Help Print this page 

Document 32013R1303

Title and reference
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 ( 2013. gada 17. decembris ), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006

OJ L 347, 20.12.2013, p. 320–469 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2013/1303/oj
Languages, formats and link to OJ
BG ES CS DA DE ET EL EN FR GA HR IT LV LT HU MT NL PL PT RO SK SL FI SV
HTML html BG html ES html CS html DA html DE html ET html EL html EN html FR html GA html HR html IT html LV html LT html HU html MT html NL html PL html PT html RO html SK html SL html FI html SV
PDF pdf BG pdf ES pdf CS pdf DA pdf DE pdf ET pdf EL pdf EN pdf FR pdf GA pdf HR pdf IT pdf LV pdf LT pdf HU pdf MT pdf NL pdf PL pdf PT pdf RO pdf SK pdf SL pdf FI pdf SV
Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal Display Official Journal
 To see if this document has been published in an e-OJ with legal value, click on the icon above (For OJs published before 1st July 2013, only the paper version has legal value).
Multilingual display
Text

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/320


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1303/2013

(2013. gada 17. decembris),

ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 177. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumus (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumus (2),

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumus (3),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantā ir noteikts, ka Savienībai, lai stiprinātu savu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jātiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu vai salu atpalicību, un īpaša uzmanība ir jāpievērš lauku apvidiem, apvidiem, kurus skar rūpniecības restrukturizācija, kā arī reģioniem, kuros ir būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība. LESD 175. pantā noteikts, ka Savienībai šo mērķu sasniegšana jāatbalsta ar darbībām, ko tā veic, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības nodaļu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Investīciju banku un citus instrumentus.

(2)

Lai panāktu to fondu, kas piešķir atbalstu kohēzijas politikas jomā, proti, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda un fondu lauku attīstībai, proti, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un jūrlietu un zivsaimniecības nozarē, proti, pasākumus, ko finansē saskaņā ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) dalīto pārvaldību, koordinētāku un saskaņotāku izmantošanu, būtu jāizstrādā kopīgi noteikumi visiem šiem fondiem ("Eiropas strukturālie un investīciju fondi" — "ESI fondi"). Šajā regulā turklāt ietverti vispārīgi noteikumi, kas ir piemērojami ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, bet kuri neattiecas uz ELFLA un EJZF, kā arī vispārīgi noteikumi, kas ir piemērojami ERAF, ESF, Kohēzijas fondam un EJZF, bet kuri neattiecas uz ELFLA. Ņemot vērā katra ESI fonda īpatnības, īpašie noteikumi, kas piemērojami katram ESI fondam un ERAF atbalstītajam mērķim "Eiropas teritoriālās sadarbība", būtu jānosaka atsevišķās regulās.

(3)

Saskaņā ar Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumiem, ar kuriem tika pieņemta Savienības stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Savienībai un dalībvalstīm būtu jācenšas panākt gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, vienlaikus veicinot harmonisku Savienības attīstību un mazinot reģionālas atšķirības. ESI fondiem būtu jāpiešķir nozīmīga loma Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā.

(4)

Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) jau ir panākta vērā ņemama sinerģija, saskaņojot un savstarpēji pielāgojot KLP pirmā pīlāra (Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds — ELGF) un otrā pīlāra (ELFLA) pārvaldības un kontroles noteikumus. Tālab būtu jāsaglabā ciešā saikne starp ELGF un ELFLA, kā arī dalībvalstīs jau izveidotās struktūras.

(5)

Tālākajiem reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums, lai kompensētu to strukturālo sociālo un ekonomisko stāvokli, kopā ar apgrūtinājumiem, kas radušies LESD 349. pantā minēto faktoru ietekmē.

(6)

Mazapdzīvotajiem ziemeļu reģioniem būtu jāparedz īpaši pasākumi un papildu finansējums, lai kompensētu bargos dabas apstākļus vai nelabvēlīgos demogrāfiskos apstākļus, kas minēti 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā.

(7)

Lai nodrošinātu noteikumu pareizu un konsekventu interpretāciju un juridisko noteiktību dalībvalstīm un atbalsta saņēmējiem, ir jādefinē daži termini, ko lieto šajā regulā.

(8)

Ja Komisijai ir noteikts termiņš pieņemt vai grozīt lēmumu saskaņā ar šo regulu, tāda lēmuma pieņemšanas vai grozīšanas termiņā nebūtu jāiekļauj laikposms no dienas, kad Komisija ir nosūtījusi savus apsvērumus dalībvalstij, līdz dienai, kad dalībvalsts ir atbildējusi uz minētajiem apsvērumiem.

(9)

Šī regula sastāv no piecām daļām, no kurām pirmajā daļā ir izklāstīts priekšmets un definīcijas, otrajā — ietverti noteikumi, kas piemērojami visiem ESI fondiem, trešajā daļā iekļauti noteikumi, kuri piemērojami tikai ERAF, ESF un Kohēzijas fondam ("fondi"), ceturtajā daļā iekļauti noteikumi, kas piemērojami tikai fondiem un EJZF, un piektajā — nobeiguma noteikumi. Lai nodrošinātu šīs regulas atsevišķo daļu interpretācijas konsekvenci, kā arī šīs regulas atbilstību konkrētu fondu regulām, ir svarīgi skaidri noteikt to savstarpējo saistību. Turklāt īpaši noteikumi, kas paredzēti konkrētu fondu noteikumos, var būt papildinošas, bet atkāpe no šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem būtu pieļaujama tikai tad, ja šāda atkāpe ir īpaši paredzēta šajā regulā.

(10)

Saskaņā ar LESD 317. pantu un ņemot vērā dalīto pārvaldību būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļautu Komisijai veikt savus pienākumus saistībā ar Savienības budžeta izpildi, un jāprecizē pienākumi attiecībā uz sadarbību ar dalībvalstīm. Ar minētajiem nosacījumiem būtu jānodrošina Komisijai iespēja pārliecināties par to, ka dalībvalstis ESI fondus izmanto likumīgi un pareizi, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4) ("Finanšu regula") nozīmē. Dalībvalstīm attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar to institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un dalībvalstu šim nolūkam izraudzītajām struktūrām vajadzētu būt atbildīgām par programmu sagatavošanu un īstenošanu. Minētajiem nosacījumiem arī būtu jānodrošina, ka tiek ņemta vērā vajadzība panākt attiecīgās Savienības intervences papildināmību un konsekvenci, lai ievērotu samērīguma principu un ņemtu vērā vispārējo administratīvā sloga samazināšanas mērķi.

(11)

Attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu katrai dalībvalstij būtu jāizveido partnerība ar kompetento reģionālo, vietējo, pilsētas un citu publisko iestāžu pārstāvjiem, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, tostarp partneriem vides jomā, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kuras ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, tostarp, attiecīgā gadījumā, šādu iestāžu un struktūru jumta organizācijām. Šādas partnerības mērķis ir nodrošināt, lai tiek ievēroti daudzlīmeņu pārvaldības principi un arī subsidiaritāte un proporcionalitāte, un dalībvalstu atšķirīgo institucionālo un tiesisko sistēmu īpatnības, kā arī nodrošināt ieinteresēto personu līdzatbildību, īstenojot plānotos pasākumu, un likt lietā attiecīgo dalībnieku pieredzi un zinātību. Dalībvalstīm būtu jāapzina reprezentatīvākie attiecīgie partneri. Starp minētajiem partneriem vajadzētu būt iestādēm, organizācijām un grupām, kas ir spējīgas ietekmēt programmu sagatavošanu, vai arī tādām iestādēm, organizācijām un grupām, kuras to sagatavošana un īstenošana varētu skart. Šajā sakarā būtu arī jādod iespēja dalībvalstīm vajadzības gadījumā kā svarīgus partnerus apzināt jumta organizācijas, kas ir attiecīgu reģionālo, vietējo un pilsētas iestāžu vai citu struktūru apvienības, federācijas vai konfederācijas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem un praksi.

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētu aktu, ar kuru izstrādā Eiropas rīcības kodeksu par partnerību, lai palīdzētu un atvieglotu dalībvalstīm partnerības organizēšanu, nolūkā nodrošināt attiecīgo partneru konsekventu iesaistīšanu partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā. Minētajam pieņemtajam deleģētajam aktam neatkarīgi no apstākļiem un interpretācijas nevar būt atpakaļejošs spēks, un tas nevar būt pamats pārkāpumiem, kuru dēļ ir jāveic finanšu korekcijas. Pieņemtajā deleģētajā aktā nebūtu jānorāda piemērošanas diena, kas ir agrāk kā tā pieņemšanas diena. Pieņemtajā deleģētajā aktā būtu jāļauj dalībvalstīm lemt par piemērotāko partnerības īstenošanas kārtību atbilstīgi to institucionālajai un tiesiskajai sistēmai, kā arī valsts un reģionu kompetencei ar noteikumu, ka tiek sasniegti šajā regulā noteiktie mērķi.

(12)

ESI fondu pasākumiem un darbībām, ko tie atbalsta, būtu jāatbilst piemērojamajiem Savienības un saistītajiem valstu tiesību aktiem, ar kuriem tieši vai netieši tiek īstenota šī regula un konkrētu fondu noteikumi.

(13)

Centienos veicināt ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju Savienībai visos ESI fondu īstenošanas posmos būtu jātiecas novērst nevienlīdzību un sekmēt vīriešu un sieviešu līdztiesību, kā arī iekļaut dzimumu perspektīvu un apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, LESD 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā, jo īpaši ņemot vērā pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī Pamattiesību hartas 5. panta 2. punktu, kas paredz, ka nevienam nevar likt veikt piespiedu darbu.

(14)

ESI fondu mērķi būtu jāsasniedz, pamatojoties uz ilgtspējīgu attīstību un Savienībā atbalstot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā noteikts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā". Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāsniedz informācija par atbalstu mērķu sasniegšanai klimata pārmaiņu jomā, ņemot vērā nodomu minētajiem mērķiem atvēlēt vismaz 20 % Savienības budžeta, izmantojot Komisijas ar īstenošanas aktu pieņemto metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences kategorijām, prioritārajām jomām vai pasākumiem un kas atspoguļo proporcionalitātes principu.

(15)

Lai sekmētu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un konkrēto fondu pamatuzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, no ESI fondiem atbalsts būtu galvenokārt jāsniedz ierobežotam skaitam kopēju tematisko mērķu. Katra ESI fonda precīza darbības joma būtu nosakāma katra konkrēta fonda noteikumos. Būtu jāparedz iespēja minētajā darbības jomā ietvert tikai dažus šajā regulā noteiktos tematiskos mērķus.

(16)

Lai maksimāli palielinātu ESI fondu ieguldījumu un izstrādātu stratēģiskus pamatprincipus, lai atvieglotu plānošanu dalībvalstu un reģionu līmenī, būtu jāizveido vienots stratēģiskais satvars ("VSS"). VSS būtu jāatvieglo Savienības intervences nozaru un teritoriālā koordinācija, izmantojot ESI fondus, kā arī koordinācija ar citām Savienības politikas jomām un instrumentiem atbilstīgi Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei uzdevumiem un mērķiem, ņemot vērā dažādu teritoriju galvenās teritoriālās problēmas.

(17)

VSS būtu jānosaka, kā ESI fondi veicinās Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā tiks veicināta ESI fondu integrēta izmantošana, kā ESI fondi tiks koordinēti ar citiem saistītajiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, tajā būtu arī jānosaka horizontālie principi un transversālie politikas mērķi ESI fondu īstenošanai, galveno teritoriālo problēmu risināšana un prioritārie virzieni ESI fondu sadarbības pasākumiem.

(18)

Dalībvalstis un reģioni arvien biežāk saskaras ar problēmām, kas saistītas ar globalizācijas ietekmi, vides un energoresursu jautājumiem, iedzīvotāju novecošanu, demogrāfiskajām un tehnoloģiskajām pārmaiņām un prasībām inovāciju jomā, kā arī ar sociālo nevienlīdzību. Ņemot vērā šādu problēmu sarežģīto un savstarpēji saistīto raksturu, ESI fondu atbalstītajiem risinājumiem vajadzētu būt integrētiem, daudzdimensionāliem un būtu jāaptver vairākas nozares. Šajā sakarā, kā arī nolūkā veicināt politikas nostādņu efektivitāti un lietderību, vajadzētu būt iespējai apvienot ESI fondus integrētos finansējuma kopumos, kas būtu īpaši pielāgoti konkrētām teritoriālajām vajadzībām.

(19)

Sagaidāms, ka strādājošo skaita samazināšanās, vienlaikus palielinoties pensionāru īpatsvaram sabiedrībā, kā arī problēmas, kas saistītas ar iedzīvotāju izkliedētību, turpinās radīt spiedienu, inter alia uz dalībvalstu izglītības un sociālā atbalsta struktūrām, un tādējādi arī ietekmēs Savienības ekonomikas konkurētspēju. Pielāgošanās šādām demogrāfiskajām pārmaiņām būs viens no galvenajiem dalībvalstu un reģionu uzdevumiem turpmākajos gados, tādēļ tai būtu jāpievērš īpaši vērīga uzmanība reģionos, kurus demogrāfiskās pārmaiņas skārušas visvairāk.

(20)

Pamatojoties uz VSS, katrai dalībvalstij sadarbībā ar saviem partneriem un apspriežoties ar Komisiju, būtu jāsagatavo partnerības nolīgums. VSS noteiktie elementi partnerības nolīgumā būtu jāpārņem atbilstoši valsts kontekstam un būtu jāpauž cieša apņēmība sasniegt Savienības mērķus, izmantojot ESI fondu plānošanu. Partnerības nolīgumā būtu jānosaka lietderīga ESI fondu īstenošana un kāda būs un integrētas pieejas teritoriālajai attīstībai īstenošanas kārtība. Būtu jānošķir partnerības nolīguma būtiskie elementi, par kuriem lēmumu pieņem Komisija, no citiem elementiem, uz kuriem neattiecas Komisijas lēmums un kurus var grozīt dalībvalsts. Ir jāparedz īpaša kārtība partnerības nolīguma un programmu iesniegšanai un pieņemšanai, ja aizkavējas vienas vai vairāku konkrētu fondu regulu stāšanās spēkā vai šāda aizkavēšanās ir sagaidāma. Tas nozīmē, ka jāizstrādā noteikumi, kas ļauj iesniegt un pieņemt partnerības nolīgumu pat tad, ja aizkavēšanās dēļ trūkst dažu elementu saistībā ar ESI fondu vai fondiem, un vēlāk iesniegt pārskatītu partnerības nolīgumu jau pēc konkrēta fonda regulas vai regulu stāšanās spēkā. Tā kā ESI fonda līdzfinansētās programmas, kuras skar aizkavēšanās, šajā gadījumā būtu jāiesniedz un jāpieņem tikai pēc attiecīgās konkrētā fonda regulas stāšanās spēkā, būtu jānosaka arī pienācīgi termiņi šādu programmu iesniegšanai.

(21)

Dalībvalstīm atbalsts būtu jākoncentrē, lai sniegtu ievērojamu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā saskaņā ar konkrētajām valsts un reģionu vajadzībām. Būtu jāparedz ex ante nosacījumi, kā arī īss un vispusīgs objektīvu kritēriju kopums to izvērtēšanai, lai nodrošinātu, ka ir ieviesti vajadzīgie priekšnosacījumi Savienības atbalsta efektīvai un lietderīgai izmantošanai. Šim nolūkam ex ante nosacījumi konkrētas programmas prioritātei būtu jāpiemēro tikai tad, ja tie tiešā veidā un patiesi ir saistīti ar investīciju prioritātes vai Savienības prioritātes konkrēta mērķa efektīvu un lietderīgu sasniegšanu un tieši to ietekmē, jo konkrēts mērķis ne vienmēr ir saistīts ar ex ante nosacījumiem, kas paredzēti konkrēta fonda noteikumos. Ex ante nosacījumu piemērojamības novērtējumā būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips, vajadzības gadījumā paturot prātā piešķirtā atbalsta līmeni. Piemērojamo ex ante nosacījumu izpilde būtu jāizvērtē dalībvalstij, kad tā sagatavo programmas un, attiecīgā gadījumā, partnerības nolīgumu. Komisijai būtu jāpārbauda dalībvalsts sniegtās informācijas patiesums un piemērotība. Ja piemērojamie ex ante nosacījumi noteiktajā termiņā nav izpildīti, Komisijai saskaņā ar precīzi paredzētiem nosacījumiem vajadzētu būt pilnvarotai apturēt starpposma maksājumus, kas attiecas uz attiecīgajām programmas prioritātēm.

(22)

Komisijai kopā ar dalībvalstīm 2019. gadā būtu jāizvērtē darbības rezultāti, pamatojoties uz darbības rezultātu satvaru. Katrai programmai būtu jānosaka darbības rezultātu satvars, lai 2014. - 2020. gada plānošanas periodā ("plānošanas periods") uzraudzītu progresu, kas panākts katrai prioritātei noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanā. Lai nepieļautu Savienības budžeta izšķērdīgu vai nelietderīgu izmantošanu, ja ir pierādījumi, ka lielā mērā nav sasniegti darbības rezultātu satvarā izklāstītie prioritātes starpposma mērķi, kas attiecas tikai uz finanšu rādītājiem, iznākumu rādītājiem un galvenajiem īstenošanas posmiem, jo ir skaidri konstatēti īstenošanas trūkumi, par kuriem Komisija jau iepriekš ziņojusi, bet dalībvalsts vajadzīgos korektīvos pasākumus nav īstenojusi, būtu jādod iespēja Komisijai apturēt maksājumus programmai vai plānošanas perioda beigās piemērot finanšu korekcijas. Piemērojot finanšu korekcijas, būtu jāņem vērā līdzekļu apguves līmenis un ārējie faktori, kas sekmējuši to, ka šie mērķi nav sasniegti, vienlaikus pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu. Finanšu korekcijas nebūtu jāpiemēro, ja mērķu nesasniegšanas pamatā ir sociāli ekonomisko vai vides faktoru ietekme, ievērojamas izmaiņas dalībvalsts ekonomikas vai vides apstākļos vai force majeure iemesli, kas nopietni ietekmē attiecīgo prioritāšu īstenošanu. Lemjot par apturēšanu vai finanšu korekcijām, nebūtu jāņem vērā rezultātu rādītāji.

(23)

Lai varētu vieglāk galveno uzmanību vērst uz darbības rezultātiem un Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, katrai dalībvalstij būtu jāizveido izpildes rezerve, kurā ieskaita 6 % no kopējā piešķīruma mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", kā arī ELFLA un pasākumiem, kurus finansē dalītā pārvaldībā saskaņā ar topošo Savienības tiesību aktu par nosacījumiem finanšu atbalstam jūrniecības un zivsaimniecības politikai 2014.-2020. gada plānošanas periodam ("EMFF regula"). Ņemot vērā mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu dažādību un daudzu valstu iesaistīšanos tajās, izpildes rezerve tām nebūtu jāparedz. Izpildes rezerves aprēķinos nebūtu jāņem vērā līdzekļi, kas piešķirti Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), kā noteikts darbības programmā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1304/2013 (5) ("ESF regula"); tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas ierosinājuma; pārvietojumi no KLP 1. pīlāra uz ELFLA saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (6); pārvietojumi uz ELFLA atbilstīgi noteikumiem par brīvprātīgo tiešo maksājumu korekciju 2013. gadā un pārvietojumi uz ELFLA, kas attiecībā uz 2013. un 2014. kalendāro gadu noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 73/2009 (7); pārvietojumi Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam no Kohēzijas fonda; pārvietojumi Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kā noteikts topošajā Savienības tiesību aktā; līdzekļi, kas piešķirti inovatīvām darbībām ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai.

(24)

Ciešāka saikne starp kohēzijas politiku un Savienības ekonomikas pārvaldību ir vajadzīga, lai nodrošinātu, ka ESI fondu izdevumu efektivitātes pamatā ir pareiza ekonomikas politika un ka ESI fondi vajadzības gadījumā var tikt novirzīti, lai novērstu dalībvalsts ekonomikas problēmas. Saistībā ar pirmo pasākumu jomu, kas ESI fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomisko pārvaldību, būtu jādod iespēja Komisijai pieprasīt grozījumus partnerības nolīgumā un programmās, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus vai maksimāli palielinātu pieejamo ESI fondu ietekmi uz izaugsmi un konkurētspēju, dalībvalstīm saņemot attiecīgo finansiālo palīdzību. Pārplānošana būtu jāizmanto tikai tad, ja tā patiesi var tiešā veidā ietekmēt attiecīgajos Padomes ieteikumos norādīto problēmu novēršanu, izmantojot ekonomikas pārvaldības mehānismus, lai nepieļautu biežu pārprogrammēšanu, kas var kaitēt fondu pārvaldības prognozējamībai. Saistībā ar otro pasākumu jomu, kas ESI fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomisko pārvaldību — ja dalībvalsts neveic efektīvas darbības ekonomikas pārvaldības procesa kontekstā, Komisijai būtu jānāk klajā ar priekšlikumu Padomei daļēji vai pilnībā apturēt minētās dalībvalsts programmām paredzētās saistības vai maksājumus. Ir jāizveido dažādas procedūras saistību un maksājumu apturēšanai. Tomēr abos gadījumos, kad Komisija nāk klajā ar priekšlikumu tos apturēt, tai būtu jāņem vērā visa attiecīgā informācija un pienācīgi jāapsver jebkurš no strukturētā dialoga ar Eiropas Parlamentu izrietošais faktors un tajā paustie viedokļi.

Apturēšanas darbības jomai un līmenim vajadzētu būt samērīgam un iedarbīgam, kā arī jāievēro vienlīdzīga pieeja dalībvalstīm. Turklāt apturēšanas gadījumā būtu jāņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskie un sociālie apstākļi, kā arī iespējamā vispārējā ekonomiskā ietekme uz dalībvalsti dažādos pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras un pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras posmos.

(25)

Saskaņā ar Protokolu Nr. 15 par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, kas pievienots LES un LESD, atsevišķi noteikumi par pārmērīgu deficītu un saistītajām procedūrām neattiecas uz Apvienoto Karalisti. Tādēļ noteikumiem par daļēju vai pilnīgu maksājumu un saistību apturēšanu nebūtu jāattiecass uz Apvienoto Karalisti.

(26)

Tā kā, īstenojot ESI fondus, ir sevišķi svarīgi ievērot līdzfinansēšanas principu, lai nodrošinātu vietējo līdzdalību politikas īstenošanā, un saskaņā ar apturēšanas pasākumu samērīgu piemērošanu, jebkurš lēmums par apturēšanas pasākumiem, kuri ierosināti saistībā ar otro pasākumu jomu, kas ESI fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomisko pārvaldību, būtu jāpieņem, ņemot vērā īpašās prasības. kas piemērojamas attiecīgajai dalībvalstij, lai piešķirtu līdzfinansējumu programmām, kuras finansē no ESI fondiem. Apturēšana būtu jāatceļ un līdzekļi atkal jādara pieejami attiecīgajai dalībvalstij, tiklīdz tā ir veikusi vajadzīgās darbības.

(27)

ESI fondi būtu jāizmanto, īstenojot programmas, kuru plānošanas periods atbilst partnerības nolīgumam. Dalībvalstīm programmas būtu jāizstrādā, izmantojot pārredzamas procedūras, un saskaņā ar to institucionālo un tiesisko sistēmu. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai nodrošinātu ESI fondu plānošanas pasākumu koordināciju un saskanību. Tā kā programmu saturs ir cieši saistīts ar partnerības nolīguma saturu, programmas būtu jāiesniedz trīs mēnešos pēc partnerības nolīguma iesniegšanas. Mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmu iesniegšanai būtu jāparedz deviņu mēnešu termiņš pēc šīs regulas stāšanās spēkā, lai ņemtu vērā to, ka minētajās programmās ir iesaistītas vairākas valstis. Jo īpaši būtu jānošķir galvenie elementi partnerības nolīgumā un programmās, par kuriem lēmumu pieņem Komisija, no citiem elementiem, uz kuriem neattiecas Komisijas lēmums un kurus var grozīt dalībvalsts, uzņemoties par to atbildību. Plānošanai būtu jānodrošina saskanība ar VSS un partnerības nolīgumu, ESI fondu koordinācija un koordinācija ar citiem esošiem finansēšanas instrumentiem un — attiecīgā gadījumā — ar Eiropas Investīciju bankas ieguldījumu.

(28)

Lai nodrošinātu saskaņotību starp programmām, kuras atbalsta no dažādiem ESI fondiem, jo īpaši saistībā ar to, lai nodrošinātu ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ir jāizveido kopīgas minimālās prasības attiecībā uz programmu saturu, ko var papildināt ar konkrētu fondu noteikumiem, lai ņemtu vērā katra ESI fonda īpašās iezīmes.

(29)

Ir jāparedz skaidras procedūras, kas Komisijai jāievēro, veicot programmu izvērtēšanu, pieņemšanu un grozīšanu. Lai nodrošinātu partnerības nolīgumu un programmu saskaņotību, būtu jāprecizē, ka programmas, izņemot mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas, nevar apstiprināt, pirms Komisija nav pieņēmusi lēmumu, ar ko apstiprina partnerības nolīgumu. Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm — ja Komisija apstiprina kādu grozījumu konkrētās programmas daļās, automātiski būtu jāgroza arī attiecīgās partnerības nolīguma daļas. Turklāt būtu arī jānodrošina JNI atvēlēto resursu tūlītēja izmantošana, izstrādājot īpašus noteikumus ESF regulā minēto JNI īpašo darbības programmu iesniegšanas un apstiprināšanas procedūrai.

(30)

Lai optimizētu pievienoto vērtību, ko rada investīcijas, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta pētniecības un inovāciju jomā, būtu jo īpaši jāpanāk sinerģija ESI fondu un "Apvāršņa 2020", kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (8), darbībā, vienlaikus paturot prātā to atšķirīgos mērķus. Kā galvenajiem mehānismiem minētās sinerģijas nodrošināšanai vajadzētu būt "Apvāršņa 2020" vienoto likmju atzīšanai par atbilstīgām izmaksām attiecībā uz līdzīgu darbību un atbalsta saņēmēju, kā ar iespējai finansējumu no dažādiem Savienības instrumentiem, tostarp ESI un "Apvārsnis 2020", apvienot vienā un tajā pašā darbībā, vienlaikus izvairoties no divkārša finansējuma. Lai uzlabotu valsts un reģionālā līmeņa dalībnieku spējas pētniecības un inovāciju jomā un sasniegtu mērķi veidot "kāpnes uz izcilību" mazāk attīstītajos reģionos un dalībvalstīs un reģionos, kuros pētniecība, attīstība un inovācijas (PAI) ir zemākā līmenī, būtu jāpanāk ESI fondu un "Apvāršņa 2020" cieša sinerģija saistībā ar visām attiecīgajām programmas prioritātēm.

(31)

Ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķi ar LESD tika papildināti ar teritoriālās kohēzijas mērķi, un ir jāņem vērā to pilsētu, funkcionālo ģeogrāfisko apgabalu un apakšreģionu nozīme, kuri saskaras ar īpašām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām. Šim nolūkam un lai labāk mobilizētu potenciālu vietējā līmenī, ir jāsekmē un jāatvieglo sabiedrības virzīta vietējā attīstība, nosakot kopējus noteikumus un nodrošinot ciešu koordināciju visiem attiecīgajiem ESI fondiem. Sabiedrības virzītajā vietējā attīstībā būtu jāņem vērā vietējās vajadzības un potenciāls, kā arī attiecīgās sociālās un kultūras īpatnības. Būtu jāievēro ļoti svarīgs princips — atbildība par sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi un īstenošanu jāuztic vietējām rīcības grupām, kas pārstāv sabiedrības intereses. Precīza kārtība, kā definēt teritoriju un iedzīvotājus, uz kuriem attiecināt sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas, būtu jānorāda attiecīgajās programmās saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

(32)

Lai veicinātu praktiski īstenojamu pieeju sabiedrības virzītas vietējās attīstības iekļaušanai plānošanas procesā, to var īstenot kā vienotu tematisko mērķi, lai veicinātu sociālo iekļaušanu un apkarotu nabadzību, veicinātu nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti, neatkarīgi no tā, ka darbības, kuras finansē kā sabiedrības virzītas vietējās attīstības daļu, varētu veicināt visus pārējos tematiskos mērķus.

(33)

Ja pilsētu attīstības vai teritoriālās attīstības stratēģijai ir vajadzīga integrēta pieeja, jo tā paredz investīcijas atbilstoši vienas vai vairāku darbības programmu vairākiem prioritārajiem virzieniem, būtu jāparedz iespēja, ka fondu atbalstītās darbības, kuras var papildināt ar ELFLA vai EJZF finansiālu atbalstu, ir īstenojamas, veicot integrētas teritoriālas investīcijas saskaņā ar darbības programmu vai programmām.

(34)

Finanšu instrumentiem ir arvien lielāka nozīme, ņemot vērā to sviras efektu uz ESI fondiem, to spējas apvienot dažādus publiskos un privātos resursus, lai atbalstītu valsts politikas mērķus, kā arī tādēļ, ka atkārtojošās finansējuma formas ilgtermiņā padara šādu atbalstu ilgtspējīgāku.

(35)

Lai rentabli apmierinātu īpašas tirgus vajadzības atbilstoši programmu mērķiem, būtu jāizmanto ESI fondu atbalstītie finanšu instrumenti, un tiem nebūtu jāizslēdz privātais finansējums. Tāpēc lēmumu finansēt atbalsta pasākumus ar finanšu instrumentu starpniecību vajadzētu pieņemt, pamatojoties uz ex ante novērtējumu, kurā ir sniegti pierādījumi par tirgus neveiksmēm vai neoptimālām investīciju situācijām, kā arī par publisko investīciju vajadzību lēsto līmeni un apmēru. Ex ante novērtējumu būtiskie elementi būtu skaidri jādefinē šajā regulā. Ņemot vērā ex-ante novērtējuma detalizēto būtību, būtu jāparedz, ka ex ante novērtējumu var veikt pa posmiem un ka īstenošanas laikā ex-ante novērtējums ir jāpārskata un jāatjaunina.

(36)

Finanšu instrumenti būtu jāizstrādā un jāizmanto tā, lai veicinātu privātā sektora investoru un finanšu iestāžu aktīvu līdzdalību, pamatojoties uz atbilstošu riska dalīšanu. Lai finanšu instrumenti būtu pietiekami pievilcīgi privātajam sektoram, ir svarīgi, lai tie būtu izstrādāti un izmantoti elastīgā veidā. Tāpēc vadošajām iestādēm būtu jāizlemj par visatbilstošākajiem finanšu instrumentu īstenošanas veidiem, lai varētu apmierināt mērķa reģionu īpašās vajadzības atbilstīgi attiecīgās programmas mērķiem, ex ante novērtējuma rezultātiem un piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem. Attiecīgā gadījumā šādai elastībai būtu jāietver arī iespēja atkārtoti izmantot daļu no līdzekļiem, kas atmaksāti atbilstības periodā, lai paredzētu preferenciālu atlīdzību privātiem vai publiskiem investoriem, kas darbojas pēc tirgus ekonomikas principa. Attiecībā uz šādu preferenciālu atlīdzību būtu jāņem vērā tirgus standarti un jānodrošina, ka jebkāds valsts atbalsts atbilst piemērojamiem Savienības un valsts tiesību aktiem un ir ierobežots līdz minimālajai summai, kāda vajadzīga, lai kompensētu pieejamā privātā kapitāla trūkumu, ņemot vērā tirgus neveiksmes vai neoptimālas investīciju situācijas.

(37)

Lai ņemtu vērā ar finanšu instrumentu starpniecību sniegtā atbalsta atmaksājamo raksturu un pielāgotos tirgus praksei, ESI fondu atbalstam, kas galasaņēmējiem sniegts kā pašu kapitāla vai kvazikapitāla investīcijas, aizdevumi un garantijas vai citi riska dalīšanas instrumenti, būtu jāaptver visas galasaņēmēju veiktās investīcijas, nenošķirot ar PVN saistītās izmaksas. Līdz ar to tam, kā PVN tiks ņemts vērā galasaņēmēja līmenī, nosakot izdevumu atbilstību, kad izdevumi ir saistīti ar dotāciju, vajadzētu būt nozīmei tikai tad, ja finanšu instrumentus izmanto vienlaikus ar dotācijām.

(38)

Ja dažas investīciju daļas tieši nerada finansiālu peļņu, lai projekti kļūtu ekonomiski ilgtspējīgi, varētu būt lietderīgi finanšu instrumentus izmantot kopā ar dotācijām, ciktāl to pieļauj spēkā esošie valsts atbalsta noteikumi. Vajadzētu paredzēt īpašus nosacījumus, lai šādā gadījumā novērstu dubultu finansēšanu.

(39)

Lai panāktu, ka resursi, kas finanšu instrumentiem atvēlēti piešķiršanai MVU, sasniedz iedarbīgu un lietderīgu kritisko masu, nodrošinot jaunu MVU aizņēmuma finansējumu, vajadzētu būt iespējai minētos resursus izmantot visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no reģionu kategorijas. Dalībvalstij un EIB tomēr vajadzētu būt iespējai arī risināt sarunas par finansēšanas nolīgumu starp dalībvalsti un EIB, lai vienotos par proporcionālu iemaksu reģionam vai reģionu grupai tajā pašā dalībvalstī, kas veidotu daļu no īpašas valsts programmas, kura paredzēta attiecīgi ERAF un ELFLA finansiālajam ieguldījumam.

(40)

Dalībvalstu ieguldījums kopīgos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentos par labu MVU vajadzētu pakāpeniski samazināt 2014., 2015. un 2016. gadā, un summām, kas dalībvalstīm ir jāmaksā EIB, būtu attiecīgi jānosaka grafiks finansēšanas nolīgumā saskaņā ar banku sektora ierasto praksi un ar mērķi ietekmēt maksājumu apropriācijas kādā konkrētā gadā.

(41)

Ja darījumi ir saistīti ar aktīvu pārvēršanu vērtspapīros, programmas slēgšanas brīdī būtu jānodrošina, ka vismaz summa, kas atbilst Savienības ieguldījumam, ir izmantota MVU atbalsta mērķim saskaņā ar Finanšu regulā izklāstītajiem principiem attiecībā uz finanšu instrumentiem.

(42)

Vadošajām iestādēm būtu vajadzīga elastība, lai ieguldītu resursus no programmām Savienības līmenī izveidotajos un Komisijas tieši vai netieši pārvaldītajos finanšu instrumentos vai instrumentos, kas izveidoti valsts, reģionālā, transnacionālā vai pārrobežu līmenī un ko pārvalda vadošā iestāde vai kas tiek pārvaldīti tās pārziņā. Vadošajām iestādēm vajadzētu būt arī iespējai īstenot finanšu instrumentus tieši, ar pastāvošu vai jaunizveidotu fondu starpniecību vai ar fondu fondiem.

(43)

Lai nodrošinātu samērīgus kontroles pasākumus un garantētu finanšu instrumentu pievienoto vērtību, paredzētos galasaņēmējus nevajadzētu apgrūtināt ar pārmērīgu administratīvo slogu. Struktūrām, kas ir atbildīgas par programmu revīziju, būtu pirmkārt jāveic revīzija vadošajās iestādes un struktūrās, kas īsteno finanšu instrumentus, tostarp fondu fondus. Tomēr var būt īpaši gadījumi, kad dokumenti, kuri nepieciešami šādu revīziju veikšanai, vadošajās iestādes vai struktūrās, kas īsteno finanšu instrumentus, nav pieejami vai šādi dokumenti neatspoguļo patiesu un pareizu uzskaiti par sniegto atbalstu. Tādēļ šādiem īpašiem gadījumiem ir nepieciešams paredzēt atsevišķus noteikumus, lai revīzijas varētu veikt arī galasaņēmēju līmenī.

(44)

Resursu apjomam, kas jebkurā laikā no ESI fondiem tiek izmaksāts finanšu instrumentiem, vajadzētu atbilst apjomam, kas vajadzīgs, lai varētu īstenot plānotās investīcijas un maksājumus galasaņēmējiem, tostarp pārvaldības izmaksas un maksas. Attiecīgi starpposma maksājumu pieteikumiem vajadzētu būt pakāpeniskiem. Summai, kura jāmaksā kā starpposma maksājums, būtu jānosaka maksimālais apjoms 25 % apmērā no programmas investīciju kopējās summas, kas paredzēta šim finanšu instrumentam saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, turpmākos starpposma maksājumus nosakot atkarībā no faktisko summu minimālās procentuālās daļas, kuras kā atbilstīgie izdevumi iztērētas atbilstīgi iepriekšējiem pieteikumiem.

(45)

Ir jāparedz īpaši noteikumi, ko piemēro, lai pārliecinātos, ka atbilstīgo izdevumu summas ir pieņemamas programmas slēgšanas brīdī, lai nodrošinātu, ka šīs summas, tostarp pārvaldības izmaksas un maksa, ko finanšu instrumenti saņem no ESI fondiem, tiek efektīvi izmantota investīcijām galasaņēmējiem. Noteikumiem vajadzētu būt pietiekami elastīgiem, lai varētu atbalstīt uz pašu kapitālu balstītus instrumentus mērķuzņēmumiem, un tālab tajos būtu jāņem vērā konkrētas īpatnības, kas raksturīgas uz pašu kapitālu balstītiem instrumentiem uzņēmumiem, piemēram, tirgus prakse saistībā ar turpmāka finansējuma sniegšanu riska kapitāla fondu jomā. Ievērojot šajā regulā paredzētos nosacījumus, būtu jādod mērķuzņēmumiem iespēja arī turpmāk saņemt ESI fondu atbalstu šādiem instrumentiem, kad ir beidzies atbilstības periods.

(46)

Ir arī jāparedz īpaši noteikumi par to resursu atkārtotu izmantošanu, kuri attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem līdz atbilstības perioda beigām, un jāparedz turpmāki noteikumi attiecībā uz mantoto līdzekļu izmantošanu pēc atbilstības perioda beigām.

(47)

Parasti atbalstu no ESI fondiem nebūtu jāizmanto, lai finansētu investīcijas, kuras dienā, kad pieņemts lēmums par investīcijām, jau ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas. Tomēr attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, kuru mērķis ir atbalstīt pilsētu attīstību un pilsētu atjaunošanu, vai līdzīgām investīcijām infrastruktūrā, kuru mērķis ir dažādot nelauksaimnieciskās darbības lauku reģionos, varētu būt vajadzīga noteikta atbalsta summa, lai reorganizētu parāda portfeli attiecībā uz infrastruktūru, kas ir daļa no jaunās investīcijas. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai izmantot atbalstu no ESI fondiem, lai reorganizētu parāda portfeli, ne vairāk kā 20 % apmērā no kopējās programmas atbalsta summas pārvedot no finanšu instrumenta uz investīciju.

(48)

Dalībvalstīm būtu jāuzrauga programmas, lai izvērtētu paveikto un virzību uz programmas mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā dalībvalstij saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu būtu jāizveido uzraudzības komitejas, kuru sastāvs un funkcijas ir definētas ESI fondiem. Ņemot vērā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" saistīto programmu īpašo raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz minēto programmu uzraudzības komitejām. Lai uzlabotu ESI fondu savstarpējo koordināciju, var izveidot kopīgas uzraudzības komitejas. Lai nodrošinātu efektivitāti, uzraudzības komitejai vajadzētu būt iespējai iesniegt apsvērumus vadošajām iestādēm par programmas īstenošanu un novērtējumu, tostarp par darbībām saistībā ar administratīvā sloga samazināšanu atbalsta saņēmējiem, un vajadzētu uzraudzīt darbības, kas tiek veiktas, pamatojoties uz apsvērumiem.

(49)

Lai vienkāršotu pārvaldības procedūras visos līmeņos, ir jāveic ESI fondu uzraudzības un ziņošanas procedūru saskaņošana. Ir svarīgi nodrošināt samērīgas ziņošanas prasības, kā arī visaptverošu informāciju par galvenajos punktos paveikto. Tādēļ ziņošanas prasībās jāatspoguļo informācijas vajadzības attiecīgajos gados, un tās jāpielāgo darbības rezultātu izvērtēšanas grafikam.

(50)

Lai pārraudzītu programmu izpildes gaitu, katrai dalībvalstij kopā ar Komisiju būtu jārīko ikgadēja izvērtēšanas sanāksme. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, tomēr būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalsts un Komisija var vienoties par to, ka sanāksme tiks rīkota tikai 2017. un 2019. gadā.

(51)

Lai Komisija varētu pārraudzīt paveikto virzībā uz Savienības mērķu sasniegšanu, kā arī konkrētu fondu uzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem, dalībvalstīm būtu jāiesniedz progresa ziņojumi par partnerības nolīgumu īstenošanu. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, Komisijai 2017. un 2019. gadā būtu jāsagatavo stratēģiskais ziņojums par paveikto. Lai nodrošinātu regulāras stratēģiskās politikas debates par ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanā un uzlabotu politikas efektivitāti saskaņā ar Eiropas pusgadu, Padomē būtu jāapspriež stratēģiskie ziņojumi. Pamatojoties uz minēto apspriežu rezultātiem Padomei vajadzētu būt iespējai sniegt savu ieguldījumu izvērtējumā, kas izdarīts Eiropadomes pavasara sanāksmē par visu Savienības politikas virzienu un instrumentu nozīmi ilgtspējīgas darbavietu radīšanas sekmēšanā visā Savienībā.

(52)

Ir jānovērtē ESI fondu piešķirtās palīdzības efektivitāte, lietderība un ietekme, lai uzlabotu programmu izstrādes un īstenošanas kvalitāti, un attiecīgā gadījumā noteiktu programmu ietekmi uz mērķiem, kas paredzēti Savienības gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijā, un ņemot vērā programmas apmēru attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un bezdarbu attiecīgajā programmas darbības teritorijā. Šajā sakarā būtu jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildības jomas.

(53)

Lai uzlabotu katras programmas izstrādes kvalitāti un pārbaudītu, vai tās mērķus var sasniegt, būtu jāveic katras programmas ex ante novērtējums.

(54)

Vadošajai iestādei vai dalībvalstij būtu jāizstrādā novērtēšanas plāns. Vajadzētu būt iespējai, ka minētais novērtēšanas plāns attiecas uz vairāk nekā vienu programmu. Plānošanas periodā vadošajām iestādēm vajadzētu nodrošināt programmas efektivitātes, lietderības un ietekmes izvērtēšanu. Lai atvieglotu pārvaldības lēmumu pieņemšanu, par novērtēšanas rezultātiem būtu jāinformē uzraudzības komiteja un Komisija.

(55)

Būtu jāveic ex post novērtējumi, lai izvērtētu ESI fondu efektivitāti un lietderību un to ietekmi uz ESI fondu un Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķiem, ņemot vērā minētajai Savienības stratēģijai noteiktos mērķus. Par katru ESI fondu Komisijai būtu jāsagatavo kopsavilkuma ziņojums, tajā minot ex post novērtējumu galvenos secinājumus.

(56)

Būtu jānorāda to darbību veidus, kuras var veikt pēc Komisijas un dalībvalstu iniciatīvas kā tehnisko palīdzību ar ESI fondu atbalstu.

(57)

Lai nodrošinātu Savienības resursu efektīvu izmantošanu un izvairītos no tādu darbību pārfinansēšanas, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus, būtu jāizmanto dažādas metodes, lai noteiktu šādu darbību radītos neto ienākumus, tostarp vienkāršota pieeja, kas balstīta uz vienotu likmi nozarēm vai apakšnozarēm. Vienotā likme būtu jābalsta uz Komisijas rīcībā esošiem vēsturiskiem datiem, izmaksu atgūšanas potenciālu un attiecīgā gadījumā principu "piesārņotājs maksā". Būtu vajadzīgs arī noteikums, lai ar deleģētu aktu paplašinātu vienoto likmju piemērošanu, attiecinot to uz jaunām nozarēm, ieviestu apakšnozares vai pārskatītu likmes turpmākām darbībām, kad kļūst pieejami jauni dati. Vienoto likmju izmantošana varētu būt īpaši piemērota darbībām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), PAI, kā arī energoefektivitātes jomā. Turklāt, lai nodrošinātu proporcionalitātes principa piemērošanu un lai ņemtu vērā citus regulatīvos un līgumiskos noteikumus, kuri varētu tikt piemēroti, ir jānosaka izņēmumi no minētajiem noteikumiem.

(58)

Ir svarīgi nodrošināt samērīgu pieeju un novērst dublēšanos, pārbaudot tādu darbību finansēšanas vajadzības, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ieņēmumus un uz kurām arī attiecas valsts atbalsta noteikumi, jo šādos noteikumos arī atrunā sniedzamā atbalsta ierobežojumus. Tātad de minimis atbalstam, saderīgam valsts atbalstam MVU, kam noteikta atbalsta intensitāte vai atbalsta apmēra ierobežojumi, vai valsts atbalstam lieliem uzņēmumiem, kad ir veikta finansēšanas vajadzību individuāla pārbaude saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem, nevajadzētu piemērot noteikumus, kas paredz neto ieņēmumu aprēķinu. Tomēr, ja valsts noteikumos ir paredzēta neto ieņēmumu aprēķināšanas metožu piemērošana, par to būtu jālemj dalībvalstij.

(59)

Publiskā un privātā sektora partnerība ("PPP") var būt efektīvs veids, kā īstenot darbības, kuras nodrošina rīcībpolitikas mērķu sasniegšanu, apvienojot dažādus publisko un privāto resursu veidus. Lai veicinātu ESI fondu izmantošanu nolūkā atbalstīt darbības, kuras strukturētas kā PPP, šajā regulā būtu jāņem vērā konkrētas iezīmes, kas raksturīgas PPP, pielāgojot dažus no ESI fondu kopīgajiem noteikumiem.

(60)

Izdevumu atbilstības sākuma un beigu datums būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu vienotu un līdzsvarotu regulējumu ESI fondu izmantošanai visā Savienībā. Lai atvieglotu programmu izpildi, ir lietderīgi precizēt, ka izdevumu atbilstības sākuma datums var būt pirms 2014. gada 1. janvāra, ja attiecīgā dalībvalsts iesniedz programmu pirms minētās dienas. Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību mobilizēt JNI piešķirtos resursus, lai atbalstītu tās tūlītēju īstenošanu, izņēmuma kārtā izdevumu atbilstības sākumdatumam vajadzētu būt 2013. gada 1. septembrim. Lai nodrošinātu ESI fondu efektīvu izmantošanu un mazinātu risku Savienības budžetam, ir jāievieš ierobežojumi attiecībā uz atbalstu pabeigtām darbībām.

(61)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu un ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1301/2013 (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1300/2013 (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. …/2013 un EJZF Regulā, dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts noteikumi par izdevumu atbilstību.

(62)

Lai vienkāršotu ESI fondu izmantošanu un mazinātu kļūdas iespējamību, vienlaikus paredzot diferencēšanu, ja tā ir vajadzīga, lai atspoguļotu politikas īpatnības, ir lietderīgi noteikt atbalsta veidus, saskaņotus nosacījumus dotāciju un atmaksājamas palīdzības, vienotas likmes finansējuma atlīdzināšanai, īpašus atbilstības noteikumus par dotācijām un atmaksājamu palīdzību, kā arī īpašus darbību atbilstības nosacījumus atkarībā no to norises vietas.

(63)

Būtu jānodrošina iespēja sniegt ESI fondu atbalstu dotāciju, godalgu, atmaksājamas palīdzības vai finanšu instrumentu veidā vai izmantojot to apvienojumu, lai atbildīgās struktūras varētu izvēlēties vispiemērotāko atbalsta veidu apzināto vajadzību apmierināšanai.

(64)

Lai nodrošinātu ESI fondu intervences efektivitāti, taisnīgumu un ilgstošu ietekmi, būtu jāpastāv noteikumiem, kas garantē, ka investīcijas uzņēmumos un infrastruktūrā ir noturīgas, un lai novērstu to, ka ESI fondus izmanto nepamatotu priekšrocību gūšanai. Pieredze liecina, ka pieci gadi ir atbilstošs minimālais laikposms, izņemot gadījumus, kad valsts atbalsta noteikumos paredzēts cits laikposms. Arī saskaņā ar proporcionalitātes principu tomēr iespējams, ka būtu lietderīgi paredzēt īsāku laikposmu triju gadu garumā, ja investīcijas attiecas uz MVU radīto investīciju vai darbavietu saglabāšanu. Gadījumā, ja darbība ietver investīcijas infrastruktūrā vai ražošanā un ja atbalsta saņēmējs nav MVU, šādai darbībai no ESI fondiem piešķirtais atbalsts būtu jāatmaksā, ja 10 gados no galīgā maksājuma saņemšanas atbalsta saņēmējs ražošanas norises vietu pārvieto ārpus Savienības. Darbībām, kurām piešķirts ESF atbalsts, un tām, kuras neparedz investīcijas ražošanā vai infrastruktūrā, būtu lietderīgi nepiemērot vispārējo prasību par ilglaicīgumu, ja vien šādas prasības neizriet no piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem, kā arī nepiemērot to ieguldījumiem finanšu instrumentos vai ieguldījumiem no finanšu instrumentiem. Nepamatoti izmaksātās summas būtu jāatgūst un saistībā ar tām būtu jāīsteno pārkāpumiem piemērojamās procedūras.

(65)

Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi pārvaldības un kontroles sistēmu pareizas izveides un darbības nodrošināšanai, lai garantētu ESI fondu likumīgu un pareizu izmantošanu. Tādēļ būtu jānosaka dalībvalstu pienākumi attiecībā uz programmu pārvaldes un kontroles sistēmām, kā arī saistībā ar nelikumību un Savienības tiesību aktu pārkāpumu nepieļaušanu, atklāšanu un to seku novēršanu.

(66)

Saskaņā ar dalītas pārvaldības principiem dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par programmu pārvaldību un kontroli. Dalībvalstīm ar to pārvaldības un kontroles sistēmu starpniecību būtu jāuzņemas galvenā atbildība par programmās paredzēto darbību īstenošanu un kontroli. Lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār atlases un īstenošanas darbībām un pārvaldības un kontroles sistēmas darbību, būtu jānosaka vadošās iestādes funkcijas.

(67)

Dalībvalstīm būtu jāveic pārvaldības, kontroles un revīzijas uzdevumi un jāuzņemas izrietošie pienākumi, kas paredzēti noteikumos par dalītu pārvaldību, kuri izklāstīti šajā regulā, Finanšu regulā un konkrētu fondu noteikumos. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem pastāv efektīva kārtība, kā izskatīt sūdzības saistībā ar ESI fondiem. Saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm pēc Komisijas pieprasījuma būtu jāizskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kas ir viņu sūdzības izskatīšanas jomā, un būtu jāinformē Komisija par pieprasīto izskatīšanu rezultātiem.

(68)

Būtu jānosaka Komisijas pilnvaras un pienākumi pārbaudīt, vai pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas efektīvi, un pieprasīt dalībvalsts rīcību. Turklāt Komisijai vajadzētu būt tiesīgai veikt revīzijas un pārbaudes uz vietas, galveno uzmanību pievēršot jautājumiem, kas saistīti ar pareizu finanšu pārvaldību, lai varētu sagatavot secinājumus par ESI fondu darbības rezultātiem.

(69)

Katru gadu būtu jāpanāk Savienības budžeta saistību izpilde. Lai nodrošinātu efektīvu programmas vadību, ir jāizstrādā kopīgi noteikumi par priekšfinansējumu, starpposma maksājumu pieprasījumiem un par gada bilances un slēguma bilances maksājumiem, neskarot konkrētus noteikumus, kas jāievēro attiecībā uz katru ESI fondu.

(70)

Priekšfinansējuma maksājums programmu sākumā nodrošina, ka dalībvalstij ir līdzekļi, lai sniegtu atbalsta saņēmējiem jau no paša programmas īstenošanas sākuma, lai minētie atbalsta saņēmēji vajadzības gadījumā saņemtu avansa maksājumus plānotām investīcijām un ātri saņemtu atlīdzību pēc maksājuma pieprasījumu iesniegšanas. Tādēļ būtu jāizstrādā noteikumi par sākotnējām priekšfinansējuma summām no ESI fondiem. Sākotnējais priekšfinansējums būtu pilnībā jādzēš, slēdzot programmu.

(71)

Lai nodrošinātu Savienības finanšu interešu aizsardzību, būtu jāparedz pasākumi, kam ir noteikts laika ierobežojums un kas ļautu deleģētajam kredītrīkotājam apturēt maksājumus, ja ir novērotas skaidras pazīmes, kuras liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā, par pārkāpumiem saistībā ar maksājuma pieprasījumiem vai par to, ka nav iesniegti dokumenti pārskatu pārbaudei un apstiprināšanai. Pārtraukšanas laikposma ilgumam vajadzētu būt līdz sešiem mēnešiem, ko, dalībvalstīm vienojoties, varētu pagarināt līdz deviņiem mēnešiem, lai būtu pietiekami daudz laika novērst pārtraukšanas iemeslus, tādējādi izvairoties no apturēšanas pasākumiem.

(72)

Lai aizsargātu Savienības budžetu, iespējams, ka Komisijai varētu nākties veikt finanšu korekcijas. Lai dalībvalstīm nodrošinātu juridisko noteiktību, ir svarīgi noteikt apstākļus, kādos Savienības tiesību aktu vai valsts tiesību aktu, kas saistīti ar to piemērošanu, pārkāpumu gadījumā Komisija var veikt finanšu korekcijas. Lai nodrošinātu, ka jebkuras finanšu korekcijas, ko Komisija nosaka dalībvalstīm, ir saistītas ar Savienības finanšu interešu aizstāvību, šādas korekcijas būtu attiecināmas tikai uz gadījumiem, kad piemērojamo Savienības tiesību aktu vai valstu tiesību aktu, kas saistīti ar to piemērošanu, pārkāpums ir saistīts ar darbību atbilstību, pareizību, pārvaldību vai kontroli un attiecīgajiem izdevumiem, kas deklarēti Komisijai. Samērīguma nodrošināšanas labad ir svarīgi, lai Komisija, pieņemot lēmumu par finanšu korekcijas summu, ņemtu vērā pārkāpuma veidu un smaguma pakāpi, kā arī attiecīgo finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu.

(73)

Lai veicinātu finanšu disciplīnu, ir lietderīgi noteikt kārtību jebkuras budžeta saistību daļas atcelšanai programmā, jo īpaši tad, ja no saistību atcelšanas var izslēgt kādu summu, jo īpaši, ja īstenošanas kavējumus izraisa apstākļi, kas nav atkarīgi no attiecīgās personas, nav parasti vai paredzami un kā sekas nav iespējams novērst, neskatoties uz rūpību, kā arī situācijā, kad ir izdarīts maksājuma pieprasījums, bet attiecībā uz kuru maksājuma termiņš ir pārtraukts vai maksājums apturēts.

(74)

Arī saistību atcelšanas procedūra ir izpildes rezerves piešķiršanas mehānisma vajadzīga daļa, un šajos gadījumos būtu jādod iespēja pārdalīt apropriācijas un pēc tam tās atvēlēt citām programmām un prioritātēm. Turklāt gadījumos, kad izmanto dažus konkrētus finanšu instrumentus MVU vajadzībām un nākas atcelt saistības, jo dalībvalsts pārstāj izmantot šādus finanšu instrumentus, būtu jāparedz saistību apropriāciju turpmāka pārdale citām programmām. Tā kā Finanšu regulā būs jāiekļauj papildu noteikumi, lai paredzētu šādu apropriāciju pārdali, šādas procedūras būtu jāizmanto tikai pēc attiecīgā Finanšu regulas grozījuma spēkā stāšanās dienas.

(75)

Ir vajadzīgi vispārīgi papildu noteikumi saistībā ar fondu konkrēto darbību. Jo īpaši lai palielinātu šo fondu pievienoto vērtību un veicinātu to investīciju prioritātes, kas noteiktas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un katra fonda īpašajiem pamatuzdevumiem, kas pamatoti ar to Līgumā noteiktajiem mērķiem, fondu darbība būtu jāvienkāršo un jākoncentrē uz mērķiem "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un "Eiropas teritoriālā sadarbība".

(76)

Papildu noteikumi par ELFLA un EJZF konkrēto darbību ir noteikti attiecīgajos nozares tiesību aktos.

(77)

Lai veicinātu LESD noteikto ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" būtu jāatbalsta visi reģioni. Lai nodrošinātu līdzsvarotu un pakāpenisku atbalstu un atspoguļotu ekonomiskās un sociālās attīstības līmeni, resursi saskaņā ar minēto mērķi no ERAF un ESF būtu jāpiešķir, tos sadalot mazāk attīstītiem reģioniem, pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem atbilstoši to IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES 27 vidējo rādītāju. Lai nodrošinātu ERAF un ESF investīciju ilgtermiņa ilgtspējību, konsolidētu panākto attīstību un veicinātu Savienības reģionu ekonomisko izaugsmi un sociālo kohēziju, reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju 2007.-2013. gada plānošanas periodā veidoja mazāk nekā 75 % no ES 25 vidējā rādītāja pārskata periodā, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis līdz vairāk nekā 75 % no ES 27 vidējā rādītāja, būtu jāsaņem vismaz 60 % no ikgadējā indikatīvā vidējā piešķīruma 2007.–2013. gada plānošanas periodā. No kopējiem ERAF, ESF un Kohēzijas fonda piešķirtajiem līdzekļiem dalībvalstīm vajadzētu saņemt vismaz 55 % no sava kopējā piešķīruma 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Dalībvalstīm, kurās nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no vidējā Savienības rādītāja, būtu jāgūst labums no mērķa "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", ko finansē no Kohēzijas fonda.

(78)

Būtu jānosaka objektīvi kritēriji to reģionu un teritoriju definēšanai, kuri ir tiesīgi saņemt atbalstu no fondiem. Tālab reģionu un teritoriju apzināšanai Savienības mērogā vajadzētu balstīties uz kopējo reģionu klasifikācijas sistēmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (13), kura grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 105/2007 (14).

(79)

Lai izveidotu atbilstošu finanšu shēmu fondiem, Komisijai ar īstenošanas aktiem, izmantojot objektīvu un pārskatāmu metodi, būtu jānosaka pieejamo saistību apropriāciju ikgadējs sadalījums, lai lielāku uzmanību pievērstu reģioniem, kuri attīstībā atpaliek, tostarp reģioniem, kas saņem pārejas posma atbalstu. Lai ņemtu vērā īpaši grūto stāvokli krīzes skartās dalībvalstīs un saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (15), Komisijai 2016. gadā būtu jāpārskata visu dalībvalstu kopējos piešķīrumus, pamatojoties uz tai brīdī pieejamiem jaunākajiem statistikas datiem, un vajadzības gadījumā jāpielāgo minētie piešķīrumi. Vajadzīgās korekcijas būtu jāsadala vienādās daļās no 2017. līdz 2020. gadam.

(80)

Lai veicinātu vajadzīgo infrastruktūras attīstības paātrināšanu transporta un enerģētikas jomā, kā arī IKT jomā visā Savienībā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (16) ir izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI). Būtu jānodrošina Kohēzijas fonda atbalsts pamattīklu izveides projektiem vai projektiem un horizontāliem pasākumiem, kuri noteikti minētās regulas pielikuma I daļā.

(81)

Gada apropriāciju piešķiršana no fondiem dalībvalstij būtu jāierobežo līdz maksimālajam apjomam, kurš tiktu noteiks, ņemot vērā konkrētās dalībvalsts IKP.

(82)

Ir jānosaka resursu ierobežojumi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un jānosaka objektīvi kritēriji to piešķiršanai reģioniem un dalībvalstīm. Dalībvalstīm atbalsts būtu jākoncentrē tā, lai novirzītu pietiekamas investīcijas jauniešu nodarbinātībai, darbaspēka mobilitātei, zināšanām, sociālajai iekļaušanai un nabadzības apkarošanai, tādējādi nodrošinot, ka ESF procentuālā daļa no visiem Savienības līmenī piešķirtajiem struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļiem, izņemot Kohēzijas fonda atbalstu transporta infrastruktūrai saistībā ar EISI un struktūrfondu sniegto atbalstu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, dalībvalstīs nav mazāka par 23,1 %.jāīsteno katrā dalībvalstī saskaņā ar šīs regulas 84. panta 4. punktu

(83)

Ņemot vērā steidzamo prioritāti risināt jauniešu bezdarba problēmu Savienībā visvairāk skartajos reģionos, kā arī Savienībā kopumā, ir iedibināta JNI, un tā tiek finansēta ar īpašu piešķīrumu un mērķorientētām investīcijām no ESF, lai papildinātu un pastiprinātu ievērojamo atbalsta apmēru, kas jau tagad ir nodrošināts, izmantojot ESI fondus. JNI mērķim vajadzētu būt atbalstīt jauniešus, jo īpaši tos, kuri nav nodarbināti vai iesaistījušies izglītībā un apmācībā un dzīvo atbilstīgajos reģionos. JNI būtu jāīsteno saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai".

(84)

Turklāt saskaņā ar nabadzības mazināšanas pamatmērķi atbalsta fonds ir jāpārorientē Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajiem iedzīvotajiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu. Būtu jāparedz mehānisms, kā pārvietot šim instrumentam līdzekļus no struktūrfondu piešķīrumiem katrai dalībvalstij.

(85)

Ņemot vērā pašreizējos ekonomiskos apstākļus, pārvietojumu maksimālajam apmēram (piemērojot ierobežojumu) no fondiem katrai atsevišķai dalībvalstij nevajadzētu būt tādam, ka kādai dalībvalstij piešķir vairāk nekā 110 % no tās līmeņa reālā izteiksmē 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

(86)

Lai nodrošinātu atbilstošu piešķīrumu katrai reģionu kategorijai, fondu resursus nebūtu jāpārvieto starp mazāk attīstītajiem, pārejas un vairāk attīstītajiem reģioniem, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos, kas saistīti ar viena vai vairāku tematisko mērķu sasniegšanu. Šādiem pārvietojumiem nebūtu jāpārsniedz 3 % no kopējās apropriāciju summas minētajai reģionu kategorijai.

(87)

Lai nodrošinātu īstu ietekmi uz ekonomiku, saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem atbalsts no fondiem nebūtu jāaizstāj dalībvalstu publiskie izdevumi vai līdzvērtīgi strukturālie izdevumi. Turklāt, lai atbalsta piešķiršanā no fondiem tiiktu ņemts vērā plašāks ekonomiskais konteksts, publisko izdevumu apjoms būtu jānosaka atkarībā no vispārējiem makroekonomiskajiem apstākļiem, kuros notiek finansēšana, pamatojoties uz rādītājiem, kas iekļauti stabilitātes un konverģences programmās, kuras dalībvalstis iesniedz katru gadu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/1997 (17). Komisijai, pārliecinoties par papildināmības principa ievērošanu, galveno uzmanību būtu jāpievērš dalībvalstīm, kurās mazāk attīstītajos reģionos dzīvo vismaz 15 % iedzīvotāju, ņemot vērā tiem piešķirto finanšu resursu apjomu.

(88)

Ir nepieciešams izstrādāt papildu noteikumus par fondu atbalstīto darbības programmu plānošanu, pārvaldību, uzraudzību un kontroli, lai būtu vēl lielāka orientācija uz rezultātiem. Jo īpaši ir nepieciešams noteikt sīki izstrādātas prasības attiecībā uz darbības programmu saturu. Tam vajadzētu atvieglot konsekventas intervences loģikas izstrādi, lai risinātu noteiktās attīstības vajadzības, sagatavotu sistēmu darbības rezultātu novērtēšanai un nodrošinātu šo fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu. Parasti prioritārajam virzienam būtu jāaptver viens tematiskais mērķis, viens fonds un viena reģionu kategorija. Vajadzības gadījumā un lai veicinātu efektivitāti tematiski saskaņotā integrētā pieejā, būtu jāparedz iespēja, ka prioritārais virziens var attiekties uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju un apvienot vienu vai vairākas papildinvestīciju prioritātes no ERAF, ESF un Kohēzijas fonda atbilstīgi vienam vai vairākiem tematiskajiem mērķiem.

(89)

Gadījumos, kad dalībvalsts sagatavo lielākais vienu darbības programmu katram fondam, tādējādi ka gan programmas, gan partnerības nolīgums ir sagatavoti valsts līmenī, būtu jānosaka īpaša kārtība, lai nodrošinātu šādu dokumentu papildināmību.

(90)

Lai vienlaikus apmierinātu prasību pēc īsām darbības programmām, kurās būtu skaidri norādītas dalībvalstu saistības, un prasību pēc elastīguma, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem, būtu jānošķir darbības programmas būtiskie elementi, par kuriem lēmumu pieņem Komisija, no citiem elementiem, uz kuriem neattiecas Komisijas lēmums un kurus var grozīt dalībvalsts. Tātad būtu jāparedz noteikums procedūrām, kas ļauj grozīt minētos nebūtiskos elementus valsts līmenī bez Komisijas lēmuma.

(91)

Lai uzlabotu papildināmību un vienkāršotu īstenošanu, vajadzētu būt iespējai mērķa "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" kopīgās darbības programmās apvienot atbalstu no Kohēzijas fonda un ERAF ar atbalstu no ESF.

(92)

Lieli projekti veido ievērojamu Savienības izdevumu daļu, un šie projekti bieži vien ir stratēģiski svarīgi, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei. Tādēļ ir pamatoti, ka darbībām, kas pārsniedz noteiktu robežlielumu, joprojām būtu jāpiemēro īpašas apstiprināšanas procedūras saskaņā ar šo regulu. Robežlielums būtu jānosaka attiecībā pret kopējām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā plānotos neto ienākumus, ar augstāku robežlielumu transporta projektiem, jo minētajā nozarē parasti ir lielāka apjoma investīcijas. Skaidrības labad šim nolūkam būtu lietderīgi definēt liela projekta pieteikuma saturu. Pieteikumā būtu jāiekļauj vajadzīgā informācija, lai sniegtu apliecinājumu tam, ka fondu finansiālais ieguldījums neradīs ievērojamu darbavietu zudumu pašreizējās ražošanas vietās Savienībā.

(93)

Lai sekmētu lielu projektu sagatavošanu un īstenošanu uz stabiliem ekonomiskiem un tehniskiem pamatiem un veicinātu neatkarīgu ekspertu piesaistīšanu agrīnā stadijā, ko ar tehnisku palīdzību atbalsta Komisija vai, vienojoties ar Komisiju, citi neatkarīgie eksperti var sniegt skaidras norādes par liela projekta iespējamību un ekonomisko dzīvotspēju, Komisijas apstiprināšanas procedūra būtu jāracionalizē. Komisijai vajadzētu būt iespējai atteikties apstiprināt finansiālu ieguldījumu, ja tā neatkarīgajā kvalitātes pārbaudē konstatē ievērojamus trūkumus.

(94)

Ja liela projekta neatkarīga kvalitātes pārbaude nav veikta, dalībvalstij būtu jāsniedz visa vajadzīgā informācija un Komisijai būtu jāizvērtē lielais projekts, lai noteiktu, vai pieprasītais finansiālais ieguldījums ir pamatots.

(95)

Īstenošanas nepārtrauktības labad, lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga un nodrošinātu saskaņotību ar Komisijas Lēmumu par pamatnostādnēm 2007.–2013. gada plānošanas perioda slēgšanai, ir paredzēti pārejas perioda noteikumi lieliem projektiem, kas apstiprināti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (18) un kuru īstenošanas laikposms, kā paredzams, aptvers plānošanas periodu, uz ko attiecas šī regula. Ievērojot dažus nosacījumus, būtu jāparedz paātrināta procedūra tādu lielu projektu otrā vai nākamā posma paziņošanai un apstiprināšanai, kuru iepriekšējo posmu vai posmus Komisija ir apstiprinājusi saskaņā ar 2007.–2013. gada plānošanas periodu. Daudzposmu darbības atsevišķie posmi, kas vērsti uz vienu un to pašu vispārējo mērķi, būtu jāīsteno saskaņā ar attiecīgā plānošanas perioda noteikumiem.

(96)

Lai dotu dalībvalstīm iespēju darbības programmu īstenot daļēji, izmantojot uz rezultātiem balstītu pieeju, ir lietderīgi izstrādāt kopīgu rīcības plānu, tajā norādot projektu vai projektu grupu, kas atbalsta saņēmējam jāveic, lai sekmētu darbības programmas mērķu sasniegšanu. Lai vienkāršotu un veicinātu fondu orientāciju uz rezultātiem, kopīgā rīcības plāna pārvaldībai vajadzētu balstīties vienīgi uz kopīgi saskaņotiem starpposma mērķiem, iznākumiem un rezultātiem, kas noteikti Komisijas lēmumā par kopīgā rīcības plāna pieņemšanu. Arī kopīga rīcības plāna kontrolei un revīzijai būtu jāaprobežojas ar to, vai ir sasniegti tā starpposma mērķi, iznākumi un rezultāti. Attiecīgi ir jāizstrādā noteikumi par kopīgā rīcības plāna sagatavošanu, saturu, pieņemšanu, finanšu pārvaldību un kontroli.

(97)

Ir jāpieņem īpaši noteikumi par uzraudzības komitejas darbību un gada ziņojumiem par fondu atbalstīto darbības programmu īstenošanu. Papildu noteikumus par ELFLA konkrētiem darbības veidiem būtu jānosaka attiecīgajos nozares tiesību aktos.

(98)

Lai būtu pieejama vajadzīgā un jaunākā informācija par programmas īstenošanu, dalībvalstis regulāri sniedz Komisijai svarīgākos datus. Lai neradītu papildu slogu dalībvalstīm, šī prasība būtu attiecināma tikai uz pastāvīgi apkopojamiem datiem, kurus dalībvalstis nosūta, izmantojot elektronisku datu apmaiņu.

(99)

Lai pilnveidotu fondu izmantošanas progresa uzraudzību un atvieglotu finanšu pārvaldību, ir nepieciešams nodrošināt, lai laikus būtu pieejami finanšu pamatdati par izmantošanas progresu.

(100)

Saskaņā ar LESD 175. pantu Komisijai ik pēc trim gadiem ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai kohēzijas ziņojumi par paveikto Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanā. Ir jāizstrādā noteikumi par šā ziņojuma saturu.

(101)

Ir svarīgi par Savienības fondu sasniegumiem informēt plašu sabiedrību un veidot izpratni par kohēzijas politikas mērķiem. Iedzīvotājiem vajadzētu būt tiesībām zināt, kā tiek ieguldīti Savienības finanšu līdzekļi. Pienākums nodrošināt, lai plašai sabiedrībai tiktu sniegta attiecīgā informācija, būtu jāuzņemas gan vadošajām iestādēm, gan atbalsta saņēmējiem. Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un uzlabotu pēc Komisijas iniciatīvas veikto informācijas pasākumu sinerģiju, saskaņā ar šo regulu komunikācijas darbībām piešķirtos līdzekļus būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

(102)

Lai uzlabotu ar finansējuma iespējām un projektu atbalsta saņēmējiem saistītās informācijas pieejamību un pārredzamību, katrā dalībvalstī būtu jāizveido vienota tīmekļa vietne vai tīmekļa portāls, kurā būtu atrodama vispusīga un viegli uztverama informācija par visām darbības programmām, kā arī uzskaitītas darbības, kas tiek atbalstītas saskaņā ar katru darbības programmu.

(103)

Lai nodrošinātu plašu informācijas izplatīšanu par fondu sasniegumiem un Savienības lomu šajā sakarā un informētu potenciālos atbalsta saņēmējus par finansējuma iespējām, šajā regulā būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi, ņemot vērā darbības programmu apmērus, saskaņā ar proporcionalitātes principu par informēšanas un saziņas pasākumiem, kā arī atsevišķām šādu pasākumu tehniskajām iezīmēm.

(104)

Lai nodrošinātu, ka piešķīrums katram fondam koncentrējas uz Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī fondu konkrēto pamatuzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem, ir nepieciešams noteikt maksimālo apjomu piešķīrumiem attiecībā uz dalībvalsts tehnisko palīdzību. Ir nepieciešams arī nodrošināt, lai tiesiskais regulējums attiecībā uz tehniskās palīdzības plānošanu veicinātu saskaņotas īstenošanas kārtības izveidi apstākļos, kad dalībvalstis izmanto vairākus fondus vienlaikus un minētajam regulējumam vajadzētu būt iespējai ietvert vairākas reģionu kategorijas.

(105)

Ir jānosaka elementi tāda līdzfinansējuma likmes modulēšanai, ko no fondiem piešķir prioritārajām jomām, jo īpaši, lai kāpinātu Savienības līdzekļu daudzkāršojošo ietekmi. Turklāt ir jānosaka līdzfinansējuma maksimālā likme katrai reģionu kategorijai, lai nodrošinātu, ka tiek ievērots līdzfinansējuma princips, pienācīgā līmenī izmantojot valsts publiskā vai privātā sektora atbalstu.

(106)

Dalībvalstīm ir jāizraugās vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde un funkcionāli neatkarīga revīzijas iestāde katrai darbības programmai. Lai nodrošinātu dalībvalstīm elastību kontroles sistēmu izveidošanā, ir lietderīgi dot iespēju vadošajai iestādei veikt sertifikācijas iestādes uzdevumus. Būtu jāļauj dalībvalstīm arī izraudzīties starpniekstruktūras vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes konkrētu uzdevumu veikšanai. Tādā gadījumā dalībvalstīm būtu skaidri jānosaka šādas starpniekstruktūras attiecīgie pienākumi un uzdevumi.

(107)

Lai ņemtu vērā fondu un EJZF pārvaldības un kontroles sistēmu īpašo organizāciju un nepieciešamību nodrošināt samērīgu pieeju, būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes izraudzīšanu. Lai izvairītos no nevajadzīga administratīvā sloga, ex ante pārbaudei attiecībā uz šaja regulā ietverto izraudzīšanās kritēriju ievērošanu būtu jāaprobežojas ar vadošo un sertifikācijas iestādi, un, saskaņā ar šajā regulā ietvertajiem nosacījumiem, nebūtu nepieciešams papildu revīzijas darbs, ja sistēma pamatā ir tāda pati, kā 2007. - 2013. gada plānošanas periodā. Nevajadzētu pastāvēt prasībai izraudzīšanu apstiprināt Komisijai. Tomēr, lai panāktu lielāku juridisko noteiktību, būtu jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var Komisijai iesniegt dokumentus par iestāžu izraudzīšanu, ievērojot dažus šajā regulā paredzētus nosacījumus. Ja, uzraugot atbilstību izraudzīšanas kritērijiem saskaņā ar kontroles un revīzijas kārtību, atklājas neatbilstība šiem kritērijiem, seko korektīvās darbības un, iespējams, izraudzīšanas pārtraukšana.

(108)

Vadošā iestāde ir galvenokārt atbildīga par fondu un EJZF efektīvu un lietderīgu izmantošanu, un tādējādi tā veic daudzus uzdevumus saistībā ar programmu pārvaldību un uzraudzību, finanšu pārvaldību un kontroli, kā arī projektu atlasi. Tādēļ būtu jānosaka vadošās iestādes pienākumi un uzdevumi.

(109)

Sertifikācijas iestādei būtu jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai maksājuma pieteikumi. Tai būtu jāsagatavo pārskati, kuros apliecina to pilnīgumu, precizitāti un ticamību un to, ka tajos norādītie izdevumi atbilst piemērojamiem Savienības un valstu noteikumiem. Būtu jānosaka sertifikācijas iestādes pienākumi un uzdevumi.

(110)

Revīzijas iestādei būtu jānodrošina pārvaldības un uzraudzības sistēmu revīzija, pamatojoties uz atbilstoši atlasītām darbībām un uz pārskatiem. Būtu jānosaka revīzijas iestādes pienākumi un uzdevumi. Deklarēto izdevumu revīzijas būtu jāveic, izmantojot reprezentatīvu darbību izlases kopu, lai iegūtos rezultātus varētu ekstrapolēt. Lai nodrošinātu ticamu un reprezentatīvu izlases kopu, parasti būtu jāizmanto statistiska izlases veidošanas metode. Revīzijas iestādēm pienācīgi pamatotos gadījumos tomēr vajadzētu būt iespējai izmantot nestatistisku izlases veidošanas metodi, ja tiek ievēroti šajā regulā norādītie nosacījumi.

(111)

Neskarot Komisijas finanšu kontroles pilnvaras, būtu jāpanāk dalībvalstu un Komisijas ciešāka sadarbība šajā jomā un būtu jāizstrādā kritēriji, kas ļauj Komisijai saistībā ar valsts sistēmu kontroles stratēģiju noteikt valsts revīzijas struktūru garantēto ticamības līmeni.

(112)

Papildus kopīgiem noteikumiem par ESI fondu finanšu pārvaldību būtu jānosaka arī papildu noteikumi par fondiem un EJZF. Jo īpaši lai Komisija gūtu pamatotu apliecinājumu pirms pārskatu apstiprināšanas, pieprasītie starpposma maksājumi būtu jāatlīdzina pēc likmes 90 % no summas, kas iegūta, līdzfinansējuma likmi par katru prioritāti, kas noteikta lēmumā par darbības programmas pieņemšanu, piemērojot atbilstīgajiem izdevumiem par katru prioritāti. Nesamaksātās summas būtu jāizmaksā dalībvalstīm pēc pārskatu apstiprināšanas, ja Komisija secina, ka pārskati ir pilnīgi, precīzi un ticami.

(113)

Atbalsts pilnā apmērā atbalsta saņēmējiem būtu jāsaņem ne vēlāk kā 90 dienas pēc datuma, kad atbalsta saņēmējs iesniedzis maksājuma pieprasījumu, ja ir pieejams finansējums no sākotnējiem un ikgadējiem priekšfinansējuma un starpposma maksājumiem. Vadošajai iestādei vajadzētu būt iespējai apturēt maksājuma termiņu, ja iesniegti nepilnīgi apliecinošie dokumenti vai konstatēti pārkāpumi, kas papildus jāizmeklē. Būtu jāparedz sākotnējais un ikgadējais priekšfinansējums, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm pietiek līdzekļu šādos apstākļos īstenot programmas. Ikgadējs priekšfinansējums būtu katru gadu jādzēš pēc pārskatu apstiprināšanas.

(114)

Lai mazinātu risku, ka tiek nepareizi deklarēti izdevumi, būtu jādod iespēja sertifikācijas iestādei, neprasot tai papildu pamatojumu, starpposma maksājuma pieteikumā iekļaut summas, kuras vēl jāpārbauda sīkāk, arī pēc pārskata gada, kurā tās tika iekļautas uzskaites sistēmā.

(115)

Lai varētu pienācīgi piemērot vispārējos noteikumus par atbrīvošanu no saistībām, fondu un EJZF noteikumos būtu sīki jāizklāsta, kā nosaka termiņus atbrīvošanai no saistībām.

(116)

Lai piemērotu Finanšu regulas prasības fondu un EJZF finanšu pārvaldībai, ir jānorāda pārskatu sagatavošanas, pārbaudes un apstiprināšanas procedūras, lai nodrošinātu šiem pasākumiem skaidru pamatojumu un juridisko noteiktību. Turklāt, lai dalībvalstīm būtu iespējams pildīt savus pienākumus, dalībvalstīm būtu jāļauj neiekļaut summas, kuru likumība un pareizība vēl tiek noskaidrota.

(117)

Lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem, būtu jānosaka konkrēti termiņi, kuros vadošajai iestādei ir jānodrošina darbību dokumentu pieejamība pēc izdevumu deklarācijas iesniegšanas vai darbības pabeigšanas. Saskaņā ar proporcionalitātes principu dokumentu glabāšanas laikposmam vajadzētu būt atšķirīgam atkarībā no darbības kopējiem attiecināmajiem atbilstīgajiem izdevumiem.

(118)

Tā kā pārskatus pārbauda un apstiprina katru gadu, vajadzētu ievērojami vienkāršot slēgšanas procedūru. Tāpēc darbības programmas pilnīgai slēgšanai par pamatu vajadzētu izmantot tikai dokumentus, kas attiecas uz galīgo pārskata gadu un nobeiguma īstenošanas ziņojumu vai pēdējo ikgadējo īstenošanas ziņojumu, un nav vajadzības nodrošināt vēl citus dokumentus.

(119)

Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses un nodrošinātu līdzekļus programmu efektīvai īstenošanai, būtu jāparedz noteikumi, kas ļauj Komisijai apturēt maksājumus prioritāšu vai darbības programmu līmenī.

(120)

Lai dalībvalstīm nodrošinātu juridisko noteiktību, būtu lietderīgi noteikt īpašu kārtību un procedūras finanšu korekcijām, ko veic dalībvalstis un Komisija attiecībā uz fondiem un EJZF, ievērojot proporcionalitātes principu.

(121)

Ir jāizveido tiesiskais regulējums, kas paredzētu stingras pārvaldības un kontroles sistēmas valsts un reģionālā līmenī un atbilstošu atbildības un pienākumu sadalījumu dalītās pārvaldības kontekstā. Tādēļ būtu konkrēti jānosaka un jāprecizē Komisijas pienākumi un jāizstrādā samērīgi noteikumi par Komisijas veicamo finanšu korekciju piemērošanu.

(122)

Darbību revīzijas biežumam vajadzētu būt samērīgam ar Savienības atbalsta apjomu no fondiem un EJZF. Jo īpaši būtu jāsamazina veicamo revīziju skaits, ja kopējie atbilstīgie izdevumi par darbību nepārsniedz EUR 200 000 ERAF un Kohēzijas fondam, EUR 150 000 ESF un EUR 100 000 EJZF. Tomēr būtu jāparedz iespēja veikt revīzijas jebkurā laikā, ja ir pazīmes, kas liecina par pārkāpumiem vai krāpšanu, kā arī izlases veidā veicot daļēju revīziju pēc pabeigtas darbības slēgšanas. Būtu jādod iespēja Komisijai pārbaudīt revīzijas iestādes veiktās revīzijas liecības vai piedalīties revīzijas iestādes veiktajās pārbaudēs uz vietas. Ja Komisija šādā veidā negūst vajadzīgo pārliecību, ka revīzijas iestāde darbojas efektīvi, būtu jādod iespēja Komisijai atkārtoti veikt revīzijas pasākumu, ja vien tas nav pretrunā starptautiski pieņemtajiem standartiem. Lai Komisijas veiktās revīzijas līmenis būtu samērīgs ar risku, būtu jāparedz iespēja Komisijai samazināt revīzijas darba apjomu saistībā ar darbības programmām, kurās nav novēroti vērā ņemami pārkāpumi, vai gadījumos, kad var paļauties uz revīzijas iestādi. Nolūkā samazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem būtu jāievieš īpaši noteikumi, lai samazinātu dažādu iestāžu, proti, Eiropas Revīzijas palātas, Komisijas vai revīzijas iestādes, veiktas revīzijas pārklāšanās iespējamību attiecībā uz vienām un tām pašām darbībām.

(123)

Lai papildinātu un grozītu dažus nebūtiskus šīs regulas elementus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Eiropas rīcības kodeksu partnerībām, VSS 4. un 7. sadaļas papildinājumiem un grozījumiem, kritērijiem, lai noteiktu nepieciešamo finanšu korekcijas apjomu, īpašiem noteikumiem zemes iegādei un uz tehniskā atbalsta apvienošanu ar finanšu instrumentiem, finanšu instrumentus īstenojošo struktūru lomu un atbildību, finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli, maksājumu atsaukšanu finanšu instrumentiem un no tā izrietošām korekcijām attiecībā uz maksājumu pieteikumiem, finanšu instrumentu gada iemaksu kapitalizācijas sistēmas izveidi, īpašiem noteikumiem par kritērijiem, ar kuriem, ņemot vērā darbības rezultātus, nosaka pārvaldības izdevumus un izmaksas, piemērojamajiem sliekšņiem, kā arī noteikumiem kapitalizētu vadības izdevumu un izmaksu atmaksai uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā, vienotās likmes pielāgošanu darbībām, no kurām gūst neto ienākumus noteiktajās jomās, kā arī vienotās likmes noteikšanu noteiktām nozarēm vai apakšnozarēm IKT, pētniecības,

attīstības un inovāciju un energoefektivitātes un pievienotās nozarēs vai apakšnozarēs, metodoloģiju pašreizējās neto vērtības aprēķināšanai darbībām, no kurām gūst neto ienākumus, papildu noteikumiem par atbalsta saņēmēja aizstāšanu PPP darbībās, minimālajām prasībām, kas iekļaujamas PPP nolīgumos, kuras ir nepieciešamas, lai piemērotu atrunu saistībā ar izdevumu atbilstību, tādas vienotās likmes definīciju, ko piemēro netiešajām dotāciju izmaksām, pamatojoties uz spēkā esošajām metodēm un attiecīgajām Savienības politikas jomās piemērojamām likmēm, metodoloģiju lielu projektu kvalitātes novērtējuma veikšanai, kritērijiem, lai noteiktu pārkāpumus, par kuriem jāziņo, sniedzamajiem datiem un piemērojamajiem nosacījumiem un procedūrām, lai noteiktu, vai summas, kas nav atgūstamas, būtu jāatmaksā, datiem, ko digitālā formā ieraksta un uzglabā uzraudzības sistēmās, ko izveidojušas vadošās iestādes, minimālajām prasībām attiecībā uz revīzijas liecībām, revīziju jomu un saturu un izlases veidošanas metodoloģiju, datu izmantošanu, kuri iegūti revīzijās, kritērijiem nopietnu trūkumu noteikšanai pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, piemērojamā finanšu korekcijas līmeņa noteikšanu un vienoto likmju vai ekstrapolētu finanšu korekciju piemērošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(124)

Attiecībā uz visiem ESI fondiem Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras ar īstenošanas aktiem pieņemt lēmumus, ar ko apstiprina partnerības nolīgumu elementus un to grozījumus, lēmumus, ar ko apstiprina pārskatīto partnerības nolīgumu elementus, lēmumus par programmām un prioritātēm, kuras ir sasniegušas savus starpposma mērķus un kurām var piešķirt finansējumu no izpildes rezerves, lēmumus par programmu grozīšanu tādu korektīvo darbību rezultātā, ar ko finanšu piešķīrumus pārvieto citām programmām, lēmumus par ikgadējiem darbību plāniem, ko pēc Komisijas iniciatīvas finansēs no tehniskās palīdzības, un, saistību atcelšanas gadījumā — lēmumus izdarīt grozījumus lēmumos par programmu pieņemšanu; un attiecībā uz ELFLA, ESF un Kohēzijas fondu — lēmumus, ar ko nosaka reģionus un dalībvalstis, kuras atbilst mērķa "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" kritērijiem, lēmumus, ar kuriem nosaka saistību apropriāciju ikgadējo sadalījumu dalībvalstīm, lēmumus, kuros paredz no katras dalībvalsts Kohēzijas fonda piešķīruma pārvietojamo summu EISI, lēmumus, kuros paredz no katras dalībvalsts struktūrfondu piešķīruma pārvietojamo summu palīdzībai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, lēmumus, ar ko pieņem daļu no piešķīrumiem mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" pārvietojumus mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai",

lēmumus par to, vai veikt finanšu korekciju gadījumos, kad nav ievēroti noteikumi par papildināmību, lēmumus par darbības programmu pieņemšanu un grozīšanu, lēmumus, ar ko noraida finansējumu lielam projektam, lēmumus par finansiālā ieguldījuma atlasītam lielam projektam apstiprināšanu un laikposma pagarināšanu tā nosacījuma īstenošanai, kas saistīts ar lielu projektu apstiprināšanu, un lēmumus par kopīgiem rīcības plāniem; un attiecībā uz ELFLA, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF – lēmumus par kontu neakceptēšanu un iekasējamo summu, ja konti nav tikuši akceptēti, lēmumus par starpposma maksājumu apturēšanu un lēmumus par finanšu korekcijām.

(125)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz paraugu, ko izmanto, iesniedzot progresa ziņojumu, fondu darbības programmas paraugu, metodoloģiju, kas lietojama, veicot izdevumu un ieguvumu analīzi lielajiem projektiem, formātu, kādā sniedzama informācija par lieliem projektiem, kopīgās rīcības plāna paraugu, gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumu paraugu, ziņošanas par neatbilstībām biežumu un ziņošanas formāta paraugu, pārvaldības deklarācijas paraugu, kā arī revīzijas stratēģijas, atzinuma un gada kontroles ziņojuma paraugiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19).

(126)

Lai nodrošinātu vajadzīgo ieguldījumu no dalībvalstu puses un to ciešāku iesaistīšanu, Komisijai, izmantojot savas īstenošanas pilnvaras ar mērķi īstenot šo regulu dažās īpaši jutīgās politikas jomās, kas saistītas ar ESI fondiem, un lai šajā sakarībā stiprinātu dalībvalstu lomu vienotu nosacījumu pieņemšanā vai veicot citus izpildes pasākumus, kuriem var būt nopietnas sekas vai, iespējams, ievērojama ietekme uz valstu ekonomiku, valstu budžetu vai dalībvalstu publiskās administrācijas pienācīgu darbību, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā noteikto pārbaudes procedūru būtu jāpieņem īstenošanas akti saistībā ar metodoloģiju, ko izmanto, sniedzot informāciju par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, sīki izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu vienotu pieeju katras prioritātes starpposma mērķu un galamērķu noteikšanai darbības rezultātu satvarā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas izvērtēšanai, standarta noteikumi un nosacījumi par finanšu instrumentu uzraudzību, sīki izstrādāti noteikumi par programmu finanšu līdzekļu pārskaitīšanu un pārvaldību, ko pārvalda struktūras, kuras īsteno finanšu instrumentus, paraugs finansēšanas līgumam par kopīgo neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentiem par labu MVU; paraugs, ko izmanto, iesniedzot Komisijai papildu informāciju par finanšu instrumentiem ar maksājumu pieteikumiem, un ziņojot Komisijai par finanšu instrumentiem, pārvaldības un kontroles elektroniskās datu apmaiņas sistēmas noteikumiem un nosacījumiem, nomenklatūra, kas kalpo par pamatu intervences kategoriju noteikšanai saistībā ar darbības programmu prioritāro virzienu, paraugs, kā paziņojams par atlasīto lielo projektu;

informācijas un publicitātes pasākumu tehniskie parametri saistībā ar darbību un norādījumiem emblēmas izveidei un standartkrāsu noteikšanai, paraugs, kas izmantojams finanšu datu iesniegšanai Komisijai uzraudzības vajadzībām, sīki izstrādāti noteikumi par informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm, revīzijas iestādēm un starpniekstruktūrām, paraugs neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojumam un atzinumam un spēkā esošo vadošo iestāžu un, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestāžu funkciju un procedūru apraksts, pārvaldības un kontroles sistēmas tehniskā specifikācija, paraugs maksājumu pieteikumiem un paraugs kontiem.

(127)

Dažu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantā noteikto pārbaudes procedūru pieņemto īstenošanas aktu iespējamā ietekme un sekas var būt tik nozīmīgas dalībvalstīm, ka ir attaisnojama atkāpe no vispārējās kārtības. Tādēļ, ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisijai nebūtu jāpieņem īstenošanas akta projekts. Minētie īstenošanas akti attiecas uz tās metodoloģijas izklāstu, ko izmanto, sniedzot informāciju par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, darbības rezultātu satvara starpposma mērķu noteikšanas metodoloģiju, standarta noteikumu un nosacījumu noteikšanu saistībā ar finanšu instrumentiem, sīki izstrādātu noteikumu paredzēšanu par programmu līdzekļu pārskaitīšanu un pārvaldību attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem; parauga apstiprināšanu finansēšanas nolīgumam par kopīgo neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentiem par labu MVU, tāda parauga izstrādi, kas izmantojams, ziņojot Komisijai par finanšu instrumentiem, nomenklatūras izveidi, kura kalpo par pamatu intervences kategoriju noteikšanai saistībā ar darbības programmu prioritāro virzienu, informācijas un publicitātes pasākumu tehnisko parametru izstrādi saistībā ar darbību un norādījumiem emblēmas izveidei un standartkrāsu noteikšanai, arhivēšanas un datu glabāšanas tehniskās specifikācijas noteikšanu saistībā ar pārvaldības un kontroles sistēmu. Tādēļ minētajiem īstenošanas aktiem būtu jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

(128)

Ņemot vērā to, ka ar šo regulu aizstāj Regulu (EK) Nr. 1083/2006, minētā regula tādēļ būtu jāatceļ. Tomēr šai regulai nebūtu jāietekmē tās palīdzības nepārtrauktība vai grozīšana, kuru Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1083/2006 vai jebkuriem citiem tiesību aktiem, ko minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī. Tāpēc pieteikumiem, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006, būtu jāpaliek spēkā. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1083/2006 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta, būtu jāparedz arī īpaši pārejas noteikumi par to, kad vadošā iestāde var veikt sertifikācijas iestādes funkcijas attiecībā uz darbības programmām, ko īsteno saskaņā ar iepriekšējo tiesisko regulējumu, ko Komisija izmantos izvērtēšanā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 73. panta 3. punktu, piemērojot šīs regulas 123. panta 5. punktu, un attiecībā uz lielo projektu apstiprināšanas procedūru saskaņā ar šīs regulas 102. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(129)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs atsevišķu reģionu attīstības līmeņa atšķirību un vismazāk attīstīto reģionu atpalicības, kā arī dalībvalstu un reģionu finanšu resursu ierobežotības dēļ, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(130)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

PIRMĀ DAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir izklāstīti kopīgi noteikumi, kas piemērojami Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kuri darbojas saskaņā ar vienotu satvaru ("Eiropas Strukturālie un investīciju fondi" – "ESI fondi"). Tajā arī paredzēti noteikumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu ESI fondu efektivitāti, to savstarpējo koordināciju un koordināciju ar citiem Savienības instrumentiem. Kopīgie noteikumi, kas piemērojami ESI fondiem, ir izklāstīti šīs regulas otrajā daļā.

Trešajā daļā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi, kas reglamentē ERAF, ESF (abi kopā "struktūrfondi") un Kohēzijas fonda darbību attiecībā uz struktūrfondu un Kohēzijas fonda ("fondi") uzdevumiem, prioritārajiem mērķiem un organizāciju, kritērijiem, kas dalībvalstīm un reģioniem ir jāizpilda, lai tie kļūtu tiesīgi uz atbalstu no fondiem, pieejamajiem finanšu līdzekļiem un to piešķiršanas kritērijiem.

Ceturtajā daļā ir izklāstīti fondiem un EJZF piemērojamie vispārīgie noteikumi par pārvaldību un kontroli, finanšu pārvaldību, pārskatiem un finanšu korekcijām.

Šajā regulā izklāstītos noteikumus piemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (20) noteikumus un īpašos noteikumus, kas paredzēti turpmāk uzskaitītajās regulās ("konkrētu fondu regulas") saskaņā ar šā panta piekto daļu:

1)

Regula (ES) Nr. 1301/2013 ("ERAF regula");

2)

Regula (ES) Nr. 1304/2013 ("ESF regula");

3)

Regula (ES) Nr. 1300/2013 ("KF regula");

4)

Regula (ES) Nr. 1299/2013 ("ETS regula");

5)

Regula (ES) Nr. 1305/2013 ("ELFLA regula") un

6)

topošais Savienības tiesību akts, ar ko paredz nosacījumus finansiālam atbalstam jūrlietu un zivsaimniecības politikai 2014 - 2020. gada plānošanas periodam ("EJZP regula").

Šīs regulas otro daļu piemēro visiem ESI fondiem, izņemot gadījumus, ja tā tieši paredz atkāpes. Šīs regulas trešā un ceturtā daļa paredz noteikumus, ko piemēro papildus otrajai daļai, ko piemēro attiecīgi fondiem un fondiem un EJZP, un attiecīgajās konkrēto fondu regulās tā var tieši paredzēt atkāpes. Konkrētu fondu regulās var tikt paredzēti noteikumi, kas papildina šīs regulas otro daļu attiecībā uz ESI fondiem, šīs regulas trešo daļu attiecībā uz fondiem un šīs regulas ceturto daļu attiecībā uz fondiem un EJZP. Papildinošie noteikumi konkrētu fondu regulās nav pretrunā ar šīs regulas otro, trešo un ceturto daļu. Ja rodas šaubas par to, kuru noteikumu piemērot, šīs regulas otrajai daļai ir augstāks spēks par konkrētu fondu noteikumiem, un šīs regulas otrajai, trešajai un ceturtajai daļai ir augstāks spēks par konkrētu fondu regulām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

"Savienības stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" ir mērķi un kopīgi uzdevumi, kas virza dalībvalstu un Savienības darbību un kas ir izklāstīti Eiropadomes 2010. gada 17. jūnija secinājumos kā I pielikums (Jauna Eiropas nodarbinātības un izaugsmes stratēģija, ES pamatmērķi), Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikumā (21) un Padomes Lēmumā 2010/707/ES (22), kā arī jebkādi pārskatīti mērķi un kopīgi uzdevumi;

2)

"stratēģisks politikas satvars" ir dokuments vai vairāku dokumentu kopums, kas izstrādāti valsts vai reģionālā līmenī, kurā iekļauts ierobežots saskaņotu prioritāšu skaits, kas noteiktas, pamatojoties uz faktiem un minēto prioritāšu īstenošanas grafiku, un kuros var iekļaut uzraudzības mehānismu;

3)

"pārdomāta specializācijas stratēģija" ir valsts vai reģionāla inovācijas stratēģija, kurā nosaka prioritātes, lai radītu konkurētspējas priekšrocības, izstrādājot un samērojot izpētes un inovācijas priekšrocības ar uzņēmējdarbības vajadzībām nolūkā saskaņoti ņemt vērā jaunās iespējas un tirgus attīstību, vienlaikus nepieļaujot darbību pārklāšanos un sadrumstalotību; pārdomāta specializācijas stratēģija var būt veidota kā valsts vai reģionālās pētniecības un inovācijas (P&I) stratēģisks politikas satvars vai tā daļa;

4)

"konkrētu fondu noteikumi" ir noteikumi, kas izklāstīti šīs regulas trešajā vai ceturtajā daļā vai noteikti, pamatojoties uz šīs regulas trešo vai ceturto daļu, vai regulā, kas reglamentē vienu vai vairākus ESI fondus, kuri uzskaitīti 1. panta ceturtajā daļā;

5)

"plānošana" ir organizēšanas, lēmumu pieņemšanas un finanšu resursu piešķiršanas process vairākos posmos, tajā iesaistoties partneriem saskaņā ar 5. panta noteikumiem, kas paredzēts, lai vairāku gadu gaitā īstenotu Savienības un dalībvalstu kopīgo rīcību nolūkā sasniegt mērķus, kas paredzēti Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei;

6)

"programma" ir "darbības programma", kas minēta šīs regulas trešajā vai ceturtajā daļā un EJZF regulā, un "lauku attīstības programma", kas minēta ELFLA regulā;

7)

"programmas darbības teritorija" ir ģeogrāfiskā teritorija, uz ko attiecas konkrēta programma, vai, gadījumā, ja programma attiecas uz vairāk nekā vienu reģiona kategoriju, ģeogrāfiskā teritorija, kas attiecas uz katru atsevišķo reģiona kategoriju;

8)

šīs regulas otrajā un ceturtajā daļā "prioritāte" ir "prioritārais virziens", kas minēts šīs regulas trešajā daļā attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, un "Savienības prioritāte", kura minēta EJZF regulā un ELFLA regulā;

9)

"darbība" ir projekts, līgums, darbība vai projektu grupa, ko atlasa attiecīgo darbības programmu vadošās iestādes vai to pārraudzībā un kas veicina prioritātes vai prioritāšu mērķu sasniegšanu; saistībā ar finanšu instrumentiem darbība ir finanšu piešķīrumi finanšu instrumentiem no programmas un turpmākais finansiālais atbalsts, ko sniedz minētie finanšu instrumenti;

10)

"atbalsta saņēmējs" ir publiska vai privāta struktūra, un — tikai ELFLA regulā un EJZF regulā — fiziska persona, kas ir atbildīga par darbību sākšanu vai gan sākšanu, gan īstenošanu; un attiecībā uz valsts atbalsta shēmām, kas definētas šā panta 13. punktā, – struktūra, kura saņem atbalstu; un attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas minēti šīs regulas otrās daļas IV sadaļā, tā ir struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, vai attiecīgā gadījumā — fondu fondu;

11)

"finanšu instrumenti" — ir finanšu instrumenti, kā tie definēti Finanšu regulā, izņemot gadījumus, ja šajā regulā paredzēts citādi;

12)

"galasaņēmējs" ir juridiska vai fiziska persona, kas saņem finansiālu atbalstu ar finanšu instrumenta starpniecību;

13)

"valsts atbalsts" ir atbalsts saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, kas šajā regulā ietver arī de minimis atbalstu Komisijas Regulas (EK) Nr. 1998/2006 (23), Komisijas Regulas (EK) Nr. 1535/2007 (24) un Komisijas Regulas (EK) Nr. 875/2007 (25) nozīmē;

14)

"pabeigta darbība" ir darbība, kura ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota un saistībā ar kuru atbalsta saņēmēji ir veikuši visus saistītos maksājumus un atbalsta saņēmējiem ir izmaksāts atbilstošais publiskais ieguldījums;

15)

"publiskie izdevumi" ir jebkurš publisks ieguldījums darbību finansēšanai, kura avots ir valsts, reģiona vai pašvaldības iestāžu budžets, Savienības ESI fondu budžets, publisko tiesību subjektu budžets vai publisko iestāžu vai publisko tiesību subjektu apvienību budžets un lai noteiktu līdzfinansējuma likmi ESF programmām vai prioritātēm, var ietvert jebkādus finanšu resursus, kurus kopīgi iemaksā darba devēji un darba ņēmēji;

16)

"publisko tiesību subjekts" ir jebkura publisko tiesību struktūra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK 1. panta 9. punkta nozīmē (26) un jebkura Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1082/2006 (27), neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar attiecīgajiem valsts īstenošanas noteikumiem ETSG tiek uzskatīta par publisko tiesību vai privāto tiesību subjektu;

17)

"dokuments" ir informācijas nesējs papīra vai elektroniskā formātā, kas ietver informāciju, kura ir būtiska saistībā ar šo regulu;

18)

"starpniekstruktūra" ir jebkura publiska vai privāta struktūra, kas darbojas vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes pakļautībā vai kas šādu iestāžu uzdevumā veic pienākumus saistībā ar atbalsta saņēmēju īstenošanas darbībām;

19)

"sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģija" ir saskaņots darbību kopums, kura nolūks ir sasniegt vietējos mērķus un vajadzības, kas sekmē Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un ko izstrādā un īsteno vietējā rīcības grupā;

20)

"partnerības nolīgums" ir dokuments, kuru sagatavojusi dalībvalsts, iesaistot partnerus atbilstoši daudzlīmeņu pārvaldības pieejai, un kurā izklāstīta minētās dalībvalsts stratēģija, prioritātes un kārtība attiecībā uz ESI fondu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, un kuru pēc novērtēšanas un apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti apstiprina Komisija;

21)

"reģionu kategorija" nozīmē, ka reģioni saskaņā ar 90. panta 2. punktu ir iedalīti tādās kategorijās kā "mazāk attīstīti reģioni", "pārejas reģioni" vai "vairāk attīstīti reģioni";

22)

"maksājuma pieprasījums" ir maksājuma pieteikums vai izdevumu deklarācija, ko dalībvalsts iesniedz Komisijai;

23)

"EIB" ir Eiropas Investīciju banka, Eiropas Investīciju fonds vai Eiropas Investīciju bankas meitasuzņēmums;

24)

"publiskā un privātā sektora partnerība" (PPP) ir sadarbības veidi starp publiskām struktūrām un privāto sektoru, kuru mērķis ir, dalot risku, kā arī izmantojot privātā sektora zināšanas un piesaistot papildu kapitāla avotus, atvieglot līdzekļu investēšanu infrastruktūras projektos vai citos darbības veidos, lai sniegtu publiskus pakalpojumus;

25)

"PPP darbība" ir darbība, kuru īsteno vai ir paredzēts īstenot saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerības struktūru;

26)

"darījuma konts" ir bankas konts, par kuru noslēgta rakstveida vienošanās starp vadošo iestādi vai starpniekstruktūru un struktūru, kas īsteno finanšu instrumentu, vai arī PPP gadījumā — rakstveida vienošanās starp publisko iestādi, kas ir atbalsta saņēmēja, un privāto partneri, ko ir apstiprinājusi vadošā iestāde vai starpniekstruktūra, kurš ir īpaši izveidots tādu līdzekļu turēšanai, kas izmaksājami pēc atbilstības perioda tikai tādiem mērķiem, kādi paredzēti 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā, 42. panta 2. punktā, 42. panta 3. punktā un 64. pantā, vai bankas konts, kurš izveidots ar tādiem nosacījumiem, kas nodrošina līdzvērtīgas garantijas attiecībā uz maksājumiem no fondiem;

27)

"fondu fonds" ir fonds, kas izveidots, lai ar programmas vai programmu starpniecību sniegtu atbalstu vairākiem finanšu instrumentiem. Ja finanšu instrumentus izmanto, iesaistot fondu fondu, struktūra, kas to iesaista, ir uzskatāma par vienīgo atbalsta saņēmēju šā panta 10. punkta nozīmē;

28)

"MVU" ir mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (28);

29)

"grāmatvedības gads" trešās un ceturtās daļas nozīmē ir laikposms no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, izņemot pirmo plānošanas perioda grāmatvedības gadu, kad tas ir laikposms no izdevumu atbilstības sākuma datuma līdz 2015. gada 30. jūnijam. Pēdējais grāmatvedības gads ir no 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam;

30)

"finanšu gads" trešās un ceturtās daļas nozīmē ir laikposms no 1. janvāra līdz 31. decembrim;

31)

"makroreģionāla stratēģija" ir Eiropadomes apstiprināta integrēta sistēma, kuru cita starpā var atbalstīt ar ESI fondiem un kuras mērķis ir risināt kopīgas problēmas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā saistībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm, kuras atrodas vienā ģeogrāfiskā apgabalā un tādējādi gūst labumu no ciešākas sadarbības, kas palīdz sasniegt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

32)

"jūras baseina stratēģija" ir strukturēta sadarbības sistēma, ko attiecībā uz konkrētu ģeogrāfisku apgabalu ir izstrādājušas Savienības iestādes, dalībvalstis, to reģioni un attiecīgā gadījumā trešās valstis, kurām ir kopīgs jūras baseins; jūras baseina stratēģijā ņem vērā jūras baseina ģeogrāfiskās, klimatiskās, ekonomiskās un politiskās īpatnības;

33)

"piemērojamais ex ante nosacījums" ir konkrēts un iepriekš precīzi noteikts izšķirošs faktors, kas ir investīciju prioritātes vai Savienības prioritātes konkrētā mērķa efektīvas un iedarbīgas sasniegšanas priekšnoteikums, ir tieši un patiesi saistīts ar šo konkrēto mērķi un tieši to ietekmē;

34)

"konkrēts mērķis" ir rezultāts, kura panākšanu konkrētos valsts vai reģiona apstākļos veicinās, īstenojot investīciju prioritāti vai Savienības prioritāti un veicot darbības vai pasākumus saskaņā ar šādu prioritāti;

35)

"attiecīgie konkrētai valstij paredzētie ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu", un "attiecīgie Padomes ieteikumi, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu", ir ieteikumi saistībā ar strukturālām problēmām, kuras ir lietderīgi risināt, izmantojot daudzgadu investīcijas, kas tieši attiecas uz ESI fondu darbības jomu, kā noteikts konkrētu fondu regulās;

36)

"pārkāpums" ir jebkurš Savienības tiesību akta vai valsts tiesību akta pārkāpums saistībā ar tā piemērošanu, kas noticis tāda ekonomikas dalībnieka darbības vai bezdarbības dēļ, kurš ir iesaistīts ESI fondu īstenošanā, un kas rada vai varētu radīt kaitējumu Savienības budžetam, prasot no Savienības budžeta segt nepamatotu izdevumu daļu.

37)

"ekonomikas dalībnieks" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, vai cita struktūra, kas piedalās palīdzības no ESI fondiem īstenošanā, izņemot dalībvalstis, kuras īsteno valsts varu;

38)

"sistēmisks pārkāpums" ir jebkurš pārkāpums, kas var atkārtoties, saistībā ar ko pastāv liela iespēja, ka tas notiks līdzīga veida darbībās, un kurš izriet no nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp no tā, ka nav izdevies izveidot piemērotas procedūras atbilstīgi šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem;

39)

"nopietns trūkums pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā" ir trūkums ceturtajā sadaļā minēto fondu un EJZF īstenošanā, kura novēršanai ir nepieciešams būtiski uzlabot visu sistēmu, kurš fondu un EJZF darbībai rada nozīmīgu pārkāpumu risku un kuru esamība nav savietojama ar revīzijas atzinumu bez iebildēm attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu pareizu darbību.

3. pants

Komisijas lēmumu termiņu aprēķināšana

Ja saskaņā ar 16. panta 2. un 3. punktu, 29. panta 3. punktu, 30. panta 2. un 3. punktu, 102. panta 2. punktu, 107. panta 2. punktu un 108. panta 3. punktu Komisijai ir noteikts termiņš, kurā tai, izmantojot īstenošanas aktu, jāpieņem vai jāgroza lēmums, minētais termiņš neietver laikposmu, kas sākas nākamajā dienā pēc tam, kad Komisija nosūta savus apsvērumus dalībvalstij, un beidzas tad, kad dalībvalsts atbild uz šiem apsvērumiem.

OTRĀ DAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ESI FONDIEM

I   SADAĻA

PRINCIPI ATTIECĪBĀ UZ SAVIENĪBAS ATBALSTU ESI FONDIEM

4. pants

Vispārēji principi

1.   ESI fondi sniedz atbalstu ar tādu daudzgadu programmu starpniecību, kas papildina valsts, reģionālo un vietējo intervenci, lai īstenotu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrētu fondu pamatuzdevumus saskaņā ar to Līgumā noteiktajiem mērķiem, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ņemot vērā attiecīgās Eiropa 2020 integrētās pamatnostādnes un attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un — attiecīgā gadījumā valsts līmenī — valsts reformu programmu.

2.   Komisija un dalībvalstis, ņemot vērā katras dalībvalsts īpašos apstākļus, nodrošina, lai atbalsts no ESI fondiem būtu saderīgs ar Savienības attiecīgajiem politikas virzieniem, horizontālajiem principiem, kas minēti 5., 7. un 8. pantā, un prioritātēm un lai tas papildinātu citus Savienības instrumentus.

3.   Atbalstu no ESI fondiem īsteno, Komisijai cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm saskaņā ar subsidiaritātes principu.

4   Dalībvalstis attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu un struktūras, ko tās izraudzījušās šim mērķim, ir atbildīgas par programmu sagatavošanu un īstenošanu un savu uzdevumu veikšanu sadarbībā ar attiecīgajiem 5. pantā minētajiem partneriem saskaņā ar šo regulu un konkrētu fondu noteikumiem.

5.   Nosakot ESI fondu iesaistīšanas un izmantošanas kārtību un jo īpaši attiecībā uz finanšu un administratīvajiem resursiem, kas vajadzīgi programmu sagatavošanai un īstenošanai saistībā ar uzraudzību, ziņošanu, novērtēšanu, pārvaldību un kontroli, ievēro proporcionalitātes principu un piešķirtā atbalsta līmeni, kā arī ņem vērā vispārējo mērķi samazināt administratīvo slogu struktūrām, kuras iesaistītas programmu pārvaldībā un kontrolē.

6.   Komisija un dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām atbildības jomām nodrošina koordināciju starp ESI fondiem un starp ESI fondu un citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem, stratēģijām un instrumentiem, tostarp tiem, kas saistīti ar Savienības ārējo darbību.

7.   Savienības budžeta daļu, kas piešķirta ESI fondiem, izpilda pēc dalītas pārvaldības principa starp dalībvalstīm un Komisiju saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu, izņemot Kohēzijas fonda atbalsta summu, kas pārvietota uz EISI, kurš minēts šīs regulas 92. panta 6. punktā, inovatīvas darbības pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar ERAF regulas 8. pantu, tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas un atbalstu tiešajai pārvaldībai, saskaņā ar EJZF regulu.

8.   Komisija un dalībvalstis ievēro pareizas finanšu pārvaldības principu saskaņā ar Finanšu regulas 30. pantu.

9.   Komisija un dalībvalstis nodrošina ESI fondu efektivitāti sagatavošanas un īstenošanas laikā saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu.

10.   Komisija un dalībvalstis veic attiecīgos uzdevumus saistībā ar ESI fondiem ar mērķi mazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem.

5. pants

Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība

1.   Attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu katra dalībvalsts saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu organizē partnerību ar kompetentajām reģionālajām un vietējām iestādēm. Partnerībā iesaista arī šādus partnerus:

a)

kompetentās pilsētu un citas publiskas iestādes;

b)

ekonomiskos un sociālos partnerus, un

c)

attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, cita starpā vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kuras ir atbildīgas par sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu.

2.   Saskaņā ar daudzlīmeņu pārvaldības pieeju dalībvalstis iesaista partnerus, kas minēti 1. punktā, partnerības nolīgumu un progresa ziņojumu sagatavošanā, kā arī visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp programmu uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar 48. pantu.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 149. pantu attiecībā uz Eiropas rīcības kodeksu partnerības jomā ("rīcības kodekss"), lai atbalstītu un sekmētu dalībvalstu darbību partnerības organizēšanā saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu. Rīcības kodeksā nosaka sistēmu, atbilstoši kurai dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu, kā arī savu valsts un reģionālo kompetenci īsteno partnerību. Rīcības kodeksā, pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, paredz šādus elementus:

a)

pārredzamu procedūru galvenos principus, kas jāievēro, lai apzinātu attiecīgos partnerus, tostarp, attiecīgā gadījumā, jumta organizācijas, lai palīdzētu dalībvalstīm izraudzīties vislabākos reprezentatīvos partnerus saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu;

b)

galvenos principus un labu praksi saistībā ar dažādu attiecīgo partneru kategoriju, kas norādītas 1. punktā, iesaistīšanu, sagatavojot partnerības nolīgumu un programmas, informāciju, kas jāsniedz par to iesaistīšanu, un dažādiem īstenošanas posmiem;

c)

labo praksi, nosakot noteikumus dalībai uzraudzības komiteju darbā un attiecībā uz to iekšējām procedūrām, par ko attiecīgā gadījumā lemj dalībvalstis vai programmu uzraudzības komitejas saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;

d)

galvenos mērķus un labu praksi gadījumos, kad vadošā iestāde iesaista attiecīgos partnerus uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošanā, un jo īpaši labu praksi, lai nepieļautu iespējamos interešu konfliktu gadījumus, ja ir iespējams, ka attiecīgie partneri ir arī potenciālie atbalsta saņēmēji, kā arī lai iesaistītu attiecīgos partnerus progresa ziņojumu sagatavošanā un saistībā ar programmu uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;

e)

indikatīvās jomas, tēmas un labu praksi par to, kā dalībvalstu kompetentās iestādes varētu izmantot ESI fondus un tehnisko palīdzību, pilnveidojot attiecīgo partneru institucionālo spēju saskaņā ar attiecīgajiem šīs regulas noteikumiem un konkrētu fondu noteikumiem;

f)

Komisijas nozīmi informācijas izplatīšanā par labu praksi;

g)

galvenos principus un labu praksi, kas spēj palīdzēt dalībvalstīm izvērtēt partnerības īstenošanu un tās pievienoto vērtību.

Rīcības kodeksa noteikumi nekādā veidā nav pretrunā šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem vai konkrētu fondu noteikumiem.

4.   Komisija par šā panta 3. punktā minēto deleģēto aktu par Eiropas rīcības kodeksu partnerības jomā vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 18. aprīlis. Minētajā deleģētajā aktā norāda piemērošanas dienu, kas nav agrāka par tā pieņemšanas dienu.

5.   Šajā pantā vai deleģētajā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar šā panta 3. punktu, dalībvalstīm noteikta pienākuma nepildīšana nav par iemeslu pārkāpumam, kura dēļ ir jāveic finanšu korekcija saskaņā ar 85. pantu.

6.   Komisija saistībā ar katru ESI fondu vismaz reizi gadā konsultē organizācijas, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī, par to, kā īstenot no minētā ESI fonda saņemto atbalstu, un par iznākumu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. pants

Atbilstība Savienības un valstu tiesību aktiem

ESI fondu atbalstītās darbības atbilst piemērojamiem Savienības tiesību aktiem un valstu tiesību aktiem, kas attiecas uz tā piemērošanu ("piemērojamie tiesību akti").

7. pants

Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana un nediskriminācija

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiktu ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana.

Dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai programmu sagatavošanā un īstenošanā novērstu jebkādu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā jo īpaši ņem vērā pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.

8. pants

Ilgtspējīga attīstība

ESI fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu un Savienībā sekmējot mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā norādīts LESD 11. pantā un 191. panta 1. punktā, ņemot vērā principu "piesārņotājs maksā".

Dalībvalstis un Komisija nodrošina, lai partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā tiktu veicināta vides aizsardzības prasību ievērošana, resursu efektivitāte, klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, bioloģiskā daudzveidība, noturība pret katastrofām un riska novēršana un pārvaldība. Dalībvalstis sniedz informāciju par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, izmantojot Komisijas pieņemto metodoloģiju, kas pamatojas uz intervences kategorijām, prioritārajām jomām vai pasākumiem katram no ESI fondiem. Minētā metodoloģija ietver konkrēta svēruma piešķiršanu ESI fondu sniegtajam atbalstam līmenī, kas atspoguļo šāda atbalsta ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas mērķos. Konkrēto svērumu piešķir, pamatojoties uz to, vai šis atbalsts dod būtisku vai arī tikai daļēju ieguldījumu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Gadījumā ja atbalsts nedod ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā vai arī ieguldījums ir nenozīmīgs, tiek piešķirts nulles svērums. Attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fonda svērumu piešķir intervences kategorijām, kas noteiktas atbilstīgi Komisijas pieņemtajai nomenklatūrai. Attiecībā uz ERAF svērumu piešķir prioritārajām jomām, kas noteiktas ERAF regulā, bet saistībā ar EJZF — pasākumiem, kas paredzēti EJZF regulā.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, izstrādā otrajā daļā minētās metodoloģijas īstenošanas vienotus nosacījumus katram ESI fondam. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

II   SADAĻA

STRATĒĢISKĀ PIEEJA

I   NODAĻA

Tematiskie mērķi ESI fondiem un vienots stratēģiskais satvars

9. pants

Tematiskie mērķi

Lai sekmētu Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrēto fondu pamatuzdevumu izpildi saskaņā ar Līgumā noteiktajiem mērķiem, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, katrs ESI fonds atbalsta šādus tematiskos mērķus:

1)

nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju;

2)

uzlabot IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti;

3)

uzlabot MVU, lauksaimniecības nozares (ELFLA) un zvejniecības un akvakultūras nozares (EJZF) konkurētspēju;

4)

atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs;

5)

veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību;

6)

saglabāt un aizsargāt vidi un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti;

7)

veicināt ilgtspējīgu transportu un novērst trūkumus tīkla pamatinfrastruktūrā;

8)

veicināt stabilas un kvalitatīvas darba vietas un atbalstīt darbaspēka mobilitāti;

9)

veicināt sociālo iekļaušanu, apkarot nabadzību un jebkādu diskrimināciju;

10)

ieguldīt izglītībā, apmācībā, un arodizglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā;

11)

uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju un efektīvu valsts pārvaldi.

Tematiskos mērķus izsaka prioritātēs, kas konkrēti attiecas uz katru ESI fondu, un tās ir izklāstītas konkrētu fondu noteikumos.

10. pants

Vienots stratēģiskais satvars

1.   Lai veicinātu saskaņotu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Savienības attīstību, izveido vienotu stratēģisko satvaru ("VSS"), kas noteikts I pielikumā. VSS nosaka stratēģiskos pamatprincipus, lai atvieglotu plānošanas procesu un saskaņā ar ESI fondiem un ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem veiktās Savienības intervences nozaru un teritoriālo koordināciju saskaņā ar Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgas un integrējošai izaugsmei mērķiem un uzdevumiem, ņemot vērā dažāda veida teritoriju galvenās teritoriālās problēmas.

2.   Stratēģiskos pamatprincipus, kas izklāstīti VSS, izstrādā atbilstīgi katra ESI fonda sniegtā atbalsta mērķim un darbības jomai, un atbilstīgi noteikumiem, kas reglamentē katra ESI fonda darbību, kā noteikts šajā regulā un konkrētu fondu noteikumos. VSS dalībvalstīm neuzliek nekādus papildu pienākumus, kas nebūtu noteikti Savienības attiecīgo nozaru politikas regulējumā.

3.   VSS atvieglo partnerības nolīguma un programmu sagatavošanu saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem un ņemot vērā valstu un reģionu kompetenci, lai lemtu par konkrētiem un piemērotiem politikas un koordinācijas pasākumiem.

11. pants

Saturs

VSS nosaka:

a)

mehānismus, lai nodrošinātu ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un ESI fondu plānošanas saskaņotību un atbilstību attiecīgajiem konkrētai valstij paredzētiem ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un attiecīgajiem Padomes ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, un vajadzības gadījumā valsts līmenī – valsts reformu programmu;

b)

pasākumus, kas veicina ESI fondu integrētu izmantošanu;

c)

pasākumus ESI fondu koordinācijai ar citiem atbilstošiem Savienības politikas virzieniem un instrumentiem, tostarp ārējiem sadarbības instrumentiem;

d)

horizontālos principus, kas minēti 5., 7. un 8. pantā, un transversālos politikas mērķus ESI fondu īstenošanai;

e)

pasākumus, lai risinātu galvenās teritoriālās problēmas pilsētu, lauku, piekrastes un zivsaimniecības teritorijās, reģionu demogrāfiskās problēmas vai to ģeogrāfisko apgabalu īpašas vajadzības, kuros ir būtiski vai pastāvīgi nelabvēlīgi dabas apstākļi vai demogrāfiska atpalicība, kā minēts LESD 174. pantā, un tālāko reģionu īpašās problēmas LESD 349. panta nozīmē;

f)

prioritārās jomas sadarbības pasākumiem saskaņā ar ESI fondiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas.

12. pants

Pārskatīšana

Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā vai tiek veiktas izmaiņas Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt VSS, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, lai papildinātu vai grozītu I pielikuma 4. un 7. sadaļu, ja tas ir nepieciešams, ņemot vērā 4. sadaļā minētās izmaiņas Savienības politikas jomās vai instrumentos vai 7. sadaļā minētās izmaiņas sadarbības pasākumos, vai ņemot vērā jaunu Savienības politikas jomu, instrumentu vai sadarbības pasākumu ieviešanu.

13. pants

Norādījumi atbalsta saņēmējiem

1.   Komisija sagatavo norādījumus par efektīvu piekļuvi ESI fondiem un to izmantošanu, kā arī par to, kā izmantot to savstarpējo papildināmību ar citiem attiecīgo Savienības politikas jomu instrumentiem.

2.   Norādījumus izstrādā līdz 2014. gada 30. jūnijam, un tajos attiecībā uz katru tematisko mērķi sniedz pārskatu par attiecīgiem Savienības līmenī pieejamiem instrumentiem, norādot informācijas avotus, labas prakses piemērus, kā apvienot pieejamos finansēšanas instrumentus vienā un vairākās politikas jomās, attiecīgo iestāžu un struktūru, kas iesaistītas katra instrumenta pārvaldībā, aprakstu un kontrolsarakstu iespējamajiem atbalsta saņēmējiem, lai palīdzētu viņiem noteikt piemērotākos finansējuma avotus.

3.   Norādījumus publicē Komisijas attiecīgo ģenerāldirektorātu tīmekļa vietnēs. Saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem Komisija un vadošās iestādes sadarbībā ar Reģionu komiteju nodrošina norādījumu izplatīšanu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem.

II   NODAĻA

Partnerības nolīgums

14. pants

Partnerības nolīguma sagatavošana

1.   Katra dalībvalsts sagatavo partnerības nolīgumu par laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Partnerības nolīgumu dalībvalstis izstrādā sadarbībā ar 5. pantā minētajiem partneriem. Partnerības nolīgumu sagatavo, apspriežoties ar Komisiju. Dalībvalstis sagatavo partnerības nolīgumu, pamatojoties uz sabiedrībai pārredzamām procedūrām un saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu.

3.   Partnerības nolīgums attiecas uz visu atbalstu no ESI fondiem attiecīgajā dalībvalstī.

4.   Katra dalībvalsts iesniedz savu partnerības nolīgumu Komisijai līdz 2014. gada 22. aprīlis

5.   Ja viena vai vairākas konkrētu fondu regulas attiecībā uz ESI fondiem nestājas spēkā vai nav gaidāms, ka tās stāsies spēkā līdz 2014. gada 22. februāris, dalībvalsts iesniegtajā partnerības nolīgumā, kā minēts 4. punktā, nav jāiekļauj 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii), iii), iv) un vi) punktā minētie elementi attiecībā uz to ESI fondu, kuru skar šāda konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās kavēšanās vai gaidāmā kavēšanās.

15. pants

Partnerības nolīguma saturs

1.   Partnerības nolīgumā izklāsta:

a)

procedūru, lai nodrošinātu pielāgošanu Savienības stratēģijai gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī konkrētu fondu pamatuzdevumus saskaņā ar to Līgumā noteiktajiem mērķiem, arī ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, tostarp:

i)

atšķirību, attīstības vajadzību un izaugsmes potenciāla analīzi, atsaucoties uz tematiskajiem mērķiem un teritoriālajām problēmām, kā arī vajadzības gadījumā ņemot vērā valsts reformu programmu, un attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kasi pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu;

ii)

programmu ex ante novērtējumu kopsavilkumu vai galvenos partnerības nolīguma ex ante novērtējuma secinājumus, ja dalībvalsts pēdējo minēto novērtējumu veikusi pēc savas iniciatīvas;

iii)

atlasītus tematiskos mērķus un par katru atlasīto tematisko mērķi — galveno rezultātu kopsavilkumu, kurus paredzēts sasniegt par katru ESI fondu;

iv)

Savienības veiktu indikatīvu atbalsta sadalījumu pa tematiskajiem mērķiem valsts līmenī par katru ESI fondu, kā arī kopējo indikatīvo atbalsta summu, kas paredzēta klimata pārmaiņu mērķiem;

v)

horizontālo principu, kas minēti 5., 7. un 8. pantā, un politikas mērķu piemērošanu ESI fondu īstenošanai;

vi)

programmu sarakstu atbilstīgi ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, izņemot programmas atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība", kā arī ELFLA un EJZF programmu sarakstu, norādot attiecīgo indikatīvo piešķīrumu sadalījumu pa ESI fondiem un pa gadiem;

vii)

informāciju par piešķīrumu saistībā ar izpildes rezervi, kas sadalīts pa ESI fondiem un attiecīgā gadījumā pa reģionu kategorijām, kā arī par summām, kuras neiekļauj, aprēķinot izpildes rezervi saskaņā ar 20. pantu;

b)

procedūru, kas nodrošina ESI fondu efektīvu izmantošanu, tostarp:

i)

procedūru saskaņā ar dalībvalstu institucionālo sistēmu, kas nodrošina koordināciju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB;

ii)

informāciju, kas vajadzīga šīs regulas trešajā daļā paredzēto papildināmības noteikumu ievērošanas ex ante pārbaudei;

iii)

kopsavilkumu par piemērojamo ex ante nosacījumu ievērošanas izvērtējumu saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu valsts līmenī un, ja piemērojamie ex ante nosacījumi nav izpildīti, attiecībā uz īstenojamām darbībām, atbildīgajām struktūrām un minēto darbību izpildes grafiku,;

iv)

metodoloģiju un mehānismus, lai nodrošinātu konsekvenci 21. pantā noteiktā darbības rezultātu satvarā;

v)

izvērtējumu par to, vai ir vajadzīgs uzlabot programmu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu un — attiecīgā gadījumā — atbalsta saņēmēju administratīvo spēju, kā arī, ja vajadzīgs, minētajam mērķim veicamo darbību kopsavilkumu;

vi)

programmās plānoto darbību kopsavilkumu, tostarp paredzamo izpildes grafiku administratīvā sloga atbalsta saņēmējiem samazināšanai;

c)

procedūru, kas nodrošina 5. pantā minētā partnerības principa ievērošanu;

d)

5. pantā minēto partneru indikatīvo sarakstu un kopsavilkumu par darbībām, kas īstenotas, lai tos iesaistītu saskaņā ar 5. pantu, un par to lomu partnerības nolīguma un 52. pantā minētā progresa ziņojuma sagatavošanā.

2.   Partnerības nolīgumā norāda arī:

a)

integrētu pieeju teritoriālajai attīstībai, ko atbalsta ESI fondi, vai kopsavilkumu par integrēto pieeju teritoriālajai attīstībai, pamatojoties uz programmu saturu, izklāstot:

i)

mehānismus, kas nodrošina integrētu pieeju ESI fondu izmantošanai konkrētu apakšreģionu teritoriālajai attīstībai, jo īpaši procedūras 32., 33. un 36. panta īstenošanai kopā ar principiem to pilsētu teritoriju noteikšanai, kurās ir jāīsteno integrētas darbības ilgtspējīgai pilsētu attīstībai,

ii)

sadarbības galvenās prioritārās jomas saistībā ar ESI fondiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā makroreģionālās stratēģijas un jūras baseinu stratēģijas,

iii)

attiecīgā gadījumā integrētu pieeju, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk skar nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir lielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, jo īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās kopienas, personas ar invaliditāti, ilgtermiņa bezdarbniekus un jauniešus, kas nav iesaistīti darba attiecībās, izglītībā vai apmācībā,

iv)

attiecīgā gadījumā integrētu pieeju, lai risinātu reģionu demogrāfiskās problēmas vai to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus skar būtiska vai pastāvīga ekonomiska vai demogrāfiska atpalicība, kā minēts LESD 174. pantā;

b)

procedūras, lai nodrošinātu ESI fondu efektīvu izmantošanu, tostarp pašreizējo elektroniskās datu apmaiņas sistēmu izvērtējumu un kopsavilkumu par darbībām, kas plānotas, lai visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmu pārvaldību un uzraudzību, pakāpeniski varētu veikt elektroniskas datu apmaiņas veidā.

16. pants

Partnerības nolīguma pieņemšana un grozīšana

1.   Komisija izvērtē partnerības nolīguma atbilstību šai regulai, attiecīgā gadījumā ņemot vērā valsts reformu programmu un konkrētos attiecīgajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, kā arī programmu ex ante novērtējumus, un sagatavo apsvērumus trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalsts ir iesniegusi partnerības nolīgumu. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz visu vajadzīgo papildinformāciju un vajadzības gadījumā partnerības nolīgumu pārskata.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, lēmumu apstiprināt partnerības nolīguma elementus, uz kuriem attiecas 15. panta 1. punkts un tos, uz kuriem attiecas 15. panta 2. punkts — gadījumos, kad dalībvalsts ir izmantojusi 96. panta 8. punkta noteikumus attiecībā uz elementiem, par kuriem ir vajadzīgs Komisijas lēmums saskaņā ar 96. panta 10. punktu, pieņem ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc datuma, kad dalībvalsts iesniegusi tās partnerības nolīgumu, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā visi Komisijas sagatavotie apsvērumi. Partnerības nolīgums nestājas spēkā pirms 2014. gada 1. janvāra.

3.   Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim sagatavo ziņojumu par panākto sarunās par partnerības nolīgumiem un darbības programmām, pievienojot pamatjautājumu izklāstu par katru dalībvalsti. Minēto ziņojumu vienlaikus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

4.   Ja dalībvalsts ierosina grozījumu partnerības nolīguma elementos, uz kuriem attiecas 2. punktā minētais Komisijas lēmums, Komisija veic novērtējumu saskaņā ar 1. punktu un attiecīgā gadījumā, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu apstiprināt grozījumu trīs mēnešos pēc dienas, kad dalībvalsts ir iesniegusi grozījuma priekšlikumu.

5.   Ja dalībvalsts groza partnerības nolīguma elementus, uz kuriem neattiecas 2. punktā minētais Komisijas lēmums, dalībvalsts par to informē Komisiju vienā mēnesī pēc lēmuma par grozījumu izdarīšanu.

17. pants

Pārskatītā partnerības nolīguma pieņemšana, ja ir atlikta konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās

1.   Ja piemērojams 14. panta 5. punkts, ikviena dalībvalsts divos mēnešos pēc tam, kad ir stājusies spēkā tā konkrēta fonda regula, kura tika atlikta, iesniedz Komisijai pārskatītu partnerības nolīgumu, kurā iekļauti partnerības nolīgumā trūkstošie elementi attiecībā uz attiecīgo ESI fondu.

2.   Komisija vērtē pārskatītā partnerības nolīguma atbilstību šai regulai saskaņā ar 16. panta 1. punktu un ar īstenošanas aktu pieņem lēmumu, apstiprinot pārskatīto partnerības nolīgumu saskaņā ar 16. panta 2. punktu.

III   NODAĻA

Tematiskā koncentrācija, ex ante nosacījumi un darbības rezultātu izvērtēšana

18. pants

Tematiskā koncentrācija

Dalībvalstis atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem koncentrē atbalstu uz intervences pasākumiem, kas rada vislielāko pievienoto vērtību attiecībā uz prioritātēm Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā dažāda veida teritoriju galvenās teritoriālās problēmas saskaņā ar VSS, problēmas, kas attiecīgā gadījumā apzinātas valstu reformu programmās un attiecīgajos konkrētajai valstij paredzētajos ieteikumos saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu un attiecīgajos Padomes ieteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu. Noteikumi par tematisko koncentrāciju saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem neattiecas uz tehnisko palīdzību.

19. pants

Ex ante nosacījumi

1.   Dalībvalstis saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu un saistībā ar programmu un attiecīgā gadījumā partnerības nolīguma sagatavošanu izvērtē, vai attiecīgajos konkrētu fondu noteikumos paredzētie ex ante nosacījumi un vispārējie ex ante nosacījumi, kas noteikti XI pielikuma II daļā, ir piemērojami dalībvalstu programmu prioritātēs noteiktajiem konkrētajiem mērķiem un vai ir izpildīti piemērojamie ex ante nosacījumi.

Ex ante nosacījumus piemēro tikai tiktāl, cik nepieciešams, un ar noteikumu, ka attiecībā uz programmas prioritātēs noteiktajiem konkrētajiem mērķiem tie atbilst 2. panta 33. punktā noteiktajai definīcijai. Piemērojamības izvērtējumā, neskarot 2. panta 33. punktā noteikto definīciju, saskaņā ar 4. panta 5. punktu ņem vērā proporcionalitātes principu, attiecīgā gadījumā ievērojot piešķirtā atbalsta līmeni. Izpildes izvērtējumā ņem vērā tikai tos kritērijus, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos XI pielikuma II daļā.

2.   Partnerības nolīgumā iekļauj kopsavilkumu par piemērojamo ex ante nosacījumu izpildes izvērtējumu valsts līmenī un par tiem nosacījumiem, kas saskaņā ar 1. punktā minēto izvērtējumu nav izpildīti partnerības nolīguma iesniegšanas dienā, — veicamās darbības, atbildīgās struktūras un minēto darbību īstenošanas grafiku. Katrai programmai nosaka, kuri attiecīgajos konkrētu fondu noteikumos paredzētie ex ante nosacījumi un vispārējie ex ante nosacījumi, kas noteikti XI pielikuma II daļā, ir piemērojami, un kuri no tiem saskaņā ar 1. punktā minēto izvērtējumu ir izpildīti partnerības nolīguma un programmu iesniegšanas dienā. Ja piemērojamie ex ante nosacījumi nav izpildīti, programmā ir apraksts par veicamajām darbībām, atbildīgās struktūras un minēto darbību īstenošanas grafiks. Dalībvalstis minētos ex ante nosacījumus izpilda vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim un ziņo par to izpildi ne vēlāk kā īstenošanas ziņojumā 2017. gadā saskaņā ar 50. panta 4. punktu vai progresa ziņojumā 2017. gadā saskaņā ar 52. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

3.   Komisija, izvērtējot programmas un attiecīgā gadījumā partnerības nolīgumu, izvērtē tās informācijas saskanību un atbilstību, ko dalībvalsts ir sniegusi par ex ante nosacījumu piemērojamību un piemērojamo ex ante nosacījumu izpildi.

Minētajā Komisijas veiktajā piemērojamības izvērtējumā saskaņā ar 4. panta 5. punktu ņem vērā proporcionalitātes principu, attiecīgā gadījumā ievērojot piešķirtā atbalsta līmeni. Komisijas veiktajā izpildes izvērtējumā izvērtē tikai tos kritērijus, kas izklāstīti konkrētu fondu noteikumos un XI pielikuma II daļā, un ņem vērā valstu un reģionu kompetenci pieņemt lēmumus par konkrētiem un atbilstošiem politikas pasākumiem, tostarp par stratēģiju saturu.

4.   Ja starp Komisiju un dalībvalsti rodas nesaskaņas par ex ante nosacījuma piemērojamību programmas prioritāšu konkrētam mērķim vai par to izpildi, Komisija pierāda gan nosacījumu piemērojamību saskaņā ar 2. panta 33. punkta definīciju, gan to, ka tie nav izpildīti.

5.   Pieņemot programmu, Komisija var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus attiecīgai programmas prioritātei vai daļu no tiem, līdz tiks pabeigtas 2. punktā minētās darbības, ja tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz attiecīgās prioritātes konkrēto mērķu sasniegšanas efektivitāti un iedarbīgumu. Nepabeigtas darbības, lai izpildītu piemērojamo ex ante nosacījumu, kas nav izpildīts partnerības nolīguma un attiecīgo programmu iesniegšanas dienā, līdz 2. punktā noteiktajam termiņam, ir pamatots iemesls, lai Komisija apturētu starpposma maksājumus tām attiecīgās programmas prioritātēm, kuras tiek skartas. Abos gadījumos maksājumu apturēšanas apmērs ir proporcionāls, ņemot vērā veicamās darbības un apdraudētos fonda līdzekļus.

6.   Šā panta 5. punktu nepiemēro, ja Komisija un dalībvalsts ir vienojušās par ex ante nosacījuma nepiemērošanu vai par to, ka piemērojamais ex ante nosacījums ir izpildīts, par ko liecina tas, ka ir apstiprināta programma un partnerības nolīgums, vai ja Komisija 60 dienās pēc 2. punktā minētā attiecīgā ziņojuma iesniegšanas nav sniegusi nekādus apsvērumus.

7.   Komisija nekavējoties atsāk apturētos starpposma maksājumus prioritātei, ja dalībvalsts ir pabeigusi darbības, lai izpildītu ex ante nosacījumus, kas piemērojami attiecīgajai programmai un kas nebija izpildīti laikā, kad Komisija pieņēma lēmumu par maksājumu apturēšanu. Tā arī nekavējoties atsāk apturētos maksājumus, ja pēc programmas grozījuma, kas saistīts ar attiecīgo prioritāti, attiecīgais ex ante nosacījums vairs nav piemērojams.

8.   Šā panta 1. līdz 7. punktu nepiemēro mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām.

20. pants

Izpildes rezerve

Izpildes rezervi veido 6 % no resursiem, kas atvēlēti ERAF, ESF un Kohēzijas fondam saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", kurš minēts šīs regulas 89. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kā arī ELFLA un pasākumiem, ko finansē dalītā pārvaldībā saskaņā ar EJZF regulu, ko nosaka partnerības nolīgumā un programmās un piešķir īpašām prioritātēm saskaņā ar šīs regulas 22. pantu.

Aprēķinot izpildes rezervi, neņem vērā šādus resursus:

a)

resursus, kas atvēlēti JNI, kā noteikts darbības programmā saskaņā ar ESF regulas 18. pantu;

b)

resursus, kas atvēlēti tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas;

c)

resursus, kas pārvietoti no kopējās lauksaimniecības politikas pirmā pīlāra uz ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2003 7. panta 2. punktu un 14. panta 1. punktu;

d)

pārvietojumus uz ELFLA, piemērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b pantu, 136. pantu un 136.b pantu attiecībā uz 2013. vai 2014. kalendāro gadu;

e)

resursus, kas no Kohēzijas fonda pārvietoti uz EISI saskaņā ar šīs regulas 92. panta 6. punktu;

f)

resursus, kas pārvietoti uz Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem saskaņā ar šīs regulas 92. panta 7. punktu;

g)

resursus, kas atvēlēti inovatīvām darbībām ilgtspējīgai pilsētvides attīstībai saskaņā ar šīs regulas 92. panta 8. punktu.

21. pants

Darbības rezultātu izvērtēšana

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm 2019. gadā izvērtē programmu darbības rezultātus katrā dalībvalstī ("darbības rezultātu izvērtēšana"), ņemot vērā attiecīgo programmu darbības rezultātu satvaru. Metode darbības rezultātu satvara noteikšanai ir izklāstīta II pielikumā.

2.   Darbības rezultātu izvērtēšanā pārbauda programmu starpposma mērķu sasniegšanu prioritāšu līmenī, pamatojoties uz informāciju un izvērtējumiem, kas ietverti gada īstenošanas ziņojumā, ko dalībvalstis iesniegušas 2019. gadā.

22. pants

Darbības rezultātu satvara piemērošana

1.   Izpildes rezervi veido 5 līdz 7 % no katrai programmas prioritātei atvēlētajiem līdzekļiem, izņemot tehniskās palīdzības prioritātes un programmas, kuras veltītas finanšu instrumentiem saskaņā ar 39. pantu. Kopējā izpildes rezerves summa, kas atvēlēta ESI fondam un reģionu kategorijai ir 6 %. Izpildes rezerves summas norāda programmās, sadalot tās pēc prioritātes un, attiecīgā gadījumā, pēc ESI fonda un reģionu kategorijas.

2.   Pamatojoties uz darbības rezultātu izvērtēšanu, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, divos mēnešos pēc attiecīgo gada īstenošanas ziņojumu saņemšanas 2019. gadā pieņem lēmumu noteikt katram ESI fondam un katrai dalībvalstij programmas un prioritātes, kas ir sasniegušas starpposma mērķus, norādot minēto informāciju par katru fondu un reģionu kategoriju, ja prioritāte aptver vairāk nekā vienu ESI fondu vai reģionu kategoriju.

3.   Izpildes rezervi piešķir tikai tām programmām un prioritātēm, kurās ir sasniegti starpposma mērķi. Ja prioritātes starpposma mērķi ir sasniegti, uzskata, ka prioritātei noteiktā izpildes rezerves summa ir neatgriezeniski piešķirta, pamatojoties uz 2. punktā minēto Komisijas lēmumu.

4.   Ja prioritātes starpposma mērķi nav sasniegti, dalībvalsts ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc 2. punktā minētā lēmuma pieņemšanas ierosina pārdalīt attiecīgo izpildes rezerves summu prioritātēm, kuras norādītas 2. punktā minētajā Komisijas lēmumā, kā arī ierosina citus programmas grozījumus, kas izriet no izpildes rezerves pārdales.

Komisija saskaņā ar 30. panta 3. un 4. punktu apstiprina attiecīgo programmu grozījumus. Ja dalībvalsts neiesniedz informāciju saskaņā ar 50. panta 5. un 6. punktu, attiecīgo programmu vai prioritāšu izpildes rezerve attiecīgajām programmām vai prioritātēm netiek piešķirta.

5.   Dalībvalsts priekšlikumam par izpildes rezerves pārdali jābūt saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām un minimālajiem piešķīrumiem, kas noteikti šajā regulā un konkrētu fondu noteikumos. Ja nav sasniegti vienas vai vairāku ar tematiskās koncentrācijas prasībām vai minimālajiem piešķīrumiem saistīto prioritāšu starpposma mērķi, dalībvalstis izņēmuma kārtā var ierosināt rezerves pārdali, kas neatbilst iepriekš minētajām prasībām un minimālajiem piešķīrumiem.

6.   Ja prioritātes darbības rezultātu izvērtēšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka ir bijušas nopietnas nepilnības saistībā ar to, kā ir sasniegti minētās prioritātes darbības rezultātu satvarā noteiktie prioritātes starpposma mērķi, kuri attiecas vienīgi uz finanšu un iznākumu rādītājiem, kā arī galvenajiem īstenošanas pasākumiem, un ka nepilnības ir saistītas ar skaidri apzinātiem īstenošanas trūkumiem, par ko Komisija jau iepriekš ir ziņojusi saskaņā ar 50. panta 8. punktu pēc rūpīgas apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti, un ka dalībvalsts nav īstenojusi vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai novērstu šādus trūkumus, Komisija var ne agrāk kā pēc pieciem mēnešiem pēc šāda paziņojuma apturēt visus programmas prioritātes starpposma maksājumus vai daļu no tiem saskaņā ar procedūru, kas noteikta konkrētu fondu noteikumos.

Komisija bez kavēšanās pieņem lēmumu atcelt starpposma maksājumu apturēšanu, ja dalībvalsts ir īstenojusi vajadzīgos korektīvos pasākumus. Ja korektīvie pasākumi attiecas uz finanšu piešķīrumu pārvietošanu uz citām programmām vai prioritātēm, kuru starpposma mērķi ir sasniegti, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, apstiprina attiecīgo programmu vajadzīgo grozījumu saskaņā ar 30. panta 2. punktu. Atkāpjoties no 30. panta 2. punkta, Komisija šādā gadījumā pieņem lēmumu par grozījumiem ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dalībvalsts grozījuma pieprasījuma iesniegšanas.

7.   Ja Komisija, pamatojoties uz programmas nobeiguma īstenošanas ziņojuma pārbaudi, konstatē, ka lielā mērā nav sasniegti darbības rezultātu satvarā izklāstītie mērķi, kas attiecas vienīgi uz finanšu rādītājiem, iznākumu rādītājiem un galvenajiem īstenošanas posmiem, jo ir bijuši skaidri apzināti īstenošanas trūkumi, kurus Komisija pēc ciešas apspriešanās ar minēto dalībvalsti ir tai iepriekš darījusi zināmus saskaņā ar 50. panta 8. punktu, un dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai šos trūkumus novērstu, Komisija neatkarīgi no 85. panta var piemērot finanšu korekcijas attiecībā uz konkrētajām prioritātēm saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

Piemērojot finanšu korekcijas, Komisija, pienācīgi ievērojot proporcionalitātes principu, ņem vērā līdzekļu apguves līmeni un ārējos faktorus, kas sekmējuši to, ka šie mērķi nav sasniegti.

Finanšu korekcijas nepiemēro, ja mērķu nesasniegšanas pamatā ir sociāli ekonomisko vai vides faktoru ietekme, būtiskas izmaiņas attiecīgās dalībvalsts ekonomikas vai vides apstākļos vai force majeure, kas nopietni ietekmē attiecīgo prioritāšu īstenošanu.

Komisija saskaņā ar 149. pantu tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai paredzētu sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem finanšu korekciju līmeņa noteikšanai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātu kārtību, kas nodrošina konsekventu pieeju katras prioritātes starpposma mērķu un galamērķu noteikšanai darbības rezultātu satvarā un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas izvērtēšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

IV   NODAĻA

Pasākumi, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību

23. pants

Pasākumi, ar kuriem ESI fondu efektivitāti saista ar pareizu ekonomikas pārvaldību

1.   Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus vai maksimāli palielināt ESI fondu ietekmi uz to dalībvalstu izaugsmi un konkurētspēju, kuras saņem finansiālo palīdzību.

Šādam pieprasījumam var būt šādi mērķi:

a)

atbalstīt attiecīga konkrētai valstij paredzēta ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīga Padomes ieteikuma, kas pieņemts saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu un paredzēts attiecīgajai dalībvalstij, īstenošanu;

b)

atbalstīt attiecīgu Padomes ieteikumu, kas paredzēti attiecīgai dalībvalstij un pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punktu vai 8. panta 2. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1176/2011 (29), ar noteikumu, ka šos grozījumus uzskata par vajadzīgiem makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai; vai

c)

maksimāli palielināt pieejamo ESI fondu ietekmi uz izaugsmi un konkurētspēju, ja dalībvalsts atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i)

tā saņem Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (30);

ii)

tai ir pieejama finansiālā palīdzība saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (31);

iii)

tai ir pieejama finansiālā palīdzība, kas ļauj sākt makroekonomiskās pielāgošanas programmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (32) vai liek Padomei pieņemt lēmumu saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

Piemērojot otrās daļas b) apakšpunktu, uzskata, ka ikviens no minētajiem nosacījumiem ir izpildīts, jā šāda palīdzība dalībvalstij ir darīta pieejama pirms vai pēc 2013. gada 21. decembris un joprojām ir tai pieejama.

2.   Komisijas pieprasījumu dalībvalstij saskaņā ar 1. punktu pamato, atsaucoties uz nepieciešamību sekmēt attiecīgo ieteikumu īstenošanu vai attiecīgi palielināt ESI fondu izaugsmes un konkurētspējas ietekmi, un tajā norāda programmas vai prioritātes, kuras Komisija uzskata par pielāgojamām, un to, kādi grozījumi tiek sagaidīti. Šādu pieprasījumu neveic pirms 2015. gada vai pēc 2019. gada, nedz arī divos secīgos gados attiecībā uz tām pašām programmām.

3.   Dalībvalsts iesniedz atbildi uz 1. punktā minēto pieprasījumu divos mēnešos pēc tā saņemšanas, izklāstot grozījumus, ko tā uzskata par nepieciešamiem partnerības nolīgumā un programmās, šādu grozījumu iemeslus, norādot attiecīgās programmas un sniedzot ierosināto grozījumu aprakstu, kā arī to paredzamo ietekmi uz ieteikumu īstenošanu un ESI fondu īstenošanu. Vajadzības gadījumā Komisija sniedz apsvērumus vienā mēnesī pēc minētās atbildes saņemšanas.

4.   Dalībvalstis iesniedz priekšlikumu grozīt partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas divos mēnešos no 3. punktā minētās atbildes iesniegšanas dienas.

5.   Ja Komisija nav iesniegusi apsvērumus vai ja Komisija ir apmierināta, ka iesniegtie apsvērumi ir pienācīgi ņemti vērā, Komisija bez nepamatotas kavēšanās pieņem lēmumu apstiprināt grozījumus partnerības nolīgumā un attiecīgajās programmās un katrā ziņā to dara ne vēlāk kā trīs mēnešos pēc tam, kad dalībvalsts tos ir iesniegusi saskaņā ar 3. punktu.

6.   Ja dalībvalsts 3. un 4. punktā minētajā termiņā nerīkojas efektīvi, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, Komisija trīs mēnešos pēc 3. punktā minēto apsvērumu nosūtīšanas vai pēc dalībvalsts priekšlikuma iesniegšanas saskaņā ar 4. punktu ierosina Padomei apturēt daļu vai visus maksājumus attiecīgajām programmām vai prioritātēm. Komisija savā priekšlikumā izklāsta pamatojumu, kādēļ tā ir secinājusi, ka dalībvalsts nav rīkojusies efektīvi. Iesniedzot priekšlikumu, Komisija ņem vērā visu attiecīgo informāciju un pienācīgi apsver visus elementus, kas izriet no strukturētā dialoga saskaņā ar 15. punktu, un tajā paustos viedokļus.

Padome pieņem lēmumu par minēto priekšlikumu, izmantojot īstenošanas aktu. Minētais īstenošanas akts attiecas tikai uz maksājuma pieprasījumiem, kas iesniegti pēc minētā īstenošanas akta pieņemšanas dienas.

7.   Saskaņā ar 5. punktu apturēto maksājumu darbības joma un apmērs ir proporcionāls un iedarbīgs, un tajā ievēro vienlīdzīgu pieeju dalībvalstīm, jo īpaši ņemot vērā apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Programmas, kuru darbība jāaptur, nosaka, pamatojoties uz vajadzībām, kas norādītas 1. un 2. punktā minētajā pieprasījumā.

Maksājumu apturēšana nepārsniedz 50 % no katras attiecīgās programmas maksājumiem. Lēmumā var paredzēt apturēšanas apmēra palielinājumu līdz 100 % no maksājumiem, ja dalībvalsts neveic efektīvus pasākumus, atbildot uz pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar 1. punktu, trīs mēnešos pēc 6. punktā minētā lēmuma par maksājumu apturēšanu pieņemšanas.

8.   Ja dalībvalsts ir ierosinājusi grozījumus partnerības nolīgumā un attiecīgajās programmās, kā pieprasījusi Komisija, Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu par maksājumu apturēšanas atlikšanu.

9.   Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei apturēt daļu vai visas saistības vai maksājumus dalībvalsts attiecīgajām programmām šādos gadījumos:

a)

ja Padome saskaņā ar LESD 126. panta 8. punktu vai 126. panta 11. punktu nolemj, ka attiecīgā dalībvalsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu savu pārmērīgo budžeta deficītu;

b)

ja Padome pieņem divus secīgus ieteikumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar 8. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, pamatojoties uz to, ka dalībvalsts ir iesniegusi nepietiekamu korektīvo pasākumu plānu;

c)

ja Padome pieņem divus secīgus lēmumus tajā pašā nelīdzsvarotības novēršanas procedūrā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 10. panta 4. punktu, ar kuriem nosaka dalībvalsts neatbilstību, pamatojoties uz to, ka tā nav veikusi ieteiktos korektīvos pasākumus;

d)

ja Padome secina, ka dalībvalsts nav veikusi pasākumus, lai īstenotu pielāgošanas programmu, kas minēta Regulā (ES) Nr. 407/2010 vai Regulā (EK) Nr. 332/2002, un tāpēc nolemj neatļaut finansiālās palīdzības izmaksu, kas piešķirta minētajai dalībvalstij;

e)

ja Padome nolemj, ka dalībvalsts neievēro makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 472/2013 7. pantā, vai neveic pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

Iesniedzot priekšlikumu, Komisija ievēro 11. punkta noteikumus, ņem vērā visu attiecīgo informāciju šajā sakarībā un pienācīgi apsver visus elementus, kas izriet no strukturētā dialoga saskaņā ar 15. punktu, un tajā paustos viedokļus.

Par prioritāti vajadzētu izvirzīt saistību apturēšanu; maksājumus aptur tikai gadījumos, kad ir vajadzīga tūlītēja rīcība, un noteikumu būtiskas neizpildes gadījumos. Maksājumu apturēšana attiecas uz maksājumu pieprasījumiem, kas saistībā ar attiecīgajām programmām iesniegti pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas dienas.

10.   Komisijas priekšlikums, kas minēts 9. punktā, attiecībā uz saistību apturēšanu ir uzskatāms par pieņemtu Padomē, ja vien Padome, izmantojot īstenošanas aktu, nenolemj noraidīt šādu priekšlikumu ar kvalificētu balsu vairākumu viena mēneša laikā no Komisijas priekšlikuma iesniegšanas dienas. Saistību apturēšana attiecas uz saistībām no ESI fondiem attiecīgajai dalībvalstij no 1. janvāra nākamajā gadā pēc lēmuma par apturēšanu pieņemšanas.

Padome pieņem lēmumu, izmantojot īstenošanas aktu, par 9. punktā minēto Komisijas priekšlikumu saistībā ar maksājumu apturēšanu.

11.   Saskaņā ar 10. punktu apturēto saistību vai maksājumu darbības joma un apmērs ir proporcionāls, tajā ievēro vienlīdzīgu pieeju dalībvalstīm un ņem vērā attiecīgās dalībvalsts ekonomiskos un sociālos apstākļus, jo īpaši attiecīgās dalībvalsts bezdarba līmeni salīdzinājumā ar Savienības vidējo rādītāju un apturēšanas ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts ekonomiku. Apturēšanas ietekme uz programmām, kam ir izšķirīga nozīme nelabvēlīgu ekonomisko vai sociālo apstākļu novēršanā, ir īpašs faktors, kas jāņem vērā.

Sīki izstrādāti noteikumi apturēšanas darbības jomas un apmēra noteikšanai ir izklāstīti III pielikumā.

Saistību apturēšanai piemēro zemāko no turpmāk minētajām maksimālajiem ierobežojumiem:

a)

ne vairāk kā 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pirmajā reizē, kad netiek ievērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kā minēts 9. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, un ne vairāk kā 25 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pirmajā reizē, kad netiek ievērots korektīvo pasākumu plāns saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, vai netiek veikti ieteiktie korektīvie pasākumi saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā.

Apturēšanas apmēru pakāpeniski palielina līdz maksimāli 100 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras gadījumā un līdz 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras gadījumā atbilstīgi tam, cik nopietni nav ievēroti nepieciešamie pasākumi;

b)

ne vairāk kā 0,5 % no nominālā IKP, ko piemēro pirmajā reizē, kad netiek ievērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, un ne vairāk kā 0,25 % no nominālā IKP, ko piemēro pirmajā reizē, kad netiek ievērots korektīvo pasākumu plāns saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, vai netiek veikti ieteiktie korektīvie pasākumi saskaņā ar pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, kā minēts 9. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā.

Ja neatbilstība attiecībā uz korektīvajiem pasākumiem, kas minēti 9. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, turpinās, minētās IKP daļas procentuālo īpatsvaru pakāpeniski palielina:

līdz maksimāli 1 % no nominālā IKP, ko piemēro, ja pastāvīgi netiek ievērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar 9. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, un

līdz maksimāli 0,5 % no nominālā IKP, ko piemēro, ja pastāvīgi netiek ievērota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra saskaņā ar 9. punkta pirmās daļas b) vai c) apakšpunktu, ņemot vērā neatbilstības nopietnību;

c)

ne vairāk kā 50 % no saistībām, kas attiecas uz ESI fondu nākamo finanšu gadu, vai ne vairāk kā 0,5 % no nominālā IKP pirmajā reizē, kad tiek konstatēta neatbilstība, kas minēta 9. punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunktā.

Nosakot apturēšanas apmēru un to, vai apturēt saistības vai maksājumus, ņem vērā programmas cikla posmu, īpašu uzmanību pievēršot tam, cik daudz laika atliek līdzekļu izmantošanai pēc apturēto saistību atkārtotas iekļaušanas budžetā.

12.   Neskarot saistību atcelšanas noteikumus, kas izklāstīti 86. līdz 88. pantā, Komisija nekavējoties atceļ saistību apturēšanu šādos gadījumos:

a)

ja pārmērīgais budžeta deficīts ir apturēts saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (33) 9. pantu vai Padome saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu ir nolēmusi atcelt lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu;

b)

ja Padome ir apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts iesniegto korektīvo pasākumu plānu saskaņā ar 8. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 1176/2011, vai pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra saskaņā ar minētās regulas 10. panta 5. punktu ir pagaidām atlikta, vai Padome ir slēgusi pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru saskaņā ar minētās regulas 11. pantu;

c)

ja Komisija ir secinājusi, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi pienācīgus pasākumus, lai īstenotu makroekonomikas korekciju programmu, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 472/2013 7. pantā, vai pasākumus, kuri pieprasīti Padomes lēmumā, kas pieņemts saskaņā ar LESD 136. panta 1. punktu.

Atceļot saistību apturēšanu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma nolemj apturētās saistības atkārtoti iekļaut budžetā saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom)) Nr. 1311/2013 8. pantu.

Lēmumu par maksājumu apturēšanas atcelšanu pieņem Padome pēc Komisijas priekšlikuma, ja ir izpildīti piemērojamie nosacījumi, kas izklāstīti pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā.

13.   Šā panta 6.līdz 12. punktu nepiemēro Apvienotajai Karalistei, ciktāl saistību vai maksājumu apturēšana attiecas uz jautājumiem, kas izklāstīti 1. punkta otrās daļas a) un b) apakšpunktā un c) apakšpunkta iii) punktā, vai 9. punkta pirmās daļas a), b) vai d) apakšpunktā.

14.   Šis pants neattiecas uz programmām saskaņā ar mēŗki "Eiropas teritoriālā sadarbība".

15.   Komisija informē Eiropas Parlamentu par šā panta īstenošanu. Jo īpaši tad, ja dalībvalsts izpilda kādu no nosacījumiem, kas paredzēti 6. punktā vai 9. punkta pirmās daļas a) līdz e) apakšpunktā, Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un sniedz sīku informāciju par ESI fondiem un programmām, uz kuriem varētu attiekties saistību vai maksājumu apturēšana.

Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju iesaistīties strukturētā dialogā par to, kā piemērot šo pantu, jo īpaši ņemot vērā pirmajā daļā minētās informācijas nosūtīšanu.

Komisija nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par saistību vai maksājumu apturēšanu vai priekšlikumu atcelt šādu apturēšanu tūlīt pēc tā pieņemšanas. Eiropas Parlaments var aicināt Komisiju paskaidrot tās priekšlikuma iemeslus.

16.   Komisija 2017. gadā veic šā panta piemērošanas pārskatīšanu. Šajā nolūkā Komisija sagatavo ziņojumu, ko tā nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei, vajadzības gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu.

17.   Ja notiek būtiskas izmaiņas Savienības sociālajā un ekonomiskajā situācijā, Komisija var iesniegt priekšlikumu pārskatīt šā panta piemērošanu, vai arī Eiropas Parlaments vai Padome attiecīgi saskaņā ar LESD 225. vai 241. pantu var pieprasīt Komisijai iesniegt šādu priekšlikumu.

24. pants

Maksājumu palielinājums dalībvalstij, kam ir īslaicīgas budžeta grūtības

1.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma starpposma maksājumus var palielināt par 10 procentu punktiem virs līdzfinansējuma likmes, kas piemērojama katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF. Ja dalībvalsts pēc 2013. gada 21. decembris atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem, palielināto likmi, kas nevar būt lielāka par 100 %, piemēro tās maksājuma pieprasījumiem laikposmam līdz 2016. gada 30. jūnijam:

a)

ja attiecīgā dalībvalsts saņem aizdevumu no Savienības saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010;

b)

ja attiecīgā dalībvalsts saņem vidēja termiņa finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 332/2002 ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomiskā pielāgošanās programma;

c)

ja attiecīgajai dalībvalstij finansiālā palīdzība ir piešķirta ar nosacījumu, ka tiek īstenota makroekonomiskā pielāgošanās programma, kā minēts Regulā (ES) Nr. 472/2013.

Šo punktu nepiemēro programmām saskaņā ar ETS regulu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta Savienības atbalsts ar starpposma maksājumiem un slēguma bilances maksājumiem nepārsniedz publisko atbalstu vai ESI fondu atbalsta maksimālo apjomu katrai prioritātei attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu vai katram pasākumam attiecībā uz ELFLA un EJZF, kā noteikts Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina programmu.

3.   Komisija izvērtē 1. un 2. punkta piemērošanu un līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu ar savu izvērtējumu un vajadzības gadījumā likumdošanas priekšlikumu.

25. pants

Tehniskās palīdzības pārvaldība dalībvalstīm, kurām ir īslaicīgas budžeta grūtības

1.   Pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, kurai ir īslaicīgas budžeta grūtības un kura atbilst 24. panta 1. punkta izklāstītajiem nosacījumiem, daļu no līdzekļiem, kas ir paredzēti saskaņā ar 59. pantu un ir ieplānoti saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, vienojoties ar Komisiju, var pārvietot uz tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas, lai saskaņā ar 58. panta 1. punkta trešās daļas k) apakšpunktu un tiešu vai netiešu pārvaldību īstenotu pasākumus saistībā ar attiecīgo dalībvalsti.

2.   Šā panta 1. punktā minētie līdzekļi papildina summas, kas saskaņā ar konkrētu fondu noteikumos izklāstītajiem maksimālajiem apjomiem ir noteiktas tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas. Ja tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas konkrētu fondu noteikumos ir izklāstīts maksimālais apjoms, pārvietojamo summu iekļauj, lai aprēķinātu atbilstību minētajam maksimālajam apjomam.

3.   Dalībvalsts 2. punktā minēto pārvietojumu pieprasa kalendārajam gadam, kurā tā līdz tā gada 31. janvārim, kurā tiks veikts pārvietojums, atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pieprasījumam pievieno priekšlikumu grozīt programmu vai programmas, no kurām pārvietojums tiks veikts. Partnerības nolīgumā saskaņā ar 30. panta 2. punktu veic atbilstošus grozījumus, un norāda kopējo summu, kas katru gadu pārvietota Komisijai.

Ja dalībvalsts 2014. gada 1. janvārī atbilst 24. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tā pieprasījumu par attiecīgo gadu var iesniegt vienlaikus ar partnerības nolīgumu, kurā norāda summu, kas tiks pārvietota tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

III   SADAĻA

PLĀNOŠANA

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi par ESI fondiem

26. pants

Programmu sagatavošana

1.   ESI fondus īsteno ar programmu starpniecību saskaņā ar partnerības nolīgumu. Katra programma attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Programmas izstrādā dalībvalstis vai jebkura to izraudzīta iestāde sadarbībā ar 5. pantā minētajiem partneriem. Dalībvalstis izstrādā programmas pamatojoties uz sabiedrībai pārredzamām procedūrām saskaņā ar savu institucionālo un tiesisko sistēmu.

3.   Dalībvalstis un Komisija sadarbojas, lai nodrošinātu efektīvu koordināciju saistībā ar programmu sagatavošanu un īstenošanu ESI fondiem, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar vairāku fondu programmām fondiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu.

4.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz programmas trīs mēnešos no partnerības nolīguma iesniegšanas. Eiropas teritoriālās sadarbības programmas iesniedz līdz 2014. gada 22. septembris. Visām programmām pievieno ex ante novērtējumu, kā noteikts 55. pantā.

5.   Ja viena vai vairākas ESI fondu konkrētu fondu regulas stājas spēkā no 2014. gada 22. februāris līdz 2014. gada 22. jūnijs, programma vai programmas, ko atbalsta no tāda EFI fonda, kuru skar šāda konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās kavēšanās, iesniedz trīs mēnešos no 17. panta 1. punktā minētā pārskatītā partnerības nolīguma iesniegšanas.

6.   Ja viena vai vairākas ESI fondu konkrētu fondu regulas stājas spēkā vēlāk nekā 2014. gada 22. jūnijs, programma vai programmas, ko atbalsta no tāda EFI fonda, kuru skar šāda konkrēta fonda regulas spēkā stāšanās kavēšanās, iesniedz trīs mēnešos no dienas, kad ir stājusies spēkā konkrētā fonda regula, kuras spēkā stāšanas diena tika atlikta.

27. pants

Programmu saturs

1.   Katrā programmā izklāsta stratēģiju programmas ieguldījumam Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanā, kas atbilst šai regulai, konkrētu fondu noteikumiem un partnerības nolīguma saturam.

Katrā programmā paredz kārtību, kādā tiks nodrošināta ESI fondu efektīva, lietderīga un koordinēta īstenošana, un darbības administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem.

2.   Katrā programmā nosaka prioritātes, izklāstot konkrētus mērķus, no ESI fondiem piešķirtā atbalsta finanšu apropriācijas un atbilstošo valsts līdzfinansējumu, tostarp summas, kas saistītas ar izpildes rezervi, kas var būt publiskā vai privātā sektora līdzfinansējums saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

3.   Ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās stratēģijās vai jūras baseina stratēģijās, attiecīgajā programmā saskaņā ar dalībvalsts noteiktajām programmas jomas vajadzībām nosaka plānoto intervences pasākumu ieguldījumu minētajās stratēģijās.

4.   Katrā prioritātē nosaka rādītājus un atbilstīgus mērķus, kuri izteikti kvalitatīvi vai kvantitatīvi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, lai pēc tiem izvērtētu programmas īstenošanas progresu virzībā uz mērķu sasniegšanu kā pamatu darbības rezultātu uzraudzībai, novērtēšanai un darbības rezultātu izvērtēšanai. Minētie rādītāji ietver:

a)

finanšu rādītājus saistībā ar piešķirtajiem izdevumiem;

b)

iznākumu rādītājus saistībā ar atbalstītajām darbībām;

c)

rezultātu rādītājus saistībā ar attiecīgo prioritāti.

Attiecībā uz katru ESI fondu konkrētu fondu noteikumos izklāsta kopējus rādītājus un var paredzēt noteikumus saistībā ar konkrētu programmu rādītājiem.

5.   Katrā programmā, izņemot tās, kuras attiecas tikai uz tehnisko palīdzību, saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem iekļauj darbību aprakstu, lai ņemtu vērā 5., 7. un 8. pantā noteiktos principus.

6.   Katrā programmā, izņemot tās, kurās tehniskā palīdzība tiek sniegta atbilstīgi konkrētai programmai, nosaka indikatīvu atbalsta summu, kas izmantojama klimata pārmaiņu mērķiem, pamatojoties uz 8. pantā minēto metodoloģiju.

7.   Dalībvalstis izstrādā programmu saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

28. pants

Īpaši noteikumi par to programmu saturu, kuras ir veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem neierobežotām garantijām un pārvēršanai vērtspapīros, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu

1.   Atkāpjoties no 27. panta, īpašam nolūkam paredzētajās programmās, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, iekļauj:

a)

elementus, kas minēti 27. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2., 3. un 4. punktā, attiecībā uz 5. pantā izklāstītajiem principiem;

b)

norādi uz struktūrām, kas minētas šīs regulas 125., 126. un 127. pantā un ELFLA regulas 65. panta 2. punktā, atbilstoši attiecīgajam fondam;

c)

par katru ex ante nosacījumu, kas paredzēts saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu un kas piemērojams programmai, izvērtējumu par to, vai ex ante nosacījums ir izpildīts partnerības nolīguma un programmas iesniegšanas dienā, un, ja ex ante nosacījums nav izpildīts, — to darbību aprakstu, kas jāveic, lai izpildītu ex ante nosacījumu, atbildīgās struktūras un šādu darbību grafiku saskaņā ar partnerības nolīgumā paredzēto kopsavilkumu.

2.   Atkāpjoties no 55. panta, par šādu programmu ex ante novērtējumu uzskata 39. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto ex ante novērtējumu.

3.   Programmām, kas minētas šīs regulas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, nepiemēro ELFLA regulas 6. panta 2. punktu un 59. panta 5. un 6. punktu. Papildus šā panta 1. punktā minētajiem elementiem programmām saskaņā ar ELFLA piemēro tikai noteikumus, kas izklāstīti ELFLA regulas 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, f), h) un i) apakšpunktā, kā arī m) apakšpunkta i) līdz iii) punktā.

29. pants

Programmu pieņemšanas procedūra

1.   Komisija novērtē programmu atbilstību šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem, to reālajam ieguldījumam atlasīto tematisko mērķu un ar katru ESI fondu saistīto konkrēto Savienības prioritāšu sasniegšanā, kā arī atbilstību partnerības nolīgumam, ņemot vērā attiecīgos konkrētai valstij paredzētos ieteikumus, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, kā arī ex ante novērtējumu. Izvērtējumā jo īpaši pārbauda programmas stratēģijas atbilstību, atbilstošos mērķus, rādītājus, galamērķus un budžeta līdzekļu piešķiršanu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisijai nav jāvērtē ESF regulas 18. panta otrās daļas a) punktā minēto JNI paredzēto īpašo darbības programmu un 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto īpašo paredzēto programmu atbilstība partnerības nolīgumam, ja dalībvalsts nav iesniegusi tās partnerības nolīgumu līdz laikam, kad tiek iesniegta šāda t paredzētā programma.

3.   Komisija sagatavo apsvērumus trīs mēnešos pēc programmas iesniegšanas. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju un attiecīgā gadījumā pārskata ierosināto programmu.

4.   Saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem Komisija apstiprina katru programmu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi attiecīgā dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā Komisijas apsvērumi, bet ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī vai pirms Komisija pieņem lēmumu apstiprināt partnerības nolīgumu.

Atkāpjoties no pirmajā daļā minētās prasības, Komisija var apstiprināt programmas saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība", pirms pieņem lēmumu, ar ko apstiprina partnerības nolīgumu, un JNI paredzētās īpašās darbības programmas, kas minētas ESF regulas 18. panta otrās daļas a) punktā, un īpašam nolūkam paredzētās programmas, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā – pirms partnerības nolīguma iesniegšanas.

30. pants

Programmu grozīšana

1.   Dalībvalstu iesniegtās prasības grozīt programmas ir pienācīgi pamatotas, un tajās jo īpaši izklāsta programmas izmaiņu paredzamo ietekmi uz Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un programmā noteikto konkrēto mērķu izpildi, ņemot vērā šo regulu, konkrētu fondu noteikumus, 5., 7. un 8. pantā minētos horizontālos principus, kā arī partnerības nolīgumu. Prasībām pievieno pārskatīto programmu.

2.   Komisija novērtē informāciju, kas iesniegta saskaņā ar 1. punktu, ņemot vērā dalībvalsts iesniegto pamatojumu. Komisija var sniegt apsvērumus vienā mēnesī pēc pārskatītās programmas iesniegšanas, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju. Saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem Komisija prasību grozīt programmu apstiprina iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad programmas iesniegusi dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā jebkuri Komisijas sagatavotie apsvērumi.

Ja programmas grozījums ietekmē partnerības nolīgumā saskaņā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii), iv) un vi) punktā sniegto informāciju, Komisijas apstiprinājums programmas grozījumam nozīmē vienlaicīgu apstiprinājumu vēlākai partnerības nolīgumā sniegtās informācijas pārskatīšanai.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ja pieprasījums grozīt programmu Komisijai ir iesniegts, lai pārdalītu izpildes rezervi pēc darbības rezultātu izvērtēšanas, Komisija sagatavo apsvērumus tikai tad, ja tā uzskata, ka ierosinātais piešķīrums neatbilst piemērojamiem noteikumiem, neatbilst dalībvalsts vai reģiona attīstības vajadzībām vai pastāv ievērojams risks, ka priekšlikumā ietvertie mērķi varētu netikt sasniegti. Komisija pieprasījumu grozīt programmu apstiprina iespējami īsā laikā, bet ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts iesniegusi pieprasījumu, ar nosacījumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā visi Komisijas sagatavotie apsvērumi. Komisijas apstiprinājums programmas grozījumam nozīmē vienlaicīgu apstiprinājumu vēlākai partnerības nolīgumā sniegtās informācijas pārskatīšanai.

4.   Atkāpjoties no 2. punkta, īpašas procedūras darbības programmu grozīšanai var noteikt EJZF regulā.

31. pants

EIB līdzdalība

1.   EIB var pēc dalībvalstu lūguma piedalīties partnerības nolīguma sagatavošanā, kā arī darbībās, kas saistītas ar darbību sagatavošanu, jo īpaši lieliem projektiem, finanšu instrumentiem un PPP.

2.   Komisija pirms partnerības nolīguma vai programmu pieņemšanas var apspriesties ar EIB.

3.   Komisija var lūgt EIB pārbaudīt lielo projektu tehnisko kvalitāti, ekonomisko un finansiālo ilgtspējību un dzīvotspēju un palīdzēt tai saistībā ar finanšu instrumentiem, kas jāīsteno vai jāizstrādā.

4.   Komisija, īstenojot šīs regulas noteikumus, var piešķirt EIB dotācijas vai pakalpojumu līgumus, kas attiecas uz iniciatīvām, kuras tiek īstenotas vairāku gadu gaitā. Savienības budžetā paredzētās iemaksu saistības attiecībā uz šādām dotācijām vai pakalpojumu līgumiem īsteno katru gadu.

II   NODAĻA

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

32. pants

Sabiedrības virzīta vietējā attīstība

1.   Sabiedrības virzītu vietējo attīstību atbalsta ELFLA, un tā ir paredzēta kā Leader vietējā attīstība, ko var atbalstīt ERAF, ESF vai EJZF. Šīs nodaļas nolūkiem minētos fondus turpmāk tekstā dēvē par "attiecīgajiem ESI fondiem".

2.   Sabiedrības virzīta vietējā attīstība ir:

a)

vērsta uz konkrētām apakšreģionu teritorijām;

b)

vietējo rīcības grupu virzīta, kurās ir publisko un privāto sociālekonomisko interešu pārstāvji un kurās lēmumu pieņemšanas līmenī ne publiskām iestādēm, kā tās definētas saskaņā ar valstu noteikumiem, ne jebkurai atsevišķai interešu grupai nav vairāk kā 49 % balsstiesību;

c)

tāda, ko īsteno, izmantojot integrētas un uz reģioniem balstītas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas;

d)

tāda, ko strukturē, ņemot vērā vietējās vajadzības un potenciālu un kas paredz inovatīvas iezīmes vietējā kontekstā, tīklu veidošanu un attiecīgā gadījumā sadarbību.

3.   Atbalsts no attiecīgajiem ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai ir saderīgs un tiek koordinēts starp attiecīgajiem ESI fondiem. To nodrošina, inter alia, ar koordinētas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju un vietējo rīcības grupu spēju veidošanas, atlases, apstiprināšanas un finansēšanas starpniecību.

4.   Ja sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases komiteja, kas izveidota saskaņā ar 33. panta 3. punktu, konstatē, ka atlasītās sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai ir vajadzīgs atbalsts no vairāk nekā viena fonda, tā var saskaņā ar valsts noteikumiem un procedūrām izraudzīties galveno fondu, kas segtu visas sabiedrības virzītās vietējās attīstības stratēģijas pamatdarbības un iedzīvināšanas izmaksas atbilstīgi 35. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktam.

5.   Attiecīgo ESI fondu atbalstītu sabiedrības virzītu vietējo attīstību īsteno atbilstīgi vienai vai vairākām attiecīgās programmas vai programmu prioritātēm saskaņā ar attiecīgo ESI fondu konkrēto fondu noteikumiem.

33. pants

Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas

1.   Sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija ietver vismaz šādus elementus:

a)

tās teritorijas un iedzīvotāju definīcija, uz kuriem attiecas stratēģija;

b)

teritorijas attīstības vajadzību un potenciāla analīze, tostarp priekšrocību, trūkumu, iespēju un apdraudējumu analīze;

c)

stratēģijas un tās mērķu apraksts, stratēģijas integrētā un inovatīvā rakstura un mērķu hierarhijas apraksts, tostarp izmērāmus sasniedzamos galamērķus vai rezultātus. Attiecībā uz rezultātiem, mērķus var izteikt kvantitatīvā un kvalitatīvā izteiksmē. Stratēģija ir saskaņota ar visu iesaistīto attiecīgo ESI fondu atbilstošajām programmām;

d)

apraksts par sabiedrības iesaistes procesu stratēģijas izstrādē;

e)

rīcības plāns, norādot, kā mērķi ir izteikti darbībās;

f)

stratēģijas pārvaldības un uzraudzības kārtības apraksts, norādot vietējās rīcības grupas spēju īstenot stratēģiju, un īpašu novērtēšanas procedūru apraksts;

g)

stratēģijas finanšu plāns, tostarp plānotais katra attiecīgā ESI fonda piešķīrums.

2.   Dalībvalstis nosaka sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases kritērijus.

3.   Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas atlasa komiteja, ko minētajam nolūkam izveidojusi un apstiprinājusi vadošā iestāde vai atbildīgās iestādes.

4.   Sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atlases pirmo kārtu pabeidz divos gados pēc partnerības nolīguma apstiprināšanas datuma. Dalībvalstis var izraudzīties papildu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas arī pēc minētā datuma, taču ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī.

5.   Lēmumā, ar kuru apstiprina sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, izklāsta katra attiecīgā ESI fonda piešķīrumus. Lēmumā arī nosaka pārvaldības pienākumus un kontroles uzdevumus saskaņā ar programmu vai programmām saistībā saviedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju.

6.   Iedzīvotāju skaits 1. punkta a) apakšpunktā minētajā teritorijā ir ne mazāks kā 10 000 un ne lielāks kā 150 000. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos un, ņemot vērā dalībvalsts priekšlikumu, Komisija var pieņemt vai grozīt minētos iedzīvotāju skaita ierobežojumus savā lēmumā saskaņā ar 15. panta 2. vai 3. punktu attiecīgi apstiprināt vai grozīt minētās dalībvalsts partnerības nolīgumu, lai ņemtu vērā mazapdzīvotas vai blīvi apdzīvotas teritorijas vai lai nodrošinātu to apvidu teritoriālo saskaņotību, uz kurām attiecas sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

34. pants

Vietējās rīcības grupas

1.   Vietējās rīcības grupas izstrādā un īsteno sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas.

Dalībvalstis nosaka vietējās rīcības grupas un par atbilstošo programmu īstenošanu atbildīgo iestāžu lomu attiecībā uz visiem ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju saistītajiem īstenošanas uzdevumiem.

2.   Vadošā iestāde vai atbildīgās iestādes nodrošina, lai vietējās rīcības grupas vai nu izvēlētos vienu partneri no grupas par galveno partneri administratīvās un finanšu lietās, vai arī apvienotos likumīgi izveidotā vienotā struktūrā.

3.   Vietējās rīcības grupas uzdevumi ir šādi:

a)

veidot vietējo dalībnieku spējas izstrādāt un īstenot darbības, tostarp sekmējot viņu projektu vadības spējas;

b)

izstrādāt tādu nediskriminējošu un pārredzamu darbību atlases procedūru un objektīvus kritērijus, kuros izvairās no interešu konflikta, kuri nodrošina, ka vismaz 50 % balsu atlases lēmumos ir partneriem, kas nav publiskas iestādes, un ļauj atlasi veikt, izmantojot rakstisku procedūru;

c)

darbību atlasē nodrošināt saskaņotību ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijām, nosakot minēto darbību prioritāti pēc to ieguldījuma minētās stratēģijas mērķu sasniegšanā;

d)

sagatavot un publicēt uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus vai pastāvīgu projektu iesniegšanas procedūru, tostarp definēt atlases kritērijus;

e)

saņemt atbalsta pieteikumus un tos izvērtēt;

f)

atlasīt darbības un noteikt atbalsta summu, un — attiecīgā gadījumā — iesniegt priekšlikumus par atbilstības galīgo pārbaudi atbildīgajai struktūrai pirms apstiprināšanas;

g)

uzraudzīt sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas un atbalstīto darbību īstenošanu un veikt ar minēto stratēģiju saistītas īpašas novērtēšanas darbības.

4.   Neskarot 3. punkta b) apakšpunktu, vietējā rīcības grupa var būt atbalsta saņēmēja un īstenot darbības saskaņā ar sabiedrības virzītu vietējās attīstības stratēģiju.

5.   Attiecībā uz vietējo rīcības grupu sadarbības pasākumiem, kas minēti 35. panta 1. punkta c) apakšpunktā, uzdevumus, kas izklāstīti šā panta 3. punkta f) apakšpunktā, var veikt atbildīgā vadošā iestāde.

35. pants

Atbalsts no ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai

1.   Atbalsts no attiecīgajiem ESI fondiem sabiedrības virzītai vietējai attīstībai ietver:

a)

izmaksas sagatavošanās atbalstam, kas ietver spēju veidošanu, apmācību un tīklu veidošanu, lai sagatavotu un īstenotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju.

Šādas izmaksas var ietvert vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem elementiem:

i)

apmācības darbības vietējām ieinteresētajām personām;

ii)

attiecīgās teritorijas izpēti;

iii)

izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas izstrādi, tostarp konsultāciju izmaksas un izmaksas par darbībām, kuras saistītas ar ieinteresēto personu apspriešanos stratēģijas sagatavošanas nolūkā;

iv)

tās organizācijas administratīvās izmaksas (darbības un personāla izmaksas), kura piesakās uz sagatavošanās atbalstu sagatavošanās posmā;

v)

atbalstu maziem izmēģinājuma projektiem.

Šāds sagatavošanās atbalsts ir atbilstīgs neatkarīgi no tā, vai saskaņā ar 33. panta 3. punktu izveidotā atlases komiteja atlasa finansējuma piešķiršanai sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju, ko izstrādājusi vietējā rīcības grupa, kura saņem atbalstu;

b)

darbību īstenošanu saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju;

c)

vietējās rīcības grupas sadarbības pasākumu sagatavošanu un īstenošanu;

d)

pamatdarbības izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas vadību un ietver darbības izmaksas, personāla izmaksas, apmācību izmaksas, ar sabiedriskajām attiecībām saistītas izmaksas, finanšu izmaksas, kā arī izmaksas saistībā ar minētās stratēģijas īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu, kā minēts 34. panta 3. punkta g) apakšpunktā;

e)

sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas iedzīvināšanu nolūkā atvieglot ieinteresēto personu viedokļu apmaiņu, lai sniegtu informāciju un popularizētu stratēģiju, kā arī sniegtu atbalstu potenciālajiem atbalsta saņēmējiem darbību izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

2.   Atbalsts saistībā ar pamatdarbības izmaksām un iedzīvināšanu, kā minēts 1. punkta d) un e) apakšpunktos, nepārsniedz 25 % no kopējiem publiskā sektora izdevumiem, kas radušies saistībā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju.

III   NODAĻA

Teritoriālā attīstība

36. pants

Integrēta teritoriālā investīcija

1.   Ja pilsētas attīstības stratēģija vai cita teritoriālās attīstības stratēģija, vai terioriālais pakts, kas minēti ESF Regulas 12. panta 1. punktā, paredz integrētu pieeju, piesaistot investīcijas no ESF, ERAF vai Kohēzijas fonda saskaņā ar vienas vai vairāku darbības programmu vairāk nekā vienu prioritāro virzienu, darbības var veikt kā integrētu teritoriālo investīciju ("ITI").

Darbības, kas veiktas kā ITI, var papildināt ar finansiālu atbalstu no ELFLA vai EJZF.

2.   Ja ITI tiek atbalstīta no ESF, ERAF vai Kohēzijas fonda, attiecīgajā darbības programmā vai programmās apraksta pieeju ITI instrumenta izmantošanai un indikatīvu finanšu piešķīrumu no katra prioritārā virziena saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

Ja ITI tiek papildināts ar finansiālu atbalstu no ELFLA vai EJZF, indikatīvo finanšu piešķīrumu un attiecīgos pasākumus paredz attiecīgajā programmā vai programmās saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

3.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras, tostarp pašvaldības, reģionālās attīstības iestādes vai nevalstiskās organizācijas, ITI pārvaldības un īstenošanas veikšanai saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

4.   Dalībvalsts vai attiecīgās vadošās iestādes nodrošina, ka programmas vai programmu uzraudzības sistēma paredzētu ITI veicinošās prioritārā virziena vai Savienības prioritārā virziena darbību un iznākumu identifikāciju.

IV   SADAĻA

FINANŠU INSTRUMENTI

37. pants

Finanšu instrumenti

1.   Lai veicinātu prioritārajā virzienā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu, ESI fondus var izmantot, lai atbalstītu finanšu instrumentus vienā vai vairākās programmās, tostarp gadījumos, kad tie organizēti ar fondu fondu starpniecību.

Finanšu instrumentus īsteno, lai atbalstītu investīcijas, kuras uzskata par finansiāli dzīvotspējīgām un kuras nepiesaista pietiekamu finansējumu no tirgus avotiem. Piemērojot šo sadaļu, vadošās iestādes, struktūras, kas īsteno fondu fondus un struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ievēro piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši par valsts atbalstu un publisko iepirkumu.

2.   Finanšu instrumentu atbalsta pamatā ir ex ante novērtējums, kurā ir sniegti pierādījumi par tirgus nepilnībām vai neoptimāliem investēšanas apstākļiem, kā arī par valsts investīciju vajadzību lēsto līmeni un apmēru, tostarp par atbalstāmo finanšu instrumentu veidiem. Šādā ex ante novērtējumā iekļauj:

a)

analīzi par tirgus nepilnībām, neoptimāliem investēšanas apstākļiem un investīciju vajadzībām politikas jomām un tematiskiem mērķiem vai analīzi par investīciju prioritātēm, kurām paredzēts sniegt atbalstu, lai sekmētu kādai prioritātei noteiktu konkrētu mērķu sasniegšanu, un kurām atbalstu sniegs, izmantojot finanšu instrumentus. Minētās analīzes pamatā ir pieejamā labas prakses metodoloģija;

b)

izvērtējumu par to finanšu instrumentu pievienoto vērtību, kuriem varētu sniegt atbalstu no ESI fondiem, saskaņotību ar citiem publiskās intervences veidiem, kas vērsti uz to pašu tirgu, iespējamo publiskā atbalsta ietekmi, plānotās intervences samērīgumu un pasākumiem tirgus kropļojumu iespējamai mazināšanai;

c)

aplēsi par publiskā sektora un privātajiem papildu resursiem, ko finanšu instruments potenciāli varētu piesaistīt līdz galasaņēmēja līmenim (paredzamais sviras efekts), tostarp attiecīgā gadījumā izvērtējot nepieciešamību pēc preferenciālas atlīdzības un šādas atlīdzības līmeni, lai piesaistītu partneru resursus no privātajiem investoriem, un/vai tādu mehānismu aprakstu, kurus izmantos, lai noteiktu nepieciešamību pēc preferenciālas atlīdzības un šādas atlīdzības līmeni, piemēram, konkurences noteikumiem atbilstoša vai pienācīgi neatkarīga vērtēšanas procesa aprakstu;

d)

izvērtējumu par pieredzi, kas gūta līdzīgu instrumentu izmantošanā, un attiecīgās dalībvalsts iepriekš veiktus ex ante novērtējumus, kā arī to, kā šāda pieredze tiks izmantota nākotnē;

e)

ierosināto investīciju stratēģiju, tostarp novērtējumu par īstenošanas pasākumu iespējām 38. panta nozīmē, piedāvājamos finanšu produktus, konkrētos galasaņēmējus un attiecīgā gadījumā paredzēto apvienošanu ar dotāciju atbalstu;

f)

prognozēto rezultātu aprakstu un to, kā attiecīgais finanšu instruments veicinās to konkrēto mērķu sasniegšanu, kas noteikti attiecīgajā prioritātē, ietverot minētās veicināšanas rādītājus.

g)

noteikumus, kas vajadzības gadījumā ļauj pārskatīt ex ante novērtējumu un to atjaunināt jebkura tāda finanšu instrumenta īstenošanas laikā, kuru īsteno, pamatojoties uz šādu izvērtējumu, ja īstenošanas posmā vadošā iestāde uzskata, ka ex ante novērtējums vairs nevar precīzi atspoguļot tirgus apstākļus īstenošanas laikā.

3.   Šā panta 2. punktā minēto ex ante novērtēšanu var veikt vairākos posmos. Katrā ziņā to pabeidz, pirms vadošā iestāde lemj par programmas ieguldījumiem finanšu instrumentā.

Ex ante novērtējuma kopsavilkuma konstatējumus un secinājumus attiecībā uz finanšu instrumentiem publicē trīs mēnešos pēc to pabeigšanas dienas.

Ex ante novērtējumu iesniedz uzraudzības komitejai informēšanas nolūkā saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

4.   Ja no finanšu instrumentiem sniedz atbalstu uzņēmumu, tostarp MVU, finansēšanai, ar šādu atbalstu veicina jaunu uzņēmumu izveidi, palīdz veidot uzņēmējdarbības agrīnā posma kapitālu, t. i., sagatavošanas kapitālu un sākuma kapitālu, attīstības kapitālu, kapitālu, kas paredzēts uzņēmuma pamatdarbību nostiprināšanai un jaunu projektu īstenošanai, kā arī veicina pašreizējo uzņēmumu jaunu tirgu vai jaunu attīstības virzienu apguvi, neskarot piemērojamos Savienības valsts atbalsta noteikumus un saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem. Šāds atbalsts var ietvert investīcijas gan materiālos, gan nemateriālos aktīvos, kā arī darba kapitālā piemērojamo Savienības valsts atbalsta noteikumu robežās un nolūkā stimulēt privāto sektoru kā uzņēmumu finansētāju. Tas var ietvert arī uzņēmumu īpašumtiesību nodošanas izmaksas ar noteikumu, ka šādu nodošanu savstarpēji veic neatkarīgi investori.

5.   Investīcijas, kuras atbalsta ar finanšu instrumentu, dienā, kad pieņemts lēmums par investīcijām, nav fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas.

6.   Ja ar finanšu instrumentiem galasaņēmējiem sniedz atbalstu attiecībā uz investīcijām infrastruktūrā, kuru mērķis ir atbalstīt pilsētu attīstību un pilsētu atjaunošanu, vai līdzīgām investīcijām infrastruktūrā, kuru mērķis ir dažādot nelauksaimnieciskās darbības lauku reģionos, šādā atbalstā var iekļaut summu, kas ir vajadzīga, lai reorganizētu parāda portfeli attiecībā uz infrastruktūru, kura ir daļa no jaunās investīcijas, ne vairāk kā 20 % apmērā no kopējās programmas atbalsta summas no finanšu instrumenta investīcijai.

7.   Finanšu instrumentus var apvienot ar dotācijām, procentu likmju subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām. Ja atbalstu no ESI fondiem sniedz, izmantojot finanšu instrumentus un to apvienojot vienā darbībā ar citiem atbalsta veidiem, kuri tieši saistīti ar finanšu instrumentiem, kas vērsti uz tiem pašiem galasaņēmējiem, ietverot tehnisko atbalstu, procentu likmju subsīdijas un garantijas maksas subsīdijas, finanšu instrumentiem piemērojamie noteikumi attiecas uz visiem šai darbībai piemērotajiem atbalsta veidiem. Šādos gadījumos ievēro piemērojamos Savienības valsts atbalsta noteikumus, un katram atbalsta veidam nodrošina atsevišķu uzskaiti.

8.   Galasaņēmēji, kas saņem atbalstu no ESI fondu finanšu instrumentiem, var saņemt arī atbalstu no citas ESI fondu prioritātes vai programmas vai no cita instrumenta, ko atbalsta no Savienības budžeta saskaņā ar piemērojamiem Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Šajā gadījumā katram atbalsta avotam veido atsevišķu uzskaiti, un ESI fondu finanšu instrumentu atbalsts veido daļu no darbības, kuras atbilstīgos izdevumus nošķir no citiem palīdzības avotiem.

9.   Kombinētais atbalsts, izmantojot dotācijas un finanšu instrumentus, kā minēts 5. un 7. punktā, ievērojot piemērojamos Savienības valsts atbalsta noteikumus, var attiekties uz vienu un to pašu izdevumu pozīciju ar noteikumu, ka visu kombinēto atbalsta veidu summa nepārsniedz attiecīgās izdevumu pozīcijas kopsummu. Dotācijas neizmanto no finanšu instrumentiem saņemtā atbalsta atmaksai. Finanšu instrumentus neizmanto dotāciju priekšfinansēšanai.

10.   Saistībā ar finanšu instrumentiem ieguldījumi natūrā nav atbilstīgie izdevumi, izņemot zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījumus attiecībā uz investīcijām, kuru mērķis ir sniegt atbalstu lauku attīstībai, pilsētu attīstībai vai pilsētu atjaunošanai un kuros daļu no investīcijas veido zeme vai nekustamie īpašumi. Šādi zemes vai nekustamā īpašuma ieguldījumi ir atbilstīgie izdevumi ar noteikumu, ka ir izpildīti 69. panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi.

11.   PVN nav darbības atbilstīgie izdevumi, izņemot gadījumus, kad PVN nav atgūstams saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem. Galasaņēmēju veiktu investīciju līmenī PVN režīmu neņem vērā, lai noteiktu finanšu instrumenta izdevumu atbilstību. Tomēr, kombinējot finanšu instrumentus ar dotācijām saskaņā ar šā panta 7. un 8. punktu, dotācijai piemēro 69. panta 3. punkta noteikumus.

12.   Piemērojot šo pantu, piemērojamie Savienības valsts atbalsta noteikumi ir tie noteikumi, kuri ir spēkā laikā, kad vadošā iestāde vai struktūra, kas īsteno fondu fondu ar līgumu apņemas nodot programmas ieguldījumus finanšu instrumentam vai attiecīgā gadījumā finanšu instruments ar līgumu apņemas nodot programmas ieguldījumus galasaņēmējiem.

13.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz īpašus papildu noteikumus par zemes iegādi un par tehniskā atbalsta apvienošanu ar finanšu instrumentiem.

38. pants

Finanšu instrumentu īstenošana

1.   Īstenojot 37. pantu, vadošās iestādes var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:

a)

Savienības līmenī izveidoti finanšu instrumenti, ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;

b)

valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī izveidoti finanšu instrumenti, ko pārvalda vadošā iestāde vai kas ir vadošās iestādes pārziņā.

2.   Ieguldījumus finanšu instrumentos no ESI fondiem saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu tur atsevišķos kontos un izmanto saskaņā ar attiecīgo ESI fondu mērķiem, lai atbalstītu darbības un galasaņēmējus atbilstīgi programmai vai programmām, no kurām šādi ieguldījumi tiek veikti.

Ieguldījumiem pirmajā daļā minētajos finanšu instrumentos piemēro šo regulu, ja vien nav skaidri noteiktu izņēmumu.

Otrā daļa neskar noteikumus, ar kuriem reglamentē finanšu instrumentu izveidi un darbību saskaņā ar Finanšu regulu, ja vien minētie noteikumi nav pretrunā šīs regulas noteikumiem; tādā gadījumā noteicošā ir šī regula.

3.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu vadošā iestāde var nodrošināt finansiālu ieguldījumu šādos finanšu instrumentos:

a)

finanšu instrumenti, kas atbilst standarta noteikumiem un nosacījumiem, ko Komisija paredzējusi saskaņā ar šā punkta otro daļu;

b)

jau pastāvoši vai jaunizveidoti finanšu instrumenti, kas īpaši izstrādāti attiecīgajā prioritātē noteikto konkrēto mērķu sasniegšanai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz standarta noteikumiem un nosacījumiem, kuriem atbilst šā punkta pirmās daļas a) apakšpunkta minētie finanšu instrumenti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

4.   Atbalstot 1. punkta b) apakšpunktā minētos finanšu instrumentus, vadošā iestāde var:

a)

ieguldīt pastāvošu vai jaunizveidotu juridisko personu kapitālā, tostarp tādu juridisko personu kapitālā, kuras tiek finansētas no citiem ESI fondiem, kas paredzēti finanšu instrumentu īstenošanai atbilstīgi attiecīgo ESI fondu mērķiem, un kuras veiks īstenošanas uzdevumus; atbalstu šādām personām ierobežo līdz summām, kas nepieciešamas, lai īstenotu jaunas investīcijas saskaņā ar 37. pantu un tādā veidā, kas atbilst šīs regulas mērķiem;

b)

uzticēt īstenošanas uzdevumus:

i)

EIB,

ii)

starptautiskām finanšu iestādēm, kurās dalībvalsts ir akciju turētāja, vai dalībvalstī izveidotām finanšu iestādēm, kuru uzdevums ir sabiedrības interešu mērķu sasniegšana publiskas iestādes kontrolē;

iii)

publisko vai privāto tiesību subjektam; vai

c)

tieši uzņemties īstenošanas uzdevumus, ja finanšu instrumenti sastāv tikai no aizdevumiem vai garantijām. Šajā gadījumā vadošo iestādi uzskata par atbalsta saņēmēju, kā definēts 2. panta 10. punktā.

Īstenojot finanšu instrumentu, pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētās struktūras nodrošina, ka tiek ievēroti piemērojamie tiesību akti, tostarp noteikumi par ESI fondiem, valsts atbalstu, publisko iepirkumu, kā arī attiecīgie standarti un piemērojamie tiesību akti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu, cīņu pret terorismu un krāpšanu nodokļu jomā. Minētās struktūras neveic uzņēmējdarbību un neuztur darījuma attiecības ar struktūrām, kas dibinātas teritorijās, kuru jurisdikcijas nesadarbojas ar Savienību attiecībā uz starptautiski saskaņotu nodokļu standartu piemērošanu, un transponē šādas prasības līgumos, ko noslēdz ar izraudzītajiem finanšu starpniekiem.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz īpašus papildu noteikumus par to struktūru uzdevumu, pienākumiem un atbildību, kas īsteno finanšu instrumentus, saistītos atlases kritērijus un produktus, ko var nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus saskaņā ar 37. pantu. Par minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 22. aprīlis.

5.   Šā panta 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētās struktūras, īstenojot fondu fondus, daļu no īstenošanas var uzticēt finanšu starpniekiem ar noteikumu, ka šādas vienības uz savu atbildību nodrošina finanšu starpnieku atbilstību Finanšu regulas 140. panta 1., 2. un 4. punktā noteiktajiem kritērijiem. Finanšu starpniekus atlasa atklātā, pārredzamā, samērīgā un nediskriminējošā procedūrā, izvairoties no interešu konfliktiem.

6.   Šā panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētās struktūras, kurām uzticēti īstenošanas uzdevumi, uz sava vārda un vadošās iestādes vārdā atver fiduciāros kontus vai izveido finanšu instrumentu kā atsevišķu finansējuma daļu finanšu iestādē. Atsevišķas finansējuma daļas gadījumā grāmatvedībā atsevišķi uzskaita programmas resursus, kas ieguldīti finanšu instrumentā un citus finanšu iestādei pieejamos resursus. Fiduciārajos kontos turētos aktīvus un šādas atsevišķas finansējuma daļas pārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot attiecīgus piesardzīgas uzraudzības noteikumus, un tiem ir atbilstoša likviditāte.

7.   Ja finanšu instrumentu īsteno saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, atkarībā no finanšu instrumenta īstenošanas struktūras finansēšanas nolīgumos paredz noteikumus un nosacījumus par programmu ieguldījumiem finanšu instrumentos saskaņā ar III pielikumu šādos līmeņos:

a)

attiecīgā gadījumā starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes un tās struktūras pārstāvjiem, kura īsteno fondu fondu; un

b)

starp pienācīgi pilnvarotiem vadošās iestādes pārstāvjiem vai attiecīgā gadījumā tās struktūras pārstāvjiem, kas īsteno fondu fondu, un tās struktūras pārstāvjiem, kas īsteno finanšu instrumentu.

8.   Finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, noteikumus un nosacījumus par programmu ieguldījumiem finanšu instrumentos atbilstīgi IV pielikumam paredz stratēģijas dokumentā, ko izskata uzraudzības komiteja.

9.   Valstu publiskā un privātā sektora ieguldījumus, tostarp attiecīgā gadījumā ieguldījumus natūrā, kā minēts 37. panta 10. punktā, ievērojot konkrētu fondu noteikumus, var nodrošināt fondu fonda līmenī, finanšu instrumenta līmenī vai galasaņēmēju līmenī.

10.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz vienādus nosacījumus attiecībā uz sīki izklāstītiem nosacījumiem 4. punkta pirmajā daļā minēto struktūru pārvaldīto programmas ieguldījumu pārvietošanai un pārvaldībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

39. pants

ERAF un ELFLA ieguldījums kopīgajos neierobežoto garantiju un pārvēršanas vērtspapīros finanšu instrumentos par labu MVU, kurus īsteno EIB

1.   Šajā pantā "aizņēmuma finansējums" ir aizdevumi, noma vai bankas garantijas.

2.   Dalībvalstis var izmantot ERAF un ELFLA, lai sniegtu finansiālu ieguldījumu šīs regulas 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos finanšu instrumentos, kurus netieši pārvalda Komisija un kuru īstenošanas uzdevumi uzticēti EIB saskaņā ar Finanšu regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktu un 139. panta 4. punktu, attiecībā uz šādiem pasākumiem:

a)

neierobežotas garantijas, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu finanšu starpniekiem attiecībā uz jauniem aizņēmuma finansējuma portfeļiem atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu;

b)

pārvēršana vērtspapīros, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 2006/48/EK (34) 4. panta 1. punkta 61) apakšpunktā, attiecībā uz jebkuru no turpmāk minētajiem:

i)

MVU un citiem uzņēmumiem, kuros nodarbināti mazāk nekā 500 darbinieku, paredzētā aizņēmuma finansējuma pašreizējiem portfeļiem;

ii)

jauniem MVU paredzētā aizņēmuma finansējuma portfeļiem.

Šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētais finansiālais ieguldījums papildina tajos minēto portfeļu zemākas prioritātes un/vai mezonīna daļu, ja vien attiecīgajam finanšu starpniekam paliek pietiekama minēto portfeļu riska daļa, kas ir vismaz vienāda ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (35) un Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēto riska uzņemšanās prasību, nolūkā nodrošināt pienācīgu interešu saskaņošanu. Attiecībā uz šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto pārvēršanu vērtspapīros finanšu starpniekam ir pienākums piesaistīt jaunu aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU saskaņā ar šīs regulas 37. panta 4. punktu.

Katra dalībvalsts, kas plāno piedalīties šādos finanšu instrumentos, iemaksā summu, kas atbilst MVU aizņēmuma finansējuma vajadzībām konkrētajā dalībvalstī un paredzamajam pieprasījumam pēc šāda MVU aizņēmuma finansējuma, ņemot vērā 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto ex ante novērtējumu, un kas jebkurā gadījumā nepārsniedz 7 % no ERAF un ELFLA piešķīruma šai dalībvalstij. Visu iesaistīto dalībvalstu kopējam ERAF un ELFLA ieguldījumam piemēro vispārēju maksimālo ierobežojumu EUR 8 500 000 000 apmērā (2011. gada cenās).

Ja Komisija, apspriežoties ar EIB, uzskata, ka kopējais minimālais ieguldījums instrumentā, kas atbilst visu iesaistīto dalībvalstu ieguldījumu summai, ir nepietiekams, pienācīgi ņemot vērā minimālo kritisko masu, kas noteikta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā ex ante novērtējumā, finanšu instrumenta īstenošanu pārtrauc un ieguldījumus atmaksā dalībvalstīm.

Ja dalībvalsts un EIB nespēj vienoties par šā panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētā finansēšanas nolīguma nosacījumiem, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā programmā un pārdalīt konkrēto ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.

Ja ir izpildīti nosacījumi dalībvalsts ieguldījuma instrumentā izbeigšanai, kas paredzēti attiecīgās dalībvalsts un EIB finansēšanas nolīgumā un minēti 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā, dalībvalsts iesniedz grozījuma pieprasījumu 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajā programmā un pārdalīt atlikušo ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.

Ja dalībvalsts izbeidz savu līdzdalību, minētā dalībvalsts iesniedz pieprasījumu programmas grozīšanai. Ja tiek atceltas neizlietotās apropriācijas, tās var atkal darīt pieejamas attiecīgajai dalībvalstij, lai pārdalītu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.

3.   Tos MVU, kas saņem jaunu aizņēmuma finansējumu, finanšu starpnieka izveidotā jaunā portfeļa dēļ saistībā ar 2. punktā minēto finanšu instrumentu uzskata par ERAF un ELFLA ieguldījuma attiecīgajā finanšu instrumentā galasaņēmējiem.

4.   Finansiālais ieguldījums, kas minēts2. punktā, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

atkāpjoties no 37 panta 2. punkta, tā pamatā ir viens Savienības mēroga ex ante novērtējums, kuru veic EIB un Komisija.

Pamatojoties uz pieejamiem datu avotiem par banku aizņēmuma finansējumu un MVU, ex ante novērtējums inter alia ietver analīzi par MVU finansēšanas vajadzībām Savienības mērogā, MVU finansēšanas nosacījumiem un vajadzībām, kā arī norādi par MVU finansējuma atšķirībām katrā dalībvalstī, MVU sektora ekonomiskās un finansiālās situācijas aprakstu dalībvalstu līmenī, kopējo ieguldījumu minimālo kritisko masu, paredzamo kopējo aizdevumu apjomu, kas izriet no šādiem ieguldījumiem, un pievienoto vērtību;

b)

katra iesaistītā dalībvalsts to nodrošina kā daļu no īpašas valsts programmas, kas paredzēta attiecīgi ERAF un ELFLA finanšu ieguldījumam un ar ko sekmē 9. panta pirmās daļas 3. punktā norādīto tematisko mērķi;

c)

tam piemēro nosacījumus, kuri izklāstīti finansēšanas nolīgumā, kas noslēgts starp katru iesaistīto dalībvalsti un EIB, un kuri cita starpā ietver:

i)

EIB uzdevumus un pienākumus, tostarp atlīdzību;

ii)

minimālo saistību īpatsvaru, kas jānodrošina attiecībā uz skaidri noteiktiem starpposma mērķiem 65. panta 2. punktā noteiktajā atbilstības periodā;

iii)

jaunā aizņēmuma finansējuma nosacījumus;

iv)

noteikumus attiecībā uz neatbilstīgām darbībām un izslēgšanas kritērijiem;

v)

maksājumu grafiku;

vi)

sankcijas finanšu starpnieku pienākumu nepildīšanas gadījumā;

vii)

finanšu starpnieku atlasi;

viii)

uzraudzības, ziņošanas un revīziju veikšanas kārtību;

ix)

redzamību;

x)

nolīguma darbības izbeigšanas nosacījumus.

Instrumenta īstenošanas nolūkā EIB noslēdz līgumus ar atlasītiem finanšu starpniekiem;

d)

gadījumā, ja c) apakšpunktā minētais finansēšanas nolīgums netiek noslēgts sešos mēnešos kopš b) apakšpunktā minētās programmas pieņemšanas, dalībvalstij ir tiesības pārdalīt šādu ieguldījumu citām programmām un prioritātēm saskaņā ar tematiskās koncentrācijas prasībām.

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šī panta īstenošanai, Komisijapieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka pirmās daļas c) apakšpunktā minētā finansēšanas nolīguma paraugu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

5.   Katrā iesaistītajā dalībvalstī tiek nodrošināts minimālais saistību īpatsvars attiecībā uz 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā noteiktajiem starpposma mērķiem, un to aprēķina kā attiecību starp jauno aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU, kas jāpiesaista finanšu starpniekiem, un konkrētās dalībvalsts atbilstošo ERAF un ELFLA ieguldījumu finanšu instrumentos. Šāds minimālais saistību īpatsvars dažādās iesaistītajās dalībvalstīs var atšķirties.

Ja finanšu starpniekam neizdodas nodrošināt minimālo saistību īpatsvaru, kas noteikts 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā, tam atbilstīgi līgumsaistībām ir jāmaksā naudassods par labu attiecīgajai iesaistītajai dalībvalstij saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti finansēšanas nolīgumā.

Ne garantijas, ne atbilstošos pārvēršanas vērtspapīros darījumus neietekmē tas, ka finanšu starpnieks nespēj nodrošināt minimālo saistību īpatsvaru, kas noteikts finansēšanas nolīgumā.

6.   Atkāpjoties no 38. panta 2. punkta pirmās daļas, finanšu ieguldījumus, kas minēti šā panta 2. punktā, var turēt atsevišķos kontos katrai dalībvalstij vai, ja divas vai vairākas iesaistītās dalībvalstis dod savu piekrišanu, vienotā kontā, kas kopējs visām minētajām dalībvalstīm un ko izmanto saskaņā ar to programmu īpašajiem mērķiem, no kurām tiek veikti ieguldījumi.

7.   Atkāpjoties no 41. panta 1. un 2. punkta, attiecībā uz finansiāliem ieguldījumiem, kas minēti šā panta 2. punktā, dalībvalstis maksājuma pieprasījumus Komisijai iesniedz, pamatojoties uz to summu 100 % apmēru, kuras dalībvalstij jāmaksā EIB saskaņā ar šā panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā noteikto grafiku. Šādu maksājuma pieprasījumu pamatā ir summas, ko EIB pieprasījusi kā nepieciešamās summas, lai segtu saistības attiecībā uz garantijas līgumiem vai pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, kuri jāpabeidz nākamajos trijos mēnešos. Dalībvalstis maksājumus EIB veic nekavējoties un jebkurā gadījumā, pirms EIB uzņemas saistības.

8.   Programmas slēgšanas brīdī atbilstīgie izdevumi ir to programmas ieguldījumu kopējā summa, kas iemaksāti finanšu instrumentā un kas atbilst:

a)

attiecībā uz pasākumiem, kas minēti šā panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, — 42. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajiem resursiem;

b)

attiecībā uz darbībām, kas minētas šā panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, — jaunā aizņēmuma finansējuma kopējai summai, kas iegūta no pārvēršanas vērtspapīros darījumiem un izmaksāta atbalsttiesīgiem MVU vai par labu tiem 65. panta 2. punktā norādītajā atbilstības periodā.

9.   Šīs regulas 44. un 45. panta nolūkā nepieprasītās garantijas un summas, kas atgūtas saistībā ar attiecīgi neierobežotajām garantijām un pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, uzskata par līdzekļiem, kas atmaksāti finanšu instrumentiem. Slēdzot finanšu instrumentus, tīros ieņēmumus likvidācijas procesā pēc tam, kad atskaitītas izmaksas, nodevas un maksājumi kreditoriem, kas ir prioritāri salīdzinājumā ar ERAF un ELFLA ieguldījumu, atmaksā attiecīgajām dalībvalstīm proporcionāli to ieguldījumam finanšu instrumentā.

10.   Ziņojumā, kas minēts 46. panta 1. punktā, ietver šādus papildu datus:

a)

kopējā ERAF un ELFLA atbalsta summa, kas iemaksāta finanšu instrumentā saistībā ar neierobežotām garantijām vai pārvēršanas vērtspapīros darījumiem, sniedzot sadalījumu pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem;

b)

paveiktais, saskaņā ar 37. panta 4. punktu nodrošinot jaunu aizņēmuma finansējumu atbalsttiesīgiem MVU.

11.   Neatkarīgi no 93. panta 1. punkta, līdzekļus, kas piešķirti šā panta 2. punktā minētajiem instrumentiem, var izmantot, lai nodrošinātu jaunu MVU aizņēmuma finansējumu visā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, neņemot vērā reģionu kategorijas, ja vien 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajā finansēšanas nolīgumā nav noteikts citādi.

12.   Šīs regulas 70. pantu nepiemēro programmām, kas izveidotas finanšu instrumentu īstenošanai saskaņā ar šo pantu.

40. pants

Finanšu instrumentu pārvaldība un kontrole

1.   Struktūras, kas izraudzītas saskaņā ar šīs regulas 124. pantu attiecībā uz ERAF, Kohēzijas fondu, ESF, EJZF un ELFLA regulas 72. pantu attiecībā uz ELFLA, neveic to darbību pārbaudes uz vietas, kuras ietver finanšu instrumentus, kurus īsteno saskaņā ar 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Minētās izraudzītās struktūras saņem regulārus kontroles ziņojumus no struktūrām, kam uzticēta minēto finanšu instrumentu īstenošana.

2.   Par programmu revīziju atbildīgās struktūras neveic to darbību revīziju, kuras ietver finanšu instrumentus, ko īsteno saskaņā ar 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un ar minētajiem finanšu instrumentiem saistīto pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju. Tās saņem regulārus kontroles ziņojumus no revidentiem, kas izraudzīti nolīgumos, ar kuriem izveido minētos finanšu instrumentus.

3.   Par programmu revīziju atbildīgās struktūras var veikt revīziju galasaņēmēju līmenī tikai tad, ja rodas viena vai vairākas no turpmāk minētajām situācijām:

a)

ja vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav pieejami dokumenti, kas apliecina finanšu instrumenta atbalstu galasaņēmējiem un to, ka šis atbalsts ir ticis izmantots tam paredzētajiem mērķiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;

b)

ja ir pierādījumi tam, ka dokumentos, kas pieejami vadošās iestādes līmenī vai to struktūru līmenī, kuras īsteno finanšu instrumentus, nav patiesi un precīzi atspoguļots sniegtais atbalsts.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus par finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli, kas minēti 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp par vadošo un revīzijas iestāžu veicamajām kontrolēm, apliecinošo dokumentu glabāšanas kārtību, ar apliecinošiem dokumentiem pierādāmos datus, kā arī pārvaldības, kontroles un revīzijas kārtību. Par minētajiem deleģētajiem aktiem Komisija vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2014. gada 22. aprīlis.

5.   Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ir atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināts, ka ir pieejami apliecinošie dokumenti, un nenosaka galasaņēmējiem prasības par dokumentu glabāšanu, kuras pārsniedz tās, kas ir nepieciešams, lai tās varētu pildīt minēto pienākumu.

41. pants

Maksājumu pieprasījumi, kas ietver izdevumus par finanšu instrumentiem

1.   Attiecībā uz 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem un 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar 38. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, lai saņemtu programmas finansējumu, secīgi iesniedz starpposma maksājumu pieteikumus, un tos iemaksā finanšu instrumentā 65. panta 2. punktā noteiktajā atbilstības periodā ("atbilstības periods") saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

programmas finansējuma apmērs, ko piešķir finanšu instrumentam un kas minēts katrā starpposma maksājuma pieteikumā, atbilstības periodā nepārsniedz 25 % no programmas finansējuma kopsummas, kas paredzēta šim finanšu instrumentam saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu, kā arī atbilst izdevumiem 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē, un tiek paredzēts, ka tas tiks samaksāts atbilstības periodā; starpposma maksājumu pieteikumos, ko iesniedz pēc atbilstības perioda, iekļauj atbilstīgo izdevumu kopsummu 42. panta nozīmē;

b)

katrā šā punkta a) apakšpunktā minētajā starpposma maksājuma pieteikumā var iekļaut līdz 25 % no valsts līdzfinansējuma kopsummas, kas minēta 38. panta 9. punktā un kas paredzēta iemaksai finanšu instrumentā vai — galasaņēmēju līmenī — izdevumiem 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē atbilstības periodā;

c)

nākamos atbilstības periodā iesniedzamos starpposma maksājuma pieteikumus iesniedz tikai ar šādiem nosacījumiem:

i)

attiecībā uz otro starpposma maksājuma pieteikumu — kad vismaz 60 % no summas, kas minēta pirmajā starpposma maksājuma pieteikumā, ir iztērēti kā atbilstīgie izdevumi 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē,

ii)

attiecībā uz trešo un turpmākajiem starpposma maksājuma pieteikumiem — kad vismaz 85 % no summām, kas minētas iepriekšējos starpposma maksājuma pieteikumos, ir iztērēti kā atbilstīgie izdevumi 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē;

d)

ikvienā starpposma maksājuma pieteikumā, kurā iekļauti izdevumi saistībā ar finanšu instrumentiem, atsevišķi norāda programmas kopējo finanšu instrumentā iemaksāto summu un summas, kas iemaksātas kā atbilstīgie izdevumi 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē.

Programmas slēgšanas brīdī noslēguma maksājuma pieteikumā iekļauj atbilstīgo izdevumu kopsummu, kā minēts 42. pantā.

2.   Attiecībā uz 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar 38. panta 4. punkta c) apakšpunktu, starpposma maksājumu pieteikumos un noslēguma maksājuma pieteikumā iekļauj maksājumu kopsummu, ko vadošā iestāde maksājusi kā investīcijas galasaņēmējos, kā minēts 42. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz noteikumus par maksājumu atsaukšanu no finanšu instrumentiem un atbilstošus pielāgojumus attiecībā uz maksājumu pieteikumiem.

4.   Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka paraugus, kas jāizmanto, kopā ar maksājuma pieteikumiem iesniedzot Komisijai papildu informāciju par finanšu instrumentiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

42. pants

Atbilstīgie izdevumi slēgšanas brīdī

1.   Programmas slēgšanas brīdī finanšu instrumenta atbilstīgie izdevumi ir programmas ieguldījumu kopējā summa, ko finanšu instruments faktiski samaksājis vai — garantiju gadījumā — par ko tas uzņēmies saistības 55. panta 2. punktā norādītajā atbilstības periodā un kas atbilst:

a)

maksājumiem galasaņēmējiem un gadījumos, kas minēti 37. panta 7. punktā, maksājumiem par labu galasaņēmējiem;

b)

resursiem, kas piesaistīti garantijas līgumiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir nesamaksāti vai jau ir iestājies to samaksas termiņš, lai apmaksātu iespējamus garantijas prasījumus par zaudējumiem, un aprēķināti, pamatojoties uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu, ieskaitot bez atlikuma dalāmu summu, ko veido pamatā esošie jaunie aizdevumi vai citi riska instrumenti jaunām investīcijām galasaņēmējos;

c)

kapitalizētām procentu likmes subsīdijām vai garantijas maksas subsīdijām, kas jāsamaksā par laikposmu, kurš nav ilgāks par 10 gadiem atbilstības perioda beigām, un ko izmanto apvienojumā ar finanšu instrumentiem, kuri iemaksāti īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā, lai tos faktiski izmaksātu pēc atbilstības perioda, bet kas saistībā ar aizdevumiem vai citiem riska instrumentiem izmaksāti investīcijām galasaņēmējos atbilstības periodā;

d)

radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai vai finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 149. pantu, nosakot īpašus noteikumus, par sistēmas izveidi gada iemaksu kapitalizācijai attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām, kas minētas šā panta pirmās daļas c) punktā.

2.   Uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā kapitalizētas pārvaldības izmaksas vai maksu, kas jāsamaksā par laikposmu, kurš nav ilgāks par sešiem gadiem pēc atbilstības perioda beigām, saistībā ar investīcijām galasaņēmējos, kas veiktas minētajā atbilstības periodā un kam nevar piemērot 44. vai 45. pantu, var uzskatīt par atbilstīgajiem izdevumiem, ja tie tiek iemaksāti īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā.

3.   Tādu uz uzņēmumu pašu kapitālu balstītu instrumentu gadījumā, kuri minēti 37. panta 4. punktā, par kuriem 38. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētais finansēšanas nolīgums ir parakstīts pirms 2017. gada 31. decembra un kuri līdz atbilstības perioda beigām investēja vismaz 55 % no programmas līdzekļiem, par ko uzņemtas saistības attiecīgajā finansēšanas nolīgumā, ierobežotu maksājumu summu investīcijām galasaņēmējos, kas jāsamaksā attiecībā uz laikposmu, kurš nav ilgāks par četriem gadiem pēc atbilstības perioda beigām, var uzskatīt par atbilstīgiem izdevumiem, ja tos iemaksā īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā, ar noteikumu, ka ir ievēroti valsts atbalsta noteikumi un ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi.

Summu, ko iemaksā darījuma kontā:

a)

izmanto tikai turpmākām investīcijām galasaņēmējiem, kas atbilstības periodā no finanšu instrumenta ir saņēmuši sākotnējās pašu kapitāla investīcijas, kuras vēl nav pilnībā vai daļēji samaksātas;

b)

izmanto tikai turpmākām investīcijām galasaņēmējiem, kuras jāveic saskaņā ar tirgus standartiem un standarta tirgus līguma noteikumiem un ir ierobežotas līdz minimumam, kas nepieciešams, lai stimulētu privātā sektora līdzinvestīcijas, vienlaikus nodrošinot finansējuma nepārtrauktību mērķuzņēmumiem tā, lai no investīcijām iegūtu gan valsts, gan privātie investori;

c)

nepārsniedz 20 % no 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētā uz pašu kapitālu balstītā instrumenta atbilstīgajiem izdevumiem, no kuriem atskaita maksimālos kapitāla līdzekļus un ieņēmumus, kas atbilstības periodā atmaksāti šim uz pašu kapitālu balstītajam instrumentam.

Jebkuras summas, kas iemaksātas īpaši šim nolūkam atvērtā darījuma kontā un nav izmantotas investīcijām galasaņēmējiem pirmajā daļā minētajā laikposmā, izlieto saskaņā ar 45. pantu.

4.   Atbilstīgie izdevumi, kas uzrādīti saskaņā ar 1. un 2. punktu, nepārsniedz summu, ko veido:

a)

no ESI fondiem saņemtā atbalsta kopsumma, kas iemaksāta 1. un 2. punktā minētajā nolūkā, un

b)

atbilstošais valsts līdzfinansējums.

5.   Struktūra, kas īsteno fondu fondu, vai struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus atbilstīgi 38. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktam, var prasīt segt šā panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā un 2. punktā minētās pārvaldības izmaksas un maksu, kas nepārsniedz robežvērtības, kuras noteiktas šā panta 6. punktā minētajā deleģētajā aktā. Pārvaldības izmaksās iekļauj tiešās un netiešās izmaksas, ko kompensē atbilstoši izdevumu pamatojumam, savukārt pārvaldības maksu nosaka atbilstīgi saskaņotai sniegto pakalpojumu cenai, kas attiecīgā gadījumā noteikta, izmantojot konkurences noteikumiem atbilstošu tirgus procesu. Pārvaldības izmaksas un maksu pamato ar darbības rezultātos balstītu aprēķina metodoloģiju.

Pārvaldības izmaksās un maksā var iekļaut administrēšanas maksu. Ja galasaņēmējiem prasa segt administrēšanas maksu vai tās daļu, to neuzrāda kā atbilstīgos izdevumus.

Pārvaldības izmaksas un maksas, tostarp izmaksas, kas attiecas uz sagatavošanas darbiem saistībā ar finanšu instrumentu pirms attiecīgā finansēšanas nolīguma parakstīšanas, ir atbilstīgas sākot no attiecīgā finansēšanas nolīguma parakstīšanas dienas.

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz īpašus noteikumus par pārvaldības izmaksu un maksu noteikšanas kritērijiem, pamatojoties uz darbības rezultātiem un piemērojamām robežvērtībām, kā arī noteikumus par kapitalizētu pārvaldības izmaksu atlīdzināšanu un maksām, ko piemēro uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā.

43. pants

Procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem

1.   Atbalstu, kas no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, pārskaita uz kontiem, kuri atvērti dalībvalstu finanšu iestādēs, un īslaicīgi iegulda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem.

2.   Procentus un citus ieņēmumus, kas saistāmi ar atbalstu, kurš no ESI fondiem izmaksāts finanšu instrumentiem, tostarp radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai vai finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai saskaņā ar 42. panta pirmās daļas 1. punkta d) apakšpunktu un izdevumiem, kas samaksāti saskaņā ar 42. panta 2. punktu, izmanto tādiem pašiem mērķiem kā sākotnējo atbalstu no ESI fondiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā vai pēc finanšu instrumenta slēgšanas citos finanšu instrumentos vai atbalsta veidos saskaņā ar īpašiem mērķiem, kas noteikti prioritātei vai pasākumam, līdz atbilstības perioda beigām.

3.   Vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu veikta atbilstoša uzskaite par procentu un citu ieņēmumu izlietojumu.

44. pants

Uz ESI fondu atbalstu attiecināmo līdzekļu atkārtota izmantošana līdz atbilstības perioda beigām

1.   Līdzekļus, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām vai no atbrīvotajiem līdzekļiem, kuri piesaistīti garantijas līgumiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumus un cita veida ienākumus vai peļņu, piemēram, procentus, garantijas maksu, dividendes, kapitāla ieņēmumus vai jebkurus citus investīciju radītus ieņēmumus, un kas ir attiecināmi uz atbalstu no ESI fondiem, atkārtoti izmanto turpmāk minētajiem mērķiem līdz nepieciešamajām summām un secībā, par kuru puses vienojušās attiecīgajos finansēšanas nolīgumos:

a)

turpmākām investīcijām ar to pašu vai citu finanšu instrumentu starpniecību atbilstoši konkrētajiem mērķiem, kas noteikti saskaņā ar prioritāti;

b)

attiecīgā gadījumā kā preferenciālu atlīdzību privātiem vai publiskiem investoriem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu un kas nodrošina ekvivalentus resursus atbalsta piešķiršanai finanšu instrumentam no ESI fondiem vai kas veic līdzinvestīcijas galasaņēmēju līmenī;

c)

attiecīgā gadījumā radušos pārvaldības izmaksu atlīdzināšanai un finanšu instrumenta pārvaldības maksas samaksāšanai.

Preferenciālas atlīdzības nepieciešamību un apmēru atbilstoši pirmās daļas b) apakšpunktam nosaka ex ante novērtējumā. Preferenciālās atlīdzības apmērs nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai radītu stimulus privātu partneru resursu piesaistei, un pārmērīgi nekompensē privātos investorus vai publiskos investorus, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principiem. Interešu saskaņošanu nodrošina, izmantojot atbilstošu riska un peļņas dalījumu, tā jāveic atbilstīgi parastas komercdarbības principiem un tai jābūt saderīgai ar Savienības valsts atbalsta noteikumiem.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, lai tiktu veikta pienācīga uzskaite par to, kā izlietoti 1. punktā minētie līdzekļi.

45. pants

Līdzekļu izmantošana pēc atbilstības perioda beigām

Dalībvalstis paredz vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdzekļus, ko atmaksā finanšu instrumentiem, tostarp kapitāla atmaksas, ieņēmumi un cita peļņa, kas radusies vismaz astoņus gadus ilgā laikposmā pēc atbilstības perioda beigām un kas attiecināma uz atbalstu, kurš no ESI fondiem piešķirts finanšu instrumentiem saskaņā ar 37. pantu, izmanto atbilstoši programmas vai programmu mērķiem vai nu tajā pašā finanšu instrumentā, vai pēc finanšu instrumenta izmantošanas beigām citos finanšu instrumentos, abos gadījumos ar noteikumu, ka tirgus apstākļu izvērtējums parāda joprojām pastāvošu vajadzību pēc šādas investīcijas vai citiem atbalsta veidiem.

46. pants

Ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu

1.   Vadošā iestāde nosūta Komisijai īpašu ziņojumu par darbībām, kas ietver finanšu instrumentus, to pievienojot kā pielikumu gada īstenošanas ziņojumam.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā īpašajā ziņojumā par katru finanšu instrumentu iekļauj šādu informāciju:

a)

tās programmas un prioritātes vai pasākuma identifikācija, no kuras tiek nodrošināts no ESI fondiem piešķirtais atbalsts;

b)

finanšu instrumenta un īstenošanas kārtības apraksts;

c)

to struktūru identifikācija, kuras īsteno finanšu instrumentus, attiecīgā gadījumā norādot struktūras, kuras īsteno fondu fondus, kā minēts 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 38. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un finanšu starpniekus, kas minēti 38. panta 6. punktā;

d)

finanšu instrumentā iemaksātā programmas ieguldījumu kopējā summa pa prioritātēm vai pasākumiem;

e)

tā atbalsta kopējā summa, ko finanšu instruments samaksājis galasaņēmējiem vai galasaņēmēju labā vai par ko tas uzņēmies saistības garantijas līgumos veikt investīcijas galasaņēmējos, kā arī radušās pārvaldības izmaksas vai samaksāto pārvaldības maksu pa programmām un prioritātēm vai pasākumiem;

f)

finanšu instrumenta darbības rezultāti, tostarp paveiktais tā izveidē un finanšu instrumenta īstenošanas struktūru atlasē, ieskaitot struktūru, kas īsteno fondu fondu;

g)

procenti un citi ieņēmumi no atbalsta, kas no ESI fondiem sniegts finanšu instrumentam, un programmu līdzekļi, kas iemaksāti atpakaļ finanšu instrumentos no investīcijām, kā minēts 43. un 44. punktā;

h)

paveiktais finanšu instrumenta veikto investīciju paredzamā sviras efekta sasniegšanā un ieguldījumu un līdzdalības vērtība;

i)

pašu kapitāla investīciju vērtība, ņemot vērā iepriekšējos gadus;

j)

finanšu instrumenta ieguldījums attiecīgās prioritātes vai pasākuma rādītāju sasniegšanā.

Informāciju, kas minēta pirmās daļas h) un j) apakšpunktā, var iekļaut tikai gada īstenošanas ziņojuma pielikumā, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, kā arī nobeiguma īstenošanas ziņojumā. Ziņošanas pienākumus, kas minēti pirmās daļas a) un j) apakšpunktā, nepiemēro galasaņēmēju līmenī.

3.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko paredz paraugus, kas jāizmanto, ziņojot Komisijai par finanšu instrumentiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

4.   Katru gadu, sākot no 2016. gada, sešos mēnešos pēc tam, kad 111. panta 1. punktā minētajā termiņā gada īstenošanas ziņojumu ir iesniedzis ERAF, ESF un Kohēzijas fonds, kā arī ELFLA regulas 75. pantā minētajā termiņā — ELFLA, bet ELFLA — saskaņā artam piemērojamajiem konkrēta fonda noteikumiem, Komisija iesniedz apkopotus datus par finanšu instrumentu finansēšanas un īstenošanas virzību, ko saskaņā ar šo pantu nosūtījušas vadošās iestādes. Minētos kopsavilkumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un dara publiski pieejamus.

V   SADAĻA

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

I   NODAĻA

Uzraudzība

I   Iedaļa

Programmu uzraudzība

47. pants

Uzraudzības komiteja

1.   Trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalsti informē par Komisijas lēmumu, ar ko apstiprina programmu, tā, vienojoties ar vadošo iestādi, saskaņā ar tās institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu izveido komiteju programmas īstenošanas uzraudzībai ("uzraudzības komiteja").

Dalībvalsts var izveidot atsevišķu uzraudzības komiteju vairāk nekā vienai programmai, ko līdzfinansē ESI fondi.

2.   Katra uzraudzības komiteja izstrādā un apstiprina savu reglamentu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu.

3.   Mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" atbilstošas programmas uzraudzības komiteju izveido dalībvalstis, kuras piedalās sadarbības programmā, un trešās valstis, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā, vienojoties ar vadošo iestādi, trīs mēnešos no dienas, kad dalībvalstis tiek informētas par sadarbības programmas pieņemšanas lēmumu. Minētā uzraudzības komiteja izstrādā un apstiprina savu reglamentu.

48. pants

Uzraudzības komitejas sastāvs

1.   Par uzraudzības komitejas sastāvu lemj dalībvalsts ar noteikumu, ka uzraudzības komitejas sastāvā ir attiecīgās dalībvalsts iestāžu un starpniekstruktūru, kā arī 5. pantā minēto partneru pārstāvji. Attiecīgie partneri, izmantojot pārredzamu procedūru, deleģē partneru pārstāvjus darboties uzraudzības komitejā. Katram uzraudzības komitejas loceklim var būt balsstiesības.

Par mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmas uzraudzības komitejas sastāvu vienojas dalībvalstis, kuras piedalās programmā, un trešās valstis, ja tās ir pieņēmušas uzaicinājumu piedalīties sadarbības programmā. Uzraudzības komitejā darbojas minēto dalībvalstu un trešo valstu attiecīgie pārstāvji. Uzraudzības komitejā var darboties ETSG pārstāvji, kuri programmas darbības teritorijā veic ar programmu saistītas darbības.

2.   Uzraudzības komitejas locekļu sarakstu publicē.

3.   Komisija piedalās uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

4.   Ja programmā ieguldījumu sniedz EIB, tā var piedalīties uzraudzības komitejas darbā kā padomdevēja.

5.   Uzraudzības komitejas priekšsēdētājs ir dalībvalsts vai vadošās iestādes pārstāvis.

49. pants

Uzraudzības komitejas funkcijas

1.   Uzraudzības komiteja tiekas vismaz reizi gadā un pārskata programmas īstenošanu un tās mērķu sasniegšanā paveikto. To darot, komiteja ņem vērā finanšu datus, kopējos un programmas īpašos rādītājus, tostarp rezultātu rādītāju vērtības izmaiņas, paveikto skaitliski izteikto mērķvērtību sasniegšanā, kā arī 21. panta 1. punktā minētajā darbības rezultātu satvarā noteiktos starpposma mērķus un attiecīgā gadījumā kvantitatīvo analīžu rezultātus.

2.   Uzraudzības komiteja izvērtē visus jautājumus, kas ietekmē programmas darbības rezultātus, tostarp darbības rezultātu izvērtēšanās izdarītos secinājumus.

3.   Ar uzraudzības komiteju apspriežas, un, ja tā uzskata par lietderīgu, tā sniedz atzinumu par jebkuru vadošās iestādes ierosinātu programmas grozījumu.

4.   Uzraudzības komiteja var iesniegt vadošajai iestādei apsvērumus par programmas īstenošanu un novērtējumu, tostarp par darbībām, kas saistītas ar administratīvā sloga mazināšanu atbalsta saņēmējiem. Uzraudzības komiteja uzrauga darbības, kas veiktas, pamatojoties uz tās apsvērumiem.

50. pants

Īstenošanas ziņojumi

1.   No 2016. gada līdz 2023. gadam ieskaitot katra dalībvalsts iesniedz Komisijai gada ziņojumu par programmas īstenošanu iepriekšējā finanšu gadā. Katra dalībvalsts līdz termiņam, kas paredzēts konkrētu fondu noteikumos, iesniedz Komisijai nobeiguma ziņojumu par programmas īstenošanu attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu un gada īstenošanas ziņojumu attiecībā uz ELFLA un EJZF.

2.   Gada īstenošanas ziņojumos izklāsta galveno informāciju par programmas un tās prioritāšu īstenošanu, atsaucoties uz finanšu datiem, kopējiem un īpašiem programmas rādītājiem un skaitliski izteiktām mērķvērtībām, tostarp attiecīgā gadījumā rezultātu rādītāju vērtības izmaiņām, kā arī, sākot ar gada īstenošanas ziņojumu, kas iesniedzams 2017. gadā, darbības rezultātu satvarā noteiktajiem starpposma mērķiem. Nosūtītie dati attiecas uz rādītāju vērtībām saistībā ar pilnībā īstenotām darbībām un arī, ja tas iespējams, ņemot vērā īstenošanas pakāpi, saistībā ar atlasītām darbībām. Minētajos ziņojumos arī izklāsta visu to programmas novērtējumos izdarīto secinājumu kopsavilkumu, kas kļuvuši pieejami iepriekšējā finanšu gadā, jebkurus jautājumus, kas ietekmē programmas darbības rezultātus, un veiktos pasākumus. Attiecīgos gadījumos gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniedzams 2016. gadā, var arī izklāstīt darbības, kas veiktas, lai izpildītu ex ante nosacījumus.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, ESF regulā var paredzēt īpašus noteikumus par datiem, kas jānosūta ESF.

4.   Gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniedzams 2017. gadā, izklāsta 2. punktā minēto informāciju un novērtē paveikto programmas mērķu sasniegšanā, tostarp ESI fondu ieguldījumu rezultātu rādītāju vērtības izmaiņās, ja ir pieejami pierādījumi no attiecīgajiem novērtējumiem. Minētajā gada īstenošanas ziņojumā izklāsta darbības, kas veiktas, lai izpildītu ex ante nosacījumus, kuri nav izpildīti programmas pieņemšanas brīdī. Tajā arī novērtē darbības, kas īstenotas, lai ņemtu vērā 7. un 8. pantā noteiktos principus, 5. pantā minēto partneru nozīmi saistībā programmas īstenošanā, un ziņo par atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem.

5.   Gada īstenošanas ziņojumā, kas iesniedzams 2019. gadā, un nobeiguma īstenošanas ziņojumā attiecībā uz ESI fondiem papildus 2. un 3. punktā minētajai informācijai un izvērtējumam iekļauj informāciju un novērtējumu par paveikto programmas mērķu sasniegšanā un tās ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā.

6.   Lai gada īstenošanas ziņojumi, kas minēti 1. līdz 5. punktā, tiktu uzskatīti par pieņemamiem, tajos ietver visu minētajos punktos un konkrētu fondu noteikumos paredzēto informāciju.

Komisija 15 darbdienās no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas informē dalībvalsti, ja tas nav pieņemams; pretējā gadījumā to uzskata par pieņemamu.

7.   Komisija pārbauda gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus un informē dalībvalsti par saviem apsvērumiem divos mēnešos no gada īstenošanas ziņojuma saņemšanas dienas un piecos mēnešos no nobeiguma īstenošanas ziņojuma saņemšanas dienas. Ja Komisija nesniedz apsvērumus minētajos termiņos, ziņojumus uzskata par pieņemtiem.

8.   Komisija var sniegt apsvērumus vadošajai iestādei par jautājumiem, kas būtiski ietekmē programmas īstenošanu. Ja šādi apsvērumi tiek sniegti, vadošā iestāde sniedz visu nepieciešamo informāciju saistībā ar šiem apsvērumiem un attiecīgā gadījumā trīs mēnešos informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

9.   Gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus un to satura kopsavilkumu, kas paredzēts plašai sabiedrībai, dara publiski pieejamu.

51. pants

Ikgadējā izvērtēšanas sanāksme

1.   Katru gadu no 2016. gada līdz 2023. gadam ieskaitot organizē ikgadēju izvērtēšanas sanāksmi ar Komisijas un katras dalībvalsts līdzdalību, lai izvērtētu katras programmas darbības rezultātus, ņemot vērā gada īstenošanas ziņojumu un Komisijas apsvērumus, ja tādi ir.

2.   Ikgadējā izvērtēšanas sanāksmē var izskatīt vairāk nekā vienu programmu. Ikgadējās izvērtēšanas sanāksmēs, kas notiek 2017. un 2019. gadā, pārskata visas dalībvalstī izpildītās programmas un arī ņem vērā progresa ziņojumus, ko dalībvalsts iesniegusi minētajos gados saskaņā ar 52. pantu.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalsts un Komisija var vienoties neorganizēt ikgadējo izvērtēšanas sanāksmi par programmu citos gados, izņemot 2017. un 2019. gadu.

4.   Ikgadējo izvērtēšanas sanāksmi vada Komisija vai — pēc dalībvalsts lūguma — to kopīgi vada dalībvalsts un Komisija.

5.   Dalībvalsts nodrošina, lai pēc ikgadējās izvērtēšanas sanāksmes attiecībā uz jautājumiem, kuri būtiski ietekmē programmas īstenošanu, tiktu nodrošināta atbilstoša rīcība, pamatojoties uz Komisijas komentāriem, un attiecīgā gadījumā trīs mēnešos informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

II   Iedaļa

Stratēģiskais progress

52. pants

Progresa ziņojums

1.   Līdz 2017. gada 31. augustam un 2019. gada 31. augustam dalībvalsts iesniedz Komisijai progresa ziņojumu par partnerības nolīguma īstenošanu attiecīgi uz 2016. gada 31. decembri un 2018. gada 31. decembri.

2.   Progresa ziņojumā iekļauj informāciju un izvērtējumu par:

a)

dalībvalstu attīstības vajadzību izmaiņām kopš partnerības nolīguma pieņemšanas;

b)

progresu Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijas, kā arī 4. panta 1. punktā minēto konkrētu fondu pamatuzdevumu sasniegšanā, izmantojot ESI fondu ieguldījumu atlasīto tematisko mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz starpposma mērķiem, kas noteikti darbības rezultātu satvarā katrai programmai, un atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem;

c)

to, vai darbības, kas veiktas, lai izpildītu piemērojamos ex ante nosacījumus, kuri noteikti partnerības nolīgumā un kuri nebija izpildīti partnerības nolīguma pieņemšanas dienā, ir īstenotas saskaņā ar noteikto grafiku; šis punkts attiecas tikai uz progresa ziņojumu, kas jāiesniedz 2017. gadā;

d)

to mehānismu īstenošanu, kuri paredzēti, lai nodrošinātu koordināciju starp ESI fondiem un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un ar EIB;

e)

integrētas pieejas īstenošanu attiecībā uz teritoriālo attīstību vai uz programmām pamatoto integrēto pieeju īstenošanas kopsavilkumu, tostarp progresu sadarbībai noteikto prioritāšu sasniegšanā;

f)

attiecīgā gadījumā darbībām, kas veiktas, lai nostiprinātu dalībvalsts iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot ESI fondus;

g)

veiktajām darbībām un sasniegto progresu, lai mazinātu administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem;

h)

5. pantā minēto partneru uzdevumiem partnerības nolīguma īstenošanā;

i)

to darbību kopsavilkumu, kuras ir veiktas saistībā ar 5., 7. un 8. panta minēto horizontālo principu piemērošanu un politikas mērķiem ESI fondu īstenošanai.

3.   Ja Komisija divos mēnešos no progresa ziņojuma iesniegšanas konstatē, ka iesniegtā informācija ir tik nepilnīga vai neskaidra, ka tādējādi būtiski ietekmē attiecīgā novērtējuma kvalitāti un ticamību, tā var pieprasīt no dalībvalsts papildinformāciju, ja šāds pieprasījums nerada nepamatotus kavējumus un Komisija sniedz pamatojumu, kāpēc pastāv aizdomas par kvalitātes un ticamības nepilnībām. Dalībvalsts iesniedz Komisijai prasīto papildinformāciju trīs mēnešos un, ja nepieciešams, attiecīgi pārskata progresa ziņojumu.

4.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz modeli, kas jāizmanto, iesniedzot progresa ziņojumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

53. pants

Komisijas ziņojumi un apspriešanās par ESI fondiem

1.   No 2016. gada Komisija katru gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai nosūta kopsavilkuma ziņojumu par ESI fondu programmām, ņemot vērā dalībvalstu gada īstenošanas ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar 50. pantu, kā arī programmu pieejamo novērtējumu secinājumu kopsavilkumu. Šo kopsavilkuma ziņojumu 2017. un 2019. gadā iekļauj stratēģiskajā ziņojumā, kas minēts 2. punktā.

2.   Komisija 2017. un 2019. gadā sagatavo dalībvalstu progresa ziņojumu stratēģisku kopsavilkuma ziņojumu, ko attiecīgi līdz 2017. gada 31. decembrim un 2019. gada 31. decembrim tā iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, un aicina minētas iestādes to apspriest.

3.   Padome apspriež stratēģisko ziņojumu, jo īpaši attiecībā uz ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei īstenošanā, un to aicina sniegt informāciju par minēto jautājumu pavasara Eiropadomes sanāksmē.

4.   No 2018. gada Komisija reizi divos gados iekļauj savā gada progresa ziņojumā pavasara Eiropadomes sanāksmei iedaļu, kurā apkopoti jaunākie ziņojumi, kas minēti 1. un 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanā.

II   NODAĻA

Novērtēšana

54. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Lai uzlabotu programmu struktūras un īstenošanas kvalitāti, kā arī novērtētu to efektivitāti, lietderību un ietekmi, veic novērtēšanu. Programmu ietekmi izvērtē saskaņā ar attiecīgo ESI fondu misiju attiecībā uz Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei izvirzītajiem mērķiem un, attiecīgā gadījumā ņemot vērā programmas apjomu attiecībā uz IKP un bezdarbu attiecīgā programmas darbības teritorijā.

2.   Dalībvalstis nodrošina izvērtējumu veikšanai vajadzīgos resursus un procedūras, lai sagatavotu un savāktu izvērtējumiem vajadzīgos datus, tostarp datus, kas saistīti ar kopējiem un — attiecīgā gadījumā — īpašajiem programmas rādītājiem.

3.   Novērtēšanu veic iekšēji vai ārēji eksperti, kas ir funkcionāli neatkarīgi no iestādēm, kuras ir atbildīgas par programmas īstenošanu. Komisija tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā sniedz norādījumus par to, kā veikt novērtēšanu.

4.   Visus novērtējumus dara pieejamus publikai.

55. pants

Ex ante novērtēšana

1.   Lai uzlabotu katras programmas struktūras kvalitāti, dalībvalstis veic ex ante novērtēšanu.

2.   Ex ante novērtēšanu veic tās iestādes pārziņā, kura ir atbildīga par programmu sagatavošanu. Izvērtējumus iesniedz Komisijai tad, kad iesniedz programmu kopā ar kopsavilkumu. Konkrētu fondu noteikumos var noteikt robežvērtības, līdz kurām ex ante novērtēšanu var apvienot ar citas programmas novērtēšanu.

3.   Ex ante novērtēšanā pārbauda:

a)

ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā atlasītos tematiskos mērķus un prioritātes, valsts un reģionālās vajadzības un attīstības potenciālu, kā arī iepriekšējos plānošanas periodos izdarītos secinājumus;

b)

ierosinātās programmas vai darbības iekšējo saskaņotību un tās saistību ar citiem atbilstošiem instrumentiem;

c)

budžeta līdzekļu piešķīruma saskaņotību ar programmas mērķiem;

d)

atlasīto tematisko mērķu, prioritāšu un programmu atbilstošo mērķu atbilstību VSS, partnerības nolīgumam un attiecīgajai valstij adresētajiem atbilstošajiem ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgā gadījumā valsts līmenī valsts reformu programmu;

e)

ierosināto programmu rādītāju atbilstību un skaidrību;

f)

to, kā paredzamais iznākums veicinās rezultātu sasniegšanu;

g)

to, vai rādītājiem noteiktās skaitliski izteiktās mērķvērtības ir reālas, ņemot vērā paredzēto atbalstu no ESI fondiem;

h)

ierosinātā atbalsta veida loģisko pamatojumu;

i)

cilvēkresursu un administratīvās spējas atbilstību programmas pārvaldībai;

j)

to procedūru piemērotību, kas paredzētas programmas uzraudzībai un izvērtējumiem vajadzīgo datu savākšanai;

k)

darbības rezultātu satvaram atlasīto starpposma mērķu piemērotību;

l)

to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzību un novērst jebkādu diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz pieejamību personām ar invaliditāti;

m)

to plānoto pasākumu atbilstību, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību;

n)

plānotos pasākumus, kuru mērķis ir samazināt atbalsta saņēmējiem radīto administratīvo slogu.

4.   Ex ante novērtēšanā attiecīgā gadījumā iekļauj izklāstītās prasības stratēģiskajam vides novērtējumam, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (36), ņemot vērā nepieciešamību mazināt klimata pārmaiņas.

56. pants

Novērtēšana plānošanas periodā

1.   Vadošā iestāde vai dalībvalsts izstrādā novērtēšanas plānu, un tas var attiekties uz vairāk nekā vienu programmu. To iesniedz saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama atbilstoša izvērtēšanas spēja.

3.   Plānošanas periodā vadošā iestāde nodrošina, ka tiek veikta katras programmas novērtēšana, tostarp tās efektivitātes, iedarbīguma un ietekmes novērtēšana, pamatojoties uz novērtēšanas plānu, un ka katrai novērtēšanai tiek veikti atbilstīgi papildu pasākumi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem. Vismaz reizi plānošanas periodā novērtēšanā noskaidro, kā atbalsts no ESI fondiem ir veicinājis katras prioritātes mērķu sasniegšanu. Visus novērtējumus pārbauda uzraudzības komiteja un nosūta Komisijai.

4.   Komisija var pēc savas iniciatīvas veikt programmu novērtēšanu. Tā informē vadošo iestādi, un rezultāti tiek nosūtīti vadošajai iestādei un iesniegti attiecīgajai uzraudzības komitejai.

5.   Šā panta 1., 2. un 3. punkts neattiecas uz 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām īpašam nolūkam paredzētajām programmām.

57. pants

Ex post novērtēšana

1.   Ex post novērtēšanu veic Komisija vai dalībvalstis, cieši sadarbojoties ar Komisiju. Ex post novērtēšanā pārbauda ESI fondu efektivitāti un lietderību un to ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, ņemot vērā minētajā Savienības stratēģijā izvirzītos mērķus un saskaņā ar konkrētu fondu noteikumos paredzētajām prasībām.

2.   Ex post novērtēšanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.   Komisija veic 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto īpašam nolūkam paredzēto programmu ex post novērtēšanu, ko pabeidz līdz 2019. gada 31. decembrim.

4.   Attiecībā uz katru ESI fondu Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim sagatavo kopsavilkuma ziņojumu, kurā ir sniegti ex post novērtējumu galvenie secinājumi.

VI   SADAĻA

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

58. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas ESI fondi var atbalstīt sagatavošanas, uzraudzības, administratīvās un tehniskās palīdzības, novērtēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai.

Pirmajā daļā minētos pasākumus var īstenot tieši Komisija vai netieši, izmantojot citas vienības un personas, kas nav dalībvalstis, saskaņā ar Finanšu regulas 60. pantu.

Pirmajā daļā minētie pasākumi jo īpaši var ietvert:

a)

palīdzību projektu sagatavošanā un izvērtēšanā, tostarp ar EIB;

b)

atbalstu institucionālajā nostiprināšanā un administratīvo spēju veidošanā efektīvai ESI fondu pārvaldībai;

c)

izpēti, kas saistīta ar Komisijas ziņošanu par ESI fondiem un kohēzijas ziņojumu;

d)

pasākumus, kas saistīti ar ESI fondu analīzi, pārvaldību, uzraudzību, informācijas apmaiņu un īstenošanu, kā arī pasākumus, kas saistīti ar kontroles sistēmu īstenošanu un tehnisko un administratīvo palīdzību;

e)

novērtējumus, ekspertu ziņojumus, statistiku un izpēti, arī vispārīgu, attiecībā uz ESI fondu pašreizējo un turpmāko darbību, kuru attiecīgā gadījumā var veikt EIB;

f)

pasākumus, kurus veic, lai izplatītu informāciju, atbalstītu tīklu izveidi, veiktu saziņas pasākumus, palielinātu informētību un veicinātu sadarbību un pieredzes apmaiņu, tostarp ar trešām valstīm;

g)

datorizētu sistēmu uzstādīšanu, ekspluatāciju un savstarpēju savienošanu pārvaldības, uzraudzības, revīzijas, kontroles un novērtēšanas vajadzībām;

h)

darbības, kuras veic, lai uzlabotu novērtēšanas metodes un ar novērtēšanas praksi saistītas informācijas apmaiņu;

i)

ar revīziju saistītas darbības;

j)

darbības, kuras veic, lai nostiprinātu valsts un reģionālo spēju attiecībā uz ieguldījumu plānošanu, vajadzību novērtēšanu, finanšu instrumentu, kopīgu rīcības plānu un lielu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu, tostarp kopīgas iniciatīvas ar EIB;

k)

labas prakses izplatīšanu, lai palīdzētu dalībvalstīm stiprināt attiecīgo 5. pantā minēto partneru un to jumta organizāciju spējas;

l)

pasākumus, lai noteiktu un īstenotu strukturālas un administratīvas reformas un noteiktu to prioritāti, reaģējot uz tām dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām grūtībām, kas atbilst 24. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem.

Lai, saziņā ar plašu sabiedrību, nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgāku sinerģiju starp komunikācijas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, komunikācijas darbībām saskaņā ar šo regulu piešķirtos līdzekļus izmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, katru gadu izstrādā plānus par darbību veidu, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem pasākumiem, ja ir paredzēts ieguldījums no ESI fondiem.

59. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu iniciatīvas

1.   Pēc dalībvalsts iniciatīvas ESI fondi var atbalstīt sagatavošanas, pārvaldības, uzraudzības, novērtēšanas, informācijas un komunikācijas, tīklu veidošanas, sūdzību izskatīšanas, kontroles un revīzijas darbības. Dalībvalsts var izmantot ESI fondus, lai atbalstītu pasākumus administratīvā sloga mazināšanai atbalsta saņēmējiem, tostarp elektroniskās datu apmaiņas sistēmas, pasākumus, kurus veic, lai stiprinātu dalībvalsts iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot minētos fondus. ESI fondus var arī izmantot, lai atbalstītu darbības, kuras veic, lai stiprinātu attiecīgo partneru spējas saskaņā ar 5. panta 3. punkta e) apakšpunktu un apmainītos ar labu praksi ar šādiem partneriem. Šajā punktā minētās darbības var attiekties uz iepriekšējiem un turpmākiem plānošanas periodiem.

2.   Konkrētu fondu noteikumos var iekļaut vai no tiem var svītrot darbības, kuras var finansēt ar katra ESI fonda tehnisko palīdzību.

VII   SADAĻA

FINANSIĀLS ATBALSTS NO ESI FONDIEM

I   NODAĻA

Atbalsts no ESI fondiem

60. pants

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

1.   Komisijas lēmumā par programmas pieņemšanu nosaka līdzfinansējuma likmi vai likmes un maksimālo summu atbalstam no ESI fondiem saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

2   Tehniskās palīdzības pasākumus, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, var finansēt 100 % apjomā.

61. pants

Darbības, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus

1.   Šo pantu piemēro darbībām, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus. Šajā pantā "neto ienākumi" ir ienākošās naudas plūsmas, ko lietotāji tiešā veidā maksā par precēm vai pakalpojumiem, kurus nodrošina darbība, piemēram, maksas, ko lietotāji tiešā veidā maksā par infrastruktūras izmantošanu, zemes vai ēku pārdošanu vai īri vai arī maksājumiem par pakalpojumiem, atskaitot darbības izmaksas un ātri nolietojamu iekārtu aizvietošanas izmaksas, kas rodas attiecīgajā laikposmā. Darbības izmaksu ietaupījumus, kas gūti no darbībām, uzskata par neto ienākumiem, izņemot gadījumus, kad tos kompensē līdzvērtīgs darbības subsīdiju samazinājums.

Ja visas investīciju izmaksas nevar pretendēt uz līdzfinansējumu, neto ienākumus sadala proporcionāli investīciju izmaksu atbilstīgajām un neatbilstīgajām daļām.

2.   Darbības atbilstīgos izdevumus, kas līdzfinansējami no fondiem, iepriekš samazina, ņemot vērā darbības iespēju radīt neto ienākumus konkrētā pārskata periodā, kas aptver gan darbības īstenošanu, gan laiku pēc tās pabeigšanas.

3.   Potenciālos neto ienākumus no darbības nosaka iepriekš, izmantojot vienu no šajā punktā norādītajām metodēm, kuru nozarei, apakšnozarei vai darbības veidam izvēlas vadošā iestāde:

a)

vienotas likmes neto ienākumu procentuālās daļas piemērošana nozarei vai apakšnozarei, kas attiecas uz darbību, — kā noteikts V pielikumā vai jebkurā no otrajā, trešajā, un ceturtajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem;

b)

darbības diskontēto neto ienākumu aprēķināšana, ņemot vērā darbībai piemērojamai nozarei vai apakšnozarei atbilstīgo pārskata periodu, rentabilitāti, kāda parasti paredzama no attiecīgās investīciju kategorijas, principa "piesārņotājs maksā" piemērošanu un attiecīgā gadījumā taisnīguma apsvērumus, kas saistīti ar konkrētās dalībvalsts vai reģiona relatīvo labklājību.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikumu, lai pielāgotu tajā noteiktās vienotās likmes, ņemot vērā vēsturiskos datus, izmaksu atgūšanas iespējas, kā arī attiecīgā gadījumā principu "piesārņotājs maksā".

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz vienotas likmes nozarēm vai apakšnozarēm IKT, PAI, kā arī energoefektivitātes jomā. Komisija deleģētos aktus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2015. gada 30. jūnijā.

Turklāt Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz V pielikuma papildināšanu ar nozarēm vai apakšnozarēm, tostarp nozaru apakšnozarēm, uz ko attiecas 9. pantā pirmajā daļā noteiktie tematiskie mērķi un ko atbalsta ESI fondi.

Ja tiek piemērota pirmās daļas a) punktā minētā metode, visus neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, uzskata par tādiem, kas jāņem vērā, piemērojot vienoto likmi, tāpēc tos pēc tam neatskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem.

Ja, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar trešo un ceturto daļu, tiek noteikta vienota likme jaunai nozarei vai apakšnozarei, vadošā iestāde var nolemt piemērot pirmās daļas a) apakšpunktā jaunām darbībām noteikto metodi attiecībā uz attiecīgo nozari vai apakšnozari.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka pirmās daļas b) apakšpunktā minēto metodi. Ja tiek piemērota minētā metode, neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un kas rodas no ienākumu avotiem, kuri nav ņemti vērā darbības potenciālo neto ienākumu noteikšanā, ne vēlāk kā galīgajā maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz atbalsta saņēmējs, atskaita no atbilstīgajiem izdevumiem.

4.   Metodi, ko izmanto, lai Komisijai iesniegtajā maksājuma prasījumā no darbības izdevumiem atskaitītu neto ienākumus, nosaka saskaņā ar valsts noteikumiem.

5.   Šā panta 3. punktā izklāstīto metožu piemērošanas alternatīva ir iespēja 60. panta 1. punktā minēto maksimālo līdzfinansēšanas likmi pēc dalībvalsts pieprasījuma samazināt brīdī, kad prioritātei vai pasākumam tiek pieņemta programma, kurā visām darbībām, ko paredzēts atbalstīt šajā prioritātē vai pasākumā, varētu piemērot vienotu likmi saskaņā ar 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Samazinātā likme nav mazāka kā summa, kas aprēķināta, maksimālo Savienības līdzfinansējuma likmi, kura piemērojama saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem, reizinot ar attiecīgo 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto vienoto likmi.

Ja tiek piemērota pirmajā daļā minētā metode, visus neto ienākumus, ko gūst darbības īstenošanas laikā un pēc tās pabeigšanas, uzskata par tādiem, kas jāņem vērā, piemērojot samazināto līdzfinansēšanas likmi, tāpēc tos pēc tam neatskaita no darbību atbilstīgajiem izdevumiem.

6.   Ja ir objektīvi neiespējami iepriekš noteikt ienākumus pamatojoties uz vienu no 3. vai 5. punktā izklāstītajām metodēm, neto ienākumus, kas gūti trīs gados no darbības pabeigšanas vai līdz termiņam, kurā jāiesniedz dokumenti programmas slēgšanai, kas noteikti konkrētu fondu noteikumos, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks, atskaita no Komisijai deklarētajiem izdevumiem.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punktu nepiemēro:

a)

darbībām vai darbību daļām, ko atbalsta tikai no ESF;

b)

darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pirms 1. līdz 6. punkta piemērošanas nepārsniedz EUR 1 000 000;

c)

atmaksājamai palīdzībai, uz kuru attiecas pilnīgas atmaksāšanas pienākums, un godalgām;

d)

tehniskai palīdzībai;

e)

atbalstam, ko sniedz finanšu instrumentiem vai no finanšu instrumentiem;

f)

darbībām, kurām publisko atbalstu sniedz vienreizējo maksājumu veidā vai izmantojot standarta shēmu vienības izmaksas;

g)

darbībām, ko veic saskaņā ar kopīgu rīcības plānu;

h)

darbībām, kurām atbalsta apmērs vai likme ir noteikti ELFLA regulas II pielikumā.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, ja dalībvalsts piemēro 5. punktu, tā attiecīgajā prioritātē vai pasākumā var iekļaut darbības, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pirms 1. līdz 6. punkta piemērošanas nepārsniedz EUR 1 000 000.

8.   Turklāt šā panta 1. līdz 6. punktu nepiemēro darbībām, kuru atbalstu saskaņā ar programmu veido:

a)

de minimis atbalsts,

b)

saderīgs valsts atbalsts MVU, ja valsts atbalstam tiek piemērots atbalsta intensitātes vai atbalsta summas ierobežojums,

c)

saderīgs valsts atbalsts, ja saskaņā ar piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem ir veikta finansēšanas vajadzību individuāla pārbaude.

Neatkarīgi no pirmās daļas, vadošā iestāde 1. līdz 6. punkta noteikumus var piemērot darbībām, uz kurām attiecas šā punkta pirmās daļas a) līdz c) apakšpunkts, ja tas ir paredzēts valsts noteikumos.

II   NODAĻA

Īpaši noteikumi PPP atbalstam no ESI fondiem

62. pants

PPP

ESI fondus var izmantot, lai atbalstītu PPP darbības. Veicot šādas PPP darbības, ievēro piemērojamos tiesību aktus, jo īpaši aktus par valsts atbalstu un publisko iepirkumu.

63. pants

Atbalsta saņēmējs, īstenojot PPP darbības

1.   Saistībā ar PPP darbību, un atkāpjoties no 2. panta 10. punkta, atbalsta saņēmējs var būt:

a)

publisko tiesību subjekts, kurš ir darbības uzsācējs; vai

b)

struktūra, uz ko attiecas kādas dalībvalsts privāttiesības ("privātā sektora partneris") un kas ir atlasīta vai ko paredzēts atlasīt darbības īstenošanai.

2.   Publisko tiesību subjekts, kurš ir PPP uzsācējs, var ierosināt, lai privātā sektora partneris, kas jāatlasa pēc darbības apstiprināšanas, būtu atbalsta saņēmējs ESI fondu atbalsta īstenošanas nolūkā. Tādā gadījumā lēmumu par apstiprināšanu pieņem ar nosacījumu, ka vadošā iestāde pārliecinās, ka izraudzītais privātā sektora partneris izpilda un uzņemas visus attiecīgos šajā regulā paredzētos atbalsta saņēmēja pienākumus.

3.   Privātā sektora partneri, kas izraudzīts darbības īstenošanai, kā atbalsta saņēmēju īstenošanas laikā var aizstāt, ja tas nepieciešams saskaņā ar PPP noteikumiem vai noteikumiem finansēšanas nolīgumā starp privātā sektora partneri un finanšu iestādi, kura līdzfinansē darbību. Tādā gadījumā aizstājošais privātā sektora partneris vai publisko tiesību subjekts kļūst par atbalsta saņēmēju ar noteikumu, ka vadošā iestāde pārliecinās, ka aizstājošais partneris izpilda un uzņemas visus attiecīgos šajā regulā paredzētos atbalsta saņēmēja pienākumus.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz papildu noteikumus par atbalsta saņēmēja aizstāšanu un par attiecīgajiem pienākumiem.

5.   Atbalsta saņēmēja aizstāšanu neuzskata par izmaiņām īpašnieku sastāvā 71. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, ja minētā aizstāšana izpilda šā panta 3. punktā un saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtajā deleģētajā aktā paredzētos piemērojamos nosacījumus.

64. pants

Atbalsts PPP darbībām

1.   Attiecībā uz PPP darbībām, kurās atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts, izdevumus, kas PPP darbībā radušies privātā sektora partnerim un ko samaksājis privātā sektora partneris, atkāpjoties no 65. panta 2. punkta var uzskatīt par tādiem, kuri radušies atbalsta saņēmējam un kurus samaksājis atbalsta saņēmējs, un tos var iekļaut Komisijai iesniedzamajā maksājuma pieprasījumā ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

atbalsta saņēmējs ir noslēdzis PPP līgumu ar privātā sektora partneri;

b)

vadošā iestāde ir pārbaudījusi, ka privātā sektora partneris ir samaksājis atbalsta saņēmēja deklarētos izdevumus un ka darbība atbilst piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem, programmai un nosacījumiem atbalsta saņemšanai par darbību.

2.   Maksājumus atbalsta saņēmējiem, ko maksā par izdevumiem, kuri saskaņā ar 1. punktu iekļauti maksājuma pieprasījumā, maksā darījuma kontā, kas īpaši šim nolūkam atvērts uz atbalsta saņēmēja vārda.

3.   Līdzekļus, ko iemaksā 2. punktā minētajā darījuma kontā, izmanto maksājumiem saskaņā ar PPP līgumu, tostarp jebkādiem maksājumiem, kas jāveic PPP līguma izbeigšanas gadījumā.

4.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz minimālās PPP līgumos iekļaujamās prasības, kas nepieciešamas šā panta 1. punktā norādītās atkāpes piemērošanai, tostarp noteikumus saistībā ar PPP līguma izbeigšanu, nolūkā nodrošināt pienācīgas revīzijas liecības.

III   NODAĻA

Izdevumu atbilstība un ilgums

65. pants

Atbilstība

1.   Izdevumu atbilstību nosaka, pamatojoties uz valsts noteikumiem, izņemot, ja ir paredzēti īpaši noteikumi šajā regulā vai balstoties uz šo regulu, vai pamatojoties uz konkrētu fondu noteikumiem.

2.   Izdevumi ir atbilstīgi ieguldījumam no ESI fondiem, ja tie radušies atbalsta saņēmējam un samaksāti laikposmā no dienas, kad programma iesniegta Komisijai, vai no 2014. gada 1. janvāra — atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks, — līdz 2023. gada 31. decembrim. Turklāt ieguldījumu no ELFLA par izdevumiem var saņemt tikai tad, ja maksājumu aģentūra ir faktiski izmaksājusi atbilstošo atbalstu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, JNI paredzētos izdevumus varēs veikt no 2013. gada 1. septembra.

4.   Attiecībā uz izmaksām, kas tiek atlīdzinātas, pamatojoties uz 67. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunktu, darbības, kas veido atlīdzināšanas pamatu, veic laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

5.   Atkāpjoties no 4. punkta, sākuma datums attiecībā uz izmaksām, kas atlīdzinātas, pamatojoties uz 67. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunkta noteikumiem par darbībām, kuras veiktas saskaņā ar JNI, ir 2013. gada 1. septembris.

6.   Darbības neatlasa atbalstam no ESI fondiem, ja tās ir fiziski pabeigtas vai pilnībā īstenotas, pirms atbalsta saņēmējs vadošajai iestādei ir iesniedzis pieteikumu par finansējumu atbilstoši programmai, neatkarīgi no tā, vai atbalsta saņēmējs ir veicis visus saistītos maksājumus.

7.   Šis pants neskar 58. pantā izklāstītos noteikumus par tās tehniskās palīdzības atbilstību, kas tiek sniegta pēc Komisijas iniciatīvas.

8.   Šo punktu piemēro darbībām, no kurām īstenošanas laikā gūst neto ienākumus un kurām nepiemēro 61. panta 1. līdz 6. punktu.

No tās darbības atbilstīgajiem izdevumiem, kas līdzfinansējama no ESI fondiem, ne vēlāk kā galīgajā maksājumu pieprasījumā, ko iesniedz atbalsta saņēmējs, atskaita neto ienākumus, kas nav ņemti vērā darbības apstiprināšanas brīdī un kas tieši gūti tikai darbības īstenošanas laikā. Ja attiecībā uz visām izmaksām nevar pretendēt uz līdzfinansējumu, neto ienākumus sadala pro rata izmaksu atbilstīgajām un neatbilstīgajām daļām.

Šo punktu nepiemēro:

a)

tehniskajai palīdzībai;

b)

finanšu instrumentiem;

c)

atmaksājamai palīdzībai, uz kuru attiecas pienākums pilnībā atmaksāt;

d)

godalgām;

e)

darbībām, uz kurām attiecas valsts atbalstau noteikumi;

f)

darbībām, kurām publiskais atbalsts tiek piešķirts vienreizēju maksājumu vai standarta likmes vienības izmaksu veidā, ja neto ienākumi ir ņemti vērā ex ante novērtējumā;

g)

darbībām, ko īsteno saskaņā ar kopīgu rīcības plānu, ja neto ienākumi ir ņemti vērā ex ante novērtējumā;

h)

darbībām, kurām atbalsta apmērs vai likme ir noteikti ELFLA regulas I pielikumā; vai

i)

darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas nepārsniedz EUR 50 000.

Šā panta un 61. panta nozīmē jebkuru maksājumu, ko atbalsta saņēmējs saņem no līgumsodiem līguma starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi vai trešām pusēm pārkāpuma gadījumā vai kas radies tādēļ, ka trešā puse, kas izraudzīta saskaņā ar publiskā iepirkuma noteikumiem, ir atsaukusi piedāvājumu ("depozīts"), neuzskata par ienākumiem un neatskaita no darbības atbilstīgajiem izdevumiem.

9.   Izdevumi, kas kļūst par atbilstīgiem izdevumiem programmas grozījumu rezultātā, ir atbilstīgie izdevumi tikai no dienas, kad Komisijai tiek iesniegts grozīšanas pieprasījums vai, ja piemēro 96. panta 11. punktu, no dienas, kurā stājies spēkā lēmums par programmas grozīšanu.

Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt atkāpes no šā punkta pirmās daļas.

10.   Atkāpjoties no 9. punkta, īpašus noteikumus par izdevumu attiecināmības sākuma datumu var paredzēt ELFLA regulā.

11.   Darbībai var piešķirt atbalstu no viena vai vairākiem ESI fondiem vai no vienas vai vairākām programmām un no citiem Savienības instrumentiem, ar noteikumu, ka par izdevumu pozīciju, kas iekļauta maksājuma pieprasījumā atlīdzinājuma saņemšanai no viena no ESI fondiem, netiek saņemts nedz atbalsts no cita fonda vai Savienības instrumenta, nedz arī atbalsts no tā paša fonda citā programmā.

66. pants

Atbalsta veidi

ESI fondus izmanto atbalsta piešķiršanai dotāciju, godalgu, atmaksājamas palīdzības, finanšu instrumentu vai to apvienojuma veidā.

Atmaksājamas palīdzības gadījumā atmaksāto atbalstu struktūrai, kas to piešķīrusi, vai citai dalībvalsts kompetentai iestādei tur atsevišķā kontā vai atdala ar uzskaites kodiem un atkārtoti izmanto tādam pašam mērķim vai saskaņā ar programmas mērķiem.

67. pants

Dotāciju veidi un atmaksājama palīdzība

1.   Var būt šādi dotāciju un atmaksājamas palīdzības veidi:

a)

to atbilstīgo izmaksu atlīdzināšana, kas radušās un attiecīgā gadījumā samaksātas kopā ar ieguldījumu natūrā un amortizāciju;

b)

standarta likmes vienības izmaksas;

c)

vienreizējie maksājumi, kas nepārsniedz EUR 100 000 no publiska ieguldījuma;

d)

vienotas likmes finansējums, ko nosaka, piemērojot procentus vienai vai vairākām noteiktām izmaksu kategorijām.

Konkrētu fondu noteikumi var ierobežot dotāciju vai atmaksājamās palīdzības formas, ko piemēro noteiktām darbībām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, citus dotāciju veidus un aprēķināšanas metodes var noteikt EJZF regulā.

3.   Šā panta 1. punktā minētās iespējas var apvienot tikai tad, ja katra no iespējām attiecas uz atšķirīgām izmaksu kategorijām vai ja tās izmanto atšķirīgiem projektiem, kas veido daļu no darbības, vai secīgiem darbības posmiem.

4.   Ja darbību vai projektu, kas ir darbības daļa, īsteno tikai ar būvdarbu, preču vai pakalpojumu publiska iepirkuma starpniecību, piemēro tikai 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu. Ja publiskais iepirkums darbībā vai projektā, kas ir darbības daļa, ir ierobežots līdz konkrētām izmaksu kategorijām, var piemērot visas 1. punktā minētās iespējas.

5.   Šā panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktā minētās summas nosaka vienā no šiem veidiem:

a)

saskaņā ar taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi, kuras pamatā ir:

i)

statistikas dati vai cita objektīva informācija,

ii)

pārbaudīti individuālu atbalsta saņēmēju vēsturiski dati, vai

iii)

atsevišķu atbalsta saņēmēju parastās izmaksu uzskaites prakses piemērošana,

b)

saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, kas ir piemērojamas Savienības politikas virzienos līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;

c)

saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem piemēro atbilstošās standarta likmes vienības izmaksas, vienreizējos maksājumus un vienotās likmes, ko saskaņā ar dotāciju shēmām pilnībā finansē dalībvalsts līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;

d)

izmantojot likmes, kas noteiktas ar šo regulu vai ar konkrētu fondu noteikumiem.

e)

īpašas metodes, lai noteiktu summas, kas paredzētas atbilstīgi konkrētu fondu noteikumiem.

6.   Dokumentā, kurā izklāsta nosacījumus atbalsta saņemšanai par katru darbību, izklāsta arī metodi, kas piemērojama darbības izmaksu noteikšanai, un dotācijas izmaksas nosacījumus.

68. pants

Vienotas likmes finansējums netiešajām izmaksām un personāla izmaksām par dotācijām un atmaksājamo palīdzību

1.   Ja darbības īstenošanā rodas netiešas izmaksas, tās var aprēķināt kā vienotu likmi vienā no šiem veidiem:

a)

vienota likme līdz 25 % no atbilstīgajām tiešajām izmaksām ar noteikumu, ka likmi aprēķina, pamatojoties uz taisnīgu, godīgu un pārbaudāmu aprēķina metodi vai metodi, ko saskaņā ar shēmām attiecībā uz dotācijām, kuras pilnībā finansē dalībvalsts, piemēro līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam;

b)

vienota likme līdz 15 % no atbilstīgajām tiešajām personāla izmaksām, neprasot dalībvalstij veikt nekādu aprēķinu, lai noteiktu piemērojamo likmi;

c)

vienota likme, ko piemēro atbilstīgajām tiešajām izmaksām, pamatojoties uz pašreizējām metodēm un atbilstošajām likmēm, kas citos Savienības politikas virzienos piemērojamas līdzīga veida darbībai un atbalsta saņēmējam.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz šī punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās vienotās likmes definīciju un saistītajām metodēm.

2.   Lai noteiktu personāla izmaksas par darbības īstenošanu, piemērojamo stundas likmi var aprēķināt, izdalot pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas ar 1 720 stundām.

69. pants

Īpaši atbilstības noteikumi attiecībā uz dotācijām un atmaksājamo palīdzību

1.   Ieguldījums natūrā, ko sniedz, nodrošinot būvdarbus, preces, pakalpojumus, zemi un nekustamo īpašumu, par kuru nav veikts maksājums skaidrā naudā, kas pamatots ar rēķiniem vai dokumentiem ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, var būt atbilstīgie izdevumi ar nosacījumu, ka to paredz ESI fondu un programmas atbilstības noteikumi un ka ir izpildīti visi turpmāk minētie kritēriji:

a)

darbībai piešķirtais publiskais atbalsts, kas ietver ieguldījumus natūrā, nepārsniedz kopējos atbilstīgos izdevumus, izņemot ieguldījumus natūrā, darbības beigās;

b)

ieguldījumiem natūrā piešķirtā vērtība nepārsniedz izmaksas, kas ir vispārpieņemtas attiecīgajā tirgū;

c)

ieguldījuma vērtību un sniegumu var neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt;

d)

zemes vai nekustamā īpašuma nodrošināšanas gadījumā var veikt maksājumu skaidrā naudā attiecībā uz nomas līgumu, kura pamatsumma nepārsniedz dalībvalsts valūtas vienu vienību gadā;

e)

attiecībā uz ieguldījumiem natūrā, kas izpaužas kā darbs bez atlīdzības, šāda darba vērtību nosaka, ņemot vērā pārbaudīto darbam atvēlēto laiku un atlīdzības likmi, ko piemēro līdzvērtīgam darbam.

Šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto zemes vai nekustamā īpašuma vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai pienācīgi pilnvarota oficiāla struktūra, un tā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts 3. punkta b) apakšpunktā.

2.   Amortizācijas izmaksas var uzskatīt par atbilstīgām izmaksām, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a)

to pieļauj programmas atbilstības noteikumi;

b)

izdevumu summa ir pienācīgi pamatota ar apliecinošiem dokumentiem, kuriem ir rēķiniem līdzvērtīga pierādījuma vērtība, ja tā tiek atlīdzināta 67. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajā veidā;

c)

izmaksas attiecas tikai uz darbībai piešķirtā atbalsta laikposmu;

d)

publiskas dotācijas nav ieguldītas nolietotu aktīvu iegādē.

3.   Par šādām izmaksām nav tiesību saņemt ieguldījumu no ESI fondiem un no atbalsta apmēra, kas no Kohēzijas fonda pārvietoti EISI, kā minēts 92. panta 6. punktā:

a)

parāda procenti, izņemot attiecībā uz dotācijām, kas piešķirtas kā procentu likmes subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas;

b)

neapbūvētas zemes un apbūvētas zemes pirkums, ja summa ir lielāka par 10 % no kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem attiecīgajam darbības veidam. Attiecībā uz pamestām teritorijām un bijušajām rūpniecības teritorijām, kurās ir ēkas, minētais ierobežojums ir 15 %. Īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut augstākus iepriekšminētos procentus darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu;

c)

pievienotās vērtības nodoklis, izņemot gadījumus, kad tas nav atgūstams saskaņā ar PVN reglamentējošiem valsts tiesību aktiem.

70. pants

Darbību atbilstība atkarībā no to norises vietas

1.   Ievērojot 2. un 3. punktā minētās atkāpes un konkrētu fondu noteikumus, ESI fondu atbalstīto darbību norises vieta ir programmas teritorija.

2.   Vadošā iestāde var pieņemt, ka darbība tiek īstenota ārpus programmas teritorijas, bet Savienībā, ja vien ir izpildīti visi turpmāk paredzētie nosacījumi:

a)

darbība nodrošina labumu programmas teritorijai;

b)

kopējā summa, kas saskaņā ar programmu piešķirta darbībām ārpus programmas teritorijas, nepārsniedz 15 % no ERAF, Kohēzijas fonda un EJZF atbalsta prioritātes līmenī vai — attiecībā uz ELFLA — 5 % no atbalsta programmas līmenī;

c)

uzraudzības komiteja ir piekritusi attiecīgajai darbībai vai darbību veidiem;

d)

iestādes, kas ir atbildīgas par programmu, kurā tiek atbalstīta konkrētā darbība, ir izpildījušas iestāžu pienākumus programmā attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju, vai arī tās noslēdz vienošanās ar iestādēm teritorijā, kurā tiek īstenota darbība.

3.   Attiecībā uz tehnisko palīdzību vai darbībām, kas saistītas ar veicināšanas pasākumiem, izdevumi var rasties ārpus Savienības teritorijas, ar noteikumu, ka ir izpildīti 2. punkta a) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi un pienākumi attiecībā uz darbības pārvaldību, kontroli un revīziju.

4.   Šā panta 1. līdz 3. punktu nepiemēro mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām un 2. un 3. punkts neattiecas uz darbībām, kuras atbalsta ESF.

71. pants

Darbību ilgums

1.   Darbība, kas ietver investīcijas infrastruktūrā vai investīcijas ražošanā, atmaksā no ESI fondiem saņemto atbalstu, ja piecos gados no galīgā maksājuma atbalsta saņēmējam vai — attiecīgā gadījumā — laikposmā, kas paredzēts valsts atbalsta noteikumos, notiek jebkas no turpmākā:

a)

ražošanas darbības izbeigšana vai pārcelšana uz citu vietu ārpus programmas teritorijas;

b)

tādas izmaiņas infrastruktūras daļas īpašnieku sastāvā, kas sniedz uzņēmumam vai publiskai struktūrai nepamatotas priekšrocības, vai

c)

būtiskas izmaiņas, kas ietekmē darbības veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tās sākotnējo mērķu sasniegšanu.

Dalībvalsts atgūst summas, kas nepamatoti izmaksātas saistībā ar darbību proporcionāli laikposmam, par kuru nav izpildītas prasības.

Gadījumos, kas attiecas uz MVU veikto investīciju vai radīto darbvietu saglabāšanu, dalībvalstis var samazināt pirmajā daļā noteikto termiņu līdz trim gadiem.

2.   Par darbību, kas ietver investīcijas infrastruktūrā vai ražošanā, atmaksā no ESI fondiem saņemto atbalstu, ja desmit gados no galīgā maksājuma atbalsta saņēmējam tas ražošanas darbības norises vietu pārvieto ārpus Savienības, izņemot, ja atbalsta saņēmējs ir MVU. Ja no ESI fondiem saņemtais atbalsts ir valsts atbalsts, desmit gadu termiņu aizstāj ar termiņu, kas piemērojams saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

3.   Darbības, ko atbalsta ESF, un darbības, ko atbalsta pārējie ESI fondi un kas nav investīcijas infrastruktūrā vai ražošanā, atmaksā fonda ieguldījumu tikai tad, ja tām ir saistošs investīciju saglabāšanas pienākums saskaņā ar piemērojamiem valsts atbalsta noteikumiem un ja minētajos noteikumos paredzētajā laikposmā tiek izbeigta to ražošanas darbība vai tā tiek pārcelta uz citu vietu.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro ieguldījumiem finanšu instrumentos vai no finanšu instrumentiem veiktiem ieguldījumiem, vai ieguldījumiem jebkurā darbībā, kuras ražošanas darbība tiek izbeigta neļaunprātīga bankrota dēļ.

5.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro fiziskām personām, kas ir investīciju atbalsta saņēmējas un pēc investīcijas darbības pabeigšanas kļūst tiesīgas saņemt un saņem atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013, ja attiecīgā investīcija ir tieši saistīta ar darbības veidu, kas identificēts kā tāds, par kuru ir tiesības saņemt Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda atbalstu.

VIII   SADAĻA

PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

I   NODAĻA

Pārvaldības un kontroles sistēmas

72. pants

Pārvaldības un kontroles sistēmu vispārīgi principi

Pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar 4. panta 8. punktu paredz:

a)

aprakstu par to, kādas funkcijas veic katra pārvaldībā un kontrolē iesaistītā struktūra, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

b)

principa, kas paredz funkciju nodalīšanu gan starp šādām struktūrām, gan to iekšienē, ievērošanu;

c)

procedūras deklarēto izdevumu likumības un pareizības nodrošināšanai;

d)

datorizētas sistēmas grāmatvedības datu uzskaitei, finanšu datu un rādītāju datu glabāšanai un pārsūtīšanai, kā arī uzraudzībai un ziņošanai;

e)

sistēmas ziņošanai un uzraudzībai, ja atbildīgā struktūra uzdevumu izpildi uztic citai struktūrai;

f)

kārtību, kādā tiek veikta pārvaldības un kontroles sistēmu revīzija;

g)

sistēmas un procedūras atbilstošu revīzijas liecību nodrošināšanai;

h)

pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu un izlabošanu un nepamatoti izmaksātu summu atgūšanu kopā ar jebkuriem procentiem par kavētiem maksājumiem.

73. pants

Ar dalītu pārvaldību saistīti pienākumi

Atbilstīgi principam par dalītu pārvaldību Komisija un dalībvalstis ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem, kas noteikti šajā regulā un konkrētu fondu noteikumos.

74. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis veic pārvaldības, kontroles un revīzijas uzdevumus un uzņemas pienākumus, kas izriet no noteikumiem par dalītu pārvaldību, kuri izklāstīti Finanšu regulā un konkrētu fondu noteikumos.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to programmu pārvaldības un kontroles sistēmas tiek izveidotas saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem un ka minētās sistēmas darbojas efektīvi.

3.   Dalībvalstis nodrošina efektīvu kārtību ar ESI fondiem saistītu sūdzību izskatīšanai. Ar šādu kārtību saistīta darbības joma, noteikumi un procedūras ir dalībvalstu pārziņā saskaņā ar to institucionālo un tiesisko sistēmu. Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma izskata Komisijai iesniegtās sūdzības, kuras ir to sūdzību izskatīšanas kārtības darbības jomā. Dalībvalstis pēc pieprasījuma informē Komisiju par minētās izskatīšanas rezultātiem.

4.   Visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas paredz noteikumus, kuriem jāatbilst minētajai elektronisko datu apmaiņas sistēmai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

II   NODAĻA

Komisijas pilnvaras un pienākumi

75. pants

Komisijas pilnvaras un pienākumi

1.   Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tostarp uz informāciju par to struktūru izraudzīšanos, kas ir atbildīgas par pārvaldību un kontroli, uz dokumentiem, ko minētās izraudzītās struktūras katru gadu iesniedz saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punktu, kontroles ziņojumiem, gada īstenošanas ziņojumiem un valsts un Savienības struktūru veiktām revīzijām, Komisija pārliecinās, vai dalībvalstis ir ieviesušas pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst šai regulai un konkrētu fondu noteikumiem, un vai minētās sistēmas darbojas efektīvi visā programmu īstenošanas laikā.

2.   Komisijas ierēdņi vai pilnvarotie Komisijas pārstāvji var veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, vismaz 12 darba dienas iepriekš, izņemot steidzamus gadījumus, par to paziņojot kompetentajai valsts iestādei. Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no nepamatotas dublēšanās saistībā ar dalībvalstu veiktām revīzijām vai pārbaudēm, riska pakāpi, kāda pastāv attiecībā uz Savienības budžetu, un nepieciešamību mazināt administratīvo slogu atbalsta saņēmējiem saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem. Šādās revīzijās vai pārbaudēs var jo īpaši pārbaudīt pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti programmā vai tās daļā, un darbības, kā arī izvērtēt darbību vai programmu finanšu pareizu pārvaldību. Šādās revīzijās vai pārbaudēs var piedalīties dalībvalstu amatpersonas vai pilnvarotie pārstāvji.

Komisijas ierēdņiem vai pilnvarotiem Komisijas pārstāvjiem, kas ir pienācīgi pilnvaroti veikt revīzijas vai pārbaudes uz vietas, ir piekļuve visiem nepieciešamajiem ierakstiem, dokumentiem un metadatiem, kas attiecas uz ESI fondu atbalstītajām darbībām vai pārvaldības un kontroles sistēmām, neatkarīgi no tā, kādā informācijas nesējā tie tiek glabāti. Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai šādu ierakstu, dokumentu un metadatu kopijas.

Šajā punktā noteiktās pilnvaras neskar to attiecīgo valsts noteikumu piemērošanu, kuri paredz, ka konkrētas darbības var veikt tikai ar attiecīgās valsts tiesību aktiem īpaši norīkoti pārstāvji. Komisijas ierēdņi un pilnvarotie pārstāvji nepiedalās inter alia mājas apmeklējumos vai personu oficiālā nopratināšanā, ko veic saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Tomēr šādiem ierēdņiem un pārstāvjiem ir piekļuve šādi iegūtai informācijai, neskarot valstu tiesu kompetenci un pilnībā ievērojot attiecīgo tiesību subjektu pamattiesības.

3.   Komisija var prasīt, lai dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to pārvaldības un kontroles sistēmu darbības efektivitāti vai izdevumu pareizību saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

IX   SADAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU PĀRBAUDE UN AKCEPTĒŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS, SAISTĪBU ATCELŠANA

I   NODAĻA

Finanšu pārvaldība

76. pants

Budžeta saistības

Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Budžeta saistības saistībā ar izpildes rezervi katrā programmā uzņemas atsevišķi no atlikušā programmas piešķīruma.

Komisijas lēmums, ar ko pieņem programmu, ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 84. panta 2. punkta nozīmē un — sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts — juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

Attiecībā uz katru programmu budžeta saistības par pirmo iemaksu uzņemas pēc tam, kad Komisija pieņēmusi programmu.

Budžeta saistības par turpmākajām iemaksām Komisija uzņemas līdz katra gada 1. maijam, pamatojoties uz šā panta otrajā daļā minēto lēmumu, izņemot, ja ir piemērojams Finanšu regulas 16. pants.

Pēc darbības rezultātu satvara piemērošanas saskaņā ar 22. pantu, ja attiecībā uz prioritātēm nav sasniegti starpposma mērķi, Komisija vajadzības gadījumā atceļ atbilstošās apropriācijas, kas attiecīgajām programmām piešķirtas kā daļa no izpildes rezerves, un atkal tās dara pieejamas programmām, kurām piešķīrums ir palielināts saistībā ar grozījumu, ko Komisija apstiprinājusi saskaņā ar 22. panta 5. punktu.

77. pants

Kopīgi noteikumi par maksājumiem

1.   Ieguldījumus no ESI fondiem katrai programmai Komisija izmaksā saskaņā ar budžeta apropriācijām un atbilstoši pieejamam finansējumam. Katru maksājumu attiecina uz attiecīgā fonda budžeta saistībām, kas radušās visagrāk.

2.   Maksājumus saistībā ar izpildes rezerves saistībām veic tikai pēc izpildes rezerves galīgās piešķiršanas saskaņā ar 22. panta 3. un 4. punktu.

3.   Maksājumus veic kā priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu.

4.   Attiecībā uz atbalsta veidiem saskaņā ar 67. panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktu un 68. un 69. pantu izmaksas, kas aprēķinātas, ņemot vērā piemērojamo bāzi, uzskata par atbilstīgajiem izdevumiem.

78. pants

Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un slēguma bilances maksājuma aprēķināšanu

Konkrētu fondu noteikumos paredz noteikumus tās summas aprēķināšanai, ko atlīdzina kā starpposma maksājumus un kā slēguma bilances maksājumu. Minētā summa ir atbilstīgajiem izdevumiem piemērojamās īpašās līdzfinansējuma likmes funkcija.

79. pants

Maksājumu pieprasījumi

1.   Konkrēto procedūru un iesniedzamo informāciju saistībā ar maksājumu pieprasījumiem attiecībā uz katru ESI fondu paredz konkrētu fondu noteikumos.

2.   Maksājuma pieprasījumā, kas jāiesniedz Komisijai, izklāsta visu informāciju, kas Komisijai vajadzīga, lai tā varētu sagatavot pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 68. panta 3. punktu.

80. pants

Euro izmantojums

Summas, kas norādītas dalībvalstu iesniegtajās programmās, izdevumu prognozēs, izdevumu deklarācijās, maksājumu pieprasījumos, pārskatos un izdevumus, kas norādīti gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumos, denominē euro.

81. pants

Sākotnējā priekšfinansējuma izmaksāšana

1.   Pēc tam, kad Komisija pieņem programmas pieņemšanas lēmumu, tā izmaksā sākotnējo priekšfinansējuma summu par visu plānošanas periodu. Sākotnējā priekšfinansējuma summu izmaksā daļās atbilstoši budžeta vajadzībām. Minēto daļu apmēru nosaka konkrētu fondu noteikumos.

2.   Sākotnējo priekšfinansējumu izmanto tikai maksājumiem atbalsta saņēmējiem programmas īstenošanā. To nekavējoties dara pieejamu atbildīgajai struktūrai minētajam nolūkam.

82. pants

Sākotnējā priekšfinansējuma dzēšana

Summu, kas izmaksāta kā sākotnējais priekšfinansējums, pilnībā dzēš no Komisijas pārskatiem ne vēlāk kā programmas slēgšanas brīdī.

83. pants

Maksājuma termiņa pārtraukšana

1.   Maksājuma termiņu starpposma maksājuma pieprasījumam var pārtraukt deleģētais kredītrīkotājs Finanšu regulas nozīmē uz laikposmu, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, ja:

a)

saskaņā ar valsts vai Savienības revīzijas struktūras sniegtu informāciju ir skaidri pierādījumi, kas liecina par būtiskām nepilnībām pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā;

b)

deleģētajam kredītrīkotājam ir jāveic papildu pārbaudes pēc tam, kad tā rīcībā nonākusi brīdinoša informācija par to, ka izdevumi maksājuma pieprasījumā ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir nopietnas finansiālas sekas;

c)

nav iesniegts kāds no Finanšu regulas 59. panta 5. punktā paredzētajiem dokumentiem;

Dalībvalsts var vienoties pagarināt pārtraukšanas laikposmu vēl uz trim mēnešiem.

Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt īpašu pamatu maksājumu pārtraukšanai, ja nav izpildītas kopējā zivsaimniecības politikā paredzētās saistības, kuras ir samērīgas, un ņem vērā pārkāpuma būtību, smagumu, ilgumu un atkārtotību.

2.   Deleģētais kredītrīkotājs attiecina pārtraukšanu tikai uz to izdevumu daļu, kas ietverta maksājuma pieprasījumā, uz kuru attiecas 1. punkta pirmajā daļā minētie apstākļi, izņemot gadījumus, kad nav iespējams noteikt skarto izdevumu daļu. Deleģētais kredītrīkotājs nekavējoties rakstveidā informē dalībvalsti un vadošo iestādi par pārtraukšanas iemeslu un pieprasa tām labot situāciju. Deleģētais kredītrīkotājs izbeidz pārtraukšanu, tiklīdz ir veikti vajadzīgie pasākumi.

II   NODAĻA

Pārskatu pārbaude un akceptēšana

84. pants

Termiņš, kurā Komisija pārbauda un akceptē pārskatus

Līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc pārskata perioda beigām Komisija saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 6. punktu piemēro pārskatu pārbaudes un akceptēšanas procedūras un informē dalībvalsti par to, vai tā akceptē, ka pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

III   NODAĻA

Finanšu korekcijas

85. pants

Komisijas veiktās finanšu korekcijas

1.   Komisija veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu programmā vai tā daļu un atgūstot summas no dalībvalsts, lai no Savienības finansējuma dzēstu izdevumus, kas ir pretrunā piemērojamiem tiesību aktiem.

2.   Piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma dēļ finanšu korekciju veic tikai saistībā ar izdevumiem, kuri ir deklarēti Komisijai, un tad, ja ir kāds no šādiem apstākļiem:

a)

pārkāpums ir ietekmējis atbildīgās struktūras veikto darbības atlasi ESI fondu atbalstam, vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt minētās ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda finansiāla ietekme;

b)

pārkāpums ir ietekmējis izdevumu summu, kas deklarēta atlīdzinājuma saņemšanai no Savienības budžeta, vai gadījumos, kad pārkāpuma rakstura dēļ nav iespējams noteikt ietekmes apjomu, bet pastāv pamatots risks, ka pārkāpumam ir bijusi šāda finansiāla ietekme.

3.   Lemjot par finanšu korekciju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā piemērojamo tiesību aktu pārkāpuma veidu un smagumu un tā finansiālo ietekmi uz Savienības budžetu. Komisija informē Eiropas Parlamentu par lēmumiem, kas pieņemti, lai piemērotu finanšu korekcijas.

4.   Finanšu korekciju piemērošanas kritērijus un procedūras nosaka konkrētu fondu noteikumos.

IV   NODAĻA

Saistību atcelšana

86. pants

Principi

1.   Visas programmas iesniedz saistību atcelšanas procedūrai, kas izstrādāta pēc principa, ka summām, uz kurām attiecas saistības, bet kurām nepiemēro priekšfinansējumu vai maksājuma pieprasījumu noteiktā laikposmā, tostarp jebkuru maksājumu pieprasījumu, uz kuru pilnībā vai daļēji attiecas maksājuma termiņa pārtraukšana vai maksājumu apturēšana, piemēro saistību atcelšanu.

2.   Saistības, kuras attiecas uz laikposma pēdējo gadu, atceļ saskaņā ar noteikumiem, kas jāievēro attiecībā uz programmu slēgšanu.

3.   Konkrētu fondu noteikumos izklāsta saistību atcelšanas noteikumu precīzu piemērošanu attiecībā uz katru ESI fondu.

4.   To saistību daļu, kas joprojām ir atvērtas, atceļ, ja Komisijai līdz konkrētajos fondu noteikumos noteiktajiem termiņiem nav iesniegts kāds no dokumentiem, kas vajadzīgi slēgšanai.

5.   Budžeta saistībām saistībā ar izpildes rezervi piemēro tikai 4. punktā izklāstīto atcelšanas procedūru.

87. pants

Izņēmums attiecībā uz saistību atcelšanu

1.   Summu, uz ko attiecas saistību atcelšana, samazina par summām, kas ir līdzvērtīgas tai budžeta saistību daļai, attiecībā uz kuru:

a)

darbības ir apturētas ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir atliekoša iedarbība, vai

b)

nav bijis iespējams veikt maksājuma pieprasījumu tādu force majeure apstākļu dēļ, kas būtiski ietekmē visas programmas vai tās daļas īstenošanu.

Valsts iestādes, kas atsaucas uz force majeure apstākļiem saskaņā ar pirmās daļas b) apakšpunktu, pierāda force majeure apstākļu tiešo ietekmi uz visas programmas vai tās daļas īstenošanu.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunkta vajadzībām minēto samazinājumu var lūgt vienreiz, ja apturēšana vai force majeure apstākļi ilgst ne ilgāk par vienu gadu, vai tik reizes, cik tas atbilst force majeure apstākļu ilgumam vai gadu skaitam no dienas, kad pieņemts tiesas vai administratīvais lēmums, ar ko aptur darbības īstenošanu, līdz dienai, kad pieņemts galīgais tiesas vai administratīvais lēmums.

2.   Līdz 31. janvārim dalībvalsts nosūta Komisijai informāciju par 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajiem izņēmumiem attiecībā uz summu, kas deklarējama līdz iepriekšējā gada beigām.

88. pants

Procedūra

1.   Komisija savlaicīgi informē dalībvalsti un vadošo iestādi, ja pastāv saistību atcelšanas noteikuma piemērošanas risks saskaņā ar 86. pantu.

2.   Komisija, pamatojoties uz informāciju, ko tā ir saņēmusi 31. janvārī, informē dalībvalsti un vadošo iestādi par atcelto saistību summu, kas izriet no minētās informācijas.

3.   Dalībvalstij ir divi mēneši laika, lai piekristu atceļamo saistību summai vai iesniegtu savus apsvērumus.

4.   Līdz 30. jūnijam dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatītu finansēšanas plānu, kurā par attiecīgo finanšu gadu norāda samazināto atbalsta summu vienā vai vairākos programmas prioritārajos virzienos, vajadzības gadījumā ņemot vērā fonda piešķīrumu un reģiona kategoriju. Ja minētais plāns netiek iesniegts, Komisija pārskata finansēšanas plānu, samazinot ieguldījumu no ESI fondiem attiecīgajam finanšu gadam. Minēto samazinājumu proporcionāli piemēro katram prioritārajam virzienam.

5.   Komisija groza programmas pieņemšanas lēmumu, izmantojot īstenošanas aktus, ne vēlāk kā 30. septembrī.

TREŠĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI ERAF, ESF UN KOHĒZIJAS FONDAM

I   SADAĻA

MĒRĶI UN FINANŠU SHĒMA

I   NODAĻA

Pamatuzdevums, mērķi un atbalsta ģeogrāfiskais aptvērums

89. pants

Pamatuzdevums un mērķi

1.   Fondi veicina to Savienības darbību izstrādi un īstenošanu, kuru mērķis ir stiprināt tās ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju saskaņā ar LESD 174. pantu.

Fondu atbalstītās darbības veicina arī Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētā pamatuzdevuma nolūkā īsteno šādus mērķus:

a)

"Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" dalībvalstīs un reģionos, kas jāatbalsta fondiem, un

b)

"Eiropas teritoriālā sadarbība", kas jāatbalsta ERAF.

90. pants

Mērķis "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"

1.   Struktūrfondi atbalsta mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" visos reģionos, kuri atbilst tās kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim ("NUTS 2. līmeņa reģioni"), kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1059/2003, kura grozīta ar Regulu (EK) Nr. 105/2007.

2.   Resursus mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" piešķir par šādām trim NUTS 2. līmeņa reģionu kategorijām:

a)

mazāk attīstīti reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāk nekā 75 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

b)

pārejas reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir no 75 % līdz 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs;

c)

vairāk attīstītie reģioni, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāks nekā 90 % no vidējā IKP ES–27 valstīs.

Reģionus iekļauj kādā no trim kategorijām, pamatojoties uz to, kāds ir katra reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, aprēķinu pamatojot uz Savienības rādītājiem par 2007.–2009. gadu, attiecībā pret ES–27 valstu vidējo IKP tajā pašā pārskata periodā.

3.   Kohēzijas fonda atbalstu sniedz dalībvalstīm, kurās NKI uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, aprēķinu pamatojot uz Savienības rādītājiem par 2008.–2010. gadu, ir mazāks nekā 90 % no ES–27 valstu vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju tajā pašā pārskata periodā.

Dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda 2013. gadā, bet kurās nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES–27 valstīs, kas aprēķināts saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.

4.   Tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā iekļauj to reģionu sarakstu, kas atbilst šo trīs reģionu kategoriju kritērijiem, kas minēti 2. punktā, un to dalībvalstu sarakstu, kas atbilst 3. punkta kritērijiem. Minētais saraksts ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

5.   Komisija 2016. gadā pārskata dalībvalstu atbilstību atbalsta saņemšanai no Kohēzijas fonda, pamatojoties uz Savienības NKI rādītājiem par ES–27 valstīm attiecībā uz 2012. - 2014. gada laikposmu. Dalībvalstis, kuru nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju krītas zemāk par 90 % no vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju ES–27 valstīs, kļūst no jauna tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda, un dalībvalstis, kuras bija tiesīgas saņemt atbalstu no Kohēzijas fonda un kuru nominālais NKI uz vienu iedzīvotāju pārsniedz 90 %, zaudē tiesības saņemt atbalstu un saņem atbalstu no Kohēzijas fonda, ievērojot pārejas un īpašus noteikumus.

II   NODAĻA

Finanšu shēma

91. pants

Ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atvēlētie resursi

1.   Resursi ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, kas pieejami budžeta saistībām 2014. - 2020. gada laikposmam, ir EUR 3 251 456 947 392 011. gada cenās saskaņā ar VI pielikumā norādīto gada sadalījumu, un no šīs summas EUR 322 145 694 739 ir kopējie resursi, kas piešķirti ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, un EUR 3 000 000 000 ir īpašs piešķīrums JNI. Lai veiktu plānošanu un vēlāk to varētu iekļaut Savienības vispārējā budžetā, ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai atvēlēto resursu summu indeksē par 2 % gadā.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, kurā nosaka kopējo resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" un JNI atvēlētā īpašā piešķīruma resursu gada sadalījumu pa dalībvalstīm kopā ar atbalsttiesīgo reģionu sarakstu saskaņā ar attiecīgi VII un VIII pielikumā izklāstītajiem kritērijiem un metodoloģiju, neskarot šā panta 3. punktu vai 92. panta 8. punktu.

3.   0,35 % no kopējiem resursiem, no kuriem atskaitīts EISI atbalsts, kas minēts 92. panta 6. punktā, un atbalsts vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas minēts 92. panta 7. punktā, ir atvēlēti tehniskajai palīdzībai, ko piešķir pēc Komisijas iniciatīvas.

92. pants

Resursi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība"

1.   Resursu apjoms mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" ir 96,33 % no kopējiem resursiem (t. i., kopā EUR 313 197 435 409), un to sadalījums ir šāds:

a)

52,45 % (t. i., kopā EUR 164 279 015 916) — mazāk attīstītiem reģioniem;

b)

10,24 % (t. i., kopā EUR 32 085 931 311) — pārejas reģioniem;

c)

15,67 % (t. i., kopā EUR 49 084 308 755) — vairāk attīstītiem reģioniem;

d)

21,19 % (t. i., kopā EUR 66 362 384 703) — dalībvalstīm, ko atbalsta Kohēzijas fonds;

e)

0,44 % (t. i., kopā EUR 1 386 794 724) kā papildu finansējums LESD 349. pantā noteiktajiem tālākajiem reģioniem un NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta 6. protokola 2. pantā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Papildus 91. pantā un šā panta 1. punktā izklāstītajām summām 2014. un 2015. gadam dara pieejamas papildu summas attiecīgi EUR 94 200 000 un EUR 92 400 000 apmērā, kā noteikts VII pielikuma sadaļā "Papildu korekcijas". Minētās summas nosaka 91. panta 2. punktā minētajā Komisijas lēmumā.

3.   2016. gadā Komisija tehniskajā korekcijā attiecībā uz 2017. gadu saskaņā ar 4. un 5. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, pārskata mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" paredzētos kopējos piešķīrumus katrai dalībvalstij 2017.–2020. gadam, piemērojot VII pielikuma 1. līdz 16. punktā noteikto piešķīrumu sadales metodi, pamatojoties uz jaunākajiem pieejamiem statistikas datiem un — attiecībā uz dalībvalstīm, kurām piemēro maksimālā apmēra ierobežojumu, — salīdzinājumu starp kumulatīvo valsts IKP 2014. un 2015. gadā un 2012. gadā aprēķināto kumulatīvo valsts IKP tam pašam periodam, saskaņā ar VII pielikuma 10. punktu. Ja kumulatīvā atšķirība starp pārskatītajiem piešķīrumiem un kopējiem piešķīrumiem ir lielāka nekā +/-5 %, kopējos piešķīrumus atbilstīgi koriģē. Saskaņā ar 5. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, korekcijas sadala vienādās proporcijās 2017.–2020. gadā un attiecīgi pielāgo atbilstošās maksimālās summas finanšu shēmā. Šo korekciju kopējā neto ietekme — pozitīva vai negatīva – nepārsniedz EUR 4 000 000 000. Pēc tehniskās korekcijas veikšanas Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, kurā nosaka katrai dalībvalstij atvēlēto kopējo resursu pārskatītu gada sadalījumu.

4.   Lai nodrošinātu pietiekamus ieguldījumus mērķiem, kas saistīti ar jaunatnes nodarbinātību, darbaspēka mobilitāti, zināšanām, sociālo integrāciju un nabadzības apkarošanu, struktūrfondu resursu daļa, kas pieejama darbības programmu plānošanai, lai īstenotu mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", un kas ESF piešķirta katrai dalībvalstij, nav mazāka par attiecīgo ESF daļu, kas minētajai dalībvalstij paredzēta darbības programmās konverģences un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķu īstenošanai 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Minētajai daļai pieskaita papildu summu, kas noteikta katrai dalībvalstij saskaņā ar IX pielikumā noteikto metodi, lai nodrošinātu, ka ESF daļa, ko veido procentuālā daļa no visiem Savienības līmenī piešķirtajiem fondu līdzekļiem, izņemot Kohēzijas fonda atbalstu transporta infrastruktūrai saskaņā ar EISI, kas minēts 6. punktā, un struktūrfondu sniegto atbalstu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem, kas minēts 7. punktā, dalībvalstīs nav mazāka par 23,1 %. Šā punkta nolūkos ESF investīciju JNI uzskata par struktūrfondu daļu, kas piešķirti ESF.

5.   JNI atvēlētie resursi ir EUR 3 000 000 000 no īpašā piešķīruma JNI un vismaz EUR 3 000 000 000 no ESF paredzētajām mērķinvestīcijām.

6.   Atbalsta apmērs no Kohēzijas fonda, kas pārnesams EISI, ir EUR 10 000 000 000. To saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013 izmanto transporta infrastruktūras projektiem tikai tajās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda finansējumu.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas pārvietojama no Kohēzijas fonda piešķīruma EISI katrai dalībvalstij un kuras apmēru nosaka proporcionāli par visu laikposmu. Kohēzijas fonda piešķīrumu katrai dalībvalstij attiecīgi samazina.

Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no Kohēzijas fonda, ieraksta EISI attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.

No Kohēzijas fonda uz EISI pārvietotā summa, kas minēta pirmajā daļā, tiek izlietota, izsludinot īpašus uzaicinājumus uz konkursu projektiem, ar kuriem nodrošina pamattīklus, vai projektiem un horizontāliem pasākumiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā.

Īpašajiem uzaicinājumiem, kas minēti ceturtajā daļā, piemēro transporta nozarei piemērojamos noteikumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013. Līdz 2016. gada 31. decembrim to projektu atlasē, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu, ņem vērā valsts piešķīrumus saskaņā ar Kohēzijas fondu. No 2017. gada 1. janvāra līdzekļus, kas pārnesti Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam un kas nav piešķirti transporta infrastruktūras projektam, dara pieejamus visām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, lai finansētu transporta infrastruktūras projektus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1316/2013.

Lai atbalstītu tās dalībvalstis, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda un kurām var rasties grūtības, izstrādājot tādus projektus, kas ir pietiekami sagatavoti vai kvalitatīvi, vai tādus, kas ir gan pietiekami sagatavoti, gan kvalitatīvi, un kam ir pietiekama Savienības pievienotā vērtība, īpašu uzmanību pievērš tām programmas atbalsta darbībām, kuru mērķis ir stiprināt valsts pārvaldes iestāžu un publisko dienestu institucionālo spēju un efektivitāti saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1316/2013 I pielikuma I daļā minēto projektu izstrādi un īstenošanu. Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku pārnestā finansējuma apguvi visās dalībvalstīs, kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu no Kohēzijas fonda, Komisija var organizēt papildu uzaicinājumus uz konkursu.

7.   Saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" struktūrfondu atbalsts vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem nav mazāks par EUR 2 500 000 000, un dalībvalstis var brīvprātīgi nolemt par papildu atbalsta piešķiršanu līdz EUR 1 000 000 000 apmērā.

Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu, kurā nosaka summu, kas no katras dalībvalsts struktūrfondu piešķīruma pārvietojama palīdzībai vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem par visu laikposmu. Attiecīgi samazina struktūrfondu piešķīrumu katrai dalībvalstij, veicot proporcionālu samazinājumu katrai reģionu kategorijai.

Gada apropriācijas, kas atbilst pirmajā daļā minētajam atbalstam no struktūrfondiem, ieraksta vistrūcīgāko iedzīvotāju atbalsta instrumenta attiecīgajās budžeta pozīcijās par 2014. gadu.

8.   EUR 330 000 000 no struktūrfondu resursiem, kas paredzēti mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", piešķir inovatīvām darbībām pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā, kuras tieši vai netieši pārvalda Komisija.

9.   Mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredzētie resursi ir 2,75 % no kopējiem resursiem, kas pieejami budžeta saistībām no fondiem 2014. - 2020. gada laikposmam (t. i., kopā EUR 8 948 259 330).

10.   Šīs regulas šajā pantā, 18., 91., 93., 95., 99., 120. pantā, I pielikumā un X pielikumā, ERAF regulas 4. pantā, ESF regulas 4. pantā un 16. līdz 23. pantā, ETS regulas 3. panta 3. punktā un Majotas tālāko reģionu uzskata par NUTS 2. līmeņa reģionu, kurš ir mazāk attīstītu reģionu kategorijā. ETS regulas 3. panta 1. un 2. punktā Majotas un Senmartēnas reģionu uzskata par NUTS 3. līmeņa reģioniem.

93. pants

Resursu nepārvietojamība starp reģionu kategorijām

1.   Kopējās apropriācijas, ko piešķir katrai dalībvalstij attiecībā uz mazāk attīstītajiem reģioniem, pārejas reģioniem un vairāk attīstītiem reģioniem, nav pārvietojamas starp šīm reģionu kategorijām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija pienācīgi pamatotos apstākļos, kas saistīti ar viena vai vairāku tematisko mērķu īstenošanu, var pieņemt dalībvalsts priekšlikumu, ko tā iesniedz, pirmo reizi iesniedzot partnerības nolīgumu vai — pienācīgi pamatotos gadījumos — laikā, kad tiek piešķirta izpildes rezerve, vai veicot nozīmīgas izmaiņas partnerības nolīgumā, līdz 3 % no kopējās apropriācijas reģionu kategorijai pār3est uz citām reģionu kategorijām.

94. pants

Resursu nepārvietojamība starp mērķiem

1.   Kopējās apropriācijas, ko piešķir katrai dalībvalstij attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība", nav pārvietojamas starp minētajiem mērķiem.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija – nolūkā saglabāt fondu reālo ieguldījumu 89. panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanā – pienācīgi pamatotos gadījumos un, ievērojot 3. punktā paredzēto nosacījumu, var, izmantojot īstenošanas aktu, akceptēt dalībvalsts priekšlikumu, tai pirmo reizi iesniedzot partnerības nolīgumu, pārvietot daļu no tās apropriācijām, kas paredzētas mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība", uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai".

3.   Dalībvalstī, kas izteikusi 2. punktā minēto priekšlikumu, mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" paredzētais īpatsvars nav mazāks par 35 % no kopējiem mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" piešķirtajiem resursiem attiecīgajai dalībvalstij, un pēc pārvietošanas nav mazāks par 25 % no minētajiem kopējiem resursiem.

95. pants

Papildināmība

1.   Šajā pantā un X pielikumā piemēro šādas definīcijas:

1)

"bruto pamatkapitāla veidošana" ir visas rezidentražotāju pamatlīdzekļu iegādes mīnus realizācija konkrētā laikposmā, plus zināms neražoto aktīvu vērtības pieaugums, kas radies ražotāja vai institucionālo vienību ražīgas darbības rezultātā, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 2223/96 (37);

2)

"pamatlīdzekļi" ir visi materiāli vai nemateriāli aktīvi, kuri rodas kā ražošanas procesu produkcija un kurus pašus atkārtoti vai nepārtraukti ilgāk nekā gadu izmanto ražošanas procesos;

3)

"vispārējā valdība" ir to institucionālo vienību kopums, kas papildus savu politisko pienākumu izpildei un ekonomikas regulēšanas uzdevuma veikšanai rada principā ārpustirgus pakalpojumus (iespējams, preces) individuālam vai kolektīvam patēriņam un pārdala ienākumu;

4)

"publiski vai līdzvērtīgi strukturālie izdevumi" ir vispārējās valdības bruto pamatkapitāla veidošana.

2.   Atbalsts no fondiem mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" neaizstāj publiskus vai līdzvērtīgus strukturālus izdevumus, kas rodas dalībvalstij.

3.   Dalībvalstis laikā no 2014. līdz 2020. gadam publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni vidēji gadā uztur vismaz vienādā līmenī ar partnerības nolīgumā noteikto atsauces līmeni.

Nosakot pirmajā daļā minēto atsauces līmeni, Komisija un dalībvalstis ņem vērā vispārējos makroekonomiskos apstākļus un īpašus vai ārkārtas apstākļus, piemēram, privatizāciju, ārkārtēju publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmeni dalībvalstī 2007. - 2013. gada plānošanas periodā, kā arī citu publisko investīciju rādītāju izmaiņas. Tās ņem vērā arī izmaiņas valsts piešķīrumos no fondiem salīdzinājumā ar 2007.–2013. gadu.

4.   To, vai publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmenis atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" ir saglabāts vajadzīgajā līmenī attiecīgajam laikposmam, pārbauda tikai tajās dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 15 % no kopējā iedzīvotāju skaita.

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vismaz 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts līmenī.

Dalībvalstīs, kurās mazāk attīstītos un pārejas reģionos dzīvo vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 65 % no kopējā iedzīvotāju skaita, pārbaudi veic valsts un reģionālā līmenī. Tālab šādas dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par izdevumiem mazāk attīstītos un pārejas reģionos katrā pārbaudes procesa posmā.

5.   To, vai publisku vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu līmenis atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" ir saglabāts vajadzīgajā līmenī, pārbauda partnerības nolīguma iesniegšanas brīdī ("ex ante pārbaude"), 2018. gadā ("termiņa vidusposma pārbaude") un 2022. gadā ("ex post pārbaude").

Sīki izstrādāti noteikumi par papildināmības pārbaudi ir izklāstīti X pielikuma 2. punktā.

6.   Ja Komisija ex post pārbaudē konstatē, ka dalībvalsts nav saglabājusi partnerības nolīgumā noteikto publisko vai līdzvērtīgu strukturālo izdevumu atsauces līmeni atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un kā noteikts X pielikumā, Komisija saistībā ar neatbilstības pakāpi var veikt finanšu korekciju, ar īstenošanas aktu pieņemot lēmumu. Nosakot, vai veikt finanšu korekciju, Komisija ņem vērā, vai ekonomiskā situācija attiecīgajā dalībvalstī ir būtiski mainījusies kopš termiņa vidusposma pārbaudes. Sīki izstrādāti noteikumi par finanšu korekcijas likmēm ir izklāstīti X pielikuma 3. punktā.

7.   Šā panta 1. līdz 6. punktu nepiemēro mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām.

II   SADAĻA

PLĀNOŠANA

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi par fondiem

96. pants

Mērķa "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" darbības programmu saturs, pieņemšana un grozīšana

1.   Darbības programma sastāv no prioritārajiem virzieniem. Prioritārais virziens attiecas uz vienu fondu un vienu reģionu kategoriju, izņemot Kohēzijas fondu, un, neskarot 59. pantu, atbilst tematiskajam mērķim, un ietver vienu vai vairākas konkrētā tematiskā mērķa investīciju prioritātes atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem. Attiecīgā gadījumā un lai palielinātu tā ietekmi un efektivitāti tematiski saskaņotā un integrētā pieejā, prioritārais virziens var:

a)

attiekties uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju;

b)

vienā tematiskajā mērķī apvienot vienu vai vairākas papildu investīciju prioritātes no ERAF, Kohēzijas fonda un ESF;

c)

pienācīgi pamatotos gadījumos apvienot vienu vai vairākas papildinošas investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, lai panāktu lielāko ieguldījumu minētajā prioritārajā virzienā;

d)

attiecībā uz ESF apvienot investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, kas izklāstīti 9. panta pirmās daļas 8., 9., 10. un 11. punktā, lai veicinātu to ieguldījumu citos prioritārajos virzienos un lai īstenotu sociālas inovācijas un transnacionālu sadarbību.

Dalībvalstis var apvienot divas vai vairākas no a) līdz d) apakšpunktā minētās iespējas.

2.   Darbības programma veicina Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei un palīdz sasniegt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, un tajā izklāsta:

a)

pamatojumu tematisko mērķu, atbilstošo investīciju prioritāšu un finanšu piešķīrumu izvēlei, ievērojot partnerības nolīgumu un pamatojoties uz reģionālo un — attiecīgā gadījumā — valsts vajadzību apzināšanu, tostarp, lai risinātu problēmas, kas apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij paredzētajos ieteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgajos Padomes ieteikumos, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu, ņemot vērā ex ante novērtējumu saskaņā ar 55. pantu;

b)

attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas nav tehniskā palīdzība:

i)

investīciju prioritātes un atbilstošos konkrētos mērķus;

ii)

lai stiprinātu plānošanas orientāciju uz rezultātiem, — paredzamos rezultātus konkrētajiem mērķim un atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot atsauces vērtību un mērķvērtību, attiecīgā gadījumā izsakot to skaitliskā izteiksmē atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem;

iii)

atbalstāmo darbību veidu un piemēru aprakstu katrai investīciju prioritātei un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā, tostarp darbību atlases pamatprincipus un — attiecīgā gadījumā — norādot galvenās mērķgrupas, īpašas mērķteritorijas, atbalsta saņēmēju veidus, finanšu instrumentu plānoto izlietojumu un lielos projektus;

iv)

attiecībā uz katru investīciju prioritāti — iznākumu rādītājus, tostarp skaitliski izteiktu mērķvērtību, kas, paredzams, veicinās rezultātu sasniegšanu, atbilstoši konkrētu fondu noteikumiem;

v)

īstenošanas posmus un finanšu un iznākumu rādītājus, un, vajadzības gadījumā, rezultātu rādītājus, kas izmantojami kā darbības rezultātu satvara starpposma un galamērķi saskaņā ar 21. panta 1. punktu un II pielikumu;

vi)

atbilstošās intervences kategorijas, kas pamatojas uz nomenklatūru, ko Komisija pieņēmusi, un plānoto resursu indikatīvu sadalījumu;

vii)

attiecīgā gadījumā kopsavilkumu par tehniskās palīdzības plānoto izmantošanu, vajadzības gadījumā pasākumiem programmu pārvaldībā un kontrolē iesaistīto iestāžu un atbalsta saņēmēju administratīvās spējas uzlabošanai;

c)

attiecībā uz katru prioritāro virzienu, kas saistīts ar tehnisko palīdzību:

i)

konkrētus mērķus,

ii)

paredzamos rezultātus katram konkrētajam mērķim un, ja tas ir objektīvi pamatoti, ņemot vērā darbību saturu, atbilstošos rezultātu rādītājus, norādot bāzes līnijas vērtību un mērķvērtību saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem,

iii)

atbalstāmo darbību aprakstu un to paredzamo ieguldījumu šā apakšpunkta i) punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanā,

iv)

iznākumu rādītājus, kuri, paredzams, veicinās rezultātu sasniegšanu,

v)

atbilstošās intervences kategorijas, kas pamatojas uz nomenklatūru, ko Komisija pieņēmusi, un plānoto resursu indikatīvu sadalījumu.

Šā apakšpunkta ii) punktu nepiemēro, ja prioritārajam virzienam vai virzieniem sniegtais Savienības ieguldījums, kas attiecas uz darbības programmai sniegtu tehnisko palīdzību, nepārsniedz EUR 15 000 000.

d)

finansējuma plānu, kurā ir šādas tabulas:

i)

tabulas, kurās saskaņā ar 60., 120. un 121. pantu pa gadiem sadalīts kopējās finanšu apropriācijas apjoms, kāds paredzēts atbalstam no katra fonda, norādot summas, kas attiecas uz izpildes rezerves;

ii)

tabulas, kurā visam plānošanas periodam, darbības programmai un katram prioritārajam virzienam ir precizēts no katra fonda piešķiramā atbalsta un valsts līdzfinansējuma kopējais finanšu apropriācijas apmērs, norādot summas, kas attiecas uz izpildes rezervi. Attiecībā uz prioritārajiem virzieniem, kas saistīti ar vairākām reģionu kategorijām, tabulās norāda no fondiem saņemamo kopējo finanšu apropriācijas apmēru un valsts līdzfinansējuma apmēru katrai reģionu kategorijai.

Attiecībā uz prioritārajiem virzieniem, kas apvieno investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, tabulā norāda no katra fonda saņemamo kopējo finanšu apropriācijas apmēru un valsts līdzfinansējuma apmēru katram attiecīgajam tematiskajam mērķim.

Ja valsts līdzfinansējumu veido gan publiskais, gan privātais līdzfinansējums, tabulā norāda indikatīvo sadalījumu starp publiskā un privātā finansējuma daļu. Informācijas nolūkos tabulā norāda paredzamo EIB līdzdalību;

e)

to lielo projektu sarakstu, kuru īstenošana ir paredzēta plānošanas periodā.

Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz nomenklatūru, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punktā un nomenklatūru, kas minēta c) apakšpunkta v) punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

3.   Darbības programmā, ņemot vērā tās saturu un mērķus, apraksta integrēto pieeju teritoriālajai attīstībai, ievērojot partnerības nolīgumu, un parāda, kā minētā darbības programma sekmē tās mērķu un paredzamo rezultātu sasniegšanu, attiecīgā gadījumā norādot:

a)

pieeju sabiedrības virzītas vietējās attīstības instrumentu izmantošanai un principus to teritoriju apzināšanai, kurās šo pieeju īstenos;

b)

paredzamā ERAF atbalsta indikatīvo summu integrētām darbībām ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, ko īstenos saskaņā ar ERAF regulas 7. panta 3. punktu, un ESF atbalsta indikatīvo piešķīrumu integrētajām darbībām;

c)

pieeju ITI instrumenta izmantošanai gadījumos, kas nav minēti b) apakšpunktā, un tiem paredzēto indikatīvo finanšu piešķīrumu no katra prioritārā virziena;

d)

darbības programmu procedūras starpreģionālajām un transnacionālajām darbībām ar atbalsta saņēmējiem, kas atrodas vismaz vienā citā dalībvalstī;

e)

ja dalībvalstis un reģioni piedalās makroreģionālās stratēģijās un jūras baseinu stratēģijās, ņemot vērā dalībvalsts norādītās programmas jomas vajadzības, programmas plānotās intervences ieguldījumu šādās stratēģijās.

4.   Papildus darbības programmā norāda:

a)

attiecīgā gadījumā, vai un kā tajā tiek risinātas to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir lielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās kopienas un personas ar invaliditāti, un attiecīgos gadījumos norādot ieguldījumu integrētajā pieejā, kas izklāstīta partnerības nolīgumā;

b)

attiecīgā gadījumā norādot, vai un kādā veidā tajā tiek risinātas reģionu demogrāfiskās problēmas un to teritoriju īpašās vajadzības, kuros ir būtiskas un pastāvīgas ar dabu saistītas vai demogrāfiskas grūtības, kā minēts LESD 174. pantā, un norādot ieguldījumu integrētajās pieejās, kas šajā nolūkā noteikta partnerības nolīgumā.

5.   Darbības programmā norāda:

a)

vadošo iestādi, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestādi un revīzijas iestādi;

b)

struktūru, kurai Komisija veiks maksājumus;

c)

darbības, kas veiktas, lai iesaistītu 5. pantā minētos partnerus darbības programmas sagatavošanā, un partneru nozīmi darbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

6.   Darbības programmā, ievērojot partnerības nolīgumu un ņemot vērā dalībvalstu institucionālo un tiesisko sistēmu, izklāsta arī:

a)

mehānismus, kas nodrošina koordināciju starp fondiem, ELFLA un EJZF un citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem un koordināciju ar EIB, ņemot vērā attiecīgos VSS noteikumus;

b)

par katru ex ante nosacījumu, kas paredzēts saskaņā ar 19. pantu un XI pielikumu, kas piemērojams darbības programmai, novērtējumu par to, vai ex ante nosacījums ir izpildīts partnerības nolīguma un darbības programmas iesniegšanas dienā, un, ja ex ante nosacījums nav izpildīts — to darbību aprakstu, kas jāveic, lai izpildītu ex ante nosacījumu, atbildīgās iestādes un šādu darbību grafiku saskaņā ar partnerības nolīgumā paredzēto kopsavilkumu;

c)

kopsavilkumu par atbalsta saņēmējiem radītā administratīvā sloga izvērtējumu un vajadzības gadījumā darbības, ko plānots veikt, lai to samazinātu, norādot arī indikatīvo grafiku.

7.   Katrā darbības programmā, — izņemot tās, kur tehnisko palīdzību sniedz atbilstoši īpašai darbības programmai, — ņemot vērā pienācīgi pamatotu dalībvalsts novērtējumu par turpmāk minēto noteikumu saistību ar darbības programmu saturu un mērķiem, iekļauj aprakstu par:

a)

īpašām darbībām, kuras jāveic, lai darbību atlasē ņemtu vērā vides aizsardzības prasības, resursu efektivitāti, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām, izturību pret katastrofām, riska novēršanu un pārvaldību;

b)

īpašām darbībām, kuras jāveic, lai veicinātu iespēju vienlīdzību un darbības programmas sagatavošanā, izstrādē un īstenošanā novērstu diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un jo īpaši attiecībā uz piekļuvi finansējumam, ņemot vērā to dažādo mērķgrupu vajadzības, kurās ir šādas diskriminācijas risks, un jo īpaši nepieciešamību nodrošināt pieejamību personām ar invaliditāti;

c)

darbības programmas ieguldījumu vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanā un attiecīgā gadījumā pasākumus dzimumu līdztiesības principa integrēšanai darbības programmas un darbības līmenī.

Dalībvalstis kopā ar darbības programmas priekšlikumu atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai" var iesniegt valsts līdztiesības struktūru atzinumu par pasākumiem, kas izklāstīti pirmās daļas b) un c) apakšpunktā.

8.   Ja dalībvalsts sagatavo maksimums vienu darbības programmu katram fondam, darbības programmas elementus, uz kuriem attiecas 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts, 3. punkta a), c) un d) apakšpunkts, 4. punkts un 6. punkts, var iekļaut, pamatojoties tikai uz partnerības nolīguma attiecīgajiem noteikumiem.

9.   Darbības programmu sagatavo saskaņā ar paraugu. Lai nodrošinātu vienādus šā panta īstenošanas nosacījumus, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko paredz minēto paraugu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

10.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko apstiprina visus darbības programmas elementus, tostarp visus tās turpmākos grozījumus, uz kuriem attiecas šis pants, izņemot tos elementus, uz kuriem attiecas 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta vi) punkts, c) apakšpunkta v)un e) punkts, 4. un 5. punkts, 6. punkta a) un c) apakšpunkts un 7. punkts, kuri paliek dalībvalstu pārziņā.

11.   Vadošā iestāde vienā mēnesī no grozošā lēmuma pieņemšanas dienas informē Komisiju par visiem lēmumiem, ar ko groza darbības programmas elementus, uz kuriem neattiecas Komisijas lēmums, kas minēts 10. punktā. Grozošajā lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu, kas nav pirms tā pieņemšanas dienas.

97. pants

Īpaši nosacījumi par tā atbalsta plānošanu, kas paredzēts kopīgajiem instrumentiem neierobežotām garantijām un pārvēršanai vērtspapīros, atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai"

Saskaņā ar 28. pantu darbības programmas, kas minētas 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, ietver tikai elementus, kas minēti 96. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā unpirmās daļas d) apakšpunktā, 96. panta 5. punktā un 96. panta 6. punkta b) apakšpunktā.

98. pants

Kopīgs atbalsts no fondiem atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai"

1.   Fondi var kopīgi sniegt atbalstu darbības programmām atbilstīgi mērķim "Investīcijas izglītībai un nodarbinātībai".

2.   ERAF un ESF savstarpēji papildinošā veidā un ievērojot maksimālo ierobežojumu, kas ir 10 % no Savienības finansējuma katram darbības programmas prioritārajam virzienam, var finansēt daļu no darbības, par kuras izmaksām var saņemt atbalstu no otra fonda, pamatojoties uz attiecīgajam fondam piemērojamiem atbilstības noteikumiem, ar noteikumu, ka šādas izmaksas ir vajadzīgas apmierinošai darbības īstenošanai un ir tieši saistītas ar to.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām.

99. pants

Darbības programmu ģeogrāfiskā darbības joma atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"

Darbības programmas attiecībā uz ERAF un ESF izstrādā atbilstošajā ģeogrāfiskajā līmenī un vismaz NUTS 2. līmenī saskaņā ar dalībvalsts institucionālo un tiesisko sistēmu, ja vien Komisija un dalībvalsts nevienojas citādi.

No Kohēzijas fonda atbalstītās darbības programmas izstrādā valsts līmenī.

II   NODAĻA

Lielie projekti

100. pants

Saturs

Kā daļu no darbības programmas vai darbības programmām, uz kurām attiecas kāds saskaņā ar šīs regulas 96. panta 10. punktu vai ETS regulas 8. panta 12. punktu pieņemts Komisijas lēmums, ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt darbību, kas ietver virkni būvdarbu, darbību vai pakalpojumu ar mērķi veikt vienotu un noteiktu ekonomisku vai tehnisku uzdevumu, kuram ir skaidri noteikti mērķi un attiecībā uz kuru kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz EUR 50 000 000, vai ja darbības palīdz īstenot 9. panta pirmās daļas 7. punktā minētu tematisko mērķi un to kopējās atbilstīgās izmaksas pārsniedz EUR 75 000 000 ("liels projekts"). Finanšu instrumentus neuzskata par lieliem projektiem.

101. pants

Lielā projekta apstiprināšanai nepieciešamā informācija

Pirms lielā projekta apstiprināšanas vadošā iestāde nodrošina, ka ir pieejama šāda informācija:

a)

ziņas par struktūru, kas ir atbildīga par lielā projekta īstenošanu, un tās statuss;

b)

apraksts par investīciju un tās vietu;

c)

kopējās izmaksas un kopējās atbilstīgās izmaksas, ņemot vērā 61. pantā noteiktās prasības;

d)

veiktā priekšizpēte, tostarp iespēju analīze un rezultāti;

e)

izmaksu un ieguvumu analīze, tostarp ekonomiskā un finanšu analīze, un riska izvērtējums;

f)

ietekmes uz vidi analīze, ņemot vērā nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt klimata pārmaiņas un izturību pret katastrofām;

g)

skaidrojums, kādā veidā lielais projekts atbilst attiecīgās darbības programmas vai darbības programmu prioritārajiem virzieniem un projekta paredzamais ieguldījums minēto prioritāro virzienu konkrēto mērķu sasniegšanā, un paredzamais ieguldījums sociāli ekonomiskajā attīstībā;

h)

finansējuma plāns, kurā norādīti kopējie plānotie finanšu resursi un plānotais atbalsts no fondiem, EIB un visiem pārējiem finansējuma avotiem, kopā ar fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;

i)

lielā projekta īstenošanas grafiks un — ja ir paredzams, ka īstenošanas laiks būs ilgāks par plānošanas periodu — posmi, par kuriem lūdz atbalstu no fondiem plānošanas periodā.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiju, kas, pamatojoties uz atzītu paraugpraksi, izmantojama pirmā punkta e) apakšpunktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

Pēc dalībvalsts iniciatīvas informāciju, kas minēta pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā, izmantojot Komisijas sniegtās tehniskās palīdzības atbalstu, var izvērtēt neatkarīgi eksperti vai, vienojoties ar Komisiju, — citi neatkarīgi eksperti ("kvalitātes pārbaude"). Citos gadījumos dalībvalsts Komisijai sniedz pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā izklāstīto informāciju, tiklīdz tā ir pieejama.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka metodoloģiju, kas izmantojama lielā projekta kvalitātes pārbaudes veikšanai.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu pirmās daļas a) līdz i) apakšpunktā minētās informācijas iesniegšanai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

102. pants

Lēmums par lielo projektu

1.   Ja neatkarīgi eksperti, veicot kvalitātes pārbaudi, kas pamatota ar 101. panta pirmajā daļā minētās informācijas izvērtējumu, lielo projektu ir novērtējuši pozitīvi, vadošā iestāde var turpināt lielā projekta atlasi saskaņā ar 125. panta 3. punktu. Vadošā iestāde paziņo Komisijai par atlasīto lielo projektu. Minētajā paziņojumā ietver šādu informāciju:

a)

125. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētais dokuments, kurā ir norādīta informācija par:

i)

struktūru, kas ir atbildīga par lielā projekta īstenošanu,

ii)

aprakstu par investīciju, tās vietu, izpildes grafiku un paredzamo lielā projekta ieguldījumu attiecīgā prioritārā virziena vai virzienu konkrēto mērķu sasniegšanā,

iii)

kopējām izmaksām un kopējām atbilstīgajām izmaksām, ņemot vērā 61. pantā noteiktās prasības,

iv)

finansējuma plānu un fiziskajiem un finanšu rādītājiem attiecībā uz progresa uzraudzību, ņemot vērā apzinātos riskus;

b)

neatkarīgu ekspertu veiktā kvalitātes pārbaude, kurā sniegtas skaidras norādes par investīcijas iespējamību un lielā projekta ekonomisko dzīvotspēju.

Uzskata, ka Komisija ir apstiprinājusi finanšu ieguldījumu dalībvalsts atlasītā lielā projektā, ja trīs mēnešos pēc pirmajā daļā minētā paziņojuma ar īstenošanas aktu nav pieņemts lēmums, ar ko noraida attiecīgo finanšu ieguldījumu. Komisija finanšu ieguldījumu noraida tikai pamatojoties uz to, ka tā konstatējusi būtiskas nepilnības neatkarīgu ekspertu veiktajā kvalitātes pārbaudē.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātu, kādā sniedzami pirmajā daļā minētie paziņojumi. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

2.   Gadījumos, kas nav minēti šā panta 1. punktā, Komisija novērtē lielo projektu, pamatojoties uz 101. pantā minēto informāciju, lai noteiktu, vai vadošās iestādes saskaņā ar 125. panta 3. punktu atlasītā lielā projekta finanšu ieguldījums ir pamatots. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc 101. pantā minētās informācijas iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par atlasītā lielā projekta finanšu ieguldījuma apstiprināšanu.

3.   Komisija saskaņā ar 1. punkta otro daļu un 2. punktu veic apstiprināšanu ar nosacījumu, ka pirmais būvdarbu līgums tiek noslēgts vai – saskaņā ar PPP struktūrām īstenotu darbību gadījumā – PPP līgums starp publisko struktūru un privāto sektoru tiek parakstīts trīs gados no apstiprināšanas dienas. Pēc pienācīgi pamatota dalībvalsts pieprasījuma, īpaši gadījumā, kad ar lielo projektu īstenošanu saistītu administratīvu procedūru vai tiesas procesu dēļ rodas kavējumi, un ja pieprasījums tiek iesniegts trīs gadu laikposmā, Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, var pieņemt lēmumu pagarināt laikposmu par ne vairāk kā diviem gadiem.

4.   Ja Komisija neapstiprina finanšu ieguldījumu atlasītajā lielajā projektā, tā savā lēmumā norāda šāda noraidījuma iemeslus.

5.   Lielos projektus, par kuriem paziņo Komisijai saskaņā ar 1. punktu vai ko iesniedz Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar 2. punktu, iekļauj darbības programmas lielo projektu sarakstā.

6.   Ar lielo projektu saistītos izdevumus var iekļaut maksājuma pieprasījumā pēc 1. punktā minētās paziņošanas vai pēc 2. punktā minētās iesniegšanas apstiprināšanai. Ja Komisija neapstiprina vadošās iestādes atlasīto lielo projektu, izdevumu deklarāciju pēc Komisijas lēmuma pieņemšanas attiecīgi izlabo.

103. pants

Lēmumi par lielo projektu, ko īsteno pakāpeniski

1.   Atkāpjoties no 101. panta trešās daļas un 102. panta 1. un 2. punkta, šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītās procedūras piemēro darbībai, kas izpilda šādus nosacījumus:

a)

darbību veido iepriekšējā plānošanas periodā sāktais otrais vai tam sekojošais posms lielajā projektā, kura iepriekšējo posmu vai posmus Komisija ir apstiprinājusi ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006; vai tām dalībvalstīm, kas iestājās Savienībā pēc 2013. gada 1. janvāra, — ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī;

b)

visu lielā projekta posmu atbilstīgo izmaksu kopsumma pārsniedz attiecīgos 100. pantā minētos līmeņus;

c)

lielā projekta piemērošana un Komisijas veikts novērtējums iepriekšējā plānošanas periodā attiecas uz visiem plānotajiem posmiem;

d)

šīs regulas 101. panta pirmajā daļā minētajā informācijā par lielo projektu nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar informāciju, kas par lielo projektu sniegta pieteikumā, kurš iesniegts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006, jo īpaši attiecībā uz kopējiem atbilstīgiem izdevumiem;

e)

tas lielā projekta posms, ko īstenos saskaņā ar iepriekšējo plānošanas periodu, ir vai būs gatavs izmantošanai Komisijas lēmumā paredzētajiem mērķiem no tā termiņa, kas noteikts slēgšanas dokumentu iesniegšanai attiecīgajai darbības programmai vai programmām.

2.   Vadošā iestāde var sākt lielo projektu atlasi saskaņā ar 125. panta 3. punktu un iesniegt paziņojumu, kurā ietverti visi 102. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā izklāstītie elementi, kopā ar apstiprinājumu, ka ir izpildīts šā panta 1. punkta d) apakšpunktā minētais nosacījums. Neatkarīga eksperta veikta informācijas kvalitātes pārbaude nav vajadzīga.

3.   Uzskata, ka Komisija ir apstiprinājusi finanšu ieguldījumu vadošās iestādes atlasītā lielā projektā, ja trīs mēnešos pēc 2. punktā minētās paziņošanas ar īstenošanas aktu nav pieņemts lēmums, ar ko noraida attiecīgo finanšu ieguldījumu lielajā projektā. Komisija noraida finanšu ieguldījumu tikai tad, ja 1. punkta d) apakšpunktā minētajā informācijā notikušas būtiskas izmaiņas vai ja lielais projekts neatbilst attiecīgās darbības programmas vai programmu prioritārajam virzienam.

4.   Lēmumiem par lielo projektu, ko īsteno pakāpeniski, piemēro 102. panta 3. līdz 6. punktu.

III   NODAĻA

Kopīgs rīcības plāns

104. pants

Darbības joma

1.   Kopīgs rīcības plāns ir darbība, kuras jomu nosaka un ko pārvalda attiecībā pret sasniedzamajiem iznākumiem un rezultātiem. Plāns ietver tādu projektu vai projektu grupu, kuri nesastāv no infrastruktūras nodrošināšanas un kuri tiek īstenoti uz atbalsta saņēmēja atbildību kā daļa no darbības programmas vai programmām. Dalībvalsts un Komisija vienojas par kopīga rīcības plāna iznākumiem un rezultātiem, un tās veicina darbības programmu konkrēto mērķu sasniegšanu un ir pamats atbalsta saņemšanai no fondiem. Rezultāti attiecas uz kopīgā rīcības plāna tiešo ietekmi. Kopīgā rīcības plāna atbalsta saņēmējs ir publisko tiesību subjekts. Kopīgus rīcības plānus neuzskata par lieliem projektiem.

2.   Kopīgam rīcības plānam piešķirtie publiskie izdevumi ir vismaz EUR 10 000 000 vai 20 % no darbības programmas vai programmu publiskā atbalsta, atkarībā no tā, kura no vērtībām ir mazāka. Izmēģinājuma projekta īstenošanas nolūkā vienam kopīgam rīcības plānam piešķirtos minimālos publiskos izdevumus attiecībā uz katru darbības programmu var samazināt līdz EUR 5 000 000.

3.   Šā panta 2. punktu nepiemēro darbībām, ko atbalsta JNI.

105. pants

Kopīgu rīcības plānu sagatavošana

1.   Dalībvalsts, vadošā iestāde vai jebkurš izraudzīts publisko tiesību subjekts var iesniegt priekšlikumu par kopīgu rīcības plānu vienlaicīgi ar attiecīgo darbības programmu iesniegšanu vai arī vēlāk. Minētajā priekšlikumā iekļauj visu 106. pantā minēto informāciju.

2.   Kopīgs rīcības plāns attiecas uz daļu laikposma no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim. Atlīdzību par kopīga rīcības plāna iznākumiem un rezultātiem var saņemt tikai tad, ja tie tiek sasniegti pēc 107. pantā minētā kopīgā rīcības plāna apstiprināšanas lēmuma pieņemšanas dienas un pirms minētajā lēmumā noteiktā īstenošanas laikposma beigām.

106. pants

Kopīgu rīcības plānu saturs

Kopīgajā rīcības plānā iekļauj:

1)

to pamatojošo attīstības vajadzību un mērķu analīzi, ņemot vērā darbības programmu mērķus un — attiecīgā gadījumā — attiecīgajai valstij adresētos attiecīgos ieteikumus un dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikas vispārējās pamatnostādnes saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, ko dalībvalstīm jāņem vērā savā nodarbinātības politikā saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu;

2)

satvaru, kurā izklāsta saistību starp kopīgā rīcības plāna vispārējiem un konkrētajiem mērķiem, starpposma mērķus un galamērķus attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem, kā arī paredzētos projektus vai projektu veidus;

3)

kopējos un īpašos rādītājus, kas izmantojami iznākumu un rezultātu uzraudzībai, attiecīgā gadījumā iedalot pa prioritārajiem virzieniem;

4)

informāciju par tā ģeogrāfisko aptvērumu un mērķgrupām;

5)

paredzamo tā īstenošanas laikposmu;

6)

analīzi par tā ietekmi uz vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšanu un diskriminācijas novēršanu;

7)

analīzi par tā ietekmi uz ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, ja piemērojams;

8)

tā īstenošanas noteikumus, tostarp:

a)

par kopīgā rīcības plāna īstenošanu atbildīgā atbalsta saņēmēja izraudzīšanos, apliecinot tā kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī tā administratīvo un finanšu pārvaldības spēju;

b)

kopīgā rīcības plāna koordinācijas kārtību saskaņā ar 108. pantu;

c)

kopīgā rīcības plāna uzraudzības un novērtēšanas kārtību, tostarp kārtību, kādā tiks nodrošināta ar starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanu saistīto datu kvalitāte, vākšana un glabāšana;

d)

kārtību, kādā tiks nodrošināta informācijas izplatīšana un saziņa attiecībā uz kopīgo rīcības plānu un fondiem;

9)

tā finanšu mehānismu, tostarp:

a)

izmaksas, ko radīs starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšana attiecībā pret 2. punktu, pamatojoties uz šīs regulas 67. panta 5. punktā un ESF regulas 14. pantā noteiktajām metodēm;

b)

indikatīvu grafiku, saskaņā ar kuru tiks veikti maksājumi atbalsta saņēmējam saistībā ar starpposma mērķiem un galamērķiem;

c)

finanšu plānu pa darbības programmām un prioritārajiem virzieniem, ieskaitot kopējo atbilstīgo summu un publisko izdevumu summu.

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka kopīgā rīcības plāna parauga formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

107. pants

Lēmums par kopīgo rīcības plānu

1.   Komisija novērtē kopīgo rīcības plānu, pamatojoties uz 106. pantā minēto informāciju, lai noskaidrotu, vai atbalsts no fondiem ir pamatots.

Ja Komisija divos mēnešos pēc kopīga rīcības plāna priekšlikuma iesniegšanas uzskata, ka tas neatbilst 104. pantā minētajām novērtēšanas prasībām, tā iesniedz dalībvalstij apsvērumus. Dalībvalsts iesniedz Komisijai visu prasīto papildinformāciju un vajadzības gadījumā attiecīgi pārskata kopīgo rīcības plānu.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu apstiprināt kopīgo rīcības plānu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad to iesniegusi dalībvalsts, bet ne agrāk, kā tiek pieņemtas attiecīgās darbības programmas, ar nosacījumu, ka ir pienācīgi ņemti vērā jebkuri apsvērumi.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā lēmumā norāda atbalsta saņēmēju un kopīgā rīcības plāna vispārīgos un konkrētos mērķus, starpposma mērķus un galamērķus attiecībā uz iznākumiem un rezultātiem, šo starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanas izmaksas, kā arī finansēšanas plānu pa darbības programmām un prioritārajiem virzieniem, ieskaitot kopējo atbilstīgo summu un publisko izdevumu summu, kopīgā rīcības plāna īstenošanas laikposmu un — attiecīgā gadījumā — kopīgā rīcības plāna ģeogrāfisko aptvērumu un mērķgrupas.

4.   Ja Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, atsakās atļaut atbalsta piešķiršanu no fondiem kopīgam rīcības plānam, tā informē dalībvalsti par atteikuma iemeslu 2. punktā noteiktajā termiņā.

108. pants

Koordinācijas komiteja un kopīgā rīcības plāna grozīšana

1.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde izveido tādu koordinācijas komiteju kopīgajam rīcības plānam, kas atšķiras no attiecīgo darbības programmu uzraudzības komitejas. Koordinācijas komiteja tiekas vismaz divreiz gadā un iesniedz ziņojumus vadošajai iestādei. Vadošā iestāde informē attiecīgo uzraudzības komiteju par koordinācijas komitejas paveiktā darba rezultātiem un panākumiem kopīgā rīcības plāna īstenošanā saskaņā ar 110. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 125. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

Par koordinācijas komitejas sastāvu lemj dalībvalsts, vienojoties ar attiecīgo vadošo iestādi un ievērojot partnerības principu.

Komisija var piedalīties koordinācijas komitejas darbā kā padomdevēja.

2.   Koordinācijas komiteja veic šādas darbības:

a)

izvērtē progresu kopīgā rīcības plāna starpposma mērķu, iznākumu un rezultātu sasniegšanā;

b)

izskata un apstiprina priekšlikumus grozīt kopīgo rīcības plānu, lai ņemtu vērā jebkurus jautājumus, kas ietekmē tā darbības rezultātus.

3.   Dalībvalsts Komisijai iesniegtie pieprasījumi grozīt kopīgus rīcības plānus ir pienācīgi pamatoti. Komisija novērtē, vai grozīšanas pieprasījums ir pamatots, ņemot vērā dalībvalsts sniegto informāciju. Komisija var sniegt apsvērumus, un dalībvalsts iesniedz Komisijai visu vajadzīgo papildinformāciju. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, pieņem lēmumu par grozīšanas pieprasījumu ne vēlāk kā trīs mēnešus no dienas, kad to iesniegusi dalībvalsts, ar noteikumu, ka ir pietiekami ņemti vērā jebkuri Komisijas sagatavotie apsvērumi. Ja tiek apstiprināts, grozījums stājas spēkā lēmuma pieņemšanas dienā, ja vien lēmumā nav noteikts citādi.

109. pants

Kopīgā rīcības plāna finanšu pārvaldība un kontrole

1.   Kopīgo rīcības plānu maksājumus atbalsta saņēmējam uzskata par vienreizējiem maksājumiem vai vienības izmaksu standarta shēmām. Atkāpjoties no 67. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta, vienreizējo maksājumu maksimālos ierobežojumus nepiemēro.

2.   Kopīgā rīcības plāna finanšu pārvaldības, kontroles un revīzijas vienīgais mērķis ir pārbaudīt, vai maksājumu nosacījumi, kuri noteikti kopīgā rīcības plāna apstiprināšanas lēmumā, ir izpildīti.

3.   Kopīgā rīcības plāna atbalsta saņēmējs un struktūras, kuras rīkojas uz tā atbildību, īstenošanas darbību izdevumiem var piemērot savu grāmatvedības uzskaites praksi. Minētajai grāmatvedības uzskaites praksei un atbalsta saņēmēja faktiskajām izmaksām neveic revīzijas iestādes vai Komisijas revīziju.

III   SADAĻA

UZRAUDZĪBA, NOVĒRTĒŠANA, INFORMĀCIJA UN SAZIŅA

I   NODAĻA

Uzraudzība un novērtēšana

110. pants

Uzraudzības komitejas funkcijas

1.   Uzraudzības komiteja jo īpaši pārbauda:

a)

jebkādus jautājumus, kas ietekmē darbības programmas darbības rezultātus;

b)

progresu novērtēšanas plāna īstenošanā un to turpmāko pasākumu īstenošanā, kas noteikti pēc novērtējumu secinājumu pieņemšanas;

c)

komunikācijas stratēģijas īstenošanu;

d)

lielo projektu īstenošanu;

e)

kopīgu rīcības plānu īstenošanu;

f)

pasākumus, kas veikti, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību, iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju, tostarp pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti;

g)

ilgtspējīgas attīstības veicināšanas pasākumus;

h)

attiecīgā gadījumā ex ante nosacījumus, kuri nav izpildīto partnerības nolīguma un darbības programmas iesniegšanas dienā, un progresu saistībā ar piemērojamo ex ante nosacījumu izpildi;

i)

finanšu instrumentus.

2.   Atkāpjoties no 49. panta 3. punkta, uzraudzības komiteja pārbauda un apstiprina:

a)

metodoloģiju un kritērijus, kas izmantoti darbību atlasē;

b)

gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;

c)

darbības programmas novērtēšanas plānu un jebkurus novērtēšanas plāna grozījumus, tostarp gadījumā, kad tas ir daļa no kopējā novērtēšanas plāna saskaņā ar 114. panta 1. punktu;

d)

darbības programmas komunikācijas stratēģiju un jebkurus stratēģijas grozījumus;

e)

jebkuru vadošās iestādes priekšlikumu par jebkuriem darbības programmas grozījumiem.

111. pants

Īstenošanas ziņojumi attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai"

1.   Līdz 2016. gada 31. maijam un līdz katra nākamā gada tam pašam datumam līdz pat 2023. gadam ieskaitot dalībvalsts iesniedz Komisijai gada īstenošanas ziņojumu saskaņā ar 50. panta 1. punktu. Ziņojums, ko iesniedz 2016. gadā, attiecas uz 2014. un 2015. finanšu gadu, kā arī uz laikposmu no izdevumu atbilstības sākuma datuma līdz 2013. gada 31. decembrim.

2.   Attiecībā uz ziņojumiem, ko iesniedz 2017. gadā un 2019. gadā, 1. punktā minētais termiņš ir 30. jūnijs.

3.   Gada īstenošanas ziņojumos izklāsta šādu informāciju:

a)

darbības programmas īstenošana saskaņā ar 50. panta 2. punktu;

b)

progress lielo projektu un kopīgu rīcības plānu sagatavošanā un īstenošanā.

4.   Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. un 2019. gadā, ietver un izvērtē informāciju, kas paredzēta attiecīgi 50. panta 4. un 5. punktā, un šā panta 3. punktā noteikto informāciju kopā ar šādu informāciju:

a)

progresu novērtēšanas plāna īstenošanā un to turpmāko pasākumu īstenošanā, kas noteikti pēc novērtējumu secinājumu pieņemšanas;

b)

fondu informēšanas un publicitātes pasākumu rezultātus, kuri īstenoti saskaņā ar komunikācijas stratēģiju;

c)

partneru iesaistīšanu darbības programmas īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

Gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz 2017. gada 2019. gadā, atkarībā no darbības programmu satura un mērķiem, var iekļaut informāciju un izvērtēt:

a)

progresu integrētās pieejas īstenošanā attiecībā uz teritoriālo attīstību, tostarp to reģionu attīstību, kurus pastāvīgi vai būtiski skar demogrāfiskas un ar dabu saistītas grūtības, pilsētu ilgtspējīgu attīstību un uz sabiedrību orientētu vietējo attīstību saskaņā ar darbības programmu;

b)

progresu tādu darbību īstenošanā, kuru mērķis ir stiprināt dalībvalstu iestāžu un atbalsta saņēmēju spēju pārvaldīt un izmantot fondus;

c)

progresu jebkuru starpreģionālo un transnacionālo darbību īstenošanā;

d)

attiecīgā gadījumā ieguldījumu makroreģionālajās un jūras baseinu stratēģijās;

e)

konkrētās darbības, kas veiktas, lai veicinātu vīriešu un sieviešu līdztiesību un novērstu diskrimināciju, jo īpaši pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti, un kārtību, kas īstenota, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa integrēšanu darbības programmā un darbībās;

f)

darbības, kas veiktas, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību saskaņā ar 8. pantu;

g)

progresu darbību īstenošanā sociālās inovācijas jomā, ja piemērojams;

h)

progresu pasākumu īstenošanā, lai risinātu to ģeogrāfisko reģionu īpašās vajadzības, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, vai to mērķgrupu īpašās vajadzības, kurās ir vislielākais diskriminācijas vai sociālās atstumtības risks, īpaši ņemot vērā sociāli atstumtās grupas un personas ar invaliditāti, personas, kas ilgstoši ir bez darba, un nestrādājošos jauniešus, attiecīgā gadījumā norādot izmantotos finanšu resursus;

Atkāpjoties no pirmās un otrās daļas un lai nodrošinātu saskaņotību starp partnerības nolīgumu un progresa ziņojumu, dalībvalstis, kurām nav vairāk par vienu darbības programmu, ko atbalsta no fonda, informāciju par 50. panta 3. punktā minētajiem ex ante nosacījumiem un informāciju, kas noteikta 50. panta 4. punktā, kā arī šā punkta otrās daļas a), b), c) un h) apakšpunktā paredzēto informāciju var ietvert progresa ziņojumā, nevis gada īstenošanas ziņojumos, ko iesniedz attiecīgi 2017. un 2019. gadā un nobeiguma īstenošanas ziņojumā, neskarot 110. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem paredz paraugus gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumiem. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

112. pants

Finanšu datu nosūtīšana

1.   Līdz 31. janvārim, 31. jūlijam un 31. oktobrim dalībvalsts uzraudzības nolūkos elektroniski nosūta Komisijai datus par katru darbības programmu un pa prioritārajiem virzieniem:

a)

kopējās un publiskās atbilstīgās izmaksas par darbībām un atbalstam atlasīto darbību skaits;

b)

kopējie atbilstīgie izdevumi, ko atbalsta saņēmēji deklarējuši vadošajai iestādei.

2.   Turklāt sūtījumā, ko veic līdz 31. janvārim, minētos datus iekļauj, tos iedalot pa intervences kategorijām. Minēto sūtījumu uzskata par tādu, kas atbilst 50. panta 2. punktā minētajai finanšu datu iesniegšanas prasībai.

3.   Datu sūtījumiem, kas jāveic līdz 31. janvārim un 31. jūlijam, pievieno prognozi attiecībā uz summu, par kādu dalībvalstis ir iecerējušas iesniegt maksājumu pieteikumus par kārtējo finanšu gadu un nākamo finanšu gadu.

4.   Pēdējais datums attiecībā uz datiem, kas iesniegti saskaņā ar šo pantu, ir tā mēneša pēdējā diena, kas ir pirms iesniegšanas mēneša.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka paraugu, ko izmanto, uzraudzības nolūkos iesniedzot Komisijai finanšu datus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

113. pants

Kohēzijas ziņojums

LESD 175. pantā minētajā Komisijas ziņojumā iekļauj:

a)

pārskatu par panākumiem, kas gūti ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzijā, tostarp par reģionu sociālekonomisko stāvokli un attīstību, kā arī par Savienības prioritāšu integrāciju;

b)

pārskatu par fondu, EIB finansējuma un pārējo instrumentu nozīmi, kā arī par citu Savienības un valstu politikas virzienu ietekmi uz gūtajiem panākumiem;

c)

attiecīgā gadījumā norādi par turpmākajiem Savienības pasākumiem un politikas virzieniem, kas vajadzīgi, lai stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, kā arī lai īstenotu Savienības prioritātes.

114. pants

Novērtēšana

1.   Vadošā iestāde vai dalībvalsts vienai vai vairākām darbības programmām izstrādā novērtēšanas plānu. Novērtēšanas plānu iesniedz uzraudzības komitejai ne vēlāk kā vienu gadu pēc darbības programmas pieņemšanas.

2.   Līdz 2022. gada 31. decembrim vadošās iestādes par katru darbības programmu Komisijai iesniedz ziņojumu, kurā apkopoti plānošanas periodā veiktās novērtēšanas secinājumi un darbības programmas galvenie iznākumi un rezultāti, sniedzot atsauksmes par ziņojumā norādīto informāciju.

3.   Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un vadošajām iestādēm veic ex post novērtēšanu.

4.   Šā panta 1. un 2. punkts neattiecas uz 39. panta 4. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām īpašam nolūkam paredzētajām programmām.

II   NODAĻA

Informācija un komunikācija

115. pants

Informācija un komunikācija

1.   Dalībvalstis un vadošās iestādes ir atbildīgas par:

a)

komunikācijas stratēģiju izstrādi;

b)

tādas vienotas tīmekļa vietnes vai vienota tīmekļa portāla izveides nodrošināšanu, kurā sniedz informāciju par visām konkrētajā dalībvalstī īstenotajām darbības programmām un nodrošina piekļuvi tām, tostarp informāciju par plānošanas īstenošanas un visu saistīto sabiedriskās apspriešanas procesu termiņiem;

c)

to, lai potenciālie atbalsta saņēmēji tiktu informēti par darbības programmu nodrošinātajām finansējuma iespējām;

d)

Savienības pilsoņu informēšanu par kohēzijas politikas un fondu nozīmi un sasniegumiem, organizējot informēšanas un komunikācijas pasākumus par partnerības nolīgumu, darbības programmu un darbību rezultātiem un ietekmi.

2.   Lai nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz fondu atbalstu, dalībvalstis vai vadošās iestādes uztur darbību sarakstu, kurš iedalīts pa darbības programmām un fondiem izklājlapas datu formātā, kas nodrošina iespēju datus šķirot, meklēt, izrakstīt, salīdzināt un viegli publicēt internetā, piemēram, CSV vai XML formātā. Darbību saraksts ir pieejams vienotā tīmekļa vietnē vai tīmekļa portālā, iekļaujot visu attiecīgajā dalībvalstī īstenoto darbības programmu sarakstu un kopsavilkumu.

Lai sekmētu to, ka privātais sektors, pilsoniskā sabiedrība vai valsts pārvaldes iestādes vēlāk izmantotu darbību sarakstu, tīmekļa vietnē var skaidri norādīt piemērojamos licencēšanas noteikumus, saskaņā ar kuriem tiek publicēti dati.

Darbību sarakstu atjaunina vismaz reizi sešos mēnešos.

Informācijas minimums, kas iekļaujams darbību sarakstā, ir noteikts XII pielikumā.

3.   Sīki izstrādāti noteikumi par informācijas un komunikācijas pasākumiem sabiedrības, pieteikumu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju informēšanai ir paredzēti XII pielikumā.

4.   Komisija pieņem īstenošanas aktus par informācijas un komunikācijas pasākumu tehniskajiem rādītājiem attiecībā uz darbību un norādījumiem emblēmas izveidei un standarta krāsu definīcijai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

116. pants

Komunikācijas stratēģija

1.   Dalībvalsts vai vadošās iestādes izstrādā komunikācijas stratēģiju katrai darbības programmai. Vairākām darbības programmām var izstrādāt kopēju komunikācijas stratēģiju. Komunikācijas stratēģijā ņem vērā darbības programmas vai programmu apjomu atbilstīgi proporcionalitātes principam.

Komunikācijas stratēģijā iekļauj XII pielikumā noteiktos elementus.

2.   Komunikācijas stratēģiju iesniedz uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 110. panta 2. punkta d) apakšpunktu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc attiecīgās darbības programmas vai programmu pieņemšanas.

Ja vairākām darbības programmām ir izstrādāta kopēja komunikācijas stratēģija, un tā attiecas uz vairākām uzraudzības komitejām, dalībvalsts var noteikt vienu uzraudzības komiteju, kas ir atbildīga, apspriežoties ar pārējām attiecīgām uzraudzības komitejām, par kopējās komunikācijas stratēģijas apstiprināšanu un par jebkādu turpmāku minētās stratēģijas grozījumu apstiprināšanu.

Vajadzības gadījumā plānošanas perioda laikā dalībvalsts vai vadošās iestādes var grozīt komunikācijas stratēģiju. Vadošā iestāde iesniedz grozīto komunikācijas stratēģiju uzraudzības komitejai apstiprināšanai saskaņā ar 110. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta trešās daļas, vadošā iestāde saskaņā ar 110. panta 1. punkta c) apakšpunktu vismaz reizi gadā informē uzraudzības komiteju vai atbildīgās komitejas par komunikācijas stratēģijas īstenošanu un tās rezultātu analīzi, kā arī par nākamajā gadā plānotajām informācijas un komunikācijas darbībām. Uzraudzības komiteja, ja tā uzskata to par lietderīgu, sniedz atzinumu par nākamajā gadā plānotajām darbībām.

117. pants

Informācijas un komunikācijas koordinatori un to tīkli

1.   Katra dalībvalsts ieceļ informācijas un komunikācijas koordinatoru, kurš koordinē informācijas un komunikācijas pasākumus saistībā ar vienu vai vairākiem fondiem, tostarp attiecīgām mērķa "Eiropas teritoriālā sadarbība" programmām, un attiecīgi informē Komisiju.

2.   Informācijas un komunikācijas koordinators ir atbildīgs par fondu komunikācijas valsts tīkla koordinēšanu, ja šāds tīkls darbojas, XII pielikumā minētās tīmekļa vietnes vai tīmekļa portāla izveidi un uzturēšanu, un pārskata sniegšanu par dalībvalsts līmenī veiktiem komunikācijas pasākumiem.

3.   Katra vadošā iestāde izraugās vienu personu, kura ir atbildīga par informāciju un komunikāciju darbības programmas līmenī, un informē Komisiju par ieceltajām personām. Attiecīgā gadījumā vairākām darbības programmām var izraudzīties vienu personu.

4.   Lai nodrošinātu informācijas par komunikācijas stratēģiju īstenošanas rezultātiem apmaiņu, informācijas un komunikācijas pasākumu īstenošanas pieredzes apmaiņu un labas prakses apmaiņu, Komisija izveido Savienības tīklus, kuros apvieno dalībvalstu izraudzītos dalībniekus.

IV   SADAĻA

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

118. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

Ņemot vērā atskaitījumus, kas izdarīti saskaņā ar 91. panta 3. punktu, fondi var atbalstīt tehnisko palīdzību, nepārsniedzot maksimālo apjomu, kas ir 0,35 % no to attiecīgā gada piešķīruma.

119. pants

Dalībvalstu tehniskā palīdzība

1.   Summa, ko no fondiem piešķir tehniskajai palīdzībai, nepārsniedz 4 % no kopējās summas, kas vajadzības gadījumā no fondiem kādā dalībvalstī piešķirta darbības programmām mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" katrā reģionu kategorijā.

Aprēķinot ierobežojumu kopējai summai, ko no fondiem piešķir katras dalībvalsts tehniskajai palīdzībai, dalībvalstis var ņemt vērā īpašo piešķīrumu JNI.

2.   Katrs fonds var atbalstīt tehniskās palīdzības darbības, ko finansē kāds no pārējiem fondiem. Neskarot 1. punktu, piešķīrums no fonda tehniskajai palīdzībai attiecīgos gadījumos nepārsniedz 10 % no attiecīgā fonda kopējā piešķīruma darbības programmām dalībvalstī mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" katrā reģionu kategorijā.

3.   Atkāpjoties no 70. panta 1. un 2. punkta, tehniskās palīdzības darbības var īstenot ārpus programmas zonas, bet Eiropas Savienībā, nodrošinot, ka darbības sniedz labumu darbības programmai, vai tehniskās palīdzības darbības programmas gadījumā — citām saistītām programmām.

4.   Struktūrfondu gadījumā, ja 1. punktā minētos piešķīrumus izmanto to tehniskās palīdzības darbību atbalstam, kas attiecas uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju, darbību izdevumus var īstenot, prioritārajā virzienā apvienojot dažādas reģionu kategorijas saskaņā ar proporcionalitātes principu un ņemot vērā piešķīrumu katrai reģionu kategorijai kā daļu no kopējā piešķīruma dalībvalstij.

5.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja kopējā summa, kas no fondiem piešķirta dalībvalstij saskaņā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", nepārsniedz EUR 1 000 000 000, tehniskajai palīdzībai piešķirto summu var palielināt līdz 6 % no minētās kopējās summas vai EUR 50 000 000 atkarībā no tā, kas ir mazāk.

6.   Tehnisko palīdzību sniedz darbības programmas viena fonda prioritārā virziena veidā vai īpašas darbības programmas veidā, vai abos veidos.

V   SADAĻA

FINANSIĀLS ATBALSTS NO FONDIEM

120. pants

Līdzfinansējuma likmju noteikšana

1.   Komisijas lēmumā par darbības programmas pieņemšanu nosaka līdzfinansējuma likmi un katram prioritārajam virzienam piešķirtā fondu atbalsta maksimālo summu. Ja prioritārais virziens attiecas uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju vai vairāk nekā vienu fondu, ar Komisijas lēmumu vajadzības gadījumā nosaka līdzfinansējuma likmi katrai reģionu kategorijai un fondam.

2.   Attiecībā uz katru prioritāro virzienu Komisijas lēmumā norāda, vai prioritārajam virzienam noteiktā līdzfinansējuma likme ir piemērojama:

a)

kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem, tostarp publiskajiem un privātajiem izdevumiem, vai

b)

atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.

3.   Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī un, attiecīgā gadījumā, atkarībā no reģionu kategorijas un fonda, atbilstīgi mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" nav lielāka par:

a)

85 % attiecībā uz Kohēzijas fondu;

b)

85 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuru vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju 2007. - 2009. gada laikposmā bija mazāk nekā 85 % no ES 27 valstu vidējā rādītāja tajā pašā laikposmā, un attiecībā uz tālākajiem reģioniem, ieskaitot papildu piešķīrumu tālākajiem reģioniem saskaņā ar ETS regulas 92. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 4. panta 2. punktu;

c)

80 % attiecībā uz dalībvalstu mazāk attīstītajiem reģioniem, kuri nav minēti b) apakšpunktā, un attiecībā uz visiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, kas tiek izmantots par atbilstības kritēriju, 2007. - 2013. gada plānošanas periodā bija mazāk nekā 75 % no ES 25 valstu vidējā rādītāja, bet kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir lielāks nekā 75 % no vidējā IKP ES 27 valstīs, kā arī attiecībā uz reģioniem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1083/2006 8. panta 1. punktā un kas 2007.–2013. gada plānošanas periodā saņem pārejas posma atbalstu;

d)

60 % pārejas reģionos, izņemot c) apakšpunktā minētos;

e)

50 % vairāk attīstītos reģionos, izņemot c) apakšpunktā minētos.

Laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam līdzfinansējuma likme katra prioritārā virziena līmenī visām darbības programmām Kiprā nav lielāka par 85 %.

Komisija veic pārskatīšanu, lai izvērtētu to, cik pamatoti ir saglabāt otrajā daļā minēto līdzfinansējuma likmi pēc 2017. gada 30. jūnija, un vajadzības gadījumā līdz 2016. gada 30. jūnijam iesniedz likumdošanas priekšlikumu.

Līdzfinansējuma likme darbības programmu katra prioritārā virziena līmenī atbilstīgi mērķim "Eiropas teritoriālā sadarbība" nav lielāka par 85 %.

Pirmās daļas b), c), d) un e) apakšpunktā paredzēto maksimālo līdzfinansējuma likmi palielina katram prioritārajam virzienam, ar kuru tiek īstenota JNI un ja prioritārais virziens ir veltīts sociālajai inovācijai vai transnacionālai sadarbībai, vai abu minēto kombinācijai. Minēto palielinājumu nosaka atbilstīgi konkrēto fondu noteikumiem.

4.   Papildu piešķīruma līdzfinansējuma likme NUTS 2. līmeņa reģioniem, kas atbilst 1994. gada Pievienošanās akta protokolā Nr. 6 noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar 92. panta 1. punkta e) apakšpunktu nav lielāka par 50 %.

5.   Ja viss prioritārais virziens tiek īstenots ar finanšu instrumentu vai ar sabiedrības virzītas vietējas attīstības starpniecību, maksimālo līdzfinansējuma likmi saskaņā ar 3. punktu prioritārā virziena līmenī palielina par desmit procentu punktiem.

6.   Ieguldījums no fondiem katram prioritārajam virzienam nav mazāks par 20 % no atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem.

7.   Lai atbalstītu darbības, kas tiek īstenotas ar Savienības līmenī izveidotu un Komisijas tieši vai netieši pārvaldītu finanšu instrumentu starpniecību, darbības programmā var izveidot atsevišķu prioritāro virzienu ar līdzfinansējuma likmi līdz 100 %. Ja šajā nolūkā tiek izveidots atsevišķs prioritārais virziens, atbalstu konkrētajā prioritārajā virzienā nedrīkst īstenot ar citiem līdzekļiem.

121. pants

Līdzfinansējuma likmju modulācija

Līdzfinansējuma likmi atbalstam, kas no fondiem tiek piešķirts prioritārajam virzienam, var modulēt, ņemot vērā:

1)

prioritārā virziena nozīmību Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes stratēģijas īstenošanā, ņemot vērā konkrētos trūkumus, kas jārisina;

2)

vides aizsardzību un uzlabošanu, galvenokārt piemērojot piesardzības principu, preventīvās darbības principu un principu "piesārņotājs maksā";

3)

privātā finansējuma mobilizācijas līmeni;

4)

to apvidu aptvērumu, kuros ir būtiski vai pastāvīgi dabas vai demogrāfiski kavēkļi un kurus definē šādi:

a)

Kohēzijas fondam atbilstīgas salu dalībvalstis un citas salas, izņemot tās, kurās atrodas dalībvalsts galvaspilsēta vai kurām ir fiziska saikne ar cietzemi;

b)

kalnu apvidi, kā tie definēti dalībvalsts tiesību aktos;

c)

mazapdzīvoti (t.i., mazāk par 50 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) un ļoti mazapdzīvoti (mazāk par 8 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru) apvidi;

d)

LESD 349. pantā minēto tālāko reģionu iekļaušanu.

CETURTĀ DAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI FONDIEM UN EJZF

I   SADAĻA

PĀRVALDĪBA UN KONTROLE

I   NODAĻA

Pārvaldības un kontroles sistēmas

122. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izveidotas darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas saskaņā ar 72., 73. un 74. pantu.

2.   Dalībvalstis novērš, konstatē un izlabo pārkāpumus un atgūst nepamatoti izmaksātās summas kopā ar jebkuriem kavējuma procentiem. Tās paziņo Komisijai par pārkāpumiem, kas pārsniedz EUR 10 000 no fondu sniegtā ieguldījuma, un informē to par saistīto administratīvo procedūru un tiesvedības būtisku virzību.

Dalībvalstis neziņo Komisiju par pārkāpumiem:

a)

gadījumos, kad pārkāpuma vienīgais aspekts ir tas, ka atbalsta saņēmēja bankrota dēļ pilnībā vai daļēji nav izpildīta līdzfinansētajā darbības programmā iekļautā darbība;

b)

gadījumos, uz kuriem atbalsta saņēmējs brīvprātīgi norādījis vadošajai iestādei vai sertifikācijas iestādei, pirms kāda no iestādēm pati to konstatējusi — vai nu pirms, vai arī pēc publiskā ieguldījuma veikšanas;

c)

gadījumos, kurus vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde ir konstatējusi un koriģējusi pirms attiecīgo izdevumu iekļaušanas Komisijai iesniegtajā izdevumu deklarācijā.

Visos citos gadījumos, jo īpaši tajos, kad pārkāpumi ir izdarīti pirms bankrota, vai gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu, Komisijai ziņo par konstatētajiem pārkāpumiem un saistītajiem preventīvajiem un korektīvajiem pasākumiem.

Ja atbalsta saņēmējam nepamatoti izmaksātās summas nevar atgūt dalībvalsts vainas vai nolaidības dēļ, dalībvalsts ir atbildīga par attiecīgo summu atlīdzināšanu Savienības budžetā. Dalībvalsts var pieņemt lēmumu neatgūt nepamatoti izmaksātu summu, ja summa, kas jāatgūst no atbalsta saņēmēja, nepārsniedz EUR 250 no fondu sniegtā ieguldījuma, neskaitot procentus.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātus papildu noteikumus par kritērijiem attiecībā uz pārkāpumiem, par kuriem jāziņo, iesniedzamajiem datiem, kā arī nosacījumiem un procedūrām, kas jāpiemēro, lai noteiktu, vai dalībvalstīm ir jāveic neatgūstamo summu atlīdzināšana.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka ziņošanas par pārkāpumiem biežumu un izmantojamo ziņojuma formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī visu informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un vadošo iestādi, sertifikācijas iestādi, revīzijas iestādi un starpniekstruktūrām varētu veikt, izmantojot elektroniskās datu apmaiņas sistēmas.

Pirmajā daļā minētās sistēmas veicina sadarbspēju ar valstu un Savienības sistēmām un ļauj atbalsta saņēmējiem iesniegt visu pirmajā daļā prasīto informāciju tikai vienreiz.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par informācijas apmaiņu saskaņā ar šo punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

4.   Šā panta 3. punktu nepiemēro EJZF.

II   NODAĻA

Pārvaldības un kontroles iestādes

123. pants

Iestāžu izraudzīšanās

1.   Katra dalībvalsts katrai darbības programmai izraugās valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa publisko iestādi vai struktūru, vai privātu struktūru par vadošo iestādi. Vienu un to pašu vadošo iestādi var izraudzīties vairāk nekā vienai darbības programmai.

2.   Dalībvalsts katrai darbības programmai izraugās valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa publisko iestādi vai struktūru par sertifikācijas iestādi, neskarot 3. punktu. Vienu un to pašu sertifikācijas iestādi var izraudzīties vairāk nekā vienai darbības programmai.

3.   Dalībvalsts darbības programmas pārvaldībai var izraudzīties vadošo iestādi, kas ir publiskā iestāde vai struktūra, lai tā papildus veiktu sertifikācijas iestādes funkcijas.

4.   Dalībvalsts katrai darbības programmai izraugās valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa publiskā iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes, par revīzijas iestādi. Vienu un to pašu revīzijas iestādi var izraudzīties vairāk nekā vienai darbības programmai.

5.   Attiecībā uz fondiem saistībā ar mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un EJZF gadījumā, ja vien tiek ievērots funkciju nošķiršanas princips, vadošā iestāde, attiecīgā gadījumā — sertifikācijas iestāde un revīzijas iestāde var būt vienas un tās pašas publiskās iestādes vai struktūras daļa.

Ja darbības programmai no fondiem piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 vai no EJZF piešķirtā atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 100 000 000, revīzijas iestāde var būt daļa no tās publiskās iestādes vai struktūras, kuras daļa ir vadošā iestāde, vai ja — atbilstīgi iepriekšējam plānošanas periodam piemērojamajiem noteikumiem — Komisija pirms attiecīgās darbības programmas pieņemšanas dienas ir informējusi dalībvalsti par savu secinājumu, ka tā var pēc būtības var uzticēties tās revīzijas atzinumam, vai arī ja Komisija, balstoties uz iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, ir guvusi pārliecību, ka revīzijas iestādes institucionālā struktūra un pārskatatbildība sniedz pietiekamu garantiju par tās funkcionālo neatkarību un uzticamību.

6.   Dalībvalsts var izraudzīties vienu vai vairākas starpniekstruktūras konkrētu vadošās vai sertifikācijas iestāžu uzdevumu veikšanai uz minētās iestādes atbildību. Attiecīgās vienošanās starp vadošo iestādi vai sertifikācijas iestādi un starpniekstruktūrām juridiski noformē rakstveidā.

7.   Dalībvalsts vai vadošā iestāde var uzticēt darbības programmas daļas pārvaldību starpniekstruktūrai, noslēdzot rakstisku vienošanos starp starpniekstruktūru un dalībvalsti vai vadošo iestādi ("vispārējā dotācija"). Starpniekstruktūra iesniedz garantijas par savu maksātspēju un kompetenci attiecīgajā jomā, kā arī par tās administratīvo un finanšu pārvaldības spēju.

8.   Dalībvalsts pēc savas iniciatīvas var izraudzīties koordinācijas struktūru, kuras pienākums ir sazināties ar Komisiju un sniegt tai informāciju, koordinēt citu attiecīgo izraudzīto iestāžu darbības un veicināt piemērojamo tiesību aktu saskaņotu piemērošanu.

9.   Dalībvalsts rakstveidā sagatavo noteikumus, kas reglamentē tās attiecības ar vadošajām iestādēm, sertifikācijas iestādēm un revīzijas iestādēm, kā arī attiecības starp šādām iestādēm un šādu iestāžu attiecības ar Komisiju.

124. pants

Vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes izraudzīšanas procedūra

1.   Dalībvalsts paziņo Komisijai par vadošās iestādes un, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes pienācīgā līmenī veiktās izraudzīšanas datumu un veidu —, pirms dalībvalsts Komisijai iesniedz pirmo starpposma maksājuma pieteikumu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās izraudzīšanas pamatā ir neatkarīgas revīzijas struktūras ziņojums un atzinums, kurā izvērtēta iestāžu XIII pielikumā noteikto kritēriju, kas saistīti ar iekšējās kontroles vidi, riska pārvaldību, pārvaldības un kontroles pasākumiem, kā arī pārraudzību, izpilde. Neatkarīga revīzijas struktūra ir revīzijas iestāde vai cita publisko tiesību vai privāttiesību struktūra ar nepieciešamo revīzijas spēju, kura ir neatkarīga no vadošās iestādes un, attiecīgā gadījumā, no sertifikācijas iestādes, un kura savu darbu veic, ņemot vērā starptautiski atzītus revīzijas standartus. Ja neatkarīgā revīzijas struktūra secina, ka tā daļa no pārvaldības un kontroles sistēmas, kas attiecas uz vadošo iestādi vai sertifikācijas iestādi, būtībā ir tāda pati kā iepriekšējā plānošanas periodā, un ka, pamatojoties uz revīziju, kas veikta saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 1083/2006 un Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (38) noteikumiem, ir apliecināta šo iestāžu efektīva darbība minētajā periodā, tā var secināt, ka attiecīgie kritēriji ir izpildīti, neveicot papildu revīzijas darbu.

3.   Ja darbības programmai piešķirtā fondu atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 vai EUR 100 000 000 no EJZF, Komisija vienā mēnesī no 1. punktā minētā izraudzīšanas paziņojuma saņemšanas var pieprasīt 2. punktā minēto neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojumu un atzinumu, kā arī vadošajā iestādē vai, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādē paredzēto funkciju un procedūru aprakstu. Par to, vai prasīt minētos dokumentus, Komisija lemj, pamatojoties uz savu riska izvērtējumu, ņemot vērā informāciju par būtiskām izmaiņām vadošās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes funkcijās un procedūrās, salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, un atbilstīgus pierādījumus par to efektīvu darbību.

Divos mēnešos no pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija var izteikt apsvērumus. Neskarot 83. pantu, minēto dokumentu izskatīšana nepārtrauc izskatīt pieteikumus par starpposma maksājumiem.

4.   Ja darbības programmai piešķirtā fondu atbalsta kopējā summa pārsniedz EUR 250 000 000 un ja ir veiktas būtiskas izmaiņas vadošās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes funkcijās un procedūrās salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, dalībvalsts pēc savas iniciatīvas divos mēnešos pēc 1. punktā minētās izraudzīšanas paziņošanas var iesniegt Komisijai 3. punktā minētos dokumentus. Komisija izsaka savus apsvērumus par minētajiem dokumentiem trīs mēnešos pēc to saņemšanas.

5.   Ja esošie revīzijas un kontroles rezultāti liecina, ka izraudzītā iestāde vairs neizpilda 2. punktā minētos kritērijus, dalībvalsts attiecīgā līmenī un ņemot vērā problēmas nopietnību, nosaka pārbaudes laikposmu, kura laikā tiek veikti vajadzīgās korektīvās darbības.

Ja izraudzītā iestāde dalībvalsts noteiktajā pārbaudes laikposmā neīsteno vajadzīgās korektīvās darbības, dalībvalsts attiecīgajā līmenī izbeidz iestādes pilnvaras.

Dalībvalsts nekavējoties paziņo Komisijai, ja izraudzītajai iestādei ir noteikta pārbaude, sniedzot informāciju par attiecīgo pārbaudes laikposmu, kā arī tad, ja pārbaude pēc attiecīgo korektīvo darbību izpildes ir pabeigta vai ja iestādes pilnvaras ir izbeigtas. Neskarot 83. panta piemērošanu, paziņojums par to, ka dalībvalsts izraudzītajai iestādei ir noteikusi pārbaudes periodu, nav iemesls pārtraukt izskatīt pieteikumus par starpposma maksājumiem.

6.   Ja vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes pilnvaras ir izbeigtas, dalībvalsts saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru izraugās jaunu struktūru, kas pārņem vadošās iestādes vai sertifikācijas iestādes funkcijas, un par to paziņo Komisijai.

7.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu par neatkarīgās revīzijas struktūras ziņojuma un atzinuma paraugu un par vadošās iestādes vai, attiecīgā gadījumā, sertifikācijas iestādes funkciju un pastāvošo procedūru aprakstu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

125. pants

Vadošās iestādes funkcijas

1.   Vadošā iestāde ir atbildīga par darbības programmas pārvaldību saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.

2.   Attiecībā uz darbības programmas pārvaldību vadošā iestāde:

a)

atbalsta 47. pantā minētās uzraudzības komitejas darbu un sniedz tai informāciju, kas tai vajadzīga tās uzdevumu izpildei, jo īpaši datus, kas attiecas uz progresu programmas mērķu sasniegšanā, finanšu datus un ar rādītājiem un starpposma mērķiem saistītos datus;

b)

izstrādā un, pēc uzraudzības komitejas apstiprinājuma saņemšanas, iesniedz Komisijai 50. pantā minētos gada un nobeiguma īstenošanas ziņojumus;

c)

dara pieejamu starpniekstruktūrām un atbalsta saņēmējiem informāciju, kas ir būtiska attiecīgi to pienākumu izpildē un darbību īstenošanā;

d)

izveido sistēmu, lai datorizētā veidā ierakstītu un glabātu datus par katru darbību, kas vajadzīgi uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai, tostarp — attiecīgā gadījumā — datus par individuāliem darbību dalībniekiem;

e)

nodrošina, lai d) apakšpunktā minētie dati tiktu apkopoti, ievadīti un glabāti d) apakšpunktā minētajā sistēmā un lai dati par rādītājiem tiktu iedalīti pa dzimumiem, ja to paredz ESF regulas I un II pielikums.

3.   Attiecībā uz darbību atlasi vadošā iestāde:

a)

izstrādā un pēc apstiprināšanas piemēro atbilstošas atlases procedūras un kritērijus:

i)

kuri nodrošina, ka ar darbībām tiek sniegts ieguldījums konkrēto mērķu un attiecīgo prioritāšu rezultātu sasniegšanā;

ii)

kuri ir nediskriminējoši un pārredzami;

iii)

kuros ņemti vērā 7. un 8. pantā izklāstītie vispārīgie principi;

b)

nodrošina, lai uz atlasīto darbību attiektos attiecīgā fonda vai fondu darbības joma un to varētu attiecināt uz intervences kategoriju, vai EJZF gadījumā — pasākumu, kas norādīts darbības programmas prioritātē vai prioritātēs;

c)

nodrošina, ka atbalsta saņēmējam tiek izsniegts dokuments, kurā izklāstīti atbalsta saņemšanas nosacījumi katrai darbībai, tostarp īpašas prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nodrošināmi vai sniedzami saskaņā ar darbību, kā arī finansēšanas plāns un izpildes termiņš;

d)

pārliecinās, vai atbalsta saņēmējam ir administratīvā, finansiālā vai darbības spēja izpildīt c) apakšpunktā minētos nosacījumus pirms darbības apstiprināšanas;

e)

pārliecinās, vai gadījumā, ja darbība ir sākusies pirms finansējuma pieteikuma iesniegšanas vadošajai iestādei, ir ievēroti piemērojamie tiesību akti, kas attiecas uz darbību;

f)

nodrošina, lai fondu vai EJZF atbalstam atlasītās darbības, neietver pasākumus, kuri ir veidojuši daļu no darbības, kam ir tikusi piemērota vai būtu vajadzējis piemērot atgūšanas procedūru saskaņā ar 71. pantu pēc ražošanas norises vietas pārcelšanas ārpus programmas darbības teritorijas;

g)

nosaka intervences kategoriju, vai EJZF gadījumā — pasākumus, uz ko attiecināmi darbības izdevumi.

4.   Attiecībā uz darbības programmas finanšu pārvaldību un kontroli vadošā iestāde:

a)

pārbauda, vai līdzfinansētie produkti un pakalpojumi ir piegādāti un sniegti, vai ir samaksāti atbalsta saņēmēju deklarētie izdevumi, un vai izdevumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem, darbības programmai un darbības atbalsta nosacījumiem;

b)

nodrošina, lai atbalsta saņēmēji, kas iesaistīti tādu darbību īstenošanā, par kurām piešķir atlīdzību, pamatojoties uz atbilstīgajām izmaksām, kas faktiski radušās, uzturētu vai nu atsevišķu uzskaites sistēmu, vai atbilstošu uzskaites kodu sistēmu attiecībā uz visiem ar darbību saistītajiem darījumiem;

c)

ievieš efektīvus un samērīgus krāpšanas apkarošanas pasākumus, ņemot vērā apzinātos riskus;

d)

izstrādā procedūras, ar kurām nodrošina, ka visus dokumentus, kas attiecas uz izdevumiem un revīzijām un kas vajadzīgi atbilstīgu revīzijas liecību nodrošināšanai, glabā saskaņā ar 72. panta g) punkta prasībām;

e)

izstrādā pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu, kas minēti Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā.

Atkāpjoties no pirmās daļas a) apakšpunkta, ETS regulā var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz sadarbības programmām piemērojamām pārbaudēm.

5.   Saskaņā ar 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu veiktajās pārbaudēs iekļauj šādas procedūras:

a)

administratīvas pārbaudes attiecībā uz katru atbalsta saņēmēju iesniegto atlīdzības pieteikumu;

b)

darbību pārbaudes uz vietas.

Uz vietas veikto pārbaužu biežums un aptvērums ir samērīgs ar darbībai piešķirtā publiskā atbalsta summu un riska līmeni, ko šādās pārbaudēs un revīzijās konstatējusi revīzijas iestāde attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmu kopumā.

6.   Individuālu darbību pārbaudes uz vietas saskaņā ar 5. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu var veikt izlases veidā.

7.   Ja vadošā iestāde ir arī atbalsta saņēmējs saskaņā ar darbības programmu, 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās pārbaudes procedūrās nodrošina funkciju pienācīgu nošķiršanu.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros nosaka noteikumus par informāciju attiecībā uz datiem, ko datorizētā veidā reģistrē un glabā uzraudzības sistēmā, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros nosaka tehniskās specifikācijas sistēmai, kas izveidota saskaņā ar šā panta 2. punkta d) apakšpunktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

9.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātas minimālas prasības par šā panta 4. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minētajām revīzijas liecībām attiecībā uz sertifikācijas iestādes, vadošas iestādes, starpniecības iestāžu un atbalsta saņēmēju līmenī veicamo grāmatvedības uzskaiti un glabājamajiem apliecinošajiem dokumentiem.

10.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz šā panta 4. punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minētās pārvaldības deklarācijas paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

126. pants

Sertifikācijas iestādes funkcijas

Darbības programmas sertifikācijas iestādes pienākumi jo īpaši ir šādi:

a)

sagatavot un iesniegt Komisijai maksājumu pieteikumus un apliecināt, ka tie izriet no uzticamām grāmatvedības sistēmām, ir pamatoti ar pārbaudāmiem apliecinošiem dokumentiem un ka tos ir pārbaudījusi vadošā iestāde;

b)

sagatavot pārskatus, kas minēti Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā;

c)

apliecināt pārskatu pilnīgumu, pareizumu un patiesumu un to, ka pārskatos iekļautie izdevumi atbilst piemērojamiem tiesību aktiem un ir radušies saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar kritērijiem, kuri piemērojami darbības programmai un atbilst piemērojamiem tiesību aktiem;

d)

nodrošināt sistēmu, kas datorizētā formā ieraksta un glabā grāmatvedības uzskaiti par katru darbību un atbalsta visus datus, kas vajadzīgi maksājumu pieteikumu un pārskatu sagatavošanai, tostarp uzskaiti par atgūstamajām summām, atgūtajām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādai darbībai vai darbības programmai;

e)

maksājumu pieteikumu sagatavošanas un iesniegšanas nolūkos nodrošināt, lai tā būtu saņēmusi pietiekamu informāciju no vadošās iestādes par procedūrām un pārbaudēm, kas veiktas attiecībā uz izdevumiem;

f)

maksājumu pieteikumu sagatavošanā un iesniegšanā ņemt vērā visu revīzijas iestādes veikto vai uz tās atbildību veikto revīziju rezultātus;

g)

uzturēt datorizētu grāmatvedības uzskaiti par Komisijai deklarētajiem izdevumiem un atbilstošo publisko ieguldījumu, kas izmaksāts atbalsta saņēmējiem;

h)

veikt uzskaiti par atgūstamām summām un summām, kas atsauktas pēc tam, kad pilnībā vai daļēji atcelts ieguldījums kādai darbībai. Atgūtās summas pirms darbības programmas slēgšanas atmaksā Savienības budžetā, tās atskaitot no nākamās izdevumu deklarācijas.

127. pants

Revīzijas iestādes funkcijas

1.   Revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta revīzija par darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas pienācīgu darbību un revīzijas attiecībā uz atbilstošu darbību izlasi par deklarētajiem izdevumiem. Deklarēto izdevumu revīziju veic, izmantojot reprezentatīvu izlasi un parasti — pamatojoties uz statistikas atlases metodēm.

Revīzijas iestāde, balstoties uz profesionālu lēmumu, pienācīgi pamatotos gadījumos saskaņā ar starptautiski pieņemtajiem revīzijas standartiem un jebkurā gadījumā, ja darbību skaits vienā grāmatvedības gadā nav pietiekams, lai izmantotu statistikas metodi, var izmantot nestatistisku atlases metodi.

Šādos gadījumos atlases lielumam ir jābūt pietiekamam, lai revīzijas iestāde sagatavotu derīgu revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu.

Nestatistiskā atlases metode ietver vismaz 5 % no darbībām, attiecībā uz kurām grāmatvedības gadā Komisijai ir deklarēti izdevumi, un 10 % no izdevumiem, kuri grāmatvedības gadā ir deklarēti Komisijai.

2.   Ja revīzijas veic cita struktūra, nevis revīzijas iestāde, revīzijas iestāde nodrošina, lai jebkurai šādai struktūrai būtu vajadzīgā funkcionālā neatkarība.

3.   Revīzijas iestāde nodrošina, lai revīzijas darbā tiktu ievēroti starptautiski atzīti revīzijas standarti.

4.   Astoņos mēnešos no darbības programmas pieņemšanas revīzijas iestāde sagatavo revīzijas stratēģiju revīziju veikšanai. Revīzijas stratēģijā izklāsta revīzijas metodoloģiju, metodi darbību izlasei revīzijas mērķiem un revīziju plānošanu saistībā ar kārtējo grāmatvedības gadu un diviem nākamajiem grāmatvedības gadiem. Revīzijas stratēģiju atjaunina katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2024. gadam ieskaitot. Ja uz vairāk nekā vienu darbības programmu attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, attiecīgajām darbības programmām var sagatavot vienu revīzijas stratēģiju. Revīzijas iestāde pēc pieprasījuma iesniedz revīzijas stratēģiju Komisijai.

5.   Revīzijas iestāde sagatavo:

a)

revīzijas atzinumu saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta otro daļu;

b)

kontroles ziņojumu, kurā izklāsta saskaņā ar 1. punktu veikto revīziju galvenos secinājumus, tostarp konstatētās pārvaldības un kontroles sistēmu nepilnības un ierosinātās un īstenotās korektīvās darbības.

Ja uz vairāk nekā vienu darbības programmu attiecas vienota pārvaldības un kontroles sistēma, pirmās daļas b) apakšpunktā prasīto informāciju var sagrupēt vienā atsevišķā ziņojumā.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka revīzijas stratēģijas, revīzijas atzinuma un kontroles ziņojuma paraugus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar konsultēšanās procedūru, kas minēta 150. panta 2. punktā.

7.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu darbības revīzijas un pārskatu revīzijas apjomu un saturu, kā arī metodi šā panta 1. punktā minēto darbību atlasei.

8.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem paredz sīki izstrādātus noteikumus par tādu datu izmantošanu, kuri savākti revīzijās, ko veikuši Komisijas ierēdņi vai pilnvaroti Komisijas pārstāvji.

III   NODAĻA

Sadarbība ar revīzijas iestādēm

128. pants

Sadarbība ar revīzijas iestādēm

1.   Komisija sadarbojas ar revīzijas iestādēm, lai koordinētu to revīzijas plānus un metodes, un nekavējoties ar minētajām iestādēm apmainās ar pārvaldības un kontroles sistēmu revīziju rezultātiem.

2.   Lai veicinātu šādu sadarbību gadījumos, kad dalībvalsts ieceļ vairāk nekā vienu revīzijas iestādi, dalībvalsts var iecelt koordinācijas struktūru.

3.   Komisija, revīzijas iestādes un jebkura koordinācijas struktūra regulāri un parasti vismaz reizi gadā, ja vien tās nevienojas citādi, tiekas, lai pārbaudītu gada kontroles ziņojumu, revīzijas atzinumu un revīzijas stratēģiju un lai apmainītos viedokļiem par jautājumiem, kas saistīti ar pārvaldības un kontroles sistēmu uzlabošanu.

II   SADAĻA

FINANŠU PĀRVALDĪBA, PĀRSKATU SAGATAVOŠANA, PĀRBAUDE, AKCEPTĒŠANA UN SLĒGŠANA UN FINANŠU KOREKCIJAS

I   NODAĻA

Finanšu pārvaldība

129. pants

Kopīgie noteikumi par maksājumiem

Dalībvalsts nodrošina, lai līdz darbības programmas slēgšanai atbalsta saņēmējiem izmaksāto publisko izdevumu summa būtu vismaz vienāda ar ieguldījumu no fondiem, kuru Komisija izmaksājusi dalībvalstij.

130. pants

Kopīgi noteikumi par starpposma maksājumu un slēguma bilances maksājumu aprēķināšanu

1.   Komisija atlīdzina kā starpposma maksājumus 90 % no summas, ko iegūst, līdzfinansējuma likmi par katru prioritāro virzienu, kas noteikta darbības programmas pieņemšanas lēmumā, piemērojot prioritārajam virzienam noteiktajiem atbilstīgajiem izdevumiem, kas iekļauti maksājuma pieteikumā. Komisija nosaka atlikušās summas, kas jāatlīdzina kā starpposma maksājumi vai jāatgūst saskaņā ar 139. pantu.

2.   Ieguldījums no fondiem vai no EJZF prioritātē, ko piešķir kā starpposma maksājumus un slēguma bilances maksājumu, nav lielāks par:

a)

atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem, kas norādīti maksājuma pieteikumā attiecībā uz prioritāti; vai

b)

ieguldījumu no fondiem vai no EJZF prioritātei, kas noteikta Komisijas pieņemtajā darbības programmas apstiprināšanas lēmumā.

131. pants

Maksājumu pieteikumi

1.   Maksājumu pieteikumos par katru prioritāti norāda:

a)

tādu atbilstīgo izdevumu kopējo summu, kuri radušies atbalsta saņēmējiem un kurus tie samaksājuši darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā;

b)

tādu publisko izdevumu kopējo summu, kuri radušies darbību īstenošanā, kā tā iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā;

2.   Atbilstīgos izdevumus, kas iekļauti maksājuma pieteikumā, pamato ar apmaksātiem rēķiniem vai grāmatvedības dokumentiem, kam ir līdzvērtīga pierādījuma vērtība, izņemot atbalsta veidus saskaņā ar šīs regulas 67. panta 1. punkta pirmās daļas b), c) un d) apakšpunktu, 68. pantu, 69. panta 1. punktu un 109. pantu un ESF Regulas 14. pantu. Minēto veidu atbalstam summas, kas ietvertas maksājuma pieteikumā, ir izmaksas, kuras aprēķinātas uz piemērojamās bāzes.

3.   Attiecībā uz palīdzības shēmām, kas minētas LESD 107. pantā, publisko ieguldījumu, kas atbilst izdevumiem, kas iekļauti maksājumu pieteikumā, atbalsta saņēmējiem ir izmaksājusi struktūra, kas piešķir palīdzību.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz valsts atbalstu maksājuma pieteikumā var ietvert avansus, ko atbalsta saņēmējam izmaksājusi struktūra, kas piešķir palīdzību, saskaņā ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)

uz minētajiem avansiem attiecas garantija, ko sniedz banka vai citas finanšu iestādes, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, vai uz tiem attiecas iespēja, kas sniegta kā publiskas iestādes vai dalībvalsts garantija;

b)

minētie avansi nepārsniedz 40 % no atbalsta kopapjoma, ko atbalsta saņēmējam piešķir konkrētai darbībai;

c)

minētos avansus sedz izdevumi, ko atbalsta saņēmēji izmaksājuši, īstenojot darbību, un ko pamato saņemtie rēķini vai grāmatvedības dokumenti ar līdzvērtīgu pierādījuma vērtību, trīs gados pēc gada, kad avansa maksājums veikts vai 2023. gada 31. decembrī, atkarībā no tā, kurš no tiem ir agrāks, pretējā gadījumā nākamais maksājumu pieteikums tiek attiecīgi koriģēts.

5.   Katrā maksājumu pieteikumā, kurā ietverti 4. punktā minētie avansu veidi, atsevišķi uzrāda kopējo summu, kas maksāta no darbības programmas kā avansi, summu, kuru sedz izdevumi, ko atbalsta saņēmēji izmaksājuši trīs gados no avansu izmaksas atbilstīgi 4. punkta c) apakšpunktam, un summu, kuru nesedz izdevumi, ko atbalsta saņēmēji izmaksājuši un kuriem trīs gadu laikposms vēl nav pagājis.

6.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka maksājuma pieteikuma paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

132. pants

Maksājums atbalsta saņēmējiem

1.   Ja ir pieejams finansējums no sākotnējiem, ikgadējiem avansa un starpposma maksājumiem, vadošā iestāde nodrošina, ka atbalsta saņēmējs saņem kopējo publiskā atbalsta summu no vēl neizmaksātajiem atbilstīgajiem publiskajiem izdevumiem un ne vēlāk kā 90 dienas no datuma, kad atbalsta saņēmējs ir iesniedzis maksājumu pieprasījumu.

Neatvelk vai neietur nekādas summas un neuzliek nekādu īpašu maksu vai citu līdzvērtīgu maksājumu, kas atbalsta saņēmējiem samazinātu summas apmēru.

2.   Vadošā iestāde var apturēt 1. punktā minēto maksājumu termiņu kādā no šādiem pienācīgi pamatotiem gadījumiem:

a)

maksājuma pieprasījumā norādītās summas samaksai nav pienācis termiņš vai arī nav iesniegti apliecinoši dokumenti, tostarp dokumenti, kas nepieciešami 125. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā paredzētajām vadības pārbaudēm;

b)

ir sākta izmeklēšana saistībā ar iespējamu pārkāpumu, kas skar konkrēto izdevumu.

Attiecīgo atbalsta saņēmēju rakstiski informē par šo maksājuma apturēšanu un tās iemesliem.

133. pants

Euro izmantošana

1.   Dalībvalstis, kas maksājuma pieteikuma dienā nav ieviesušas euro kā savu valūtu, valsts valūtā radušos izdevumu summas konvertē euro. Minētās summas konvertē euro, izmantojot Komisijas vienreiz mēnesī noteikto maiņas kursu, kāds tas ir mēnesī, kurā izdevumi iegrāmatoti attiecīgās darbības programmas sertifikācijas iestādes pārskatos. Maiņas kursu Komisija katru mēnesi publicē elektroniski.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ETS regulā var paredzēt īpašus noteikumus par konvertēšanas uz euro laiku.

3.   Kad euro kļūst par dalībvalsts valūtu, 1. punktā izklāstīto konvertēšanas procedūru turpina piemērot visiem izdevumiem, ko sertifikācijas iestāde ir iegrāmatojusi pirms dienas, kad stājies spēkā attiecīgās valsts valūtas un euro fiksētais maiņas kurss.

134. pants

Priekšfinansējuma maksājums

1.   Sākotnējo priekšfinansējuma summu izmaksā pa daļām šādi:

a)

2014. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, vai 1,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada ir saņēmusi finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), vai tā 2013. gada 31. decembrī saņem finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu;

b)

2015. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, vai 1,5 % no atbalsta summas, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu, ja dalībvalsts kopš 2010. gada ir saņēmusi finansiālu palīdzību saskaņā ar LESD 122. un 143. pantu, vai no EFSI, vai tā 2014. gada 31. decembrī saņem finansiālupalīdzību saskaņā ar LESD 136. un 143. pantu;

c)

2016. gadā — 1 % no atbalsta summas, kas no fondiem un no EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu.

Ja darbības programma tiek pieņemta 2015. gadā vai vēlāk, daļas izmaksā pieņemšanas gadā.

2.   No 2016. līdz 2023. gadam gada priekšfinansējuma summu samaksā līdz 1. jūlijam. To izsaka procentos no summām, kas no fondiem un EJZF piešķirta darbības programmai par visu plānošanas periodu un to apjoms ir šāds:

2016. gadā: 2 %

2017. gadā: 2,625 %

2018. gadā: 2,75 %

2019. gadā: 2,875 %

2020. līdz 2023. gadam: 3 %.

3.   Aprēķinot 1. punktā minēto sākotnējā priekšfinansējuma summu, atbalsta summā par visu plānošanas periodu neiekļauj summas no izpildes rezerves, kuras sākotnēji tika piešķirtas darbības programmai.

Aprēķinot 2. punktā minēto ikgadējā priekšfinansējuma summu līdz 2020. gadam un ieskaitot to, atbalsta summā par visu plānošanas periodu neiekļauj summas no izpildes rezerves, kuras sākotnēji tika piešķirtas darbības programmai.

135. pants

Termiņi starpposma maksājumu pieteikumu iesniegšanai un maksājumu veikšanai

1.   Sertifikācijas iestāde regulāri iesniedz starpposma maksājuma pieteikumu saskaņā ar 131. panta 1. punktu, kurā iekļauj visas summas, kas tās uzskaites sistēmā iegrāmatotas kā publiskais atbalsts grāmatvedības gadā. Taču sertifikācijas iestāde, ja tā uzskata to par nepieciešamu, var iekļaut šādas summas maksājumu pieteikumos, ko iesniedz turpmākajos grāmatvedības gados.

2.   Sertifikācijas iestāde iesniedz pēdējo starpposma maksājuma pieteikumu līdz 31. jūlijam pēc iepriekšējā grāmatvedības gada beigām un — jebkurā gadījumā — pirms pirmā starpposma maksājuma pieteikuma iesniegšanas par nākamo grāmatvedības gadu.

3.   Pirmo starpposma maksājuma pieteikumu iesniedz tikai pēc tam, kad Komisijai paziņots par vadošo iestāžu un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanu saskaņā ar 124. pantu.

4.   Starpposma maksājumus par darbības programmu neveic, ja vien Komisijai nav nosūtīts gada īstenošanas ziņojums saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem.

5.   Ņemot vērā pieejamo finansējumu, Komisija veic starpposma maksājumu ne vēlāk kā 60 dienas pēc dienas, kad tā reģistrējusi maksājuma pieteikumu.

136. pants

Saistību atcelšana

1.   Komisija atceļ saistības jebkurai darbības programmas summas daļai, kas nav izmantota avansa un starpposma maksājumiem vai par kuru līdz 31. decembrim trešajā gadā pēc programmas budžeta saistību gada nav sagatavots maksājuma pieteikums saskaņā ar 131. pantu, vai par kuru nav iesniegts maksājuma pieteikums saskaņā ar 135. pantu.

2.   Tā saistību daļa, kas joprojām pastāv 2023. gada 31. decembrī, tiek atcelta, ja Komisija līdz 141. panta 1. punktā noteiktajam termiņam nav saņēmusi dokumentus, kas prasīti saskaņā ar 141. panta 1. punktu.

II   NODAĻA

Pārskatu sagatavošana, pārbaude un akceptēšana un darbības programmu slēgšana un maksājumu apturēšana

I   Iedaļa

Pārskatu sagatavošana, pārbaude un akceptēšana

137. pants

Pārskatu sagatavošana

1.   Pārskatus, kas minēti Finanšu regulas 59. panta 5. punkta a) apakšpunktā, iesniedz Komisijai par katru darbības programmu. Pārskatus attiecina uz grāmatvedības gadu, un tajos katras prioritātes un, vajadzības gadījumā, fonda un reģionu kategorijas līmenī iekļauj:

a)

atbilstīgo izdevumu kopējo summu, kas iegrāmatota sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmās un ir tikusi iekļauta maksājumu pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai saskaņā ar 131. pantu un 135. panta 2. punktu līdz 31. jūlijam pēc grāmatvedības gada beigām, un attiecīgo publisko izdevumu kopsummu, kas radušies darbību īstenošanā, un attiecīgo maksājumu kopējo summu, kas atbalsta saņēmējam izmaksāta atbilstīgi 132. panta 1. punktam;

b)

summas, kas atsauktas un atgūtas grāmatvedības gadā, summas, kas atgūstamas grāmatvedības gada beigās, summas, kas atgūtas saskaņā ar 71. pantu, un neatgūstamās summas;

c)

programmu ieguldījumu summas, kas izmaksātas finanšu instrumentiem saskaņā ar 41. panta 1. punktu un valsts atbalsta avansa maksājumus saskaņā ar 131. panta 4. punktu;

d)

par katru prioritāti — saskaņojumu starp izdevumiem, kas deklarēti atbilstoši a) apakšpunktam, un izdevumiem, kas deklarēti par to pašu grāmatvedības gadu maksājumu pieteikumos, kopā ar jebkuru atšķirību skaidrojumu.

2.   Ja izdevumus, kas iepriekš iekļauti pieteikumā par starpposma maksājumu attiecīgajam grāmatvedības gadam, dalībvalsts izslēdz no pārskatiem, jo tobrīd tiek veikts izvērtējums par minēto izdevumu likumību un pareizību, kādu vai visus minētos izdevumus, kurus atzīst par likumīgiem un pareiziem, var iekļaut pieteikumā par starpposma maksājumu attiecībā uz nākamajiem grāmatvedības gadiem.

3.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka šajā pantā minēto pārskatu paraugu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 150. panta 3. punktā.

138. pants

Informācijas iesniegšana

Par katru gadu, sākot no 2016. gada līdz 2025. gadam ieskaitot, dalībvalsts Finanšu regulas 59. panta 5. punktā norādītajā termiņā iesniedz dokumentus, kas minēti attiecīgajā pantā, proti:

a)

pārskatus, kas minēti šīs regulas 137. panta 1. punktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;

b)

pārvaldības deklarāciju un gada kopsavilkumu, kas minēti šīs regulas 125. panta 4. punkta e) apakšpunktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu;

c)

revīzijas atzinumu un kontroles ziņojumu, kas minēts šīs regulas 127. panta 5. punkta pirmās daļas ai) un b) apakšpunktā, par iepriekšējo grāmatvedības gadu.

139. pants

Pārskatu pārbaude un akceptēšana

1.   Komisija veic to dokumentu pārbaudi, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 138. pantu. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgā dalībvalsts sniedz visu nepieciešamo papildu informāciju, lai Komisija līdz 84. pantā noteiktajam termiņam varētu noteikt, vai pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi.

2.   Komisija akceptē pārskatus, par kuriem tā spēj konstatēt, ka pārskati ir pilnīgi, pareizi un patiesi. Komisija veic šādu konstatāciju, ja revīzijas iestāde ir sniegusi revīzijas atzinumu bez iebildēm par pārskatu pilnīgumu, pareizību un patiesumu, izņemot gadījumus, kad Komisijai ir konkrēti pierādījumi, ka revīzijas atzinums par pārskatiem nav uzticams.

3.   Komisija līdz 84. pantā noteiktajam termiņam informē dalībvalsti par to, vai Komisija attiecīgos pārskatus var akceptēt.

4.   Ja ar dalībvalsti saistītu iemeslu dēļ Komisija nevar akceptēt pārskatus līdz 84. pantā noteiktajam termiņam, Komisija saskaņā ar šā panta 2. punktu informē dalībvalstis, norādot iemeslus, kā arī veicamās darbības un to izpildes termiņu. Minēto darbību izpildes termiņa beigās Komisijas informē konkrēto dalībvalsti par to, vai Komisija var apstiprināt pārskatus.

5.   Komisijas veiktajā pārskatu akceptēšanā neņem vērā jautājumus par pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecībā uz izdevumiem, kas iegrāmatoti pārskatos. Pārskatu pārbaudes un akceptēšanas procedūra nepārtrauc starpposma maksājumu pieteikumu izskatīšanu un nerada maksājumu apturēšanu, neskarot 83. un 142. pantu.

6.   Pamatojoties uz akceptētajiem pārskatiem, Komisija aprēķina summu, kas pieprasāma no fondiem un no EJZF par grāmatvedības gadu, un no tā izrietošās korekcijas saistībā ar maksājumiem dalībvalstij. Komisija ņem vērā:

a)

summas 137. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos pārskatos, kurām jāpiemēro līdzfinansējuma likme par katru prioritāti;

b)

attiecīgajā grāmatvedības gadā Komisijas veikto maksājumu kopējo summu, ko veido:

i)

to starpposma maksājumu summa, kurus Komisija veikusi saskaņā ar 130. panta 1. punktu un 24. pantu; un

ii)

saskaņā ar 134. panta 2. punktu samaksātā gada priekšfinansējuma summa.

7.   Pēc aprēķināšanas, kas veikta saskaņā ar 6. punktu, Komisija dzēš attiecīgo gada priekšfinansējumu un izmaksā jebkuru papildu maksājamo summu 30 dienās pēc pārskatu akceptēšanas. Ja ir no kādas dalībvalsts atgūstama summa, tai piemēro Komisijas izdotu iekasēšanas rīkojumu, kuru izpilda, kad vien iespējams, kompensējot attiecībā pret summām, kas dalībvalstij pienākas saskaņā ar turpmākiem maksājumiem tai pašai darbības programmai. Tāda atgūšana nav finanšu korekcija un nesamazina no fondiem piešķirto atbalstu darbības programmai. Atgūtā summa ir piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 177. panta 3. punktu.

8.   Ja, pēc 4. punktā noteiktās procedūras piemērošanas Komisija nevar akceptēt pārskatus, tā, pamatojoties uz pieejamo informāciju, un saskaņā ar 6. punktu nosaka summu, kas pieprasāma no fondiem par grāmatvedības gadu, un par to informē attiecīgo dalībvalsti. Ja dalībvalsts paziņo Komisijai par savu piekrišanu divos mēnešos no brīža, kad Komisija ir nosūtījusi informāciju, piemēro 7. punktu. Ja tāda piekrišana nav sniegta, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu, ar ko nosaka summu, kāda pieprasāma no fondiem par attiecīgo grāmatvedības gadu. Šāds lēmums nav finanšu korekcija un nesamazina no fondiem piešķirto atbalstu darbības programmai. Pamatojoties uz minēto lēmumu, Komisija piemēro korekcijas attiecīgajiem maksājumiem dalībvalstij saskaņā ar 7. punktu.

9.   Tas, ka Komisija akceptē pārskatus vai pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 8. punktu, neskar korekciju piemērošanu saskaņā ar 144. un 145. pantu.

10.   Kļūdainas summas, kas konstatētas pēc pārskatu iesniegšanas, dalībvalstis, neskarot 144. un 145. pantu, var aizstāt, veicot atbilstīgās korekcijas pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā kļūda ir konstatēta.

140. pants

Dokumentu pieejamība

1.   Neskarot noteikumus, kas reglamentē valsts atbalstu, vadošā iestāde nodrošina, lai visi apliecinošie dokumenti attiecībā uz fondu atbalstītajiem izdevumiem darbībām, par kurām kopējie atbilstīgie izdevumi ir mazāki par EUR 1 000 000, pēc pieprasījuma būtu pieejami Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai trīs gadus no 31. decembra pēc to pārskatu iesniegšanas, kuros ir iekļauti attiecīgās darbības izdevumi.

Attiecībā uz darbībām, kuras nav minētas pirmajā daļā, visus apliecinošos dokumentus dara pieejamus par divu gadu laikposmu, kas sākas 31. decembrī pēc to pārskatu iesniegšanas, kuros ir iekļauti pabeigtās darbības galīgie izdevumi.

Vadošā iestāde var pieņemt lēmumu uz darbībām, kuru kopējās atbilstīgās izmaksas nepārsniedz EUR 1 000 000, piemērot otrajā daļā minēto noteikumu.

Pirmajā daļā minēto laikposmu pārtrauc tiesvedības gadījumā vai pēc pienācīgi pamatota Komisijas pieprasījuma.

2.   Vadošā iestāde informē atbalsta saņēmējus par to, kurā dienā sākas 1. punktā minētais laikposms.

3.   Dokumentus glabā vai nu to oriģināleksemplāros, vai apliecinātu to kopiju veidā, vai vispāratzītos datu nesējos, tostarp dokumentu oriģinālu elektroniskajās versijās vai tādu dokumentu veidā, kuriem ir tikai elektroniskās versijas.

4.   Dokumentus glabā formā, kas ļauj identificēt datu subjektus, ne ilgāk, kā vajadzīgs nolūkiem, kuriem dati ir savākti vai kuriem veic to turpmāku apstrādi.

5.   Valsts iestādes nosaka sertifikācijas procedūru attiecībā uz tādu dokumentu atbilstību oriģinālam, kurus glabā vispāratzītos datu nesējos, un nodrošina glabāto dokumentu versiju atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijas nolūkos.

6.   Ja dokumenti ir tikai elektroniskā formā, izmantotās datorsistēmas atbilst atzītiem drošības standartiem, kas nodrošina glabāto dokumentu atbilstību valsts tiesību aktu prasībām un uzticamību revīzijas nolūkos.

II   Iedaļa

Darbības programmu slēgšana

141. pants

Slēgšanas dokumentu iesniegšana un slēguma bilances maksājuma veikšana

1.   Papildus 138. pantā minētajiem dokumentiem par pēdējo grāmatvedības gadu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz nobeiguma īstenošanas ziņojumu attiecībā uz darbības programmu vai pēdējo gada īstenošanas ziņojumu attiecībā uz EJZF atbalstīto darbības programmu.

2.   Slēguma bilances maksājumu veic ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pēdējā grāmatvedības gada grāmatojumu akceptēšanas dienas vai vienu mēnesi pēc nobeiguma īstenošanas ziņojuma pieņemšanas dienas, atkarībā no tā, kurš no termiņiem ir vēlāks.

III   Iedaļa

Maksājumu apturēšana

142. pants

Maksājumu apturēšana

1.   Komisija var apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem prioritāšu vai darbības programmu līmenī, ja ir ievērots viens vai vairāki šādi nosacījumi:

a)

darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir būtisks trūkums, kurš apdraud Savienības ieguldījumu darbības programmā un attiecībā uz kuru nav veikti korektīvi pasākumi;

b)

izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar pārkāpumu, kam ir smagas finansiālas sekas un kas nav novērsts;

c)

dalībvalsts nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izlabotu situāciju, un tāpēc ir piemērota pārtraukšana saskaņā ar 83. pantu;

d)

ir būtisks trūkums saistībā ar uzraudzības sistēmas kvalitāti un uzticamību vai datiem par kopējiem un īpašiem rādītājiem;

e)

nav pabeigtas darbības, lai izpildītu ex ante nosacījumus, ņemot vērā 19. panta nosacījumus;

f)

prioritātes darbības rezultātu izvērtēšanā konstatē pazīmes, kas liecina, ka pastāv būtisks trūkums attiecībā uz minētās prioritātes starpposma mērķu sasniegšanui saistībā ar darbības rezultātu satvarā noteiktajiem finanšu rādītājiem un iznākumu rādītājiem un galvenajiem īstenošanas posmiem, ņemot vērā 22. panta nosacījumus.

Konkrētu fondu noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt konkrētus iemeslus maksājumu apturēšanai, kas ir saistīti ar kopējā zivsaimniecības politikā piemērojamo noteikumu neievērošanu, un apturēšana ir proporcionāla noteikumu neievērošanas raksturam, smagumam, ilgumam un biežumam.

2.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, var nolemt apturēt visus starpposma maksājumus vai daļu no tiem pēc tam, kad tā ir atvēlējusi dalībvalstij iespēju iesniegt savus apsvērumus.

3.   Komisija atceļ starpposma maksājumu pilnīgu vai daļēju apturēšanu, ja dalībvalsts ir veikusi vajadzīgos pasākumus, kas ļauj atcelt apturēšanu.

III   NODAĻA

Finanšu korekcijas

I   Iedaļa

Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas

143. pants

Dalībvalstu veiktās finanšu korekcijas

1.   Dalībvalstis vispirms ir atbildīgas par pārkāpumu izmeklēšanu, vajadzīgo finanšu korekciju veikšanu un summu atgūšanu. Sistemātisku pārkāpumu gadījumā dalībvalsts paplašina izmeklēšanu, to attiecinot uz visām darbībām, kas varētu būt ietekmētas.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgās finanšu korekcijas saistībā ar individuāliem vai sistemātiskiem pārkāpumiem, kas konstatēti darbībās vai darbības programmās. Finanšu korekcijas veic, atceļot visu darbībai vai darbības programmai piešķirto publisko ieguldījumu vai tā daļu. Dalībvalsts ņem vērā pārkāpumu veidu un smagumu un fondam vai EJZF nodarītos finansiālos zaudējumus un piemēro samērīgu korekciju. Vadošā iestāde iegrāmato finanšu korekcijas pārskatos par grāmatvedības gadu, kurā nolemts par atcelšanu.

3.   No fondiem vai no EJZF piešķirto ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, dalībvalsts var izmantot atkārtoti attiecīgajā darbības programmā, ievērojot 4. punktu.

4.   Ieguldījumu, kas atcelts saskaņā ar 2. punktu, nedrīkst vēlreiz izmantot darbībai, attiecībā uz kuru piemērota korekcija, vai — gadījumā, kad finanšu korekcija piemērota par sistemātisku pārkāpumu — darbībai, kuru ietekmējis sistemātiskais pārkāpums.

5.   Konkrētu fondu noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt konkrētus iemeslus dalībvalstu veiktām finanšu korekcijām, kas ir saistīti ar kopējā zivsaimniecības politikā piemērojamo noteikumu neievērošanu, un korekcijas ir proporcionālas noteikumu neievērošanas raksturam, smagumam, ilgumam un biežumam.

II   Iedaļa

Komisijas veiktās finanšu korekcijas

144. pants

Kritēriji finanšu korekciju veikšanai

1.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, veic finanšu korekcijas, atceļot visu Savienības ieguldījumu darbības programmā vai daļu no tā saskaņā ar 85. pantu, ja pēc vajadzīgās pārbaudes veikšanas tā secina, ka:

a)

darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā ir būtisks trūkums, kas apdraud darbības programmai jau izmaksāto Savienības ieguldījumu;

b)

dalībvalsts nav izpildījusi 143. pantā noteiktās saistības līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākšanai;

c)

maksājuma pieteikumā iekļautie izdevumi ir neprecīzi, un dalībvalsts tos nav izlabojusi pirms korekcijas procedūras sākšanas atbilstīgi šim punktam.

Veicot finanšu korekcijas, Komisija pamatojas uz individuāliem identificēto pārkāpumu gadījumiem un ņem vērā, vai pārkāpums ir sistemātisks. Ja nav neiespējams precīzi noteikt no fondiem vai no EJZF pieprasīto kļūdaino izdevumu summu, Komisija piemēro vienotu likmi vai ekstrapolētu finanšu korekciju.

2.   Lemjot par korekcijas apmēru saskaņā ar 1. punktu, Komisija ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā pārkāpuma veidu un smagumu, kā arī attiecīgajā darbības programmā konstatēto pārvaldības un kontroles sistēmu trūkumu apjomu un finansiālās sekas.

3.   Ja Komisija savu nostāju pamato ar ziņojumiem, ko iesnieguši revidenti, kuri nav revidenti no Komisijas dienestiem, tad Komisija izdara pati savus secinājumus par finansiālajām sekām, iepriekš izskatot pasākumus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi atbilstīgi 143. panta 2. punktam, saskaņā ar 122. panta 2. punktu nosūtītos paziņojumus un visas dalībvalsts atbildes.

4.   Saskaņā ar 22. panta 7. punktu, ja Komisija, pamatojoties uz fondu atbalstītās darbības programmas nobeiguma īstenošanas ziņojuma vai EJZF pēdējā gada īstenošanas ziņojuma pārbaudi, konstatē būtisku darbības rezultātu satvarā izklāstīto mērķu neizpildi, tā var piemērot finanšu korekcijas attiecībā uz konkrētajām prioritātēm, izmantojot īstenošanas aktus.

5.   Ja dalībvalsts neizpilda savas saistības saskaņā ar 95. pantu, Komisija atkarībā no minēto saistību neizpildes pakāpes var veikt finanšu korekciju, atceļot visu struktūrfondu ieguldījumu attiecīgajai dalībvalstij vai daļu no tā.

6.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 149. pantu pieņemt deleģētos aktus, kuros paredz sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem, lai noteiktu gadījumus, kas uzskatāmi par būtiskiem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp galvenos šādu trūkumu veidus, kritērijus, kas izmantojami, lai noskaidrotu piemērojamās finanšu korekcijas līmeni, kā arī kritērijus vienotās likmes piemērošanai vai ekstrapolētām finanšu korekcijām.

7.   Konkrētu fondu noteikumos, kas piemērojami EJZF, var paredzēt konkrētus iemeslus Komisijas veiktām finanšu korekcijām, kas ir saistīti ar kopējā zivsaimniecības politikā piemērojamo noteikumu neievērošanu, un korekcijas ir proporcionālas noteikumu neievērošanas raksturam, smagumam, ilgumam un biežumam

145. pants

Procedūra

1.   Pirms lēmuma pieņemšanas par finanšu korekciju Komisija sāk procedūru, informējot attiecīgo dalībvalsti par savas pārbaudes pagaidu secinājumiem un pieprasot, lai dalībvalsts divos mēnešos iesniedz savas piezīmes.

2.   Ja Komisija ierosina finanšu korekciju, pamatojoties uz ekstrapolāciju vai vienotu likmi, dalībvalstij pēc attiecīgo dokumentu pārbaudes dod iespēju pierādīt, ka pārkāpuma faktiskais apjoms ir mazāks, nekā to novērtējusi Komisija. Vienojoties ar Komisiju, dalībvalsts var ierobežot šo izskatīšanu, attiecinot to vienīgi uz attiecīgo dokumentu atbilstīgu daļu vai paraugu. Minētajai pārbaudei paredzētais laiks nav ilgāks par diviem mēnešiem pēc 1. punktā minētā divu mēnešu laikposma, izņemot gadījumus, kad tam ir pienācīgs pamatojums.

3.   Komisija ņem vērā jebkurus pierādījumus, ko dalībvalsts sniegusi 1. un 2. punktā noteiktajā termiņā.

4.   Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas pagaidu secinājumiem, Komisija uzaicina dalībvalsti uz uzklausīšanu, lai nodrošinātu, ka Komisijas secinājumiem par finanšu korekcijas veikšanu ir pieejama visa vajadzīgā informācija un apsvērumi.

5.   Ja pastāv vienošanās un neskarot šā panta 6. punktu, dalībvalsts var attiecīgos fondus izmantot atkārtoti saskaņā ar 143. panta 3. punktu.

6.   Lai veiktu finanšu korekcijas, Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņem lēmumu sešos mēnešos no uzklausīšanas dienas vai no dienas, kad tiek saņemta papildinformācija, gadījumā, ja dalībvalsts pēc uzklausīšanas piekrīt iesniegt šādu papildinformāciju. Komisija ņem vērā visu procedūras gaitā iesniegto informāciju un apsvērumus. Ja uzklausīšana nenotiek, sešu mēnešu termiņš sākas divus mēnešus no dienas, kad saņemta Komisijas sūtītā uzklausīšanas ielūguma vēstule.

7.   Ja Komisija, veicot tai 75. pantā paredzētos pienākumus, vai Eiropas Revīzijas palāta konstatē pārkāpumus, kas apliecina būtiskus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, izrietošajā finanšu korekcijā samazina darbības programmai piešķirto atbalstu no fondiem.

Pirmo daļu neattiecina uz būtisku trūkumu pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, kas, pirms to nav konstatējusi Komisija vai Eiropas Revīzijas palāta:

a)

ir konstatēts pārvaldības deklarācijā, gada kontroles ziņojumā vai Komisijai saskaņā ar Finanšu regulas 59. panta 5. punkta noteikumiem iesniegtā revīzijas atzinumā vai citos revīzijas ziņojumos, ko Komisijai iesniegusi revīzijas iestāde, un ir veikti atbilstīgi pasākumi; vai

b)

dalībvalsts ir veikusi pienācīgus korektīvus pasākumus.

Izvērtējumu par būtiskiem pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvas darbības trūkumiem pamato ar piemērojamiem tiesību aktiem, kad ir iesniegtas attiecīgās pārvaldības deklarācijas, gada kontroles ziņojumi un revīzijas atzinumi.

Lemjot par finanšu korekciju, Komisija:

a)

ievēro proporcionalitātes principu, ņemot vērā būtiskā trūkuma pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā veidu un smagumu un tā finansiālās sekas attiecībā uz Savienības budžetu;

b)

lai piemērotu vienotu likmi vai ekstrapolētu korekciju, izslēdz kļūdainos izdevumus, ko iepriekš ir konstatējusi dalībvalsts un par kuriem ir veikta korekcija pārskatos saskaņā ar 139. panta 10. punktu, un izdevumus, par kuru likumību un pareizību tobrīd notiek izvērtējums saskaņā ar 137. panta 2. punktu;

c)

ņem vērā vienotu likmi vai ekstrapolētas korekcijas, ko dalībvalsts piemēro izdevumiem par citiem būtiskiem pārkāpumiem, kurus dalībvalsts konstatējusi, kad tika noteikts atlikušais risks attiecībā uz Savienības budžetu.

8.   Konkrētu fondu noteikumi, kas piemērojami EJZF, var paredzēt papildu procedūras noteikumus attiecībā uz 144. panta 7. punktā minētajām finanšu korekcijām.

146. pants

Dalībvalstu pienākumi

Komisijas veikta finanšu korekcija neietekmē dalībvalsts pienākumu veikt atgūšanas darbības saskaņā ar šīs regulas 143. panta 2. punktu un atgūt valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (39) 14. pantam.

147. pants

Atmaksāšana

1.   Jebkuru summu, kas jāatmaksā Savienības budžetā, atmaksā līdz termiņam, kas norādīts saskaņā ar Finanšu regulas 73. pantu sagatavotajā iekasēšanas rīkojumā. Atmaksas termiņš ir otrā mēneša pēdējā diena pēc rīkojuma izdošanas.

2.   Novēlotiem atmaksājumiem piemēro kavējuma procentus, ko aprēķina par laikposmu no termiņa pēdējās dienas līdz faktiskās samaksas dienai. Šādu procentu likme ir pusotrs procentpunkts virs Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes galvenajām refinansēšanas operācijām tā mēneša pirmajā darbadienā, kura laikā ir maksājuma termiņa datums.

III   SADAĻA

SAMĒRĪGA DARBĪBAS PROGRAMMU KONTROLE

148. pants

Samērīga darbības programmu kontrole

1.   Darbībām, par kurām kopējie atbilstīgie izdevumi nepārsniedz EUR 200 000 attiecībā uz ERAF un Kohēzijas fondu, EUR 150 000 attiecībā uz ESF vai EUR 100 000 attiecībā uz EJZF, veic ne vairāk kā vienu revīziju, ko veic vai nu revīzijas iestāde, vai Komisija pirms pārskatu iesniegšanas, kuros ir iekļauti pabeigtās darbības galīgie izdevumi. Citām darbībām veic ne vairāk kā vienu revīziju vienā grāmatvedības gadā, kuru veic revīzijas iestāde vai Komisija pirms pārskatu iesniegšanas, kuros ir iekļauti pabeigtās darbības galīgie izdevumi. Komisija vai revīzijas iestāde nevienā gadā neveic darbību revīziju, ja attiecīgajā gadā šādu revīziju ir veikusi Eiropas Revīzijas palāta ar noteikumu, ka revīzijas iestāde vai Komisija Eiropas Revīzijas palātas šo darbību veiktās revīzijas rezultātus var izmantot savu uzdevumu izpildei.

2.   Attiecībā uz darbības programmām, par kurām visnesenākais revīzijas atzinums liecina, ka nav būtisku trūkumu, Komisija nākamajā sanāksmē, kas minēta 128. panta 3. punktā, var vienoties ar revīzijas iestādi, ka revīzijas darba līmeni var samazināt tā, lai tas būtu samērīgs ar konstatēto risku. Šādos gadījumos Komisija neveic savas revīzijas uz vietas, ja vien nav pierādījumu, kas liecina par pārvaldības un kontroles sistēmas trūkumiem, kuri ietekmē izdevumus, kas deklarēti Komisijai tajā grāmatvedības gadā, par kuru iesniegto pārskatu Komisija ir akceptējusi.

3.   Attiecībā uz darbības programmām, par kurām Komisija secina, ka revīzijas iestādes atzinums ir ticams, tā var vienoties ar revīzijas iestādi ierobežot Komisijas uz vietas veiktās revīzijas līdz revīzijas iestādes darba revīzijai, ja vien nav pierādījumu, kas liecina par trūkumiem revīzijas iestādes revīzijas darbā attiecībā uz to grāmatvedības gadu, par kuru iesniegto pārskatu Komisija ir akceptējusi.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta, Revīzijas iestāde un Komisija 140. panta 1. punktā minētajā laikposmā var veikt darbību revīzijas, ja riska novērtējumā vai Eiropas Revīzijas palātas revīzijā tiek konstatēts īpašs pārkāpumu vai krāpšanas risks vai ja ir pierādījumi par būtiskiem trūkumiem attiecīgās darbības programmas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā. Lai novērtētu revīzijas iestādes darbu, Komisija var pārskatīt revīzijas iestādes veiktās revīzijas liecības vai piedalīties revīzijas iestādes veiktajās pārbaudēs uz vietas un, ja saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem ir jāgūst apstiprinājums par revīzijas iestādes darbības efektivitāti, Komisija var veikt darbību revīzijas.

PIEKTĀ DAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I   NODAĻA

Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi

149. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. panta 3. punktā, 12. panta otrajā daļā, 22. panta 7. punkta ceturtajā daļā, 37. panta 13. punktā, 38. panta 4. punkta trešajā daļā, 40. panta 4. punktā, 41. panta 3. punktā, 42. panta 1. punkta otrajā daļā, 42. panta 6. punktā, 61. panta 3. punkta otrajā, trešajā, ceturtajā un septītajā daļā, 63. panta 4. punktā un 64. panta 4. punktā, 68. panta 1. punkta otrajā daļā, 101. panta ceturtajā daļā, 122. panta 2. punkta piektajā daļā, 125. panta 8. punkta pirmajā daļā, 125. panta 9. punktā, 127. panta 7. un 8. punktā un 144. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2013. gada 21. decembris līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. panta 3. punktā, 12. panta otrajā daļā, 22. panta 7. punkta ceturtajā daļā, 37. panta 13. punktā, 38. panta 4. punkta trešajā daļā, 40. panta 4. punktā, 41. panta 3. punktā, 42. panta 1. punkta otrajā daļā, 42. panta 6. punktā, 61. panta 3. punkta otrajā, trešajā, ceturtajā un septītajā daļā, 63. panta 4. punktā un 64. panta 4. punktā, 68. panta 1. punkta otrajā daļā, 101. panta ceturtajā daļā, 122. panta 2. punkta piektajā daļā, 125. panta 8. punkta pirmajā daļā, 125. panta 9. punktā, 127. panta 7. un 8. punktā un 144. panta 6. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 5. panta 3. punktu, 12. panta otro daļu, 22. panta 7. punkta ceturto daļu, 37. panta 13. punktu, 38. panta 4. punkta trešo daļu, 40. panta 4. punktu, 41. panta 3. punktu, 42. panta 1. punkta otro daļu, 42. panta 6. punktu, 61. panta 3. punkta otro, trešo, ceturto un septīto daļu, 63. panta 4. punktu un 64. panta 4. punktu, 68. panta 1. punkta otro daļu, 101. panta ceturto daļu, 122. panta 2. punkta piekto daļu, 125. panta 8. punkta pirmo daļu, 125. panta 9. punktu, 127. panta 7. un 8. punktu un 144. panta 6. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

150. pants

Komiteju procedūra

1.   Piemērojot šo regulu, ERAF regulu, ETS regulu, ESF regulu un KF regulu, Komisijai palīdz Eiropas Strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu attiecībā uz 8. panta trešajā daļā, 22. panta 7. punkta piektajā daļā, 38. panta 3. punkta otrajā daļā, 38. panta 10. punktā, 39. panta 4. punkta otrajā daļā, 46. panta 3. punktā, 96. panta 2. punkta otrajā daļā, 115. panta 4. punktā un 125. panta 8. punkta otrajā daļā minētajām īstenošanas pilnvarām, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

II   NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

151. pants

Pārskatīšana

Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar LESD 177. pantu.

152. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neliedz ne turpināt sniegt, ne grozīt — tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt — palīdzību, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1083/2006 vai uz jebkuriem citiem tiesību aktiem, kurus minētajai palīdzībai piemēro 2013. gada 31. decembrī. Minēto regulu šādus citus piemērojamos tiesību aktus tādēļ pēc 2013. gada 31. decembra minētajam atbalstam vai attiecīgajām darbībām turpina piemērot līdz to noslēgumam. Šā punkta nolūkos palīdzība attiecas uz darbības programmām un lieliem projektiem.

2.   Pieteikumi palīdzības saņemšanai, kas iesniegti vai apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1083/2006, paliek spēkā.

3.   Ja kāda dalībvalsts izmanto 123. panta 3. punktā noteikto iespēju, tā var Komisijai iesniegt pieprasījumu, lai, atkāpjoties no 59. panta 1. punkta b) apakšpunkta Regulā (EK) Nr. 1083/2006, vadošā iestāde pildītu sertifikācijas iestādes funkcijas attiecībā uz tām darbības programmām, ko īsteno, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1083/2006. Pieprasījumam pievieno revīzijas iestādes veiktu novērtējumu. Ja Komisija, pamatojoties uz revīzijas iestādes sniegto informāciju un uz pašas veiktajām revīzijām, ir pārliecinājusies, ka minēto darbības programmu pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas efektīvi un ka to darbību neietekmēs tas, ka vadošā iestāde pilda sertifikācijas iestādes funkcijas, tā divos mēnešos pēc pieprasījuma saņemšanas informē attiecīgo dalībvalsti par savu piekrišanu.

153. pants

Atcelšana

1.   Neskarot 152. panta noteikumus, Regulu (EK) Nr. 1083/2006 atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

2.   Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XIV pielikumā.

154. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 20. līdz 24. pantu, 29. panta 3. punktu, 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 58., 60., 76. līdz 92. pantu, 118., 120., 121. pantu un 129. līdz 147. pantu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

39. panta 2. punkta septītās daļas otro teikumu un 76. panta piekto daļu piemēro no dienas, kurā stājas spēkā Finanšu regulas grozījums attiecībā uz apropriāciju saistību atcelšanu.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 17. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV C 191, 29.6.2012., 30. lpp., OV C 44, 15.2.2013., 76. lpp. un OV C 271, 19.9.2013., 101. lpp.

(2)  OV C 225, 27.7.2012., 58. lpp. un OV C 17, 19.1.2013., 56. lpp.

(3)  OV C 47, 17.2.2011., 1. lpp., OV C 13, 16.1.2013., 1. lpp. un OV C 276, 17.9.2013., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1081/2006. (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 470. lpp).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 637/2008 un (EK) Nr. 73/2009 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 608. lpp).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 73/2009 (2009. gada 19. janvāris), ar ko paredz kopējus noteikumus tiešā atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kā arī groza Regulas (EK) Nr. 1290/2005, (EK) Nr. 247/2006, (EK) Nr. 378/2007 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (OV L 30, 31.1.2009., 16. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 104. lpp).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai", un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 289. lpp).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 281. lpp).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 259. lpp).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 487. lpp).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1059/2003 (2003. gada 26. maijs) par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).

(14)  Komisijas Regula (EK) Nr. 105/2007 (2007. gada 1. februāris), ar ko groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 39, 10.2.2007., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014. - 2020. gadam. (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 884. lpp).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (OV L 209, 2.8.1997., 1. lpp.).

(18)  Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210., 31.7.2006., 25. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr, 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 549. lpp).

(21)  Padomes 2010. gada 13. jūlija ieteikums par vispārējām pamatnostādnēm dalībvalstu un Savienības ekonomikas politikai (OV L 191, 23.7.2010., 28. lpp.).

(22)  Padomes Lēmums Nr. 2010/707/ES (2010. gada 21. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.).

(23)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris) par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.).

(24)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1535/2007 (2007. gada 20. decembris) par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (OV L 337, 21.12.2007., 35. lpp.).

(25)  Komisijas Regula (EK) Nr. 875/2007 (2007. gada 24. jūlijs) par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam zivsaimniecības nozarē (OV L 193, 25.7.2007., 6. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1082/2006 (2006. gada 5. jūlijs) par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (OV L 210, 31.7.2006., 19. lpp.).

(28)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(30)  Padomes Regula (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.).

(31)  Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 24. jūnijs), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības (OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.).

(33)  Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(37)  Padomes Regula (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.).

(38)  Padomes Regula (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.).

(39)  Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

VIENOTS STRATĒĢISKAIS SATVARS

1.   IEVADS

Lai veicinātu saskaņotu, līdzsvarotu un ilgtspējīgu Savienības attīstību un maksimāli palielinātu ESI fondu ieguldījumu Savienības stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kā arī veicinātu ESI fondu īpašo uzdevumu izpildi, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jānodrošina, ka politiskās saistības, kuras uzņemtas sakarā ar Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, tiek atbalstītas ar investīcijām no ESI fondiem un pārējiem Savienības instrumentiem. Tādēļ vienotā stratēģiskā satvara (VSS) nolūks saskaņā ar šīs regulas 10. pantu un atbilstīgi prioritātēm un mērķiem, kas noteikti konkrētu fondu regulās, ir nodrošināt stratēģiskos pamatprincipus, lai panāktu integrētu, ar citiem Savienības instrumentiem un politikas virzieniem saskaņotu attīstības pieeju ESI fondu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķiem un pamatmērķiem un attiecīgos gadījumos — pamatiniciatīvu politikas mērķiem, vienlaikus ņemot vērā galvenos teritoriālos uzdevumus un valstu, teritoriālās, reģionālās un vietējās īpatnības.

2.   ESI FONDU IEGULDĪJUMS SAVIENĪBAS STRATĒĢIJĀ GUDRAI, ILGTSPĒJĪGAI UN INTEGRĒJOŠAI IZAUGSMEI UN SASKAŅOTĪBA AR SAVIENĪBAS EKONOMIKAS PĀRVALDĪBU

1.

Nolūkā atbalstīt to, lai partnerības nolīgumos un programmās patiešām par mērķi tiktu izvirzīta gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, šajā regulā ir noteikti vienpadsmit 9. panta pirmajā daļā izklāstīti tematiskie mērķi, kas atbilst Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei prioritātēm, kuras gūst ESI fondu atbalstu.

2.

Lai nodrošinātu kritisko masu, kas vajadzīga izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai, dalībvalstis atbilstīgi 9. panta pirmajā daļā noteiktajiem tematiskajiem mērķiem koncentrē atbalstu saskaņā ar šīs regulas 18. pantu un konkrētā fonda noteikumiem par tematisko koncentrāciju un nodrošina izdevumu efektivitāti. Dalībvalstis velta īpašu uzmanību izaugsmi veicinošiem izdevumu posteņiem, ieskaitot izglītības, pētniecības un energoefektivitātes izdevumus un izdevumus, ko veic, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam un nodrošinātu vides ilgtspēju, dabas resursu un darbību klimata jomā pārvaldību, kā arī modernizētu valsts pārvaldi. Turklāt tās ņem vērā nodarbinātības pakalpojumu un aktīvas darba tirgus politikas aptvēruma saglabāšanu un stiprināšanu, lai izskaustu bezdarbu, īpašu uzmanību pievēršot jauniešiem, risinātu krīzes radītās sociālās sekas un veicinātu sociālo iekļaušanu.

3.

Lai nodrošinātu atbilstību prioritātēm, kas noteiktas saistībā ar Eiropas pusgadu, dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajiem uzdevumiem un pienākumiem, gatavojot partnerības nolīgumus, plāno izmantot ESI fondus, vajadzības gadījumā ņemot vērā valsts reformu programmas un jaunākos attiecīgos konkrētajai valstij paredzētos ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 121. panta 2. punktu, un attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pieņemti saskaņā ar LESD 148. panta 4. punktu. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalstis ņem vērā attiecīgos Padomes ieteikumus, kas pamatoti ar Stabilitātes un izaugsmes paktu un ekonomikas pielāgošanas programmām.

4.

Lai noteiktu, kā ESI fondi var efektīvāk veicināt Savienības stratēģijas gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei mērķu sasniegšanu, vienlaikus ņemot vērā Līguma mērķus, tostarp ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, dalībvalstis, plānojot ESI fondu izmantošanu, atlasa valsts, reģionālajām un teritoriālajām īpatnībām atbilstīgus tematiskos mērķus.

3.   INTEGRĒTA PIEEJA ESI FONDU IZMANTOŠANĀ UN ESI FONDU IZMANTOŠANAS NOTEIKUMI

3.1.   Ievads

1.

Saskaņā ar šīs regulas 15. panta 2. punkta a) apakšpunktu partnerības nolīgumā norāda integrētu pieeju teritoriālajai attīstībai. Dalībvalstis nodrošina, lai ar tematisko mērķu, investīciju un Savienības prioritāšu izvēli integrētā veidā tiktu risinātas attīstības vajadzības un teritoriālās problēmas atbilstoši 6.4. sadaļā izklāstītajai analīzei. Dalībvalstis maksimāli cenšas izmantot visas iespējas, lai nodrošinātu saskaņotu un integrētu ESI fondu izmantošanu.

2.

Dalībvalstis un vajadzības gadījumā reģioni saskaņā ar šīs regulas 4. panta 4. punktu nodrošina, ka no ESI fondiem atbalstītie intervences pasākumi ir papildinoši un tiek īstenoti koordinēti, lai izveidotu savstarpēju mijiedarbību nolūkā samazināt administratīvās izmaksas un administratīvo slogu vadošajām iestādēm un atbalsta saņēmējiem saskaņā ar 4., 15., un 27. pantu.

3.2.   Koordinācija un papildināmība

1.

Dalībvalstis un vadošās iestādes, kas atbildīgas par ESI fondu īstenošanu, cieši sadarbojas, sagatavojot, īstenojot, uzraugot un novērtējot partnerības nolīgumus un programmas. Tās jo īpaši nodrošina, ka tiek veiktas šādas darbības:

a)

noteiktas intervences jomas, kurās ESI fondi var tikt papildinoši apvienoti, lai sasniegtu šīs regulas tematiskos mērķus;

b)

saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punktu tiktu nodrošināta kārtība ESI fondu efektīvas koordinēšanai un tādējādi uzlabota fondu ietekme un efektivitāte, tostarp, attiecīgos gadījumos izmantojot fondu vairākfondu programmas;

c)

veicināta to vadošo iestāžu iesaistīšanās, kas atbildīgas par citiem ESI fondiem, vai citu vadošo iestāžu vai attiecīgo ministriju iesaistīšanās atbalsta shēmu sagatavošanā, lai nodrošinātu koordināciju un izvairītos no pārklāšanās;

d)

vajadzības gadījumā izveidotas kopīgās uzraudzības komitejas programmām, kuras tiek finansētas no ESI fondiem, un izstrādātas citas vienotas vadības un kontroles procedūras, lai atvieglotu koordināciju starp iestādēm, kas atbildīgas par ESI fondu īstenošanu;

e)

izmantoti kopīgie e-pārvaldības risinājumi, kas var palīdzēt pieteikumu iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem, un "vienas pieturas aģentūras", lai cita starpā konsultētos par pieejamajām atbalsta iespējām no visiem ESI fondiem;

f)

izveidoti mehānismi ERAF un ESF finansēto sadarbības pasākumu koordinācijai ar ieguldījumiem, kas tiek finansēti no programmām atbilstoši mērķim "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai";

g)

veicinātas ESI fondu kopējas pieejas norādēm, kas paredzētas darbību izstrādei, aicinājumiem iesniegt priekšlikumus un atlases procesiem vai citiem mehānismiem, lai atvieglotu integrētu projektu piekļuvi fondu finansējumam;

h)

veicināta dažādu ESI fondu vadošo iestāžu sadarbība uzraudzības, novērtēšanas, pārvaldības, kontroles un revīzijas jomā.

3.3.   Integrētu pieeju veicināšana

1.

Dalībvalstis vajadzības gadījumā vietējā, reģionālajā un valsts līmenī apvieno ESI fondus integrētās paketēs, kuras var tikt pielāgotas konkrētu teritoriālo uzdevumu risināšanai, lai atbalstītu partnerības nolīgumā un programmās izvirzīto mērķu sasniegšanu. To var panākt, izmantojot ITI, integrētas darbības, kopīgus rīcības plānus un sabiedrības virzītu vietējo attīstību.

2.

Saskaņā ar 36. pantu, lai panāktu tematisku mērķu integrētu pielietojumu, finansējumu no dažādiem prioritāriem virzieniem vai darbības programmām, ko atbalsta ESF, ERAF un Kohēzijas fonds, var apvienot ITI. Darbības, ko veic saskaņā ar ITI, var papildināt ar finansiālo atbalstu no attiecīgi ELFLA vai EJZF programmām.

3.

Saskaņā ar konkrētu fondu noteikumu attiecīgajiem noteikumiem, lai uzlabotu tematiski saskanīgas integrētas pieejas ietekmi un efektivitāti viena tematiskā mērķa prioritārais virziens var attiekties uz vairāk nekā vienu reģionu kategoriju un vairāk nekā vienu ERAF, Kohēzijas fonda un ESF fonda investīciju prioritāti, un pienācīgi pamatotos gadījumos var apvienot vienu vai vairākas papildu investīciju prioritātes no dažādiem tematiskajiem mērķiem, lai panāktu maksimālu ieguldījumu minētajā prioritārajā virzienā.

4.

Dalībvalstis saskaņā ar iestāžu un valsts noteikumiem un 32. pantu sekmē vietējo un apakšreģionu pieeju izstrādi. Sabiedrības virzītu vietējo attīstību īsteno stratēģiskās pieejas kontekstā, lai nodrošinātu, ka, augšupejoši nosakot vietējās vajadzības, tiek ņemtas vērā augstākā līmenī izvirzītās prioritātes. Tādējādi dalībvalstis saskaņā ar 15. panta 2. punktu nosaka ELFLA un attiecīgā gadījumā ERAF, ESF vai EJZF pieeju sabiedrības virzītai vietējai attīstībai un partnerības nolīgumā paredz būtiskākos uzdevumus, kas risināmi šādā veidā, sabiedrības virzītas vietējās attīstības pamatmērķus un prioritātes, aptveramo teritoriju veidus, vietējo darba grupu konkrēto nozīmi stratēģiju īstenošanā un ELFLA un attiecīgā gadījumā ERAF, ESF vai EJZF paredzamo nozīmi, īstenojot sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas dažādās teritorijās, piemēram, lauku, pilsētu un piekrastes teritorijās, un atbilstošus koordinācijas mehānismus.

4.   ESI FONDU KOORDINĀCIJA UN SINERĢIJA AR CITIEM SAVIENĪBAS POLITIKAS VIRZIENIEM UN INSTRUMENTIEM

Šajā iedaļā paredzētā dalībvalstu īstenotā koordinācija ir spēkā, ciktāl dalībvalsts paredz izmantot ESI fondu un citu Savienības instrumentu atbalstu attiecīgajā politikas jomā. Šajā iedaļā ietvertais Savienības programmu saraksts nav izsmeļošs.

4.1.   Ievads

1.

Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar saviem pienākumiem ņem vērā ietekmi, kāda ir Savienības politikai valsts un reģionālajā līmenī, analizējot sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, lai sekmētu sinerģiju un efektīvu koordināciju un noteiktu un veicinātu piemērotākos līdzekļus Savienības fondu izmantošanai, atbalstot investīcijas vietējā, reģionālajā un valsts līmenī. Dalībvalstis arī nodrošina, ka valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktie intervences pasākumi papildina Savienības politikas virzienus un instrumentus.

2.

Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar 4. panta 6. punktu un ar saviem pienākumiem nodrošina ESI fondu un citu atbilstošu Savienības instrumentu koordināciju Savienības un dalībvalstu līmenī. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu saskaņotību plānošanas un īstenošanas posmos starp intervences pasākumiem, ko atbalsta ESI fondi, un Savienības politikas mērķiem. Šajā nolūkā tās cenšas ņemt vērā šādus aspektus:

a)

pastiprināt papildināmību un sinerģiju starp dažādiem Savienības instrumentiem Savienības, valsts un reģionālajā līmenī gan plānošanas, gan īstenošanas posmā;

b)

optimizēt esošās struktūras un vajadzības gadījumā izveidot jaunas, kas atvieglos prioritāšu stratēģisko noteikšanu atšķirīgiem instrumentiem un struktūrām koordinācijai Savienības un valsts līmenī, tādejādi izvairoties no darba dublēšanas un noteiktu jomas, kurās vajadzīgs papildu finansiālais atbalsts;

c)

izmantot iespēju apvienot atbalstu no dažādiem instrumentiem, lai atbalstītu atsevišķas darbības, un cieši sadarboties ar struktūrām, kas atbildīgas par īstenošanu Savienības un valstu līmenī, lai atbalsta saņēmējiem nodrošinātu saskaņotas un racionālas finansēšanas iespējas.

4.2.   Koordinācija ar kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku

1.

ELFLA ir neatņemama kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļa, un tas papildina tos pasākumus saskaņā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, kas nodrošina tiešu atbalstu lauksaimniekiem un atbalstu tirgus pasākumus. Tādējādi dalībvalstis pārvalda minētos intervences pasākumus kopā, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un Savienības atbalsta pievienoto vērtību.

2.

Ar EJZF cenšas sasniegt reformētās kopējās zivsaimniecības politikas un integrētās jūrlietu politikas mērķus. Tādējādi dalībvalstis izmanto EJZF, lai atbalstītu centienus uzlabot datu vākšanu un stiprināt kontroli un lai nodrošinātu, ka sinerģijas efekts tiek panākts arī ar integrētās jūrlietu politikas prioritātēm (piemēram, zināšanas par jūru, jūras teritoriālā plānošana, integrēta piekrastes zonas apsaimniekošana, integrētā jūras novērošana, jūras vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un pielāgošanās klimata pārmaiņu negatīvajai ietekmei uz piekrastes zonām).

4.3.   "Apvārsnis 2020" un citas centrāli pārvaldītas Savienības programmas pētniecības un inovācijas jomā

1.

Dalībvalstis un Komisija pievērš pienācīgu uzmanību koordinācijas, sinerģijas un papildināmības stiprināšanai starp ESI fondiem un "Apvārsni 2020", uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programmu (COSME), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (1), un citām centrāli pārvaldītām Savienības finansēšanas programmām, vienlaikus skaidri nodalot to intervences jomas.

2.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis izstrādā valsts un/vai reģionālās stratēģijas "pārdomātai specializācijai" saskaņā ar valsts reformu programmām. Šādas stratēģijas var būt iekļautas valsts vai reģionālas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā politikas satvarā pārdomātai specializācijai vai būt atsevišķas šāda veida stratēģijas. Stratēģijas "pārdomātai specializācijai" izstrādā, uzņēmējdarbības atklāšanas procesā iesaistot valsts un reģionālās vadošās iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, universitātes un pārējās augstākās izglītības iestādes, rūpniecības nozari un sociālos partnerus. Iestādes, uz kurām tieši attiecas programma "Apvārsnis 2020", cieši iesaistās minētajā procesā. Stratēģijas "pārdomātai specializācijai" ir šādas:

a)

"iepriekšējā posma darbības", lai sagatavotu pētniecības un inovācijas dalībniekus dalībai programmā "Apvārsnis 2020" ("kāpnes uz izcilību"), izstrādā, palielinot kapacitāti. Tiek stiprināta komunikācija un sadarbība starp programmas "Apvārsnis 2020" valstu kontaktpunktiem un ESI fondu vadošajām iestādēm;

b)

"pakārtotas darbības" nodrošina līdzekļus no programmas "Apvārsnis 2020" un iepriekšējām programmām izrietošo pētniecības un inovācijas rezultātu izmantošanai un izplatīšanai tirgū, īpašu uzmanību veltot inovāciju veicinošas vides radīšanai uzņēmējdarbībai un rūpniecībai, tostarp MVU, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas teritorijām attiecīgajā pārdomātas specializācijas stratēģijā.

3.

Dalībvalstis pilnībā izmanto šīs regulas noteikumus, kas ļauj apvienot ESI fondus ar programmas "Apvārsnis 2020" resursiem attiecīgajās programmās, kuras izmanto, lai īstenotu stratēģiju elementus, kas minēti 2. punktā. Valsts un reģionālajām iestādēm nodrošina kopēju atbalstu šādu stratēģiju izstrādei un īstenošanai, lai noteiktu iespējas Eiropas nozīmes pētniecības un inovācijas infrastruktūras kopīgam finansējumam, starptautiskās sadarbības veicināšanai, atbalstam metodikas jomā, veicot salīdzinošus novērtējumus, labas prakses apmaiņai un apmācībai visos reģionos.

4.

Dalībvalstis un — attiecīgos gadījumos saskaņā ar 4. panta 4. punktu —reģioni apsver papildu pasākumus, kuru mērķis ir izcilības potenciāla atraisīšana pētniecībā un inovācijās, papildinot "Apvārsni 2020" un radot sinerģiju ar to, jo īpaši izmantojot kopēju finansējumu. Šādi pasākumi ietver:

a)

savienojot izcilus pētniecības institūtus ar mazāk attīstītiem reģioniem, kā arī dalībvalstīm un reģioniem, kuros pētniecības, attīstības un inovāciju (PAI) rādītāji ir zemāki, nolūkā izveidot jaunus vai modernizēt pašreizējos izcilības centrus mazāk attīstītos reģionos, kā arī dalībvalstīs un reģionos, kuros PAI rādītāji ir zemāki;

b)

mazāk attīstītos reģionos, kā arī dalībvalstīs un reģionos, kuros PAI rādītāji ir zemāki, veidojot saikni atzītas izcilības inovatīvo kopu vidū;

c)

izveidojot Eiropas Pētniecības telpas katedras, lai piesaistītu izcilus zinātniekus, jo īpaši mazāk attīstītos reģionos un dalībvalstīs un reģionos, kuros PAI rādītāji ir zemāki;

d)

atbalstot to pētnieku un inovatoru piekļuvi starptautiskiem tīkliem, kas nav pietiekami iesaistīti Eiropas Pētniecības telpā (EPT) vai kas ir no mazāk attīstītiem reģioniem vai no dalībvalstīm un reģioniem, kuros PAI rādītāji ir zemāki;

e)

sniedzot atbilstošu ieguldījumu Eiropas Inovācijas partnerībās;

f)

sagatavojot valsts iestādes un/vai izcilības kopas dalībai Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūta Zināšanu un inovācijas kopienās (ZIK); un

g)

īstenojot augstvērtīgas starptautiskās programmas pētnieku mobilitātei, kuras līdzfinansē no Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktajām darbībām.

Attiecīgos gadījumos un saskaņā ar 70. pantu dalībvalstīm būtu elastīgi jāatbalsta darbības ārpus programmas jomas, nodrošinot pietiekamu investīciju līmeni, lai cik vien iespējams efektīvi īstenotu pirmajā daļā minētos pasākumus.

4.4.   Demonstrējumu projektu finansējums (2) (rezerve jauniem tirgus dalībniekiem (NER 300))

Dalībvalstis nodrošina, ka finansējums no ESI fondiem tiek koordinēts ar programmas "NER 300" atbalstu, kurā izmanto ienākumus no 300 milj. kvotu izsoles, kas rezervētas saskaņā ar Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jauno tirgus dalībnieku rezervi.

4.5.   Vides un klimata pasākumu programma LIFE (3) un vides acquis

1.

Dalībvalstis un Komisija, īpašu uzmanību pievēršot programmu tematiskajai izstrādei un ilgtspējīgas attīstības principa piemērošanai saskaņā ar šīs regulas 8. pantu, cenšas izmantot sinerģiju ar Savienības politikas instrumentiem (gan finanšu, gan citiem instrumentiem), kas kalpo klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, vides aizsardzībai un efektīvai resursu izmantošanai.

2.

Dalībvalstis veicina un saskaņā ar 4. pantu vajadzības gadījumā nodrošina papildināmību un koordināciju ar LIFE, jo īpaši ar integrētiem projektiem dabas jomā, kas saistīti ar ūdeni, bioloģisko daudzveidību, atkritumiem, gaisu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Šādu koordināciju nodrošina, īstenojot pasākumus, piemēram, sekmējot to darbību finansējumu no ESI fondiem, kas papildina integrētos projektus saskaņā ar LIFE, kā arī veicinot tādus risinājumus, metodes un pieejas, kas ir saderīgas ar LIFE, cita starpā aptverot investīcijas videi nekaitīgā infrastruktūrā, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos, ekoloģisku inovāciju izstrādē, ekosistēmā balstītos risinājumos un attiecīgu inovatīvu tehnoloģiju izmantošanā.

3.

Attiecīgie nozaru plāni, programmas vai stratēģijas (tostarp prioritārās rīcības pamatprogramma, upes baseina apsaimniekošanas plāns, atkritumu apsaimniekošanas plāns, klimata pārmaiņu mazināšanas plāns vai pielāgošanās pasākumu stratēģija) var būt par koordinācijas satvaru, ja attiecīgajām jomām ir paredzēts atbalsts.

4.6.   "ERASMUS+" (4)

1.

Dalībvalstis cenšas izmantot ESI fondus, ietverot instrumentus un metodes, kas izstrādātas un veiksmīgi pārbaudītas saskaņā ar programmu "ERASMUS+", lai investīcijas cilvēkos radītu maksimālu sociālo un ekonomisko ietekmi, cita starpā stimulējot jauniešu iniciatīvas un iedzīvotāju darbības.

2.

Dalībvalstis valsts līmenī saskaņā ar šīs regulas 4. pantu veicina un nodrošina efektīvu koordināciju starp ESI fondiem un programmu "ERASMUS+", skaidri nošķirot investīciju veidus un atbalstāmās mērķgrupas. Dalībvalstis cenšas panākt papildināmību saistībā ar mobilitātes darbību finansējumu.

3.

Koordināciju nodrošina, izstrādājot atbilstošus sadarbības mehānismus starp vadošajām iestādēm un valsts aģentūrām, kas izveidotas saskaņā ar programmu "ERASMUS+", kas var veicināt pārredzamu un visiem pieejamu komunikāciju ar iedzīvotājiem Savienības, valstu un reģionu līmenī.

4.7.   Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma ("EaSI") (5)

1.

Dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 4. panta 6. punktu veicina un nodrošina efektīvu koordināciju starp Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ESI fondu sniegto atbalstu saskaņā ar nodarbinātības un sociālās iekļautības tematiskajiem mērķiem. Minētā efektīvā koordinācija nodrošina koordināciju starp atbalstu, ko sniedz saskaņā ar EaSI EURES prioritāro virzienu, un ESF atbalstītajām darbībām, kas vērstas uz darbaspēka transnacionālās mobilitātes veicināšanu, lai sekmētu darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti un paplašinātu nodarbinātības iespējas, kā arī lai koordinētu ESI fondu atbalstu pašnodarbinātībai, uzņēmējdarbībai, uzņēmumu dibināšanai un sociāliem uzņēmumiem un EaSI atbalstu saskaņā ar mikrofinansēšanas un sociālās uzņēmējdarbības prioritāro virzienu.

2.

Dalībvalstis cenšas paplašināt veiksmīgākos pasākumus, kas izstrādāti saskaņā ar EaSI PROGRESS prioritāro virzienu, īpaši sociālās inovācijas jomā un saistībā ar eksperimentiem sociālās politikas jomā.

4.8.   Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) (6)

1.

Lai maksimāli palielinātu Eiropas pievienoto vērtību transporta, telekomunikāciju un enerģētikas jomā, dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka ERAF un Kohēzijas fonda intervences pasākumi tiek plānoti ciešā sadarbībā ar EISI sniegto atbalstu, lai nodrošinātu papildināmību, izvairītos no darba dublēšanas un nodrošinātu optimālu saikni starp dažādiem infrastruktūras veidiem vietējā, reģionālajā, valsts un Savienības līmenī. Ir jāpanāk finansēšanas instrumentu maksimālais sviras efekts projektiem, kam ir liela nozīme visas Savienības un iekšējā tirgus mērogā, jo īpaši projektiem prioritārajās jomās transporta, enerģētikas un digitālo tīklu jomā, kā noteikts Eiropas komunikāciju tīklu politikas satvaros, lai izveidotu jaunu infrastruktūru un būtiski modernizētu pašreizējo infrastruktūru.

2.

Transporta jomā investīciju plānošana pamatojas uz faktiskām un prognozētām transporta vajadzībām, nosakot trūkstošos savienojumus un sastrēgumu vietas, piemērojot saskaņotu pieeju un ņemot vērā Savienības pārrobežu savienojumu attīstību un izveidojot savienojumus starp dalībvalsts reģioniem. Investīcijas reģionālajos savienojumos ar visaptverošu Eiropas transporta tīklu (TEN-T) un TEN-T pamattīklā nodrošina, ka pilsētu un lauku teritorijas gūst labumu, ko sniedz lielie tīkli.

3.

Prioritāšu noteikšanu investīcijām, kuru ietekme sniedzas pāri atsevišķas dalībvalsts robežām, īpaši tiem ieguldījumiem, kas ir daļa no TEN-T pamattīklu koridoriem, koordinē ar TEN-T plānošanu un pamattīklu koridoru īstenošanas plāniem, lai ERAF un Kohēzijas fonda investīcijas transporta infrastruktūrā pilnīgi atbilstu TEN-T pamatnostādnēm.

4.

Dalībvalstis galveno uzmanību velta ilgtspējīgiem transporta veidiem un ilgtspējīgai pilsētu mobilitātei un investēšanai jomās, kas sniedz vislielāko Eiropas pievienoto vērtību, ņemot vērā nepieciešamību uzlabot transporta pakalpojumu kvalitāti un atbalstīt sabiedrisko transportu. Paredzētajām investīcijām prioritātes nosaka atbilstīgi tam, cik lielā mērā tie veicina mobilitāti, ilgtspēju, samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un sekmē Eiropas vienotās transporta telpas izveidi, saskaņā ar Baltajā grāmatā "Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu transporta sistēmu" pausto redzējumu, uzsverot, ka transporta nozarē ir nepieciešams ievērojams siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums. Ieguldījums ilgtspējīgos Eiropas kravu pārvadājumu tīklos, uzlabojot iekšzemes ūdensceļus, ir jāveicina, ņemot vērā iepriekšēju ietekmes uz vidi novērtējumu.

5.

ESI fondi nodrošina vietējo un reģionālo infrastruktūru un tās savienojumus ar prioritārajiem Savienības tīkliem enerģētikas un telekomunikāciju nozarē.

6.

Dalībvalstis un Komisija izstrādā atbilstošus koordinācijas un tehniskā atbalsta mehānismus, lai nodrošinātu IKT pasākumu papildināmību un efektīvu plānošanu un pilnībā izmantotu dažādus Savienības instrumentus (ESI fondi, EISI, Eiropas komunikāciju tīkli, "Apvārsnis 2020") platjoslas tīklu un digitālo pakalpojumu infrastruktūras finansējumam. Lai visefektīvāk izmantotu publiskās finanses, piemērotākā finansēšanas instrumenta izvēlē ņem vērā attiecīgās darbības ienākumu gūšanas iespējas un ar to saistīto riska līmeni. Novērtējot pieteikumus atbalstam no ESI fondiem un neskarot vadošās iestādes lēmumu par galīgo atlasi, dalībvalstīm būtu jāņem vērā novērtējumi par tām darbībām, kuras iesniegtas EISI, bet nav atlasītas.

4.9.   Pirmspievienošanās palīdzības instruments, Eiropas Kaimiņattiecību instruments un Eiropas Attīstības fonds

1.

Dalībvalstis un Komisija saskaņā ar to attiecīgajām atbildības jomām cenšas palielināt koordināciju starp ārējiem instrumentiem un ESI fondiem, lai uzlabotu efektivitāti daudzu Savienības politikas mērķu sasniegšanā. Jo īpaši nozīmīga ir koordinācija un papildināmība ar Eiropas Attīstības fondu, Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu.

2.

Lai atbalstītu ciešāku teritoriālo integrāciju, dalībvalstis cenšas gūt labumu no sinerģijas starp teritoriālās sadarbības pasākumiem kohēzijas politikas satvarā un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu sadarbības pasākumiem, ņemot vērā ETSG iespējas.

5.   5., 7. UN 8. PANTĀ MINĒTIE HORIZONTĀLIE PRINCIPI UN TRANSVERSĀLIE POLITIKAS MĒRĶI

5.1.   Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība

1.

Saskaņā ar 5. pantu dalībvalstis ievēro partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu, lai veicinātu sociālas, ekonomiskas un teritoriālas kohēzijas nodrošināšanu un Savienības gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes prioritāšu izpildi. Lai ievērotu minētos principus, nepieciešama koordinēta rīcība, jo īpaši starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, kas veikta saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, tostrap sadarbību operatīvajā un institucionālajā līmenī un ņemot vērā partnerības nolīguma un programmu izstrādāšanu un īstenošanu.

2.

Dalībvalstis pārbauda nepieciešamību uzlabot partneru institucionālās spējas, lai attīstītu to potenciālu un tādējādi uzlabotu partnerības efektivitāti.

5.2.   Ilgtspējīga attīstība

1.

Dalībvalstis un vadošās iestādes visos īstenošanas posmos nodrošina ilgtspējīgas attīstības iekļaušanu ESI fondos, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu saskaņā ar LES 3. panta 3. punktu, kā arī pienākumu iestrādāt vides aizsardzības prasības saskaņā ar LESD 11. pantu un principu "piesārņotājs maksā", kas paredzēts LESD 191. panta 2. punktā.

Vadošās iestādes veic pasākumus visā programmas darbības ciklā, lai novērstu vai samazinātu intervences negatīvo ietekmi uz vidi un sociālajā, vides un klimata jomā nodrošinātu maksimāli labus rezultātus. To var panākt šādi:

a)

novirzot investīcijas resursu ziņā visefektīvākajām un visilgtspējīgākajām iespējām;

b)

izvairoties no investīcijām, kurām varētu būt ievērojami negatīva ietekme uz vidi vai klimatu un atbalstot pasākumus, kuri mazina pastāvošo negatīvo ietekmi;

c)

izvēloties ilgtermiņa perspektīvu, ja tiek salīdzinātas investīcijas alternatīvo iespēju "pilna cikla" izmaksas;

d)

vairāk izmantojot videi nekaitīgu publisko iepirkumu.

2.

Dalībvalstis ņem vērā saskaņā ar 8. pantu no ESI fondiem veikto investīciju iespējas mazināt klimata pārmaiņas un nodrošināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā arī nodrošina, ka tie ir izturīgi pret klimata pārmaiņu un dabas katastrofu radīto ietekmi (piemēram, paaugstināts risks saistībā ar plūdiem, sausumu, karstuma viļņiem, meža ugunsgrēkiem un ekstremāliem laika apstākļiem).

3.

Investīcijas tiek veiktas atbilstoši ūdens apsaimniekošanas hierarhijai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (7), galvenokārt koncentrējoties uz pieprasījuma pārvaldības iespējām. Alternatīvās piegādes iespējas apsver tikai tad, kad ūdens taupības un lietojuma efektivitātes potenciāls ir izsmelts. Publiskā sektora intervence atkritumu apsaimniekošanas nozarē papildina privātā sektora centienus, jo īpaši saistībā ar ražotāja atbildību. Investīcijas veicina inovatīvas pieejas, kas sekmē augsta līmeņa atkārtotu pārstrādi. Investīcijas tiek veiktas saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (8). Izdevumi, kas saistīti ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dabas resursu aizsardzību, atbilst Padomes Direktīvai 92/43/EEK (9).

5.3   Vīriešu un sieviešu līdztiesības un nediskriminācijas sekmēšana

1.

Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis un Komisija strādā pie vīriešu un sieviešu līdztiesības mērķa sasniegšanas, un veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu jebkādu diskrimināciju darbību sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā programmās, kas saņem ESI fondu līdzfinansējumu. Saistībā ar 7. panta mērķiem dalībvalstis apraksta veicamās darbības, jo īpaši attiecībā uz darbību izvēli, intervences pasākumu mērķu izvirzīšanu un uzraudzības un ziņošanas kārtību. Vajadzības gadījumā dalībvalstis veic arī analīzi par dzimumu līdztiesības jautājumiem. ESF jo īpaši atbalsta konkrēta mērķa sasniegšanai paredzētas darbības.

2.

Saskaņā ar 5. un 7. pantu dalībvalstis nodrošina attiecīgo struktūru iesaisti, kas partnerībās atbildīgas par dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju, un nodrošina atbilstošas struktūras saskaņā ar valsts praksi konsultācijām par dzimumu līdztiesību, nediskrimināciju un pieejamību, lai nodrošinātu vajadzīgās zināšanas un kompetenci ESI fondu atbalsta sagatavošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

3.

Vadošās iestādes sadarbībā ar uzraudzības komitejām veic novērtējumus vai pašnovērtējumus, koncentrējoties uz dzimumu līdztiesības principa piemērošanu.

4.

Dalībvalstis pienācīgi risina nelabvēlīgā stāvoklī esošo grupu vajadzības, lai ļautu tām labāk integrēties darba tirgū un tādējādi atvieglinātu viņu pilnīgu dalību sabiedrībā.

5.4.   Pieejamība

1.

Saskaņā ar 7. pantu dalībvalstis un Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu diskrimināciju invaliditātes dēļ. Vadošās iestādes, veicot darbības visā programmas darbības ciklā, nodrošina, ka visi produkti, preces, pakalpojumi un infrastruktūra, kas ir publiski vai tiek nodrošināti sabiedrībai un līdzfinansēti no ESI fondiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, ir pieejami visiem iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, tādējādi veicinot cilvēku ar invaliditāti un vecāku cilvēku iespējas brīvi pārvietoties. Jo īpaši tiek nodrošināta pieejamība fiziskai videi, transportam, IKT, lai veicinātu nelabvēlīgā stāvoklī esošu grupu, tostarp personu ar invaliditāti integrāciju. Veicamās darbības var iekļaut tiešās investīcijas ar mērķi nodrošināt pašreizējo ēku un sniegto pakalpojumu pieejamību.

5.5.   Demogrāfisko pārmaiņu jautājuma risināšana

1.

Visos līmeņos ņem vērā problēmas, kas izriet no demogrāfiskām pārmaiņām, tostarp problēmas, ko rada darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, pensionētu cilvēku īpatsvara palielināšanās kopējajā iedzīvotāju skaitā, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās. Dalībvalstis izmanto ESI fondus saskaņā ar attiecīgajām valsts vai reģionālajām stratēģijām, ja tādas ir, lai risinātu demogrāfiskās problēmas un panāktu izaugsmi novecojošas sabiedrības apstākļos.

2.

Dalībvalstis izmanto ESI fondus saskaņā ar attiecīgajām valsts vai reģionālajām stratēģijām visu vecumu grupu iekļaušanas veicināšanai, tostarp uzlabojot piekļuvi izglītībai un sociālā atbalsta struktūrām, lai paplašinātu darba iespējas vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuros jauniešu bezdarba līmenis ir augstāks nekā Savienības vidējais rādītājs. Investīciju veselības infrastruktūrā mērķis ir nodrošināt ilgu un veselīgu darba dzīvi visiem Savienības iedzīvotājiem.

3.

Lai risinātu problēmas demogrāfisko pārmaiņu visvairāk skartajos reģionos dalībvalstis jo īpaši nosaka pasākumus, kas:

a)

atbalsta demogrāfisku atjaunošanos, radot labākus nosacījumus ģimenēm un labāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru;

b)

vairo nodarbinātību, palielina produktivitāti un ekonomikas rezultativitāti, ieguldot izglītībā, IKT, pētniecībā un inovācijā;

c)

pievēršas izglītības, apmācības un sociālā atbalsta struktūru atbilstībai un kvalitātei, kā arī vajadzības gadījumā sociālās aizsardzības sistēmu efektivitātei;