Help Print this page 

Document 32014L0065

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES ( 2014. gada 15. maijs ) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 173, 12.6.2014, p. 349–496 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2014/65/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/349


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/65/ES

(2014. gada 15. maijs)

par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (4) vairākas reizes ir izdarīti būtiski grozījumi (5). Ņemot vērā to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Ar Padomes Direktīvu 93/22/EEK (6) bija paredzēts izveidot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības un bankas, kas saņēmušas piederības valsts atļauju, tās uzraudzībā varētu sniegt konkrētus pakalpojumus vai izveidot filiāles citās dalībvalstīs. Tālab minētās direktīvas mērķis bija saskaņot atļaujas piešķiršanas un darbības sākotnējās prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp profesionālās ētikas normas. Ar to arī bija paredzēts saskaņot dažus nosacījumus, kas reglamentē regulēto tirgu darbību.

(3)

Pēdējo gadu laikā vairāk ieguldītāju ir kļuvuši aktīvi finanšu tirgos, un tiem tiek piedāvāts arvien komplicētāks un plašāks pakalpojumu un instrumentu klāsts. Ņemot vērā minētās pārmaiņas, Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam būtu jāaptver visa uz ieguldītājiem vērsto darbību joma. Tālab ir jāparedz tāda saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un ļautu ieguldījumu brokeru sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, kura ir iekšējais tirgus, piederības valsts uzraudzībā. Tāpēc Direktīva 93/22/EEK tika aizstāta ar Direktīvu 2004/39/EK.

(4)

Finanšu krīze parādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu regulēšanas sistēmu, arī ārpusbiržas tirdzniecību šādos tirgos, lai palielinātu pārredzamību, labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, pievērstos neregulētajām jomām un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus.

(5)

Regulatīvās iestādes starptautiskā līmenī ir atzinušas, ka trūkumi vairāku finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā, tostarp efektīvu pārbaužu un saskaņotības trūkums, ir veicinājis finanšu krīzes rašanos. Pārmērīga un neapdomīga riska uzņemšanās var izraisīt konkrētās finanšu iestādes bankrotu un radīt sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un globālā mērogā. Nepareiza brokeru sabiedrību rīcība, sniedzot pakalpojumus klientiem, var radīt zaudējumus ieguldītājiem un mazināt ieguldītāju uzticēšanos. Lai cīnītos ar negatīvo ietekmi, kas var rasties minēto korporatīvās pārvaldības pasākumu trūkumu dēļ, Direktīva 2004/39/EK būtu jāpapildina ar sīkāk izstrādātiem principiem un obligātajiem standartiem. Minētie principi un standarti būtu jāpiemēro, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību raksturu, lielumu un sarežģītību.

(6)

Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulējuma kopumu. Turpmākās Eiropas uzraudzības struktūras kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienoto noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm

(7)

Direktīva 2004/39/EK tagad būtu daļēji jāpārstrādā, izveidojot šo direktīvu, un daļēji aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (7). Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums, kurā noteiktas prasības, kas piemērojamas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, regulētiem tirgiem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu brokeru sabiedrībām, kuras veic ieguldījumu pakalpojumus vai darbības Savienībā. Tādējādi šī direktīva būtu jāskata kopā ar minēto regulu. Direktīvā būtu jāietver noteikumi par uzņēmējdarbības atļaujām, būtiskas līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumiem, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un sankciju piemērošanas režīmu. Tā kā šīs direktīvas galvenais mērķis un priekšmets ir saskaņot valstu noteikumus tajā minētajās jomās, tas būtu jābalsta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punktu. Direktīva ir piemērots dokumenta veids, lai īstenošanas noteikumus šīs direktīvas darbības jomās vajadzības gadījumā varētu mainīt, piemērojot tos jebkādām konkrētā tirgus īpatnībām un katras dalībvalsts tiesību sistēmai.

(8)

Finanšu instrumentu sarakstā ir lietderīgi ietvert preču atvasinātos instrumentus un citus instrumentus, ko izveido un tirgo tā, lai tie atbilstoši reglamentācijas aspektiem būtu salīdzināmi ar tradicionāliem finanšu instrumentiem.

(9)

Finanšu instrumentu piemērošanas joma ietvers organizētā tirdzniecības sistēmā (OTS) tirgotus energoresursu fiziskās piegādes līgumus, izņemot tos, kurus jau reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (8). Jau veikti vairāki pasākumi, lai mazinātu šādas iekļaušanas ietekmi uz sabiedrībām, kuras tirgo minētos produktus. Uz minētajām sabiedrībām pašlaik neattiecas pašu kapitāla prasības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (9), un minētais atbrīvojums būs jāizvērtē saskaņā ar minētās regulas 493. panta 1. punktu, pirms tas beidzas vēlākais 2017. gada beigās. Tā kā minētie līgumi ir finanšu instrumenti, uz tiem uzreiz būtu attiecināmi tiesību aktu prasības finanšu tirgu jomā, tātad pozīciju limiti, ziņošana par darījumiem un prasības saistībā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu būtu piemērojamas tūlīt pēc šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas. Attiecībā uz tīrvērtes pienākumu un maržu noteikšanas prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (10), tomēr ir paredzēts 42 mēnešu pakāpeniskas piemērošanas periods.

(10)

Piemērošanas jomas ierobežošana organizētā tirdzniecības sistēmā tirgotiem un fiziski piegādājamiem preču atvasinātiem instrumentiem būtu jāierobežo, lai izvairītos no neskaidrības, kuras dēļ var ierosināt regulējuma arbitrāžu. Tāpēc ir jāparedz deleģēts akts, lai precizētu vārdkopas “jānorēķinās, veicot fizisku piegādi” nozīmi, ņemot vērā vismaz piespiedu realizējama un saistoša pienākuma noteikšanu veikt fizisku piegādi, no kura nevar atkāpties un nedrīkst norēķināties skaidrā naudā vai citādi kompensēt darījumus, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, saistību neizpildi vai patiesu nespēju darboties.

(11)

Sekundārajos tūlītējas piegādes tirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisijas kvotām, kas var mazināt uzticēšanos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (11), un ir veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisijas kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisijas kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un uzraudzītu to efektīvu darbību, arī veicot vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, Direktīvā 2003/87/EK paredzētie pasākumi jāpapildina, pilnībā ietverot emisijas kvotas šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (12) darbības jomā.

(12)

Šīs direktīvas mērķis ir aptvert sabiedrības, kuru pastāvīgā darbība vai darbs ir profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un/vai profesionālu ieguldījumu darbību veikšana. Tāpēc tās darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kas veic citādu profesionālu darbību.

(13)

Jāizveido visaptverošs regulējums, kas reglamentē darījumu izpildi saistībā ar finanšu instrumentiem neatkarīgi no šo darījumu noslēgšanā izmantotajām tirdzniecības metodēm, lai nodrošinātu ieguldītāju darījumu augstu izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo efektivitāti. Būtu jāparedz saskaņota un pret risku jutīga sistēma to rīkojumu izpildes procedūru galveno veidu reglamentēšanai, kuras pašreiz izmanto Eiropas finanšu tirgū. Jāatzīst tas, ka radusies jaunas paaudzes organizēta tirdzniecības sistēma līdztekus regulētiem tirgiem, uz kuriem būtu jāattiecina saistības, kas paredzētas, lai saglabātu finanšu tirgu efektīvu un pareizu darbību un nodrošinātu, ka šādās organizētās tirdzniecības sistēmās netiek gūts labums no regulējuma nepilnībām.

(14)

Visām tirdzniecības vietām, tas ir, regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām (DTS) un OTS, būtu jāizveido pārredzami un nediskriminējoši noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi sistēmai. Tomēr regulētajiem tirgiem un daudzpusējām tirdzniecības sistēmām būtu arī turpmāk jāpiemēro līdzīgas prasības attiecībā uz locekļu vai dalībnieku piekļuvi, turpretim organizētajām tirdzniecības sistēmām būtu jāļauj noteikt un ierobežot piekļuvi, cita starpā balstoties uz to organizētāju lomu un saistībām pret saviem klientiem. Šajā ziņā būtu jādod iespēja tirdzniecības vietām noteikt parametrus, kas reglamentē šo sistēmu, piemēram, minimālo latentumu, ar noteikumu, ka tas notiek atklāti un pārredzami un bez diskriminācijas no platformas uzturētāja puses.

(15)

Centrālais darījuma partneris (CDP) ir definēts Regulā (ES) Nr. 648/2012 kā juridiska persona, kas pati ir starpnieks starp partneriem līgumos, ko tirgo vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam. Uz CDP neattiecas termins organizēta tirdzniecības sistēma, kā tas definēts šajā direktīvā.

(16)

Personas, kurām ir piekļuve regulētiem tirgiem vai daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, dēvē par locekļiem vai dalībniekiem. Abus terminus var lietot kā sinonīmus. Minētie termini neietver lietotājus, kuri piekļūst tirdzniecības vietām, izmantojot tikai tiešu elektronisku piekļuvi.

(17)

Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas organizēti, bieži, sistemātiski un nozīmīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas. Lai nodrošinātu šīs definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, jebkādai divpusējai tirdzniecībai ar klientiem vajadzētu būt atbilstošai un būtu jānosaka kritēriji to ieguldījumu brokeru sabiedrību apzināšanai, kuras jāreģistrē kā sistemātiski internalizētāji. Lai arī tirdzniecības vietas ir sistēmas, kurās daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, tomēr nevajadzētu ļaut sistemātiskam internalizētājam sasaistīt trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses funkcionāli tādā pašā veidā, kā to dara tirdzniecības vieta.

(18)

Šīs direktīvas darbības jomu nevajadzētu attiecināt uz personām, kas pārvalda savus aktīvus, un sabiedrībām, kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas ieguldījumu darbības kā vien darījumus savā vārdā ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti, emisijas kvotas vai to atvasinātie instrumenti, izņemot gadījumus, kad tās ir tirgus uzturētājas, regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieces vai tām ir nodrošināta tieša elektroniska piekļuve tirdzniecības vietai, tās izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes vai veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus.

(19)

G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa paziņojumā norādīts, ka būtu jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība preču atvasināto instrumentu tirgu dalībniekiem un tādēļ ir jāgroza daži izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK.

(20)

Uz personām, kas veic tirdzniecību savā vārdā, tostarp tirgus uzturētājiem, kuri tirgo preču atvasinātos instrumentus, emisijas kvotas vai no tiem atvasinātus instrumentus, izņemot personas, kas veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem savas pamatdarbības klientiem vai piegādātājiem, nebūtu jāattiecina šīs direktīvas darbības joma, ar noteikumu, ka minētā darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai grupas līmenī un pamatdarbībai nav nedz ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, nedz banku darbībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (13) nozīmē vai preču atvasināto instrumentu tirgus veidošana un minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes. Tehniskie kritēriji, lai noteiktu, vai darbība ir papilddarbība pamatdarbībai, būtu jānosaka regulatīvajos tehniskajos standartos, ņemot vērā šajā direktīvā noteiktos kritērijus.

Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas darbības joma attiecas uz nefinanšu sabiedrībām, kas nesamērīgā veidā veic darījumus ar finanšu instrumentiem salīdzinājumā ar pamatdarbības ieguldījumu līmeni. Tātad, izmantojot minētos kritērijus, vajadzētu vismaz ņemt vērā, ka papilddarbībai jāveido tikai neliela grupas darbību un tirdzniecības daļa salīdzinājumā ar kopējo tirdzniecības apmēru šajā aktīvu kategorijā. Regulatīvajām iestādēm vai pašām tirdzniecības vietām nosakot pienākumu nodrošināt tirdzniecības vietas likviditāti saskaņā ar Savienības vai valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, papilddarbības noteikšanā būtu lietderīgi neņemt vērā darījumus, kuri veikti, lai nodrošinātu šādu pienākumu.

(21)

Piemērojot šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014, kas reglamentē ārpus biržas un biržā tirgotus atvasinātos instrumentus Regulas (ES) Nr. 600/2014 nozīmē, darbības, kuras var objektīvi novērtēt kā tādas, kas mazina risku, kurš tieši saistīts ar komercdarbību vai finansēšanas darbību, un grupas savstarpējie darījumi būtu jāuztver atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012.

(22)

Personas, kas veic darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, drīkst veikt darījumus arī ar citiem finanšu instrumentiem, kas veido daļu no komerciālā likviditātes riska pārvaldības darbībām, kuras veic, lai, piemēram, nodrošinātos pret risku saistībā ar valūtas maiņas kursu. Tādēļ ir svarīgi precizēt, ka izņēmumus piemēro kumulatīvi. Piemēram, izņēmumu 2. panta 1. punkta j) apakšpunktā var piemērot vienlaikus ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto izņēmumu.

(23)

Tomēr, lai izvairītos no iespējamas izņēmumu ļaunprātīgas izmantošanas, uz finanšu instrumentu tirgus uzturētājiem, izņemot preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasinātie instrumentu tirgus uzturētājiem, ar noteikumu, ka tirgus uzturēšana ir palīgdarbība to galvenajai darījumdarbībai grupas ietvaros un ar noteikumu, ka tie neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, būtu jāattiecas šai direktīvai un tiem nevajadzētu būt iespējai izmantot citus izņēmumus. Uz personām, kas darbojas savā vārdā, pildot klientu rīkojumus vai kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, arī būtu jāattiecas šīs direktīvas darbības jomai, bet tām nevajadzētu būt iespējai izmantot izņēmumus.

(24)

Klientu rīkojumu izpildē savā vārdā būtu jāietver brokeru sabiedrības, kas pilda dažādu klientu rīkojumus, savstarpēji attiecinot tos, pamatojoties uz sakrītošu darījumu veikšanu savā vārdā (“back-to-back tirdzniecība”), un kas būtu jāuzskata par brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, un tām būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi gan attiecībā uz klientu rīkojumu izpildi, gan darbības veikšanu savā vārdā.

(25)

Finanšu instrumentu rīkojumu izpilde, ko veic kā papilddarbību starp divām personām, kuru pamatdarbība grupā nav nedz ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, nedz banku darbības Direktīvas 2013/36/ES nozīmē, nebūtu jāuzskata par tirdzniecības veikšanu savā vārdā, pildot klientu rīkojumus.

(26)

Atsauces tekstā uz personām būtu jāsaprot kā atsauces gan uz fiziskām, gan juridiskām personām.

(27)

Apdrošināšanas vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, uz kuru darbībām attiecas attiecīga kompetento uzraudzības iestāžu uzraudzība un uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (14), būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, kad tās veic minētajā direktīva norādītās darbības.

(28)

Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas nesniedz pakalpojumus trešām personām, bet kuru darbība ir saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem.

(29)

Daži vietējie energouzņēmumi un daži rūpniecisko iekārtu operatori, uz kuriem attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, apkopo un nodod ārpakalpojumu sniedzējiem savas tirdzniecības darbības, lai ierobežotu komerciālo risku, ko rada nekonsolidēti meitasuzņēmumi. Šie kopuzņēmumi nesniedz nekādus citus pakalpojumus un veic tieši tādas pašas funkcijas kā personas, kas minētas 28. apsvērumā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus darbības noteikumus, būtu arī jāvar izslēgt vietējiem energouzņēmumiem vai Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) punktā minētajiem operatoriem kopīgi piederošus kopuzņēmumus, kas nesniedz nekādus citus pakalpojumus kā vien ieguldījumu pakalpojumus minētajiem vietējiem energouzņēmumiem vai Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) punktā minētajiem operatoriem un ar nosacījumu, ka šiem vietējiem energouzņēmumiem vai operatoriem piemērotu atbrīvojumu saskaņā ar 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu, ja tie paši sniegtu minētos ieguldījumu pakalpojumus, no šīs direktīvas darbības jomas. Tomēr, lai nodrošinātu pienācīgas garantijas un pienācīgu aizsardzību ieguldītājiem, dalībvalstīm, kas nolemj noteikt atbrīvojumu šādiem kopuzņēmumiem, vajadzētu tiem piemērot prasības, kuras vismaz ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz atļaujas piešķiršanas posmu, reputācijas un pieredzes novērtēšanu, akcionāru atbilstību, sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu un pastāvīgās uzraudzības veikšanu, kā arī attiecībā uz profesionālās darbības ētikas normām.

(30)

Šīs direktīvas darbības joma nebūtu jāattiecina arī uz personām, kas profesionālās darbības gaitā tikai neregulāri sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja šī darbība ir regulēta un attiecīgie noteikumi neliedz neregulāri sniegt ieguldījumu pakalpojumus.

(31)

Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saistībā ar darbinieku līdzdalības sistēmām un tādējādi nesniedz ieguldījumu pakalpojumus trešām personām.

(32)

Šī direktīva nav jāattiecina uz centrālajām bankām un citām iestādēm, kas veic līdzīgas funkcijas, kā arī valstu struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties tā pārvaldībā atkarībā no tā, kurš no jēdzieniem attiecas uz ieguldījumu, izņemot daļēji vai pilnīgi valsts īpašumā esošas struktūras, kuru darbība ir saistīta ar tirdzniecību vai kapitāldaļu iegūšanu.

(33)

Lai skaidrāk definētu izņēmumu piemērošanu Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), citām valstu iestādēm, kas veic līdzīgas darbības, un iestādēm, kuras daļēji veic valsts parāda pārvaldību, ir lietderīgi šādus izņēmumus piemērot tikai tām iestādēm un institūcijām, kas darbojas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautiskām iestādēm, kuru locekļi ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuru mērķis ir piesaistīt finanšu līdzekļus un sniegt finansiālu palīdzētu saviem locekļiem, kam ir nopietnas finanšu problēmas vai arī pastāv šādu problēmu risks, piemēram, Eiropas Stabilizācijas mehānismam.

(34)

Šī direktīva nav jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tos koordinē Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem vai pārvaldītājiem, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi, kas ir tieši pielāgoti to darbībai.

(35)

Šī direktīva nav jāattiecina uz pārvades sistēmas operatoriem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (15) 2. panta 4. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (16) 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 714/2009 (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (18), vai tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem. Saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pārvades sistēmas operatoriem ir konkrētas saistības un pienākumi, tiem piemēro īpašu sertifikācijas procedūru un tos uzrauga nozares īpašas kompetentās iestādes. Pārvades sistēmu operatori arī varētu izmantot šādu atbrīvojumu gadījumos, kad tie izmanto citas personas, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzēji to vārdā, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem vai tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar minētajām regulām. Pārvades sistēmu operatoriem nebūtu jāļauj izmantot šādu atbrīvojumu, ja tie sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai darbības saistībā ar finanšu instrumentiem, tajā skaitā ekspluatē platformu sekundārajai tirdzniecībai ar finansiālām pārvades tiesībām.

(36)

Lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no šīs direktīvas noteikumu ievērošanas, attiecīgajai personai būtu pastāvīgi jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem. Jo īpaši, ja persona sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības un ja uz viņu neattiecas šī direktīva, jo šie pakalpojumi vai darbības ir papilddarbības minētās personas pamatdarbībai grupā, uz minēto personu vairs nebūtu jāattiecina atbrīvojums saistībā ar papildpakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšana vai darbību veikšana vairs nav papilddarbības minētās personas pamatdarbībai.

(37)

Uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, būtu jāattiecina piederības dalībvalsts izsniegta atļauja, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

(38)

Kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, nebūtu vajadzīga cita atļauja saskaņā ar šo direktīvu, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai veiktu ieguldījumu darbības. Ja kredītiestāde nolemj sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES būtu jāpārbauda, vai konkrētā iestāde atbilst šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

(39)

Ir parādījies jauns ieguldījumu produkts – strukturētie noguldījumi, bet tie nav iekļauti nevienā leģislatīvā aktā, kas attiecas uz ieguldītāju aizsardzību Savienības līmenī, lai gan citi strukturētie ieguldījumi šādos leģislatīvos aktos ir iekļauti. Tāpēc ir lietderīgi veicināt ieguldītāju uzticēšanos un veidot vienotāku regulējumu attiecībā uz dažādu standartizētu privāto ieguldījumu produktu izplatīšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmenī visā Savienībā. Minētā iemesla dēļ ir lietderīgi strukturētos noguldījumus iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, tā kā strukturētie noguldījumi ir ieguldījumu produktu veids, tie neietver tādus noguldījumus, kas saistīti tikai ar procentu likmēm, piemēram Euribor vai Libor, neatkarīgi no tā, vai procentu likmes ir iepriekš noteiktas, fiksētas vai mainīgas. Tāpēc šādi noguldījumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas.

(40)

Šīs direktīvas piemērošana kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kad tās tirgo strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus saistībā ar tiem, būtu saprotama gadījumos, kad tās darbojas kā starpnieki attiecībā uz minētajiem produktiem, ko emitē kredītiestādes, kuras var pieņemt noguldījumus saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES.

(41)

Centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) ir finanšu tirgiem sistēmiski svarīgas iestādes, kas veic vērtspapīru sākotnējo reģistrāciju, uztur emitēto vērtspapīru kontus un veic norēķinus saistībā ar faktiski visiem vērtspapīru darījumiem. CVD ir īpaši jāregulē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un uz tiem ir jo īpaši jāattiecas atļauju izsniegšanai un dažiem darbības nosacījumiem. Tomēr papildus pamatpakalpojumiem, kas minēti citos Savienības tiesību aktos, CVD var sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt darbības, kas tiek regulētas saskaņā ar šo direktīvu.

Lai nodrošinātu, ka uz jebkurām vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un darbības, attiecas vienāds regulējums, ir lietderīgi nodrošināt, lai uz šādiem CVD neattiektos šīs direktīvas noteikumi par atļaujām un dažiem darbības nosacījumiem, bet lai Savienības tiesību akti, kas regulē CVD, nodrošinātu, ka uz tiem attiecas šīs direktīvas noteikumi, kad tie sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības papildus Savienības tiesību aktos precizētajiem pakalpojumiem.

(42)

Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību Savienībā, ir lietderīgi ierobežot apstākļus, kādos dalībvalstis drīkst nepiemērot šo direktīvu personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kuri rezultātā nav aizsargāti ar šīs direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ir lietderīgi noteikt prasību dalībvalstīm piemērot šīm personām prasības, kuras vismaz ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz atļaujas piešķiršanas posmu, reputācijas un pieredzes novērtēšanu, akcionāru atbilstību, sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu un pastāvīgās uzraudzības veikšanu, kā arī attiecībā uz profesionālās darbības ētikas normām.

Turklāt uz personām, kurām netiek piemērota šī direktīva, būtu jāattiecina ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK (19), vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību klientiem gadījumos, uz kuriem attiecas minētā direktīva.

(43)

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neregulāri sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus, uz kuriem neattiecas atļauja, vai neregulāri veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības, uz kurām neattiecas atļauja, tai nevajadzētu prasīt papildu atļauju saskaņā ar šo direktīvu.

(44)

Šajā direktīvā rīkojumu pieņemšanas un nodošanas darbībai būtu jāietver arī divu vai vairāku ieguldītāju apvienošana, kas tādējādi ļautu veikt darījumu starp šiem ieguldītājiem.

(45)

Uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, kurus tās pašas emitē, būtu jāattiecina šī direktīva, ja tās saviem klientiem sniedz ieguldījumu konsultācijas. Lai novērstu nenoteiktību un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi paredzēt šīs direktīvas piemērošanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes izplata pašu emitētos finanšu instrumentus pamattirgū, nesniedzot nekādas konsultācijas. Tādēļ būtu jāpaplašina pakalpojuma “rīkojumu izpilde klientu vārdā” definīcija.

(46)

Savstarpējās atzīšanas princips un piederības dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu izsniegt atļauju vai tā būtu jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai jau veic lielāko daļu savu darbību. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir juridiska persona, būtu jāsaņem atļauja dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nav juridiska persona, būtu jāsaņem atļauja dalībvalstī, kurā atrodas tās galvenais birojs. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenais birojs vienmēr atrastos un tā darbību faktiski veiktu savā piederības dalībvalstī.

(47)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/44/EK (20) ir noteikti sīki izstrādāti kritēriji prudenciālajam novērtējumam attiecībā uz plānotās līdzdalības iegūšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā un procedūra to piemērošanai. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz novērtēšanas procesu, kā arī uz tā rezultātu, ir lietderīgi apstiprināt minētajā direktīvā noteiktos kritērijus un prudenciālās novērtēšanas procesu.

Proti, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilstība un plānotās līdzdalības iegūšanas finanšu stabilitāte, izmantojot šādus kritērijus: potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija; ikvienas personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, reputācija un pieredze; potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte; vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un citām direktīvām, jo īpaši uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (21) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES; vai ir pamats uzskatīt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu tiek vai jau ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (22) 1. panta nozīmē, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(48)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai izsniegta atļauja savā piederības dalībvalstī, vajadzētu būt tiesīgai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības visā Savienībā, lai nevajadzētu lūgt atsevišķu atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā vēlas sniegt šādus pakalpojumus vai veikt šādas darbības.

(49)

Ņemot vērā to, ka uz dažām ieguldījumu brokeru sabiedrībām neattiecas daži pienākumi, kas noteikti ar Direktīvu 2013/36/ES, šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu obligāti jāpieprasa nodrošināt kapitāla minimumu vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, vai abus. Koriģējot minētās apdrošināšanas summas, būtu jāņem vērā korekcijas, kas veiktas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/92/EK (23). Minētajai īpašajai pieejai, lai nodrošinātu kapitāla pietiekamību, nevajadzētu skart lēmumus par atbilstošo pieeju minētajām brokeru sabiedrībām saskaņā ar turpmākajām izmaiņām Savienības tiesību aktos par kapitāla pietiekamību.

(50)

Tā kā prudenciālā regulējuma darbības joma būtu jāierobežo tā, lai tas attiektos tikai uz tām vienībām, kas, spriežot pēc profesionālās darbības gaitā veiktiem ierakstiem tirdzniecības grāmatā, rada risku kā darījumu partneris citiem tirgus dalībniekiem, šīs direktīvas darbības joma nebūtu jāattiecina uz vienībām, kas savā vārdā veic darījumus ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti, emisijas kvotas un to atvasinātie instrumenti, ja tie nav tirgus uzturētāji, nedarbojas savā vārdā, pildot klienta rīkojumu, nav regulētā tirgus vai MFT dalībnieki, tiem nav elektroniskas piekļuves tirdzniecības vietai un tie neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi.

(51)

Lai aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas tamlīdzīgas tiesības uz vērtspapīriem un ieguldītāja tiesības uz līdzekļiem, kas uzticēti brokeru sabiedrībai, minētajām tiesībām vajadzētu būt nošķirtām no brokeru sabiedrības tiesībām. Tomēr šā principa dēļ nebūtu jāliedz brokeru sabiedrībai veikt darbību savā vārdā, izņemot gadījumus, ja tā šo darbību veic ieguldītāja interesēs, ja tas vajadzīgs darījuma īpatnības dēļ un ja ieguldītājs tam piekrīt, piemēram, naudas līdzekļu aizdošana.

(52)

Prasības attiecībā uz klientu aktīvu aizsardzību ir būtisks klientu aizsardzības instruments, brokeru sabiedrībām sniedzot pakalpojumus un veicot darbības. Minētās prasības var neievērot, ja pilnīgi visas līdzekļu un finanšu instrumenta īpašumtiesības tiek nodotas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai nodrošinātu jebkādas pašreizējās, turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības. Šī plašā iespēja var radīt nenoteiktību un apdraudēt prasību efektivitāti attiecībā uz klientu aktīvu uzraudzību. Tāpēc vismaz attiecībā uz privāto klientu aktīviem ir lietderīgi ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju slēgt līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā un kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK (24), lai garantētu vai citādi aizsargātu viņu saistības.

(53)

Jānostiprina ieguldījumu brokeru sabiedrību vadības struktūru, regulētu tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju loma, lai nodrošinātu pienācīgu un prudenciālu brokeru sabiedrību pārvaldību un veicinātu tirgus integritāti un ieguldītāju interešu ievērošanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūrai, regulētiem tirgiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem būtu vienmēr jāvelta pietiekami daudz laika, un tai vajadzētu būt atbilstošai kolektīvajai kompetencei, prasmēm un pieredzei, lai spētu izprast brokeru sabiedrības darbības, tostarp galvenos riska faktorus. Lai izvairītos no domāšanas grupas interesēs un veicinātu neatkarīgu atzinumu sagatavošanu un lēmumu kritisku apstrīdēšanu, vadības struktūrās vajadzētu pietiekamā mērā nodrošināt atšķirīga vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās izcelsmes, izglītības un profesionālās kvalifikācijas pārstāvjus, lai tajās būtu pārstāvēti atšķirīgi uzskati un pieredze. Darbinieku pārstāvību vadības struktūrās arī varētu uzskatīt par pozitīvu veidu, kā uzlabot dažādību, jo tā nodrošina svarīgu skatapunktu un patiesas zināšanas par brokeru sabiedrību iekšējām darbībām. Tādēļ dažādībai vajadzētu būt vienam no kritērijiem, veidojot vadības struktūras. Dažādību vajadzētu arī plašāk ņemt vērā brokeru sabiedrību darbā pieņemšanas politikā. Šādai politikai, piemēram, vajadzētu mudināt sabiedrības izraudzīties kandidātus no pretendentu sarakstiem, kuros pārstāvēti abi dzimumi. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju uzņēmumu vadībai, prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vēlams, cik vien iespējams, pielāgot Direktīvā 2013/36/ES noteiktajām prasībām.

(54)

Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulētu tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbības efektīvu pārraudzību un kontroli, vadības struktūrai būtu jāpārzina brokeru sabiedrības kopējā stratēģija un vajadzētu būt atbildīgai par to, ņemot vērā brokeru sabiedrības uzņēmējdarbību un riska profilu. Vadības struktūrai būtu jāuzņemas skaidri definēta atbildība par brokeru sabiedrības uzņēmējdarbības ciklu šādās jomās: uzņēmuma stratēģisko mērķu apzināšana un definēšana, riska stratēģijas un iekšējās pārvaldības īstenošana, savas iekšējās organizācijas, cita starpā darbinieku atlases un apmācību kritēriju, apstiprināšana, augstākās vadības efektīva uzraudzība, vispārējo pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politikas veidošana, kā arī tirdzniecības personāla atalgojums un jaunu produktu apstiprināšana izplatīšanai klientiem. Sabiedrību, to iekšējās organizācijas un pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politikas stratēģisko mērķu periodiskai uzraudzīšanai un novērtēšanai būtu jānodrošina pastāvīga spēja veikt pienācīgu un apdomīgu pārvaldību, veicinot tirgu integritāti un ieguldītāju aizsardzību. Pārāk liels direktora amatu skaits vienam vadības struktūras loceklim varētu kavēt uzraudzības pienākumu pildīšanu laika trūkuma dēļ.

Tādēļ ir jāierobežo direktora amatu skaits, kurus drīkst vienlaikus ieņemt iestādes vadības struktūras locekļi dažādās vienībās. Piemērojot šādu ierobežojumu, tomēr nebūtu jāņem vērā direktora amatus bezpeļņas organizācijās, piemēram, bezpeļņas vai labdarības organizācijās.

(55)

Dažādās dalībvalstīs izmanto atšķirīgas pārvaldības struktūras. Visbiežāk izmanto vienlīmeņa vai divlīmeņu struktūru. Šajā direktīvā lietoto definīciju mērķis ir aptvert visas esošās struktūras, īpaši neizceļot nevienu no tām. Tām ir tikai funkcionāla nozīme, lai pieņemtu noteikumus, kas vērsti uz konkrētu rezultātu neatkarīgi no sabiedrību tiesībām, kuras iestādei piemērojamas katrā dalībvalstī. Tāpēc šīm definīcijām nevajadzētu skart vispārējo kompetences sadali saskaņā ar valstu sabiedrību tiesībām.

(56)

To darbību spektra palielināšanās, kuras vienlaikus veic daudzas ieguldījumu brokeru sabiedrības, ir palielinājusi interešu konfliktu iespējamību starp šīm dažādajām darbībām un sabiedrību klientu interesēm. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka šādi konflikti negatīvi neietekmē brokeru sabiedrību klientu intereses. Brokeru sabiedrībām ir pienākums veikt efektīvus pasākumus, lai apzinātu un pārvaldītu interešu konfliktus un, cik vien iespējams, mīkstinātu minēto risku potenciālo ietekmi. Ja tomēr pastāv zināms atlikušais risks attiecībā uz kaitējumu klienta interesēm, tad, pirms veikt darījumu klientu vārdā, tiem pārskatāmi būtu jāizskaidro interešu konflikta vispārējais raksturs un/vai cēloņi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai mazinātu minētos riska faktorus.

(57)

Komisijas Direktīva 2006/73/EK (25) dalībvalstīm ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatorisko prasību kontekstā pieprasīt ierakstīt telefonsarunas vai elektronisko saziņu, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem. To telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšana, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem, nav pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (harta) un pamatota, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, tirgus uzraudzību un palielinātu juridisko noteiktību ieguldījumu brokeru sabiedrību un to klientu interesēs. Šādas ierakstīšanas nozīme ir minēta arī Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 2010. gada 29. jūlijā izdotajās tehniskajās konsultācijās Komisijai. Šādiem ierakstiem būtu jānodrošina pierādījumi par ikviena klienta doto rīkojumu nosacījumiem un to atbilstība darījumiem, ko veikušas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī jāpalīdz apzināt jebkādu rīcību, kas varētu būt nozīmīga saistībā ar ļaunprātīgu rīcību tirgū, arī gadījumos, kad brokeru sabiedrības veic darījumus savā vārdā.

Šajā nolūkā ieraksti ir vajadzīgi par visām sarunām, kurās iesaistīti brokeru sabiedrības pārstāvji, kad tie veic darījumus vai plāno veikt darījumus savā vārdā. Ja klienti par saviem rīkojumiem paziņo, izmantojot citus kanālus, nevis telefoniski, šādai saziņai būtu jānotiek saglabājamā formā, piemēram, izmantojot pastu, faksu, elektronisko pastu, dokumentus par tikšanās laikā klientu dotiem rīkojumiem. Piemēram, ar klientu klātienē notikušo svarīgo sarunu saturu varētu izklāstīt protokolā vai piezīmēs. Šādi rīkojumi būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa telefonu. Ja klientu klātienē notikušās sarunas tiek protokolētas, dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīgas garantijas, ka klientam nenāksies ciest zaudējumus tādēļ, ka abu pušu saziņa ir neprecīzi protokolēta. Šādās garantijās būtu jāparedz, ka klients neuzņemas nekādas saistības.

Lai panāktu juridisko noteiktību attiecībā uz šā pienākuma darbības jomu, ir lietderīgi to attiecināt uz visām brokeru sabiedrības nodrošinātajām ierīcēm vai tām, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ļauj izmantot, un pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai veikt saprātīgus pasākumus, lai nepieļautu privātā īpašumā esošo ierīču izmantošanu saistībā ar šiem darījumiem. Minētajiem ierakstiem vajadzētu būt pieejamiem kompetentajām iestādēm, tām pildot savus uzraudzības pienākumus un veicot izpildes kontroles darbības saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 600/2014, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/57/ES (26), lai palīdzētu kompetentajām iestādēm apzināt rīcību, kas neatbilst ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības tiesiskajam regulējumam. Minētajiem ierakstiem arī vajadzētu būt pieejamiem ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem, lai uzskatāmi apliecinātu to attiecību attīstību saistībā ar klientu pārsūtītajiem rīkojumiem un brokeru sabiedrību veiktajiem darījumiem. Minēto iemeslu dēļ ir lietderīgi šajā direktīvā iekļaut vispārēja regulējuma principus attiecībā uz to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanu, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem.

(58)

Saskaņā ar Padomes 2009. gada jūnija secinājumiem par Eiropas finanšu uzraudzības uzlabošanu un lai palīdzētu izveidot vienotu noteikumu kopumu par Eiropas Savienības finanšu tirgiem, pilnveidotu vienlīdzīgus darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, palielinātu ieguldītāju aizsardzību un uzlabotu pārvaldību un noteikumu piemērošanu, Savienība ir apņēmusies vajadzības gadījumā līdz minimumam samazināt dalībvalstu rīcības brīvību Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanā. Šajā direktīvā papildus kopēja režīma ieviešanai to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanai, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem, ir lietderīgi samazināt kompetento iestāžu iespēju konkrētos gadījumos deleģēt uzraudzības uzdevumus, lai ierobežotu rīcības brīvību prasībās, kuras piemēro saistītiem aģentiem un filiāļu pārskatu sniegšanai.

(59)

Pēdējos desmit gados ievērojami attīstījušās tirdzniecības tehnoloģijas, un tagad tirgus dalībnieki tās plaši izmanto. Daudzi tirgus dalībnieki tagad izmanto algoritmisko tirdzniecību, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojuma aspektus ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Būtu jāreglamentē algoritmiskās tirdzniecības radītie riska faktori. Tomēr algoritmu izmantošana veikto darījumu pēctirdzniecības apstrādē nav pielīdzināma algoritmiskajai tirdzniecībai. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, būtu jāveic minētā tirgus veidošana nepārtraukti attiecīgās tirdzniecības vietas tirdzniecības laika noteiktā daļā. Regulatīvajos tehniskajos standartos būtu jāprecizē, kas ir attiecīgā tirdzniecības vietas tirdzniecības laika noteikta daļa, nodrošinot to, ka šāda noteikta daļa ir būtiska attiecībā pret kopējo tirdzniecības laiku, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti, apmērus un raksturu un tirgojamā finanšu instrumenta raksturlielumus.

(60)

To ieguldījumu brokeru sabiedrību rīcībā, kuras iesaistās algoritmiskā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, vajadzētu būt attiecīgām minētās darbības sistēmām un pārbaudēm. Šāda darbība būtu jāsaprot saistībā ar tās kontekstu un mērķi. Tāpēc šādas darbības definīcija ir neatkarīga no citām definīcijām, piemēram, “tirgus uzturētāja darbību” definīcijas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2012 (27).

(61)

Īpašs algoritmiskās tirdzniecības paveids ir augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecība, kad tirdzniecības sistēma ļoti ātri analizē tirgus datus vai signālus un pēc tam, balstoties uz šo analīzi, ļoti īsā laikā nosūta vai atjaunina lielu rīkojumu skaitu. Proti, augstas intensitātes algoritmiskā tirdzniecība var ietvert tādus elementus kā, piemēram, rīkojumu iniciēšana, sagatavošana, nosūtīšana un izpilde, ko veic sistēma bez cilvēku iesaistes katrā konkrētā darījumā vai rīkojumā, īss laikposms, lai izveidotu un likvidētu pozīcijas, augsts ikdienas portfeļa apgrozījums, augsta rīkojumu attiecība pret darījumiem vienā dienā un tirdzniecības dienas noslēgšana ar segtu vai gandrīz segtu pozīciju. Augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumus cita starpā raksturo augsts vienas dienas ziņojumu līmenis, kurus veido rīkojumi, kotējumi vai anulācijas. Nosakot, kas ir augsts vienas dienas ziņojumu līmenis, būtu jāņem vērā šā darījuma galaklienta identitāte, novērojumu perioda ilgums, salīdzinājums ar kopējo tirgus aktivitāti šajā laikā, kā arī darbības relatīvā koncentrācija vai fragmentācija. Augstas intensitātes algoritmisko tirdzniecību parasti veic tirgotāji, tirdzniecībā izmantojot savu kapitālu, un būtībā tie ir nevis atsevišķa stratēģija, bet sarežģītas tehnoloģijas izmantošana, īstenojot tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu vai arbitrāžu.

(62)

Tehnikas sasniegumi ir ļāvuši īstenot augstas intensitātes tirdzniecību un sekmējuši uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Augstas intensitātes tirdzniecību sekmē tirgus dalībnieku telpu un iekārtu fiziska līdzāsatrašanās tirdzniecības vietas sapārošanas noteikšanas programmai. Lai nodrošinātu sakārtotus un godīgus tirdzniecības nosacījumus, ir jāpieprasa, lai tirdzniecības vietās nodrošinātu šādus līdzāsatrašanās pakalpojumus, pamatojoties uz nediskriminējošu, taisnīgu un pārredzamu pieeju. Tirdzniecības tehnoloģijas izmantošana ir palielinājusi ieguldītāju tirdzniecības ātrumu, spējas un sarežģītību. Tāpat tā ļauj tirgus dalībniekiem atvieglot saviem klientiem tiešu elektronisku piekļuvi tirgiem, izmantojot to tirdzniecības sistēmas, tiešu piekļuvi tirgum vai garantētu piekļuvi. Tirdzniecības tehnoloģija ir devusi ieguvumus tirgum un tirgus dalībniekiem kopumā, piemēram, plašāku dalību tirgos, lielāku likviditāti, mazāku cenas starpību, samazinātu īstermiņa svārstīgumu un līdzekļus, lai labāk izpildītu klientu rīkojumus. Tomēr minētā tirdzniecības tehnoloģija rada arī vairākus potenciālus riskus, piemēram, lielāku tirdzniecības vietu sistēmu pārslodzes risku lielāka rīkojumu apjoma dēļ, algoritmiskās tirdzniecības riskus izveidot dubultus vai kļūdainus rīkojumus vai citus tās darbības traucējumus, kas var apdraudēt pienācīgu tirgus darbību.

Turklāt pastāv risks, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas pārmērīgi reaģēs uz citiem notikumiem tirgū, kas var palielināt svārstīgumu, ja tirgū jau pastāv kāda problēma. Visbeidzot, algoritmiskā tirdzniecība vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes nepareizas to izmantošanas gadījumā tāpat kā jebkurš cits tirdzniecības veids var radīt zināmas darbības formas, kas būtu jāaizliedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014. Automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumi, nodrošinot informētības priekšrocību automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem, var arī mudināt ieguldītājus veikt tirdzniecības darījumus tirdzniecības vietās, kur tie var izvairīties no mijiedarbības ar automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem. Ir lietderīgi ātrās algoritmiskās tirdzniecības metodēm, kas balstītas uz dažiem konkrētiem raksturlielumiem, piemērot īpašu regulatīvo kontroli. Lai arī tās galvenokārt ir metodes, kuru pamatā ir tirdzniecība savā vārdā, šāda kontrole būtu arī jāpiemēro gadījumos, kad šīs metodes izmantošana ir strukturēta tā, lai izvairītos no tās izmantošanas savā vārdā.

(63)

Minētos potenciālos riskus, ko rada biežāka tehnoloģijas izmantošana, vislabāk var mazināt, apvienojot pasākumus un īpašu riska kontroli, lai pārbaudītu brokeru sabiedrības, kuras veic algoritmisko tirdzniecību vai izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes, kuras nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi, ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz tirdzniecības vietu operatoriem, kuriem var piekļūt šādas brokeru sabiedrības. Lai uzlabotu tirgu izturētspēju, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, minētajiem pasākumiem būtu jāatbilst un jābūt balstītiem uz tehniskajām “Pamatnostādnēm tirdzniecības platformām, ieguldījumu sabiedrībām un kompetentajām iestādēm attiecībā uz sistēmām un kontroli automatizētā tirdzniecības vidē” (EVTI/2012/122), kuras 2012. gada februārī izdeva Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (“EVTI“), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (28). Vēlams nodrošināt, lai brokeru sabiedrībām, kas veic augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumus, būtu atbilstoša atļauja. Šādām atļaujām būtu jānodrošina, ka uz brokeru sabiedrībām attiecas šīs direktīvas organizatoriskās prasības un ka tās tiek pienācīgi uzraudzītas. Taču vienībām, kam izsniedz atļauju un ko uzrauga saskaņā ar finanšu sektoru regulējošiem Savienības tiesību aktiem un kam piemēro atbrīvojumu no šīs direktīvas, bet kas izmanto algoritmiskās tirdzniecības vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes, nebūtu pienākums saņemt atļauju saskaņā ar šo direktīvu un tām būtu jāpiemēro tikai pasākumi un pārbaudes, kuru mērķis ir novērst specifisko risku, kas izriet no minētajiem tirdzniecības darījumiem. Šajā ziņā EVTI būtu jāīsteno svarīgs koordinēšanas uzdevums, nosakot cenas izmaiņas minimālos soļus, lai Eiropas līmenī sakārtotu tirgus.

(64)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirdzniecības vietām būtu jāizveido stingri pasākumi, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes neapdraud pareizu tirgus darbību un to nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina arī, lai to tirdzniecības sistēmas būtu izturētspējīgas un atbilstoši pārbaudītas darbam ar lielāku rīkojumu plūsmu vai spriedzi tirgū un tirdzniecības vietas būtu aprīkotas ar bloķēšanas sistēmām, lai uz laiku pārtrauktu tirdzniecību vai ierobežotu to pēkšņu un negaidītu cenās svārstību gadījumā.

(65)

Ir jānodrošina arī tas, ka tirdzniecības vietu maksas struktūra ir pārredzama, nediskriminējoša un taisnīga, kā arī nav veidota tā, lai radītu nesakārtotus tirgus apstākļus. Tādēļ ir lietderīgi ļaut tirdzniecības vietām pielāgot savu maksu par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bijis saglabāts, un pieskaņot maksu katram finanšu instrumentam, uz kuru tā attiecas. Vajadzētu arī dot iespēju dalībvalstīm ļaut tirdzniecības vietām noteikt augstāku maksu par tādu rīkojumu došanu, kas vēlāk tiek atcelti, vai dalībniekiem, kuru atcelto rīkojumu skaits ir lielāks par izpildītajiem rīkojumiem, un tiem dalībniekiem, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai ņemtu vērā sistēmas jaudai radīto papildu slogu, arī tad, ja citi tirgus dalībnieki negūs no tā labumu.

(66)

Papildus pasākumiem attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību un augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi ir lietderīgi aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībām nodrošināt tiešu elektronisku piekļuvi tirgiem saviem klientiem, ja attiecībā uz šādu piekļuvi nav izveidotas pienācīgas sistēmas un kontrole. Neatkarīgi no sniegtās tiešās elektroniskās piekļuves veida brokeru sabiedrībām, kas sniedz tiešu elektronisku piekļuvi, būtu jānovērtē un jāpārskata to klientu piemērotību, kuri izmanto minēto pakalpojumu, un jānodrošina, ka tiek veikta riska kontrole, kā arī minētās brokeru sabiedrības saglabā atbildību par tirdzniecības darījumiem, kurus to klienti pieteikuši, izmantojot to sistēmas vai tirdzniecības kodus. Regulatīvajos tehniskajos standartos būtu sīkāk jāatrunā organizatoriskās prasības attiecībā uz minētajām jaunajām tirdzniecības formām. Būtu jānodrošina, lai prasības vajadzības gadījumā var grozīt, ņemot vērā turpmākās inovācijas un izmaiņas minētajā jomā.

(67)

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un ļautu kompetentajām iestādēm laikus veikt attiecīgus pasākumus pret neatbilstošām vai krāpnieciskām algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, ir jāmarķē visi rīkojumi, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību. Marķēšanai būtu jāļauj kompetentajām iestādēm apzināt un nošķirt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar dažādiem algoritmiem, un efektīvi pārveidot un novērtēt stratēģijas, ko izmanto tirgotāji, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību. Tam būtu jāmazina risku, ka rīkojumi ir neskaidri attiecināmi uz algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju vai tirgotāju. Marķēšana ļaus kompetentajām iestādēm efektīvi un lietpratīgi reaģēt uz algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, ja tās būs ļaunprātīgas vai radīs risku pareizai tirgus darbībai.

(68)

Lai panāktu tirgus integritātes saglabāšanu, ņemot vērā finanšu tirgu tehnoloģiju attīstību, EVTI būtu regulāri jākonsultējas ar valstu ekspertiem par tirdzniecības, tostarp augstas intensitātes darījumu tirdzniecības, tehnoloģiju izmaiņām un jaunāko praksi, ko var uzskatīt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ar mērķi apzināt un atbalstīt efektīvas stratēģijas, kuras vērstas pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu.

(69)

Pašlaik Savienībā darbojas daudz tirdzniecības vietu, no kurām dažas tirgo identiskus finanšu instrumentus. Lai novērstu potenciālus riskus ieguldītājiem, jāformalizē un vēl vairāk jākoordinē procesi saistībā ar ietekmi uz tirdzniecību citās tirdzniecības vietās, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas uztur tirdzniecības vietu, nolemj apturēt vai pārtraukt kāda finanšu instrumenta tirdzniecību. Juridiskās noteiktības labad un lai pienācīgi novērstu interešu konfliktus, pieņemot lēmumu apturēt vai pārtraukt finanšu instrumentu tirdzniecību, būtu jānodrošina, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas uztur tirdzniecības vietu, pārtrauc tirdzniecību sakarā ar neatbilstību tās darbību regulējošajiem noteikumiem, citi seko šim piemēram, ja tā nolemj kompetentās iestādes, ja vien tirdzniecības turpināšanu nevar attaisnot ar ārkārtējiem apstākļiem. Turklāt jāformalizē un jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība starp kompetentajām iestādēm attiecībā uz tirdzniecības vietā veikto finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un pārtraukšanu. Minētie pasākumi būtu jāveic tā, lai neļautu tirdzniecības vietām komerciāliem mērķiem izmantot informāciju, kas pārraidīta saistībā ar finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu vai atcelšanu.

(70)

Finanšu tirgos aktīvi darbojas arvien vairāk ieguldītāju, un tiem tiek piedāvāts arvien sarežģītāks plaša spektra pakalpojumu un instrumentu klāsts, tāpēc, ņemot vērā šo attīstību, ir jānodrošina zināma saskaņotība, lai ieguldītājiem nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā. Kad tika pieņemta Direktīva 2004/39/EK, pieaugošas ieguldītāju atkarības no personiskiem ieteikumiem dēļ tajā bija jāiekļauj noteikums par ieguldījumu konsultācijām kā ieguldījumu pakalpojumu, kam nepieciešama atļauja un konkrētas profesionālās darbības ētikas normas. Klientiem personiski sniegto ieteikumu paliekošās nozīmes un pieaugošās pakalpojumu un instrumentu sarežģītības dēļ ir jāpilnveido profesionālās darbības ētikas normas, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību.

(71)

Dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības rīkojas saskaņā ar savu klientu interesēm un spēj pildīt šajā direktīvā noteiktos pienākumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu attiecīgi jāizprot piedāvāto vai ieteikto finanšu instrumentu īpatnības, kā arī jāizstrādā un jāizvērtē iedarbīga politika un pasākumi, lai apzinātu to klientu kategoriju, kam varētu piedāvāt šos produktus un pakalpojumus. Dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, ka minētie produkti tiek izstrādāti tā, lai apmierinātu konkrētā mērķtirgus attiecīgās klientu kategorijas galaklientu vajadzības, veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek izplatīti apzinātajā mērķtirgū, un periodiski izvērtē piedāvāto produktu mērķtirgu un šo produktu ienesīgumu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piedāvā vai iesaka klientiem citu izstrādātus finanšu instrumentus, vajadzētu arī izstrādāt attiecīgu kārtību, kā iegūt un novērtēt attiecīgo informāciju par produkta apstiprināšanas procesu, cita starpā par apzināto piedāvātā vai ieteiktā produkta mērķtirgu un produkta īpatnībām. Minētais pienākums būtu jāpilda, neskarot ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāk veicamus atbilstības un piemērotības novērtējumus, tai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus ikvienam klientam, pamatojoties uz personiskajām vajadzībām, īpatnībām un mērķiem.

Lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentus piedāvā vai iesaka tikai tad, ja tas ir klienta interesēs, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piedāvā vai iesaka produktus, kurus izveidojušas sabiedrības, uz kurām neattiecas šajā direktīvā izklāstītās produktu pārvaldības prasības, vai izveidojušas trešo valstu sabiedrības, vajadzētu arī ieviest attiecīgu kārtību, kā iegūt pietiekamu informāciju par šiem finanšu instrumentiem.

(72)

Lai sniegtu ieguldītājiem visu svarīgo informāciju, ir lietderīgi pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, izpaust sniegto konsultāciju cenu, precizēt sniegto konsultāciju pamatojumu, jo īpaši produktu klāstu, kuru tās ņem vērā, sniedzot klientiem personiskus ieteikumus, neatkarīgi no tā, vai tās sniedz klientiem atsevišķas ieguldījumu konsultācijas vai tiem ieteikto finanšu instrumentu atbilstības periodisku novērtējumu. Ir lietderīgi arī pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām paskaidrot saviem klientiem sniegto konsultāciju iemeslus.

(73)

Lai turpinātu veidot tiesisko regulējumu ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, vienlaikus ļaujot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem izdarīt izvēli, ir lietderīgi noteikt nosacījumus šā pakalpojuma sniegšanai tad, ja brokeru sabiedrības informē klientus, ka šis pakalpojums tiek sniegts neatkarīgi. Ja konsultācijas sniedz neatkarīgi, pirms personīgas rekomendācijas sniegšanas būtu jānovērtē pietiekami plašs citu produktu piedāvātāju produktu klāsts. Konsultantam nav jāizvērtē visu produktu piedāvātāju vai emitentu sniegtie produkti, kas pieejami tirgū, taču finanšu instrumentu klāstam nevajadzētu aprobežoties ar finanšu instrumentiem, ko emitējušas vai sniegušas vienības, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citas juridiskas vai ekonomiskas attiecības, piemēram, līgumattiecības, kas ir pietiekami ciešas, lai potenciāli apdraudētu sniegto konsultāciju neatkarīgumu.

(74)

Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un klientu sapratni par saņemto pakalpojumu, ir arī lietderīgi vēl vairāk ierobežot sabiedrību iespēju sniegt neatkarīgus ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus un veikt ieguldījumu portfeļa pārvaldību, pieņemt un paturēt maksu, komisijas naudu vai jebkādus finansiālus vai nefinansiālus labumus no trešajām personām, jo īpaši no emitentiem vai produktu piegādātājiem. Tas nozīmē, ka jebkāda trešās personas samaksātā maksa un komisijas nauda vai jebkādi tās sniegtie finansiālie labumi pilnībā un iespējami drīz jāatdod atpakaļ klientam, tiklīdz brokeru sabiedrība būs saņēmusi šos maksājumus, un nevajadzētu brokeru sabiedrībai atļaut kārtot jebkādus maksājumus trešai personai no brokeru sabiedrības klienta maksas. Klientus vajadzētu precīzi un attiecīgā gadījumā periodiski informēt par visām maksājumiem, komisijas naudu un labumiem, ko brokeru sabiedrība ir saņēmusi saistībā ar klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu un kas pārskaitīti klientam. Brokeru sabiedrībām, kas sniedz neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas vai veic ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu, būtu jānodrošina, ka saņemtie trešās personas maksājumi tiek atvēlēti un pārskaitīti klientiem, ietverot to organizatoriskajās prasībās. Būtu pieļaujami tikai maznozīmīgi nefinansiāli labumi ar noteikumu, ka klients par tiem tiek pilnībā informēts, ka tie varētu uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un ka tos nevar atzīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju rīkoties klientu labākajās interesēs.

(75)

Sniedzot neatkarīgus ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus un veicot ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu, vajadzētu būt atļautam saņemt maksu, komisijas naudu vai nefinansiālus labumus no personas, kas rīkojas klienta uzdevumā, tikai tad, ja šī persona apzinās, ka šādi maksājumi ir veikti minētās personas uzdevumā un ka maksājumu summu un biežumu ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saskaņojusi ar klientu un to nenosaka trešā persona. Šī prasība būtu izpildīta gadījumos, kad klients pats tieši apmaksā brokeru sabiedrības rēķinu vai to izdara neatkarīga trešā persona, kura nav saistīta ar ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu un rīkojas tikai pēc klienta norādījumiem, kā arī gadījumos, kad klients vienojas par ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegtā pakalpojuma maksu un samaksā nolīgto summu. Ar to parasti nodarbojas grāmatveži vai juristi, ievērojot klienta skaidri noteikto maksājuma uzdevumu, vai tad, ja šo personu izmanto vienkārši kā naudas nodošanas kanālu.

(76)

Šajā direktīvā paredzēti nosacījumi un procedūras, kas dalībvalstīm jāievēro, plānojot ieviest papildu prasības. Šādas prasības var ietvert aizliegumu vai papildu ierobežojumu piedāvāt vai pieņemt maksu, komisijas naudu vai jebkādus finansiālus un nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas uzdevumā saistībā ar pakalpojuma sniegšanu klientiem.

(77)

Lai papildus aizsargātu patērētājus, ir lietderīgi arī parūpēties par to, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības neatalgotu un nevērtētu savu darbinieku gūtos rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā brokeru sabiedrības pienākumam rīkoties savu klientu labākajās interesēs, piemēram, izmaksājot atlīdzību, nosakot pārdošanas mērķus vai citādi stimulējot viena konkrēta finanšu instrumenta ieteikšanu vai pārdošanu, lai gan klienta interesēm labāk atbilstu cits instruments.

(78)

Ja pietiekama informācija par finanšu instrumentu izmaksām vai saistītajiem maksājumiem un riska faktoriem tiek sniegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, būtu jāuzskata, ka tā atbilst šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem informēt klientus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, tomēr būtu papildus jāinformē savi klienti par visām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas izmaksām un saistītajiem maksājumiem saistībā ar šiem finanšu instrumentiem.

(79)

Ņemot vērā ieguldījumu produktu sarežģītību un nepārtrauktās inovācijas, ir svarīgi nodrošināt, ka darbiniekiem, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktiem vai pārdod tos privātajiem klientiem, ir atbilstīgas zināšanas un kompetence piedāvāto produktu jomā. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jādod saviem darbiniekiem pietiekami daudz laika un resursu, lai viņi varētu gūt minētās zināšanas un kompetenci un tās izmantotu, sniedzot pakalpojumus klientiem.

(80)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības drīkst sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas paredz tikai klientu rīkojumu izpildi un/vai saņemšanu un pārsūtīšanu, nesaņemot informāciju par klienta kompetenci un pieredzi, lai novērtētu pakalpojuma vai finanšu instrumenta piemērotību klientam. Tā kā minētie pakalpojumi attiecīgi mazina klienta aizsardzību, ir lietderīgi uzlabot šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. Jo īpaši ir lietderīgi izslēgt iespēju sniegt minētos pakalpojumus kopā ar papildpakalpojumiem, kas ietver kredītu vai aizdevumu piešķiršanu ieguldītājiem, lai ļautu tiem veikt darījumu, kurā ir iesaistīta ieguldījumu brokeru sabiedrība, jo tas papildus sarežģī darījumu un saistītā riska novērtēšanu. Ir lietderīgi arī skaidrāk definēt kritērijus to finanšu instrumentu izvēlei, ar kuriem minētajiem pakalpojumiem vajadzētu būt saistītiem, lai izslēgtu dažus finanšu instrumentus, tostarp tādus, kas ietver atvasinātu finanšu instrumentu vai ietver struktūru, apgrūtinot klientam izprast saistīto risku, tādu uzņēmumu akcijas, kuri nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) (kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas nav PVKIU), un Komisijas Regulas (ES) Nr. 583/2010 (29) 36. panta 1. punkta otrajā daļā minēto strukturēto PVKIU akcijas. Dažu PVKIU pielīdzināšanai sarežģītiem produktiem nebūtu jāskar turpmāk pieņemtus Savienības tiesību aktus, kuros tiks noteikts šādu produktu diapazons un tiem piemērojami noteikumi.

(81)

Kombinētās pārdošanas prakse ir izplatīta uzņēmumu stratēģija visā Savienībā, sniedzot finanšu pakalpojumus privātpersonām. Tā var dot ieguvumu privātiem klientiem, bet var būt arī gadījumi, kad nav atbilstoši ņemtas vērā klienta intereses. Piemēram, dažas kombinētās pārdošanas prakses formas, proti, sasaistīšanas prakse, kad divi vai vairāki finanšu pakalpojumi tiek pārdoti kopā paketē un vismaz viens no šiem pakalpojumiem nav pieejams atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klienta mobilitāti un spēju izdarīt apzinātu izvēli. Sasaistīšanas prakses piemērs var būt prasība privātam klientam atvērt norēķinu kontus, ja viņš grib saņemt ieguldījumu pakalpojumu. Lai gan arī pakalpojumu apkopošanas prakse, kad divus vai vairāk finanšu pakalpojumus pārdod kopā paketē, bet katru pakalpojumu var iegādāties arī atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt apzinātu izvēli, tā vismaz neliedz klientam izvēles iespēju un tādējādi rada mazāku risku, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu neatbilst šajā direktīvā noteiktajām saistībām. Šādas prakses izmantošana būtu rūpīgi jāizvērtē, lai veicinātu konkurenci un patērētāja izvēles iespējas.

(82)

Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu rakstiskā paziņojumā jānorāda, kā sniegtais ieteikums atbilst privātā klienta vēlmēm, vajadzībām un citām iezīmēm. Šis paziņojums būtu jāsniedz saglabājamā formā, arī elektroniski. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pienākums veikt atbilstības novērtēšanu un sniegt klientam precīzi formulētu atbilstības ziņojumu, kā arī paredzēt pienācīgas garantijas, lai klientam nerastos zaudējumi tādēļ, ka paziņojumā sniegtais personiskais ieteikums ir kļūdains vai sagatavots negodprātīgi, tāpat ir jāpaskaidro, kā šis ieteikums var būt noderīgs klientam un kādus zaudējumus var radīt ieteiktā rīcība.

(83)

Nosakot, kas ir informācijas savlaicīga sniegšana direktīvā noteiktā termiņā, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, paturot prātā situācijas nopietnību, būtu jāņem vērā tas, ka klientam ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai pirms ieguldījumu lēmuma pieņemšanas to izlasītu un saprastu. Sarežģītu vai nepazīstamu produktu vai pakalpojumu gadījumā, kā arī tad, ja produkts vai pakalpojums klientam nav pazīstams, klientam varētu būt vajadzīgs vairāk laika informācijas izsvēršanai nekā klientam, kas izskata vienkāršāka vai pazīstamāka produkta vai pakalpojuma piedāvājumu, vai ja klientam ir attiecīga iepriekšēja pieredze.

(84)

Nekam šajā direktīvā nebūtu jāuzliek ieguldījumu brokeru sabiedrībām pienākums sniegt visu pieprasīto informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu instrumentiem, izmaksām un saistītajiem maksājumiem vai par klienta finanšu instrumentu vai klienta līdzekļu aizsardzību nekavējoties un vienlaicīgi, ja vien tās izpilda vispārējo pienākumu laikus sniegt būtisko informāciju direktīvā noteiktā termiņā. Ja informācija ir klientam sniegta laikus pirms pakalpojuma sniegšanas, nekas šajā direktīvā neuzliek pienākumu to sniegt atsevišķi vai iekļaujot to klienta līgumā.

(85)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir sniegts pēc klienta paša iniciatīvas, ja vien klients to nav pieprasījis, reaģējot uz tādu brokeru sabiedrības vai tās vārdā sniegtu personalizētu paziņojumu šim konkrētajam klientam, kurā ietverts konkrēta finanšu instrumenta vai konkrēta darījuma piedāvājums vai kurš ir paredzēts, lai ietekmētu klientu saistībā ar konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir sniegts pēc klienta paša iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai klients to pieprasa, pamatojoties uz jebkādu paziņojumu, kurā ietverta finanšu instrumentu reklāma vai piedāvājums un kurš sniegts, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas būtībā ir vispārīgi, un kurš ir adresēts sabiedrībai vai plašākai klientu vai potenciālo klientu grupai vai kategorijai.

(86)

Viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Pasākumi, ko veic, lai aizsargātu ieguldītājus, būtu jāpielāgo katras ieguldītāju kategorijas (privātie ieguldītāji, profesionāļi un darījumu partneri) īpatnībām. Lai uzlabotu tiesisko regulējumu, ko piemēro pakalpojumu sniegšanai neatkarīgi no attiecīgo klientu kategorijas, tomēr ir lietderīgi skaidri noteikt, ka godprātīguma, taisnīguma un profesionālās rīcības principi un pienākums rīkoties godprātīgi, skaidri un nemaldinot attiecas uz attiecībām ar ikvienu klientu.

(87)

Ieguldījumus apdrošināšanas līgumu veidā bieži vien piedāvā klientiem kā iespējamo alternatīvu finanšu instrumentiem, kurus reglamentē ar šo direktīvu, vai to vietā. Lai nodrošinātu privāto klientu konsekventu aizsardzību un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus līdzīgiem produktiem, ir svarīgi, lai apdrošināšanas ieguldījumu produktiem tiktu piemērotas attiecīgās prasības. Tā kā ieguldītāju aizsardzības prasības šajā direktīvā tādēļ būtu jāpiemēro arī ieguldījumiem, ko piedāvā kā apdrošināšanas līgumus, to atšķirīgā tirgus struktūra un produktu īpašības liecina par labu tam, ka ir lietderīgāk iekļaut sīki izstrādātas prasības pašlaik pārskatāmajā Direktīvā 2002/92/EK, nevis atrunāt tās šajā direktīvā. Turpmāk Savienības tiesību aktos, kas reglamentē apdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas sabiedrību darbību, būtu tādējādi jānodrošina konsekventa regulatīvā pieeja tādu atšķirīgu finanšu produktu izplatīšanai, kuri atbilst līdzīgām ieguldītāju vajadzībām un tātad rada salīdzināmas problēmas ieguldītāju aizsardzības jomā. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (30), un EVTI būtu jāsadarbojas, lai panāktu profesionālās darbības ētikas normu iespējami lielāku saskanību attiecībā uz minētajiem ieguldījumu produktiem. Minētās jaunās prasības apdrošināšanas ieguldījumu produktiem būtu jānosaka Direktīvā 2002/92/EK.

(88)

Lai saskaņotu noteikumus, kas attiecas uz interešu konfliktiem, vispārējiem principiem un klientiem sniedzamo informāciju, un dotu iespēju dalībvalstīm noteikt ierobežojumus apdrošināšanas starpnieku pieprasītajai samaksai, būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/92/EK.

(89)

Apdrošināšanas ieguldījumu produkti, kas neparedz ieguldījumu iespējas, un noguldījumi, kurus ietekmē tikai procentu likmes, būtu jāizslēdz no regulas darbības jomas. Individuāli un aroda pensiju produkti, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam pensijas ienākumus, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, ņemot vērā to īpatnības un mērķus.

(90)

Atkāpjoties no piederības dalībvalsts atļaujas piešķiršanas principa, saistību uzraudzības un izpildes principa attiecībā uz filiāļu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir lietderīgi uzņemties atbildību par dažu to pienākumu izpildi, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz uzņēmējdarbību, ko veic ar filiāles starpniecību teritorijā, kurā atrodas filiāle, jo minētā iestāde atrodas vistuvāk filiālei un tās atrašanās vieta ir labāk piemērota, lai atklātu filiāles darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpumus un iesaistītos to novēršanā.

(91)

Ir jāievieš efektīvs “labākās izpildes” pienākums, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu rīkojumus izpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas ir visizdevīgākie klientam. Minēto pienākumu būtu jāattiecina uz sabiedrībām, kurām ir līgumsaistības vai starpniecības saistības attiecībā pret klientu.

(92)

Ņemot vērā to, ka pašlaik Savienībā ir pieejams plašāks izpildes vietu piedāvājums, ir lietderīgi uzlabot labākās izpildes noteikumus attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem. Piemērojot labākās izpildes noteikumus saskaņā ar 27. panta 1. punkta trešo daļu, būtu jāņem vērā labākās izpildes uzraudzības tehnoloģiju attīstība.

(93)

Nosakot privāto klientu uzdevumu labāko izpildi, ar izpildi saistītajās izmaksās būtu jāiekļauj pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksa vai maksa, ko uzliek klientam par konkrētiem pakalpojumiem gadījumos, kad vairāk nekā viena brokeru sabiedrības izpildes politikā minēta tirdzniecības vieta spēj izpildīt noteiktu rīkojumu. Šādos gadījumos pašas brokeru sabiedrības komisijas maksa un rīkojuma izpildes izmaksas katrā no piemērotajām tirdzniecības vietām būtu jāņem vērā, lai novērtētu un salīdzinātu rezultātus, ko klients varētu gūt, ja rīkojums tiktu izpildīts katrā no šīm tirdzniecības vietām. Tomēr nav paredzēts noteikt brokeru sabiedrībai prasību salīdzināt rezultātus, ko klients varētu gūt atkarībā no brokeru sabiedrības izpildes politikas un pašas sabiedrības komisijas maksas un citiem maksājumiem, ar rezultātiem, ko tas pats klients varētu sasniegt citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurai ir atšķirīga izpildes politika vai atšķirīga komisijas maksas un citu maksājumu struktūra. Tāpat nav paredzēts noteikt prasību brokeru sabiedrībai salīdzināt savas komisijas maksas atšķirības, kas ir saistītas ar tās klientiem sniegto pakalpojumu atšķirīgo raksturu.

(94)

Šīs direktīvas noteikumus, kuros paredzēts, ka izpildes izmaksās būtu jāiekļauj pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksa vai maksājumi, ko sabiedrība uzliek klientam par ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, nebūtu jāpiemēro brokeru sabiedrības izpildes politikā iekļaujamo tirdzniecības vietu noteikšanai saskaņā ar šīs direktīvas 27. panta 5. punktu.

(95)

Būtu uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksas struktūra vai iekasēšana rada negodīgu un nevienlīdzīgu attieksmi pret izpildes vietām, ja tā iekasē atšķirīgu komisijas maksu vai starpību no klientiem par izpildi dažādās izpildes vietās, un šī atšķirība neatspoguļo faktiskās atšķirības brokeru sabiedrības izdevumos, veicot izpildi šajās izpildes vietās.

(96)

Lai padarītu stingrākus nosacījumus, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāievēro, uzņemoties saistības izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientam saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi pieprasīt saistībā ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais tirdzniecības pienākums, katrai tirdzniecības vietai un sistemātiskam internalizētājam, bet saistībā ar citiem finanšu instrumentiem – katrai izpildes vietai darīt publiski pieejamus datus par katras tirdzniecības vietas darījumu izpildes kvalitāti.

(97)

Ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegtā informācija klientiem saistībā ar to izpildes politiku bieži vien ir vispārīga un standartizēta un neļauj klientiem saprast, kā rīkojums tiks izpildīts, un pārbaudīt sabiedrību atbilstību saistībām izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem. Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi precizēt principus attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegto informāciju saviem klientiem par izpildes politiku un noteikt prasību sabiedrībām katru gadu darīt publiski pieejamu piecu labāko tirdzniecības vietu sarakstu katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurā tās izpildījušas klientu rīkojumus iepriekšējā gadā, kā arī ņemt vērā šo informāciju un informāciju, ko tirdzniecības vietas publicējušas par izpildes kvalitāti savā labākās izpildes politikā.

(98)

Veidojot darījumu attiecības ar klientu, ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu lūgt klienta vai potenciālā klienta piekrišanu vienlaikus gan izpildes politikai, gan arī iespējai, ka minētās personas rīkojumus var izpildīt ārpus tirdzniecības vietas.

(99)

Personas, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vairāk nekā vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, nebūtu jāuzskata par saistītiem aģentiem, bet par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās atbilst šajā direktīvā minētajai definīcijai, izņemot dažas personas, uz kurām šis nosacījums neattiecas.

(100)

Šai direktīvai nebūtu jāskar saistīto aģentu tiesības veikt darbības, uz kurām attiecas citas direktīvas, un saistītās darbības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp darbības, ko veic tās pašas finanšu grupas daļu vārdā.

(101)

Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz nosacījumiem darbību veikšanai ārpus ieguldījumu brokeru sabiedrības telpām (iznēsājumtirdzniecība).

(102)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm nebūtu jāveic reģistrācija vai arī tā būtu jāatceļ, ja faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka saistītais aģents ir izvēlējies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai jau veic lielāko daļu savu darbību.

(103)

Piemērojot šo direktīvu, būtu jāuzskata, ka atbilstīgie darījumu partneri rīkojas kā klienti.

(104)

Finanšu krīze ir pierādījusi, ka klientiem, kas nav privātie klienti, ir ierobežotas iespējas novērtēt savu ieguldījumu risku. Lai gan ir jāapstiprina, ka būtu jāpilnveido profesionālās darbības ētikas normas, lai uzlabotu to ieguldītāju aizsardzība, kam tā visvairāk vajadzīga, vienlaikus ir lietderīgi rūpīgāk pielāgot dažādu kategoriju klientiem piemērojamās prasības. Tāpēc dažas informācijas un pārskatu sniegšanas prasības ir lietderīgi papildināt ar prasībām, kas skar attiecības ar atbilstīgiem darījumu partneriem. Jo īpaši vajadzētu būt atbilstošām prasībām par klientu finanšu instrumentu un līdzekļu uzraudzību, kā arī informācijas un pārskatu sniegšanas prasībām saistībā ar sarežģītākiem finanšu instrumentiem un darījumiem. Lai labāk definētu pašvaldību un vietējo publiskā sektora iestāžu klasifikāciju, ir lietderīgi tās nepārprotami izslēgt no to atbilstīgo darījumu partneru un klientu saraksta, kas uzskatāmi par profesionāļiem, tomēr dodot minētajiem klientiem iespēju pieprasīt, ka pret viņiem attiecas kā pret profesionāliem klientiem.

(105)

Attiecībā uz darījumiem, kas veikti starp atbilstīgiem darījumu partneriem, pienākums izziņot klienta limita rīkojumus būtu jāpiemēro tikai tad, ja darījuma partneris nepārprotami nodod ieguldījumu brokeru sabiedrībai limita rīkojumu izpildei.

(106)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (31) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (32), ar ko reglamentē personas datu apstrādi, piemērojot šo direktīvu. Personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo direktīvu, reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 45/2001 (33).

(107)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jānodrošina vienādas iespējas pievienoties vai piekļūt regulētiem tirgiem visā Savienībā. Neatkarīgi no darījumu pašreizējās organizēšanas dalībvalstīs, ir svarīgi atcelt tehniskos un tiesiskos ierobežojumus piekļuvei regulētiem tirgiem.

(108)

Lai atvieglotu pārrobežu darījumu pabeigšanu, ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu brokeru sabiedrību piekļuvi tīrvērtes un maksājumu sistēmām visā Savienībā neatkarīgi no tā, vai darījumi ir noslēgti regulētos tirgos attiecīgajā dalībvalstī. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas vēlas tieši piedalīties citu dalībvalstu norēķinu sistēmās, būtu jāievēro attiecīgās darbības un komercdarbības prasības attiecībā uz līdzdalību, kā arī jāīsteno prudenciālie pasākumi, lai atbalstītu finanšu tirgu nevainojamu un pareizu darbību.

(109)

Trešo valstu brokeru sabiedrību pakalpojumiem Savienībā piemēro valstu regulējumu un prasībās. Brokeru sabiedrībām, kam izsniegtas atļaujas saskaņā ar šo regulējumu, nav atļauts īstenot savu brīvību sniegt pakalpojumus un veikt uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, ja tā nav valsts, kurā tās ir reģistrētas. Ja dalībvalsts uzskata, ka attiecīgo aizsardzības līmeni saviem privātajiem klientiem vai privātajiem klientiem, kuri pieprasījuši pret sevi izturēties kā pret profesionāliem klientiem, var panākt, trešās valsts brokeru sabiedrībai dibinot filiāli, ir lietderīgi izveidot obligātu kopējo tiesisko regulējumu Savienības līmenī attiecībā uz minētajām filiālēm piemērojamajām prasībām, vienlaikus paturot prātā principu, ka attieksmei pret trešo valstu sabiedrībām nevajadzētu būt labvēlīgākai nekā attieksmei pret Savienības brokeru sabiedrībām.

(110)

Īstenojot šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumi par jurisdikcijām, kurās pastāv problēmas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģiskas apkarošanas jomā un pret kurām jāīsteno pretpasākumi, vai par jurisdikcijām, kurās pastāv problēmas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģiskas apkarošanas jomā un kurās nav pietiekami daudz izdarīts, lai novērstu šīs problēmas, vai kurās nav apņēmības īstenot rīcības plānu, kas izstrādāts kopā ar FATF, šo problēmu novēršanai.

(111)

Šīs direktīvas noteikumiem, ar kuriem regulē trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbību Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pēc savas iniciatīvas saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešās valsts brokeru sabiedrības. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tieši pēc šīs personas iniciatīvas, nevajadzētu uzskatīt, ka šos pakalpojumus sniedz Savienības teritorijā. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tos nevajadzētu uzskatīt par pakalpojumiem, kas sniegti pēc klienta paša iniciatīvas.

(112)

Atļauja darboties regulētajā tirgū būtu jāattiecina uz visām darbībām, kas ir tieši saistītas ar rīkojumu atspoguļošanu, apstrādi, izpildi, apstiprināšanu un ziņošanu, no brīža, kad šādi rīkojumi ir saņemti regulētajā tirgū, līdz brīdim, kad tie ir nosūtīti turpmākai pabeigšanai, kā arī uz darbībām, kuras saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu. Uz šādām darbībām būtu jāattiecina arī darījumi, kas noslēgti ar to izraudzīto tirgus uzturētāju starpniecību, kurus izraudzījis regulētais tirgus, un ko uzņemas veikt saskaņā ar regulētā tirgus sistēmām un atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas. Ne visi darījumi, ko noslēguši regulētā tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, ir uzskatāmi par darījumiem, kas noslēgti regulēta tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās. Darījumi, kurus divpusēji noslēdz locekļi vai dalībnieki un attiecībā uz kuriem nav izpildīti visi pienākumi, kas saskaņā ar šo direktīvu noteikti saistībā ar regulētu tirgu, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai organizētu tirdzniecības sistēmu, sistemātiska internalizētāja definīcijā būtu uzskatāmi par darījumiem, kuri noslēgti ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas. Šādā gadījumā būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai sabiedrības noteiktās cenas, ja ir izpildīti ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014 noteiktie nosacījumi.

(113)

Ņemot vērā to, ka tirgu efektīva un pareiza darbība ir atkarīga no likviditātes, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, būtu jāpanāk rakstiska vienošanās ar tirdzniecības vietām, kurā būtu izskaidrots to pienākums nodrošināt tirgus likviditāti.

(114)

Šai direktīvai nebūtu jāuzliek pienākums kompetentajām iestādēm apstiprināt vai pārbaudīt regulētā tirgus un ieguldījumu brokeru sabiedrības slēgtas rakstiskas vienošanās saturu, kura ir vajadzīga saistībā ar dalību tirgus veidošanas shēmā. Taču direktīva arī neliedz to darīt, ja vien šāds apstiprinājums vai pārbaude balstās tikai uz regulēto tirgu pienākumu izpildi atbilstīgi 48. pantam.

(115)

Pakalpojumiem saistībā ar galveno tirgus datu sniegšanu, kuri ir ļoti svarīgi lietotājiem, lai gūtu pārskatu par tirdzniecības darbību Savienības finanšu tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem, būtu vajadzīga atļauja un regulējums, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitātes līmeni.

(116)

Apstiprinātu publicēšanas struktūru (APS) ieviešana uzlabotu tādas pārredzamas tirdzniecības informācijas kvalitāti, kas publiskota par ārpusbiržas tirdzniecības darījumiem, un ievērojami palīdzētu nodrošināt, ka šādi dati ir publiskoti tādā veidā, lai atvieglotu to konsolidēšanu ar tirdzniecības vietu publicētajiem datiem.

(117)

Tā kā ir izveidota tāda tirgus struktūra, kas pieļauj daudzu tirdzniecības vietu konkurenci, ir ļoti svarīgi, lai iespējami drīz sāktu darboties efektīva un vispusīga konsolidētu datu lente. Konsolidētu datu lentes komercrisinājuma ieviešana kapitāla vērtspapīriem un tamlīdzīgiem finanšu instrumentiem palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus dalībnieku piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības pārredzamības informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un pārraudzītiem parametriem, kuri savstarpēji konkurē, lai iegūtu tehniski sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas sniedz iespējami lielāko labumu tirgum un nodrošina konsekventu un precīzu tirgus datu pieejamību. Pieprasot visiem konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (CTP) konsolidēt visus APS datus, tiks nodrošināta konkurence, pamatojoties uz klientiem sniegta pakalpojuma kvalitāti, nevis uz ietverto datu klāstu. Tomēr ir lietderīgi pašlaik nodrošināt konsolidētu datu lenti, izmantojot publisko iepirkumu, ja paredzētais mehānisms nedod iespēju laikus piegādāt efektīvu un vispusīgu konsolidētu datu lenti kapitāla un kapitālam līdzīgajiem finanšu instrumentiem.

(118)

Tiek uzskatīts, ka izveidot konsolidētu datu lenti finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, ir grūtāk, nekā izveidot konsolidētu datu lenti kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem, tāpēc tās potenciālajiem nodrošinātājiem būtu jāiegūst ar to saistīta pieredze pirms tās izveidošanas. Tāpēc, lai atvieglotu konsolidētu datu lentes izveidošanu finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, ir lietderīgi paredzēt vēlāku piemērošanas termiņu valsts pasākumiem, ar kuriem transponē attiecīgos noteikumus. Tomēr ir lietderīgi pašlaik nodrošināt konsolidētu datu lenti, izmantojot publisko iepirkumu, ja paredzētais mehānisms nedod iespēju laikus piegādāt efektīvu un vispusīgu konsolidētu datu lenti instrumentiem, kas nav kapitāla finanšu instrumenti.

(119)

Nosakot attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri nav kapitāla finanšu instrumenti, tirdzniecības vietas un APS, kas jāiekļauj pēctirdzniecības informācijā, kura jāizplata konsolidēto datu lentē, EVTI būtu jānodrošina, ka tiks sasniegts mērķis izveidot integrētu Savienības tirgu minētajiem finanšu instrumentiem, un būtu jānodrošina nediskriminējoša attieksme pret publicēšanas vietām un tirdzniecības vietām.

(120)

Savienības tiesību aktiem par pašu kapitāla prasību būtu jānosaka obligātās kapitāla prasības, kas jāievēro regulētajiem tirgiem, lai tiem piešķirtu atļauju, un, to darot, būtu jāņem vērā ar šādiem tirgiem saistīto riska faktoru īpatnības.

(121)

Regulētā tirgus operatoriem būtu jāspēj arī darboties DTS vai OTS atbilstoši šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

(122)

Šīs direktīvas noteikumiem par finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu saskaņā ar noteikumiem, kuru izpildi nodrošina regulētais tirgus, nebūtu jāierobežo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/34/EK (34) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (35) piemērošana. Regulētam tirgum nebūtu jāliedz piemērot stingrākas prasības tādu finanšu instrumentu emitentiem, kuru tirdzniecības atļaušanu šis tirgus izskata, nekā tās, kuras ir ieviestas saskaņā ar šo direktīvu.

(123)

Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties dažādas kompetentās iestādes, kurām jānodrošina šajā direktīvā noteikto plašo saistību izpilde. Šādām iestādēm vajadzētu būt valsts iestādēm, kas garantē savu neatkarību no tirgus dalībniekiem un nepieļauj interešu konfliktus. Dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem būtu jānodrošina kompetentajai iestādei atbilstīgs finansējums. Izraugoties valsts iestādes, būtu jānosaka arī funkciju deleģēšana, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde.

(124)

Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu saziņu starp kompetentajām iestādēm par apturēšanas un pārtraukšanas gadījumiem, traucējumiem, neatbilstošiem tirdzniecības nosacījumiem un apstākļiem, kas var liecināt par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu, nepieciešams iedarbīgs saziņas un koordinācijas process starp valstu kompetentajām iestādēm, kas tiks nodrošināts, izmantojot EVTI izstrādātos mehānismus.

(125)

G20 valstu samitā Pitsburgā 2009. gada 25. septembrī tika nolemts uzlabot finanšu un preču tirgu regulējumu, darbību un pārredzamību, lai cīnītos ar pārmērīgām preču cenu svārstībām. Komisijas 2009. gada 28. oktobra Paziņojumā par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu Eiropā un 2011. gada 2. februāra Paziņojumā par aktuālo jautājumu risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā norādīti pasākumi, kas jāapstiprina Direktīvas 2004/39/EK pārskatīšanā. Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija 2011. gada septembrī publicēja preču atvasināto instrumentu tirgu regulēšanas un uzraudzības principus. Minētos principus apstiprināja G20 valstu samitā Kannās 2011. gada 4. novembrī, un tajos pausts aicinājums piešķirt tirgus regulatoriem oficiālas pozīciju pārvaldības pilnvaras, tostarp pilnvaras vajadzības gadījumā noteikt ex ante pozīciju ierobežojumus.

(126)

Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri noteiktām pilnvarām saņemt informāciju no ikvienas personas par pozīcijas apjomu un mērķi preču atvasināto instrumentu līgumos un pieprasīt šai personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto instrumentu līgumos.

(127)

Ir jāizveido saskaņots pozīciju limitu regulējums, lai nodrošinātu G20 vienošanās piemērošanas labāku koordināciju un konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz līgumiem, kurus tirgo visā Savienībā. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai, pamatojoties uz EVTI izstrādātu metodi, noteiktu limitus pozīcijām, kuras jebkura persona vienas grupas ietvaros jebkad var turēt saistībā ar preču atvasināto instrumentu līgumiem, lai nepieļautu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, arī attiecībā uz piedāvājuma samazināšanu tirgū, un atbalstītu sakārtotus cenas noteikšanas un norēķinu nosacījumus, cita starpā nepieļaujot pozīcijas, kas traucē tirgus darbību. Šādiem limitiem būtu jāuzlabo atvasināto instrumentu un darījumu pamatā esošo preču tirgus integritāte, neietekmējot cenas noskaidrošanas procesu darījumu pamatā esošo preču tirgū, un tos nevajadzētu piemērot pozīcijām, kas objektīvi samazina riska faktorus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību saistībā ar šīm precēm. Tāpat būtu jāizskaidro atšķirība starp preču tūlītēju darījumu līgumiem un preču atvasināto instrumentu līgumiem. Lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu, ir lietderīgi noteikt, ka EVTI uzrauga pozīciju limitu piemērošanu un kompetentās iestādes īsteno sadarbības pasākumus, tostarp attiecīgo datu apmaiņu, un nodrošina limitu uzraudzību un piemērošanu.

(128)

Visām tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem, būtu jāizveido atbilstoši pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi, kuri nodrošina vajadzīgās pilnvaras vismaz pārraudzīt informāciju par preču atvasināto instrumentu pozīcijām un piekļūt tai, pieprasīt samazināt vai pārtraukt šādu pozīciju izmantošanu un pieprasīt atjaunot tirgus likviditāti, lai mazinātu lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi. EVTI būtu jāuztur un jāpublicē visu spēkā esošo pozīciju limitu un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismu saraksts. Minētie limiti un pasākumi būtu jāpiemēro saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības. Būtu skaidri jādefinē, kā tos piemēro, kādas attiecīgās kvantitatīvās robežvērtības pastāv, kuras nosaka limitus un no kurām var izrietēt citi pienākumi.

(129)

Tirdzniecības vietām katru nedēļu būtu jāpublicē apkopojums, tajā norādot sadalījumu pa dažādām personu kategorijām attiecībā uz dažādiem preču atvasināto instrumentu līgumiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo to platformās. Kompetentajai iestādei vismaz reizi dienā būtu jāiesniedz vispusīgs un detalizēts visu personu turēto pozīciju sadalījums. Veicot ziņošanas pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā ziņošanas prasības, kas jau ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantā.

(130)

Tā kā metodei, ko izmanto pozīciju limitu aprēķināšanai, nevajadzētu radīt šķēršļus jaunu preču atvasināto instrumentu izveidei, EVTI, nosakot aprēķināšanas metodi, būtu jāpanāk, ka jaunu preču atvasināto instrumentu izveidi nevar izmantot, lai apietu pozīciju limitu regulējumu.

(131)

Pozīciju limiti būtu jānosaka atsevišķi katram preču atvasināto instrumentu līgumam. Lai izvairītos no pozīciju limitu regulējuma apiešanas, pastāvīgi veidojot jaunus preču atvasināto instrumentu līgumus, EVTI būtu jāpanāk, ka aprēķināšanas metode nepieļauj nekādas atkāpes, ņemot vērā kopējās atvērtās pozīcijas saistībā ar citiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kuros izmanto to pašu darījuma pamatā esošo preci.

(132)

Būtu vēlams veicināt mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) piekļuvi kapitālam un atvieglot turpmāku specializēto tirgu attīstību ar mērķi rūpēties par mazu un vidēju emitentu vajadzībām. Minētie tirgi, kas saskaņā ar šo direktīvu parasti darbojas kā daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, ir plašāk pazīstami kā MVU izaugsmes tirgi, izaugsmes tirgi vai jaunie tirgi. Jaunas apakškategorijas – MVU izaugsmes tirgi – izveidošana daudzpusējo tirdzniecības sistēmu kategorijā un šo tirgu reģistrēšana palielinātu to redzamību un profilu un palīdzētu ieviest kopējos regulatīvos standartus minētajiem tirgiem Savienībā. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā turpmākajam regulējumam vajadzētu sekmēt un atbalstīt minētā tirgus izmantošanu, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt papildu stimulus MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību.

(133)

Prasībām, kas attiecas uz minēto jauno tirgu kategoriju, vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai ņemtu vērā pašreizējo veiksmīgo tirgus modeļu paraugus visā Eiropā. Tām jābūt arī pareizi līdzsvarotām, lai nodrošinātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību, kas ir būtiska, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos emitentiem šajos tirgos, vienlaikus samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem minētajos tirgos. Priekšlikumā ierosināts, ka deleģētos aktos vai tehniskajos standartos tiks sīkāk definētas tādas prasības MVU izaugsmes tirgiem kā kritēriji iekļaušanai tirdzniecībā šādā tirgū.

(134)

Lai nelabvēlīgi neietekmētu esošos veiksmīgos tirgus, tirgus operatoriem, kas darbojas ar maza un vidēja apjoma emitentiem, arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja turpināt uzturēt šos tirgus saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, nereģistrējot MVU izaugsmes tirgu. Emitentam, kas ir MVU, nebūtu obligāti jāiesniedz pieteikums finanšu instrumentu iekļaušanai MVU izaugsmes tirgus tirdzniecībā.

(135)

Lai minētā jaunā tirgu kategorija sniegtu labumu MVU, vismaz 50 % emitentu, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti MVU izaugsmes tirgū, vajadzētu būt MVU. Minētais novērtējums būtu jāveic ik gadus. Minētais 50 %kritērijs attiecībā uz emitentiem būtu jāievieš elastīgi. Īslaicīga nespēja izpildīt minēto kritēriju vēl nenozīmē, ka tirdzniecības vietai būtu nekavējoties jāatsauc vai jāatsaka reģistrācija MVU izaugsmes tirgū, ja tai ir pamatotas izredzes izpildīt 50 % kritēriju nākamajā gadā. Veicot novērtējumu par to, vai emitents ir MVU, būtu jābalstās uz tirgus kapitalizāciju iepriekšējo triju kalendāro gadu laikā. Tādējādi tiktu nodrošināta minēto emitentu vienmērīgāka pāreja no minētajiem specializētajiem tirgiem uz galvenajiem tirgiem.

(136)

Jebkāda konfidenciāla informācija, ko saņem kādas dalībvalsts kontaktpunkts ar citas dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību, būtu uzskatāma par informāciju, kura attiecas tikai uz attiecīgo valsti.

(137)

Ir jāuzlabo to pilnvaru konverģence, kuras kompetentās iestādes izmanto, lai radītu pamatu līdzvērtīgai piemērošanas intensitātei visā integrētajā finanšu tirgū. Kopīgam obligāto pilnvaru kopumam, kā arī atbilstošiem resursiem būtu jāgarantē uzraudzības efektivitāte. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz dalībvalstu kompetento iestāžu obligātās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas būtu tām jāpiešķir saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja to nosaka valsts tiesību akti, šīs pilnvaras būtu jāīsteno, vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs. Kompetentajām iestādēm, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu, būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un jāpieņem neatkarīgi lēmumi.

(138)

Lai gan šajā direktīvā ir noteiktas obligātās pilnvaras, kas būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm, minētās pilnvaras ir jāīsteno attiecīgās valsts kopējā tiesību sistēmā, kas garantē pamattiesību, tostarp tiesību uz privāto dzīvi, ievērošanu. Lai īstenotu šīs pilnvaras, kas var būtiski pārkāpt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgas un efektīvas garantijas pret jebkādu to ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, attiecībā uz atbilstīgu iepriekšējas atļaujas saņemšanu no dalībvalsts tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jāpieļauj iespēja, ka kompetentās iestādes varētu īstenot šādas iejaukšanās pilnvaras tiktāl, ciktāl tas būtu nepieciešams pienācīgai nopietnu gadījumu izmeklēšanai, ja nepastāv līdzvērtīgi līdzekļi tāda paša rezultāta sasniegšanai.

(139)

Pildot savus pienākumus, nevienai kompetentajai iestādei vai EVTI nevajadzētu veikt darbības, kas tieši vai netieši diskriminē kādu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā vietu, kur sniedz ieguldījumu pakalpojumus un darbības jebkurā valūtā.

(140)

Ņemot vērā daudzu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu būtisko ietekmi un tirgus daļu, ir lietderīgi nodrošināt atbilstošu sadarbības noteikumu izveidi starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas kompetento iestādi un tās jurisdikcijas kompetento iestādi, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma sniedz pakalpojumus. Paredzot līdzīgu attīstību, šis noteikums būtu jāpiemēro arī organizētām tirdzniecības sistēmām.

(141)

Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru, kam atļauts darboties DTS vai OTS, regulēto tirgu, APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju vai apstiprinātu ziņošanas sistēmu (AZS), to uzņēmējdarbības efektīvo kontrolētāju un ieguldījumu brokeru sabiedrību un regulēto tirgu vadības struktūras locekļu atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 saistībām un nodrošinātu tiem vienlīdzīgu attieksmi visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība paredzēt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas un pasākumus. Dalībvalstu noteiktajiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem būtu jāatbilst dažām būtiskām prasībām attiecībā uz adresātiem, sankcijas vai pasākuma piemērošanas kritērijiem, publiskošanu, galvenajām pilnvarām piemērot minētās sankcijas un administratīvus naudas sodus.

(142)

Jo īpaši kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām noteikt pietiekami lielus naudas sodus, kas atsvērtu paredzamos ieguvumus un spētu atturēt no pienākumu nepildīšanas pat lielākas iestādes un to vadītājus.

(143)

Tāpat jānodrošina kompetentajām iestādēm iespēja saskaņā ar valsts tiesību aktiem un hartu piekļūt fizisku un juridisku personu telpām. Piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja ir pamatotas aizdomas, ka pastāv ar izmeklēšanas priekšmetu saistīti dokumenti un citi dati, kas var būt svarīgi, lai pierādītu pārkāpumus saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpšanu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja persona, kas jau ir saņēmusi informācijas sniegšanas pieprasījumu, to neizpilda vai ja ir pamats uzskatīt, ka tad, ja pieprasījums tiktu veikts, to neizpildītu, vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietota, manipulēta vai iznīcināta. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jāsaņem dalībvalsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja, šīs pilnvaras piekļūt telpām būtu izmanto pēc šādas iepriekšējas tiesu iestāžu atļaujas saņemšanas.

(144)

Telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izpilda darījumus un dokumentē darījumu izpildi, un telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no telesakaru operatoriem nodrošina izšķirošus pierādījumus, kas dažreiz ir vienīgie pierādījumi, kuri ļauj atklāt un pierādīt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kā arī pārliecināties par brokeru sabiedrību atbilstību ieguldītāju aizsardzības un citām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014. Tādēļ būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ierakstus, kas glabājas ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē. Piekļuve datiem un telefonsarunu ierakstiem ir vajadzīga, lai atklātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus vai šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteikto prasību pārkāpšanu, kā arī lai uzliktu attiecīgas sankcijas.

Lai nodrošinātu vienādus noteikumus Savienībā attiecībā uz piekļuvi telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, vai telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības rīcībā, būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieprasīt telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus telesakaru operatoram, ja vien tas ir atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai datu plūsmas ierakstus tad, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kuri saistīti ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu rīcību, kas aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteikto prasību pārkāpšanu. Piekļuve telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, nebūtu jāietver telefoniskas balss saziņas saturu.

(145)

Lai nodrošinātu sankciju saskaņotu piemērošanu Savienībā, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu apmēru.

(146)

Lai panāktu, ka kompetento iestāžu lēmumiem ir atturoša ietekme uz plašāku sabiedrību, tos parasti vajadzētu publicēt. Lēmumu publicēšana kompetentajām iestādēm ir svarīgs līdzeklis, lai informētu tirgus dalībniekus par to, kāda rīcība tiek uzskatīta par tādu, ar kuru tiek pārkāpta šī direktīva, un veicinātu labas rīcības plašāku izplatību tirgus dalībnieku vidū. Ja šāda publicēšana rada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām, apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai attiecīgā brīdī notiekošu izmeklēšanu, kompetentajai iestādei vajadzētu informāciju par sankcijām un pasākumiem publicēt anonīmi, tā, lai tas atbilstu valsts tiesību aktiem, vai atlikt publicēšanu.

Būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm nepublicēt informāciju par sankcijām, ja tās uzskata, ka ar anonīmu vai novēlotu publikāciju nevar novērst draudus finanšu tirgu stabilitātei. No kompetentajām iestādēm arī nebūtu jāprasa publicēt informācija par pasākumiem, kuri uzskatāmi par maznozīmīgiem, un šāda publikācija būtu nesamērīga. Ir lietderīgi izveidot mehānismu ziņošanai par nepublicētām sankcijām EVTI, lai kompetentās iestādes varētu ņemt tās vērā, veicot uzraudzību. Šajā direktīvā nav paredzēta obligāta prasība publicēt informāciju par kriminālsodiem, kas noteiktas par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem.

(147)

Lai atklātu potenciālus pārkāpumus, būtu jāpiešķir vajadzīgās izmeklēšanas pilnvaras kompetentajām iestādēm un tām būtu jāizveido efektīvi un uzticami mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem, kā arī lai aizsargātu darbiniekus, kas ziņo par pārkāpumiem savās iestādēs. Minētajiem mehānismiem nebūtu jāskar apsūdzēto personu pienācīga aizstāvība. Būtu jāizveido atbilstošas procedūras, lai apsūdzētajam nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz šādas personas tiesībām uz personas datu aizsardzību un attiecībā uz procedūrām, kas nodrošina apsūdzētā tiesības uz aizsardzību un izteikšanos pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas, kā arī tiesības saņemt efektīvu aizsardzību tiesā, apstrīdot pret viņu pieņemto lēmumu.

(148)

Šai direktīvai būtu jāattiecas uz sankcijām un pasākumiem, lai ietvertu visas darbības, kas piemērotas pēc pārkāpuma izdarīšanas, un kuru mērķis ir novērst turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no tā, vai tās ir sankcijas vai pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(149)

Šai direktīvai nebūtu jāskar nekādus dalībvalstu tiesību aktu noteikumus par kriminālsodiem.

(150)

Lai arī nekas dalībvalstīm neliedz izstrādāt noteikumus par administratīvajiem sodiem un kriminālsodiem par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāprasa dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kas piemērojamas par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu nav jāpiemēro gan administratīvais, gan kriminālsods, bet tām to būtu jāvar darīt, ja to valsts tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvo sodu par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanu, arī pēc attiecīgo pārkāpumu nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(151)

Lai aizsargātu klientus un neierobežojot to tiesības iesniegt prasību tiesā, dalībvalstīm ir lietderīgi nodrošināt, lai būtu izveidotas valsts vai privātās struktūras, kuru uzdevums ir izšķirt strīdus ārpus tiesas un sadarboties pārrobežu strīdu atrisināšanā, ņemot vērā Komisijas Ieteikumu 98/257/EK (36) un Komisijas Ieteikumu 2001/310/EK (37). Ieviešot noteikumus par sūdzību un kompensāciju procedūrām, kas paredzētas izšķiršanai ārpus tiesas, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot pašreizējos pārrobežu sadarbības mehānismus, jo īpaši Sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem (FIN–Net).

(152)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm vai to nosūtīšana trešām valstīm EVTI būtu jāveic saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem personas datu nodošanas noteikumiem.

(153)

Jāpilnveido noteikumi par informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un jāpadara stingrāki palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu. Pārrobežu darbību intensitātes pieauguma dēļ kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu piemērošanu, arī gadījumos, kad pārkāpumi vai aizdomas par pārkāpumiem var skart iestādes divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nodošanu un īpašo tiesību aizsardzību.

(154)

Ja tādas tirdzniecības vietas darbība, kas veic pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvusi ļoti nozīmīga vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai minētajā uzņēmējā dalībvalstī, būtu pienācīgā veidā jāizstrādā samērīgi sadarbības pasākumi, kas attiecas uz piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu iespējamo sadarbības kārtību un atbilst pārrobežu sadarbības vajadzībām uzraudzības jomā, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz vērtspapīru tirgiem un šīs ietekmes īpatnības un apmērus, kā arī ieguldītāju aizsardzību saņēmējā dalībvalstī, piemēram, ad hoc vai periodiska savstarpēja informācijas apmaiņa, apspriešanās un palīdzība.

(155)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz izņēmumiem, definīciju skaidrojumiem, plānotās līdzdalības iegūšanas ieguldījumu brokeru sabiedrībā novērtēšanas kritērijiem, ieguldījumu brokeru sabiedrību, AZS un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktu pārvaldību, profesionālās darbības ētikas normām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, rīkojumu izpildi ar vislabākajiem nosacījumiem klientam, klientu rīkojumu apstrādi, darījumiem ar atbilstīgiem darījumu partneriem, nosacījumiem, kuriem iestājoties, uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas izmanto DTS vai OTS un kas izmanto regulētus tirgus, tiek attiecināta informācijas sniegšanas prasība, nosacījumiem, kas uzskatāmi par tādiem, kuri rada būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm un tirgus pareizai darbībai, lai apturētu finanšu instrumentu tirdzniecību DTS vai OTS vai regulētā tirgū, vai izņemtu no tiem, MVU izaugsmes tirgiem, robežvērtībām, virs kurām piemērojams pienākums ziņot par pozīcijām un kritērijiem, atbilstīgi kuriem tirdzniecības vietas darbība uzņēmējā dalībvalstī varētu tikt uzskatīta par būtiski svarīgu vērtspapīru tirgus darbībai un ieguldītāju aizsardzībai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā attiecīgi apspriestos, arī ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(156)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un pienācīga ieguldītāju, tostarp strukturētu noguldījumu ieguldītāju, un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra, kurai ir specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt izstrādāt un iesniegt Komisijai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus. Lai nodrošinātu konsekventu ieguldītāju un patērētāju aizsardzību visās finanšu pakalpojumu nozarēs, EVTI savi uzdevumi būtu pēc iespējas jāveic ciešā sadarbībā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (38), un EAAPI.

(157)

Komisijai būtu jāpieņem EVTI sagatavotie regulatīvo tehnisko standartu projekti saskaņā ar attiecībā uz izņēmumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras uzskata par papildus pamatdarbībai veiktām papilddarbībām, saistībā ar sniedzamo informāciju un dažām prasībām attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz ierosinātās iegādes izvērtējumu, attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību, attiecībā uz sapāroto tirdzniecību savā vārdā, attiecībā uz pienākumu izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem, attiecībā uz finanšu instrumentu tirdzniecības regulētā tirgū, DTS vai OTS apturēšanu un izņemšanu no tās, attiecībā uz brīvību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz sistēmu izturētspēju, bloķēšanas sistēmām un elektronisko tirdzniecību, attiecībā uz cenas izmaiņas minimālo soli, biznesa pulksteņu sinhronizāciju, attiecībā uz finanšu instrumentu pieņemšanu tirdzniecībai, attiecībā uz pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldes kontroles mehānismiem preču atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, attiecībā uz organizatoriskajām prasībām konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem, APS un AZS, attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Komisijai jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti ar deleģētajiem aktiem atbilstoši LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (39) 10. līdz 14. pantu.

(158)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izveidot īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijai attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz darījumu pabeigšanas tirdzniecības procesu DTA un RTS, attiecībā uz finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, attiecībā uz brīvību veikt finanšu pakalpojumus un darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz pārskatu sniegšanu par pozīcijām atsevišķās pozīciju turētāju kategorijās, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām, attiecībā uz informācijas nosūtīšanas procedūrām un formātu saistībā ar lēmumu publicēšanu, attiecībā uz pienākumu sadarboties, attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbību, attiecībā uz informācijas apmaiņu un attiecībā uz konsultācijām pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas izsniegšanas.

(159)

Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par OTS darbības novērtējumu, MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, prasību ietekmi uz automātiskiem un biežiem tirdzniecības darījumiem, pieredzi ar konkrētu produktu vai prakses aizliegšanas mehānismu un pasākumu, kas saistīti ar preču atvasinātajiem instrumentiem, ietekmi uz tirgiem.

(160)

Līdz 2018. gada 1. janvārim Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, tajā izvērtējot, kā Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktā tīrvērtes pienākuma un maržu noteikšanas prasību piemērošanas izbeigšana, beidzoties pārejas periodam, var ietekmēt energoresursu cenu un enerģijas tirgus darbību. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz leģislatīva akta priekšlikums, lai sagatavotu vai grozītu attiecīgus tiesību aktus, ieskaitot konkrētus nozares tiesību aktus, piemēram, Regulu (ES) Nr. 1227/2011.

(161)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (40) ir noteikts, ka dalībvalstis var atļaut alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFM) sniegt dažus ieguldījumu pakalpojumus papildus alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldīšanai, tostarp ieguldījumu portfeļa pārvaldības pakalpojumus, ieguldījumu konsultācijas, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecību glabāšanu un administratīvo pārvaldību, kā arī rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu saistībā ar finanšu instrumentiem. Tā kā prasības attiecībā uz minēto pakalpojumu sniegšanu Savienībā ir saskaņotas, AIFM, kuri ir saņēmuši vietējo kompetento iestāžu atļauju sniegt šos pakalpojumus, nevajadzētu pieprasīt papildu atļaujas saņēmējā dalībvalstī vai veikt kādus citus tamlīdzīgus pasākumus.

(162)

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu AIFM, kam ir atļauja sniegt minētos ieguldījumu pakalpojumus un kas grasās tos sniegt dalībvalstīs, kuras nav viņu piederības dalībvalsts, ir jāievēro attiecīgās valsts papildu prasības, tostarp attiecībā uz atsevišķas juridiskās personas dibināšanu. Lai novērstu šķēršļus saskaņotu ieguldījumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai un nodrošinātu vienlīdzīgus darbības nosacījumus vienībām, kas sniedz tos pašus ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar vienādām tiesiskajām prasībām, AIFM, kuram ir atļauja sniegt minētos pakalpojumus, būtu jādod iespēja tos sniegt arī pārrobežu tirgū, ievērojot paziņošanas prasības un pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu piešķirtas atļaujas saņemšanas.

(163)

Tādēļ Direktīva 2011/61/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(164)

Tā kā šīs direktīvas mērķi izveidot integrētu finanšu tirgu, kurā ieguldītāji ir efektīvi aizsargāti un vispārējā tirgus efektivitāte un integritāte ir nodrošināta, ir jāizveido kopīgas normatīvās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām neatkarīgi no tā, kur Savienībā tām ir izsniegta atļauja, un ar ko reglamentē regulēto tirgu un citu tirdzniecības sistēmu darbību, lai nepieļautu, ka nepārskatāmība vai traucējumi grauj efektīvu Savienības finanšu sistēmas darbību kopumā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet šīs direktīvas darbības jomas un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(165)

Ņemot vērā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014 EVTI noteikto uzdevumu skaita pieaugumu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu nodrošināt atbilstīgu cilvēkresursu un finanšu resursu pieejamību.

(166)

Šajā direktīvā ievērotas hartā noteiktās pamattiesības un principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, patērētāju aizsardzības tiesības, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu, un kas jāpiemēro saskaņā ar šādām tiesībām un principiem.

(167)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2012. gada 10. februārī (41).

(168)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (42) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(169)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(170)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas dienām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

1.   Šī direktīva attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, Savienībā izveidojot filiāli.

2.   Šajā direktīvā noteiktas prasības attiecībā uz:

a)

atļauju izsniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to darbības nosacījumiem;

b)

trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu vai darbību veikšanu, izveidojot filiāli;

c)

atļauju izsniegšanu regulētiem tirgiem un to darbību;

d)

atļauju izsniegšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to darbību; un

e)

kompetento iestāžu veiktu pārvaldību, sadarbību un noteikumu piemērošanu.

3.   Turpmāk uzskaitītie noteikumi attiecas arī uz kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, ja tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības:

a)

2. panta 2. punkts, 9. panta 3. punkts, 14. un 16. līdz20. pants,

b)

II sadaļas 2. nodaļa, izņemot 29. panta 2. punkta otro daļu,

c)

II sadaļas 3. nodaļa, izņemot 34. panta 2. un 3. punktu un 35. panta 2., 3., 4., 5., 6. un 9. punktu;

d)

69. līdz 67. pants un 75., 80., 85 un 86. pants.

4.   Turpmāk minētie noteikumi attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un, kas pārdod strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus par tiem:

a)

9. panta 3. punktu, 14. pantu un 16. panta 2., 3. un 6. punktu;

b)

23., 24., 25., 26., 28. un 29. pants, izņemot tā 2. punkta otro daļu, un 30. pants, un

c)

67. līdz 75. pants.

5.   Šīs direktīvas 17. panta 1. un 6. punkts arī attiecas uz regulēto tirgu un DTS locekļiem vai dalībniekiem, kuriem nav jābūt atļaujai saskaņā ar šo direktīvu atbilstīgi 2. panta 1. punkta a), e), i) un j) apakšpunktam.

6.   Šīs direktīvas 57. un 58. panta noteikumi arī attiecas uz personām, kurām piemēro izņēmumu atbilstīgi 2. pantam.

7.   Visas finanšu instrumentu daudzpusējas sistēmas darbojas vai nu saskaņā ar II sadaļas noteikumiem attiecībā uz DTS vai OTS, vai nu saskaņā ar III sadaļas noteikumiem attiecībā uz regulētiem tirgiem.

Visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras regulēti, bieži, regulāri un būtiski darbojas savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai organizētā tirdzniecības sistēmā, darbojas saskaņā ar Regulas (ES) 600/2014 III sadaļu.

Neskarot Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantu, visi pirmajā un otrajā daļā minētie darījumi ar finanšu instrumentiem, kas nav noslēgti daudzpusējā sistēmā vai sistemātiskā internalizētājā, atbilst attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 600/2014 III sadaļas noteikumiem.

2. pants

Izņēmumi

1.   Šī direktīva neattiecas uz:

a)

apdrošināšanas sabiedrībām vai uzņēmumiem, kas veic Direktīvā 2009/138/EK minētās pārapdrošināšanas un retrocesijas darbības, kad tās veic minētajā direktīvā minētas darbības;

b)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

c)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja attiecīgo pakalpojumu sniedz neregulāri, veicot profesionālu darbību, un ja šo darbību reglamentē tiesību akti vai noteikumi, vai profesionālās darbības ētikas kodekss, kas ietver minētā pakalpojuma sniegšanu;

d)

personām, kas savā vārdā tirgojas ar finanšu instrumentiem, kuri nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas, vai to atvasinātie finanšu instrumenti, un kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas ieguldījumu darbības finanšu instrumentos, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, ja vien šādas personas nav:

i)

tirgus uzturētāji;

ii)

regulētā tirgus vai DTS locekļi vai dalībnieki vai kas var paši veikt darījumus tirdzniecības vietās, izmantojot elektroniskos sakarus, vai;

iii)

personas, kuras piemēro augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, vai

iv)

personām, kas, izpildot klientu rīkojumus, darījumus veic savā vārdā.

Personas, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar a), i) vai j) apakšpunktu, nav jāievēro šajā punktā noteiktie nosacījumi, lai atbilstu izņēmuma kritērijiem.

e)

operatoriem, kuriem ir jāievēro Direktīvā 2003/87/EK paredzētās saistības un kuri, tirgojot emisijas kvotas, nepilda klienta rīkojumus un nesniedz nekādus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic nekādas ieguldījumu darbības, izņemot tirdzniecību savā vārdā, ar noteikumu, ka minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi.

f)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmu administrēšana;

g)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmas administrēšana un ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vienīgi saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

h)

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem un citām valsts iestādēm, kuru funkcijas Savienībā ir līdzīgas citām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā Savienībā, un starptautiskām finanšu iestādēm, kuras ir dibinājušas divas vai vairākas dalībvalstis, lai piesaistītu finanšu līdzekļus un finansiāli palīdzētu locekļiem, kuriem ir nopietnas finanšu problēmas vai arī pastāv šādu problēmu risks;

i)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Eiropas Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem un vadītājiem;

j)

personām:

i)

kuras tirgojas savā vārdā, tostarp tirgus uzturētājiem, kas slēdz darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, izņemot personas, kas veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, vai

ii)

kuras savas pamatdarbības klientiem vai piegādātājiem sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem;

ar noteikumu, ka:

attiecībā uz katru no iepriekšminētajiem gadījumiem tā katrā atsevišķā gadījumā un kopumā ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK nozīmē, vai tirgus veidošana attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem,

minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, un

minētās personas katru gadu informē attiecīgās kompetentās iestādes par to, ka tās izmanto šo izņēmumu un pēc pieprasījuma kompetentajai iestādei sniedz skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tās i), ii) un iii) punktā minēto darbību uzskata par papilddarbību to pamatdarbībai;

k)

personām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, veicot citas profesionālas darbības, uz kurām neattiecas šī direktīva, ja šādu konsultāciju sniegšana nav atsevišķi apmaksāta;

l)

Dānijas un Somijas pensiju fondu izveidotām apvienībām, kuru vienīgais mērķis ir pārvaldīt tos pensiju fondu līdzekļus, kas ir šo apvienību locekļi;

m)

agenti di cambio”, kuru darbības un funkcijas reglamentē Itālijas 1998. gada 24. februāra Likumdošanas dekrēta Nr. 58 201. pants;

n)

pārvades sistēmas operatoriem, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām vai Regulu (EK) Nr. 714/2009, vai Regulu (EK) Nr. 715/2009, vai tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, kas pieņemtas atbilstoši minētajām regulām, ikvienu personu, kura sniedz pakalpojumus šo operatoru vārdā, lai veiktu šo operatoru uzdevumu saskaņā ar iepriekšminētajiem leģislatīvajiem aktiem vai saskaņā ar šīm regulām pieņemtiem tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, vai ikvienu enerģētiskā līdzsvara mehānismu, cauruļvada vai sistēmas operatoru vai administratoru nolūkā līdzsvarot piegādes un patērētās enerģijas apjomu, veicot šos uzdevumus.

Minētais atbrīvojums attiecas tikai uz personām, kas iesaistītas tikai šajā punktā minētajās darbībās, kad tās veic ieguldījumu darbības vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem, lai veiktu šīs darbības. Minētais atbrīvojums neattiecas uz sekundārā tirgus darbību, tostarp platformu sekundārajai tirdzniecībai ar finansiālas pārvades tiesībām;

o)

CVD, kas ir regulēti kā tādi Savienības tiesību aktos, ciktāl tie ir regulēti minētajos Savienības tiesību aktos.

2.   Ar šo direktīvu piešķirtās tiesības neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu partneriem darījumos, ko veic valsts iestādes, kuras veic darījumus ar valsts parādu, vai ECBS dalībnieki, kuri pilda savus uzdevumus, kas paredzēti LESD un Protokola (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, vai kuri veic līdzvērtīgas funkcijas, kas paredzētas valstu tiesību aktos.

3.   Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem, lai precizētu gadījumus, kad darbība ir veikta kā neregulāra darbība.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai 1. punkta j) apakšpunkta nolūkiem precizētu kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai attiecīgā darbība ir pamatdarbības papilddarbība grupas līmenī.

Nosakot minētos kritērijus, ņem vērā vismaz šādus elementus:

a)

vajadzību pēc papilddarbības, lai veidotu mazāko darbības daļu grupas līmenī;

b)

tirdzniecības darbības apmēru salīdzinājumā ar vispārējo tirdzniecības darbību attiecīgajā aktīvu kategorijā;

Nosakot apmēru, kādā papilddarbība ir uzskatāma par darbības mazāko daļu grupas līmenī, EVTI var noteikt, ka jāņem vērā kapitāls, ko izmanto, lai veiktu papilddarbību, salīdzinājumā ar kapitālu, ko izmanto, lai veiktu to pamatdarbību. Tomēr minētais faktors nekādā ziņā nav pietiekams, lai pierādītu, ka attiecīgā darbība ir papilddarbība grupas pamatdarbībai.

Šajā punktā minētā darbība ņem vērā grupas līmenī.

Otrajā daļā minētajos elementos neietver:

a)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. pantā minētos darījumus, ko grupas veic viena ar otru un kas nodrošina likviditāti grupas mērogā, un/vai tiek veikti riska pārvaldības nolūkā;

b)

darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, kurus var objektīvi izmērīt kā tādus, kas samazina riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai kases finansēšanas darbību;

c)

darījumus ar preču atvasinātiem instrumentiem un emisijas kvotām, kas veikti, lai izpildītu saistības nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā, ja šādas saistības nosaka regulatīvās iestādes saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valstu normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem, vai tirdzniecības vietas.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. pants

Izvēles izņēmumi

1.   Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz visām personām, kurām tās ir piederības dalībvalstis, ja šo personu veiktās darbības ir atļautas un regulētas valsts līmenī un ja minētās personas:

a)

nedrīkst turēt klientu naudas līdzekļus vai klientu vērtspapīrus un tādēļ tām nekad nav atļauts būt savu klientu debitoriem;

b)

nedrīkst sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvo ieguldījumu brokeru sabiedrību daļām, un/vai konsultēšanu ieguldījumu jomā attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem, un

c)

sniedzot minēto pakalpojumu, drīkst nosūtīt rīkojumus tikai:

i)

ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam atļauja izsniegta saskaņā ar šo direktīvu;

ii)

kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES;

iii)

ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu filiālēm, kam atļauja izsniegta trešā valstī un uz ko attiecas prudenciālais regulējums, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingru kā noteikumus, kas noteikti šajā direktīvā, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, un kas šo regulējumu ievēro;

iv)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir atļauts daļas tirgot iedzīvotājiem un šādu uzņēmumu vadītājiem;

v)

tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar pamatkapitālu, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/30/ES (43) 17. panta 7. punktā un kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēta tirgus sarakstos dalībvalstī vai ar kuru vērtspapīriem veic darījumus regulētā tirgū; vai

d)

sniedz ieguldījumu pakalpojumu tikai attiecībā uz precēm, emisijas kvotām un/vai to atvasinātajiem instrumentiem vienā vienīgā nolūkā ierobežot savu klientu darījumu risku, ja minētie klienti ir Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 35. punktā definētie vietējie elektroenerģijas uzņēmumi un/vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 1. punktā definētie dabasgāzes uzņēmumi un ja minētajiem klientiem kopīgi pieder 100 % minēto personu kapitāla vai balsstiesību, tie īsteno kopīgu kontroli un tiem saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemērotu izņēmumu, ja tie paši veiktu minētos ieguldījumu pakalpojumus, vai

e)

sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai attiecībā uz emisijas kvotām un/vai to atvasinātiem instrumentiem vienā vienīgā nolūkā ierobežot savu klientu darījumu risku, ja minētie klienti darbojas tikai kā Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) apakšpunktā definētie operatori un ja minētajiem klientiem kopīgi pieder 100 % minēto personu kapitāla vai balsstiesību, tie īsteno kopīgu kontroli un tiem saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemērotu izņēmumu, ja tie paši veiktu minētos ieguldījumu pakalpojumus.

2.   Dalībvalstu sistēmas 1. punktā minētajām personām piemēro prasības, kuras ir vismaz analoģiskas šādām prasībām saskaņā ar šo direktīvu:

a)

atļaujas piešķiršanas un pastāvīgas uzraudzības nosacījumus un procedūras, kā noteikts 5. panta 1. un 3. punktā un 7.– 10., 21., 22. un 23. pantā, un attiecīgos deleģētos aktus, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 89. pantu;

b)

uzņēmējdarbības veikšanas pienākumus, kā noteikts 24. panta 1., 3., 4., 5., 7. un 10. punktā un 25. panta 2., 5. un 6. punktā, un gadījumos, kad saskaņā ar valstu sistēmām šīs personas drīkst iecelt saistītos aģentus, arī 29. pantu, kā arī attiecīgos īstenošanas pasākumus Direktīvā 2006/73/EK.

c)

prasības attiecībā uz organizāciju, kas noteiktas 16. panta 3. punkta pirmajā, sestajā un septītajā daļā un 16. panta 6. punktā un 16. panta 7. punktā un atbilstošos deleģētos aktus, kurus Komisija pieņēma saskaņā ar 89. pantu.

Dalībvalstis pieprasa, lai uz personām, kas atbrīvotas no šīs direktīvas darbības jomas atbilstīgi šā panta 1. punktam, attiektos ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK, vai sistēma, kas nodrošina to klientiem līdzvērtīgu aizsardzību. Dalībvalstis var atļaut attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām šādu sistēmu nepiemērot, ja tās ir apdrošinājušas profesionālo risku, saistībā ar kuru, ņemot vērā saskaņā ar šā panta 1. punktu izslēgto personu lielumu, riska profilu un juridisko statusu, to klientiem tiek nodrošināta līdzvērtīga aizsardzību.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis, kurās jau ir spēkā šādi normatīvie vai administratīvo akti, pirms 2014. gada 2. jūlija var līdz 2019. gada 3. jūlijam pieprasīt, lai gadījumos, kad personas, kas atbrīvotas no šīs direktīvas atbilstīgi 1. punktam, sniedz ieguldījumu rīkojumu pieņemšanas un nosūtīšanas pakalpojumus un/vai sniedz konsultācijas ieguldījumu jomā attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu brokeru sabiedrību daļām, un darbojas kā starpnieki iepretim Direktīvā 2009/65/EK definētajai pārvaldības sabiedrībai, minētās personas kopā ar pārvaldības sabiedrību solidāri atbildētu par visiem klientam radītajiem zaudējumiem, sniedzot minētos pakalpojumus.

3.   Personas, uz kurām attiecas izņēmumi no šīs direktīvas saskaņā ar 1. punktu, neizmanto brīvību sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības, vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 34. un 35. pantā.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI par šajā pantā paredzēto iespēju izmantošanu, un nodrošina, lai katrā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, būtu minēts, ka tā piešķirta saskaņā ar šo pantu.

5.   Dalībvalstis paziņo EVTI valsts tiesību aktu noteikumus, kas ir analoģiski 2. punktā norādītajām šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir jebkura juridiska persona, kuras pastāvīgā nodarbošanās vai darījumdarbība ir profesionāla viena vai vairāku ieguldījumu pakalpojumu sniegšana trešām personām un/vai profesionāla vienas vai vairāku ieguldījumu darbību veikšana.

Dalībvalstis var ietvert ieguldījumu sabiedrību definīcijā uzņēmumus, kas nav juridiskas personas, ja:

a)

to juridiskais statuss nodrošina trešo personu interesēm tādu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskas personas, un

b)

uz tiem attiecas līdzvērtīga piesardzīga uzraudzība, kas atbilst to juridiskajai formai.

Tomēr, ja fiziska persona sniedz pakalpojumus, kas ir trešo personu kapitāla vai pārvedamu vērtspapīru turējums, šo personu var uzskatīt par ieguldījumu sabiedrību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 nozīmē tikai tad, ja neatkarīgi no citām prasībām, ko paredz šī direktīva, Regula (ES) Nr. 600/2014 un Direktīva 2013/36/ES, minētā persona atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

jābūt aizsargātām trešo personu īpašuma tiesībām attiecībā uz instrumentiem un līdzekļiem, jo īpaši sabiedrības vai tās īpašnieku maksātnespējas gadījumā, apķīlāšanas, ieskaita vai sabiedrības kreditoru vai īpašnieku citas uzsāktas darbības gadījumā;

b)

uz sabiedrību jāattiecas noteikumiem, kas paredzēti, lai uzraudzītu sabiedrības un tās īpašnieku maksātspēju;

c)

sabiedrības gada pārskatu revīzija jāveic vienai vai vairākām personām, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt pārskatu revīziju;

d)

ja uzņēmumam ir tikai viens īpašnieks, minētajai personai jāparedz ieguldītāju aizsardzība gadījumā, kad uzņēmums pārtrauc darbību īpašnieka nāves vai darba nespējas, vai citā līdzīgā gadījumā.

2)

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas minēta I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu I pielikuma C iedaļā minēto instrumentu.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu pieņem pasākumus, ar kuriem precizē, kas ir:

a)

I pielikuma C iedaļas 6. punktā minētie atvasinātie līgumi, kuriem ir Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā definēto vairumtirdzniecības energoproduktu pazīmes un kas ir jāizpilda, īstenojot fizisku piegādi, un C iedaļas 6. punktā minētie enerģētikas atvasinātie instrumentu līgumi;

b)

atvasināto instrumentu līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 7. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes;

c)

atvasināto instrumentu līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai tos tirgo regulētā tirgū, DTS vai OTS;

3)

“papildpakalpojums” ir jebkurš I pielikuma B iedaļā minētais pakalpojums;

4)

“ieguldījumu konsultācijas” ir personisku ieteikumu sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem;

5)

“rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir darbība, ko veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā, un tajā ietilpst līgumu slēgšana, lai to emitēšanas brīdī pārdotu finanšu instrumentus, ko emitējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde;

6)

“darījumu veikšana savā vārdā” ir tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu, kuras rezultātā ir veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

7)

“tirgus uzturētājs” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot minētās personas pašu kapitālu, par cenām, ko nosaka minētā persona;

8)

“portfeļa pārvaldība” ir klientu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja šādos portfeļos ietverti viens vai vairāki finanšu instrumenti;

9)

“klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus;

10)

“profesionāls klients” ir klients, kas atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

11)

“privātais klients” ir klients, kas nav profesionāls klients;

12)

“MVU izaugsmes tirgus” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas reģistrēta kā MVU izaugsmes tirgus saskaņā ar 33. pantu;

13)

“mazi vai vidēji uzņēmumi” šajā direktīvā ir uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitāls ir mazāks nekā EUR 200 000 000, balstoties uz gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendārajos gados;

14)

“limita rīkojums” ir rīkojums pirkt vai pārdot finanšu instrumentu pie norādīta cenas limita vai par labāku cenu noteiktā daudzumā;

15)

“finanšu instrumenti” ir instrumenti, kas noteikti I pielikuma C iedaļā;

16)

“C iedaļas 6. punktā minētie enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi” ir iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kas ir nosaukti I pielikuma C iedaļas 6. punktā un kas attiecas uz ogļu vai naftas tirdzniecību OTS un kas ir jāizpilda, īstenojot fizisku piegādi;

17)

“naudas tirgus instrumenti” ir finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un īstermiņa parāda vērtspapīri, izņemot maksāšanas instrumentus;

18)

“tirgus operators” ir persona vai personas, kas vada un/vai veic regulēta tirgus uzņēmējdarbību un var būt regulētais tirgus pats par sevi.

19)

“daudzpusējā sistēma” ir jebkura sistēma vai infrastruktūra, kurā daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses var mijiedarboties sistēmā;

20)

“sistemātisks internalizētājs” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas organizēti, bieži, sistemātiski un pamatīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus vai DTS, vai OTS, nedarbojoties daudzpusējā sistēmā;

Biežu un sistemātisku pamatu nosaka pēc finanšu instrumenta ārpusbiržas pārdošanas darījumu skaita, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība veikusi savā vārdā, pildot klientu rīkojumus. Pamatīgumu nosaka vai nu pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējo tirdzniecības apjomu ar konkrēto finanšu instrumentu, vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret konkrēta finanšu instrumenta kopējo tirdzniecības apjomu Savienībā. Sistemātiska internalizētāja definīciju piemēro tikai tad, ja ir pārsniegta gan biežuma un sistemātiskuma robežvērtība, gan pamatīguma robežvērtība vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izvēlas darboties sistemātiskā internalizētāja režīmā;

21)

“regulēts tirgus” ir daudzpusēja sistēma, kuru vada un/vai pārvalda tirgus operators un kuras sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem apvienotas daudzas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai kura veicina šādu interešu apvienošanu tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot saskaņā ar tās noteikumiem un/vai sistēmām, un kurai ir atļauts darboties un kura pastāvīgi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas III sadaļu;

22)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” vai “DTS” ir daudzpusēja sistēma, kuru vada ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators un kuras sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem apvienotas daudzas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar šīs direktīvas II sadaļu;

23)

“organizēta tirdzniecības sistēma” vai “OTS” ir daudzpusēja sistēma, kura nav regulēts tirgus vai DTS un kurā var mijiedarboties vairākas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar šīs direktīvas II sadaļu

24)

“tirdzniecības vieta” ir regulēts tirgus, DTS vai OTS;

25)

“likvīds tirgus” ir finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā pastāvīgi ir kāds, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un kurš ir izvērtēts atbilstoši šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:

a)

darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumenta kategorijas produktu būtību un aprites ciklu;

b)

tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku attiecība pret tirgotajiem instrumentiem konkrētam produktam;

c)

vidējais starpības apmērs, ja tāds ir pieejams;

26)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts saskaņā ar 67. pantu, ja vien šajā direktīvā nav norādīts citādi;

27)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

28)

“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (44) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

29)

“saistītais aģents” ir fiziska vai juridiska persona, kas tikai vienas tās ieguldījumu brokeru sabiedrības beznosacījumu pilnīgā pārziņā, kuras vārdā tā rīkojas, sekmē ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu klientiem vai iespējamiem klientiem, saņem un nodod tālāk norādījumus un rīkojumus no klientiem attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus un/vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem;

30)

“filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības daļa, un kam nav juridiskas personas statusa, un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kas var arī sniegt papildpakalpojumus, attiecībā uz kuriem tai ir izsniegta atļauja; visas uzņēmējdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mītne atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli;

31)

“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (45) 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tās ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība;

32)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (46) 2. panta 9. punktā un 22. pantā;

33)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punktā un 22. pantā, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi;

34)

“grupa” ir grupa, kas definēta Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11. punktā;

35)

“ciešas attiecības” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista:

a)

“līdzdalība”, kas ir īpašumtiesības – tiešas vai kontroles veidā – vismaz 20 % apmērā no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

b)

“kontrole”, kas ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu visos gadījumos, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīgas attiecības starp jebkādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu, arī ikvienu meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskatot par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas pārvalda minētos uzņēmumus;

c)

abu vai to visu pastāvīga saikne ar vienu un to pašu personu kontroles saistībā;

36)

“vadības struktūra” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus uzturētāja vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja struktūra vai struktūras, kas ir izraudzītas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ir tiesīgas noteikt juridiskās personas stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un pārzina un uzrauga lēmumu pieņemšanu vadības līmenī un kurās darbojas personas, kas faktiski virza fiziskās personas darbību.

Gadījumos, kad šajā direktīvā ir pieminēta vadības struktūra un saskaņā ar valstu tiesību aktiem vadības struktūras vadības un uzraudzības funkcijas ir piešķirtas dažādām struktūrām vai dažādiem vienas struktūras locekļiem, dalībvalstis konkrēti nosaka struktūras vai vadības struktūras locekļus, kas ir atbildīgi saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šajā direktīvā nav noteikts citādi;

37)

“augstākā līmeņa vadība” ir fiziskas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tirgus uzturētājā vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējā veic izpildfunkcijas un vadības struktūrai sniedz pārskatus par vienības ikdienas pārvaldību un ir atbildīgas par to, tostarp politikas īstenošanu attiecībā uz pakalpojumu un produktu izplatīšanu klientiem, ko īsteno brokeru sabiedrība un tās personāls;

38)

“sapārota tirdzniecība savā vārdā” ir darījums, kad koordinators darbojas kā starpnieks darījumā starp pircēju un pārdevēju tā, lai visa darījuma izpildes laikā tas nekad netiktu pakļauts tirgus riskam, un abas puses tiek izpildītas vienlaicīgi, un ja darījumu noslēdz par cenu, ar kādu koordinatoram nav nekādas citas peļņas vai zaudējumu kā vien iepriekš publiskota komisijas nauda, nodeva vai maksa par darījumu;

39)

“algoritmiskā tirdzniecība” ir finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, piemēram, vai sākt izpildīt rīkojumu, rīkojuma izpildes termiņu, rīkojuma cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās, un neietver sistēmas, kas tiek izmantotas tikai, lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstrādātu rīkojumus, attiecībā uz kuriem nav nepieciešama nekādu tirdzniecības parametru noteikšana vai rīkojumu apstiprināšana, vai veikto darījumu apstrāde pēc tirdzniecības;

40)

“augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode” ir jebkāda algoritmiskās tirdzniecības metode, ko raksturo:

a)

infrastruktūra, kas paredzēta, lai minimizētu tīkla un cita veida latentumu, tostarp vismaz viena no šādām algoritmisku rīkojumu reģistrēšanas iespējām: telpu līdzāsatrašanās, tuvumā esošas uzņemošās iestādes vai ātrgaitas tieša elektroniska piekļuve;

b)

automātiska sistēma, kas pati ievada, rada, novirza vai izpilda atsevišķus tirdzniecības darījumus vai rīkojumus, un

c)

augsts ikdienas vēstījumu, proti, rīkojumu, kotējumu vai anulācijas, līmenis;

41)

“tieša elektroniska piekļuve” ir tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta izsniegta atļauja kādai personai izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai, un ietver pasākumus, saskaņā ar kuriem persona izmanto tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta infrastruktūru vai jebkuru citu tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta sakaru sistēmu, lai nosūtītu rīkojumus (tieša piekļuve tirgum), kā arī pasākumus, saskaņā ar kuriem minētā persona šo infrastruktūru neizmanto (garantēta piekļuve);

42)

“kombinētās pārdošanas prakse” ir viena ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu paketē vai ar vienotu nosacījumu nolīgumam vai paketei;

43)

“strukturētais noguldījums” ir noguldījums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (47) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kas ir pilnībā atmaksājams, beidzoties noguldījuma termiņam, atbilstoši nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jebkādus procentus vai prēmijas izmaksā (vai var neizmaksāt) pēc formulas, kurā tiek ņemti vērā šādi faktori:

a)

indekss vai indeksu kombinācija, izņemot mainīgas likmes noguldījumus, kuru ienesīgums ir tieši saistīts ar procentu likmju indeksu, piemēram, Euribor vai Libor;

b)

finanšu instruments vai finanšu instrumentu kombinācija;

c)

preces veids vai preču kombinācija, vai citi materiāli vai nemateriāli neatvietojamu lietu aktīvi, vai

d)

valūtas kurss vai valūtas kursu kombinācija;

44)

“pārvedami vērtspapīri” ir tādas vērtspapīru kategorijas, kas ir tirgojamas kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, piemēram:

a)

uzņēmumu akcijas un citi vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu, personālsabiedrību vai citu vienību akcijām, un depozitārie sertifikāti attiecībā uz akcijām;

b)

obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīri, tostarp depozitārie sertifikāti attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;

c)

jebkādi citi vērtspapīri, kas dod tiesības iegādāties vai pārdot šādus pārvedamus vērtspapīrus vai paredz norēķinu naudā, ko nosaka, atsaucoties uz pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, precēm vai citiem rādītājiem;

45)

“depozitārie sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un rāda īpašumtiesības uz tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī, tanī pašā laikā tos atļauts tirgot regulētā tirgū un tos var tirgot atsevišķi no tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī;

46)

“biržā tirgots fonds” ir fonds, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā ievērojami neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un – ja tāda ir – no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības;

47)

“sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 27. apakšpunktā;

48)

“strukturētā finansējuma produkti” ir vērtspapīri, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktā;

49)

“atvasināti instrumenti” ir instrumenti, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 29. apakšpunktā;

50)

“preču atvasinātie instrumenti” ir instrumenti, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

51)

“CDP” ir CDP Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punkta nozīmē;

52)

“apstiprināta publicēšanas struktūra” vai “APS” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt ziņojumu par tirdzniecību publicēšanas pakalpojumu atbilstīgi šīs Regulas (ES) Nr. 600/2014 20. un 21. pantam

53)

“konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu par tirdzniecību vākšana par Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 7., 10., 12., 13., 20 un 21. pantā minētajiem finanšu instrumentiem no regulētiem tirgiem, DTS, OTS un APS un to konsolidēšana nepārtrauktā elektroniskā reāllaika datu plūsmā, katram finanšu instrumentam nodrošinot datus par cenu un apjomu;

54)

“apstiprināta ziņošanas sistēma” vai “AZS” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu sniegšana par darījumu sīkāku informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā;

55)

“piederības dalībvalsts” ir:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrībām:

i)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir fiziska persona, – dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenais birojs;

ii)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir juridiska persona, – dalībvalsts, kurā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskā adrese;

iii)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav juridiskas adreses, – dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenais birojs;

b)

regulētam tirgum – dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, – dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs;

c)

APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājam vai AZS:

i)

ja APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs vai AZS ir fiziska persona, – dalībvalsts, kurā atrodas to galvenais birojs;

ii)

ja APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs vai AZS ir juridiska persona, – dalībvalsts, kurā atrodas to juridiskā adrese;

iii)

ja APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājam vai AZS saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, – dalībvalsts, kurā atrodas to galvenais birojs;

56)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, vai dalībvalsts, kurā regulēts tirgus nodrošina attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to attālo locekļu vai dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā, kuri veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī;

57)

“trešās valsts sabiedrība” ir sabiedrība, kas būtu kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja šā uzņēmuma galvenais birojs atrastos Savienībā;

58)

“vairumtirdzniecības energoprodukti” ir vairumtirdzniecības energoprodukti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā;

59)

“lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti” ir atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1308/2013 (48) 1. pantā un I pielikuma I līdz XX un XXIV/1. daļā uzskaitītajiem produktiem;

60)

“valsts emitents” ir jebkurš no turpmāk minētajiem emitentiem, kas emitē parāda instrumentus:

i)

Savienība;

ii)

dalībvalsts, tostarp dalībvalsts valdības departaments, aģentūra vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

iii)

federālas dalībvalsts gadījumā – federācijas loceklis;

iv)

vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

v)

starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras uzdevums ir nodrošināt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību tās locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud; vai

vi)

Eiropas Investīciju banka;

61)

“valsts parāds” ir parāda instruments, ko emitē valsts emitents;

62)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas:

a)

klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija būtu pieejama turpmākai izmantošanai un tādā laikposmā, kas ir atbilstošs informācijas mērķim; un

b)

ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

63)

“datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji” ir APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs vai AZS.

2.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus saistībā ar aktiem, ar kuriem precizē dažus tehniskus elementus šā panta 2. punktā noteiktajās definīcijās nolūkā pielāgot tās tirgus attīstībai, tehnoloģiskajiem jauninājumiem un ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 aizliegtas rīcības gadījumiem un nodrošināt vienādu šīs direktīvas piemērošanu.

II   SADAĻA

ATĻAUJU IZSNIEGŠANA IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBĀM UN TO DARBĪBAS NOTEIKUMI

I   NODAĻA

Atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūras

5. pants

Atļaujas saņemšanas prasība

1.   Katra dalībvalsts pieprasa, lai uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un/vai ieguldījumu darbību veikšanu kā pastāvīgu nodarbošanos vai profesionālu uzņēmējdarbību attiektos iepriekšēja atļauja atbilstoši šai nodaļai. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 67. pantu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj uzturēt DTS vai OTS jebkuram tirgus operatoram, uz kuru attiecas iepriekšēja pārbaude attiecībā uz tā atbilstību šai nodaļai.

3.   Dalībvalstis reģistrē visas ieguldījumu brokeru sabiedrības. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir izsniegta atļauja. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par visiem atļauju atsaukšanas gadījumiem informē EVTI.

EVTI izveido visu Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrību sarakstu. Minētajā sarakstā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kādas katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai atļauts veikt, un to pastāvīgi atjaunina. EVTI šo sarakstu publicē un regulāri to atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde atļauju ir atsaukusi saskaņā ar 8. panta b), c) un d) apakšpunktu, šo atsaukumu publicē reģistrā un to tajā saglabā piecus gadus.

4.   Katra dalībvalsts pieprasa, lai

a)

visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, to galvenais birojs būtu tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā adrese,

b)

visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, vai visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, bet kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, to galvenais birojs būtu dalībvalstī, kurā tās faktiski veic savu uzņēmējdarbību.

6. pants

Atļaujas piešķiršanas joma

1.   Piederības dalībvalsts nodrošina, ka, piešķirot atļauju, nosaka ieguldījumu pakalpojumus un darbības, ko ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atļauts sniegt. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākiem papildpakalpojumiem, kas norādīti I pielikuma B iedaļā. Atļauju nekādā gadījumā neizsniedz tikai par papildpakalpojumu sniegšanu.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas saņemt atļauju, lai paplašinātu savu darbību ar papildu ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai papildpakalpojumiem, kuri nav paredzēti sākotnējā atļaujā, iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.

3.   Atļauja ir derīga visā Savienībā un tā ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, attiecībā uz kurām tai ir piešķirta atļauja, visā Savienībā, vai nu izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, tostarp veidojot filiāles, vai izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus.

7. pants

Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras

1.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz visu to informāciju, tostarp darbības programmu, kurā inter alia norāda paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdī ir ieviesusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, kas paredzēti šajā nodaļā.

3.   Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

a)

informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar šā panta 2. punktu, tostarp darbības programmu;

b)

prasības, kas piemērojamas ieguldījumu brokeru sabiedrību pārvaldībai saskaņā ar 9. panta 6. punktu, un 9. panta 5. punktā noteikto paziņojamo informāciju;

c)

prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, kā arī šķēršļus, kas var kavēt kompetentās iestādes tādu uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā panta 2. punktā un 9. panta 5. punktā minēto ziņu paziņošanai vai sniegšanai.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

8. pants

Atļauju atsaukšana

Kompetentā iestāde atsauc atļauju, kas izsniegta ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība:

a)

12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai iepriekšējos sešus mēnešus nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus vai veikusi ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b)

ir saņēmusi atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 575/2013;

d)

ir nopietni un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumus;

e)

jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas atsaukšana.

Par katru atļaujas atsaukšanas gadījumu nosūta ziņojumu EVTI.

9. pants

Vadības struktūra

1.   Kompetentās iestādes, kas piešķir atļaujas saskaņā ar 5. pantu, nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un to vadības struktūras ievērotu Direktīvas 2013/36/ES 88. un 91. pantu.

EVTI un EBI kopīgi pieņem pamatnostādnes par Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 12. punktā uzskaitītajiem elementiem.

2.   Piešķirot atļauju saskaņā ar 5. pantu, kompetentās iestādes var atļaut vadības struktūras locekļiem papildus Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 3. punktā paredzētajiem amatiem ieņemt vēl vienu ar izpildfunkcijām nesaistītu direktora amatu. Kompetentās iestādes regulāri informē ETVI par šādām atļaujām.

EBI un EVTI koordinē šī punkta pirmajā daļā un Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 6. punkta paredzētās informācijas ieguvi attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūra noteiktu, uzraudzītu un atbildētu pār tādu ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības pasākumu īstenošanu, ar kuriem nodrošina efektīvu un piesardzīgu organizācijas pārvaldību, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrībā veicamo pienākumu nodalīšanu un interešu konfliktu novēršanu, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses.

Neskarot Direktīvas 2013/36/ES 88. panta 1. punktā noteiktās prasības, minētie pasākumi arī nodrošina, ka vadības struktūra nosaka, apstiprina un pārrauga:

a)

brokeru sabiedrības organizāciju no ieguldījumu pakalpojumu papildpakalpojumu sniegšanas un ieguldījumu darbību veikšanas viedokļa, tostarp darbinieku prasmes, zināšanas un kompetenci, resursus, pakalpojumu sniegšanas un darbības procedūras un noteikumus, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības veidu, apjomu un sarežģītību un visas prasības, kurām jāatbilst brokeru sabiedrībai;

b)

politiku attiecībā uz piedāvātajiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, veiktajām darbībām un operācijām un tirgotajiem produktiem, ņemot vērā brokeru sabiedrības riska pielaidi un brokeru sabiedrības klientu raksturlielumus un vajadzības, kuriem minētie pakalpojumi, darbības, produkti un operācijas tiks piedāvāti vai sniegti, tostarp vajadzības gadījumā veicot atbilstošu stresa testu;

c)

to personu atalgojuma politiku, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā klientiem, cenšoties sekmēt atbildīgas uzņēmējdarbības praksi un godīgu attieksmi pret klientiem un novērst interešu konfliktus, kas rodas darījumos ar klientiem.

Vadības struktūra uzrauga un regulāri novērtē brokeru sabiedrības stratēģisko mērķu piemērotību un īstenošanu, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus un veicot ieguldījumu darbības, ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības pasākumu efektivitāti un politikas atbilstību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu klientiem un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu nepilnības.

Vadības struktūras locekļiem ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu.

4.   Kompetentā iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras locekļiem ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika, lai veiktu viņiem brokeru sabiedrībā paredzētās funkcijas, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka brokeru sabiedrības vadības struktūra var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī pienācīgi neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo kompetentajai iestādei par visiem tās vadības struktūras locekļiem un visām izmaiņām tās sastāvā, sniedzot visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai sabiedrība ievēro 1., 2. un 3. punktu.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai pieprasījumu iesniegušās ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbību efektīvi vadītu vismaz divas personas, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var piešķirt atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir fiziskas personas, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, kuras vada viena fiziska persona, saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem un tiesību aktiem. Dalībvalstis tomēr pieprasa, lai:

a)

tiktu paredzēti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī klientu interešu un tirgus integritātes pienācīgu ņemšanu vērā;

b)

attiecīgajām fiziskajām personām būtu pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un lai tās pietiekami daudz laika veltītu savu pienākumu izpildei.

10. pants

Akcionāri un dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība

1.   Kompetentās iestādes ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiešķir atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kamēr tās nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par minētās līdzdalības apjomu.

Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu brokeru sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par to akcionāru vai dalībnieku piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir ciešas attiecības ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šīs attiecības netraucē kompetentās iestādes uzraudzības funkciju efektīvajai īstenošanai.

2.   Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai ja grūtības šo aktu izpildē traucē veikt tās efektīvās uzraudzības funkcijas.

3.   Dalībvalstis nosaka prasību kompetentajai iestādei veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu situāciju, kurā 1. punkta pirmajā daļā minēto personu ietekme varētu negatīvi ietekmēt pienācīgu un piesardzīgu ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību.

Šie pasākumi var būt arī prasība par tiesas rīkojumu vai sankciju uzlikšana direktoriem un par pārvaldību atbildīgām personām vai balsstiesību anulēšana attiecīgajiem akcionāriem vai locekļiem saistībā ar tiem piederošajām akcijām.

11. pants

Paziņojums par iecerēto iegādi

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti, (potenciālais līdzdalības ieguvējs), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūtu par to meitasuzņēmumu, (plānotā līdzdalības iegūšana), kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņo to, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībā tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apmēru un 13.panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši piedāvāt pārdot būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vispirms rakstveidā paziņot par to kompetentajām iestādēm, norādot tām savas plānotās līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajām iestādēm arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošā balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos līdz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs nebūtu tās meitasuzņēmums.

Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.

Nosakot, vai ir izpildīti 10. pantā un šajā pantā minētie būtiskas līdzdalības kritēriji, dalībvalstis neņem vērā tādas balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem un/vai to piedāvājumu, stingri pildot I pielikuma A iedaļas 6. punktā paredzētās saistības, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek pārdotas.

2.   Veicot 13. panta 1. punktā paredzēto novērtējumu (novērtējums), attiecīgās kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir:

a)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai PVKIU pārvaldības sabiedrība;

b)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencētas kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums, vai

c)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību.

Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Minētajā sakarā kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma paziņo visu noderīgo informāciju un pēc savas ierosmes – visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībai kļūst zināms par tās kapitāldaļas iegūšanu vai atsavināšanu, kuras dēļ kapitāldaļa pārsniedz kādu no 1. punkta pirmajā daļā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām, šī ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties informē kompetento iestādi.

Vismaz reizi gadā ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajai iestādei dara zināmus arī to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šādu daļu apjomu, kas norādīts, piemēram, informācijā, kuru saņem ikgadējā akcionāru un locekļu kopsapulcē vai kura ir apliecinājums par atbilstību noteikumiem, ko piemēro uzņēmējsabiedrībām, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū.

4.   Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm veikt pasākumus, kas līdzīgi tiem, kas minēti 10. panta 3. punktā, attiecībā uz personām, kas neievēro pienākumu sniegt iepriekšēju informāciju par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu. Ja kapitāldaļa ir iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz attiecīgo balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.

12. pants

Vērtēšanas laikposms

1.   Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 11. panta 1) punkta pirmajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas, kā arī pēc šā panta 2. punktā minētās informācijas iespējamas vēlākas saņemšanas rakstveidā apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam.

Pēc rakstveida apstiprinājuma datuma, kas apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus dalībvalstī pieprasīts šim paziņojumam pievienot, pamatojoties uz 13. panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā sešdesmit darbdienas (vērtēšanas laikposms), lai veiktu novērtējumu.

Apstiprinot saņemšanu, kompetentās iestādes potenciālajam līdzdalības ieguvējam dara zināmu vērtēšanas laikposma beigu datumu.

2.   Vērtēšanas laikposmā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas laikposma piecdesmitajā darbdienā, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas laikposms tiek pārtraukts no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilde. Pārtraukums nedrīkst pārsniegt divdesmit darba dienas. Kompetentajām iestādēm ir tiesības atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas laikposmu pārtraukt nedrīkst.

3.   Kompetentās iestādes drīkst pagarināt 2. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz trīsdesmit darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir kāda no šādām personām:

a)

fiziskai vai juridiskai personai, kas atrodas vai tiek regulēta ārpus Savienības;

b)

fiziskai vai juridiskai persona, kura nav pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK vai 2013/36/EK.

4.   Ja kompetentās iestādes pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tās divu darbdienu laikā, nepārsniedzot vērtēšanas laikposmu, rakstveidā informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja pieprasījuma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tas neliedz dalībvalstij ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis.

5.   Ja kompetentās iestādes vērtēšanas laikposmā rakstveidā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu.

6.   Kompetentās iestādes var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

7.   Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm un šo iestāžu izsniegtām atļaujām balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nedrīkst piemērot stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām.

8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai izveidotu izsmeļošu informācijas sarakstu, kas minēts 13. panta 4. punktā un kas ierosinātajiem ieguvējiem ir jāiekļauj paziņojumā, neskarot šā panta 2. punktu.

EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka veidlapas, veidnes un 11. panta 2. punktā minētā attiecīgo kompetento iestāžu konsultāciju procesa veidu procedūras.

EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

13. pants

Novērtējums

1.   Izvērtējot 11. panta 1. punktā prasīto paziņojumu un 12. panta 2. punktā minēto informāciju, kompetentās iestādes novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurā plānots iegūt līdzdalību, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un ņem vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un šādus kritērijus:

a)

potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija;

b)

jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, reputācija un pieredze;

c)

potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

d)

vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs prudenciālas prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā citām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 2002/87/EK un 2006/49/EK, un jo sevišķi – vai sabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un noteikt kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu

e)

vai nav pamats domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Direktīvas 2005/60/EK 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 89. pantu pieņemt pasākumus, lai precizētu šā punkta pirmajā daļā izklāstītos kritērijus.

2.   Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.

3.   Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4.   Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas kompetentajām iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 11. panta 1. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska prudenciālā novērtējuma veikšanai.

5.   Neatkarīgi no 12. panta 1., 2. un 3. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tai pašā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā.

14. pants

Dalība pilnvarotā ieguldītāju kompensācijas sistēmā

Kompetentā iestāde pārliecinās, lai visas struktūras, kas iesniedz pieteikumu par ieguldījumu sabiedrības statusa apstiprinājumu, apstiprināšanas brīdī atbilstu Direktīvā 97/9/EK minētajām saistībām.

Pirmajā daļā noteiktos pienākumus izpilda attiecībā uz strukturētajiem noguldījumiem, ja tos piedāvā kredītiestāde, kas saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES ir atzītas noguldījumu garantiju sistēmas locekle.

15. pants

Sākotnējā kapitāla dotācija

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav pietiekams sākotnējais kapitāls saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, ņemot vērā attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu.

16. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro organizatoriskās prasības, kas noteiktas šā panta 2. līdz 10. punktā un 17. pantā.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība, tostarp tās vadītāji, darbinieki un saistītie aģenti, pilda savus pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, kā arī attiecīgos noteikumos, kas reglamentē šādu personu individuālos darījumus.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība pastāvīgi piemēro efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai veiktu visus pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu 23. pantā definēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz tās klientu interesēm.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas pārdošanas klientiem nolūkā izstrādā finanšu instrumentus, uztur, īsteno un pārskata katra finanšu instrumenta apstiprināšanas un izstrādāto finanšu instrumentu būtiskas pielāgošanas procesu, pirmās tā pārdošanas vai izplatīšanas klientiem.

Produktu apstiprināšanas procesā precizē katra finanšu instrumenta attiecīgās klientu kategorijas konkrēto galaklientu mērķtirgu un nodrošina, lai visi konkrētajā mērķtirgū pastāvošie attiecīgie riski tiktu novērtēti un lai paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilstu konkrētajam mērķtirgum.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata arī savus piedāvātos vai pārdotos finanšu instrumentus, ņemot vērā visus gadījumus, kuri varētu būtiski ietekmēt konkrētā mērķtirgus iespējamo risku, lai novērtētu vismaz to, vai attiecīgais finanšu instruments joprojām atbilst konkrētā mērķtirgus vajadzībām un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izstrādā finanšu instrumentus, visiem izplatītājiem dara pieejamu visu atbilstošo informāciju par attiecīgo finanšu instrumentu un produktu apstiprināšanas procesu, tostarp šā finanšu instrumenta konkrēto mērķtirgu.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus tā neizstrādā, tā īsteno pasākumus, ar kuriem iegūst piektajā daļā minēto informāciju un gūst priekšstatu par katra finanšu instrumenta raksturlielumiem un identificēto mērķtirgu.

Politikas virzieni, procesi un pasākumi, kas minēti šajā punktā, neskar visas citas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 minētās prasības, tostarp tās, kas attiecas uz informēšanu par interešu konfliktiem un pamudinājumiem, to piemērotību vai atbilstību, atklāšanu un pārvaldību.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic pamatotas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību un regularitāti. Tālab ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto atbilstošas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

5.   Uzticoties trešai personai to darbības funkciju izpildē, kam ir izšķiroša nozīme nepārtrauktu un regulāru pakalpojumu sniegšanā klientiem un nepārtrauktā un apmierinošā ieguldījumu darbību izpildē, ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka tā veic pareizas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu lieku papilddarbības risku. Nozīmīgas darbības funkcijas, piesaistot ārējās organizācijas, nedrīkst veikt tā, lai būtiski pasliktinātos tās iekšējās kontroles kvalitāte un kontroles vadītāja spēja uzraudzīt, vai sabiedrība pilda visus pienākumus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānisms, efektīvas riska novērtēšanas procedūras un efektīvi informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumi.

Neskarot kompetento iestāžu spēju pieprasīt piekļuvi paziņojumiem saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014, ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido saprātīgus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanu un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti.

6.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina visu savu veikto pakalpojumu, darbību un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus un kontroles darbības, kas paredzētas šajā direktīvā, Regulā (ES) Nr. 600/2014, Direktīvā 2014/57/ES un Regulā (ES) Nr. 596/2014 un jo īpaši pārliecināties par to, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi visus pienākumus, tostarp pienākumus attiecībā uz klientiem un potenciāliem klientiem, un tirgus integritāti.

7.   Uzskaites datos ir iekļauti telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ieraksti, kas attiecas vismaz uz darījumiem, kas veikti savā vārdā, un klientu rīkojumu pakalpojumu sniegšanu, kas saistīta ar klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi.

Šādas telefonsarunas un elektroniskā saziņa ietver arī tādas, kuru mērķis ir vienoties par darījumiem, kas tiktu noslēgti savā vārdā vai sniedzot tādus pakalpojumus, kas ietver klientu rīkojumu saņemšanu, nodošanu tālāk un izpildi, pat ja šo sarunu un saziņas rezultātā minētie darījumi netiek noslēgti.

Šīm nolūkam ieguldījumu brokeru sabiedrība veic visas saprātīgās darbības, lai reģistrētu attiecīgās telefonsarunas un elektronisko saziņu, kas veikta, nosūtīta vai saņemta ar tādu ierīču palīdzību, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošinājusi darbiniekam vai līgumslēdzējam vai kuras lietot darbiniekam vai līgumslēdzējam ir akceptējusi vai atļāvusi ieguldījumu brokeru sabiedrība.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības jaunajiem un esošajiem klientiem dara zināmu, ka telefonsarunas vai saziņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem, kā rezultātā tiek noslēgti darījumi vai var tikt noslēgti darījumi, tiks ierakstītas.

Šādu paziņojumu var izdarīt vienreiz – pirms ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas jaunajiem un esošajiem klientiem.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības neveic ieguldījumu pakalpojumus un darbības telefoniski attiecībā uz klientiem, kuriem iepriekš nav paziņots par telefonsarunu vai saziņas ierakstīšanu, ja šādi ieguldījumu pakalpojumi un darbības attiecas uz klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi.

Klienti var izvietot savus rīkojumus, izmantojot citus kanālus, tomēr šādai saziņai jānotiek saglabājamā formā, piemēram, izmantojot pastu, faksu, elektronisko pastu vai dokumentus par klientu rīkojumiem, kas doti tikšanās laikā. Jo īpaši ar klientu klātienē notikušo attiecīgo sarunu var fiksēt, izmantojot rakstisku protokolu vai piezīmes. Šādus rīkojumus uzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa telefonu

Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic visus saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbinieks vai līgumslēdzējs veic, nosūta vai saņem attiecīgo telefonsarunu zvanus un elektroniskos vēstījumus privātās ierīcēs, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj ierakstīt vai kopēt.

Saskaņā ar šo punktu glabātos ierakstus pēc pieprasījumam izsniedz iesaistītajiem klientiem un glabā piecus gadus un gadījumos, ja to pieprasa kompetentā iestāde, – līdz pat septiņiem gadiem.

8.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, glabājot klientiem piederošus finanšu instrumentus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības, īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas gadījumā, un novērstu klientu finanšu instrumentu izmantošanu savā vārdā, izņemot gadījumus, kad klients ir devis skaidru piekrišanu.

9.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, glabājot klientam piederošus līdzekļus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un, izņemot attiecībā uz kredītiestādēm, novērstu klienta līdzekļu izmantošanu savā vārdā.

10.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība ar privātajiem klientiem neslēdz līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanu nolūkā garantēt šo klientu pašreizējās vai turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības.

11.   Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālēm tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, neierobežojot ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes iespēju tieši piekļūt minētajai uzskaitei, nodrošina 6. un 7. punktā noteiktā pienākuma izpildi attiecībā uz filiāles veiktajiem darījumiem.

Dalībvalstis ārkārtas apstākļos var attiecīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām papildus 8., 9. un 10. pantā un attiecīgajos 12. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajām normām paredzēt prasības par klientu aktīvu aizsardzību. Šīm prasībām ir jābūt objektīvi pamatotām un samērīgām, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu aktīvus un līdzekļus aizsargātu pret īpašiem riskiem, kas apraud ieguldītāju aizsardzību vai tirgus integritāti, jo tās ir īpaši svarīgas no attiecīgās dalībvalsts tirgus struktūras apstākļu viedokļa.

Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai par jebkādām prasībām, ko tās paredz noteikt saskaņā ar šo punktu, vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad šai prasībai ir paredzēts stāties spēkā. Paziņojumā ietver šo prasību pamatojumu. Šīs papildu prasībām nedz ierobežo, nedz kā citādi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības, kas noteiktas 34. un 35. pantā.

Komisija divu mēnešu laikā no trešajā daļā minētā paziņojuma sniedz savu atzinumu par papildu prasību samērīgumu un pamatotību.

Dalībvalstis var atstāt spēkā papildu prasības ar noteikumu, ka par tām paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2006/73/EK 4. punktu pirms 2014. gada 2. jūlija un ka ir ievēroti minētajā pantā paredzētie nosacījumi.

Komisija paziņo dalībvalstīm un publisko savā tīmekļa vietnē papildu prasības, kas noteiktas saskaņā ar šo punktu.

12.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu īstenošanas pasākumus, ar kuriem precizētu konkrētas šā panta 2. līdz 10. punktā noteiktas organizatoriskas prasības, kas jāievieš attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un saskaņā ar 41. pantu atļauju saņēmušām trešo valstu brokeru sabiedrību filiālēm, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus, vai abus.

17. pants

Algoritmiskā tirdzniecība

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ir izveidotas tās uzņēmējdarbībai piemērotas efektīvas sistēmas un riska kontroles pasākumi, lai nodrošinātu savas tirdzniecības sistēmas izturētspēju un pietiekamu jaudu, tā piemēro atbilstošas tirdzniecības robežvērtības un ierobežojumus un aizsardzību pret kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu vai citādu sistēmu darbību, kas var apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir arī efektīvas sistēmas un riska kontroles, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības sistēmas nevar izmantot jebkādā nolūkā, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 596/2014 noteikumiem vai ar to saistītās tirdzniecības vietas noteikumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir ieviesusi efektīvus uzņēmējdarbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas savas tirdzniecības sistēmas kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā pārbaudītas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šā punkta prasībām.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas veic algoritmisko tirdzniecību dalībvalstī, par to paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un tirdzniecības vietai, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā kā tirdzniecības vietas locekle vai dalībniece.

Piederības valsts kompetentā iestāde var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai regulāri vai pēc vajadzības iesniegt aprakstu par savas algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju veidu, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām, kas nodrošina 1. punkta nosacījumu izpildi, un sistēmu pārbaudes rezultātiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde jebkurā laikā drīkst pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai sīkāku informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un sistēmām, kas tiek izmantotas, lai veiktu šādu tirdzniecību.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar pieprasījumu, ko iesniegusi tās tirdzniecības vietas kompetentā iestāde, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība kā tirdzniecības vietas locekle vai dalībniece īsteno algoritmisko tirdzniecību, un bez liekas kavēšanās sniedz otrajā daļā minēto informāciju, ko tā saņem no ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas īsteno algoritmisko tirdzniecību.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība rūpējas, lai tiktu saglabāta uzskaite, kurā tiek fiksēti šajā punktā minētie jautājumi, un atbild par to, lai minētie uzskaites dati būtu pietiekami, lai kompetentā iestāde varētu uzraudzīt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, apstiprinātā veidlapā precīzi un hronoloģiskā secībā reģistrē datus par visiem tās tirdzniecības vietā veiktajiem rīkojumiem, tostarp atceltajiem rīkojumiem, izpildītajiem rīkojumiem un kotējumiem, un ļauj ar to iepazīties kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību, lai īstenotu tirgus veidošanas stratēģiju:, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti, apjomu un raksturu un tirgojamā instrumenta iezīmes:

a)

veic šo tirgus veidošanu nepārtraukti kādā noteiktā tirdzniecības vietas darbības laikposmā, izņemot ārkārtas situācijās, kā rezultātā šīs tirdzniecības vietas regulāri un paredzamā veidā nodrošina likviditāti, neatkarīgi no tirgus apstākļiem;

b)

ar tirdzniecības vietu slēdz saistošu rakstisku vienošanos, kurā vismaz precīzi nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumus, kas minēti a) apakšpunktā, un

c)

ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu tai b) apakšpunktā minētajā līgumā noteikto pienākumu pastāvīgu izpildi.

4.   Šī panta un šīs direktīvas 48. panta īstenošanas nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas īsteno algoritmisko tirdzniecību, uzskata par tādu, kas īsteno tirgus veidošanas stratēģiju, kad tās kā vienas vai vairāku tirdzniecības vietu locekles vai dalībnieces stratēģija, veicot tirdzniecību savā vārdā, ietver noturīgu, vienlaicīgu, divvirzienu konkurējošu cenu ar līdzvērtīgu apmēru kotējumu attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vienā tirdzniecības vietā vai dažādās tirdzniecības vietās, tādējādi regulāri un bieži nodrošinot tirgus likviditāti kopumā.

5.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi tirdzniecības vietai, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, kas garantē to, lai tiktu pienācīgi novērtēta šo sabiedrību pakalpojumu izmantojošo klientu piemērotība un lai šo vērtējumu varētu pārskatīt, to, lai pakalpojumu izmantojošie klienti nepārsniegtu attiecīgās iepriekšnoteiktās tirdzniecības un kredīta robežvērtības, to, lai tiktu īstenota pakalpojumu izmantojošā klientu veiktās tirdzniecības atbilstoša uzraudzība un lai atbilstoša riska kontrole nepieļautu tirdzniecību, kura var radīt risku pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai varētu apdraudēt pienācīgu tirgus darbību, vai varētu būt par vienu no šo darbību traucējošiem faktoriem, vai arī varētu neatbilst Regulai (ES) Nr. 596/2014 vai tirdzniecības vietas noteikumiem. Ja nepastāv šādi kontroles mehānismi, tieša elektroniskā piekļuve ir aizliegta.

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz tiešu elektronisku piekļuvi, ir pienākums parūpēties, lai klienti, kas izmanto šo pakalpojumu, ievērotu šīs direktīvas prasības un tirdzniecības vietas noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība uzrauga darījumus, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, neatbilstīgus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas varētu ietvert ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un par ko jāziņo kompetentajai iestādei. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo klientu pastāv saistošs rakstisks līgums attiecībā uz pamattiesībām un pienākumiem, kas izriet no pakalpojumu sniegšanas, un ka saskaņā ar šo līgumu ieguldījumu brokeru sabiedrība arī turpmāk ir atbildīga saskaņā ar šo direktīvu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi tirdzniecības vietai, paziņo par to savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kā arī tās tirdzniecības vietas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina attiecīgi tiešu elektronisku piekļuvi.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri vai atsevišķos gadījumos iesniegtu to sistēmu un kontroles mehānismu aprakstu, kas ir minēti pirmajā daļā, kā arī pierādījumus, ka tie piemēroti.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc tās tirdzniecības vietas kompetentās iestādes pieprasījuma, attiecībā uz kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība ir nodrošinājusi tiešu elektronisku piekļuvi, bez liekas kavēšanās nosūta ceturtajā daļā minēto informāciju, ko tā saņem no ieguldījumu brokeru sabiedrības.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība rūpējas, lai tiktu saglabāta uzskaite saistībā ar šajā daļā minētajiem jautājumiem, un atbild par to, lai šie uzskaites dati būtu pietiekami, lai kompetentā iestāde varētu uzraudzīt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

6.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas darbojas kā vispārējs tīrvērtes veicējs citām personām, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka tīrvērtes pakalpojumi tiek piemēroti tikai atbilstošām personām un atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem un ka uz šīm personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus ieguldījumu brokeru sabiedrībai un tirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu ir noslēgts saistošs rakstisks līgums par pamattiesībām un saistībām attiecībā uz šā pakalpojuma sniegšanu.

7.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

vēl sīkāk to organizatorisko prasību konkrētos parametrus, kas noteiktas 1.–6. punktā un kuras jāpiemēro attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus vai to kombinācijas, paredzot konkrētus parametrus attiecībā uz 5. punktā noteiktajām organizācijas prasībām, nosaka tiešās piekļuves un garantētās piekļuves tirgum īpašas prasības, nodrošinot to, lai garantētajai piekļuvei piemērotie kontroles mehānismi būtu vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro tiešai piekļuvei tirgum;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jāslēdz 3. punkta b) apakšpunktā minētais tirgus veidošanas līgums, un šā līguma saturu, tostarp tirdzniecības vietas darbības laika 3. punktā noteikto posmu;

c)

situācijas, kuras būtu jāuzskata par 3. punktā minētajām ārkārtas situācijām, tostarp ārkārtīga svārstīguma apstākļus, politiskās un makroekonomiskās problēmas, ar sistēmu un darbību saistītus jautājumus un apstākļus, kuros ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj turpmāk īstenot piesardzīgas riska pārvaldības pieeju, kas ir paredzēta 1. punktā;

d)

2. punkta piektajā daļā minētās apstiprinātās veidlapas saturu un formātu, un termiņu, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība glabā reģistrētos datus.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

18. pants

Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana DTS un OTS

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, papildus to organizatorisko prasību izpildei, kas noteiktas 16. pantā, izveido pārskatāmus godīgas un sakārotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka rīkojumu efektīvās izpildes objektīvus kritērijus. Tās veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas uztur DTS vai OTS, izveido pārskatāmus noteikumus attiecībā uz to finanšu instrumentu noteikšanas kritērijiem, kurus var tirgot tās sistēmās.

Dalībvalstis pieprasa, lai attiecīgā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas uztur DTS vai OTS, nodrošina pietiekošu publiski pieejamu informāciju vai ir pārliecināti, ka ir piekļuve šādai informācijai, lai ļautu tās izmantotājiem izveidot ieguldījuma novērtējumu, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, izveido, publicē, saglabā un īsteno pārskatāmus un nediskriminējošus, ar objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi sistēmai.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, būtu izstrādājušas pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas rastos attiecībā uz DTS vai OTS uzturēšanu vai attiecībā uz locekļiem vai dalībniekiem un lietotājiem saistībā ar jebkādu interešu konfliktu starp DTS, OTS, to īpašnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai tirgus operatora, kas izmanto DTS vai OTS, interesēm un DTS vai OTS drošu darbību.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTDS vai OTS, ievērotu 48. un 49. pantu un ieviestu visas nepieciešamās efektīvās sistēmas, procedūras un noteikumus, ar kuru palīdzību to var izdarīt.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, skaidri informētu tās locekļus vai dalībniekus par to attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, noteiktu kārtību, kas nepieciešama, lai veicinātu efektīvu norēķināšanos par darījumiem, kas noslēgti minētās DTS vai OTS ietvaros.

7.   Dalībvalstis pieprasa, lai DTS un OTS būtu vismaz trīs būtiski aktīvi dalībnieki vai izmantotāji, kuriem, nosakot cenu, katram būtu iespēja sazināties ar visiem citiem dalībniekiem.

8.   Ja arī pārvedamus vērtspapīrus, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, tirgo DTS vai OTS bez emitenta piekrišanas, uz emitentu neattiecas pienākumi attiecībā uz sākotnējo, pastāvīgo vai ad hoc finanšu informācijas atklāšanu attiecībā uz minēto DTS vai OTS.

9.   Dalībvalstis pieprasa, lai visas ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, tūlīt izpilda visus savas kompetentās iestādes norādījumus atbilstoši 69. panta 1. vai 2. punktam pārtraukt finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsaukt to no tirdzniecības.

10.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto DTS vai OTS, iesniegt kompetentajai iestādei sīki izstrādātu DTS vai OTS darbības aprakstu, tostarp, neskarot 20. panta 1., 4. un 5. punktu, visu to savienojumu aprakstu ar regulēto tirgu, DTS, OTS vai sistemātisku internalizētāju, kādi ir vienai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, vai vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora dalību regulētā tirgū, DTS, OTS vai sistemātiskā internalizētājā un to locekļu, dalībnieku un/vai izmantotāju sarakstu. Kompetentās iestādes šo informāciju pēc pieprasījuma nodod EVTI. Par jebkuru ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoriem piešķirto atļauju darboties kā DTS un OTS jānosūta paziņojums EVTI. EVTI izveido visu Savienības DTS un OTS sarakstu. Sarakstā iekļauj informāciju par DTS un OTS sniegtajiem pakalpojumiem, un katrai DTS un OTS piešķir unikālu kodu, ko izmanto paziņojumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 10. un 10. pantu. Šo sarakstu regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu publicē un regulāri to atjaunina savā tīmekļa vietnē.

11.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 10. punktā minētā apraksta un ziņojuma saturu un formātu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

19. pants

Īpašas prasības DTS

1.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto DTS, papildus 16. un 18. pantā noteiktajām prasībām noteikt un īstenot nediskrecionārus noteikumus rīkojumu izpildei sistēmā.

2.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka 18. panta 3. vai 4. punktā minētajiem noteikumiem, ar kuriem nosaka piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, jāatbilst 53. panta 3. punktā minētajām prasībām.

3.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto DTS, pieņemt noteikumus:

a)

lai tie būtu atbilstoši aprīkoti pārvaldīt riskus, kuriem tie ir pakļauti, īstenot attiecīgus pasākumus un sistēmas nolūkā identificēt visus tā darbību apdraudošos būtiskos riskus un ieviest efektīvus šo risku mazināšanas pasākumus;

b)

lai tiem būtu efektīvi pasākumi, kas veicina efektīvu un savlaicīgu to sistēmās veikto darījumu pabeigšanu un

c)

lai tiem atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk būtu pieejami pietiekami finanšu resursi nolūkā veicināt to sakārtotu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kuriem tie ir pakļauti.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. panta 1., 2. un 4. līdz 10. punktu un 28. pantu nepiemēro darījumiem, kas saskaņā ar DTS noteikumiem noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp DTS un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz DTS izmantošanu. Tomēr DTS locekļiem vai dalībniekiem jāievēro 24., 25., 27. un 28. pantā noteiktie pienākumi attiecībā uz saviem klientiem, ja tie izpilda klientu rīkojumus, rīkojoties to vārdā, izmantojot DTS.

5.   Dalībvalstis neļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas izmanto DTS, izpildīt klientu rīkojumus, izmantojot pašu kapitālu, vai veikt sapārotu tirdzniecību savā vārdā.

20. pants

Īpašas prasības attiecībā uz OTS

1.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto OTS, pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem OTS nedrīkst izpildīt klientu rīkojumus, izmantojot tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora pašu kapitālu, kas darbojas OTS, vai jebkuras tādas vienības kapitālu, kura pieder vienam un tam pašam koncernam un/vai juridiskai personai, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība un/vai tirgus operators.

2.   Dalībvalstis sapārotu tirdzniecību savā vārdā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atsevišķiem atvasinātiem finanšu instrumentiem atļauj tikai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto OTS, tikai, ja klients ir piekritis šim procesam.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto OTS, neveic sapārotu tirdzniecību savā vārdā, lai izpildītu klientu rīkojumus OTS ar atvasinātiem instrumentiem, kas attiecas uz tādu atvasinātu instrumentu kategoriju, attiecībā uz kuru veic tīrvērtes pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. pantu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto OTS, īsteno pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību jēdziena “sapārota tirdzniecība savā vārdā” definīcijai, kas ietverta 4. panta 1. punkta 38. apakšpunktā.

3.   Dalībvalstis atļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto OTS, veikt savā vārdā tirdzniecību, kas nav sapārota tirdzniecība savā vārdā, tikai attiecībā uz tādiem valsts parāda instrumentiem, kurus netirgo likvīdā tirgū.

4.   Dalībvalstis nepieļauj OTS izmantošanu un sistemātisku internalizāciju vienas un tās pašas juridiskās personas ietvaros. OTS netiek savienota ar sistemātisko internalizētāju tā, ka OTS doti rīkojumi un sistemātiskā internalizētājā doti rīkojumi vai kotējumi var viens otru ietekmēt. OTS netiek savienota ar citu OTS tā, ka dažādi OTS rīkojumi var viens otru ietekmēt.

5.   Dalībvalstis neliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto OTS, iesaistīt citu ieguldījumu brokeru sabiedrību neatkarīgā tirgus veidošanā minētajā OTS.

Šā panta piemērošanas nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrība netiek uzskatīta par tādu, kas īsteno neatkarīgu tirgus veidošanu OTS, ja tai ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru, kas izmanto OTS.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai rīkojumu izpilde OTS tiek veikta pēc attiecīgo personu ieskatiem.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto OTS, rīkojas pēc saviem ieskatiem tikai vienā vai abos no šādiem gadījumiem:

a)

pieņemot lēmumu par rīkojuma izpildi vai tā atsaukšanu OTS, ko tie izmanto;

b)

pieņemot lēmumu nesapārot konkrētu klienta rīkojumu ar citiem sistēmās pieejamiem rīkojumiem noteiktā laikā, ja tas atbilst konkrētiem klienta sniegtiem norādījumiem un ir saskaņā ar 27. pantā noteiktajām saistībām.

Attiecībā uz sistēmu, kura savieno klienta rīkojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators var nolemt, vai, kad un cik daudz no diviem vai vairākiem rīkojumiem tas vēlas sistēmā sapārot. Saskaņā ar šā panta 1., 2., 4. un 5. punktu un neskarot šā panta 3. punktu, attiecībā uz sistēmu, kurā veic darījumus ar vērtspapīriem, kas nav saistīti ar kapitālu, brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas darbojas OTS, var sekmēt klientu savstarpējās pārrunas tā, lai darījumā ievērotu divas vai vairākas iespējami saderīgas darījumu intereses.

Minētais pienākums neskar 18. un 27. pantu.

7.   Kompetentā iestāde var prasīt - vai nu tad, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz pieprasījumu par atļauju darboties OTS vai atsevišķos ad hoc gadījumos -, lai tiktu sniegts sīki izstrādāts paskaidrojums, kāpēc sistēma nav atbilstoša vai nevar darboties kā regulēts tirgus, OTS vai sistemātisks internalizētājs, un sīki izstrādāts apraksts par to, kā tiks izmantota rīcības brīvība, jo sevišķi gadījumos, kad var atsaukt OTS dotu rīkojumu, un kad un kā OTS tiks sapāroti divu vai vairāku klientu rīkojumi. Turklāt ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto OTS, sniedz kompetentajai iestādei informāciju, paskaidrojot, kā tiek izmantota sapārota tirdzniecība savā vārdā. Kompetentā iestāde uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora veikto sapāroto tirdzniecību savā vārdā, nodrošinot, lai tā aizvien atbilstu šādas tirdzniecības definīcijai un nodrošinot, lai brokeru sabiedrības vai tirgus operatora veiktā sapārotā tirdzniecība savā vārdā neradītu interešu konfliktus starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru un to klientiem.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu piemēro darījumiem, ko slēdz organizētā tirdzniecības sistēmā.

II   NODAĻA

Ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumi

1.   iedaļa

Vispārēji noteikumi

21. pants

Sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu regulāra pārskatīšana

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kam piešķirta atļauja to teritorijā, vienmēr ievēro sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumus, kas noteikti I nodaļā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes izveido atbilstošas metodes, lai pārraudzītu to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro savas saistības, kas minētas 1. punktā. Tās pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības paziņo kompetentajām iestādēm par visām būtiskajām sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu izmaiņām.

EVTI var izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz šajā punktā minētajām uzraudzības metodēm.

22. pants

Vispārēja prasība attiecībā uz pastāvīgu uzraudzību

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības, lai novērtētu atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem darbības nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ir noteikti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību minētajām saistībām.

23. pants

Interešu konflikti

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktu visus atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai identificētu un novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus starp pašām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp to pārvaldītājiem, darbiniekiem un saistītiem aģentiem vai personām, kam ir tiešas vai netiešas attiecības ar tiem saistībā ar kontroli, un to klientiem vai starp kādu klientu un citu klientu, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus, tostarp tos, kurus rada pamudinājumi no trešo personu puses vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pašas atalgojums un citi stimulēšanas paņēmieni.

2.   Ja organizatoriski vai administratīvi pasākumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar 16. panta 3. punktu ir noteikusi, lai novērstu to, ka interešu konflikti negatīvi ietekmē tās klientu intereses, nav pietiekami, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība tās klientam skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus, kā arī veicamos pasākumus, lai mazinātu šos riskus, pirms darbību uzsākšanas klienta vārdā.

3.   Informācijas atklāšana, kas minēta 2. punktā:

a)

tiek iesniegta uz pastāvīga informācijas nesēja; un

b)

ņemot vērā klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj šim klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:

a)

noteiktu darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti sagaidīt, ka tās veiks ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus, un abus kopā;

b)

noteiktu atbilstošus kritērijus to interešu konfliktu noteikšanai, kuru esamība var kaitēt ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.

2.   iedaļa

Ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas noteikumi

24. pants

Vispārīgie principi un informācija klientiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai attiecīgā gadījumā papildpakalpojumus klientiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm un jo īpaši ievēro šajā pantā un 25. pantā norādītos principus.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas pārdošanas klientiem nolūkā izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, lai šie finanšu instrumenti apmierinātu konkrētā mērķtirgus attiecīgās klientu kategorijas galaklientu vajadzības un finanšu instrumentu izplatīšanas stratēģija atbilstu konkrētajam mērķtirgum, un ieguldījumu brokeru sabiedrība veic saprātīgus pasākumus, garantējot finanšu instrumentu izplatīšanu konkrētā mērķtirgū.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība saprot finanšu instrumentus, kurus tā piedāvā vai iesaka, novērtē finanšu instrumentu atbilstību to klientu vajadzībām, kuriem tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ņemot vērā arī 16. panta 3. punktā minēto galaklientu konkrēto mērķtirgu, un nodrošina, lai finanšu instrumentus piedāvātu vai ieteiktu tikai tad, ja tas atbilst klienta interesēm.

3.   Visa informācija, tostarp tirgvedības paziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi.

4.   Klientiem vai potenciāliem klientiem savlaicīgi sniedz attiecīgu informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un piedāvātajam ieguldījumu stratēģijām. Minētā informācija ietver:

a)

ja tiek sniegtas konsultācijas par ieguldījumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība savlaicīgi pirms konsultēšanās par ieguldījumiem informē klientus par:

i)

to, vai konsultācija tiek sniegta neatkarīgi;

ii)

to, vai tā pamatojas uz plašu vai ierobežotāku dažādu veidu finanšu instrumentu analīzi, un jo īpaši par to, vai piedāvājums aptver tikai finanšu instrumentus, kurus ir emitējušas vai piedāvā vienības, kas ir cieši saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai par cita veida juridiskām vai ekonomiska rakstura attiecībām, piemēram, līgumattiecībām, kuras ir tik ciešas, ka var apdraudēt sniegtās konsultācijas neatkarību,

iii)

to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība klientam veic tādu finanšu instrumentu piemērotības periodisku novērtējumu, kurus tā minētajam klientam ir ieteikusi;

b)

informāciju par finanšu instrumentiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām; šajā informācijā ietver attiecīgus norādījumus par risku, kas saistīts ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un par to, vai finanšu instruments ir paredzēts privātajiem klientiem vai profesionāļiem, ņemot vērā identificēto mērķtirgu saskaņā ar 2. punktu;

c)

informācijai par visām izmaksām un saistītām maksām, jāietver informācija, kas attiecas gan uz ieguldījumiem, gan papildpakalpojumiem, kuros attiecīgos gadījumos jābūt iekļautām konsultāciju izmaksām, klientam ieteiktā vai pārdotā finanšu instrumenta izmaksām un informāciju par klienta maksāšanas iespējām, tostarp arī par visiem trešo pušu maksājumiem.

Tiek apkopota informācija par visām izmaksām un maksām, tostarp par izmaksām un maksām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu un finanšu instrumentu, kuras nav radījusi ar tirgu saistītā pamata riska gadījuma iestāšanās, lai klienti varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo iedarbību uz ieguldījumu ienesīgumu, un pēc klienta pieprasījuma šo informāciju sniedz pa pozīcijām. Ieguldījuma termiņa laikā vajadzības gadījumā šādu informāciju klientam sniedz regulāri – vismaz reizi gadā.

5.   Šā panta 4. un 9. punktā minēto informāciju sniedz saprotamā formā tādā veidā, lai klienti vai potenciālie klienti var atbilstīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz saņemto informāciju. Dalībvalstis var atļaut šo informāciju sniegt standartizētā formātā.

6.   Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Eiropas Savienības tiesību noteikumi, kas saistīti ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šajā pantā 3., 4. un 5. punktā norādītie pienākumi.

7.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu, ka ieguldījumu konsultācija tiek sniegta neatkarīgā veidā, minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība:

a)

novērtē pietiekami lielu klāstu tirgū pieejamo finanšu instrumentu, kuriem jābūt pietiekami dažādiem attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piedāvātājiem, lai panāktu klienta ieguldījumu mērķu atbilstošu sasniegšanu, un tiem nevajadzētu būt tikai finanšu instrumentiem, kurus emitē vai piedāvā:

i)

pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai vienības, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai

ii)

citas vienības, ar kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir ciešas juridiska vai ekonomiska rakstura attiecības, piemēram, līgumattiecības, tādējādi apdraudot sniegto konsultāciju neatkarību;

b)

nepieņem un nepatur maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kas spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties, ievērojot klientu intereses, skaidri jānorāda, un uz tiem neattiecina šo punktu.

8.   Veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nepieņem un nepatur maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālu labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kas spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties, ievērojot klientu intereses, skaidri jānorāda, un uz tiem neattiecina šo punktu.

9.   Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības neuzskatītu par 23. pantā vai šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus izpildījušām, ja tās maksā jebkādas maksas vai komisijas naudas vai sniedz jebkādu nefinansiālu labumu, vai tās šīs maksas vai komisijas naudas, vai jebkādu nefinansiālu labumu saņem kā atlīdzību par to, ka kādai no pusēm, kas nav klients, ir sniegti ieguldījumu pakalpojumi vai papildpakalpojumi, vai par to, ka kāda no pusēm, kas nav klients vai persona, kas rīkojas klienta uzdevumā, tos pati ir sniegusi, izņemot gadījumus, kad šie maksājumi vai labums:

a)

ir paredzēti nolūkā uzlabot klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un

b)

nepasliktina to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro tās pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot tās klienta intereses.

Pirmajā daļā minētās maksas vai labuma esamība, veids un apjoms vai gadījumos, kad par apjomu nav iespējams pārliecināties, šā apjoma aprēķināšanas metode ir nepārprotami jādara zināmi klientam – tā, lai no klienta viedokļa šīs informācija būtu visaptveroša, precīza un saprotama, pirms tiek sniegti attiecīgie ieguldījumu pakalpojumi vai papildpakalpojumi. Vajadzības gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu arī par mehānismiem, ar kuriem klientam pārskaita maksu vai komisijas naudu vai nodod finansiālu vai nefinansiālu labumu, kuri ir saņemti saistībā ar ieguldījumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

Pirmajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz maksājumu vai labumu, pateicoties kuriem var sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai kuri ir nepieciešami to sniegšanas nolūkā, piemēram, glabāšanas izmaksas, norēķins un maiņas maksas, likumiskās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kuri pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm.

10.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas klientiem, neatalgo vai nevērtē savu darbinieku gūtos rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā tās pienākumam rīkoties klientu interesēs. Jo īpaši tā nedrīkstētu noteikt sistēmu attiecībā uz atalgojumu, pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt tās darbiniekus privātajam klientam ieteikt konkrētu finanšu instrumentu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu piedāvāt atšķirīgu finanšu instrumentu, kas klienta interesēm atbilstu labāk.

11.   Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu, vai ir iespējams iegādāties dažādos komponentus atsevišķi, un sniedz atsevišķas ziņas par katra komponenta izmaksām un maksām.

Ja no privātajam klientam piedāvāta šāda līguma vai paketes izrietošie riski var atšķirties no riskiem, kas saistīti ar atsevišķiem komponentiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz līguma vai paketes dažādo komponentu un to savstarpējās ietekmes radīto riska izmaiņu atbilstošu aprakstu.

EVTI sadarbībā ar EAAPI līdz 2016. gada 3. janvārim izstrādā un periodiski atjaunina kombinētas pārdošanas prakses novērtēšanas un uzraudzības vadlīnijas, jo īpaši situācijām, kad kombinētās pārdošanas prakse neatbilst 1. punktā noteiktajiem pienākumiem.

12.   Dalībvalstis ārkārtas gadījumos ir tiesīgas attiecībā uz šajā pantā reglamentētajiem jautājumiem ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikt papildu prasības. Šīm prasībām ir jābūt objektīvi pamatotām un samērīgām, lai ņemtu vērā īpašus riskus, kas apraud ieguldītāju aizsardzību vai tirgus integritāti, jo tās ir īpaši svarīgas no attiecīgās dalībvalsts tirgus struktūras apstākļu viedokļa.

Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai par katru prasību, ko tās paredz noteikt saskaņā ar šo punktu, vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad attiecīgajai prasībai ir paredzēts stāties spēkā. Paziņojumā ietver šīs prasības pamatojumu. Papildu prasība nedz ierobežo, nedz kā citādi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības, kas noteiktas šīs direktīvas 34. un 35. pantā.

Komisija divu mēnešu laikā no otrajā daļā minētā paziņojuma sniedz savu atzinumu par papildu prasību samērīgumu un pamatotību.

Komisija paziņo dalībvalstīm un publisko savā tīmekļa vietnē papildu prasības, kas noteiktas saskaņā ar šo punktu.

Dalībvalstis var atstāt spēkā papildu prasības, par kurām Komisijai tika paziņots saskaņā ar Direktīvas 2006/73/EK 4. punktu pirms 2014. gada 2. jūlija, ja ir ievērotas minētajā pantā paredzētās normas.

13.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem, ievēro šajā pantā noteiktos principus, tostarp:

a)

nosacījumiem, kādiem informācijai ir jāatbilst, lai tā būtu patiesa, skaidra un nemaldinoša;

b)

klientiem sniedzamās informācijas par klientu kategorizāciju satura un formāta izsmeļošu regulējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to pakalpojumiem, finanšu instrumentiem, izmaksām un maksām;

c)

tirgū pieejamo dažādo finanšu instrumentu klāsta novērtēšanas kritērijiem;

d)

kritērijiem, pēc kuriem novērtē, kā brokeru sabiedrības, kas saņem stimulus, ievēro pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.

Formulējot prasības attiecībā uz informāciju par finanšu instrumentiem saistībā ar 4. punkta b) apakšpunktu, vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj arī informācija par produkta struktūru, ņemot vērā visu veidu Savienības tiesībās prasīto attiecīgo standartizēto informāciju.

14.   Panta 13. punktā minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:

a)

klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

b)

piedāvāto vai paredzēto produktu, tostarp dažādu veidu finanšu instrumentu un strukturēto noguldījumu, raksturu un klāstu;

c)

to, vai klients vai potenciālie klienti ir privāti vai profesionāli klienti, vai arī 4. un 5. punktā minētajā gadījumā, to klasificēšanu kā tiesīgus darījumu partnerus.

25. pants

Piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem

1.   Dalībvalstis prasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma nodrošinātu un apliecinātu to, ka ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem klientiem ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā sniedzošām fiziskām personām ir vajadzīgās zināšanas un kompetence, lai veiktu 24. un šajā pantā paredzētos pienākumus. Dalībvalstis publisko kritērijus, kurus izmanto, lai novērtētu zināšanas un kompetenci.

2.   Sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem vai nodrošinot ieguldījumu portfeļa pārvaldi, ieguldījumu brokeru sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, minētās personas finansiālo stāvokli, tostarp tā spēju ciest zaudējumus, un ieguldījumu mērķiem, ņemot vērā arī tā noturību pret risku, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu ieteikt klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentus, kas ir tam piemēroti un jo īpaši atbilst tā noturībai pret risku un spējai ciest zaudējumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz ieguldījumu konsultācijas, iesakot pakalpojumu paketi vai produktu kopumu saskaņā ar 24. panta 11. punktu, kopējā piedāvājuma pakete atbilstu klienta interesēm.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas nav 2. pantā minētie, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par minētās personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvātā vai pieprasītā pakalpojuma konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu novērtēt, vai paredzētais ieguldījumu pakalpojums vai produkts ir piemērots klientam. Ja ir paredzēts piedāvāt pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar 24. panta 11. punktu, veicot novērtējumu būtu jāapsver vispārējās apvienotās paketes lietderība.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav piemērots klientam vai potenciālajam klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

Ja klienti vai potenciālie klienti nesniedz informāciju, kas minēta pirmajā daļā, vai ja viņi sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, ieguldījumu brokeru sabiedrība brīdina viņus par to, ka tas neļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteikt, vai paredzētais pakalpojums vai produkts ir viņiem piemērots. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

4.   Dalībvalstis ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas ir tikai klientu rīkojumu izpilde vai pieņemšana un nodošana ar papildpakalpojumiem vai bez tiem, izņemot tādu kredītu vai aizdevumu piešķiršanu, kas ir konkrēti reglamentēti I pielikuma B iedaļas 1. punktā un kas klientiem neparedz esošo aizdevumu kredītlimitus, norēķinu kontus un pārtēriņa iespējas, sniegt šādus ieguldījumu pakalpojumus saviem klientiem bez vajadzības iegūt informāciju vai veikt novērtēšanu, kas minēta 3. punktā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

pakalpojumi attiecas uz jebkuriem šādiem finanšu instrumentiem:

i)

akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja tās ir uzņēmumu akcijas, un izņemot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuri nav PVKIU, akcijas un akcijas, kurās ietverts atvasinātais instruments;

ii)

obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, izņemot tos, kuros ietverts atvasinātais instruments vai struktūra, kas klientam apgrūtina saistītā riska izpratni;

iii)

naudas tirgus instrumentiem, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai struktūra, kas klientam apgrūtina saistītā riska izpratni;

iv)

ieguldījumu apliecībām vai daļām PVKIU, izņemot strukturētus PVKIU, kā minēts Regulas (ES) Nr. 583/2010 36. panta 1. punkta otrajā daļā;

v)

strukturētiem noguldījumiem, izņemot tos, kuros iekļauta struktūra, kas klientam apgrūtina izprast risku un ienesīgumu vai izmaksas, kas saistītas ar pirmstermiņa atteikšanos no produkta;

vi)

citiem nekompleksiem finanšu instrumentiem šā panta vajadzībām.

Piemērojot šo punktu, ja prasības un procedūra, kas noteikta Direktīvas 2003/71/EK 4. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā, ir izpildītas, trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum.

b)

pakalpojums ir sniegts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas;

c)

klients vai potenciālais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot konkrēto pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā finanšu instrumenta vai pakalpojuma atbilstība, un ka tādēļ viņš negūst atbilstošo aizsardzību, kas paredzēta attiecīgās profesionālās darbības ētikas normās. Šādu brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrība pilda savus 23. pantā paredzētos pienākumus.

5.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido uzskaiti, kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.

6.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība klientam uz pastāvīga datu nesēja izsniedz atbilstīgus ziņojumus par sniegtajiem pakalpojumiem Šie ziņojumi ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu tipu un sarežģītumu un klientam sniegtā pakalpojuma veidu, un attiecīgā gadījumā ietver izmaksas, kas saistītas ar klienta vārdā veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem.

Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrība pirms darījuma noslēgšanas klientam uz pastāvīga datu nesēja izsniedz paziņojumu par piemērotību, norādot konkrētās sniegtās konsultācijas veidu un to, kā minētā konsultācija atbilst privātā klienta prioritātēm, mērķiem un citiem raksturlielumiem.

Ja tiek noslēgts līgums par finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu, izmantojot neklātienes sakaru līdzekļus, kuru dēļ nav iespējama atbilstoša paziņojuma iepriekšēja sniegšana, ieguldījumu brokeru sabiedrība var uz pastāvīga datu nesēja rakstisku paziņojumu par piemērotību nodot tūlīt pēc tam, kad klientam, parakstot līgumu, rodas saistības, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

a)

klients bez liekas kavēšanās ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību pēc darījuma noslēgšanas un

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir devusi klientam iespēju atlikt darījumu, lai paziņojumu par piemērotību tas saņemtu pirms tam.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pārvalda portfeli vai klientu ir informējusi, ka tā veiks regulāru piemērotības novērtējumu, regulārajā ziņojumā iekļauj atjauninātu paziņojumu par to, kā ieguldījums atbilst klienta prioritātēm, mērķiem un citiem privātā klienta raksturlielumiem.

7.   Ja kredītlīgumu par mājokļa īpašumu, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES (49) paredzētie noteikumi par patērētāja kredītspējas novērtējumu, slēdz tikai saistībā ar ieguldījuma pakalpojuma sniegšanu tam pašam patērētājam attiecībā uz ķīlas obligāciju, kas ir konkrēti emitēta, lai saņemtu tādu pašu finansējumu un iegūtu tādus pašus noteikumus, kādi ir paredzēti mājokļa īpašuma kredītlīgumos, kredītu izmaksā, refinansē vai izpērk tikai tad, ja uz minēto pakalpojumu neattiecas šajā pantā noteiktie pienākumi.

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro principus, kas norādīti šā panta 2. līdz 6. punktā, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem, tostarp nosaka informāciju, kas ir jāiegūst, lai novērtētu pakalpojumu un finanšu instrumentu piemērotību vai lietderību šo brokeru sabiedrību klientiem, kritērijus, ar kuriem novērtē vienkāršus finanšu instrumentus šā panta 4. panta a) apakšpunkta vi) punkta piemērošanas nolūkā, uzskaites datu un līgumu par pakalpojumu sniegšanu klientiem un periodisko klientiem sniegto ziņojumu par sniegtajiem pakalpojumiem saturu un formātu. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:

a)

klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, jo īpaši darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

b)

to produktu veidu, ko piedāvā vai izskata, tostarp dažāda veida finanšu instrumentus;

c)

to, vai klients vai potenciālie klienti ir privātie klienti vai profesionālie klienti vai, 6. punktu gadījumā, to kā atbilstīgo darījumu partneru klasifikāciju.

9.   EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim pieņem vadlīnijas, kurās nosaka konkrētus kritērijus, saskaņā ar kuriem novērtē zināšanas un kompetenci, kas ir prasītas 1. punktā.

10.   EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim izveido un regulāri atjaunina vadlīnijas, saskaņā ar kurām novērtē:

a)

finanšu instrumentus, kas veido struktūru, kuru saistīto risku klientam ir grūti novērtēt saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktus;

b)

strukturētos noguldījumus, kuros ietverta struktūra, kas klientam apgrūtina saprast ar ienesīgumu saistīto risku vai izmaksas, ko rada atteikšanās no produkta pirms termiņa saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunkta v) punktu.

11.   EVTI var izstrādāt vadlīnijas, kas regulāri ir jāatjaunina, lai novērtētu finanšu instrumentus, kas ir klasificēti kā vienkārši instrumenti 4. punkta a) apakšpunkta vi) punkta piemērošanas nolūkā, ņemot vērā saskaņā ar 8. punktu pieņemtos deleģētos aktus.

26. pants

Pakalpojumu sniegšana ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību

Dalībvalstis ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību saņem norādījumu sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klienta vārdā, paļauties uz klienta informāciju, ko nosūtījusi šī cita ieguldījumu brokeru sabiedrība. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar kuras starpniecību sniedz norādījumus, ir atbildīga par nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas šādi saņem norādījumu veikt pakalpojumus klienta vārdā, var arī paļauties uz visiem ieteikumiem attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu, ko sniegusi klientam vai veikusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar kuras starpniecību sniegti norādījumi, arī turpmāk ir atbildīga par sniegto ieteikumu vai konsultāciju piemērotību klientam.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņem klienta norādījumus vai rīkojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, joprojām ir atbildīga par pakalpojuma vai darījuma noslēgšanu, pamatojoties uz jebkādu šādu informāciju vai ieteikumiem, atbilstoši attiecīgajiem šīs sadaļas noteikumiem.

27. pants

Pienākums izpildīt rīkojumus ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visus pasākumus, kas pietiekami, lai, izpildot rīkojumus, pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem, ņemot vērā cenu, izmaksas, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu, specifiku vai jebkādu citu apsvērumu attiecībā uz rīkojuma izpildi. Tomēr, ja ir īpašs klienta norādījums, ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda rīkojumu, ievērojot īpašo norādījumu.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda rīkojumu privātā klienta vārdā, vislabāko iespējamo rezultātu nosaka, ņemot vērā visus faktorus, proti, finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, kurās iekļauj tos klienta izdevumus, kas ir konkrēti saistīti ar rīkojuma izpildi, tostarp izpildes vietas maksas, tīrvērtes un norēķina maksas un visu citu veidu maksas, kas ir paredzētas trešām personām, kuras piedalās rīkojuma izpildē.

Lai nodrošinātu iespējami labāko rezultātu saskaņā ar pirmo daļu gadījumos, kad pastāv vairāk nekā viena konkurējoša tirdzniecības vieta, kurā var izpildīt ar finanšu instrumentu saistītu rīkojumu, veicot klienta rezultātu novērtējumu un salīdzinājumu attiecībā uz rīkojuma izpildi katrā no brokeru sabiedrības rīkojumu izpildes politikā minētajām tirdzniecības vietām, kas spēj izpildīt šo rīkojumu, jāņem vērā pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksas un izmaksas par uzdevuma izpildi katrā no atbilstošajām tirdzniecības vietām.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība nesaņem atalgojumu, atlaidi vai nefinansiālu labumu par klienta rīkojumu novirzīšanu uz kādu noteiktu tirdzniecības vietu vai izpildes vietu, ko pretējā gadījumā varētu uzskatīt par to interešu konfliktus vai pamudinājumus reglamentējošu prasību pārkāpumu, kas ir paredzētas šī panta 1. punktā un 16. panta 3. punktā un 23. un 24. pantā.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteikto tirdzniecības pienākumu, katra tirdzniecības vieta un sistemātiskais internalizētājs un attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem visas izpildes vietas vismaz reizi gadā publiskotu bez maksas pieejamus datus par darījumu izpildes kvalitāti šajās vietās un lai pēc darījuma izpildes klienta vārdā ieguldījumu brokeru sabiedrība informētu klientu par rīkojuma izpildes vietu.

Regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumentu cenu, izmaksām, ātrumu un izpildes iespējamību.

4.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikt un īstenot efektīvus pasākumus 1. punkta noteikumu izpildei. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām izveidot un īstenot rīkojumu izpildes politiku, lai tās attiecībā uz savu klientu rīkojumiem varētu gūt labāko iespējamo rezultātu saskaņā ar 1. punktu.

5.   Rīkojumu izpildes politikā attiecībā uz katru finanšu instrumentu kategoriju ietver informāciju par dažādajām vietām, kur ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda sava klienta rīkojumus, un faktoriem, kas ietekmē izpildes vietas izvēli. Tajā ietver vismaz tās vietas, kas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai pastāvīgi gūt labāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz attiecīgu informāciju saviem klientiem par savu rīkojumu izpildes politiku. Informācijā nepārprotami, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība klienta vārdā izpildīs rīkojumus. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības iegūst to klientu iepriekšēju piekrišanu rīkojuma izpildes politikai.

Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad rīkojumu izpildes politika paredz iespēju, ka klienta rīkojumus var izpildīti ārpus tirdzniecības vietas, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas, ieguldījumu brokeru sabiedrība jo īpaši informē savus klientus par minēto iespēju. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības saņem savu klientu skaidru iepriekšēju piekrišanu pirms to rīkojumu izpildes ārpus tirdzniecības vietas. Ieguldījumu brokeru sabiedrības var iegūt šādu piekrišanu vispārējas vienošanās veidā vai attiecībā uz individuāliem darījumiem.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izpilda klienta rīkojumus, katru gadu apkopotu un publiskotu katras finanšu instrumentu klases piecas izpildes vietas, kurās ir bijis vislielākais tirdzniecības apjoms un kurās tās iepriekšējā gadā ir izpildījušas klienta rīkojumus, un publiskotu informācijas kopsavilkumu par faktiskās izpildes kvalitāti.

7.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izpilda klienta rīkojumus, uzraudzīt savu rīkojumu izpildes pasākumu un izpildes politikas efektivitāti, lai identificētu un attiecīgā gadījumā novērstu trūkumus. Jo īpaši tās regulāri novērtē, vai izpildes vietas, kas ietvertas rīkojumu izpildes politikā, sniedz labāko iespējamo rezultātu klientam, un vai tām ir jāveic izmaiņas savos izpildes pasākumos, cita starpā ņemot vērā saskaņā ar 3. un 6. punktu publiskoto informāciju. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām ziņot klientiem, ar kuriem tām ir ilgstošas attiecības, par visām būtiskām izmaiņām savos rīkojumu izpildes pasākumos vai izpildes politikā.

8.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tās varētu saviem klientiem pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tās ir izpildījušas to rīkojumus atbilstoši ieguldījumu brokeru sabiedrības izpildes politikai, un spētu kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tās ievēro šo pantu.

9.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijiem, kurus atbilstoši 1. punktam var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot rīkojuma apjomu un veidu un to, vai klients ir privātais klients vai profesionālais klients;

b)

faktoriem, ko var ņemt vērā ieguldījumu brokeru sabiedrība, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

c)

tās informācijas veidu un apjomu, kas jāsniedz klientiem par savu izpildes politiku, ievērojot 5. punktu.

10.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a)

ar izpildes kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kas publiskojami saskaņā ar 3. punktu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā finanšu instrumenta veidu;

b)

tās informācijas saturu un formātu, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāpublicē saskaņā ar 6. punkta otro daļu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

28. pants

Klientu rīkojumu apstrādes noteikumi

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir piešķirta atļauja izpildīt rīkojumus klientu vārdā, izpilda procedūras un pasākumus, kas paredz godīgu un ātru klientu rīkojumu izpildi attiecībā pret citiem klientu rīkojumiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības interesēm.

Minētās procedūras vai pasākumi ļauj citādi salīdzināmu klientu rīkojumu izpildi atbilstoši laikam, kad tos saņēmusi ieguldījumu brokeru sabiedrība.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad klienta ierobežotais rīkojums, kas attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta vai kuras tiek tirgotas tirdzniecības vietās, un kas dominējošos tirgus apstākļos nav tūlīt izpildīts, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai veicinātu iespējami drīzu minētā rīkojuma izpildi, tūlīt publiskojot šo klienta ierobežoto rīkojumu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro šo pienākumu, nosūtot attiecīgo klienta ierobežoto rīkojumu tirdzniecības vietai. Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var atteikties no pienākuma darīt zināmu atklātībai ierobežoto rīkojumu, kas ir liela apjoma rīkojums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. pantu.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, ar ko definē:

a)

to procedūru un pasākumu nosacījumus un veidu, kuru rezultāts ir godīga un ātra klientu rīkojumu izpilde, un situācijas, kādās ieguldījumu brokeru sabiedrības var pamatoti atturēties no tūlītējas izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, vai to darījumu veidus, attiecībā uz kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības var rīkoties tāpat;

b)

dažādās metodes, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu klientu limita rīkojumu, kas nav tūlīt izpildāmi, atklāt tirgum.

29. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākumi, izraugoties saistītos aģentus

1.   Dalībvalstis atļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai izraudzīties saistītos aģentus, lai veicinātu ieguldījumu brokeru sabiedrības pakalpojumus, piedāvātu pakalpojumus vai saņemtu rīkojumus no klientiem vai potenciāliem klientiem un nosūtītu šos rīkojumus, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība nolemj iecelt saistītu aģentu, tā joprojām ir pilnīgi un bez nosacījumiem atbildīga par visām darbībām vai trūkumiem no saistītā aģenta puses, kad tas rīkojas ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka saistīts aģents atklāj, kāda ir viņa kompetence un kādu ieguldījumu brokeru sabiedrību viņš pārstāv gadījumos, kad viņš sazinās ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu vai pirms viņš uzsāk veikt darījumus ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu.

Dalībvalstis saskaņā ar 16. panta 6., 8. un 9. punktu var atļaut to teritorijā reģistrētajiem saistītajiem aģentiem savā rīcībā pārņemt klientu naudu un/vai finanšu instrumentus, ar to rīkojoties to ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā un par to pilnībā atbildot ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru uzdevumā šie aģenti savā teritorijā darbojas, vai pārrobežu darbības gadījumā, tās dalībvalsts teritorijā, kura saistītajam aģentam atļauj rīkoties ar klienta naudu.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, darbojoties ar saistīto aģentu starpniecību, uzrauga savu saistīto aģentu darbības, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk izpilda šīs direktīvas prasības.

3.   Saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību. EVTI savā tīmekļa vietnē ievieto norādes vai hipersaites uz publiskajiem reģistriem, kurus dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, ir izveidojušas saskaņā ar šo pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā tikai tad, ja ir konstatēts, ka viņiem ir pietiekoši laba reputācija un attiecīgas vispārīgas, komerciālās un profesionālās zināšanas un kompetence, lai viņi varētu sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus un klientam vai potenciālam klientam precīzi darīt zināmu visu attiecīgo informāciju par piedāvāto pakalpojumu

Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības var pārbaudīt, vai saistītajiem aģentiem, ko tās iecēlušas, ir pietiekami laba reputācija un zināšanas, kas minētas otrajā daļā, un ka šīs pārbaudes pienācīgi kontrolē.

Reģistru regulāri atjaunina. Tas ir publiski pieejams uzziņām.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ieceļ saistītos aģentus, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu negatīvu ietekmi, kas saistītā aģenta darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas darbības joma, varētu būt attiecībā uz darbībām, ko veic saistītais aģents ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā.

Dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm sadarboties ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, to asociācijām un citām vienībām, reģistrējot saistītos aģentus un uzraugot saistīto aģentu atbilstību 3. punkta prasībām. Jo īpaši saistītos aģentus var reģistrēt ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai to asociācijas un citas vienības kompetentās iestādes uzraudzībā.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības izraugās tikai tos saistītos aģentus, kas reģistrēti 3. punktā minētajos publiskajos reģistros.

6.   Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir stingrāki, nekā šajā pantā norādītie, vai noteikt papildu prasības attiecībā uz saistītiem aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā.

30. pants

Darījumi, kas veikti ar atbilstīgiem darījumu partneriem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas atļauju izpildīt rīkojumus klientu vārdā un/vai veikt darījumus savā vārdā, un/vai saņemt un nosūtīt rīkojumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar atbilstīgiem darījuma partneriem bez vajadzības izpildīt pienākumus, kas paredzēti 24. pantā (izņemot 4. un 5. punktu), 25. pantā (izņemot 6. punktu), 27. pantā un 28. panta 1. punktā, attiecībā uz šiem darījumiem vai attiecībā uz visiem papildpakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šiem darījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībās ar atbilstīgiem darījumu partneriem ieguldījumu brokeru sabiedrības rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā atbilstīgā darījumu partnera un tā uzņēmējdarbības būtību.

2.   Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem atzīst ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, PVKIU un to pārvaldības sabiedrības, pensiju fondus un to pārvaldības sabiedrības, citas finanšu iestādes, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai dalībvalstu tiesību aktiem vai ko regulē minētie tiesību akti, valstu valdības un to attiecīgos birojus, tostarp valstu iestādes, kas veic darījumus ar valsts parādu, centrālās bankas un pārvalstiskās organizācijas.

Klasificēšanu par atbilstīgu darījuma partneri saskaņā ar pirmo daļu veic, neskarot minēto vienību tiesības vispārīgi vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu lūgt tām piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem, uz kuru darbību ar ieguldījuma sabiedrību attiecas 24., 25., 27. un 28. punkts.

3.   Dalībvalstis par atbilstīgiem darījuma partneriem var arī atzīt citus uzņēmumus, kas atbilst iepriekš noteiktām samērīgām prasībām, tostarp kvantitatīvām robežvērtībām. Attiecībā uz darījumu, kurā potenciālie darījuma partneri atrodas dažādās teritorijās, ieguldījumu brokeru sabiedrība piekāpjas otra uzņēmuma statusam, kas noteikts ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai pasākumiem, kur minētais uzņēmums veic uzņēmējdarbību.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, iesaistoties darījumos atbilstoši 1. punktam ar šādiem uzņēmumiem, saņem skaidru apstiprinājumu no potenciālā darījuma partnera par to, ka tas piekrīt, ka to uzskata par atbilstīgu darījuma partneri. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai iegūt šo apstiprinājumu vispārīgas vienošanās viedā vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu.

4.   Dalībvalstis var atzīt par atbilstīgiem darījumu partneriem trešo valstu vienības, kas līdzvērtīgas to kategoriju vienībām, kuras minētas 2. punktā.

Dalībvalstis var atzīt par atbilstīgiem darījumu partneriem arī trešo valstu uzņēmumus, piemēram, tos, kas minēti 3. punktā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un attiecinot uz tiem tādas pašas prasības, kas noteiktas 3. punktā.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai precizētu pasākumus, ar kuriem definē:

a)

procedūras attiecībā uz tāda režīma piemērošanas pieprasīšanu, kādu piemēro klientiem saskaņā ar 2. punktu;

b)

procedūras attiecībā uz skaidrā apstiprinājuma saņemšanu no potenciāliem darījumu partneriem saskaņā ar 3. punktu;

c)

iepriekš noteiktas samērīgas prasības, tostarp kvantitatīvās robežvērtības, kas ļautu uzņēmumu uzskatīt par atbilstīgu darījuma partneri saskaņā ar 3. punktu.

3.   iedaļa

Tirgus pārskatāmība un integritāte

31. pants

DTS vai OTS noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, nosaka un saglabā efektīvus pasākumus un procedūras saistībā ar DTS vai OTS, lai regulāri uzraudzītu tās locekļu, dalībnieku vai lietotāju atbilstību tās noteikumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto DTS vai OTS, uzrauga nosūtītos rīkojumus, tostarp rīkojumus par atcelšanu, darījumus, ko veic to locekļi, dalībnieki vai lietotāji to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus, rīcību, kas var likt domāt par rīcību, kas ir aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu un izmanto nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu šādas uzraudzības efektivitāti.

2.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto DTA vai OTS, nekavējoties ziņot kompetentajai iestādei par būtiskiem tās noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas liek domāt par rīcību, kura ir aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu.

Tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus dalībnieku kompetentās iestādes, kas izmanto DTA vai OTS, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz pirmajā daļā minēto informāciju.

Attiecībā uz rīcību, kas liek domāt par rīcību, kura ir aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, kompetentajai iestādei ir jābūt pārliecinātai, ka tiek īstenota vai agrāk ir īstenota šāda rīcība, pirms tā ziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EVTI.

3.   Dalībvalstis arī pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto DTS vai OTS, bez liekas kavēšanās iestādei, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, sniegt 2. punktā minēto informāciju un pilnā apjomā palīdzēt minētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas konstatēta tās sistēmās vai ar tās sistēmu starpniecību

4.   Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu apstākļus, kuros ir jāpilda šā panta 2. punktā noteiktā informācijas sniegšanas prasība.

32. pants

Finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšana vai atcelšana DTS vai OTS

1.   Neskarot kompetentās iestādes tiesības, kas ir noteiktas 69. panta 2. punktā, prasīt finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu vai atcelšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto DTS vai OTS, var pārtraukt vai atcelt tāda finanšu instrumenta tirdzniecību, kurš vairs neatbilst DTS vai OTS noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai atcelšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai pareizai tirgus darbībai.

2.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto DTS, kura pārtrauc vai atceļ finanšu instrumenta tirdzniecību, apturēt vai atcelt arī I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā minētos atvasinātos instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, ja tas ir nepieciešams, lai atbalstītu pamata finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanas vai atcelšanas mērķu sasniegšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto DTS vai OTS, publisko savu lēmumu par finanšu instrumenta un visu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības pārtraukšanu vai apturēšanu un attiecīgos lēmumus dara zināmus tās kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā tika dots rīkojums par minēto pārtraukšanu vai atcelšanu, pieprasa regulētajiem tirgiem, citām DTS, citām OTS un sistēmiskajiem internalizētājiem, uz kuriem attiecas tās jurisdikcija un kas tirgo to pašu šīs direktīvas I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā minēto finanšu instrumentu vai atvasinātos instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, pārtraukt vai atcelt arī šā finanšu instrumenta vai atvasināto instrumentu tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmuma iegādes piedāvājumu vai iekšējās informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, ja vien šāda pārtraukšana vai atcelšana nopietni nekaitē ieguldītāju interesēm vai pareizai tirgus darbībai.

Kompetentā iestāde nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Kompetentās iestādes, kas saņēmušās informāciju no citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, pieprasa regulētajiem tirgiem, citām DTS, citām OTS un sistēmiskajiem internalizētājiem, uz kuriem attiecas to jurisdikcija un kas tirgo to pašu finanšu instrumentu un I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktam minētos atvasinātos instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, pārtraukt vai atcelt arī šā finanšu instrumenta vai atvasināto instrumentu tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmuma iegādes piedāvājumu vai iekšējās informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai pārtraukšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai tirgus normālai darbībai.

Katra informētā kompetentā iestāde par savu lēmumu informē EVTI un citas kompetentās iestādes, pievienojot paskaidrojumu, ja ir pieņemts lēmums nepārtraukt un neatcelt to finanšu instrumentu vai atvasināto instrumentu tirdzniecību, kas minēti I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā un kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar šo finanšu instrumentu.

Šo punktu piemēro arī gadījumos, kad tiek atcelta tāda finanšu instrumenta vai atvasinātā instrumenta tirdzniecības pārtraukšana, kas ir minēti I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā un kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar šo finanšu instrumentu.

Paziņošanas procedūra, kas minēta šajā punktā, attiecas arī uz gadījumiem, kad lēmumu pārtraukt vai atcelt tādu finanšu instrumenta vai atvasinātā instrumenta tirdzniecību, kas minēti I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā un kuri ir saistīti vai ir minēti saistībā ar šo finanšu instrumentu, kompetentā iestāde pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punkta m) un n) apakšpunktu.

Lai nodrošinātu, ka pienākumu pārtraukt vai atcelt šādu atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību veic samērīgi, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precīzāk reglamentētu gadījumus, kad I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā minēto tādu atvasināto instrumentu saikne vai pieminējums saistībā ar kādu finanšu instrumentu, kura tirdzniecība ir pārtraukta vai atcelta, nozīmē to, ka ir jāpārtrauc un jāatceļ arī atvasināto instrumentu tirdzniecība, lai sasniegtu pamata finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanas vai atcelšanas mērķi.

EVTI iesniedz šo tehnisko regulatīvo standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. un 2. punktā minēto paziņojumu un publiskošanas formātus un termiņus.

EVTI iesniedz šo tehnisko regulatīvo standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai definētu situācijas, kas būtiski apdraud ieguldītāju intereses un pienācīgu tirgus darbību atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

4.   iedaļa

MVU izaugsmes tirgi

33. pants

MVU izaugsmes tirgi

1.   Dalībvalstis nosaka, ka DTS izmantotājs ir tiesīgs piederības valsts kompetentajai iestādei prasīt DTS reģistrēt kā MVU izaugsmes tirgu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt DTS kā MVU izaugsmes tirgu, ja kompetentā iestāde saņem 1. punktā minēto pieprasījumu un pārliecinās, ka DTS atbilst 3. punktā minētajām prasībām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka DTS ir efektīvi noteikumi, sistēmas un procedūras, kas nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a)

vismaz 50 % no emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot DTS, DTS reģistrācijas kā MVU izaugsmes tirgus brīdī un katru gadu pēc tam ir MVU;

b)

ir noteikti atbilstoši kritēriji, lai saņemtu sākotnēju un pastāvīgu atļauju emitentu finanšu instrumentu tirgošanai tirgū;

c)

saņemot sākotnējo atļauju tirgot finanšu instrumentus tirgū, ir publiskota pietiekama informācija, lai ieguldītāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldīšanu šajos finanšu instrumentos, vai arī kopā ar sākotnējo atļauju tirgot DTS ir izdots atbilstošs apstiprinājuma dokuments vai prospekts par to, vai Direktīvā 2003/71/EK paredzētās prasības ir piemērojamas attiecībā uz publisko piedāvājumu;

d)

tirgus emitents vai tā pārstāvis iesniedz atbilstošus regulārus finanšu ziņojumus, piemēram, revidētus gada pārskatus;

e)

emitenti tirgū, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, personas, kas ir atbildīgas par emitenta pārvaldību, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktā un personas, kas cieši ar tiem saistītas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 26. apakšpunktā atbilst attiecīgajām prasībām, ko tiem piemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014;

f)

informācija par tirgus emitentu regulējumu tiek uzglabāta un publiskota;

g)

ir ieviestas efektīvas sistēmas un kontroles mehāniski ar mērķi novērst un atklāt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu attiecīgajā tirgū saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.

4.   Kritēriji, kas minēti 3. punktā, neskar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora, kas izmanto DTS, atbilstību citām saistībām saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz DTS darbību. Tāpat tie neliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto DTS, noteikt prasības papildus tām, kas norādītas minētajā punktā.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt DTS kā MVU izaugsmes tirgu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas darbojas tirgū, iesniedz pieprasījumu atcelt reģistrāciju;

b)

DTS vairs neatbilst 3. punktā minētajām prasībām.

6.   Dalībvalstis nosaka prasību piederības valsts kompetentajām iestādēm, reģistrējot vai dereģistrējot DTS kā MVU izaugsmes tirgu saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņot par šādu reģistrāciju vai reģistrācijas atcelšanu EVTI. EVTI publicē MVU izaugsmes tirgu sarakstu savā tīmekļa vietnē un regulāri atjaunina minēto sarakstu.

7.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka emitenta finanšu instrumentu, kuru ir atļauts tirgot vienā MVU izaugsmes tirgū, bez atsevišķas emitenta atļaujas drīkst tirgot arī citos MVU izaugsmes tirgos – bet tikai tad, ja emitents par to ir informēts un nav izteicis iebildumus. Tomēr šādā gadījumā emitentam nav nekādu saistību attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai sākotnēju, pastāvīgu vai ad hoc informācijas atklāšanu attiecībā uz citu MVU tirgu.

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, kuros ir sīkāk precizētas šā panta 3. punktā noteiktās prasības. Veicot pasākumus, ņem vērā prasību saglabāt ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzību, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos šiem tirgiem, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot administratīvo slogu tirgus emitentiem, un prasību novērst reģistrācijas atcelšanu vai reģistrācijas atteikumu tikai tāpēc, ka uz laiku nav ievēroti šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie nosacījumi.

III   NODAĻA

Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības

34. pants

Brīvība sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam atļauju saskaņā ar šo direktīvu piešķīrušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes un ko saskaņā ar šo direktīvu uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES var brīvi sniegt ieguldījumu pakalpojumus un/vai ieguldījumu darbības, kā arī papildpakalpojumus to teritorijās, ja uz šādiem pakalpojumiem un darbībām attiecas tām izsniegtā atļauja. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, kas jāievēro šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2.   Visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas vēlas sniegt pakalpojumus vai darbības citas dalībvalsts teritorijā pirmo reizi vai kas vēlas mainīt šādi sniegto pakalpojumu vai darbību klāstu, tās piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm dara zināmu šādu informāciju:

a)

dalībvalsts, kurā tā plāno darboties;

b)

darbības programma, jo īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tā plāno veikt minētās dalībvalsts teritorijā, un to, vai tā to plāno darīt, izmantojot saistītos aģentus to dalībvalstu teritorijās, kurās šie aģenti darbojas. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu brokeru sabiedrība savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu saistīto aģentu identitāti.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot tās piederības dalībvalstī darbojošos saistītos aģentus tādas dalībvalsts teritorijā, kurā tā plāno sniegt pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc visas informācijas saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 79. panta 1. punktu, paziņo to saistīto aģentu identitāti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai un darbībām minētajā dalībvalstī. Piederības dalībvalsts šo informāciju publisko. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc visas informācijas saņemšanas pārsūta to uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktpunkts atbilstīgi 79. panta 1. punktam. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var tad sākt sniegt attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu un darbībām uzņēmējā dalībvalstī.

4.   Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām.

5.   Jebkura kredītiestāde, kas vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, izmantojot saistītus aģentus, nosūta paziņojumu piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par šo saistīto aģentu identitāti.

Ja kredītiestāde gatavojas izmantot tās piederības dalībvalstī darbojošos saistītos aģentus tādas dalībvalsts teritorijā, kurā tā plāno sniegt pakalpojumus, kredītiestādes piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc visas informācijas saņemšanas paziņo uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 79. panta 1. punktu, to saistīto aģentu identitāti, kurus kredītiestāde plāno izmantot, lai sniegtu pakalpojumus šajā dalībvalstī. Piederības dalībvalsts publisko šādu informāciju.

6.   Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto DTS vai OTS un kas ir no citām dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu lietotāju, locekļu vai dalībnieku piekļuvi to tirgiem un tirdzniecību šajos tirgos.

7.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto DTS vai OTS, dara zināmu tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. DTS piederības dalībvalsts kompetentā iestāde dara zināmu šo informāciju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā DTS vai OTS plāno veikt šādus pasākumus.

DTS piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc DTS piederības dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma bez liekas kavēšanās dara zināmas to DTS locekļu un attālo dalībnieku identitātes, kas ir reģistrēti minētajā dalībvalstī.

8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4., 5. un 7. punktu

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas sniegšanai saskaņā ar 3., 4., 5. un 7. punktu.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 31. decembrim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

35. pants

Filiāles izveidošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus var sniegt to teritorijās atbilstoši šai direktīvai un Direktīvai 2013/36/ES, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību – gan izveidojot filiāli, gan ar tāda saistītā aģenta starpniecību, kurš darbojas dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, ja uz minētajiem pakalpojumiem un darbībām attiecas atļauja, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piešķirta piederības dalībvalstī. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, izņemot 8. punktā atļautās, attiecībā uz filiāles organizāciju un darbību saistībā ar tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2.   Dalībvalstis pieprasa visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā vai izmantot saistītos aģentus, kas darbojas citā dalībvalstī, kurā šī brokeru sabiedrība nav izveidojusi filiāli, vispirms informēt tās piederības dalībvalsts kompetento iestādi un sniegt tai šādu informāciju:

a)

dalībvalstis, kuru teritorijā tā plāno izveidot filiāli, vai dalībvalstis, kurās šī brokeru sabiedrība nav izveidojusi filiāli, bet plāno izmantot saistītos aģentus, kas darbojas šajās valstīs;

b)

darbības programma, kurā inter alia izklāstīti ieguldījumu pakalpojumi un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumi, kurus piedāvās;

c)

filiāles gadījumā tās organizatorisko struktūra, norādot, vai filiāle plāno izmantot saistītos aģentus, un šo saistīto aģentu identitāti;

d)

saistīto aģentu izmantošanas gadījumā dalībvalstī, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izveidojusi filiāli, apraksts par saistītā(-o) aģenta(-u) plānoto izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, norādot, kāds ir aģenta(-u) rangs ieguldījumu brokeru sabiedrības korporatīvajā struktūrā;

e)

adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus

f)

par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi vai saistītā aģenta vārds.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī reģistrētu saistīto aģentu izmanto ārpus tās piederības dalībvalsts, šādu saistīto aģentu pielīdzina filiālei, ja tāda tiek izveidota, un uz to katrā ziņā attiecas šīs direktīvas noteikumi par filiālēm.

3.   Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt ieguldījumu brokeru sabiedrības administratīvās struktūras atbilstību vai finansiālo stāvokli, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas to dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 79. panta 1. punktu, un par to informē attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību.

4.   Papildus 2. punktā minētajai informācijai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei dara zināmu informāciju par akreditētu kompensēšanas shēmu, kuras dalībniece ir ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilstoši Direktīvai 97/9/EK. Ja notiek izmaiņas šajā informācijā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

5.   Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai dara zināmus atteikuma iemeslus.

6.   Filiāli var izveidot un tā var uzsākt darbību pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tad, ja šāds paziņojums no minētās iestādes nav saņemts vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūtījusi paziņojumu.

7.   Jebkura kredītiestāde, kas vēlas izmantot saistīto aģentu, kurš izveidots dalībvalstī, kas nav tās piederības dalībvalsts, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus un/vai veiktu ieguldījumu darbības, kā arī sniegtu papildpakalpojumus saskaņā ar šo direktīvu, paziņo par to savas piederības valsts kompetentajai iestādei un tai sniedz 2. punktā minēto informāciju.

Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei nav iemesla apšaubīt kredītiestādes administratīvās struktūras vai finansiālā stāvokļa atbilstību, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 79. panta 1. punktu, un atbilstoši informē par to attiecīgo kredītiestādi.

Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus attiecīgajai kredītiestādei trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas.

Pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai, ja šāds paziņojums no tās nav saņemts, vēlākais divu mēnešu laikā pēc tam, kas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir nosūtījusi paziņojumu, saistītais aģents var sākt uzņēmējdarbību. Uz šo saistīto aģentu attiecas šīs direktīvas noteikumi par filiālēm.

8.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, uzņemas atbildību par to, lai nodrošinātu, ka filiāle, sniedzot pakalpojumus minētās dalībvalsts teritorijā, izpilda saistības, kas noteiktas 24. 25., 27., un 28. pantā šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. līdz 26. pantā, un regulējumā, kuru atbilstoši šiem pantiem ir pieņēmusi piederības dalībvalsts, ja tas ir atļauts saskaņā ar 24. panta 12. punktu.

Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas filiāle, ir tiesības pārbaudīt filiāles pasākumus un pieprasīt veikt izmaiņas, kas noteikti vajadzīgas, lai kompetentajai iestādei sniegtu iespēju nodrošināt to saistību izpildi, kas paredzētas 24., 25., 27., 28. pantā šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. līdz 26. pantā, un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos attiecībā uz pakalpojumiem un/vai darbībām, ko filiāle veic tās teritorijā.

9.   Katra dalībvalsts nosaka, ka, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, ir izveidojusi filiāli tās teritorijā, ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudes uz vietas minētajā filiālē.

10.   Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par šīm izmaiņām informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

11.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4., 7. un 10. punktu.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

12.   EVTI īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 3., 4., 7. un 10. punktu.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

36. pants

Piekļuve regulētiem tirgiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām no citām dalībvalstīm, kam ir atļauja izpildīt klientu rīkojumus vai veikt darījumus savā vārdā, ir tiesības līdzdarboties regulētā tirgū, kas izveidots to teritorijā, vai ir piekļuve šādam tirgum ar jebkuru šādu pasākumu starpniecību:

a)

tieši, atverot filiāles uzņēmējās dalībvalstīs;

b)

kļūstot par regulētā tirgus attāliem locekļiem vai izmantojot attālu piekļuvi regulētajam tirgum bez vajadzības reģistrēties regulētā tirgus piederības dalībvalstī, ja attiecīgā tirgus tirdzniecības procedūras un sistēmas neparedz, ka darījumu slēgšanai tirgū vajadzīga fiziska klātbūtne.

2.   Dalībvalstis attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, neievieš papildu normatīvās vai administratīvās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izmanto ar 1. punktu piešķirtās tiesības.

37. pants

Piekļuve CDP un tīrvērtes un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļu, dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībām no citām dalībvalstīm būtu tiešas vai netiešas piekļuves tiesības CDP, tīrvērtes un norēķinu sistēmām to teritorijā, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu.

Dalībvalstis pieprasa, lai uz šo ieguldījumu brokeru sabiedrību tiešo vai netiešo piekļuvi šādām sistēmām attiecinātu tos pašus nediskriminējošos, pārskatāmos un objektīvos kritērijus, ko piemēro vietējiem locekļiem vai dalībniekiem. Dalībvalstis neierobežo minēto sistēmu izmantošanu, atļaujot tikai tīrvērti un norēķinus par tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas veikti to teritorijā esošā tirdzniecības vietā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi to teritorijā piedāvā visiem to locekļiem un dalībniekiem tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu attiecībā uz tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko veic attiecīgajā regulētajā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

tādas saistības un vienošanās starp izraudzīto norēķinu sistēmu un jebkuru citu sistēmu vai infrastruktūru, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku norēķināšanos par attiecīgo darījumu;

b)

tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas atbildīga par regulētā tirgus uzraudzību, lai tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kas noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot norēķinu sistēmu, ko nav izraudzījies regulētais tirgus, ir tādi, lai finanšu tirgiem ļautu darboties nevainojami un pareizi.

Minētais regulētā tirgus kompetentās iestādes novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Kompetentā iestāde ņem vērā pārraudzību/uzraudzību, ko minētās iestādes jau veikušas, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos.

38. pants

Noteikumi attiecībā uz CDP un attiecībā uz tīrvērti un norēķiniem saistībā ar DTS

1.   Dalībvalstis neliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto DTS, noslēgt atbilstīgas vienošanās ar citas dalībvalsts CDP vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu dažu vai visu to darījumu tīrvērti un/vai norēķinus, ko noslēguši locekļi to sistēmās.

2.   To ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus dalībnieku kompetentā iestāde, kas izmanto DTS, nevar iebilst pret CDP, tīrvērtes iestāžu un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav šāda rīcība nav acīmredzami vajadzīga, lai saglabātu minētās DTS sakārtoto darbību, ņemot vērā 37. panta 2. punktā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā tīrvērtes un norēķinu sistēmas pārraudzību, ko jau veikušas valstu centrālās bankas kā tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetence attiecas uz šādām sistēmām.

IV   NODAĻA

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un darbība, ko veic trešo valstu sabiedrības

1.   iedaļa

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ieguldījumu darbību veikšana, izveidojot filiāli

39. pants

Filiāles izveidošana

1.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai trešās valsts brokeru sabiedrība, kas šo dalībvalstu teritorijā privātajiem klientiem vai II pielikuma II iedaļā definētajiem profesionāļiem gatavojas sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības ar papildpakalpojumiem vai bez tiem, šajā dalībvalstī izveidotu filiāli.

2.   Ja dalībvalsts prasa, lai trešās valsts brokeru sabiedrība, kas plāno tās teritorijā sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības ar papildpakalpojumiem vai bez tiem, izveido filiāli, filiāle pirms tam iegūst minētās dalībvalsts kompetento iestāžu atļauju saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

to pakalpojumu sniegšana, kuriem trešās valsts brokeru sabiedrība pieprasa atļauju, ir autorizēta un tiek uzraudzīta trešajā valstī, kurā brokeru sabiedrība ir izveidota, un šai brokeru sabiedrībai ir visas nepieciešamās atļaujas, ar ko kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā FATF ieteikumus, kas formulēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas nolūkā;

b)

starp tās attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts atvērt filiāli, un tās trešās valsts kompetentajām uzraudzības iestādēm, kurā brokeru sabiedrība ir izveidota, ir noslēgti sadarbības nolīgumi, kas ietver noteikumus, ar kuriem regulē informācijas apmaiņu ar mērķi saglabāt tirgus integritāti un aizsargāt ieguldītājus;

c)

filiālei ir brīvi pieejams pietiekams sākuma kapitāls.

d)

ir iecelta par filiāli atbildīgā persona vai personas, un tās visas atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

e)

trešā valsts, kurā brokeru sabiedrība ir nodibināta, ir ar dalībvalsti, kurā ir paredzēts izveidot filiāli, parakstījusi nolīgumu, kas pilnībā atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv;

f)

brokeru sabiedrība ir daļa no ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas apstiprināta vai atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK.

3.   Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas minēta 1. punktā, pieprasījumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tā plāno izveidot filiāli.

40. pants

Informācijas sniegšanas pienākums

Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas gatavojas iegūt atļauju ar filiāles starpniecību sniegt jebkādus ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības ar visu veidu papildpakalpojumiem vai bez tiem dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz:

a)

tās iestādes nosaukumu, kas ir atbildīga par tā pārvaldību attiecīgajā trešajā valstī. Ja par tā pārvaldību ir atbildīga vairāk nekā viena iestāde, iesniedz informāciju par to attiecīgajām kompetences jomām;

b)

visu atbilstošo informāciju par brokeru sabiedrību (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un adrese, vadības struktūras locekļi, attiecīgie akcionāri) un darbības programmu, uzskaitot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tas gatavojas sniegt, un filiāles organizatorisko struktūru, tostarp jebkādu būtisku funkciju darbību aprakstu, kas tiks uzticētas trešām personām;

c)

to personu vārdus un uzvārdus, kas ir atbildīgas par filiāles vadību, un attiecīgos dokumentus, kas pierāda atbilstību 9. panta 1. punktā paredzētajām prasībām;

d)

informāciju par filiāles rīcībā esošu brīvi pieejamu sākuma kapitālu.

41. pants

Atļaujas piešķiršana

1.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā trešās valsts brokeru sabiedrība ir izveidojusi vai gatavojas izveidot savu filiāli, izsniedz atļauju tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka:

a)

ir izpildīti 39. panta nosacījumi; un

b)

trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle spēs ievērot 2. punktā minētos noteikumus.

Kompetentā iestāde sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē trešās valsts brokeru sabiedrību, vai atļauja ir piešķirta.

2.   Trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, atbilst šīs direktīvas 16.–20., 23., 24., 25. un 27. pantā, 28. panta 1. punktā un 30., 31. un 32. pantā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. līdz 26. pantā noteiktajām saistībām un saistībā ar tām izveidotajiem pasākumiem, un to uzrauga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiālei ir piešķirta atļauja.

Dalībvalstis nenosaka nekādas papildu prasības filiāles organizācijai un darbībai attiecībā uz šīs direktīvas aptvertajiem jautājumiem, un tās pret nevienu trešās valsts sabiedrības filiāli neattiecas labvēlīgāk nekā pret Savienības sabiedrībām.

42. pants

Pakalpojumu sniegšana pēc klienta ekskluzīvas iniciatīvas

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja privātais klients vai II pielikuma II iedaļā definētais profesionālis veic uzņēmējdarbību vai atrodas Savienībā un tikai pēc paša iniciatīvas iniciē trešās valsts brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu vai ieguldījumu darbības veikšanu, 39. pantā paredzēto prasību iegūt atļauju nepiemēro tam pakalpojumam vai darbībai, ko trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz vai veic minētajai personai, tostarp attiecībām, kas īpaši saistītas ar attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai darbības veikšanu. Šādu klientu iniciatīva nedod tiesības konkrētajai trešās valsts sabiedrībai pārdot šim klientam jaunas ieguldījumu produktu vai ieguldījumu pakalpojumu kategorijas citādāk, kā tikai izmantojot filiāli, ja tādu pieprasa valsts tiesību akti.

2.   iedaļa

Atļauju atsaukšana

43. pants

Atļauju atsaukšana

Kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju saskaņā ar 41. pantu, var atsaukt trešās valsts brokeru sabiedrībai izdoto atļauju, ja šāda sabiedrība:

a)

neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis ieguldījumu pakalpojumu vai veicis ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

b)

ir saņēmusi atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d)

ir būtiski un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumiem, kas piemērojami trešās valsts sabiedrībām;

e)

jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas atsaukšana.

III   SADAĻA

REGULĒTIE TIRGI

44. pants

Atļaujas piešķiršana un piemērojamie tiesību akti

1.   Dalībvalstis atļauju kā regulētajam tirgum piešķir tikai tām sistēmām, kas atbilst šai sadaļai.

Atļauju kā regulētajam tirgum piešķir tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka gan regulētā tirgus operators, gan tā sistēmas atbilst vismaz šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz regulēto tirgu, kas ir juridiska persona un ko vada vai uztur tirgus operators, kurš pats nav regulētais tirgus, dalībvalstis nosaka, kā dažādie pienākumi, kas šajā direktīvā noteikti tirgus operatoriem, jāsadala starp regulēto tirgu un tirgus operatoru.

Tirgus operators sniedz visu vajadzīgo informāciju, tostarp darbības programmu, norādot inter alia paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, ko paredz šī sadaļa.

2.   Dalībvalstis pieprasa tirgus operatoriem uzdevumus, kas attiecas uz regulētā tirgus organizāciju un uzturēšanu, veikt kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata regulēto tirgu atbilstību šai sadaļai. Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai regulētie tirgi vienmēr atbilstu nosacījumiem, kas šajā sadaļā paredzēti attiecībā uz sākotnējās atļaujas piešķiršanu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka regulētais tirgus, ko tas pārvalda, atbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka tirgus operators ir tiesīgs īstenot tiesības, kas atbilst regulētajam tirgum, kuru tas pārvalda atbilstīgi šai direktīvai.

4.   Neskarot attiecīgos Regulas (ES) Nr. 596/2014 vai Direktīvas 2014/57/ES noteikumus, regulētā tirgus sistēmās veikto tirdzniecību reglamentē regulētā tirgus piederības dalībvalsts publiskās tiesības.

5.   Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta regulētajam tirgum, ja tas:

a)

12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai sešus iepriekšējos mēnešus nav veicis darbību, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b)

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d)

ir nopietni un sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014;

e)

atbilst kādam no gadījumiem, kad attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

6.   EVTI tiek informēta par visiem gadījumiem, kad atļauja tiek atsaukta.

45. pants

Prasības attiecībā uz tirgus operatora vadības struktūru

1.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka visiem tirgus operatora vadības struktūras locekļiem kopumā vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetence, prasmes un pieredze savu pienākumu veikšanai. Vadības struktūras sastāvs kopumā atspoguļo arī pietiekami plašu pieredzi.

2.   Vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst turpmāk minētajām prasībām:

a)

Visi vadības struktūras locekļi velta pietiekami daudz laika to pienākumu veikšanai, kas tiem uzticēti tirgus operatorā. Nosakot to, cik direktora amatu vienlaicīgi var ieņemt vadības struktūras loceklis jebkurā juridiskā vienībā, ņem vērā konkrētus apstākļus, kā arī tirgus operatora darbības raksturu, mērogu un sarežģītību.

Izņemot gadījumus, kad tie pārstāv dalībvalstis, tādu tirgus operatoru vadības struktūras locekļi, kas ir nozīmīgi sava lieluma, iekšējās struktūras, darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā, nedrīkst vienlaicīgi ieņemt vairāk kā vienu no šādām amatu kombinācijām:

i)

viens izpilddirektora amats un divi ar izpilddirektora vietu nesaistīti direktora amati;

ii)

četri ar izpilddirektora vietu nesaistīti direktora amati;

Izpilddirektora un ar izpilddirektora vietu nesaistīts direktora amats vienā un tajā pašā grupā vai sabiedrībās, kurās tirgus operatoram ir būtiska līdzdalība, uzskatāms par vienu direktora amatu.

Kompetentās iestādes var vadības struktūras locekļiem atļaut ieņem vienu papildu vadošo amatu, kas nav saistīts ar izpilddirektora vietu. Kompetentās iestādes regulāri informē ETVI par šādām atļaujām.

Direktoru amatu skaita, ko var ieņemt vadības struktūras loceklis, ierobežojumu nepiemēro vadošajiem amatiem tādās organizācijās, kur pamatmērķi nav komerciāli.

b)

Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un pieredze, lai spētu izprast tirgus operatora darbības, tostarp galvenos riskus.

c)

Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un objektīvi, lai efektīvi izvērtētu un vajadzības gadījumā apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu lēmumu pieņemšanu.

3.   Tirgus operatori piešķir atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus vadības struktūras locekļu ievadīšanai darbā un apmācībai.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus operatori, kas ir nozīmīgi sava lieluma, iekšējās struktūras, darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā, izveido iecelšanas komiteju, kuras sastāvā ir vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā tirgus operatorā neveic nekādas izpildfunkcijas.

Iecelšanas komiteja veic šādas funkcijas:

a)

atlasa un iesaka vadības struktūras vai kopsapulces apstiprināšanai kandidātus vadības struktūras vakantajiem amatiem. To darot, iecelšanas komiteja novērtē zināšanu, prasmju, dažādības un pieredzes samēru vadības struktūrā. Turklāt komiteja sagatavo funkciju un pilnvaru aprakstu konkrētajam amatam, kā arī novērtē paredzamo laiku, kas būs jāvelta amata pienākumu pildīšanai. Iecelšanas komiteja lemj arī par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā vadības struktūrā, un izstrādā politiku, kā vadības struktūrā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvju skaitu, lai sasniegtu minēto mērķi;

b)

periodiski un vismaz reizi gadā izvērtē vadības struktūras organizatorisko struktūru, lielumu, sastāvu un darbības efektivitāti un sniedz ieteikumus vadības struktūrai par nepieciešamajām izmaiņām;

c)

periodiski un vismaz reizi gadā izvērtē katra atsevišķa vadības struktūras locekļa un visu vadības struktūras locekļu kolektīvās zināšanas, prasmes un pieredzi, un attiecīgi informē vadības struktūru;

d)

periodiski pārskata vadības struktūras politiku attiecībā uz augstākās vadības personāla atlasi un iecelšanu, kā arī sniedz ieteikumus vadības struktūrai.

Veicot savus pienākumus, iecelšanas komiteja, ciktāl tas iespējams un pastāvīgi, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt, lai vadības struktūras lēmumu pieņemšanā nedominētu kāda atsevišķa persona vai neliela personu grupa tā, ka tas kaitētu tirgus operatora interesēm kopumā.

Veicot savus pienākumus, iecelšanas komiteja var izmantot jebkura veida resursus, ko tā uzskata par piemērotiem, tostarp ārējas konsultācijas.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru neviena tās locekļa atlases un iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro.

5.   Dalībvalstis vai kompetentās iestādes pieprasa tirgus operatoriem un to attiecīgajām iecelšanas komitejām, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, ņemt vērā plašu īpašību un kompetenču klāstu un minētajā nolūkā īstenot politiku, kas veicina vadības struktūras locekļu daudzveidību.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus operatora vadības struktūra nosaka un uzrauga tādu pārvaldības pasākumu īstenošanu, kas nodrošina efektīvu un piesardzīgu organizācijas pārvaldību, tostarp pienākumu sadali organizācijā un interešu konfliktu novēršanu, veidā, kas veicina tirgus integritāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra uzrauga un periodiski novērtē tirgus operatora pārvaldības pasākumu efektivitāti un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu jebkādas nepilnības.

Vadības struktūras locekļiem ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu.

7.   Kompetentā iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka tirgus operatora vadības struktūras locekļiem ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tirgus operatora vadības struktūra var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī adekvāti neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka, piešķirot atļauju regulētajam tirgum, persona vai personas, kas efektīvi pārvalda regulētā tirgus, kuram jau piešķirta atļauja, uzņēmējdarbību un darbības saskaņā ar šo direktīvu, atbilst 1. punktā minētajām prasībām.

8.   Dalībvalstis pieprasa, lai tirgus operators nosūtītu paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu sastāvā kopā ar informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai tirgus operators atbilst 1. līdz 5. punktam.

9.   EVTI izdod pamatnostādnes par:

a)

vadības struktūras locekļa pietiekama laika veltīšanas jēdzienu, lai pildītu minētā locekļa funkcijas, saistībā ar individuālajiem apstākļiem un tirgus operatora darbības veidu, mērogu un sarežģītību;

b)

atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

c)

vadības struktūras locekļa godīguma, integritātes un neatkarības jēdzienu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā;

d)

atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu jēdzienu, lai vadības struktūru locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos, kā minēts 3. punktā;

e)

daudzveidības jēdzienu, kas jāņem vērā kā viens no vadības struktūras locekļu atlases kritērijiem, kā minēts 5. punktā.

EVTI izdod pamatnostādnes līdz 2016. gada 3. janvārim.

46. pants

Prasības saistībā ar personām, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus vadību

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas var tieši vai netieši būtiski ietekmēt regulētā tirgus vadību, ir tam piemērotas.

2.   Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus operatoram:

a)

sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par regulētā tirgus un/vai tirgus operatora īpašniekiem un jo īpaši par visu to personu identitāti un interešu apjomu, kuras var būtiski ietekmēt vadību;

b)

sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par visiem īpašumtiesību nodošanas gadījumiem, kad rodas izmaiņas to personu identitātē, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus darbību.

3.   Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas attiecībā uz regulētā tirgus un/vai tirgus operatora kontrolpaketi, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās varētu apdraudēt regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu pārvaldību.

47. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum:

a)

lai tas veic pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu to interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā locekļiem vai dalībniekiem, kas notiek starp regulēto tirgu, tā īpašniekiem vai tirgus operatoru un regulētā tirgus pareizu darbību, jo īpaši, ja šādi interešu konflikti var izrādīties kaitīgi jebkuru to funkciju veikšanai, ko kompetentā iestāde deleģējusi regulētajam tirgum;

b)

lai tas ir atbilstoši aprīkots, lai vadītu riskus, kam tas pakļauts, ieviestu attiecīgus pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus būtiskos riskus tā darbībai, un ieviestu efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

c)

lai tas veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus;

d)

lai tam ir pārskatāmi un nediskrecionāri noteikumi un procedūras, kas paredz pareizu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai rīkojumu izpildei;

e)

lai tam ir efektīvi pasākumi, lai veicinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu;

f)

lai tam atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai veicinātu tā pareizu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kam tas pakļauts.

2.   Dalībvalstis neļauj tirgus operatoriem izpildīt klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu, vai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā savā vārdā nevienā no regulētajiem tirgiem, kuros tie darbojas.

48. pants

Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība

1.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama jauda apstrādāt rīkojumu un ziņojumu maksimuma apjomu, tās var nodrošināt pienācīgu tirdzniecību smagas tirgus spriedzes apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas, lai nodrošinātu šo nosacījumu izpildi, un tām ir efektīvi uzņēmējdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādu savas tirdzniecības sistēmas darbības kļūmju gadījumā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajam tirgum būtu:

a)

rakstiski līgumi ar visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas regulētajā tirgū īsteno tirgus veidošanas stratēģiju;

b)

shēmas, lai nodrošinātu, ka pietiekami liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību pievienojas šādiem līgumiem, kuros ir paredzēta prasība uzrādīt kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai tirgū nodrošinātu regulāru un paredzamu likviditāti, ja šāda prasība atbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū.

3.   Panta 2. punktā minētajā rakstiskajā līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi attiecība uz likviditātes nodrošināšanu un attiecīgā gadījumā jebkādi citi pienākumi, kas izriet no piedalīšanās 2. punkta b) apakšpunktā minētajā shēmā;

b)

jebkādi stimuli atlīdzībai vai citādi regulētā tirgus piedāvāti stimuli investīcijām, lai nodrošinātu regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū, un attiecīgā gadījumā jebkādas citas tiesības, kas rodas ieguldījumu brokeru sabiedrībai no piedalīšanās 2. punkta b) apakšpunktā minētajā shēmā.

Regulētais tirgus uzrauga, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievērotu šā saistošā rakstiskā līguma prasības, un nodrošina tā ievērošanu. Regulētais tirgus informē kompetento iestādi par saistošā rakstiskā līguma saturu un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajai iestādei visu turpmāko nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus ievēro šajā punktā minētās prasības.

4.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai atteiktu darījumus, kas pārsniedz iepriekš noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas ir acīm redzami kļūdaini.

5.   Dalībvalstis nosaka, ka regulētajam tirgum ir jāvar uz laiku pārtraukt vai ierobežot tirdzniecību būtisku īslaicīgu finanšu instrumenta cenu svārstību gadījumā attiecīgajā tirgū vai saistītajā tirgū un izņēmuma gadījumos atcelt, mainīt vai labot jebkuru darījumu. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētais tirgus nodrošinātu to, ka tirdzniecības apturēšanas parametrus atbilstīgi pielāgo, ņemot vērā dažādu aktīvu kategoriju un apakškategoriju likviditāti, tirgus modeļa un lietotāju veidu, un ka tie ir pietiekami, lai nepieļautu tirdzniecības pienācīgas darbības ievērojamus traucējumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai regulētais tirgus par tirdzniecības pārtraukšanas kritērijiem un jebkurām šo parametru būtiskām izmaiņām konsekventā un salīdzināmā veidā ziņotu kompetentajai iestādei un lai kompetentā iestāde savukārt par to ziņotu EVTI. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad regulētais tirgus, kurš ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, aptur tirdzniecību ikvienā dalībvalstī, un lai tirdzniecības vietā ir izveidotas vajadzīgās sistēmas un procedūras, ar kurām panāk to, ka tirdzniecības vieta informē kompetentās iestādes, lai tās koordinētu reakciju visā tirgū un noteiktu tirdzniecības apturēšanas lietderību citās vietās, kurās šo finanšu instrumentu tirgo, līdz tirdzniecība atsākas sākotnējā tirgū.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētais tirgus ieviestu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, tostarp pieņemtu locekļiem vai dalībniekiem paredzētas prasības pienācīgi pārbaudīt algoritmus un nodrošinātu šādu pārbaužu sekmēšanas apstākļus, nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nevar kaitēt tirdzniecības apstākļiem vai nevar veicināt šādu apstākļu pasliktināšanos, un pārvaldītu visus nesakārtotus tirdzniecības apstākļus, ko rada šādas algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, ierobežotu neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem, ko tā loceklis vai dalībnieks var ievadīt sistēmā, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja ir risks, ka varētu tikt pārsniegta tā sistēmas jauda, un ierobežot un piemērot cenas izmaiņas minimālo soli, ko iespējams panākt tirgū.

7.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum, kas dod tiešu elektronisku piekļuvi, izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā locekļiem vai dalībniekiem ir atļauts sniegt pakalpojumu tikai tad, ja tie ir saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES apstiprinātas kredītiestādes, izveidot un piemērot atbilstošus kritērijus attiecībā uz to personu atbilstību, kurām tiek dota šāda piekļuve, un ka tā loceklis vai dalībnieks saistībā ar šīs direktīvas prasībām uzņemas atbildību par rīkojumiem un tirdzniecību, kas izpildīta, izmantojot šo pakalpojumu attiecībā uz šīs direktīvas prasībām.

Dalībvalstis arī nosaka prasību regulētajam tirgum noteikt atbilstošus standartus attiecībā uz riska kontrolēm un tirdzniecības robežvērtībām, izmantojot šādu piekļuvi, un spēt atšķirt un vajadzības gadījumā pārtraukt rīkojumus vai tirdzniecību, ko izpilda persona, kas izmanto tiešu elektronisko piekļuvi, atsevišķi no citiem šā locekļa vai dalībnieka izpildītajiem rīkojumiem vai tirdzniecības.

Regulētajā tirgū tiek ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai apturētu vai izbeigtu kāda locekļa vai dalībnieka sniegtas tiešas elektroniskas piekļuves nodrošināšanu klientam, ja netiek ievēroti šā punkta noteikumi.

8.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum nodrošināt, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem būtu pārredzami un nediskriminējoši.

9.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētais tirgus nodrošinātu to, ka tā maksas struktūras, tostarp izpildes maksa, papildu maksa un visas atlaides ir pārredzamas, pareizas un nediskriminējošas un ka tās nerada stimulus dot, labot vai atcelt rīkojumus vai veikt darījumus tā, ka tiek veicināti nesakārtoti tirdzniecības apstākļi vai tirgus ļaunprātīga izmantošana. Jo īpaši dalībvalstis pieprasa, lai regulētais tirgus noteiktu tirgus veidošanas pienākumus attiecībā uz atsevišķām akcijām vai piemērotu akciju grozu apmaiņā pret visu veidu piešķirtajām cenas atlaidēm.

Dalībvalstis ļauj regulētajam tirgum pielāgot savu maksu par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bija saglabāts, un pieskaņot maksas katram finanšu instrumentam, uz ko tās attiecas.

Dalībvalstis regulētajam tirgum jo īpaši prasa noteikt augstāku maksu rīkojumiem, ko vēlāk atceļ, nekā rīkojumiem, ko izpilda, un noteikt augstāku maksu dalībniekiem, kuriem ir proporcionāli vairāk atcelto, nevis izpildīto rīkojumu, kā arī tiem, kuri izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai tādējādi atspoguļotu papildu slogu sistēmas veiktspējai.

10.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum spēt, pateicoties marķējumam, ko veikuši locekļi vai dalībnieki, identificēt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību, dažādus algoritmus, ko izmanto rīkojumu radīšanai, un attiecīgās personas, kas iesniedz šos rīkojumus. Šo informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

11.   Dalībvalstis nosaka prasību, lai pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma regulētajiem tirgiem tie nodotu kompetentās iestādes rīcībā datus attiecībā uz rīkojumu reģistru vai dotu kompetentajai iestādei piekļuvi rīkojumu reģistram tirdzniecības uzraudzības veikšanai.

12.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

prasības nodrošināt regulēto tirgu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un atbilstošu kapacitāti;

b)

attiecību, kas minēta 6. punktā, ņemot vērā tādus faktorus kā neizpildīto rīkojumu vērtība attiecībā pret veikto darījumu vērtību;

c)

kontroles attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrole, ko piemēro sponsorētai piekļuvei ir vismaz līdzvērtīga kontrolei, ko piemēro tiešai piekļuvei tirgiem;

d)

prasības nodrošināt, lai līdzāsatrašanās pakalpojumi un maksas struktūras būtu taisnīgas un nediskriminējošas un maksas struktūras neveicina nesakārtotus tirdzniecības apstākļus vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

e)

noteikšanu, vai regulētais tirgus ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto instrumentu;

f)

prasības nodrošināt, lai tirgus veidošanas shēmas būtu taisnīgas un nediskriminējošas, un izveidotu minimālos tirgus veidošanas pienākumus, kas regulētajiem tirgiem ir jāparedz, izstrādājot tirgus veidošanas shēmu, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem prasība izveidot tirgus veidošanas shēmu nav atbilstoša, ņemot vērā tirdzniecības būtību un mērogu attiecīgajā regulētajā tirgū, tostarp arī to, vai regulētais tirgus ļauj tās sistēmās veikt algoritmisko tirdzniecību vai dara to iespējamu.

g)

prasības, kā nodrošināt algoritmu pienācīgu pārbaudi, lai panāktu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, ieskaitot augstas intensitātes algoritmisko darījumu tirdzniecības sistēmas nevar radīt neatbilstošus tirdzniecības apstākļus tirgū vai nevar šādus apstākļus pastiprināt.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

13.   EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim izstrādā pamatnostādnes par tirdzniecības apturēšanas atbilstīgu kalibrēšanu saskaņā ar 5. punktu, ņemot vērā minētajā pantā paredzētos faktorus.

49. pants

Cenas izmaiņas minimālais solis

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pieņemtu cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, saistībā ar kuriem ir izstrādāti regulatīvi tehniskie standarti saskaņā ar 4. punktu.

2.   Cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus, kas minēti 1. punktā:

a)

nosaka tādus, lai ņemtu vērā viena finanšu instrumenta likviditātes profilu dažādos tirgos un vidējo piedāvājuma un pieprasījuma starpību, ievērojot vēlmi nodrošināt cenu stabilitāti, nepienācīgi neierobežojot turpmāko starpības samazināšanu;

b)

atbilstoši pielāgo katra finanšu instrumenta cenas izmaiņas minimālo soli.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu cenas izmaiņas minimālo soli vai cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu attiecībā uz īpašām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, ja ir jānodrošina tirgus pienācīga darbība saskaņā ar 2. punktā minētajiem faktoriem un cenu, starpībām un finanšu instrumentu likviditātes apjomu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4.   EVTI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu cenas izmaiņas minimālo soli vai cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus attiecībā uz īpašiem finanšu instrumentiem, kas nav minēti 3. punktā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tirgu pienācīgu darbību saskaņā ar 2. punktā minētajiem faktoriem un finanšu instrumentu cenu, starpībām un likviditātes apjomu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

50. pants

Uzņēmumu pulksteņu sinhronizācija

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai visas tirdzniecības vietas un to locekļi vai dalībnieki sinhronizētu savus uzņēmumu pulksteņus, ko tie izmanto, lai ierakstītu visu to darījumu datumu un laiku, par ko ir jāziņo.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu precizitātes līmeni, ar kādu pulksteņi ir jāsinhronizē atbilstīgi starptautiskajiem standartiem.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

51. pants

Finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajiem tirgiem ir skaidri un pārskatāmi noteikumi attiecībā uz to, kā atļauj finanšu instrumentu tirdzniecību.

Šie noteikumi nodrošina, ka visi finanšu instrumenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, var būt pareizi, precīzi un efektīvi tirgojami un attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem ir brīvi apgrozāmi.

2.   Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem 1. punktā minētie noteikumi nodrošina jo īpaši to, ka atvasinātā līguma modelis pieļauj pareizu cenas noteikšanu, kā arī efektīvu norēķinu nosacījumu esamību.

3.   Papildus nosacījumiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum izveidot un uzturēt efektīvus pasākumus, lai pārbaudītu, vai emitenti, kas emitē pārvedamos vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, izpilda savus pienākumus, kas Savienības tiesību aktos paredzēti attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras un ad hoc atklāšanas pienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka regulētā tirgū ievieš pasākumus, kas sekmē tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kura ir publiskota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi ir ieviesuši pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulāri pārskatītu atbilstību to finanšu instrumentu tirgošanas atļaušanas prasībām, kurus tie atļauj tirgot.

5.   Tādu pārvedamu vērtspapīru, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, pēc tam var atļaut tirgot citos regulētos tirgos pat bez emitenta piekrišanas saskaņā ar attiecīgajiem Direktīvas 2003/71/EK noteikumiem. Regulētais tirgus informē emitentu par faktu, ka tā vērtspapīrus tirgo konkrētajā regulētajā tirgū. Emitentam nav pienākums sniegt 3. punktā paredzēto informāciju jebkuram regulētajam tirgum, kas bez emitenta piekrišanas ir atļāvis tā vērtspapīru tirdzniecību.

6.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā:

a)

precizē dažādo finanšu instrumentu kategoriju pazīmes, kas regulētajam tirgum jāņem vērā, novērtējot to, vai finanšu instruments ir emitēts saskaņā ar 1. punkta otro daļu attiecībā uz atļaušanu tirgot dažādos tirgus segmentos, ko tas izmanto;

b)

precizēti pasākumi, kas regulētajam tirgum ir jāievieš, lai uzskatītu, ka ir izpildīts pienākums pārbaudīt to, vai pārvedamā vērtspapīra emitents pilda savus pienākumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras vai ad hoc atklāšanas pienākumiem;

c)

precizēti pasākumi, kas regulētajā tirgū ir jāveic atbilstoši 3. punktam, lai sekmētu tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kas publiskota saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

52. pants

Finanšu instrumentu tirdzniecības pārtraukšana vai atcelšana regulētā tirgū

1.   Neskarot kompetentās iestādes tiesības, kas ir noteiktas 69. panta 2. punktā, prasīt finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu vai atcelšanu, tirgus operators var pārtraukt vai atcelt tāda finanšu instrumenta tirdzniecību, kurš vairs neatbilst regulētā tirgus noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai atcelšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai pienācīgai tirgus darbībai.

2.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka tirgus operators, kurš aptur vai atceļ finanšu instrumenta tirdzniecību, aptur vai atceļ arī I pielikuma C iedaļā 4. līdz 10. punktā minētos atvasinātos instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, ja tas ir nepieciešams, lai atbalstītu minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai atcelšanas mērķu sasniegšanu. Tirgus operators dara publiski zināmu savu lēmumu par konkrētā finanšu instrumenta un jebkādu ar to saistīto atvasinājumu apturēšanu vai atsaukšanu no tirdzniecības un attiecīgos lēmumus dara zināmus savai kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā notika minētā pārtraukšana vai atcelšana, pieprasa regulētajiem tirgiem, citām daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, citām regulētām tirdzniecības sistēmām un sistēmiskajiem internalizētājiem, uz kuriem attiecas tās jurisdikcija un kas tirgo to pašu finanšu instrumentu un šīs direktīvas I pielikuma C iedaļas no 4. līdz 10. punktam minētos atvasinātos finanšu instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, pārtraukt vai atcelt arī šā finanšu instrumenta vai atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmuma iegādes piedāvājumu vai iekšējās informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai atcelšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai.

Katra informētā kompetentā iestāde par savu lēmumu paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm, pievienojot paskaidrojumu, ja pieņemts lēmums neapturēt to finanšu instrumentu vai atvasināto instrumentu tirdzniecību vai neatsaukt tos no tirdzniecības, kas minēti I pielikuma C daļas 4.–10. punktā un kuri attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu.

Kompetentā iestāde nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Informāciju saņēmušās citu dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa regulētajiem tirgiem, citām daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, citām regulētām tirdzniecības sistēmām un sistēmiskajiem internalizētājiem, uz kuriem attiecas to jurisdikcija un kas tirgo to pašu finanšu instrumentu un šīs direktīvas I pielikuma C iedaļas no 4. līdz 10. punktam minētos atvasinātos finanšu instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, pārtraukt vai atcelt arī šā finanšu instrumenta vai atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmuma iegādes piedāvājumu vai iekšējās informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai atcelšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai tirgus normālai darbībai.

Šo punktu piemēro arī gadījumos, kad tiek atcelta tirdzniecības apturēšana finanšu instrumentam vai atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti I pielikuma C daļas 4. līdz 10. punktā un kuri attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu.

Paziņošanas procedūra, kas minēta šajā punktā, attiecas arī uz gadījumiem, kad lēmumu apturēt vai pārtraukt tirdzniecību finanšu instrumentam vai atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti I pielikuma C daļas 4. līdz 10. punktā un kuri attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu, kompetentā iestāde pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punkta m) un n) apakšpunktu.

Lai nodrošinātu, ka pienākumu pārtraukt vai atcelt šādu atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību veic samērīgi, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precīzāk reglamentētu gadījumus, kad saikne starp atvasināto finanšu instrumentu, kas attiecas vai atsaucas uz finanšu instrumentu, kura tirdzniecība tiek apturēta vai atcelta, un oriģinālo finanšu instrumentu, nozīmē to, ka jāpārtrauc un jāatceļ arī atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecība, lai sasniegtu pamata finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanas vai atcelšanas mērķi.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka 2. punktā minēto paziņojumu un publikāciju formātu un termiņus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai precizētu to apstākļu sarakstu, kas uzskatāmi par būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai, kā minēts 1. un 2. punktā.

53. pants

Piekļuve regulētajam tirgum

1.   Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum ieviest, īstenot un uzturēt pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko reglamentē piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā.

2.   Panta 1. punktā minētajos noteikumos precizē visas locekļu vai dalībnieku saistības, ko paredz:

a)

regulētā tirgus uzbūve un vadība;

b)

noteikumi attiecībā uz darījumiem tirgū;

c)

profesionālie standarti, ko piemēro attiecībā uz to ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu personālu, kuras darbojas tirgū;

d)

nosacījumi, kas paredzēti 3. punktā attiecībā uz locekļiem vai dalībniekiem, kas nav ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes;

e)

to darījumu tīrvērtes un norēķinu noteikumi un procedūras, kas noslēgti regulētajā tirgū.

3.   Regulētie tirgi var atzīt par locekļiem vai dalībniekiem ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, kas pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un citas personas:

a)

kam ir pietiekami laba reputācija;

b)

kam ir pietiekams prasmju, kompetences un pieredzes līmenis attiecībā uz tirdzniecību;

c)

kam attiecīgā gadījumā ir atbilstoši organizatoriski pasākumi;

d)

kam ir pietiekami resursi, lai veiktu funkcijas, kas tām jāveic, ņemot vērā dažādos finanšu pasākumus, ko regulētais tirgus var būt noteicis, lai garantētu atbilstīgos norēķinus par darījumiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz regulētā tirgū noslēgtiem darījumiem nav pienākuma savstarpēji piemērot pienākumus, kas paredzēti 24., 25., 27. un 28. pantā. Tomēr regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki piemēro pienākumus, kas paredzēti 24., 25., 27. un 28. pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda to rīkojumus regulētā tirgū.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par piekļuvi regulētajam tirgum kā loceklim vai dalībniekam paredz ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu tiešu vai attālu līdzdalību.

6.   Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj regulētiem tirgiem no citām dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā uzņēmējdarbību veicošu attālu locekļu vai dalībnieku piekļuvi šiem tirgiem un to tirdzniecību tajos.

Regulētais tirgus informē tā piederības dalībvalsts kompetento iestādi par dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā regulētais tirgus plāno veikt šādus pasākumus. EVTI var pieprasīt piekļuvi šai informācijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

Regulētā tirgus piederības dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to regulētā tirgus locekļu vai dalībnieku identitātes, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

7.   Dalībvalstis pieprasa tirgus operatoram darīt zināmu regulētā tirgus locekļu vai dalībnieku sarakstu regulētā tirgus kompetentajai iestādei.

54. pants

Regulētā tirgus noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pastāvīgi nosaka efektīvus pasākumus un procedūras, tostarp arī nepieciešamos resursus, lai regulāri uzraudzītu, vai to locekļi vai dalībnieki ievēro to noteikumus. Regulētie tirgi uzrauga nosūtītos rīkojumus, tostarp par atcelšanu, un darījumus, ko īsteno to locekļi vai dalībnieki to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var liecināt par rīcību, kura aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai par sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu.

2.   Dalībvalstis pieprasa regulēto tirgu uzturētājiem nekavējoties informēt savas kompetentās iestādes par būtiskiem noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas var liecināt par rīcību, kura aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai par sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu.

Regulēto tirgu kompetentās iestādes EVTI un pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm paziņo pirmajā daļā minēto informāciju.

Attiecībā uz rīcību, kas var liecināt par rīcību, kura aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka ir veikta vai tiek veikta šāda rīcība, pirms tā par to ziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EVTI.

3.   Dalībvalstis pieprasa tirgus operatoram bez liekas kavēšanās sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par to, un pilnībā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas veikta regulētā tirgus sistēmās vai ar šo sistēmu starpniecību.

4.   Komisija saskaņā ar 89. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu apstākļus, kuros jāpiemēro šā panta 2. punktā minētā informācijas sniegšanas prasība.

55. pants

Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu starpnieki (CDP) un vienošanos par tīrvērti un norēķiniem

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļu, dalībvalstis neliedz regulētiem tirgiem noslēgt atbilstīgu vienošanos ar citas dalībvalsts CDP vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu tīrvērti un/vai norēķinus par dažiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās.

2.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļu, regulētā tirgus kompetentā iestāde nevar iebilst pret CDP, tīrvērtes iestādes un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav pierādāms, ka šāda rīcība ir vajadzīga, lai saglabātu attiecīgā regulētā tirgus sakārtoto darbību, ņemot vērā šīs direktīvas 37. panta 2. punktā noteiktos norēķinu sistēmu nosacījumus.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā tīrvērtes un norēķinu sistēmas pārraudzību/uzraudzību, ko jau veic centrālās bankas kā tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kas kompetentas attiecībā uz šādām sistēmām.

56. pants

Regulēto tirgu saraksts

Katra dalībvalsts izveido to regulēto tirgu sarakstu, kuriem tā ir piederības dalībvalsts, un nosūta šo sarakstu pārējām dalībvalstīm un EVTI. Līdzīgi paziņo par visām izmaiņām minētajā sarakstā. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu sarakstu. Minētajā sarakstā ietverts unikāls kods, kuru saskaņā ar 65. panta 6. punktu nosaka EVTI un ar kuru apzīmē tos regulētos tirgus, kuri jāmin ziņojumos saskaņā ar šīs direktīvas 65. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 65. panta 2. punkta g) apakšpunktu, kā arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 10. un 26. pantu.

IV   SADAĻA

POZĪCIJU LIMITI UN POZĪCIJU PĀRVALDĪBAS KONTROLES MEHĀNISMI PREČU ATVASINĀTAJOS INSTRUMENTOS UN ZIŅOŠANA

57. pants

Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi preču atvasinātajos instrumentos

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes atbilstīgi EVTI noteiktajai aprēķināšanas metodei nosaka un piemēro pozīciju limitus attiecībā uz to, cik liela var būt preču atvasināto instrumentu neto pozīcija, kuru persona var turēt visā tirdzniecības vietās veiktas tirdzniecības laikā, kā arī attiecībā uz ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Šos limitus nosaka, pamatojoties uz visām pašas personas turētajām pozīcijām un pozīcijām, ko viņas vārdā tur kopējā grupas līmenī, lai

a)

novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

b)

atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus, tostarp lai novērstu tirgu kropļojošas pozīcijas, un jo īpaši nodrošinātu atvasinātu instrumentu cenu saskaņotību piegādes mēnesī un darījumu pamatā esošo preču tūlītējo cenu tuvināšanos, neskarot darījumu pamatā esošo preču cenas atklāšanu tirgū;

Pozīciju limitus nepiemēro pozīcijām, kuras tur nefinanšu sabiedrība vai kuras tiek turētas tās vārdā un kuras var objektīvi izmērīt kā tādas, kas samazina riskus, kuri tieši saistīti ar šīs nefinanšu sabiedrības komercdarbību vai finansēšanas darbību.

2.   Pozīciju limitos skaidri precizē kvantitatīvas robežvērtības maksimālajiem pozīcijas apjomiem preču atvasinātajā instrumentā, ko minētās personas var turēt.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu aprēķināšanas metodi, kas kompetentajam iestādēm jāizmanto, nosakot termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu pozīcijas limitus atvasinātiem preču instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā, pamatojoties uz attiecīgā atvasinātā instrumenta īpašībām. Aprēķināšanas metodē ņem vērā vismaz šādus elementus:

a)

preču atvasināto instrumentu līgumu termiņš;

b)

piegādājamās darījumu pamatā esošās preces;

c)

vispārējā atvērto ieguldījuma pozīciju daļa šajā līgumā un vispārējā atvērto pozīciju daļa citos finanšu instrumentos, kas pamatojas uz to pašu preci;

d)

svārstīguma līmenis attiecīgajos tirgos, tostarp aizvietojamu atvasināto instrumentu un darījumu pamatā esošu preču tirgos;

e)

tirgus dalībnieku skaits un lielums;

f)

darījumu pamatā esošo preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas;

g)

jaunu līgumu izstrāde.

EVTI ņem vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar pozīciju limitiem, kuri noteikti ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kuri darbojas tirdzniecības vietā vai citās jurisdikcijās.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   Kompetentā iestāde nosaka limitus visiem tirdzniecības vietās tirgoto preču atvasināto instrumentu līgumiem, pamatojoties uz aprēķināšanas metodi, ko EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. Minētās pozīcijas limitā iekļauj ekonomiski līdzvērtīgus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus.

Kompetentā iestāde pārskata pozīciju limitus ikreiz, kad būtiski mainās līgumā noteiktā izpilde vai atvērtās pozīcijas, vai ir vērojama kāda cita būtiska izmaiņa tirgū, pamatojoties uz kompetentās iestādes noteikto līgumā noteikto izpildi un atvērtajām pozīcijām, un nosaka jaunus pozīciju limitus, izmantojot EVTI izstrādāto aprēķināšanas metodi.

5.   Kompetentā iestāde paziņo EVTI konkrētos pozīciju limitus, ko tā plāno noteikt, izmantojot aprēķināšanas metodi, kuru EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot pozīciju limitu saderīgumu ar mērķiem, kas noteikti 1. punktā, un aprēķināšanas metodi, kuru EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. EVTI publicē šos kritērijus savā tīmekļa vietnē. Attiecīgajai kompetentajai iestādei pozīciju limiti jāmaina, ņemot vērā EVTI nostāju, vai jāsniedz EVTI pamatojums, kāpēc tā šo maiņu uzskata par lieku. Ja kompetentā iestāde nosaka ierobežojumus, kas nesaskan ar EVTI atzinumu, tā nekavējoties savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

Ja EVTI secina, ka kāds pozīcijas limits neatbilst 3. punktā noteiktajai aprēķināšanas metodei, tā rīkojas atbilstoši pilnvarām, kas tai noteiktas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu

6.   Ja tirdzniecības vietās vairāk nekā vienā jurisdikcijā notiek plaša apjoma tirdzniecība ar vienu un to pašu preču atvasināto instrumentu, tirdzniecības vietas kompetentā iestāde, kurā notiek lielākais tirdzniecības apjoms (centrālā kompetentā iestāde) nosaka vienoto pozīcijas limitu, kas jāpiemēro visai ar šo līgumu saistītajai tirdzniecībai. Centrālā kompetentā iestāde apspriežas ar citu tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās šis atvasinātais instruments tiek tirgots būtiskos apjomos, par piemērojamo vienoto pozīcijas limitu un visiem šā vienotā pozīcijas limita pārskatīšanas gadījumiem. Ja kompetentās iestādes nespēj vienoties, tās rakstiski detalizēti paziņo iemeslus, kāpēc tās uzskata, ka nav ievērotas 1. pantā noteiktās prasības. Visas domstarpības, kas rodas kompetento iestāžu starpā, EVTI risina atbilstīgi savām pilnvarām, kas tai noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

To tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās tiek tirgots viens un tas pats preču atvasinātais instruments, un šā preču atvasinātā instrumenta pozīciju turētāju kompetentajām iestādēm jāīsteno sadarbības pasākumi, tostarp savstarpēji jāapmainās ar attiecīgajiem datiem, lai varētu veikt vienotā pozīcijas limita uzraudzību un piemērošanu.

7.   EVTI vismaz reizi gadā kontrolē to, kā kompetentās iestādes ir īstenojušas pozīciju limitus, kas noteikti saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kuru EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. To darot, EVTI nodrošina, ka vienotais pozīcijas limits attiecas uz vienu un to pašu līgumu, neatkarīgi no tā, kur tas tiek tirgots atbilstoši 6. punkta noteikumiem.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda tirdzniecības vietu, kurā tirgo preču atvasinātos instrumentus, piemērotu pozīciju pārvaldības kontroles mehānismus. Minētie pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi ietver vismaz tirdzniecības vietas pilnvaras:

a)

uzraudzīt personu atvērtās pozīcijas;

b)

piekļūt personu informācijai, tostarp visiem attiecīgajiem dokumentiem, par pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar preču atvasināto instrumentu, apmēru un mērķi, kā arī informācijai par labumu gūstošajiem vai pamatā esošajiem īpašniekiem, visām saskaņotajām darbībām un visiem saistītajiem aktīviem vai saistībām pamatā esošajā tirgū;

c)

ja tas attiecīgajā gadījumā varētu būt vajadzīgs, pieprasīt personai uz laiku vai pastāvīgi pārtraukt vai samazināt pozīciju un vienpusēji veikt attiecīgas darbības, lai nodrošinātu minēto pārtraukšanu vai samazinājumu, ja minētā persona šo pieprasījumu neievēro, un

d)

attiecīgos gadījumos pieprasīt personai no jauna uz laiku nodrošināt tirgū likviditāti par saskaņoto cenu un saskaņotajā apjomā, ar skaidru nolūku mazināt lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi.

9.   Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi ir pārredzami un nediskriminējoši, un tajos ir norādīts, kā tie attiecas uz personā, un ņemts vērā tirgus dalībnieku veids un sastāvs, un tas, kā tie izmanto līgumus, kuri iesniegti tirdzniecībai.

10.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda tirdzniecības vietu, sniedz kompetentajām iestādēm sīku informāciju par pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem.

Kompetentā iestāde šo informāciju, kā arī informāciju par tās noteiktajiem pozīciju limitiem paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar kopsavilkumiem par pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem.

11.   Šā panta 1. punktā minētos pozīciju limitus kompetentās iestādes liek ievērot saskaņā ar 69. panta 2. punkta p) apakšpunktu.

12.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a)

kritērijus un metodes, kā noteikt, vai pozīciju var uzskatīt par tādu, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbībām;

b)

metodes, lai noteiktu, kad personas pozīcijas ir jāapkopo grupā;

c)

kritērijus, lai noteiktu, vai līgums ir ekonomiski ekvivalents tādam ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums līgumam, ko tirgo tirdzniecības vietās, kas minētas 1. punktā, tādējādi, ka veicina ziņošanu par pozīcijām, kuras iekļautas līdzvērtīgos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, attiecīgajai kompetentajai iestādei, kā tas paredzēts 58. panta 2. punktā;

d)

ko saprot ar jēdzieniem “tas pats preču atvasinātais instruments” un šā panta 6. punktā minētais “plašs apjoms”;

e)

metodi, kā apkopot un tīrvērtēt ārpusbiržas atvasinātos instrumentus un uz vietas tirgoto preču atvasināto instrumentu pozīcijas, lai noteiktu tīro pozīciju nolūkā novērtēt atbilstību limitiem. Ar šādām metodēm ir jānosaka kritēriji, lai noteiktu, kuras pozīcijas var savstarpēji tīrvērtēt, un neveicinātu pozīciju veidošanu veidā, kas neatbilst šā panta 1. punktā minētajiem mērķiem;

f)

procedūru, kurā paredzēts, kā persona var paziņot un pieteikties uz ša panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto izņēmumu un kā attiecīgā kompetentā iestāde apstiprinās šādus pieteikumus;

g)

aprēķināšanas metodi, lai noteiktu vietu, kur atbilstīgi šā panta 6. punktam notiek lielākais tirdzniecības apjoms ar preču atvasināto instrumentu un plaša apjoma tirdzniecība.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota pieņemt 3. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

13.   Kompetentās iestādes neuzliek stingrākus ierobežojumus par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad tie ir pamatoti un samērīgi, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un pienācīgu šā tirgus darbību. Kompetentās iestādes publicē savā tīmekļa vietnē informāciju par ierobežojošākiem pozīciju limitiem, kurus tās ir nolēmušas noteikt un kuri ir spēkā sākotnējā laika posmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus no to publicēšanas brīža tīmekļa vietnē. Šos ierobežojošākos pozīciju limitus var pagarināt uz ilgāku laika posmu, kas vienā reizē nepārsniedz 6 mēnešus, ja saglabājas pamatojums piemērot ierobežojumu. Ja šie ierobežojumi nav atjaunoti pēc tam, kad pagājis sešu mēnešu laikposms, tie automātiski zaudē spēku.

Ja kompetentās iestādes nolemj noteikt ierobežojošākus pozīciju limitus, tās par to paziņo EVTI. Paziņojumā ietver pamatojumu ierobežojošākiem pozīciju limitiem. EVTI 24 stundu laikā sniedz atzinumu par to, vai tā uzskata, ka ierobežojošākie pozīciju limiti konkrētajā izņēmuma gadījumā ir nepieciešami. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde nosaka ierobežojumus, kas nesaskan ar EVTI atzinumu, tā nekavējoties savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

14.   Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var izmantot savas šajā direktīvā paredzētās pilnvaras piemērot sankcijas, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo pantu noteiktie pozīciju limiti:

a)

pozīcijās, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas tās teritorijā vai arī ārvalstīs, un kas ievērojami pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikusi kompetentā iestāde attiecībā uz līgumiem tirdzniecības vietās, kas atrodas vai darbojas konkrētās dalībvalsts teritorijā, vai ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem;

b)

pozīcijas, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas tās teritorijā, un kas pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.

58. pants

Ziņošana par pozīcijām pa pozīciju turētāju kategorijām

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda tirdzniecības vietu, kurā tirgo preču atvasinātus instrumentus vai emisijas kvotas vai to atvasinātos instrumentus, veic šādas darbības:

a)

katru nedēļu dara publiski pieejamu ziņojumu par dažādu kategoriju personu turēto pozīciju kopumu attiecībā uz dažādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek tirgoti to tirdzniecības vietā, norādot īso un garo pozīciju skaitu katrā šādā kategorijā, izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma, atvērto pozīciju procentuālo daļu un pozīciju turētāju skaitu katrā kategorijā saskaņā ar 4. punktu un nosūta šo ziņojumu kompetentajai iestādei un EVTI; EVTI centralizēti publicē šajos ziņojumos iekļauto informāciju;

b)

pēc pieprasījuma vismaz reizi dienā iesniedz kompetentajai iestādei pilnīgu visu personu, tostarp tās locekļu vai dalībnieku un klientu šajā tirdzniecības vietā turēto pozīciju sadalījuma pārskatu.

Pienākumu, kas minēts a) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja gan personu skaits, gan to atvērtās pozīcijas pārsniedz minimālo robežvērtību.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem ārpus tirdzniecības vietas, vismaz reizi dienā sniedz tās tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei, kurā šis preču atvasinātais instruments, emisijas kvotas vai to atvasinātais instruments tiek tirgots, vai centrālajai kompetentajai iestādei, ja šis preču atvasinātais instruments tiek tirgots būtiskos apjomos tirdzniecības vietās, kas atrodas vairāk nekā vienā jurisdikcijā, pilnīgu pārskatu par visām savām turētajām tirdzniecības vietā tirgoto preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotas vai to atvasinātos instrumentus un ekonomiski ekvivalento ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīcijām, kā arī par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat galaklientiem, atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantam un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantam.

3.   Lai varētu uzraudzīt 57. panta 1. punkta izpildi, dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu locekļi vai dalībnieki un organizētās tirdzniecības sistēmas klienti vismaz reizi dienā ziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas pārvalda šo tirdzniecības vietu, par savām pozīcijām, ko tās tur, izmantojot šajā tirdzniecības vietā tirgotos līgumus, kā arī par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat galaklientiem.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda attiecīgo tirdzniecības vietu, klasificē atvasinātā instrumenta vai emisijas kvotas vai tās atvasinātā instrumenta pozīcijas turētājas personas atbilstoši to pamata uzņēmējdarbības raksturam, ņemot vērā jebkādas piemērojamās atļaujas, šādi:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes;

b)

ieguldījumu fondi – vai nu kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), kā definēts Direktīvā 2009/65/EK, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Direktīvā 2011/61/ES;

c)

citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kā definēts Direktīvā 2009/138/EK, un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kā definēts Direktīvā 2003/41/EK;

d)

komercuzņēmumi;

e)

attiecībā uz emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem, uzturētāji, kuriem ir saistoši pienākumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

Ziņojumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, precizē īso un garo pozīciju skaitu katrā personu kategorijā, visas izmaiņas tajā kopš iepriekšējā ziņojuma, kopējo atvērto pozīciju daļu un personu skaitu katrā kategorijā.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos ziņojumos un 2. punktā minētajā skaidrojumā nošķir:

a)

pozīcijas, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām un

b)

citas pozīcijas.

5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punkta a) apakšpunktā minēto ziņojumu un 2. punktā minēto skaidrojumu saturu un formātu. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

Attiecībā uz emisijas kvotām vai to atvasinātajiem finanšu instrumentiem paziņošana neskar Direktīvas 2003/87/EK saistību ievērošanu.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai precizētu šā panta 1. punkta otrajā daļā minētās robežvērtības, ņemot vērā atvērto pozīciju kopējo skaitu un to lielumu, kā arī to personu kopējo skaitu, kuras tur kādu pozīciju.

7.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz pasākumiem, kuros noteikta prasība nosūtīt EVTI visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos ziņojumus konkrētā nedēļas dienā, lai tā varētu tos centralizēti publicēt.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

V   SADAĻA

DATU ZIŅOŠANAS PAKALPOJUMI

1.   iedaļa

Atļauju saņemšanas procedūras datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

59. pants

Atļaujas saņemšanas prasība

1.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka, lai I pielikuma D iedaļā minētos datu ziņošanas pakalpojumus veiktu kā regulāru darbību vai uzņēmējdarbību, iepriekš ir jāsaņem atļauja saskaņā ar šo iedaļu. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 67. pantu.

2.   Neskarot 1. punkta noteikumus, dalībvalstis ļauj jebkurai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas pārvalda tirdzniecības vietu, veikt apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētu datu lentes nodrošinātāja un apstiprinātas ziņošanas sistēmas datu ziņošanas pakalpojumus, iepriekš pārbaudot to atbilstību šai sadaļai. Šo pakalpojumu ietver to attiecīgajās atļaujās.

3.   Dalībvalstis reģistrē visus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējus. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir visa informācija par pakalpojumiem, kurus atļauts veikt datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI.

EVTI izveido visu Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju sarakstu. Sarakstā iekļauj informāciju par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu publicē un regulāri to atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde ir atsaukusi atļauju saskaņā ar 62. pantu, informāciju par šo atsaukšanu 5 gadus dara publiski pieejamu sarakstā.

4.   Dalībvalstis pieprasa datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību šai sadaļai. Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr atbilstu šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, uz kuru pamata piešķirta sākotnējā atļauja.

60. pants

Atļaujas piešķiršanas joma

1.   Piederības dalībvalsts nodrošina, ka atļaujā ir precizēts datu ziņošanas pakalpojums, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību un sniegt vēl citus papildu datu ziņošanas pakalpojumus, iesniedz pieprasījumu par savas atļaujas paplašināšanu, lai varētu sniegt šos pakalpojumus.

2.   Atļauja ir spēkā visā Savienībā un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam visā Savienībā sniegt pakalpojumus, kuru sniegšanai saņemta atļauja.

61. pants

Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras

1.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām.

2.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sniedz visu informāciju, tostarp darbības programmu, kurā cita starpā uzskaitīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra, kas nepieciešami, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sākotnējās atļaujas saņemšanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem.

3.   Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a)

informāciju, kas saskaņā ar 2. punktu jāiesniedz kompetentajai iestādei, tostarp darbības programma;

b)

informāciju, kas jāiekļauj paziņojumos, kuri jānosūta saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

EVTI šos pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta formas, veidlapas un procedūras šā panta 2. punktā un 63. panta 4. punktā minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

62. pants

Atļauju atsaukšana

Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam, ja šis sniedzējs:

a)

neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis datu ziņošanas pakalpojumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

b)

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja piešķirta;

d)

ir būtiski un sistemātiski pārkāpis šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumus.

63. pants

Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju vadības struktūrai

1.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka visiem tirgus dalībnieka vadības struktūras locekļiem vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetencei, prasmes un pieredze un ka viņi velta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmuma darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un objektīvi, lai vajadzības gadījumā efektīvi apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu pārvaldes lēmumu pieņemšanu.

Ja tirgus operators iesniedz atļaujas pieprasījumu darboties ar apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju vai apstiprinātu ziņošanas sistēmu un apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētu datu lentes nodrošinātāja vai apstiprinātas ziņošanas sistēmas vadības struktūras locekļi ir tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2.   EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim izstrādā vadlīnijas 1. punktā minētajai vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un veiktās darbības, kā arī nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un apstiprinātās publicēšanas struktūras, konsolidētās datu lentes nodrošinātāja vai apstiprinātās ziņošanas sistēmas lietotājiem.

3.   Dalībvalstis nosaka prasību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu statusā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai šī vienība atbilst 1. punktam.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra definē un uzrauga pārvaldības mehānismu īstenošanu, kuri nodrošina efektīvu un piesardzīgu organizācijas pārvaldību, tostarp pienākumu sadali organizācijā un interešu konfliktu novēršanu, tā, ka tiek veicināta tirgus integritāte un ievērotas to klientu intereses.

5.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kurām efektīvi jāpārvalda datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pastāv objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka attiecīgās izmaiņas uzņēmuma vadībā apdraud tā pienācīgu un piesardzīgu pārvaldību un attiecīgi tā klientu intereses un tirgus integritāti.

2.   iedaļa

Nosacījumi attiecībā uz APS

64. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību APS pieņemt atbilstošu politiku un pasākumus, lai darītu publiski pieejamu Regulas (ES) Nr. 600/2014 20. un 21. pantā minēto informāciju reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad APS to ir publicējusi. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka APS jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

2.   APS publicētajā informācijā saskaņā ar 1. punktu ietver vismaz šādu informāciju:

a)

finanšu instrumenta identifikators;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI” vai citādi – kods “OTC”;

h)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

3.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai APS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. Jo īpaši APS, kas darbojas arī kā tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstīgus noteikumus, lai nošķirtu dažādus darbību veidus.

4.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību APS izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. APS ir atbilstoši resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

5.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību APS izveidot sistēmas, kas var efektīvi pārbaudīt tirdzniecības pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglotu informācijas konsolidēšanu atbilstīgi 1. punktam.

EVTI šos pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, kuros precizē, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi šā panta 1. punktam.

8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, ar ko nosaka

a)

veidus, kā apstiprināta publicēšanas struktūra var ievērot 1. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

b)

saskaņā ar 1. punktu publiskotās informācijas saturu, iekļaujot vismaz 2. punktā minēto informāciju tādā veidā, lai varētu publicēt 64. pantā prasīto informāciju;

c)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 3., 4. un 5. punktā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   iedaļa

Nosacījumi konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem

65. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētu datu lentes nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

Minētā informācija iever vismaz šādas ziņas:

a)

finanšu instrumenta identifikators;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI”, vai citādi – kods “OTC”;

h)

attiecīgā gadījumā informācija saistībā ar to, ka par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu ir atbildīgs ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantots datoralgoritms;

i)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos;

j)

ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai b) apakšpunktu tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto informāciju, – atzīme par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem tika piemērots konkrētajam darījumam.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad konsolidētu datu lentes nodrošinātājs to ir publicējis. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas ir viegli pieejams un izmantojams tirgus dalībniekiem.

2.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētu datu lentes nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. un 21. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādu informāciju:

a)

finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI”, vai citādi – kods “OTC”;

h)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos;

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad konsolidētu datu lentes nodrošinātājs to ir publicējis. Piederības dalībvalsts nosaka, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un vispāratzītos formātos, kas ir savstarpēji savietojami, viegli pieejami un izmantojami tirgus dalībniekiem.

3.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētu datu lentes nodrošinātājam nodrošināt, ka nosūtītie dati ir konsolidēti no visiem regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, organizētām tirdzniecības sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un attiecas uz tādiem finanšu instrumentiem, kas konkretizēti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

4.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai konsolidētu datu lentes nodrošinātājs pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas noteikti, lai novērstu interešu konfliktus. Īpaši tirgus operators vai apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī ar konsolidētu datu lenti, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus pasākumus, lai nodalītu dažādas uzņēmējdarbības funkcijas.

5.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētu datu lentes nodrošinātājam izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jābūt atbilstošiem resursiem un rezerves sistēmām, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 10., 20. un 21. pantu publicējamās informācijas datu standartus un formātus, tostarp norādot finanšu instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pierakstu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem apstākļiem, kādos darījums tika veikts, kā arī tehniskos pasākumus, lai veicinātu efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu, nodrošinot, ka tā ir brīvi pieejama un izmantojama tirgus dalībniekiem atbilstīgi 1. un 2. punktam, ietverot citus raksturīgus pakalpojumus, ko var veikt konsolidētu datu lentes nodrošinātājs, lai palielinātu tirgus efektivitāti.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. un 20. pantu, un līdz 2015. gada 3. jūlijam attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. un 21. pantu.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, ar kuriem precizē, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai nodrošinātu piekļuvi datu plūsmām atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, ar ko nosaka:

a)

līdzekļus, ar kuriem konsolidētu datu lentes nodrošinātājs var ievērot 1. un 2. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

b)

saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskotās informācijas saturu;

c)

to finanšu instrumentu datus, kam jābūt pieejamiem datu plūsmā, un datus par instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, tirdzniecības vietām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām, kas ir jāiekļauj;

d)

citus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka dažādu konsolidētu datu plūsmas nodrošinātāju publicētā informācija ir saskaņota un to var pilnībā savietot un salīdzināt ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem, kā arī apkopot Savienības līmenī;

e)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 4. un 5. punktā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   iedaļa

Nosacījumi attiecība uz azs

66. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību AZS pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz darba dienas beigām pēc tās dienas, kad notika darījums, ziņotu Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā minēto informāciju. Šo informāciju nosūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā minētajām prasībām.

2.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai AZS pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. Jo īpaši AZS, kas darbojas arī kā tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā, kā arī veic un uztur atbilstīgus pasākumus, lai nošķirtu dažādus darbību veidus.

3.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību AZS izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka AZS jābūt atbilstošiem resursiem un rezerves sistēmām, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

4.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka AZS jābūt ieviestām sistēmām, kas var efektīvi pārbaudīt darījumu pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas, ko izraisījusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, un ja šāda kļūda vai trūkums ir konstatēti, sniegt šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai informāciju par kļūdas vai trūkuma elementiem, un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

Piederības dalībvalsts nosaka arī prasību, ka AZS jābūt ieviestām sistēmām, kas ļautu apstiprinātai ziņošanas sistēmai konstatēt kļūdas vai trūkumus, ko izraisījusi pati AZS, un dot iespēju AZS koriģēt un nosūtīt (vai vajadzības gadījumā atkārtoti nosūtīt) kompetentajai iestādei pareizos un pilnīgos darījumu pārskatus.

5.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, ar ko nosaka:

a)

veidus, kā AZS var ievērot 1. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību, un

b)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 2., 3. un 4. punktā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

VI   SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

I   NODAĻA

Izraudzīšana, pilnvaras un kompensāciju procedūras

67. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšana

1.   Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kam jāveic visi pienākumi, kuri paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 un šīs direktīvas dažādiem noteikumiem. Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par to kompetento iestāžu identitāti, kas ir atbildīgas par katra no šiem pienākumiem izpildi un par jebkādu minēto pienākumu sadalījumu.

2.   Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, ir valsts iestādes, nekarot iespēju deleģēt uzdevumus citām vienībām, ja tas ir skaidri paredzēts 29. panta 4. punktā.

Uzdevumu deleģēšana vienībām, kas nav 1. punktā minētās iestādes, nevar ietvert valsts varas īstenošanu vai lēmumu pieņemšanu pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm pirms deleģēšanas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vienībai, kam jādeleģē uzdevumi, ir attiecīga spēja un resursi, lai efektīvi izpildītu visus uzdevumus, un ka deleģēšana notiek tikai tad, ja ir izveidota skaidri definēta un dokumentēta sistēma visu deleģēto uzdevumu īstenošanai, norādot uzdevumus, kas jāuzņemas, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiem jāveic. Minētajos nosacījumos iekļauj klauzulu, kas paredz, ka attiecīgajai vienībai jārīkojas un jābūt organizētai tā, lai nepieļautu interešu konfliktu, un tā, lai informāciju, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, neizmantotu negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Galīgā atbildība par šīs direktīvas ievērošanas un īstenošanas pasākumu uzraudzību ir uzticēta kompetentajai iestādei vai iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu.

3.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu.

68. pants

Sadarbība starp iestādēm vienā dalībvalstī

Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, lai izpildītu šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumus, skaidri definē to attiecīgās funkcijas, un šīs iestādes cieši sadarbojas.

Katra dalībvalsts pieprasa, lai šāda sadarbība ir arī starp šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, kas konkrētajā dalībvalstī ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu, pensiju fondu, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai saistoša attiecībā uz funkciju un pienākumu izpildi.

69. pants

Uzraudzības pilnvaras

1.   Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, un pilnvaras piemērot aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešamas, lai pildītu savus pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 600/2014.

2.   Pilnvaras, kas minētas 1. punktā, ietver vismaz šādas pilnvaras:

a)

piekļūt jebkuram dokumentam vai citiem datiem jebkādā formātā, kuri pēc kompetentās iestādes uzskata varētu attiekties uz tās uzraudzības pienākumu veikšanu, un saņemt to kopiju vai nokopēt tos;

b)

pieprasīt informācijas sniegšanu no jebkuras personas un vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt personu, lai gūtu informāciju;

c)

veikt pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu;

d)

pieprasīt telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstus vai citus datu plūsmas ierakstus, kas ir to ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu vai citu vienību rīcībā, kuru darbību reglamentē šī direktīva vai Regula (ES) Nr. 600/2014;

e)

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestrāciju vai abus;

f)

pieprasīt profesionālās darbības pagaidu aizliegšanu;

g)

pieprasīt pilnvaroto ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulēto tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju revidentiem sniegt informāciju;

h)

nodot lietas kriminālvajāšanai;

i)

ļaut revidentiem vai speciālistiem veikt pārbaudes vai izmeklēšanu;

j)

pieprasīt no jebkuras personas informācijas sniegšanu, tostarp visus attiecīgos dokumentus, par pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar preču atvasināto instrumentu, apmēru un mērķi un par visiem aktīviem vai pasīviem attiecīgajā tirgū;

k)

pieprasīt uz laiku vai pastāvīgi pārtraukt jebkādu praksi vai rīcību, ko kompetentā iestāde uzskata esam pretrunā Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumiem un noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un novērst šādas prakses vai rīcības atkārtošanos;

l)

pieņemt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulēto tirgu un citu personu, uz kurām attiecas šī direktīva vai Regula (ES) 600/2014, darbības atbilstību juridiskajām prasībām;

m)

pieprasīt pārtraukt tirgot finanšu instrumentu;

n)

pieprasīt izņemt finanšu instrumentu no tirgus regulētā tirgū vai saskaņā ar citiem tirdzniecības pasākumiem;

o)

pieprasīt jebkurai personai veikt atbilstošus pasākumus, lai samazinātu pozīcijas vai riska darījuma apjomu;

p)

ierobežo jebkuras personas spēju piekļūt preču atvasinātajam instrumentam, tostarp nosakot limitus attiecībā uz pozīcijas apjomu, kādu jebkura persona visu laiku drīkst turēt saskaņā ar šīs direktīvas 57. pantu;

q)

izdot publiskus paziņojumus;

r)

pieprasīt, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, esošos datu plūsmas ierakstus, kas ir telesakaru operatora rīcībā, ja pastāv pamatotas aizdomas par pārkāpumu un ja šādi ieraksti var būt noderīgi, veicot izmeklēšanu saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumu pārkāpšanu;

s)

apturēt finanšu instrumentu vai strukturētu noguldījumu pārdošanu vai tirdzniecību, ja ir ievēroti Regulas (ES) Nr. 600/2014 40., 41. vai 42. panta nosacījumi;

t)

apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai strukturētu noguldījumu pārdošanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izstrādājusi vai īstenojusi efektīvu produktu apstiprināšanas procesu vai kā citādi nav ievērojusi šīs direktīvas16. panta 3. punktu;

u)

pieprasīt atcelt fizisku personu no amata ieguldījumu “brokeru sabiedrību vai tirgus operatora valdē.

Līdz 2016. gada 3. jūlijam dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar ko transponē 1. un 2. punktu. Tās bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par visiem tajos veiktajiem grozījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti mehānismi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izmaksāt kompensāciju vai veikt citu atlīdzināšanas pasākumu, novēršot jebkādu finansiālu zaudējumu vai citu kaitējumu, kas nodarīts saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu.

70. pants

Sankcijas par pārkāpumiem

1.   Neskarot 69. pantā paredzētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, un pilnvaras piemērot aizsardzības līdzekļus, un dalībvalstu tiesības paredzēt un piespriest kriminālsodus, dalībvalstis pieņem noteikumus un nodrošina, ka to kompetentās iestādes var piemērot administratīvos sodus un pasākumus, kas piemērojami par visiem šīs direktīvas vai Regulas Nr. 600/2014 pārkāpumiem un to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti, īstenojot šo direktīvu un Regulu Nr. 600/2014, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādas sankcijas un pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi un tos piemēro par pārkāpumiem, pat ja tie nav konkrēti minēti 3., 4. un 5. punktā.

Dalībvalstis var nolemt neizstrādāt noteikumus attiecībā uz administratīvajiem sodiem par pārkāpumiem, par kuriem jau piemēro valsts kriminālsodus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādā gadījumā dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.

Līdz 2016. gada 3. jūlijam dalībvalstis dara Komisijai un EVTI zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē šo pantu, tostarp visus atbilstīgos krimināltiesību noteikumus. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par visiem tajos veiktajiem grozījumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pienākumi attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu darbībām un papildpakalpojumiem, un trešo valstu sabiedrību filiālēm, pārkāpuma gadījumā jomās, kas nav saskaņotas ar šo direktīvu, sankcijas un citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem var piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus operatoru vadības struktūras locekļiem, un jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par pārkāpumu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu tiek uzskatīts pārkāpums, kad ir pārkāpts vismaz šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014:

a)

attiecībā uz direktīvu:

i)

8. panta b) apakšpunkts;

ii)

9. panta 1. līdz 6. punkts;

iii)

11. panta 1. un 3. punkts;

iv)

16. panta 1. līdz 11. punkts;

v)

17. panta 1. līdz 6. punkts;

vi)

18. panta 1. līdz 9. punkts un 18. panta 10. punkta pirmais teikums;

vii)

19. un 20. pants;

viii)

21. panta 1. punkts;

ix)

23. panta 1. un 2. punkts un 3. punkts;

x)

24. panta 1. līdz 5. un 7. līdz 10. punkts un 24. panta 11. punkta pirmā un otrā daļa;

xi)

25. panta 1. līdz 6. punkts;

xii)

26.panta 1. punkta otrais teikums un 26. panta 2. un 3. punkts;

xiii)

27. panta 1. un 8. punkts;

xiv)

28. panta 1. un 2. punkts;

xv)

29. panta 2. punkta pirmā daļa, 29. panta 2. punkta trešās daļa, 29. panta 3. punkta pirmais teikums, 29. panta 4. punkta pirmā daļa un 29. panta 5. punkts;

xvi)

30. panta 1. punkta otrā daļa un 3. punkta 3. punkta otrās daļas pirmais teikums;

xvii)

31. panta 1. punkts, 31. panta 2. punkta pirmā daļa un 31. panta 3. punkts;

xviii)

32. panta 1. punkts, 32. panta 2. punkta pirmā, otrā un ceturtā daļa;

xix)

33. panta 3. punkts;

xx)

34. panta 2. punkts, 34. panta 4. punkta pirmais teikums, 34. panta 5. punkta pirmais teikums, 34. panta 7. punkta pirmais teikums;

xxi)

35. panta 2. punks, 35. panta 7. punkta pirmā daļa, 35. panta 10. punkta pirmās daļas pirmais teikums;

xxii)

36. panta 1. punkts;

xxiii)

37. panta 1. punkta pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums un 37. panta 2. punkta pirmā daļa;

xxiv)

44. panta 1. punkta ceturtā daļa, 44. panta 2. punkta pirmais teikums, 44. panta 3. punkta pirmā daļa un 44. panta 5. punkta b) apakšpunkts;

xxv)

45. panta 1. līdz 6. un 8. punkts;

xxvi)

46. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 46. panta 2. punkts;

xxvii)

47. pants;

xxviii)

48. panta 1. līdz 11. punkts;

xxix)

49. panta 1. punkts;

xxx

50. panta 1. punkts;

xxxi)

51. panta 1. līdz 4. punkts, 51. panta 5. punkta otrais teikums;

xxxii)

52. panta 1. punkts, 52. panta 2. punkta pirmā, otrā un piektā daļa;

xxxiii)

53. panta 1., 2. un 3. punkts un 53. panta 6. punkta otrās daļas pirmais teikums, 53. panta 7. punkts;

xxxiv)

54. panta 1. punkts, 54. panta 2. punkta pirmā daļa un 54. panta 3. punkts;

xxxv)

57. panta 1. punkts un 57. panta 2. punkta pirmais teikums;, 57. panta 8. punkts un 57. panta 10. punkta pirmais teikums;

xxxvi)

58. panta 1. līdz 4. punkts;

xxxvii)

63. panta 1., 3. un 4. punkts;

xxxviii)

64. panta 1. līdz 5. punkts;

xxxix)

65. panta 1. līdz 5. punkts;

xxxx)

66. panta 1. līdz 4. punkts; un

b)

attiecībā uz Regulu (ES) Nr. 600/2014:

i)

3. panta 1. un 3. punkts;

ii)

4. panta 3. punkta pirmā daļa;

iii)

6. pants;

iv)

7. panta 1. punkta trešās daļas pirmais teikums;

v)

8. panta 1., 3. un 4. punkts;

vi)

10. pants;

vii)

11. panta 1. punkta trešās daļas pirmais teikums 11. panta 3. punkta trešā daļa;

viii)

12. panta 1. punkts;

ix)

13. panta 1. punkts;

x)

14. panta 1. punkts, 14. panta 2. punkta pirmais teikums un 14. panta 3. punkta otrais, trešais un ceturtais teikums;

xi)

15. panta 1. punkta pirmā daļa un otrās daļas pirmais un trešais teikums, 15. panta 2. punkts un 4. punkta otrais teikums;

xii)

17. panta 1. punkta otrais teikums;

xiii)

18. panta 1. un 2. punkts, 18. panta 4. punkta pirmais teikums, 18. panta 5. punkta pirmais teikums, 18. panta 6. punkta pirmais teikums, 18. panta 8. un 9. punkts;

xiv)

20. panta 1. punkts un 2. punkta pirmais teikums;

xv)

21. panta 1., 2. un 3. punkts

xvi)

22. panta 2. punkts;

xvii)

23. panta 1. un 2. punkts;

xviii)

25. panta 1. un 2. punkts;

xix)

26. panta 1. punkta pirmā daļa, 26. panta 2. līdz 5. punkts, 26. panta 6. 6. punkta pirmā daļa, 26. panta 7. punkta pirmā līdz piektā un astotā daļa;

xx)

27. panta 1. punkts;

xxi)

28. panta 1. punkts un 28. panta 2. punkta pirmā daļa;

xxii)

29. panta 1. un 2. punkts;

xxiii)

30. panta 1. punkts;

xxiv)

31. panta 1. līdz 3. punkts;

xxv)

35. panta 1. līdz 3. punkts;

xxvi)

36. panta 1. līdz 3. punkts;

xxvii)

37. panta 1. un 3. punkts;

xxviii)

40., 41. un42. pants.

4.   Par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu uzskata arī ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un/vai ieguldījumu darbību veikšanu, nesaņemot paredzēto atļauju vai apstiprinājumu saskaņā ar šādiem noteikumiem šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 600/2014:

a)

šīs direktīvas 5. pants, 6. panta 2. punkts, 34. pants, 35. pants, 39. pants, 44. pants vai 59. pants, un

b)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 7. panta 1. punkta trešais teikums vai 11. panta 1. punkts.

5.   Par šīs direktīvas pārkāpumu uzskata arī nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai vai inspekcijai, vai pieprasījumam, kas paredzēti 69. pantā.

6.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem paredz, ka 3., 4. un 5. punktā minēto pārkāpumu gadījumā kompetentajām iestādēm ir pilnvaras noteikt un piemērot šādus administratīvos sodus un pasākumus:

a)

publisku paziņojumu, kurā norādīta fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 71. pantu;

b)

rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)

attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operators, kuram ir atļauja uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu vai organizētu tirdzniecības sistēmu, regulēto tirgu, apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāja un apstiprinātas ziņošanas sistēmu iestādes atļaujas atsaukšanu vai apturēšanu saskaņā ar 8., 43. un 65. pantu;

d)

īslaicīgu vai par nopietniem atkārtotiem pārkāpumiem – pastāvīgu aizliegumu jebkuram ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai atbildīgajai fiziskai personai veikt savas vadības funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

e)

īslaicīgu darbības aizliegumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir regulēto tirgu vai DTS locekle vai dalībniece vai arī OTS kliente;

f)

juridiskas personas gadījumā – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz 5 000 000 EUR apmērā vai dalībvalstī, kuras valūta nav euro – atbilstoša summa valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā, vai līdz 10 % no juridiskās personas gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma filiāle, kurai jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir visas mātesuzņēmuma gada kopējais apgrozījums vai atbilstīgs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem leģislatīvajiem aktiem atbilstīgi jaunākajiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra;

g)

fiziskas personas gadījumā – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz EUR 5 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro - atbilstoša vērtība tās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

h)

maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz ekonomiskā ieguvuma, kas izriet no pārkāpuma, ja šo ieguvumu var noteikt, dubultā apjomā, pat ja tas pārsniedz f) un g) apakšpunktā minētos maksimālos apmērus.

7.   Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes ieviest papildu sankciju veidus papildus tiem, kas minēti 6. punktā, vai noteikt sankcijas, kuru apmērs pārsniedz 6. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētos apmērus.

71. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savā tīmekļa vietnē publicē ikvienu lēmumu, ar ko nosaka administratīvu sodu vai pasākumu par Regulas (ES) Nr. 600/2014 vai šīs regulas īstenošanai pieņemtu valsts noteikumu pārkāpumu, pēc tam, kad persona, kurai uzlikts sods, ir informēta par šo lēmumu. Publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgo personu identitāti. Minēto pienākumu nepiemēro lēmumiem par tādu pasākumu piemērošanu, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

Tomēr, ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai nepabeigtu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes vai nu:

a)

aizkavē sankcijas vai pasākuma piemērošanas lēmuma publicēšanu līdz brīdim, kad nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt;

b)

publicē lēmumu noteikt sankcijas vai pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

vispār nepublicē lēmumu, ar kuru nosaka sankciju vai pasākumu, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)

ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte,

ii)

šādu lēmumu publicēšanas proporcionalitāti attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.

Gadījumā, kad lēmumu, ar ko nosaka publicēt sankciju vai citu pasākumu, publicē anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

2.   Ja lēmumu par sankcijas vai pasākuma noteikšanu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu noteikt sankciju vai pasākumu.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, lai ikviena publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Jebkuri personas dati, kas iekļauti publikācijā, tiek uzglabāti kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē tikai uz laikposmu, kas nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem, kas noteiktas, bet informācija par kurām nav publicēta atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, tostarp arī informācija par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu uzlikto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EBI uztur centrālu datubāzi par sankcijām, kuras tai ir darītas zināmas vienīgi ar mērķi veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

4.   Dalībvalstis EVTI ik gadu nodod apkopotu informāciju saistībā ar visām sankcijām un pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Minēto pienākumu neattiecina uz pasākumiem, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs. EVTI šo informāciju publicē gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 70. pantam vēlas noteikt kriminālsodus par šajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI anonīmus un apkopotus datus par visiem kriminālizmeklēšanas gadījumiem un piespriestajiem kriminālsodiem. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

5.   Ja kompetentā iestāde ir darījusi zināmu sabiedrībai informāciju par administratīvu pasākumu, sankciju vai kriminālsodu, tā vienlaikus par to ziņo arī EVTI.

6.   Ja publiskots kriminālsods vai administratīvs sods attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kredītiestādi saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām vai papildpakalpojumiem, vai trešo valstu sabiedrību filiālēm, kuriem atļauja ir izsniegta saskaņā ar šo direktīvu, EVTI attiecīgajā reģistrā pievieno norādi par publiskoto sankciju.

7.   EVTI izveido īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz informācijas nosūtīšanas procedūrām un veidlapām, kas minētas šajā pantā.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

72. pants

Uzraudzības pilnvaras un sankciju noteikšanas pilnvaru īstenošana

1.   Kompetentās iestādes īsteno uzraudzības pilnvaras, tostarp 69. pantā minētās izmeklēšanas pilnvaras un pilnvaras piemērot aizsardzības līdzekļus, un 70. pantā minētās pilnvaras piemērot sankcijas atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti atbilstīgi 67. panta 2. punktam; vai

d)

iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesas iestādēm.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes, īstenojot tām 70. pantā paredzētās sankciju piemērošanas pilnvaras un nosakot administratīvo sodu vai pasākuma veidu un apmēru, ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgos gadījumos:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

c)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko jo īpaši liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

d)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl to var noteikt;

e)

pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)

atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;

g)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

Nosakot administratīvo sodu un pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes papildus pirmajā daļā minētajiem faktoriem var ņemt vērā arī citus faktorus.

73. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, kas ļauj ziņot tām par Regulas (ES) Nr. 600/2014 un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno šo direktīvu, iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

Mehānismi, kas minēti pirmajā daļā, ietver vismaz:

a)

konkrētas procedūras ziņojumu saņemšanai par iespējamajiem vai faktiskajiem pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveidošanu šādiem ziņojumiem;

b)

atbilstošu aizsardzību tiem finanšu iestāžu darbiniekiem, kas ziņo par pārkāpumiem finanšu iestādē, vismaz pret atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi;

c)

identitātes aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas ir šķietami atbildīga par pārkāpumu visos procedūras posmos, izņemot tad, ja informācijas izpaušana nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem, veicot turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku tiesvedību.

2.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām un papildpakalpojumiem, un trešo valstu sabiedrību filiālēm ieviest atbilstošas procedūras saviem darbiniekiem, lai iestādes iekšienē ziņotu par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, izmantojot īpašu, neatkarīgu un anonīmu kanālu.

74. pants

Pārsūdzības tiesības

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka jebkurš lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumiem vai saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir attiecīgi pamatots un ka to ir tiesības pārsūdzēt augstākās instances tiesā. Tiesības pārsūdzēt augstākās instances tiesā piemēro arī tad, ja attiecībā uz atļaujas pieprasījumu, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, nav pieņemts lēmums sešu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.

2.   Dalībvalstis paredz, ka viena vai vairākas no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valstu tiesību aktos, patērētāju interesēs un saskaņā ar valstu tiesību aktiem arī var iesniegt prasību tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka ir piemēroti Regulas (ES) Nr. 600/2014 un valstu noteikumi šīs direktīvas īstenošanai:

a)

valsts struktūras vai to pārstāvji;

b)

patērētāju organizācijas, kam ir likumīgas intereses patērētāju aizsardzībā;

c)

profesionālas organizācijas, kam ir likumīgas intereses rīkoties, lai aizstāvētu savus locekļus.

75. pants

Ārpustiesas mehānisms patērētāju sūdzību izskatīšanai

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidotas lietderīgas un efektīvas sūdzību un kompensāciju procedūras patērētāju strīdu alternatīvai izšķiršanai attiecībā uz tādu ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrības, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās struktūras. Dalībvalstis arī nodrošina, ka visas ieguldījumu brokeru sabiedrības pakļaujas vienai vai vairākām šādām struktūrām, kas īsteno minētās sūdzību un kompensācijas procedūras.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka šīs struktūras pārrobežu strīdu izšķiršanā aktīvi sadarbojas ar līdzīgām struktūrām citās dalībvalstīs.

3.   Kompetentās iestādes paziņo EVTI par 1. punktā minētajām sūdzību un kompensāciju procedūrām, ko var izmantot to jurisdikcijā.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu ārpustiesas mehānismu sarakstu.

76. pants

Dienesta noslēpums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, visām personām, kas strādā vai ir strādājušas to kompetento iestāžu vai to vienību labā, kurām uzdevumi ir deleģēti atbilstoši 67. panta 2. punktam, kā arī revidentiem un speciālistiem, ko instruējušas kompetentās iestādes, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Tās neizpauž nekādu konfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt, pildot savus pienākumus, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nevar identificēt atsevišķas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus operatorus, regulētos tirgus vai jebkuru citu personu, neskarot valsts krimināltiesību vai nodokļu tiesību vai arī šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 citu noteikumu prasības.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, tirgus operators vai regulētais tirgus ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerciālā tiesvedībā, ja tas ir vajadzīgs tiesvedības veikšanai.

3.   Neskarot valsts krimināltiesību vai nodokļu tiesību prasības, kompetentās iestādes, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014, to var izmantot tikai, veicot savus pienākumus un funkcijas, attiecībā uz kompetentajām iestādēm, ievērojot šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 darbības jomu, vai – attiecībā uz citām iestādēm, struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām – mērķim, kādam šī informācija tām sniegta, un/vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir konkrēti saistīta ar minēto funkciju veikšanu. Tomēr, ja kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem.

4.   Uz visu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas pārsūtīta atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014, attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kas noteikti šajā pantā. Tomēr šis pants neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 600/2014 un citām direktīvām vai regulām, kas piemērojamas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, alternatīvu ieguldījumu fondiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, regulētiem tirgiem vai tirgus operatoriem, CDP, CVD vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes vai citas iestādes vai struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

5.   Šis pants neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

77. pants

Attiecības ar revidentiem

1.   Dalībvalstis paredz, ka: katrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (50) pilnvarotai personai, kas kādā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, regulētā tirgū vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā veic uzdevumu, kurš raksturots Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā vai Direktīvas 2009/65/EEK 73. pantā, vai kādu citu likumā paredzētu uzdevumu, tūlīt jāpaziņo kompetentajām iestādēm visi fakti vai lēmumi attiecībā uz šo uzņēmumu, ko tā konstatējusi, veicot savu uzdevumu, un kas var:

a)

būt būtiskā pretrunā normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu vai īpaši reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībām;

b)

ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgo darbību;

c)

būt pamatā atteikumam apstiprināt grāmatvedības datus vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas personai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir cieša saistība ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2.   Ja personas, kas ir pilnvarotas Direktīvas 2006/43/EK nozīmē, labā ticībā atklāj kompetentajām iestādēm jebkuru 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, tās nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas izriet no līgumsaistībām vai tiesību aktiem, un šādām personām nav jāuzņemas atbildība.

78. pants

Datu aizsardzība

Personas datus, kas iegūti, īstenojot uzraudzības, tostarp izmeklēšanas, pilnvaras vai lai tās īstenotu saskaņā ar šo direktīvu, apstrādā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, un attiecīgos gadījumos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

II   NODAĻA

Sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar evti

79. pants

Sadarbības pienākums

1.   Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu to pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 600/2014, izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai Regulu (ES) Nr. 600/2014 vai ar valstu tiesību aktiem.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 70. pantu paredz kriminālsodus par minētā panta noteikumu pārkāpumiem, kas minēta norādītajā pantā, tās nodrošina, ka ir spēkā piemēroti pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarboties ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu specifisku informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 iespējamajiem pārkāpumiem un, izpildot pienākumu šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 nolūkiem sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši tās apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās.

Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī ar naudas sodu piedziņas nodrošināšanu saistītajos jautājumos.

Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, dalībvalstis izraugās tikai vienu kompetento iestādi par kontaktpunktu saistībā ar šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 izpildi. Dalībvalstis paziņo Komisijai, EVTI un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kas ir izraudzītas saņemt informācijas apmaiņas pieprasījumus vai sadarboties atbilstīgi šim punktam. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina šo iestāžu sarakstu.

2.   Ja, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgu situāciju, tādas tirdzniecības vietas darbības, kas ir veikusi pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvušas par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī, tirdzniecības vietas piederības un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes veic samērīgus sadarbības pasākumus.

3.   Dalībvalstis veic administratīvos un organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu 1. punktā paredzēto palīdzību.

Kompetentās iestādes var izmantot savas pilnvaras sadarbības mērķiem, pat, kad rīcība, ko izmeklē, nav attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošu noteikumu pārkāpums.

4.   Ja kompetentai iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka rīcību, kas ir pretrunā šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumiem un ko veic vienības, uz kurām neattiecas iestādes uzraudzība, īsteno vai tā ir īstenota citas dalībvalsts teritorijā, tā paziņo to pēc iespējas precīzāk attiecīgās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI. Attiecīgā kompetentā iestāde, kas saņēmusi informāciju, atbilstīgi rīkojas. Tā informē kompetento iestādi, kas tai ir sniegusi ziņas, un EVTI par veiktās rīcības rezultātiem un, ciktāl tas iespējams, arī par būtiskiem starpposma notikumiem. Šis punkts neskar tās kompetentās iestādes pilnvaras, kura informāciju nosūtīja.

5.   Neskarot 1. un 4. punktu, kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par:

a)

jebkādiem pieprasījumiem samazināt pozīcijas apjomu vai risku atbilstīgi 69. panta 2. punkta o) apakšpunktam;

b)

jebkādiem ierobežojumiem personu spējai noslēgt preču atvasināto instrumentu atbilstīgi 69. panta 2. punkta p) apakšpunktam.

Paziņojumā vajadzības gadījumā ietver pieprasījuma aprakstu saskaņā ar 69. panta 2. punkta j) apakšpunktu, tostarp tās personas vai personu identitāti, kam tas tika adresēts, un tā iemeslus, kā arī to ierobežojumu apjomu, kas ieviesti saskaņā ar 69. panta 2. punkta p) apakšpunktu, tostarp informāciju par attiecīgo personu, piemērojamajiem finanšu instrumentiem, jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz to pozīciju apmēru, ko persona var turēt visu laiku, jebkādus ar to saistītos saskaņā ar 57. pantu piešķirtos izņēmumus un attiecīgos iemeslus.

Paziņojumus nosūta ne vēlāk kā 24 stundas pirms darbību vai pasākuma plānotās stāšanās spēkā. Izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var nosūtīt paziņojumu mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.

Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem šajā punktā minēto paziņojumu, var ieviest pasākumus saskaņā ar 69. panta 2. punkta o) vai p) apakšpunktu, ja tā ir pārliecinājusies, ka pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu citas kompetentās iestādes mērķi. Kompetentā iestāde arī nosūta paziņojumu saskaņā ar šo punktu, kurā tā ietver priekšlikumu ieviest pasākumus.

Ja šā panta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētā darbība attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, kompetentā iestāde nosūta informāciju arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), kas dibināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009.

6.   Attiecībā uz emisijas kvotām kompetentajām iestādēm jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kas ir kompetentas pārraudzīt tūlītējas piegādes tirgus un izsoļu tirgus, un kompetentajām iestādēm, reģistru pārvaldītājiem un citām valsts iestādēm, kas veic atbilstības uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, lai nodrošinātu, ka tās var iegūt konsolidētu pārskatu par emisijas kvotu tirgiem.

7.   Attiecībā uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem kompetentajām iestādēm jāziņo valsts iestādēm, kas ir kompetentas pārraudzīt, pārvaldīt un regulēt fiziskus lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, un jāsadarbojas ar tām.

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem tirdzniecības vietas darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.

9.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minēto sadarbības pasākumu veikšanai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

80. pants

Kompetento iestāžu sadarbība pārbaužu uz vietas vai izmeklēšanas uzraudzības jomā

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestādi iesaistīties uzraudzības darbībā, pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir attāli regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki, regulētā tirgus kompetentā iestāde var izvēlēties tieši vērsties pie tām, un šādā gadījumā tā atbilstīgi informē attālā locekļa vai dalībnieka piederības dalībvalsts kompetento iestādi.

Ja kompetentā iestāde saņem lūgumu attiecībā uz pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā, ievērojot savas pilnvaras:

a)

veic pārbaudes vai izmeklēšanas pati;

b)

atļauj lūguma iesniedzējai iestādei veikt pārbaudi vai izmeklēšanu.

c)

atļauj revidentiem vai ekspertiem veikt pārbaudi vai izmeklēšanu.

2.   Lai tuvinātu uzraudzības metodes, EVTI var piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs vai izmeklēšanā uz vietas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu veic kopīgi divas vai vairākas kompetentās iestādes.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, ar kuru ir jāapmainās kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras kompetento iestāžu sadarbībai saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

81. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir izraudzītas par kontaktpunktiem šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 mērķiem atbilstoši šīs direktīvas 79. panta 1. punktam, nekavējoties sniedz cita citai informāciju, kas pieprasīta, lai veiktu saskaņā ar šīs direktīvas 67. panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu pienākumus, kas norādīti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014.

Kompetentās iestādes, kas veic informācijas apmaiņu ar citām kompetentām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 600/2014, darot zināmu šādu informāciju, var norādīt, ka to nedrīkst izpaust bez šo iestāžu skaidras piekrišanas, tādējādi darot zināmu, ka šādas informācijas apmaiņu var veikt tikai tādiem mērķiem, attiecībā uz kuriem tās sniegušas piekrišanu.

2.   Kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 79. panta 1. punktu, var nosūtīt saskaņā ar 1. punktu un 77. un 88. pantu saņemto informāciju 67. panta 1. punktā minētajām iestādēm. Tās nesūta to citām iestādēm vai fiziskām vai juridiskām personām bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kas atklājušas šo informāciju, un to var nosūtīt tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem minētās iestādes ir devušas piekrišanu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Tādā gadījumā kontaktpunkts tūlīt informē kontaktpunktu, kas nosūtījis attiecīgo informāciju.

3.   Iestādes, kas minētas 71. pantā, kā arī citas struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai saskaņā ar 77. un 88. pantu, var izmantot to tikai, pildot savus pienākumus, jo īpaši:

a)

lai pārbaudītu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzsākšanu, un veicinātu šādas darbības vienotu vai individuālu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz prasībām par kapitāla pietiekamību, kas noteiktas ar Direktīvu 2013/36/EEK, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

b)

lai uzraudzītu tirdzniecības vietu pareizu darbību;

c)

lai noteiktu sankcijas;

d)

pārsūdzēšanā administratīvā kārtā pret kompetento iestāžu lēmumiem;

e)

tiesvedībā, ko uzsāk saskaņā ar 74. pantu;

f)

ārpustiesas mehānismā attiecībā uz ieguldītāju sūdzībām, kā paredzēts 75. pantā.

4.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas apmaiņai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5.   Nedz šis pants, nedz 76. vai 88. pants neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, centrālajām bankām, ECBS un ECB kā monetārām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei. Līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga, lai pildītu savas šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētās funkcijas.

82. pants

Saistoša starpniecība

1.   Kompetentās iestādes var paziņot EVTI par situācijām, kad pieprasījums attiecībā uz kādu no turpmāk minētajiem jautājumiem noraidīts vai attiecībā uz to saprātīgā termiņā nav veikta rīcība:

a)

veikt uzraudzības darbību, pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, kā paredzēts 80. pantā, vai

b)

apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 81. pantā;

2.   Šā panta 1. punktā minētajās situācijās EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot iespējas nerīkoties, ja ir pieprasīta šīs direktīvas 83. pantā minētā informācija, un neskarot iespējas EVTI rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

83. pants

Atteikums sadarboties

Kompetentā iestāde var atteikties sadarboties, kā izteikts lūgumā, veicot izmeklēšanu, pārbaudi uz vietas vai uzraudzības darbību, kā paredzēts 84. pantā, vai apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 81. pantā, tikai tad, ja:

a)

attiecībā uz tām pašām darbībām un attiecībā uz tām pašām personām jau ir uzsākta tiesvedība tās dalībvalsts iestādēs, kam adresēts lūgums;

b)

attiecībā uz tām pašām personām un tām pašām darbībām galīgais spriedums jau izdarīts dalībvalstī, kam adresēts lūgums.

Par šādu atteikumu kompetentā iestāde attiecīgi paziņo kompetentajai lūguma iesniedzējai iestādei un EVTI, sniedzot iespējami sīkāku informāciju.

84. pants

Apspriešanās pirms atļaujas piešķiršanas

1.   Piešķirot atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar citas iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir jebkura no šādām:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora vai kredītiestādes meitasuzņēmums, kuram atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

c)

to pašu fizisko vai juridisko personu pakļautībā, kas kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kurai atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

2.   Piešķirot atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators ir jebkurš no šādām:

a)

tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Savienībā;

b)

tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Savienībā;

c)

tās pašas fiziskās vai juridiskās personas pakļautībā, kas kontrolē kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību, kuram atļauja piešķirta Savienībā.

3.   Attiecīgās 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, novērtējot akcionāru vai locekļu piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kas faktiski vada uzņēmējdarbību un kas ir iesaistītas tās pašas grupas citas vienības vadībā. Tās apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz akcionāru vai locekļu piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kuras faktiski vada uzņēmējdarbību, un kas ir būtiska pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saistībā ar atļaujas piešķiršanu, kā arī saistībā ar pastāvīgo novērtējumu attiecībā uz atbilstību darbības nosacījumiem.

4.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras apspriedēm ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

85. pants

Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras

1.   Uzņēmējas dalībvalstis nosaka to, ka kompetentā iestāde statistikas mērķiem var pieprasīt visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot tām par šo filiāļu darbībām.

2.   Pildot savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis nosaka to, ka kompetentā iestāde var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai gadījumos, kas minēti 35. panta 8. punktā, uzraudzītu to atbilstību standartiem, ko noteikusi uzņēmēja dalībvalsts un kas attiecas uz tām. Šīs prasības nevar būt stingrākas par prasībām, ko tā pati dalībvalsts noteikusi reģistrētām sabiedrībām, lai uzraudzītu to atbilstību tiem pašiem standartiem.

86. pants

Drošības pasākumi, kas jāveic uzņēmējām dalībvalstīm

1.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas darbojas tās teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, vai ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kuri nepiešķir pilnvaras uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, ieguldījumu brokeru sabiedrība turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgu darbībai, piemēro šādus noteikumus:

a)

pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību – šie pasākumi ietver iespēju liegt pārkāpējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām uzsākt turpmākus darījumus to teritorijā. Par šādiem pasākumiem bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI; un

b)

uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, pārkāpj tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas šajā dalībvalstī pieņemti, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ar kuriem pilnvaro uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, minētās iestādes pieprasa attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai novērst pārkāpumu.

Ja attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība novērš pārkāpumu. Šo pasākumu veidu dara zināmu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi uzņēmēja dalībvalsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas minēti pirmajā daļā un kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību. Par šādiem pasākumiem bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI.

Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

3.   Ja regulētā tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka šāds regulētais tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai organizēta tirdzniecības sistēma rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie regulētā tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, minētais regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai organizēta tirdzniecības sistēma turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai pienācīgai tirgu darbībai, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību – šādi pasākumi ietver iespēju liegt minētajam regulētajam tirgum vai daudzpusējajai tirdzniecības sistēmai, vai organizētai tirdzniecības sistēmai darīt pieejamus savus pasākumus attāluma tirdzniecības locekļiem vai dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī. Par šādiem pasākumiem bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI.

Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

4.   Visi pasākumi, kas pieņemti atbilstoši 1., 2. vai 3. punktam un kas paredz sankcijas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai regulētā tirgus darbības ierobežojumus, attiecīgi jāpamato un jādara zināmi attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai regulētajam tirgum.

87. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa ar EVTI

1.   Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.   Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt kas noteikti šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. un 36. panta noteikumiem.

III   NODAĻA

Sadarbība ar trešām valstīm

88. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1.   Dalībvalstis un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantu EVTI var slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 76. pantā. Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto kompetento iestāžu uzdevumus.

Personas datus trešai valstij dalībvalsts nosūta saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu.

Personas datus trešai valstij EVTI nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.

Dalībvalstis un EVTI var arī slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm, struktūrām un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par vienu vai vairākām šādām jomām:

a)

kredītiestāžu, citu finanšu iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidēšanu un bankrota procedūrām, un citām līdzīgām procedūrām;

c)

likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju veikšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās, pildot savas uzraudzības funkcijas vai pildot savas funkcijas kompensācijas shēmu pārvaldīšanas gadījumā;

d)

to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidēšanā un bankrota procedūrās, un citās līdzīgās procedūrās;

e)

to personu pārraudzību, kam uzticēts veikt likumā noteiktās grāmatvedības dokumentu revīzijas apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu brokeru sabiedrībās un citās finanšu iestādēs;

f)

to personu pārraudzību, kuras aktīvi darbojas emisijas kvotu tirgos, lai nodrošinātu finanšu tirgu un tūlītējo darījumu tirgu konsolidētu pārskatu;

g)

to personu pārraudzību, kuras aktīvi darbojas lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgos, lai nodrošinātu finanšu tirgu un tūlītējo darījumu tirgu konsolidētu pārskatu.

Trešajā daļā minētos sadarbības nolīgumus var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 76. pantā. Šāda informācijas apmaiņa ir paredzēta, lai veiktu minēto iestāžu, struktūru vai fizisko vai juridisko personu uzdevumus. Ja sadarbības nolīgumā paredzēta personas datu nosūtīšana, ko veic dalībvalsts, tā atbilst Direktīvas 95/46/EK IV nodaļai un Regulai (EK) Nr. 45/2001 gadījumā, ja nosūtīšanā iesaistīta EVTI.

2.   Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, šo informāciju nevar atklāt bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kuras to nosūtījušas, un attiecīgā gadījumā to atklāj tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem šīs iestādes ir devušas piekrišanu. Tas pats noteikums attiecas uz informāciju, ko sniedz trešo valstu kompetentās iestādes.

VII   SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

89. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otrajā daļā, 4. panta 2. punktā, 13. panta 1. punktā, 16. panta 12. punktā, 23. panta 4. punktā, 24. pants 13. punktā, 25. panta 8. punktā, 27. panta 9. punkta, 28. panta 3. punktā, 30. panta 5. punktā, 31. panta 4. punktā, 32. panta 4. punktā, 33. panta 8. punktā, 52. panta 4. punktā, 54. panta 4. punktā, 58. panta 6. punktā, 64. panta 7. punktā, 65. panta 7. punktā, 79. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punktā, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otrajā daļā, 4. panta 2. punktā, 13. panta 1. punktā, 16. panta 12. punktā, 23. panta 4. punktā, 24. pants 13. punktā, 25. panta 8. punktā, 27. panta 9. punkta, 28. panta 3. punktā, 30. panta 5. punktā, 31. panta 4. punktā, 32. panta 4. punktā, 33. panta 8. punktā, 52. panta 4. punktā, 54. panta 4. punktā, 58. panta 6. punktā, 64. panta 7. punktā, 65. panta 7. punktā, 79. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. panta 3. punktu, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otro daļu, 4. panta 2. punktu, 13. panta 1. punktu, 16. panta 12. punktu, 23. panta 4. punktu, 24. pants 13. punktu, 25. panta 8. punktu, 27. panta 9. punktu, 28. panta 3. punktu, 30. panta 5. punktu, 31. panta 4. punktu, 32. panta 4. punktu, 33. panta 8. punktu, 52. panta 4. punktu, 54. panta 4. punktu, 58. panta 6. punktu, 64. panta 7. punktu, 65. panta 7. punktu, 79. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

90. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2019. gada 3. martam pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par sekojošo:

a)

RTS darbību, tostarp to, kā tās veic sapārotu tirdzniecību savā vārdā, ņemot vērā kompetento iestāžu uzraudzības pieredzi, to RTS skaitu, kurām piešķirta atļauja Savienībā, un to tirgus daļu, un jo īpaši izpētot, vai OTS definīcijai ir vajadzīgi kādi pielāgojumi un vai OTS kategorijā ietvertais instrumentu klāsts joprojām ir atbilstīgs;

b)

MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, ņemot vērā to daudzpusējo tirdzniecības sistēmu skaitu, kas reģistrētas kā MVU izaugsmes tirgi, tajos darbojošos emitentu skaitu un attiecīgos tirdzniecības apjomus;

Jo īpaši ziņojumā izvērtē, vai 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā robežvērtība ir pietiekams minimums, lai īstenotu MVU izaugsmes tirgu mērķus, kā minēts šajā direktīvā;

c)

prasību, kas attiecas uz algoritmisko tirdzniecību, tostarp augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumu, ietekmi;

d)

pieredzi ar konkrētu produktu un prakšu aizliegšanas mehānismu, ņemot vērā to, cik reizes mehānismi tikuši izmantoti, un to ietekmi;

e)

administratīvo un kriminālsodu piemērošanu un jo īpaši nepieciešamību vēl vairāk saskaņot administratīvos sodus, kas paredzēti par šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 minēto prasību pārkāpumiem;

f)

ierobežojumu un pozīciju limitu un pozīciju pārvaldīšanas piemērošanas ietekmi uz likviditāti, ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un pareiziem cenu un norēķinu nosacījumiem atvasināto preču instrumentu tirgos;

g)

cenu attīstību pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības datiem no regulētiem tirgiem, DTS, OTS un APS;

h)

ietekmi, ko rada prasība sniegt informāciju par visām maksām, komisijas naudām un nefinansiāliem labumiem saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma vai papildu pakalpojuma sniegšanu klientam atbilstīgi šīs direktīvas 24. panta 9. punkta noteikumiem, tostarp ietekmi uz atbilstīgu iekšējā tirgus darbību saistībā ar pārrobežu ieguldījumu konsultācijām.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par konsolidētās datu lentes darbību, kas izveidota saskaņā ar V sadaļu. Ar 65. panta 1. punktu saistīto informāciju iesniedz līdz 2018. gada 3. septembrim. Ar 65. panta 2. punktu saistīto informāciju iesniedz līdz 2020. gada 3. septembrim.

Šā panta pirmajā daļā minētos ziņojumos tiek vērtēta konsolidētās datu lentes darbība, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

pēctirdzniecības informācijas savlaicīgums un pieejamība konsolidētā formātā, aptverot visus darījumus neatkarīgi no tā, vai tie veikti tirdzniecības vietās vai ne;

b)

augstas kvalitātes pilnīgas un daļējas pēctirdzniecības informācijas savlaicīgums un pieejamība formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami un kas ir pieejami saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

Ja Komisija secina, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātāji nav snieguši informāciju atbilstoši otrajā daļā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija papildina savu ziņojumu ar pieprasījumu EVTI sākt sarunu procedūru par vienas komercvienības izraudzīšanos darbam ar konsolidēto datu lenti, izmantojot EVTI vadītu publiskā iepirkuma procedūru. EVTI sāk šo procedūru pēc tam, kad ir saņēmusi pieprasījumu no Komisijas, saskaņā ar Komisijas pieprasījumā norādītajiem nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (51).

3.   Ja tiek ierosināta 2. punktā izklāstītā procedūra, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu par šīs direktīvas 59. līdz 65. panta, kā arī I pielikuma D iedaļas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 19. apakšpunkta grozīšanu, nosakot šādus pasākumus, lai:

a)

noteiktu darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītās komercvienības līguma ilgumu, kā arī procesu un nosacījumus līguma pagarināšanai un jauna publiskā iepirkuma sākšanai;

b)

paredzētu, ka darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotā komercvienība šo darbu dara ekskluzīvā kārtā un ka neviena cita vienība nevar tikt pilnvarota kā konsolidētu datu lentes nodrošinātājs saskaņā ar 59. pantu;

c)

pilnvarotu EVTI nodrošināt, lai darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotā komercvienība, kas izraudzīta ar publiskā iepirkuma procedūras starpniecību, ievērotu konkursa nosacījumus;

d)

nodrošinātu, lai pēctirdzniecības informācija, ko sniedz darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotā komercvienība, būtu kvalitatīva un formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un konsolidētā formātā, kas aptver visu tirgu;

e)

nodrošinātu, lai pēctirdzniecības informācija tiktu sniegta saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā un lai tā apmierinātu šīs informācijas lietotāju vajadzības visā Savienībā;

f)

nodrošinātu, lai tirdzniecības vietas un apstiprinātas publicēšanas struktūras savus datus darītu pieejamus darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotajai komercvienībai, kas izraudzīta, izmantojot EVTI vadītu publiskā iepirkuma procedūru ar saprātīgām izmaksām;

g)

norādītu pasākumus, kas jāpiemēro, ja darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotā komercvienība, kas izraudzīta ar publiskā iepirkuma procedūru, nepilda konkursa nosacījumus;

h)

norādītu pasākumus, saskaņā ar kuriem konsolidētu datu lentes nodrošinātājs, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 59. pantu, gadījumā, ja netiek izmantotas šā punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras vai ja ar publiskā iepirkuma procedūru netiek izraudzīta neviena vienība, var turpināt darboties līdz brīdim, kad tiek pabeigta jauna publiskā iepirkuma procedūra un tiek izraudzīta komercvienība darbam ar konsolidēto datu lenti.

4.   Vēlākais līdz 2018. gada 1. janvārim Komisija pēc apspriešanās ar EVTI un ACER sagatavo ziņojumu par iespējamo ietekmi uz enerģijas cenām un uz enerģētikas tirgus darbību, kā arī iespējas un priekšrocības, ko dos darījuma partneru risku un sistēmisko risku un arī C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumu tiešo izmaksu samazināšana, piemērojot tiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu un Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantā 3. punktā norādītās riska pārvaldības procedūras, un to iekļaušanu tīrvērtes sliekšņa aprēķināšanā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta noteikumiem.

Ja Komisija uzskata, ka minēto līgumu iekļaušana nebūs iespējama un nedos nekādu labumu, tā vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīva akta priekšlikumu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 89. pantu, lai vienreiz pagarinātu šīs direktīvas 95. panta 1. punktā minēto 42 mēnešu turpmāku laikposmu par diviem gadiem un vienreiz – par vienu gadu.

91. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/92/EK

Direktīvu 2002/92/EK ar šo groza šādi.

1)

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Izņemot šīs direktīvas III A nodaļu, šādas darbības, ja tās veic apdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrības darbinieks, par kura rīcību atbildīga ir apdrošināšanas sabiedrība, neuzskata par apdrošināšanas starpniecību vai apdrošināšanas izplatīšanu.”;

b)

pievieno šādu apakšpunktu:

“13)

III A nodaļas nolūkos “apdrošināšanas ieguldījumu produkts” ir apdrošināšanas produkts, kas piedāvā līguma termiņu vai maksājumu līguma pārtraukšanas gadījumā, kad šis līguma termiņš vai maksājums līguma pārtraukšanas gadījumā ir pilnībā vai daļēji, tieši vai netieši pakļauti tirgus svārstībām, un tajā neietilpst:

a)

nedzīvības apdrošināšanas produkti, kas uzskaitīti Direktīvas 2009/138/EK I pielikumā (Nedzīvības apdrošināšanas veidi);

b)

dzīvības apdrošināšanas līgumu, ja atlīdzība saskaņā ar līgumu ir maksājama tikai nāves gadījumā vai saistībā ar nespēju, ko izraisījusi trauma, slimība vai vājums;

c)

pensiju produkti, kuri valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus, aizejot pensijā, un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem ieguvumiem;

d)

oficiāli atzītas aroda pensiju shēmas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/41/EK vai Direktīva 2009/138/EK;

e)

individuālo pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālā līdzdalība ir paredzēta valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darba devējam vai darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu vai tā sniedzēju.”;

2)

iekļauj šādu nodaļu:

III A   NODAĻA

Klientu papildu aizsardzība prasības saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem

13.a pants

Darbības joma

Ja attiecas 2. panta 3. punkta otrajā daļā minētais izņēmums, šajā nodaļā ir paredzētas papildu prasības apdrošināšanas starpniecības darbībām un tiešajai tirdzniecībai, kurus veic apdrošināšanas sabiedrības, veicot tos saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārdošanu. Minētās darbības dēvē par apdrošināšanas izplatīšanas darbībām.

13.b pants

Interešu konfliktu novēršana

Apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība uztur un piemēro efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai veiktu visas piemērotās darbības, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm novēršanai, kā tas paredzēts 13.c pantā.

13.c pants

Interešu konflikti

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības veiktu visus atbilstīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai konstatētu interešu konfliktus, kuri rodas, veicot apdrošināšanas starpniecību, starp pašu starpnieku vai sabiedrību, tostarp to vadītājiem, darbiniekiem un nolīgtajiem apdrošināšanas starpniekiem, vai personām, kam ir tiešas vai netiešas attiecības ar tiem saistībā ar kontroli, un to klientiem vai starp kādu klientu un citu klientu.

2.   Ja organizatoriskā vai administratīvā procedūra, ko apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar 13.b pantu ir ieviesusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekama, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība klientam skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus pirms darbību uzsākšanas tā vārdā.

3.   Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 13.e pantu veikt šādus pasākumus:

a)

noteikt darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti sagaidīt, ka tās veiks apdrošināšanas starpnieki vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus;

b)

noteikt atbilstīgus kritērijus to interešu konfliktu veidu noteikšanai, kuru pastāvēšana var kaitēt apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.

13.d pants

Vispārīgie principi un informācija klientiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai, veicot apdrošināšanas izplatīšanas darbības, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība rīkotos godīgi, taisnīgi un profesionāli savu klientu interesēs.

2.   Visa informācija, tostarp tirgvedības pa ziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējis apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi.

3.   Dalībvalstis var aizliegt pieņemt vai saņemt maksu, komisijas naudu vai jebkādus citus finansiālus labumus, ko apdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas sabiedrībām sniedz jebkura trešā persona vai persona, kura rīkojas tās vārdā, saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu klientiem.

13.e pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģēto aktu Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13.c pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķirt uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13.c pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 13.c pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”.

92. pants

Grozījumi Direktīvā 2011/61/EK

Direktīvu 2011/61/ES groza šādi.

1)

Direktīvas 4. panta 1. punkta r) apakšpunktā pievieno šādu apakšpunktu:

“vii)

dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ES AIFP sniedz 6. panta 4. punktā minētos pakalpojumus;”

2)

Direktīvas 33. pantu groza šādi:

a)

direktīvas 33. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Nosacījumi citās dalībvalstīs izveidotu ES AIFP pārvaldībai un pakalpojumu sniegšanai citās dalībvalstīs”;

b)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju saņēmis ES AIFP var vai nu tieši, vai izveidojot filiāli:

a)

pārvaldīt citā dalībvalstī izvietotu ES AIF, ja šis AIFP ir saņēmis atļauju pārvaldīt šāda veida AIF;

b)

sniegt citai dalībvalstis 6. panta 4. punktā minētos pakalpojumus, kuru sniegšanai tas ir saņēmis atļauju.

2.   AIFP, kurš plāno pirmo reizi sniegt 1. punktā minētās darbības un pakalpojumus, paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

“a)

dalībvalsts, kurā tas plāno pārvaldīt AIF tieši vai izveidot filiāli, un/vai sniegt 6. panta 4. punktā minētos pakalpojumus;

b)

darbības programmu, kurā jo īpaši ir noteikti pakalpojumi, ko tas plāno sniegt, un/vai identificēts AIF, ko tas plāno pārvaldīt.”.”

93. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 3. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis piemēro minētos pasākumus sākot ar 2017. gada 3. janvāri, izņemot noteikumus, ar kuriem transponē 65. panta 2. punktu, ko piemēro sākot ar 2018. gada 3. septembri.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams šāds paziņojums.

2.   Dalībvalstis piemēro 92. pantā minētos pasākumus no 2015. gada 3. jūlija.

3.   Dalībvalstis nosūta Komisijai un EVTI valstu likumu galveno noteikumu saturu, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

94. pants

Atcelšana

Direktīvu 2004/39/EK, kā tā grozīta ar šīs direktīvas III pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem, atceļ no 2017. gada 3. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem šīs direktīvas III pielikuma B daļā minētās direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK vai Direktīvu 93/22/EEK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 600/2014 un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļautas šīs direktīvas IV pielikumā.

Atsauces uz terminiem vai pantiem Direktīvā 2004/39/EK vai Direktīvā 93/22/EEK aizstāj ar līdzvērtīgām atsaucēm uz terminiem vai pantiem šajā direktīvā.

95. pants

Pārejas noteikumi

1.   Līdz 2020. gada 3. jūlijam:

a)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. pantā izklāstītais tīrvērtes pienākums un Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantā 3. punktā norādītās riska pārvaldības procedūras neattiecas uz tādiem C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, ko noslēguši nefinanšu darījumu partneri un kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 1. punkta 1. daļas nosacījumiem, vai nefinanšu darījumu partneri, kuriem atļauja jāpiešķir pirmo reizi kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām no 2017. gada 3. janvāra; un

b)

šādi C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi netiek uzskatīti par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. pantā noteiktā tīrvērtes sliekšņa vajadzībām.

Uz C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, kas gūs labumu no pirmajā daļā minētā pārejas režīma, attiecas visas pārējās Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās piemērojamās prasības.

2.   Šā panta 1. punktā minēto izņēmumu piešķir attiecīgā kompetentā iestāde. Minētā kompetentā iestāde informē EVTI par C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem piešķirts izņēmums saskaņā ar 1. punktu, un EVTI publicē šo C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumu sarakstu savā tīmekļa vietnē.

96. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

97. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.

(2)  OV C 191, 29.6.2012., 80. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 13. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5)  Sk. III pielikuma A daļu.

(6)  Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84 lappusi).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu izvērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

(25)  Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 179 lappusi).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(29)  Komisijas Regula (ES) Nr. 583/2010 (2010. gada 1. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē (OV L 176, 10.7.2010., 1. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(36)  Komisijas Ieteikums 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kas piemērojami iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā (OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.).

(37)  Komisijas Ieteikums 2001/310/EK (2001. gada 4. aprīlis) par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā risināšanā (OV L 109, 19.4.2001., 56. lpp.).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(41)  OV C 147, 25.5.2012., 1. lpp.

(42)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.).

(44)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(45)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 149 lappusi).

(48)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(49)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(50)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(51)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

PAKALPOJUMU, DARBĪBU UN FINANŠU INSTRUMENTU SARAKSTI

A   IEDAĻA

Ieguldījumu pakalpojumi un darbības

1)

rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

2)

rīkojumu izpilde klientu vārdā;

3)

darījumu veikšana savā vārdā;

4)

portfeļa pārvaldība;

5)

ieguldījumu konsultācijas;

6)

finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un/vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties stingri noteiktas saistības;

7)

finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties stingri noteiktas saistības;

8)

DTS izmantošana;

9)

OTS darbība.

B   IEDAĻA

Papildpakalpojumi

1)

finanšu instrumentu uzraudzība un pārvaldīšana klientu vārdā, tostarp vērtspapīru turētājbankas pakalpojumi un tādi saistītie pakalpojumi kā skaidras naudas/nodrošinājuma pārvaldība, izņemot vērtspapīru kontu uzturēšanu augstākajā līmenī;

2)

kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam, lai ļautu viņam veikt darījumu ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ja sabiedrība, kas piešķir kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā;

3)

sabiedrību konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz sabiedrību apvienošanu un sabiedrību pirkšanu;

4)

ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5)

ieguldījumu izpēte un finanšu analīze vai citi vispārīgu ieteikumu veidi attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

6)

ar riska parakstīšanu saistīti pakalpojumi;

7)

ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā arī to veidu papildpakalpojumi, kas ietverti I pielikuma A vai B iedaļā un kas saistīti ar to atvasināto instrumentu pamattirgu, kuri ir ietverti C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

C   IEDAĻA

Finanšu instrumenti

1)

pārvedami vērtspapīri;

2)

naudas tirgus instrumenti;

3)

kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļas;

4)

iespēju līgumi, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, regulētā tirgū netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas attiecas uz vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, emisijas kvotām vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finanšu rādītājiem un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā;

5)

iespēju līgumi, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas attiecas uz precēm un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles cita iemesla nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ;

6)

iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas attiecas uz precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai organizētā tirdzniecības sistēmā, izņemot vairumtirdzniecībā tirgotus enerģētikas produktus, ar ko tirgojas organizētā tirdzniecības sistēmā un par ko var norēķināties tikai un vienīgi ar fizisku piegādi;

7)

iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas attiecas uz precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, kas nav minēti šīs iedaļas 6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības;

8)

atvasināti kredītriska pārvešanas instrumenti;

9)

finanšu līgumi attiecībā uz starpībām;

10)

iespēju līgumi, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, regulētā tirgū netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar klimatiskajiem mainīgajiem lielumiem, kravas vedmaksas likmēm, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas rādītājiem un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles cita iemesla nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ, kā arī jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un rādītājiem, kas šajā iedaļā nav nekur citur minēti un kam ir citu finanšu atvasinātu instrumentu īpašības, ņemot vērā inter alia to, vai tos tirgo regulētā tirgū, organizētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

11)

emisijas kvotas, kas sastāv no emisijas vienībām, kas atzītas par atbilstošām Direktīvas 2003/87/EK prasībām (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma).

D   IEDAĻA

Datu ziņošanas pakalpojumi

1)

APS darbība;

2)

Konsolidētu datu lentes nodrošinātāja darbība;

3)

AZS darbība;


II PIELIKUMS

PROFESIONĀLI KLIENTI ŠAJĀ DIREKTĪVĀ

Profesionāls klients ir klients, kam ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai pieņemtu savus lēmumus par ieguldījumiem un atbilstīgi novērtētu riskus, ko tas uzņemas. Lai klientu uzskatītu par profesionālu klientu, viņam jāatbilst šādiem kritērijiem.

I   TO KLIENTU KATEGORIJAS, KO UZSKATA PAR PROFESIONĀĻIEM

Šajā direktīvā visus turpmāk minētos klientus uzskata par profesionāļiem visos ieguldījumu pakalpojumos un darbībās un finanšu instrumentos.

1)

Vienības, kam jābūt pilnvarotām vai regulētām, lai darbotos finanšu tirgos. Turpmāko sarakstu uzskata par sarakstu, kurā ietvertas visas atļauju saņēmušās vienības, kas veic minēto vienību raksturīgās darbības: vienības, ko pilnvarojusi kāda dalībvalsts saskaņā ar kādu direktīvu, vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē dalībvalsts, neizdarot atsauci uz šo direktīvu, un vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē trešā valsts:

a)

kredītiestādes;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības;

c)

citas licencētas vai regulētas finanšu iestādes;

d)

apdrošināšanas sabiedrības;

e)

kolektīvo ieguldījumu shēmas un šādu shēmu pārvaldības sabiedrības;

f)

pensiju fondi un šādu fondu pārvaldības sabiedrības;

g)

preču un preču atvasinātu instrumentu tirgotāji;

h)

vietējie ieguldītāji;

i)

citi institucionālie ieguldītāji.

2)

Lielās sabiedrības, kas sabiedrības līmenī izpilda divas no šādām apjoma prasībām:

—   bilances kopsumma: EUR 20 000 000

—   neto apgrozījums: EUR 40 000 000

—   pašu kapitāls: EUR 2 000 000

3)

Valstu valdības, reģionu pašvaldības, tostarp valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu valsts vai reģiona līmenī, centrālās bankas, starptautiskās un pārvalstiskās iestādes, piemēram, Pasaules banka, SVF, ECB, EIB un citas līdzīgas starptautiskās organizācijas.

4)

Citi institucionālie ieguldītāji, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp vienības, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu pārvēršanu vērtspapīros vai citiem finanšu darījumiem.

Iepriekšminētās vienības uzskata par profesionāļiem. Tomēr jāatļauj tām pieprasīt, lai pret tām izturas kā pret neprofesionāļiem, un ieguldījumu brokeru sabiedrības var piekrist nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības klients ir kāds no iepriekšminētajām sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībai pirms pakalpojumu sniegšanas tas jāinformē, ka, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrībai pieejamo informāciju, to uzskata par profesionālu klientu un ka pret to izturēsies kā pret profesionālu klientu, ja vien ieguldījumu brokeru sabiedrība un klients nevienojas citādi. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai arī jāinformē pircējs, ka viņš var pieprasīt vienošanās nosacījumu izmaiņas, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

Augstāka aizsardzības līmeņa pieprasīšana ir tā klienta kompetencē, ko uzskata par profesionālu klientu, ja uzskata, ka tas nespēj atbilstīgi novērtēt vai vadīt attiecīgos riskus.

Augstāku aizsardzības līmeni nodrošina, ja klients, ko uzskata par profesionāli, rakstiski vienojas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību par to, ka šo klientu piemērojamo profesionālās darbības ētikas normu nozīmē neuzskata par profesionāli. Šādas vienošanās noteikumos precizē, vai tas attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojumiem vai darījumiem vai uz vienu vai vairākiem produktu vai darījuma veidiem.

II   KLIENTI, KO VAR UZSKATĪT PAR PROFESIONĀLIEM PĒC TO PIEPRASĪJUMA

II.1.   Identifikācijas kritēriji

Klientiem, kas nav minēti I iedaļā, tostarp arī valsts sektora iestādēm, vietējām valsts sektora iestādēm, pašvaldībām un ieguldītājiem privātpersonām var ļaut atteikties no konkrēta veida aizsardzības, ko paredz profesionālās darbības ētikas normas.

Tādēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībām ļauj jebkuru iepriekšminēto klientu uzskatīt par profesionāli, ja ir ievēroti attiecīgie kritēriji un procedūra, kas minēta turpmāk. Attiecībā uz minētajiem klientiem tomēr neuzskata, ka viņiem ir tirgus zināšanas un pieredze, kas ir salīdzināma ar I iedaļā minēto klientu kategoriju zināšanām un pieredzi.

Jebkādu šādu aizsardzības nepiemērošanu, ko nodrošina profesionālās darbības ētikas normas, uzskata par spēkā esošu tikai tad, ja atbilstīgs klienta kompetences, pieredzes un zināšanu novērtējums, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, sniedz pamatotu apliecinājumu par to, ka klients pats spēj pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un apzinās attiecīgos riskus.

Piemērotības pārbaudi, ko piemēro to vienību vadītājiem un direktoriem, kas pilnvarotas saskaņā ar direktīvām finanšu jomā, varētu uzskatīt par kompetences un zināšanu novērtējuma piemēru. Attiecībā uz mazām vienībām persona, attiecībā uz kuru veic minēto novērtējumu, ir persona, kas pilnvarota veikt darījumus vienības vārdā.

Veicot iepriekšminēto novērtējumu, ievēro vismaz divus no šādiem kritērijiem:

klients ir veicis būtiska apjoma darījumus attiecīgajā tirgū, vidēji veicot 10 darījumus vienā ceturksnī četru iepriekšējo ceturkšņu laikā,