumu no 130 līdz 229 bāzes punktiem;

b)

2. apakškategorija ietver vērtējumu no 230 līdz 329 bāzes punktiem;

c)

3. apakškategorija ietver vērtējumu no 330 līdz 429 bāzes punktiem;

d)

4. apakškategorija ietver vērtējumu no 430 līdz 529 bāzes punktiem;

e)

5. apakškategorija ietver vērtējumu no 530 līdz 629 bāzes punktiem.

4.   Attiecīgā iestāde identificē attiecīgu sabiedrību kā G-SNI, ja šīs sabiedrības vērtējums ir vienāds ar viszemāko robežvērtējumu vai lielāks par to. Lēmums norādīt attiecīgu sabiedrību kā G-SNI, īstenojot pārdomātu uzraudzības vērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 10. punkta b) apakšpunktu, ir balstīts uz novērtējumu par to, vai tās maksātnespējai būtu ievērojama negatīva ietekme uz pasaules finanšu tirgu un pasaules ekonomiku.

5.   Attiecīgā iestāde iedala G-SNI kādā no apakškategorijām atbilstīgi tās vērtējumam. Lēmums iedalīt G-SNI no zemākas apakškategorijas augstākā, īstenojot pārdomātu uzraudzības vērtēšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 10. punkta a) apakšpunktu, ir balstīts uz novērtējumu par to, vai tās maksātnespējai būtu ievērojama negatīva ietekme uz pasaules finanšu tirgu un pasaules ekonomiku.

6.   Lēmumus, kas minēti 4. un 5. punktā, var pamatot arī ar papildu rādītājiem, kas nav attiecīgās sabiedrības maksātnespējas iespējamības rādītāji. Šajos lēmumos iekļauj labi dokumentētu un pārbaudāmu kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju.

6. pants

Rādītāji

1.   Kategoriju, kura raksturo grupas lielumu, veido viens rādītājs, kurš ir vienāds ar grupas kopējo riska darījumu apjomu, kā sīkāk norādīts pielikumā.

2.   Kategoriju, kura raksturo grupas sasaisti ar finanšu sistēmu, veido visi turpmāk minētie rādītāji, kā sīkāk norādīts pielikumā:

a)

aktīvi finanšu sistēmas ietvaros;

b)

saistības finanšu sistēmas ietvaros;

c)

apgrozībā esošie vērtspapīri.

3.   Kategoriju, kura raksturo grupas sniegto pakalpojumu vai finanšu infrastruktūras aizvietojamību, veido visi turpmāk minētie rādītāji, kā sīkāk norādīts pielikumā:

a)

glabāšanā esošie aktīvi;

b)

maksājumu darbības;

c)

sākotnēji izvietotie darījumi parāda un kapitāla tirgos.

4.   Kategoriju, kura raksturo grupas sarežģītību, veido visi turpmāk minētie rādītāji, kā sīkāk norādīts pielikumā:

a)

OTC atvasināto instrumentu nosacītā summa;

b)

3. līmenī iekļautie aktīvi patiesajā vērtībā, ko nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1255/2012 (4);

c)

tirdzniecības nolūkā turēti un pārdošanai pieejami vērtspapīri.

5.   Kategoriju, kas raksturo grupas pārrobežu darbības, veido turpmāk minētie rādītāji, kā sīkāk norādīts pielikumā:

a)

pārjurisdikciju prasījumi;

b)

pārjurisdikciju saistības.

6.   Attiecībā uz datiem, kas paziņoti citās valūtās, nevis euro, attiecīgās iestādes izmanto atbilstošu maiņas kursu, ņemot vērā Eiropas Centrālā bankas publicēto 31. decembrī piemērojamo atsauces maiņas kursu un starptautiskos standartus. Attiecībā uz 3. punkta b) apakšpunktā minēto maksājumu darbību rādītāju attiecīgā iestāde izmanto attiecīgā gada vidējos maiņas kursus.

7. pants

Pārejas noteikumi

Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta pirmās daļas, reprezentatīvo izlasi attiecīgu sabiedrību identificēšanai kā G-SNI attiecībā uz 2014. gadu EBI nosaka līdz 2015. gada 14. janvārim. Attiecīgās iestādes līdz 2015. gada 21. janvārim paziņo EBI rādītāju vērtības attiecībā uz reprezentatīvajā izlasē iekļautām attiecīgām sabiedrībām, par pamatu ņemot pirms 2014. gada jūlija beigušos finanšu gadu beigu datus. Pamatojoties uz šīm rādītāju vērtībām, EBI līdz 2015. gada 30. janvārim aprēķina saucējus attiecībā uz 2014. gadu. Attiecīgās iestādes, pamatojoties uz šiem saucējiem, nosaka attiecīgo sabiedrību vērtējumus 2014. gadam. Attiecīgās iestādes arī identificē G-SNI un iedala tās apakškategorijās. Vienlaikus attiecīgā iestāde līdz 2015. gada 28. februārim paziņo identificētās globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes Komisijai, ESRK un EBI un publicē to nosaukumus un to vērtējumus par 2014. gadu.

Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta, attiecīgas sabiedrības identifikāciju kā G-SNI un apakškategoriju, kurā tā iedalīta, pamatojoties uz vērtējumu par 2014. gadu, piemēro no 2016. gada 1. janvāra.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1)  OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 29. septembra Īstenošanas Regula (ES) Nr. 1030/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz vienotiem formātiem un datumu to vērtību atklāšanai, kuras izmanto globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 284, 30.9.2014., 14. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1255/2012, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1126/2008, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 12. starptautisko grāmatvedības standartu, 1. un 13. starptautisko finanšu pārskatu standartu un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas 20. interpretāciju (OV L 360, 29.12.2012., 78. lpp.).

PIELIKUMS

Piemērojot 6. pantu, rādītājus nosaka šādi:

1.   Kopējais riska darījumu apjoms

Kopējais riska darījumu apjoms ir visu bilances posteņu un visu atvasināto instrumentu un ārpusbilances posteņu konsolidēta kopsumma, ieskaitot sabiedrības, kas ir konsolidētas grāmatvedības vajadzībām, bet ne uz risku balstītām regulatīvām vajadzībām, un atskaitot regulatīvās korekcijas.

Kopējo riska darījumu vērtību nosaka saskaņā ar riska darījumu grāmatvedības vērtības mēru (taču izmantojot plašāku konsolidācijas tvērumu) atbilstīgi šādiem principiem:

—

bilances, ar atvasinātajiem instrumentiem nesaistītus riska darījumus iekļauj riska darījumu vērtības mērā, atskaitot īpašus uzkrājumus un vērtības korekcijas (piemēram, kredīta vērtības korekcijas),

—

nav atļauts aizdevumu un noguldījumu savstarpējais ieskaits,

—

fizisks vai finanšu nodrošinājums, garantijas vai iegādātā kredītriska mazināšana nesamazina bilances posteņu riska darījumu vērtības.

Bilances posteņi ir summa, ko veido:

a)

darījuma partneru no atvasināto instrumentu līgumiem izrietošu riska darījumu vērtības;

b)

vērtspapīru finansēšanas darījumu bruto vērtība;

c)

vērtspapīru finansēšanas darījumu partneru riska darījumu vērtības;

d)

lielākā vērtība no turpmāk minētajām: i) citi aktīvi, no kā atskaitīti vērtspapīru finansēšanas darījumos saņemtie vērtspapīri, kas atzīti par aktīviem, vai ii) nulle.

Ārpusbilances posteņi ir summa, ko veido:

a)

no atvasināto instrumentu līgumiem izrietošo nākotnes riska darījumu iespējamās vērtības;

b)

ārpusbilances posteņu ar 0 % kredīta pārrēķināšanas koeficientu nosacītā summa, no kuras atskaitītas bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības 100 % apmērā un citas bez nosacījumiem atceļamas saistības 100 % apmērā;

c)

bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības 10 % apmērā;

d)

citas bez nosacījumiem atceļamas saistības 10 % apmērā;

e)

ārpusbilances posteņu ar 20 % kredīta pārrēķināšanas koeficientu nosacītā summa;

f)

ārpusbilances posteņu ar 50 % kredīta pārrēķināšanas koeficientu nosacītā summa;

g)

ārpusbilances posteņu ar 100 % kredīta pārrēķināšanas koeficientu nosacītā summa.

Attiecībā uz sabiedrībām, kas ir konsolidētas grāmatvedības vajadzībām, bet ne uz risku balstītām regulatīvām vajadzībām, rādītāja vērtību palielina par kopsummu, ko veido:

a)

bilances aktīvi;

b)

no atvasināto instrumentu līgumiem izrietošo nākotnes riska darījumu iespējamās vērtības;

c)

bez nosacījumiem atceļamas saistības 10 % apmērā;

d)

citas bilancē neiekļautās saistības,

e)

un no kuras atskaitīta ieguldījumu vērtība konsolidētajās sabiedrībās.

2.   Savstarpējā sasaiste

Savstarpējās sasaistes rādītāju noteikšanai finanšu iestāžu definīcijā iekļauj bankas un citas iestādes, kuras pieņem noguldījumus, banku pārvaldītājsabiedrības, vērtspapīru tirgotājus, apdrošināšanas sabiedrības, kopieguldījumu fondus, riska ieguldījumu fondus, pensiju fondus, investīciju bankas, un centrālos darījumu partnerus (CCP). Definīcijā neiekļauj centrālās bankas un citas publiskā sektora struktūras (piemēram, daudzpusējās attīstības bankas), bet iekļauj valstij piederošas komercbankas.

2.1.   Aktīvi finanšu sistēmas ietvaros

Aktīvi finanšu sistēmas ietvaros ir kopsumma, ko veido citās finanšu iestādēs noguldīti vai tām aizdoti līdzekļi un neizmantotas piešķirtās kredītlīnijas, kas piešķirtas citām finanšu iestādēm, citu finanšu iestāžu emitēto vērtspapīru turējumi, pašreizējo vērtspapīru finansēšanas riska darījumu neto pozitīvā vērtība un atvasināto instrumentu ārpusbiržas (OTC) darījumi ar citām finanšu iestādēm, kuriem ir neto pozitīva patiesā vērtība.

a)   Citās finanšu iestādēs noguldīti vai tām aizdoti līdzekļi un neizmantotas piešķirtās kredītlīnijas

Citās finanšu iestādēs noguldīti vai tām aizdoti līdzekļi un neizmantotas piešķirtās kredītlīnijas ir summa, ko veido:

1)

citās finanšu iestādēs noguldīti vai tām aizdoti līdzekļi, tostarp depozītu sertifikāti;

2)

neizmantotas piešķirtās kredītlīnijas, kas piešķirtas citām finanšu iestādēm.

b)   Citu finanšu iestāžu emitēto vērtspapīru turējumi

Šis postenis atspoguļo visus citu finanšu iestāžu emitēto vērtspapīru turējumus. Kopējo turējumu apjomu attiecībā uz vērtspapīriem, kas klasificēti kā tirdzniecības nolūkā turēti un pārdošanai pieejami vērtspapīri, uzskaita patiesajā vērtībā; līdz termiņa beigām turētus vērtspapīrus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā.

Citu finanšu iestāžu emitēto vērtspapīru turējumi ir summa, ko veido:

1)

nodrošināti parāda vērtspapīri;

2)

nenodrošināti augstākas prioritātes parāda vērtspapīri;

3)

pakārtota parāda vērtspapīri;

4)

komerciālie vērtspapīri;

5)

lielākā vērtība no turpmāk minētajām: krājumi, kuros iekļauta parasto un priekšrocību akciju nominālvērtība un pārpalikums un no kuriem atskaitītas izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz konkrētiem krājumu turējumiem, vai nulle.

c)   Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi ir kopsumma, ko veido pašreizējo vērtspapīru finansēšanas darījumu ar citām finanšu iestādēm neto pozitīvā vērtība.

Paziņotajai vērtībai nav jāatspoguļo bilancē iekļautās summas. Tā ir atsevišķa saskaņā ar likumu maksājama summa par katru savstarpējo prasījumu ieskaita kopu. Savstarpējo prasījumu ieskaitu (netting) izmanto vienīgi tad, ja darījumiem ir juridiski saistoša savstarpējo prasījumu ieskaita līguma segums. Ja šie kritēriji nav izpildīti, uzskaita bruto bilances summu. Konduītu aizdevumu darījumus neiekļauj.

d)   atvasināto instrumentu ārpusbiržas darījumi ar citām finanšu iestādēm, kuriem ir neto pozitīva patiesā vērtība

atvasināto instrumentu ārpusbiržas darījumi ar citām finanšu iestādēm, kuriem ir neto pozitīva patiesā vērtība, ir summa, ko veido:

1)

neto pozitīva patiesā vērtība, ieskaitot turēto nodrošinājumu, ja tas ir saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu;

2)

nākotnes riska darījumu iespējamās vērtības.

2.2.   Saistības finanšu sistēmas ietvaros

Saistību finanšu sistēmas ietvaros kopējo summu veido finanšu iestāžu noguldījumi, vērtspapīru finansēšanas darījumi un ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ar citām finanšu iestādēm, kuriem ir negatīva patiesā vērtība.

a)   Finanšu iestāžu noguldījumi

Finanšu iestāžu noguldījumi ir summa, ko veido:

1)

noguldījumi, kas jāveic depozitārajās iestādēs;

2)

noguldījumi, kas jāveic finanšu iestādēs, kuras nav depozitārās iestādes;

3)

neizmantotas piešķirtās kredītlīnijas, kas saņemtas no citām finanšu iestādēm.

b)   Vērtspapīru finansēšanas darījumi

Vērtspapīru finansēšanas darījumi ir kopsumma, ko veido pašreizējo vērtspapīru finansēšanas darījumu ar citām finanšu iestādēm neto negatīvā vērtība.

c)   Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ar citām finanšu iestādēm, kuriem ir neto negatīva patiesā vērtība

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ar citām finanšu iestādēm, kuriem ir neto negatīva patiesā vērtība, ir summa, ko veido:

(1)

neto negatīva patiesā vērtība, ieskaitot turēto nodrošinājumu, ja tas ir saskaņā ar savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līgumu;

(2)

nākotnes riska darījumu iespējamās vērtības.

2.3.   Apgrozībā esošie vērtspapīri

Šis rādītājs atspoguļo attiecīgās sabiedrības emitēto vērtspapīru uzskaites vērtību. Nav jānošķir darbības finanšu sistēmas ietvaros un citas darbības.

Apgrozībā esošo vērtspapīru kopsumma ir summa, ko veido:

a)

nodrošināti parāda vērtspapīri;

b)

nenodrošināti augstākas prioritātes parāda vērtspapīri;

c)

pakārtota parāda vērtspapīri;

d)

komerciālie vērtspapīri;

e)

depozītu sertifikāti;

f)

pamata kapitāls;

g)

priekšrocību akcijas un citu veidu pakārtotie līdzekļi, kas nav minēti c) apakšpunktā.

3.   Grupas sniegto pakalpojumu vai nodrošinātās finanšu infrastruktūras aizvietojamība

3.1.   Maksājumu darbības

Maksājumu darbību kopsummu veido pārskata sniegšanas gadā veiktie maksājumi, izņemot maksājumus grupas ietvaros.

Attiecīgo maksājumu vērtību veido visu naudas maksājumu, kurus pārskata sniedzēja grupa veic ar lielas vērtības līdzekļu pārvedumu sistēmu starpniecību, kopējā bruto vērtība un visu naudas maksājumu, kurus veic ar korespondentbankas starpniecību (piemēram, izmantojot korespondentkontu vai nostro kontu), bruto vērtība. Iekļauj attiecīgās sabiedrības vārdā veiktus skaidras naudas maksājumus, kā arī tādus skaidras naudas maksājumus, kuri veikti klientu, tostarp finanšu iestāžu un citu komercklientu, vārdā. Neiekļauj maksājumus, kas veikti, izmantojot neliela apjoma maksājumu sistēmas. Iekļauj tikai izejošos maksājumus. Vērtību aprēķina euro.

3.2.   Glabāšanā esošie aktīvi

Glabāšanā esošu aktīvu vērtība ir visu to aktīvu, tostarp pārrobežu aktīvu, vērtība, kuru pārskata sniedzēja grupa tur kā turētājbanka klientu vārdā, tostarp finanšu iestāžu vārdā, kuras nav pārskata sniedzēja grupa. Neiekļauj nekādus pārvaldītus ieguldītāju aktīvus vai pārvaldītus klientu aktīvus, kas nav klasificēti arī kā glabāšanā esoši aktīvi.

3.3.   Sākotnēji izvietotie darījumi parāda un kapitāla tirgos

Sākotnēji izvietoto darījumu parāda un kapitāla tirgos kopējo apmēru veido kapitāla instrumentu sākotnējās izvietošanas darbības un parāda instrumentu sākotnējās izvietošanas darbības.

Iekļauj visas sākotnējās izvietošanas darbības, kurās bankai ir pienākums iegādāties nepārdotos vērtspapīrus. Ja sākotnējā izvietošana ir balstīta uz pienākumu censties sasniegt rezultātu [best-effort basis] (kas nozīmē, ka bankai nav pienākuma iegādāties atlikušos krājumus), iekļauj tikai faktiski pārdotos vērtspapīrus.

4.   Grupas sarežģītība

4.1.   Ārpusbiržas atvasināto instrumentu nosacītā summa

Šis rādītājs raksturo pārskata sniedzējas grupas iesaistes līmeni atvasināto instrumentu ārpusbiržas darījumos un ietver visu veidu riska kategorijas un instrumentus. Paziņojot nosacītās atvasināto instrumentu vērtības, nodrošinājumu neatskaita.

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu kopējo nosacīto summu veido tādi ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kam tīrvērti veic, izmantojot centrālo darījumu partneri, un ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, par kuriem norēķini notiek divpusēji.

4.2.   Trešā līmeņa aktīvi

Trešā līmeņa aktīvu vērtība ir visu to aktīvu vērtība, kuriem cena tiek noteikta periodiski, izmantojot trešā līmeņa mērījumu datus.

4.3.   Tirdzniecības nolūkā turēti un pārdošanai pieejami vērtspapīri

Tirdzniecības nolūkā turēti un pārdošanai pieejami vērtspapīri ir tirdzniecības nolūkā turētu un pārdošanai pieejamu vērtspapīru kopējā summa, no kuras atskaitīti minētajās kategorijās turētie vērtspapīri, kas ir atbilstīgi, lai tos klasificētu kā augstas kvalitātes likvīdus aktīvus.

5.   Grupas pārrobežu darbība

5.1.   Pārjurisdikciju prasījumi

Pārjurisdikciju prasījumu vērtība ir visu to prasījumu (visās nozarēs) vērtība, kuri, pamatojoties uz galīgo risku, ir pārrobežu prasījumi, saistītu ārvalstu uzņēmumu vietējie prasījumi ārvalstu valūtā vai saistītu ārvalstu uzņēmumu vietējie prasījumi vietējā valūtā, izņemot darbības saistībā ar atvasinātiem instrumentiem. Pārjurisdikciju prasījumi sniedzas no biroja vienā valstī līdz aizņēmējam citā valstī. Saistītu ārvalstu uzņēmumu vietējie prasījumi ārvalstu un vietējā valūtā sniedzas no bankas vietējā biroja līdz aizņēmējam tā atrašanās vietā.

5.2.   Pārjurisdikciju saistības

Pārjurisdikciju saistību kopsumma ir turpmāk minēto saistību summa, no kuras atskaitītas ārvalstu saistības pret b) punktā minētajiem saistītajiem birojiem:

a)

vietējās saistības vietējā valūtā;

b)

ārvalstu saistības (izņemot vietējās saistības vietējā valūtā).
Top