5.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 103/15

(1)

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 443/2009 (3) 13. panta 5. punktam Komisijai jāpārskata kārtība, kādā līdz 2020. gadam izmaksu ziņā efektīvi jāsasniedz 95 g CO2/km mērķis, tostarp minētās regulas I pielikumā izklāstītās formulas un tās 11. pantā paredzētās atkāpes. Ir lietderīgi, lai šī regula pēc iespējas mazāk ietekmētu konkurenci, atbilstu sociālās vienlīdzības principiem un būtu ilgtspējīga.

(2)

Pasaules progresīvo tehnoloģiju tirgus turpmāka attīstība, kuras mērķis ir uzlabot vieglo automobiļu efektivitāti, atbilst Komisijas 2011. gada 21. janvāra paziņojumam “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Resursu ziņā efektīva Eiropa” ”, ar kuru atbalsta pāreju uz resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, lai panāktu ilgtspējīgu izaugsmi.

(3)

Ir lietderīgi precizēt, ka nolūkā pārbaudīt atbilstību 95 g CO2/km mērķim CO2 emisijas būtu jāturpina mērīt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 (4) un tās īstenošanas pasākumiem, kā arī inovatīvām tehnoloģijām.

(4)

Augstās fosilā kurināmā cenas negatīvi ietekmē ekonomikas atlabšanu un energoapgādes drošību un pieejamību Savienībā. Tāpēc jaunu vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu efektivitātes un ilgtspējas palielināšana, tādējādi samazinot atkarību no naftas, ir prioritāte.

(5)

Atzīstot augstās izmaksas par pētniecību un izstrādi un vienības ražošanas izmaksas, kas saistītas ar tādu transportlīdzekļu pirmajām paaudzēm, kuri rada īpaši zemas emisijas, ir lietderīgi to komercializācijas sākumposmos pagaidu kārtā un ierobežotā mērā paātrināt un atvieglot to ieviešanas procesu Savienības tirgū. Dalībniekiem dažādos līmeņos būtu jāpievērš pienācīga uzmanība tam, lai apzinātu un izplatītu paraugpraksi, kā sekmēt pieprasījumu pēc īpaši zemas emisijas transportlīdzekļiem.

(6)

Būtisks šķērslis īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu ienākšanai tirgū varētu būt alternatīvo degvielu infrastruktūras trūkums, kā arī transportlīdzekļu un infrastruktūras saskarnes kopējo tehnisko specifikāciju neesamība. Šādas infrastruktūras izveides nodrošināšana Savienībā varētu atvieglot tirgus konjunktūras darbību un veicināt ekonomikas izaugsmi Eiropā.

(7)

Atzīstot nesamērīgo ietekmi uz mazākajiem ražotājiem, kura saistīta ar atbilstību īpatnējo emisiju mērķiem, kas noteikti, pamatojoties uz transportlīdzekļa lietderību, atzīstot lielo administratīvo slogu, kuru uzliek atkāpes procedūra, un nelielos ieguvumus, ko CO2 emisiju samazinājuma ziņā rada minēto ražotāju pārdotie transportlīdzekļi, ražotāji, kuri ir atbildīgi mazāk nekā par 1 000 jauniem vieglajiem automobiļiem, ko gadā reģistrē Savienībā, būtu jāizslēdz no īpatnējo emisiju mērķa un maksas par pārsniegtajām emisijām piemērošanas jomas. Lai minētajiem ražotājiem pēc iespējas agrāk nodrošinātu juridisko noteiktību, ir būtiski, lai šo atkāpi piemērotu no 2012. gada 1. janvāra.

(8)

Procedūra, saskaņā ar kuru piešķir atkāpi mazapjoma ražotājiem, būtu jāvienkāršo, lai pieļautu lielāku elastību attiecībā uz to, kad šādiem ražotājiem jāiesniedz pieteikums par atkāpes piemērošanu un kad Komisijai šāda atkāpe jāpiešķir.

(9)

Procedūra atkāpju piešķiršanai specifisku modeļu ražotājiem būtu jāturpina arī pēc 2020. gada. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka samazinājums, kuru pieprasa īstenot specifisku modeļu ražotājiem, atbilstu lielapjoma ražotāju īstenotajam samazinājumam, no 2020. gada būtu jāpiemēro mērķis, kas ir par 45 % zemāks nekā specifisku modeļu ražotāju vidējās īpatnējās emisijas 2007. gadā.

(10)

Lai automobiļu nozarei dotu iespēju veikt ilgtermiņa ieguldījumu un inovāciju, ir vēlams sniegt norādījumus par to, kā Regula (EK) Nr. 443/2009 būtu jāgroza attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada. Minētajiem norādījumiem būtu jābalstās uz izvērtējumu par vajadzīgo samazinājuma tempu, kas atbilst Savienības ilgtermiņa mērķiem klimata jomā, un par ietekmi rentablas automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģijas izstrādē. Komisijai līdz 2015. gadam šādi aspekti būtu jāpārskata un par saviem secinājumiem jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj priekšlikumi Regulas (EK) Nr. 443/2009 grozījumiem, lai attiecībā uz jauniem vieglajiem automobiļiem noteiktu CO2 emisiju mērķus laikposmam pēc 2020. gada, tostarp iespējamu reāla un sasniedzama mērķa nospraušanu attiecībā uz 2025. gadu, kas balstītos uz visaptverošu ietekmes novērtējumu, kurā ņems vērā automobiļu nozares un no tās atkarīgo nozaru turpmāko konkurētspēju, vienlaikus saglabājot skaidru emisiju samazināšanas līniju, kas būtu līdzvērtīga tai, kura sasniegta laikposmā līdz 2020. gadam. Izstrādājot šādus priekšlikumus, Komisijai būtu jānodrošina, lai tie pēc iespējas mazāk ietekmētu konkurenci, atbilstu sociālās vienlīdzības principiem un būtu ilgtspējīgi.

(11)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009 Komisijai jāveic ietekmes novērtējums, lai pārskatītu pārbaudes procedūras, lai adekvāti atspoguļotu automobiļu reālo situāciju CO2 emisiju jomā. Ir jāgroza pašlaik izmantotais “Eiropas Jaunais braukšanas cikls” (NEDC), lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo reālos braukšanas apstākļus, un novērstu to, ka reālās CO2 emisijas un degvielas patēriņš tiek novērtēts par zemāku, nekā tas ir. Par jaunu reālāku un ticamāku pārbaudes procedūru būtu jāvienojas, tiklīdz tas būs iespējams. Darbs šajā sakarā norisinās, ANO Eiropas Ekonomikas komisijā izstrādājot vieglajiem transportlīdzekļiem paredzēto pasaules mēroga saskaņotu pārbaudes procedūru (WLTP), taču tas vēl nav pabeigts. Lai nodrošinātu, ka jaunu vieglo automobiļu norādītās īpatnējās CO2 emisijas tiek tuvinātas to faktiskajām emisijām parastos braukšanas apstākļos, WLTP būtu jāpiemēro iespējami drīz. Minētajā kontekstā Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā ir noteiktas emisiju robežvērtības 2020. gadam, ko mēra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 692/2008 (5) XII pielikumu. Grozot pārbaudes procedūras, Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā noteiktās robežvērtības būtu jākoriģē, lai nodrošinātu salīdzināmu stingrību attiecībā uz ražotājiem un transportlīdzekļu klasēm. Tādējādi Komisijai būtu jāveic stabils pētījums par atbilstību starp NEDC un jaunās WLTP pārbaudes cikliem, lai nodrošinātu, ka tas atspoguļo reālos braukšanas apstākļus.

(12)

Lai nodrošinātu, ka faktiskās emisijas ir pienācīgi atspoguļotas un izmērītās CO2 vērtības ir precīzi salīdzināmas, Komisijai būtu jānodrošina, ka tie pārbaudes procedūras elementi, kam ir būtiska ietekme uz izmērītajām CO2 emisijām, ir precīzi noteikti, lai ražotāji nevarētu izmantot pārbaudes cikla elastību. Atšķirības starp tipa apstiprināšanas CO2 emisiju vērtībām un emisijām, ko rada tirgū pārdošanā esošie transportlīdzekļi, būtu jānovērš, tostarp ņemot vērā ekspluatācijas atbilstības pārbaudes procedūru, ar kuru vajadzētu nodrošināt pārdošanā esošu transportlīdzekļu reprezentatīvas izlases neatkarīgu testēšanu, kā arī rast veidu, kā atrisināt gadījumus, kad ir konstatēta būtiska atšķirība starp pētījumā konstatētajām emisijām un sākotnējām tipa apstiprināšanas CO2 emisijām.

(13)

Būtu jākoriģē Regulas (EK) Nr. 443/2009 3. panta 2. punkta formulējums, lai nodrošinātu to, ka jēdziens “saistīti uzņēmumi” ir saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (6), kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 510/2011 (7) 3. panta 2. punktu.

(14)

Regulā (EK) Nr. 443/2009 Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus tās noteikumus saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Padomes Lēmumā 1999/468/EK (8). Ir stājies spēkā Lisabonas līgums, tāpēc minētās pilnvaras ir jāsaskaņo ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu.

(15)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Regulas (EK) Nr. 443/2009 īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9).

(16)

Pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai grozītu Regulas (EK) Nr. 443/2009 II pielikumu attiecībā uz datu prasībām un datu parametriem; lai papildinātu noteikumus par to kritēriju interpretāciju, pēc kuriem nosaka tiesības izmantot atkāpi no īpatnējo emisiju mērķiem, noteikumus par saturu, ko ietver pieteikumos par atkāpes piemērošanu, un noteikumus par īpatnējo CO2 emisiju samazināšanas programmu saturu un izvērtēšanu; lai Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā minēto M0 skaitli pielāgotu jaunu vieglo automobiļu vidējai masai iepriekšējos trīs kalendārajos gados; un lai pielāgotu Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā minētās formulas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17)

Ir lietderīgi saglabāt pieeju, saskaņā ar kuru mērķi nosaka, pamatojoties uz lineāru sakarību starp automobiļa lietderību un tā CO2 emisiju mērķi, kas izteikts ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā iekļautajām formulām, jo tas ļauj saglabāt gan dažādību vieglo automobiļu tirgū, gan ražotāju spēju apmierināt dažādas patērētāju vajadzības, tādējādi novēršot nepamatotus konkurences kropļojumus.

(18)

Komisija ietekmes novērtējumā izvērtēja datu par balstvirsmām pieejamību un balstvirsmu izmantošanu par lietderības parametru Regulas (EK) Nr. 443/2009 I pielikumā iekļautajās formulās. Balstoties uz minēto novērtējumu, Komisija ir secinājusi, ka lietderības parametram, ko izmanto formulā 2020. gadam, vajadzētu būt masai. Tomēr nākamajā pārskatīšanā būtu jāizvērtē zemākās izmaksas un priekšrocības, ko radītu pāreja uz balstvirsmas izmantošanu par lietderības parametru.

(19)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar enerģijas piegādi un transportlīdzekļu ražošanu un iznīcināšanu, ir pašreizējās autotransporta kopējās oglekļa balstvirsmas būtiskas sastāvdaļas, un to nozīme nākotnē, visticamāk, būtiski palielināsies. Šā iemesla dēļ būtu jāīsteno tāda politika, kas mudinātu ražotājus izvēlēties optimālus risinājumus, jo īpaši ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar tās enerģijas – piemēram, elektrības un alternatīvu degvielu – ražošanu, kuru piegādā transportlīdzekļiem, un kas nodrošinātu, ka minētās ražošanas posma emisijas nemazina ieguvumus, kas ir saistīti ar transportlīdzekļu enerģijas patēriņa uzlabošanu, kas ir Regulas (EK) Nr. 443/2009 mērķis.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, noteikt kārtību, kādā jāsasniedz jaunu vieglo automobiļu radīto CO2 emisiju samazināšanas mērķis 2020. gadam – nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 443/2009,

1)

regulas 1. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ar šo regulu attiecībā uz Savienībā reģistrētu jaunu automobiļu vidējām emisijām, ko mēra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007 un Regulas (EK) Nr. 692/2008 XII pielikumu, un tā īstenošanas pasākumiem, un inovatīvām tehnoloģijām, nosaka mērķi 95 g CO2/km, kurš piemērojams no 2020. gada.”;

2)

regulas 2. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   No 2012. gada 1. janvāra 4. pantu, 8. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktu, 9. pantu un 10. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu nepiemēro ražotājam, kurš kopā ar visiem saviem saistītajiem uzņēmumiem ir atbildīgs mazāk nekā par 1 000 jauniem vieglajiem automobiļiem, kas Savienībā reģistrēti iepriekšējā kalendāra gadā.”;

3)

regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

4)

regulas 4. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Lai noteiktu katra ražotāja vidējās īpatnējās CO2 emisijas, ņem vērā turpmāk norādītās procentuālās vērtības attiecībā uz katru ražotāja jauno vieglo automobili, kas reģistrēts attiecīgajā gadā:

5)

iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Superkredīti saistībā ar mērķi 95 g CO2/km

Aprēķinot vidējo īpatnējo CO2 emisiju, katru jauno vieglo automobili, kuram īpatnējā CO2 emisija nepārsniedz 50 g CO2/km, skaita kā:

par gadu, kad tas ir reģistrēts laikposmā no 2020. līdz 2022. gadam, ievērojot maksimālo ierobežojumu katram ražotājam 7,5 g CO2/km minētajā laikposmā.”;

6)

regulas 8. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.   Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem sīki izstrādātus noteikumus par šajā pantā noteiktajām datu monitoringa un paziņošanas procedūrām un par II pielikuma piemērošanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14.a pantu, lai grozītu datu prasības un datu parametrus, kas izklāstīti II pielikumā.”;

7)

regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka paņēmienus, kā iekasēt 1. punktā minēto maksu par pārsniegtajām emisijām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 14. panta 2. punktā.”;

8)

regulas 11. pantu groza šādi:

9)

regulas 12. pantu groza šādi:

10)

regulas 13. pantu groza šādi:

11)

regulas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 280/2004/EK (10) 9. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (11) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 280/2004/EK (2004. gada 11. februāris) par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp."

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;"

12)

regulā iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. panta 9. punkta otrajā daļā, 11. panta 8. punktā, 13. panta 2. punkta trešajā daļā un 13. panta 7. punkta otrajā daļā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 8. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 9. punkta otrajā daļā, 11. panta 8. punktā, 13. panta 2. punkta trešajā daļā un 13. panta 7. punkta otrajā daļā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 8. panta 9. punkta otro daļu, 11. panta 8. punktu, 13. panta 2. punkta trešo daļu un 13. panta 7. punkta otro daļu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

13)

regulas I pielikuma 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“c)	no 2020. gada: kur: M= transportlīdzekļa masa kilogramos (kg), M0 = vērtība, kas pieņemta saskaņā ar 13. panta 2. punktu, a= 0,0333.”;

14)

regulas II pielikumu groza šādi: