“I PIELIKUMS

PARAUGU ŅEMŠANAS METODES

1.   MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

Paraugus, kas paredzēti barības oficiālai kontrolei, ņem saskaņā ar turpmāk aprakstītajām metodēm. Šādi iegūtus paraugus uzskata par reprezentatīviem tā apjoma sastāvam, no kura tie ņemti.

Reprezentatīvas paraugu ņemšanas mērķis ir iegūt mazu daļiņu no partijas tādā veidā, ka jebkura konkrēta šīs daļiņas raksturlieluma noteikšana atainotu visas partijas raksturlieluma vidējo vērtību. Paraugu no partijas iegūst, dažādās atsevišķās partijas vietās atkārtoti ņemot elementārparaugus. Šos elementārparaugus apvieno sajaucot un izveidojot kopparaugu, no kura, reprezentatīvi sadalot, sagatavo reprezentatīvus gala paraugus.

Ja, vizuāli pārbaudot, kādas pārbaudāmās barības daļas kvalitatīvi atšķiras no pārējās barības tajā pašā partijā, šādas daļas atdala no pārējās barības un apstrādā kā atsevišķu apakšpartiju. Ja barību nav iespējams sadalīt atsevišķās apakšpartijās, to pārbauda kā vienu partiju. Šādos gadījumos to norāda paraugu ņemšanas pierakstos.

Ja barība, no kuras paraugi ņemti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem, ir atzīta par ES prasībām neatbilstošu un ir daļa no tās pašas kategorijas vai apraksta barības partijas, tad uzskata, ka šādi trūkumi piemīt visai barībai šajā partijā, izņemot gadījumu, ja pēc sīka izvērtējuma nav atrasti pierādījumi, ka pārējā partijas daļa neatbilst ES prasībām.

2.   DEFINĪCIJAS

—   Partija: norādīts barības daudzums, kam ir kopīgi raksturlielumi, piemēram, izcelsme, veids, iesaiņojuma tips, fasētājs, izplatītājs vai marķējums, un – attiecībā uz ražošanas procesu – ražošanas vienība vienā un tajā pašā rūpnīcā, kas izmanto nemainīgus ražošanas parametrus, vai vairākas šādas vienības, ja šī barība tiek ražota nepārtrauktā secībā un uzglabāta kopā.

—   Apjoms, no kura ņem paraugus: partija vai norādīta partijas vai apakšpartijas daļa.

—   Aizplombēts paraugs: paraugs, kas ir noslēgts tādā veidā, lai nepieļautu piekļuvi paraugam, nesalaužot vai nenoņemot plombu.

—   Elementārparaugs: daudzums, kas paņemts vienā punktā no apjoma, no kura ņem paraugu.

—   Kopparaugs: visu elementārparaugu kopums, kas ņemti no viena un tā paša apjoma.

—   Samazinātais paraugs: kopparauga daļa, kas no tā iegūta reprezentatīva samazinājuma procesā.

—   Gala paraugs: samazinātā parauga daļa vai homogenizētā kopparauga daļa.

—   Laboratorijas paraugs: paraugs, kas paredzēts laboratorijai (kāds saņemts laboratorijā) un kas var būt gala paraugs, samazinātais paraugs vai kopparaugs.

3.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

—	Darbinieki, kuri ņem paraugus: paraugus ņem darbinieki, kurus kompetentās iestādes ir norīkojušas šā darba veikšanai.

—

Paraugs jānoplombē tādā veidā, lai nepieļautu piekļuvi paraugam, nesalaužot vai nenoņemot plombu. Plombas apzīmējumam jābūt skaidri atpazīstamam un skaidri redzamam. Vai arī paraugu var ievietot tvertnē, kuru var aizvērt tādā veidā, lai to nevarētu atvērt, neglābjami nesabojājot tvertni vai trauku, tādējādi novēršot tvertnes vai trauka atkārtotu izmantošanu.

—	Parauga identifikācija: paraugs neizdzēšami jāmarķē un jāidentificē tā, lai radītu nepārprotamu saikni ar parauga ņemšanas pierakstiem.

—

No katra kopparauga paņem vismaz divus gala paraugus: vismaz vienu kontrolei (prasību izpildei) un vienu barības nozares uzņēmējam (aizstāvībai). Vajadzības gadījumā vienu gala paraugu var paņemt atsaucei. Ja viss kopparaugs ir homogenizēts, gala paraugus ņem no homogenizētā kopparauga, ja vien šāda procedūra nav pretrunā dalībvalsts noteikumiem par barības nozares uzņēmēja tiesībām.

4.   IEKĀRTAS

4.1.   Paraugu ņemšanas ierīcēm jābūt izgatavotām no materiāliem, kas nevar piesārņot paraugu ņemšanai izmantojamos produktus. Iekārtām, ko paredzēts izmantot vairākkārt, jābūt viegli tīrāmām, lai novērstu paraugu jebkādu savstarpēju piesārņošanu.

4.2.   Iekārtas, ko iesaka cietās barības paraugu ņemšanai.

4.2.1.   Manuāla paraugu ņemšana

4.2.1.1.   Plakandibena lāpstiņa ar vertikālām malām.

4.2.1.2.   Šķēpveida paraugu ņemšanas ierīce ar garu šķēlumu vai nodalījumiem. Šķēpveida paraugu ņemšanas ierīces izmēriem jāatbilst tā apjoma raksturlielumiem, no kura ņem paraugu, (konteinera dziļumam, maisa izmēriem utt.) un barības daļiņu lielumam.

Ja šķēpveida paraugu ņemšanas ierīcei ir vairākas atveres, lai nodrošinātu, ka paraugu paņem dažādās vietās šķēpa garumā, atverēm jābūt atdalītām ar starpsienām vai pakāpienveidā izvietotām atverēm.

4.2.2.   Mehāniska paraugu ņemšana

Piemērotu mehānisku ierīci var izmantot, lai paņemtu paraugus no barības, kuru tajā brīdī pārvieto. Piemērota ierīce nozīmē to, ka, izmantojot to, paraugs tiek paņemts vismaz no visa plūsmas šķērsgriezuma.

Paraugu ņemšanu no barības, kuru tajā brīdī pārvieto (lielā kustības ātrumā), var veikt ar automātiskām paraugu ņemšanas ierīcēm.

4.2.3.   Sadalītājs

Ja tas ir iespējams un lietderīgi, reprezentatīvai samazināto paraugu sagatavošanai izmanto ierīci, kas paredzēta paraugu sadalīšanai apmēram vienādās daļās.

5.   KVANTITATĪVĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ELEMENTĀRPARAUGU SKAITU

—

Kvantitatīvās prasības, kas noteiktas 5.1. un 5.2. punktā attiecībā uz elementārparaugu skaitu, ir piemērojamas tādiem apjomiem, no kuriem ņem paraugus, kuri nepārsniedz 500 tonnu un no kuriem iespējams paņemt paraugus reprezentatīvā veidā. Iepriekš aprakstītā paraugu ņemšanas procedūra ir vienlīdz derīga arī daudzumiem, kas ir lielāki par noteikto maksimālo apjoma lielumu, no kura ņem paraugus, ja vien neņem vērā tabulā doto maksimālo elementārparaugu skaitu, elementārparaugu skaitu nosakot pēc kvadrātsaknes formulas, kas norādīta attiecīgajā procedūras daļā (sk. 5.3. punktu), un proporcionāli palielinot minimālo kopparauga lielumu. Tas neliedz lielu partiju sadalīt mazākās apakšpartijās un no katras apakšpartijas ņemt paraugus saskaņā ar 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto procedūru.

—	Apjoma lielumam, no kura ņem paraugus, jābūt tādam, lai varētu paņemt paraugu no katras tā daļas.

—	Ļoti lielām partijām vai apakšpartijām (> 500 tonnu) un partijām, kuras pārvieto vai glabā tādā veidā, ka paraugu ņemšana nav iespējama saskaņā ar šīs nodaļas 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto procedūru, jāpiemēro 5.3. punktā aprakstītā paraugu ņemšanas procedūra.

—

Ja normatīvie akti nosaka, ka barības nozares uzņēmējam jāpakļaujas šai regulai saistībā ar obligātu uzraudzības sistēmu, barības nozares uzņēmējs pēc kompetentās iestādes atļaujas saņemšanas var atkāpties no šajā nodaļā paredzētajām kvantitatīvajām prasībām, lai ņemtu vērā darbības raksturlielumus, ja šis barības nozares uzņēmējs ir pierādījis kompetentajai iestādei paraugu ņemšanas procedūras atbilstību attiecībā uz reprezentativitāti.

—

Izņēmuma gadījumos, ja aprakstīto paraugu ņemšanas metodi nav iespējams īstenot attiecībā uz kvantitatīvajām prasībām partijas nepieļaujamas komerciālas sabojāšanas dēļ (iesaiņojuma veida, transportēšanas veida, glabāšanas veida utt. dēļ), var izmantot paraugu ņemšanas alternatīvu metodi, ja vien tā ir pēc iespējas reprezentatīvāka un tiek pilnībā aprakstīta un dokumentēta.

5.1.   Kvantitatīvās prasības elementārparaugiem attiecībā uz tādu vielu vai produktu kontroli, kas vienmērīgi sadalīti visā barībā

5.1.1.   Neiesaiņota cietā barība

Apjoma lielums, no kura ņem paraugu	Elementārparaugu skaita minimums
≤ 2,5 tonnas	7
> 2,5 tonnas	√ 20 reiz tonnu skaits, kas veido apjomu, no kura ņem paraugus (1), līdz 40 elementārparaugiem

5.1.2.   Neiesaiņota šķidrā barība

Apjoma lielums, no kura ņem paraugu	Elementārparaugu skaita minimums
≤ 2,5 tonnas vai ≤ 2 500 litru	4 (2)
> 2,5 tonnas vai > 2 500 litru	7 (2)

5.1.3.   Iesaiņota barība

Barība (cietā un šķidrā) var būt iesaiņota somās, maisos, burkās, mucās utt., kuras tabulā apzīmētas kā vienības. No lielām vienībām (≥ 500 kg vai litru) paraugi jāņem saskaņā ar neiesaiņotai barībai paredzētajiem noteikumiem (sk. 5.1.1. un 5.1.2. punktu).

Apjoma lielums, no kura ņem paraugu	Vienību skaita minimums, no kura jāņem (vismaz) viens elementārparaugs (3)
no 1 līdz 20 vienību	1 vienība (4)
no 21 līdz 150 vienību	3 vienības (4)
no 151 līdz 400 vienību	5 vienības (4)
> 400 vienību	¼ no kvadrātsaknes no to vienību skaita, kas veido apjomu, no kura ņem paraugus (5), līdz 40 elementārparaugiem

5.1.4.   Barības bloki un minerālvielu briketes

Par paraugu jāņem vismaz viens bloks vai brikete no apjoma, no kura ņem paraugu un kas sastāv no 25 vienībām, lielākais daudzums ir četri bloki.

Attiecībā uz blokiem vai briketēm, kuru svars nepārsniedz 1 kg, elementārparaugs ir viena bloka vai briketes saturs.

5.1.5.   Rupja barība/lopbarība

Apjoma lielums, no kura ņem paraugu	Elementārparaugu skaita minimums (6)
≤ 5 tonnas	5
> 5 tonnas	√ 5 reiz tonnu skaits, kas veido apjomu, no kura ņem paraugus (7), līdz 40 elementārparaugiem

5.2.   Kvantitatīvās prasības elementārparaugiem attiecībā uz tādu sastāvdaļu vai vielu kontroli, kuras varētu būt nevienmērīgi sadalītas barībā

Šīs kvantitatīvās prasības attiecībā uz elementārparaugiem izmantojamas šādās situācijās:

—	aflatoksīnu, rudzu melno graudu, citu mikotoksīnu un kaitīgu botānisku piemaisījumu kontrole barības līdzekļos,

—	savstarpējas piesārņošanās kontrole ar kādu sastāvdaļu, ieskaitot ģenētiski modificētu materiālu, vai vielu, kura varētu būs nevienmērīgi sadalīta barības līdzekļos.

Ja kontroles iestādei ir nopietnas aizdomas, ka šāda nevienmērīga izplatība ir arī savstarpējas piesārņošanās gadījumā ar kādu sastāvdaļu vai vielu barības maisījumos, var piemērot kvantitatīvās prasības, kas paredzētas tabulā.

Apjoma lielums, no kura ņem paraugu	Elementārparaugu skaita minimums
< 80 tonnu	Skatīt kvantitatīvās prasības 5.1. punktā. Ņemamo elementārparaugu skaits jāreizina ar 2,5.
≥ 80 tonnu	100

5.3.   Kvantitatīvās prasības attiecībā uz elementārparaugiem ļoti lielu partiju gadījumā

Attiecībā uz ļoti lieliem apjomiem, no kuriem ņem paraugus (apjomi > 500 tonnu), ņemamo elementārparaugu skaits = 40 elementārparaugu + √ tonnu skaita attiecībā uz tādu vielu vai produktu kontroli, kas vienmērīgi izplatīti visā barībā, vai 100 elementārparaugu + √ tonnu skaita attiecībā uz tādu sastāvdaļu vai vielu kontroli, kas varētu būt nevienmērīgi izplatītas barības līdzekļos.

6.   KVANTITATĪVĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ KOPPARAUGU

Vajadzīgs viens kopparaugs uz apjomu, no kura ņem paraugus.
	Barības veids	Kopparauga minimālais lielums (8)  (9)
6.1.	Neiesaiņota barība	4 kg
6.2.	Iesaiņota barība	4 kg (10)
6.3.	Šķidrā vai pusšķidrā barība	4 litri
6.4.	Barības bloki vai minerālvielu briketes,
6.4.1.	kas katrs sver vairāk nekā 1 kg	4 kg
6.4.2.	kas katrs sver ne vairāk nekā 1 kg	četru oriģinālo bloku vai brikešu svars
6.5.	Rupja barība/lopbarība	4 kg (11)

7.   KVANTITATĪVĀS PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ GALA PARAUGIEM

Gala paraugi

Jāveic vismaz viena gala parauga analīze. Daudzums analīzei paredzētajā gala paraugā nedrīkst būt mazāks par turpmāk norādīto.

Cieta barība	500 g (12)  (13)  (14)
Šķidrā vai pusšķidrā barība	500 ml (12)

8.   PARAUGU ŅEMŠANAS METODE ĻOTI LIELĀM PARTIJĀM VAI PARTIJĀM, KO GLABĀ VAI TRANSPORTĒ TĀDĀ VEIDĀ, KA PARAUGU ŅEMŠANA VISĀ PARTIJĀ NAV IESPĒJAMA

8.1.   Vispārīgi principi

Ja partijas transportēšanas vai glabāšanas veids neļauj paņemt elementārparaugus no visas partijas, paraugu ņemšana no šādām partijām pēc iespējas jāveic, kad partija ir kustībā.

Attiecībā uz lielām noliktavām, kas paredzētas barības glabāšanai, to operatori jāmudina uzstādīt noliktavā iekārtas, kas ļauj automātiski paņemt paraugus no visas glabātās barības.

Ja piemēro šeit 8. nodaļā paredzētās paraugu ņemšanas procedūras, barības nozares uzņēmēju vai tā pārstāvi informē par paraugu ņemšanas procedūru. Ja barības nozares uzņēmējs vai tā pārstāvis apšauba šo paraugu ņemšanas procedūru, tad barības nozares uzņēmējs par saviem līdzekļiem nodrošina iespēju kompetentajai iestādei paņemt paraugus no visas partijas.

8.2.   Lielas partijas, ko pārvadā ar kuģi

8.2.1.   Dinamiska paraugu ņemšana no lielām partijām, ko pārvadā ar kuģi

Paraugu ņemšanu no lielām partijām kuģos vēlams veikt, kamēr produkts ir kustībā (dinamiskā paraugu ņemšana).

Paraugu ņemšana jāveic no katra kausa (vienības, ko iespējams fiziski nodalīt). Kausus tomēr iztukšo daļēji citu pēc cita tā, ka pēc pārvietošanas uz glabāšanas telpām sākotnējais fiziskais dalījums vairs nepastāv. Paraugu ņemšanu tāpēc var veikt sākotnējās fiziskās nodalīšanas darbības laikā vai nodalīšanas laikā pēc pārvietošanas uz glabāšanas telpām.

Kuģa izkraušana var ilgt vairākas dienas. Parasti paraugu ņemšana jāveic regulāri visas izkraušanas laikā. Tomēr ne vienmēr ir iespējams vai ir piemēroti oficiālam inspektoram būt klāt paraugu ņemšanai visu izkraušanas darbību laiku. Tāpēc ir pieļaujams paraugu ņemšanu veikt no visas partijas daļas (no apjoma, no kura ņem paraugus). Elementārparaugu skaitu nosaka, ņemot vērā tā apjoma lielumu, no kura ņem paraugus.

Ja paraugus ņem no daļas no tās pašas kategorijas vai apraksta barības partijas un konstatē, ka šī partijas daļa neatbilst ES prasībām, tad uzskata, ka šādi trūkumi piemīt visai barībai šajā partijā, izņemot gadījumu, ja pēc sīka izvērtējuma nav atrasti pierādījumi, ka pārējā partijas daļa neatbilst ES prasībām.

Pat ja oficiālos paraugus ņem automātiski, nepieciešama inspektora klātbūtne. Tomēr gadījumā, ja automātisko paraugu ņemšanu veic ar iepriekš iestatītiem parametriem, kurus paraugu ņemšanas laikā nevar mainīt, un elementārparaugus savāc aizzīmogotā tvertnē, novēršot jebkādu iespējamu krāpšanu, tad inspektora klātbūtne nepieciešama tikai paraugu ņemšanas sākumā, katru reizi, kad jāmaina paraugu tvertne, un paraugu ņemšanas beigās.

8.2.2.   Paraugu ņemšana no kuģī pārvadātām partijām ar statisko paraugu ņemšanu

Ja paraugu ņemšanu veic statiski, jāpiemēro tāda pati procedūra, kāda paredzēta glabāšanas telpām (tvertnēm), kurām var piekļūt no augšas (sk. 8.4.1. punktu).

Paraugu ņemšana jāveic partijas/kausa pieejamajā daļā (no augšas). Elementārparaugu skaitu nosaka, ņemot vērā tā apjoma lielumu, no kura ņem paraugus. Ja paraugus ņem no daļas no tās pašas kategorijas vai apraksta barības partijas un konstatē, ka šī partijas daļa neatbilst ES prasībām, tad uzskata, ka šādi trūkumi piemīt visai barībai šajā partijā, izņemot gadījumu, ja pēc sīka izvērtējuma nav atrasti pierādījumi, ka pārējā partijas daļa neatbilst ES prasībām.

8.3.   Paraugu ņemšana no lielām partijām, ko glabā noliktavās

Paraugu ņemšana jāveic partijas pieejamajā daļā. Elementārparaugu skaitu nosaka, ņemot vērā tā apjoma lielumu, no kura ņem paraugus. Ja paraugus ņem no daļas no tās pašas kategorijas vai apraksta barības partijas un konstatē, ka šī partijas daļa neatbilst ES prasībām, tad uzskata, ka šādi trūkumi piemīt visai barībai šajā partijā, izņemot gadījumu, ja pēc sīka izvērtējuma nav atrasti pierādījumi, ka pārējā partijas daļa neatbilst ES prasībām.

8.4.   Paraugu ņemšana no glabāšanas vietām (silosiem)

8.4.1.   Paraugu ņemšana no silosiem, kuriem var (viegli) piekļūt no augšas

Paraugu ņemšana jāveic partijas pieejamajā daļā. Elementārparaugu skaitu nosaka, ņemot vērā tā apjoma lielumu, no kura ņem paraugus. Ja paraugus ņem no daļas no tās pašas kategorijas vai apraksta barības partijas un konstatē, ka šī partijas daļa neatbilst ES prasībām, tad uzskata, ka šādi trūkumi piemīt visai barībai šajā partijā, izņemot gadījumu, ja pēc sīka izvērtējuma nav atrasti pierādījumi, ka pārējā partijas daļa neatbilst ES prasībām.

8.4.2.   Paraugu ņemšana no silosiem, kuriem nevar piekļūt no augšas (slēgtiem silosiem)

8.4.2.1.   Silosi, kuriem nevar piekļūt no augšas (slēgti silosi) ar lielumu > 100 tonnu

No šādos silosos glabātas barības nav iespējams paņemt paraugus statiski. Tāpēc gadījumā, ja no barības šādā silosā jāņem paraugi un nav iespējas šo sūtījumu pārvietot, jāvienojas ar uzņēmēju, ka tam jāinformē inspektors par to, kad šis siloss tiks izkrauts, lai varētu veikt paraugu ņemšanu, kad barība būs kustībā.

8.4.2.2.   Silosi, kuriem nevar piekļūt no augšas (slēgti silosi) ar lielumu < 100 tonnu

Paraugu ņemšana nozīmē to, ka kādā tvertnē ieber 50 līdz 100 kg barības un ņem paraugus no šā daudzuma. Šāds kopparauga lielums atbilst visai partijai, un elementārparaugu skaits attiecas uz daudzumu silosā, no kura barība iebērta traukā paraugu ņemšanai. Ja paraugus ņem no daļas no tās pašas kategorijas vai apraksta barības partijas un konstatē, ka šī partijas daļa neatbilst ES prasībām, tad uzskata, ka šādi trūkumi piemīt visai barībai šajā partijā, izņemot gadījumu, ja pēc sīka izvērtējuma nav atrasti pierādījumi, ka pārējā partijas daļa neatbilst ES prasībām.

8.5.   Paraugu ņemšana no neiesaiņotas barības lielos, slēgtos traukos

No šādām partijām paraugus bieži vien var paņemt tikai tad, kad tās izkrauj. Noteiktos gadījumos nav iespējams tās izkraut ievešanas vai kontroles brīdī, tāpēc paraugu ņemšana jāveic tad, kad šādus konteinerus izkrauj.

9.   INSTRUKCIJAS PARAUGU ŅEMŠANAI, SAGATAVOŠANAI UN IESAIŅOŠANAI

9.1.   Vispārīga informācija

Paraugi jāņem un jāsagatavo bez liekas kavēšanās, ievērojot piesardzību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka produkts netiek nedz mainīts, nedz piesārņots. Instrumentiem, tāpat arī virsmām un paraugiem paredzētajiem traukiem jābūt tīriem un sausiem.

9.2.   Elementārparaugi

Elementārparaugi jāņem izlases veidā no visa apjoma, no kura ņem paraugu, un tiem jābūt aptuveni vienāda lieluma.

Elementārparauga lielums ir vismaz 100 gramu vai 25 grami rupjai barībai vai lopbarībai ar zemu īpatsvaru.

Gadījumā, ja saskaņā ar noteikumiem par paraugu ņemšanas procedūru, kas paredzēti 8. punktā, jāņem mazāk nekā 40 elementārparaugu, elementārparaugu lielumu nosaka atkarībā no kopparauga vajadzīgā lieluma (skatīt 6. punktu).

Gadījumā, ja ņem paraugus no mazām iesaiņotas barības partijām, kur saskaņā ar kvantitatīvajām prasībām jāņem ierobežots elementārparaugu skaits, elementārparaugs ir vienas oriģinālās vienības saturs, kuras saturs nepārsniedz 1 kg vai vienu litru.

Ņemot paraugus no iesaiņotas barības, ko veido mazas vienības (piemēram, < 250 g), elementārparauga lielums ir atkarīgs no vienības lieluma.

9.2.1.   Neiesaiņota barība

Attiecīgā gadījumā paraugu var ņemt laikā, kad apjomu, no kura jāņem paraugs, pārvieto (iekrauj vai izkrauj).

9.2.2.   Iesaiņota barība

Pēc tam, kad izraudzīts 5. nodaļā norādītais paraugu ņemšanai vajadzīgais vienību skaits, ar šķēpveida ierīci vai lāpstiņu paņem daļu no katras vienības satura. Vajadzības gadījumā paraugus var ņemt pēc tam, kad katra vienība atsevišķi ir iztukšota.

9.2.3.   Homogēna vai homogenizējama šķidrā vai pusšķidrā barība

Pēc tam, kad izraudzīts 5. nodaļā norādītais paraugu ņemšanai vajadzīgais vienību skaits, to saturu vajadzības gadījumā homogenizē un paņem noteiktu daudzumu no katras vienības.

Elementārparaugus var ņemt laikā, kad saturu ņem laukā no traukiem.

9.2.4.   Nehomogenizējama šķidrā vai pusšķidrā barība

Pēc tam, kad izraudzīts 5. nodaļā norādītais paraugu ņemšanai vajadzīgais vienību skaits, paraugus paņem no dažādiem līmeņiem.

Paraugus var arī ņemt laikā, kad saturu ņem laukā no traukiem, bet pirmās frakcijas izmet.

Abos gadījumos kopējam paņemtajam tilpumam jābūt ne mazākam kā 10 litri.

9.2.5.   Barības bloki un minerālvielu briketes

Pēc tam, kad izraudzīts 5. nodaļā norādītais paraugu ņemšanai vajadzīgais vienību skaits, paraugus ņem no katra bloka vai briketes. Ja pastāv aizdomas, ka bloks vai brikete nav homogēna, par paraugu var ņemt visu bloku vai briketi.

Attiecībā uz blokiem vai briketēm, kuru svars nepārsniedz 1 kg, elementārparaugs ir viena bloka vai briketes saturs.

9.3.   Kopparaugu sagatavošana

Elementārparaugus samaisa, lai izveidotu vienu kopparaugu.

9.4.   Gala paraugu sagatavošana

Materiālu katrā kopparaugā rūpīgi samaisa (15).

—	Katru paraugu ievieto piemērotā traukā vai tvertnē. Veic visus vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai novērstu jebkādas paraugu satura izmaiņas, to piesārņošanu vai atšķaidīšanu, kas varētu rasties pārvadāšanas vai uzglabāšanas laikā.

—

Visā barībā vienmērīgi sadalītu sastāvdaļu vai vielu kontroles gadījumā kopparaugu var reprezentatīvi samazināt līdz vismaz 2,0 kg vai 2,0 litriem (samazinātais paraugs) (16), vēlams, izmantojot mehānisko vai automātisko sadalītāju. Pesticīdu atlieku klātbūtnes kontrolei pākšaugos, graudaugos un koku riekstos samazinātā parauga lieluma minimums ir 3 kg. Ja barības veids nepieļauj dalītāja lietošanu vai ja dalītājs nav pieejams, paraugu var samazināt ar kvartēšanas metodi. No samazinātajiem paraugiem tad sagatavo aptuveni vienāda lieluma gala paraugus (kontrolei, aizstāvībai un atsaucei), kuri atbilst 7. nodaļā norādītajām kvantitatīvajām prasībām. Sastāvdaļu kontroles gadījumā, ieskaitot ģenētiski modificētu materiālu, vai tādu vielu kontroles gadījumā, kuras varētu būt nevienmērīgi sadalītas barības līdzekļos, ar kopparaugu rīkojas šādi: — pilnīgi homogenizē un pēc tam sadala gala paraugos vai — samazina līdz vismaz 2 kg vai 2 litriem (17), izmantojot mehānisko vai automātisko dalītāju. Tikai tādā gadījumā, ja barības veids nepieļauj dalītāja lietošanu, paraugu nepieciešamības gadījumā var samazināt ar kvartēšanas metodi. Ģenētiski modificēta materiāla klātbūtnes kontrolei atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 619/2011 noteikumiem samazinātajam paraugam jāsatur vismaz 35 000 sēklu/graudu, lai varētu iegūt gala paraugus prasību izpildei, aizstāvībai un atsaucei vismaz 10 000 sēklu/graudu apjomā (skatīt zemsvītras piezīmi (**) 6. nodaļā un zemsvītras piezīmi (*) 7. nodaļā).

9.5.   Paraugu iesaiņošana

Traukus vai pakas aizplombē un uz tiem uzliek etiķetes tā, lai tos nevarētu atvērt, nesabojājot plombu. Visa etiķete jāiestrādā plombā.

9.6.   Paraugu nosūtīšana uz laboratoriju

Paraugu pēc iespējas drīzāk nosūta pilnvarotajai analīžu laboratorijai, līdzi nosūtot arī laborantam vajadzīgo informāciju.

10.   PARAUGU ŅEMŠANAS PIERAKSTI

Par katru paraugu jāveic pieraksti, kas ļauj nepārprotami identificēt katru apjomu, no kura paņemts paraugs, un tā lielumu.

Šajos pierakstos jānorāda arī jebkuras atkāpes no šajā regulā paredzētās paraugu ņemšanas procedūras.

Papildus šo pierakstu nodošanai oficiālajai kontroles laboratorijai, pierakstus nodod barības nozares uzņēmējam un/vai barības nozares uzņēmēja norādītajai laboratorijai.

“II PIELIKUMS

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI PAR BARĪBAS ANALĪZES METODĒM

A.   PARAUGU SAGATAVOŠANA ANALĪZEI

1.   Mērķis

Turpmāk aprakstītā procedūra attiecas uz tādu paraugu sagatavošanu analīzei, kuri nosūtīti uz kontroles laboratoriju pēc paraugu ņemšanas saskaņā ar I pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

Laboratorijas paraugi jāsagatavo tā, lai analīzes metodēs noteiktie iesvara daudzumi būtu homogēni un gala paraugiem reprezentatīvi.

2.   Piesardzības pasākumi, kas jāievēro

Paraugu sagatavošanas procedūra, kas jāievēro, ir atkarīga no tā, kādas analīzes metodes tiks izmantotas un kādas sastāvdaļas vai vielas tiks kontrolētas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai ievērotā paraugu sagatavošanas procedūra būtu atbilstoša izmantotajai analīzes metodei un nosakāmajām sastāvdaļām vai vielām.

Visas vajadzīgās darbības jāveic tā, lai pēc iespējas izvairītos no parauga piesārņošanas un novērstu izmaiņas tā sastāvā.

Lai pēc iespējas samazinātu gaisa un gaismas iedarbību uz paraugiem, to samalšanu, samaisīšanu un sijāšanu veic nekavējoties. Neizmanto dzirnavas un dzirnaviņas, kurās paraugs var jūtami sakarst.

Barību, kas ir īpaši jutīga pret karstumu, ieteicams samalt manuāli. Veic arī visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka pašas ierīces nepiesārņo paraugu.

Ja paraugu nevar sagatavot, ievērojami nemainot mitruma saturu tajā, tad mitruma saturu nosaka pirms un pēc parauga sagatavošanas atbilstoši III pielikuma A daļā noteiktajai metodei.

3.   Procedūra

3.1.   Vispārīga procedūra

Apakšparaugus ņem no gala parauga. Dalīšana konusā un kvartēšana nav ieteicama, jo tad apakšparaugos var būt augsta šķelšanas kļūda.

3.1.1.   Barība, ko var samalt dabīgā stāvoklī

—	Izsijāto gala paraugu samaisa un savāc piemērotā tīrā, sausā un hermētiski noslēdzamā traukā. Lai nodrošinātu pilnīgu homogenizāciju, paraugu vēlreiz samaisa tieši pirms iesvara ņemšanas analīzēm (apakšparauga ņemšanas).

3.1.2.   Barība, ko var samalt pēc kaltēšanas

—	Ja analīzes metodēs nav noteikts citādi, tad gala paraugu izkaltē atbilstoši sākotnējās kaltēšanas procedūrai, kas aprakstīta 4.3. punktā III pielikuma A daļā minētajā mitruma noteikšanas metodē, līdz tā mitruma saturs samazinās un sasniedz 8–12 %. Pēc tam rīkojas, kā noteikts 3.1.1. punktā.

3.1.3.   Šķidrā vai pusšķidrā barība

—	Gala paraugu savāc piemērotā tīrā, sausā un hermētiski noslēdzamā traukā. Lai nodrošinātu pilnīgu homogenizāciju, paraugu rūpīgi samaisa tieši pirms iesvara ņemšanas analīzēm (apakšparauga ņemšanas).

3.1.4.   Cita barība

—	Gala paraugus, kurus nevar sagatavot atbilstoši kādai no iepriekšminētajām procedūrām, apstrādā, izmantojot jebkuru citu procedūru, ar kuru var nodrošināt, lai analīzēm ņemtais iesvars (apakšparaugs) būtu homogēns un gala paraugiem reprezentatīvs.

3.2.   Īpaša procedūra gadījumos, kad pārbaudi veic, vizuāli apskatot vai ar mikroskopu, vai gadījumos, kad viss kopparaugs ir homogenizēts

—	Ja pārbaudi veic, vizuāli apskatot (neizmantojot mikroskopu), pārbaudei izmanto visu laboratorijas paraugu.

—	Ja pārbaudi veic ar mikroskopu, laboratorija var samazināt kopparaugu vai tālāk samazināt samazināto paraugu. Gala paraugus aizstāvības un, attiecīgā gadījumā, atsauces vajadzībām ņem, ievērojot procedūru, kas līdzvērtīga prasību izpildei izmantotā gala parauga ņemšanā izmantotajai procedūrai.

—	Gadījumā, ja viss kopparaugs ir homogenizēts, gala paraugus ņem no homogenizētā kopparauga.

4.   Paraugu glabāšana

Paraugi jāuzglabā temperatūrā, kurā nemainās to sastāvs. Paraugus, kuros paredzēts analizēt vitamīnus vai vielas, kas ir īpaši jutīgas pret gaismu, uzglabā tādos apstākļos, lai paraugam nekaitētu gaisma.

B.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ REAĢENTIEM UN IERĪCĒM, KO IZMANTO ANALĪZES METODĒS

1.	Ja vien analīzes metodēs nav noteikts citādi, tad visiem analītiskajiem reaģentiem jābūt analītiski tīriem (a. t.). Nosakot mikroelementus, reaģentu tīrība jāpārbauda ar tukšo analīzi. Atkarībā no iegūtajiem rezultātiem var būt vajadzīga reaģentu papildu attīrīšana.

2.

Visās darbībās, kas ietver šķīdumu gatavošanu, atšķaidīšanu, skalošanu vai mazgāšanu un kas analīzes metodēs minētas, nenorādot izmantojamo šķīdinātāju vai atšķaidītāju, jālieto ūdens. Parasti izmanto demineralizētu vai destilētu ūdeni. Atsevišķos gadījumos, kas norādīti analīzes metodēs, ūdens attīrīšanai izmanto īpašas procedūras.

3.	Ņemot vērā kontroles laboratoriju standarta aprīkojumu, analīzes metodēs norādīti tikai specifiski instrumenti un ierīces vai to īpašs izmantošanas veids. Tiem jābūt tīriem, īpaši gadījumos, kad jānosaka ļoti mazi vielu daudzumi.

C.   ANALĪZES METOŽU PIEMĒROŠANA UN REZULTĀTU IZTEIKŠANA

1.   Ekstrahēšanas procedūra

Vairākas metodes nosaka specifisku ekstrahēšanas procedūru. Parasti var izmantot citu ekstrahēšanas procedūru, kas nav minēta konkrētajā metodē, ja ir pierādīts, ka izmantotajai ekstrahēšanas procedūrai ir tāda pati ekstrahēšanas efektivitāte kā metodē minētajai procedūrai.

2.   Attīrīšanas procedūra

Vairākas metodes nosaka specifisku attīrīšanas procedūru. Parasti var izmantot citu attīrīšanas procedūru, kas nav minēta konkrētajā metodē, ja ir pierādīts, ka izmantotā attīrīšanas procedūra dod tādus pašus analīžu rezultātus kā metodē minētā procedūra.

3.   Noteikšanu skaits

Nevēlamu vielu analīzes gadījumā, ja pirmajā noteikšanā rezultāts ir ievērojami (> 50 %) zemāks nekā kontrolējamā specifikācija, nav vajadzīgs veikt papildu noteikšanu, ja vien tiek piemērotas atbilstošas kvalitātes procedūras. Citos gadījumos nepieciešama otrreizēja analīze (otra noteikšana), lai izslēgtu iekšējas savstarpējas piesārņošanas iespēju vai paraugu nejaušu samainīšanu. Atbilstības pārbaudei izmanto divu noteikšanu vidējo vērtību, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Ja kontrolē vielas vai sastāvdaļas deklarēto saturu un pirmajā noteikšanā rezultāts apstiprina deklarēto saturu, t. i., analīzes rezultāts atbilst pieņemamajam deklarētā satura variāciju diapazonam, tad nav vajadzīgs veikt papildu noteikšanu, ja piemēro atbilstošas kvalitātes procedūras. Citos gadījumos nepieciešama otrreizēja analīze (otra noteikšana), lai izslēgtu iekšējas savstarpējas piesārņošanas iespēju vai paraugu nejaušu samainīšanu. Atbilstības pārbaudei izmanto divu noteikšanu vidējo vērtību, ņemot vērā mērījumu neprecizitāti.

Dažos gadījumos minētais pieņemamais variāciju diapazons ir noteikts tiesību aktos, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulā (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1).

4.   Ziņošana par izmantoto analīzes metodi

Analīzes ziņojumā norāda izmantoto analīzes metodi.

5.   Ziņošana par analīžu rezultātiem

Analīžu rezultātu izsaka veidā, kas noteikts analīzes metodē, līdz attiecīgam būtisko skaitļu skaitam un vajadzības gadījumā koriģē līdz mitruma saturam, kas gala paraugam bija pirms sagatavošanas.

6.   Mērījumu neprecizitāte un atgūstamības procents nevēlamu vielu analīzes gadījumā

Attiecībā uz nevēlamām vielām Direktīvas 2002/32/EK nozīmē dzīvnieku barībai paredzētu produktu uzskata par neatbilstīgu šo vielu noteiktajam maksimāli pieļaujamam saturam, ja pēc analīžu rezultātiem, attiecinot uz barību ar mitruma saturu 12 %, secina, ka minēto vielu maksimāli pieļaujamais saturs ir pārsniegts, ņemot vērā mērījumu paplašināto neprecizitāti un atgūstamības korekciju. Lai novērtētu analīzes rezultātā iegūtās vielas koncentrācijas daudzuma atbilstību, to koriģē atbilstoši atgūstamības rādītājam un samazina atbilstoši mērījumu paplašinātās neprecizitātes koeficientam. Šo procedūru piemēro tikai tad, ja saskaņā ar analīzes metodi ir iespējams aplēst mērījumu neprecizitāti un atgūstamības korekciju (piemēram, to nav iespējams izmantot mikroskopiskā analīzē).

Analīžu rezultātus paziņo šādi (ciktāl izmantotā analīzes metode ļauj aplēst mērījumu neprecizitāti un atgūstamības procentu):

a)	ar atgūstamības korekciju, norādot atgūstamības līmeni; atgūstamības korekcija nav vajadzīga, ja atgūstamības procents ir 90–110 %;

b)	kā “x +/– U”, kur x ir analīzes rezultāts un U – mērījumu paplašinātās neprecizitātes procents, izmantojot pārklāšanās koeficientu 2, kas nodrošina aptuveni 95 % ticamības pakāpi.

Tomēr, ja analīzes rezultāts ir ievērojami (> 50 %) zemāks nekā kontrolējamā specifikācija un ja piemēro atbilstošas kvalitātes procedūras un analīzes nolūks ir tikai pārbaudīt atbilstību tiesību normām, tad analīžu rezultātu var paziņot bez atgūstamības korekcijas un minētajos gadījumos var neziņot par atgūstamības procentu un mērījumu neprecizitāti.”