Help Print this page 

Document 32014D0497

Title and reference
2014/497/ES: Komisijas Īstenošanas lēmums ( 2014. gada 23. jūlijs ) par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa ( Well un Raju ) ievešanu un izplatīšanos Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5082
  • No longer in force
OJ L 219, 25.7.2014, p. 56–64 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/dec_impl/2014/497/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

25.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/56


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 23. jūlijs)

par ārkārtas pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) ievešanu un izplatīšanos Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 5082

(2014/497/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta ceturto teikumu,

tā kā:

(1)

Komisija pieņēma Īstenošanas lēmumu 2014/87/ES (2) attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) (turpmāk “konkrētais organisms”) izplatīšanos Savienībā.

(2)

Kopš minētā lēmuma pieņemšanas Itālijas iestādes ir veikušas izmeklēšanu inficētajos apgabalos un tiem apkārtējos apgabalos, lai konstatētu konkrētā organisma klātbūtni un raksturu. Šī izmeklēšana ir devusi provizoriskus rezultātus, kuri ir pietiekami, lai varētu pieņemt precīzākus pasākumus.

(3)

Itālijas iestāžu veiktā izmeklēšana, kā arī pieejamie zinātnes un tehnikas atzinumi, ir apstiprinājuši, ka augi Catharanthus G. Don, Nerium L., Olea L., Prunus L. un Vinca L. ir konkrētā organisma saimniekaugi. Ņemot vērā pieejamos pierādījumus, pieļaujams, ka augi Malva L., Portulaca L., Quercus L. un Sorghum L. var būt arī šā organisma saimniekaugi. Tāpēc šie pasākumi būtu jāattiecina uz šādiem stādīšanai paredzētiem augiem, izņemot to sēklām: Catharanthus G. Don, Nerium L., Olea L., Prunus L., Vinca L., Malva L., Portulaca L., Quercus L. un Sorghum L. (turpmāk “konkrētie augi”).

(4)

Ir lietderīgi noteikt nosacījumus attiecībā uz konkrēto augu ievešanu Savienībā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms. Būtu jāpieņem īpašas prasības par ražošanas vietas reģistrāciju, uzraudzību un statusu, kā arī konkrēto augu pārbaudēm, paraugu ņemšanu, testēšanu un transportēšanu, lai nodrošinātu, ka augiem, kurus ieved Savienībā, nav konstatēts konkrētais organisms.

(5)

Konkrētie augi, kas vismaz daļu sava dzīves cikla ir audzēti norobežotajā apgabalā vai kas tiek vesti caur šādu apgabalu, biežāk nekā citi augi var būt inficēti ar konkrēto organismu. Tāpēc uz to pārvietošanu būtu jāattiecina īpašas prasības. Šīm prasībām vajadzētu līdzināties prasībām attiecībā uz konkrētajiem augiem, kas ievesti no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms.

(6)

Dalībvalstīm būtu jāveic ikgadēji apsekojumi konkrētā organisma klātbūtnes konstatēšanai to teritorijās, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos.

(7)

Lai nodrošinātu pēc iespējas drīzāku rīcību pret iespējamo konkrētā organisma klātbūtni, ikvienam, kuram varētu būt zināms par šā organisma klātbūtni, būtu jāinformē par to dalībvalstis. Turklāt, lai nodrošinātu ieinteresēto personu atbilstošu rīcību, dalībvalstīm būtu jāinformē attiecīgie profesionālie operatori par konkrētā organisma iespējamo klātbūtni to teritorijās, kā arī par veicamajiem pasākumiem.

(8)

Lai izskaustu konkrēto organismu un novērstu tā izplatīšanos, dalībvalstīm būtu jāizveido norobežotie apgabali un jāveic vajadzīgie pasākumi. Šiem norobežotajiem apgabaliem būtu jāietver inficētā zona un buferzona. Buferzonas platumu aprēķina, ņemot vērā risku, ka konkrētais organisms var izplatīties uz citiem apgabaliem.

(9)

Ja šķiet, ka konkrētā organisma iznīcināšanai nav nepieciešams izveidot norobežoto apgabalu, attiecīgajai dalībvalstij vajadzētu būt iespējai izlemt, ka nav nepieciešama šāda apgabala steidzama izveide. Tādā gadījumā tai būtu jāiznīcina konkrētais organisms augos, kuros tā klātbūtne pirmoreiz konstatēta, un būtu jāveic pētījums, lai noteiktu, vai vēl kādi augi ir inficēti.

(10)

Būtu jānosaka īpaši pasākumi, lai nodrošinātu konkrētā organisma izskaušanu vietās, kur konstatēta tā klātbūtne.

(11)

Skaidrības labad Īstenošanas lēmums 2014/87/ES būtu jāatceļ.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā izmanto šādas definīcijas:

a)

“konkrētie augi” ir šādi stādīšanai paredzēti augi, izņemot to sēklas: Catharanthus G. Don, Nerium L., Olea L., Prunus L., Vinca L., Malva L., Portulaca L., Quercus L. un Sorghum L.;

b)

“konkrētais organisms” ir Xylella fastidiosa (Well un Raju).

2. pants

Konkrēto augu ievešana Savienībā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms

Ja konkrēto augu izcelsmes vieta ir kādā no trešām valstīm, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms, konkrētos augus ieved Savienībā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tie atbilst īpašajām ievešanas prasībām, kas paredzētas I pielikuma 1. iedaļā;

b)

ievedot Savienībā, atbildīgā oficiālā iestāde tos pārbauda saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļu, lai pārliecinātos, vai nav konkrētā organisma klātbūtne;

c)

saskaņā ar I pielikuma 2. iedaļu veiktajās pārbaudēs tajos nav konstatēta ne konkrētā organisma klātbūtne, ne tā simptomi.

3. pants

Konkrēto augu pārvietošana Savienībā

Konkrētos augus, kuri vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotajā apgabalā, kas izveidots saskaņā ar 7. pantu, vai kuri ir pārvietoti caur šādu apgabalu, pārvieto uz citiem apgabaliem vai apgabalos, kas nav inficētās zonas, tikai tad, ja konkrētie augi atbilst II pielikumā norādītajiem nosacījumiem.

4. pants

Apsekojumi attiecībā uz konkrēto organismu

1.   Dalībvalstis ik gadu veic apsekojumus to teritorijā konkrētā organisma klātbūtnes konstatēšanai konkrētajos augos un citos iespējamos saimniekaugos.

Minētos apsekojumus veic atbildīgā oficiālā iestāde, vai arī tos veic atbildīgās oficiālās iestādes oficiālā uzraudzībā. Tie ietver vizuālas pārbaudes un, gadījumos, kad rodas aizdomas par inficēšanos ar konkrēto organismu, paraugu ņemšanu un testēšanu. Apsekojumu pamatā ir atzīti zinātnes un tehnikas principi, un tos veic laikā, kad pastāv iespējamība konstatēt konkrētā organisma klātbūtni.

Šajos apsekojumos ņem vērā pieejamos zinātnes un tehnikas atzinumus, konkrētā organisma bioloģiju un tā vektoru bioloģiju, konkrēto augu vai iespējamo saimniekaugu klātbūtni un bioloģiju, kā arī jebkādu citu atbilstošu informāciju attiecībā uz konkrētā organisma klātbūtni.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim paziņo minēto apsekojumu rezultātus Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

5. pants

Informācija par konkrēto organismu

1.   Persona, kura konstatē konkrētā organisma klātbūtni vai kurai rodas pamatotas aizdomas par šādu klātbūtni, nekavējoties informē atbildīgo oficiālo iestādi.

Atbildīgā oficiālā iestāde nekavējoties reģistrē šo informāciju.

2.   Ja nepieciešams, atbildīgā oficiālā iestāde pieprasa 1. punktā minētajai personai sniegt iestādei jebkuru šīs personas rīcībā esošu papildinformāciju par konkrētā organisma klātbūtni.

6. pants

Klātbūtnes apstiprinājums

1.   Ja atbildīgā oficiālā iestāde ir informēta par konkrētā organisma klātbūtni vai aizdomām par tā klātbūtni, pamatojoties uz 4. panta 1. punktā minētajiem apsekojumiem vai saskaņā ar 5. pantu tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai apstiprinātu šādu klātbūtni.

2.   Ja konkrētā organisma klātbūtne tiek apstiprināta teritorijā, kurā šī klātbūtne iepriekš nav konstatēta, attiecīgā dalībvalsts piecu darba dienu laikā no apstiprinājuma brīža informē Komisiju un citas dalībvalstis par šādu klātbūtni.

Tas pats attiecas uz oficiālu apstiprinājumu par konkrētā organisma klātbūtni augu sugās, kas iepriekš nav bijušas zināmas kā saimniekaugi. Šos paziņojumus iesniedz rakstiski.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka profesionālie operatori, kuru konkrētos augus varētu būt skāris konkrētais organisms, tiek nekavējoties informēti par konkrētā organisma klātbūtni attiecīgās dalībvalsts teritorijā, kā arī uzzinātu par attiecīgajiem riskiem un veicamajiem pasākumiem.

7. pants

Norobežotie apgabali

1.   Vietās, kur 4. panta 1. punktā minēto apsekojumu rezultāti liecina par konkrētā organisma klātbūtni, vai vietās, kur šāda klātbūtne ir apstiprināta saskaņā ar 6. panta 1. punktu, attiecīgā dalībvalsts bez kavēšanās nosaka norobežotu apgabalu, turpmāk “norobežotais apgabals”.

2.   Norobežotajā apgabalā ir zona, kurā konstatēta konkrētā organisma klātbūtne, turpmāk “inficētā zona”. Šo zonu nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļu. Norobežotajā apgabalā ir arī zona ap inficēto zonu, turpmāk “buferzona”. Šo zonu nosaka saskaņā ar III pielikuma 1. iedaļu.

3.   Norobežotajos apgabalos dalībvalstis veic III pielikuma 2. iedaļā paredzētos pasākumus.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts var izlemt, ka nav nepieciešams steidzami izveidot norobežotu apgabalu, ja izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ir pierādījumi tam, ka konkrētais organisms ir nesen ievests apgabalā ar augiem, uz kuriem tas atrasts;

b)

ir pazīmes, ka šie augi ir inficēti pirms to ievešanas attiecīgajā apgabalā;

c)

šo augu tuvumā nav konstatēti attiecīgie vektori, un tas apliecina, ka konkrētā organisma tālāka izplatība nav notikusi.

Šādā gadījumā tā veic apsekojumu, lai noteiktu, vai ir bijuši vēl citi inficēti augi, papildus tiem, kuros pirmoreiz konstatēta konkrētā organisma klātbūtne. Pamatojoties uz minēto apsekojumu, dalībvalsts nosaka, vai ir nepieciešams izveidot norobežoto apgabalu. Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par secinājumiem, kas izdarīti pēc šiem apsekojumiem, kā arī sniedz pamatojumus, kādēļ nav izveidots norobežots apgabals.

5.   Dalībvalstis nosaka laikposmus, kādos īstenojami 3. punktā paredzētie pasākumi, un, vajadzības gadījumā, kādos veicams 4. punktā minētais apsekojums.

8. pants

Ziņošana par pasākumiem

1.   Trīsdesmit dienu laikā pēc 6. panta 2. punkta pirmajā daļā minētās paziņošanas dalībvalstis ziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par pasākumiem, ko tās veikušas vai plāno veikt saskaņā ar 7. panta 3. punktu, kā arī par laikposmiem, kas minēti 7. panta 5. punktā.

Ziņojumā ietver arī šādus elementus:

a)

tādu informāciju par norobežotā apgabala atrašanos un tā īpašībām, kas varētu būt noderīga konkrētā organisma izskaušanai un novērstu tā izplatīšanos;

b)

karti, kas attēlo norobežotā apgabala robežas;

c)

informāciju par konkrētā organisma un tā vektoru klātbūtni;

d)

informāciju par pasākumiem, ar kuriem nodrošināt atbilstību 3. pantā minētajām prasībām attiecībā uz konkrēto augu pārvietošanu Savienībā.

Ziņojumā izklāsta pierādījumus un kritērijus, kas ir minēto pasākumu pamatā.

2.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm ziņojumu, kurā iekļauta atjaunināta 1. punktā minētā informācija.

9. pants

Atcelšana

Īstenošanas lēmumu 2014/87/ES atceļ.

10. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 23. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 13. februāra Īstenošanas lēmums 2014/87/ES attiecībā uz pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) izplatīšanos Savienībā (OV L 45, 15.2.2014., 29. lpp.).


I PIELIKUMS

2. PANTĀ MINĒTĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTO AUGU IEVEŠANU

1. IEDAĻA

Paziņojumi, ko iekļauj sertifikātā, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā

1.

Konkrētos augus, kuru izcelsmes vieta ir trešās valstīs, par kurām zināms, ka tajās sastopams konkrētais organisms, Savienībā ieved tikai tad, ja tiem pievieno fitosanitāro sertifikātu, kā minēts Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punkta ii) apakšpunktā, kas atbilst 2. vai 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.

Fitosanitārā sertifikāta ailē “Papildu deklarācija” iekļauj paziņojumu, ka augi visā to dzīves ciklā ir audzēti ražošanas vietā, kuru ir reģistrējusi un uzrauga izcelsmes valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija, un tā atrodas no kaitīgajiem organismiem brīvā teritorijā, ko saskaņā ar atbilstīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem noteikusi minētā organizācija.

No kaitīgajiem organismiem brīvo teritoriju norāda ailē “Izcelsmes vieta”.

3.

Fitosanitārajā sertifikātā ailē “Papildu deklarācija” iekļauj šādus norādījumus:

a)

konkrētie augi visā to dzīves ciklā ir audzēti ražošanas vietā, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tā ir atzīta par brīvu no kaitīgā organisma un tā vektoriem saskaņā ar atbilstīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem;

ii)

to ir reģistrējusi un uzrauga izcelsmes valsts nacionālā augu aizsardzības organizācija;

iii)

tā ir fiziski aizsargāta pret konkrētā organisma ievešanu ar vektoriem;

iv)

tajā veic atbilstīgu fitosanitāro apstrādi, lai uzturētu to brīvu no konkrētā organisma vektoriem;

v)

ik gadu piemērotā laikā tajā veic vismaz divas oficiālās pārbaudes. Iepriekš veiktajās pārbaudēs netika konstatēti ne konkrētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī, ja simptomi tika novēroti, veiktajos testos nav konstatēts konkrētais organisms;

b)

fitosanitāro apstrādi pret konkrētā organisma vektoriem piemēro to ražošanas vietas tiešā apkaimē;

c)

ik gadu, balstoties uz ņemtajiem paraugiem, testos tiek pārbaudītas konkrēto augu partijas, un konkrētā organisma bezsimptomu klātbūtne tiek izslēgta;

d)

konkrētie augi ir transportēti laikā, kas nav konkrētā organisma zināmo vektoru lidošanas sezona, vai transportēti slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar konkrēto organismu vai tā zināmajiem vektoriem nav iespējama;

e)

tieši pirms eksporta konkrēto augu partijas tika pakļautas oficiālai vizuālai pārbaudei, paraugu ņemšanai un testēšanai, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamības pakāpi ļauj apstiprināt, ka konkrētā organisma klātbūtnes līmenis konkrētajos augos ir mazāks par 1 %, un kas galvenokārt vērsta uz augiem, kuriem novērojami šim organismam raksturīgi simptomi.

4.

Šīs iedaļas 2. un 3. punktu mutatis mutandis piemēro konkrētajiem augiem, kas audzēti gan no kaitīgajiem organismiem brīvā teritorijā, gan ārpus tās.

2. IEDAĻA

Pārbaude

Konkrētos augus atbildīgā oficiālā iestāde rūpīgi pārbauda ievešanas robežpunktā vai galamērķa vietā, kas noteikta atbilstīgi Komisijas Direktīvai 2004/103/EK (1). Pārbaude ietver vizuālas pārbaudes un, rodoties aizdomām par konkrētā organisma klātbūtni, paraugu ņemšanu un testēšanu no katras konkrēto augu partijas. Paraugi ir tāda izmēra, kas ar 99 % ticamības pakāpi ļauj apstiprināt, ka konkrētā organisma klātbūtnes līmenis šajos augos ir mazāks par 1 %.


(1)  Komisijas 2004. gada 7. oktobra Direktīva 2004/103/EK par Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā minēto augu, augu produktu un citu priekšmetu identitātes un augu veselības pārbaudēm, ko var veikt vietā, kas nav punkts ievešanai Kopienā, vai vietā tā tuvumā, un ar kuru paredz ar šīm pārbaudēm saistītos nosacījumus (OV L 313, 12.10.2004., 16. lpp.).


II PIELIKUMS

3. PANTĀ MINĒTIE NOSACĪJUMI ATTIECĪBĀ UZ KONKRĒTO AUGU PĀRVIETOŠANU SAVIENĪBĀ

1.

Konkrētos augus, kas vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotajā apgabalā, pārvieto uz citiem apgabaliem vai apgabalos, kuri nav inficētās zonas, tikai tad, ja tiem ir pievienota augu pase, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/105/EEK (1).

2.

Konkrētos augus, kas vismaz daļu dzīves cikla audzēti norobežotajā apgabalā, pārvieto uz citiem apgabaliem vai apgabalos, kuri nav inficētās zonas, tikai tad, ja visu atrašanās laiku norobežotajā apgabalā tie atbilst 1. punktā minētajām prasībām un vēl papildus šādām prasībām:

a)

ražošanas vieta, kurā tie audzēti norobežotajā apgabalā, atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tā ir noteikta kā brīva no konkrētā organisma;

ii)

tā ir reģistrēta saskaņā ar Komisijas Direktīvu 92/90/EEK (2);

iii)

tā ir fiziski aizsargāta pret konkrētā organisma ievešanu ar vektoriem;

iv)

tajā veic atbilstīgu fitosanitāro apstrādi, lai uzturētu to brīvu no konkrētā organisma vektoriem;

v)

ik gadu piemērotā laikā tajā veic vismaz divas oficiālās pārbaudes. Veiktajās pārbaudēs netika konstatēti ne konkrētā organisma, ne tā vektoru simptomi vai arī, ja simptomi tika novēroti, veiktajos testos nav konstatēts konkrētais organisms.

b)

ik gadu tiek testēti konkrēto augu sugu reprezentatīvie paraugi no katras ražošanas vietas, un konkrētā organisma bezsimptomu klātbūtne tiek izslēgta;

c)

fitosanitāro apstrādi pret konkrētā organisma vektoriem piemēro to ražošanas vietas tiešā apkaimē.

3.

Konkrētos augus, kuri tiek pārvietoti norobežotajos apgabalos vai caur tiem, transportē laikā, kas nav konkrētā organisma zināmo vektoru lidošanas sezona, vai transportē slēgtos konteineros vai iepakojumos, nodrošinot, ka inficēšanās ar konkrēto organismu vai tā zināmajiem vektoriem nav iespējama.


(1)  Komisijas 1992. gada 3. decembra Direktīva 92/105/EEK, kas nosaka standartizācijas pakāpi augu pasēm, kuras izmantojamas noteiktu augu, augu produktu vai citu objektu pārvadājumos Kopienā, un nosaka sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz šādu augu pasu izsniegšanu un uz to nomaiņas kritērijiem un norisēm (OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp.).

(2)  Komisijas 1992. gada 3. novembra Direktīva 92/90/EEK, ar ko nosaka augu, augu produktu vai citu objektu ražotāju un ievedēju pienākumus un ar ko nosaka informāciju, kura vajadzīga, lai tos reģistrētu (OV L 344, 26.11.1992., 38. lpp.).


III PIELIKUMS

7. PANTĀ PAREDZĒTO NOROBEŽOTO APGABALU IZVEIDE UN PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Norobežoto apgabalu izveide

1.

Inficētā zona ietver visus augus, par kuriem zināms, ka tie ir inficēti ar konkrēto organismu, visus augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, un visus pārējos augus, kas varētu būt inficēti ar šo organismu, ņemot vērā, ka šie augi atrodas inficēto augu tiešā tuvumā vai tiem ir kopīgs ražošanas avots (ja tas ir zināms) ar inficētajiem augiem vai augiem, kas no šādiem inficētiem augiem audzēti.

2.

Buferzonas platums ir vismaz 2 000 metru.

Buferzonas platumu var samazināt vismaz līdz 1 000 m, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

ir iznīcināti inficētie augi, kā arī visi augi ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar konkrēto organismu, un visi augi, kas noteikti kā iespējami inficēti. Iznīcināšanu veic tā, lai no iznīcinātā auga nepaliktu nekādu materiāla atlieku;

b)

ir veikts norobežošanas apsekojums, kas ietver testēšanu, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamības pakāpi ļauj apstiprināt, ka konkrētā organisma klātbūtnes līmenis augos 2 000 m attālumā no inficētās zonas robežas ir zemāks par 0,1 %.

3.

Zonas precīzi norobežo, pamatojoties uz zinātniski atzītiem principiem, konkrētā organisma un tā vektoru bioloģiju, inficēšanās pakāpi, vektoru klātbūtni, kā arī iespējamo saimniekaugu izplatību attiecīgajā apgabalā.

4.

Ja konkrētā organisma klātbūtne tiek apstiprināta ārpus inficētās zonas, attiecīgi pārskata un maina inficētās zonas un buferzonas robežas.

5.

Ja konkrētais organisms, pamatojoties uz 4. panta 1. punktā minētajiem apsekojumiem un šā pielikuma 2. iedaļas h) apakšpunktā minēto monitoringu, norobežotajā apgabalā netiek konstatēts piecus gadus pēc kārtas, šo norobežojumu var atcelt.

2. IEDAĻA

Norobežotajos apgabalos veicamie pasākumi

Lai izskaustu konkrēto organismu, attiecīgā dalībvalsts norobežotajā apgabalā veic šādus pasākumus:

a)

tā, cik drīz vien iespējams, iznīcina visus ar konkrēto organismu inficētos augus, kā arī visus augus ar simptomiem, kas liecina par iespējamu inficēšanos ar šo organismu, un visus augus, kas noteikti kā iespējami inficēti. Iznīcināšanu veic tā, lai no iznīcinātā auga nepaliktu nekādu materiāla atlieku, un ievērojot nepieciešamo piesardzību, lai izvairītos no konkrētā organisma izplatīšanās iznīcināšanas laikā un pēc tam;

b)

tā 200 m rādiusā ap inficētajiem augiem ņem un analizē paraugus no konkrētajiem augiem, no augiem, kuri pieder tai pašai ģintij, kāda ir inficētajiem augiem, un no visiem pārējiem augiem, kuriem ir konkrētā organisma klātbūtnei raksturīgie simptomi, izmantojot paraugu ņemšanas shēmu, kas ar 99 % ticamības pakāpi ļauj apstiprināt, ka konkrētā organisma klātbūtnes līmenis šajos augos ir mazāks par 0,1 %;

c)

in situ vai norobežotajā apgabalā šim nolūkam paredzētā tuvumā esošā vietā iznīcina pilnībā visus augus, augu daļas vai koksnes daļas, kas var veicināt konkrētā organisma izplatīšanos. Iznīcināšana notiek tādā veidā, kas ir atbilstoša, lai novērstu konkrētā organisma izplatību;

d)

tā iznīcina in situ vai netālu esošā vietā visus augu materiālus, kas cēlušies no konkrēto augu un tādas pašas ģints augu, kādi ir inficētie augi, potēšanas. Iznīcināšana notiek tādā veidā, kas ir atbilstoša, lai novērstu konkrētā organisma izplatību;

e)

tā veic atbilstīgu fitosanitāro apstrādi konkrētajiem augiem un augiem, kas varētu būt saimniekaugi konkrētā organisma vektoriem, lai novērstu konkrētā organisma izplatīšanos ar vektoriem;

f)

tā izseko infekcijas izcelsmi un nosaka atrašanās vietu konkrētajiem augiem, kuri saistīti ar attiecīgo inficēšanās gadījumu un, iespējams, tika pārvietoti pirms norobežotā apgabala izveides. Šo augu galamērķa zonā attiecīgās iestādes saņem visu informāciju saistībā ar šādu pārvietošanu, lai sniegtu atļauju augu pārbaudei un pienācīgu pasākumu veikšanai attiecīgajos gadījumos;

g)

tā aizliedz stādīt konkrētos augus un augus, kuri pieder tai pašai ģintij, kāda ir inficētajiem augiem, vietās, kas nav pasargātas no vektoriem;

h)

tā veic intensīvu monitoringu, lai noteiktu konkrētā organisma klātbūtni, vismaz reizi gadā piemērotā laikā veicot pārbaudes, īpašu uzmanību pievēršot buferzonai, konkrētajiem augiem un augiem, kuri pieder tai pašai ģintij, kāda ir inficētajiem augiem, tostarp veicot testēšanu, jo īpaši visiem augiem, kuriem ir attiecīgie simptomi. Paraugu skaitu norāda 8. pantā minētajā ziņojumā;

i)

tā veic darbības, lai uzlabotu sabiedrības izpratni par konkrētā organisma radīto apdraudējumu un par pieņemtajiem pasākumiem, lai novērstu tā ievešanu un izplatīšanos Savienībā, tostarp par nosacījumiem attiecībā uz konkrēto augu izvešanu no norobežotā apgabala, kas izveidots saskaņā ar 7. pantu;

j)

vajadzības gadījumā veic īpašus pasākumus, lai novērstu visus apstākļus vai sarežģījumus, par kuriem ir pamatotas bažas, ka tie varētu nepieļaut, aizkavēt vai novilcināt izskaušanu, īpaši tādus, kas saistīti ar visu to augu pieejamību un pienācīgu izskaušanu, kuri ir inficēti vai par kuru inficētību ir aizdomas neatkarīgi no to atrašanās vietas, no tā, vai tie ir valsts vai privātā īpašumā, un no tā, kura persona vai iestāde ir atbildīga par tiem;

k)

veic citus pasākumus, kas var sekmēt konkrētā organisma izskaušanu, ņemot vērā Fitosanitāro pasākumu starptautisko standartu Nr. 9 (1) un izmantojot integrētu pieeju saskaņā ar Fitosanitāro pasākumu starptautiskā standarta Nr. 14 (2) noteiktajiem principiem.


(1)  “Vadlīnijas kaitīgo organismu izskaušanas programmām”. Fitosanitāro pasākumu starptautiskais standarts Nr. 9. Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāts, Roma. Publicēts 2011. gada 15. decembrī.

(2)  “Integrētu pasākumu izmantošana sistēmiskajā pieejā kaitīgo organismu riska pārvaldībai”. Fitosanitāro pasākumu starptautiskais standarts Nr. 14. Starptautiskās augu aizsardzības konvencijas sekretariāts, Roma. Publicēts 2014. gada 8. janvārī.


Top