Help Print this page 

Document 32014R0283

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 283/2014 ( 2014. gada 11. marts ) par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK Dokuments attiecas uz EEZ

OJ L 86, 21.3.2014, p. 14–26 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2014/283/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html GA html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf GA pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

21.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 86/14


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 283/2014

(2014. gada 11. marts)

par pamatnostādnēm Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā, ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumus (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Telekomunikāciju tīkli un pakalpojumi arvien vairāk kļūst par tādām infrastruktūrām, kas balstās uz internetu, un platjoslas tīkli un digitālie pakalpojumi ir savstarpēji cieši saistīti. Internets kļūst par dominējošo platformu komunikācijai, pakalpojumiem, izglītībai, līdzdalībai sociālajā un politiskajā dzīvē, kultūras saturam un uzņēmējdarbībai. Tāpēc piekļuve plaša pārklājuma, ātrgaitas, drošam internetam visā Eiropā un digitālie pakalpojumi sabiedrības labā ir būtiski svarīgi sociālajai un ekonomikas izaugsmei, konkurētspējai, sociālai iekļaušanai un iekšējam tirgum.

(2)

Eiropadome 2010. gada 17. jūnijā apstiprināja Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumu par Eiropas digitalizācijas programmu, kuras mērķis ir nospraust kursu, lai maksimāli palielinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sociālo un ekonomisko potenciālu. Tās mērķis ir sekmēt pieprasījumu un piedāvājumu konkurētspējīgas ātrdarbīga interneta infrastruktūras un internetā pieejamo digitālo pakalpojumu jomā, lai panāktu patiesa digitālā vienotā tirgus izveidi, kas ir būtiska gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1316/2013 (4) ir definēti nosacījumi, metodes un procedūras Savienības finansiālās palīdzības sniegšanai Eiropas komunikāciju tīkliem transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. Ņemot vērā, ka Eiropas infrastruktūras savietošanas instrumenta (EISI) aptvertajās nozarēs ir līdzīgas problēmas un izredzes, ir plašas iespējas izmantot sinerģiju, tostarp apvienojot EISI finansējumu ar citiem finansējuma avotiem.

(4)

Jau ir izdevies ieviest lielu skaitu pārrobežu digitālo pakalpojumu, kas ļauj Eiropas valsts pārvaldes iestādēm savstarpēji apmainīties ar datiem Savienības politikas atbalstam. Nākot klajā ar jauniem risinājumiem, ir svarīgi ņemt vērā pašreizējos risinājumus, kas īstenoti saistībā ar citām Eiropas iniciatīvām, izvairīties no darba dublēšanās un nodrošināt pieeju un risinājumu koordināciju un pielāgošanu dažādās iniciatīvās un politikas jomās, piemēram, programma ISA, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 922/2009/EK (5), programma Fiscalis, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1286/2013 (6), un "Apvārsnis 2020", kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (7). Līdzīgā kārtā ir svarīgi, lai risinājumi atbilstu atzītajiem starptautiskajiem un/vai Eiropas standartiem vai atklātām savstarpējās izmantojamības specifikācijām, jo īpaši tām, ko noteikusi Komisija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (8), un citām attiecīgām specifikācijām un nostādnēm, piemēram, Eiropas sabiedrisko pakalpojumu Eiropas sadarbspējas sistēmai.

(5)

Eiropas tehniskie standarti nāks par labu ātrgaitas platjoslas tīklu izveidei. Ja Savienība vēlas uzņemties vadību telekomunikāciju nozarē, ir nepieciešamas Savienības pētniecības un izstrādes programmas un labāka standartizācijas procedūru uzraudzība.

(6)

Plaša mēroga izmēģinājumu projekti, ko īstenojušas vairākas dalībvalstis kopā un kam līdzfinansējums piešķirts no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas (9), piemēram, PEPPOL, STORK, epSOS, eCODEX vai SPOCS, ir apstiprinājuši nozīmīgākos pārrobežu digitālos pakalpojumus iekšējā tirgū, kuru pamatā ir kopēju moduļu izmantošana, kurus konsolidē ar projektu eSENS. Minētie izmēģinājuma projekti jau ir sasnieguši izvēršanai nepieciešamo gatavības pakāpi vai drīzumā tādu sasniegs. Pašreizējie kopīgu interešu projekti jau ir apliecinājuši Eiropas līmeņa darbības skaidru pievienoto vērtību, piemēram, tādās jomās kā kultūras mantojums (Europeana), bērnu aizsardzība ("Drošāks internets"), sociālais nodrošinājums (EESSI), bet citās jomās, piemēram, patērētāju aizsardzības jomā (ODR), ir izstrādāti priekšlikumi.

(7)

Runājot par digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, moduļiem būtu jāpiešķir lielāka prioritāte nekā citām digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, jo tie ir priekšnosacījums šo infrastruktūru izveidei. Digitālo pakalpojumu infrastruktūrām inter alia būtu jāveido Eiropas pievienotā vērtība un jāpanāk atbilstība pierādītām vajadzībām. Tām vajadzētu būt sasniegušām pietiekamu gatavības pakāpi, gan tehniskajā, gan ekspluatācijas aspektā, kas pierādīts sekmīgi īstenotos izmēģinājumu projektos. To pamatā vajadzētu būt konkrētam ilgtspējas plānam, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu platformu vidēja termiņa līdz ilgtermiņa darbību arī ārpus EISI. Tādēļ saskaņā ar šo regulu piešķiramā finansiālā palīdzība, ja vien iespējams, būtu ar laiku pakāpeniski jāizbeidz un attiecīgā gadījumā jāpiesaista finansējums no citiem avotiem, kas nav EISI.

(8)

Ir svarīgi, lai digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas nepieciešamas juridisko prasību izpildei saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un/vai kas veido vai nodrošina moduļus, kuriem ir potenciāli nozīmīga ietekme uz Eiropas sabiedrisko pakalpojumu attīstību, tiktu finansētas, tādējādi atbalstot dažādas digitālo pakalpojumu infrastruktūras un ar laiku izveidotu Eiropas sadarbspējas ekosistēmu. Šajā saistībā juridiskās prasības nozīmē īpašus noteikumus, kuri pieprasa attīstīt vai izmantot digitālo pakalpojumu infrastruktūras vai panākt rezultātus, kādi iespējami vienīgi Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūrās.

(9)

Projektiem Europeana un "Bērniem drošāks internets" kā nostabilizētām digitālo pakalpojumu infrastruktūrām finansējumu vajadzētu saņemt prioritārā kārtā. Jo īpaši būtu jānodrošina Savienības finansējuma EISI nepārtrauktība no citām Savienības programmām Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (10) noteiktās daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam pirmajos gados, lai dotu iespēju nepārtraukti un veiksmīgi turpināt sniegt pakalpojumus tādā pašā līmenī, kādu nodrošina saskaņā ar pašreizējo finansējuma shēmu. 2012. gada 10. maijā Padome uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt Europeana projekta ilgtermiņa dzīvotspēju, tostarp pārvaldības un finansējuma ziņā (11).

(10)

Būtu jānodrošina droša, iekļaujoša un pozitīva tiešsaistes vide bērniem un jauniešiem. Kā būtisks pasākums bērnu tiesību aizsardzībai un veicināšanai tiešsaistē būtu jānodrošina "Drošāka interneta" programmas darbība pēc 2014. gada. Īstenojot šo regulu, būtu finansiāli jāatbalsta Eiropas stratēģijas "Bērniem labāks internets" īstenošana Savienības un dalībvalstu līmenī, jo īpaši saistībā ar drošāka interneta centriem dalībvalstīs. Drošāka interneta centru pasākumi, tostarp izpratnes veicināšanas punkti un citi informēšanas pasākumi, palīdzības tālruņa līnijas bērniem, vecākiem un aprūpētājiem, kas sniedz padomus par to, kā bērniem labāk lietot internetu, kā arī uzticības tālruņa līnijas ziņošanai par tādu saturu internetā, kur atainota seksuāla vardarbība pret bērniem, ir būtisks elements un priekšnoteikums tam, lai minētā stratēģija gūtu panākumus.

(11)

Topošajā Savienības tiesību aktā par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū jānosaka detalizētas prasības un nosacījumi tam, lai savstarpēji tiktu atzīti galvenie veicinātājfaktori, kas šeit turpmāk saukti par digitālo pakalpojumu infrastruktūru moduļiem. Minētajā aktā tiks aptverti vairāki no vissvarīgākajiem moduļiem, piemēram, elektroniskā identifikācija un elektroniskais paraksts, kas ir daļa no šīs regulas pielikumā izklāstītajiem kopīgu interešu projektiem.

(12)

Digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kas īstenotas saskaņā ar Lēmumu Nr. 922/2009/EK, atvieglos pārrobežu un starpnozaru elektronisko saziņu starp Eiropas valsts pārvaldes iestādēm. Tas savukārt ļaus nodrošināt būtiskus pakalpojumus tādās jomās kā, inter alia, elektroniska identifikācija un autentifikācija, un e-iepirkums, uzņēmumu reģistru pārrobežu savstarpēja savienošana, sadarbspējīgi pārrobežu elektroniski veselības pakalpojumi, kā arī pārrobežu sadarbība kiberdrošības jomā, tādējādi sekmējot digitālā vienotā tirgus izveidi. Šāda saziņa starp pārvaldes iestādēm būs iespējama, izveidojot un/vai veicinot sadarbspējīgas pamatpakalpojumu platformas, kuru pamatā ir pašreizējie kopējie moduļi un/vai kuras nodrošina papildu moduļus, kuri ir būtiski citu pamatpakalpojumu platformu izveidei un saistītajiem vispārējiem pakalpojumiem, kas pārrobežu digitālo pakalpojumu sniegšanas nolūkā valstu infrastruktūras sasaista ar pamatpakalpojumu platformām.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāmudina vietējās un reģionālās iestādes pilnībā un rezultatīvi iesaistīties digitālo pakalpojumu infrastruktūru pārvaldībā un jānodrošina, ka kopīgu interešu projektos, kuri attiecas uz e-pārvaldes pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, tiek ņemti vērā Eiropas sadarbspējas sistēmas ieteikumi.

(14)

Eiropas Parlaments 2011. gada 6. jūlija rezolūcijā par platjoslu Eiropā "Ieguldījums digitāli virzītā izaugsmē" (12) uzsvēra, ka platjoslas pakalpojumi ir Savienības rūpniecības nozares konkurētspējas nozīmīgs faktors un tie sniedz lielu ieguldījumu Savienības ekonomiskajā izaugsmē, sociālajā kohēzijā un kvalitatīvā nodarbinātībā. Lai Savienība kļūtu par jauninājumu, zināšanu un pakalpojumu mājvietu, ieguldījumi modernākajā un pret nākotni nodrošinātā tehnoloģijā ir būtiski.

(15)

Eiropas tirgus ar gandrīz 500 miljoniem cilvēku, kuriem pieejams ātrgaitas platjoslas pieslēgums, būtu dzinulis iekšējā tirgus attīstībai, kas radītu pasaulē vienreizēju lietotāju kritisko masu, visos reģionos piedāvājot jaunas iespējas un katram lietotājam nodrošinot lielāku ieguvumu, kā arī radītu Savienībai potenciālu kļūt par pasaulē vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku. Strauja ātrgaitas platjoslas tīklu izvēršana ir izšķiroša Savienības produktivitātes attīstībai un tam, lai rastos jauni un mazi uzņēmumi, kas var ieņemt vadošo pozīciju dažādās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, ražošanas un pakalpojumu nozarēs.

(16)

Jauno infrastruktūras iespēju apvienošanai ar jauniem, novatoriskiem un sadarbspējīgiem pakalpojumiem būtu jārada pozitīvs noslēgts cikls, veicinot lielāku ātrgaitas platjoslas pieprasījumu, kuru saskaņā ar komercijas noteikumiem būtu vēlams apmierināt.

(17)

Eiropas digitalizācijas programmā ir paredzēts, ka līdz 2020. gadam visiem Eiropas iedzīvotājiem vajadzētu būt pieejamam internetam ar ātrumu virs 30 Mb/s un 50 % vai vairāk Eiropas mājsaimniecību būtu jāabonē interneta pieslēgums virs 100 Mb/s.

(18)

Ņemot vērā straujo attīstību digitālo pakalpojumu jomā un tādu lietojumprogrammu, kam nepieciešams aizvien ātrāks interneta savienojums, straujo attīstību un moderno tehnoloģiju, kas dod šādas iespējas, straujo attīstību, ir lietderīgi saistībā ar Eiropas digitalizācijas programmas novērtēšanu apsvērt iespēju pārskatīt platjoslas mērķus 2020. gadam, lai nodrošinātu, ka Savienībā ir konkurētspējīgs platjoslas pieslēguma ātrums salīdzinājumā ar citām pasaules ekonomikām.

(19)

Daļai no platjoslas projektiem būtu jāapliecina vērienīgākas ieceres, tiecoties uz lielāku ātrumu un tādējādi kļūstot par ātrākas savienojamības izmēģinājuma projektiem un modeļiem, kurus pēc tam varētu izmantot atkārtoti.

(20)

Savā 2013. gada 12. septembra rezolūcijā "Digitalizācijas programma izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai – laiks palielināt apgriezienus" Eiropas Parlaments uzsvēra, ka pārskatīts, nākotnē vērsts Eiropas digitālās programmas mērķis 2020. gadam ir visām mājsaimniecībām Savienībā nodrošināt 100 Mb/s pieslēgumu, savukārt 50 % mājsaimniecību abonē interneta pieslēgumu 1 Gb/s vai ātrāku.

(21)

Privātajam sektoram būtu jāuzņemas vadošā loma platjoslas tīklu izvēršanā un modernizēšanā, kas būtu jāatbalsta ar konkurētspējīgu un ieguldītājiem labvēlīgu regulējumu. Ja privātā sektora ieguldījumi ir nepietiekami, dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie centieni, lai sasniegtu Eiropas digitalizācijas programmas mērķus. Publiskā finansiālā palīdzība platjoslas pakalpojumu jomā būtu jāpiešķir vienīgi tām programmām vai ar konkrētām iniciatīvām saistītiem projektiem, kurus nevar finansēt tikai ar privātā sektora līdzekļiem, kas jāapstiprina ex-ante novērtējumā, kurā precizētas tirgus neveiksmes vai neapmierinošs stāvoklis ieguldījumu jomā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (13).

(22)

Platjoslas tīklu projektos izmantojamie finanšu instrumenti nevajadzīgi neizkropļo konkurenci, neizstumj privātos ieguldījumus vai nerada šķēršļus privātajiem ieguldītājiem. Šie instrumenti jo īpaši ir atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101., 102., 106. un 107. pantam, kā arī attiecīgā gadījumā ES pamatnostādnēm valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu.

(23)

Publisks finansējums platjoslas tīkliem jātērē vienīgi tādiem infrastruktūras projektiem, kas atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši tiesību aktiem konkurences jomā, un pienākumiem saistībā ar piekļuvi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/19/EK (14).

(24)

Tā kā saskaņā ar EISI pieejamie finanšu resursi ir ierobežoti, finansiālās palīdzības jomā būtu jāorientējas uz finanšu mehānismu izveidi Savienības līmenī, lai piesaistītu papildu ieguldījumus, sekmētu palielinošu ietekmi un tādējādi veicinātu privāto un citu publisko līdzekļu efektīvu izmantošanu ieguldījumu veikšanai. Šī pieeja uzņēmumiem un institucionālajiem dalībniekiem ļauj veikt tādus piešķīrumus, kas ir krietni lielāki par saskaņā ar EISI tieši pieejamo finansējumu.

(25)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar EISI pieejamais finansējums ir ierobežots, un lai nodrošinātu piemērotu finansējumu digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, kopējai budžeta summai, ko piešķir attiecībā uz platjoslu, nevajadzētu pārsniegt minimumu, kas vajadzīgs, lai noteiktu izmaksu ziņā efektīvu intervenci, kas būtu jānosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējumu, inter alia ņemot vērā iecerēto finanšu instrumentu tipu, potenciālo sviras efektu minimālās efektivitātes projekta portfelim un apstākļus tirgū.

(26)

Ja ex-ante novērtējumā konstatētas tirgus neveiksmes vai neapmierinošs stāvoklis ieguldījumu jomā un ja attiecīgu lēmumu ir pieņēmušas vadošās iestādes, ar EISI atbalstu platjoslas tīklu izvēršanai būtu jāpapildina atbalsts no citām Savienības programmām un iniciatīvām, tostarp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Ar EISI finansiālo palīdzību platjoslas izvēršanas jomā būtu jāsekmē dalībvalstu centieni gan tiešā veidā, gan nodrošinot ieguldījumu instrumentu, kas ļautu veikt brīvprātīgus, atsevišķi nodalītus piešķīrumus no citiem avotiem, tostarp ESI fondiem, tādējādi ļaujot dalībvalstīm izmantot priekšrocības, ko sniedz zinātība un Savienības pārvaldītu objektu apjomradīta ietekme, lai palielinātu publisko tēriņu efektivitāti.

(27)

Lai nodrošinātu vislielāko atdevi pret ieguldītajiem līdzekļiem un ņemot vērā ierobežotos līdzekļus, EISI finansējums būtu jāpiešķir tādiem projektiem, kas balstās uz tehnoloģiju, kas vislabāk piemērota konkrētajam projektam, kas var noderēt kā impulss novatoriskiem uzņēmējdarbības modeļiem un kam piemīt liels potenciāls, ka tos varētu izmantot atkārtoti. Gadījumos, kad projektu finansēšanai izmanto brīvprātīgus ieguldījumus saskaņā ar EISI, piemēram, ESI fondus vai valstu vai reģionālu finansējumu, atbilstības kritērijiem vajadzētu būt vieglāk pielāgojamiem un vajadzētu ņemt vērā konkrēto situāciju un apstākļus tajās jomās, kam attiecīgais finansējums paredzēts.

(28)

Savienība var atbalstīt platjoslas tīklu izvēršanu, kas sekmē Eiropas digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanu visu veidu teritorijās. Eiropas digitalizācijas programmas nozīmīgi mērķi ir digitālās plaisas samazināšana un plašāka digitālā iekļaušana. Tādēļ visām Savienības darbībām platjoslas interneta jomā vajadzētu pievērsties īpašajām vajadzībām, kādas piemīt piepilsētu, lauku un it īpaši mazapdzīvotām un mazattīstītām teritorijām, kam nepieciešams nodrošināt pieslēgumu. Tas attiecas arī uz tādu platjoslas tīklu izvēršanu, kas nodrošina salu, nošķirtu teritoriju, kalnu, attālu un nomaļu reģionu, tostarp dalībvalstu, kas atrodas uz salām, savienojumus ar Savienības centrālajiem reģioniem un/vai darbības, kuru mērķis ir uzlabot starp šādiem reģioniem un Savienības centrālajiem reģioniem izveidoto savienojumu uzticamību vai veiktspēju.

(29)

Lai pilnībā izveidotu digitālo vienoto tirgu, būtu jāveicina savietojamība starp EISI un valstu un reģionālā mērogā veiktām darbībām platjoslas interneta jomā.

(30)

Īstenojot šo regulu, finansiālās palīdzības veidi būtu jāpielāgo attiecīgo darbību raksturīgajām iezīmēm. Tādējādi digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā pamatpakalpojumu platformas, kurām finansējumu nevar piešķirt no citiem avotiem, būtu jānosaka par prioritārām, kam finansējums piešķirams, noslēdzot iepirkuma līgumu, vai, izņēmuma gadījumā, piešķirot dotācijas, savukārt vispārējiem pakalpojumiem būtu piešķirama vienīgi ierobežota finansiālā palīdzība no EISI. Turklāt attiecībā uz jebkuru EISI finansiālo palīdzību būtu jāņem vērā mērķis nodrošināt Savienības līdzekļu efektīvu izmantošanu, un tādēļ platjoslas tīkli būtu jāatbalsta ar tādiem finanšu instrumentiem, kam ir lielāks sviras efekts nekā dotācijām.

(31)

Īstenojot intervenci saskaņā ar šo regulu, būtu jācenšas panākt sinerģiju un sadarbspēju gan dažādu pielikumā aprakstīto kopīgu interešu projektu starpā, gan ar citām infrastruktūrām, tostarp tām transporta un enerģētikas infrastruktūrām, ko atbalstījis EISI, attiecīgajām pētniecības infrastruktūrām, kas inter alia atbalstītas ar "Apvārsni 2020", un attiecīgajām infrastruktūrām, kas atbalstītas no ESI fondiem, vienlaikus izvairoties no dublēšanās un nevajadzīga administratīvā sloga.

(32)

Kopīgu interešu projektiem finansiālais atbalsts būtu jāpapildina ar horizontālajām darbībām, tostarp tehnisko palīdzību, pieprasījuma veicināšanas pasākumiem un koordinācijas pasākumiem, ar kuriem būtu jācenšas pēc iespējas vairāk palielināt Savienības intervences ietekmi.

(33)

Piešķirot līdzekļus intervencei platjoslas tīklu jomā, Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā pašreizējo Savienības finanšu instrumentu novērtējumu rezultāti.

(34)

Komisijai būtu jāsaņem no visu dalībvalstu pārstāvjiem veidotas ekspertu grupas palīdzība, ar kuru būtu jākonsultējas, un šai grupai būtu jāsniedz savi ieteikumi inter alia tādos jautājumos kā šīs regulas īstenošanas uzraudzība, plānošana, novērtēšana un īstenošanas problēmu risināšana.

(35)

Ekspertu grupai būtu jāsadarbojas arī ar tām vienībām, kas iesaistītas šīs regulas īstenošanā, piemēram, ar vietējām un reģionālām iestādēm, interneta pakalpojumu sniedzējiem, publisko tīklu administratoriem un komponentu ražotājiem, kā arī ar valsts regulatīvajām iestādēm un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (15).

(36)

Ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 izveido EISI koordinācijas komiteju, kas ir arī komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (16) nozīmē. Ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 arī piešķir Komisijai pilnvaras saskaņā ar pārbaudes procedūru pieņemt gada un daudzgadu darba programmas, tostarp telekomunikāciju nozarē, uz kuru attiecas šī regula. Šajā sakarā ir svarīgi precizēt, ka, apspriežot ar šo regulu saistītus jautājumus, jo īpaši gada un daudzgadu darba programmu projektus, dalībvalstis EISI koordinācijas komitejā būtu jāpārstāv telekomunikāciju infrastruktūras nozares ekspertiem.

(37)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši Eiropas komunikāciju tīklu telekomunikāciju infrastruktūras jomā koordinētu attīstību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet atbalstīto infrastruktūru pārrobežu rakstura un ietekmes uz visu Savienības teritoriju dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(38)

Lai atbalstītu kopīgu interešu projektus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru nozarē, Regulā (ES) Nr. 1316/2013 ir definēti nosacījumi, metodes un procedūras Savienības finansiālās palīdzības sniegšanai Eiropas komunikāciju tīkliem. Tajā paredz arī līdzekļu sadalījumu, kāds būs pieejams saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 visās trijās nozarēs. Regula (ES) Nr. 1316/2013 ir piemērojama no 2014. gada 1. janvāra. Tāpēc ir lietderīgi pielāgot šīs regulas piemērošanu Regulas (ES) Nr. 1316/2013 piemērošanai un Regulai (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(39)

Būtu jāatceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1336/97/EK (17),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.   Šajā regulā tiek izklāstītas pamatnostādnes par kopīgu interešu projektu laicīgu izvēršanu un sadarbspēju attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīkliem telekomunikāciju infrastruktūras jomā.

2.   Jo īpaši šajā regulā noteikti:

a)

kopīgu interešu projektu mērķi un darbības prioritātes;

b)

kopīgu interešu projektu apzināšana;

c)

kritēriji, saskaņā ar kuriem darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus, ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 to izstrādei, ieviešanai, izvēršanai, savstarpējiem savienojumiem un sadarbspējai;

d)

kopīgu interešu projektu finansēšanas prioritātes.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā izmanto Regulas (ES) Nr. 1316/2013 2. pantā noteiktās definīcijas.

2.   Šajā regulā un Regulā (ES) Nr. 1316/2013 izmanto arī šādas definīcijas:

a)

"telekomunikāciju infrastruktūra" ir platjoslas tīkli un digitālo pakalpojumu infrastruktūras;

b)

"digitālo pakalpojumu infrastruktūras" ir infrastruktūras, kas ļauj sniegt tīkla pakalpojumus elektroniski, parasti internetā, nodrošinot Eiropas mēroga sadarbspējīgus pakalpojumus iedzīvotāju, uzņēmumu un/vai publisku iestāžu kopīgās interesēs, un kuras sastāv no pamatpakalpojumu platformām un vispārējiem pakalpojumiem;

c)

"moduļi" ir digitālo pakalpojumu pamatinfrastruktūras, kas ir galvenie veicinātājfaktori, kurus var atkārtoti izmantot sarežģītākās digitālo pakalpojumu infrastruktūrās;

d)

"pamatpakalpojumu platformas" ir digitālo pakalpojumu infrastruktūru centrālie mezgli, kuru mērķis ir nodrošināt visu Eiropu aptverošu savienojamību, piekļuvi un sadarbspēju, un kuras ir pieejamas dalībvalstīm un var kļūt pieejamas citām vienībām;

e)

"vispārējie pakalpojumi" ir starpniecības pakalpojumi, kas sasaista vienu vai vairākas valstu infrastruktūras ar pamatpakalpojumu platformu(-ām);

f)

"platjoslas tīkli" ir vadu un bezvadu piekļuves tīkli, papildu infrastruktūra un pamattīkli, kas spēj nodrošināt ļoti ātru ātrgaitas savienojamību;

g)

"horizontālas darbības" ir Regulas (ES) Nr. 1316/2013 2. panta 6. un 7. punktā definētie pētījumi un programmas atbalsta darbības.

3. pants

Mērķi

1.   Kopīgu interešu projekti palīdz sasniegt vispārīgos mērķus, kuri izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1316/2013 3. pantā.

2.   Papildus vispārīgajiem mērķiem ar kopīgu interešu projektiem ir paredzēts sasniegt vienu vai vairākus šādus konkrētus mērķus:

a)

nodrošināt ekonomikas izaugsmi un atbalstīt iekšējā tirgus izveidi un darbību, kas uzlabo Eiropas ekonomikas, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), konkurētspēju;

b)

panākt iedzīvotāju, uzņēmumu un publisko iestāžu ikdienas uzlabojumus visos līmeņos, veicinot platjoslas tīklus, valstu, reģionālo un vietējo platjoslas tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju, kā arī nediskriminējošu piekļuvi tādiem tīkliem un digitālu iekļaušanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minēto mērķu sasniegšanu sekmē šādas darbības prioritātes:

a)

Eiropas digitālo pakalpojumu infrastruktūru sadarbspēja, savienojamība, ilgtspējīga izvēršana, ekspluatācija un modernizācija, kā arī Eiropas līmeņa koordinācija;

b)

efektīva privātā un publiskā sektora ieguldījumu plūsma, kas sekmē platjoslas tīklu izvēršanu un modernizēšanu, lai palīdzētu sasniegt Eiropas digitalizācijas programmā noteiktos mērķus platjoslas pakalpojumu jomā.

4. pants

Kopīgu interešu projekti

1.   Kopīgu interešu projekti jo īpaši:

a)

ir izstrādāti ar mērķi izveidot un/vai veicināt sadarbspējīgas un, ja iespējams, starptautiski savietojamas pamatpakalpojumu platformas, līdz ar digitālo pakalpojumu infrastruktūru vispārējiem pakalpojumiem;

b)

nodrošina efektīvus ieguldījumu instrumentus platjoslas tīklos, piesaista jaunas ieguldītāju un projektu īstenotāju kategorijas un sekmē novatorisku projektu un uzņēmējdarbības modeļu replicējamību.

2.   Kopīgu interešu projekti var ietvert visu to ciklu, tostarp priekšizpēti, īstenošanu, nepārtrauktu darbību un modernizēšanu, koordināciju un novērtēšanu.

3.   Kopīgu interešu projektus var atbalstīt ar horizontālām darbībām.

4.   Kopīgu interešu projekti un darbības, kas tos sekmē, sīkāk aprakstītas pielikumā.

5. pants

Intervences metodes

1.   Digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā pamatpakalpojumu platformas pirmām kārtām īsteno Savienība, savukārt vispārējos pakalpojumus īsteno puses, kas savienotas ar attiecīgo pamatpakalpojumu platformu. Ieguldījumus platjoslas tīklos galvenokārt veic privātais sektors, un tos atbalsta ar konkurētspējīgu un ieguldītājiem draudzīgu regulējumu. Publiskā sektora atbalstu platjoslas tīkliem sniedz vienīgi tad, ja konstatētas tirgus neveiksmes vai neapmierinošs stāvoklis ieguldījumu jomā.

2.   Dalībvalstis un citas vienības, kas ir atbildīgas par kopīgu interešu projektu īstenošanu vai veicina to īstenošanu, tiek mudinātas veikt kopīgu interešu projektu īstenošanai vajadzīgos pasākumus. Galīgo lēmumu par kopīgu interešu projekta, kas attiecas uz dalībvalsts teritoriju, īstenošanu pieņem pēc minētās dalībvalsts apstiprinājuma.

3.   Darbības, kas sekmē šīs regulas 6. pantā izklāstītajiem kritērijiem atbilstīgus kopīgu interešu projektus, ir tiesīgas saņemt Savienības finansiālo palīdzību atbilstīgi nosacījumiem un instrumentiem, kas pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013. Finansiālo palīdzību sniedz saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem un procedūrām, ko pieņēmusi Savienība, šīs regulas 6. pantā izklāstītajām finansējuma prioritātēm un resursu pieejamību, ņemot vērā saņēmēju konkrētās vajadzības.

4.   Darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā, atbalsta ar:

a)

iepirkumu; un/vai

b)

dotācijām.

5.   Darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus platjoslas tīklu jomā, atbalsta:

a)

ar finanšu instrumentiem, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1316/2013, saistībā ar kuriem papildu piešķīrumus var veikt no citām EISI nozarēm, citiem instrumentiem, programmām un Savienības budžeta pozīcijām, dalībvalstīm, tostarp reģionālām un vietējām iestādēm un jebkādiem citiem ieguldītājiem, arī privātajiem ieguldītājiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 15. panta 2. punktu; un/vai

b)

apvienojumā ar finanšu instrumentiem un dotācijām no publiskajiem avotiem, kas nav EISI, vai tie būtu Savienības vai valstu publiskie avoti;

6.   Horizontālās darbības atbalsta ar:

a)

iepirkumu; un/vai

b)

dotācijām.

7.   Kopējā budžeta summa, kas piešķirta finanšu instrumentiem attiecībā uz platjoslas tīkliem, nepārsniedz minimumu, kas vajadzīgs, lai noteiktu izmaksu ziņā efektīvas intervences, kuras nosaka, pamatojoties uz ex-ante novērtējumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1316/2013 14. panta 1. punktā.

Minētā summa ir 15 % no Regulas (ES) Nr. 1316/2013 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā finansējuma telekomunikāciju nozarei.

8.   Vismaz viena trešdaļa platjoslas projektu, kas saskaņā ar šo regulu saņem finansiālo palīdzību, tiecas panākt platjoslas pieslēguma ātrumu, kas pārsniedz 100 Mb/s.

9.   Pēc ziņojuma, kas minēts 8. panta 6. punktā, Eiropas Parlaments un Padome var pēc Komisijas priekšlikuma pārskatīt saskaņā ar šā panta 7. punktu noteikto summu un šā panta 8. punktā minēto projektu īpatsvaru.

10.   Ja EISI atbalsts papildina ESI fondu un citu tiešo publisko atbalstu, EISI darbību un ESI fondu atbalsta sinerģiju var stiprināt piemērota koordinācijas mehānisma izmantošana.

6. pants

Atbilstības kritēriji un finansējuma prioritātes

1.   Lai darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā, būtu tiesīgas saņemt finansējumu, tās atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a)

ir izvēršanai nepieciešamā gatavības pakāpe, ko jo īpaši apliecina sekmīgi īstenoti izmēģinājumu projekti, piemēram, Savienības programmas inovācijas un pētniecības jomā;

b)

sekmē Savienības politiku un darbības iekšējā tirgus atbalstam;

c)

rada Eiropas pievienoto vērtību un izstrādā stratēģiju un plānu attiecībā uz ilgtspēju ilgtermiņā, attiecīgā gadījumā izmantojot citus finansējuma avotus, kas nav EISI; to kvalitāti apliecina iespēju, izmaksu un ieguvumu izvērtējumā. Šādu stratēģiju vajadzības gadījumā atjaunina;

d)

atbilst starptautiskajiem un/vai Eiropas standartiem vai atklātām savstarpējās izmantojamības specifikācijām un nostādnēm, piemēram, Eiropas sadarbspējas sistēmai, un ņem vērā pašreizējos risinājumus.

2.   To saskaņā ar EISI finansējamo darbību atlasi, kas sekmē kopīgu interešu projektus digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā, un šāda finansējuma apjomu veic saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. panta 1. punktā minēto ikgadējo darba programmu.

3.   Galveno finansējuma prioritāti piešķir moduļiem, kuri ir nozīmīgi citu digitālo pakalpojumu infrastruktūru izveidē, izvēršanā un ekspluatācijā un kuru izmantojamība ir pierādāma, kā uzskaitīts pielikuma 1.1. iedaļā.

4.   Otro prioritāti piešķir citām digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, kas atbalsta Savienības tiesību aktus, politikas jomas un programmas, kā uzskaitīts pielikuma 1. iedaļas 2. un 3. punktā, un, ja iespējams, pamatojoties uz pastāvošiem moduļiem.

5.   Atbalsts pamatpakalpojumu platformām ir prioritārs salīdzinājumā ar vispārējiem pakalpojumiem.

6.   Pamatojoties uz šīs regulas 3. pantā noteiktajiem mērķiem, kopīgu interešu projektu aprakstu šīs regulas pielikumā un ņemot vērā pieejamo budžetu, Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. pantā minētajās gada un daudzgadu darba programmās var noteikt papildu atbilstības un prioritātes piešķiršanas kritērijus digitālo pakalpojumu infrastruktūru jomā.

7.   Lai darbības, kas sekmē kopīgu interešu projektus platjoslas tīklu jomā, būtu tiesīgas saņemt finansējumu, tās atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a)

tās ievērojami sekmē Eiropas digitalizācijas programmas mērķu īstenošanu;

b)

projekta izstrādē un sagatavošanā ir sasniegta pietiekama gatavības pakāpe, kuras pamatā ir efektīvi īstenošanas mehānismi;

c)

tās novērš tirgus neveiksmes vai neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā;

d)

tās nerada tirgus izkropļojumus vai neizstumj privātos ieguldījumus;

e)

tās izmanto tehnoloģiju, ko uzskata par vispiemērotāko vajadzību risināšanai attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā, ņemot vērā ģeogrāfiskos, sociālos un ekonomiskos faktorus, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un atbilstīgi tehnoloģiskās neitralitātes principam;

f)

tās izmanto konkrētajam projektam vispiemērotāko tehnoloģiju, vienlaikus piedāvājot vislabāko līdzsvaru starp progresīvākajām tehnoloģijām datu plūsmas kapacitātes, pārraides drošības un tīkla noturības ziņā un izmaksu efektivitāti;

g)

tām ir liels replicējamības potenciāls un/vai to pamatā ir novatoriski uzņēmējdarbības modeļi.

8.   Šā panta 7. punkta g) apakšpunktā minētos kritērijus nepiemēro projektiem, ko finansē no atsevišķi nodalītiem piešķīrumiem, kas veikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 15. panta 2. punktu.

9.   Lai horizontālas darbības būtu tiesīgas saņemt finansējumu, tās atbilst kādam no šādiem kritērijiem:

a)

tās sagatavo vai atbalsta īstenošanas darbības izvēršanā, pārvaldībā un pašreizējo un jauno īstenošanas problēmu novēršanā;

b)

rada jaunu pieprasījumu pēc digitālo pakalpojumu infrastruktūrām.

7. pants

Sadarbība ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām

1.   Savienība var veidot kontaktus, apspriesties un apmainīties ar informāciju un sadarboties ar valsts iestādēm vai citām organizācijām trešās valstīs, lai sasniegtu jebkuru mērķi, kas noteikts šajā regulā. Starp citiem mērķiem šī sadarbība tiecas veicināt sadarbspēju starp tīkliem telekomounikāciju infrastruktūras jomā Savienībā un līdzīgiem tīkliem trešās valstīs.

2.   Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, var piedalīties EISI nozarē, kas attiecas uz telekomunikāciju infrastruktūru atbilstīgi EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1316/2013 8. panta 3. punkta un 9. panta 4. punkta, valstis, kas pievienojas, un kandidātvalstis, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģiju, var piedalīties EISI nozarē, kas attiecas uz telekomunikāciju infrastruktūru atbilstīgi ar Savienību noslēgtajiem nolīgumiem.

4.   Lai EBTA valstis varētu piedalīties, EISI nozari, kas attiecas uz telekomunikāciju infrastruktūru, uzskata par atsevišķu programmu.

8. pants

Informācijas apmaiņa, uzraudzība un ziņošana

1.   Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 22. panta trešo daļu, dalībvalstis un Komisija apmainās ar informāciju un paraugpraksi par progresu, kas panākts šīs regulas īstenošanā. Vajadzības gadījumā dalībvalstis šajā procesā iesaista vietējās un reģionālās iestādes. Komisija publicē gada pārskatu par minēto informāciju un iesniedz to Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.   Komisijai konsultācijas sniedz un palīdz ekspertu grupa, kuras sastāvā ir pārstāvis no katras dalībvalsts. Ekspertu grupa palīdz Komisijai jo īpaši šādos jautājumos:

a)

uzraudzīt šīs regulas īstenošanu;

b)

attiecīgos gadījumos ņemt vērā valstu plānus vai valstu stratēģijas;

c)

veikt pasākumus, lai novērtētu darba programmu īstenošanu no finansiālā un tehniskā viedokļa;

d)

risināt pašreizējo vai jaunu projekta īstenošanā radušās problēmas;

e)

definēt stratēģiskās ievirzes, pirms tiek izstrādātas gada un daudzgadu darba programmas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. pantā, jo īpaši attiecībā uz to darbību atlasi un atsaukšanu, kas sekmē kopīgu interešu projektus, un budžeta sadalījuma noteikšanu, kā arī minēto darba programmu pārskatīšanu.

3.   Ekspertu grupa var izvērtēt arī jebkuru citu jautājumu, kas saistīts ar Eiropas komunikāciju tīklu telekomunikāciju infrastruktūras jomā izveidi.

4.   Komisija informē ekspertu grupu par paveikto, īstenojot Regulas (ES) Nr. 1316/2013 17. pantā minētās gada un daudzgadu darba programmas.

5.   Ekspertu grupa sadarbojas ar digitālo tīklu un pakalpojumu plānošanā, izveidē un pārvaldībā iesaistītajām struktūrām, kā arī citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Komisija un citas par šīs regulas īstenošanu atbildīgās struktūras, piemēram, Eiropas Investīciju banka, pievērš īpašu uzmanību ekspertu grupas novērojumiem.

6.   Kopā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 starpposma novērtējumu un ex-post novērtējumu, kā tas noteikts minētās regulas 27. pantā, un ar ekspertu grupas palīdzību Komisija publicē ziņojumu par panākumiem šīs regulas īstenošanā. Minēto ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

7.   Ziņojumā sniedz izvērtējumu par sekmēm, kas gūtas kopīgu interešu projektu īstenošanā, tostarp vajadzības gadījumā par kavējumiem īstenošanā un pieredzētajām grūtībām, kā arī informāciju par saistībām un maksājumiem.

8.   Ziņojumā Komisija novērtē arī to, vai kopīgu interešu projekta joma turpina atspoguļot tehnoloģiju attīstību un inovācijas, kā arī attīstību regulējuma vai tirgus un ekonomikas jomā, un to, vai, ņemot vērā šādu attīstību un nepieciešamību nodrošināt ilgtspēju ilgtermiņā, finansējums jebkuram atbalstītajam kopīgu interešu projektam būtu pakāpeniski jāizbeidz vai jāpiesaista finansējums no citiem avotiem. Par projektiem, kuriem var būt ievērojama ietekme uz vidi, minētajos ziņojumos iekļauj ietekmes uz vidi analīzi, vajadzības gadījumā ņemot vērā vajadzības, kas saistītas ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu mazināšanu, un noturību katastrofu gadījumā. Šādu novērtēšanu var veikt arī jebkurā citā laikā, kad to uzskata par lietderīgu.

9.   Par 3. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu veic ex-post novērtēšanu, inter alia, pamatojoties uz:

a)

digitālo pakalpojumu infrastruktūru pieejamību, ko nosaka pēc to dalībvalstu skaita, kas pieslēgušās katrai digitālo pakalpojumu infrastruktūrai;

b)

to iedzīvotāju un uzņēmumu procentuālā daudzuma, kuri izmanto digitālo pakalpojumu infrastruktūras, un šādu pakalpojumu pieejamība pāri robežām;

c)

platjoslas pakalpojumu jomā piesaistīto ieguldījumu apjoma un to sviras efekta attiecībā uz projektiem, kurus finansē no 5. panta 5. punkta b) apakšpunktā minēto publisko avotu piešķīrumiem.

9. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 1336/97/EK atceļ.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. martā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  2012. gada 22. februāra atzinums (OV C 143, 22.5.2012., 120. lpp.) un 2013. gada 16. oktobra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts)..

(2)  OV C 225, 27.7.2012., 211. lpp., un OV C 356, 5.12.2013., 116. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 922/2009/EK (2009. gada 16. septembris) par Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem (ISA) (OV L 260, 3.10.2009., 20. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("Fiscalis 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (OV L 347, 20.12.2013., 25. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(11)  OV C 169, 15.6.2012., 5. lpp.

(12)  OV C 33 E, 5.2.2013., 89. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1211/2009 (2009. gada 25. novembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādi (BEREC) un biroju (OV L 337, 18.12.2009., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums Nr. 1336/97/EK (1997. gada 17. jūnijs) par vairākām pamatnostādnēm attiecībā uz Eiropas telekomunikāciju tīkliem (OV L 183, 11.7.1997., 12. lpp.).


PIELIKUMS

KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTI

1. IEDAĻA.   DIGITĀLO PAKALPOJUMU INFRASTRUKTŪRAS

Intervences pamatā digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā parasti ir divu līmeņu pieeja: pamatpakalpojumu platformas un vispārējie pakalpojumi. Pamatpakalpojumu platforma ir digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveides priekšnosacījums.

Pamatpakalpojumu platformas risina kopīgu interešu projektu sadarbspējas un drošības prasības. Šīs platformas un moduļi paredzēti, lai nodrošinātu digitālu informācijas apmaiņu starp publiskajām iestādēm un iedzīvotājiem, starp publiskajām iestādēm un uzņēmumiem un organizācijām vai starp dažādu dalībvalstu publiskajām iestādēm, izmantojot standartizētas, pārrobežu un lietotājiem draudzīgas saziņas platformas.

Digitālo pakalpojumu infrastruktūru moduļiem ir lielāka prioritāte nekā citām digitālo pakalpojumu infrastruktūrām, jo moduļi ir šo citu infrastruktūru izveides priekšnosacījums. Vispārējie pakalpojumi nodrošina savienojumu ar pamatpakalpojumu platformām un iespēju valstu pievienotās vērtības pakalpojumu sniegšanā izmantot pamatpakalpojumu platformas. Tie nodrošina saikni starp valstu pakalpojumiem un pamatpakalpojumu platformām un iespēju valstu publiskajām iestādēm un organizācijām, uzņēmumiem un/vai iedzīvotājiem piekļūt pamatpakalpojumu platformām, kurās tie var veikt pārrobežu darījumus. Ir jānodrošina pakalpojumu kvalitāte un atbalsts pārrobežu darījumos iesaistītajām ieinteresētajām personām. Tiem jāatbalsta un jāsekmē pamatpakalpojumu platformu ieviešana.

Galvenā uzmanība jāpievērš ne tikai digitālo pakalpojumu infrastruktūru un saistīto pakalpojumu izveidei, bet arī pārvaldībai, kas saistīta ar šādu platformu darbību.

Jaunas pamatpakalpojumu platformas galvenokārt jābalsta uz pastāvošajām platformām un to moduļiem un/vai, ja iespējams, tām jāpievieno jauni moduļi.

1.

Moduļi, kas noteikti par iekļaujamiem darba programmās, uz kurām attiecas 6. panta 1. punkts un 6. panta 3. punkts, ir šādi:

a)

elektroniskā identifikācija un autentifikācija: pakalpojumi, kurus izmantojot, iespējama e-identifikācijas un e-paraksta pārrobežu atzīšana un validēšana;

b)

dokumentu elektroniska piegāde: pakalpojumi drošiem un izsekojamiem pārrobežu elektronisko dokumentu sūtījumiem;

c)

automatizētā tulkošana: mašīntulkošanas programmas un specializēti valodas resursi, tostarp nepieciešamie rīki un programmu saskarnes, kas nepieciešamas, lai Eiropas digitālos pakalpojumus varētu izmantot daudzvalodu vidē;

d)

kritiskās digitālās infrastruktūras atbalsts: komunikācijas kanāli un platformas, kuru mērķis ir stiprināt Savienības mēroga gatavību, informācijas apmaiņu, koordināciju un reakciju uz kiberdrošības draudiem;

e)

elektroniskie rēķini: pakalpojumi, kas ļauj droši nosūtīt un saņemt elektroniskos rēķinus.

2.

Nostabilizētas digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kuras saskaņā ar 6. panta 1. punktu īpaši noteiktas par tiesīgām saņemt finansējumu un kas sekmē pakalpojumu nepārtrauktību:

a)

piekļuve Eiropas kultūras mantojuma digitālajiem resursiem. Tas attiecas uz pamatpakalpojumu platformu, kuras pamatā ir pašreizējais portāls Europeana. Platforma nodrošina piekļuves punktu Europeana kultūras mantojumam satura vienības līmenī, saskarņu specifikāciju kopumu, kas mijiedarbojas ar infrastruktūru (datu meklēšana, datu lejupielādēšana), atbalstu metadatu pielāgošanai un jauna satura uzņemšanai, kā arī infrastruktūrā pieejama satura atkalizmantošanas nosacījumus;

b)

drošāka interneta pakalpojumu infrastruktūra. Tas attiecas uz platformu, kas ļauj iegūt, izmantot un uzturēt kopīgas datošanas iekārtas, datubāzes un programmatūras rīkus, kā arī apmainīties ar paraugpraksi Drošāka interneta centros dalībvalstīs. Ir iekļauti arī tehniski pasākumi, lai apstrādātu ziņojumus par bērnu seksuālu izmantošanu attēlojošu saturu internetā, kā arī nodrošināta saikne ar policiju, tostarp tādām starptautiskām organizācijām kā Interpols un, vajadzības gadījumā, šā satura izņemšanu no attiecīgajām tīmekļa vietnēm. Šo pasākumu veikšanu atvieglos kopīgas datubāzes un kopīgas programmatūru sistēmas. Drošāka interneta centri un attiecīgas to darbības, piemēram, palīdzības līnijas, informācijas līnijas, izpratnes veicināšanas punkti un citas izpratnes vairošanas darbības ir galvenais elements drošāka interneta infrastruktūrā.

3.

Citas digitālo pakalpojumu infrastruktūras, kuras saskaņā ar 6. panta 1. punktu noteiktas par tiesīgām saņemt finansējumu:

a)

sadarbspējīgi pārrobežu elektroniska iepirkuma pakalpojumi. Tas attiecas uz pakalpojumu kopumu, ko var izmantot gan publiskā, gan privātā sektora e-iepirkuma pakalpojumu sniedzēji, lai izveidotu pārrobežu e-iepirkuma platformas. Šī infrastruktūra ļaus ikvienam uzņēmumam Savienībā pieteikties publiskā iepirkuma procedūrās, kuras organizējusi jebkuras dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde vai struktūra; šīs procedūras ietver elektronisko iepirkumu darbības pirms un pēc līguma piešķiršanas, tostarp tādas darbības kā elektroniska piedāvājumu iesniegšana, virtuāla uzņēmumu dokumentācija, e-katalogi, e-pasūtījumi un e-rēķini;

b)

sadarbspējīgi pārrobežu e-veselības pakalpojumi. Tas attiecas uz platformu, kas ļauj īstenot saziņu starp iedzīvotājiem/pacientiem un veselības aprūpes sniedzējiem, datu pārraidi starp iestādēm un starp organizācijām, vai vienādranga komunikāciju starp iedzīvotājiem/pacientiem un/vai veselības aprūpes speciālistiem un iestādēm. Šie pakalpojumi ietver pārrobežu piekļuvi elektroniskajām slimības vēsturēm un elektroniskajiem recepšu pakalpojumiem, kā arī attālinātiem veselības/automatizētas dzīvesvides tālpakalpojumiem utt.;

c)

Eiropas platforma Eiropas uzņēmumu reģistru savstarpējai savienošanai. Tas attiecas uz platformu, kas nodrošina svarīgu rīku un pakalpojumu kopumu, kas ļauj uzņēmumu reģistriem visās dalībvalstīs apmainīties ar informāciju par reģistrētiem uzņēmumiem, to filiālēm, uzņēmumu apvienošanos un darbības izbeigšanu. Tā nodrošina arī daudzvalstu un daudzvalodu meklēšanas pakalpojumu lietotājiem, kas izmanto centrālo piekļuves punktu, kas pieejams no e-tiesiskuma portāla;

d)

piekļuve atkalizmantojamai publiskā sektora informācijai. Tas attiecas uz platformu, kas nodrošina vienotu piekļuves punktu daudzvalodu (Savienības iestāžu oficiālajās valodās) datu kopām, ko glabā Savienības publiskās iestādes Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī; datu kopu vaicājumu un vizualizācijas rīki; garantijas, ka pieejamās datu kopas ir pareizi anonimizētas, licencētas un attiecīgā gadījumā izcenotas publicēšanai, atkalizplatīšanai un atkalizmantošanai, tostarp datu izcelsmes revīzijas liecības.

Elektroniskas procedūras uzņēmējdarbības uzsākšanai un veikšanai citā Eiropas valstī. Šis pakalpojums ļaus veikt visas nepieciešamās administratīvās procedūras elektroniski pāri robežām, izmantojot vienotos kontaktpunktus. Šis pakalpojums ir paredzēts kā prasība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/123/EK (1);

e)

sadarbspējīgi pārrobežu tiešsaistes pakalpojumi. Tas attiecas uz platformām, kas sekmē sadarbspēju un sadarbību dalībvalstu starpā kopīgu interešu jomās, jo īpaši lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, piemēram, E-tiesiskuma platforma, kura iedzīvotājiem, uzņēmumiem, organizācijām un praktizējošiem juristiem piedāvā pārrobežu piekļuvi juridiskiem resursiem/dokumentiem un tiesas procedūrām, platforma strīdu izšķiršanai tiešsaistē, kura ļaus tiešsaistē atrisināt pārrobežu strīdus, kas radušies starp patērētājiem un tirgotājiem, un sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniska apmaiņa (EESSI), kas palīdzēs sociālā nodrošinājuma iestādēm visā Savienībā informācijas apmaiņu veikt ātrāk un drošāk.

2. IEDAĻA.   PLATJOSLAS TĪKLI

1.   Darbību joma

Darbības sastāv jo īpaši no viena vai vairākiem šādiem elementiem:

a)

pasīvās fiziskās infrastruktūras, aktīvās fiziskās infrastruktūras vai apvienotas pasīvās un aktīvās fiziskās infrastruktūras un saistīto infrastruktūras elementu izvēršana līdz ar šādas infrastruktūras ekspluatācijai nepieciešamajiem pasākumiem;

b)

saistīti objekti un saistīti pakalpojumi, piemēram, kabeļinstalācijas ēkās, antenas, torņi un citas palīgbūves, kanāli, cauruļvadi, masti, kabeļu akas un sadales skapji;

c)

ja iespējams, izmanto potenciālās sinerģijas starp platjoslas tīklu un citu komunālo tīklu (enerģētika, transports, ūdensapgāde, kanalizācija utt.) izvēršanu, jo īpaši saistībā ar viedo elektroenerģijas sadali.

2.   Devums Eiropas digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanā.

Visi projekti, kas saskaņā ar šo iedaļu saņem finansiālu palīdzību, ievērojami sekmē Eiropas digitalizācijas programmas mērķu sasniegšanu

Darbības, ko Savienība finansē tiešā veidā:

a)

ir balstītas uz vadu vai bezvadu tehnoloģijām, kas spēj nodrošināt ļoti ātrus ātrgaitas platjoslas pakalpojumus, tādējādi izpildot ar tām lietotnēm saistītās prasības, kurām nepieciešams liels joslas platums;

b)

ir balstītas uz novatoriskiem uzņēmējdarbības modeļiem un/vai piesaista jaunas projektu īstenotāju un ieguldītāju kategorijas; vai

c)

ir ar lielu replicējamības potenciālu, kas, pateicoties šo darbību demonstrējumos gūtajam apliecinājumam, ļauj panākt plašāku ietekmi uz tirgu;

d)

ja iespējams, palīdz mazināt digitālo plaisu;

e)

atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši konkurences jomā, un pienākumiem saistībā ar piekļuvi saskaņā ar Direktīvu 2002/19/EK.

Darbības, ko finansē no atsevišķi nodalītiem piešķīrumiem, kas veikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 15. panta 2. punktu, tirgū nodrošina nozīmīgas jaunas spējas attiecībā uz platjoslas pakalpojumu pieejamību, ātrumu un kapacitāti. Projektiem, kuru datu pārraides ātrums ir mazāks par 30 Mb/s, ar laiku būtu jānodrošina lielāks ātrums – vismaz 30 Mb/s un, ja iespējams, – 100 Mb/s un vairāk.

3.   Projektu izvērtēšana optimālu finansēšanas struktūru izveides nolūkā

Darbības īsteno, pamatojoties uz visaptverošu projekta izvērtējumu. Šādā projekta izvērtējumā cita starpā iekļauj tirgus situācijas raksturojumu, tostarp informāciju par pašreizējo un/vai plānoto infrastruktūru, projekta īstenotāja darbību reglamentējošiem pienākumiem, kā arī komerciālajām un tirgū laišanas stratēģijām. Jo īpaši projekta izvērtējumā nosaka, vai programma:

a)

ir nepieciešama, lai novērstu tirgus neveiksmes vai neapmierinošu stāvokli ieguldījumu jomā, ko nevar atrisināt ar regulējošiem pasākumiem;

b)

nerada tirgus izkropļojumus un neizstumj privātos ieguldījumus.

Šos kritērijus nosaka, galvenokārt pamatojoties uz ienākumu potenciālu un ar projektu saistītā riska pakāpi, kā arī tās ģeogrāfiskās teritorijas tipu, kurā tiks veikta darbība.

4.   Finansējuma avoti

a)

Kopīgu interešu projektu finansēšanā platjoslas pakalpojumu jomā izmanto finanšu instrumentus. Šiem instrumentiem piešķirtais budžets ir pietiekams, bet nepārsniedz summu, kas ir nepieciešama pilnībā funkcionējoša intervences mehānisma nodrošināšanai un tāda instrumenta izveidei, kam ir efektivitātei nepieciešamais minimālais apjoms.

b)

Šā punkta a) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012, Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un visu attiecīgo ESI fondu regulu noteikumi, var kombinēt ar papildu piešķīrumiem no:

i)

citām EISI nozarēm;

ii)

citiem instrumentiem, programmām un Savienības budžeta pozīcijām;

iii)

dalībvalstīm, tostarp reģionālām un vietējām iestādēm, kas nolemj ieguldīt savus pašu resursus vai ESI fondos pieejamos resursus. ESI fondu piešķīrumi būs ģeogrāfiski nodalīts, lai nodrošinātu, ka tie tiek izlietoti tajā dalībvalstī vai reģionā, kas sniedz piešķīrumu.

iv)

jebkuriem citiem ieguldītājiem, tostarp privātajiem ieguldītājiem.

c)

Šā punkta a) un b) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus var kombinēt arī ar to dalībvalstu, tostarp reģionālo un vietējo iestāžu, dotācijām, kuras vēlas piešķirt pašu resursus vai ESI fondos pieejamos resursus, ar nosacījumu, ka:

i)

attiecīgā darbība atbilst visiem finansējuma piešķiršanas kritērijiem saskaņā ar šo regulu; un

ii)

ir saņemts attiecīgs valsts atbalsta apstiprinājums.

3. IEDAĻA.   HORIZONTĀLĀS DARBĪBAS

Eiropas komunikāciju tīklu telekomunikāciju infrastruktūras jomā izvēršanu, kas palīdzēs novērst šaurās vietas, kas pastāv digitālajā vienotajā tirgū, papildinās ar pētījumiem un programmu atbalsta pasākumiem. Šīs darbības var ietvert vai nu:

a)

tehniskās palīdzības pasākumus, lai sagatavotu vai atbalstītu īstenošanas darbības šo tīklu izvēršanā, pārvaldībā un pašreizējo vai jauno īstenošanas problēmu novēršanā; vai

b)

darbības, lai radītu jaunu pieprasījumu pēc digitālo pakalpojumu infrastruktūrām;

Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu koordinē ar atbalstu no visiem citiem pieejamajiem avotiem, vienlaikus izvairoties no infrastruktūru dublēšanās un novēršot privāto ieguldījumu izstumšanu.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.).


Top