Help Print this page 

Document 32014R0600

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 ( 2014. gada 15. maijs ) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 173, 12.6.2014, p. 84–148 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/600/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html GA html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf GA pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/84


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 600/2014

(2014. gada 15. maijs)

par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Nesenā finanšu krīze ir norādījusi vājās vietas finanšu tirgu pārredzamībā, kas var radīt negatīvas sociāli ekonomiskās sekas. Lielāka pārredzamība ir viens no kopīgiem principiem finanšu sistēmas stiprināšanai, kā apstiprināts 2009. gada 2. aprīlī Londonā notikušās G20 valstu vadītāju sanāksmes paziņojumā. Lai stiprinātu pārredzamību un uzlabotu finanšu instrumentu iekšējā tirgus darbību, būtu jāizveido jauna sistēma, nosakot vienotas prasības darījumu pārredzamībai finanšu instrumentu tirgos. Ar šo sistēmu būtu jāparedz plaši noteikumi visdažādākajiem finanšu instrumentiem. Tiem būtu jāpapildina pārredzamības prasības rīkojumi un darījumi, kas ir saistīti ar akcijām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (4).

(2)

Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos un tās priekšsēdētājs Jacques de Larosière aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulu kopumu. Nākotnes Eiropas uzraudzības sistēmas kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienotu noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm.

(3)

Tādējādi jaunajiem tiesību aktiem vajadzētu būt diviem dažādiem juridiskajiem instrumentiem: direktīvai un šai regulai. Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums prasībām, kas tiek piemērotas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, regulētam tirgum un datu ziņošanas pakalpojumu nodrošinātājiem. Tādēļ šī regula būtu jālasa kopā ar direktīvu. Nepieciešamība izveidot vienotu noteikumu kopumu visām iestādēm par noteiktām prasībām, nepieļaut potenciālu regulējuma arbitrāžu, kā arī nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību un mazāk sarežģītu regulējumu tirgus dalībniekiem nosaka tāda juridiskā pamata izmantošanu, saskaņā ar kuru varētu izstrādāt regulu. Lai likvidētu atlikušos šķēršļus tirdzniecībai un būtiskus konkurences izkropļojumus, kas rodas no atšķirībām valstu tiesību aktos, kā arī lai novērstu turpmākus šķēršļus tirdzniecībai un jaunu konkurences izkropļojumu rašanos, ir nepieciešams pieņemt jaunu regulu, kurā paredzēti vienoti noteikumi, kas piemērojami visās dalībvalstīs. Šāda tieši piemērojama tiesību akta nolūks ir mērķtiecīgi veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, un tādēļ tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantam saskaņā ar to interpretāciju Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgajā judikatūrā.

(4)

Direktīva 2004/39/EK izveidoja noteikumus, saskaņā ar kuriem tirdzniecībai ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, jābūt pārredzamai pirms tirdzniecības un pēc tirdzniecības, un noteikumus pārskatu sniegšanai kompetentajām iestādēm par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū. Direktīva ir jāpārskata, lai tajā atbilstīgi ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību, risinātu trūkumus un novērstu nepilnības, kas cita starpā parādījās finanšu tirgu krīzes laikā.

(5)

Noteikumiem par tirdzniecības un regulējuma pārredzamības prasībām vajadzētu būt tieši piemērojamu tiesību aktu veidā, kurus piemēro visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam jāievēro vienoti noteikumi visos Savienības tirgos, lai nodrošinātu vienotu kopēja tiesiskā regulējuma piemērošanu, stiprinātu uzticēšanos tirgus pārredzamībai visā Savienībā, samazinātu regulējuma sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrību izmaksas atbilstības nodrošināšanai, īpaši finanšu iestādēm ar pārrobežu darbību, un veicinātu konkurences kropļojumu izskaušanu. Vispiemērotākais instruments minēto regulējuma mērķu sasniegšanai un vienotu nosacījumu nodrošināšanai, novēršot atšķirīgas prasības valstu līmenī direktīvas transponēšanas rezultātā, ir pieņemt regulu, kas nodrošina tiešu piemērošanu.

(6)

Ir būtiski nodrošināt, lai finanšu instrumentu tirdzniecība, cik vien iespējams, notiktu organizētās tirdzniecības vietās un lai šādas tirdzniecības vietas tiktu atbilstīgi reglamentētas. Piemērojot Direktīvu 2004/39/EK, izveidojas dažas tirdzniecības sistēmas, ko regulējums pienācīgi neietvēra. Visas finanšu instrumentu tirdzniecības sistēmas, piemēram, vienības, kas pašlaik zināmas kā brokeru šķērstīkli, būtu turpmāk pienācīgi jāregulē un būtu jāatļauj to darbība kādā no daudzpusējām tirdzniecības vietām vai kā sistemātiskiem internalizētājiem saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Direktīvā 2014/65ES (5).

(7)

Būtu jāprecizē regulēta tirgus un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) definīcijas un tās arī turpmāk savstarpēji jāsaskaņo, tādējādi parādot, ka tās faktiski pārstāv vienu un to pašu regulētas tirdzniecības darbību. Definīcijās nebūtu jāiekļauj divpusējas sistēmas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tirdzniecību savā vārdā, arī kā ar risku nesaistīts darījuma partneris starp pircēju un pārdevēju. Nevajadzētu pieļaut, ka regulētie tirgi un DTS klientu rīkojumus izpilda, izmantojot sev piederošu kapitālu. Termins “sistēma” sevī ietver gan tirgus, kurus veido noteikumu kopums un tirdzniecības platforma, gan tirgus, kuru darbības pamatā ir tikai noteikumu kopums. Regulētiem tirgiem un DTS nav pienākuma nodrošināt tehnisku sistēmu rīkojumu saskaņošanai un būtu jāspēj izmantot citus tirdzniecības protokolus, ietverot sistēmas, kurās lietotājiem ir iespēja pieprasīt cenu piedāvājumus no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Šīs regulas nolūkā regulēts tirgus vai DTS ir tāds tirgus, kuru veido tikai tādu noteikumu kopums, kuri regulē aspektus saistībā ar dalību šādā tirgū, atļauju tirgot instrumentus, tirdzniecību starp dalībniekiem, ziņošanu un – pēc iespējas – pienākumu nodrošināt pārredzamību, un uzskata, ka saskaņā ar šādiem noteikumiem veikti darījumi tiek veikti atbilstīgi regulēta tirgus sistēmai vai DTS. Termins “pirkšanas un pārdošanas intereses” jāsaprot plašā nozīmē, un tajā iekļauti rīkojumi, cenu piedāvājumi un norādes par interesi.

Viena no svarīgākajām prasībām attiecas uz pienākumu apvienot intereses sistēmā, izmantojot nediskrecionārus noteikumus, ko noteicis sistēmas dalībnieks. Minētā prasība nozīmē, ka tās ir jāapvieno saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras, tostarp procedūras, kas ietvertas datoru programmatūrā. Termins “nediskrecionāri noteikumi” nozīmē noteikumus, kas regulētam tirgum, tirgus uzturētājam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura vada DTS, neļauj piemērot diskrecionārus principus šādu interešu iespējamai mijiedarbībai. Definīcijas paredz, ka interešu apvienošana jāveic tā, lai rezultātā tiktu noslēgts līgums, kas notiek tad, ja izpilde norit saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras.

(8)

Lai veicinātu Savienības finanšu tirgu pārredzamību un efektivitāti un nodrošinātu vienādus darbības noteikumus dažādām daudzpusējām tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietām, jāievieš jauna organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS) tirdzniecības vietas kategorija obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kā arī jānodrošina, ka tā tiek pienācīgi regulēta un tiek piemēroti nediskriminējoši noteikumi par piekļūšanu sistēmai. Minētās jaunās kategorijas definīcija ir plaša, lai gan pašlaik, gan arī turpmāk tajā varētu ietvert tādu līgumu visu veidu regulētu izpildi un tādas tirdzniecības organizēšanu, kuri neatbilst pastāvošo tirdzniecības vietu darbības vai regulējuma īpatnībām. Attiecīgi jāpiemēro atbilstīgas organizatoriskās struktūras prasības un pārredzamības noteikumi, kas veicina efektīvu informācijas atklāšanu par cenām. Jaunajā kategorijā tiks ietvertas sistēmas, kuras ir tiesīgas tirgot atvasinātus instrumentus, kam drīkst veikt klīringu un kas ir pietiekami likvīdi.

Tajā nevajadzētu ietvert sistēmas, kurās darījumi faktiski netiek veikti vai organizēti, piemēram, ziņojumdēļus, kuros tiek reklamētas pirkšanas un pārdošanas intereses, citas vienības, kas apkopo vai savieto potenciālās pirkšanas vai pārdošanas intereses, sniedz elektroniskus pēctirdzniecības apstiprinājuma pakalpojumus vai portfeļa sablīvēšanu, kas samazina esošo atvasināto instrumentu portfeļu riskus, kas nav tirgus riski, nemainot portfeļu tirgus risku. Portfeļa sablīvēšanu var nodrošināt virkne sabiedrību, piemēram, centrālie darījumu partneri (CDP), darījumu reģistri, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus uzturētāji, kurus kā tādus neregulē šī regula vai Direktīva 2014/65/ES. Ir pamatoti precizēt, ka gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus uzturētāji veic portfeļa sablīvēšanu, tai netiek piemēroti daži šīs regulas un Direktīvas 2014/65/ES noteikumi. Tā kā uz centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) attiecas tās pašas prasības, kuras piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kad tās sniedz konkrētus ieguldījumu pakalpojumus vai veic konkrētas ieguldījumu darbības, šīs regulas vai Direktīvas 2014/65/ES prasības nebūtu jāpiemēro brokeru sabiedrībām, kuru darbību minētie tiesību akti nereglamentē, kad tās veic portfeļa sablīvēšanu.

(9)

Šī jaunā OTS kategorija papildinās esošo tirdzniecības vietu veidus. Kaut gan regulētiem tirgiem un DTS piemēro nediskrecionārus darījumu izpildes noteikumus, OTS uzturētājam attiecīgos gadījumos rīkojumu izpilde būtu jāveic diskrecionāri, atbilstīgi iepriekšējas pārredzamības prasībām un labākās izpildes pienākumam. Tādējādi darījumam, kuru slēdz OTS, ko uztur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, būtu jāpiemēro darījumdarbības ētikas normas un pienākums nodrošināt labāko darījuma izpildi un klienta rīkojumu apstrādi. Turklāt ikvienam tirgus uzturētājam, kas ir pilnvarots uzturēt OTS, vajadzētu nodrošināt atbilstību Direktīvas 2014/65/ES I nodaļas noteikumiem attiecībā uz nosacījumiem un procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atļauju izsniegšanai. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus uzturētājam, kas uztur OTS, būtu jābūt iespējai izmantot rīcības brīvības tiesības divos dažādos līmeņos: pirmkārt, lemjot par rīkojuma ievietošanu vai tā atsaukšanu OTS un, otrkārt, lemjot nesaistīt konkrētu rīkojumu ar rīkojumiem, kas pieejami sistēmā attiecīgajā brīdī, ar noteikumu, ka tas atbilst klientu dotiem konkrētiem norādījumiem un labākās izpildes pienākumiem.

Attiecībā uz sistēmām, kuras iekšēji (nenosūtot tirgum) sasaista klientu rīkojumus, uzturētājam vajadzētu būt iespējai nolemt, vai, kad un cik daudz no diviem vai vairākiem rīkojumiem tas vēlas sasaistīt sistēmā. Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 20. panta 1. punktu, 2., 4. un 5. punktu un neskarot Direktīvas 2014/65/ES 20. panta 3. punktu, brokeru sabiedrībai vajadzētu veicināt sarunas klientu starpā, lai apvienotu divas vai vairākas saderīgas tirdzniecības intereses vienā darījumā. Abos rīcības brīvības līmeņos OTS uzturētājam jāievēro saistības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 18. un 27. pantu. Tirgus uzturētājam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur OTS, tiem, kas izmanto tirdzniecības vietu, būtu skaidri jānorāda, kā tie izmantos rīcības brīvību. Platformas uzturētājam vajadzētu būt neitrālam, jo OTS nozīmē faktiski veiktas tirdzniecības platformu. Tādējādi uz ieguldījumu sabiedrību vai tirgus uzturētāju, kas uztur OTS, vajadzētu attiecināt prasības attiecībā uz nediskriminējošu izpildi, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus uzturētājam, kas izmanto OTS, vai tādai jebkurai vienībai, kas ir tās pašas grupas vai juridiskās personas daļa, pie kuras pieder arī ieguldījumu brokeru sabiedrība un/vai tirgus uzturētājs, būtu atļaujama klientu rīkojumu izpilde OTS, izmantojot tam piederošu kapitālu.

Lai atvieglotu viena vai vairāku klienta rīkojumu izpildi attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem nav paziņots, ka uz tiem attiecas pienākums veikt tīrvērti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (6) 5. pantam, OTS uzturētājam atļauts izmantot sapārotu tirdzniecību Direktīvas 2014/65/ES nozīmē savā vārdā ar noteikumu, ka klients ir piekritis šim procesam. Attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, kuriem nav likvīds tirgus, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, kas uztur OTS, vajadzētu būt iespējai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā savā vārdā. Veicot sapārotu tirdzniecību savā vārdā, ir jāievēro visas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, kā arī labākās izpildes pienākumi. OTS uzturētājs vai tāda jebkura vienība, kas ir tās pašas grupas vai juridiskās personas daļa, pie kuras pieder arī ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, nedarbojas kā sistemātisks internalizētājs OTS, kuras uzturētājs tas ir. Turklāt uz OTS uzturētāju būtu jāattiecina tādi paši pienākumi kā uz DTS saistībā ar potenciālo interešu konfliktu atbilstīgu pārvaldību.

(10)

Visa organizēta tirdzniecība būtu jāveic regulētās tirdzniecības vietās, un tai būtu jābūt pilnībā pārredzamai gan pirms, gan pēc tirdzniecības. Tādējādi atbilstīgi pielāgotas pārredzamības prasības attiecina uz visu veidu tirdzniecības vietām un visiem tajos tirgotiem finanšu instrumentiem.

(11)

Lai nodrošinātu regulētu tirdzniecības vietu un sistemātisku internalizētāju plašāku izmantošanu tirdzniecībā, šajā regulā ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāievieš tirdzniecības pienākums attiecībā uz akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuras tirgo tirdzniecības vietā. Minētais pienākums veikt tirdzniecību ieguldījumu brokeru sabiedrībām liek veikt visus darījumu veidus, tostarp darījumus, ko veic savā vārdā, un arī darījumus, ko veic, izpildot klientu rīkojumus regulētā tirgū, DTS vai sistemātiskos internalizētājos vai līdzvērtīgās trešo valstu tirdzniecības vietās. Tomēr būtu jānodrošina atbrīvojums no minētā pienākuma veikt tirdzniecību, ja tam ir likumīgs iemesls. Šādi likumīgi iemesli pastāv tad, kad darījumi tiek veikti nesistemātiski, pēc ad hoc principa, neregulāri un reti, vai arī tiek veikti tehniski darījumi, piemēram, darījumi, kurus izpilda citu vietā un kuri neietekmē cenu atklāšanas procesu. Šādu atbrīvojumu no minētā pienākuma veikt tirdzniecību nevajadzētu izmantot, lai apietu ierobežojumus, kas ieviesti attiecībā uz salīdzināmās cenas atbrīvojumu un vienošanās cenas atbrīvojumu, vai nolūkā darboties brokeru šķērstīklos vai citās savienojošās sistēmās.

Iespēja veikt darījumus, izmantojot sistemātisku internalizētāju, neskar šajā regulā izklāstīto sistemātiskā internalizētāja režīmu. Mērķis ir nodrošināt, ka tad, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pati izpilda šajā regulā noteiktos attiecīgos kritērijus, lai to uzskatītu par sistemātisku internalizētāju attiecībā uz konkrēto akciju, darījumu var veikt šādā veidā; tomēr, ja to neuzskata par sistemātisku internalizētāju attiecībā uz konkrēto akciju, ieguldījumu brokeru sabiedrībai joprojām vajadzētu būt iespējai veikt darījumu, izmantojot citu sistemātisku internalizētāju, ja tas ievēro savus labākās izpildes pienākumus un ja šī iespēja ir tam pieejama. Turklāt, lai nodrošinātu, ka daudzpusējā tirdzniecībā ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem (ETF), sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem ir atbilstīgi regulēta, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur iekšēju rīkojumu sasaistes sistēmu uz daudzpusēja pamata, būtu jāatļauj darboties kā DTS. Vajadzētu precizēt, ka Direktīvā 2014/65/ES noteiktie labākās izpildes noteikumi būtu jāpiemēro tā, lai nekavētu saskaņā ar šo regulu noteiktā pienākuma veikt tirdzniecību īstenošanu.

(12)

Tirdzniecība ar depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem, līdzīgiem finanšu instrumentiem un akcijām, kuras nav atļauts tirgot regulētā tirgū, tiek veikta lielā mērā līdzīgi un atbilst gandrīz tādiem pašiem ekonomikas mērķiem kā tirdzniecība ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū. Tādēļ pārredzamības prasības, kas tiek piemērotas akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, būtu jāpaplašina un jāattiecina uz minētajiem finanšu instrumentiem.

(13)

Atzīstot, ka režīmam, kas noteikts atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības, principā jāatbalsta efektīva tirgus darbība, rūpīgi jāpārbauda, vai faktiskie noteikumi par atbrīvojumiem saistībā ar akcijām, kurus piemēro atbilstīgi Direktīvai 2004/39/EK un Komisijas Regulai (EK) Nr. 1287/2006 (7), joprojām ir atbilstīgi no to darbības jomas un piemērojamo nosacījumu viedokļa. Lai nodrošinātu, ka atbrīvojumi no pirmstirdzniecības pārredzamības attiecībā uz akcijām un attiecīgi citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un tādiem produktiem, kas nav kapitāla vērtspapīri, tiek piemēroti vienādi īpašiem tirgus modeļiem un rīkojumu veidiem un apjomiem, Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (8), būtu jānovērtē, vai individuāli pieprasījumi piemērot atbrīvojumu ir saderīgi ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un šajā regulā paredzētajiem deleģētajiem aktiem. EVTI būtu jāsniedz novērtējums atzinuma veidā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29. pantam. Turklāt saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku EVTI būtu jāpārskata jau pastāvošie atbrīvojumi attiecībā uz akcijām un jāsagatavo novērtējums, ievērojot tādu pašu procedūru, par to nemainīgo atbilstību šīs regulas noteikumiem un šajā regulā noteiktajiem deleģētajiem aktiem.

(14)

Finanšu krīze norādījusi īpašas vājās vietas attiecībā uz tādas informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem, kas ir saistīta ar tirdzniecības iespējām un finanšu instrumentu, kas nav akcijas, cenām, konkrēti tādus aspektus kā sniegšanas laiks, granularitāte, vienlīdzīga pieeja un ticamība. Tādējādi jāievieš savlaicīgas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, ņemot vērā noteiktu finanšu instrumentu veidu, kas nav akcijas, dažādās iezīmes un tirgus struktūru, kā arī tās jāpielāgo dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, tostarp rīkojumu reģistriem, cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, hibrīdām, periodisko izsoļu tirdzniecības un balss tirdzniecības sistēmām. Lai nodrošinātu stabilu pārredzamības pamatu visiem attiecīgajiem finanšu instrumentiem, šādas prasības būtu jāattiecina uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisiju kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietā. Tādēļ atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības un prasību pielāgošanas attiecībā uz atliktu publicēšanu vajadzētu būtu pieejamiem tikai dažos noteiktos gadījumos.

(15)

Obligāciju, strukturētā finansējuma produktu un atvasinātu instrumentu tirgos jāievieš atbilstīgs tirdzniecības pārredzamības līmenis, lai palīdzētu vērtēt šādus produktus un veicinātu efektīvu cenas veidošanos. Strukturētā finansējuma produktos jo īpaši būtu jāietver uz aktīviem balstīti vērtspapīri, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 809/2004 (9) 2. panta 5. punktā, kuros cita starpā ietverti arī ar parādsaistībām nodrošināti strukturēti vērtspapīri.

(16)

Lai nodrošinātu vienādu nosacījumu piemērošanu tirdzniecības vietām, dažādām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro vienas un tās pašas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības. Pārredzamības prasībām vajadzētu būt pielāgotām dažādiem finanšu instrumentu veidiem, tostarp kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, pienācīgi ņemot vērā gan ieguldītāju un emitentu, tostarp valdības obligāciju emitentu, intereses, gan tirgus likviditāti. Pārredzamības prasības būtu jāpielāgo dažādiem tirdzniecības veidiem, tostarp rīkojumu reģistra un cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, piemēram, cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmām, kā arī hibrīdām un brokeru pakalpojumu balss sistēmām, un jāņem vērā darījumu apjoms, tostarp apgrozījums, un citi atbilstīgi kritēriji.

(17)

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz cenu veidošanās procesu, ir jāievieš atbilstīgs apjoma ierobežošanas mehānisms sistēmās ievietotiem rīkojumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības metodika, ar kuru cena tiek noteikta saskaņā ar atsauces cenu un konkrētiem nolīgtiem darījumiem. Minētajam mehānismam būtu jākalpo kā dubultierobežojumam, ar kuru apjoma ierobežojums tiek piemērots katrai tirdzniecības vietai, kas izmanto minētos atbrīvojumus, tā, lai katrā tirdzniecības vietā varētu veikt tikai noteiktu procentuālo darījumu daudzumu, un papildus piemēro kopējā apjoma ierobežojumu, kura pārsniegšanas gadījumā tiktu apturēta minēto atbrīvojumu izmantošana visā Savienībā. Attiecībā uz nolīgtiem darījumiem tam būtu jāattiecas tikai uz tiem darījumiem, kuri ir veikti pašreizējās apjoma svērtās cenas intervāla robežās, kas atspoguļots rīkojumu reģistrā vai tirdzniecības vietas, kura izmanto šo sistēmu, tirgus uzturētāju kotētajās cenās. Tam nevajadzētu ietvert nolīgtus darījumus ar nelikvīdām akcijām, depozitāriem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, un tos darījumus, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena, jo tie neietekmē cenu veidošanās procesu.

(18)

Lai nodrošinātu, ka tirdzniecība, ko veic ārpus biržas, nekavē efektīvi atklāt cenas vai veidot pārredzamus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus tirdzniecības līdzekļiem, atbilstīgas pirmstirdzniecības pārredzamības prasības būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem ārpus biržas savā vārdā, ciktāl tās veic šādu tirdzniecību kā sistemātiski internalizētāji ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuriem ir likvīds tirgus, un obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā un kuriem ir likvīds tirgus.

(19)

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izpilda klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, izņemot, ja darījumi tiek veikti ārpus tirdzniecības vietas reti, pēc ad hoc principa un neregulāri. Tādējādi sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas organizēti, bieži, sistemātiski un pamatīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus tirdzniecības vietas. Šajā regulā noteiktās prasības, ko piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, būtu jāattiecina uz ieguldījumu brokeru sabiedrību tikai saistībā ar katru individuālo finanšu instrumentu, piemēram, starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) līmenī, kurā tā ir sistemātisks internalizētājs. Lai nodrošinātu objektīvu un efektīvu sistemātiskā internalizētāja definīcijas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vajadzētu būt iepriekš noteiktai sistemātiskas internalizēšanas robežvērtībai, kurā ir precīzi paskaidrots, kas tieši ir domāts ar “bieži, sistemātiski un pamatīgi”.

(20)

Kaut gan OTS ir jebkura sistēma, kurā daudzkārtējas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, nebūtu jāļauj sistemātiskam internalizētājam sasaistīt kopā trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses. Piemēram, tā sauktā viena tirgotāja platforma, kurā tirdzniecība vienmēr notiek attiecībā uz vienu ieguldījumu brokeru sabiedrību, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, ja tai būtu jāievēro šīs regulas noteikumi. Tomēr tā sauktā vairāku tirgotāju platforma, kurā vairāki tirgotāji darbojas ar vienu un to pašu finanšu instrumentu, nebūtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju.

(21)

Sistemātiskiem internalizētājiem, pamatojoties uz savu tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā vajadzētu spēt izlemt, kuriem klientiem tie nodrošina piekļuvi saviem cenu piedāvājumiem, nodalot klientu kategorijas, un tiem vajadzētu būt arī tiesīgiem ņemt vērā atšķirības starp klientiem, piemēram, attiecībā uz kredītrisku. Sistemātiskiem internalizētājiem nevajadzētu būt uzliktam par pienākumu publicēt stabilu cenu piedāvājumu, izpildīt klientu rīkojumus un sniegt piekļuvi saviem cenu piedāvājumiem attiecībā uz kapitāla vērtspapīru darījumiem, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu, un darījumiem, kas nav kapitāla vērtspapīru darījumi un kuru apjoms ir lielāks par finanšu instrumentam raksturīgo apjomu. Būtu jāpārbauda, vai sistemātiskie internalizētāji ievēro savus pienākumus, un informācija jāpadara pieejama kompetentajām iestādēm, lai tās varētu šādi rīkoties.

(22)

Šīs regulas nolūks nav pieprasīt pirmstirdzniecības pārredzamības noteikumu piemērošanu darījumiem, kurus veic ārpus biržas un kurus neveic kā sistemātisks internalizētājs.

(23)

Tirgus datiem vajadzētu būt viegli un ātri pieejamiem lietotājiem, un tiem jābūt pēc iespējas neapkopotā formā, lai ieguldītāji un tos apkalpojošie datu pakalpojumu sniedzēji varētu pēc iespējas vairāk pielāgot datu risinājumus. Tādējādi pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datiem vajadzētu būt publiski pieejamiem “katram par sevi”, lai samazinātu izmaksas tirgus dalībniekiem, kad tie pērk datus.

(24)

Vajadzētu pilnībā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (11) personas datu apmaiņai, sūtīšanai un apstrādei, ko veic dalībvalstis un EVTI, šīs regulas, jo īpaši tās IV sadaļas, vajadzībām.

(25)

Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G20 Pitsburgas sanāksmē 2009. gada 25. septembrī, par regulētā tirgū tirgotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, būtu jādefinē oficiāla regulējoša procedūra, nosakot, ka tirdzniecība starp finanšu darījumu partneriem un lieliem nefinanšu darījumu partneriem ar visiem atvasinātiem instrumentiem, kuriem drīkst veikt tīrvērti un kuri ir pietiekami likvīdi, obligāti jāveic tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas salīdzināms regulējums un kurās dalībnieki var veikt tirdzniecību ar daudzpusējiem darījumu partneriem. Veicot likviditātes pietiekamības novērtējumu, būtu jāņem vērā tirgus iezīmes valstī, tostarp tādi elementi kā dalībnieku skaits un veids noteiktā tirgū, un darījumu iezīmes, piemēram, darījumu apjoms un biežums šajā tirgū.

Likvīdu tirgu kādā no produktu kategorijām atvasinātajiem instrumentiem raksturo liels skaits aktīvu tirgus dalībnieku, tostarp samērīga attiecība starp likviditātes nodrošinātājiem un likviditātes pieprasītājiem proporcionāli tirgoto produktu skaitam, un tas bieži tirgojas ar minētajiem produktiem apmērā, kas nepārsniedz liela mēroga apjomu. Uz šādu tirgus darbību norādītu liels skaits atlikušo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu attiecīgajam atvasinātajam instrumentam, kā rezultātā parasta tirgus apjoma darījumam būtu maza cenu starpība. Novērtējot pietiekamu likviditāti, būtu jāņem vērā, ka atvasināta instrumenta likviditāte var būtiski atšķirties atkarībā no tirgus apstākļiem un tā aprites cikla.

(26)

Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G20 Pitsburgas sanāksmē 2009. gada 25. septembrī, par regulētā tirgū tirgotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, no vienas puses, un dažādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu salīdzinoši zemo likviditāti, no otras puses, ir pareizi noteikt atļautas tirdzniecības vietas, kurās var veikt tirdzniecību saskaņā ar šādu apņemšanos. Visām atļautajām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro lielā mērā salāgotas regulējošas prasības attiecībā uz organizatoriskās struktūras un darbības aspektiem, kārtību interešu konfliktu mazināšanai, visu tirdzniecības darbību uzraudzību, pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību, kas pielāgota atbilstīgi finanšu instrumentam un tirdzniecības sistēmas veidiem, lai daudzpusējas trešo personu tirdzniecības intereses varētu savstarpēji mijiedarboties. Tomēr būtu jāparedz iespēja, ka šādu tirdzniecības vietu uzturētāji veiks darījumus saskaņā ar šādu apņemšanos starp vairākām trešām personām, piemērojot diskrecionārus principus, lai uzlabotu izpildes un likviditātes nosacījumus.

(27)

Pienākumam slēgt darījumus ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder pie tādu atvasinātu instrumentu kategorijas, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību regulētā tirgū, DTS, OTS vai trešās valsts tirdzniecības vietā, nebūtu jāattiecas uz cenu neveidojošo pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu komponentiem, kuri samazina atvasināto instrumentu portfeļu, tostarp esošo ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfeļu, riskus, kas nav tirgus riski, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, nemainot portfeļu tirgus risku. Turklāt, lai gan ir lietderīgi paredzēt konkrētu noteikumu par portfeļu sablīvēšanu, šīs regulas mērķis nav novērst citu pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu izmantošanu.

(28)

Minētajiem atvasinātajiem instrumentiem noteiktajam pienākumam veikt tirdzniecību būtu jāļauj atļautajām tirdzniecības vietām efektīvi konkurēt. Tādēļ šādas tirdzniecības vietas nebūtu jāspēj pieprasīt ekskluzīvas tiesības uz kādu atvasinātu instrumentu, uz kuru attiecas minētais pienākums veikt tirdzniecību, neļaujot citām tirdzniecības vietām piedāvāt minēto finanšu instrumentu tirdzniecību. Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci starp atvasinātu instrumentu tirdzniecības vietām, ir būtiski, lai tirdzniecības vietām ir nediskriminējoša un pārredzama piekļuve CDP. Nediskriminējošai piekļuvei CDP būtu jānozīmē, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tās platformā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats CDP, un uz nediskriminējošām tīrvērtes maksām.

(29)

Kompetento iestāžu pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidru mehānismu, ar kuru aizliedz vai ierobežo tādu finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu tirdzniecību, izplatīšanu un pārdošanu, kuri rada nopietnas bažas par ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu vai preču tirgu pareizu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitāti, un ar atbilstīgām EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (12), pilnvarām veikt koordināciju un rīkoties ārkārtas situācijās. Lai šādas pilnvaras kompetentās iestādes un izņēmuma gadījumā EVTI vai EBI varētu izmantot, jābūt izpildītiem vairākiem īpašiem nosacījumiem. Ja šādi nosacījumi ir izpildīti, kompetentajai iestādei un izņēmuma gadījumos EVTI vai EBI vajadzētu būt tiesīgai piesardzības nolūkos piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu tirgo, izplata vai pārdod klientiem.

Minētās pilnvaras neuzliek pienākumu ieviest vai piemērot produktu apstiprināšanu vai saņemt licenci no kompetentās iestādes, EVTI vai EBI, un tās neatbrīvo ieguldījumu brokeru sabiedrības no pienākuma ievērot visas attiecīgās šajā regulā un Direktīvā 2014/65/ES noteiktās prasības. Preču tirgus pareiza darbība un integritāte būtu jāiekļauj kā viens no kritērijiem, kad iejaukties kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt darbības, kas preču tirgos neitralizētu iespējamo negatīvo ārējo ietekmi, kuru rada darbības finanšu tirgos. Tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecības preču tirgiem, kuru mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar pietiekamu daudzumu pārtikas. Minētajos gadījumos pasākumi būtu jāsaskaņo ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo preču tirgu.

(30)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo EVTI sīkāka informācija par saviem pieprasījumiem samazināt pozīcijas saistībā ar atvasinātu instrumentu līgumu, vienreizējiem ierobežojumiem un jebkuru ex ante pozīciju ierobežošanu, lai uzlabotu saskaņošanu un konverģenci minēto pilnvaru piemērošanā. Svarīgākā informācija par ex ante pozīciju ierobežošanu, ko piemērojusi kompetentā iestāde, būtu jādara publiski pieejama EVTI tīmekļa vietnē.

(31)

EVTI būtu jāvar pieprasīt, lai ikviena persona sniedz informāciju par savu pozīciju saistībā ar atvasinātu instrumentu līgumu, pieprasīt samazināt šo pozīciju un noteikt ierobežojumu, kādā mēra persona var veikt individuālus darījumus saistībā ar preču atvasinātiem instrumentiem. EVTI tad būtu jāinformē attiecīgās kompetentās iestādes par pasākumiem, kurus tā iesaka veikt, kā būtu jāpublicē informācija par šiem pasākumiem.

(32)

Sīkāka informācija par darījumiem ar finanšu instrumentiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm, lai tās varētu konstatēt un izmeklēt potenciālos tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, uzraudzīt tirgus godīgu un pareizu darbību un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību. Minētā pārskata darbības jomā iekļauj visus finanšu instrumentus, kurus tirgo tirdzniecības vietā, un finanšu instrumentus, kuru pamatā ir finanšu instruments, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai kuru pamatā ir indekss vai grozs, ko veido finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Šis pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai šāds darījums ar kādu no minētajiem finanšu instrumentiem tirdzniecības vietā ir veikts vai nav. Lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, no to pienākuma sniegt ziņojumus būtu jāizslēdz finanšu instrumenti, kurus neietekmē tirgus ļaunprātīga izmantošana. Ziņojumos vajadzētu izmantot juridiskās personas identifikatoru saskaņā ar G-20 saistībām. EVTI būtu jāziņo Komisijai par to, kā šāda ziņošana kompetentajām iestādēm darbojas, un Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāveic pasākumi, lai ierosinātu izmaiņas.

(33)

Tirdzniecības vietas uzturētājam sava kompetentā iestāde būtu jānodrošina ar attiecīgiem finanšu instrumentu atsauces datiem. Kompetentajām iestādēm minētie paziņojumi ir nekavējoties jānosūta EVTI, kurai tos tūlīt būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē, lai EVTI un kompetentās iestādes varētu izmantot un analizēt ziņojumus par darījumiem, kā arī apmainīties ar šo informāciju.

(34)

Lai ziņojumi par darījumiem atbilstu savam mērķim – kalpot par tirgus uzraudzības instrumentu –, tiem būtu jāidentificē persona, kas pieņēmusi lēmumu ieguldīt, un personas, kas atbild par šā lēmuma izpildi. Papildus pārredzamības režīmam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2012 (13), īsās pozīcijas pārdošanas marķēšana sniedz noderīgu papildinformāciju, kas ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt īsās pozīcijas pārdošanas līmeni. Kompetentajām iestādēm vajadzīga pilnīga piekļuve ierakstiem visos rīkojuma izpildes procesa posmos, sākot ar sākotnējo lēmumu veikt tirdzniecību līdz pat darījuma izpildei. Tādēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu reģistrēt visus savus rīkojumus un visus savus darījumus ar finanšu instrumentiem, bet platformu uzturētājiem ir jāreģistrē visi rīkojumi, kas iesniegti to sistēmās. EVTI būtu jākoordinē informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tām ir piekļuve visiem ierakstiem par darījumiem un rīkojumiem, tostarp darījumiem un rīkojumiem platformās, kuras darbojas ārpus kompetento iestāžu teritorijas, ar finanšu instrumentiem, ko iestādes uzrauga.

(35)

Būtu jānovērš dubulta vienas un tās pašas informācijas sniegšana. Ziņojumi, ko iesniedz darījumu reģistriem, kurus attiecīgajiem finanšu instrumentiem reģistrē vai atzīst atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012, un kas satur visu ziņojumu par darījumiem sniegšanai nepieciešamo informāciju, nebūtu jāsniedz kompetentajām iestādēm; šos ziņojumus kompetentajām iestādēm vajadzētu saņemt no darījumu reģistriem. Atbilstīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012.

(36)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkādai EVTI veiktai informācijas apmaiņai vai nodošanai būtu jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 45/2001 un kuri pilnībā būtu jāpiemēro personas datu apstrādei šīs regulas nolūkos.

(37)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām būtu jāpiemēro pienākums veikt tīrvērti. Tā novērš konkurences kropļojumus, pieprasot, lai tirdzniecības vietām tiktu nodrošināta nediskriminējoša piekļuve CDP, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti, un lai CDP, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti, tiktu nodrošināta nediskriminējoša piekļuve tirdzniecības vietu tirdzniecības datiem. Tā kā ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināto instrumentu līgumi, kuru izpilde nenotiek regulētā tirgū, nav nepieciešamības ieviest līdzīgus noteikumus regulētiem tirgiem saskaņā ar šo regulu. Pienākumam veikt tīrvērti centralizēti būtu jāattiecas arī uz atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo regulētos tirgos.

(38)

Papildus Direktīvas 2004/39/EK un Direktīvas 2014/65/ES prasībām, kas neļauj dalībvalstīm nepienācīgi ierobežot piekļuvi pēctirdzniecības infrastruktūrai, piemēram, CDP un norēķinu sistēmām, ir nepieciešams, lai šī regula likvidētu dažādus citus komerciālus šķēršļus, kurus var izmantot, lai kavētu konkurenci finanšu instrumentu tīrvērtes veikšanā. Lai nepieļautu diskriminējošu praksi, CDP būtu jāpiekrīt veikt dažādās tirdzniecības vietās izpildītu darījumu tīrvērti, ja šādas vietas atbilst CDP noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām. CDP piekļuve būtu jāpiešķir, ja ir izpildīti noteikti regulatīvos tehniskos standartos precizēti piekļuves kritēriji. Attiecībā uz jaunizveidotiem CDP, kas brīdī, kad stājas spēkā šī regula, ir saņēmuši atļauju vai ir atzīti uz laiku, kas ir mazāks par trim gadiem, attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, vajadzētu dot iespēju kompetentajām iestādēm apstiprināt pārejas posmu, kas nepārsniedz 2,5 gadus, pirms tiem tiek nodrošināta pilnībā nediskriminējoša piekļuve attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem. Tomēr, ja CDP izvēlas izmantot pārejas režīmu, tad pārejas režīma laikā tas nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt tirdzniecības vietai saskaņā ar šo regulu. Turklāt neviena tirdzniecības vieta, kurai ir ciešas attiecības ar šo CDP, pārejas režīma laikā nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt CDP saskaņā ar šo regulu.

(39)

Ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem būtu jāpiešķir nediskriminējoša piekļuve CDP un tirdzniecības vietām. Regulā (ES) Nr. 648/2012 ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināti instrumenti, kuru izpilde nenotiek regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 6. punktu. Lai izvairītos no trūkumiem vai pārklāšanās un nodrošinātu saskaņotību starp Regulu (ES) Nr. 648/2012 un šo regulu, šajā regulā noteiktās prasības par nediskriminējošu piekļuvi CDP un tirdzniecības vietām piemēro atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo regulētos tirgos vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un visiem finanšu instrumentiem, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti.

(40)

Būtu jānosaka prasība, ka tirdzniecības vietas nodrošina piekļuvi, tostarp jaunākos datus, pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, CDP, kuri vēlas veikt tirdzniecības vietā izpildīta darījuma tīrvērti. Tomēr tam nebūtu jārada nepieciešamība izmantot sadarbspējas mehānismus attiecībā uz atvasināto instrumentu tīrvērti vai likviditātes fragmentācija tādā veidā, kas apdraudētu vienmērīgu un pareizu tirgu darbību. Tirdzniecības vietai piekļuve būtu jāatsaka tikai tad, ja nav izpildīti noteikti regulatīvos tehniskos standartos precizēti piekļuves kritēriji. Attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem būtu nesamērīgi prasīt mazākām tirdzniecības vietām, īpaši tām, kam ir ciešas attiecības ar CDP, nekavējoties ievērot prasības par nediskriminējošu piekļuvi, ja to rīcībā vēl nav tehnoloģiskās spējas darboties vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar pēctirdzniecības infrastruktūras tirgus vairākumu. Tādēļ būtu jādod iespēja tirdzniecības vietām, kas nesasniedz attiecīgo slieksni, piešķirt sev un tādēļ arī ar tām saistītajiem CDP atbrīvojumu no prasībām par nediskriminējošu piekļuvi attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem uz 30 mēnešiem, paredzot arī turpmākas atjaunošanas iespēju. Tomēr, ja tirdzniecības vieta izvēlas piešķirt sev atbrīvojumu, tad atbrīvojuma laikā tā nevarētu izmantot tiesības piekļūt CDP saskaņā ar šo regulu.

Turklāt nevienam CDP, kuram ir ciešas attiecības ar minēto tirdzniecības vietu, atbrīvojuma laikā nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt tirdzniecības vietai saskaņā ar šo regulu. Ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 ir noteikts, ka gadījumos, kad komerciālās un intelektuālās īpašuma tiesības attiecas uz finanšu pakalpojumiem saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem, licences piešķir ar samērīgiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Tāpēc iespēja saņemt tādu etalonu licences un piekļuve ar tiem saistītai informācijai, kurus izmanto finanšu instrumentu vērtības noteikšanai, CDP un citām tirdzniecības vietām būtu jānodrošina atbilstīgi samērīgiem, taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem principiem, kā arī visas licences būtu jāizsniedz saskaņā ar pamatotiem komercnoteikumiem. Neskarot konkurences noteikumu piemērošanu, ja pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir izstrādāts jauns etalons, licencēšanas pienākums stājas spēkā 30 mēnešus pēc tam, kad ir sākta finanšu instrumenta, kas ir šā etalona pamatā, tirdzniecība vai kad to ir atļauts tirgot. Iespēja saņemt licenci ir būtiska, lai veicinātu piekļuvi tirdzniecības vietām un CDP saskaņā ar 35. un 36. pantu, pretējā gadījumā licencēšanas kārtība tomēr varētu liegt piekļuvi tirdzniecības vietām un CDP, kuriem tie ir pieprasījuši piekļuvi.

Likvidējot šķēršļus un diskriminējošu praksi, paredzēts palielināt konkurenci finanšu instrumentu tīrvērtes un tirdzniecības jomā, lai samazinātu ieguldījumu un aizņemšanās izmaksas, novērstu nepilnības un veicinātu inovāciju Savienības tirgos. Komisijai būtu arī turpmāk cieši jāpārrauga pēctirdzniecības infrastruktūras attīstība un pēc vajadzības jāiejaucas, lai nepieļautu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, it īpaši, ja, noraidot pieprasījumu par piekļuvi infrastruktūrai vai etaloniem, tiek pārkāpts LESD 101. vai 102. pants. Šajā regulā paredzētajam licencēšanas pienākumam nevajadzētu skart etalonu īpašnieku vispārējo pienākumu saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem un jo īpaši saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu saistībā ar piekļuvi etaloniem, kas ir neaizstājami, lai sāktu darbību jaunā tirgū. Kompetento iestāžu apstiprinājumi attiecībā uz piekļuves tiesību nepiemērošanu pārejas posmos nav atļaujas vai izmaiņas atļaujās.

(41)

Trešo valstu brokeru sabiedrību sniegtiem pakalpojumiem Savienībā piemēro valstu režīmus un prasības. Minētie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un brokeru sabiedrībām, kurām saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus un nav tiesību veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav tā, kurā tās veic uzņēmējdarbību. Ir lietderīgi ieviest kopīgu tiesisko regulējumu Savienības līmenī. Režīmam būtu jāsaskaņo esošais sadrumstalotais regulējums, jānodrošina noteiktība un vienota attieksme pret trešo valstu brokeru sabiedrībām, kuras izmanto pieeju Savienībai, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi efektīvas līdzvērtības novērtējumu attiecībā uz trešo valstu prudenciālas uzraudzības un darījumdarbības ētikas sistēmu, un jānodrošina salīdzināma līmeņa aizsardzība klientiem Savienībā, kas saņem pakalpojumus no trešo valstu brokeru sabiedrībām.

Piemērojot režīmu, Komisijai un dalībvalstīm būtu galvenokārt jāpievērš uzmanība tām jomām, uz kurām attiecas G-20 saistības un vienošanās ar Savienības lielākajiem tirdzniecības partneriem, un būtu jāņem vērā galvenā loma, kāda Savienībai ir pasaules finanšu tirgos, kā arī jānodrošina, ka trešo valstu prasību piemērošana nekavē Savienības ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus vai saņemt finansējumu no trešām valstīm, vai trešo valstu ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus, iegūt papildu kapitālu vai saņemt citus finanšu pakalpojumus Savienības tirgos, ja vien tas nav vajadzīgs objektīviem un uz pierādījumiem balstītiem piesardzības pasākumiem. Veicot novērtējumus, Komisijai būtu jāievēro Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) vērtspapīru regulējuma mērķi un principi un tās ieteikumi IOSCO pieņemtajā redakcijā un interpretācijā.

Ja, nosakot, vai pastāv efektīva līdzvērtība, lēmumu nav iespējams pieņemt, pakalpojumiem, ko trešo valstu brokeru sabiedrības sniedz Savienībā, piemēro valstu režīmus. Komisijai līdzvērtības novērtējums būtu jāsāk pēc savas iniciatīvas. Dalībvalstis vajadzētu spēt norādīt, ka to interesēs ir Komisijas veiktas līdzvērtības novērtēšanas piemērošana konkrētai trešai valstij vai trešām valstīm, taču šādas norādes Komisijai neuzliek pienākumu sākt līdzvērtības novērtēšanas procesu. Līdzvērtības novērtējumā pamatā jāskata rezultāti; tajā būtu jāizvērtē, kādā mērā attiecīgās trešās valsts regulatīvā un uzraudzības sistēma panāk līdzīgu un atbilstīgu regulatīvo ietekmi un kādā mērā tās mērķi sakrīt ar Savienības tiesību aktu mērķiem. Sākot līdzvērtības novērtējumu, Komisija vajadzētu spēt noteikt, kuras trešo valstu jurisdikcijas ir prioritāras, ņemot vērā to, cik būtisks līdzvērtības novērtējuma rezultāts ir Savienības brokeru sabiedrībām un klientiem, to, vai pastāv attiecīgās trešās valsts un dalībvalstu vienošanās par uzraudzību un sadarbību un efektīva līdzvērtīga sistēma tādu brokeru sabiedrību atzīšanai, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu režīmiem, kā arī attiecīgās trešās valsts intereses un gatavību iesaistīties līdzvērtības novērtējuma procesā. Komisijai būtu jāuzrauga jebkādas būtiskas izmaiņas attiecīgās trešās valsts regulatīvajā un uzraudzības sistēmā un vajadzības gadījumā jāpārskata lēmums par līdzvērtību.

(42)

Saskaņā ar šo regulu pakalpojumu sniegšanai bez filiāles izveides vajadzētu būt iespējamai tikai atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionālajiem klientiem per se. Tai piemēro EVTI reģistrāciju un uzraudzību trešā valstī. Starp EVTI un kompetento iestādi trešā valstī būtu vajadzīgas pienācīgas vienošanās par sadarbību.

(43)

Šīs regulas noteikumiem, ar ko regulē pakalpojumu sniegšanu vai darbības, ko veic trešo valstu brokeru sabiedrības, nevajadzētu ietekmēt iespēju personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešo valstu brokeru sabiedrībām pēc pašu iniciatīvas vai arī Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm saņemt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības no trešo valstu brokeru sabiedrībām pēc pašu iniciatīvas, vai arī klientam saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešās valsts brokeru sabiedrības pēc pašu iniciatīvas ar šādas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus pēc tādas personas iniciatīvas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pakalpojumi nebūtu uzskatāmi par sniegtiem Savienības teritorijā. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība pati piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas.

(44)

Attiecībā uz trešo valstu brokeru sabiedrību atzīšanu un saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, tostarp saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, lēmumi, ar kuriem nosaka, ka trešās valsts regulatīvā un uzraudzības sistēma ir līdzvērtīga Savienības regulatīvajai un uzraudzības sistēmai, būtu jāpieņem tikai tad, ja trešās valsts tiesiskajā regulējumā un uzraudzības sistēmā ir paredzēta efektīva līdzvērtīga sistēma to ieguldījumu brokeru sabiedrību atzīšanai, kas saņēmušas atļauju atbilstīgi ārvalstu regulējumam, cita starpā saskaņā ar vispārējiem regulatīvajiem mērķiem un standartiem, kuri tika noteikti 2009. gada septembrī notikušajā G20 sanāksmē, lai uzlabotu atvasināto instrumentu tirgu pārredzamību, mazinātu sistēmisko risku un nodrošinātu aizsardzību pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Šāda sistēma būtu jāuzskata par līdzvērtīgu, ja tā garantē, ka piemērojamā tiesiskā regulējuma faktiskais rezultāts atbilst Savienības prasībām, un tā būtu jāuzskata par efektīvu, ja minētie noteikumi tiek konsekventi piemēroti.

(45)

Sekundārajos tūlītējas piegādes tirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisijas kvotām, un tas var mazināt uzticēšanos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (14), un tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisijas kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisijas kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un sargātu to efektīvu darbību, tostarp veicot vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, ir lietderīgi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK veiktos pasākumus papildināt, pilnībā ietverot emisijas kvotas šīs regulas un Direktīvas 2014/65/ES, ka arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/57/ES (16) darbības jomā, klasificējot tās kā finanšu instrumentus.

(46)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši deleģētie akti būtu jāpieņem saistībā ar dažu šīs regulas noteikumu darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz trešo valstu centrālajām bankām, konkrētu sīkāku informāciju par definīcijām, īpašiem ar izmaksām saistītiem noteikumiem par tirgus datu pieejamību, piekļuvi cenu piedāvājumiem, apjomiem, nepārsniedzot kurus, brokeru sabiedrība veic darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir bijis pieejams cenu piedāvājums, portfeļa sablīvēšanu, kā arī precīzāku noteikšanu, kad pastāv būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi ieguldītāju aizsardzībai, pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, vai preču tirgum, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitātei var radīt pamatu EVTI, EBI vai kompetento iestāžu rīcībai, EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras, pārejas posma pagarināšanu saskaņā ar šīs regulas 35. panta 5. punktu uz konkrētu laikposmu un attiecībā uz biržā tirgotu atvasināto instrumentu izslēgšanu no dažu šīs regulas noteikumu darbības jomas uz noteiktu laikposmu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ekvivalences lēmumu pieņemšanu par trešo valstu tiesiskajām un uzraudzības sistēmām, kas attiecas uz trešo valstu brokeru sabiedrību vai trešo valstu tirdzniecības vietu pakalpojumu sniegšanu, ar vienīgo mērķi noteikt atbilstību tādām atvasināto instrumentu tirdzniecības vietām, uz kurām attiecas pienākums veikt tirdzniecību, un lai dotu piekļuvi trešo valstu CDP un trešo valstu tirdzniecības vietām Savienības tirdzniecības vietām un CDP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (17).

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, saistībā ar finanšu instrumentiem noteikt vienotas prasības attiecībā uz tirdzniecības datu atklāšanu, ziņošanu par darījumiem kompetentajām iestādēm, atvasinātu instrumentu un akciju tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, nediskriminējošu piekļuvi CDP, tirdzniecības vietām un etaloniem, pilnvarām veikt produktu intervences pasākumus, pilnvarām veikt pozīciju pārvaldību un ierobežot pozīcijas un trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbībām, dalībvalstis pašas nevar sasniegt pietiekami, jo, kaut arī valstu kompetentās iestādes atrodas labākās pozīcijās tirgus attīstības uzraudzībai, vispārējo ietekmi, kādu rada problēmas saistībā ar tirdzniecības pārredzamību, ziņošanu par darījumiem, atvasinātu instrumentu tirdzniecību, produktu un prakses aizliegumiem, pilnībā var saprast tikai Savienības mēroga kontekstā, bet šīs regulas mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(49)

Pienākumu izpildē nevienai kompetentai iestādei, vai EVTI nevajadzētu veikt darbības, ar kurām tieši vai netieši diskriminē kādu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā vietu, kur veic ieguldījumu pakalpojumus un darbības jebkurā valūtā. Nevienai darbībai, ko veic EBI, izpildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, nebūtu tieši vai netieši jādiskriminē jebkura dalībvalsts vai dalībvalstu grupa.

(50)

Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina atbilstīga noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra, kam ir specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt izstrādāt un iesniegt Komisijai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu tehnisko standartu projektus.

(51)

Komisijai būtu jāpieņem regulatīvo tehnisko standartu projekti, ko EVTI izstrādā attiecībā uz sīkākiem nosacījumiem tirdzniecības pārredzamības prasībām attiecībā uz monetārās, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politikas darbībām un attiecībā uz konkrētiem darījumu veidiem, kas ir atbilstigi saskaņā ar šo regulu attiecībā uz sīki izstrādātiem nosacījumiem atkāpēm no pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām, attiecībā uz kārtību pēctirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai, attiecībā uz pienākumu darīt pirmstirdzniecības datus pieejamus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem, attiecībā uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības pārredzamību tiek piemērots sistemātiskajiem internalizētājiem, attiecībā uz pēctirdzniecības publiskošanu, ko veic brokeru sabiedrības, attiecībā uz datu pieprasījumu saturu un biežumu informācijas sniegšanai pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos, attiecībā uz darījumiem, kas neietekmē cenu atklāšanas procesu, attiecībā uz rīkojuma datu saglabāšanu, attiecībā uz darījumu pārskatu saturu un specifikācijām, attiecībā uz finanšu instrumentu atsauces datu saturu un specifikāciju, attiecībā uz līgumu veidiem, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, un gadījumiem, kad nepieciešams pienākums veikt atvasinātu instrumentu tirdzniecību, attiecībā uz prasībām sistēmām un procedūrām, ar ko nodrošina darījumu ar atvasinātiem instrumentiem iesniegšanu un pieņemšanu tīrvērtei, attiecībā uz netiešas tīrvērtes pakalpojumu mehānismu veidu noteikšanu, attiecībā uz pienākumu veikt tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kas ir pakļauti pienākumam veikt tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi CDP un tirdzniecības vietai, attiecībā uz nediskriminējošas piekļuves nodrošināšanu un pienākumu licencēt etalonus, un attiecībā uz informāciju, ko trešās valsts brokeru sabiedrībai, kura iesniedz pieteikumu, vajadzētu sniegt EVTI savā reģistrācijas pieteikumā. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti, izmantojot deleģētos aktus, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.

(52)

Direktīvas 2014/65/ES 95. pantā noteikts pagaidu atbrīvojums attiecībā uz C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem. Tāpēc nepieciešams, lai tehniskajos standartos, kas nosaka tīrvērtes pienākumu un ko EVTI izstrādā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tas būtu ņemts vērā un lai tie neuzliktu tīrvērtes pienākumu atvasināto instrumentu līgumiem, kam pēc tam piemērotu pagaidu atbrīvojumu attiecībā uz C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem.

(53)

Šīs regulas prasību piemērošana būtu jāatliek, lai saskaņotu piemērojamību ar pārskatītās direktīvas transponēto noteikumu piemērošanu un izstrādātu visus svarīgos īstenošanas pasākumus. Visu regulējuma paketi būtu jāsāk piemērot vienā un tajā pašā laikā. Nevajadzētu atlikt tikai pilnvaru piemērošanu saistībā ar īstenošanas pasākumiem, lai nepieciešamās darbības minēto īstenošanas pasākumu izstrādei un pieņemšanai varētu sākt pēc iespējas agrāk.

(54)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), tiesības uz patērētāju aizsardzību (38. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants), tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu (50. pants), un tā jāpiemēro atbilstīgi šādām tiesībām un principiem.

(55)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2012. gada 10. februārī sniedza atzinumu (18),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā noteiktas vienotas prasības:

a)

tirdzniecības datu publiskošanai;

b)

ziņojumu sniegšanai par darījumiem kompetentajām iestādēm;

c)

atvasinātu instrumentu tirdzniecībai organizētās tirdzniecības vietās;

d)

nediskriminējošai piekļuvei tīrvērtei un nediskriminējošai piekļuvei tirdzniecībai, izmantojot etalonus;

e)

kompetento iestāžu un EVTI pilnvarām veikt produktu intervences, EBI un EVTI pilnvarām veikt pozīciju pārvaldības kontroli un ierobežot šādas pozīcijas;

f)

ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai vai darbību veikšanai, ko pēc piemērojama Komisijas lēmuma par līdzvērtību veic trešo valstu sabiedrības ar filiāli vai bez filiāles.

2.   Šī regula attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un kredītiestādēm, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (19), kad tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un uz tirgus uzturētājiem, tostarp jebkurām tirdzniecības vietām, kurās tie darbojas.

3.   Šīs regulas V sadaļa attiecas arī uz visiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā noteiktajiem finanšu darījumu partneriem un visiem minētās regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem nefinanšu darījumu partneriem.

4.   Šīs regulas VI sadaļu piemēro arī CDP un personām ar īpašumtiesībām uz etaloniem.

5.   Šīs regulas VIII sadaļa attiecas uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbību veikšanu, ko pēc piemērojama Komisijas lēmuma par līdzvērtību veic trešo valstu sabiedrības ar filiāli vai bez filiāles.

6.   Regulas 8., 10., 18. un 21. pants neattiecas uz regulētiem tirgiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz darījumu, ja darījumu partneris ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieks un minētais darījums tiek slēgts, īstenojot tādu monetāro, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politiku, kuru ECBS ir juridiski tiesīgs ievērot, un ja minētais dalībnieks ir iepriekš paziņojis savam partnerim, ka darījumam ir piemērots atbrīvojums.

7.   Panta 6. punkts neattiecas uz darījumiem, kurus noslēdzis kāds ECBS dalībnieks, veicot ieguldījumu darbības.

8.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot monetārās, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politikas darbības un darījumu veidus, uz kuriem attiecas 6. un 7. punkts.

EVTI iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai paplašinātu 6. punkta darbības jomu attiecībā uz citām centrālajām bankām.

Šajā nolūkā Komisija līdz 2015. gada 1. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir novērtēta attieksme pret trešo valstu centrālo banku darījumiem, kas, piemērojot šo punktu, ietver Starptautisko norēķinu banku. Ziņojumā tiek iekļauta to tiesību aktā paredzētie uzdevumi un tirdzniecības apjomi Savienībā. Ziņojumā:

a)

tiek noteikti noteikumi, kas ir piemērojami attiecīgajās trešās valstīs, attiecībā uz centrālo banku darījumu, tostarp ECBS dalībnieku darījumu trešās valstīs, tiesību aktos paredzēto atklāšanu, un

b)

tiek novērtēta tiesību aktos paredzēto atklāšanas prasību iespējamā ietekme Savienībā uz trešo valstu centrālo banku darījumiem.

Ja ziņojumā ir secināts, ka 6. punktā paredzētais atbrīvojums ir vajadzīgs attiecībā uz darījumiem, kuru partneris ir trešās valsts centrālā banka, kas īsteno monetāro politiku, valūtas maiņas un finanšu stabilitātes operācijas, Komisija nodrošina, ka minētais atbrīvojums tiek piemērots minētajai trešās valsts centrālajai bankai.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

2)

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

3)

“papildpakalpojumi” ir papildpakalpojumi, kā noteikts Direktīvas 2014/…/ES* 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā;

4)

“rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir izpilde klientu vārdā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 5. apakšpunktā;

5)

“darījumu veikšana savā vārdā” ir darījumu veikšana sava vārdā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 6. apakšpunktā;

6)

“tirgus uzturētājs” ir tirgus uzturētājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā;

7)

“klients” ir klients, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 9. apakšpunktā;

8)

“profesionāls klients” ir profesionāls klients, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 10. apakšpunktā;

9)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

10)

“tirgus dalībnieks” ir tirgus dalībnieks, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

11)

“daudzpusējā sistēma” ir daudzpusēja sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 19. apakšpunktā;

12)

“sistemātisks internalizētājs” ir sistemātisks internalizētājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

13)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

14)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

15)

“organizēta tirdzniecības sistēma” ir organizēta tirdzniecības sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

16)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā;

17)

“likvīds tirgus” ir:

a)

piemērojot 9., 11. un 18. pantu - finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā pastāvīgi ir kāds, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un ja tirgus ir izvērtēts saskaņā ar šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:

i)

darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumenta kategorijas produktu būtību un aprites ciklu;

ii)

tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku attiecība pret tirgotajiem finanšu instrumentiem konkrētam produktam;

iii)

vidējais starpības apmērs, ja tāds ir pieejams;

b)

piemērojot 4., 5. un 14. pantu - finanšu instrumentu tirgus, kas tiek tirgoti katru dienu, ja tirgu novērtē pēc šādiem kritērijiem:

i)

brīvās publiskās apgrozības apjoma;

ii)

vidējā darījumu skaita dienā minētajam finanšu instrumentam;

iii)

vidējā dienas apgrozījuma minētajam finanšu instrumentam;

18)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā;

19)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā (20);

20)

“filiāle” ir filiāle, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

21)

“ciešas attiecības” ir ciešas attiecības, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35. apakšpunktā;

22)

“vadības struktūra” ir vadības struktūra, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 36. apakšpunktā;

23)

“strukturēts noguldījums” ir strukturēts noguldījums, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43. apakšpunktā;

24)

“pārvedami vērtspapīri” ir pārvedamie vērtspapīri, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā;

25)

“depozitārie sertifikāti” ir depozitārie sertifikāti, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 45. apakšpunktā;

26)

“biržā tirgots fonds” vai ETF ir biržā tirgots fonds, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 46. apakšpunktā;

27)

“sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un kurus – ja emitents atmaksā ieguldījumu – iedala augstāk par akcijām, bet zemāk par nenodrošinātiem obligāciju instrumentiem vai citiem līdzīgiem instrumentiem;

28)

“strukturētā finansējuma produkti” ir vērtspapīri, kuri izveidoti tāda kredītriska vērtspapīrošanai un pārvešanai, kas saistīts ar tādu finanšu aktīvu kopumu, kuri to turētājam dod tiesības saņemt regulārus maksājumus, kas ir atkarīgi no bāzes aktīvu radītajām naudas plūsmām;

29)

“atvasināti instrumenti” ir instrumenti, kuri definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā un uz kuriem atsauce ir minētās direktīvas I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā;

30)

“preču atvasinātie instrumenti” ir instrumenti, kuri definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā saistībā ar preci vai pamatā esošo aktīvu, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punktā vai I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā;

31)

“CDP” ir CDP Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punkta nozīmē;

32)

“biržā tirgots atvasināts instruments” ir atvasināts instruments, ko tirgo regulētā tirgū, vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, un uz kuru kā tādu neattiecas ārpusbiržas atvasināto instrumentu definīcija, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā;

33)

“izmantojama norāde par interesi” ir viena locekļa vai dalībnieka ziņojums citam loceklim vai dalībniekam tirdzniecības sistēmā, kurā tiek izrādīta interese veikt tirdzniecību un kurā ietver visu nepieciešamo informāciju, lai varētu vienoties par darījumu;

34)

“apstiprināta publicēšanas struktūra” jeb “APS” ir apstiprināta publicēšanas struktūra, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 52. apakšpunktā*;

35)

“konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” jeb KDLN ir konsolidētu datu lentes nodrošinātājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 53. apakšpunktā;

36)

“apstiprināta ziņošanas sistēma” jeb AZS ir apstiprināta ziņošanas sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 54. apakšpunktā*;

37)

“piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55. apakšpunktā;

38)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir uzņēmēja dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā;

39)

“etalons” ir likme, indekss vai publiskots vai publicēts rādītājs, kuru periodiski vai regulāri nosaka, piemērojot formulu vai balstoties uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstajām cenām, faktiskām vai aplēstām procentu likmēm vai citām vērtībām, vai apsekojuma datiem, un kuru izmanto tādas summas noteikšanai, kas jāmaksā saskaņā ar finanšu instrumentu, vai finanšu instrumenta vērtības noteikšanai;

40)

“sadarbspējas mehānisms” ir sadarbspējas mehānisms Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 12. punkta nozīmē;

41)

“trešās valsts finanšu iestāde” ir sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī un kurai saskaņā ar šās trešās valsts tiesību aktiem ir izsniegta atļauja vai licence veikt pakalpojumus vai darbības, kas uzskaitītas Direktīvā 2013/36/EK, Direktīvā 2014/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (21), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/41/EK (23) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (24);

42)

“trešās valsts sabiedrība” ir trešās valsts sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā*;

43)

“vairumtirdzniecības energoprodukti” ir vairumtirdzniecības energoprodukti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (25) 2. panta 4. punktā;

44)

“lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti” ir atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz produktiem, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (26) 1. pantā un I pielikuma I līdz XX daļā un XXIV/1. daļā;

45)

jēdziens “likviditātes fragmentācija” nozīmē situāciju, kurā

a)

tirdzniecības vietas dalībnieki nespēj noslēgt darījumu ar vienu vai vairākiem citiem dalībniekiem šajā tirdzniecības vietā, jo nav izveidots tīrvērtes mehānisms, kas būtu piekļūstams visiem dalībniekiem; vai

b)

tīrvērtes dalībnieks vai tā klienti būtu spiesti turēt savas finanšu instrumenta pozīcijas vairāk nekā tikai vienā CDP, kas ierobežotu finanšu darījumu tīrā riska apjoma aprēķināšanas iespējas;

46)

“valsts parāds” ir valsts parāds, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā;

47)

“portfeļa sablīvēšana” ir riska samazināšanas pakalpojums, ar kuru divi vai vairāki darījumu partneri pilnībā vai daļēji izbeidz dažus vai visus atvasinātos instrumentus, kurus šie darījumu partneri iesnieguši iekļaušanai portfeļa sablīvēšanā, un aizstāj izbeigtos atvasinātos instrumentus ar citu atvasināto instrumentu, kura kopējā nosacītā vērtība ir mazāka par izbeigto atvasināto instrumentu nosacīto vērtību.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu dažus 1. punktā iekļauto definīciju tehniskos elementus, lai pielāgotu definīcijas tirgus attīstībai.

II   SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS VIETĀM

1.   NODAĻA

Pārredzamība attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem

3. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, dara publiski pieejamas kārtējās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās par akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Minētā prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, pastāvīgi publisko minēto informāciju parastajā tirdzniecības laikā.

2.   Panta 1. punktā minētās pārredzamības prasības jāpielāgo dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, tostarp rīkojumu reģistriem un cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, kā arī hibrīdām un periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmām.

3.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 14. pantam.

4. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz kapitāla instrumentiem

1.   Kompetentās iestādes var piešķirt tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 3. panta 1. punktā minēto informāciju par:

a)

sistēmām, kuras saskaņo rīkojumus, kuru pamatā ir tirdzniecības metodika, ar kuru 3. panta 1. punktā minētā finanšu instrumenta cenu atvasina no cenas tirdzniecības vietā, kurā minēto finanšu instrumentu pirmoreiz atļāva tirgot, vai likviditātes ziņā visatbilstīgākā tirgū, ja šī atsauces cena ir plaši pieejama un tirgus dalībnieki to uzskata par ticamu atsauces cenu. Minētā atbrīvojuma pastāvīgai izmantošanai piemēro 5. pantā izklāstītos nosacījumus;

b)

sistēmām, kas formalizē nolīgtos darījumus, kuri:

i)

veikti pašreizējās apjoma svērtās cenas intervāla robežās, kas atspoguļots rīkojumu reģistrā vai tirdzniecības vietas tirgus uzturētāju, kas izmanto šo sistēmu, kotētajās cenās, piemērojot 5. pantā izklāstītos nosacījumus; vai

ii)

veikti ar nelikvīdām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri neietilpst jēdzienā “likvīds tirgus” un kuri slēgti piemērotas atsauces cenas procentuālās daļas robežās, ja procentuālo daļu un atsauces cenu sistēmas uzturētājs ir noteicis iepriekš; vai

iii)

pakļauti citiem nosacījumiem, kas nav minētā finanšu instrumenta pašreizējā tirgus cena;

c)

rīkojumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu;

d)

rīkojumiem, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko.

2.   Atsauces cenu, kas minēta 1. panta a) punktā nosaka, noskaidrojot:

a)

pašreizējo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenu vidējo vērtību tirdzniecības vietā, kurā minēto finanšu instrumentu pirmoreiz atļāva tirgot, vai likviditātes ziņā visatbilstīgākajā tirgū; vai

b)

ja a) apakšpunktā minētā cena nav pieejama, attiecīgās tirdzniecības sesijas sākuma vai noslēguma cenu.

Atsauces uz b) apakšpunktā minētajām cenām rīkojumos var sniegt tikai ārpus attiecīgās tirdzniecības sesijas nepārtrauktā tirdzniecības posma.

3.   Ja tirdzniecības vietās darbojas sistēmas, kas formalizē nolīgtos darījumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu:

a)

šie darījumi tiek veikti saskaņā ar tirdzniecības vietā spēkā esošajiem noteikumiem;

b)

tirdzniecības vieta nodrošina kārtību, sistēmas un procedūras, lai nepieļautu un atklātu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumu attiecībā uz šādiem nolīgtiem darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 16. pantu;

c)

tirdzniecības vieta izveido, uztur un īsteno sistēmas, lai atklātu jebkuru mēģinājumu izmantot atbrīvojumu ar mērķi apiet citas šīs regulas vai Direktīvas 2014/65/ES prasības un lai ziņotu par šādiem gadījumiem kompetentajai iestādei.

Ja kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) vai iii) punktu, minētā kompetentā iestāde uzrauga, kā tirdzniecības vieta izmanto atbrīvojumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā atbrīvojuma izmantošanas nosacījumi.

4.   Pirms atbrīvojuma piešķiršanas saskaņā ar 1. punktu kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojuma darbību, tostarp sīkāku informāciju par tirdzniecības vietu, kur atsauces cena ir noteikta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas regulatīvajā tehniskajā standartā, kas pieņemts atbilstīgi 6. punktam. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. EVTI uzrauga atbrīvojumu piemērošanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par atbrīvojumu piemērošanu praksē.

5.   Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai citas kompetentās iestādes pieprasījuma var atsaukt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, ka precizēts saskaņā ar 6. punktu, ja tā konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnēji paredzētā, vai ja tā uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā paredzētās prasības.

Kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentām iestādēm par minēto atsaukšanu, pilnībā pamatojot savu lēmumu.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu vai tirgus uzturētāja norādīto cenu piedāvājumu diapazonu un tirdzniecības intereses dziļumu pie šādām cenām, ko dara publiski pieejamu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju atbilstīgi 3. panta 1. punktam, ņemot vērā vajadzīgos pielāgojumus dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, kā minēts 3. panta 2. punktā;

b)

visatbilstīgāko tirgu finanšu instrumenta likviditātes ziņā saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

c)

nolīgtā darījuma īpašās iezīmes attiecībā uz dažādiem veidiem, kādos tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks var izpildīt šādu darījumu;

d)

nolīgtos darījumus, kuri neietekmē cenu veidošanos, izmantojot 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzēto atbrīvojumu;

e)

tādu rīkojumu apjomu, kuri ir lieli, un tādu rīkojumu veidu un minimālo apjomu, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, attiecībā uz kuriem var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju;

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   Atbrīvojumus, ko kompetentās iestādes pirms 2017. gada 3. janvāra piešķīrušas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1287/2006 18., 19. un 20. pantu, EVTI pārskata līdz 2019. gada 3. janvārim. EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas šajā regulā un visos deleģētajos aktos un regulatīvajos tehniskajos standartos, kas balstīti uz šo regulu.

5. pants

Apjoma ierobežošanas mehānisms

1.   Lai nodrošinātu to, ka 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētie atbrīvojumi nepamatoti nekaitē cenu veidošanai, tirdzniecību saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem ierobežo šādi:

a)

procentuālo daļu darījumiem ar finanšu instrumentu, kurus veic tirdzniecības vietā saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, ierobežo līdz 4 % no šā finanšu instrumenta darījumu kopējā apjoma visās tirdzniecības vietās visā Savienībā iepriekšējos 12 mēnešos;

b)

kopējos Savienības darījumus ar finanšu instrumentu, kurus veic saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, ierobežo līdz 8 % no šā finanšu instrumenta darījumu kopējā apjoma visās tirdzniecības vietās visā Savienībā iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Minēto apjoma ierobežošanas mehānismu nepiemēro nolīgtiem darījumiem, kuri ir darījumi ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem nepastāv likvīds tirgus saskaņā ar 2. panta 1. punkta 17) apakšpunkta b) punktu, un kurus veic piemērotas atsauces cenas procentuālās daļas robežās, kā minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, vai nolīgtiem darījumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav minētā finanšu instrumenta pašreizējā tirgus cena, kā minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

2.   Ja procentuālā daļa finanšu instrumenta darījumiem, kurus veic tirdzniecības vietā saskaņā ar šiem atbrīvojumiem, ir pārsniegusi 1. punkta a) apakšpunktā minēto ierobežojumu, kompetentā iestāde, kas šai tirdzniecības vietai ir atļāvusi izmantot minētos atbrīvojumus, divu darbdienu laikā, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem EVTI publiskotajiem datiem, aptur to izmantošanu šim finanšu instrumentam šajā tirdzniecības vietā uz sešiem mēnešiem.

3.   Ja procentuālā daļa finanšu instrumenta darījumiem, kurus veic visās tirdzniecības vietās visā Savienībā saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, ir pārsniegusi 1. punkta b) apakšpunktā minēto ierobežojumu, visas kompetentās iestādes divu darbdienu laikā aptur minēto atbrīvojumu izmantošanu visā Savienībā uz sešiem mēnešiem.

4.   EVTI piecu darbdienu laikā pēc katra kalendārā mēneša beigām publicē ES darījumu kopējo apjomu katram finanšu instrumentam iepriekšējo 12 mēnešu laikā, procentuālo daļu finanšu instrumenta darījumiem, kas veikti visā Savienībā saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem un katrā tirdzniecības vietā iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kā arī metodiku, kas izmantota, aprēķinot minētās procentuālās daļas.

5.   Ja 4. punktā minētajā ziņojumā ir atklāts, ka jebkura tirdzniecības vieta, kurā tiek veikta kāda finanšu instrumenta tirdzniecība saskaņā ar atbrīvojumiem, kas pārsniedz 3,75 % no kopējās minētā finanšu instrumenta tirdzniecības Savienībā, par pamatu ņemot tirdzniecību iepriekšējo 12 mēnešu laikā, EVTI publicē papildu ziņojumu piecu darbdienu laikā no 15. dienas kalendārajā mēnesī, kurā ir publicēts 4. punktā minētais ziņojums. Minētajā ziņojumā ietver 4. punktā noteikto informāciju attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem, ja tiek pārsniegti 3,75 %.

6.   Ja 4. punktā minētajā ziņojumā ir atklāts, ka jebkura finanšu instrumenta kopējā tirdzniecība Savienībā saskaņā ar atbrīvojumiem ir pārsniegusi 7,75 % no kopējās finanšu instrumentu tirdzniecības Savienībā, par pamatu ņemot tirdzniecību iepriekšējo 12 mēnešu laikā, EVTI publicē papildu ziņojumu 5 darbdienu laikā no 15. dienas kalendārajā mēnesī, kurā ir publicēts 4. punktā minētais ziņojums. Minētajā ziņojumā ietver 4. punktā noteikto informāciju attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem, ja tiek pārsniegti 7,75 %.

7.   Lai nodrošinātu ticamu pamatu uzraudzībai attiecībā uz tirdzniecību, kas notiek saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, un lai noteiktu, vai 1. punktā noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti, tirdzniecības vietu uzturētājiem ir pienākums ieviest sistēmas un procedūras:

a)

lai varētu identificēt visus darījumus, kas notikuši to tirdzniecības vietā saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem; un

b)

lai nodrošinātu, ka tie nekādos apstākļos nepārsniedz procentuālo daļu, kas atļauta darījumiem saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā.

8.   Laikposms tirdzniecības datu publicēšanai, ko veic EVTI, un uzraudzībai attiecībā uz finanšu instrumenta tirdzniecību, ko veic saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, tiek uzraudzīts no 2016. gada 3. janvāra. Neskarot 4. panta 5. punktu, kompetentās iestādes ir pilnvarotas apturēt minēto atbrīvojumu izmantošanu no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, un pēc tam reizi mēnesī.

9.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodi, tostarp darījumu iezīmēšanu, ar kuru tā salīdzina, aprēķina un publicē darījuma datus, kā norādīts 4. punktā, lai nodrošinātu precīzu aprēķinu par darījumu kopējo apjomu katram finanšu instrumentam un procentuālo daļu darījumiem, kas izmanto minētos atbrīvojumus, visā Savienībā un katrā tirdzniecības vietā.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

6. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, dara publiski pieejamu cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo minētajā tirdzniecības vietā. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski ir iespējams.

2.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto šā panta 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt sīkāku informāciju par saviem darījumiem ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 20. pantam.

7. pants

Atļauja atlikt publicēšanu

1.   Kompetentās iestādes var atļaut tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem, pamatojoties uz šādu darījumu veidu vai apjomu.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut atlikt informācijas publicēšanu saistībā ar darījumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai akcijai, depozitārajam sertifikātam, biržā tirgotam fondam, sertifikātam vai citam līdzīgam finanšu instrumentam vai noteiktai akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgota fonda, sertifikāta vai cita līdzīga finanšu instrumenta kategorijai.

Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteiktajiem pasākumiem tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par minētajiem pasākumiem tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga minēto pasākumu piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par to piemērošanu praksē.

Ja kompetentā iestāde atļauj atlikt informācijas publicēšanu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde atlikšanai nepiekrīt vai nepiekrīt piešķirtās atļaujas faktiskajai piemērošanai, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nolūkā veicināt saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. pantu prasītās informācijas publicēšanu norāda:

a)

sīkāku informāciju par darījumiem, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, jāpublisko par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju atbilstīgi 6. panta 1. punktam, tostarp identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar 6. panta 1. punktu un 20. pantu, izšķirot starp tiem tos, ko nosaka faktori, kas galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b)

termiņu, kas tiktu uzskatīts par atbilstīgu publicēšanas pienākumam pēc iespējas tuvāk reāllaikam, tostarp tad, kad tirdzniecība tiek veikta ārpus parastā tirdzniecības laika.

c)

nosacījumus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, tiek atļauts paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem katrai attiecīgajai finanšu instrumentu kategorijai saskaņā ar šā panta 1. punktu un 20. panta 1. punktu;

d)

kritērijus, kurus piemēro, pieņemot lēmumu par darījumiem, par kuriem to apjoma vai tipa, tostarp akcijas likviditātes profila, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotu fondu, sertifikāta vai cita līdzīga finanšu instrumenta veida dēļ tiek atļauts atlikt informācijas publicēšanu katrai attiecīgā finanšu instrumenta kategorijai.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2.   NODAĻA

Pārredzamība saistībā ar instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti

8. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām saistībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko kārtējās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kas publiskotas to sistēmās par obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Minētā prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, pastāvīgi publisko minēto informāciju parastajā tirdzniecības laikā. Šis publicēšanas pienākums neattiecas uz tādiem darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem starp nefinanšu darījumu partneriem, kuri samazina objektīvi izmērāmos riskus, kas ir tieši saistīti ar šā partnera vai šīs grupas komercdarbību vai valsts kases finansēšanas darbību.

2.   Panta 1. punktā minētās pārredzamības prasības tiek pielāgotas dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, tostarp rīkojumu reģistriem, cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, hibrīdām, periodisko izsoļu tirdzniecības un balss tirdzniecības sistēmām.

3.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savu cenu piedāvājumu obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem atbilstīgi 18. pantam.

4.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, gadījumos, kad saskaņā ar 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu piešķirts atbrīvojums, publisko vismaz orientējošas pirmstirdzniecības pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas, kas ir tuvu tirdzniecības interešu cenām, kas publiskotas to sistēmās par obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, pastāvīgi publisko minēto informāciju, izmantojot atbilstīgus elektroniskos līdzekļus, parastajā tirdzniecības laikā. Minētie pasākumi nodrošina to, ka informācija tiek sniegta saskaņā ar pieņemamiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējoši.

9. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti

1.   Kompetentās iestādes var piešķirt tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 8. panta 1. punktā minēto informāciju par:

a)

rīkojumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, un rīkojumiem, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko;

b)

izmantojamām norādēm par interesi par automatizētajām un balss tirdzniecības sistēmām, ja apjoms ir lielāks par finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, kas likviditātes nodrošinātājiem radītu nepamatotu risku un ņem vērā, vai attiecīgie tirgus dalībnieki ir maza mēroga vai liela mēroga ieguldītāji;

c)

atvasinātiem instrumentiem, kuriem nepiemēro tirdzniecības pienākumu, kas minēts 28. pantā, un citiem finanšu instrumentiem, kuriem nav likvīds tirgus.

2.   Pirms atbrīvojuma piešķiršanas saskaņā ar 1. punktu kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojumu darbību. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti atbilstīgi 5. punktam. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. EVTI uzrauga atbrīvojumu piemērošanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par atbrīvojumu piemērošanu praksē.

3.   Kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas vai pēc citu kompetento iestāžu lūguma var atsaukt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, ja tās konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnējā mērķa, vai arī tās uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā noteiktās prasības.

Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo EVTI un citām kompetentām iestādēm par minēto atsaukšanu, pirms tā ir pilnībā stājusies spēkā, pilnībā pamatojot savu lēmumu.

4.   Kompetentā iestāde, kuras pienākums ir uzraudzīt vienu vai vairākas tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgotas obligāciju, strukturētā finansējuma produktu, emisijas kvotu vai atvasināto instrumentu kategorija, var uz laiku apturēt 8. pantā paredzētās prasības, ja minētās finanšu instrumenta kategorijas likviditāte nesasniedz norādīto slieksni. Norādīto slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas raksturīgi attiecīgā finanšu instrumenta tirgum. Paziņojumu par šādu pagaidu apturēšanu publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.

Pagaidu apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad informāciju par to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Šādu apturēšanu var pagarināt uz attiecīgiem laikposmiem, kas vienā reizē nepārsniedz trīs mēnešus, ja apturēšanas iemesli pastāv vēl aizvien. Ja pēc šo trīs mēnešu laikposma pagaidu apturēšana nav atjaunota, tā automātiski zaudē spēku.

Pirms 8. pantā minēto prasību apturēšanas vai pagaidu apturēšanas pagarināšanas saskaņā ar šo punktu attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par savu nodomu un sniedz paskaidrojumu. EVTI pēc iespējas ātrāk sagatavo atzinumu kompetentajai iestādei par to, vai tā uzskata, ka apturēšana vai pagaidu apturēšanas pagarināšana ir pamatota saskaņā ar pirmo un otro daļu.

5.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda:

a)

4. punktā minētā likviditātes sliekšņa aprēķināšanas parametrus un metodes attiecībā uz finanšu instrumentu. Parametrus un metodes, pēc kuriem dalībvalstis aprēķina minēto slieksni, nosaka tādā veidā, ka tad, ja slieksnis tiek sasniegts, tas nozīmē būtisku attiecīgā finanšu instrumenta likviditātes samazināšanos visās vietās Savienībā, pamatojoties uz saskaņā ar2. panta 1. punkta 17. apakšpunktu izmantotajiem kritērijiem;

b)

pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenu vai cenu piedāvājuma diapazonu, tirdzniecības intereses dziļumu pie šādām cenām vai orientējošas pirmstirdzniecības pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas, kas ir tuvu tirdzniecības interešu cenām, ko publisko par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju saskaņā ar 8. panta 1. punktam un 4. punktu, ņemot vērā nepieciešamo pielāgošanu dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, kā minēts 8. panta 2. punktā;

c)

tādu rīkojumu apjomu, kuri ir lieli, un tādu rīkojumu veidu un minimālo apjomu, kurus uzglabā rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, attiecībā uz kuriem var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju;

d)

finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, un definīciju automatizētām un balss tirdzniecības sistēmām, attiecībā uz kurām var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu;

Nosakot finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, kas likviditātes nodrošinātājiem radītu nepamatotu risku un kur ņemts vērā, vai attiecīgie tirgus dalībnieki ir maza mēroga vai liela mēroga ieguldītāji saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, EVTI ņem vērā šādus faktorus:

i)

to, vai pie šāda apmēra likviditātes nodrošinātāji spēs nodrošināties pret risku;

ii)

ja finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgu daļēji veido privātie ieguldītāji, minēto ieguldītāju veikto darījumu vidējo vērtību;

e)

finanšu instrumentus vai finanšu instrumentu kategorijas, kuriem nav likvīds tirgus, ja var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

10. pants

Pēctirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām saistībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski ir iespējams.

2.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savu cenu piedāvājumu obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, ievērojot 21. pantu.

11. pants

Atļauja atlikt publicēšanu

1.   Kompetentās iestādes var atļaut tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem, pamatojoties uz darījumu apjomu vai veidu.

Īpaši kompetentās iestādes var atļaut atlikt informācijas publicēšanu attiecībā uz darījumiem:

a)

kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai obligācijai, strukturētā finansējuma produktam, emisijas kvotām vai atvasinātam instrumentam, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai noteiktai obligācijas, strukturētā finansējuma produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā instrumenta kategorijai, ko tirgo tirdzniecības vietā; vai

b)

kuri ir saistīti ar obligāciju, strukturētā finansējuma produktu, emisijas kvotu vai atvasinātu instrumentu, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai noteiktu obligācijas, strukturētā finansējuma produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā instrumenta kategoriju, ko tirgo tirdzniecības vietā un kam nav likvīda tirgus;

c)

kuri pārsniedz apjomu, kas raksturīgs noteiktai obligācijai, strukturētā finansējuma produktam, emisijas kvotai vai atvasinātajam instrumentam, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai noteiktai obligācijas, strukturētā finansējuma produkta, emisijas kvotas vai atvasinātā instrumenta kategorijai, ko tirgo tirdzniecības vietā, kas likviditātes nodrošinātājiem radītu nepamatotu risku un kur ņemts vērā, vai attiecīgie tirgus dalībnieki ir maza mēroga vai liela mēroga ieguldītāji.

Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteikto kārtību tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par minēto kārtību tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga minētās kārtības piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par tās izmantošanu praksē.

2.   Kompetentā iestāde, kuras pienākums ir uzraudzīt vienu vai vairākas tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgota obligācijas, strukturētā finansējuma produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā instrumenta kategorija, var uz laiku apturēt 10. pantā paredzētās prasības, ja minētā finanšu instrumenta kategorijas likviditāte nesasniedz slieksni, kā noteikts saskaņā ar 9. panta 5. punkta a) apakšpunktā minēto metodiku. Minēto slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas raksturīgi attiecīgā finanšu instrumenta tirgum. Informāciju par šādu pagaidu apturēšanu publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.

Pagaidu apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad informāciju par to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Šādu apturēšanu var pagarināt uz attiecīgiem laikposmiem, kas vienā reizē nepārsniedz trīs mēnešus, ja apturēšanas iemesli pastāv vēl aizvien. Ja pēc šo trīs mēnešu laikposma pagaidu apturēšana nav atjaunota, tā automātiski zaudē spēku.

Pirms 10. pantā minēto prasību apturēšanas vai pagaidu apturēšanas pagarināšanas attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par savu nodomu un sniedz paskaidrojumu. EVTI pēc iespējas ātrāk sagatavo atzinumu kompetentajai iestādei par to, vai tā uzskata, ka apturēšana vai pagaidu apturēšanas pagarināšana ir pamatota saskaņā ar pirmo un otro daļu.

3.   Kompetentās iestādes saistībā ar atļauju atlikt informācijas publicēšanu var:

a)

atlikšanas laikposmā pieprasīt publicēt ierobežota apjoma sīkāku informāciju par darījumu vai sīkāku informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā, vai abu kombināciju;

b)

atļaut nepublicēt informāciju par atsevišķa darījuma apjomu pagarinātajā atlikšanas laikposmā;

c)

attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti un kas nav valsts parāda instrumenti, atļaut uz pagarinātā atlikšanas laikposmā publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā.

d)

attiecībā uz valsts parāda instrumentiem atļaut uz nenoteiktu laiku publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā.

Attiecībā uz valsts parāda instrumentiem b) un d) apakšpunktu var izmantot vai nu atsevišķi, vai secīgi, saskaņā ar ko, tiklīdz beidzas pagarinātais apjoma nepublicēšanas laikposms, informāciju par apjomiem var publicēt apkopotā veidā.

Attiecībā uz visiem pārējiem finanšu instrumentiem, kad atlikšanas laikposms beidzas, publicē pārējo informāciju par darījumu un visas ziņas par atsevišķiem darījumiem.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu tā, lai darītu iespējamu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. pantu prasītās informācijas publicēšanu, nolūkā norādīt:

a)

sīkāku informāciju par darījumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp sistemātiski internalizētāji, tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju atbilstīgi 10. panta 1. punktam, tostarp identifikatorus dažādiem darījumu veidiem, ko publicē atbilstīgi 10. panta 1. punktam un 21. panta 1. punktam, nošķirot tos, ko nosaka faktori, kuri galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b)

termiņu, kas tiktu uzskatīts par atbilstīgu publicēšanas pienākumam pēc iespējas tuvāk reāllaikam, tostarp tad, kad tirdzniecība tiek veikta ārpus parastā tirdzniecības laika;

c)

nosacījumus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, tiek atļauts paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem katrai attiecīgā finanšu instrumenta kategorijai saskaņā ar šā panta 1. punktu un 21. panta 4. punktu;

d)

kritērijus, kādus piemēro, nosakot darījuma apjomu vai veidu, par kuriem saskaņā ar 3. punktu tiek atļauts atlikt informācijas publicēšanu un publicēt ierobežota apjoma sīkāku informāciju par darījumu vai publicēt sīkāku informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā, vai nepublicēt informāciju par darījuma apjomu, īpaši atsaucoties uz atļauju pagarināt atlikšanas laikposmu konkrētiem finanšu instrumentiem atkarībā no to likviditātes.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   NODAĻA

Pienākums piedāvāt tirdzniecības datus atsevišķi un saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem

12. pants

Pienākums darīt pieejamus pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietas, saskaņā ar 3., 4. un 6. līdz11. pantu publicēto informāciju dara pieejamu sabiedrībai, piedāvājot pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot to, kā padarīt publiski pieejamus pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datus, tostarp līmeni, kādā dati neapkopotā veidā padarāmi publiski pieejami atbilstīgi 1. punktam.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

13. pants

Pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saskaņā ar 3., 4. un 6. līdz11. pantu publicēto informāciju dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem un nodrošina nediskriminējošu piekļuvi informācijai. Šādu informāciju bez maksas dara pieejamu 15 minūtes pēc publicēšanas.

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota, kā minēts 1. punktā.

III   SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA SISTEMĀTISKIEM INTERNALIZĒTĀJIEM UN IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBĀM, KAS TIRGOJAS ĀRPUS BIRŽAS

14. pants

Sistemātisko internalizētāju pienākums publiskot stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā un attiecībā uz kuriem tās ir sistemātiski internalizētāji, un kuriem ir likvīds tirgus.

Ja pirmajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem nav likvīda tirgus, sistemātiski internalizētāji saviem klientiem pēc pieprasījuma atklāj informāciju par cenu piedāvājumu.

2.   Šo pantu un 15., 16. un 17. pantu piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru apjoms nepārsniedz standarta tirgus apjomu. Šis pants un 15., 16. un 17. pants neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic tādus darījumus, kuru apjoms pārsniedz standarta tirgus apjomu.

3.   Sistemātiskie internalizētāji var izlemt par cenu piedāvājuma apjomu vai apjomiem. Minimālais cenu piedāvājuma apjoms ir ekvivalents vismaz 10 % no akcijas, depozitārā sertifikāta, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu tirdzniecības vietā tirgotu finanšu instrumentu standarta tirgus apjoma. Katrā cenas piedāvājumā par konkrētu tirdzniecības vietā tirgotu akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu ietver stabilu pirkšanas un pārdošanas cenu vai cenas par apjomu vai apjomiem, kas var nepārsniegt to akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai līdzīgu finanšu instrumentu kategoriju standarta tirgus apjomu, kurā iekļauts attiecīgais finanšu instruments. Cena vai cenas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu.

4.   Akcijas, depozitāros sertifikātus, ETF, sertifikātus un citus līdzīgus finanšu instrumentus sagrupē kategorijās, pamatojoties uz attiecīgā finanšu instrumenta tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību. Katras akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu kategorijas standarta tirgus apjoms ir apjoms, kas rāda katrā kategorijā iekļauto finanšu instrumentu tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību.

5.   Katras akcijas, depozitārā sertifikāta, ETF, sertifikāta un citu līdzīgu finanšu instrumentu tirgu veido visi rīkojumi, kas izpildīti Savienībā attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, izņemot rīkojumus, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu.

6.   Attiecībā uz katru akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu tā tirgus kompetentā iestāde, kas ir visatbilstīgākais likviditātes ziņā, kā definēts 26. pantā, vismaz reizi gadā, pamatojoties uz to rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nosaka finanšu instrumenta kategoriju, kurā attiecīgais instruments iekļauts. Minēto informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem un nosūta EVTI, kas to publicē savā tīmekļa vietnē.

7.   Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu vērtēšanu un palielinātu iespēju ieguldījumu brokeru sabiedrībām saviem klientiem nodrošināt labāko darījumu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, sīkāk nosakot kārtību, kas attiecas uz 1. punktā minētā stabilā cenu piedāvājuma publicēšanu, dominējošos tirgus nosacījumus, kā minēts 3. punktā, un 2. un 4. punktā minēto standarta tirgus apjomu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

15. pants

Klientu rīkojumu izpilde

1.   Sistemātiski internalizētāji regulāri un pastāvīgi publisko savus cenu piedāvājumus parastajā tirdzniecības laikā. Tie var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā laikā. Tiem ārkārtējos tirgus apstākļos ir atļauts atsaukt savus cenu piedāvājumus.

Dalībvalsts prasa, lai brokeru sabiedrības, kas atbilst sistemātiska internalizētāja definīcijai, par to paziņo savai kompetentajai iestādei. Šo paziņojumu nosūta EVTI. EVTI izveido visu Savienības sistemātisko internalizētāju sarakstu.

Cenu piedāvājumus dara zināmus tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

2.   Sistemātiski internalizētāji, ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 27. pantu, izpilda rīkojumus, ko tie saņem no saviem klientiem saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji, atbilstīgi cenas piedāvājumam rīkojuma saņemšanas brīdī.

Tomēr pamatotos gadījumos tie var izpildīt šos rīkojumus par labāku cenu, ja cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

3.   Sistemātiski internalizētāji var neievērot 2. punkta prasības un izpildīt rīkojumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem, par cenām, kas atšķiras no to piedāvātajām cenām, attiecībā uz darījumiem, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai attiecībā uz rīkojumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena.

4.   Ja sistemātisks internalizētājs, kurš piedāvā tikai vienu cenu vai kura augstākā piedāvātā cena ir zemāka nekā standarta tirgus apjoms, saņem no klienta rīkojumu, kura apjoms ir lielāks nekā tas, par ko piedāvāta cena, bet zemāks nekā standarta tirgus apjoms, tas var nolemt izpildīt to rīkojuma daļu, kas pārsniedz apjomu, uz ko attiecas cenu piedāvājums, ja šo rīkojumu izpilda par piedāvāto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādi saskaņā ar 2. un 3. punktu. Ja sistemātiska internalizētāja cenu piedāvājumā ir cenas, kas attiecas uz dažādiem apjomiem, un tas saņem rīkojumu par apjomu, kas ir piedāvātajā diapazonā, un tas izvēlas izpildīt rīkojumu, tas izpilda rīkojumu par vienu no piedāvātajām cenām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 28. pantu ja vien nav atļauts rīkoties citādi saskaņā ar šā panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai cenu piedāvājumi tiktu publiskoti atbilstīgi 1. punktam.

16. pants

Kompetento iestāžu pienākumi

Kompetentās iestādes pārbauda:

a)

vai ieguldījumu brokeru sabiedrības regulāri atjaunina pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas, kas publicētas saskaņā ar 14. pantu, un uztur cenas, kas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus;

b)

vai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro tos nosacījumus attiecībā uz cenu uzlabojumiem, kas noteikti 15. punkta 2. punktā.

17. pants

Piekļuve cenu piedāvājumiem

1.   Sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj izlemt, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā, kuriem klientiem tie nodrošina piekļuvi cenu piedāvājumiem. Tālab skaidri nosaka standartus, kuri reglamentē piekļuvi sistemātisku internalizētāju piedāvātām cenu piedāvājumiem. Sistemātiski internalizētāji var atteikties uzsākt vai var pārtraukt darījumu attiecības ar klientiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, klienta kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgajiem norēķiniem par darījumu.

2.   Lai ierobežotu risku, ka sistemātiskiem internalizētājiem ir vairāki darījumi ar vienu klientu, sistemātiskiem internalizētājiem ļauj nediskriminējošā veidā ierobežot tādu darījumu skaitu, kurus veic ar vienu klientu un kuros tie apņemas iesaistīties saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Tie var nediskriminējošā veidā un saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 28. pantu ierobežot tādu darījumu kopskaitu, kurus tie veic ar dažādiem klientiem vienlaikus, bet tas ir atļauts tikai tad, ja klientu veikto rīkojumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu.

3.   Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu novērtēšanu un pēc iespējas palielinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību iespēju nodrošināt labāko darījumu saviem klientiem, Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, nosakot:

a)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, ka cenu piedāvājumi tiek publicēti regulāri un pastāvīgi un ir viegli pieejami, kā noteikts 15. panta 1. punktā, kā arī līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības var izpildīt savu pienākumu – publiskot savus cenu piedāvājumus, tajos ietverot šādas iespējas:

i)

ar tāda regulēta tirgus sistēmu, kurā attiecīgā finanšu instrumenta tirdzniecība ir atļauta;

ii)

ar APS;

iii)

ar privātiem pasākumiem;

b)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka darījumus, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai rīkojumus, uz kuriem attiecas nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena, kā noteikts 15. panta 3. punktā;

c)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kādus apstākļus var uzskatīt par ārkārtas tirgus apstākļiem, kas ļauj atsaukt cenu piedāvājumu, kā arī nosacījumus cenu piedāvājuma atjaunināšanai, kā noteikts 15. panta 1. punktā;

d)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kad klientu veikto rīkojumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu, kā noteikts 2. punktā;

e)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kad cenas atrodas atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem, kā noteikts 15. panta 2. punktā.

18. pants

Sistemātisko internalizētāju pienākums publiskot stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības dara zināmus stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz tām obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā un attiecībā uz kuriem tās ir sistemātiski internalizētāji, un kuriem ir likvīds tirgus, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

to iekļaušanu cenu piedāvājumā pieprasa sistemātiska internalizētāja klients;

b)

viņi piekrīt nodrošināt cenu piedāvājumu.

2.   To obligāciju, strukturētā finansējuma produktu, emisijas kvotu un atvasināto instrumentu gadījumā, kurus tirgo tirdzniecības vietā un kuriem nav likvīda tirgus, sistemātiski internalizētāji saviem klientiem pēc pieprasījuma atklāj informāciju par cenu piedāvājumu, ja tie piekrīt sniegt cenu piedāvājumu. Minēto pienākumu var atcelt, ja ir izpildīti 9. panta 1. punktā minētie nosacījumi.

3.   Sistemātiskie internalizētāji var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā laikā. Ārkārtējos tirgus apstākļos tie var atsaukt savus cenu piedāvājumus.

4.   Dalībvalstis prasa, lai brokeru sabiedrības, kas atbilst sistemātiska internalizētāja definīcijai, paziņotu savai kompetentajai iestādei. Šādu paziņojumu nosūta EVTI. EVTI izveido sarakstu ar visiem sistemātiskajiem internalizētājiem Savienībā.

5.   Sistemātiski internalizētāji stabilus cenu piedāvājumus, kas publicēti saskaņā ar 1. punktu, dara zināmus saviem klientiem. Tomēr tiem ļauj izlemt, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā un nediskriminējošā veidā, kuriem klientiem tie nodrošina piekļuvi saviem cenu piedāvājumiem. Tādēļ sistemātiskiem internalizētājiem ir ieviesti skaidri standarti, kuri reglamentē piekļuvi to cenu piedāvājumiem. Sistemātiski internalizētāji var atteikties uzsākt vai var pārtraukt darījumu attiecības ar klientiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, klienta kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgajiem norēķiniem par darījumu.

6.   Sistemātiski internalizētāji apņemas veikt darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir darīts zināms cenu piedāvājums saskaņā ar publicētiem nosacījumiem atbilstīgi 5. punktam, ja cenu piedāvājuma apjoms atbilst finanšu instrumentam raksturīgajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar 9. panta 5. punkta d) apakšpunktu, vai ir mazāks par to.

Uz sistemātiskiem internalizētājiem neattiecas pienākums publicēt stabilu cenu piedāvājumu saskaņā ar 1. punktu finanšu instrumentiem, kuri nesasniedz likviditātes slieksni, kas noteikts saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

7.   Sistemātiskiem internalizētājiem ļauj noteikt nediskriminējošus un pārredzamus ierobežojumus darījumu skaitam, ko tie apņemas noslēgt ar klientiem saskaņā ar jebkuru konkrēto cenu piedāvājumu.

8.   Cenu piedāvājumus, kurus publicē, ievērojot 1. un 5. punktu, un kuru apjoms ir vienāds vai mazāks nekā 5. punktā minētais apjoms, dara publiski pieejamus tā, lai piedāvājums būtu viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

9.   Noteiktā cena vai cenas ir tādas, lai nodrošinātu, ka sistemātiskais internalizētājs attiecīgā gadījumā ievēro Direktīvas 2014/65/ES 27. pantā noteiktos pienākumus, un atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz cenām, par kādām noslēgti darījumi par tādiem pašiem vai līdzīgiem finanšu instrumentiem tirdzniecības vietā.

Tomēr pamatotos gadījumos tie var izpildīt šos rīkojumus par labāku cenu, ja cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

10.   Šā panta noteikumi neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic tādus darījumus, kuru apjoms pārsniedz finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 9. panta 5. punkta d) apakšpunktu).

19. pants

EVTI īstenota uzraudzība

1.   Kompetentās iestādes un EVTI uzrauga 18. panta piemērošanu attiecībā uz apjomiem, kādiem cenu piedāvājumi ir pieejami ieguldījumu brokeru sabiedrību klientiem un citiem tirgus dalībniekiem, kas saistīti ar brokeru sabiedrības citām tirdzniecības darbībām, un līmeni, kādā cenu piedāvājumi atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus saistībā ar darījumiem ar tādiem pašiem vai līdzīgiem finanšu instrumentiem tirdzniecības vietā. Līdz 2019. gada 3. janvārim EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu par 18. panta piemērošanu. Gadījumā, ja tiek veikts ievērojams cenu piedāvājums vai tirdzniecība, kas tikai nedaudz pārsniedz 18. panta 6. punktā minēto slieksni vai atšķiras no dominējošiem tirgus nosacījumiem, EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu pirms minētā datuma.

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai noteiktu 18. panta 6. punktā minētos apjomus, pie kādiem brokeru sabiedrība veic darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir bijis pieejams cenu piedāvājums. Finanšu instrumentam atbilstīgo apjomu nosaka saskaņā ar 9. panta 5. punkta d) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem.

3.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai skaidrotu, kas veido pamatotus komerciālus nosacījumus, lai cenu piedāvājumi būtu publiski pieejami, kā minēts 18. panta 8. punktā.

20. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, pēctirdzniecības informācijas atklāšana attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF un sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu, kā arī par laiku, kad tie tikuši noslēgti. Minēto informāciju dara zināmu, izmantojot APS.

2.   Informācija, kas tiek publicēta saskaņā ar šā panta 1. punktu, un termiņi, kuros tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 6. pantu, tostarp regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 7. pantu, paredz atlikt informācijas publicēšanu attiecībā uz dažu kategoriju darījumiem ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, minēto iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus tirdzniecības vietām.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot:

a)

identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar šo pantu, izšķirot starp tiem tos, ko nosaka faktori, kas galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b)

1. punktā noteikto pienākumu piemērošanu darījumiem, kuros ietverta šo finanšu instrumentu izmantošana nodrošinājumam, aizdošanai vai citā nolūkā, ja finanšu instrumentu apmaiņu nosaka faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtēšana;

c)

darījuma pusi, kas ir veikusi darījumu publiski saskaņā ar 1. punktu, ja abas darījuma puses ir ieguldījumu brokeru sabiedrības.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

21. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, informācijas atklāšana pēc tirdzniecības attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu, kā arī laiku, kad tie tikuši noslēgti. Minēto informāciju dara zināmu, izmantojot APS.

2.   Katru atsevišķu darījumu publisko, tiklīdz to ir publicējusi APS.

3.   Informācija, kas tiek publicēta atbilstīgi 1. punktam, un termiņi, kuros tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 10. pantu, tostarp deleģētiem tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu.

4.   Kompetentās iestādes var pilnvarot ieguldījumu brokeru sabiedrības paredzēt iespēju atlikšanas laikposmā atlikt informācijas publicēšanu vai pieprasīt publicēt ierobežota apjoma sīkāku informāciju par darījumu vai sīkāku informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā, vai abu kombināciju, vai var atļaut pagarinātajā atlikšanas laikposmā nepublicēt informāciju par atsevišķu darījumu apjomu vai attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti un kas nav valsts parāda instrumenti, var atļaut pagarinātajā atlikšanas laikposmā nepublicēt informāciju par atsevišķu darījumu apjomu vai valsts parāda instrumentu gadījumā var atļaut uz nenoteiktu laiku publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā un uz laiku apturēt 1. punktā minētos pienākumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā paredzēts 11. pantā.

Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 11. pantu, paredz atlikt informācijas publicēšanu un publicēt ierobežota apjoma sīkāku informāciju vai sīkāku informāciju apkopotā veidā, vai abu kombināciju, vai nepublicēt informāciju par apjomu dažu kategoriju darījumiem ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, minēto iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus tirdzniecības vietām.

5.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai varētu publicēt Direktīvas 2014/65/ES 64. punktā prasīto informāciju, norādot:

a)

identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar šo pantu, nošķirot tos, ko nosaka faktori, kuri galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b)

1. punktā noteikto pienākumu piemērošanu darījumiem, kuros ietverta šo finanšu instrumentu izmantošana nodrošinājumam, aizdošanai vai citā nolūkā, ja finanšu instrumentu apmaiņu nosaka faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtēšana;

c)

darījuma pusi, kas ir veikusi darījumu publiski saskaņā ar 1. punktu, ja abas darījuma puses ir ieguldījumu brokeru sabiedrības.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2012 10. līdz14. pantu.

22. pants

Informācijas sniegšana pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos

1.   Lai veiktu aprēķinus, kuri vajadzīgi, lai noteiktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības un tirdzniecības pienākuma režīmus, kas paredzēti 3. līdz 11. pantā, 14. līdz 21. pantā un 32. pantā, kurus piemēro finanšu instrumentiem, un lai noteiktu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs, kompetentās iestādes var pieprasīt informāciju no:

a)

tirdzniecības vietām;

b)

APS; un

c)

KDLN.

2.   Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā vajadzīgos datus pietiekami ilgu laiku.

3.   Kompetentās iestādes nosūta EVTI informāciju, ko EVTI pieprasa, lai izstrādātu 5. panta 4. punktā, 5. punktā un 6. punktā minētos ziņojumus.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu datu pieprasījumu saturu un biežumu, kā arī formātus un grafiku, kādā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāatbild uz šādiem pieprasījumiem saskaņā ar 1. punktu, glabājamo datu veidi, kas jāglabā, un minimālo laikposmu, kurā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāglabā datus, lai tie varētu atbildēt uz šādiem pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz14. pantu.

23. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums veikt tirdzniecību

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka darījumi, ko tā veic ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuras tirgo tirdzniecības vietā, attiecīgi notiek regulētā tirgū, DTS, OTS vai sistemātiskā internalizētājā, vai trešās valsts tirdzniecības vietā, kas novērtēta kā līdzvērtīga saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktu, ja vien šo darījumu iezīmes neietver to, ka:

a)

tie ir nesistemātiski, pēc ad hoc principa, neregulāri un reti; vai

b)

tos veic atbilstīgi un/vai profesionāli darījumu partneri un tie neietekmē cenu atklāšanas procesu.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur iekšēju rīkojumu sasaistes sistēmu, kura izpilda klienta rīkojumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem uz daudzpusīga pamata, ir jānodrošina, lai tā būtu saņēmusi atļauju kā DTS saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un ievērotu visus attiecīgos noteikumus, kas attiecas uz šādām atļaujām.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šo akciju darījumu konkrētās iezīmes, kas neietekmē cenu atklāšanas procesu, kā minēts 1. punktā, ņemot vērā tādus gadījumus kā:

a)

nenorādītās likviditātes darījumi; vai

b)

ja šādu finanšu instrumentu apmaiņu nosaka citi faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtība.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

IV   SADAĻA

ZIŅOJUMU SNIEGŠANA PAR DARĪJUMIEM

24. pants

Pienākums atbalstīt tirgus integritāti

Neskarot to pienākumu piešķiršanu, kas paredz, lai būtu izpildīta Regula (ES) Nr. 596/2014, EVTI koordinētās kompetentās iestādes atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantam uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības, lai tādējādi nodrošinātu, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veidā, kas veicina tirgus integritāti.

25. pants

Pienākums veikt uzskaiti

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem tiem rīkojumiem un visiem tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir veikušas savā vai klienta vārdā. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un sīkākās ziņas par klienta identitāti un informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK (27). EVTI var pieprasīt piekļuvi šai informācijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

2.   Tirdzniecības vietas dalībnieks vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem finanšu instrumentu rīkojumiem, kurus tie reklamējuši savās sistēmās. Uzskaita visus attiecīgus datus, kas atspoguļo rīkojuma iezīmes, tostarp tās, kas rīkojumu saista ar izpildīto(-iem) darījumu(-iem), kuri izriet no minētā rīkojuma un par kuriem (sīku informāciju) paziņo saskaņā ar 26. panta 1. un 3. punktu. EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar kompetentās iestādes piekļuvi informācijai saskaņā ar šo punktu.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu sīkāku informāciju par attiecīgiem rīkojuma datiem, kas jāglabā saskaņā ar šā panta 2. punktu un kas nav minēti 26. pantā.

Minētais regulatīvo tehnisko standartu projekts ietver tā locekļa vai dalībnieka identifikācijas kodu, kas nosūtīja rīkojumu, rīkojuma identifikācijas kodu, rīkojuma nosūtīšanas datumu un laiku, rīkojuma parametrus, tostarp rīkojuma veidu, ierobežojuma cenu (attiecīgā gadījumā), spēkā esamības laiku, jebkādas konkrētas rīkojuma specifikācijas, ziņas par visiem rīkojuma grozījumiem, atcelšanu, daļēju vai pilnīgu izpildi (rīkojoties kā pārstāvis vai kā principāls).

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

26. pants

Pienākums ziņot par darījumiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem, sniedz pilnīgu un precīzu sīkāku informāciju par šādiem darījumiem kompetentai iestādei iespējami ātrāk un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās.

Kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 85. pantu nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka arī kompetentā iestāde minētajiem finanšu instrumentiem likviditātes ziņā visatbilstīgākajā tirgū saņem minēto informāciju.

Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma padara pieejamu EVTI jebkādu saskaņā ar šo pantu paziņoto informāciju.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktās saistības piemēro:

a)

finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai par kuriem iesniegts pieprasījums tirdzniecības atļaušanai;

b)

finanšu instrumentiem, kur pamatā ir finanšu instruments, kuru tirgo tirdzniecības vietā; un

c)

finanšu instrumentiem, kur pamatā ir indekss vai grozs, kuru veido finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā.

Šo pienākumu piemēro darījumiem ar a) līdz c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai šādus darījumus veic tirdzniecības vietā vai ne.

3.   Ziņojumos it īpaši ietver informāciju par nopirkto un pārdoto finanšu instrumentu nosaukumu un skaitu, to daudzumu, izpildes dienu un laiku, darījumu cenām, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir veikusi šo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu, norādi, kā identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, veidu, kādā identificēt attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī norādi, kā noteikt jebkādu akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pozīciju pārdošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar šīs regulas 12., 13. un 17. pantu. Ziņojumos par darījumiem, kas nav veikti tirdzniecības vietā, ietver norādi, ar kuru identificē darījumu veidus atbilstīgi pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem ziņojumos norāda to, vai darījums objektīvi izmērāmi samazina risku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas pārsūta rīkojumus, ietver pārsūtītajā rīkojumā visu informāciju, kas norādīta 1. un 3. punktā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties paziņot par pārsūtīto rīkojumu, ja tas ir izpildīts, kā par darījumu saskaņā ar 1. punkta prasībām, nevis ietvert minēto informāciju, pārsūtot rīkojumus. Minētajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrības ziņojumā par darījumu norāda, ka tas attiecas uz pārsūtītu rīkojumu.

5.   Tirdzniecības vietas uzturētājs ziņo par darījumiem, kas veikti ar tā platformā tirgotiem finanšu instrumentiem, kurus, izmantojot tā sistēmas, veikusi brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar 1. un 3. punktu nepiemēro šo regulu.

6.   Ziņojumos ar norādēm klientu identificēšanai, kas jāveic saskaņā ar 3. un 4. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto juridiskās personas identifikatoru, kas izveidots to klientu identificēšanai, kuri ir juridiskas personas.

EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas identifikatoru izmantošana Savienībā atbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome.

7.   Ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta vai nu pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, AZS, kas rīkojas tās vārdā, vai tirdzniecības vieta, kuras sistēmā darījums ir noslēgts saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atbildīgas par to, lai kompetentajai iestādei iesniegtie ziņojumi būtu pilnīgi un precīzi, kā arī tie tiktu iesniegti laikus.

Atkāpjoties no minētās atbildības, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo sīkāku informāciju par šiem darījumiem ar AZS starpniecību, kura darbojas tirdzniecības vietas vārdā, ieguldījumu brokeru sabiedrība nav atbildīga par to, ka ziņojumi, kas ir saistīti ar AZS vai tirdzniecības vietu, ir nepilnīgi vai neprecīzi vai nav laikus iesniegti. Minētajos gadījumos un saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 66. panta 4. punktu par minētajām neizpildēm ir atbildīga AZS vai tirdzniecības vieta.

Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu veikt saprātīgus pasākumus, lai pārbaudītu to vārdā iesniegto ziņojumu par darījumiem pilnību, precizitāti un laicīgu iesniegšanu.

Piederības dalībvalsts nosaka prasību tirdzniecības vietai, sniedzot ziņojumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, izveidot stabilus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai jābūt atbilstīgiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

Tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēmas, tostarp darījumu reģistrus, kas reģistrēti vai atzīti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļai, kompetentās iestādes var atzīt par AZS, lai kompetentajai iestādei sniegtu ziņojumus par darījumiem atbilstīgi 1., 3. un 9. punktam.

Gadījumos, kad par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu ir ziņots darījumu reģistram, kurš ir apstiprināts kā AZS, un kad minētie ziņojumi ietver 1., 3. un 9. punktā pieprasīto informāciju un darījumu reģistrs tos 1. punktā noteiktajā termiņā nosūta kompetentajai iestādei, 1. punktā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu uzskata par izpildītu.

Ja ziņojumos par darījumiem ir kļūdas vai izlaidumi, AZS, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta, kas ziņo par darījumu, labo informāciju un iesniedz labotu ziņojumu kompetentajai iestādei.

8.   Ja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 35. panta 8. punktu šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā nosūta minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nenolemj, ka tās nevēlas saņemt minēto informāciju.

9.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a)

saskaņā ar 1. un 3. punktu ziņojamās informācijas datu standartus un formātu, tostarp metodes un pasākumus, kas izmantojami, ziņojot par finanšu darījumiem, un šādu ziņojumu formu un saturu;

b)

kritērijus attiecīgā tirgus definēšanai saskaņā ar 1. punktu;

c)

nopirkto un pārdoto finanšu instrumentu atsauces datus, to daudzumu, izpildes dienu un laiku, darījumu cenas, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir veikusi šo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu, norādi, kā identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, veidu, kādā identificēt attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības, veidu, kādā darījums ir veikts, un datu laukus, kas nepieciešami ziņojumu par darījumiem apstrādei un analīzei atbilstīgi 3. punktam; un

d)

norādi, kā identificēt akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pozīciju pārdošanu, kā noteikts 3. punktā;

e)

attiecīgās finanšu instrumentu kategorijas, par kurām jāziņo saskaņā ar 2. punktu;

f)

nosacījumus dalībvalstu atbilstīgi 6. pantam veiktai juridiskās personas identifikatoru izstrādei, piemērošanai un uzturēšanai un nosacījumi, saskaņā ar kuriem minētos juridisko personu identifikatorus izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu sniegtu norādes klientu identificēšanai ziņojumos par darījumiem, kas jāsagatavo saskaņā ar 1. punktu.

g)

pienākumu, kas paredz sniegt ziņojumus par darījumiem, piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm;

h)

to, kas saskaņā ar šo pantu ir darījums un darījuma veikšana, par kuru ir jāziņo;

i)

to, kad tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārsūtījusi rīkojumu 4. punkta nolūkā.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz14. pantu.

10.   Līdz.2019. gada 3. janvārim EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu par šā panta darbību, tostarp par tā mijiedarbību ar attiecīgajiem pienākumiem sniegt ziņojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto ziņojumu par darījumiem saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar šīs regulas 24. pantu. Komisija var veikt pasākumus jebkuru izmaiņu ierosināšanai, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti tikai EVTI noteiktajā vienotajā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm. Komisija EVTI ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

27. pants

Pienākums nodrošināt finanšu instrumentu atsauces datus

1.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo DTS vai OTS, šīs tirdzniecības vietas regulāri sniedz kompetentajām iestādēm identificējošus atsauces datus 26. pantā minētās ziņošanas par darījumiem vajadzībām.

Katrs sistemātiskais internalizētājs saistībā ar citiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 26. panta 2. punkts un kurus tas tirgo savā sistēmā, sniedz savai kompetentajai iestādei atsauces datus par šiem finanšu instrumentiem.

Identificējošus atsauces datus sagatavo iesniegšanai kompetentajai iestādei elektroniskā un standartizētā formātā, pirms tiek sākta tirdzniecība ar finanšu instrumentu, uz kuru minētie dati attiecas. Finanšu instrumentu atsauces datus atjaunina, ja ir notikušas izmaiņas saistībā ar kādu finanšu instrumentu. Kompetentās iestādes nekavējoties nosūta minētos paziņojumus EVTI, kura tos tūlīt publicē savā tīmekļa vietnē. EVTI sniedz kompetentajām iestādēm piekļuvi minētajiem atsauces datiem.

2.   Lai ļautu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 26. pantu uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības, lai nodrošinātu, ka tās darbojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un tā, lai veicinātu tirgus integritāti, EVTI un kompetentās iestādes nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)

EVTI un kompetentās iestādes patiešām saņem finanšu instrumentu atsauces datus saskaņā ar 1. punktu;

b)

saņemto datu kvalitāte ir atbilstīga ziņošanas par darījumiem vajadzībām saskaņā ar 26. pantu;

c)

patiešām notiek saskaņā ar 1. punktu saņemto finanšu instrumentu atsauces datu apmaiņa starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

finanšu instrumentu atsauces datu standartus un formātus saskaņā ar 1. punktu, tostarp metodes un kārtību datu un jebkuru atjauninājumu iesniegšanai kompetentajām iestādēm un nosūtīšanai EVTI saskaņā ar 1. punktu, kā arī šo datu formātu un saturu;

b)

tehniskos pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar pasākumiem, kuri jāveic EVTI un kompetentajām iestādēm saskaņā ar 2. punktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

V   SADAĻA

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

28. pants

Pienākums veikt tirdzniecību regulētos tirgos, DTS vai OTS

1.   Finanšu darījumu partneri, kas definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā, un nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst tās 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, noslēdz darījumus, kuri nav ne grupas iekšējie darījumi, kā definēts minētās Regulas 3. pantā, ne arī darījumi, uz ko attiecas minētās regulas 89. panta pārejas noteikumi, ar citiem tādiem finanšu darījumu partneriem vai citiem tādiem nefinanšu darījumu partneriem, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder tādu atvasinātu instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 32. pantā un reģistrēta 34. pantā minētajā reģistrā, tikai:

a)

regulētos tirgos;

b)

DTS;

c)

OTS; vai

d)

trešo valstu tirdzniecības vietās ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 4. punktam, un ar noteikumu, ka trešā valsts nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru atzīt tirdzniecības vietas, kas apstiprinātas atbilstīgi Direktīvai 2014/65/ES, lai atļautu tajās tirgot vai tirgotu atvasinātus instrumentus, uz kuriem attiecas neekskluzīvs pienākums veikt tirdzniecību trešā valstī.

2.   Pienākumu veikt tirdzniecību piemēro arī 1. punktā minētajiem darījumu partneriem, kuri veic darījumus ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder tādai atvasinātu instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību ar trešo valstu finanšu iestādēm vai citām trešo valstu vienībām, kurām piemērotu pienākumu veikt tīrvērti, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā. Pienākumu veikt tirdzniecību piemēro arī trešo valstu vienībām, uz kurām attiektos pienākums veikt tīrvērti, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, un kuras veic darījumus ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder tādai atvasinātu instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību, ar noteikumu, ka līgumam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, vai ja šāds pienākums ir nepieciešams vai atbilstīgs, lai novērstu to, ka netiek ievērots kāds no šīs regulas nosacījumiem.

EVTI regulāri uzrauga darbības ar atvasinātiem instrumentiem, par kuriem nav paziņots, ka uz tiem attiecas 1. punktā minētais pienākums veikt tirdzniecību, lai apzinātu gadījumus, kad konkrēta līgumu kategorija var radīt sistēmisku risku, un lai novērstu regulējuma arbitrāžu starp darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību, un šādiem darījumiem, uz kuriem minētais pienākums neattiecas.

3.   Atvasinātus instrumentus, par kuriem ir paziņots, ka uz tiem attiecas pienākums veikt tirdzniecību saskaņā ar 1. punktu, var neekskluzīvi un nediskriminējoši tirgot regulētā tirgū vai atļaut tirgot jebkurā tirdzniecības vietā, kā minēts 1. punktā.

4.   Saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru Komisija var pieņemt lēmumus, kuri nosaka, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka šajā trešajā valstī atļauju saņēmusi tirdzniecības vieta atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā attiecībā uz tirdzniecības vietām un izriet no šīs regulas, Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 596/2014, un uz ko šajā trešā valstī attiecas efektīva uzraudzība un izpilde.

Minētos lēmumus pieņem vienīgi, lai noteiktu tirdzniecības vietas atbilstību tādu atvasinātu instrumentu tirdzniecībai, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību.

Trešās valsts tiesiskās un uzraudzības sistēmas ietekme tiek uzskatīta par līdzvērtīgu, ja šī sistēma atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

uz tirdzniecības vietām šādā trešā valstī attiecas atļaujas saņemšanas procedūra, pastāvīga efektīva uzraudzība un izpilde;

b)

tirdzniecības vietās pastāv skaidri un pārredzami noteikumi, kuri attiecas uz finanšu instrumentu iekļaušanu tirdzniecībā, lai šādus finanšu instrumentus varētu tirgot godīgi, pareizi un efektīvi un lai tie būtu brīvi apgrozāmi;

c)

uz finanšu instrumentu emitentiem attiecas prasības par periodisku un pastāvīgu informēšanu, nodrošinot ieguldītāju aizsardzību augstā līmenī;

d)

tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, piemērojot noteikumus, ar kuriem risina tirgus ļaunprātīgas izmantošanas problēmas, kas izpaužas kā uz iekšēju informāciju balstīta tirdzniecība un tirgus manipulēšana.

Saskaņā ar šo punktu pieņemts Komisijas lēmums var attiekties uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietu kategorijām. Tādā gadījumā trešās valsts tirdzniecības vietu iekļauj 1. punkta d) apakšpunktā tikai tad, ja tā atbilst kategorijai, uz ko attiecas Komisijas lēmums.

5.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai norādītu tos 2. punktā minēto līgumu veidus, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, un gadījumus, kad pienākums veikt tirdzniecību ir nepieciešams vai ir atbilstīgs, lai novērstu izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

Kad iespējams, attiecīgā gadījumā šajā punktā minētie regulatīvie tehniskie standarti ir identiski tiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 4. punktu.

29. pants

Pienākums veikt tīrvērti atvasinātiem instrumentiem, ko tirgo regulētos tirgos, un pieņemšanas tīrvērtei grafiks

1.   Regulēta tirgus uzturētājs nodrošina, ka tīrvērti visiem darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, kas noslēgti šajā regulētajā tirgū, veic CDP.

2.   CDP, tirdzniecības vietas un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieki saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktu, ievieš efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumus attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, lai nodrošinātu darījumu ar atvasinātiem instrumentiem iesniegšanu un pieņemšanu tīrvērtei tik ātri, cik vien tehnoloģiski iespējams, izmantojot automatizētas sistēmas.

Šajā punktā “atvasinātie instrumenti, kuriem veic tīrvērti” ir:

a)

visi atvasinātie instrumenti, kuriem jāveic tīrvērte saskaņā ar šā panta 1. punktā paredzēto tīrvērtes pienākumu vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. pantā paredzēto tīrvērtes pienākumu;

b)

visi atvasinātie instrumenti, par kuru tīrvērti attiecīgās puses ir vienojušās citādi.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai saskaņā ar šo pantu noteiktu prasību minimumu sistēmām, procedūrām un pasākumiem (tostarp pieņemšanas termiņus), ņemot vērā vajadzību nodrošināt pareizu operacionālā riska un citu risku pārvaldību.

EVTI ir pastāvīgas pilnvaras attīstīt tālāk regulatīvos tehniskos standartus, atjaunināt tos, kas ir spēkā, ja tā uzskata, ka to prasa nozares standartu attīstība.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

30. pants

Netiešas tīrvērtes mehānismi

1.   Netiešas tīrvērtes mehānismi attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem ir pieļaujami ar noteikumu, ka šie mehānismi nepalielina darījumu partnera risku un nodrošina, ka darījumu partneris savus aktīvus un pozīcijas var aizsargāt līdzvērtīgi tam, kā minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 39. un 48. pantā.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu netiešas tīrvērtes pakalpojumu mehānismu veidus, ja ir konstatēts, ka tie atbilst 1. punkta nosacījumiem, nodrošinot atbilstību noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 149/2013 (28) II nodaļā attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

31. pants

Portfeļa sablīvēšana

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus uzturētājiem, kad tie sniedz portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, nepiemēro Direktīvas 2014/65/ES 27. pantā minēto labākās izpildes pienākumu, šīs regulas 8., 10., 18. un 21. pantā minētos pārredzamības pienākumus un Direktīvas 2014/65/ES 1. panta 6. punktā minēto pienākumu. To atvasināto instrumentu termiņa izbeigšanai vai aizstāšanai, uz kuriem attiecas portfeļa sablīvēšana, nepiemēro šīs regulas 28. pantu.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus uzturētāji, kas sniedz portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru, publisko to darījumu apjomus, kuriem piemēro portfeļa sablīvēšanu, un laiku, kad tie ir noslēgti, šīs regulas 10. pantā minētajos termiņos.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus uzturētāji, kas sniedz portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, glabā pilnīgus un precīzus datus par visiem portfeļa sablīvēšanas pakalpojumiem, kurus tās organizē vai kuros tās piedalās. Minētos datus pēc pieprasījuma nekavējoties dara pieejamus attiecīgajai kompetentajai iestādei vai EVTI.

4.   Komisija var pieņemt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu:

a)

portfeļa sablīvēšanas elementus;

b)

informāciju, kas jāpublicē saskaņā ar 3. punktu,

tā, ka pēc iespējas tiek izmantotas jebkādas esošas uzskaites, ziņošanas vai publicēšanas prasības.

32. pants

Pienākuma veikt tirdzniecību procedūra

1.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

kuras atvasināto instrumentu kategorijas, par kurām paziņots, ka uz tām attiecas pienākums veikt tīrvērti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. un 4. punktam, vai to attiecīgās apakškategorijas tirgojamas tikai šīs regulas 28. panta 1. punktā noteiktajās vietās;

b)

dienu vai dienas, no kuras vai kurām ir spēkā pienākums veikt tirdzniecību, tostarp visus darījumu partneru posmus un kategorijas, kam piemēro šo pienākumu, ja šādi darījumu partneru posmi un kategorijas ir paredzētas regulatīvajos tehniskajos standartos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

EVTI iesniedz Komisijai šos regulatīvo tehnisko standartu projektus sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu.

Pirms regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai EVTI veic sabiedrisko apspriešanu, un attiecīgos gadījumos tā var konsultēties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2.   Lai pienākums veikt tirdzniecību stātos spēkā:

a)

atvasinātu instrumentu kategorijai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu vai tās attiecīgajai apakškopai jābūt atļautai tirdzniecībai vai tā jātirgo vismaz vienā tirdzniecības vietā, kas minēta 28. panta 1. punktā; un

b)

ir jābūt pietiekami ilgstošai trešo personu interesei pirkt un pārdot atvasināto instrumentu kategoriju vai tās attiecīgu apakškategoriju, lai šo atvasināto instrumentu kategoriju uzskatītu par pietiekami likvīdu tirdzniecībai tikai 28. panta 1. punktā minētajās vietās.

3.   Izstrādājot 1. punktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI atvasināto instrumentu kategoriju vai tās apakškategoriju uzskata par pietiekami likvīdu, ievērojot šādus kritērijus:

a)

vidējais tirdzniecības biežums un apmērs, ievērojot virkni tirgus apstākļu un ņemot vērā atvasinātu instrumentu kategorijas produktu būtību un aprites ciklu;

b)

aktīvo tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku attiecība pret produktiem/līgumiem, ko tirgo konkrētā produktu tirgū;

c)

vidējais starpību apmērs.

Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā, kāda var būt minētajam pienākuma veikt tirdzniecību paredzamā ietekme uz likviditāti saistībā ar atvasinātu instrumentu kategoriju vai tās attiecīgu apakškategoriju, kā arī to galalietotāju komercdarbību, kuri nav finanšu vienības.

EVTI nosaka, vai atvasināto instrumentu kategorija vai tās attiecīgā apakškategorija ir pietiekami likvīda darījumos, kas mazāki par noteiktu apjomu.

4.   EVTI pēc saviem saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc sabiedriskās apspriešanas pabeigšanas identificē un paziņo Komisijai to atvasināto instrumentu kategorijas vai atsevišķu atvasinātu instrumentu līgumus, kuriem būtu jāpiemēro pienākums veikt tirdzniecību 28. panta 1. punktā minētajās vietās, bet par kuriem neviens CDP vēl nav saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. vai 15. pantu, vai kurus nav atļauts tirgot vai kuri netiek tirgoti nevienā no šīs regulas 28. panta 1. punktā minētajām tirdzniecības vietām.

Pēc pirmajā daļā minētā EVTI paziņojuma saņemšanas Komisija var publicēt uzaicinājumu izstrādāt priekšlikumus šo atvasināto instrumentu tirdzniecībai 28. panta 1. punktā minētajās vietās.

5.   EVTI atbilstīgi 1. punktam iesniedz Komisijai regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai grozītu, apturētu vai anulētu esošos regulatīvos tehniskos standartus, ja 2. punktā noteiktajos kritērijos vērojamas būtiskas izmaiņas. Pirms iesniegšanas EVTI var attiecīgos gadījumos konsultēties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantam.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nosaka šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

33. pants

Mehānisms, lai izvairītos no dublējošiem vai pretrunīgiem noteikumiem

1.   EVTI palīdz Komisijai uzraudzīt un vismaz reizi gadā sagatavot ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par 28. un 29. pantā noteikto principu starptautisko piemērošanu, jo īpaši par iespējamām dublējošām vai pretrunīgām prasībām tirgus dalībniekiem, un Komisija iesaka iespējamās darbības.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

a)

ir līdzvērtīgas prasībām, kas izriet no 28. un 29. panta;

b)

nodrošina dienesta noslēpuma aizsardzību līdzvērtīgi tam, kā noteikts šajā regulā;

c)

tiek iedarbīgi piemērotas un īstenotas taisnīgi un bez izkropļojumiem tā, ka attiecīgajā trešā valstī tiek nodrošināta efektīva uzraudzība un izpilde.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Īstenošanas akts par līdzvērtību, kas minēts 2. punktā, nozīmē to, ka darījumu partnerus, kas noslēguši darījumu saskaņā ar šo regulu, uzskata par izpildījušiem 28. un 29. pantā paredzēto pienākumu, ja vismaz viens no darījuma partneriem veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešā valstī un darījumu partneri atbilst attiecīgās trešās valsts tiesiskajām, uzraudzības un izpildes sistēmām.

4.   Komisija sadarbībā ar EVTI uzrauga, kā trešās valstis, par kurām ir pieņemts īstenošanas akts par līdzvērtību, praksē īsteno prasības, kas ir līdzvērtīgas 28. un 29. pantā paredzētajām prasībām, un regulāri – vismaz reizi gadā – ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

30 kalendāro dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas un, ja ziņojumā norādīts, ka pastāv būtiski trūkumi vai neatbilstības trešo valstu iestāžu veiktajā līdzvērtīgo prasību piemērošanā, Komisija var atcelt minētās trešās valsts tiesiskā regulējuma atzīšanu par līdzvērtīgu. Ja īstenošanas akts par līdzvērtību tiek atcelts, uz darījumu partneru veiktajiem darījumiem no jauna automātiski attiecina visas šīs regulas 28. un 29. pantā minētās prasības.

34. pants

Tādu atvasinātu instrumentu reģistrs, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un uztur reģistru, kurā visaptverošā un skaidrā veidā norāda atvasinātos instrumentus, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību vietās, kas minētas 28. panta 1. punktā, vietās, kurās tos atļauts tirgot vai kurās tie tiek tirgoti, un dienas, no kurām šāds pienākums stājas spēkā.

VI   SADAĻA

NEDISKRIMINĒJOŠAS TĪRVĒRTES PIEKĻUVES NODROŠINĀŠANA FINANŠU INSTRUMENTIEM

35. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana CDP

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu, CDP pieņem finanšu instrumentus tīrvērtei un veic to, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par piekļuvi, neatkarīgi no tirdzniecības vietas, kurā darījums ir veikts. Tas jo īpaši nodrošina, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tajā tirgotiem līgumiem saistībā ar:

a)

nodrošinājuma prasībām un ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ja šādu līgumu iekļaušana noslēguma un citās ieskaita procedūrās, ko veic CDP, pamatojoties uz piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem, neapdraudētu šādu procedūru vienmērīgu un pareizu darbību, derīgumu vai piemērojamību; un

b)

kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic tas pats CDP, ievērojot riska modeli, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantam.

CDP var pieprasīt, lai tirdzniecības vieta atbilstu šāda CDP noteiktām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām. Šajā punktā minēto prasību nepiemēro atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt piekļuvi.

Šis pants CDP nav saistošs, ja tam ir ciešas saiknes ar tirdzniecības vietu, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar 36. panta 5. punktu.

2.   Piekļuves pieprasījumu CDP tirdzniecības vieta oficiāli iesniedz CDP, tā attiecīgajai kompetentajai iestādei un tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei. Pieprasījumā norāda, kādu veidu finanšu instrumentiem tiek prasīta piekļuve.

3.   CDP rakstisku atbildi tirdzniecības vietai sniedz trīs mēnešu laikā attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem un sešu mēnešu laikā attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, atļaujot piekļuvi, ja attiecīga kompetentā iestāde piešķīrusi piekļuvi atbilstīgi 4. punktam, vai noraidot piekļuvi. CDP lūgumu par piekļuvi var noraidīt tikai 6. punkta a) apakšpunktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja CDP liedz piekļuvi, tam atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tā kompetentā iestāde. Ja tirdzniecības vieta veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā CDP, CDP arī sniedz šādu paziņojumu un pamatojumu tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei. CDP piekļuvi nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz piekļuves pieprasījumu.

4.   CDP vai tirdzniecības vietas kompetentā iestāde tirdzniecības vietai piešķir piekļuvi CDP tikai tad, ja:

a)

atvasināto instrumentu, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, gadījumā šādai piekļuvei nebūtu nepieciešams sadarbspējas mehānisms, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktu; vai

b)

tā neapdraudētu vienmērīgu un pareizu tirgus darbību, it īpaši likviditātes fragmentācijas dēļ, vai negatīvi neietekmētu sistēmisko risku.

Nekas pirmās daļas a) apakšpunktā neliedz piešķirt piekļuvi, ja pieprasījumam, kas minēts 2. punktā, nepieciešama sadarbspēja un tirdzniecības vieta un visi CDP – ierosinātā sadarbspējas mehānisma puses – ir devušas piekrišanu šim mehānismam, un ja pret riskiem, kurus rada CDP iekšējās pozīcijas un kuriem ir pakļauts sākotnējais CDP, ir nodrošinājusi trešā persona.

Ja iemesls vai daļējs iemesls pieprasījuma atteikumam ir sadarbspējas mehānisma nepieciešamība, tirdzniecības vieta par to informē CDP un paziņo EVTI par pārējiem CDP, kuriem ir piekļuve tirdzniecības vietai, savukārt EVTI publicē minēto informāciju, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu izvēlēties izmantot savas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 37. pantu attiecībā uz šiem CDP, lai veicinātu alternatīvu piekļuves kārtību.

Ja kompetentā iestāde liedz piekļuvi, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu otrai kompetentajai iestādei, CDP un tirdzniecības vietai, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots.

5.   Attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem jaunizveidots CDP, kas brīdī, kad stājas spēkā šī regula, ir saņēmis atļauju kā CDP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktu, lai veiktu tīrvērti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 17. pantam, vai kas ir atzīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu vai saskaņā ar valstī iepriekš spēkā esošo atļauju piešķiršanas sistēmu, uz laikposmu, kurš ir īsāks nekā trīs gadi 2014. gada 2. jūlijā, var pirms 2017. gada 3. janvāra iesniegt pieteikumu savai kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju izmantot pārejas režīmu. Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka šis pants netiek piemērots CDP attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem pārejas posmā līdz 2019. gada 3. jūlijam.

Ja šāds pārejas posms ir apstiprināts, CDP minētā pārejas režīma laikā nevar izmantot piekļuves tiesības atbilstīgi 36. pantam vai šim pantam attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem. Kompetentā iestāde paziņo CDP kompetento iestāžu kolēģijas locekļiem un EVTI par pārejas posma apstiprināšanu. EVTI publicē sarakstu, kurā iekļauti visi paziņojumi, ko tā saņem.

Ja tādam CDP, attiecībā uz kuru ir apstiprināts pārejas režīms atbilstīgi šim punktam, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākām tirdzniecības vietām, šīs tirdzniecības vietas pārejas režīma laikā neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 36. pantu vai šo pantu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem.

CDP, kas ir saņēmis atļauju trīs gadu laikposmā pirms spēkā stāšanās, bet ir izveidots, veicot apvienošanos vai pārņemšanu, kurā ir iesaistīts vismaz viens CDP, kas atļauju saņēmis pirms minētā laikposma, nav atļauts iesniegt pieprasījumu attiecībā uz pārejas režīmu saskaņā ar šo punktu.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem CDP var noraidīt piekļuves pieprasījumu, tostarp saistībā ar paredzamo darījumu apjomu, lietotāju skaitu un veidu, operacionālā riska un sarežģītības pārvaldības kārtību vai citiem faktoriem, kas rada būtiskus nepamatotus riskus;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem CDP jāpiešķir piekļuve, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti attiecībā uz finanšu instrumentiem attīstības posma laikā, nediskriminējošu un pārredzamu pamatojumu attiecībā uz tīrvērtes maksām, nodrošinājuma prasībām un darbības prasībām drošības rezervju veidošanai;

c)

apstākļus, kādos piekļuves piešķiršana apdraudēs vienmērīgu un pareizu tirgus darbību vai negatīvi ietekmē sistēmisko risku;

d)

procedūru, saskaņā ar kuru sniedz paziņojumu saskaņā ar 5. punktu;

e)

nediskriminējoša režīma nosacījumus attiecībā uz šajā tirdzniecības vietā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats CDP.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

36. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana tirdzniecības vietai

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2102 8. pantu, tirdzniecības vieta nodrošina tirdzniecības datus, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz maksām par piekļuvi, pēc lūguma jebkuram ar Regulu (ES) Nr. 648/2102 atļautam vai atzītam CDP, kas vēlas veikt tīrvērti darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus noslēdz šajā tirdzniecības vietā. Minēto prasību nepiemēro atvasinātu instrumentu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt pieeju.

Šis pants tirdzniecības vietai nav saistošs, ja tai ir ciešas saiknes ar CDP, kas ir sniedzis paziņojumu, ka izmantos pārejas režīmu saskaņā ar 35. panta 5. punktu.

2.   Piekļuves pieprasījumu tirdzniecības vietai CDP oficiāli iesniedz tirdzniecības vietai, tās attiecīgajai kompetentajai iestādei un CDP kompetentajai iestādei.

3.   Tirdzniecības vieta CDP rakstisku atbildi sniedz trīs mēnešu laikā attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem un sešu mēnešu laikā attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, atļaujot piekļuvi, ar nosacījumu, ka atbilstīga kompetentā iestāde piešķīrusi piekļuvi atbilstīgi 4. punktam, vai liedzot piekļuvi. Tirdzniecības vieta piekļuves pieprasījumu var noraidīt tikai 6. punkta a) apakšpunktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja tirdzniecības vieta liedz piekļuvi, tai atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tās kompetentā iestāde. Ja CDP veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā tā, kurā ir tirdzniecības vieta, tirdzniecības vieta sniedz šādu paziņojumu un pamatojumu arī CDP kompetentajai iestādei. Tirdzniecības vieta piekļuvi nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz piekļuves pieprasījumu.

4.   Tirdzniecības vietas vai CDP kompetentā iestāde piešķir CDP piekļuvi tirdzniecības vietai tikai tad, ja:

a)

atvasināto instrumentu, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, gadījumā šādai piekļuvei nebūtu nepieciešams sadarbspējas mehānisms saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktam; vai

b)

tā neapdraudētu vienmērīgu un pareizu tirgus darbību, jo īpaši likviditātes fragmentācijas dēļ, un tirdzniecības vieta ir ieviesusi atbilstīgus mehānismus, lai novērstu šādu fragmentāciju, vai negatīvi neietekmētu sistēmisko risku.

Nekas otrās daļas a) apakšpunktā neliedz piešķirt piekļuvi, ja pieprasījumam, kas minēts 2. punktā, nepieciešama sadarbspēja un tirdzniecības vieta un visi CDP – ierosinātā sadarbspējas mehānisma puses – ir devušas piekrišanu šim mehānismam, un ja pret riskiem, kurus rada CDP iekšējās pozīcijas un kuriem ir pakļauts sākotnējais CDP, ir nodrošinājusi trešā persona.

Ja iemesls vai daļējs iemesls pieprasījuma atteikumam ir sadarbspējas mehānisma nepieciešamība, tirdzniecības vieta par to informē CDP un paziņo EVTI par pārējiem CDP, kuriem ir piekļuve tirdzniecības vietai, savukārt EVTI publicē minēto informāciju, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu izvēlēties izmantot savas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 37. pantu attiecībā uz šiem CDP, lai veicinātu alternatīvu piekļuves kārtību.

Ja kompetentā iestāde liedz piekļuvi, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu otrai kompetentajai iestādei, tirdzniecības vietai un CDP, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots.

5.   Attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem tirdzniecības vieta, kuras slieksnis iepriekšējā kalendārajā gadā pirms šīs regulas piemērošanas dienas ir zemāks par attiecīgo slieksni, pirms šīs regulas piemērošanas dienas var paziņot EVTI un tās kompetentajai iestādei, ka tā nevēlas, lai šis pants tai būtu saistošs attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iekļauti šajā slieksnī, uz 30 mēnešu laikposmu no šīs regulas piemērošanas dienas. Tirdzniecības vieta, kuras slieksnis katrā šā vai jebkura turpmāka 30 mēnešu laikposma gadā aizvien ir zemāks par attiecīgo slieksni, laikposma beigās var paziņot EVTI un tās kompetentajai iestādei, ka tā vēlas, lai šis pants tai aizvien nebūtu saistošs vēl uz 30 mēnešiem. Ja ir sniegts šāds paziņojums, tirdzniecības vieta šajā izņēmuma (opt-out) laikposmā nevar izmantot piekļuves tiesības saskaņā ar 35. pantu vai šo pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iekļauti attiecīgajā slieksnī. EVTI publicē sarakstu, kurā iekļauti visi paziņojumi, ko tā saņem.

Attiecīgais slieksnis izņēmuma piemērošanai ir ikgadējais nosacītais tirgotais apjoms, proti, EUR 1 000 000 miljoni. Nosacītajā apjomā summas skaita vienu reizi, un tajā iekļauj visus darījumus saistībā ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas noslēgti saskaņā ar tirdzniecības vietas noteikumiem.

Ja tirdzniecības vieta ietilpst grupā, kurai ir ciešas saiknes, slieksni aprēķina, saskaitot kopā visu to grupas tirdzniecības vietu tirgotos ikgadējos nosacītos apjomus, kuras atrodas Savienībā.

Ja tirdzniecības vietai, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar šo punktu, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākiem CDP, šie CDP izņēmuma laikposmā neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 35. pantu vai šo pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iekļauti attiecīgajā slieksnī.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kādiem tirdzniecības vieta var noraidīt piekļuves pieprasījumu, tostarp nosacījumus, kuru pamatā ir paredzamais darījumu apjoms, lietotāju skaits, operacionālā riska un sarežģītības pārvaldības kārtība vai citi faktori, kas rada būtisku nepamatotu risku;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem nodrošina piekļuvi, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti par finanšu instrumentiem attīstības posmā, un nediskriminējošu un pārredzamu pamatojumu attiecībā uz maksām par piekļuvi;

c)

apstākļus, kādos piekļuves piešķiršana apdraudēs vienmērīgu un pareizu tirgus darbību vai negatīvi ietekmē sistēmisko risku;

d)

procedūru, saskaņā ar kuru sniedz paziņojumu atbilstīgi 5. punktam, tostarp sīkākus precizējumus nosacītā apjoma aprēķināšanai un metodi, ar kuru EVTI var pārbaudīt apjomu aprēķinu un apstiprināt izņēmuma piemērošanu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

37. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana un pienākums licencēt etalonus

1.   Ja jebkura finanšu instrumenta vērtību aprēķina, izmantojot etalonu, persona, kurai pieder īpašumtiesības uz etalonu, nodrošina, lai tirdzniecības un tīrvērtes nolūkos CDP un tirdzniecības vietai būtu nediskriminējoša piekļuve:

a)

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par šā etalona sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

b)

licencēm.

Licenci, tostarp piekļuvi informācijai, piešķir, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc CDP vai tirdzniecības vietas pieprasījuma saņemšanas.

Piekļuvi sniedz par samērīgu tirdzniecības cenu, ņemot vērā cenu, par kuru ir piešķirta piekļuve etalonam vai ir licencētas intelektuālā īpašuma tiesības uz līdzvērtīgiem noteikumiem citiem CDP, tirdzniecības vietām vai jebkurām citām saistītām personām tīrvērtes veikšanai un tirdzniecībai. Dažādiem CDP, tirdzniecības vietām vai jebkurām citām saistītām personām var piemērot dažādas cenas tikai tad, ja tas ir objektīvi pamatoti, ņemot vērā tādus racionālus komerciālus iemeslus kā, piemēram, kvantitāti, kā arī prasītā izmantojuma darbības jomu vai nozari.

2.   Ja pēc 2017. gada 3. janvāra ir izstrādāts jauns etalons, licencēšanas pienākums stājas spēkā ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc tam, kad ir sākta finanšu instrumenta, kas ir šā etalona pamatā, tirdzniecība vai kad to ir atļauts tirgot. Ja personai, kurai ir īpašumtiesības uz jaunu etalonu, pieder esošs etalons, minētā persona nosaka, ka salīdzinājumā ar jebkuru šādu esošu etalonu jaunais etalons atbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem:

a)

jaunais etalons nav tikai jebkura šāda esoša etalona kopija vai adaptācija, un jaunā etalona metodika, tostarp pamatā esošie dati, būtiski atšķiras no jebkura šāda esoša etalona; un

b)

jaunais etalons nav jebkāda šāda esoša etalona aizstājējs.

Šis punkts neskar konkurences noteikumu un jo īpaši LESD 101. un 102. panta piemērošanu.

3.   Neviens CDP, tirdzniecības vieta vai saistīta vienība nedrīkst slēgt līgumu ar etalona nodrošinātāju, ja tā rezultātā:

a)

citam CDP vai tirdzniecības vietai tiek liegts iegūt piekļuvi šādai informācijai vai tiesībām, kas minētas 1. punktā; vai

b)

citam CDP vai tirdzniecības vietai tiek liegta piekļuve šādai licencei, kas minēta 1. punktā.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

informāciju, kam ar licences starpniecību jābūt pieejamai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu un kas paredzēta, lai to izmantotu tikai CDP vai tirdzniecības vieta;

b)

citus nosacījumus, saskaņā ar kuriem nodrošina piekļuvi, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti;

c)

standartus attiecībā uz to, kā var pārbaudīt, vai etalons ir jauns saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

38. pants

Trešo valstu CDP un tirdzniecības vietu piekļuve

1.   Tirdzniecības vieta, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var pieprasīt piekļuvi CDP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 28. panta 4. punktam attiecībā uz šo trešo valsti. CDP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var pieprasīt piekļuvi Savienībā esošai tirdzniecības vietai, ja CDP ir atzīts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantam. CDP un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ļauj izmantot tikai 35. un 36. pantā paredzētās piekļuves tiesības, ja Komisija saskaņā ar 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir uzskatāma par efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, piešķir piekļuvi CDP un tirdzniecības vietām, kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī.

2.   CDP un tirdzniecības vietas, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var pieprasīt licenci un piekļuves tiesības tikai atbilstīgi 37. pantam, ja Komisija saskaņā ar šā panta 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir uzskatāma par efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, piešķir piekļuvi

a)

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par etalonu sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

b)

licencēm,

ko sniedz personas, kurām pieder īpašumtiesības uz etaloniem un kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī.

3.   Komisija saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt lēmumus, kas nosaka, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušas tirdzniecības vietas un CDP atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šā panta 2. punktā minētajām prasībām un kuras attiecīgajā trešā valstī efektīvi uzrauga un izpilda.

Trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma tiek uzskatīta par līdzvērtīgu, ja šī sistēma atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

uz tirdzniecības vietām šādā trešā valstī attiecas atļaujas saņemšanas procedūra, pastāvīga efektīva uzraudzība un izpilde;

b)

tā nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, piešķirt piekļuvi CDP un tirdzniecības vietām, kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī;

c)

šīs trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, piešķir piekļuvi:

i)

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par etalonu sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

ii)

licencēm,

ko sniedz personas, kurām pieder īpašumtiesības uz etaloniem un kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī.

VII   SADAĻA

UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI SAISTĪBĀ AR PRODUKTU INTERVENCI UN POZĪCIJĀM

1.   NODAĻA

Produktu uzraudzība un intervence

39. pants

Tirgus uzraudzība

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 2. punktu EVTI uzrauga to finanšu instrumentu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 2. punktu EBI uzrauga to strukturēto noguldījumu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.

3.   Kompetentās iestādes uzrauga to finanšu instrumentu un strukturēto noguldījumu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod attiecīgajā dalībvalstī vai no tās.

40. pants

EVTI pagaidu intervences tiesības

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu un ja apstākļi atbilst 2. un 3. punkta nosacījumiem, EVTI drīkst uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā:

a)

konkrētu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b)

finanšu darbības veidu vai praksi.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EVTI noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EVTI noteikti izņēmumi.

2.   EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

ieteiktā rīcība novērš būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudus pareizai finanšu tirgu vai preču tirgu darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b)

Savienības tiesību aktu normatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajam finanšu instrumentam vai darbībai, nenovērš minētos draudus;

c)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minētos draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, EVTI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instruments tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

3.   Veicot pasākumu atbilstīgi šim pantam, EVTI nodrošina, lai:

a)

konkrētajam pasākumam nebūtu ļoti negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla šādas rīcības ieguvumiem;

b)

tas neradītu regulējuma arbitrāžas risku; un

c)

tas tiktu veikts pēc apspriešanās ar publiskajām struktūrām, kas ir kompetentas veikt fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ja pasākums attiecas uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem.

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 42. pantam, EVTI drīkst pieņemt kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 43. pantā paredzēto atzinumu.

4.   Pirms rīcības pieņemšanas atbilstīgi šim pantam EVTI informē kompetentās iestādes par ieteikto rīcību.

5.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu rīkoties atbilstīgi šim pantam. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

6.   EVTI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku.

7.   Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde.

8.   Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri EVTI ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, kas minēta šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a)

finanšu instrumenta sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b)

finanšu instrumentu emisijas apjomu vai nominālvērtību;

c)

finanšu instrumenta, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

d)

sviru, ko veido finanšu instruments vai prakse.

41. pants

EBI pagaidu intervences tiesības

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 5. punktu un ja ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi, EBI drīkst uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā:

a)

konkrētu strukturēto noguldījumu vai strukturēto noguldījumu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b)

finanšu darbības veidu vai praksi.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EBI noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EBI noteikti izņēmumi.

2.   EBI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

ieteiktā rīcība novērš būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai ievērojamus draudus finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei vai Savienības kopējās finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b)

normatīvās prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajam strukturētajam noguldījumam vai darbībai, nenovērš minētos draudus;

c)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minētos draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

Ja īstenojas pirmajā daļā norādītie apstākļi, EBI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms strukturētais noguldījums tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

3.   Veicot pasākumu saskaņā ar šo pantu, EBI nodrošina, ka:

a)

konkrētajam pasākumam nav ļoti negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla šādas rīcības ieguvumiem; un

b)

tas nerada regulējuma arbitrāžas risku.

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 42. pantam, EBI drīkst pieņemt kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 43. pantā paredzēto atzinumu.

4.   Pirms rīcības pieņemšanas atbilstīgi šim pantam EBI informē kompetentās iestādes par ieteikto rīcību.

5.   EBI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu rīkoties atbilstīgi šim pantam. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

6.   EBI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku.

7.   Šajā pantā minētais EBI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde.

8.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri EBI ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, kas minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a)

strukturētā noguldījuma sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b)

strukturēto noguldījumu emisijas apjomu vai nominālvērtību;

c)

strukturētā noguldījuma, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

d)

sviru, ko veido strukturēts noguldījums vai prakse.

42. pants

Kompetento iestāžu īstenotas produktu intervences

1.   Kompetentā iestāde dalībvalstī vai no tās var aizliegt vai ierobežot turpmāk norādīto:

a)

konkrētu finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu vai finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b)

finanšu darbības veidu vai praksi.

2.   Kompetentā iestāde var veikt 1. punktā noteikto darbību, ja tai ir pamatots pierādījums, ka:

a)

vai nu

i)

finanšu instruments, strukturēts noguldījums vai darbība vai prakse rada ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai rada draudus pareizai finanšu tirgu vai preču tirgu darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī; vai

ii)

atvasinātais instruments negatīvi ietekmē cenu veidošanas mehānismu tam pamatā esošajā tirgū;

b)

esošās Savienības tiesību aktu normatīvās prasības, ko piemēro finanšu instrumentam, strukturētajam noguldījumam vai darbībai vai praksei, pietiekami nenovērš a) apakšpunktā minētos riskus, un jautājumu nevarētu labāk risināt ar uzlabotu uzraudzību vai stingrākām prasībām;

c)

rīcība ir proporcionāla, ņemot vērā identificēto risku veidu, attiecīgo ieguldītāju vai tirgus dalībnieku sarežģītības līmeni un iespējamo rīcības efektu attiecībā uz ieguldītājiem un tirgus dalībniekiem, kuriem pieder, kuri izmanto vai gūst labumu no finanšu instrumenta, strukturētā noguldījuma vai darbības vai prakses;

d)

kompetentā iestāde ir pienācīgi apspriedusies ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šī rīcība varētu ievērojami ietekmēt;

e)

rīcībai nav diskriminējošas ietekmes uz pakalpojumiem vai darbībām, kas tiek nodrošinātas no citas dalībvalsts; un

f)

tā ir pienācīgi konsultējusies ar publiskajām struktūrām, kas ir atbildīgas par fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ja finanšu instruments vai darbība, vai prakse rada nopietnus draudus pareizai fiziska lauksaimniecības tirgus darbībai un integritātei.

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kompetentā iestāde piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instruments vai strukturētais noguldījums tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot kompetentās iestādes noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetentās iestādes noteikti izņēmumi.

3.   Kompetentā iestāde nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar šo pantu, ja vismaz mēnesi pirms paredzētās šāda pasākuma stāšanās spēkā tā nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušas iestādes, detalizēti paziņojusi visām citām kompetentajām iestādēm un EVTI:

a)

finanšu instrumentu vai darbību vai praksi, uz kuru ieteiktā rīcība attiecas;

b)

precīzu ieteiktā aizlieguma vai ierobežojuma veidu un to, kad tam paredzēts stāties spēkā; un

c)

pierādījumus, uz kuru pamata ir pamatots tās lēmums un kuri tai apliecina, ka ir izpildīts katrs 2. punkta nosacījums.

4.   Izņēmuma gadījumos, ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir jāveic steidzami pasākumi saskaņā ar šo pantu, lai novērstu apdraudējumu, ko rada 1. punktā minētie finanšu instrumenti, strukturētie noguldījumi, prakse vai darbības, kompetentā iestāde pagaidu kārtā var rīkoties, sniedzot rakstisku paziņojumu vismaz 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā visām pārējām kompetentajām iestādēm un EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šajā pantā minētie kritēriji un ka turklāt ir skaidri konstatēts, ka vienu mēnesi ilgs paziņošanas laikposms pienācīgi nenovērstu konkrētās bažas vai draudus. Kompetentā iestāde neveic pagaidu pasākumu, kas ilgāks par trim mēnešiem.

5.   Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apstiprina katru no 2. punkta nosacījumiem. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai darbībām, kas tiek veiktas pēc paziņojuma publicēšanas.

6.   Kompetentā iestāde var atsaukt aizliegumu vai ierobežojumu, ja 2. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.

7.   Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmai vismaz vienā dalībvalstī, kas minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a)

finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo, izplata un pārdod;

b)

finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

c)

sviru, ko veido finanšu instruments vai strukturētais noguldījums, vai prakse;

d)

saistībā ar finanšu tirgu vai preču tirgu pareizu darbību un integritāti – finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu emisijas apjomu vai nominālvērtību.

43. pants

EVTI un EBI veiktā koordinācija

1.   EVTI un – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 42. pantam veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI un – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI nodrošina, lai kompetentās iestādes pieņemtais pasākums būtu pamatots un proporcionāls un lai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju.

2.   Pēc tam, kad atbilstīgi 42. pantam ir saņemts paziņojums par pasākumu, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI pieņem atzinumu par to, vai aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un proporcionāls. Ja EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI uzskata, ka citas kompetentās iestādes pieņemtais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Šo atzinumu publicē EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI tīmekļa vietnē.

3.   Ja kompetentā iestāde iesaka pieņemt vai pieņem pasākumu pretēji EVTI vai EBI atzinumam, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu, vai atsakās veikt pasākumu pretēji šādam atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā izskaidrojot savas rīcības iemeslus.

2.   NODAĻA

Pozīcijas

44. pants

EVTI veikta pasākumu, kurus valstis veic savu pozīciju pārvaldīšanai, un pozīciju limitu koordinēšana

1.   EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko, ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 69. panta o) un p) apakšpunktu, veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI nodrošina, lai kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju attiecībā uz to, kad minētās pilnvaras tiek izmantotas, piemēroto pasākumu veidu un jomu, kā arī pasākumu ilgumu un turpmākiem pasākumiem.

2.   Pēc paziņojuma par pasākuma piemērošanu atbilstīgi Direktīvas 2014/65/ES 79. panta 5. punktam saņemšanas EVTI reģistrē šo pasākumu un tā piemērošanas iemeslus. Saistībā ar pasākumiem, kurus veic atbilstīgi Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta o) vai p) apakšpunktam, tā savā tīmekļa vietnē publicē un uztur datubāzi ar spēkā esošo pasākumu kopsavilkumiem, tostarp informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, limitiem attiecībā uz pozīciju apjomu, kāds personām visu laiku drīkst būt, jebkuriem ar pasākumiem saistītiem izņēmumiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu, un to iemesliem.

45. pants

EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu, ja ir izpildīti abi šā panta 2. punkta nosacījumi, EVTI veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)

pieprasa no personām visu attiecīgo informāciju par pozīcijas apjomu un nolūku vai risku, kuram tā pakļauta, izmantojot atvasinātu instrumentu;

b)

pēc tās informācijas analīzes, kas iegūta saskaņā ar a) apakšpunktu, pieprasa šādām personām veikt pasākumus pozīcijas vai riska apjoma samazināšanai vai novēršanai saskaņā ar 10. punkta b) apakšpunktā minēto deleģēto aktu;

c)

kā pēdējo līdzekli – ierobežo personas iespējas veikt darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem.

2.   EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)

šā panta 1. punktā uzskaitītie pasākumi novērš draudus pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisko preču piegādes kārtību, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

EVTI veic savu novērtējumu par to, kā ir izpildīti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, saskaņā ar kritērijiem un faktoriem, kas noteikti šā panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā.

3.   Veicot pasākumus atbilstīgi 1. punktam, EVTI nodrošina, lai konkrētais pasākums:

a)

ievērojami novērstu draudus pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisko preču piegādes kārtību, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vai ievērojami uzlabo kompetento iestāžu spēju uzraudzīt draudus, ko nosaka saskaņā ar kritērijiem un faktoriem, kuri noteikti šā panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā;

b)

neradītu regulējuma arbitrāžas risku, ko nosaka saskaņā ar šā panta 10. punkta c) apakšpunktu;

c)

neradītu šādu pasākuma sniegtajiem ieguvumiem neproporcionālu negatīvu ietekmi uz finanšu tirgus efektivitāti: šo tirgu likviditātes mazināšana, tādu nosacījumu ierobežošana, ar kuriem paredzēts samazināt riskus, kas ir tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera uzņēmējdarbību, nenoteiktības radīšana tirgus dalībniekiem.

EVTI, pirms tā veic jebkādus pasākumus saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, konsultējas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (29).

EVTI, pirms tā veic jebkādus pasākumus saistībā ar lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, konsultējas ar publiskajām struktūrām, kas ir kompetentas veikt fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

4.   Pirms tā pieņem lēmumu par šā panta 1. punktā noteikta pasākuma pieņemšanu vai atjaunošanu, EVTI informē attiecīgās kompetentās iestādes par ieteikto pasākumu. Šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta pieprasījuma gadījumā paziņojumā ietver tās personas vai personu identitāti, kurām tas bija adresēts, un tā iemeslus un informāciju par to. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā pasākuma gadījumā paziņojumā ietver sīkāku informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo pozīcijas apjomu, kādu attiecīgā persona var uzņemties, un pasākuma iemesliem.

5.   Informāciju sniedz ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā vai atjaunošanas. Izņēmuma gadījumos EVTI var sniegt informāciju mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.

6.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par ikvienu lēmumu noteikt vai atjaunot kādu šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu. Paziņojumā ietver sīkāku informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo pozīcijas apjomu, kādu attiecīgā persona var uzņemties, un pasākuma iemesliem.

7.   Pasākums, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, stājas spēkā, kad tiek publicēts paziņojums, vai paziņojumā noteiktā laikā, kas ir pēc tā publicēšanas, un to piemēro tikai tādiem darījumiem, kuros iesaistās pēc pasākuma stāšanās spēkā.

8.   EVTI pārskata 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pasākums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. Pasākumu atjaunošanai piemēro arī 2. līdz 8. punktu.

9.   Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko kompetentā iestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta o) vai p) apakšpunktu.

10.   Komisija saskaņā ar 50. pantu pieņem deleģētus aktus, kuros izklāstīti kritēriji un faktori, lai noteiktu:

a)

vai pastāv 2. punkta a) apakšpunktā minētie draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisku preču piegādes kārtību, vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, ņemot vērā pakāpi, kādā pozīcijas tiek izmantotas, lai ierobežotu fizisku preču vai preču līgumu pozīcijas, un pakāpi, kādā nosaka cenas pamatā esošā tirgū, atsaucoties uz preču atvasināto instrumentu cenām;

b)

attiecīgu samazinājumu pozīcijai vai riskam, kuram tā pakļauta, izmantojot šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atvasināto instrumentu;

c)

situācijas, kad varētu rasties šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais regulējuma arbitrāžas risks.

Nosakot šos kritērijus un faktorus, ņem vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punktā, un nošķir situācijas, kurās EVTI rīkojas tāpēc, ka kompetentā iestāde to nav darījusi, un situācijas, kurās EVTI novērš papildu risku, kuru kompetentā iestāde nespēj novērst saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta j) vai o) apakšpunktu.

VIII   SADAĻA

PAKALPOJUMI UN DARBĪBAS, KO VEIC TREŠO VALSTU BROKERU SABIEDRĪBAS AR FILIĀLI VAI BEZ TĀS, JA IR PIEŅEMTS LĒMUMS PAR LĪDZVĒRTĪBU

46. pants

Vispārīgi nosacījumi

1.   Trešās valsts brokeru sabiedrība var sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījuma darbības ar vai bez jebkādiem papildu pakalpojumiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, kas veic uzņēmējdarbību visā Savienībā, neveidojot filiāli, ja minētā brokeru sabiedrība ir reģistrēta trešo valstu brokeru sabiedrību reģistrā, ko saskaņā ar 47. pantu veido EVTI.

2.   EVTI reģistrē trešās valsts brokeru sabiedrību, kas ir pieteikusies sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības visā Savienībā atbilstīgi šā panta 1. punktam, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 47. panta 1. punktam;

b)

brokeru sabiedrībai jurisdikcijā, kurā atrodas tās galvenais birojs, ir atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, ko paredzēts sniegt vai veikt Savienībā, un tai piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi, nodrošinot pilnīgu atbilstību prasībām, ko piemēro minētajā trešā valstī;

c)

saskaņā ar 47. panta 2. punktu ir noslēgtas vienošanās par sadarbību.

3.   Ja trešās valsts brokeru sabiedrība ir reģistrēta saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis šai trešās valsts brokeru sabiedrībai nepiemēro nekādas papildu prasības saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula vai Direktīva 2014/65/ES, un neizturas pret trešo valstu brokeru sabiedrībām labvēlīgāk nekā pret Savienības brokeru sabiedrībām.

4.   Šā panta 1. punktā minētā trešās valsts brokeru sabiedrība iesniedz pieteikumu EVTI pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 47. pantā minēto lēmumu, nosakot, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī, kurā darboties atļauts trešās valsts brokeru sabiedrībai, ir līdzvērtīga 47. panta 1. punktā minētajām prasībām.

Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas iesniedz pieteikumu EVTI, tajā norāda visu informāciju, kas nepieciešama tās reģistrēšanai. EVTI 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram trešās valsts brokeru sabiedrībai, kas to iesniedz, jānodrošina papildu informācija.

Reģistrācijas lēmumu pamato ar šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

EVTI 180 darbdienās no pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē trešās valsts brokeru sabiedrību, kas iesniegusi pieteikumu, nosūtot pilnīgi pamatotu paskaidrojumu par to, vai reģistrācija ir apstiprināta vai noraidīta.

Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 47. panta 1. punktu vai šāds lēmums vairs nav spēkā, dalībvalstis savā teritorijā atbilstīgi valsts regulējumam drīkst atļaut trešo valstu brokeru sabiedrībām sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības līdztekus papildu pakalpojumiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē.

5.   Trešo valstu brokeru sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo pantu, pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas informē klientus, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, ka tām nav atļauts sniegt pakalpojumus citiem klientiem, kā vien atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, un ka tām nepiemēro Savienības uzraudzību. Tās norāda tās kompetentās iestādes nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par uzraudzību trešā valstī.

Pirmajā daļā minēto informāciju sniedz rakstiski un nepārprotamā veidā.

Dalībvalstis nodrošina, ka, ja atbilstīgs darījumu partneris vai profesionāls klients Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, kurš veic uzņēmējdarbību vai atrodas Savienībā, pēc pilnībā paša iniciatīvas iniciē trešās valsts brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veikšanu, šo pantu nepiemēro šim pakalpojumam vai darbībai, ko trešās valsts brokeru sabiedrība veic minētajai personai, tostarp attiecībām, kas īpaši saistītas ar attiecīgā pakalpojuma vai darbības veikšanu. Šādu klientu iniciatīva nedod tiesības trešās valsts brokeru sabiedrībai tirgot jaunu kategoriju ieguldījumu produktus vai ieguldījumu pakalpojumus šai personai.

6.   Trešo valstu brokeru sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, pirms jebkādu pakalpojumu sniegšanas vai jebkādu darbību veikšanas saistībā ar klientu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, piedāvā visus strīdus par šiem pakalpojumiem vai darbībām nodot dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas jurisdikcijā.

7.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nosaka informāciju, kādu trešās valsts brokeru sabiedrība, kura iesniedz pieteikumu, sniedz EVTI savā reģistrācijas pieteikumā atbilstīgi šā panta 4. punktam, un kas nosaka atbilstīgi 5. punktam iesniedzamās informācijas formātu.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

47. pants

Lēmums par līdzvērtību

1.   Saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes kārtību Komisija var pieņemt lēmumu attiecībā uz trešo valsti, norādot, ka šīs trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušas brokeru sabiedrības atbilst juridiski saistošām prudenciālas uzraudzības un darījumdarbības prakses prasībām, kurām ir līdzvērtīga iedarbība kā tām, kas ir noteiktas šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/65/ES, kā arī saskaņā ar šo regulu un minētajām direktīvām pieņemtajos īstenošanas pasākumos, un ka šīs trešās valsts tiesiskais regulējums nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, lai atzītu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam piešķirta atļauja atbilstīgi trešās valsts regulējumam.

Trešās valsts prudenciālas uzraudzības un darījumdarbības prakses sistēmu var uzskatīt par tādu, kas rada līdzvērtīgu ietekmi, ja šī sistēma atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic darbības šajā trešā valstī, ir jāsaņem atļauja, un tām piemēro pastāvīgu efektīvu uzraudzību un izpildi;

b)

uz brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības šajā trešajā valstī, attiecas pietiekama kapitāla prasības un prasības, ko piemēro to akcionāriem un vadības struktūras locekļiem;

c)

brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības, piemēro pietiekamas organizatoriskās prasības iekšējās kontroles funkciju jomā;

d)

uz brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības, attiecas atbilstīgas darījumdarbības ētikas normas;

e)

tā nodrošina tirgus pārredzamību un integritāti, novēršot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, proti, uz iekšēju informāciju balstītu tirdzniecību un tirgus manipulēšanu.

2.   EVTI noslēdz vienošanās par sadarbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar šā panta 1. punktu ir atzīta par efektīvi līdzvērtīgu. Šādas vienošanās nosaka vismaz:

a)

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un konkrēto trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp attiecībā uz pieeju visai EVTI pieprasītajai informācijai par brokeru sabiedrībām, kas nav Savienības brokeru sabiedrības, kuru darbība atļauta trešās valstīs;

b)

mehānismu tūlītējai paziņojuma nosūtīšanai EVTI, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka trešās valsts brokeru sabiedrība, kuru tā pārrauga un kuru EVTI ir reģistrējusi 48. pantā noteiktajā reģistrā, pārkāpj tās atļaujas nosacījumus vai citus tiesību aktus, kuri tai jāievēro;

c)

procedūras uzraudzības darbību veikšanai, tostarp nepieciešamības gadījumā – pārbaudes uz vietas.

3.   Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kuras tiesiskā un uzraudzības sistēma atzīta par efektīvi līdzvērtīgu saskaņā ar 1. punktu, un kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 39. pantu, spēj sniegt pakalpojumus un veikt darbības, uz ko attiecas atļauja, atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē citās Savienības dalībvalstīs, neveidojot jaunas filiāles. Minētajā nolūkā tā ievēro Direktīvas 2014/65/ES 34. panta informācijas prasības par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un darbību veikšanu.

Filiāli turpina uzraudzīt tā dalībvalsts, kurā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 39. pantu filiāle veic uzņēmējdarbību. Tomēr, un neskarot Direktīvā 2014/65/ES paredzētos pienākumus sadarboties, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiāle ir izveidota, un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst noslēgt samērīgas vienošanās par sadarbību, lai nodrošinātu, ka trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Savienībā, nodrošina pienācīgu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

4.   Trešās valsts brokeru sabiedrība vairs nedrīkst izmantot 46. panta 1. punktā paredzētās tiesības, ja Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu, ar ko atsauc atbilstīgi šā panta 1. punktam pieņemtu lēmumu par šo trešo valsti.

48. pants

Reģistrs

EVTI uztur to trešo valstu brokeru sabiedrību reģistru, kurām atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības Savienībā atbilstīgi 46. pantam. Reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē, un tajā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, ko trešo valstu brokeru sabiedrībām ir atļauts veikt vai sniegt, un atsauce uz kompetento iestādi, kas ir atbildīga par to uzraudzību trešā valstī.

49. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.   EVTI anulē trešās valsts brokeru sabiedrības reģistrāciju saskaņā ar 48. pantu izveidotajā reģistrā, ja:

a)

EVTI ir pamatots, ar dokumentiem pierādīts iemesls uzskatīt, ka, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un veicot ieguldījumu darbības Savienībā, trešās valsts brokeru sabiedrība rīkojas veidā, kas skaidri apdraud ieguldītāju intereses vai pareizu tirgus darbību; vai

b)

EVTI ir pamatots, ar dokumentiem pierādīts iemesls uzskatīt, ka, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un veicot ieguldījumu darbības Savienībā, trešās valsts brokeru sabiedrība ir nopietni pārkāpusi nosacījumus, kas uz to attiecas trešā valstī un uz kā pamata Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 47. panta 1. punktu;

c)

EVTI ir vērsusi trešās valsts kompetentās iestādes uzmanību uz šo jautājumu un šī trešās valsts kompetentā iestāde nav veikusi atbilstīgus pasākumus, kas nepieciešami ieguldītāju aizsardzībai un pienācīgai tirgus darbībai Savienībā, vai tai nav izdevies parādīt, ka trešās valsts brokeru sabiedrība atbilst tai piemērojamajām prasībām trešā valstī; un

d)

EVTI ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi vismaz 30 dienas iepriekš par tās nolūku anulēt trešās valsts brokeru sabiedrības reģistrāciju.

2.   EVTI nekavējoties informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

3.   Komisija izvērtē, vai apstākļi, atbilstīgi kuriem ir pieņemts 47. panta 1. punktā paredzētais lēmums, turpina pastāvēt saistībā ar attiecīgo trešo valsti.

IX   SADAĻA

DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

1.   NODAĻA

Deleģēti akti

50. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 1. panta 9. punktu, 2. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 31. panta 4. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu un 52. panta 10. vai 12. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

2.   NODAĻA

Īstenošanas akti

51. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (30). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

X   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.   Līdz 2019. gada 3. martam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbilstīgi 3. līdz 13. pantam noteikto pārredzamības pienākumu praktisko ietekmi, jo īpaši par 5. pantā minētā apjoma ierobežošanas mehānisma ietekmi, tostarp uz tirdzniecības izmaksām atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem un uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību, un tā efektivitāti, nodrošinot, ka attiecīgo atbrīvojumu izmantošana nerada nelabvēlīgu ietekmi uz cenu veidošanos, un par to, kā varētu darboties jebkāds piemērots sankciju piemērošanas mehānisms attiecībā uz apjoma ierobežošanas neievērošanu, un par atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumiem piemērošanas un pastāvīgās piemērotības, kas noteikta, ievērojot 4. panta 2. un 3. punktu un 9. panta 2. līdz 5. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj informāciju par ietekmi uz Eiropas vērtspapīru tirgiem, ko rada atbrīvojumu izmantošana atbilstīgi 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktam un 5. pantā paredzētais apjoma ierobežošanas mehānisms, it īpaši attiecībā uz šādiem faktoriem:

a)

ar neatklāto rīkojumu reģistru saistītas tirdzniecības līmenis un tendences Savienībā kopš šīs regulas ieviešanas;

b)

ietekme uz pirmstirdzniecības pārredzamām kotētām starpībām;

c)

likviditātes līmeņa ietekme uz atklātiem rīkojumu reģistriem;

d)

ietekme uz konkurenci un ieguldītājiem Savienībā;

e)

ietekme uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību;

f)

starptautiska līmeņa notikumi un diskusijas ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3.   Ja ziņojumā tiek secināts, ka atbrīvojumu izmantošanai saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu ir kaitīga ietekme uz cenu veidošanos vai uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus, tostarp šīs regulas grozījumus, attiecībā uz minēto atbrīvojumu izmantošanu. Šādos priekšlikumos iekļauj ierosināto grozījumu ietekmes novērtējumu un ņem vērā šīs regulas mērķus, ietekmi uz tirgus traucējumiem un konkurenci un iespējamu ietekmi uz ieguldītājiem Savienībā.

4.   Līdz 2019. gada 3. martam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 26. panta darbību, tostarp par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto ziņojumu par darījumiem saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Komisija var izteikt piemērotus ierosinājumus, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti EVTI norādītā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm, kas ļautu attiecīgajām kompetentajām iestādēm piekļūt visai informācijai, kura paziņota saskaņā ar šo pantu saistībā ar šo regulu un Direktīvu 2014/65/ES, un lai atklātu uz iekšēju informāciju balstītu tirdzniecību un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.

5.   Līdz 2019. gada 3. martam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par piemērotiem risinājumiem, kā mazināt informācijas pieejamības asimetriju tirgus dalībnieku starpā, kā arī līdzekļiem, ar ko regulatori varētu labāk uzraudzīt cenu piedāvāšanas darbības tirdzniecības vietās. Minētajā ziņojumā novērtē vismaz to, cik iespējama minēto mērķu izpildes nolūkā ir Eiropas labāko pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu sistēmas izveide cenu piedāvājumu konsolidēšanai.

6.   Līdz 2019. gada 3. martam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirdzniecības pārvietošanas gaitu uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām atbilstīgi 25. un 28. pantam.

7.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par cenu izmaiņām publiski pieejamiem pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datiem no regulētiem tirgiem, DTS, OTS, APS un KDSN.

8.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā pārskata sadarbspējas noteikumus, kas noteikti šīs regulas 36. pantā, kā arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantā.

9.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas 35.un 36. panta, kā arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. un 8. panta piemērošanu.

Līdz 2021. gada 3. jūlijam Komisija, pēc apspriešanās ar EVTI, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pārskatot sadarbspējas noteikumus šīs regulas 37. pantā un Regulas Nr. 648/2012 8. pantā.

10.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas 35. un 36. panta ietekmi uz jaunizveidotiem un atļauju saņēmušiem CDP, kā minēts 35. panta 5. punktā, un tirdzniecības vietām, kam ir ciešas saiknes ar šādiem CDP, kā arī par to, vai 35. panta 5. punktā noteiktais pārejas režīms ir jāpagarina, salīdzinot labumu, ko patērētāji varētu gūt no konkurences uzlabošanās, un tirgus dalībniekiem pieejamo izvēles līmeni ar minēto noteikumu iespējamu nesamērīgu ietekmi uz jaunizveidotajiem un atļauju saņēmušiem CDP un vietējo tirgu dalībnieku ierobežojumiem piekļūt CDP pasaulē, kā arī tirgus vienmērīgu darbību.

Ņemot vērā minētā ziņojuma secinājumus, Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai pārejas posmu saskaņā ar 35. panta 5. punktu pagarinātu par maksimāli 30 mēnešiem.

11.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai 36. panta 5. punktā minētais slieksnis vēl aizvien ir piemērots un vai izņēmuma mehānisms attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem arī turpmāk ir pieejams.

12.   Līdz 2016. gada 3. jūlijam Komisija, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko EVTI veikusi, konsultējoties ar ESRK, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē to, vai biržā tirgotus atvasinātos instrumentus uz laiku nevajadzētu izslēgt no 35. un 36. panta darbības jomas. Minētajā ziņojumā ņem vērā riskus, ja tādi pastāv, ko vispārējai stabilitātei un pareizai finanšu tirgu darbībai visā Savienībā rada brīvas piekļuves noteikumi par biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem.

Ņemot vērā minētā ziņojuma secinājumus, Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai biržā tirgotus atvasinātos instrumentus izslēgtu no 35. un 36. panta darbības jomas uz 30 mēnešiem pēc 2017. gada 3. janvāra.

53. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

1)

regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar šo punktu, EVTI neskar pārejas noteikumu par C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES (31) 95. pantā.

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp).”;"

2)

regulas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   CDP, kuram ir atļauts veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, pieņem šādus līgumus tīrvērtei bez diskriminācijas un pārredzami, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par piekļuvi, neatkarīgi no tirdzniecības vietas. Tas jo īpaši nodrošina, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tajā tirgotiem līgumiem saistībā ar:

a)

nodrošinājuma prasībām un ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ja šādu līgumu iekļaušana noslēguma un citās ieskaita procedūrās, ko veic centrālais darījumu partneris, pamatojoties uz piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem, neapdraudētu šādu procedūru vienmērīgu un pareizu darbību, derīgumu un/vai piemērojamību; un

b)

kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic tas pats centrālais darījumu partneris, ievērojot riska modeli, kas atbilst 41. pantam.

CDP var prasīt, lai tirdzniecības vieta atbilst centrālā darījuma partnera noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“6.   Nosacījumus, kas izklāstīti 1. punktā attiecībā uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tirdzniecības vietā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats centrālais darījumu partneris, sīkāk nosaka tehniskajos standartos, ko pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 (32) 35. panta 6. punkta e) apakšpunktu.”;

3)

regulas 81. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Darījumu reģistrs nosūta šos datus kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 (32) 26. panta prasībām.”.

54. pants

Pārejas noteikumi

1.   Trešo valstu brokeru sabiedrības var turpināt sniegt pakalpojumus un veikt darbības dalībvalstīs saskaņā ar šo valstu režīmiem ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo trešo valsti saskaņā ar 47. pantu.

2.   Ja Komisija secina, ka nav nepieciešams izslēgt biržā tirgotos atvasinātos instrumentus no 35. un 36. panta darbības jomas saskaņā ar 52. panta 12. punktu, CDP vai tirdzniecības vieta pēc šīs regulas piemērošanas dienas drīkst lūgt kompetentajai iestādei atļauju izmantot pārejas režīmu. Kompetentā iestāde, ņemot vērā riskus, ko attiecīgā CDP vai tirdzniecības vietas pareizai darbībai rada piekļuves tiesību izmantošana saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecība uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, var nolemt, ka saistībā ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem 35. vai 36. pantu attiecīgi konkrētajam CDP vai tirdzniecības vietai nepiemēro pārejas posmā līdz 2019. gada 3. jūlijam. Ja šāds pārejas posms ir apstiprināts, CDP vai tirdzniecības vieta šā pārejas posma laikā nevar izmantot piekļuves tiesības saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem. Kompetentā iestāde paziņo EVTI, bet par pārejas posma apstiprināšanu CDP gadījumā –kompetento iestāžu kolēģijas locekļiem.

Ja CDP, attiecībā uz kuru ir apstiprināts pārejas režīms, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākām tirdzniecības vietām, šīs tirdzniecības vietas neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem pārejas režīma laikā.

Ja tirdzniecības vietai, attiecībā uz kuru ir apstiprināts pārejas režīms, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākiem CDP, šie CDP minētā pārejas režīma laikā neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem.

55. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2017. gada 3. janvāra.

Neatkarīgi no otrās daļas 1. panta 8.un 9. punktu, 1. panta 10. punktu, 2. panta 2. punktu, 5. panta 6. un 9.punktu, 7. panta 2. punktu, 9. panta 5. punktu, 11. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 7. punktu 15. panta 5. un 6. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 20. panta 3. punktu, 21. panta 5. punktu, 22. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 3. punktu, 26. panta 9. punktu, 27. panta 3. punktu, 28. panta 4. punktu, 28. panta 5. punktu, 29. panta 3. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. panta 4. punktu, 32. panta 1., 5. un 6. punktu, 33. panta 2. punktu, 35. panta 6. punktu, 36. panta 6. punktu, 37. panta 4. punktu, 38. panta 3. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu, 46. panta 7. punktu, 47. panta 1. un 4. punktu, 52. panta 10. un 12. punktu un 54. panta 1. punktu piemēro nekavējoties pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Neatkarīgi no otrās daļas 37. panta 1., 2. un 3. punktu piemēro no 2019. gada 3. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.

(2)  OV C 143, 22.5.2012., 74. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 13. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis) par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 349 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006.,1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(9)  Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 15. maijs) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 179 lappusi).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(18)  OV C 147, 25.5.2012., 1. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20/12/2013., 671. lpp.)

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšana (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(28)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(30)  Komisijas Lēmums (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).


Top