Help Print this page 

Document 32013H0179

Title and reference
2013/179/ES: Komisijas Ieteikums ( 2013. gada 9. aprīlis ) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai Dokuments attiecas uz EEZ
  • In force
OJ L 124, 4.5.2013, p. 1–210 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/reco/2013/179/oj
Multilingual display
Text

4.5.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 124/1


KOMISIJAS IETEIKUMS

(2013. gada 9. aprīlis)

par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/179/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 191. un 292. pantu,

tā kā:

(1)

Ticama un pareiza informācija plašam dalībnieku lokam par produktu un organizāciju ekoloģiskajiem raksturlielumiem un to mērīšanu ir būtisks elements lēmumu par vidi pieņemšanā.

(2)

Pašreizējās dažnedažādās metodes un iniciatīvas saistībā ar ekoloģisko raksturlielumu novērtēšanu un uzrādīšanu rada sajukumu un neuzticību informācijai par ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Tas arī var radīt papildu izmaksas uzņēmumiem, ja tiem tiek lūgts mērīt produkta vai organizācijas ekoloģiskos raksturlielumus, pamatojoties uz atšķirīgām metodēm, ko nosaka publiskā sektora iestādes, uzņēmējdarbības partneri, privātās iniciatīvas un ieguldītāji. Šādas izmaksas samazina ekoloģisko produktu pārrobežu tirdzniecības iespējas. Pastāv risks, ka šīs nepilnības ekoloģisko produktu tirgū turpinās padziļināties (1).

(3)

Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam "Integrētā produktu politika. Attīstīt videi draudzīgu aprites cikla koncepciju" (2) atzīts, cik būtiski ir integrētā veidā pievērsties ietekmei uz vidi visā produkta aprites ciklā.

(4)

Padomes 2010. gada 20. decembra secinājumi "Ilgtspējīga materiālu apsaimniekošana un ilgtspējīga ražošana un patēriņš" (3) aicināja Komisiju izstrādāt kopīgu metodoloģiju par to, kā kvantitatīvi novērtēt produktu ietekmi uz vidi visā to aprites ciklā, lai atbalstītu produktu vērtēšanu un marķēšanu.

(5)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu" (4) uzsvērts, ka būtu jāizpēta iespējas izveidot kopīgu Eiropas metodoloģiju produktu novērtēšanai un marķēšanai, lai risinātu jautājumu par to ietekmi uz vidi, ieskaitot CO2 emisijas. Šādas iniciatīvas nepieciešamību atkārtoja divi turpmākie vienotā tirgus tiesību akti (5).

(6)

Paziņojumā "Eiropas Patērētāju tiesību aizsardzības programma paļāvības un izaugsmes veicināšanai" uzsvērts, ka patērētājiem ir tiesības zināt, kāda ietekme uz vidi visā to aprites ciklā būs produktiem, kurus viņi plāno pirkt, un būtu jāpalīdz viņiem vienkārši konstatēt, kurš no izvēlētajiem produktiem ir patiesi ilgtspējīgs. Tajā paziņots, ka Komisija izstrādās saskaņotu metodiku, kā novērtēt produktu un uzņēmumu aprites cikla ietekmi uz vidi, tā veidojot pamatu patērētājiem paredzētajai ticamajai informācijai.

(7)

Paziņojumā "Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai. Atjaunināts paziņojums par rūpniecības politiku" (6) tika minēts, ka Komisija pēta labākās iespējas integrēt ekoloģiskos produktus un pakalpojumus iekšējā tirgū, ieskaitot vides pēdas nospieduma noteikšanu.

(8)

Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā" (7) Eiropas Komisija apņēmās izveidot kopīgu metodoloģisku pieeju, kas ļaus dalībvalstīm un privātajam sektoram novērtēt, attēlot un salīdzināt produktu, pakalpojumu un uzņēmumu ekoloģiskos raksturlielumus, pamatojoties uz detalizētu to ietekmes uz vidi analīzi visā to aprites ciklā ("vides pēdas nospiedums").

(9)

Tajā pašā dokumentā dalībvalstis tika aicinātas ieviest stimulus, kas mudinātu vairumu uzņēmumu sistemātiski mērīt, salīdzinoši novērtēt un uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti.

(10)

Atbilstīgi šīm politikas vajadzībām Komisija ir izstrādājusi produkta vides pēdas nospieduma un organizācijas vides pēdas nospieduma metodes, pamatojoties uz esošajām plaši atzītajām metodēm. Paziņojumā "Veidojot videi nekaitīgu produktu vienoto tirgu" izklāstīts satvars to tālākai izstrādei un metodoloģijas pilnveidei, piedaloties visdažādākajām ieinteresētajām personām (tostarp rūpniekiem, it sevišķi MVU) un veicot izmēģinājumus. Izmēģinot tiks arī pētīti iespējamie praktisko problēmu risinājumi, piemēram, aprites cikla datu pieejamība un kvalitāte vai izmaksu ziņā izdevīgas verifikācijas metodes.

(11)

Iniciatīvas galvenais mērķis ir pārvarēt iekšējā tirgus sadrumstalotību attiecībā uz dažādām pieejamām metodēm ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai. Komisija uzskata, ka obligātai piemērošanai ir nepieciešami turpmāki pasākumi, kas samazinātu administratīvo slogu. Tā kā jebkura jauna metode var prasīt sākotnējās izmaksas, Komisija iesaka, ka uzņēmumiem, kuri izmanto šo metodiku brīvprātīgi, tas būtu jādara pēc tam, kad ir rūpīgi novērtēta ietekme uz to konkurētspēju, un dalībvalstīm, kuras izmanto šo metodiku, būtu jānovērtē MVU izmaksas un ieguvumi.

(12)

Komisija tiecas izstrādāt nozarēm un produktu kategorijām īpaši pielāgotas pieejas, kas atbilstu vides pēdas nospieduma metodēm, ņemot vērā nepieciešamību risināt jautājumus, kas saistīti ar sarežģītu produktu īpatnībām, elastīgām piegādes ķēdēm un dinamiskiem tirgiem.

(13)

Iesakot dalībvalstīm, privātiem uzņēmumiem un apvienībām, ar mērīšanu vai uzrādīšanu saistītu shēmu operatoriem un finanšu kopienai izmantot vides pēdas nospieduma metodes, ir paredzams, ka samazināsies pašreizējā metožu un marķējuma pārmērīgā daudzveidība un no tā labums būs informācijas par ekoloģiskajiem raksturlielumiem sniedzējiem un izmantotājiem. Skaidrības labad potenciālās piemērošanas jomas ir uzskaitītas šā ieteikuma I pielikumā.

(14)

Komisija konstatē, ka šī iniciatīva gan ir vērsta uz ietekmi uz vidi, taču globālā kontekstā aizvien nozīmīgāka loma ir arī citiem darbības rādītājiem, piemēram, ekonomiskajai un sociālajai ietekmei, kā arī darba prakses problēmām, un ir arī kompromisi to starpā. Komisija rūpīgi sekos šiem notikumiem un citu starptautisko metodikas izstrādņu attīstībai (piemēram, Globālās ziņošanas iniciatīvai/Norādījumiem par ilgtspējības ziņojumu sagatavošanu).

(15)

Lielākajai daļai MVU trūkst speciālo zināšanu un resursu, lai apmierinātu vajadzības pēc informācijas par aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Tāpēc dalībvalstīm un nozares apvienībām būtu jāsniedz atbalsts MVU.

(16)

Papildus izmēģinājuma posmam Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī tiks izstrādāti atbalsta instrumenti (piemēram, kvalitātes kritēriji aprites cikla novērtējuma datubāzēm, datu pārvaldības sistēmas, zinātniskās arbitrāžas, atbilstības un verifikācijas sistēmas, koordinācijas iestādes), kas palīdzēs sasniegt politikas mērķus. Komisija izprot norises pasaules tirgū un turpinās starptautiskās organizācijas informēt par šo brīvprātīgo iniciatīvu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.   MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šis ieteikums veicina "vides pēdas nospieduma" metožu izmantošanu attiecīgajās politikas jomās un shēmās, kas saistītas ar produktu vai organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanu vai uzrādīšanu.

1.2.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm un privātām un publiskām organizācijām, kas mēra vai plāno mērīt savu produktu, pakalpojumu vai organizācijas aprites cikla ekoloģiskos raksturlielumus vai informāciju par aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem dara vai plāno darīt zināmu kādai privātai, publiskai un pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajai personai vienotajā tirgū.

1.3.

Šis ieteikums neattiecas uz tādu ES tiesību aktu obligātu īstenošanu, kuri paredz īpašu metodiku produktu aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu aprēķināšanai.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:

(a)   Produkta vides pēdas nospieduma (turpmāk "PVPN") metode— vispārīga metode, ar ko novērtē un dara zināmu produkta potenciālo aprites cikla ietekmi uz vidi un kas izklāstīta II pielikumā.

(b)   Organizācijas vides pēdas nospieduma (turpmāk "OVPN") metode— vispārīga metode, ar ko novērtē un dara zināmu organizācijas potenciālo aprites cikla ietekmi uz vidi un kas izklāstīta III pielikumā.

(c)   Produkta vides pēdas nospiedums— rezultāts produkta vides pēdas nospieduma izpētei uz produkta vides pēdas nospieduma metodes pamata.

(d)   Organizācijas vides pēdas nospiedums— rezultāts organizācijas vides pēdas nospieduma izpētei uz organizācijas vides pēdas nospieduma metodes pamata.

(e)   Aprites cikla ekoloģiskie raksturlielumi— potenciālo ekoloģisko raksturlielumu kvantitatīvs mērījums, kurā ņemtas vērā produkta vai organizācijas visas attiecīgās aprites cikla fāzes no piegādes ķēdes viedokļa.

(f)   Aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu uzrādīšana— informācijas par aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem izpaušana, aptverot arī uzņēmējdarbības partnerus, ieguldītājus, publiskas iestādes vai patērētājus.

(g)   Organizācija— uzņēmējsabiedrība, korporācija, uzņēmums, iestāde vai kāda to daļa vai apvienība, kas ir vai nav reģistrēta, kas ir publiska vai privāta un kam ir noteiktas funkcijas un atsevišķa vadība.

(h)   Shēma— ienesīga vai bezpeļņas iniciatīva, ko uzņemas privāti uzņēmumi vai to apvienība, publiskā un privātā sektora partnerība vai nevalstiskas organizācijas, kas prasa aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanu vai uzrādīšanu.

(i)   Nozares apvienība— organizācija, kas pārstāv privātus uzņēmumus, kuri ir attiecīgās organizācijas locekļi, vai privātus uzņēmumus, kas pieder pie nozares vietējā, reģionālā, valsts vai starptautiskā līmenī.

(j)   Finanšu kopiena— visi dalībnieki, kas sniedz finansiālus pakalpojumus (tostarp finansiālas konsultācijas), ieskaitot bankas, ieguldītājus un apdrošināšanas sabiedrības.

(k)   Aprites cikla dati— aprites cikla informācija par konkrētu produktu, organizāciju vai citi atsauces dati. Tie aptver aprakstošus metadatus un kvantitatīvu aprites cikla inventarizāciju, kā arī aprites cikla ietekmes novērtējuma datus.

(l)   Aprites cikla inventarizācijas dati— skaitļos izteiktas produktu vai organizācijas ielaides un izlaides visā aprites cikla laikā, kas ir vai nu raksturīgi (tieši izmērīti vai savākti), vai vispārīgi (netieši izmērīti vai savākti, caurmēra) dati.

3.   PVPN UN OVPN METOŽU IZMANTOŠANA DALĪBVALSTU POLITIKĀ

Dalībvalstīm vajadzētu:

3.1.

Izmantot PVPN vai OVPN metodi brīvprātīgā politikā, kas saistīta ar produktu vai attiecīgi organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanu, vienlaikus nodrošinot, ka tāda politika nerada šķēršļus brīvai preču apritei vienotajā tirgū.

3.2.

Informāciju vai apgalvojumus par aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kuru iegūšanai ir izmantota PVPN metode vai OVPN metode, atzīt par derīgiem attiecīgās valstu shēmās, kurās iesaistīta produktu vai organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšana vai uzrādīšana.

3.3.

Pamatojoties uz PVPN un OVPN metodēs noteiktajām datu kvalitātes prasībām, veikt pasākumus, lai palielinātu augsti kvalitatīvu aprites cikla datu pieejamību, ieviešot darbības, kurās tiek izstrādātas, pārskatītas un darītas pieejamas valsts datubāzes, un veicinot pašreizējo valsts datubāzu aizpildīšanu.

3.4.

Sniegt palīdzību un instrumentus MVU, lai tie spētu novērtēt un uzlabot savu produktu vai organizācijas aprites cikla ekoloģiskos raksturlielumus, balstoties uz PVPN vai OVPN metodi.

3.5.

Veicināt OVPN metodes izmantošanu publisko organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai vai uzrādīšanai.

4.   PVPN UN OVPN METOŽU IZMANTOŠANA UZŅĒMUMOS UN CITĀS PRIVĀTĀS ORGANIZĀCIJĀS

Uzņēmumiem un citām privātām organizācijām, kas nolemj savu produktu vai organizācijas aprites cikla ekoloģiskos raksturlielumus mērīt vai uzrādīt, vajadzētu:

4.1.

Izmantot PVPN metodi un OVPN metodi savu produktu vai organizācijas aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai vai uzrādīšanai.

4.2.

Veicināt publisko datubāzu pārskatīšanu un tās aizpildīt ar augsti kvalitatīviem aprites cikla datiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi datu kvalitātes prasībām, ko nosaka PVPN vai OVPN metode.

4.3.

Apsvērt iespēju atbalstīt MVU to piegādes ķēdēs, lai tie sniegtu uz PVPN un OVPN balstītu informāciju un uzlabotu to organizāciju un produktu aprites cikla ekoloģiskos raksturlielumus.

Nozares apvienībām vajadzētu:

4.4.

Veicināt PVPN metodes un OVPN metodes izmantošanu savu dalībnieku vidū.

4.5.

Veicināt publisko datubāzu pārskatīšanu un tās aizpildīt ar augsti kvalitatīviem aprites cikla datiem, kas ir vismaz līdzvērtīgi datu kvalitātes prasībām, ko nosaka PVPN vai OVPN metode.

4.6.

Sniegt vienkāršotus aprēķinu instrumentus un zināšanas dalībniekiem, kas ir MVU, lai tie spētu aprēķināt savu produktu vai organizācijas aprites cikla ekoloģiskos raksturlielumus, balstoties uz PVPN vai OVPN metodi.

5.   PVPN UN OVPN METOŽU IZMANTOŠANA SHĒMĀS, KAS SAISTĪTAS AR APRITES CIKLA EKOLOĢISKO RAKSTURLIELUMU MĒRĪŠANU VAI UZRĀDĪŠANU

Shēmām, kuras saistītas ar aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanu vai uzrādīšanu, vajadzētu:

5.1.

Izmantot PVPN metodi un OVPN metodi kā standarta metodi savu produktu un organizācijas aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai vai uzrādīšanai.

6.   PVPN UN OVPN METODES IZMANTOŠANA FINANŠU KOPIENĀ

Finanšu kopienas locekļiem attiecīgos gadījumos vajadzētu:

6.1.

Veicināt informācijas par aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem, kas aprēķināta, pamatojoties uz PVPN vai OVPN metodi, izmantošanu, lai novērtētu finansiālo risku, kas saistīts ar aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

6.2.

Veicināt informācijas, kas balstīta uz PVPN pētījumiem, izmantošanu novērtējumā par ilgtspējas indeksu vides komponenta veiktspējas līmeņiem.

7.   VERIFIKĀCIJA

7.1.

Ja PVPN un OVPN pētījumus izmanto datu uzrādīšanas vajadzībām, tie būtu jāverificē saskaņā ar PVPN vai OVPN metodes pārskatīšanas prasībām.

7.2.

Verifikācija būtu jābalsta uz šādiem vadošiem principiem:

(a)

augsta mērījumu un uzrādīto datu ticamības pakāpe;

(b)

verifikācijas izmaksu un ieguvumu samērīgums ar PVPN un OVPN rezultātu paredzēto izmantojumu;

(c)

aprites cikla datu pārbaudāmība, kā arī produktu un organizāciju izsekojamība.

8.   ZIŅOŠANA PAR IETEIKUMA ĪSTENOŠANU

8.1.

Dalībvalstis tiek aicinātas reizi gadā informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šo ieteikumu. Pirmoreiz informācija jānosūta vienu gadu pēc šā ieteikuma pieņemšanas. Nosūtītajā informācijā jāietver šādas ziņas:

(a)

kā PVPN metode un OVPN metode tiek izmantotas politikas iniciatīvā(-ās);

(b)

iniciatīvas aptverto produktu un organizāciju skaits;

(c)

stimuli, kas saistīti ar aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem;

(d)

iniciatīvas, kas saistītas ar augsti kvalitatīvu aprites cikla datu izstrādi;

(e)

kāda palīdzība sniegta MVU aprites cikla vides informācijas sniegšanā un to aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu uzlabošanā;

(f)

iespējamās problēmas vai vājās vietas, kas identificētas metožu izmantošanā.

Briselē, 2013. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  Ietekmes novērtējums, kas ir pielikumā Komisijas paziņojumam "Ekoloģisko produktu vienotā tirgus izveide. Kvalitatīvāka informācija par produktu un organizāciju ekoloģiskajiem raksturlielumiem" (SWD(2013) 111 galīgā redakcija).

(2)  COM(2003) 302 galīgā redakcija.

(3)  Vides padomes 3 061. sanāksme Briselē 2010. gada 20. decembrī.

(4)  COM(2010) 608 galīgā redakcija/2.

(5)  COM(2011) 206 galīgā redakcija "Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi" un COM(2012) 573 final "II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei".

(6)  COM(2012) 582 final.

(7)  COM(2011) 571 galīgā redakcija.


I PIELIKUMS

PVPN UN OVPN METOŽU UN REZULTĀTU POTENCIĀLĀS PIEMĒROŠANAS JOMAS

PVPN metodes un PVPN rezultātu iespējamās piemērošanas jomas:

visu produkta aprites cikla procesu optimizēšana;

atbalsts produktu projektēšanai, samazinot ietekmi uz vidi visā aprites cikla laikā;

informācijas par produktu aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem uzrādīšana (piemēram, izmantojot produktam pievienoto dokumentāciju, tīmekļa vietnes un lietotnes), ko veic atsevišķi uzņēmumi vai kas tiek veikta brīvprātīgu shēmu ietvaros;

shēmas, kas saistītas ar ekoloģiskiem apgalvojumiem, it īpaši — apgalvojumu pietiekamas pamatotības un pilnīguma nodrošināšana;

labas reputācijas vairošanas shēmas, kas padara pamanāmākus produktus, kuriem tiek aprēķināti aprites cikla ekoloģiskie raksturlielumi;

būtiskas ietekmes uz vidi identifikācija ar nolūku noteikt ekomarķējuma kritērijus;

stimulu nodrošināšana, attiecīgi pamatojoties uz aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem.

OVPN metodes un OVPN rezultātu iespējamās piemērošanas jomas:

procesu optimizēšana visā organizācijas produktu portfeļa piegādes ķēdē;

aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu uzrādīšana ieinteresētajām personām (piemēram, gada ziņojumos, ilgtspējas ziņojumos, aizpildot ieguldītāju vai ieinteresēto personu aptaujas lapas);

labas reputācijas vairošanas shēmas, kas padara pamanāmākas organizācijas, kurām tiek aprēķināti aprites cikla ekoloģiskie raksturlielumi, vai organizācijas, kuras laika gaitā (piemēram, gadu no gada) uzlabo savus aprites cikla vides raksturlielumus;

shēmas, kas paredz ziņošanu par aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem;

kā līdzekli, lai sniegtu informāciju par aprites cikla ekoloģiskajiem raksturlielumiem un mērķu sasniegšanu saskaņā ar vides vadības sistēmu;

attiecīgos gadījumos — stimulu nodrošināšana, pamatojoties uz aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu uzlabojumu, ko aprēķina, pamatojoties uz OVPN metodi.


II PIELIKUMS

PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA (PVPN) ROKASGRĀMATA

KOPSAVILKUMS

Konteksts

Mērķi un mērķauditorija

Process un rezultāti

Saistība ar Organizāciju vides pēdas nospieduma rokasgrāmatu

Terminoloģija: vajadzības izteiksme, vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids un „var”

1.

PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA (PVPN) PĒTĪJUMU VISPĀRĪGIE APSVĒRUMI

1.1.

Pieeja un iespējamo piemērošanas jomu piemēri

1.2.

Kā lietot šo rokasgrāmatu?

1.3.

Produktu vides pēdas nospieduma pētījumu principi

1.4.

Produktu vides pēdas nospieduma pētījuma posmi

2.

PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA KATEGORIJU NOTEIKUMU (PVPNKN) LOMA

2.1.

Vispārīga informācija

2.2.

PVPNKN loma un saistība ar esošajiem produktu kategoriju noteikumiem (PKN)

2.3.

PVPNKN struktūra, pamatojoties uz produktu klasifikāciju pēc darbības (CPA)

3.

PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA PĒTĪJUMA MĒRĶA(-U) DEFINĒŠANA

3.1.

Vispārīga informācija

4.

PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA PĒTĪJUMA DARBĪBAS JOMAS DEFINĒŠANA

4.1.

Vispārīga informācija

4.2.

Analīzes vienība un atsauces plūsma

4.3.

Produktu vides pēdas nospieduma pētījumu sistēmas robežas

4.4.

Vides pēdas nospieduma ietekmes kategoriju un novērtēšanas metožu izraudzīšanās

4.5.

PVPN iekļaujamās papildu informācijas par vidi izraudzīšanās

4.6.

Pieņēmumi/ierobežojumi

5.

RESURSU IZMANTOŠANAS UN EMISIJU PROFILA SAGATAVOŠANA UN REĢISTRĒŠANA

5.1.

Vispārīga informācija

5.2.

Atbilstības izvērtēšanas posms (ieteicams)

5.3.

Datu pārvaldības plāns (pēc izvēles)

5.4.

Resursu izmantošanas un emisiju profila dati

5.4.1.

Izejvielu ieguve un priekšapstrāde („no šūpuļa līdz vārtiem”)

5.4.2.

Ražošanas līdzekļi

5.4.3.

Ražošana

5.4.4.

Produktu izplatīšana un uzglabāšana

5.4.5.

Izmantošanas posms

5.4.6.

Analizētā produkta loģistikas modelēšana

5.4.7.

Aprites cikla beigas

5.4.8.

Elektrības (ieskaitot atjaunojamos energoresursus) izmantošanas uzskaite

5.4.9.

Papildu apsvērumi par resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošanu

5.5.

Resursu izmantošanas un emisiju profila nomenklatūra

5.6.

Datu kvalitātes prasības

5.7.

Konkrētu datu vākšana

5.8.

Vispārīgu datu vākšana

5.9.

Atlikušo vienības procesa nepilnīgo datu/trūkstošu datu jautājumu risināšana

5.10.

Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

5.11.

Datu iegūšana saistībā ar PVPN pētījuma nākamajiem metodoloģiskajiem posmiem

6.

VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

6.1.

Klasifikācija un raksturojums (obligāti)

6.1.1.

Produktu vides pēdas nospieduma plūsmu klasifikācija

6.1.2.

Vides pēdas nospieduma plūsmu raksturojums

6.2.

Normalizēšana un svērums (ieteicami/pēc izvēles)

6.2.1.

Vides pēdas nospieduma ietekmes novērtējuma rezultātu normalizēšana (ieteicama)

6.2.2.

Vides pēdas nospieduma ietekmes novērtējuma rezultātu svērums (pēc izvēles)

7.

PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA REZULTĀTU INTERPRETĒŠANA

7.1.

Vispārīga informācija

7.2.

Produktu vides pēdas nospieduma modeļa stabilitātes novērtējums

7.3.

Karsto punktu identificēšana

7.4.

Nenoteiktības aplēse

7.5.

Secinājumi, ieteikumi un ierobežojumi

8.

PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA ZIŅOJUMI

8.1.

Vispārīga informācija

8.2.

Ziņošanas elementi

8.2.1.

Pirmais elements: kopsavilkums

8.2.2.

Otrais elements: ziņojuma pamatdaļa

8.2.3.

Trešais elements: pielikums

8.2.4.

Ceturtais elements: konfidenciāls ziņojums

9.

PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA KRITISKA PĀRSKATĪŠANA

9.1.

Vispārīga informācija

9.2.

Pārskatīšanas veids

9.3.

Pārskatītāja kvalifikācija

10.

AKRONĪMI UN SAĪSINĀJUMI

11.

GLOSĀRIJS

12.

BIBLIOGRĀFIJA

I pielikums.

Produktu vides pēdas nospieduma pētījumiem un produktu vides pēdas nospieduma kategoriju noteikumu izstrādāšanai noteikto svarīgāko obligāto prasību kopsavilkums

II pielikums.

Datu pārvaldības plāns (pārņemts no SEG protokola iniciatīvas)

III pielikums.

Datu vākšanas kontrolsaraksts

IV pielikums.

Piemērotas nomenklatūras un konkrētu plūsmu īpašību identificēšana

V pielikums.

Daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana otrreizējās pārstrādes situācijās

VI pielikums.

Norādījumi par klimata pārmaiņām būtisku no tiešām zemes izmantojuma izmaiņām izrietošo emisiju uzskaiti

VII pielikums.

Tiešu papīra produktu PVPNKN Datu kvalitātes prasību piemērs

VIII pielikums.

Šajā PVPN rokasgrāmatā izmantotās terminoloģijas salīdzinājums ar ISO terminoloģiju

IX pielikums.

PVPN rokasgrāmata un ILCD rokasgrāmata: būtiskākās atšķirības

X pielikums.

PVPN rokasgrāmatas galveno prasību salīdzinājums ar citām metodēm

KOPSAVILKUMS

Produkta vides pēdas nospiedums (PVPN) ir preces vai pakalpojuma ekoloģisko raksturlielumu daudzkritēriju mērījums visā to aprites ciklā. PVPN informācijas sagatavošanas galvenais nolūks ir meklēt iespējas samazināt preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi, ņemot vērā piegādes ķēžu (1) darbības (no izejvielu ieguves, ražošanas un izmantošanas līdz galīgajai atkritumu apsaimniekošanai). Šajā PVPN rokasgrāmatā sniegta ar produktu saistīto materiālu/enerģijas plūsmu un emisiju un atkritumu plūsmu ietekmes uz vidi visā aprites ciklā modelēšanas metode.

Šis dokuments sniedz norādes par to, kā aprēķināt PVPN un kā izstrādāt konkrētas produkta kategorijas metodoloģiskās prasības izmantošanai Produktu vides pēdas nospieduma kategoriju noteikumos (PVPNKN). PVPN pasākumi papildina citus instrumentus, kas izstrādāti attiecībā uz konkrētām ražotnēm un robežvērtībām.

Konteksts

Šī PVPN rokasgrāmata ir izstrādāta vienas no stratēģijas „Eiropa 2020” vadošās iniciatīvas svarīgākajām sastāvdaļām — „Resursu ziņā efektīva Eiropa” (2) kontekstā. Eiropas Komisijas „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (3) piedāvā resursu produktivitātes palielināšanas un ekonomiskās izaugsmes atsaistīšanas gan no resursu izmantošanas, gan no ietekmes uz vidi veidus, ņemot vērā aprites cikla aspektus. Viens no tā mērķiem ir „noteikt kopīgu metodoloģisku pieeju, kas ļaus dalībvalstīm un privātajam sektoram novērtēt, attēlot un salīdzināt produktu, pakalpojumu un uzņēmumu ekoloģiskos raksturlielumus, pamatojoties uz detalizētu to ietekmes uz vidi analīzi visā to aprites ciklā („vides pēdas nospiedums”)”. Eiropadome aicināja Komisiju izstrādāt pamatojošas metodoloģijas.

Tādēļ tika uzsākts Produktu un organizāciju vides pēdas nospieduma (OVPN) projekts ar mērķi izstrādāt vides pēdas nospieduma (VPN) pētījumiem paredzētu saskaņotu Eiropas metodoloģiju, kurā varētu ietvert plašāku būtisko ekoloģisko raksturlielumu kritēriju kopumu, izmantojot aprites cikla pieeju (4). Aprites cikla pieeja ņem vērā ar produktu vai organizāciju saistīto resursu plūsmu un atbalsta videi darbību spektru, raugoties no piegādes ķēdes viedokļa. Tā ietver visus posmus — no izejvielu ieguves līdz apstrādei, izplatīšanai, izmantošanai un aprites cikla beigu procesiem, kā arī visus ar to saistītos būtiskos ietekmes uz vidi un veselību aspektus, ar resursiem saistītos draudus un apgrūtinājumus sabiedrībai. Šī pieeja ir būtiska arī, lai atklātu visus iespējamos kompromisus starp dažādiem ietekmes uz vidi veidiem, kas saistīti ar konkrētu politiku un vadības lēmumiem. Tādējādi tas palīdz izvairīties no nejaušas slogu maiņas.

Mērķi un mērķauditorija

Šī dokumenta mērķis ir sniegt detalizētus un visaptverošus tehniskos norādījumus par to, kā veikt PVPN pētījumu. PVPN pētījumus var izmantot dažādiem nolūkiem, tostarp uzņēmuma iekšējai pārvaldībai un dalībai brīvprātīgās vai obligātās programmās. Tā ir galvenokārt paredzēta tehniskās jomas ekspertiem, kuriem jāizstrādā PVPN pētījums, piemēram, uzņēmumu un citu institūciju inženieriem un vides vadītājiem. Lai varētu izmantot šo rokasgrāmatu par PVPN pētījuma veikšanu, nav nepieciešama kompetence vides novērtējuma metožu jomā.

Šī PVPN rokasgrāmata nav paredzēta tam, lai tieši pamatotu salīdzinājumus vai salīdzinošus apgalvojumus (t. i., apgalvojumus par viena produkta ekoloģisko raksturlielumu pārākumu vai vienlīdzīgumu, salīdzinot citu produktu (saskaņā ar ISO 14040:2006)). Šādu salīdzinājumu nolūkā nepieciešams izstrādāt papildu PVPNKN, kas papildinātu šeit sniegtos vispārīgākos norādījumus, lai vēl vairāk palielinātu konkrētā produkta veida metodoloģisko saskaņotību, specifiku, būtiskumu un reproducējamību. PVPNKN vēl vairāk veicinās uzmanības pievēršanu vissvarīgākajiem parametriem, tādējādi samazinot arī laiku, pūles un izmaksas, kas saistītas ar PVPN pētījuma pabeigšanu. Papildus vispārīgu norādījumu un prasību sniegšanai par PVPN pētījumiem šajā dokumentā noteiktas arī PVPNKN izstrādāšanas prasības.

Process un rezultāti

Katra šajā PVPN rokasgrāmatā norādītā prasība ir izvēlēta, ievērojot līdzīgu, vispārpieņemtu vides uzskaites metožu un vadlīniju ieteikumus. Īpaši tika ņemtas vērā šādas metodoloģiskās vadlīnijas: ISO standarti (5) (jo īpaši: ISO 14044(2006), ISO/DIS 14067(2012) projekts; ISO 14025(2006), ISO 14020(2000)), International Reference Life Cycle Data System Handbook (Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem (ILCD) rokasgrāmata) (6); Ecological Footprint Standards (Ekoloģiskā pēdas nospieduma standarti) (7); Greenhouse Gas Protocol (Siltumnīcefekta gāzu protokols (8), Pasaules Resursu institūts/Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (World Resources Institute / World Business Council on Sustainable Development, WRI/WBCSD); vides informācijas apmaiņas par masu patēriņa precēm pamatprincipi BPX 30-323-0 (ADEME) (9) un preču un pakalpojumu siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla novērtējuma specifikācija (PAS 2050, 2011) (10).

Šīs analīzes rezultāts ir apkopots X pielikumā. Sīkāks apraksts pieejams dokumentā „Analysis of Existing Environmental Footprint Methodologies for Products and Organizations: Recommendations, Rationale, and Alignment” („Esošo vides pēdas nospieduma aprēķina metožu produktiem un organizācijām analīze: ieteikumi, pamatojums un pielāgošana”) (EC-JRC-IES, 2011b) (11). Tā kā esošās metodes konkrētam lēmuma pieņemšanas punktam var piedāvāt vairākas alternatīvas, šīs PVPN rokasgrāmatas nolūks ir (kur tas iespējams) noteikt vienu prasību katram lēmuma pieņemšanas punktam vai sniegt papildu norādes, kas palīdzēs izveidot konsekventākus, stabilākus un reproducējamākus PVPN pētījumus. Tādēļ salīdzināmība ir svarīgāka par elastīgumu.

Kā izklāstīts iepriekš, PVPNKN ir vispārīgāku norāžu par šajā dokumentā sniegtiem PVPN pētījumiem nepieciešamais paplašinājums un papildinājums (t. i., dažādu PVPN pētījumu salīdzināmības ziņā). Tos izstrādājot, PVPNKN būs svarīga loma PVPN pētījumu reproducējamības, kvalitātes, konsekvences un būtiskuma palielināšanā.

Saistība ar Organizāciju vides pēdas nospieduma rokasgrāmatu

Gan Organizāciju vides pēdas nospiedums (OVPN), gan PVPN ekoloģisko raksturlielumu daudzuma noteikšanai piedāvā aprites cikla pieeju. PVPN metode attiecas uz atsevišķām precēm vai pakalpojumiem, savukārt OVPN metode attiecas organizācijas darbībām kopumā, citiem vārdiem sakot, uz visām darbībām saistībā ar organizācijas piedāvātajām precēm un/vai pakalpojumiem, raugoties no piegādes ķēdes viedokļa (no izejvielu ieguves un izmantošanas līdz galīgai atkritumu apsaimniekošanai). Tādēļ organizāciju un produktu vides pēdas nospieduma noteikšanu var uzskatīt par papildu darbībām, katru no kurām veic konkrētas piemērošanas jomas pamatošanai.

OVPN aprēķināšanai nav nepieciešamas vairāku produktu analīzes. OVPN drīzāk aprēķina, izmantojot savāktos datus, kas atspoguļo noteiktu organizācijas robežu šķērsojošās resursu un atkritumu plūsmas. Tomēr, kad OVPN ir aprēķināts, to var izdalīt produkta līmenī, izmantojot atbilstošas sadales sistēmas. Teorētiski organizācijas sniegto produktu PVPN summai noteiktā pārskata periodā (piemēram, vienā gadā) būtu jābūt tuvu tās OVPN tajā pašā pārskata posmā (12). Tam ar nolūku ir izstrādātas šajā PVPN rokasgrāmatā sniegtās metodoloģijas. Turklāt OVPN var palīdzēt noteikt tās organizācijas produktu portfeļa jomas, kurās ietekme uz vidi ir visnozīmīgākā, un līdz ar to arī noteikt, kurās jomās var būt nepieciešamas sīkas analīzes atsevišķa produkta līmenī.

Terminoloģija: vajadzības izteiksme, vajadzības izteiksmes vēlējuma paveids un „var”

Šajā PVPN rokasgrāmatā prasību, ieteikumu un pieļaujamo iespēju, kādas uzņēmumi var izvēlēties, apzīmēšanai izmantota precīza terminoloģija.

Vajadzības izteiksmi lieto, lai norādītu to, kas nepieciešams, lai PVPN pētījums atbilstu šīs rokasgrāmatas prasībām.

Vajadzības izteiksmes vēlējuma paveidu izmanto drīzāk ieteikuma, nevis prasības izteikšanai. Pētījuma veicējam jāpamato visas atkāpes no vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida prasībām un tās jāpadara pārredzamas.

Terminu „var” izmanto pieļaujamas iespējas izteikšanai.

1.   PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA (PVPN) PĒTĪJUMU VISPĀRĪGIE APSVĒRUMI

1.1.   Pieeja un iespējamo piemērošanas jomu piemēri

Produktu vides pēdas nospiedums (PVPN) ir preces vai pakalpojuma ekoloģisko raksturlielumu daudzkritēriju mērījums visā to aprites ciklā (13). PVPN informācijas sagatavošanas galvenais nolūks ir palīdzēt samazināt preču un pakalpojumu ietekmi uz vidi.

Šis dokuments sniedz norādes par to, kā aprēķināt PVPN un kā izstrādāt konkrētas produkta kategorijas metodoloģiskās prasības izmantošanai Produktu vides pēdas nospieduma kategoriju noteikumos (PVPNKN). PVPNKN ir vispārīgo norādījumu PVPN pētījumiem nepieciešamais paplašinājums un papildinājums. Tos izstrādājot, PVPNKN būs svarīga loma PVPN pētījumu reproducējamības, konsekvences un būtiskuma palielināšanā. PVPNKN palīdz pievērsties vissvarīgākajiem parametriem, tādējādi, iespējams, samazinot arī laiku, pūles un izmaksas, kas saistītas ar PVPN pētījuma veikšanu.

Saskaņā ar aprites cikla pieeju (14) PVPN rokasgrāmata sniedz ar produktu saistīto (15) materiālu/enerģijas plūsmu un rezultātā radušos emisiju un atkritumu (16) plūsmu ietekmes uz vidi modelēšanas metodi, raugoties no piegādes ķēdes (17) viedokļa (no izejvielu ieguves (18) un izmantošanas līdz galīgai atkritumu apsaimniekošanai). Aprites cikla pieeja ņem vērā ar produktu vai organizāciju saistīto resursu plūsmu un atbalsta videi darbību spektru, raugoties no piegādes ķēdes viedokļa. Tā ietver visus posmus — no izejvielu ieguves līdz apstrādei, izplatīšanai, izmantošanai un aprites cikla beigu procesiem, kā arī visus ar to saistītos būtiskos ietekmes uz vidi un veselību aspektus, ar resursiem saistītos draudus un apgrūtinājumus sabiedrībai.

Tā ir galvenokārt paredzēta tehniskās jomas ekspertiem, kuriem jāizstrādā PVPN pētījums, piemēram, inženieriem un vides vadītājiem. Lai varētu izmantot šo rokasgrāmatu PVPN pētījuma izstrādāšanas nolūkā, nav vajadzīga kompetence vides novērtējuma metožu jomā.

PVPN metodes pamatā ir aprites cikla pieeja. Aprites cikla pieeja vides vadībai un aprites cikla domāšanai (ACD) kopumā no piegādes ķēdes viedokļa ņem vērā visas svarīgās vides mijiedarbības, kas saistītas ar preci, pakalpojumu, darbību vai uzņēmumu. Tas ir pretstatā ietekmes aplūkošanai tikai ražotnes līmenī vai tikai attiecībā uz atsevišķiem ietekmes apstākļiem, lai samazinātu nejaušu sloga maiņu; ietekmes uz vidi sloga maiņu no viena piegādes ķēdes posma uz citu, no vienas ietekmes kategorijas uz citu, starp ietekmi un resursu efektivitāti un/vai starp valstīm.

Lai varētu izstrādāt modeli, kas nodrošina šo fizisko plūsmu un ietekmes reālu attēlojumu, jādefinē modelēšanas parametri, pēc iespējas vairāk izmantojot skaidrus fizikas terminus un attiecības.

Katra šajā PVPN rokasgrāmatā norādītā prasība ir izvēlēta, ievērojot līdzīgu, vispārpieņemtu produktu ietekmes uz vidi uzskaites metožu un vadlīniju ieteikumus. Jo īpaši tika ņemtas vērā šādas metodoloģiskās vadlīnijas:

ISO standarti, (19) it īpaši: ISO 14044(2006), ISO/DIS 14067(2012) projekts; ISO 14025(2006), ISO 14020(2000);

ILCD (Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem) rokasgrāmata (20);

ekoloģiskās pēdas nospiedums (21);

Siltumnīcefekta gāzu protokols (22) (WRI/WBCSD);

Vides informācijas apmaiņas par masu patēriņa precēm pamatprincipi BPX 30-323-0 (ADEME) (23);

preču un pakalpojumu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma specifikācija (PAS 2050, 2011) (24).

X pielikumā sniegts pārskats par dažu galveno šajā PVPN rokasgrāmatā ietverto prasību salīdzinājumu ar iepriekšminēto metodoloģisko norādījumu prasībām/specifikācijām. Sīkāks analizēto metožu un analīzes rezultātu apraksts pieejams dokumentā „Analysis of Existing Environmental Footprint Methodologies for Products and Organizations: Recommendations, Rationale, and Alignment” („Esošo vides pēdas nospieduma aprēķina metožu produktiem un organizācijām analīze: ieteikumi, pamatojums un pielāgošana”) (25). Tā kā esošās metodes konkrētam lēmuma pieņemšanas punktam var piedāvāt vairākas alternatīvas, šīs PVPN rokasgrāmatas nolūks ir (kur tas iespējams) noteikt vienu prasību katram lēmuma pieņemšanas punktam vai sniegt papildu norādes, lai izveidotu konsekventākus, stabilākus un reproducējamākus PVPN pētījumus.

Iespējamās PVPN piemērošanas jomas var sagrupēt atkarībā no to iekšējiem vai ārējiem uzdevumiem:

iekšējās piemērošanas jomas var ietvert vides vadības pamatojumu, vides karsto punktu noteikšanu, vides raksturlielumu uzlabošanu un izsekošanu, kā arī var netieši ietvert izmaksu ietaupīšanas iespējas;

ārējās piemērošanas jomas (piemēram, saziņa starp uzņēmumiem (Business-to-Business, B2B), saziņa starp uzņēmumu un patērētājiem (Business-to-Consumers, B2C) aplūko plašāku iespēju klāstu no reakcijas uz klientu un patērētāju pieprasījumiem līdz tirgvedībai, salīdzinošajai novērtēšanai, vides marķējumam, ekodizaina atbalstīšanai visos piegādes ķēžu posmos, zaļam iepirkumam un Eiropas vai dalībvalstu līmeņa vides politiku prasību ievērošanai;

salīdzinošā novērtēšana, piemēram, varētu ietvert produkta ar vidējiem veiktspējas rezultātiem noteikšanu (pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegtajiem datiem vai vispārīgiem datiem, vai aptuvenajām vērtībām) un pēc tam citu produktu klasifikāciju pēc to veiktspējas attiecībā pret salīdzinošajiem datiem.

Turpmāk 1. tabulā sniegts pārskats par PVPN pētījumu paredzētajām piemērošanas jomām saistībā ar galvenajām prasībām PVPN pētījumu veikšanai saskaņā ar šo PVPN rokasgrāmatu.

1.   tabula

Galvenās prasības PVPN pētījumiem saistībā ar paredzēto piemērošanas jomu

Paredzētās piemērošanas jomas

Mērķa un darbības jomas definīcija

Atbilstības izvērtēšana

Atbilst datu kvalitātes prasībām

Daudzfunkcionalitātes hierarhija

Ietekmes novērtēšanas metožu izvēle

Klasifikācija un raksturojums

Normalizēšana

Svērums

PVPN rezultātu interpretēšana

Prasības ziņošanas elementiem

Kritiska pārskatīšana (1 persona)

Kritiskas pārskatīšanas grupa (3 pers.)

Nepieciešami PVPNKN

Iekšējās

(kuras uzskata par saskaņotām ar PVPN rokasgr.)

O

I

I

O

O

O

I

PI

O

PI

O

PI

PI

Ārējās

B2B/B2C bez salīdzināju-miem/ salīdzinošiem apgalvoju-miem

O

I

O

O

O

O

I

PI

O

O

O

I

I

B2B/B2C ar salīdzinā-jumiem/ salīdzinošiem apgalvoju-miem

O

I

O

O

O

O

I

PI

O

O

/

O

O

„O”

=

obligāti

„I”

=

ieteicams (nav obligāti)

„PI”

=

pēc izvēles (nav obligāti);

”/”

=

nepiemēro

Prasības pvpn pētījumiem

PVPN pētījums jāveido, pamatojoties uz aprites cikla pieeju.

1.2.   Kā lietot šo rokasgrāmatu?

Šī rokasgrāmata sniedz PVPN pētījuma veikšanai nepieciešamo informāciju. Materiāli PVPN rokasgrāmatā ir sakārtoti noteiktā kārtībā, atbilstoši metodoloģisko posmu, kuri jāveic, aprēķinot PVPN, secībai. Katra nodaļa sākas ar metodoloģiskā posma vispārīgu aprakstu, kā arī sniedz vajadzīgo apsvērumu pārskatu un pamatojošus piemērus. „Prasības” norāda metodoloģiskās normas, kuras „jāievēro/būtu jāievēro”, lai pētījums būtu atbilstošs PVPN. Tās izvietotas tekstlodziņos, kas ierāmēti ar vienu nepārtrauktu līniju un atrodas pēc vispārīgā apraksta sadaļām. „Padomi” apraksta labo praksi, kas nav obligāta, bet ir ieteicama. Tie ir izvietoti ēnotos tekstlodziņos, kas arī ierāmēti ar nepārtrauktu līniju. Ja ir norādītas papildu prasības PVPNKN izveidošanai, tad tās sniegtas tekstlodziņos, kas ierāmēti ar divām nepārtrauktām līnijām un atrodas katras attiecīgās sadaļas beigās.

1.3.   Produktu vides pēdas nospieduma pētījumu principi

Lai sagatavotu konsekventus, stabilus un reproducējamus PVPN pētījumus, stingri jāievēro galvenie analītiskie principi. Šie principi sniedz visaptverošas norādes par PVPN metodes piemērošanu. Tie tiek ņemti vērā attiecībā uz katru PVPN pētījumu posmu, sākot ar pētījuma mērķu un izpētes darbības jomas definēšanu, līdz datu iegūšanai, ietekmes uz vidi novērtējumam, ziņošanai un pētījuma rezultātu pārbaudei.

Prasības pvpn pētījumiem

Veicot PVPN pētījumus, šīs rokasgrāmatas lietotājiem jāievēro šādi principi.

1.

Būtiskums

Visām izmantotajām metodēm un iegūtajiem datiem, kas izmantoti PVPN daudzuma noteikšanai, jābūt pēc iespējas būtiskiem attiecībā uz pētījumu.

2.

Pilnīgums

Nosakot PVPN daudzumu, jāietver visas videi būtiskās materiālu/enerģijas plūsmas un citas atbalsta videi darbības, kā tas nepieciešams definēto sistēmas robežu (26), datu prasību un izmantoto ietekmes novērtēšanas metožu ievērošanai.

3.

Konsekvence

Visos PVPN posmos strikti jāievēro atbilstība šai PVPN rokasgrāmatai, lai nodrošinātu iekšējo konsekvenci un salīdzināmību ar līdzīgām analīzēm.

4.

Precizitāte

Jāpieliek visas pamatotās pūles, lai samazinātu produktu sistēmas (27) modelēšanas un ziņošanas rezultātu nenoteiktības.

5.

Pārredzamība

PVPN informācija jāatklāj tā, lai tā attiecīgajiem lietotājiem sniegtu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo bāzi un ieinteresētajām personām ļautu novērtēt tā stabilitāti un uzticamību.

PVPNKN principi

1.   Saistība ar PVPN rokasgrāmatu

Papildus šīs PVPN rokasgrāmatas prasībām PVPN pētījumiem jāpiemēro arī PVPNKN noteiktās metodoloģiskās prasības. Ja PVPNKN nosaka konkrētākas prasības nekā šī PVPN rokasgrāmata, tad jāievēro attiecīgās konkrētākās prasības.

2.   Atlasītu ieinteresēto pušu iesaistīšana

PVPNKN izstrādāšanas procesam jābūt atvērtam un pārredzamam, un tajā jāiekļauj apspriešanās ar svarīgām ieinteresētām personām. Būtu jādara viss iespējamais, lai panāktu vienprātību visā procesā (pārņemts no ISO 14020:2000, 4.9.1., 8. princips). PVPNKN jāveic salīdzinošā izvērtēšana.

3.   Cenšanās panākt salīdzināmību

Saskaņā ar PVPN rokasgrāmatu un attiecīgo PVPNKN dokumentu veikto PVPN pētījumu rezultātus var izmantot vienas produktu kategorijas ekoloģisko raksturlielumu produktu salīdzināšanas pēc aprites cikla pamatošanai, kā arī salīdzinošo apgalvojumu (28) (kurus paredzēts darīt zināmus atklātībai) pamatošanai. Tādēļ rezultātu salīdzināmība ir ārkārtīgi būtiska. Šī salīdzinājuma nolūkā sniegtajai informācijai jābūt pārredzamai, lai lietotājs varētu saprast aprēķinātā rezultāta salīdzināmības ierobežojumus (pārņemts no ISO 14025).

1.4.   Produktu vides pēdas nospieduma pētījuma posmi

Veicot PVPN pētījumu saskaņā ar šo rokasgrāmatu, jāpabeidz vairāki posmi, proti, mērķa definēšana, darbības jomas definēšana, resursu izmantošana un emisiju profils, vides pēdas nospieduma ietekmes novērtējums un vides pēdas nospieduma interpretēšana un ziņošana par to, sk. 1. attēlu.

1.   attēls

Produktu vides pēdas nospieduma pētījuma posmi

Image

2.   PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA KATEGORIJU NOTEIKUMU (PVPNKN) LOMA

2.1.   Vispārīga informācija

Papildus vispārīgiem norādījumiem un prasībām par PVPN pētījumiem šajā PVPN rokasgrāmatā noteiktas arī PVPNKN izstrādāšanas prasības. PVPNKN būs svarīga loma PVPN pētījumu reproducējamības, konsekvences (un tādējādi arī PVPN aprēķinu salīdzināmības vienas produktu kategorijas (29) līmenī) un būtiskuma palielināšanā. PVPNKN palīdzēs pievērst uzmanību PVPN pētījuma vissvarīgākajiem parametriem, tādējādi arī samazinot laiku, pūles un izmaksas.

Mērķis ir nodrošināt to, lai PVPNKN tiktu izstrādāti saskaņā ar PVPN rokasgrāmatu un sniegtu specifikācijas, lai panāktu PVPN pētījumu salīdzināmību, palielinātu reproducējamību, konsekvenci, būtiskumu, nozīmīgumu un efektivitāti. PVPNKN būtu jābūt paredzētiem tam, lai PVPN pētījumos pievērstu uzmanību tiem jautājumiem un parametriem, kas ir vispiemērotākie konkrētā produktu veida ekoloģisko raksturlielumu noteikšanai. PVPNKN var tālāk precizēt šajā PVPN rokasgrāmatā noteiktās prasības un tās papildināt ar jaunām prasībām, ja PVPN rokasgrāmata piedāvā vairākas iespējas.

Ja PVPN pētījumi nav domāti izmantošanai salīdzinošiem apgalvojumiem, kurus paredzēts darīt zināmus atklātībai, tad tos var veikt arī tad, ja nav PVPNKN.

Prasības PVPN pētījumiem

Ja nav PVPNKN, tad PVPN pētījumā jānorāda un jāpamato galvenās jomas, kuras būtu aplūkotas PVPNKN (kā norādīts šajā PVPN rokasgrāmatā), un precīzi jāziņo par tām.

2.2.   PVPNKN loma un saistība ar esošajiem produktu kategoriju noteikumiem (PKN)

PVPNKN mērķis ir sniegt detalizētus tehniskos norādījumus par to, kā veikt konkrētas produktu kategorijas PVPN pētījumu. PVPNKN jāsniedz tālāka specifikācija procesa un/vai produkta līmenī. Jo īpaši PVPNKN parasti sniedz tālākas specifikācijas un norādījumus, piemēram, par:

šī pētījuma mērķa un darbības jomas definēšanu;

būtisko/nebūtisko ietekmes kategoriju definēšanu;

atbilstošu sistēmas robežu noteikšanu analīzes vajadzībām;

galveno parametru un aprites cikla posmu noteikšanu;

norādījumu sniegšanu par iespējamajiem datu avotiem;

resursu izmantošanas un emisiju profila pabeigšanu;

sīkāku specifikāciju sniegšanu par to, kā risināt daudzfunkcionalitātes (30) problēmas.

Visi šie aspekti ir aplūkoti šajā PVPN rokasgrāmatā.

Saskaņā ar ISO 14025(2006) definīciju produktu kategoriju noteikumi (PKN) (31) ietver īpašu noteikumu, norādījumu un prasību kopumu, kura mērķis ir izstrādāt „III tipa vides deklarācijas” jebkurai produktu kategorijai (t. i., precēm un/vai pakalpojumiem, kas nodrošina līdzvērtīgas funkcijas). „III tipa vides deklarācijas” ir kvantitatīvi, uz ACN bāzes izveidoti paziņojumi par noteiktas preces vai pakalpojuma ietekmes uz vidi aspektiem (32), piemēram, kvantitatīva informācija par iespējamo ietekmi uz vidi.

Produktu kategoriju noteikumu (PKN) izstrādāšanai un pārskatīšanai ISO 14025(2006) apraksta dažādu tā saukto „III tipa vides deklarāciju” salīdzināmības procedūru un nosaka prasības tās veikšanai. III tipa vides deklarācijas var būt, piemēram, iespējama PVPN pētījuma piemērošanas joma.

Norādījumi par PVPNKN izstrādāšanu ir balstīti uz PKN dokumenta minimālo saturu, kā nosaka ISO 14025. Saskaņā ar ISO 14025 attiecībā uz PKN tas ietver šādus (bet ne tikai) norādījumus:

produktu kategorijas, par kuru jāizstrādā PKN, noteikšana, tostarp, piemēram, produkta funkcijas(-u), tehniskās veiktspējas un izmantošanas apraksts;

produkta aprites cikla novērtējuma (ACN) (33) definēšana saskaņā ar ISO 14040 sēriju prasībām, piemēram, pēc funkcionālās vienības, sistēmas robežas, datu kvalitātes prasībām; (34)

aprites cikla inventarizācijas (ACI) analīzes apraksts, īpašu uzmanību pievēršot datu vākšanas posmam, aprēķinu procedūrām un noteikumu (35) sadalījumam;

ACN iekļaujamo VPN ietekmes kategoriju rādītāju izvēle;

visu iespējamo ACN datu ziņošanai iepriekš noteiktu parametru apraksts, piemēram, atsevišķas, iepriekš noteiktas inventarizācijas datu kategorijas un/vai VPN ietekmes kategorijas rādītāji;

ja ACN nav iekļauti visi aprites cikla posmi, informācija/pamatojums par to, kuri posmi nav aplūkoti;

izstrādājamā PVPNKN derīguma laikposms.

Ja citās sistēmās ir pieejami citi PKN, tad tos var izmantot kā pamatu PVPNKN (36) izstrādāšanai atbilstoši šajā PVPN rokasgrāmatā sniegtajām prasībām.

Pvpnkn izstrādāšanas prasības

PVPNKN pēc iespējas vairāk, ņemot vērā dažādās piemērošanas jomas kontekstus, būtu jāatbilst esošajiem starptautisko produktu kategoriju noteikumu (PKN) vadlīniju ieteikumiem.

2.3.   PVPNKN struktūra, pamatojoties uz produktu klasifikāciju pēc darbības (CPA)

PVPNKN dokumentā aprakstīts, kāda veida informācija sniedzama par produktu, raugoties no aprites cikla viedokļa, kā arī tas, kā šī informācija jānodrošina. Produktu klasifikācija pēc darbības (CPA) shēma (2) jāizmanto, lai piešķirtu kodus un definētu informācijas moduļus, kurus izmanto produktu aprites cikla atspoguļošanai.

CPA produktu kategorijas ir saistītas ar darbībām, kas definētas, izmantojot NACE kodus (t. i., pēc Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā). Katram CPA produktam norāda vienu atsevišķu NACE darbību, līdz ar to CPA struktūra visos līmeņos ir paralēla NACE struktūrai.

NACE veido šāda hierarhiska struktūra (NACE 2. red. 2008. g. (37), 15. lpp.):

1)

pozīcijas, kuras identificētas ar alfabēta kodu (sadaļas);

2)

pozīcijas, kuras identificētas ar divu zīmju ciparu kodu (nodaļas);

3)

pozīcijas, kuras identificētas ar trīs zīmju ciparu kodu (grupas);

4)

pozīcijas, kuras identificētas ar četru zīmju ciparu kodu (klases).

Starptautiskās standartizētās visu saimnieciskās darbības veidu klasifikācijas (International Standard Industrial Classification, ISIC) un NACE kodi augstākajos līmeņos ir vienādi, bet NACE ir detalizētāks iedalījums zemākos līmeņos. Ievērojot to, ka šā pētījuma ietvaros NACE kods attiecas uz nozares līmeni, jāpiešķir vismaz divu zīmju kods (t. i., nodaļas līmenī) (38). Tas atbilst ISIC sistēmai.

Šādas PVPNKN dokumenta pieejas piemērs ir sniegts turpmāk par „Pienu un piena produktiem”. Šeit divu zīmju ciparu kods (nodaļa) definē rūpniecības nozarei raksturīgu produktu grupu (piemēram, 10. nodaļa — Pārtikas produkti), kurai tās apakšiedalījumā ir vairāki produktu kodi (piemēram, 10.51.11. grupa — Pārstrādāts šķidrs piens un salds krējums) (2. attēls). Tādēļ divu zīmju ciparu kodu un dažreiz vienas zīmes ciparu kodu var izmantot tādu rūpniecības nozarei raksturīgas informācijas moduļu definēšanai, kuri apkopojumā veido konkrētu produktu aprites ciklus horizontālā struktūrā. Katrā no tām ir iestrādāta arī vertikāla struktūra, kas sniedzas no vispārīgas produktu grupas uz konkrētākiem atsevišķiem produktiem.

2.   attēls

CPA sistēmas principu shēma

Image

PVPNKN izstrādāšanas prasības

PVPNKN jānosaka vismaz pēc CPA koda divu zīmju kodu iedalījuma (noklusējuma izvēles iespēja). Tomēr PVPNKN var pieļaut (pamatotas) novirzes (piemēram, pieļaut trīs zīmes). Piemēram, aplūkojot nozares komplicētību, vajadzīgi vairāk nekā divi cipari. Ja līdzīgiem produktiem vairākus ražošanas maršrutus definē, izmantojot CPA alternatīvu, PVPNKN jāiekļauj visi attiecīgie CPA.

3.   PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA PĒTĪJUMA MĒRĶA(-U) DEFINĒŠANA

3.1.   Vispārīga informācija

Mērķa definēšana ir PVPN pētījuma pirmais solis, kas nosaka pētījuma vispārīgo kontekstu. Skaidras mērķu definēšanas mērķis ir nodrošināt, lai būtu optimāli saskaņoti analītiskie mērķi, metodes, rezultāti un paredzētās pielietošanas jomas, kā arī būtu kopīgs redzējums, kas dalībniekiem pētījumā sniegtu norādes. Lēmums par PVPN rokasgrāmatas izmantošanu paredz, ka daži mērķa definēšanas aspekti tiks definēti iepriekš. Tomēr ir svarīgi nesteigties, rūpīgi apsverot un noformulējot mērķus, lai nodrošinātu veiksmīgu PVPN pētījumu.

Definējot mērķus, ir svarīgi noskaidrot pētījuma paredzētās pielietošanas jomas un pētījuma analītiskā dziļuma un rūpīguma pakāpi. Tas būtu jāatspoguļo noteiktajos pētījuma ierobežojumos (darbības jomas definēšanas posms). Analīzēm, kuras pievēršas, piemēram, vismazāko vides izmaksu iespējai, produkta dizainam, salīdzinošajai novērtēšanai un ziņošanai, būs vajadzīgi kvantitatīvi pētījumi, kas atbilst šajā PVPN rokasgrāmatā noteiktajām analītiskajām prasībām. Vienā PVPN pētījumā ir iespējamas arī kombinētas pieejas, ja tikai atsevišķām piegādes ķēdes daļām veic kvantitatīvo analīzi, bet pārējām — iespējamo vides karsto punktu kvalitatīvus aprakstus (piemēram, kvantitatīva analīze „no šūpuļa līdz vārtiem” (39) kopā ar „no vārtiem līdz kapam” (40) vides apsvērumu kvalitatīvajiem aprakstiem vai ar atsevišķu reprezentatīvu produktu veidu izmantošanas un aprites cikla beigu posmu kvantitatīvām analīzēm).

Prasības PVPN pētījumiem

PVPN pētījuma mērķa definīcijā jāiekļauj:

paredzētā(-ās) piemērošanas joma(-as);

pētījuma veikšanas iemesli un lēmuma konteksts;

mērķauditorija;

tas, vai salīdzinājumus un/vai salīdzinošos apgalvojumus (41) paredzēts darīt zināmus atklātībai;

pētījuma vadītājs;

pārskatīšanas procedūra (ja nepieciešams).

Piemērs T-krekla vides pēdas nospiedums: mērķa definēšana

Aspekti

Konkrēta informācija

Paredzētā(-ās) piemērošanas joma(-as)

Informācijas par produktu sniegšana klientam

Pētījuma veikšanas iemesli un lēmuma konteksts

Reaģēt uz klienta lūgumu

Salīdzinājumi, kurus paredzēts darīt zināmus atklātībai

Nē, tas būs publiski pieejams, bet to nav paredzēts izmantot salīdzinājumiem vai salīdzinošiem apgalvojumiem.

Mērķauditorija

Ārēju tehnisku ekspertu auditorija, saziņa starp uzņēmumiem

Pārskatīšana

Neatkarīgais ārējais pārskatītājs: Y k-gs

Pētījuma vadītājs

SIA „G uzņēmums”

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānosaka PVPN pētījuma pārskatīšanas prasības.

4.   PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA PĒTĪJUMA DARBĪBAS JOMAS DEFINĒŠANA

4.1.   Vispārīga informācija

Definējot PVPN pētījuma darbības jomu, sīki apraksta izvērtējamo sistēmu un ar to saistītās analītiskās specifikācijas.

Prasības PVPN pētījumiem

PVPN pētījuma darbības jomas definīcijai jāatbilst pētījuma definētajiem mērķiem un jāietver (sīkāku aprakstu sk. turpmākajās apakšsadaļās):

analīzes vienība (42) un atsauces plūsma; (43)

sistēmas robežas;

vides pēdas nospieduma ietekmes kategorijas;

pieņēmumi/ierobežojumi.

4.2.   Analīzes vienība un atsauces plūsma

PVPN rokasgrāmatas lietotājiem jādefinē PVPN pētījuma analīzes vienība un atsauces plūsma. Analīzes vienība kvalitatīvi un kvantitatīvi apraksta produkta funkciju(-as) un ilgumu.

Prasības PVPN pētījumiem

PVPN pētījuma analīzes vienība jānosaka pēc šādiem aspektiem:

nodrošinātā(-ās) funkcija(-as)/pakalpojums(-i): „kas”;

funkcijas vai pakalpojuma svarīgums: „cik daudz”;

prognozējamais kvalitātes līmenis: „cik labi”;

produkta ilgums/darbmūžs: „cik ilgi”;

NACE kods(-i).

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānosaka analīzes vienība(-as).

Piemērs

Norādījums/prasība: definē funkcionālo vienību. Nosauc produkta funkcijas(-u) kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus un nosaka to daudzumu, atbildot uz jautājumiem “kas” , “cik daudz” , “cik labi” un “cik ilgi”.

Funkcionālās vienības definēšanas piemērs

T-krekla funkcionālā vienība:

 

(KAS) T-krekls (vidēji lielumiem S, M, L ), ražots no poliestera

 

(CIK DAUDZ) viens T-krekls

 

(CIK LABI) valkā reizi nedēļā un izmanto veļas mazgājamo mašīnu mazgāšanai 30 grādu temperatūrā

 

(CIK ILGI) piecus gadus

Piezīme

Dažiem starpproduktiem var būt vairāk nekā viena funkcija. Var būt nepieciešams šīs funkcijas noskaidrot un izvēlēties starp tām.

Atsauces plūsma ir produkta daudzums, kāds nepieciešams definētās funkcijas nodrošināšanai. Visas citas ielaides (44) un izlaides (45) plūsmas analīzē ar to ir kvantitatīvi saistītas. Atsauces plūsmu var izteikt tiešā saistībā ar analīzes vienību vai vairāk uz produktu vērstā veidā.

Prasības PVPN pētījumiem

Saistībā ar analīzes vienību jānosaka piemērota atsauces plūsma. Saistībā ar šo plūsmu ir jāaprēķina kvantitatīvie dati par ielaidi un izlaidi, kas savākti analīzes pamatošanai.

Piemērs

Atskaites plūsma: 160 grami poliestera

4.3.   Produktu vides pēdas nospieduma pētījumu sistēmas robežas

Sistēmas robežas nosaka, kuras produkta aprites cikla daļas un kuri ar tām saistītie procesi pieder analizētajai sistēmai (t. i., ir nepieciešami savas funkcijas veikšanai, kā to nosaka analīzes vienība). Tādēļ novērtējamās produktu sistēmas robežai jābūt skaidri noteiktai.

Sistēmas robežu shēma (ieteicama)

Sistēmas robežu shēma vai plūsmu diagramma ir analizētās sistēmas shematisks attēlojums. Tā precīzi norāda, kuras produkta aprites cikla daļas iekļauj vai neiekļauj analīzē. Sistēmas robežu shēma var būt noderīgs rīks sistēmas robežas definēšanā un turpmāko datu vākšanas darbību organizēšanā.

PADOMS: sistēmas robežu shēmas sagatavošana nav obligāta, bet tā ir ļoti ieteicama. Sistēmas robežu shēma palīdzēs definēt analīzi un veidot tās struktūru.

Prasības PVPN pētījumiem

Sistēmas robeža jādefinē pēc vispārējās piegādes ķēdes loģikas, iekļaujot visus posmus no izejvielu (46) ieguves līdz apstrādes, ražošanas, izplatīšanas, uzglabāšanas, izmantošanas posmam un produkta aprites cikla beigu apstrādei (t. i., „no šūpuļa līdz kapam” (47)), kā tas ir piemērots pētījuma paredzētajai piemērošanas jomai. Sistēmas robežām jāietver visi procesi, kas piesaistīti produkta piegādes ķēdei, kas saistīta ar analīzes vienību.

Sistēmas robežās iekļautie procesi jāiedala priekšplāna procesos (t. i., produkta aprites cikla galveni procesi, par kuriem informācija ir pieejama tieši (48)) un fona procesos (t. i., tie produkta aprites cikla procesi, par kuriem informācijai nav iespējams piekļūt tieši (49)).

Sistēmas robežu shēma būtu iekļaujama darbības jomas definīcijā.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānosaka produktu kategorijas PVPN pētījumu sistēmas robežas, iekļaujot parasti katram posmam nosakāmo attiecīgo aprites cikla posmu un procesu specifikāciju (tostarp laika, ģeogrāfiskās un tehnoloģiskās specifikācijas). Jebkura novirze no noklusējuma „no šūpuļa līdz kapam” pieejas, piemēram, starpproduktu (50) nezināma izmantošanas posma vai aprites cikla beigu posma neiekļaušana, skaidri jāpaskaidro un jāpamato.

PVPNKN jānosaka lejpusējie (51) scenāriji, lai nodrošinātu PVPN pētījumu salīdzināmību un konsekvenci.

Oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšana

Terminu „oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšana” bieži izmanto, atsaucoties uz trešo pušu darbībām, kas vērstas uz siltumnīcefekta gāzu samazināšanu, piemēram, regulētas shēmas Kioto protokola (Tīrās attīstības mehānisms (Clean Development Mechanism, CDM ), Kopīgā īstenošana (Joint Implementation, JI), emisiju kvotu tirdzniecības shēmas (Emissions Trading Schemes, ETS)) vai brīvprātīgu sistēmu ietvaros. Emisiju izlīdzināšana ir atsevišķi siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazinājumi, ko izmanto SEG emisiju kompensēšanai (t. i., izlīdzināšanai) citur, piemēram, lai panāktu brīvprātīgi vai obligāti noteiktu SEG mērķi vai maksimālo robežu. Emisiju izlīdzināšanu aprēķina relatīvi bāzlīnijai, kas ataino hipotētisku scenāriju attiecībā uz to, kādas būtu bijušas emisijas, ja nebūtu mazināšanas projekta, kas nodrošina emisiju izlīdzināšanu. Emisiju izlīdzināšanas piemēri ir oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšana, izmantojot tīrās attīstības mehānismu, oglekļa dioksīda kredītvienības un cita veida emisiju izlīdzināšana ārpus sistēmas.

Prasības PVPN pētījumiem

Emisiju izlīdzināšanu neiekļauj PVPN pētījumā, bet par to var ziņot atsevišķi, iekļaujot „Papildu informācijā par vidi”.

4.4.   Vides pēdas nospieduma ietekmes kategoriju un novērtēšanas metožu izraudzīšanās

Vides pēdas nospieduma (VPN) ietekmes kategorijas (52) attiecas uz konkrētām ietekmes kategorijām, kuras tiek aplūkotas PVPN pētījumā. Tās parasti attiecas uz resursu izmantošanu, videi kaitīgu vielu emisijām (piemēram, siltumnīcefekta gāzes vai toksiskas ķīmiskas vielas), kas var arī nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. VPN ietekmes novērtēšanas metodes izmanto modeļus cēloņsakarību noteikšanai starp izlietotajiem materiāliem/enerģiju un emisijām, kas saistītas ar produkta aprites ciklu (kā norādīts resursu izmantošanas un emisiju profilā), un katru aplūkoto VPN ietekmes kategoriju (53). Tādēļ katra kategorija attiecas uz kādu konkrētu atsevišķu VPN ietekmes novērtējuma modeli.

VPN ietekmes novērtējuma (54) mērķis ir sagrupēt un apkopot reģistrētos resursu izmantošanas un emisiju profila datus pēc to attiecīgā ieguldījuma katrā VPN ietekmes kategorijā. Līdz ar to tas sniedz vajadzīgo pamatu to VPN rezultātu interpretēšanai, kuri attiecas uz PVPN pētījuma mērķiem (piemēram, piegādes ķēdes „karsto punktu” un pilnveidošanas iespēju noteikšana). Tādēļ VPN ietekmes kategoriju izlasei būtu jābūt visaptverošai, proti, lai tās ietvertu visus būtiskos vides jautājumus, kas saistīti ar interesējošo produktu piegādes ķēdi.

2. tabulā sniegts VPN ietekmes kategoriju un ar tām saistīto izmantojamo novērtēšanas metožu noklusējuma saraksts. (55) Sīkākas norādes par šīs ietekmes aprēķināšanu aprakstītas 6. nodaļā.

2.   tabula

VPN ietekmes noklusējuma kategorijas (ar to attiecīgajiem VPN ietekmes kategorijas radītājiem) un PVPN pētījumu VPN ietekmes novērtējuma modeļi

VPN ietekmes kategorija

VPN ietekmes novērtējuma modelis

VPN ietekmes kategorijas rādītāji

Avots

Klimata pārmaiņas

Berna modelis. Globālās sasilšanas potenciāli (GSP) 100 gadu laikā.

Kg CO2 ekvivalenta

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, 2007. g.

Ozona noārdīšanās

No vides atkarīgā starpatomu potenciāla (Environment-Dependent Interatomic Potential, EDIP) modelis, kas izstrādāts, izmantojot Pasaules Meteoroloģijas organizācijas (PMO) ozona noārdīšanās potenciālus (ONP) bezgalīgā laika posmā.

Kg CFC-11 (56) ekvivalenta

PMO, 1999. g.

Saldūdens ekotoksiskums

USEtox modelis

CTUe (Salīdzināmā toksiskā vienība ekosistēmām, Comparative Toxic Unit for ecosystems)

Rosenbaum et al., 2008. g.

Toksicitāte cilvēkiem — vēzi izraisošas sekas

USEtox modelis

CTUh (Salīdzināmā toksiskā vienība cilvēkiem, Comparative Toxic Unit for humans)

Rosenbaum et al., 2008. g.

Toksicitāte cilvēkiem — vēzi neizraisošas sekas

USEtox modelis

CTUh (Salīdzināmā toksiskā vienība cilvēkiem, Comparative Toxic Unit for humans)

Rosenbaum et al., 2008. g.

Cietās daļiņas (PM)/ieelpotās neorganiskās vielas

RiskPoll modelis

Kg PM2,5 (57) ekvivalenta

Humbert, 2009. g.

Jonizējošais starojums — ietekme uz cilvēku veselību

Ietekmes uz cilvēku veselību modelis

Kg U235 ekvivalenta (gaisā)

Dreicer et al., 1995. g.

Fotoķīmiskā ozona veidošanās

LOTOS-EUROS modelis

Kg NMVOC (58) ekvivalenta

Van Zelm et al., 2008. g., kā piemērots ReCiPe

Acidifikācija

Uzkrātās pārsniegšanas modelis

Mol H+ ekv.

Seppälä et al., 2006. g.; Posch et al., 2008. g.

Eitrofikācija — sauszemes

Uzkrātās pārsniegšanas modelis

Mol N ekv.

Seppälä et al., 2006. g.; Posch et al., 2008. g.

Eitrofikācija — ūdens

EUTREND modelis

Saldūdens: kg P ekvivalenta jūras ūdens: kg N ekvivalenta

Struijs et al., 2009. g., kā īstenots ReCiPe

Resursu izsmelšana — ūdens

Šveices ekoloģiskās nepietiekamības modelis

Ar vietējo ūdens nepietiekamību saistīta ūdens izmantošana m3

Frischknecht et al., 2008. g.

Resursu izsmelšana — minerāli, fosilie resursi

CML2002 modelis

Kg antimona (Sb) ekvivalenta

Van Oers et al., 2002. g.

Zemes pārveidošana

Augsnes organisko vielu (Soil Organic Matter, SOM) modelis

Kg (deficīts)

Milà i Canals et al., 2007. g.

Atkarībā no produktu sistēmas un paredzētās piemērošanas jomas šīs PVPN rokasgrāmatas lietotāji var izvēlēties sašaurināt VPN ietekmes kategoriju kopumu. Šādi izņēmumi būtu jāpamato ar atbilstošiem dokumentiem, tādiem kā (nepilnīgs saraksts):

starptautiskās vienprātības process;

neatkarīga ārēja pārskatīšana;

vairāku ieinteresēto personu process;

ACN pētījumi, kam veikta salīdzinošā novērtēšana;

atbilstības izvērtēšanas posms (sk. 5.2. sadaļu).

Prasības PVPN pētījumiem

VPN ietekmes kategoriju izlasei būtu jābūt visaptverošai, proti, lai tās ietvertu visus būtiskos vides jautājumus, kas saistīti ar interesējošo produktu piegādes ķēdi. PVPN pētījumā jāizmanto visas noteiktās VPN ietekmes noklusējuma kategorijas un ar tām saistītie norādītie VPN ietekmes novērtējuma modeļi un rādītāji. Visi izņēmumi skaidri jādokumentē, jāpamato, un par tiem jāziņo PVPN ziņojumā, kā arī jāpamato ar atbilstošiem dokumentiem.

Jebkādu izņēmumu ietekme uz galarezultātiem, jo īpaši saistībā ar ierobežojumiem attiecībā uz salīdzināmību ar citiem PVPN pētījumiem, jāizskata interpretēšanas posmā, un par tiem jāziņo. Šādi izņēmumi jāpārskata.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānorāda un jāpamato ikviens izņēmums no VPN ietekmes noklusējuma kategorijām, jo īpaši ar salīdzināmības aspektiem saistītie izņēmumi.

4.5.   PVPN iekļaujamās papildu informācijas par vidi izraudzīšanās

Produkta būtiskā iespējamā ietekme uz vidi, iespējams, var sniegties pāri vispāratzīto uz aprites ciklu balstīto VPN ietekmes novērtējuma modeļu robežām. Kad vien iespējams, ir svarīgi ņemt vērā šo ietekmi uz vidi. Piemēram, zemes izmantojuma izmaiņu izraisīta ietekme uz bioloģisko daudzveidību var rasties saistībā ar konkrētu ražotni vai darbību. Šim nolūkam var būt nepieciešams piemērot papildu VPN ietekmes kategorijas, kas nav iekļautas šajā PVPN rokasgrāmatā sniegtajā noklusējuma sarakstā, vai pat var būt nepieciešami papildu kvalitatīvie apraksti, ja ietekmi nevar kvantitatīvi sasaistīt ar produktu piegādes ķēdi. Šādas papildu metodes būtu jāuzskata par tādām, kas papildina VPN ietekmes kategoriju noklusējuma sarakstu.

Iespējams, ka dažus produktus ražo tuvu jūrai esošos uzņēmumos. Tādēļ to emisijas, iespējams, var ietekmēt jūras ūdeni, nevis saldūdeni. Tā kā VPN ietekmes kategoriju noklusējuma kopums ietver tikai saldūdenī veiktu emisiju radītu ekotoksiskumu, ir svarīgi ņemt vērā arī šādas emisijas tieši jūras ūdenī. Tās jāiekļauj vienkāršā līmenī, jo šādām emisijām pašlaik ietekmes novērtējuma modelis nav pieejams.

„Papildu informācija par vidi” var ietvert (nepilnīgs saraksts) šādas ziņas:

a)

materiālu komplekta datus;

b)

informāciju par demontāžu, otrreizējas pārstrādes iespēju, atjaunojamību, atkārtotas izmantošanas iespēju, resursu efektivitāti;

c)

informāciju par bīstamu vielu izmantošanu;

d)

informāciju par bīstamu/nebīstamu atkritumu iznīcināšanu;

e)

informāciju par enerģijas patēriņu;

f)

informāciju par vietēju/ražotnei raksturīgu ietekmi, piemēram, vietējo ietekmi uz acidifikāciju, eitrofikāciju un bioloģisko daudzveidību.

Var ietvert arī citu būtiska vides informāciju par darbībām un/vai iesaistītajām ražotnēm, kā arī par produkta izlaidi.

Prasības PVPN pētījumiem

Ja VPN ietekmes kategoriju noklusējuma kopums vai VPN ietekmes novērtējuma modeļi atbilstoši neaplūko izvērtējamā produkta iespējamo ietekmi uz vidi, tad visi būtiskie ar to saistītie (kvalitatīvie/kvantitatīvie) vides aspekti papildus jāiekļauj kā „papildu informācija par vidi”. Tomēr tā nedrīkst aizstāt obligātos noklusējuma VPN ietekmes kategoriju novērtējuma modeļus. Par šo papildu kategoriju pamatojošajiem modeļiem un attiecīgajiem rādītājiem jāsniedz skaidras atsauces, un tie jādokumentē.

Papildu informācijai par vidi jābūt:

balstītai uz pamatotu un pārskatītu vai pārbaudītu informāciju (atbilstoši ISO 14020 un ISO 14021:1999 5. punkta prasībām);

konkrētai, precīzai un nemaldinošai;

būtiskai konkrētajai produktu kategorijai.

Emisijas, kas tiek veiktas tieši jūras ūdenī, jāiekļauj „papildu informācijā par vidi” (inventarizācijas līmenī).

Ja „papildu informāciju par vidi” izmanto PVPN pētījuma interpretēšanas posma pamatošanai, tad visiem datiem, kas vajadzīgi šādas informācijas sniegšanai, jāatbilst tādām pašām kvalitātes prasībām, kādas noteiktas PVPN rezultātu aprēķinā izmantotajiem datiem (sk. 5.6. sadaļu (59)).

„Papildu informācijai par vidi” ir jābūt saistītai tikai ar vides jautājumiem. Informācija un instrukcijas, piemēram, produktu drošības lapas, kas nav saistītas ar produkta vides pēdas nospiedumu, nav iekļaujamas PVPN. Tāpat tajā nav iekļaujama ar tiesiskām prasībām saistīta informācija.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānorāda un jāpamato PVPN pētījumā iekļaujamā „papildu informācijai par vidi”. Par šādu papildu informāciju jāziņo atsevišķi no PVPN rezultātiem, kas sagatavoti pēc aprites cikla, skaidri dokumentējot visas metodes un pieņēmumus. „Papildu informācija par vidi var būt kvantitatīva un/vai kvalitatīva”.

„Papildu informācija par vidi” var ietvert (nepilnīgs saraksts):

citas produktu kategorijai būtiskas ietekmes uz vidi kategorijas;

citus būtiskus tehniskus parametrus, kurus var izmantot, lai novērtētu pētāmo objektu, un kuri ļauj veikt produkta kopējās efektivitātes salīdzinājumus ar citiem produktiem; šie tehniskie parametri var attiekties, piemēram, uz atjaunojamu energoresursu izmantošanu salīdzinājumā ar neatjaunojamu energoresursu izmantošanu, atjaunojamu un neatjaunojamu degvielu izmantošanas salīdzinājumu, sekundāru materiālu izmantošanu, saldūdens resursu izmantošanu vai bīstamo un nebīstamo atkritumu iznīcināšanas veidu salīdzinājumu;

citas būtiskas pieejas resursu izmantošanas un emisiju profilā esošo plūsmu raksturošanai (60), ja noklusējuma metodē atsevišķām plūsmām (piemērām, ķīmisko vielu grupām) nav pieejami raksturojoši faktori (61) (RF);

vides rādītājus vai produktatbildības rādītājus (piemēram, Globālā ziņošanas iniciatīva (GRI));

aprites cikla enerģijas patēriņu pēc primārā enerģijas avota, atsevišķi uzskaitot „atjaunojamo” energoresursu izmantošanu;

tiešo enerģijas patēriņu pēc primārā enerģijas avota, atsevišķi uzskaitot „atjaunojamo” energoresursu izmantošanu;

attiecībā uz „no vārtiem līdz vārtiem” posmiem — Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) Sarkanajā grāmatā iekļauto sugu un valsts dabas aizsardzības sarakstā iekļauto sugu, kuru biotopi atrodas darbības skartajās zonās, skaitu, norādot pēc izzušanas riska līmeņa;

aprakstu par darbību, produktu un pakalpojumu būtisku ietekmi uz bioloģisko daudzveidību aizsargājamās teritorijās un ārpus aizsargājamām teritorijām esošās lielas bioloģiskās daudzveidības vērtības teritorijās;

kopējo atkritumu svaru pēc to veida un iznīcināšanas metodes;

transportēto, importēto, eksportēto vai pārstrādāto atkritumu, kurus uzskata par bīstamiem saskaņā ar Bāzeles Konvencijas I, II, III, un VIII pielikumu, svaru un starptautiski nosūtīto atkritumu procentuālo daudzumu.

4.6.   Pieņēmumi/ierobežojumi

PVPN pētījumos var rasties vairāki analīzes veikšanas ierobežojumi, tādēļ jāizdara pieņēmumi. Piemēram, iespējams, ka vispārīgi dati (62) nepilnīgi attēlo analizēto produktu reālo stāvokli, un tos var pārņemt labāka atainojuma nolūkā.

Prasības PVPN pētījumiem

Par visiem ierobežojumiem un pieņēmumiem jāsniedz pārredzams ziņojums.

Papildu prasības PVPNKN

PVPNKN jāziņo par produktu kategorijai raksturīgajiem ierobežojumiem un jānosaka šādu ierobežojumu pārvarēšanai nepieciešamie pieņēmumi.

5.   RESURSU IZMANTOŠANAS UN EMISIJU PROFILA SAGATAVOŠANA UN REĢISTRĒŠANA

5.1.   Vispārīga informācija

PVPN modelēšanas pamatā jāapkopo visu izlietoto materiālu/enerģijas resursu/izlaides un emisiju gaisā, ūdenī un augsnē inventarizācija (profils) par produktu piegādes ķēdi. To sauc par resursu izmantošanas un emisiju profilu (63).

Ideālā gadījumā produktu piegādes ķēdes modelis būtu jāveido, izmantojot objektam vai produktam raksturīgus datus (t. i., modelējot tieši atbilstošo aprites ciklu, aprakstot piegādes ķēdi, izmantošanas un aprites cikla beigu posmus, ja nepieciešams). Praksē, kad vien iespējams, parasti būtu jāizmanto tieši savākti attiecīgā objekta inventarizācijas dati. Procesiem, kuru konkrētiem datiem uzņēmumam nav tiešas pieejas (t. i., fona procesiem), parasti izmanto vispārīgus datus (64). Tomēr laba prakse ir (ja iespējams) piekļūt no piegādātājiem tieši savāktiem datiem par viņu visbūtiskākajiem piegādātajiem produktiem, ja vien vispārīgi dati nav reprezentatīvāki vai piemērotāki.

Resursu izmantošanas un emisiju profilā jāpārņem šādas iekļauto plūsmu klasifikācijas (65):

vienkāršas plūsmas, kas ir (ISO 14040:2006, 3.12.) „pētāmajā sistēmā ievadītais materiāls vai enerģija, kas iegūta no vides, iepriekš cilvēkam to nepārveidojot, vai no pētāmās sistēmas izejošs materiāls vai enerģija, kas tiek izvadīta vidē, cilvēkam to pēc tam nepārveidojot.” Vienkāršas plūsmas ir, piemēram, no dabas vai emisijām gaisā, ūdenī, augsnē iegūti resursi, kas ir tieši saistīti ar VPN ietekmes kategoriju raksturojošiem faktoriem;

saliktās (jeb kompleksās) plūsmas, kas ir visas sistēmā paliekošās ielaides (piemēram, elektrība, materiāli, transporta procesi) un izlaides (piemēram, atkritumi, blakusprodukti), kam nepieciešama tālāka modelēšana, lai tās pārveidotu par vienkāršām plūsmām.

Resursu izmantošanas un emisiju profilā visas saliktās plūsmas jāpārveido par vienkāršām plūsmām. Piemēram, par atkritumu plūsmām jāziņo ne tikai kā par kg sadzīves vai bīstamo atkritumu, bet tajos arī jāiekļauj cieto atkritumu pārstrādes radītās emisijas ūdenī, gaisā un augsnē. Tas ir nepieciešams PVPN pētījumu salīdzināmības nolūkā. Tādēļ resursu izmantošanas un emisiju profils ir pabeigts, kad visas plūsmas ir izteiktas kā vienkāršas plūsmas.

PADOMS: datu apkopošanas procesa dokumentēšana ir lietderīga datu kvalitātes uzlabošanai ilgākā laikā, sagatavošanai kritiskai pārskatīšanai (66) un produkta tālākas inventarizācijas pārbaudīšanai, lai tajā būtu atainotas pārmaiņas ražošanas praksē; lai nodrošinātu, ka ir dokumentēta visa būtiskā informācija, inventarizācijas procesa sākumā var būt lietderīgi izveidot datu pārvaldības plānu (sk. II pielikumu).

Resursu izmantošanas un emisiju profilu PVPN pētījumā var sagatavot, ievērojot divu posmu procedūru, kā izskaidrots 3. attēlā. Pirmais solis nav obligāts, bet ir ļoti ieteicams.

3.   attēls

Divposmu procedūra resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošanai

Image

Prasības PVPN pētījumiem

Resursu izmantošanas un emisiju profilā jāiekļauj visa resursu izmantošana un visas emisijas, kas saistītas ar noteiktās sistēmas robežās iekļautajiem aprites cikla posmiem. Plūsmas jāsagrupē kā „vienkāršās plūsmas” un „saliktās (piemēram, kompleksās) plūsmas”. Pēc tam resursu izmantošanas un emisiju profilā visas saliktās plūsmas jāpārveido par vienkāršām plūsmām.

5.2.   Atbilstības izvērtēšanas posms (ieteicams)

Ir ļoti ieteicams veikt sākotnēju „atbilstības izvērtēšanas līmeņa” resursu izmantošanas un emisiju profilu, ko dēvē par atbilstības izvērtēšanas posmu, jo tas palīdz novirzīt datu savākšanas darbības un datu kvalitātes prioritātes uz faktisko resursu izmantošanas un emisiju profilu.

Prasības PVPN pētījumiem

Ja tiek veikts atbilstības izvērtēšanas posms (ļoti ieteicams), būtu jāizmanto viegli pieejami konkrēti un/vai vispārīgi dati, kas atbilst datu kvalitātes prasībām, kā tas noteikts 5.6. sadaļā. Visi procesi un darbības, ko paredzēts aplūkot resursu izmantošanas un emisiju profilā, jāiekļauj atbilstības izvērtēšanas posmā. Visi piegādes ķēdes posmu izņēmumi skaidri jāpamato un jāiesniedz pārskatīšanas procesā, kā arī jāizskata to ietekme uz galarezultātiem.

Lai izstrādātu kvalitatīvus videi potenciāli nozīmīgu procesu aprakstus, piegādes ķēdes posmiem, kuriem nav paredzēts veikt kvantitatīvo VPN ietekmes novērtējumu, atbilstības novērtēšanas posmā ir jāizmanto esošā literatūra un citi avoti. Šādi kvalitatīvie apraksti jāiekļauj „papildu informācijā par vidi”.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jāprecizē iekļaujamie procesi, kā arī ar tiem saistītās datu kvalitātes un pārskatīšanas prasības, kas var būt augstākas nekā šīs PVPN rokasgrāmatas prasības. PVPNKN jānorāda arī tas, kuriem procesiem nepieciešami konkrēti dati un kuriem ir vai nu pieļaujama, vai nepieciešama vispārīgu datu izmantošana.

5.3.   Datu pārvaldības plāns (pēc izvēles)

Datu pārvaldības plāns var būt vērtīgs datu pārvaldīšanas un produktu resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošanas izsekošanas rīks.

Datu pārvaldības plāns var ietvert:

datu vākšanas procedūru aprakstu;

datu avotus;

aprēķina metodoloģiju;

datu pārraides, glabāšanas un dublēšanas procedūras;

kvalitātes kontroles un pārskatīšanas procedūras par datu vākšanu, ievadīšanas un apstrādes darbībām, datu dokumentēšanu un emisiju aprēķiniem.

Papildu norādes par datu pārvaldības plāna izveidošanas iespējamām pieejām sk. II pielikumā.

5.4.   Resursu izmantošanas un emisiju profila dati

Prasības PVPN pētījumiem

Resursu izmantošanas un emisiju profilā jāiekļauj visi resursu izmantošanas veidi un emisijas, kas saistītas ar noteiktās sistēmas robežās iekļautajiem aprites cikla posmiem.

Jāapsver šādu elementu iekļaušana resursu izmantošanas un emisiju profilā:

izejvielu iegūšana un priekšapstrāde;

ražošanas līdzekļi: jāpiemēro lineārā amortizācija; jāņem vērā paredzētais ražošanas līdzekļu darbmūžs (nevis laiks līdz ekonomiskās grāmatvedības 0 vērtības sasniegšanai);

ražošana;

produktu izplatīšana un uzglabāšana;

izmantošanas posms;

loģistika;

aprites cikla beigas.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN būtu jāsniedz viens vai vairāki piemēri par resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošanu, tostarp šādas specifikācijas:

iekļauto procesu/darbību vielu saraksti;

vienības;

vienkāršo plūsmu nomenklatūra.

Tās var attiekties uz vienu vai vairākiem piegādes ķēdes posmiem, procesiem vai darbībām standartizētas datu vākšanas un ziņošanas nodrošināšanas nolūkā. PVPNKN var noteikt stingrākas datu prasības galvenajiem augšpusējiem, „no vārtiem līdz vārtiem” (67) vai lejpusējiem posmiem nekā šajā PVPN rokasgrāmatā noteiktās prasības.

Modelēšanas procesiem/darbībām pamatmodulī (t. i., „no vārtiem līdz vārtiem” posmā) PVPNKN jānorāda arī:

iekļautie procesi/darbības;

datu apkopošanas par galvenajiem procesiem specifikācijas, tostarp vidusmēra datu noteikšana pa objektiem;

visi ražotnei raksturīgi dati, kas nepieciešami ziņošanai kā „papildu informācija par vidi”;

īpašas prasības par datu kvalitāti, piemēram, par noteiktu darbības datu mērīšanu.

Ja PVPNKN nepieciešamas arī novirzes no noklusējuma „no šūpuļa līdz kapam” sistēmas robežas (piemēram, ja PVPNKN paredz „no šūpuļa līdz vārtiem” robežas izmantošanu), tad PVPNKN jānorāda, kā resursu izmantošanas un emisiju profilā tiks uzskaitīta materiālu/enerģijas bilance.

5.4.1.   Izejvielu ieguve un priekšapstrāde („no šūpuļa līdz vārtiem”)  (68)

Izejvielu ieguves un priekšapstrādes posms sākas, kad resursus iegūst no dabas, un beidzas, kad produkta sastāvdaļas nogādā (caur „vārtiem”) produkta ražošanas objektā. Pie procesiem, kādi var rasties šajā posmā, pieder šādi:

resursu ieguve;

visu pētāmā produkta materiālu ielaižu priekšapstrāde, tāda kā:

metālu veidošana par stieņiem;

ogļu attīrīšana;

otrreiz pārstrādātu materiālu pārvēršana;

biogēnu materiālu fotosintēze;

koku vai labības kultivēšana un ražas novākšana;

pārvadāšana ieguves un priekšapstrādes objekta robežās un starp šiem objektiem, kā arī uz ražošanas objektu.

5.4.2.   Ražošanas līdzekļi

Iekļaujamo ražošanas līdzekļu piemēri ir šādi:

ražošanas procesos izmantotās mašīnas;

ēkas;

biroja aprīkojums;

transportlīdzekļi;

transporta infrastruktūra.

Ražošanas līdzekļiem jāizmanto lineārā amortizācija. Jāņem vērā paredzētais ražošanas līdzekļu darbmūžs (nevis laiks līdz ekonomiskās grāmatvedības 0 vērtības sasniegšanai).

5.4.3.   Ražošana(68)

Ražošanas posms sākas, kad produkta sastāvdaļas ieved ražošanas objektā, un beidzas, kad gatavo produktu izved no ražošanas objekta. Ar ražošanu saistītu darbību piemēri ir šādi:

ķīmiska apstrāde;

ražošana;

pusfabrikātu pārvadāšana starp ražošanas procesiem;

materiāla sastāvdaļu montāža;

iepakošana;

atkritumu apstrāde;

darbinieku pārvadāšana (ja attiecas);

komandējumi (ja attiecas).

5.4.4.   Produktu izplatīšana un uzglabāšana(68)

Produktus izplata lietotājiem un var uzglabāt dažādos piegādes ķēdes punktos. Ar izplatīšanu un uzglabāšanu saistīto iekļaujamo procesu piemēri ir šādi (nepilnīgs saraksts):

noliktavas apgaismojumam un apkurei vajadzīgās enerģijas ielaide;

aukstumaģentu izmantošana noliktavās un transportlīdzekļos;

transportlīdzekļu degvielas patēriņš.

5.4.5.   Izmantošanas posms(68)

Izmantošanas posms sākas, kad patērētājs vai galalietotājs produktu pārņem savā īpašumā, un beidzas, kad izmantoto produktu izmet transportēšanai uz otrreizējās pārstrādes vai atkritumu apsaimniekošanas objektu. Iekļaujamo izmantošanas posmu piemēri ir šādi (nepilnīgs saraksts):

izmantošanas/patēriņa modeļi, atrašanās vieta, laiks (diena/nakts, vasara/ziema, darba nedēļa/nedēļas nogale) un pieņemtais produktu izmantošanas posma darbmūžs;

nogādāšana izmantošanas vietā;

saldēšana izmantošanas vietā;

sagatavošana izmantošanai (piemēram, sildīšana mikroviļņu krāsnī);

izmatošanas laikā patērētie resursi (piemēram, veļas mazgāšanas līdzeklis, veļas mazgājamās mašīnas izmantotā enerģija un ūdens);

produkta remonts un apkope izmantošanas posma laikā.

Izmantošanas scenārijā jānorāda arī tas, vai analizētā produkta izmantošana varētu vai nevarētu radīt pārmaiņas sistēmās, kurās tos izmanto. Piemēram, produkti, kuri izmanto enerģiju, iespējams, var ietekmēt apkurei/dzesēšanai ēkā vajadzīgo enerģiju vai automašīnas akumulatora svars varētu ietekmēt attiecīgās automašīnas degvielas patēriņu. Būtu jāņem vērā šādi tehniskās informācijas par izmantošanas scenāriju avoti (nepilnīgs saraksts):

publicētie starptautiskie standarti, kas sniedz norādījumus un prasības produkta izmantošanas posma scenāriju un darbmūža scenāriju (t. i., aplēses) izstrādāšanai;

publicētie valsts norādījumi par produkta izmantošanas posma scenāriju un darbmūža scenāriju (t. i., aplēses) izstrādāšanu;

publicētie rūpniecības nozares norādījumi par produkta izmantošanas posma scenāriju un darbmūža scenāriju (t. i., aplēses) izstrādāšanu;

tirgus pētījumi un citi tirgus dati.

PIEZĪME: ražotāja ieteiktā metode, kas jāpiemēro izmantošanas posmā (piemēram, gatavošana cepeškrāsnī noteiktu laiku un noteiktā temperatūrā), iespējams, varētu nodrošināt produkta izmantošanas posma noteikšanas bāzi. Tomēr faktiskais izmantošanas modelis var atšķirties no ieteicamajiem, un tas būtu jāizmanto, ja šāda informācija ir pieejama.

Prasības PVPN pētījumiem

Ja saskaņā ar šajā PVPN rokasgrāmatā noteiktajiem paņēmieniem nav paredzēta neviena produktu izmantošanas posma noteikšanas metode, organizācijai, kura veic pētījumu, jānosaka produktu izmantošanas posma noteikšanai izmantotā pieeja. Tomēr faktiskais izmantošanas modelis var atšķirties no ieteicamajiem, un tas būtu jāizmanto, ja šāda informācija ir pieejama. Jāiekļauj ar produktu izmantošanu saistītu citu sistēmu būtiskā ietekme.

Jāuzrāda metožu un pieņēmumu dokumentācija. Jādokumentē visi būtiskie pieņēmumi par izmantošanas posmu.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānorāda:

pētījumā iekļaujamie izmantošanas posma scenāriji, ja tādi ir;

izmantošanas posmā aplūkojamais laikposms.

5.4.6.   Analizētā produkta loģistikas modelēšana

Pie svarīgiem parametriem, kas ir vai būtu jāņem vērā (atkarībā no konkrētā gadījuma, sk. turpmāk), modelējot transportu, pieder turpmāk norādītie.

1.

Transporta veids: jāņem vērā transporta veids, piemēram, sauszemes (kravas automašīna, dzelzceļš, cauruļvadi), ūdens (kuģis, prāmis, barža) vai gaisa (lidmašīna) transports.

2.

Transportlīdzekļa veids un degvielas patēriņš: jāņem vērā transportlīdzekļa veids pēc transporta veida, kā arī degvielas patēriņš, kad transportlīdzeklis ir pilnībā piekrauts un tukšs. Pilnībā piekrauta transportlīdzekļa degvielas patēriņam piemēro slodzes lieluma korekciju (69).

3.

Slodzes lielums: ietekme uz vidi ir tieši saistīta ar faktisko slodzes lielumu, kas tādēļ jāņem vērā.

4.

Braucienu bez kravas skaits: kad piemērojams un attiecas, būtu jāņem vērā braucienu bez kravas skaits (t. i., līdz nākamās kravas savākšanai pēc produkta izkraušanas nobrauktā attāluma attiecība pret produkta transportēšanai nobraukto attālumu). Uz produktu jāattiecina arī tukšā transportlīdzekļa nobrauktie kilometri. Jāizstrādā īpašas vērtības katrai valstij un transportētā produkta veidam.

5.

Transportēšanas attālums: transportēšanas attālumi jādokumentē, piemērojot vidējus transportēšanas attālumus, kādi raksturīgi aplūkotajā kontekstā.

6.

Transportēšanas radītas ietekmes sadalīšana: transportēšanas darbību radītas ietekmes daļa jāattiecina uz analīzes vienību (aplūkoto produktu), izmantojot slodzes ierobežojošo faktoru. Būtu jāņem vērā šādi modelēšanas principi:

preču pārvadāšana: pārvadātās preces laiks vai attālums UN masa vai tilpums (vai īpašos gadījumos: gabali/paletes):

a)

ja pirms transportlīdzekļa maksimālās fiziskās slodzes sasniegšanas ir sasniegts maksimālais atļautais svars: 100 % apmērā no tā tilpuma (augsta blīvuma produktiem), tad sadalījuma noteikšanā jāizmanto pārvadāto produktu masa;

b)

ja transportlīdzeklis ir piekrauts par 100 % apjoma, bet nesasniedz maksimālo atļauto svaru (zema blīvuma produktiem), tad sadalījuma noteikšanā jāizmanto pārvadāto produktu tilpums;

personāla pārvadāšana: laiks vai attālums;

personāla komandējumi: laiks, attālums vai ekonomiskā vērtība.

7.

Degvielas ražošana: jāņem vērā degvielas ražošana; degvielas ražošanas noklusējuma vērtības pieejamas, piemēram, Eiropas standartsistēmas par aprites ciklu datubāzē (European Reference Life Cycle Database, ELCD) (70).

8.

Infrastruktūra: būtu jāņem vērā ceļu, dzelzceļa un ūdens transporta infrastruktūra.

9.

Resursi un rīki: būtu jāņem vērā loģistikas operācijām vajadzīgo papildu resursu un rīku, kā krānu un transportieru, apjoms un veids.

Prasības PVPN pētījumiem

Jāņem vērā šādi transporta parametri: transporta veids, transportlīdzekļa tips un degvielas patēriņš, slodzes lielums, braucienu bez kravas skaits (ja tas ir būtiski), transportēšanas attālums, preču pārvadāšanas sadalījums, pamatojoties uz slodzes ierobežojošo faktoru (t. i., masu augsta blīvuma produktiem un tilpumu zema blīvuma produktiem) un degvielas ražošana.

Būtu jāņem vērā šādi transporta parametri: transporta infrastruktūra, papildu resursi un rīki, kā krāni un transportieri, personāla transporta sadalījums, pamatojoties uz laiku vai attālumu, personāla komandējumu sadalījums, pamatojoties uz laiku, attālumu vai ekonomisko vērtību.

Transporta radītā ietekme jāizsaka noklusējuma atsauces vienībās, t. i., tonnkilometros (tkm) precēm un cilvēkkilometros pasažieru transportam. Visas novirzes no šīm noklusējuma atsauces vienībām jāpamato, un par tām jāziņo.

Transporta radītā ietekme uz vidi jāaprēķina, katras atsauces vienības ietekmi katram transportlīdzekļu veidam reizinot:

a)

precēm: ar attālumu un slodzi;

b)

cilvēkiem: ar attālumu un cilvēku skaitu, izmantojot noteiktos transporta scenārijus.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānorāda pētījumā iekļaujamie transporta, izplatīšanas un uzglabāšanas scenāriji, ja tādi ir.

5.4.7.   Aprites cikla beigas  (71)

Aprites cikla beigu posms sākas, kad lietotājs izmet izmantoto produktu, un beidzas, kad šo produktu atgriež dabā kā atkritumus vai tas ieplūst cita produkta aprites ciklā (t. i., kā otrreiz pārstrādāta ielaide). PVPN pētījumā iekļaujamo aprites cikla beigu procesu piemēri ir šādi:

aprites cikla beigu produktu un iepakojuma savākšana un transportēšana;

sastāvdaļu demontāža;

sasmalcināšana un šķirošana;

pārvēršana par otrreiz pārstrādātu materiālu;

kompostēšana vai citas organisko atkritumu pārstrādes metodes;

pārklāšana ar meža nobirām;

smago pelnu sadedzināšana un iznīcināšana;

atkritumu apglabāšana poligonā un pildizgāztuvju darbība un apkope;

transportēšanai uz aprites cikla beigu apstrādes objektiem neieciešamais transports.

Tā kā bieži vien nav zināms, kas noticis produkta aprites cikla beigās, jādefinē aprites cikla beigu scenāriji.

Prasības PVPN pētījumiem

Atkritumu plūsmas, ko rada sistēmas robežās iekļautie procesi, jāmodelē līdz vienkāršu plūsmu līmenim.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jādefinē aprites cikla beigu scenāriji, ja tādi ir. Šie scenāriji jāizveido, izmantojot pašreizējo (analīzes veikšanas gada) praksi, tehnoloģiju un datus.

5.4.8.   Elektrības (ieskaitot atjaunojamos energoresursus) izmantošanas uzskaite

Augšpusējā posmā sadales tīklā vai noteiktās PVPN robežās patērētā elektrība jāmodelē pēc iespējas precīzāk, dodot priekšroku konkrētiem piegādātāja datiem. Ja energoresurss (tā daļa) ir atjaunojams, ir svarīgi, lai tas netiktu uzskaitīts divreiz. Tādēļ piegādātājam jāgarantē, ka organizācijai produkta ražošanas vajadzībām piegādātā atjaunojamā elektroenerģija ir efektīvi ģenerēta, izmantojot atjaunojamus energoresursus, un nav nodota sadales tīklā, lai to varētu izmantot citi patērētāji (piemēram, atjaunojamas enerģijas ražošanas izcelsmes garantija (72)).

Prasības PVPN pētījumiem

Attiecībā uz augšpusējā posmā tīklā vai noteiktās PVPN robežās patērēto elektroenerģiju jāizmanto konkrēti piegādātāja dati, ja tādi ir pieejami. Ja konkrēti piegādātāja dati nav pieejami, jāizmanto tās valsts, kurā rodas attiecīgie aprites cikla posmi, valstij raksturīgais kombinētais patēriņš. Enerģijas kombinācijas datiem par produktu izmantošanas posmā patērēto enerģiju jāatspoguļo valstu vai reģionu realizācijas attiecība. Ja šādi dati nav pieejami, jāizmanto vidējā ES patēriņa kombinācija vai citādi vispiemērotākā patēriņa kombinācija.

Jāgarantē, ka augšpusējā posmā vai noteiktā PVPN robežās no sadales tīkla patērētie atjaunojamie energoresursi netiek uzskaitīti divreiz. PVPN ziņojumā pielikumā jāiekļauj piegādātāja paziņojums, kas garantē, ka piegādātā elektroenerģija ir efektīvi ģenerēta, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un ka tā netiek pārdota nevienai citai organizācijai.

5.4.9.   Papildu apsvērumi par resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošanu

Biogēnā oglekļa izvadīšana un emisijas

Piemēram, oglekļa dioksīdu no atmosfēras izvada, pateicoties koku augšanai (–1 CO2 globālās sasilšanas ekv. raksturojošais faktors (73)), savukārt to izdala koksnes degšanas laikā (+1 CO2 globālās sasilšanas ekv. raksturojošais faktors).

Prasības PVPN pētījumiem

Biogēnā oglekļa avotu izvadīšana un emisijas jānošķir no resursu izmantošanas un emisiju profila (74).

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas (ietekme uz klimata pārmaiņām): zemes izmantojuma izmaiņu ietekme uz klimata pārmaiņām galvenokārt izriet no zemē esošās oglekļa krājas izmaiņām. Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas rodas tādas viena zemes izmantojuma veida pārvēršanās par citu rezultātā, kas notiek vienā zemes virsmas apaugumā, iespējams, radot izmaiņas attiecīgās zemes oglekļa krājā, bet neizraisot citas sistēmas izmaiņas. Plašāku informāciju sk. VI pielikumā.

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas (ietekme uz klimata pārmaiņām): zemes izmantojuma izmaiņu ietekme uz klimata pārmaiņām galvenokārt izriet no zemē esošās oglekļa krājas izmaiņām. Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas rodas, ja noteiktas zemes izmantojuma izmaiņas izraisa pārmaiņas ārpus sistēmas robežām, t. i., citos zemes izmantojuma veidos. Tā kā trūkst saskaņotas metodikas par netiešām zemes izmantojuma izmaiņām vides pēdas nospieduma kontekstā, netiešas zemes izmantojuma izmaiņas neiekļauj PVPN siltumnīcefekta gāzu aprēķinos.

Prasības PVPN pētījumiem

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas tiešu zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā, produktiem sadala: i) uz divdesmit gadiem pēc šo zemes izmantojuma izmaiņu notikšanas vai ii) vienotā ražas periodā no izvērtētā produkta ieguves (pat ja vairāk par 20 gadiem) (75), un izvēlas garāko periodu. Plašāku informāciju sk. VI pielikumā. Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas netiešu zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā, neņem vērā, ja vien to nepārprotami neprasa PVPNKN. Tādā gadījumā par netiešu zemes izmantojuma izmaiņu ziņo atsevišķi papildu vides informācijā, bet to neiekļauj siltumnīcefekta gāzu ietekmes kategorijas aprēķinā.

Atjaunojamas enerģijas ģenerēšanas uzskaite

Novērtējamās sistēmas robežās enerģija jāģenerē no atjaunojamiem avotiem. Ja noteiktās sistēmas robežās saražo vairāk enerģijas nekā patērē un šo enerģiju piegādā trešai pusei, piemēram, ievadot elektrosadales tīklā, tad to var uzskaitīt pie novērtējamā produkta tikai tad, ja tā jau nav uzskaitīta citās shēmās. Nepieciešama dokumentācija (piemēram, atjaunojamas enerģijas ražošanas izcelsmes garantija (76)), kurā paskaidro, vai aprēķinā ir vai nav ņemta vērā attiecīgā kredītvienība.

Prasības PVPN pētījumiem

Ar sistēmas robežās ģenerēto atjaunojamo enerģiju saistītās kredītvienības jāaprēķina par koriģēto (piemēram, atņemot ārēji nodrošinātās atjaunojamās enerģijas apjomu) vidējo tās valsts līmeņa attiecīgo kombinēto patēriņu, kurai enerģija tiek nodrošināta. Ja šādi dati nav pieejami, jāizmanto vidējā ES patēriņa kombinācija vai citādi vispiemērotākā patēriņa kombinācija. Ja nav pieejami dati par koriģēto kombināciju aprēķinu, tad jāizmanto nekoriģētie vidējie kombināciju dati. Pārskatāmi jāziņo par to, kuras enerģijas kombinācijas ir pieņemtas labumu aprēķināšanai, un to, vai tās ir vai nav koriģētas.

(Oglekļa) pagaidu uzglabāšanas un kavētu emisiju uzskaite

Oglekļa pagaidu uzglabāšana notiek tad, kad kāds produkts "samazina siltumnīcefekta gāzes atmosfērā" jeb rada "negatīvas emisijas", uz ierobežotu laiku izvadot un uzglabājot oglekli.

Kavētas emisijas ir emisijas, kas tiek izlaistas laika gaitā, piemēram, ilgas lietošanas vai galīgās iznīcināšanas fāzēs, nevis atsevišķā emisijā laikā t.

To var parādīt ar piemēru: ja jums ir kokmateriālu mēbeles, kuru mūžs ir 120 gadu, jūs uzglabājat oglekli 120 gadus un emisijas no to iznīcināšanas vai sadedzināšanas aprites cikla beigās kavējas par 120 gadiem. CO2 tiek izmantota kokmateriālu mēbeļu saražošanai, tiek glabāta 120 gadus un tiek izlaista tad, kad mēbeles tiek iznīcinātas vai sadedzinātas to mūža beigās. CO2 tiek glabāta 120 gadus, un kavētās CO2 emisijas notiek tikai pēc 120 gadiem (mēbeļu mūža beigās), nevis uzreiz.

Prasības PVPN pētījumiem

Noklusējuma VPN ietekmes kategoriju aprēķinā nedrīkst ņemt vērā ar (oglekļa) pagaidu uzglabāšanu vai kavētām emisijām saistītas kredītvienības. Tomēr tās var iekļaut kā „papildu informāciju par vidi”. Turklāt tās iekļauj kā „papildu informācija par vidi”, ja tā noteikts pamatojošā PVPNKN.

5.5.   Resursu izmantošanas un emisiju profila nomenklatūra

PVPN pētījumu izstrādātājiem jāpārbauda dokumentētā nomenklatūra un īpašības par konkrētu plūsmu resursu izmantošanas un emisiju profilā, salīdzinot ar Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem (ILCD) (77) nomenklatūru un īpašībām.

Prasības PVPN pētījumiem

Visas būtiskās resursu izmantošanas un emisijas, kas saistītas ar noteiktās sistēmas robežās iekļautajiem aprites cikla posmiem, jādokumentē, izmantojot Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem (ILCD) nomenklatūru un īpašības(74), kā aprakstīts IV pielikumā.

Ja ILCD nav pieejama nomenklatūra un īpašības par konkrētu plūsmu, praktizējošajam ekspertam jāizveido atbilstoša nomenklatūra un jādokumentē attiecīgās plūsmas īpašības.

5.6.   Datu kvalitātes prasības

Šī sadaļa apraksta, kā jāveic datu kvalitātes novērtējums. PVPN pētījumiem pielāgoti seši kvalitātes kritēriji, no kuriem pieci attiecas uz datiem un viens — uz metodi. To kopsavilkums sniegts Reprezentativitāte (tehnoloģiskā, ģeogrāfiskā, laika piesaistes) raksturo, kādā pakāpē atlasītie procesi un produkti ataino analizējamo sistēmu. Tiklīdz ir izraudzīti procesi un produkti, kas reprezentē analizējamo sistēmu, un ir veikta šo procesu un produktu resursu izmantojuma un emisiju profila inventarizācija, pabeigtības kritērijs izvērtē, kādā pakāpē šo procesu un produktu resursu izmantojums un emisiju profils sedz visas šo procesu un produktu emisijas un resursus.

Papildus šiem kritērijiem datu kvalitātes novērtējumā ir iekļauti vēl trīs aspekti, t. i., pārskatīšana un dokumentācija (ILCD formāta ievērošana) un ILCD nomenklatūras ievērošana. Pēdējie trīs nav iekļauti datu kvalitātes puskvantitatīvajā novērtējumā, kā aprakstīts turpmākās rindkopās. Tomēr tie ir jāievēro.

3.   tabula

Datu kvalitātes kritēriji, dokumentācija, nomenklatūra un pārskatīšana

Datu kvalitātes kritēriji

Tehnoloģiskā reprezentativitāte (78)

Ģeogrāfiskā reprezentativitāte (79)

Laika piesaistes reprezentativitāte (80)

Pilnīgums

Parametru nenoteiktība (81)

Metodoloģiskā piemērotība un atbilstība (82) (7. tabulā noteiktās prasības piemēro līdz 2015. gada beigām. No 2016. gada būs nepieciešama pilnīga atbilstība PVPN metodoloģijai).

Dokumentācija

Atbilstoši ILCD formātam

Nomenklatūra

Atbilstoši ILCD nomenklatūrai (piemēram, ILCD atskaites vienkāršo plūsmu izmantošana ar IT savietojamam inventāram)

Pārskatīšana

„Kvalificēta pārskatītāja” pārskatīšana (sk. 8. nodaļu):

Atsevišķs pārskata ziņojums


4.   tabula

Datu kvalitātes un datu kvalitātes novērtējuma prasību pārskats

 

Minimālā nepieciešamā datu kvalitāte

Nepieciešamās datu kvalitātes novērtējuma veids

Dati, kas veido vismaz 70 % ieguldījumu katrai VPN ietekmes kategorijai

Kopumā „laba” datu kvalitāte (DKN ≤ 3,0)

Puskvantitatīvs, izmantojot 5. tabulu.

Dati, kas veido 20–30 % ieguldījumu katrā VPN ietekmes kategorijā

Kopumā „vidēja” datu kvalitāte

Kvalitatīvs eksperta atzinums (eksperta atzinuma pamatošanai var izmantot 7. tabulu). Nav nepieciešama daudzuma noteikšana.

Dati, kurus izmanto aptuvenās vērtības noteikšanai un konstatēto nepilnīgo datu aizpildīšanai (ne vairāk kā 10 % ieguldījums katrai VPN ietekmes kategorijai)

Vislabākie pieejamie dati

Kvalitatīvs eksperta atzinums (eksperta atzinuma pamatošanai var izmantot 7. tabulu).

Puskvantitatīvs datu kvalitātes novērtējums

5. tabula nodrošina pārskatu par datu kvalitātes puskvantitatīvā novērtējumā izmantotajiem kritērijiem; 6. tabula un attiecīgie vienādojumi apraksta datu kvalitātes puskvantitatīvā novērtējumā izmantojamos kritērijus. VII pielikums sniedz tiešu papīra produktu datu kvalitātes prasību piemēru.

5.   tabula

VPN pētījumā izmantotā aprites cikla inventāra datu kopuma vispārējās datu kvalitātes puskvantitatīvā novērtējuma kritēriji

Kvalitātes līmenis

Kvalitātes novērtēšana

Definīcija

Pilnīgums

Metodoloģiskā piemērotība un atbilstība

Laika reprezentativitāte

Tehnoloģiskā reprezentativitāte

Ģeogrāfiskā reprezentativitāte

Parametru nenoteiktība

 

 

 

Jāvērtē attiecībā uz katras VPN ietekmes kategorijas pārklājumu un salīdzinājumā ar hipotētiski ideālu datu kvalitāti.

Izmantotās ACI metodes un metodoloģiskās izvēles (piemēram, sadalījums, aizstāšana u. c.) atbilst datu kopuma mērķim un darbības jomai, jo īpaši paredzētajām piemērošanas jomām, ar ko pamatot lēmumus. Metodes ir arī konsekventi piemērotas visiem datiem (83).

Pakāpe, kādā datu kopums atspoguļo aplūkojamās sistēmas īpašos apstākļus attiecībā uz datu laiku/vecumu, ieskaitot fona procesa datu kopumus, ja tādi ir.

Piebilde: t. i., par attiecīgo gadu (un, ja iespējams, par atšķirībām gada vai diennakts ietvaros).

Pakāpe, kādā datu kopums atspoguļo īsto interesējošo datu kopu par tehnoloģiju, tostarp, par iekļautajiem fona datu kopumiem, ja tādi ir.

Piebilde: t. i., par tehnoloģiskajām īpašībām, ieskaitot ekspluatācijas apstākļus.

Pakāpe, kādā datu kopums atspoguļo īsto interesējošo datu kopu par ģeogrāfiju, tostarp, fona datu kopumus, ja tādi ir.

Piebilde: t. i., par konkrēto atrašanās vietu/vietu, reģionu, valsti, tirgu, kontinentu u. c.

Kvalitatīvs eksperta atzinums vai relatīva novirze no standarta, izsakot procentos, ja izmanto Montekarlo simulāciju.

Piebilde: nenoteiktības novērtējums ir saistīts tikai ar resursu izmantošanas un emisiju profila datiem, tas neietver VPN ietekmes novērtējumu.

Ļoti labs

1

Ļoti augstā pakāpē atbilst attiecīgajam kritērijam, nav vajadzīgs uzlabojums.

Ļoti labs pilnīgums

(≥ 90 %)

Pilnīga atbilstība visām PVPN rokasgrāmatas prasībām.

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Ļoti zema nenoteiktība

Ļoti zema nenoteiktība

(≤ 10 %)

Labs

2

Augstā pakāpē atbilst attiecīgajam kritērijam, neliela nozīmīgu uzlabojumu vajadzība.

Labs pilnīgums

(no 80 % līdz 90 %)

Uz attiecināmu (84) procesu balstīta pieeja UN:

tiek ievērotas šādas trīs metožu PVPN rokasgrāmatas prasības:

daudzfunkcionalitātes aplūkošana;

aprites cikla beigu modelēšana;

sistēmas robeža.

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Zema nenoteiktība

Zema nenoteiktība

(no 10 % līdz 20 %)

Vidējs

3

Pieņemamā pakāpē atbilst kritērijam, bet būtu vajadzīgs uzlabojums.

Vāja nenoteiktība

(no 70 % līdz 80 %)

Uz attiecināmu procesu balstīta pieeja UN:

tiek ievērotas divas no šīm trijām metožu PVPN rokasgrāmatas prasībām:

daudzfunkcionalitātes aplūkošana;

aprites cikla beigu modelēšana;

sistēmas robeža.

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Vidēja nenoteiktība

Vidēja nenoteiktība

(no 20 % līdz 30 %)

Slikts

4

Pietiekamā pakāpē neatbilst kritērijam. Nepieciešams uzlabojums.

Slikts pilnīgums

(no 50% līdz 70%)

Uz attiecināmu procesu balstīta pieeja UN:

tiek ievērota viena no šīm trijām metožu PVPN rokasgrāmatas prasībām:

daudzfunkcionalitātes aplūkošana;

aprites cikla beigu modelēšana;

sistēmas robeža.

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Augsta nenoteiktība

Augsta nenoteiktība

(no 30 % līdz 50 %)

Ļoti slikts

5

Neatbilst kritērijam. Nepieciešams ievērojams uzlabojums VAI:

šis kritērijs netika vērtēts/izskatīts vai tā kvalitāti nevarēja pārbaudīt/tā nav zināma.

Ļoti slikts vai nezināms pilnīgums

(<50 %)

Uz attiecināmu procesu balstīta pieeja, BET:

netiek ievērota neviena no šīm trijām metožu PVPN rokasgrāmatas prasībām:

daudzfunkcionalitātes aplūkošana;

aprites cikla beigu modelēšana;

sistēmas robeža.

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Kontekstam raksturīgs

Ļoti augsta nenoteiktība

Ļoti augsta nenoteiktība

(> 50 %)

Kopējo datu kvalitāti var aprēķināt, saskaitot par katru kvalitātes kritēriju saņemto kvalitātes punktu skaitu, dalot ar kritēriju kopējo skaitu (t. i., seši). Datu kvalitātes novērtējuma (DKN) rezultātu izmanto attiecīgā kvalitātes līmeņa noteikšanai pēc 6. tabulas. Savukārt 1. formulā sniegts aprēķina nosacījums:

1. formula:

Formula

—   DKN: datu kopuma datu kvalitātes novērtējums;

—   TeR: tehnoloģiskā reprezentativitāte;

—   GR: ģeogrāfiskā reprezentativitāte;

—   TiR: ar laiku saistītā reprezentativitāte;

—   C: pilnīgums;

—   P: precizitāte/nenoteiktība;

—   M: metodoloģiskā piemērotība un atbilstība.

Sniegtā 1. formula jāizmanto vispārējā datu kvalitātes novērtējuma līmeņa identificēšanai atbilstoši iegūtajam datu kvalitātes novērtējumam.

6.   tabula

Kopējais datu kvalitātes līmenis saskaņā ar iegūto datu kvalitātes novērtējumu

Kopējais datu kvalitātes novērtējums (DKN)

Datu kvalitātes līmenis

≤ 1,6

„Izcila kvalitāte”

1,6 līdz 2,0

„Ļoti laba kvalitāte”

2,0 līdz 3,0

„Laba kvalitāte”

3 līdz 4,0

„Vidēja kvalitāte”

> 4

„Slikta kvalitāte”


7.   tabula

Galvenajiem aprites cikla inventarizācijas datu kopumiem nepieciešamās datu kvalitātes puskvantitatīva novērtējuma piemērs

Process: krāsošanas process


Kvalitātes līmenis

Kvalitātes novērtēšana

Definīcija

Pilnīgums

Metodoloģiskā piemērotība un atbilstība

Laika reprezentativitāte

Tehnoloģiskā reprezentativitāte

Ģeogrāfiskā reprezentativitāte

Parametru nenoteiktība (relatīva novirze no standarta, izsakot procentos, ja izmanto Montekarlo simulāciju, pretējā gadījumā — kvalitatīva eksperta atzinums)

Ļoti labs

1

Ļoti augstā pakāpē atbilst attiecīgajam kritērijam, nav vajadzīgs uzlabojums.

Ļoti labs pilnīgums)

(≥ 90 %)

Pilnīga atbilstība visām PVPN rokasgrāmatas prasībām

2009.–2012.

Pārtraukts, izmantojot gaisa plūsmas krāsošanas mašīnas

Dažādas Viduseiropas valstis

Ļoti zema nenoteiktība

(≤ 10 %)

Labs

2

Augstā pakāpē atbilst attiecīgajam kritērijam, neliela nozīmīgu uzlabojumu vajadzība.

Labs pilnīgums

(no 80 % līdz 90 %)

Uz attiecināmu procesu balstīta pieeja UN:

tiek ievērotas šādas trīs metožu PVPN rokasgrāmatas prasības:

daudzfunkcionalitātes aplūkošana;

aprites cikla beigu modelēšana;

sistēmas robeža.

2006.–2008.

Piemēram, „Patēriņa kombinācija ES: 30 % puspārtraukta krāsošana, 50 % pārtraukta krāsošana un 20 % nepārtraukta krāsošana”

Dažādas ES-27 valstis; UK, DE; IT; FR

Zema nenoteiktība

(no 10% līdz 20%)

Vidējs

3

Pieņemamā pakāpē atbilst kritērijam, bet būtu vajadzīgs uzlabojums.

Vāja nenoteiktība

(no 70 % līdz 80 %)

Uz attiecināmu procesu balstīta pieeja UN:

tiek ievērotas šādas PVPN rokasgrāmatas divu metožu prasības:

daudzfunkcionalitātes aplūkošana;

aprites cikla beigu modelēšana.

Tomēr netiek ievērota šāda PVPN rokasgrāmatas vienas metodes prasība:

sistēmas robeža.

1999.–2005.

Piemēram, „Jaukta ražošana ES: 35 % puspārtraukta krāsošana, 40 % pārtraukta krāsošana un 25 % nepārtraukta krāsošana”.

Skandināvija; citas ES-27 valstis

Vidēja nenoteiktība

(no 20 % līdz 30 %)

Slikts

4

Pietiekamā pakāpē neatbilst kritērijam. Nepieciešams uzlabojums.

Slikts pilnīgums

(no 50 % līdz 75 %)

Uz attiecināmu procesu balstīta pieeja UN:

tiek ievērota šāda PVPN rokasgrāmatas metodes prasība:

daudzfunkcionalitātes aplūkošana.

Tomēr netiek ievērotas šādas PVPN rokasgrāmatas divu metožu prasības:

aprites cikla beigu modelēšana;

sistēmas robeža.

1990.–1999.

Piemēram, „pārtraukta krāsošana”

Tuvie Austrumi; US; JP

Augsta nenoteiktība

(no 30 % līdz 50 %)

Ļoti slikts

5

Neatbilst kritērijam. Nepieciešams ievērojams uzlabojums VAI:

šis kritērijs netika vērtēts/izskatīts vai tā kvalitāti nevarēja pārbaudīt/tā nav zināma.

Ļoti slikts vai nezināms pilnīgums

(< 50 %)

Uz attiecināmu procesu balstīta pieeja, BET:

netiek ievērota neviena no šīm trijām metožu PVPN rokasgrāmatas prasībām:

daudzfunkcionalitātes aplūkošana;

aprites cikla beigu modelēšana;

sistēmas robeža.

< 1990. g.; nav zināma

Nepārtraukta krāsošana; cita; nav zināma

Cita; nav zināma

Ļoti augsta nenoteiktība

(> 50 %)

Prasības PVPN pētījumiem

PVPN pētījumos, kas paredzēti ārējai informācijas apmaiņai, jāizpilda datu kvalitātes prasības, proti, B2B un B2C. PVPN pētījumos (kas sagatavoti saskaņā ar šo PVPN rokasgrāmatu), kas paredzēti izmantošanai uzņēmuma iekšējām vajadzībām, būtu jāievēro noteiktās datu kvalitātes prasības (t. i., tās ir ieteicamas), bet tās nav obligātas. Visas novirzes no šīm prasībām jādokumentē. Datu kvalitātes prasības attiecas gan uz konkrētiem (85), gan vispārīgiem datiem (86).

Datu kvalitātes puskvantitatīva novērtējuma veikšanai PVPN pētījumos jāizmanto šādi seši kritēriji: tehnoloģiskā reprezentativitāte, ģeogrāfiskā reprezentativitāte, ar laiku saistītā reprezentativitāte, pilnīgums, parametru nenoteiktība un metodoloģiskā piemērotība un konsekvence.

Neobligātajā atbilstības izvērtēšanas posmā par datiem, kas veido vismaz 90 % no katras VPN ietekmes kategorijas aplēstās ietekmes, neieciešams vismaz „vidējs” datu kvalitātes vērtējums, kā novērtēts kvalitatīvā eksperta slēdzienā.

Galīgajā resursu izmantošanas un emisiju profilā par procesiem un/vai darbībām, kas veido vismaz 70 % ieguldījuma katrā VPN ietekmes kategorijā, gan par konkrētiem, gan vispārīgiem datiem kopumā jāsaņem vismaz labas kvalitātes līmeņa novērtējums (noteiktā 70 % robeža ir izvēlēta tam, lai nodrošinātu līdzsvaru starp stabila novērtējuma sasniegšanas mērķi un vajadzību to saglabāt izpildāmu un pieejamu). Šiem procesiem jāveic puskvantitatīvs datu kvalitātes novērtējums, un par tiem jāiesniedz ziņojums. Vismaz 2/3 no atlikušajiem 30 % (t. i., no 20 % līdz 30 %) jāmodelē, izmantojot vismaz „vidējas kvalitātes” datus, kā novērtēts kvalitatīvā eksperta atzinumā. Dati, kas saņēmuši mazāk nekā vidēju kvalitātes novērtējumu, nedrīkst pārsniegt 10 % ieguldījumu katrā VPN ietekmes kategorijā.

PVPN pētījuma ietvaros jāpārskata tehnoloģiskās, ģeogrāfiskās un laika piesaistes reprezentativitātes datu kvalitātes prasības. Būtu jāievēro datu kvalitātes prasības attiecībā uz pilnīgumu, metodoloģisko piemērotību un atbilstību un parametru nenoteiktību, iegūstot vispārīgus datus tikai no šīs PVPN rokasgrāmatas prasībām atbilstošiem datu avotiem.

Attiecībā uz datu kvalitātes kritēriju „metodoloģiskā piemērotība un atbilstība” 6. tabulā noteiktās prasības jāpiemēro līdz 2015. gada beigām. No 2016. gada būs nepieciešama pilnīga atbilstība PVPN metodoloģijai.

Vispārīgu datu kvalitātes novērtējums jāveic ielaides plūsmu līmenī (piemēram, par tipogrāfijā izmantoto nopirkto papīru), savukārt konkrētu datu kvalitātes novērtējums jāveic atsevišķu procesu vai sakopotu procesu līmenī vai atsevišķu ielaides plūsmu līmenī.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jāsniedz turpmāki norādījumi par produktu kategorijas datu kvalitātes novērtējuma rezultātu attiecībā uz laika piesaistes, ģeogrāfisko un tehnoloģisko reprezentativitāti. Piemēram, tajos jānorāda, kurš laika piesaistes reprezentativitātes datu kvalitātes vērtējums būtu jāattiecina uz attiecīgo gadu pārstāvošo datu kopumu.

PVPNKN var noteikt papildu kritērijus datu kvalitātes novērtēšanai (salīdzinot ar noklusējuma kritērijiem).

PVPNKN var noteikt stingrākas datu kvalitātes prasības, ja tās ir piemērotas attiecīgajai produktu kategorijai. Tās var ietvert šādas prasības:

darbības/procesi „no vārtiem līdz vārtiem”;

augšpusējie vai lejpusējie posmi;

produktu kategorijas galvenās piegādes ķēdes darbības;

produktu kategorijas galvenajām VPN ietekmes kategorijām.

Datu kvalitātes vērtējuma noteikšanas piemērs

Elements

Panāktais kvalitātes līmenis

Attiecīgais kvalitātes vērtējums

Tehnoloģiskā reprezentativitāte (TeR)

Labs

2

Ģeogrāfiskā reprezentativitāte (GR)

Labs

2

Ar laiku saistītā reprezentativitāte (TiR)

Vidējs

3

Pilnīgums (C)

Labs

2

Parametru nenoteiktība (P)

Labs

2

Metodoloģiskā piemērotība un atbilstība (M)

Labs

2

Formula

Ja DKN (DQR) ir 2,2, tad tas nozīmē, ka kopumā ir „labas kvalitātes” novērtējums.

5.7.   Konkrētu datu vākšana

Šī nodaļa apraksta konkrētu datu vākšanu, kas ir tieši izmērīti vai iegūti dati, kas atspoguļo darbības konkrētā objektā vai objektu kopumā. Šajos datos būtu jāiekļauj visas zināmās procesu ielaides un izlaides. Ielaides ir, piemēram, enerģijas, ūdens, materiālu u. c. izmantošana. Izlaides ir produkti, līdzprodukti (87) un emisijas. Emisijas var iedalīt četrās kategorijās: emisijas gaisā, ūdenī, augsnē un emisijas cieto atkritumu veidā. Konkrētus datus var savākt, izmērīt vai aprēķināt, izmantojot darbības datus (88) un ar tiem saistītos emisiju faktorus. Jāpiebilst, ka emisiju faktorus var atvasināt no vispārīgiem datiem, ievērojot datu kvalitātes prasības.

Datu vākšana — mērījumi un individuāli izstrādātas anketas

Vistipiskākie datu avoti īpašiem nolūkiem ir mērījumi, kurus veic tieši par procesu vai kurus iegūst no operatoriem ar interviju vai anketu palīdzību. Datiem var būt jāveic mērogošana, apkopošana vai cita veida matemātiskā apstrāde, lai tos sasaistītu ar analīzes vienību un procesa atsauces plūsmu.

Raksturīgi konkrētu datu avoti ir šādi:

procesa vai ražotnes līmeņa dati;

rēķini un krājumu/izejmateriālu inventāra pārmaiņas;

emisiju mērījumi (no atgāzēm un notekūdeņiem radušos emisiju daudzums un koncentrācija);

produktu un atkritumu sastāvs;

iepirkumu un realizācijas nodaļa(-as)/struktūrvienība(-as).

Prasības PVPN pētījumiem

Konkrēti dati (89) jāiegūst par visiem priekšplāna procesiem un fona procesiem, kur tas ir nepieciešams (90). Tomēr, ja vispārīgi dati par priekšplāna procesiem ir reprezentatīvāki vai piemērotāki nekā konkrēti dati (kuri jāpamato un par kuriem jāziņo), tad vispārīgi dati jāizmanto arī priekšplāna procesiem.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN noteiktas turpmāk uzskaitītās prasības.

1.

Jānorāda, par kuriem procesiem jāvāc konkrēti dati.

2.

Jānorāda konkrētu datu vākšanas prasības.

3.

Jādefinē katras ražotnes datu vākšanas prasības par šādiem aspektiem:

mērķa posms(-i) un datu vākšanas pārklājums;

datu vākšanas atrašanās vieta (vietējā mērogā, starptautiski, pārstāvētās rūpnīcas u. tml.);

datu vākšanas laikposms (gads, gadalaiks, mēnesis u. tml.);

ja datu vākšanas atrašanās vieta vai laikposms līdz zināmai pakāpei jāierobežo, tad par to jāsniedz pamatojums un jāparāda, ka savāktie dati kalpos kā pietiekami piemēri.

5.8.   Vispārīgu datu vākšana

Vispārīgi dati ir dati, kuros nav izmantoti tieši mērījumi vai aprēķini par attiecīgajiem procesiem sistēmā. Vispārīgi dati var būt raksturīgi nozarei, t. i., raksturīgi PVPN pētījumā aplūkotajai nozarei, vai par vairākām nozarēm. Pie vispārīgu datu piemēriem pieder:

no literatūras vai zinātniskiem darbiem iegūti dati;

rūpniecības vidusmēra aprites cikla dati no aprites cikla inventarizācijas datubāzēm, rūpniecības apvienību pārskatiem, valsts statistikas u. c.

Vispārīgu datu iegūšana

Vienmēr, kad iespējams, vispārīgi dati būtu jāiegūst no šajā PVPN rokasgrāmatā norādītajiem datu avotiem. Atlikušos vispārīgos datus būtu ieteicams iegūt no:

starptautisku valstisku organizāciju (piemēram, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO), ANO Vides programmas (UNEP)) nodrošinātām datubāzēm;

konkrētas valsts pārvaldes ACI projektiem (par datubāzes veidotājas valsts raksturīgajiem datiem);

valsts pārvaldes ACI datubāzes projektiem;

citām trešo pušu ACI datubāzēm;

profesionāli recenzētas literatūras.

Pieejami arī citi iespējamie vispārīgo datu avoti, piemēram, Eiropas platformas par ACN resursu direktorijā (Resource Directory of the European Platform on LCA) (91). Ja vajadzīgie dati nav pieejami iepriekšminētajos avotos, var izmantot citus avotus.

Prasības PVPN pētījumiem

Vispārīgie dati būtu jāizmanto tikai fona sistēmā notiekošiem procesiem, bet, ja vispārīgi dati ir reprezentatīvāki vai piemērotāki nekā konkrēti dati, tad tie jāizmanto arī priekšplāna procesiem. Ja iespējams, vairāku nozaru vispārīgu datu vietā jāizmanto nozarei raksturīgi vispārīgi dati. Visiem vispārīgiem datiem jāatbilst šajā dokumentā norādītajām datu kvalitātes prasībām. Izmantoto datu avoti skaidri jādokumentē, un par tiem jāziņo PVPN ziņojumā.

Ja iespējams, vispārīgi dati (ar nosacījumu, ka tie atbilst šajā PVPN rokasgrāmatā norādītajām datu kvalitātes prasībām) būtu jāiegūst no šādiem avotiem:

atbilstoši attiecīgo PVPNKN prasībām izstrādāti dati;

atbilstoši PVPN pētījumiem noteiktām prasībām izstrādāti dati;

Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem (ILCD) datu tīkls (92) (priekšroku dodot datu kopumiem, kas pilnībā atbilst ILCD, nevis tādiem datiem, kas atbilst tikai sākuma līmenī);

Eiropas standartsistēmas par aprites ciklu datiem (European Reference Life Cycle Database System, ELCD) datubāze (93)

Papildu prasība PVPNKN

PVPNKN jānorāda:

ja vispārīgu datu izmantošana ir pieļaujama kā aproksimācija vielai, par kuru nav pieejami konkrēti dati;

faktiskās vielas un vispārīgās vielas nepieciešamo līdzību līmenis;

vairāk nekā viena datu kopuma apvienojums, ja nepieciešams.

5.9.   Atlikušo vienības procesa nepilnīgo datu/trūkstošu datu jautājumu risināšana

Nepilnīgi dati pastāv tad, ja nav pieejami tādi konkrēti vai vispārīgi dati, kas pietiekami attēlo konkrēto procesu produkta aprites ciklā. Attiecībā uz vairākumu procesu datu trūkuma gadījumā būtu jābūt iespējamam iegūt pietiekamu informāciju, lai sniegtu pamatotu aplēsi par trūkstošajiem datiem. Tādēļ galīgajā resursu izmantošanas un emisiju profilā būtu jābūt tikai dažiem nepilnīgiem datiem, ja vispār. Trūkstošā informācija var būt dažādu veidu un ar dažādām īpašībām, kuru apstrādei katrai nepieciešama atšķirīga risinājuma pieeja.

Nepilnīgi dati var būt, ja:

par konkrētu ielaidi/produktu nav datu vai

pastāv dati par līdzīgu procesu, bet:

šie dati ir iegūti citā reģionā;

šie dati ir iegūti, izmantojot atšķirīgu tehnoloģiju;

šie dati ir iegūti citā laikposmā.

Prasības PVPN pētījumiem

Visi nepilnīgie dati jāaizpilda, izmantojot vislabākos pieejamos vispārīgos vai ekstrapolētos datus (94). Šādu datu ieguldījums (tostarp nepilnīgi vispārīgi dati) nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ieguldījuma katrā aplūkotajā VPN ietekmes kategorijā. Tas ir atspoguļots datu kvalitātes prasībās, saskaņā ar kurām 10 % datu var izvēlēties no vislabākajiem pieejamajiem datiem (neattiecinot tālākas datu kvalitātes prasības).

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānorāda iespējami nepilnīgi dati un jāsniedz sīki izstrādāti norādījumi par šo nepilnīgo datu aizpildīšanu.

5.10.   Daudzfunkcionālu procesu apstrāde

Ja process vai objekts nodrošina vairāk nekā vienu funkciju, t. i., sniedz vairākas preces un/vai pakalpojumus („līdzproduktus”), tad tas ir „daudzfunkcionāls”. Šādās situācijās visas ar attiecīgo procesu saistītās ielaides un emisijas principiāli jāsadala starp interesējošo produktu un pārējiem līdzproduktiem. Procesu daudzfunkcionalitāti ietverošas sistēmas jāmodelē atbilstoši šādai lēmumu pieņemšanas hierarhijai, kur papildu norādījumus sniedz PVPNKN, ja tādi ir pieejami.

Lēmumu pieņemšanas hierarhija

I.   Sīkāks iedalījums vai sistēmas paplašinājums

Kad vien iespējams, lai izvairītos no sadales, būtu jāizmanto sīkāks iedalījums vai sistēmas paplašinājums. Sīkāks iedalījums attiecas uz daudzfunkcionālu procesu vai objektu sadalīšanu, lai nošķirtu ielaides plūsmas, kas ir tieši saistītas ar katru procesa vai objekta izlaidi. Sistēmas paplašinājums attiecas uz sistēmas paplašināšanu, tajā ietverot ar līdzproduktiem saistītas papildu funkcijas. Vispirms jāizpēta, vai analizējamo procesu var sadalīt sīkāk vai paplašināt. Ja iespējams sadalīt sīkāk, tad inventarizācijas dati būtu jāvāc tikai par tiem vienības procesiem (95), kuri ir tieši attiecināmi (96) uz attiecīgajām precēm/pakalpojumiem. Ja sistēmu var paplašināt, tad papildu funkcijas jāiekļauj analīzē kopā ar paplašinātās sistēmas rezultātiem kopumā, nevis atsevišķa līdzprodukta līmenī.

II.   Sadalījums pēc svarīgas pamatā esošas fiziskas saiknes

Ja nav iespējams piemērot sīkāku iedalījumu vai sistēmas paplašinājumu, jāpiemēro sadalījums: sistēmas ielaides un izlaides būtu jāsadala starp tās dažādajiem produktiem un funkcijām tā, lai šis sadalījums atspoguļotu būtiskās pamatā esošās fiziskās saiknes starp tiem (ISO 14044:2006, 14).

Sadalījums pēc svarīgas pamatā esošas fiziskas saiknes attiecas uz daudzfunkcionāla procesa vai objekta ielaides un izlaides plūsmu sadalīšanu atbilstoši svarīgai fiziskai saiknei, kurai nosakāms daudzums, starp šā procesa ielaidēm un līdzprodukta izlaidēm (piemēram, kāda ielaižu un izlaižu fiziskā īpašība, kas ir svarīga interesējošā līdzprodukta nodrošinātajai funkcijai). Sadalījumu pēc fiziskas saiknes var modelēt, izmantojot tiešu aizstāšanu, ja var noteikt tieši aizstātu produktu (97).

Var noteikt, vai tiešas aizstāšanas efektu var stabili modelēt. To var parādīt, pierādot, ka 1) ir tiešs, empīriski pierādāms aizstāšanas efekts UN 2) aizstāto produktu var modelēt un resursu izmantošanas un emisiju profila datus var atņemt tieši uzskatāmā veidā.

Ja tā ir (t. i., ir pārbaudīti abi noteikumi), modelē aizstāšanas efektu.

Alternatīvi

var noteikt, vai ielaides/izlaides plūsmas var sadalīt pēc kādas citas svarīgas pamatā esošas fiziskas saiknes, kas šīs ielaides un izlaides sasaista ar sistēmas nodrošināto funkciju. To var parādīt, pierādot, ka var definēt svarīgu fizisku saikni, pēc kuras sadalīt uz produktu sistēmas noteiktās funkcijas nodrošināšanu attiecināmās plūsmas (98):

ja tā ir, sadala pēc šīs fiziskās saiknes.

III.   Sadalījums pēc kādas citas saiknes

Var būt iespējams sadalījums pēc kādas citas saiknes. Piemēram, ekonomiskais sadalījums ir ar daudzfunkcionāliem procesiem saistītu ielaižu un izlaižu sadalījums uz līdzprodukta izlaidēm atbilstoši to relatīvajai tirgus vērtībai. Līdzfunkciju tirgus cenai būtu jābūt saistītai ar konkrēto stāvokli un punktu, kādā šos līdzproduktus ražo. Sadalījumu pēc ekonomiskās vērtības piemēro tikai tad, ja nav iespējams I un II noteikums. Visos gadījumos jāsniedz skaidrs pamatojums par I un II noteikuma nepiemērošanu un noteikta sadalījuma noteikuma izvēlēšanos III posmā, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku PVPN rezultātu fizisko reprezentativitāti.

Sadalījumu pēc kādas citas saiknes var īstenot vienā no diviem turpmāk aprakstītajiem veidiem.

Var noteikt, vai ir iespējams identificēt netiešas aizstāšanas (99) efektu UN vai aizstāto produktu var modelēt un inventāru atņemt pamatoti reprezentatīvā veidā.

Ja tā ir (t. i., ir pārbaudīti abi noteikumi), modelē netiešās aizstāšanas efektu.

Alternatīvi

var noteikt, vai ielaides/izlaides plūsmas starp produktiem un funkcijām var sadalīt pēc kādas citas saiknes (piemēram, pēc līdzproduktu relatīvās ekonomiskās vērtības).

Ja tā ir, tad produktus un funkcijas sadala pēc noskaidrotās saiknes.

Produktu daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana ir īpaši sarežģīta, ja ir iesaistīta viena (vai vairāku) produkta(-u) otrreizēja pārstrāde vai enerģijas reģenerācija, jo šīs sistēmas parasti kļūst ļoti sarežģītas. V pielikumā aprakstīta pieeja, kura jāizmanto ar noteiktu procesu, kas ietver otrreizējo pārstrādi un/vai enerģijas reģenerāciju, saistītu kopējo emisiju aprēķināšanai. Turklāt šie noteikumi attiecas arī uz sistēmas robežās ģenerētu atkritumu plūsmām.

Tiešas un netiešas aizstāšanas piemēri

Tieša aizstāšana

Tiešu aizstāšanu var modelēt kā sadalījuma formu pēc pamatā esošas fiziskas saiknes, ja iespējams identificēt tiešu, empīriski pierādāmu aizstāšanas efektu. Piemēram, mēslojot lauksaimniecības zemi ar kūtsmēslu slāpekli, tieši aizstājot atbilstošu īpašā mēslojuma slāpekļa daudzumu, kādu lauksaimnieks būtu izmantojis citā gadījumā, lopkopības sistēmu, no kuras iegūti kūtsmēsli, kreditē par aizstāto mēslojuma produkciju (ņemot vērā transportēšanas, apstrādes un emisiju atšķirības).

Netieša aizstāšana

Netiešu aizstāšanu var modelēt kā „sadalījuma pēc kādas citas saiknes” formu, ja pieņem, ka līdzprodukts aizstāj marginālu vai vidēju tirgus ekvivalenta produktu vai vidēju tirgus ekvivalenta produktu, izmantojot tirgus starpniecības procesus. Piemēram, ja kūtsmēslus iepako un realizē izmantošanai mājas dārzkopībā, tad lopkopības sistēmu, no kuras iegūti kūtsmēsli, kreditē par tirgus vidējo mājas dārzkopības mēslošanas līdzekli, kurš saskaņā ar pieņēmumu ir aizstāts (ņemot vērā transportēšanas, apstrādes un emisiju atšķirības).

Prasības PVPN pētījumiem

Visu daudzfunkcionalitātes problēmu risināšanai jāizmanto turpmāk izklāstītā PVPN daudzfunkcionalitātes lēmumu hierarhija: 1) sīkāks iedalījums vai sistēmas paplašinājums; 2) sadalījums pēc svarīgas pamatā esošas fiziskas saiknes (kas ietver tiešu aizstāšanu vai kādu svarīgu pamatā esošu fizisku saikni); 3) sadalījums pēc kādas citas saiknes (kas ietver netiešu aizstāšanu vai kādu citu svarīgu pamatā esošu saikni).

Par visām šajā sakarā izdarītajām izvēlēm jāiesniedz ziņojums, un tās jāpamato saistībā ar galveno mērķi nodrošināt fiziski reprezentatīvus, videi būtiskus rezultātus. Produktu daudzfuncionalitātei otrreizējās pārstrādes vai enerģijas reģenerācijas situācijās jāpiemēro V pielikumā aprakstītais vienādojums. Iepriekšminētais lēmumu pieņemšanas process arī attiecas uz aprites cikla beigu daudzfunkcionalitāti.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN sīkāk jānorāda daudzfunkcionalitātes risinājumi izmantošanai definētajās sistēmas robežās un, ja nepieciešams, augšpusējos un lejpusējos posmos. Ja iespējams/pieņemams, PVPNKN var sniegt arī konkrētus faktorus, ko izmantot sadalījuma risinājumu gadījumā. Visiem šādiem PVPNKN norādītajiem daudzfunkcionalitātes risinājumiem jābūt skaidri pamatotiem, ievērojot PVPN daudzfunkcionalitātes risinājumu hierarhiju.

Ja izmanto sīkāku iedalījumu, PVPNKN jānorāda, kuri procesi jāiedala sīkāk un pēc kādiem principiem tas jādara.

Ja paredzēts izmantot sadalījumu pēc fiziskas saiknes, PVPNKN jānorāda aplūkojamās svarīgās pamatā esošās fiziskās saiknes un jānosaka attiecīgie sadalījuma faktori.

Ja paredzēts izmantot sadalījumu pēc kādas citas saiknes, PVPNKN jānorāda šī saikne un jānosaka attiecīgie sadalījuma faktori. Piemēram, ekonomiskā sadalījuma gadījumā PVPNKN jānorāda līdzproduktu ekonomiskās vērtības noskaidrošanas noteikumi.

Saistībā ar daudzfunkcionalitāti aprites cikla beigu situācijās PVPNKN jānorāda, kā sniegtajā obligātajā formulā aprēķināt dažādās daļas.

4.   attēls

Daudzfunkcionālu procesu apstrādes lēmumu pieņemšanas koks

Image

5.11.   Datu iegūšana saistībā ar PVPN pētījuma nākamajiem metodoloģiskajiem posmiem

5. attēlā aplūkots datu vākšanas posms, kas jāveic, izstrādājot PVPN pētījumu. Obligāto/ieteicamo/iespējamo prasību kopsavilkums ir sniegts gan par konkrētiem, gan vispārīgiem datiem. Turklāt šajā attēlā parādīta saikne starp datu vākšanas posmu un resursu izmantošanas un emisiju profila izstrādi, un pēc tam veiktu VPN ietekmes novērtējumu.

5.   attēls

Saistība starp datu vākšanu, resursu izmantošanas un emisiju profilu un VPN ietekmes novērtējumu

Image

6.   VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA IETEKMES NOVĒRTĒJUMS

Tiklīdz ir sagatavots resursu izmantošanas un emisiju profils, jāuzsāk VPN ietekmes novērtējums, lai aprēķinātu produkta ekoloģiskos raksturlielumus, izmantojot atlasītās VPN ietekmes kategorijas un modeļus. VPN ietekmes novērtējums ietver divus obligātus un divus neobligātus posmus. VPN ietekmes novērtējums nav paredzēts tam, lai aizstātu citus (reglamentējošus) instrumentus, kuriem ir atšķirīga darbības joma un uzdevums, tādus kā (vides) riska novērtējums ((V)RN), konkrētās ražotnes ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) vai veselības un darba drošības noteikumi produktu līmenī vai saistībā ar drošību darbvietā. Jo īpaši VPN ietekmes novērtējuma uzdevums nav paredzēt, vai kādā konkrētā vietā kādā konkrētā laikā tiks pārsniegtas augstākās robežvērtības un notiks faktiska ietekme. Tas apraksta esošo ietekmi uz vidi. Tādēļ VPN ietekmes novērtējums papildina citus atzītus instrumentus, pievēršot uzmanību aprites cikla perspektīvai.

6.1.   Klasifikācija un raksturojums (obligāti)

Prasības PVPN pētījumiem

VPN ietekmes novērtējumā jāiekļauj produktu pēdas nospieduma plūsmu klasifikācija un raksturojums.

6.1.1.   Produktu vides pēdas nospieduma plūsmu klasifikācija

Klasifikācijas nolūkā resursu izmantošanas un emisiju profilā uzskaitīto materiālu/enerģijas ielaides un izlaides jāattiecina uz attiecīgo VPN ietekmes kategoriju. Piemēram, klasifikācijas posmā visas ielaides/izlaides, kuru rezultātā rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, attiecina uz klimata pārmaiņu kategoriju. Tāpat arī ielaides/izlaides, kuru rezultātā rodas ozona noārdīšanās, attiecīgi klasificē ozona noārdīšanās kategorijā. Atsevišķos gadījumos ielaide/izlaide var ietekmēt vairāk nekā vienu VPN ietekmes kategoriju (piemēram, hlorfluorogļūdeņraži (CFCs) ietekmē gan klimata pārmaiņas, gan ozona noārdīšanos).

Ir svarīgi datus izteikt tādu sastāvā ietilpstošo vielu veidā, kurām ir pieejami raksturojoši faktori (sk. nākamo sadaļu). Piemēram, dati par kompleksu NPK mēslošanas līdzekli būtu jāsadala sīkāk un jāklasificē pēc tā N, P un K frakcijām, jo katrs sastāvā esošais elements attieksies uz citu VPN ietekmes kategoriju. Praksē lielu daļu resursu izmantošanas un emisiju profila datu var iegūt no esošām publiskām vai komerciālām aprites cikla inventarizācijas datubāzēm, kurās jau ir veikta klasifikācija. Šādos gadījumos, piemēram, piegādātājam, jānodrošina, lai klasifikācija un ar to saistītie VPN ietekmes novērtējuma ceļi atbilstu šīs PVPN rokasgrāmatas prasībām.

Prasības PVPN pētījumiem

Visas resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošanas laikā inventarizētās ielaides/izlaides jāsadala pa tām VPN ietekmes kategorijām, kurās tās sniedz ieguldījumu („klasifikācija”), izmantojot klasifikācijas datus, kas pieejami tīmekļa vietnē http://lct.jrc.ec.europa.eu/assessment/projects.

Resursu izmantošanas un emisiju profila ietvaros dati būtu jāizsaka to sastāvā ietilpstošo vielu veidā, kurām ir pieejami raksturojošie faktori.

Piemērs: T-kreklu pētījuma datu klasifikācija

Datu klasifikācija klimata pārmaiņu ietekmes kategorijā

CO2

CH4

SO2

NOx


Datu klasifikācija acidifikācijas ietekmes kategorijā

CO2

CH4

SO2

NOx

6.1.2.   Vides pēdas nospieduma plūsmu raksturojums

Raksturojums attiecas uz katra klasificētā ielaides/izlaides ieguldījuma attiecīgajās VPN ietekmes kategorijās daudzuma aprēķināšanu un šo ieguldījumu apkopošanu katrā kategorijā. To veic, reizinot resursu izmantošanas un emisiju profilā norādītās vērtības ar katras VPN ietekmes kategorijas attiecīgajiem raksturojošajiem faktoriem.

Raksturojošie faktori attiecas uz konkrētu vielu vai resursu. Tie parāda vielas ietekmes intensitāti attiecībā pret VPN ietekmes kategorijas parastu standartvielu (ietekmes kategorijas rādītājs). Piemēram, ja aprēķina klimata pārmaiņu ietekmi, visas resursu izmantošanas un emisiju profilā uzskaitītās siltumnīcefekta gāzu emisijas tiek svērtas pēc to ietekmes intensitātes attiecībā pret oglekļa dioksīdu, kas ir šīs kategorijas standartviela. Tas ļauj katrai VPN ietekmes kategorijai apkopot ietekmes potenciālus un tos izteikt kā vienu ekvivalentu vielu (šajā gadījumā — CO2 ekvivalentu). Piemēram, RF, kurus izsaka kā globālās sasilšanas potenciālu, metānam ir 25 CO2 ekvivalenti, un tādēļ tā ietekme uz globālo sasilšanu ir 25 reizes lielāka nekā CO2 (t. i., 1 CO2 ekvivalenta RF).

Prasības PVPN pētījumiem

Visām klasificētajām ielaidēm/izlaidēm katrā VPN ietekmes kategorijā jānosaka raksturojošie faktori, kuri atspoguļo ielaides/izlaides vienības ieguldījumu šajā kategorijā, izmantojot norādītos raksturojošos faktorus (kuri ir pieejami tiešsaistē http://lct.jrc.ec.europa.eu/assessment/projects). Pēc tam katrai VPN ietekmes kategorijai jāaprēķina VPN ietekmes novērtējuma rezultāti, katras ielaides/izlaides daudzumu reizinot ar tā raksturojošo faktoru un visu ielaides/izlaides ieguldījumu katrā kategorijā apkopojot vienā mērījumā, ko izsaka kā atbilstošu atsauces vienību.

Ja atsevišķām izmantoto resursu un emisiju profila plūsmām (piemēram, ķīmisko vielu grupai) nav pieejami noklusējuma metodes raksturojošie faktori (RF), tad šo plūsmu raksturošanai var izmantot otro pieeju. Šādos apstākļos par to jāziņo „papildu informācijā par vidi”. Raksturojuma modeļiem jābūt zinātniski un tehniski atzītiem un izveidotiem uz noteiktu, identificējamu vides mehānismu (100) vai reproducējamu empīrisku novērojumu pamata.

Piemērs: VPN ietekmes novērtējuma rezultātu aprēķins

Globālā sasilšana

RF

CO2

g

5,132

×

1

=

5,132 kg CO2 ekv.

CH4

g

8,2

×

25

=

0,205 kg CO2 ekv.

SO2

g

3,9

×

0

=

0 kg CO2 ekv.

NOx

g

26,8

×

0

=

0 kg CO2 ekv.

Kopā

=

5,337 kg CO2 ekv.


Acidifikācija

RF

CO2

g

5,132

×

0

=

0 Mol H+ ekv.

CH4

g

8,2

×

0

=

0 Mol H+ ekv.

SO2

g

3,9

×

1,31

=

0,005 Mol H+ ekv.

NOx

g

26,8

×

0,74

=

0,019 Mol H+ ekv.

Kopā

=

0,024kg Mol H+ ekv.

6.2.   Normalizēšana un svērums (ieteicami/pēc izvēles)

Pēc abiem obligātajiem klasifikācijas un raksturojuma posmiem VPN ietekmes novērtējumu var papildināt ar normalizēšanu un svērumu, kas ir ieteicami/izvēles posmi.

6.2.1.   Vides pēdas nospieduma ietekmes novērtējuma rezultātu normalizēšana (ieteicama)

Normalizēšana nav obligāts, bet ir ieteicams posms, kurā VPN ietekmes novērtējuma rezultātus reizina ar normalizēšanas faktoriem, lai aprēķinātu un salīdzinātu to ieguldījuma VPN ietekmes kategorijās lielumu, salīdzinot ar atsauces vienību (parasti ar šo kategoriju saistītu emisiju ietekmi, ko vienā gadā izraisa visa valsts vai vidusmēra iedzīvotājs). Rezultātā iegūst bezdimensionālus, normalizētus PVPN rezultātus. Tie atspoguļo ar atsauces vienību salīdzināta produkta saistīto slogu, piemēram, uz iedzīvotāju attiecīgajā gadā un reģionā. Tas ļauj atsevišķu procesu radīto ieguldījumu nozīmīgumu salīdzināt ar aplūkoto VPN ietekmes kategoriju atsauces vienību. Piemēram, VPN ietekmes novērtējuma rezultātus var salīdzināt ar tās pašas VPN ietekmes novērtējuma rezultātiem par konkrētu reģionu, piemēram, ES-27 valstīm un uz iedzīvotāju. Šajā gadījumā tie atspoguļotu iedzīvotāju ekvivalentus, kas saistīti ar ES-27 emisijām. Tomēr normalizēti vides pēdas nospieduma rezultāti neliecina par attiecīgās ietekmes smagumu/nozīmīgumu.

Prasības PVPN pētījumiem

Normalizēšana nav obligāts, bet ir ieteicams PVPN pētījumu posms. Ja normalizēšanu izmanto, tad par normalizētajiem vides pēdas nospieduma rezultātiem jāziņo kā par „papildu informāciju par vidi”, dokumentējot visas metodes un pieņēmumus.

Normalizētos rezultātus nedrīkst apkopot, jo tas netieši paredz svērumu. Par VPN ietekmes novērtējuma rezultātiem pirms normalizēšanas jāziņo paralēli normalizētajiem rezultātiem.

6.2.2.   Vides pēdas nospieduma ietekmes novērtējuma rezultātu svērums (pēc izvēles)

Svērums nav obligāts, bet ir pēc izvēles veicams posms, kas var pamatot analīzes rezultātu interpretēšanu un paziņošanu. Šajā posmā VPN rezultātus, piemēram, normalizētus rezultātus reizina ar svēruma faktoru kopumu, kas atspoguļo aplūkoto VPN ietekmes kategoriju apzināto relatīvo nozīmīgumu. Pēc tam svērtos VPN rezultātus var salīdzināt, lai novērtētu to relatīvo svarīgumu. Tos var apkopot arī par VPN ietekmes kategorijām, lai iegūtu vairākas apkopotas vērtības vai vienu kopējo ietekmes rādītāju.

Svērums paredz vērtību novērtēšanu par aplūkoto VPN ietekmes kategoriju attiecīgo svarīgumu. Šos novērtējumus var pamatot ar eksperta slēdzienu, kultūras/politikas viedokļiem vai ekonomiskiem apsvērumiem (101).

Prasības PVPN pētījumiem

Svērums nav obligāts, bet ir pēc izvēles veicams PVPN pētījumu posms. Ja piemēro svērumu, tad par tā metodēm un rezultātiem jāziņo „papildu informācijā par vidi”. Par VPN ietekmes novērtējuma rezultātiem pirms svēruma jāziņo paralēli svērtajiem rezultātiem.

Normalizēšanas un svēruma posmi PVPN pētījumos jāpiemēro atbilstoši pētījuma definētajiem mērķiem un darbības jomai, tostarp paredzētajām piemērošanas jomām (102).

7.   PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA REZULTĀTU INTERPRETĒŠANA

7.1.   Vispārīga informācija

PVPN pētījuma rezultātu interpretēšana (103) kalpo diviem nolūkiem.

Pirmais nolūks ir nodrošināt, lai PVPN modeļa sniegums atbilstu pētījuma mērķiem un kvalitātes prasībām. Šajā ziņā PVPN interpretācija var sniegt informāciju par PVPN modeļa atkārtotiem uzlabojumiem, līdz ir panākta atbilstība visiem mērķiem un prasībām.

Otrs nolūks ir no analīzes iegūt stabilus secinājumus un ieteikumus, piemēram, lai pamatotu vides aizsardzības uzlabojumus.

Šo mērķu sasniegšanas nolūkā PVPN interpretēšanas posmā jāiekļauj četri pamatposmi, kā īsumā izklāstīts šajā nodaļā.

Prasības PVPN pētījumiem

Interpretēšanas posmā jāietver šādi pasākumi: „PVPN modeļa stabilitātes novērtējums”, „karsto punktu noskaidrošana”, „nenoteiktības aplēse” un „secinājumi, ierobežojumi un ieteikumi”.

7.2.   Produktu vides pēdas nospieduma modeļa stabilitātes novērtējums

PVPN modeļa stabilitātes novērtējums nosaka, cik lielā mērā metodoloģiskas izvēles, piemēram, sistēmas robežas, datu avoti, sadales izvēles un VPN ietekmes kategoriju pārklājums, ietekmē analītiskos rezultātus.

Pie rīkiem, kuri jāizmanto PVPN modeļa stabilitātes novērtēšanā, pieder šādi:

pilnīguma pārbaudes: novērtē resursu izmantošanas un emisiju profila datus, lai pārliecinātos, ka tie ir pilnīgi attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, darbības jomu, sistēmas robežām un kvalitātes kritērijiem; pie tā pieder procesa pārklājuma pilnīgums (t. i., ir iekļauti visi procesi katrā aplūkotajā piegādes ķēdes posmā) un ielaides/izlaides pārklājums (t. i., ir iekļauti ar katru procesu saistītie izmantotie materiāli vai energoresursi un emisijas);

jutības pārbaudes: novērtē to, kādā mērā rezultātus nosaka konkrētas metodoloģiskas izvēles, un alternatīvu izvēles iespēju, ja tādas ir identificējamas, izmantošanas ietekmi; ir lietderīgi strukturēt jutības pārbaudes katram PVPN pētījuma posmam, tostarp mērķa un darbības jomas definēšanai, resursu izmantošanas un emisiju profilam un VPN ietekmes novērtējumam;

konsekvences pārbaudes: novērtē, cik konsekventi visā PVPN pētījumā ir piemēroti pieņēmumi, metodes un datu kvalitātes apsvērumi.

Visus šajā novērtējumā atzīmētos jautājumus var izmantot, lai paziņotu par atkārtotiem PVPN pētījuma uzlabojumiem.

Prasības PVPN pētījumiem

PVPN modeļa stabilitātes novērtējumā jāietver novērtējums par to, cik lielā mērā metodoloģiskas izvēles ietekmē tā rezultātus. Šīm izvēlēm jāatbilst šajā PVPN rokasgrāmatā norādītajām prasībām un attiecīgajam kontekstam. PVPN modeļa stabilitātes novērtēšanai izmantojamie rīki ir pilnīguma pārbaudes, jutīguma pārbaudes un konsekvences pārbaudes.

7.3.   Karsto punktu identificēšana

Tiklīdz ir nodrošināts tas, ka PVPN modelis ir stabils un atbilst visiem mērķa un darbības jomas definēšanas posmā noteiktajiem aspektiem, nākamais solis ir identificēt PVPN rezultātu galvenos veidojošos elementus. Šo posmu var dēvēt arī par „karsto punktu” vai „vājo vietu” analīzi. Ietekmējošie elementi var būt konkrēti aprites cikla posmi, procesi vai ar konkrētu posmu vai procesu produktu piegādes ķēdē saistīti atsevišķu materiālu/enerģijas ielaides/izlaides. Tos nosaka, sistemātiski pārskatot PVPN pētījuma rezultātus. Grafiskie rīki šeit var būt īpaši lietderīgi. Šāda analīze nodrošina vajadzīgo pamatu, lai noteiktu ar konkrētām vadības iejaukšanās darbībām saistītas pilnveidošanas iespējas.

Prasības PVPN pētījumiem

PVPN rezultāti jāizvērtē, lai novērtētu piegādes ķēdes karsto punktu/vājo vietu ietekmi ielaides/izlaides, procesu un piegādes ķēdes posmos, kā arī novērtētu uzlabojumu iespējas.

Prasības PVPNKN

PVPNKN jānorāda nozarei vissvarīgākās VPN ietekmes kategorijas. Šādu prioritāšu noteikšanai var izmantot normalizēšanu un svērumu.

7.4.   Nenoteiktības aplēse

Galīgo PVPN rezultātu nenoteiktību aplēse veicina PVPN pētījumu atkārtotu pilnveidošanu. Tā palīdz arī mērķauditorijai novērtēt PVPN pētījuma rezultātu stabilitāti un piemērojamību.

PVPN pētījumos ir divi galvenie nenoteiktības avoti.

1.

„Resursu izmantošanas un emisiju profila” datu stohastiskas nenoteiktības

Stohastiskas nenoteiktības (gan parametru, gan modeļu) ir nobīdes ap vidējo aritmētisko/vidējo statistisko apraksti. Normāli sadalītiem datiem šo nobīdi parasti apraksta, izmantojot vidējo un standarta novirzi. PVPN rezultāti, kurus aprēķina, izmantojot vidusmēra datus (t. i., konkrētā procesa vairāku datu punktu vidējā aritmētiskā vērtība), neatspoguļo ar šādu nobīdi saistīto nenoteiktību. Tomēr nenoteiktību var aplēst un izteikt, izmantojot atbilstošus statistikas rīkus.

2.

Izvēles nenoteiktības

Izvēles nenoteiktības rodas no metodoloģiskām izvēlēm, tostarp no modelēšanas principiem, sistēmas robežām, sadales izvēlēm, VPN ietekmes novērtēšanas metožu izvēles un citiem ar laiku, tehnoloģiju, ģeogrāfiju u. c. saistītiem pieņēmumiem. Tās nav uzreiz izmantojamas statistikas aprakstā, bet tās var raksturot, tikai izmantojot scenārija modeļa novērtējumus (piemēram, modelējot svarīgu procesu optimistiskāko un pesimistiskāko scenāriju) un jutīguma analīzes.

Prasības PVPN pētījumiem

Gan par izvēles nenoteiktībām, gan par inventarizācijas datu nenoteiktībām atsevišķi jāsniedz vismaz kvalitatīvs PVPN rezultātu nenoteiktību apraksts, lai sekmētu PVPN pētījuma rezultātu nenoteiktību vispārīgu novērtēšanu.

Prasība PVPNKN

PVPNKN jāapraksta produktu kategorijai raksturīgās nenoteiktības un būtu jānosaka diapazons, kādā rezultātus varētu uzskatīt par tādiem, kas būtiski neatšķiras salīdzinājumos vai no salīdzinošiem apgalvojumiem.

PADOMS: ar resursu izmantošanas un emisiju profila datu izmantošanu saistītai nobīdei var aprēķināt kvantitatīvus nenoteiktības novērtējumus, piemēram, Montekarlo simulācijas. Izvēles nenoteiktību ietekme būtu jāaplēš augstākajā un zemākajā robežā, piemērojot jutīguma analīzes, kurās izmanto scenāriju novērtējumus. Tie skaidri jādokumentē, un par tiem jāziņo.

7.5.   Secinājumi, ieteikumi un ierobežojumi

VPN interpretēšanas posma beidzamais aspekts ir izdarīt secinājumus, pamatojoties uz analītiskajiem rezultātiem, sniegt atbildes uz PVPN pētījuma sākumā uzdotajiem jautājumiem un izvirzīt paredzētajai auditorijai un kontekstam piemērotus ieteikumus, jo īpaši ņemot vērā jebkādus rezultātu uzticamības un piemērojamības ierobežojumus. PVPN jāuzskata kā papildinājums citiem novērtējumiem un instrumentiem, tādiem kā konkrētas ražotnes ietekmes uz vidi novērtējumiem vai ķīmiskā riska novērtējumiem.

Būtu jāidentificē iespējami uzlabojumi, piemēram, tīrāku tehnoloģiju paņēmieni, produktu dizaina izmaiņas, vides vadības sistēmas (piemēram, Vides vadības un audita sistēma (EMAS) vai ISO 14001) vai citas sistēmu pieejas.

Prasības PVPN pētījumiem

Secinājumi, ieteikumi un ierobežojumi jāapraksta atbilstoši PVPN pētījuma definētajiem mērķiem un darbības jomai. PVPN pētījumi, kas paredzēti salīdzinošu apgalvojumu, kurus paredzēts darīti zināmus atklātībai, pamatošanai (t. i., apgalvojumu par viena produkta ekoloģisko raksturlielumu pārākumu vai vienlīdzīgumu), jāveido, izmantojot gan šo PVPN rokasgrāmatu, gan PVPNKN. Secinājumos būtu jāiekļauj konstatēto piegādes ķēdes „karsto punktu” kopsavilkums un ar vadības iejaukšanos saistītie iespējamie uzlabojumi.

8.   PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA ZIŅOJUMI

8.1.   Vispārīga informācija

PVPN ziņojums sniedz būtisku, vispārēju, konsekventu, precīzu un pārredzamu pārskatu par pētījumu un aprēķināto ar produktu saistīto ietekmi uz vidi. Tas atspoguļo vislabāko iespējamo informāciju tā, lai optimāli izmantotu tās lietderīgumu paredzētajiem esošajiem un nākotnē iespējamajiem lietotājiem, godīgi un pārredzami darot zināmus ierobežojumus. Efektīvai PVPN ziņošanai neieciešams, lai tiktu ievēroti vairāki kritēriji — gan procedūras (ziņojuma kvalitāte), gan substantīvi kritēriji (ziņojuma saturs).

8.2.   Ziņošanas elementi

PVPN ziņojumu veido vismaz trīs elementi: kopsavilkums, ziņojuma pamatdaļa un pielikums. Konfidenciālu un aizsargātu informāciju var dokumentēt ceturtajā elementā — papildu konfidenciālā ziņojumā. Pārskata ziņojumus pievieno kā pielikumus vai norāda atsaucēs.

8.2.1.   Pirmais elements: kopsavilkums

Kopsavilkumam jābūt savrupam, neesot pretrunā rezultātiem un secinājumiem/ieteikumiem (ja tādi iekļauti). Kopsavilkumam jāatbilst tiem pašiem kritērijiem par pārredzamību, konsekvenci u. c., kam jāatbilst sīki izstrādātajam ziņojumam. Kopsavilkumā jāiekļauj vismaz šāda informācija:

pētījuma mērķa un darbības jomas pamatelementi ar attiecīgiem ierobežojumiem un pieņēmumiem;

sistēmas robežu apraksts;

galvenie resursu izmantošanas un emisiju profila rezultāti un VPN ietekmes novērtējuma sastāvdaļas: tās jāuzrāda tā, lai nodrošinātu pareizu informācijas izmantošanu;

ja iespējams, vides aizsardzības uzlabojumi salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem;

būtiski apgalvojumi par datu kvalitāti, pieņēmumiem un vērtības novērtējumi;

apraksts par to, kas ar šo pētījumu ir panākts, visiem izdarītajiem ieteikumiem un secinājumiem;

rezultātu nenoteiktību vispārīgs novērtējums.

8.2.2.   Otrais elements: ziņojuma pamatdaļa

Ziņojuma pamatdaļā (104) jāiekļauj vismaz turpmāk norādītās sastāvdaļas.

Pētījuma mērķis

Pie obligātiem ziņošanas elementiem pieder vismaz šādi:

paredzētā(-ās) piemērošanas joma(-as);

metodoloģiskie vai VPN ietekmes kategoriju ierobežojumi;

pētījuma veikšanas iemesli;

mērķauditorija;

tas, vai pētījums paredzēts salīdzinājumiem vai salīdzinošiem apgalvojumiem, kurus paredzēts darīt zināmus atklātībai;

atsauces PVPNKN;

pētījuma vadītājs.

Pētījuma darbības joma

Pētījuma darbības jomā sīki jāidentificē analizētā sistēma un jāaplūko sistēmas robežu noteikšanai izmantotā vispārīgā pieeja. Pētījuma darbības jomā jāaplūko arī datu kvalitātes prasības. Visbeidzot, darbības jomā jāiekļauj iespējamās ietekmes uz vidi novērtēšanā izmantoto metožu apraksts un tas, kuras VPN ietekmes kategorijas, metodes, normalizēšanas un svēruma kritēriji tajā ir iekļauti.

Pie obligātiem ziņošanas elementiem pieder vismaz šādi:

analīzes vienība un atsauces plūsma;

sistēmas robežas, tostarp neiekļautie aprites cikla posmi vai datu vajadzības, enerģijas un materiālu ielaide un izlaide, pieņēmumi par elektrības ražošanas, izmantošanas un aprites cikla beigu posmiem;

jebkuru izņēmumu iemesli un iespējamais nozīmīgums;

visi pieņēmumi un vērtības novērtējumi līdz ar izdarīto pieņēmumu pamatojumiem;

datu reprezentativitāte, datu piemērotība un nepieciešamo datu un informācijas veidi/avoti;

VPN ietekmes kategorijas, modeļi un rādītāji;

normalizēšanas un svēruma faktori (ja tos izmanto);

PVPN modelēšanas darbībā atklāto daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana.

Resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošana un reģistrēšana

Pie obligātiem ziņošanas elementiem pieder vismaz šādi:

visu vienības procesa (105) savākto datu apraksts un dokumentācija;

datu vākšanas procedūras;

publicētās literatūras avoti;

informācija par lejpusējos posmos aplūkotajiem izmantošanas un aprites cikla beigu scenārijiem;

aprēķinu procedūras;

datu validēšana, tostarp sadales procedūru dokumentācija un pamatojums;

ja ir veikta jutīguma analīze (106), tad informācija par to.

PVPN ietekmes novērtējuma rezultātu aprēķināšana

Pie obligātajiem ziņošanas elementiem pieder šādi:

VPN ietekmes novērtējuma procedūra, aprēķini un PVPN pētījuma rezultāti;

VPN rezultātu ierobežojumi, kas saistīti ar PVPN pētījuma definēto mērķi un darbības jomu;

VPN ietekmes novērtējuma rezultātu saikne ar definēto mērķi un darbības jomu;

ja ir bijis kāds izņēmums no noklusējuma VPN ietekmes kategorijām, jāziņo par šāda(-u) izņēmuma(-u) pamatojumu;

ja ir bijusi kāda nobīde no noklusējuma VPN ietekmes novērtējuma metodēm (kura jāpamato un jāiekļauj „papildu informācijā par vidi”), tad obligātajos ziņošanas elementos ietver arī:

aplūkotās ietekmes kategorijas un to rādītājus, tostarp to atlases loģisko pamatojumu un atsauci uz to avotu;

visu izmantoto raksturojošo modeļu, raksturojošo faktoru un metožu aprakstu vai atsauci uz tiem, tostarp visus pieņēmumus un ierobežojumus;

aprakstu par vai atsauci uz visām vērtības izvēlēm saistībā ar VPN ietekmes kategorijām, raksturojošiem modeļiem, raksturojošajiem faktoriem, normalizēšanu, grupēšanu, svērumu un to izmantošanas pamatojumu, kā arī to ietekmi uz rezultātiem, secinājumiem un ieteikumiem;

VPN ietekmes kategoriju grupēšanas formulējumu un pamatojumu;

jebkādu rādītāju rezultātu analīzi, piemēram, jutīguma un nenoteiktības analīzi par citu ietekmes kategoriju vai papildu informācijas par vidi izmantošanu, tostarp jebkādu ietekmi uz rezultātiem;

papildu informāciju par vidi, ja tāda ir;

informāciju par oglekļa dioksīda uzglabāšanu produktos;

informāciju par kavētām emisijām;

pirms normalizēšanas panākto datu un rādītāju rezultātus;

normalizēšanas un svēruma faktorus un rezultātus, ja tos iekļauj.

PVPN rezultātu interpretēšana

Pie obligātajiem ziņošanas elementiem pieder šādi:

datu kvalitātes novērtējums;

vērtības izvēļu, loģiska pamatojuma un ekspertu slēdzienu pilnīga pārredzamība;

vides karsto punktu noteikšana;

nenoteiktība (vismaz kvalitatīvs apraksts);

secinājumi, ieteikumi, ierobežojumi un pilnveidošanas iespējas.

8.2.3.   Trešais elements: pielikums

Pielikumu izmanto ziņojuma pamatdaļu pamatojošu tehniskāka rakstura elementu dokumentēšanai. Tajā jāiekļauj:

visu pieņēmumu, tostarp tādu pierādījumu, kas uzrādīti kā nebūtiski, apraksts;

kritiskas pārskatīšanas ziņojums, kurā norādīts (ja nepieciešams) pārskatītāja vārds vai pārskatītāju komandas nosaukums un piederība attiecīgajai komandai, par pārskatīšanas ziņojumu saņemtās atbildes (ja tādas ir);

resursu izmantošanas un emisiju profils (pēc izvēles, ja tos uzskata par jutīgiem datiem un par tiem ziņo atsevišķi Konfidenciālajā ziņojumā, sk. turpmāk);

pārskatītāju paziņojums par viņu kvalifikāciju, norādot, cik daudz punktus viņi saņēma par katru šīs PVPN rokasgrāmatas 10.3. sadaļā noteikto kritēriju.

8.2.4.   Ceturtais elements: konfidenciāls ziņojums

Konfidenciāls ziņojums ir neobligāts ziņošanas elements, kurā būtu jāietver visi tie dati (tostarp jēldati) un informācija, kas ir konfidenciāli un aizsargāti un kurus nevar padarīt ārēji pieejamus. Tie konfidenciāli jādara pieejami kritiskajiem pārskatītājiem.

Prasības PVPN pētījumiem

PVPN pētījumā, kas paredzēts ārējai informācijas apmaiņai, jāietver PVPN ziņojums, kam jānodrošina stabila bāze, lai varētu novērtēt, izsekot un meklēt veidus, kā ar laiku uzlabot produkta ekoloģiskos raksturlielumus. PVPN pētījuma ziņojumā jāiekļauj vismaz kopsavilkums, ziņojuma pamatdaļa un pielikums. Tajos jāietver visi šajā nodaļā norādītie elementi. Var iekļaut jebkādu papildu pamatojošu informāciju, piemēram, konfidenciālu ziņojumu.

Papildu prasības PVPNKN izstrādei

PVPNKN jānorāda un jāpamato jebkuras nobīdes no noklusējuma ziņošanas prasībām, kas noteiktas 8. sadaļā, kā arī jānorāda un jāpamato visas papildu ziņošanas prasības un/vai jāizšķir ziņošanas prasības, piemēram, atkarībā no PVPN pētījuma piemērošanas veida un novērtējamā produkta veida. PVPNKN jānorāda, vai par katra atlasītā aprites cikla posma PVPN rezultātiem jāziņo atsevišķi.

9.   PRODUKTU VIDES PĒDAS NOSPIEDUMA KRITISKA PĀRSKATĪŠANA

9.1.   Vispārīga informācija  (107)

Kritiska pārskatīšana ir būtiska PVPN rezultātu uzticamības nodrošināšanai un PVPN pētījuma kvalitātes pilnveidošanai.

Prasības PVPN pētījumiem

Jebkurš iekšējai izmantošanai paredzēts PVPN pētījums, kuru uzskata par saskaņotu ar PVPN rokasgrāmatu, un jebkurš ārējai saziņai paredzēts (piemēram, B2B vai B2C) PVPN pētījums ir kritiski jāpārskata, lai nodrošinātu, ka:

PVPN pētījuma veikšanā izmantotās metodes atbilst šai PVPN rokasgrāmatai;

PVPN pētījuma veikšanā izmantotās metodes ir zinātniski un tehniski derīgas;

izmantotie dati ir piemēroti, pieņemami un atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām;

rezultātu interpretācija atspoguļo noteiktos ierobežojumus;

pētījuma ziņojums ir pārredzams, precīzs un konsekvents.

9.2.   Pārskatīšanas veids

Vispiemērotākais pārskatīšanas veids, kas nodrošina nepieciešamo minimālo kvalitātes nodrošinājuma garantiju, ir neatkarīga ārēja pārskatīšana. Veiktās pārskatīšanas veids jāizvēlas atbilstoši PVPN pētījuma mērķim un paredzētajām izmantošanas jomām.

Prasības PVPN pētījumiem

Ja attiecīgajos politikas instrumentos nav noteikts citādi, tad visi ārējai informācijas apmaiņai (108) paredzētie pētījumi kritiski jāpārskata vismaz vienam neatkarīgam un kvalificētam ārējam pārskatītājam (vai pārskatītāju komandai). PVPN pētījums, kas pamato salīdzinošu apgalvojumu, kuru paredzēts darīt zināmu atklātībai, jāveido uz attiecīgu PVPNKN pamata un kritiski jāpārskata trīs kvalificētu ārēju pārskatītāju neatkarīgai grupai. Iekšējai izmantošanai paredzēti PVPN pētījumi, kurus uzskata par saskaņotiem ar PVPN rokasgrāmatu, kritiski jāpārskata vismaz vienam neatkarīgam un kvalificētam ārējam pārskatītājam (vai pārskatītāju komandai).

Veiktās pārskatīšanas veids jāizvēlas atbilstoši PVPN pētījuma mērķim un paredzētajām izmantošanas jomām.

Prasības PVPNKN

PVPNKN jānorāda pārskatīšanas prasības PVPN pētījumiem, kurus paredzēts izmantot salīdzinošiem apgalvojumiem, kurus paredzēts darīt zināmus atklātībai (piemēram, vai ir pietiekama pārskatīšana, ko veic vismaz trīs neatkarīgi un kvalificēti ārēji pārskatītāji).

9.3.   Pārskatītāja kvalifikācija

Topošo pārskatītāju piemērotības novērtējums ir izveidots, izmantojot punktu sistēmu, kurā ņem vērā pārskatīšanas un revīzijas pieredzi, PVPN vai ACN metodoloģiju un praksi, kā arī atbilstošo tehnoloģiju, procesu vai citu tās produktu portfeļa pārstāvētu darbību pārzināšanu. 8. tabulā sniegta katras svarīgās kompetences un pieredzes jomas punktu sistēma.

Ja piemērojamās jomas kontekstā nav norādīts citādi, pārskatītāja deklarācija, kurā izmantota punktu piešķiršanas sistēma, ir minimālā prasība.

8.   tabula

Kritērijiem atbilstošu pārskatītāju/pārskatītāju komandu punktu sistēma

 

Skaits (punkti)

 

Joma

Kritērijs

0

1

2

3

4

Obligā- tie kritēriji

Pārskatīšanas verifikācijas un revīzijas prakse

Gadu pieredze (109)

0–2

3–4

5–8

9–14

> 14

Pārskatīšanu skaits (110)

0–2

3–5

6–15

16–30

> 30

ACN metodoloģija un prakse

Gadu pieredze (111)

0–2

3–4

5–8

9–14

> 14

Dalības VPN vai ACN darbā „pieredze”

0–4

5–8

9–15

16–30

> 30

Tehnoloģijas vai citas PVK pētījumam svarīgās darbības

Pieredzes gadu skaits privātajā sektorā (112)

0–2

(pēdējo 10 gadu laikā)

3–5

(pēdējo 10 gadu laikā)

6–10

(pēdējo 20 gadu laikā)

11–20

> 20

Pieredzes gadu skaits valsts sektorā (113)

0–2

(pēdējo 10 gadu laikā)

3–5

(pēdējo 10 gadu laikā)

6–10

(pēdējo 20 gadu laikā)

11–20

> 20

Citi (114)

Pārskatīšanas verifikācijas un revīzijas prakse

Ar revīziju saistīti neobligāti punkti

2 punkti: trešās puses pārskatītāja akreditācija vismaz vienai Produkta vides deklarācijas (PVD) shēmai, ISO 14001 vai citai VVS.

1 punkts: apmeklēti kursi par vides revīziju veikšanu (vismaz 40 stundas).

1 punkts: vismaz vienas pārskatīšanas grupas priekšsēdētājs (par ACN pētījumiem vai citām vides piemērošanas jomām).

1 punkts: kvalificēts vides revīziju veikšanas kursu pasniedzējs.

Prasības PVPN pētījumiem

PVPN pētījuma kritiska pārskatīšana jāveic atbilstoši paredzētās piemērošanas jomas prasībām. Ja nav norādīts citādi, minimālais nepieciešamais punktu skaits, lai atbilstu pārskatītāja vai pārskatītāju komandas prasībām, ir seši punkti, ieskaitot vismaz vienu punktu par katru no trim obligātajiem kritērijiem (t. i., verifikācijas un revīzijas prakse, ACN metodoloģija un prakse, PVPN pētījumam svarīgu tehnoloģiju vai citu darbību pārzināšana). Punktu skaits par katru kritēriju jāsavāc katrai personai, kura strādā individuāli, savukārt grupas līmenī punktu skaitu par kritēriju var sasummēt. Pārskatītājiem vai pārskatītāju komandām jāiesniedz paziņojums par kvalifikāciju, norādot, cik daudz punktu viņi saņēma par katru kritēriju, kā arī kopējo saņemto punktu skaitu. Šis paziņojums ir PVPN ziņojuma daļa.

10.   AKRONĪMI UN SAĪSINĀJUMI

ACB

Aprites cikla beigas

ACD

Aprites cikla domāšana

ACI

Aprites cikla inventarizācija

ACN

Aprites cikla novērtējums

ADEME

Agence de l'Environnement et de la Maîtrise de l'Energie

B2B

Saziņa starp uzņēmumiem

B2C

Saziņa starp uzņēmumu un patērētājiem

BSI

Britu standartu institūts (British Standards Institution)

CFC

hlorfluorogļūdeņraži

CPA

Statistiskā produktu klasifikācija pēc darbības (Statistical Classification of Products by Activity)

DKN

Datu kvalitātes novērtējums

ELCD

Eiropas standartsistēmas par aprites ciklu datubāze ( European Reference Life Cycle Database)

EMAS

Vides vadības un audita sistēmas (Eco-management and Audit Schemes)

EPD

Ražojumu vides deklarācija (Environmental Product Declaration)

GRI

Globālā ziņošanas iniciatīva (Global Reporting Initiative)

ILCD

Starptautiskā standartsistēma par aprites ciklu datiem (International Reference Lize Cycle Data System)

IPCC

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change)

ISIC

Starptautiskā standartizētā visu saimnieciskās darbības veidu klasifikācija (International Standard Industrial Classification)

ISO

Starptautiskā Standartizācijas organizācija (International Organization for Standardization)

IUCN

Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (International Union for Conservation of Nature and Natural Resources)

IVN

Ietekmes uz vidi novērtējumi

LCIA

Aprites cikla ietekmes novērtējums

NACE

Vispārējā saimniecības nozaru klasifikācija Eiropas Kopienās (Nomenclature Générale des Activités Economiques dans les Communautés Européennes)

OVPN

Organizāciju vides pēdas nospiedums

PAS

Publiski pieejama specifikācija (Publicly Available Specification)

PKN

Produktu kategorijas noteikums

PVPNKN

Produktu vides pēdas nospieduma kategoriju noteikums

RF

Raksturojošs faktors

SEG

Siltumnīcefekta gāze

VPN

Vides pēdas nospiedums

VVS

Vides vadības sistēmas

WBCSD

Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai (World Business Council for Sustainable Development)

WRI

Pasaules Resursu institūts (World Resources Institute)

11.   GLOSĀRIJS

Acidifikācija— VPN ietekmes kategorija, kurā aplūko skābinošu vielu radīto ietekmi uz vidi. Gāzu mineralizācijas rezultātā NOx, NH3 un SOx emisijas atbrīvo ūdeņraža jonus (H+). Protoni sekmē augšņu un ūdens acidifikāciju, ja tos emitē zonās ar zemu buferkapacitāti, rezultātā radot mežu platības samazināšanos un ezeru paskābināšanos.

Analīzes vienība— analīzes vienība nosaka izvērtējamās produkta sniegtās(-o) funkcijas(-u) un/vai pakalpojuma(-u) kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus. Analīzes vienības definīcija atbild uz šādiem jautājumiem: „kas?“, „cik daudz?“, „cik labi?“ un „cik ilgi?“.

Aprites cikla ietekmes novērtējums (LCIA)— aprites cikla novērtējuma posms, kura mērķis ir izprast un novērtēt sistēmas iespējamās ietekmes uz vidi lielumu un nozīmi visā aprites ciklā (ISO 14040:2006). Izmantotās LCIA metodes nodrošina vienkāršu plūsmu ietekmi raksturojošos faktorus, lai to ietekmi apkopotu līdz ierobežotam viduspunkta un/vai kaitējuma rādītāju skaitam.

Aprites cikla novērtējums (ACN)— produkta sistēmas ielaides, izlaides un iespējamās ietekmes uz vidi visā tā aprites ciklā apkopošana un novērtēšana (ISO 14040:2006).

Aprites cikla pieeja— tā ņem vērā ar produktu saistīto resursu plūsmu un atbalsta videi darbību spektru, raugoties no piegādes ķēdes viedokļa, ietverot visus posmus, sākot ar izejvielu ieguvi apstrādes ceļā, izplatīšanu, izmantošanu un aprites cikla beigu procesiem, kā arī visu attiecīgo ietekmi uz vidi (nevis pievēršoties vienam jautājumam).

Aprites cikls— secīgi un savstarpēji saistīti produktu sistēmas posmi, sākot ar izejvielu ieguvi vai ražošanu, līdz galīgai iznīcināšanai (ISO 14040:2006).

Atkritumi— vielas vai priekšmeti, no kuriem to turētājs grasās atbrīvoties vai no kuriem viņam ir jāatbrīvojas (ISO 14040:2006).

Atsauces plūsma— tādu procesu rezultātu mērījums dotajā produktu sistēmā, kādi nepieciešami, lai izpildītu funkciju, ko izsaka ar analīzes vienību (saskaņā ar ISO 14040:2006).

Attiecināms— attiecas uz modelēšanu, kas izveidota uz procesa bāzes un paredzēta vidēju apstākļu statiska attēlojuma nodrošināšanai, neiekļaujot tirgus starpniecības iedarbību.

Augsnes organiskā viela (AOV)— organisko vielu satura augsnē mērvienība. Tā rodas no augiem un dzīvniekiem un ietver visas organiskās vielas augsnē, izņemot nesadalījušās vielas.

Augšpusējs— notiekošs iegādāto preču/pakalpojumu piegādes ķēdē pirms ieiešanas sistēmas robežās.

Cietā daļiņa/ieelpotās neorganiskās vielas— VPN ietekmes kategorija, kas izskaidro negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, ko izraisa cieto daļiņu (PM) un to pirmdaļiņu (NOx, SOx, NH3) emisijas.

Datu kvalitāte— datu īpašības, kas attiecas uz to spēju izpildīt noteiktās prasības (ISO 14040:2006). Datu kvalitāte attiecas uz dažādiem aspektiem, piemēram, tehnoloģisko, ģeogrāfisko un laika piesaistes reprezentativitāti, kā arī uz inventarizācijas datu pilnīgumu un precizitāti.

Daudzfunkcionalitāte— — ja process vai objekts nodrošina vairāk nekā vienu funkciju, t. i., sniedz vairākas preces un/vai pakalpojumus („līdzproduktus“), tad tas ir „daudzfunkcionāls“. Šādās situācijās visas ar attiecīgo procesu saistītās ielaides un emisijas principiāli jāsadala starp interesējošo produktu un pārējiem līdzproduktiem.

Eitrofikācija— barības vielas (galvenokārt slāpeklis un fosfors) no novadītajiem notekūdeņiem un mēslotām lauksaimniecības zemēm veicina aļģu un citas veģetācijas augšanu ūdenī. Organisko vielu sadalīšanās patērē skābekli, un tās rezultātā rodas skābekļa deficīts un atsevišķos gadījumos — zivju bojāeja. Eitrofikācija emitētās vielas pārvērš par kopēju mērvienību, ko izsaka kā atmirušās biomasas noārdīšanai nepieciešamo skābekļa daudzumu.

Ekoloģiskās pēdas nospiedums— ir „auglīgas zemes un ūdens ekosistēmu platība, kas nepieciešama iedzīvotāju patērējamo resursu saražošanai un iedzīvotāju radīto atkritumu asimilēšanai, neatkarīgi no zemes un ūdens atrašanās vietas uz Zemes” (Wackernagel un Rees, 1996. g.). Saskaņā ar šo PVPN rokasgrāmatu vides pēdas nospiedums nav tas pats, kas Vakernāgela (Wackernagel) un Rīsa (Rees) definētais ekoloģiskās pēdas nospiedums. Galvenās atšķirības norādītas X pielikumā.

Ekotoksiskums— vides pēdas nospieduma ietekmes kategorija, kas risina tādas toksiskas ietekmes uz ekosistēmu jautājumus, kas ir kaitīga atsevišķām sugām un maina šīs ekosistēmas struktūru un funkciju. Ekotoksiskums ir ekosistēmas veselību tieši ietekmējošu vielu izmešu izraisītu dažādu toksikoloģisku mehānismu daudzveidīgas iedarbības rezultāts.

Ekstrapolēti dati— attiecas uz datiem no konkrēta procesa, kuru izmanto līdzīga procesa atainošanai, par kuru dati nav pieejami, pieņemot, ka tas ir pamatoti reprezentatīvs.

Fona process— attiecas uz tiem produktu aprites cikla procesiem, informācijai par kuriem nav iespējams iegūt tiešu piekļuvi. Piemēram, vairākums augšpusējo procesu aprites ciklā un parasti visi lejpusējie procesi tiks uzskatīti par fona procesu daļu.

Fotoķīmiska ozona veidošanās— VPN ietekmes kategorija, kas izskaidro ozona veidošanos troposfēras piezemes līmenī, ko izraisa gaistošo organisko savienojumu (GOS) un oglekļa oksīda (CO) fotoķīmiska oksidēšanās slāpekļa oksīdu (NOx) un saules gaismas klātbūtnē. Reakcijas ar organiskām vielām dēļ augsta piezemes līmeņa troposfēras ozona koncentrācija ir kaitīga veģetācijai, cilvēku elpceļiem un mākslīgiem materiāliem.

Globālās sasilšanas potenciāls— siltumnīcefekta gāzes spēja ietekmēt radiācijas iedarbību, ko izsaka ar standartvielu (piemēram, CO2 ekvivalenta vienības) un noteiktu laika posmu (piemēram, GWP 20, GWP 100, GWP 500 attiecīgi 20, 100 un 500 gadiem). Tas ir saistīts ar spēju ietekmēt pārmaiņas globālajā, vidējā virsmas gaisa temperatūrā un turpmākas pārmaiņas dažādos klimata parametros, un to sekas, kā vētru biežumu un spēku, nokrišņu daudzumu un plūdu biežumu u. c.

Ielaide— produkts, materiāls vai enerģijas plūsma, kas ieiet vienības procesā. Pie produktiem un materiāliem pieder izejvielas, tiešie produkti, līdzprodukti (ISO 14040:2006).

Ietekme uz vidi— jebkādas negatīvas vai pozitīvas vides pārmaiņas, ko pilnīgi vai daļēji izraisa organizācijas darbība, ražojumi vai pakalpojumi (EMAS regula).

III tipa vides deklarācija— vides deklarācija, kas sniedz kvantificētus datus par vidi, izmantojot iepriekš noteiktus parametrus un, ja tas ir būtiski, papildu informāciju par vidi (ISO 14025:2006). Iepriekšnoteikto parametru pamatā ir vairāki ISO 14040 standarti, ko veido ISO 14040 un ISO 14044.

Izejviela— primārs vai sekundārs materiāls, ko izmanto produkta ražošanai (ISO 14040:2006).

Izlaide— no vienības procesa izejošs produkts, materiāls vai enerģijas plūsma. Pie produktiem un materiāliem pieder izejvielas, tiešie produkti, līdzprodukti un noplūdes (ISO 14040:2006).

Jonizējošais starojums, cilvēku veselība— VPN ietekmes kategorija, kas izskaidro radioaktīvu noplūžu negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību.

Jutīguma analīzes— sistemātikas procedūras, kas paredzētas saistībā ar metodēm un datiem izdarīto izvēļu ietekmes uz PVPN pētījuma rezultātu novērtēšanai (saskaņā ar ISO 14040:2006)

Klasifikācija— resursu izmantošanas un emisiju profilā tabulās norādīto materiālu/enerģijas ielaides un izlaides attiecināšana uz VPN ietekmes kategorijām atbilstoši katras vielas spējai sniegt ieguldījumu katrā no aplūkotajām VPN ietekmes kategorijām.

Konkrēti dati— attiecas uz tieši izmērītiem vai iegūtiem datiem, kas atspoguļo darbības konkrētā objektā vai objektu kopumā. Sinonīms terminam „primārie dati”.

Kritiska pārskatīšana— process, kas paredzēts PVPN pētījuma atbilstības nodrošināšanai ar šīs PVPN rokasgrāmatas un PVPNKN principiem un prasībām (saskaņā ar ISO 14040:2006).

Lejpusējs— notiekošs produktu piegādes ķēdē pēc nosūtījuma punkta.

Līdzfunkcija— jebkura no divām vai vairāk funkcijām, kuras iegūst no viena vienības procesa vai produktu sistēmas.

Līdzprodukts— jebkurš no diviem vai vairāk produktiem, kurus iegūst no viena vienības procesa vai produktu sistēmas (ISO 14040:2006).

Nenoteiktības analīze— procedūra, kas paredzēta datu nestabilitātes un izvēles nenoteiktības dēļ PVPN pētījuma rezultātos ieviesušās nenoteiktības novērtēšanai.

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas (iLUC)— tās rodas, ja noteiktas zemes izmantojuma pieprasījums izraisa izmaiņas ārpus sistēmas robežām, t. i., citā zemes izmantojuma veidā. Šo netiešo ietekmi var novērtēt, galvenokārt izmantojot zemes pieprasījuma ekonomisko modelēšanu vai modelējot darbību pārvietošanu globālā mērogā. Šādu modeļu galvenie trūkumi ir to paļaušanās uz tendencēm, kuras, iespējams, neatspoguļo attīstību nākotnē. Tos plaši izmanto par pamatu politisku lēmumu pieņemšanai.

Noplūdes— emisijas gaisā un novadīšana ūdenī un augsnē (ISO 14040:2006).

Normalizēšana— neobligāts posms, ko veic pēc raksturojuma posma un kurā VPN ietekmes novērtējuma rezultātus reizina ar normalizēšanas faktoriem, kuri attēlo atsauces vienības (piemēram, visas valsts vai vidusmēra iedzīvotāja) kopējo pārskatu. Normalizēti VPN ietekmes rezultāti izsaka analizētās sistēmas ietekmes attiecīgās daļas kā kopēju ieguldījumu katrā ietekmes kategorijā uz atsauces vienību. Attēlojot dažādu ietekmes jomu normalizētos VPN ietekmes novērtējuma rezultātus blakus, kļūst redzams, kuras ietekmes kategorijas analizētā sistēma ietekmē visvairāk un kuras — vismazāk. Normalizētie VPN ietekmes novērtējuma rezultāti atspoguļo tikai analizētās sistēmas ieguldījumu kopējā ietekmes potenciālā, nevis attiecīgās kopējās ietekmes smagumu/nozīmīgumu. Normalizēti rezultāti ir bezdimensiju, bet nav summāri.

„No šūpuļa līdz kapam”— produktu aprites cikls, kurā iekļauj izejvielu ieguves, apstrādes, izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un likvidēšanas vai otrreizējās pārstrādes posmus. Vērā tiek ņemti visu aprites cikla posmu būtiskās ielaides un izlaides.

„No šūpuļa līdz vārtiem”— produktu piegādes ķēdes daļas no izejvielu ieguves („šūpuļa”) līdz ražotāja „vārtiem”. Piegādes ķēdes izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un aprites cikla beigu posmi ir izlaisti.

„No vārtiem līdz kapam”— produkta daļēja piegādes ķēde, kas ietver tikai produkta izplatīšanu, glabāšanu, izmantošanu un likvidēšanu vai otrreizējās pārstrādes posmus.

„No vārtiem līdz vārtiem”— produkta daļēja piegādes ķēde, kas aptver tikai konkrētas organizācijas vai ražotnes ietvaros notiekošus procesus, kurus veic ar produktu.

Oglekļa pagaidu uzglabāšana— notiek tad, kad kāds produkts "samazina siltumnīcefekta gāzes atmosfērā" jeb rada "negatīvas emisijas", uz ierobežotu laiku izvadot un uzglabājot oglekli.

Ozona noārdīšanās— VPN ietekmes kategorija, kas izskaidro stratosfēras ozona noārdīšanos, ko izraisa ozonu noārdošu vielu emisijas, piemēram, ilgizturīgas hloru un bromu saturošas gāzes (piemēram, CFC, HCFC, haloni).

Papildu informācija par vidi— VPN ietekmes kategorijas un citi vides rādītāji, kurus aprēķina un paziņo kopā ar PVPN rezultātiem.

Plūsmas diagramma— novērtējamā produkta aprites cikla vienā vai vairākos procesos notiekošu plūsmu shematisks attēlojums.

Priekšplāna process— attiecas uz tiem produkta aprites cikla procesiem, kuru informācijai pieejama tieša piekļuve. Piemēram, ražotāja objekts un citi ražotāja vai tā darbuzņēmēju izmantoti procesi (piemēram, preču pārvadāšana, centrālā biroja pakalpojumi u. c.) pieder priekšplāna procesiem.

Produkts— jebkuras preces vai pakalpojumi (ISO 14040:2006).

Produktu kategorija— produktu grupa, kas var pildīt līdzvērtīgas funkcijas (ISO 14025:2006).

Produktu kategoriju noteikumi (PKN)— īpašu noteikumu, prasību un norādījumu kopums, kas paredzēts III tipa vides deklarāciju izstrādāšanai vienai vai vairākām produktu kategorijām (ISO 14025:2006).

Produktu plūsma— no citas produktu sistēmas ienākoši vai uz to aizejoši produkti (ISO 14040:2006).

Produktu sistēma— tādu vienības procesu kopums, kuriem ir vienkāršas un produktu plūsmas un kuri veic vienu vai vairāk definētas funkcijas, kas modelē produkta aprites ciklu (ISO 14040:2006).

Produktu vides pēdas nospieduma kategoriju noteikumi (PVPNKN)— ir produkta veidam raksturīgi noteikumi, kas izveidoti uz aprites cikla bāzes un papildina PVPN pētījumu vispārīgās metodoloģiskās norādes, sniedzot sīkāku specifikāciju konkrētas produktu kategorijas līmenī. PVPNKN var palīdzēt vērst PVPN pētījuma galveno uzmanību uz tiem aspektiem un parametriem, kuri ir vissvarīgākie, un tādējādi veicina būtiskuma, reproducējamības un konsekvences palielināšanu.

Raksturojošs faktors— faktors, ko atvasina no raksturojuma modeļa, kuru izmanto noteikta resursu izmantošanas un emisiju profila rezultāta pārvēršanai par parastu VPN ietekmes kategorijas rādītāja vienību (saskaņā ar ISO 14040:2006).

Raksturojums— katra klasificētā ielaides/izlaides ieguldījuma attiecīgajās VPN ietekmes kategorijās daudzuma aprēķināšana un šo ieguldījumu apkopošana katrā kategorijā. Šim nolūkam inventarizācijas dati lineāri jāreizina ar katras attiecīgās vielas un ietekmes uz vidi kategorijas raksturojošiem faktoriem. Piemēram, saistībā ar VPN ietekmes kategoriju „klimata pārmaiņas” par standartvielu izvēlas CO2, bet kg CO2 ekvivalentus izvēlas par atsauces vienību.

Resursu izmantošanas un emisiju profila rezultāti— resursu izmantošanas un emisiju profila rezultāts, kas reģistrē sistēmas robežas šķērsojošās plūsmas un nodrošina ietekmes uz vidi novērtējuma sākumpunktu.

Resursu izmantošanas un emisiju profils— attiecas uz savākto datu pārskatu, lai atspoguļotu ar katru pētāmo produktu piegādes ķēdes posmu saistīto ielaidi un izlaidi. Resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošana ir pabeigta, kad saliktās (t. i., kompleksās) plūsmas tiek pārvērstas par vienkāršām plūsmām.

Resursu izsmelšana— VPN ietekmes kategorija, kas pievēršas atjaunojamu vai neatjaunojamu dabas resursu izmantošanai.

Sadalījums— daudzfunkcionalitātes problēmu atrisināšanas pieeja. Tas attiecas uz „procesa vai produkta sistēmas ielaides plūsmu sadalīšanu starp pētāmo produktu sistēmu un vienu vai vairākām citām produktu sistēmām” (ISO 14040:2006).

Salīdzinājums— (grafisks vai citāds) divu vai vairāku produktu salīdzinājums pēc to PVPN rezultātiem, ņemot vērā to PVPNKN un neietverot salīdzinošu apgalvojumu.

Salīdzinošs apgalvojums— uz PVPN pētījuma rezultātiem un atbalstošiem PVPNKN izdarīts vides apgalvojums par produktu pārākumu vai vienlīdzību (saskaņā ar ISO 14040:2006).

Saliktās (jeb kompleksās) plūsmas— resursu izmantošanas un emisiju profilā pie saliktām plūsmām pieder sistēmā esošas ielaides (piemēram, elektrība, materiāli, transporta procesi) un izlaides (piemēram, atkritumi, blakusprodukti), kam vajadzīga tālāka modelēšana, lai tos pārveidotu par vienkāršām plūsmām.

Saziņa starp uzņēmumiem (B2B)— apraksta darījumus starp uzņēmumiem, piemēram, starp ražotāju un vairumtirgotāju vai vairumtirgotāju un mazumtirgotāju.

Saziņa starp uzņēmumu un patērētājiem (B2C)— apraksta darījumus starp uzņēmumu un patērētājiem, piemēram, starp mazumtirgotājiem un patērētājiem. Saskaņā ar ISO 14025:2006 patērētājs definējams kā „atsevišķs sabiedrības loceklis, kas iegādājas vai lieto preces, mantas vai pakalpojumus personīgajām vajadzībām”.

Sīkāks iedalījums— attiecas uz daudzfunkcionālu procesu vai objektu sadalīšanu, lai nošķirtu ielaides plūsmas, kas ir tieši saistītas ar katru procesu vai objekta izlaidi. Šo procesu pārbauda, lai noskaidrotu, vai to var sadalīt sīkāk. Ja iespējams sadalīt sīkāk, tad inventarizācijas dati būtu jāvāc tikai par tiem vienības procesiem, kuri ir tieši attiecināmi uz attiecīgajiem produktiem/pakalpojumiem.

Sistēmas robeža— pētījumā iekļautu vai neiekļautu aspektu definēšana. Piemēram, „no šūpuļa līdz kapam” VPN analīzē sistēmas robežās būtu jāiekļauj visas darbības, sākot no izejvielu ieguves, līdz apstrādes, izplatīšanas, uzglabāšanas, izmantošanas un otrreizējās pārstrādes posmiem.

Sistēmas robežu shēma— PVPN pētījumam definētas sistēmas robežas grafisks attēlojums.

Slodzes lielums— faktiskās kravas attiecība pret pilnu kravu vai tilpību (piemēram, masa vai tilpums), kādu transportlīdzeklis ved vienā braucienā.

Starpprodukts— tāda vienības procesa izlaide, kas ir ielaide citiem vienības procesiem, kam sistēmā nepieciešama tālāka pārveide (ISO 14040:2006).

Svērums— svērums ir papildu (bet ne obligāts) posms, kas var pamatot analīzes rezultātu interpretēšanu un paziņošanu. VPN rezultātus reizina ar svēruma faktoru kopumu, kas atspoguļo aplūkoto ietekmes kategoriju apzināto relatīvo nozīmīgumu. Svērtos VPN rezultātus var tieši salīdzināt starp ietekmes kategorijām, kā arī sasummēt pa ietekmes kategorijām, lai iegūtu vienu kopējo ietekmes rādītāju. Svērums paredz vērtību novērtēšanu par aplūkoto VPN ietekmes kategoriju attiecīgo svarīgumu. Šos novērtējumus var pamatot ar eksperta slēdzienu, sociālās zinātnes metodēm, kultūras/politikas viedokļiem vai ekonomiskiem apsvērumiem.

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas (dLUC)— viena zemes izmantojuma veida tāda pārveidošanās citā veidā, kas notiek unikālā zemes virsmas segumā un neizraisa citas sistēmas izmaiņas.

Tieši attiecināms— norāda uz procesu, darbību vai ietekmi, kas rodas definētajā sistēmas robežā.

Toksicitāte cilvēkiem — nesaistīta ar vēzi— VPN ietekmes kategorija, kas izskaidro negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, ko izraisa toksisku vielu uzņemšana, ieelpojot no gaisa, norijot pārtiku/ūdeni, iekļūstot caur ādu, ciktāl šī ietekme ir saistīta ar vēzi neradošām sekām, kuras neizraisa cietās daļiņas/ieelpotās neorganiskas vielas vai jonizējošais starojums.

Toksicitāte cilvēkiem — vēzis— VPN ietekmes kategorija, kas izskaidro negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, ko izraisa toksisku vielu uzņemšana, ieelpojot no gaisa, norijot pārtiku/ūdeni, iekļūstot caur ādu, ciktāl šī ietekme ir saistīta ar vēzi.

Vides aspekts— organizācijas darbības vai ražojumu elements, kas ietekmē vai var ietekmēt vidi (EMAS regula).

Vides mehānisms— konkrētas VPN ietekmes kategorijas fizisku, ķīmisku un bioloģisku procesu sistēma, kas sasaista resursu izmantošanas un emisiju profila rezultātus ar VPN ietekmes kategorijas rādītājiem (saskaņā ar ISO 14040:2006).

Vides pēdas nospieduma (VPN) ietekmes kategorija— resursu izmantošanas vai ietekmes uz vidi klase, ar kuru ir saistīti resursu izmantošanas un emisiju profila dati.

Vides pēdas nospieduma (VPN) ietekmes kategorijas rādītājs— izmērāms VPN ietekmes kategorijas attēlojums (saskaņā ar ISO 14000:2006).

Vides pēdas nospieduma (VPN) ietekmes novērtējuma metode— protokols resursu izmantošanas un emisiju profila datu kvantitatīvai pārvēršanai par ieguldījumiem aplūkojamajā ietekmē uz vidi.

Vides pēdas nospieduma (VPN) ietekmes novērtējums— PVPN analīzes posms, kura mērķis ir izprast un novērtēt sistēmas iespējamās ietekmes uz vidi lielumu un nozīmi visā produkta aprites (dzīves) ciklā (saskaņā ar ISO 14044:2006). VPN ietekmes novērtējuma metodes nodrošina vienkāršu plūsmu ietekmi raksturojošos faktorus, lai apkopotu to ietekmi un iegūtu ierobežotu viduspunkta un/vai kaitējuma rādītāju skaitu.

Vidusmēra dati— attiecas uz konkrētu datu svērtās vidējās vērtības iegūšanu.

Vienības process— vismazākais resursu izmantošanas un emisiju profilā aplūkotais elements, kuram nosaka ielaides un izlaides datu daudzumu (saskaņā ar ISO 14040:2006).

Vienkāršas plūsmas— resursu izmantošanas un emisiju profilā pie vienkāršām plūsmām pieder (ISO 14040, 3. lpp.) „pētāmajā sistēmā ievadītais materiāls vai enerģija, kas iegūta no vides, iepriekš cilvēkam to nepārveidojot, vai no pētāmās sistēmas izejošs materiāls vai enerģija, kas tiek izvadīta vidē, cilvēkam to pēc tam nepārveidojot” (ISO 14040, 3.12). Pie vienkāršām plūsmām pieder, piemēram, no dabas vai emisijām gaisā, ūdenī, augsnē iegūti resursi, kas ir tieši saistīti ar VPN ietekmes kategoriju raksturojošiem faktoriem.

Vispārīgi dati— attiecas uz datiem, kas nav savākti, mērīti vai aprēķināti tieši, bet drīzāk iegūti no trešās puses aprites cikla inventarizācijas datubāzes vai cita avota, kas atbilst PVPN metodes datu kvalitātes prasībām.

Zemes izmantojums— VPN ietekmes kategorija, kas ir saistīta ar zemes teritorijas izmantošanu (aizņemšanu) un pārveidošanu (pārvēršanu), piemēram, lauksaimniecības, ceļu, dzīvojamo ēku celtniecības, kalnrūpniecības u. c. rezultātā. Zemes aizņemšanā ņem vērā zemes izmantojuma sekas, iesaistītās platības lielumu un tās aizņemšanas ilgumu (kvalitātes izmaiņas reizinot ar platību un ilgumu). Zemes pārveidošanā ņem vērā zemes īpašību izmaiņu lielumu un skarto platību (kvalitātes izmaiņas reizinot ar platību).

12.   BIBLIOGRĀFIJA

ADEME (2011). General principles for an environmental communication on mass market products BPX 30-323-0 (Vides informācijas apmaiņas par masu patēriņa precēm pamatprincipi BPX 30-323-0). Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www2.ademe.fr/servlet/getDoc?id=38480&m=3&cid=96.

BSI (2011). PAS 2050:2011 Specification for the assessment of the life cycle greenhouse gas emissions of goods and services (Preču un pakalpojumu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma specifikācija). BSI, Londona, 38. lpp.

CE Delft (2010). Biofuels: GHG impact of indirect land use change. (Biodegvielas: netiešu zemes izmantojuma izmaiņu SEG ietekme). Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.birdlife.org/eu/pdfs/PPT_carbon_bomb_CE_delft.pdf.

Council of the European Union (2008). Council Conclusions on the "Sustainable Consumption and Production and Sustainable Industrial Policy Action Plan" (Eiropas Savienības Padome (2008). Padomes secinājumi par „Ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu un ilgtspējīgas rūpniecības politikas rīcības plānu”). http://www.eu2008.fr/webdav/site/PFUE/shared/import/1204_Conseil_Environnement/Council_conclusions_Sustainable_consumption_and_production_EN.pdf

Council of the European Union (2010). Council conclusions on sustainable materials management and sustainable production and consumption: key contribution to a resource-efficient Europe (Eiropas Savienības Padome (2010). Padomes secinājumi par ilgtspējīgu materiālu pārvaldību un ilgtspējīgu ražošanu un patēriņu — galvenie ieguldījumi resursu ziņā efektīvai Eiropai).

Dreicer, M., Tort, V. un Manen, P. (1995). ExternE, Externalities of Energy, 5. sēj. Nuclear, Centre d'étude sur l'Evaluation de la Protection dans le domaine nucléaire (CEPN), Eiropas Komisijas XII ĢD, Zinātne, pētniecība un attīstība, JOULE, Luksemburga.

Eiropas Komisija (2010). Komisijas Lēmums (2010. gada 10. Jūnijs) par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 3751), Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, Brisele.

Eiropas Komisija (2011). Roadmap to a Resource Efficient Europe („Plāns resursu ziņā efektīvai Eiropai”) - COM(2011) 571 lpp.

Eiropas Komisija (2012). Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti un Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. COM(2012) 595 galīgā redakcija. Brisele.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2010). Starptautiskās standartsistēmas par aprites cikla datiem (ILCD) rokasgrāmata. General guide for Life Cycle Assessment - Detailed guidance (Vispārēja rokasgrāmata par aprites cikla novērtējumu — sīki izstrādāti norādījumi). Pirmais izdevums 2010. g. martā. ISBN 978-92-79-19092-6, doi: 10.2788/38479. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2010). Starptautiskās standartsistēmas par aprites cikla datiem (ILCD) rokasgrāmata. Review schemes for Life Cycle Assessment (Aprites cikla novērtējuma pārskatīšanas shēmas). Pirmais izdevums 2010. g. martā. ISBN 978-92-79-19094-0, doi: 10.2788/39791. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2010). Starptautiskās standartsistēmas par aprites cikla datiem (ILCD) rokasgrāmata. Framework and Requirements for Life Cycle Impact Assessment Models and Indicators (Pamatprasības aprites cikla novērtējuma modeļiem un rādītājiem). Pirmais izdevums 2010. g. martā. ISBN 978-92-79-17539-8, doi: 10.2788/38719. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2010). International Reference Life Cycle Data System (ILCD) Handbook –Nomenclature and other conventions (Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem (ILCD) rokasgrāmata. Nomenklatūra un citas metodikas). Pirmais izdevums 2010. g. martā. ISBN 978-92-79-15861-2, doi: 10.2788/96557. Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2011a). International Reference Life Cycle Data System (ILCD) Handbook - Recommendations based on existing environmental impact assessment models and factors for Life Cycle Assessment in a European context (Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem (ILCD) rokasgrāmata. Ieteikumi par aprites cikla novērtējumu Eiropas kontekstā, pamatojoties uz esošajiem ietekmes uz vidi modeļiem un faktoriem). Eiropas Savienības Publikāciju birojs, presē.

Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējības institūts (2011b). Analysis of Existing Environmental Footprint Methodologies for Products and Organizations: Recommendations, Rationale, and Alignment (Esošo vides pēdas nospieduma aprēķina metožu produktiem un organizācijām analīze: ieteikumi, pamatojums un pielāgošana), presē.

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome (2009): Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, Brisele.

Eiropas Savienība (2009). Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis.

Eurostat: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/environment/data/main_tables.

Frischknecht, R., Steiner, R. un Jungbluth, N. (2008). The Ecological Scarcity Method – Eco-Factors 2006. A method for impact assessment in LCA. Environmental studies no. 0906. Federālais vides birojs (Federal Office for the Environment, FOEN), Berne, 188 lpp.

http://ec.europa.eu/environment/eussd/corporate_footprint.htm.

http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/envir/118642.pdf

http://www.saiplatform.org/uploads/Library/Ernst%20and%20Young%20Review.pdf.

„Global Footprint Network” (2009). Ecological Footprint Standards 2009. („2009. g. Ekoloģiskā pēdas nospieduma standarti”). Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.footprintnetwork.org/images/uploads/Ecological_Footprint_Standards_2009.pdf

ISO 14025:2006. Starptautisks standarts. Vides marķējumi un deklarācijas. Trešā tipa vides deklarācijas. Principi un procedūras. Starptautiskā Standartizācijas organizācija (International Organization for Standardization), Ženēva, Šveice.

ISO 14040:2006. Starptautisks standarts. Vides pārvaldība. Dzīves cikla novērtēšana. Principi un vērtējamā struktūra. Starptautiskā Standartizācijas organizācija (International Organization for Standardization), Ženēva, Šveice.

ISO 14044:2006. Starptautisks standarts. Vides pārvaldība. Dzīves cikla novērtēšana. Prasības un vadlīnijas. Starptautiskā Standartizācijas organizācija (International Organization for Standardization), Ženēva, Šveice.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), (2003). Good Practice Guidance for Land Use, Land Use Change and Forestry (Labas prakses rokasgrāmata par zemes izmantojumu, zemes izmantojuma izmaiņām un mežkopību), Klimata pārmaiņu starpvaldību padome, Hajama.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), (2006). IPCC Guidelines for National Greenhouse Gas Inventories (IPCC pamatnostādnes par valstu siltumnīcefekta gāzu uzskaiti), 4. sējums Agriculture, Forestry and Other Land Use (Lauksaimniecība, mežkopība un citi zemes izmantojuma veidi), IGES, Japāna.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), (2007). IPCC Klimata pārmaiņu ceturtais novērtējuma ziņojums: Climate Change 2007 (Klimata pārmaiņas 2007. gadā.). http://www.ipcc.ch/ipccreports/assessments-reports.htm.

Milà i Canals L., Romanyà J. un Cowell S.J. (2007). Method for assessing impacts on life support functions (LSF) related to the use of ‘fertile land’ in Life Cycle Assessment (LCA). Journal of Cleaner Production 15: 1426-1440.

PAS 2050 (2011). Specification for the assessment of the life cycle greenhouse gas emissions of goods and services (Preču un pakalpojumu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisiju novērtējuma specifikācija). Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.bsigroup.com/en/Standards-and-Publications/How-we-can-help-you/Professional-Standards-Service/PAS-2050/

Rabl A. un Spadaro J.V. (2004). The RiskPoll software, 1,051. versija (2004. gada augustā). http://www.arirabl.com

Rosenbaum R.K., Bachmann T.M., Gold L.S., Huijbregts M.A.J., Jolliet O., Juraske R., Köhler A., Larsen H.F., MacLeod M., Margni M., McKone T.E., Payet J., Schuhmacher M., van de Meent D. un Hauschild M.Z. (2008). „USEtox - The UNEP-SETAC toxicity model: recommended characterisation factors for human toxicity and freshwater ecotoxicity in Life Cycle Impact Assessment”. International Journal of Life Cycle Assessment, 13(7): 532.–546. lpp., 2008.

Seppälä, J., Posch, M., Johansson, M. un Hettelingh, J.P. (2006). „Country-dependent Characterisation Factors for Acidification and Terrestrial Eutrophication Based on Accumulated Exceedance as an Impact Category Indicator”. International Journal of Life Cycle Assessment, 11(6): 403.–416. lpp.

Struijs J., Beusen A., van Jaarsveld H. un Huijbregts M.A.J. (2009). „Aquatic Eutrophication”. 6. nodaļa. Goedkoop M., Heijungs R., Huijbregts M.A.J., De Schryver A., Struijs J., Van Zelm R. (2009). ReCiPe 2008 - A life cycle impact assessment method which comprises harmonised category indicators at the midpoint and the endpoint level. I ziņojums. Characterisation factors, pirmais izdevums.

Van Oers L., de Koning A., Guinee J.B. un Huppes G. (2002). Abiotic Resource Depletion in LCA. Ceļu un hidrotehnikas institūts (Road and Hydraulic Engineering Institute), Transporta un ūdens ministrija, Amsterdama.

Van Zelm R., Huijbregts M.A.J., Den Hollander H.A., Van Jaarsveld H.A., Sauter F.J., Struijs J., Van Wijnen H.J. un Van de Meent D. (2008). „European characterisation factors for human health damage of PM10 and ozone in life cycle impact assessment”. Atmospheric Environment 42, 441.–453. lpp.

World Meteorological Organization (WMO) (Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO)) (1999). Scientific Assessment of Ozone Depletion: 1998. Global Ozone Research and Monitoring Project (Zinātnisks novērtējums par ozona slāņa noārdīšanos: 1998. Globālais ozona izpētes un projekts). Ziņojums Nr. 44, ISBN 92-807-1722-7, Ženēva.

World Resources Institute (WRI) and World Business Council for Sustainable Development (Pasaules Resursu institūts un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai) (2004). Greenhouse Gas Protocol - Corporate Accounting and Reporting Standard (Siltumnīcefekta gāzu protokola korporatīvās uzskaites un ziņošanas standarts).

World Resources Institute (WRI) and World Business Council for Sustainable Development (Pasaules Resursu institūts un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai) (2011). Greenhouse Gas Protocol Corporate Value Chain (Scope 3) Accounting and Reporting Standard (Siltumnīcefekta gāzu protokola korporatīvās vērtības ķēdes (3. darbības joma) uzskaites un ziņošanas standarts).

World Resources Institute (WRI), World Business Council for Sustainable Development (Pasaules Resursu institūts un Pasaules Uzņēmēju padome ilgtspējīgai attīstībai) (2011). Product Life Cycle Accounting and Reporting Standard (Produkta aprites cikla uzskaites un ziņošanas standarts). Greenhouse Gas Protocol (Siltumnīcefekta gāzu protokols). WRI, ASV, 144 lpp.

I   pielikums.

Produktu vides pēdas nospieduma pētījumiem un produktu vides pēdas nospieduma kategoriju noteikumu izstrādāšanai noteikto svarīgāko obligāto prasību kopsavilkums

Turpmāk sniegtajā tabulā iekļauts kopsavilkums, kas norāda visas PVPN obligātās („vajadzības izteiksmes”) prasības, ka arī visas („vajadzības izteiksmes”, „vajadzības izteiksmes vēlējuma paveida” un „var”) papildu prasības PVPNKN izstrādāšanai. Tās ir plaši izskaidrotas visā šajā rokasgrāmatā, kā norādīts tabulas kreisajā ailē.

9.   tabula

PVPN pētījumiem noteikto svarīgāko obligāto prasību un PVPNKN izstrādāšanai noteikto papildu prasību kopsavilkums

Nodaļa/sadaļa

Kritērijs

PVPN prasības

Papildu prasības PVPNKN izstrādāšanai

1.

Vispārīgā pieeja

PVPN pētījums jāveido, pamatojoties uz aprites cikla pieeju.

 

1.1.

Principi

Veicot PVPN pētījumus, šīs rokasgrāmatas lietotājiem jāievēro turpmāk minētie principi.

1.

Svarīgums

2.

Pilnīgums

3.

Konsekvence

4.

Precizitāte

5.

Pārredzamība

PVPNKN principi

1.

Saistība ar PVPN rokasgrāmatu

2.

Atlasītu ieinteresēto pušu iesaistīšana

3.

Cenšanās panākt salīdzināmību

2.1.

PVPNKN loma

Ja nav PVPNKN, tad PVPN pētījumā jānorāda un jāpamato galvenās jomas, kuras būtu aplūkotas PVPNKN (kā norādīts šajā PVPN rokasgrāmatā), un precīzi jāziņo par tām.

 

2.2.

Saistība ar esošajiem PKN

 

PVPNKN pēc iespējas vairāk, ņemot vērā dažādās piemērošanas jomas kontekstus, būtu jāatbilst esošajiem starptautisko produktu kategoriju noteikumu (PKN) vadlīniju ieteikumiem.

2.3.

PVPNKN struktūra, pamatojoties uz CPA

 

PVPNKN jānosaka vismaz pēc CPA koda divu ciparu kodu iedalījuma (noklusējuma izvēles iespēja). Tomēr PVPNKN var pieļaut (pamatotas) nobīdes (piemēram, pieļaut trīs ciparus). Piemēram, aplūkojot nozares komplicētību, vajadzīgi vairāk nekā divi cipari. Ja līdzīgiem produktiem vairākus ražošanas maršrutus definē, izmantojot CPA alternatīvu, PVPNKN jāiekļauj visi attiecīgie CPA.

3.1.

Mērķa definēšana

PVPN pētījuma mērķa definīcijā jāiekļauj:

paredzētā(-ās) piemērošanas joma(-as);

pētījuma veikšanas iemesli un lēmuma konteksts;

mērķauditorija;

vai salīdzinājumus un/vai salīdzinošos apgalvojumus paredzēts darīt zināmus plašai sabiedrībai;

pētījuma pasūtītājs;

pārskatīšanas procedūra (ja nepieciešams).

PVPNKN jānosaka PVPN pētījuma pārskatīšanas prasības.

4.1.

Darbības jomas definēšana

PVPN pētījuma darbības jomas definīcijai jāatbilst noteiktajiem pētījuma mērķiem un jāietver:

analīzes vienība un atsauces plūsma;

sistēmas robežas;

VPN ietekmes kategorijas;

pieņēmumi un ierobežojumi.

 

4.2.

Analīzes vienība un atsauces plūsma

PVPN pētījuma analīzes vienība jānosaka pēc šādiem aspektiem:

nodrošinātā(-s) funkcija(-s)/pakalpojums(-i): „kas”;

funkcijas vai pakalpojuma lielums: „cik daudz”;

prognozējamais kvalitātes līmenis: „cik labi”;

produkta ilgums/darbmūžs: „cik ilgi”;

NACE kods(-i).

Saistībā ar analīzes vienību jānosaka piemērota atsauces plūsma. Saistībā ar šo plūsmu ir jāaprēķina kvantitatīvie dati par ielaidi un izlaidi, kas savākti analīzes pamatošanai.

PVPNKN jānosaka analīzes vienība(-s).

4.3.

Sistēmas robežas

Sistēmas robeža jādefinē pēc vispārējās piegādes ķēdes loģikas, iekļaujot visus posmus no izejvielu ieguves līdz apstrādes, ražošanas, izplatīšanas, uzglabāšanas, izmantošanas posmam un produkta aprites cikla beigu apstrādei (t. i., „no šūpuļa līdz kapam”), kā piemērots pētījuma paredzētajai piemērošanas jomai. Sistēmas robežām jāietver visi procesi, kas piesaistīti produkta piegādes ķēdei, kas saistīta ar analīzes vienību.

Sistēmas robežās iekļautie procesi jāiedala priekšplāna procesos (t. i., produkta aprites cikla galveni procesi, informācija par kuriem ir pieejama tieši) un fona procesi (t. i., tie produkta aprites cikla procesi, informācijai par kuriem nav iespējams piekļūt tieši).

PVPNKN jānosaka produktu kategorijas PVPN pētījumu sistēmas robežas, iekļaujot attiecīgo aprites cikla posmu un procesu specifikācijas. Jebkura novirze no noklusējuma „no šūpuļa līdz kapam” pieejas, piemēram, starpproduktu nezināma izmantošanas posma vai aprites cikla beigu posma neiekļaušana, skaidri jāpaskaidro un jāpamato.

PVPNKN jānosaka lejpusējie scenāriji, lai nodrošinātu PVPN pētījumu salīdzināmību un konsekvenci.

4.3.

Oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšana

Oglekļa dioksīda emisiju izlīdzināšanu PVPN pētījumā neiekļauj. Tomēr to var iekļaut kā „papildu informāciju par vidi”.

 

4.4.

VPN ietekmes kategoriju un metožu izraudzīšanās

PVPN pētījumā jāizmanto visas noteiktās VPN ietekmes noklusējuma kategorijas un ar tām saistītie norādītie VPN ietekmes novērtējuma modeļi un rādītāji.

Visi izņēmumi skaidri jādokumentē, jāpamato, un par tiem jāziņo PVPN ziņojumā, kā arī tie jāpamato ar atbilstošiem dokumentiem. Jebkādu izņēmumu ietekme uz galarezultātiem, jo īpaši saistībā ar ierobežojumiem attiecībā uz salīdzināmību ar citiem PVPN pētījumiem, jāizskata interpretēšanas posmā, un par tiem jāziņo. Šādi izņēmumi jāpārskata.

PVPNKN jānorāda un jāpamato ikviens izņēmums no VPN ietekmes noklusējuma kategorijām, jo īpaši ar salīdzināmības aspektiem saistītie izņēmumi.

4.5.

Papildu informācijas par vidi izraudzīšanās

Ja VPN ietekmes kategoriju noklusējuma kopums vai VPN ietekmes novērtējuma modeļi atbilstoši neaplūko izvērtējamā produkta iespējamo ietekmi uz vidi, tad visi būtiskie ar to saistītie (kvalitatīvie/kvantitatīvie) vides aspekti papildus jāiekļauj kā „papildu informācija par vidi”. Tomēr tā nedrīkst aizstāt obligātos noklusējuma VPN ietekmes kategoriju novērtējuma modeļus. Par šo papildu kategoriju pamatojošajiem modeļiem un attiecīgajiem rādītājiem jāsniedz skaidras atsauces un tie jādokumentē.

Papildu informācijai par vidi jābūt:

balstītai uz pamatotu un pārskatītu vai pārbaudītu informāciju (atbilstoši ISO 14020 un ISO 14021:1999 5. punkta prasībām);

konkrētai, precīzai un nemaldinošai;

būtiskai konkrētajai produktu kategorijai.

Emisijas, kas tiek veiktas tieši jūras ūdenī, jāiekļauj „papildu informācijā par vidi” (inventarizācijas līmenī).

Ja „papildu informāciju par vidi” izmanto PVPN pētījuma interpretēšanas posma pamatošanai, tad visiem datiem, kas vajadzīgi šādas informācijas sniegšanai, jāatbilst tādām pašām kvalitātes prasībām, kādas noteiktas PVPN rezultātu aprēķinā izmantotajiem datiem.

„Papildu informācijai par vidi” ir jābūt saistītai tikai ar vides jautājumiem. Informācija un instrukcijas, piemēram, produktu drošības lapas, kas nav saistītas ar produkta vides pēdas nospiedumu, nav iekļaujamas PVPN. Tāpat tajā nav iekļaujama ar tiesiskām prasībām saistīta informācija.

PVPNKN jānorāda un jāpamato PVPN pētījumā iekļaujamā „papildu informācijai par vidi”. Par šādu papildu informāciju jāziņo atsevišķi no PVPN rezultātiem, kas sagatavoti pēc aprites cikla, skaidri dokumentējot visas metodes un pieņēmumus. „Papildu informācija par vidi” var būt kvantitatīva un/vai kvalitatīva. „Papildu informācija par vidi” var ietvert (nepilnīgs saraksts) tādas ziņas kā:

citas produktu kategorijai būtiskas ietekmes uz vidi kategorijas;

citi būtiski tehniski parametri, kurus var izmantot, lai novērtētu pētāmo objektu un kuri ļauj veikt produktu sistēmas kopējās efektivitātes salīdzinājumus ar citiem produktiem; šie tehniskie parametri var attiekties, piemēram, uz atjaunojamu energoresursu izmantošanu salīdzinājumā ar neatjaunojamu energoresursu izmantošanu, atjaunojamu un neatjaunojamu degvielu izmantošanas salīdzinājumu, sekundāru materiālu izmantošanu, saldūdens resursu izmantošanu vai bīstamo un nebīstamo atkritumu iznīcināšanas veidu salīdzinājumu;

citas būtiskas pieejas resursu izmantošanas un emisiju profilā esošo plūsmu raksturošanai, ja noklusējuma metodē atsevišķām plūsmām (piemērām, ķīmisko vielu grupām) nav pieejami raksturojoši faktori (RF);

vides rādītāji vai produktatbildības rādītāji (piemēram, Globālā ziņošanas iniciatīva (GRI));

aprites cikla enerģijas patēriņš pēc primārā enerģijas avota, kas atsevišķi veido „atjaunojamo” energoresursu izmantošanu;

tiešais enerģijas patēriņš pēc primārā enerģijas avota, kas atsevišķi veido „atjaunojamo” energoresursu izmantošanu objekta darbības nodrošināšanai;

„no vārtiem līdz vārtiem” posmiem jānorāda Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature, IUCN) Sarkanajā grāmatā iekļauto sugu un valsts dabas aizsardzības sarakstā iekļauto sugu, kuru biotopi atrodas darbības skartajās zonās, skaits, norādot pēc izzušanas riska līmeņa;

apraksts par darbību, produktu un pakalpojumu būtisko ietekmi uz bioloģisko daudzveidību aizsargājamās teritorijās un ārpus aizsargājamām teritorijām esošās lielas bioloģiskās daudzveidības vērtības teritorijās;

kopējais atkritumu svars pēc to veida un iznīcināšanas metodes;

transportēto, importēto, eksportēto vai pārstrādāto atkritumu, kurus uzskata par bīstamiem saskaņā ar Bāzeles Konvencijas I, II, III, un VIII pielikumu, svars un starptautiski nosūtīto atkritumu procentuālais daudzums.

4.6.

Pieņēmumi/ierobežojumi

Par visiem ierobežojumiem un pieņēmumiem jāsniedz pārredzams ziņojums.

PVPNKN jāziņo par produktu kategorijai raksturīgiem ierobežojumiem un jānosaka šādu ierobežojumu pārvarēšanai nepieciešamie pieņēmumi.

5.1.

Resursu izmantošanas un emisiju profils

Resursu izmantošanas un emisiju profilā jāiekļauj visas resursu izmantošanas un emisijas, kas saistītas ar noteiktās sistēmas robežās iekļautajiem aprites cikla posmiem. Plūsmas jāsagrupē kā „vienkāršās plūsmas” un „saliktās (piemēram, kompleksās) plūsmas”. Pēc tam resursu izmantošanas un emisiju profilā visas saliktās plūsmas jāpārveido par vienkāršām plūsmām.

 

5.2.

Resursu izmantošanas un emisiju profils — atbilstības izvērtēšanas posms

Ja tiek veikts atbilstības izvērtēšanas posms (ļoti ieteicams), būtu jāizmanto viegli pieejami konkrēti un/vai vispārīgi dati, kas atbilst datu kvalitātes prasībām, kā tas noteikts 5.6. sadaļā. Visi procesi un darbības, ko paredzēts aplūkot resursu izmantošanas un emisiju profilā, jāiekļauj atbilstības izvērtēšanas posmā. Visi piegādes ķēdes posmu izņēmumi skaidri jāpamato un jāiesniedz pārskatīšanas procesā, kā arī jāizskata to ietekme uz galarezultātiem.

Lai izstrādātu kvalitatīvus videi potenciāli nozīmīgu procesu aprakstus, piegādes ķēdes posmiem, kuriem nav paredzēts veikt kvantitatīvo VPN ietekmes novērtējumu, atbilstības novērtēšanas posmā ir jāizmanto esošā literatūra un citi avoti. Šādi kvalitatīvie apraksti jāiekļauj „papildu informācijā par vidi”.

PVPNKN jāprecizē iekļaujamie procesi, kā arī ar tiem saistītās datu kvalitātes un pārskatīšanas prasības, kas var būt augstākas nekā šīs PVPN rokasgrāmatas prasības. PVPNKN jānorāda arī tas, kuriem procesiem nepieciešami konkrēti dati, kuriem ir vai nu pieļaujama, vai nepieciešama vispārīgu datu izmantošana.

5.4.

Resursu izmantošanas un emisiju profils — dati

Resursu izmantošanas un emisiju profilā jāiekļauj visi resursu izmantošanas veidi un emisijas, kas saistītas ar noteiktās sistēmas robežās iekļautajiem aprites cikla posmiem.

Jāapsver šādu elementu iekļaušana resursu izmantošanas un emisiju profilā:

izejvielu iegūšana un pirmsapstrāde;

ražošanas līdzekļi: jāpiemēro lineārā amortizācija. Jāņem vērā paredzētais ražošanas līdzekļu darbmūžs (nevis laiks līdz ekonomiskās grāmatvedības 0 vērtības sasniegšanai);

ražošana;

produktu izplatīšana un uzglabāšana;

izmantošanas posms;

loģistika;

aprites cikla beigas.

PVPNKN būtu jāsniedz viens vai vairāki piemēri par resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošanu, tostarp šādas specifikācijas:

iekļauto procesu/darbību vielu saraksti;

vienības;

vienkāršo plūsmu nomenklatūra.

Tās var attiekties uz vienu vai vairākiem piegādes ķēdes posmiem, procesiem vai darbībām, kas jāveic, lai nodrošinātu standartizētu datu vākšanu un ziņošanu. PVPNKN var noteikt stingrākas datu prasības galvenajiem augšpusējiem, „no vārtiem līdz vārtiem” vai lejpusējiem posmiem nekā šajā PVPN rokasgrāmatā noteiktās prasības.

Modelēšanas procesiem/darbībām pamatmodulī (t. i., „no vārtiem līdz vārtiem” posmā) PVPNKN jānorāda arī:

iekļautie procesi/darbības;

datu apkopošanas par galvenajiem procesiem specifikācijas, tostarp vidusmēra datu noteikšana pa objektiem;

visi ražotnei raksturīgie dati, kas nepieciešami ziņošanai kā „papildu informācija par vidi”;

īpašas prasības par datu kvalitāti, piemēram, par noteiktu darbības datu mērīšanu.

Ja PVPNKN nosaka/pieļauj novirzes no noklusējuma „no šūpuļa līdz kapam” sistēmas robežas (piemēram, ja PVPNKN paredz „no šūpuļa līdz vārtiem” robežas izmantošanu), tad PVPNKN jānorāda, kā resursu izmantošanas un emisiju profilā tiks uzskaitīta materiālu/enerģijas bilance.

5.4.5.

Izmantošanas posms

Ja saskaņā ar šajā rokasgrāmatā noteiktajiem paņēmieniem nav paredzēta neviena produktu izmantošanas posma noteikšanas metode, organizācijai, kura veic pētījumu, jānosaka produktu izmantošanas posma noteikšanai izmantotā pieeja. Tomēr faktiskais izmantošanas modelis var atšķirties no ieteicamajiem, un tas būtu jāizmanto, ja šāda informācija ir pieejama. Jāiekļauj ar produktu izmantošanu saistītu citu sistēmu būtiskā ietekme.

Jāuzrāda metožu un pieņēmumu dokumentācija. Jādokumentē visi būtiskie pieņēmumi par izmantošanas posmu.

PVPNKN jānorāda:

pētījumā iekļaujamie izmantošanas posma scenāriji, ja tādi ir;

izmantošanas posmā aplūkojamais laikposms.

5.4.6.

Loģistika

Jāņem vērā šādi transporta parametri: transporta veids, transportlīdzekļa tips un degvielas patēriņš, slodzes lielums, braucienu bez kravas skaits, ja tas piemērojams un ir būtiski, transportēšanas attālums, preču pārvadāšanas sadalījums, ievērojot slodzes ierobežojošo faktoru (t. i., augsta blīvuma produktu masu un zema blīvuma produktu tilpumu) un degvielas ražošana.

Transporta radītā ietekme jāizsaka noklusējuma atsauces vienībās, t. i., tonnkilometros (tkm) precēm un cilvēkkilometros pasažieru transportam. Par visām novirzēm no šīm noklusējuma atsauces vienībām ir jāziņo, un tās ir jāpamato.

Transporta radītā ietekme uz vidi jāaprēķina, katras atsauces vienības ietekmi katram transportlīdzekļu veidam reizinot a) precēm: ar attālumu un slodzi; b) personām: ar attālumu un personu skaitu, izmantojot noteiktos transporta scenārijus.

PVPNKN jānorāda pētījumā iekļaujamie transporta, izplatīšanas un uzglabāšanas scenāriji, ja tādi ir.

5.4.7.

Aprites cikla beigu posms

Atkritumu plūsmas, ko rada sistēmas robežās iekļautie procesi, jāmodelē līdz vienkāršu plūsmu līmenim.

PVPNKN jādefinē aprites cikla beigu scenāriji, ja tādi ir. Šie scenāriji jāizveido, izmantojot pašreizējo (analīzes veikšanas gada) praksi, tehnoloģiju un datus.

5.4.8.

Elektrības izmantošana

Attiecībā uz augšpusējā posmā tīklā vai noteiktās PVPN robežās patērēto elektrību jāizmanto konkrēti piegādātāja dati, ja tādi ir pieejami. Ja konkrēti piegādātāja dati nav pieejami, jāizmanto tās valsts, kurā rodas attiecīgie aprites cikla posmi, valstij raksturīgais kombinētais patēriņš. Enerģijas kombinācijas datiem par produktu izmantošanas posmā patērēto enerģiju jāatspoguļo valstu vai reģionu realizācijas attiecība. Ja šādi dati nav pieejami, jāizmanto vidējā ES patēriņa kombinācija vai citādi vispiemērotākā patēriņa kombinācija.

Jāgarantē, ka augšpusējā posmā vai noteiktā PVPN robežās no sadales tīkla patērētie atjaunojamie energoresursi netiek uzskaitīti divreiz. PVPN ziņojumā pielikumā jāiekļauj piegādātāja paziņojums, kas garantē, kapiegādātā elektrība ir efektīvi ģenerēta, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un ka tā netiek pārdota nevienai citai organizācijai.

 

5.4.9.

Biogēnā oglekļa izvadīšana un emisijas

Biogēnā oglekļa avotu izvadīšana un emisijas jānošķir no resursu izmantošanas un emisiju profila.

 

5.4.9.

Tiešas un netiešas zemes izmantojuma izmaiņas (ietekme uz klimata pārmaiņām)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas tiešu zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā, produktiem sadala: i) uz divdesmit gadiem pēc šo zemes izmantojuma izmaiņu notikšanas vai ii) vienotā ražas periodā no izvērtētā produkta ieguves (pat ja vairāk par 20 gadiem), un izvēlas garāko periodu. Plašāku informāciju sk. VI pielikumā. Siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas netiešu zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā, neņem vērā, ja vien to nepārprotami neprasa PVPNKN. Tādā gadījumā par netiešu zemes izmantojuma izmaiņu ziņo atsevišķi papildu vides informācijā, bet to neiekļauj siltumnīcefekta gāzu ietekmes kategorijas aprēķinā.

 

5.4.9.

Atjaunojamas enerģijas ģenerēšana

Ar sistēmas robežās ģenerēto atjaunojamo enerģiju saistītās kredītvienības jāaprēķina par koriģēto (piemēram, atņemot ārēji nodrošinātās atjaunojamās enerģijas apjomu) vidējo tās valsts līmeņa attiecīgo kombinēto patēriņu, kurai enerģija tiek nodrošināta. Ja šādi dati nav pieejami, jāizmanto vidējā ES patēriņa kombinācija vai citādi vispiemērotākā patēriņa kombinācija. Ja nav pieejami dati par koriģēto kombināciju aprēķinu, tad jāizmanto nekoriģētie vidējie kombināciju dati. Pārskatāmi jāziņo par to, kuras enerģijas kombinācijas ir pieņemtas labumu aprēķināšanai un vai tās ir vai nav koriģētas.

 

5.4.9.

(Oglekļa) pagaidu uzglabāšana un kavētās emisijas

Noklusējuma VPN ietekmes kategoriju aprēķinā nedrīkst ņemt vērā ar (oglekļa) pagaidu uzglabāšanu vai kavētām emisijām saistītas kredītvienības. Tomēr tās var iekļaut kā „papildu informāciju par vidi”. Turklāt tās iekļauj kā „papildu informācija par vidi”, ja tā noteikts pamatojošā PVPNKN.

 

5.5.

Nomenklatūra

Visas būtiskās resursu izmantošanas un emisijas, kas saistītas ar noteiktās sistēmas robežās iekļautajiem aprites cikla posmiem, jādokumentē, izmantojot Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem (ILCD) nomenklatūru un īpašības, kā aprakstīts IV pielikumā. Ja ILCD nav pieejama nomenklatūra un īpašības parkonkrētu plūsmu, praktizējošajam ekspertam jāizveido atbilstoša nomenklatūra un jādokumentē attiecīgās plūsmas īpašības.

 

5.6.

Datu kvalitātes prasības

PVPN pētījumos, kas paredzēti ārējai informācijas apmaiņai, jāizpilda datu kvalitātes prasības, proti, B2B un B2C. PVPN pētījumos, kuri sagatavoti atbilstoši šai rokasgrāmatai un paredzēti izmantošanai uzņēmuma iekšējām vajadzībām, būtu jāievēro noteiktās datu kvalitātes prasības (t. i., tās ir ieteicamas), bet tās nav obligātas. Visas novirzes no šīm prasībām jādokumentē. Datu kvalitātes prasības attiecas gan uz konkrētiem, gan vispārīgiem datiem.

Datu kvalitātes puskvantitatīva novērtējuma veikšanai PVPN pētījumos jāizmanto šādi seši kritēriji: tehnoloģiskā reprezentativitāte, ģeogrāfiskā reprezentativitāte, ar laiku saistītā reprezentativitāte, pilnīgums, parametru nenoteiktība un metodoloģiskā piemērotība un konsekvence.

Neobligātajā atbilstības izvērtēšanas posmā par datiem, kas veido vismaz 90 % no katras VPN ietekmes kategorijas aplēstās ietekmes, neieciešams vismaz „vidējs” datu kvalitātes vērtējums, kā novērtēts kvalitatīvā eksperta slēdzienā.

Galīgajā resursu izmantošanas un emisiju profilā par procesiem un/vai darbībām, kas veido vismaz 70 % ieguldījuma katrā VPN ietekmes kategorijā, gan par konkrētiem, gan vispārīgiem datiem kopumā jāsaņem vismaz „labas kvalitātes” līmeņa novērtējums. Šiem procesiem jāveic puskvantitatīvs datu kvalitātes novērtējums, un par tiem jāiesniedz ziņojums. Vismaz 2/3 no atlikušajiem 30 % (t. i., no 20% līdz 30%) jāmodelē, izmantojot vismaz „vidējas kvalitātes” datus, kā novērtēts kvalitatīvā eksperta atzinumā. Dati, kas saņēmuši zemāku nekā vidēju kvalitātes novērtējumu, nedrīkst pārsniegt 10 % ieguldījumu katrā VPN ietekmes kategorijā.

PVPN pētījuma ietvaros jāpārskata tehnoloģiskās, ģeogrāfiskās un laika piesaistes reprezentativitātes datu kvalitātes prasības. Būtu jāievēro datu kvalitātes prasības attiecībā uz pilnīgumu, metodoloģisko piemērotību un atbilstību un parametru nenoteiktību, iegūstot vispārīgus datus tikai no šīs PVPN rokasgrāmatas prasībām atbilstošiem datu avotiem.

Attiecībā uz datu kvalitātes kritēriju „metodoloģiskā piemērotība un atbilstība” 6. tabulā noteiktās prasības jāpiemēro līdz 2015. gada beigām. No 2016. gada būs nepieciešama pilnīga atbilstība PVPN metodikai.

Vispārīgu datu kvalitātes novērtējums jāveic ielaides plūsmu līmenī (piemēram, par tipogrāfijā izmantoto nopirkto papīru), savukārt konkrētu datu kvalitātes novērtējums jāveic atsevišķu procesu vai sakopotu procesu līmenī vai atsevišķu ielaides plūsmu līmenī.

PVPNKN jāsniedz turpmāki norādījumi par produktu kategorijas datu kvalitātes novērtējuma rezultātu attiecībā uz laika piesaistes, ģeogrāfisko un tehnoloģisko reprezentativitāti, piemēram, tajos jānorāda, kurš laika piesaistes reprezentativitātes datu kvalitātes vērtējums būtu jāattiecina uz attiecīgo gadu pārstāvošo datu kopumu.

PVPNKN var noteikt papildu kritērijus datu kvalitātes novērtēšanai (salīdzinot ar noklusējuma kritērijiem).

PVPNKN var noteikt stingrākas datu kvalitātes prasības, ja tas ir piemēroti aplūkotajai produktu kategorijai. Tās var ietvert šādas prasības:

„no vārtiem līdz vārtiem” darbības/procesi;

augšpusēji vai lejpusēji posmi;

produktu kategorijas galvenās piegādes ķēdes darbības;

produktu kategorijas galvenajām VPN ietekmes kategorijām.

5.7.

Konkrētu datu vākšana

Konkrēti dati jāiegūst par visiem priekšplāna procesiem un fona procesiem, kur tas ir piemēroti. Tomēr, ja vispārīgi dati par priekšplāna procesiem ir reprezentatīvāki vai piemērotāki nekā konkrēti dati (par kuriem jāziņo un kuri jāpamato), tad vispārīgi dati jāizmanto arī priekšplāna procesiem. Jāpiebilst, ka emisiju faktorus var atvasināt no vispārīgiem datiem, ievērojot datu kvalitātes prasības.

PVPNKN:

1)

jānorāda, par kuriem procesiem jāvāc konkrēti dati;

2)

jānorāda konkrētu datu vākšanas prasības;

3)

jādefinē datu vākšanas prasības šādiem katras ražotnes aspektiem:

mērķa posms(-i) un datu vākšanas pārklājums;

datu vākšanas atrašanās vieta ( vietējā mērogā, starptautiski, pārstāvētās rūpnīcas u. tml.);

datu vākšanas laikposms (gads, gadalaiks, mēnesis u. tml.);

ja datu vākšanas atrašanās vieta vai laikposms līdz zināmai pakāpei jāierobežo, tad jāsniedz pamatojums un jāparāda, ka savāktie dati kalpos kā pietekami piemēri.

5.8.

Vispārīgu datu vākšana

Ja iespējams, vairāku nozaru vispārīgu datu vietā jāizmanto nozarei raksturīgi vispārīgi dati.

Visiem vispārīgiem datiem jāatbilst šajā dokumentā norādītajām datu kvalitātes prasībām.

Izmantoto datu avoti skaidri jādokumentē, un par tiem jāziņo PVPN ziņojumā.

Ja iespējams, vispārīgidati (ar nosacījumu, ka tie atbilst šajā PVPN rokasgrāmatā norādītajām datu kvalitātes prasībām) būtu jāiegūst no šādiem avotiem:

atbilstoši attiecīgo PVPNKN prasībām izstrādāti dati;

atbilstoši PVPN pētījumiem noteiktām prasībām izstrādāti dati;

Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu datiem (ILCD) datu tīkls (priekšroku dodot datu kopumiem, kas pilnībā atbilst ILCD, nevis tādiem datiem, kas atbilst tikai sākuma līmenī);

ELCD datubāze.

PVPNKN jānorāda:

ja vispārīgu datu izmantošana ir pieļaujama kā aproksimācija vielai, par kuru nav pieejami konkrēti dati;

faktiskās vielas un vispārīgās vielas nepieciešamo līdzību līmenis;

vairāk nekā viena datu kopuma apvienojums, ja nepieciešams.

5.9.

Nepilnīgu datu jautājumu risināšana

Visi nepilnīgie dati jāaizpilda, izmantojot vislabākos pieejamos vispārīgos vai ekstrapolētos datus. Šādu datu (tostarp nepilnīgu vispārīgu datu) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10 % no kopējā ieguldījuma katrā aplūkotajā VPN ietekmes kategorijā. Tas ir atspoguļots datu kvalitātes prasībās, saskaņā ar kurām 10 % datu var izvēlēties no vislabākajiem pieejamajiem datiem (neattiecinot tālākas datu kvalitātes prasības).

PVPNKN jānorāda iespējami nepilnīgi dati un jāsniedz sīki izstrādāti norādījumi par šo nepilnīgo datu aizpildīšanu.

5.10.

Daudzfunkcionalitātes apstrāde

Visu daudzfunkcionalitātes problēmu risināšanai jāizmanto turpmāk izklāstītā PVPN daudzfunkcionalitātes lēmumu hierarhija: 1) sīkāks iedalījums vai sistēmas paplašinājums; 2) sadalījums pēc svarīgas pamatā esošas fiziskas saiknes (kas ietver tiešu aizstāšanu vai kādu svarīgu pamatā esošu fizisku saikni); 3) sadalījums pēc kādas citas saiknes (kas ietver netiešu aizstāšanu vai kādu citu svarīgu pamatā esošu saikni).

Par visām šajā sakarībā izdarītajām izvēlēm ir jāiesniedz ziņojums, un tās ir jāpamato saistībā ar visaptverošu mērķi fiziski reprezentatīvu un videi būtisku rezultātu nodrošināšanai. Produktu daudzfuncionalitātei otrreizējās pārstrādes vai enerģijas reģenerācijas situācijās jāpiemēro V pielikumā aprakstītais vienādojums. Iepriekšminētā lēmumu pieņemšanas hierarhija attiecas arī uz aprites cikla beigu daudzfunkcionalitāti.

PVPNKN sīkāk jānorāda daudzfunkcionalitātes risinājumi izmantošanai definētajās sistēmas robežās un, ja nepieciešams, augšpusējos un lejpusējos posmos. Ja iespējams/pieņemams, PVPNKN var sniegt arī konkrētus faktorus, ko izmantot sadalījuma risinājumu gadījumā. Visiem šādiem PVPNKN norādītajiem daudzfunkcionalitātes risinājumiem jābūt skaidri pamatotiem, ievērojot PVPN daudzfunkcionalitātes risinājumu hierarhiju.

Ja izmanto sīkāku iedalījumu, PVPNKN jānorāda, kuri procesi jāiedala sīkāk un pēc kādiem principiem tas jādara.

Ja paredzēts izmantot sadalījumu pēc fiziskas saiknes, PVPNKN jānorāda aplūkojamās svarīgās pamatā esošās fiziskās saiknes un jānosaka attiecīgie sadalījuma faktori.

Ja paredzēts izmantot sadalījumu pēc kādas citas saiknes, PVPNKN jānorāda šī saikne un jānosaka attiecīgie sadalījuma faktori. Piemēram, ekonomiskā sadalījuma gadījumā PVPNKN jānorāda līdzproduktu ekonomiskās vērtības noskaidrošanas noteikumi.

Par daudzfunkcionalitāti aprites cikla beigu situācijās PVPNKN jānorāda, kā sniegtajā obligātajā formulā aprēķināt dažādās daļas.

6.1.

Vides pēdas nospieduma ietekmes novērtējums

VPN ietekmes novērtējumā jāiekļauj produktu pēdas nospieduma plūsmu klasifikācija un raksturojums.

 

6.1.1.

Klasifikācija

Visas resursu izmantošanas un emisiju profila sagatavošanas laikā inventarizētās ielaides/izlaides jāsadala pa tām VPN ietekmes kategorijām, kurās tās sniedz ieguldījumu („klasifikācija”), izmantojot datus, kas pieejami tīmekļa vietnē http://lct.jrc.ec.europa.eu/assessment/projects.

Resursu izmantošanas un emisiju profila ietvaros dati būtu jāizsaka to sastāvā ietilpstošo vielu veidā, kurām ir pieejami raksturojošie faktori.

 

6.1.2.

Raksturojums

Visām klasificētajām ielaidēm/izlaidēm katrā VPN ietekmes kategorijā jānosaka raksturojošie faktori, kuri atspoguļo ielaides/izlaides vienības ieguldījumu šajā kategorijā, izmantojot norādītos raksturojošos faktorus (kuri ir pieejami tīmekļa vietnē http://lct.jrc.ec.europa.eu/assessment/projects.

Pēc tam katrai VPN ietekmes kategorijai jāaprēķina VPN ietekmes novērtējuma rezultāti, katras ielaides/izlaides daudzumu reizinot ar tā raksturojošo faktoru un visu ielaides/izlaides ieguldījumu katrā kategorijā apkopojot vienā mērījumā, ko izsaka kā atbilstošu atsauces vienību.

Ja atsevišķām izmantoto resursu un emisiju profila plūsmām (piemēram, ķīmisko vielu grupai) nav pieejami noklusējuma metodes raksturojošie faktori (RF), tad šo plūsmu raksturošanai var izmantot otro pieeju. Šādos apstākļos par to jāziņo „papildu informācijā par vidi”. Raksturojuma modeļiem jābūt zinātniski un tehniski atzītiem un izveidotiem uz noteiktu, identificējamu vides mehānismu vai reproducējamu empīrisku novērojumu pamata.

 

6.2.1.

Normalizēšana (ja piemēro)

Normalizēšana nav obligāts, bet ir ieteicams PVPN pētījumu posms. Ja piemēro normalizēšanu, tad par metodēm un rezultātiem jāziņo „papildu informācijā par vidi”, dokumentējot visas metodes un pieņēmumus.

Normalizētos rezultātus nedrīkst apkopot, jo tas netieši paredz svērumu. Par VPN ietekmes novērtējuma rezultātiem pirms normalizēšanas jāziņo paralēli normalizētajiem rezultātiem.

 

6.2.2.

Svērums (ja piemēro)

Svērums nav obligāts, bet ir pēc izvēles veicams PVPN pētījumu posms. Ja piemēro svērumu, tad par tā metodēm un rezultātiem jāziņo saskaņā ar „papildu informāciju par vidi”. Par VPN ietekmes novērtējuma rezultātiem pirms svēruma jāziņo paralēli svērtajiem rezultātiem.

Normalizēšanas un svēruma posmi PVPN pētījumos jāpiemēro atbilstoši pētījuma definētajiem mērķiem un darbības jomai, tostarp paredzētajām piemērošanas jomām.

 

7.1.

Rezultātu interpretēšana

Interpretēšanas posmā jāietver šādi elementi: „PVPN modeļa stabilitātes novērtējums”, „karsto punktu noskaidrošana”, „nenoteiktības aplēse” un „secinājumi, ierobežojumi un ieteikumi”.

 

7.2.

Modeļa stabilitāte

PVPN modeļa stabilitātes novērtējumā jāietver novērtējums par to, cik lielā mērā metodoloģiskas izvēles ietekmē tā rezultātus. Šīm izvēlēm jāatbilst šajā PVPN rokasgrāmatā norādītajām prasībām un attiecīgajam kontekstam. PVPN modeļa stabilitātes novērtēšanai izmantojamie rīki ir pilnīguma pārbaudes, jutīguma pārbaudes un konsekvences pārbaudes.

 

7.3.

Karsto punktu identificēšana

PVPN rezultāti jāizvērtē, lai novērtētu piegādes ķēdes karsto punktu/vājo vietu ietekmi ielaides/izlaides, procesu un piegādes ķēdes posmu līmenī, kā arī novērtētu uzlabojumu iespējas.

PVPNKN jānorāda nozarei vissvarīgākās VPN ietekmes kategorijas. Šādu prioritāšu noteikšanai var izmantot normalizēšanu un svērumu.

7.4.

Nenoteiktības aplēse

Gan par izvēles nenoteiktībām, gan par inventarizācijas datu nenoteiktībām atsevišķi jāsniedz vismaz kvalitatīvs PVPN galīgo rezultātu nenoteiktību apraksts, kas sniedz PVPN pētījuma rezultātu nenoteiktību vispārīgu novērtējumu.

PVPNKN jāapraksta produktu kategorijai raksturīgās nenoteiktības un būtu jānosaka diapazons, kādā rezultātus varētu uzskatīt par tādiem, kas būtiski neatšķiras salīdzinājumos vai no salīdzinošiem apgalvojumiem.

7.5.

Secinājumi, ieteikumi un ierobežojumi

Secinājumi, ieteikumi un ierobežojumi jāapraksta atbilstoši PVPN pētījuma definētajiem mērķiem un darbības jomai. PVPN pētījumi, kas paredzēti salīdzinošu apgalvojumu, kurus paredzēts darīti zināmus plašai sabiedrībai, pamatošanai (t. i., apgalvojumus par produkta ekoloģisko raksturlielumu pārākumu vai vienlīdzīgumu, salīdzinot ar citu produktu), jāveido, izmantojot gan šo PVPN rokasgrāmatu, gan PVPNKN.

No PVPN pētījuma izrietošajos secinājumos būtu jāiekļauj konstatēto piegādes ķēdes „karsto punktu” kopsavilkums un ar vadības iejaukšanos saistītie iespējamie uzlabojumi.

 

8.2.

Ziņošana

PVPN pētījumā, kas paredzēts ārējai informācijas apmaiņai, jāietver PVPN ziņojums, kam jānodrošina stabila bāze, lai varētu novērtēt, izsekot un meklēt veidus, kā ar laiku uzlabot produkta ekoloģiskos raksturlielumus. PVPN pētījuma ziņojumā jāiekļauj vismaz kopsavilkums, ziņojuma pamatdaļa un pielikums. Tajos jāietver visi šajā nodaļā norādītie elementi. Var iekļaut jebkādu papildu pamatojošu informāciju, piemēram, konfidenciālu ziņojumu.

PVPNKN jānorāda un jāpamato jebkuras novirzes no 8. nodaļā noteiktajām noklusējuma ziņošanas prasībām, kā arī jānorāda un jāpamato papildu ziņošanas prasības un/vai jāizšķir ziņošanas prasības, kuras ir atkarīgas, piemēram, no PVPN pētījuma piemērošanas veida un novērtējamā produkta veida. PVPNKN jānorāda, vai par katra atlasītā aprites cikla posma PVPN rezultātiem jāziņo atsevišķi.

9.1.

Pārskatīšana

Jebkurš iekšējai izmantošanai paredzēts PVPN pētījums, kuru uzskata par saskaņotu ar PVPN rokasgrāmatu, un jebkurš ārējai informācijas apmaiņai paredzēts (piemēram, B2B vai B2C) PVPN pētījums ir kritiski jāpārskata, lai nodrošinātu, ka:

PVPN pētījuma veikšanā izmantotās metodes atbilst šai PVPN rokasgrāmatai;

PVPN pētījuma veikšanā izmantotās metodes ir zinātniski un tehniski derīgas;

izmantotie dati ir piemēroti, pieņemami un atbilst noteiktajām kvalitātes prasībām;

rezultātu interpretācija atspoguļo noteiktos ierobežojumus;

pētījuma ziņojums ir pārredzams, precīzs un konsekvents.

 

9.2.

Pārskatīšanas veids

Ja attiecīgajos politikas instrumentos nav noteikts citādi, tad visi ārējai informācijas apmaiņai paredzētie (piemēram, B2B un B2C) PVPN pētījumi kritiski jāpārskata vismaz vienam neatkarīgam un kvalificētam ārējam pārskatītājam (vai pārskatītāju komandai). PVPN pētījums,kas pamato salīdzinošu apgalvojumu, kuru paredzēts darīt zināmu plašai sabiedrībai, jāveido uz attiecīgu PVPNKN pamata un kritiski jāpārskata trīs kvalificētu ārēju pārskatītāju neatkarīgai grupai. Iekšējai izmantošanai paredzēti PVPN pētījumi, kurus uzskata par saskaņotiem ar PVPN rokasgrāmatu, kritiski jāpārskata vismaz vienam neatkarīgam un kvalificētam ārējam pārskatītājam (vai pārskatītāju komandai).

PVPNKN jānorāda pārskatīšanas prasības PVPN pētījumiem, kurus paredzēts izmantot salīdzinošiem apgalvojumiem, kurus paredzēts darīt zināmus plašai sabiedrībai (piemēram, vai ir pietiekama pārskatīšana, ko veic vismaz trīs neatkarīgi, kvalificēti, ārēji pārskatītāji).

9.3.

Pārskatītāja kvalifikācija

PVPN pētījuma kritiska pārskatīšana jāveic atbilstoši paredzētās piemērošanas jomas prasībām. Ja nav norādīts citādi, minimālais nepieciešamais punktu skaits, lai atbilstu pārskatītāja vai pārskatītāju grupas prasībām, ir seši punkti, ieskaitot vismaz vienu punktu par katru no trim obligātajiem kritērijiem (t. i.,. verifikācijas un revīzijas prakse, ACN metodika un prakse, PVPN pētījumam svarīgu tehnoloģiju vai citu darbību pārzināšana). Punktu skaits par katru kritēriju jāsavāc katrai personai, kura strādā individuāli, savukārt grupas līmenī punktu skaitu par kritēriju var sasummēt. Pārskatītājiem vai pārskatītāju komandām jāiesniedz paziņojums par kvalifikāciju, norādot, cik daudz punktu viņi saņēma par katru kritēriju, kā arī kopējo saņemto punktu skaitu. Šis paziņojums ir PVPN ziņojuma daļa.

 

(INFORMATĪVS)

II   pielikums

Datu pārvaldības plāns (pārņemts no SEG protokola iniciatīvas  (115))

Ja ir izstrādāts datu pārvaldības plāns, būtu jāveic un jādokumentē turpmāk minētās darbības.

1.

Jāieceļ persona vai jāizveido grupa, kas ir atbildīga par produktu uzskaites kvalitāti . Šai personai/grupai būtu jābūt atbildīgai par datu pārvaldības plāna īstenošanu un uzturēšanu, pastāvīgu produkta inventāra kvalitātes uzlabošanu un iekšējās datu apmaiņas un ārējās mijiedarbības (piemēram, ar attiecīgā produkta grāmatvedības programmām un pārskatītājiem) koordinēšanu.

2.

Jāizstrādā datu pārvaldības plāns un kontrolsaraksts. Datu pārvaldības plāna izstrāde būtu jāuzsāk, pirms tiek sākta jebkādu datu vākšana, lai nodrošinātu, ka visa vajadzīgā informācija par inventāru tiek dokumentēta pakāpeniski. Laika gaitā, uzlabojot datu vākšanu un procesus, būtu jāattīsta arī plāns. Plānā jādefinē kvalitātes kritēriji un novērtēšanas/punktu sistēmas. Datu pārvaldības plāna kontrolsaraksts ieskicē to, kuras komponentes būtu jāiekļauj datu pārvaldības plānā, un to var izmantot kā plāna izstrādes vadlīnijas vai esošo dokumentu apkopošanai plāna izstrādes vajadzībām.

3.

Jāveic datu kvalitātes pārbaudes. Būtu jāpārbauda visi inventarizācijas procesa aspekti, īpašu uzmanību pievēršot datu kvalitātei, datu apstrādei, dokumentēšanas un aprēķinu procedūrām. Definētie kvalitātes kritēriji un punktu sistēmas ir datu kvalitātes pārbaužu pamats.

4.

Organizācijas inventarizāciju un ziņojumu pārbaude. Izvēlētiem neatkarīgiem ārējiem pārskatītājiem būtu jāveic pētījuma pārbaude; ideālā gadījumā tas jādara jau no paša sākuma.

5.

Jāizveido oficiālas atgriezeniskās saiknes sistēmas, lai uzlabotu datu vākšanas, apstrādes un dokumentēšanas procesus. Atgriezeniskās saiknes sistēmas ir nepieciešamas, lai laika gaitā uzlabotu organizācijas inventarizācijas kvalitāti un labotu pārbaudes procesā atklātās kļūdas un neatbilstības.

6.

Jāievieš ziņošanas, dokumentēšanas un arhivēšanas procedūras. Jāievieš lietvedības procesi, kas nosaka, kādi dati būtu uzglabājami, kādā veidā tie būtu uzglabājami, kāda informācija būtu jāziņo iekšējo un ārējo inventarizācijas ziņojumu ietvaros un kas būtu jādokumentē, lai pamatotu datu vākšanas un aprēķinu metodiku. Šis process var ietvert arī lietvedībai paredzētu datubāzu sistēmu saskaņošanu vai izstrādi.

Visticamāk, datu pārvaldības plāns varētu būt attīstības procesā esošs dokuments, ko atjaunina, mainoties datu avotiem, uzlabojoties datu apstrādes procedūrām, aprēķinu metodikai, mainoties organizācijas inventarizācijas pienākumiem organizācijā vai uzņēmējdarbības mērķiem organizācijas inventārizācijas jomā.

(INFORMATĪVS)

III   pielikums

Datu vākšanas kontrolsaraksts

Datu vākšanas veidne ir noderīga datu vākšanas darbību un rezultātu kārtošanai, sagatavojot resursu izmantošanas un emisiju profilu. Turpmāk sniegto neizsmeļošo kontrolsarakstu var izmantot kā sākuma punktu datu vākšanai un kārtošanai datu vākšanas veidnes izstrādes nolūkā.

Datu vākšanas galvenie elementi ir:

PVPN pētījuma ievads, kurā ietilpst pārskats par datu vākšanas mērķiem un izmantoto veidni/anketu;

informācija par iestādi(-ēm) vai personu(-ām), kas ir atbildīga(-as) par mērījumu un datu vākšanas procedūrām;

ražotnes apraksts, kurā vācami dati (piemēram, maksimālā un normālā darbības kapacitāte, gadā saražotā produkcija, atrašanās vieta, darbinieku skaits utt.);

datu avoti un datu kvalitātes novērtējums;

datu vākšanas datums/gads;

produkta (un analīzes vienības) apraksts;

produktu sistēmas apraksts un sistēmas robeža;

atsevišķa procesa posma shēma;

ielaide un izlaide atsauces plūsmā uz vienu vienību.

Piemērs: vienkāršota datu vākšanas veidne

Tehniskais pārskats

T-kreklu uzņēmuma ražošanas posmu procesa pārskata shēma

Image

Sistēmas robežās notiekošo procesu saraksts: šķiedru ražošana, vērpšana, šķeterēšana, teksturēšana, aušana, priekšapstrāde, krāsošana, apdrukāšana, pārklāšana, pēcapstrāde.

Vienības procesa resursu izmantošanas un emisiju profila datu vākšana

Procesa nosaukums: pēcapstrādes process

Procesa shēma: pēcapstrāde nozīmē procesus, kādos apstrādā dziju vai audumu pēc aušanas vai adīšanas, lai uzlabotu galīgā tekstilizstrādājuma izskatu un sniegumu.

Attēls

Procesa shēma — pēcapstrādes process

Image

Ielaide

Kods

Nosaukums

Daudzums

Mērvienība

 

 

 

 

 

 

 

 

Izlaide (uz vienu atsauces plūsmu)

Kods

Nosaukums

Daudzums

Mērvienība

 

 

 

 

 

 

 

 


10.   tabula

Resursu izmantošanas un emisiju profila  (116) piemērs

Parametrs

Mv./kg

Daudzums

Enerģijas patēriņš (saliktā)

MJ

115,5

Elektrība (vienkāršā)

MJ

34,6

Fosilais kurināmais (vienkāršā)

MJ

76

Citas (saliktās)

MJ

4,9

Neatjaunojamie resursi (saliktās)

kg

2,7

Dabasgāze (vienkāršā)

kg

0,59

Dabasgāze, rūpniecības izejvielas, (vienkāršā)

kg

0,16

Jēlnafta (vienkāršā)

kg

0,57

Jēlnafta, rūpniecības izejviela (vienkāršā)

kg

0,48

Akmeņogles (vienkāršā)

kg

0,66

Akmeņogles, rūpniecības izejvielas (vienkāršā)

kg

0,21

Sašķidrinātā naftas gāze (vienkāršā)

kg

0,02

Hidroelektroenerģija (MJel) (vienkāršā)

MJ

5,2

Ūdens (vienkāršā)

kg

12 400

Emisijas gaisā (vienkāršās plūsmas)

CO2

g

5,132

CH4

g

8,2

SO2

g

3,9

Nox

g

26,8

CH

g

25,8

CO

g

28

Emisija ūdenī (vienkāršās plūsmas)

ĶSP Mn

g

13,3

BSP

g

5,7

Kop. P

g

0,052

Kop. N

g

0,002

IV   pielikums

Piemērotas nomenklatūras un konkrētu plūsmu īpašību identificēšana

Šī pielikuma galvenā mērķauditorija ir pieredzējuši praktizējoši eksperti un pārskatītāji vides pēdas nospieduma jomā.

Šis pielikums ir sagatavots, izmantojot rokasgrāmatu „International Reference Life Cycle Data System (ILCD) Handbook - Nomenclature and other conventions” („Starptautiskās standartsistēmas par aprites ciklu (ILCD) rokasgrāmata. Nomenklatūra un citas metodikas”) (European Communities, JRC–IES, 2010). Ja ir nepieciešama plašāka un vēsturiska informācija par nomenklatūru un nosaukumu piešķiršanu metodikām, skatīt iepriekšminēto dokumentu, kas pieejams tīmekļa vietnē: http://lct.jrc.ec.europa.eu/.

Dažādas grupas bieži vien izmanto ievērojami atšķirīgu nomenklatūru un citas metodikas. Rezultātā resursu izmantošanas un emisiju profili (praktizējošiem ekspertiem aprites cikla novērtējuma jomā: Aprites cikla inventarizācijas (ACI) datu kopumi) nav saderīgi dažādos līmeņos, tādējādi krasi ierobežojot resursu izmantošanas un emisiju profilu datu kopu kombinētu izmantošanu no dažādiem avotiem vai efektīvu, elektronisku datu apmaiņu starp praktizējošiem ekspertiem. Šī situācija apgrūtina arī VPN un ACN pētījumu ziņojumu skaidru, nepārprotamu un efektīvu izpratni un pārskatīšanu.

Šī pielikuma mērķis ir VPN un ACN pētījumos pamatot datu vākšanu, dokumentēšanu un resursu izmantošanas un emisiju profilu un ACI, nodrošinot saistītājiem tematiem kopīgu nomenklatūru un noteikumus. Dokuments ir arī pamats kopīgam atsauces vienkāršo plūsmu sarakstam, kas jāizmanto gan VPN, gan ACN pētījumos.

Tas sekmē efektīvu VPN, ACN un datu apmaiņu starp dažādiem instrumentiem un datubāzēm.

Mērķis ir vadīt datu vākšanu, nosaukumu piešķiršanu un dokumentēšanu tā, lai:

dati būtu jēgpilni, precīzi un noderīgi turpmākiem VPN ietekmes novērtējumiem, interpretēšanai un ziņošanai;

tos varētu apkopot un rentabli piegādāt;

tie būtu visaptveroši un nepārklātos;

praktizējoši eksperti, kuriem ir dažādas datubāzes un programmatūras sistēmas, varētu ar tiem veiksmīgi apmainīties, tādējādi samazinot kļūdu iespēju.

Šajā nomenklatūrā un citās metodikās galvenā uzmanība ir vērsta uz vienkāršām plūsmām, plūsmu īpašībām un saistītiem vienumiem, un tās sniedz ieteikumus par nosaukumu piešķiršanu procesu datu kopumiem, produktu un atkritumu plūsmām, lai nodrošinātu dažādu datubāzu sistēmu labāku saderību. Ir sniegti arī pamata ieteikumi un prasības attiecībā uz avota un kontaktu datu kopumu klasifikāciju. 11. tabulā uzskaitīti PVPN pētījumos piemērojamie ILCD rokasgrāmatas noteikumi, bet 12. tabulā ir norādītas noteikumu kategorijas un atbilstošās ILCD rokasgrāmatas nodaļas.

11.   tabula

Katram plūsmas veidam piemērojamie noteikumi

Vienumi

Piemērojamie noteikumi no ILCD nomenklatūras

(sk. 14. tabulu)

Izejviela, ielaide

2., 4., 5.

Emisija, izlaide

2., 4., 9.

Produkta plūsma

10., 11., 13., 14., 15., 16., 17.


12.   tabula

Nomenklatūras noteikumi

No-tei-ku-ma Nr.

Noteikumu kategorija

Nodaļas sadaļa ILCD rokasgrāmatā — nomenklatūra un citas metodikas

2.

„Vienkāršo plūsmu kategorijas" pa emitējošiem/saņemošiem vides segmentiem

2.1.1. nodaļas sadaļa

4.

Emitējošo/saņemošo vides segmentu plašāka diferenciācija

2.1.2. nodaļas sadaļa

5.

Papildu neidentificējošā klasifikācija vienkāršajām plūsmām „No zemes iegūti resursi”

2.1.3.1. nodaļas sadaļa

9.

Ieteicama mērķauditorijai gan ar tehnisko, gan humanitāro ievirzi: papildu neidentificējošā emisiju klasifikācija

2.1.3.2. nodaļas sadaļa

10.

Produktu plūsmu, atkritumu plūsmu un procesu augstākā līmeņa klasifikācija

2.2. nodaļas sadaļa

11.

Produktu plūsmu, atkritumu plūsmu un procesu otrā līmeņa klasifikācija (attiecībā uz iepriekšējo augstākā līmeņa klasifikāciju)

2.2. nodaļas sadaļa

13.

Lauks „Pamatnosaukums”

3.2. nodaļas sadaļa

14.

Nosaukuma „Apstrāde, standarti, maršruti” lauks

3.2. nodaļas sadaļa

15.

Nosaukuma „Kombināciju veids un atrašanās vietas veids” lauks

3.2. nodaļas sadaļa

16.

Nosaukuma „Plūsmas kvantitatīvās īpašības” lauks

3.2. nodaļas sadaļa

17.

Plūsmu un procesu nosaukumu piešķiršanas metodika

3.2. nodaļas sadaļa

Piemērotas nomenklatūras un konkrētu plūsmu īpašību noteikšanas piemērs

Izejviela, ielaide: jēlnafta (2., 4., 5. noteikums)

1.

Precizē „vienkāršās plūsmas kategoriju” pa emitējošiem/saņemošiem vides segmentiem

Piemērs: resursi— no zemes iegūti resursi

2.

Emitējošo/saņemošo vides segmentu plašāka diferenciācija.

Piemērs: no zemes iegūtie neatjaunojamie energoresursi

3.

Papildu neidentificējošā klasifikācija vienkāršajām plūsmām „No zemes iegūti resursi”

Piemērs: No zemes iegūtie neatjaunojamie energoresursi (piemēram, „jēlnafta; neto siltumspēja 42,3 MJ/kg”)

Plūsmas datu kopa: jēlnafta: neto siltumspēja 42,3 MJ/kg

Image

Emisija, izlaide: piemērs: oglekļa dioksīds (2., 4., 9. noteikums)

1.

Precizē „vienkāršās plūsmas kategoriju” pa emitējošiem/saņemošiem vides segmentiem

Piemērs: Emisijas — Emisijas gaisā — Emisijas gaisā, nenoteiktas

2.

Emitējošo/saņemošo vides segmentu plašāka diferenciācija

Piemērs: „Emisijas gaisā, DE”

3.

Papildu neidentificējošā emisiju klasifikācija

Piemērs: Neorganiskie kovalentie savienojumi (piemēram, „oglekļa dioksīds, fosilais”, „oglekļa monoksīds”, „sēra dioksīds”, „amonjaks” utt.)

Image

Produkta plūsma: Piemērs: T-krekls (10.—17. noteikums)

1.

Produktu plūsmu, atkritumu plūsmu un procesu augstākā līmeņa klasifikācija

Piemērs:„Sistēma”

2.

Produktu plūsmu, atkritumu plūsmu un procesu otrā līmeņa klasifikācija (attiecībā uz iepriekšējo augstākā līmeņa klasifikāciju)

Piemērs: „Tekstilizstrādājumi, mēbeles un citi interjera priekšmeti”

3.

Lauks „Pamatnosaukums”

Piemērs: „Pamatnosaukums: balts poliestera T-krekls”

4.

Nosaukuma „Apstrāde, standarti, maršruti” lauks

Piemērs: “ ”

5.

Nosaukuma „Kombināciju veids un atrašanās vietas veids” lauks

„Ražošanas komplekss pārdošanas vietā”

6.

Nosaukuma „Plūsmas kvantitatīvās īpašības” lauks

Piemērs: „160 grami poliestera”

7.

Plūsmu un procesu nosaukumu piešķiršanas metodika

<„Pamatnosaukums”; „Apstrāde, standarti, maršruti”; „Kombinācijas veids un atrašanās vietas veids”; „Plūsmas kvantitatīvās īpašības”>.

Piemērs: „Balts poliestera T-krekls; ražošanas komplekss pārdošanas vietā; 160 grami poliestera”

V   pielikums

Daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana otrreizējās pārstrādes situācijās

Produktu daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana ir īpaši sarežģīta, ja veic viena (vai vairāku) produkta(-u) atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi vai enerģijas reģenerāciju, jo šīs sistēmas kļūst diezgan sarežģītas.

Vispārējo iegūto resursu izmantošanas un emisiju profilu (RIuEP) uz vienu analīzes vienību var novērtēt, izmantojot turpmāk sniegto formulu, kas:

ir piemērojama otrreizējai pārstrādei gan atvērtā ciklā (117), gan slēgtā ciklā (118);

ja tas attiecas/ir piemērojams, var ņemt vērā novērtējamo produktu atkārtotu izmantošanu; to modelē tādā pašā veidā, kā modelē atkārtoto pārstrādi;

ja tas attiecas/ir piemērojams, var ņemt vērā otrreizējo pārstrādi zemākas kvalitātes materiālā, proti, jebkādas atšķirības starp sekundārā materiāla (t. i., atkārtoti pārstrādāta vai izmantota materiāla) kvalitāti un primārā materiāla (t. i., neapstrādāta materiāla) kvalitāti;

ja tas attiecas/ir piemērojams, var ņemt vērā enerģijas reģenerāciju;

otrreizējas pārstrādes radītu ietekmi un labumus vienādi sadala starp ražotāju, kurš izmanto otrreiz pārstrādāto materiālu, un ražotāju, kurš ražo otrreiz pārstrādāto materiālu: sadalījuma attiecība 50/50 (119).

Jāiegūst iesaistīto būtisko parametru kvantitatīvie lielumi, lai izmantotu turpmāk sniegto formulu, kas ļauj novērtēt vispārējo RIuEP uz vienu analīzes vienību. Ja vien iespējams, tas jānosaka, izmantojot datus, kas saistīti ar reālajiem iesaistītajiem procesiem. Tomēr tas ne vienmēr var būt iespējams/realizējams un dati var būt jāmeklē citur (ņemiet vērā, ka turpmāk katrā formulas terminam sniegtajā skaidrojumā ietverti ieteikumi par to, kā/kur atrast trūkstošos datus).

RIuEP uz vienu analīzes vienību (120) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula

Iepriekšminēto formulu var sadalīt piecos blokos:

Formula

Tos interpretē šādi (turpmāk detalizēti paskaidroti dažādie parametri):

Formula apzīmē neapstrādāta materiāla RIuEP ieguvi un priekšapstrādi;

Formula apzīmē atkārtoti pārstrādāta materiāla resursam piesaistītu RIuEP, un tas ir proporcionāls iepriekšējā sistēmā atkārtoti pārstrādāta materiāla resursu frakcijai;

Formula apzīmē otrreizējas pārstrādes (vai atkārtotas izmantošanas) RIuEP procesu, no kura atņemtas pārtraukta neapstrādāta materiāla resursa kredītvienības (jebkādas iespējamas otrreizējas pārstrādes zemākas kvalitātes materiālā uzskaite);

Formula apzīmē RIuEP, kas izriet no enerģijas atgūšanas procesa, no kura ir atņemtas novērstās emisijas, kas rodas no aizvietotajiem enerģijas avotiem;

Formula apzīmē neto RIuEP no aprites cikla beigās atkārtoti nepārstrādāta (vai atkārtoti neizmantota) materiāla frakcijas iznīcināšanas vai arī no enerģijas atgūšanas procesam nodota materiāla;

kur:

—   EV= īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu analīzes vienību), kas rodas no neapstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes; ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāizmanto vispārīgi dati, kas būtu jāiegūst atbilstoši vispārīgu datu avotiem, kuri uzskaitīti 5.8. sadaļā;

—   E*V= īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu analīzes vienību), kas rodas no nepārstrādāta materiāla ieguves un priekšapstrādes un kurus uzskata par tādiem, kas aizvietojami ar atkārtoti pārstrādājamiem materiāliem:

ja notiek tikai otrreizējā pārstrāde slēgtā ciklā: E*V = EV;

ja notiek tikai otrreizējā pārstrāde atvērtā ciklā: E*V = E’V apzīmē neapstrādāta materiāla resursu, kas norāda uz reālu neapstrādātu materiālu, kas, savukārt, aizvietots, izmantojototrreizējo pārstrādi atklātā ciklā; ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāpieņem, ka nepārstrādātais materiāls ir aizstāts, vai arī jāizmanto vidusmēra dati, kas jāiegūst atbilstoši 5.8. sadaļā norādītajiem vispārīgo datu avotiem; ja nav pieejama nekāda cita vajadzīgā informācija, var pieņemt, ka E’V = EV, kā tas būtu, ja būtu notikusi otrreizējā pārstrāde slēgtā ciklā;

—   Erecycled= īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu analīzes vienību), kas rodas otrreiz pārstrādāta (vai izmantota) materiāla atkārtotas pārstrādes procesā, tostarp vākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesos; ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāizmanto vispārīgi dati, kas būtu jāiegūst atbilstoši vispārīgu datu avotiem, kuri uzskaitīti 5.8. sadaļā;

—   ErecyclingEoL= īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz vienu analīzes vienību), kas rodas atkārtotas pārstrādes procesā aprites cikla beigu posmā, tostarp vākšanas, šķirošanas un transportēšanas procesos; ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāizmanto vispārīgi dati, kas būtu jāiegūst atbilstoši vispārīgu datu avotiem, kuri uzskaitīti 5.8. sadaļā;

(piezīme: slēgtā cikla atkārtotas pārstrādes gadījumos Erecycled = ErecyclingEoL un E*V = EV)

—   ED= īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz analīzes vienību), kas rodas analizētā produkta ACB atkritumu iznīcināšanas procesā (piemēram, apglabājot atkritumus poligonā, sadedzinot, pirolīzes procesā); ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāizmanto vispārīgi dati, kas būtu jāiegūst atbilstoši vispārīgu datu avotiem, kuri uzskaitīti 5.8. sadaļā;

—   E*D= īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz analīzes vienību), kas rodas atkritumu iznīcināšanas procesā (piemēram, apglabājot atkritumus poligonā, sadedzinot, pirolīzes procesā) materiāla ACB, no kurienes ir paņemts otrreiz pārstrādātais saturs. Ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāizmanto vispārēji dati, kas būtu jāiegūst atbilstoši vispārēju datu avotiem, kuri uzskaitīti 5.8. sadaļā;

ja notiek tikai otrreizējā pārstrāde slēgtā ciklā: E*D = ED;

ja notiek tikai otrreizējā pārstrāde atvērtā ciklā: E*D = E’D parāda tā materiāla iznīcināšanu, no kura ir paņemts otrreiz pārstrādātais saturs. Ja šāda informācija nav pieejama, jāizdara pieņēmumi par to, kā šo materiālu iznīcinātu, ja tas nebūtu otrreiz pārstrādāts. Ja nav pieejama būtiska informācija, varētu pieņemt, ka E’D = ED, — tā, kā gadījumā, ja būtu notikusi otrreizējā pārstrāde slēgtā ciklā;

—   EER= īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz analīzes vienību), kas rodas enerģijas reģenerācijas procesā; ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāizmanto vispārīgi dati, kas būtu jāiegūst atbilstoši vispārīgu datu avotiem, kuri uzskaitīti 5.8. sadaļā;

—   ESE,heat un ESE,elec= īpatnējās emisijas un patērētie resursi (uz analīzes vienību), kas varētu rasties attiecīgi no konkrētajiem aizstātajiem enerģijas avotiem, siltuma un elektrības; ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāizmanto vispārīgi dati, kas būtu jāiegūst atbilstoši vispārīgu datu avotiem, kuri uzskaitīti 5.8. sadaļā;

—   R1 [bezdimensionāls]= „atkārtoti pārstrādātu (vai atkārtoti izmantotu) materiālu saturs”, kas ir proporcionāls materiālam, kas kalpo kā ražošanas ielaide, kas, savukārt, ir atkārtoti pārstrādāta iepriekšējā sistēmā (0=<R1<=1); ja šāda informācija nav pieejama, vispusīgu, regulāri atjaunotu statistisko informāciju par atkārtotas pārstrādes ātrumu un citiem būtiskiem parametriem var iegūt no piegādātājiem, piemēram, no Eurostat (121);

—   R2 [bezdimensionāls]= „materiāla frakcijas atkārtota pārstrāde (vai atkārtota izmantošana)” ir proporcionāla produktā esošajam materiālam, kas tiks atkārtoti pārstrādāts (vai atkārtoti izmantots) nākamajā sistēmā. Tādēļ R2 jāņem vērā vākšanas un otrreizējās pārstrādes (atkārtotas izmantošanas) procesu neefektivitāte (0=<R2=<1); ja šāda informācija nav pieejama, vispusīgu, regulāri atjaunotu statistisko informāciju par atkārtotas pārstrādes apjomuun citiem būtiskiem parametriem var iegūt no datu piegādātājiem, piemēram, Eurostat (122);

—   R3 [bezdimensionāls]= produktā esošā materiāla, kuru izmanto enerģijas reģenerācijai (piemēram, sadedzināšana, reģenerējot enerģiju) attiecība ACB (0=<R3=<1); ja šāda informācija nav pieejama, vispusīgu, regulāri atjaunotu statistisko informāciju par atkārtotas pārstrādes apjomu un citiem būtiskiem parametriem var iegūt no piegādātājiem, piemēram, Eurostat;

—   LHV= materiāla zemākā siltumspēja [piemēram, J/kg] produktā, kuru izmanto enerģijas reģenerācijai; tā būtu jānosaka, izmantojot atbilstošu laboratorijas metodi; ja tas nav iespējams, būtu jāizmanto neapstrādāti dati (sk., piemēram, „ELCD atsauces vienkāršās plūsmas” (123) un ELCD datubāzi ACB apstrādes/enerģijas atkārtotas pārstrādes sadaļā (124));

—   XER,heat un XER,elec [bezdimensionāls]= siltuma un elektroenerģijas reģenerācijas procesa efektivitāte (0<XER<1), proti, attiecība starp enerģijas saturu izlaidē (piemēram, siltuma vai elektroenerģijas izlaide) un enerģijas saturu produktā esošajā materiālā, kuru izmanto enerģijas reģenerācijai; tādēļ XER jāņem vērā enerģijas reģenerācijas procesa neefektivitātes aspekti (0=<XER<1); ja šāda informācija nav pieejama, būtu jāizmanto vispārīgie dati (sk. ELCD datubāzē, piemēram, sadaļas EoL treatment / Energy recycling (ACB apstrāde/enerģijas otrreizējā pārstrāde));

—   Qs= sekundārā materiāla kvalitāte, proti, atkārtoti pārstrādāta (atkārtoti izmantota) materiāla kvalitāte (sk. piezīmi turpmāk);

—   Qp= primārā materiāla kvalitāte, proti, nepārstrādāta materiāla kvalitāte (sk. piezīmi turpmāk).

Piezīme. Qs/Qp ir bezdimensionāls koeficients, kas pieņemts sekundāro materiālu un primāro materiālu kvalitātes atšķirību tuvināšanai („otrreizējā pārstrāde zemākas kvalitātes materiālā”). Ievērojot VPN daudzfunkcionalitātes hierarhiju (sk. 5.10. sadaļu), tiks novērtēta iespēja noteikt būtisku esošu fizisku saikni, kas kalpo par pamatu kvalitātes korekcijas koeficientam (jānosaka ierobežojošais faktors). Ja tas nav iespējams, jāizmanto kāda cita saikne, piemēram, ekonomiskā vērtība. Šajā gadījumā pieņem, ka primāro un sekundāro materiālu cenu attiecība kalpo kā kvalitātes tuvināšanas elements. Šādā situācijā Qs/Qp atbilstu attiecībai starp sekundāro materiālu tirgus cenu (Qs) un primāro materiālu tirgus cenu (Qp). Primāro un sekundāro materiālu tirgus cenas pieejamas tiešsaistes avotos (125). Primāro un sekundāro materiālu vērā ņemamie kvalitātes aspekti jānorāda PVPNKN.

VI   pielikums

Norādījumi par klimata pārmaiņām būtisku no tiešām zemes izmantojuma izmaiņām izrietošo emisiju uzskaiti

Šajā pielikumā sniegti norādījumi par to, kā uzskaitīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas saistītas ar tiešām zemes izmantojuma izmaiņām, kuras veicina klimata pārmaiņas.

Ietekme uz klimatu ir biogēnās CO2 emisiju un izvadīšanas rezultāts, ko izraisa oglekļa dioksīda koncentrācijas izmaiņas un biogēnās un nebiogēnās CO2, N2O un CH4 emisijas (piemēram, biomasas dedzināšana). Biogēnās emisijas ietver emisijas, kuru avots ir biogēnu materiālu degšana (dedzināšana) vai noārdīšanās, notekūdeņu apstrāde un bioloģiskie avoti augsnē un ūdenī (tostarp CO2, CH4 un N2O), savukārt biogēnā izvadīšana atbilst CO2 absorbēšanai fotosintēzes laikā. Nebiogēnās emisijas atbilst visām emisijām, ko izdala nebiogēni avoti, piemēram, no fosilām izejvielām iegūti materiāli, savukārt nebiogēnā izvadīšana atbilst CO2, ko no atmosfēras ir izvadījis nebiogēns avots (WRI un WBCSD, 2011b).

Zemes izmantojuma izmaiņas var klasificēt kā tiešas un netiešas.

 

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas (dLUC) notiek tādu viena zemes izmantojuma veida pārveidošanās citā veidā rezultātā, kas notiek unikālā zemes virsmas segumā, iespējams, radot attiecīgās zemes oglekļa krājas izmaiņas, bet neizraisot citas sistēmas izmaiņas.

 

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas (iLUC) rodas, ja noteikta zemes izmantojuma pārveide izraisa izmaiņas ārpus sistēmas robežām, t. i., citos zemes izmantojuma veidos.

Turpmāk sniegtajā 6. attēlā shematiski atainotas gan tiešās, gan netiešās zemes izmantojuma izmaiņas, kas saistītas ar biodegvielas ražošanu.

6.   attēls

Zemes tiešo un netiešo izmantojuma izmaiņu shematisks atainojums [pārņemts no (CE Delft, 2010)]

Image

Image

Šā pielikuma atlikušajā daļā vērība pievērsta zemes tiešajām izmantojuma izmaiņām, jo PVPN prasa ņemt vērā tikai tās un neļauj ņemt vērā netiešo zemes izmantojumu (sk. 5.4.4. sadaļu).

1. SADAĻA.   NORĀDES PAR ZEMES TIEŠĀ IZMANTOJUMA IZMAIŅU EMISIJU APRĒĶINIEM

Komisijas Lēmums C(2010)3751 sniedz vadlīnijas zemes oglekļa krājas aprēķināšanai standarta zemes izmantošanai un faktiskajai zemes izmantošanai. Lēmums sniedz oglekļa krājas vērtības četrām dažādām zemes izmantojuma kategorijām: aramzeme un daudzgadīgās kultūras, zālāji un meža zeme. Attiecībā uz zemes izmantojuma izmaiņām šajās kategorijās ir jāievēro Komisijas Lēmuma C(2010)3751 vadlīnijas. Attiecībā uz emisijām no pārejas uz citām zemes izmantojuma kategorijām, kā mitrāji, apbūve un citi zemes izmantojumi (piem., kailzeme, akmeņi un ledus), kas nav iekļautas lēmumā, ir jāievēro IPCC 2006. gada vadlīnijas par valsts siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju (IPCC, 2006).

Attiecībā uz CO2 izdalīšanos un absorbēšanu tiešo zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā, ja nav pieejami precīzāki konkrētie dati, jāizmanto jaunākie IPCC CO2 emisijas faktori, uz kuriem norādīts Komisijas Lēmumā C(2010)3751. Pārējās emisijas, kas rodas zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā (piemēram, NO3- zudumi ūdenī, biomasas degšana, augsnes erozija utt.), katrā konkrētajā gadījumā būtu jāmēra vai jāmodelē, izmantojot autoritatīvus avotus.

2. SADAĻA.   PRAKTISKI NORĀDĪJUMI SASKAŅĀ AR PAS 2050:2011

Lai iegūtu praktiskus norādījumus par specifiskiem jautājumiem (piem., gadījumā, ja nav zināms iepriekšējais zemes lietojums), ieteicams izmantot dokumentu PAS 2050:2011 (BSI, 2011) (saskanīgi ar Eiropas Pārtikas ilgtspējīga patēriņa un ražošanas apaļo galdu (Food SCP) un publicēto ENVIFOOD Protokolu). PAS 2050:2011 is papildināts ar PAS2050-1 (BSI, 2012), lai novērtētu SEG emisijas, kas radušās dārzkopības produktu aprites cikla „no šūpuļa līdz kapam” (no izejvielu ieguves līdz ražošanai) posmos. Dokumentā PAS 2050-1:2012 ir ņemtas vērā dārzkopības kultūru kultivēšanā iesaistītās emisijas un izvadīšana, un tas papildina, nevis aizstāj dokumentu PAS 2050:2011. Britu standartu institūts (BSI) PAS 2050-1:2012 aprēķinu vajadzībām ir sagatavojis papildu tabulas failu MS Excel formātā.

Iepriekšējo zemes izmantojuma kategoriju un ražotņu izvietojums

Saskaņā ar dokumentu PAS 2050:2011 (BSI, 2011) atkarībā no informācijas par ražotņu izvietojumu un iepriekšējo zemes izmantojuma kategoriju var noteikt trīs atšķirīgas situācijas (un atbilstošus norādījumus):

ir zināma ražotājvalsts un iepriekšējs ZI: SEG emisijas no iepriekšēja zemes izmantojuma ZII pašreizējā, iespējams, var būt atrodamas PAS 2050:2011 (BSI, 2011) C pielikumā; emisijām, kuras nav minētas C pielikumā, būtu jāizmanto 2006. gada IPCC Pamatnostādnes par valstu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas saraksti” (BSI, 2011);

ir zināma ražotājvalsts, bet iepriekšējs ZI nav zināms: SEG emisijas jāaprēķina no attiecīgās kultūras ZII vidējām emisijām attiecīgajā valstī” (BSI, 2011);

nav zināma ražotājvalsts un iepriekšējs ZI: SEG emisijas jānosaka kā konkrētā produkta ZII emisiju vidējā svērtā vērtība valstīs, kurās to audzē” (BSI, 2011).

Novērtējumā iekļaujamās vispārējās siltumnīcefekta gāzu emisijas un izvadīšana

Saskaņā ar dokumentu PAS 2050:2011 (BSI 2011) novērtējumā jāiekļauj šādas emisijas un izvadīšana:

PAS 2050:2011 A pielikumā (BSI, 2011) iekļautās gāzes

(NB: uz biogēnā oglekļa emisijām un izvadīšanu, kas saistītas ar pārtiku un lopbarības produktiem, var attiekties daži izņēmumi. Attiecībā uz pārtiku un lopbarību var izslēgt emisijas un izvadīšanu, kas rodas no biogēniem avotiem, kuri kļūst par daļu no produkta. Izslēgšana neattiecas uz:

pārtikas un lopbarības ražošanā izmantojamā biogēnā oglekļa emisijām un izvadīšanu (piem., biomasas dedzināšanā degvielai), ja minētais biogēnais ogleklis nekļūst par produkta daļu;

emisijām, kas nav CO2 emisijas, kas rodas no pārtikas un lopbarības atkritumu sairšanas un iekšējas fermentācijas;

biogēniem komponentiem materiālā, kas ir daļa no galīgā produkta, kurš nav paredzēts gremošanai (piem., iepakojums) (BSI 2011, 9. lpp).

Informāciju par metāna (CH4) emisijām, kas rodas no atkritumu sadedzināšanas, iegūstot enerģiju, sk. PAS 2050:2011 8.2.2. sadaļā 22. lpp.

(INFORMATĪVS)

VII   pielikums

Tiešu papīra produktu PVPNKN Datu kvalitātes prasību piemērs

Nākamajā tabulā sniegts datu kvalitātes prasību un ar to saistītā datu kvalitātes līmeņa piemērs, kas paņemts no esošajiem PVPNKN par tiešiem papīra produktiem.

13.   tabula

Tiešu papīra produktu datu kvalitātes prasību piemērs  (126)

 

 

 

Datu kvalitātes elementi

 

 

 

Reprezentativitāte

Pilnīgums

Metodoloģiskās piemērotības atbilstība un konsekvence

Precizitāte/nenoteiktība

Kvalitātes līmenis

Kvalitātes novērtēšana

Definīcija

Tehnoloģiskā

Ģeogrāfiskā

Laika piesaistes

Izcils

1

Ļoti augstā pakāpē atbilst attiecīgajam kritērijam, nav vajadzīgs uzlabojums.

Piemēram, process ir tas pats. Attiecībā uz elektrību, ko patērē no sadales tīkla, vidusmēra tehnoloģija kā konkrētās valsts patēriņa kombinācija.

Konkrētās valsts dati

≤ 3 gadus veci dati

Ļoti labs pilnīgums

(≥ 90 %)

Pilnīga atbilstība visām PVPN rokasgrāmatas prasībām

Ļoti zema nenoteiktība

(≤ 7 %)

Ļoti labs

2

Augstā pakāpē atbilst attiecīgajam kritērijam, neliela nozīmīgu uzlabojumu vajadzība.

Piemēram, vidusmēra tehnoloģija kā konkrētās valsts patēriņa kombinācija.

Viduseiropa, Ziemeļeiropa vai reprezentatīvs ES-27 valstu kopums

3–5 gadus veci dati

Labs pilnīgums

(no 80 % līdz 90 %)

Tiek ievērota uz attiecināmu procesu balstīta pieeja UN PVPN rokasgrāmatas šādu triju metožu prasības: 1) daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana; 2) aprites cikla beigu modelēšana; 3) sistēmas robeža.

Zema nenoteiktība

(no 10 % līdz 7 %)

Labs

3

Pieņemamā pakāpē atbilst kritērijam, bet būtu vajadzīgs uzlabojums.

Piemēram, vidusmēra tehnoloģija kā konkrētās valsts ražošanas komplekss vai vidusmēra tehnoloģija kā ES patēriņa kombinācija.

ES-27 valstis, cita Eiropas valsts

5–10 gadus veci dati

Vidējs pilnīgums

(no 70 % līdz 80 %)

Tiek ievērota uz attiecināmu procesu balstīta pieeja UN divas no šādu trīs PVPN rokasgrāmatas metožu prasībām: 1) daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana; 2) aprites cikla beigu modelēšana; 3) sistēmas robeža.

Vidēja nenoteiktība

(no 10 % līdz 15 %)

Vidējs

4

Apmierinoši neatbilst kritērijam, drīzāk nepieciešams uzlabojums.

Piemēram, vidusmēra tehnoloģija kā līdzīgu produktu grupas konkrētās valsts patēriņa kombinācija

Tuvie un Vidējie Austrumi, Ziemeļamerika, Japāna u. c.

10–15 gadus veci dati

Slikts pilnīgums

(no 50 % līdz 70 %)

Tiek ievērota uz attiecināmu procesu balstīta pieeja UN viena no šādu trīs PVPN rokasgrāmatas metožu prasībām: 1) daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana; 2) aprites cikla beigu modelēšana; 3) sistēmas robeža.

Augsta nenoteiktība

(no 15 % līdz 15 %)

Slikts

5

Neatbilst kritērijam. Nepieciešams ievērojams uzlabojums.

Piemēram, cits process vai nav zināms

Globāli dati vai nav zināms

≥ 15 gadus veci dati

Ļoti slikts vai nezināms pilnīgums

(< 50 %)

Tiek ievērota uz attiecināmu procesu balstīta pieeja, BET netiek ievērota no šādu trīs PVPN rokasgrāmatas metožu prasībām: 1) daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšana; 2) aprites cikla beigu modelēšana; 3) sistēmas robeža.

Ļoti augsta nenoteiktība

(>25 %)

VIII   pielikums

Šajā PVPN rokasgrāmatā izmantotās terminoloģijas salīdzinājums ar ISO terminoloģiju

Šis pielikums sniedz šajā PVPN rokasgrāmatā izmantoto galveno terminu salīdzinājumu ar atbilstošajiem standartā ISO 14044:2006 izmantotajiem terminiem. Šādas atkāpšanās no ISO terminoloģijas mērķis ir padarīt PVPN rokasgrāmatu pieejamāku tās mērķauditorijai, kas ietver arī grupas, kam nav plašu zināšanu par vides novērtēšanas jautājumiem. Turpmākajās tabulās sniegts atšķirīgo terminu salīdzinājums.

14.   tabula

Galveno terminu salīdzinājums

Standartā ISO 14044:2006 izmantotie termini

Atbilstošie šajā PVPN rokasgrāmatā izmantotie termini

Funkcionālā vienība

Analīzes vienība

Aprites cikla inventarizācijas analīze

Resursu izmantošanas un emisiju profils

Aprites cikla ietekmes novērtējums

Vides pēdas nospieduma ietekmes novērtējums

Aprites cikla interpretēšana

Vides pēdas nospieduma interpretēšana

Ietekmes kategorija

Vides pēdas nospieduma ietekmes kategorija

Ietekmes kategorijas rādītājs

Vides pēdas nospieduma ietekmes kategorijas rādītājs


15.   tabula

Datu kvalitātes kritēriju salīdzinājums

Standartā ISO 14044:2006 izmantotie termini

Atbilstošie šajā PVPN rokasgrāmatā izmantotie termini

Laika piesaistes pārklājums

Laika piesaistes reprezentativitāte

Ģeogrāfiskais pārklājums

Ģeogrāfiskā reprezentativitāte

Tehnoloģiskais pārklājums

Tehnoloģiskā reprezentativitāte

Precizitāte

Parametru nenoteiktība

Pilnīgums

Pilnīgums

Konsekvence

Metodoloģiskā piemērotība un atbilstība

Datu avoti

Ietverts sadaļā „Resursu izmantošanas un emisiju profils”

Informācijas nenoteiktība

Ietverts sadaļā „Parametru nenoteiktība”

IX   pielikums.

PVPN rokasgrāmata un ILCD rokasgrāmata: būtiskākās atšķirības

Ja starp PVPN rokasgrāmatu un ILCD rokasgrāmatu ir pretrunas, tad prioritāte ir PVPN rokasgrāmatai.

Šajā pielikumā norādīts, ar ko šīs PVPN rokasgrāmatas svarīgākie aspekti atšķiras no ILCD rokasgrāmatas, un sniegts īss šādu atšķirību pamatojums. Tomēr būtu jāievēro, ka ILCD rokasgrāmata nodrošina izejas punktu PVPN izstrādāšanai. ILCD rokasgrāmatu var tālāk pārskatīt, lai to saskaņotu ar PVPN rokasgrāmatu, un no ILCD rokasgrāmatas var izņemt liekās sadaļas, kuras ir aplūkotas PVPN rokasgrāmatā.

1.

Mērķauditorija(-as)

Pretēji ILCD rokasgrāmatai PVPN rokasgrāmata ir paredzēta cilvēkiem, kam nav plašu zināšanu par aprites cikla novērtēšanu. Tādēļ tā ir sarakstīta saprotamākā valodā.

2.

Pilnīguma pārbaude

ILCD rokasgrāmata piedāvā divas pilnīguma pārbaudes izvēles: 1) pilnīgumu pārbauda katrā ietekmes uz vidi līmenī un 2) pilnīgumu pārbauda vispārējās (t. i., apkopotās) ietekmes uz vidi līmenī. PVPN rokasgrāmatā pilnīgumu aplūko tikai katras ietekmes uz vidi līmenī. Patiesībā, tā kā PVPN rokasgrāmata neiesaka nevienu konkrētu svēruma faktora komplektu, tad vispārējo (t. i., apkopoto) ietekmi un vidi nav iespējams novērtēt.

3.

Mērķa definīcijas paplašinājums

PVPN rokasgrāmatu paredzēts izmantot konkrētās piemērošanas jomās, un tādēļ nav paredzēts sniegt mērķa definīciju paplašinājumus.

4.

Mērķa definīcija ietver „ierobežojumus”

PVPN rokasgrāmatā sniegtā mērķa definīcija ietver arī pētījuma ierobežojumu specifikācijas. Patiesībā, balstoties uz pieredzi, kas gūta darbā ar ILCD rokasgrāmatu, ierobežojumus pareizi definēt var tikai tad, ja praktizējošiem ekspertiem ir pieejama informācija par visiem aspektiem, kas saistīti ar mērķa definēšanu un analīzes funkciju.

5.

Pārskatīšanas procedūra ir definēta mērķa definīcijā:

Pārskatīšanas procedūra ir svarīga PVPN pētījuma kvalitātes uzlabošanai, tādēļ tā ir jādefinē procesa pirmajā posmā, t. i., mērķa definīcijā.

6.

Atbilstības izvērtēšanas posms atkārtotas pieejas vietā

PVPN rokasgrāmata iesaka veikt atbilstības izvērtēšanas posmu, lai iegūtu aptuvenu ietekmes uz vidi novērtējumu noklusējuma VPN ietekmes kategorijās. Šis posms ir līdzīgs ILCD rokasgrāmatā ieteiktajai atkārtotajai pieejai.

7.

Datu kvalitātes novērtējums

PVPN rokasgrāmatā datu kvalitātes novērtēšanai izmanto piecus līmeņus (izcila, ļoti laba, laba, vidēja, slikta), savukārt ILCD rokasgrāmatā izmanto trīs līmeņus. Tas ļauj pētījumā izmantot zemāka kvalitātes līmeņa datus nekā to nosaka ILCD rokasgrāmatas prasības. Tāpat arī PVPN rokasgrāmatā datu kvalitātes novērtēšanai izmanto puskvantitatīvu formulu, kas vienkāršo, piemēram, labas datu kvalitātes iegūšanu.

8.

Daudzfunkcionalitātes lēmumu pieņemšanas hierarhija

PVPN rokasgrāmata nosaka lēmumu hierarhiju produktu daudzfunkcionalitātes jautājumu risināšanai, kas atšķiras no ILCD rokasgrāmatā apstiprinātās pieejas. PVPN rokasgrāmata nodrošina arī vienādojumu daudzfunkcionalitātes uzdevumu risināšanai otrreizējās pārstrādes un enerģijas atgūšanas gadījumos aprites cikla beigu posmā.

9.

Jutības analīze

Rezultātu jutības analīze PVPN rokasgrāmatā ir neobligāts posms. Tā uzdevums ir samazināt PVPN rokasgrāmatas lietotāju darba slodzi.

X   pielikums.

PVPN rokasgrāmatas galveno prasību salīdzinājums ar citām metodēm

Lai gan līdzīgas vispārpieņemtas produktu vides uzskaites metodes un vadlīniju ieteikumi cieši sasaucas vairākumā to sniegto metodoloģisko norāžu ziņā, tomēr vairākos svarīgos lēmuma pieņemšanas punktos ir zināmas atšķirības un/vai neskaidrības, kas samazina analītisko rezultātu konsekvenci un salīdzināmību. Šis pielikums sniedz atlasītu šīs PVPN rokasgrāmatas svarīgāko prasību kopsavilkumu un salīdzina tās ar esošām metodēm. Tā pamatā ir dokuments “Analysis of Existing Environmental Footprint Methodologies for Products and Organizations: Recommendations, Rationale, and Alignment” („Esošo vides pēdas nospieduma aprēķina metožu produktiem un organizācijām analīze: ieteikumi, pamatojums un pielāgošana”), kas pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/environment/eussd/corporate_footprint.htm (EC-JRC-IES, 2011b). izmantojot dažādu fona tonējumu, norāda, kur PVPN rokasgrāmata atbilst (gaiši pelēks fons), neatbilst (diagonālas svītras), vai pārsniedz kādu metodi (piemēram, sniedz plašāku informāciju vai nosaka augstākas prasības) (tumši pelēks fons). Ja nav iespējams jēgpilns salīdzinājums, fonu netonē.

16.   tabula

Svarīgāko prasību salīdzinājums: PVPN rokasgrāmata salīdzinājumā ar citām metodēm

Kritērijs

PVPN rokasgrāmata

ISO 14044 (2006. g.) ACN – prasības un norādījumi

ISO/DIS 14067 (2012. g.): produkta vides pēdas nospiedums

ILCD rokasgrāmata, 1. izdevums (2010. g.) (127)

Ekoloģiskās pēdas nospiedums (2009. g.) (128)

SEG protokols (2011. g.) (WRI – WBCSD) (129)

Francijas vides pēdas nospiedums

(BPX 30-323) (130)

AK Produktu oglekļa pēdas nospiedums PAS 2050 (2011. g.) (131)

Izveidots, izmantojot ACD

Piemērošanas jomas un izņēmumi

Iekšējas piemērošanas jomas var ietvert vides vadības pamatojumu, vides karsto punktu identifikāciju, vides aizsardzības uzlabošanas un snieguma izsekošanu.

Ārējās piemērošanas jomas (piemēram, B2B, B2C) aptver plašu iespēju klāstu, piemēram, atbildēšanu klientam un reaģēšanu uz patērētāju pieprasījumiem, tirgvedību, salīdzinošo novērtēšanu, vides marķēšanu utt.

Nosaka iespējas uzlabot produktu ekoloģiskos raksturlielumus.

Salīdzinošā apliecināšana ar papildu prasībām.

Nodrošina informāciju lēmumu pieņēmējiem.

Nodrošina informāciju patērētājiem lēmumu pieņemšanai.

Snieguma izsekošana.

Salīdzinošā apliecināšana ar papildu prasībām.

Piemērošanas situācija „A”: analizē produktu ekoloģiskā aprites cikla snieguma uzlabošanos (snieguma izsekošana), salīdzinājumu, klientu informāciju (uzņēmums, patērētājs). Ietver salīdzinošo apliecināšanu ar papildu prasībām.

Sniedz informāciju lēmumu un pieņēmējiem par patēriņa uzvedību dažādos līmeņos, t. i., valsts, apakšreģionālā, uzņēmuma līmenī.

Snieguma izsekošana ietver SEG samazināšanas iespēju noteikšanu.

Ar publisko pārskatu starpniecību nodrošina SEG emisiju datus uzņēmumiem un ieinteresētajām personām.

Papildu saziņas veidus (piemēram, marķējums, apgalvojumi) pamato standarts ar papildu specifikācijām (piemēram, produkta noteikumiem).

Nav pamatoti salīdzinošie apliecinājumi (atbilstoši ISO 14044 definīcijai).

Nodrošina informāciju patērētājam, ļauj salīdzināt tai pašai kategorijai piederīgus produktus un attiecīgā gadījumā arī dažādas produktu kategorijas.

Metodi paredzēts izmantot iekšējai novērtēšanai, piemēram:

lai atvieglotu produktu ar alternatīvu konfigurāciju salīdzināšanu vai salīdzinošo novērtēšanu;

snieguma izsekošanai, tostarp SEG samazināšanas iespēju noteikšanai;

lai atvieglotu no precēm un pakalpojumiem izrietošo SEG emisiju salīdzināšanu.

Informācijas apmaiņa Mērķauditorija

B2B un B2C

B2B un B2C

B2B un B2C

B2B un B2C

Publiska informācija

B2B un B2C

B2C

Nenosaka informācijas apmaiņas prasības

Funkcionālā vienība

PVPN pētījuma analīzes vienība ir jānosaka atbilstoši šādiem aspektiem: nodrošinātā(s) funkcija(s)/pakalpojums(i): „kas”; funkcijas vai pakalpojuma svarīgums: „cik daudz”; sniegtā pakalpojuma ilgums vai pakalpojuma darbmūžs: „cik ilgi”; prognozējamais kvalitātes līmenis: „cik labi”.

Saistībā ar analīzes vienību jānosaka piemērota atsauces plūsma. Saistībā ar šo plūsmu ir jāaprēķina kvantitatīvie dati par ielaidi un izlaidi, kas savākti analīzes pamatošanai.

Funkcionālajai vienībai ir jāsaskan ar pētījuma mērķi un jomu. Tai jābūt skaidri noteiktai un izmērāmai.

Ja ir izvēlēta funkcionālā vienība, jādefinē atsauces plūsma.

Skaidri norādīta un izmērāma.

Funkcionālai vienībai ir jāsaskan ar pētījuma mērķi un jomu. Tai jābūt skaidri norādītai gan attiecībā uz tās kvantitatīvajiem, gan kvalitatīvajiem aspektiem.

Atsevišķa atsauces plūsma datu vākšanas pamatošanai.

Standarts pats par sevi nesniedz nekādu konkrētu informāciju par funkcionālas vienības definīciju, taču ir vairāki pētījumi, kuros izmantota uz ISO 14044 balstīta funkcionālās vienības koncepcija.

Funkcijas vai pakalpojuma svarīgums, darbmūža ilgums un prognozētais kvalitātes līmenis.

Atsevišķa atsauces plūsma datu vākšanas pamatošanai.

Funkcionālā vienība ir definēta PKN līmenī.

Norāda uz funkcionālu vienību kā uz analīzes vienību.

Sniegts ļoti maz informācijas un norādījumu.

Sistēmas robeža

Sistēmas robežām jāietver visi procesi, kas piesaistīti produkta piegādes ķēdei, kas saistīta ar analīzes vienību.

Pieeja „no šūpuļa līdz kapam” kā noklusējuma pieeja vai cita, ja PVPNKN ir norādīts citādi.

Sistēmas robežās iekļautie procesi jāiedala priekšplāna procesos (t. i., produkta aprites cikla galveni procesi, informācija par kuriem ir pieejama tieši) un fona procesi (t. i., tie produkta aprites cikla procesi, informācijai par kuriem nav iespējams piekļūt tieši).

Atkārtotie procesi:

sistēmas sākotnējās robežas ir noteiktas, balstoties uz pētījuma mērķi un jomu;

sistēmas galīgās robežas ir noteiktas pēc sākotnējo aprēķinu un jutības analīzes veikšanas.

[…]

No izejvielu ieguves līdz aprites cikla beigām un iznīcināšanai. Ļauj veikt gan „no šūpuļa līdz kapam”, gan „no šūpuļa līdz vārtiem” ciklu analīzes.

No izejvielu ieguves līdz aprites cikla beigām un iznīcināšanai. Atkārtoti, koncentrējoties uz būtiskiem procesiem.

Ietver visus būtiskos procesus (gan attiecināmos procesus, gan neattiecināmos procesus).

Standarts nenodrošina noteikumus sistēmas robežu noteikšanai. Prasība, lai ziņojumā būtu skaidri noteiktas visas sistēmas robežās iekļautās darbības.

Lielākā daļa VPN analīžu definē „aprites cikla” robežas kā tādas, kas ietver

darbības no izgatavošanas līdz pārdošanas brīdim.

No izejvielu ieguves līdz aprites cikla beigām un iznīcināšanai. Jābūt attiecināmiem procesiem, būtiski neattiecināmi procesi ir ieteicami.

Ļauj veikt gan „no šūpuļa līdz kapam”, gan „no vārtiem līdz kapam” ciklu analīzes.

No izejvielu ieguves līdz aprites cikla beigām un iznīcināšanai.

Izņēmumi:

oglekļa emisiju izlīdzināšana;

pētniecība un izstrāde;

darbinieku transportēšana no dzīvesvietas līdz darbavietai;

pakalpojumi, kas saistīti ar produktu vai sistēmu (piemēram, reklāma, tirgvedība utt.);

patērētāja transportēšana uz mazumtirdzniecības vietu un no tās.

No izejvielu ieguves līdz aprites cikla beigām un iznīcināšanai. Ļauj īstenot ciklus „no šūpuļa līdz kapam” un „no šūpuļa līdz vārtiem”.

Piemēro citas papildu prasības.

Sistēmas robežu

izņēmumi:

ražošanas līdzekļi;

cilvēku enerģijas pienesums procesiem;

dzīvnieki, kas nodrošina transporta pakalpojumus;

patērētāja transportēšana uz mazumtirdzniecības vietu un no tās (var tikt iekļauta pēc revīzijas);

darbinieku pārvietošana.

Izslēgšana

Nav atļauta

Atļauta, balstoties uz masas, enerģijas vai vides nozīmīgumu

Nav norādījumu

Izslēgšanas kritērijiem jāņem vērā pilnīguma kvantitatīvā pakāpe attiecībā uz produkta sistēmas vispārējo ietekmi uz vidi

Salīdzinošos pētījumos izslēgšana arī vienmēr attiecas uz masu un enerģiju.

Nav norādījumu

Nav atļauta

5 % masas un enerģijas un ietekme uz vidi

5 % GSP (visas emisijas, kas dod materiālu ieguldījumu)

(t. i., > 1 % emisiju) jābūtiekļautiem un vismaz 95 % no kopējā apjoma.

Ietekmes kategorijas

Aprites cikla ietekmes novērtēšanas (ACIN) metodes

Jāņem vērā 14 vidējo punktu ietekmes kategorijas, ja 1) PVPNKN nav norādīts citādi vai 2) noteiktas ietekmes kategorijas nav pamatotas, kā tas norādīts PVPN rokasgrāmatā.

Jāizmanto nodrošināto viduspunkta LCIA metožu noklusējuma komplekts.

Nodrošinot produktu rodas daudzas ietekmes uz vidi, tostarp:

SEG emisijas;

ozona noārdīšanas potenciāls;

acidifikācijas potenciāls;

eitrofikācijas potenciāls;

fotoķīmiskā ozona radīšanas potenciāls;

citas ietekmes uz vidi, piemēram, resursu izsmelšana un ietekme uz cilvēku veselību (galapunkts).

Klimata pārmaiņas, tostarp zemes izmantojuma izmaiņas.

Jāziņo par visām SEG emisijām.

Norāda divpadsmit ietekmes kategorijas viduspunktā un trīs ietekmes kategorijas galapunktā.

ILCD rokasgrāmata sniedz ieteicamās metodes gan viduspunktam, gan galapunktam (par aizsargājamām zonām).

Ekoloģiskā pēdas nospieduma vērtības (piemēram, globālie hektāri)

Klimata pārmaiņas, tostarp zemes izmantojuma izmaiņas.

Saskaņā ar Kioto protokolu ir jāziņo par sešām vielām. Citas vielas, kas tiek piemērotas pētāmajam produktam vai vērtību ķēdei, ir ieteicamas.

Jāievēro JRC ieteiktās LCIA metodes.

Ietekmes kategorijas fiksē pēc produktu kategorijām.

Jāizmanto nodrošināto viduspunkta LCIA metožu noklusējuma komplekts.

Klimata pārmaiņas, tostarp zemes izmantojuma izmaiņas.

Jāziņo par visām SEG emisijām.

Modelēšanas pieeja (attiecināmā vai izrietošā)

Izmanto elementus gan no attiecināmās, gan izrietošās modelēšanas pieejas.

Nodrošina principus, kas jāievēro, lai aprēķinātu ar produktu saistīto vides slogu. Ieteicamā pieeja ir izvairīšanās no sadalījuma.

Nodrošina principus, kas jāievēro, lai aprēķinātu ar produktu saistītās SEG emisijas (klimata pārmaiņas). Ieteicamā pieeja ir izvairīšanās no sadalījuma.

Attiecināmā pieeja plus aprites cikla beigu un citu vairākproduktu procesu aizvietošana. Ieteicamā pieeja ir izvairīšanās no sadalījuma.

Uzskaites pieeja (līdzīga attiecināmai pieejai).

Ļauj izmantot ACN procesa, ielaides-izlaides vai hibrīda modelēšanu.

Attiecināmā pieejam plus tieša sistēmas paplašināšana vairākproduktu procesiem un slēgtā cikla aptuvenās vērtības noteikšana atkārtotai pārstrādei (ievērojot standarta prasības).

Attiecināmā pieeja.

Katram materiālam tiek piedāvāti atkārtotas pārstrādes un enerģijas reģenerācijas sadales noteikumi.

Attiecināmā pieeja. Ieteicamā pieeja ir izvairīšanās no sadalījuma.

Datu kvalitāte

Datu kvalitāti novērtē pēc šādiem kritērijiem:

tehnoloģiskā reprezentativitāte;

ģeogrāfiskā reprezentativitāte;

laika piesaistes reprezentativitāte;

pilnīgums;

parametru nenoteiktība;

metodoloģiskā piemērotība un atbilstība (t. i., resursu izmantošanas un emisiju profila pabeigšana atbilstoši šīs vispārējās rokasgrāmatas norādījumiem).

Visos PVPN pētījumos, kas paredzēti ārējai informācijas apmaiņai, jāizpilda datu kvalitātes prasības (gan attiecībā uz konkrētiem datiem, gan vispārīgiem datiem). PVPN pētījumos (kuri sagatavoti atbilstoši šai rokasgrāmatai), kas paredzēti izmantošanai uzņēmuma iekšējām vajadzībām, būtu jāievēro noteiktās datu kvalitātes prasības (t. i., tās ir ieteicamas), bet tās nav obligātas.

Galīgajā resursu izmantošanas un emisiju profilā par procesiem un/vai darbībām, kas veido vismaz 70 % ieguldījuma katrā VPN ietekmes kategorijā (balstoties uz atbilstības izvērtēšanu, ja tāda ir veikta), gan par konkrētiem, gan vispārīgiem datiem kopumā jāsaņem vismaz labas kvalitātes līmeņa novērtējums. Šiem procesiem jāveic puskvantitatīvs datu kvalitātes novērtējums, un par tiem jāiesniedz ziņojums. […]

Attiecībā uz līmeni, kādā jāveic datu kvalitātes novērtējums:

sākotnējiem datiem jāveic ielaides plūsmu līmenī, piemēram, par tipogrāfijā izmantoto nopirkto papīru;

konkrētiem datiem jāveic atsevišķu procesu vai sakopotu procesu līmenī vai atsevišķu ielaides plūsmu līmenī.

Jābūt norādītiem šādiem datu kvalitātes prasību kritērijiem:

laika piesaistes pārklājums;

ģeogrāfiskais pārklājums;

tehnoloģiskais pārklājums;

precizitāte;

pilnīgums;

konsekvence;

datu avoti;

informācijas nenoteiktība.

Nav norādītas minimālās datu kvalitātes prasības.

Salīdzinošo apliecinājumu veikšanai jāaplūko iepriekšminētie astoņi kritēriji.

PVPN un ISO 14044 salīdzinājums:

1)

datu kvalitātes kritēriji (seši pret astoņiem) lielā mērā aptver vienus un tos pašus aspektus, taču ISO pārsniedz PVPN;

2)

PVPN vienmēr tiek ņemti vērā visi seši kritēriji, savukārt astoņi ISO kritēriji jāņem vērā tikai, veicotsalīdzinošos apliecinājumus;

3)

PVPN nosaka minimālās datu kvalitātes prasības, savukārt ISO tādus nenosaka.

Pieņem ISO 14044.

Modificēts no ISO 14044 (piemēro gan primārajiem, gan sekundārajiem datiem):

tehnoloģiskā reprezentativitāte;

ģeogrāfiskā reprezentativitāte;

laika reprezentativitāte;

pilnīgums/precizitāte;

metodoloģiskā piemērotība un atbilstība.

Metodikā nav norādītas konkrētas datu kvalitātes prasības. Tā atsaucas uz ISO 14044.

Datu kvalitātes novērtēšanai jāizmanto pieci datu kvalitātes indikatori:

tehnoloģiskā reprezentativitāte;

īslaicīgā reprezentativitāte;

ģeogrāfiskā reprezentativitāte;

pilnīgums;

uzticamība;

Būtiskos procesos uzņēmumiem jāiesniedz aprakstošs paziņojums par datu avotiem, datu kvalitāti un pasākumiem, kurus veic, lai uzlabotu datu kvalitāti.

ADEME izveido Publiskās datu bāzes pārvaldības konsultatīvo komiteju. Šī komiteja arī izvērtē datu kvalitāti/veic kvalitātes un kritisku pārskatīšanu:

ģeogrāfiskā reprezentativitāte;

tehnoloģiskā reprezentativitāte;

laika piesaistes reprezentativitāte;

vienkāršo plūsmu pabeigtība;

precizitāte un nenoteiktība;

reproducējamība.

Nav norādītas minimālās datu kvalitātes prasības.

Pieņemts no ISO 14044.

Nav norādītas minimālās datu kvalitātes prasības.

Datu veids un datu vākšana

Datu vākšanas veidne

Konkrēti dati jāiegūst par visiem priekšplāna procesiem un fona procesiem, kur tas ir piemērots. Tomēr gadījumā, ja vispārīgi dati par priekšplāna procesiem ir reprezentatīvāki vai piemērotāki nekā konkrēti dati (kas jāpamato un par kuriem jāziņo), tad vispārīgi dati jāizmanto arī priekšplāna procesiem.

Vispārīgie dati būtu jāizmanto tikai fona sistēmā notiekošiem procesiem, bet, ja vispārīgi dati ir reprezentatīvāki vai piemērotāki nekā konkrētiedati, tad tie jāizmanto arī priekšplāna procesiem.

Ja iespējams, vispārīgi dati (ar nosacījumu, ka tie atbilst šajā PVPN rokasgrāmatā norādītajām datu kvalitātes prasībām) būtu jāiegūst no šādiem avotiem:

atbilstoši attiecīgo PVPNKN prasībām izstrādāti dati;

atbilstoši PVPN pētījumiem noteiktām prasībām izstrādāti dati;

ILCD datu tīkls (dati, kas atbilst ILCD prasībām attiecībā uz situāciju „A”)

ELCD.

Datu vākšanas veidne: piedāvātā veidne ir informatīva.

Primārie dati: savākti (izmērīti, aprēķināti vai novērtēti) no ražošanas objektiem, kas sistēmas robežās saistīti ar vienuma procesiem.

Sekundārie dati: no citiem avotiem, piemēram, literatūras vai datubāzēm, iegūti dati. Nav ieteikts konkrēts datu avots. Praktizējošam speciālistam, atlasot sekundāros datus, jāievēro noteiktās datu kvalitātes prasības.

Datu vākšanas veidne: Sk. ISO/TR 14049

Pieņem ISO 14044.

Primārie dati: priekšplāna sistēmas primārie dati un vēlamie galvenie fona procesi; var izmantot arī sekundāros datus, nodrošinot, ka tie ir ILCD atbilstoši un labi un demonstrējami pārstāv šos procesus/produktus.

Visām citām vajadzībām priekšroka jādod vislabākās kvalitātes ILCD saderīgiem sekundārajiem datiem. Atlikušos, iztrūkstošos datus jāaizpilda, izmantojot minimālajām kvalitātes prasībām atbilstošus „datu novērtējumus”.

Metodikasrokasgrāmata apliecina, ka datu vadības plānam ir jāsatur datu vākšanas veidne.

Ja tiek izmantots ACN process, primāro datu prasībām/ieteikumiem jāatbilst standarta ISO 14044 prasībām.

Sekundārie dati: nav norādīts konkrēts avots.

Nav nodrošināta datu vākšanas veidne.

Primārie dati ir vajadzīgi par visiem procesiem, kas atrodas ziņotāja uzņēmuma īpašumā vai tā kontrolē.

Sekundārie dati: Ieteicams izmantot viskvalitatīvākos datus, tomēr priekšroka jādod primāriem datiem, ja tādi ir pieejami.

Metodikas rokasgrāmata apliecina, ka datu vadības plānā būtu jāiekļauj datu vākšanas veidne.

Tomēr standartā nav sniegts neviens piemērs.

Primāriem datiem jādod priekšroka.

Konkrētas prasības nodrošinātas PKN līmenī.

E pielikumā nodrošina datu vākšanas veidni transportam un vienības procesam.

Primārie darbību dati nepieciešami par visiem procesiem, kas atrodas īstenojošās organizācijas īpašumā vai tās kontrolē.

Sekundārie dati jāizmanto ielaidēm, par kurām nav iegūti primārie dati.

Priekšroka jādod sekundārajiem datiem, kas atbilst PAS prasībām. Sekundāro datu atlasei jābūt balstītai uz:

1)

datu kvalitātes noteikumiem, kas norādīti standartā ISO 14044;

2)

priekšroka jādod sekundārajiem datiem, kas iegūti no salīdzinošās novērtēšanas publikācijām, kopā ar datiem no citiem kompetentiem avotiem.

Datu vākšanas veidne: sniegta PAS 2050 rokasgrāmatā.

Sadale/ daudz-funkcionalitātes hierarhija

Visu daudzfunkcionalitātes problēmu risināšanai jāizmanto turpmāk izklāstītā PVPN daudzfunkcionalitātes lēmumu hierarhija: 1) sīkāks iedalījums vai sistēmas paplašinājums; 2) sadalījums pēc svarīgas pamatā esošas fiziskas saiknes (šeit var pielietot aizstāšanu); 3) sadalījums, balstoties uz kādu citu saikni.

Kur tas iespējams, no sadalījuma, pirmkārt, jāizvairās, dalot procesu sīkākās daļās vai paplašinot sistēmu. Ja tas nav iespējams, ielaides un izlaides nodalīšanai jāizmanto fiziskas saiknes (piemēram, masa, enerģija).

Ja nav iespējams izveidot fiziskas attiecības, to vietā jāizmanto citas attiecības (piemēram, ekonomiskā vērtība).

Pieņem ISO 14044.

Tālāk izstrādāts un norādīts, izmantojot ISO 14044:

izvairīšanās no sadalījuma, veicot sīkāku sadalīšanu vai virtuālu sadalīšanu;

tirgus maisījuma aizvietošana/ sistēmas paplašināšana (arī plašākas funkcijas);

cēloņsakarības fiziskās saiknes sadalījums, piemēram, masa, enerģija;

ekonomiskā sadale.

Ja analīzē ir jauns PACN datu aprēķins, kas pabeigtu produktu sadala tā primāro produktu ekvivalentos, tam jāatbilst ISO ACN standartiem ISO 14040 un ISO 14044.

Pieņemts no ISO 14044:

uzņēmumiem, kur tas iespējams, jāizvairās no sadalījuma, izmantojot procesa sadalīšanu sīkākās vienībās, pārdefinējot funkcionālo vienību vai izmantojot sistēmas paplašināšanu;

ja no sadalījuma nav iespējams izvairīties, uzņēmumiem emisijas un izvadīšana jāsadala, balstoties uz esošu fizisku saikni starp izpētīto produktu un līdzproduktu(-iem);

ja nav iespējams izveidot vienu pašu fizisko saikni, uzņēmumiem jāatlasa vai nu ekonomikas sadalījuma vai cita sadalījuma metode, kas atspoguļo citas saiknes starp izpētīto produktu un līdzproduktu(-iem).

Pieņem ISO 14044.

Tālāk izstrādāts no ISO 14044:

1)

jāizvairās no līdzprodukta sadalījuma, sadalot procesusapakšprocesos vai paplašinot produkta sistēmu;

2)

ja 1. ieteikumu nevar pielietot, sadalījumu veic atbilstoši papildu prasībām;

3)

ja nav norādītas papildu prasības, priekšroka jādod ekonomikas vērtībai.

Otrreizējās pārstrādes sadale

Sniegti konkrēti norādījumi (tostarp formula), arī enerģijas reģenerācijas uzskaite.

Šī problēma ir aplūkota atsevišķi, nodrošinot vispārēju principu, kā izvairīties no sadales, bet nav sniegti konkrēti noteikumi – nav formulas.

Produkta, no kura jāizvairās, primārās produkcijas aizvietošana.

Tas atbilst ISO 14044 sadalījuma hierarhijai.C pielikumā iekļautās formulas ir INFORMATĪVAS.

Produkta, no kura jāizvairās, tirgus primārās produkcijas aizvietošana.

Nav norādījumu

Jāizmanto slēgtā cikla tuvināšanas vai atkārtoti pārstrādāta satura metode. Ja neviena metode nav piemērota, var izmantotcitas metodes atbilstoši ISO 14044, ja tās tiek izklāstītas un pamatotas inventarizācijas ziņojumā.

Sniedz ļoti detalizētas pamācības un vienādojumus slēgtā cikla atkārtotai pārstrādei ar enerģijas reģenerēšanu vai bez tās.

Nodrošina emisiju aprēķināšanas vienādojumus: nodala atkārtoti pārstrādātā satura metodi un slēgtā cikla tuvināšanas atkārtotās pārstrādes metodi

(noteikti kritēriji par to, kur piemērot 0/100,100/0).

Fosilā un biogēnā oglekļa emisijas un izvadīšana

Izvadīšana un emisijas jāziņo atsevišķi gan attiecībā uz fosiliem, gan biogēniem avotiem.

Nav nosacījumu

Izvadīšana un emisijas jāziņo atsevišķi gan attiecībā uz fosiliem, gan biogēniem avotiem.

Izvadīšana un emisijas jāziņo atsevišķi gan attiecībā uz fosiliem, gan biogēniem avotiem.

Nav nosacījumu

Inventarizācijas rezultātos ir iekļautas gan oglekļa emisijas, gan izvadīšana no fosiliem un biogēniem avotiem, un, lai nodrošinātu pārredzamību, par tiem jāziņo atsevišķi (obligāti, ja vien iespējams).

Atsevišķi jāziņo gan par oglekļa emisijām, gan izvadīšanu no fosiliem un biogēniem avotiem.

Novērtējumā ir iekļautas gan oglekļa emisijas, gan izvadīšana (obligāti), izņemot biogēnās emisijas un izvadīšanu no koksnes un barības (kas nav obligāti).

Tieša zemes izmantošana/ netieša zemes izmantošana

Siltumnīcefekta gāzu emisijas no tiešām zemes izmantojuma izmaiņām uz precēm/pakalpojumiem sadala uz divdesmit gadiem pēc šīm zemes izmantojuma izmaiņām, izmantojot IPCC noklusējuma vērtību tabulu.

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas: siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas rodas netieša zemes izmantojuma rezultātā, neņem vērā noklusējuma VPN ietekmes kategorijās.

Nav nosacījumu

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas: izmanto IPCC vadlīnijas.

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas: tiks ņemtas vērā, kad būs izstrādāta starptautiski apstiprināta metode.

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas: konkrēti no IPCC izrietoši norādījumi ar noklusējumu tabulu; piešķir produktiem uz divdesmit gadiem pēc zemes izmantojuma izmaiņu notikšanas (var pielāgot, ja ir pieejami labāki konkrēti dati vai pārskatīti dati).

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas (NZII) tiek aplūkotas izrietošasmodelēšanas ietvaros, bet ne produkta līmeņa (attiecināmi balstīti) ACN.

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas: izmantotajiem zemes izmantojuma veidiem ziņojumā jāatbilst Nacionālajiem pēdas nospieduma kontiem gan attiecībā uz pēdas nospiedumu, gan bioloģisko kapacitāti.

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas: nav nosacījumu.

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas: nepieciešamas, ja attiecināmas. Papildu norādījumus par pieejamiem aprēķiniem skatīt IPCC.

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas nav nepieciešamas.

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas: atsauce uz IPCC metodiku.

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas: tiks ņemtas vērā, kad būs izstrādāta starptautiski apstiprināta metode.

Tiešas zemes izmantojuma izmaiņas: īpaši ietver emisijas, kas rodas zemes izmantojuma izmaiņu rezultātā, kas notikušas pēdējo divdesmit gadu laikā.

Netiešas zemes izmantojuma izmaiņas ir izslēgtas.

Oglekļa uzglabāšana un kavētās emisijas

Noklusējuma VPN ietekmes kategoriju aprēķinā nedrīkst ņemt vērā ar (oglekļa) pagaidu uzglabāšanu vai kavētām emisijām saistītas kredītvienības, ja vien pamatojošā PVPNKN nav noteikts citādi.

Nav sniegti konkrēti nosacījumi/ informācija. Tomēr sniegtās ACN definīcijas interpretācija nosaka, ka oglekļa uzglabāšana un kavētās emisijas tiek izslēgtas no parastās pētījuma jomas.

Par oglekļa uzglabāšanu jāziņo atsevišķi.

Izslēgtas no parastās pētījuma jomas. Tomēr, ja ir iekļautas kā daļa no pētījuma mērķa, ILCD rokasgrāmata sniedz detalizētus operacionālus norādījumus.

Līdzīgi PAS 2050 ieteiktajai pieejai attiecībā uz metodēm, ar kurām tiek aprēķināta oglekļa uzglabāšanas ietekme.

Nodala pagaidu uzglabāšanu no pastāvīgas uzglabāšanas, ja garantētais periods ir lielāks par 10 000 gadiem.

Nav nosacījumu

Ogleklis, kas pētījuma periodā netiek atbrīvots aprites cikla beigu apstrādes rezultātā, ir uzskatāms par uzglabātu oglekli. Laika periodam, ciktāl tas ir iespējams, jābūt balstītam uz zinātnies atziņāmvai jābūt vismaz 100 gadiem.

Kavētās emisijas vai svēruma faktori (piemēram, pagaidu ogleklis) nav jāiekļauj inventarizācijas rezultātos, taču par tiem var ziņot atsevišķi.

Biogēnais un fosilais ogleklis. Laikā svērtais vidējais uzglabāšanas/ kavējuma lielums uz laiku līdz 100 gadiem.

Lēmums par kavēto emisiju koncepcijas piemērošanu ir neobligāts, un šis jautājums tiks izlemts katrā PVPNKN gadījumā.

SEG izvadīšanu var ņemt vērā produktiem, kas satur biomasu, ja šāda masa ir atvasināta no pārstādīta meža.

Jebkāda oglekļa uzglabāšanas ietekme ir jāizslēdz no inventarizācijas, taču tā ir arī jāreģistrē atsevišķi. Kavēto emisiju svēruma faktori nav iekļauti inventarizācijas rezultātos, bet metode tiek nodrošināta (B pielikumā), ja organizācijas vēlas tos pielietot. Ja tas ir tā, tad tas inventarizācijas rezultātos jāreģistrē atsevišķi.

Emisiju izlīdzināšana

Neiekļauj novērtējumā

Nav nosacījumu

Neiekļauj novērtējumā

Neiekļauj novērtējumā

Nav nosacījumu

Neiekļauj novērtējumā

Neiekļauj novērtējumā

Neiekļauj novērtējumā

Pārskatīšana un pārskatītāja kvalifikācija

Ja attiecīgajos politikas instrumentos nav noteikts citādi, tad visi ārējai informācijai paredzētie pētījumi jāpārskata neatkarīgam un kvalificētam ārējam pārskatītājam (vai pārskatītāju grupai). Pētījumam, lai apstiprinātu salīdzinošo apgalvojumu, kuru paredzēts publiskot, jābūt balstītam uz attiecīgiem PVPNKN un pārbauda neatkarīgam ārējam pārskatītājam kopā ar ieinteresēto personu speciālistu grupu.

Pārskatītāju kvalifikācijai tiek izvirzītas minimālās prasības.

Nodrošina salīdzinošo pētījumu prasības:

ja pētījumu paredzēts izmantot kā salīdzinošo novērtējumu, kuru paredzēts publiskot, ieinteresētajām pusēm šis novērtējums jāveic kā kritiska pārskatīšana un jānodrošina vispārīga informācija par pārskatīšanas veidu.

Ievieš dažādas verifikācijas shēmas atkarībā no pētījuma rakstura un paredzētā pielietojuma: paziņojums, apgalvojums, marķējums.

Nosaka minimālās prasības attiecībā uz pārskatīšanas veidu, pārskatītāja kvalifikāciju un veidu, kā tiek veikta pārskatīšana (piemēram, vispārējam ACN pētījumam minimālā prasība ir neatkarīgs ārējais pārskatītājs).

Norāda, ka ziņojumam jāsniedz neatkarīgs novērtējums, bet nesniedz konkrētus norādījumus.

Nepieciešams nodrošinājums, ko var panākt, izmantojot:

pirmās puses verifikāciju;

trešās puses verifikāciju;

kritisku pārskatīšanu.

Sekundārie dati, kas nav izgūti no ieteiktajiem avotiem, jāpārskata komitejai.

PKN ir definēts datu pagaidu derīgums, atjaunināšanas biežums, kā arī datu un rezultātu validēšanas process.

Neatkarīga trešās puses sertificēšanas iestāde, kas ir pilnvarota veikt novērtēšanu un sertificēšanu atbilstoši PAS 2050.

Atkarībā no paredzētā saziņas veida pastāv citas verifikācijas iespējas, tostarp pašu verifikācija un nepilnvarotas iestādes verifikācija.

Ziņošana

Pētījuma ziņojumā jāiekļauj vismaz kopsavilkums, ziņojuma pamatdaļa un pielikums. Tiem jāsatur visi norādītie elementi. Var iekļaut jebkādu papildu informāciju, piemēram, konfidenciālu ziņojumu.

(Šo obligāto ziņojuma elementu saturā stingri jāievēro standarta ISO 14044 prasības attiecībā uz ziņošanu. Tomēr, ja novērtējums pamato salīdzinošos novērtējumus (ko paredzēts publiskot), ISO ziņošanas prasības pārsniedz PVPN ziņošanas prasības)

Nodrošina vispārējas prasības par ziņojumiem un papildu prasības par trešo pušu ziņojumiem.

Standartā ISO 140xx sniegts ACN ziņojuma veidnes piemērs.

Standarts ISO 14048 nodrošina veidni un/vai prasības, kas attiecas tikai uz datu kopumu.

Nodrošina vispārējas prasības (pārņemtas no ISO 14044).

Papildus prasības attiecībā uz trešo pušu ziņojumiem:

a)

sākotnējās jomas izmaiņas kopā ar to pamatojumu;

b)

aprites cikla posmu apraksts;

c)

sistēmas robežas, tostarp sistēmas ielaides un izlaides veidi kā vienkāršas plūsmas, […];

d)

būtisko vienību procesu apraksti, […];

e)

dati, […]

f)

interpretācijas rezultāti, tostarp slēdzieni un ierobežojumi.

Nodrošina vispārējas prasības par ziņojumiem un papildu prasības attiecībā uz trešo pušu ziņojumiem.

Nodrošina datu komplektu un pētījuma ziņojuma formātu un veidnes.

Pamato elektronisko/ datu apmaiņu un darbplūsmu tīmeklī.

Nav nodrošināta ziņojuma veidne.

Piemēro citas prasības […]

Nodrošina publiskajiem pārskatiem nepieciešamo un papildu elementu sarakstu (veidne pieejama SEG protokola tīmekļa vietnē).

Nav nodrošināta ziņojuma veidne.

Nav nodrošināta ziņojuma veidne.

Rezultātu interpretēšana

Vides pēdas nospieduma interpretēšanas posmā jāiekļauj šādi posmi: 1) PVPN modeļa stabilitātes novērtējums; 2) „karsto punktu noskaidrošana”, 3) „nenoteiktības aplēse” un (4) „secinājumi, ierobežojumi un ieteikumi”.

Neobligātie instrumenti rezultātu interpretēšanai: pilnīguma pārbaude, jutības pārbaude, konsekvences pārbaude (tie ir obligāti standartā ISO 14044).

Būtisku problēmu noteikšana, izmantojot ACN ACI un LCIA posmu rezultātus

Novērtējums, kas ņem vērā pilnīguma, jutības un konsekvences pārbaudes

Slēdzieni, ierobežojumi un ieteikumi

Pieņem ISO 14044.

Turpmākie norādījumi no ISO 14044.

Pieņem ISO 14044.

Interpretēšanas aspekti ir iekļauti sadaļās, kas aplūko nenoteiktības, ziņošanu un snieguma izsekošanu.

Pieņem ISO 14044.

Pieņem ISO 14044.

Rezultātu nenoteiktība

Jānodrošina vismaz kvalitatīvs nenoteiktību apraksts.

PADOMS: nobīdei, kas saistīta ar būtiskiem procesiem un raksturojošiem faktoriem, var aprēķināt kvantitatīvas nenoteiktības, izmantojot Montekarlo simulācijas.

Uzskaitīti kā prasības, bet nav sniegti detalizēti norādījumi.

Rezultātu jutības un nenoteiktību analīze jāveic pētījumiem, kuri tiks izmantoti publicēšanai paredzētos salīdzinošos apgalvojumos.

Uzskaitīti kā prasības, bet nav sniegti detalizēti norādījumi.

Esošajā rokasgrāmatā nav konkrētas metodes. Nodrošināta tikai struktūra.

Nav sniegti detalizēti norādījumi, taču norādīts, ka atsevišķi jāiesniedz turpmāk minēto nenoteiktību veidu novērtējumi:

ielaides parametri;

proporcionalitātes pieņēmumi;

kategoriju kļūdas;

nepabeigts vai daļējs pārklājums.

Nepieciešams ziņot par būtisku procesu kvalitatīvām nenoteiktībām.

Norādījumi un rīki kvantitatīvas nenoteiktības analīzes novērtēšanai pieejami kā papildu informācija SEG protokola tīmekļa vietnē.

Nozaru darba grupām jāveic nenoteiktību un jutības analīze, balstoties uz standartu ISO 14040:2006.

Īpaša uzmanība tikd pievērsta nozīmīgiem vides aspektiem, lai nodrošinātu, ka patērētājiem sniegtā informācijasaglabā aktualitāti.

Uzņēmumiem jāiesniedz kvalitatīvi paziņojumi par inventarizācijas nenoteiktību un metodoloģiskām izvēlēm. Metodoloģiskā izvēle ietver:

aprites cikla beigu profila izmantošanu;

sadales metodes, tostarp sadali atkārtotas pārstrādāšanas dēļ;

izmantotās globālās sasilšanas potenciāla (GSP) vērtības;

aprēķinu modeļus.


(1)  Literatūrā piegādes ķēdi bieži dēvē par „vērtību ķēdi”. Tomēr šajā dokumentā ir lietots termins „piegādes ķēde”, lai izvairītos no terminam „vērtību ķēde” piesaistītās ekonomikas blakusnozīmes.

(2)  Eiropas Komisija, 2011. g. COM(2011) 571 galīgā redakcija: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā.

(3)  http://ec.europa.eu/environment/resource_efficiency/index_en.htm.

(4)  http://ec.europa.eu/environment/eussd/corporate_footprint.htm.

(5)  Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.iso.org/iso/iso_catalogue.htm.

(6)  Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://lct.jrc.ec.europa.eu/assessment/publications.

(7)  „Ecological Footprint Standards 2009” („2009. g. Ekoloģiskā pēdas nospieduma standarti”), „Global Footprint Network”. Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.footprintnetwork.org/images/uploads/Ecological_Footprint_Standards_2009.pdf.

(8)  WRI un WBCSD (2011). Greenhouse Gas Protocol Product Life Cycle Accounting and Reporting Standard (Siltumnīcefekta gāzu protokola Produktu aprites cikla uzskaites un ziņošanas standarts), 2011. g.

(9)  http://www2.ademe.fr/servlet/getDoc?id=11433&m=3&cid=96.

(10)  Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.bsigroup.com/en/Standards-and-Publications/How-we-can-help-you/Professional-Standards-Service/PAS-2050/.

(11)  Šis dokuments pieejams tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/environment/eussd/corporate_footprint.htm.

(12)  Piemēram, kāds uzņēmums gadā saražo 40 000 T-kreklu un 20 000 bikšu, bet produkta vides pēdas nospiedums attiecīgi ir X vienam T-kreklam un Y — vienām biksēm. Uzņēmuma OVPN gadā ir Z. Teorētiski Formula.

(13)  Aprites cikls ir produkta sistēmas secīgie un savstarpēji saistītie posmi, sākot no izejvielu ieguves vai iegūšanas no dabas resursiem, līdz galīgai iznīcināšanai (ISO 14040:2006).

(14)  Aprites cikla pieeja ņem vērā ar produktu saistīto resursu plūsmu un atbalsta videi darbību spektru, raugoties no piegādes ķēdes viedokļa, ietverot visus posmus, sākot ar izejvielu ieguvi apstrādes ceļā, izplatīšanu, izmantošanu un aprites cikla beigu procesiem, kā arī visu attiecīgo ietekmi uz vidi (nevis pievēršoties vienam jautājumam aprites cikla laikā).

(15)  Produkts — jebkura prece vai pakalpojums (ISO 14040:2006).

(16)  Atkritumus definē kā vielas vai priekšmetus, no kuriem to turētājs grasās atbrīvoties vai no kuriem viņam ir jāatbrīvojas (ISO 14040:2006).

(17)  Literatūrā piegādes ķēdi bieži dēvē par „vērtību ķēdi”. Tomēr šajā dokumentā ir lietots termins „piegādes ķēde”, lai izvairītos no terminam „vērtību ķēde” piesaistītās ekonomikas blakusnozīmes.

(18)  Izejviela — primārs vai sekundārs materiāls, ko izmanto produkta ražošanai (ISO 14040:2006).

(19)  Pieejami tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.iso.org/iso/iso_catalogue.htm.

(20)  Pieejama tiešsaistē tīmekļa vietnē http://lct.jrc.ec.europa.eu/assessment/publications.

(21)  „Ecological Footprint Standards 2009” („2009. g. Ekoloģiskā pēdas nospieduma standarti”), „Global Footprint Network”. Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.footprintnetwork.org/images/uploads/Ecological_Footprint_Standards_2009.pdf.

(22)  GHGP 2011, Greenhouse Gas Protocol Product Life Cycle Accounting and Reporting Standard (Siltumnīcefekta gāzu protokola Produktu aprites cikla uzskaites un ziņošanas standarts).

(23)  Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www2.ademe.fr/servlet/getDoc?id=11433&m=3&cid=96.

(24)  Pieejams tiešsaistē tīmekļa vietnē http://www.bsigroup.com/en/Standards-and-Publications/How-we-can-help-you/Professional-Standards-Service/PAS-2050/.

(25)  Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra Vides un ilgtspējas institūts (2011b). Analysis of Existing Environmental Footprint Methodologies for Products and Organizations: Recommendations, Rationale, and Alignment. EC – IES - JRC, Ispra, 2011. g. novembris. http://ec.europa.eu/environment/eussd/corporate_footprint.htm.

(26)  Sistēmas robeža — pētījumā iekļautu vai neiekļautu aspektu definēšana. Piemēram, „no šūpuļa līdz kapam” vides pēdas nospieduma analīzes sistēmas robežās būtu jāiekļauj visas darbības, sākot no izejvielu ieguves, līdz apstrādes, izplatīšanas, uzglabāšanas, izmantošanas un otrreizējās pārstrādes posmiem.

(27)  Produktu sistēma — tādu vienības procesu kopums, kuriem ir vienkāršas un produktu plūsmas un kuri veic vienu vai vairākas definētas funkcijas, kas modelē produkta aprites ciklu (ISO 14040:2006).

(28)  Salīdzinoši apgalvojumi ir vides apgalvojumi par viena produkta pārākumu vai vienlīdzīgumu, salīdzinot ar konkurējošu produktu, kas veic tādu pašu funkciju (ISO 14040:2006).

(29)  Produktu kategorija ir produktu grupa, kas var pildīt līdzvērtīgas funkcijas (ISO 14025:2006).

(30)  Ja process vai objekts nodrošina vairāk nekā vienu funkciju, t. i., tas sniedz vairākas preces un/vai pakalpojumus („līdzproduktus”), tad tas ir „daudzfunkcionāls”. Šādās situācijās visi ar attiecīgo procesu saistītie izlietojumi un emisijas principiāli jāsadala (sk. 6.10. sadaļu un V pielikumu) starp interesējošo produktu un pārējiem līdzproduktiem.

(31)  Produktu kategoriju noteikumi (PKN) ir īpašu noteikumu, prasību un norādījumu kopums, kas paredzēts III tipa vides deklarāciju izstrādāšanai vienai vai vairākām produktu kategorijām (ISO 14025:2006).

(32)  Vides aspektu definē kā organizācijas darbību vai produktu elementu, kam ir vai var būt ietekme uz vidi.

(33)  Aprites (dzīves) cikla novērtējums ir produkta sistēmas izlietoto resursu, gatavās produkcijas un iespējamās ietekmes uz vidi visā tā aprites (dzīves) ciklā apkopošana un novērtēšana (ISO 14040:2006).

(34)  Datu kvalitāte attiecas uz datu īpašībām, kas ir saistītas ar to spēju izpildīt noteiktās prasības (ISO 14040:2006). Datu kvalitāte attiecas uz dažādiem aspektiem, piemēram, tehnoloģisko, ģeogrāfisko un laika piesaistes reprezentativitāti, kā arī uz inventarizācijas datu pilnīgumu un precizitāti.

(35)  Sadalījums ir daudzfunkcionalitātes problēmu atrisināšanas pieeja. Tas attiecas uz „procesa vai produkta sistēmas izlietojuma plūsmu sadalīšanu starp pētāmo produktu sistēmu un vienu vai vairākām citām produktu sistēmām” (ISO 14040:2006).

(36)  Atsevišķos gadījums var būt pietiekami esošajos PKN veikt vienkāršas modifikācijas/papildinājums.

(37)  http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/product_details/publication?p_product_code=KS-RA-07-015.

(38)  NACE ciparu kodā neparādās alfabētiskais sadaļas kods, tādēļ tas šeit nav būtisks.

(39)  Produkta piegādes ķēdes daļa no izejvielu ieguves („šūpuļa”) līdz ražotāja „vārtiem”. Piegādes ķēdes izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un aprites cikla beigu posmi ir izlaisti (sk. glosārijā).

(40)  Izejvielu ieguves, apstrādes, izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un likvidēšanas vai otrreizējās pārstrādes posmi. Vērā tiek ņemti visu aprites cikla posmu būtiskie izlietojumi un izlaides (sk. glosārijā).

(41)  Salīdzinošs apgalvojums ir vides apgalvojums par viena produkta pārākumu vai vienlīdzīgumu, salīdzinot ar konkurējošu produktu, kas veic tādu pašu funkciju.

(42)  Šajā rokasgrāmatā termina „funkcionālā vienība”, ko lieto ISO 14044:2006, vietā izmanto terminu „analīzes vienība”.

(43)  Atsauces plūsma ir tādu procesu rezultātu mērījums dotajā produktu sistēmā, kādi nepieciešami, lai izpildītu funkciju, ko izsaka ar analīzes vienību (saskaņā ar ISO 14040:2006).

(44)  Ielaide — produkts, materiāls vai enerģijas plūsma, kas ieiet vienības procesā. Pie produktiem un materiāliem pieder izejvielas, tiešie produkti, līdzprodukti (ISO 14040:2006).

(45)  Izlaide — no vienības procesa izejošs produkts, materiāls vai enerģijas plūsma. Pie produktiem un materiāliem pieder izejvielas, tiešie produkti, līdzprodukti un noplūdes (ISO 14040:2006).

(46)  Izejviela ir primārs vai sekundārs materiāls, ko izmanto produkta ražošanai (ISO 14040:2006).

(47)  „No šūpuļa līdz kapam” — izejvielu ieguves, apstrādes, izplatīšanas, glabāšanas, izmantošanas un likvidēšanas vai otrreizējās pārstrādes posmi. Vērā tiek ņemtas visu aprites cikla posmu būtiskās ielaides un izlaides.

(48)  Piemēram, ražotāja objekts un citi organizācijas vai darbuzņēmēju izmantoti procesi (piemēram, preču pārvadāšana, centrālā biroja pakalpojumi u. c.).

(49)  Piemēram, vairākums augšpusējo aprites cikla procesu, piemēram, infrastruktūras, ēkas, un kopumā visi tālāk lejpusē notiekošie procesi.

(50)  Starpprodukts — tāda vienības procesa izlaide, kas ir ielaide citiem vienības procesiem, kam sistēmā nepieciešama tālāka pārveide (ISO 14040:2006).

(51)  Lejpusējs — notiekošs preču/pakalpojumu piegādes ķēdē pēc ražošanas.

(52)  Šajā rokasgrāmatā termina „ietekmes kategorija”, ko lieto ISO 14044:2006, vietā izmanto terminu „VPN ietekmes kategorija”.

(53)  Šajā rokasgrāmatā termina „ietekmes kategorijas rādītājs”, ko lieto ISO 14044:2006, vietā izmanto terminu „VPN ietekmes kategorijas rādītājs”.

(54)  Šajā rokasgrāmatā termina „dzīves cikla ietekmes novērtējums”, ko lieto ISO 14044:2006, vietā lieto terminu „VPN ietekmes novērtējums”. Tas ir PVPN analīzes posms, kas paredzēts produkta iespējamās ietekmes uz vidi lieluma un nozīmes apzināšanai un izvērtēšanai sistēmā visā tā aprites cikla laikā [saskaņā ar ISO 14044:2006]. VPN ietekmes novērtējuma metodes nodrošina vienkāršu plūsmu ietekmi raksturojošos faktorus, lai apkopotu to ietekmi, iegūstot ierobežotu viduspunkta un/vai kaitējuma rādītāju skaitu.

(55)  Plašākai informācijai par ietekmes uz vidi kategorijām un novērtējuma metodēm sniegta atsauce uz ILCD rokasgrāmatu “Framework and requirements for LCIA models and indicators” („LCIA modeļu un rādītāju pamats un prasības”), “Analysis of existing Environmental Assessment methodologies for use in LCA” („ACN izmantojamo esošo vides novērtējuma metodoloģiju analīze”) un “Recommendation for life cycle impact assessment in the European context” („Ieteikumi par aprites cikla novērtējumu Eiropas kontekstā”). Tās pieejamas tiešsaistē tīmekļa vietnē http://lct.jrc.ec.europa.eu/

(56)  CFC-11 = trihlorfluormetāns, ko dēvē arī par freonu-11 jeb R-11, ir hlorfluorogļūdeņradis.

(57)  PM2,5 = cietā daļiņa, kuras diametrs ir 2,5 μm vai mazāks.

(58)  NMVOC = metānu nesaturošie gaistošie organiskie savienojumi.

(59)  Datu kvalitāte — datu īpašības, kas attiecas uz to spēju izpildīt noteiktās prasības (ISO 14040:2006). Datu kvalitāte attiecas uz dažādiem aspektiem, piemēram, tehnoloģisko, ģeogrāfisko un laika piesaistes reprezentativitāti, kā arī uz inventarizācijas datu pilnīgumu un precizitāti.

(60)  Raksturojums attiecas uz katra klasificētā ielaides/izlaides ieguldījuma attiecīgajās VPN ietekmes kategorijās daudzuma aprēķināšanu un šo ieguldījumu apkopošanu katrā kategorijā. Šim nolūkam inventarizācijas dati lineāri jāreizina ar katras attiecīgās vielas un ietekmes uz vidi kategorijas raksturojošiem faktoriem. Piemēram, saistībā ar VPN ietekmes kategoriju „klimata pārmaiņas” par standartvielu izvēlas CO2, bet atsauces vienība ir kg CO2 ekvivalenti.

(61)  Raksturojošs faktors ir faktors, ko atvasina no raksturojuma modeļa, kuru izmanto noteikta resursu izmantošanas un emisiju profila rezultāta pārvēršanai par parastu VPN ietekmes kategorijas rādītāja vienību (saskaņā ar ISO 14040:2006).

(62)  Vispārīgi dati ir tādi dati, kas nav savākti, mērīti vai aprēķināti tieši, bet drīzāk iegūti no trešās puses aprites cikla inventarizācijas datubāzes vai cita avota, kas atbilst organizāciju vides pēdas nospieduma metodes datu kvalitātes prasībām.

(63)  Šajā rokasgrāmatā termina „aprites cikla inventarizācija”, ko lieto ISO 14044:2006, vietā izmanto terminu „resursu izmantošanas un emisiju profils”.

(64)  Vispārīgi dati attiecas uz datiem kas nav savākti, mērīti vai aprēķināti tieši, bet drīzāk iegūti no trešās puses aprites cikla inventarizācijas datubāzes vai cita avota, kas atbilst PVPN metodes datu kvalitātes prasībām.

(65)  Klasifikāciju definē kā resursu izmantošanas un emisiju profilā tabulās sadalīto materiālu/enerģijas ielaides un izlaides attiecināšanu uz VPN ietekmes kategorijām atbilstoši katras vielas spējai sniegt ieguldījumu katrā no aplūkotajām VPN ietekmes kategorijām.

(66)  Kritiska pārskatīšana ir process, kas paredzēts PVPN pētījuma atbilstības nodrošināšanai ar šīs PVPN rokasgrāmatas un PVPNKN principiem un prasībām (saskaņā ar ISO 14040:2006).

(67)  „No vārtiem līdz vārtiem” — aplūko tikai konkrētas organizācijas vai ražotnes ietvaros notiekošus procesus.

(68)  Šī nodaļa ir izveidota uz Siltumnīcefekta gāzu protokola 2011. gada Produktu aprites cikla uzskaites un ziņošanas standarta 7.3.1. nodaļas pamata.