7.9.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 240/27

(1)

No 2013. gada to iekārtu operatoriem, kuras ietilpst Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), emisijas kvotas piešķir tikai izsolēs. Tomēr tiesīgie operatori no 2013. līdz 2020. gadam turpinās saņemt bezmaksas kvotas. Kvotu apjomu, ko katrs šāds operators saņem, nosaka, pamatojoties uz Savienības mērogā saskaņotiem noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvā 2003/87/EK un Komisijas Lēmumā 2011/278/ES (2).

(2)

Dalībvalstīm līdz 2011. gada 30. septembrim bija jāsniedz Komisijai informācija par valsts īstenošanas pasākumiem (VĪP) – līdztekus pārējai obligāti sniedzamajai informācijai bija jāiesniedz to teritorijā esošo iekārtu saraksts, uz kurām attiecas Direktīva 2003/87/EK, un provizoriskais bezmaksas kvotu apjoms, kas piešķirams no 2013. līdz 2020. gadam un aprēķināts, pamatojoties uz visā Savienībā saskaņotiem noteikumiem.

(3)

Akta par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā (3) 18. pants paredz pārejas posma pasākumus attiecībā uz Horvātiju, kas izklāstīti minētā akta V pielikumā. Saskaņā ar minētā V pielikuma 10. punktu Horvātijai ir jānodrošina, ka operatori ievēro Direktīvu 2003/87/EK visu 2013. gadu. Tāpat atbilstīgo iekārtu operatori saņem bezmaksas kvotas par visu 2013. gadu, lai varētu pilnībā ievērot ES ETS noteikumus un principu, kas paredz ikgadēju emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un emisijas kvotu nodošanu. Horvātija savus VĪP iesniedza Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktu un Lēmuma 2011/278/ES 15. panta 1. punktu.

(4)

Lai panāktu datu kvalitāti un salīdzināmību, Komisija nodrošināja elektronisku veidlapu VĪP iesniegšanai. Visas dalībvalstis šādā vai līdzīgā formātā iesniedza iekārtu sarakstu, tabulu ar visiem attiecīgajiem datiem par katru iekārtu un ziņojumu par metodoloģiju, kurā izklāstīts dalībvalsts iestāžu veiktais datu vākšanas process.

(5)

Iesniegtās informācijas un datu apjoms ir ļoti liels, tāpēc Komisija vispirms analizēja visu VĪP pilnību. Ja Komisija konstatēja, ka iesniegtā informācija ir nepilnīga, tā no attiecīgās dalībvalsts pieprasīja papildu informāciju. Atbildēdamas uz šiem pieprasījumiem, attiecīgās iestādes iesniedza papildu būtisku informāciju, lai papildinātu iesniegtos VĪP.

(6)

VĪP, tostarp provizoriskie bezmaksas kvotu kopapjomi, kas piešķirami no 2013. līdz 2020. gadam, ir izvērtēti pēc kritērijiem, kuri izklāstīti Direktīvā 2003/87/EK, konkrētāk, tās 10.a pantā, un Lēmumā 2011/278/ES, ņemot vērā Komisijas vadlīnijas dalībvalstīm, ko Klimata pārmaiņu komiteja apstiprināja 2011. gada 14. aprīlī. Atbilstošos gadījumos ir ņemti vērā norādījumi par Direktīvas 2003/87/EK I pielikuma interpretāciju.

(7)

Komisija padziļināti izvērtēja katras dalībvalsts VĪP atbilstību. Šī visaptverošā izvērtējuma ietvaros Komisija analizēja gan pašu datu konsekvenci, gan datu saskanību ar saskaņotajiem kvotu sadales noteikumiem. Vispirms Komisija izvērtēja, vai iekārtas ir tiesīgas saņemt bezmaksas kvotas, kā arī iekārtu sadalījumu apakšiekārtās un to robežas. Tad Komisija analizēja, vai attiecīgajām apakšiekārtām ir piemērotas pareizas līmeņatzīmes vērtības. Tā kā produkta līmeņatzīmes apakšiekārtām Lēmums 2011/278/ES principā nosaka vienu līmeņatzīmi katram produktam, Komisija īpašu uzmanību veltīja tam, kā līmeņatzīmes vērtība piemērota izgatavotajam galaproduktam saskaņā ar Lēmuma 2011/278/ES I pielikumā noteikto produkta definīciju un sistēmas robežām. Bez tam, ņemot vērā tā lielo ietekmi uz kvotu sadali, Komisija sīki analizēja iekārtu vēsturiskā darbības līmeņa aprēķinus, jaudas ievērojamu izmaiņu gadījumus atsauces periodā, iekārtu darbības uzsākšanas gadījumus atsauces periodā, aprēķinu par provizorisko ikgadējo bez maksas piešķiramo emisijas kvotu skaitu, ņemot vērā kurināmā un elektroenerģijas apmaināmību, oglekļa emisiju pārvirzes statusu, kā arī siltuma eksportu uz privātām mājsaimniecībām. Atklāt vēl citas iespējamās nepilnības saskaņoto kvotu sadales noteikumu piemērošanā palīdzēja sīkāka statistiskā analīze un ticamības pārbaudes, izmantojot tādus rādītājus kā, piemēram, ierosinātais piešķiramo kvotu apjoms pēc vēsturiskā darbības līmeņa salīdzinājumā ar līmeņatzīmju vērtībām vai vēsturiskais darbības līmenis salīdzinājumā ar ražošanas jaudām.

(8)

Pamatojoties uz šī novērtējuma rezultātiem, Komisija veica detalizētu to iekārtu novērtējumu, kurās tika konstatētas iespējamās nepilnības saskaņoto kvotu sadales noteikumu piemērošanā, un pieprasīja sīkākus skaidrojumus no attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(9)

Ņemot vērā atbilstības novērtējuma rezultātus, Komisija uzskata, ka Apvienotās Karalistes, Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Dānijas, Francijas, Grieķijas, Horvātijas, Igaunijas, Itālijas, Īrijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Maltas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas un Zviedrijas VĪP ir saderīgi ar Direktīvu 2003/87/EK un Lēmumu 2011/278/ES. Konstatēts, ka šo dalībvalstu VĪP iekļautās iekārtas ir tiesīgas saņemt bezmaksas kvotas, un nav konstatētas nekādas neatbilstības saistībā ar katras šīs dalībvalsts ierosinātajiem gada provizoriskajiem bezmaksas kvotu kopapjomiem.

(10)

Tomēr, ņemot vērā novērtējuma rezultātus, Komisija uzskata, ka atsevišķi aspekti Vācijas un Čehijas iesniegtajos VĪP nav saderīgi ar kritērijiem, kuri izklāstīti Direktīvā 2003/87/EK un Lēmumā 2011/278/ES, ņemot vērā Komisijas vadlīnijas dalībvalstīm, ko Klimata pārmaiņu komiteja apstiprināja 2011. gada 14. aprīlī.

(11)

Komisija atzīmē, ka Vācija ir ierosinājusi 7 iekārtām palielināt piešķiramo bezmaksas emisijas kvotu apjomu, jo uzskata, ka tādējādi tiktu mazināts pārmērīgs slogs. Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu un Lēmumu 2011/278/ES provizoriskos bezmaksas kvotu apjomus, kas iesniedzami kā daļa no VĪP, aprēķina, pamatojoties uz saskaņotiem Savienības noteikumiem. Lēmumā 2011/278/ES nav paredzētas korekcijas, kādas Vācija vēlētos izdarīt, pamatojoties uz Vācijas 2011. gada 28. jūlija Siltumnīcefekta gāzu emisiju tirdzniecības likuma (TEHG) 9. panta 5. punktu. Līdz 2012. gadam bezmaksas emisijas kvotu sadale notika valstu līmenī, bet attiecībā uz periodu no 2013. gada likumdevējs ar nodomu ir ieviesis pilnībā saskaņotus noteikumus par kvotu sadali iekārtām, lai pret visām iekārtām būtu vienlīdzīga attieksme. Jebkādas vienpusējas izmaiņas provizoriskajos bezmaksas kvotu apjomos, ko dalībvalstis aprēķinājušas saskaņā ar Lēmumu 2011/278/ES, kaitētu saskaņotajai pieejai. Vācija nav pamatojusi, kāpēc kvotu apjoms, kas attiecīgajām iekārtām aprēķināts, pamatojoties uz Lēmumu 2011/278/ES, būtu acīmredzami nepiemērots, ņemot vērā sasniedzamo mērķi – kvotu sadales pilnīgu saskaņotību. Ja dažām iekārtām piešķirtu vairāk bezmaksas kvotu, tas kropļotu vai varētu kropļot konkurenci, turklāt tam būtu pārrobežu sekas, jo visos Direktīvas 2003/87/EK aptvertajos sektoros tirdzniecība notiek Savienības mērogā. Ņemot vērā principu par vienlīdzīgu attieksmi pret visām ES ETS iekļautajām iekārtām un visām dalībvalstīm, Komisija uzskata, ka ir vietā iebilst pret provizorisko bezmaksas kvotu apjomu dažām iekārtām, kas norādītas Vācijas VĪP un I pielikuma A punktā.

(12)

Komisija uzskata, ka Vācijas ierosinātie VĪP ir pretrunā Lēmumam 2011/278/ES, jo produkta līmeņatzīmes piemērošana karstajam metālam šā lēmuma I pielikuma B punktā uzskaitītajos gadījumos nav saskanīga ar attiecīgajiem noteikumiem. Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka attiecībā uz tērauda ražošanu BOF (pamata skābekļa domnā jeb skābekļa konvertorā) un gadījumiem, kad no domnā iegūtā karstā metāla neražo tēraudu tajā pašā iekārtā, bet tas tiek eksportēts tālākai apstrādei, Vācijas VĪP neparedz bezmaksas emisijas kvotu piešķiršanu tādas iekārtas operatoram, kurā ir domnas krāsnis karstā metāla ražošanai. Tā vietā bezmaksas kvotas piešķir iekārtai, kurā notiek tērauda ražošana.

(13)

Komisija atzīmē, ka emisijas kvotu piešķiršanas vajadzībām Lēmumā 2011/278/ES ir noteiktas produkta līmeņatzīmes, ņemot vērā produktu definīcijas un ražošanas procesu sarežģītību, lai varētu verificēt ražošanas datus un visā Savienībā vienveidīgi piemērot produkta līmeņatzīmes. Produkta līmeņatzīmju piemērošanas labad iekārtas ir iedalītas apakšiekārtās; produkta līmeņatzīmes apakšiekārta ir definēta kā enerģijas, kurināmā, izejmateriālu un citu ražošanai nepieciešamo materiālu patēriņš un galaprodukcija, un attiecīgas emisijas saistībā ar tāda produkta ražošanu, kuram līmeņatzīme noteikta Lēmuma 2011/278/ES I pielikumā. Tas nozīmē, ka līmeņatzīmes ir noteiktas produktiem, nevis procesiem. Ir noteikta līmeņatzīme karstajam metālam, un produkts ir definēts kā šķidrais dzelzs, kas piesātināts ar oglekli un paredzēts tālākai pārstrādei. Tas, ka Lēmuma 2011/278/ES I pielikumā karstā metāla līmeņatzīmei noteiktās sistēmas robežas ietver BOF, tomēr nedod dalībvalstīm tiesības neievērot nosacījumu, ka kvotas piešķir par attiecīgā produkta ražošanu. Šo apsvērumu apstiprina fakts, ka līmeņatzīmes vērtībām būtu jāaptver visas ar ražošanu saistītās tiešās emisijas. Tomēr emisijas rada galvenokārt tieši karstā metāla ražošana domnās, savukārt tērauda ražošanā no karstā metāla BOF konvertoros rodas salīdzinoši maz emisiju. Tāpēc līmeņatzīmes vērtība būtu daudz zemāka, ja tā aptvertu arī iekārtas, kas importē karsto metālu un no tā BOF konvertorā ražo tēraudu. Bez tam, ņemot vērā vispārīgo kvotu sadales shēmu, kas izveidota ar Lēmumu 2011/278/ES, jo īpaši saistībā ar noteikumiem par jaudas ievērojamām izmaiņām, Vācijas ierosināto kvotu piešķiršanu nevar uzskatīt par konsekventu. Tāpēc Komisija uzskata: tā kā nav attiecīgas apakšiekārtas, lai varētu noteikt kvotu apjomu saskaņā ar Lēmuma 2011/278/ES 10. pantu, iekārtas, kas importē karsto metālu tālākai pārstrādei, nevar uzskatīt par tiesīgām saņemt bezmaksas kvotas, pamatojoties uz karstā metāla līmeņatzīmi, par importētā karstā metāla apjomu. Līdz ar to Komisija iebilst pret gada provizoriskajiem bezmaksas kvotu kopapjomiem, ko ierosināts piešķirt šā lēmuma I pielikuma B punktā uzskaitītajām iekārtām.

(14)

Kas attiecas uz karstā metāla līmeņatzīmes piemērošanu VĪP, ko ierosinājusi Čehija, Komisija atzīmē, ka C punktā minētajai iekārtai ar identifikatoru CZ-existing-CZ-73-CZ-0134-11/M piešķirtais apjoms neatbilst karstā metāla līmeņatzīmes vērtībai, kas reizināta ar attiecīgo ar produktu saistīto vēsturisko darbības līmeni, kā norādīts VĪP, un tādējādi nav saskaņā ar Lēmuma 2011/278/ES 10. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Tāpēc Komisija iebilst pret kvotu piešķiršanu šai iekārtai, ja šī kļūda netiks izlabota. Bez tam Komisija atzīmē, ka, piešķirot kvotas C punktā uzskaitītajai iekārtai ar identifikatoru CZ-existing-CZ-52-CZ-0102-05, tikuši vērā ņemti procesi, kurus aptver karstā metāla līmeņatzīmes sistēmas robežas. Tomēr šajā iekārtā karsto metālu neražo, to importē. Tā kā iekārtā ar identifikatoru CZ-existing-CZ-52-CZ-0102-05 karsto metālu neražo un līdz ar to nav attiecīgas produkta līmeņatzīmes apakšiekārtas, lai varētu noteikt kvotu apjomu saskaņā ar Lēmuma 2011/278/ES 10. pantu, ierosinātais piešķiramo kvotu apjoms nav saskanīgs ar kvotu sadales noteikumiem un var izraisīt dubulto uzskaiti. Līdz ar to Komisija iebilst pret kvotu piešķiršanu šā lēmuma I pielikuma C punktā uzskaitītajām iekārtām.

(15)

Komisija atzīmē, ka šā lēmuma I pielikuma D punktā minētās iekārtas kvotas saņem, pamatojoties uz procesa emisiju apakšiekārtu “cinka ražošana domnā un saistītie procesi”. Šajā sakarā Komisija atzīmē, ka emisijas, ko aptver procesa emisiju apakšiekārta, jau aptver karstā metāla produkta līmeņatzīmes apakšiekārta, un uz tās pamata viena no iekārtām jau saņem kvotas, un līdz ar to emisijas tiek uzskaitītas dubulti. Karstā metāla produkta līmeņatzīmes apakšiekārta nepārprotami aptver enerģijas, kurināmā, izejmateriālu un citu ražošanai nepieciešamo materiālu patēriņu un galaprodukciju, un attiecīgas emisijas saistībā ar karstā metāla ražošanu domnā un visiem saistītajiem procesiem, kā izklāstīts Lēmuma 2011/278/ES I pielikumā, ieskaitot izdedžu pārstrādi. Tas nozīmē, ka Vācijas ierosinātie VĪP ir pretrunā Lēmuma 2011/278/ES 10. panta 8. punktam un pienākumam izvairīties no emisiju dubultas uzskaites, jo, iedalot kvotas šīm iekārtām, atsevišķas emisijas tiek uzskaitītas divreiz. Tāpēc Komisija iebilst pret kvotu piešķiršanu šīm iekārtām, pamatojoties uz procesa emisiju apakšiekārtu “cinka ražošana domnā un saistītie procesi”.

(16)

Komisija arīdzan atzīmē, ka Vācijas VĪP iekļautais iekārtu saraksts ir nepilnīgs un līdz ar to ir pretrunā Direktīvas 2003/87/EK 11. panta 1. punktam. Sarakstā nav iekļautas iekārtas, kuras ražo polimērus, konkrētāk, S-PVC un E-PVC, un vinilhlorīda monomēru (VCM), un paredzētais iedalāmo kvotu apjoms katrai šādai iekārtai, kas atrodas Vācijas teritorijā un uz ko attiecas minētā direktīva, un kas ir minēta 5.1. sadaļā Komisijas norādījumos par Direktīvas 2003/87/EK I pielikuma interpretāciju, ko Klimata pārmaiņu komiteja apstiprināja 2010. gada 18. martā. Šajā sakarā Komisija ir lietas kursā par Vācijas apgalvojumiem, ka Direktīvas 2003/87/EK I pielikums neaptver polimēru – konkrētāk, S-PVC un E-PVC – un VCM ražošanu. Komisija uzskata, ka polimēri – tostarp S-PVC un E-PVC – un VCM atbilst attiecīgās darbības definīcijai (organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana) Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā. Tāpēc ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un rūpniecības nozarēm tika izstrādātas attiecīgas S-PVC, E-PVC un VCM produkta līmeņatzīmes, kas norādītas Lēmuma 2011/278/ES I pielikumā.

(17)

Komisija atzīmē, ka fakts, ka Vācijas iekārtu saraksts ir nepilnīgs, nesamērīgi ietekmē kvotu piešķiršanu, pamatojoties uz siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu, šā lēmuma I pielikuma E punktā uzskaitītajām iekārtām, kas eksportē siltumu uz iekārtām, kurās notiek organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana. Lai gan tikai siltuma eksports uz iekārtu vai citu vienību, uz kuru neattiecas Direktīva 2003/87/EK, ļauj piešķirt bezmaksas kvotas, pamatojoties uz siltuma līmeņatzīmes apakšiekārtu, Vācijas VĪP siltuma eksports uz iekārtām, kas veic darbības, kuras ietilpst Direktīvas 2003/87/EK I pielikuma jomā, ir ņemts vērā, piešķirot kvotas iekārtām, kas uzskaitītas šā lēmuma I pielikuma E punktā. Līdz ar to ierosinātā kvotu piešķiršana I pielikuma E punktā uzskaitītajām iekārtām nav saskanīga ar kvotu sadales noteikumiem. Tāpēc Komisija iebilst pret kvotu piešķiršanu šā lēmuma I pielikuma E punktā uzskaitītajām iekārtām.

(18)

Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. pantu un 9.a pantu Komisija ar Lēmumu 2010/634/ES (4) publicēja absolūto Savienības kvotu kopapjomu 2013.–2020. gadam. Šajā sakarā apjomi, ko ņem vērā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. pantu, balstās uz kvotu kopapjomu, ko dalībvalstis izsniegušas saskaņā ar Komisijas lēmumiem par valstu kvotu sadales plāniem 2008.–2012. gadam. Tomēr pēc 2008.–2012. gada tirdzniecības perioda beigām Komisija ir ieguvusi papildu informāciju un precīzākus datus, jo īpaši par kvotu apjomiem, kas piešķirti jaunām iekārtām no dalībvalstu jaunām iekārtām paredzētās rezerves, un par to, kā izmantotas kvotas dalībvalstu rezervēs, kas paredzētas kopīgas īstenošanas projektiem un izveidotas saskaņā ar Komisijas Lēmuma 2006/780/EK (5) 3. pantu. Bez tam, kas attiecas uz Savienības kvotu kopapjoma korekcijām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9.a pantu un jo īpaši tā 1. un 4. punktu, būtu jāņem vērā jaunākie zinātniskie dati par siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciālu, Komisijas Lēmumi C(2011) 3798 un C(2012) 497, ar kuriem piekrīt tam, ka Itālija un Apvienotā Karaliste vienpusēji iekļauj papildu siltumnīcefekta gāzes un darbības Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 24. pantam, kā arī tas, ka Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija, Nīderlande, Spānija, Slovēnija un Itālija ir izslēgušas no ES ETS iekārtas ar zemām emisijām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu.

(19)

Bez tam Savienības kvotu absolūtajā kopapjomā ir jāņem vērā Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kā arī ES ETS attiecināšana uz EEZ un EBTA valstīm. Saskaņā ar Akta par Horvātijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumā par Eiropas Savienību, Līgumā par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumā III pielikuma 8. punktu apjomu, ko ņem vērā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. pantu, Horvātijas pievienošanās rezultātā palielina par kvotu apjomu, ko Horvātija izsola saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu. Tas, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK (6) un Lēmums 2011/278/ES, kas grozīts ar Komisijas Lēmumu 2011/745/ES (7), ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 152/2012 (8) ir iestrādāts Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu, nozīmē, ka palielināsies ES ETS esošo kvotu kopapjoms saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. un 9.a pantu. Tāpēc ir jāņem vērā attiecīgie skaitļi, ko EEZ un EBTA valstis sniegušas minētās direktīvas papildinājuma A daļā EEZ līgumā.

(20)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/634/ES.

(21)

Kvotu kopapjomu, kas 2013. gadam noteikts, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 9. un 9.a pantu, 2014. gadā un nākamajos gados samazina ar lineāru koeficientu 1,74 % no 2010. gada [rādītāja], kas rezultātā ir 38 264 246 kvotas.

(22)

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā ir noteikts maksimālais ikgadējais kvotu apjoms, kas ir pamatā aprēķiniem par bezmaksas kvotām, kuras piešķiramas iekārtām, uz ko neattiecas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 3. punkts. Šis limits sastāv no diviem elementiem, kas minēti Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punkta a) un b) apakšpunktā, un katru no šiem elementiem nosaka Komisija, pamatojoties uz apjomiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 9. un 9.a pantu, Savienības reģistrā publiski pieejamiem datiem un dalībvalstu sniegto informāciju, jo īpaši par to emisiju īpatsvaru, ko rada elektroenerģijas ražošanas iekārtas un citas iekārtas, kas nav tiesīgas saņemt bezmaksas kvotas, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 3. punktā, kā arī par verificētajām emisijām 2005.–2007. gadā no iekārtām, kas ES ETS iekļautas, sākot ar tikai 2013. gadu (ja šāda informācija ir pieejama), ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus par siltumnīcefekta gāzu globālās sasilšanas potenciālu.

(23)

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punkta noteikto apjomu nedrīkst pārsniegt, un to panāk, izmantojot gada starpnozaru korekcijas koeficientu, ar kuru vajadzības gadījumā vienveidīgi samazina bezmaksas kvotu apjomu, kas piešķirams visām iekārtām, kuras tiesīgas saņemt bezmaksas kvotas. Dalībvalstīm šis koeficients ir jāņem vērā, kad tās, pamatojoties uz provizorisko kvotu sadalījumu un šo lēmumu, lemj par galīgajiem ikgadējiem kvotu apjomiem, kas piešķirami iekārtām. Lēmuma 2011/278/ES 15. panta 3. punkts paredz, ka Komisija nosaka vienoto starpnozaru [starpsektoru] korekcijas koeficientu, proti, Lēmuma 2011/278/ES 15. panta 3. punktā noteiktajā veidā salīdzina to provizorisko kopējo ikgadējo iekārtām bez maksas piešķiramo emisijas kvotu apjomu summu, ko iesniegušas dalībvalstis, ar 10.a panta 5. punktā noteikto maksimālo apjomu.

(24)

Pēc tam, kad ar EEZ Apvienotās komitejas lēmumu Nr. 152/2012 Direktīva 2009/29/EK tika iestrādāta EEZ līgumā, EEZ un EBTA valstīs ir jāpiemēro Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā noteiktais maksimālais apjoms, saskaņotie noteikumi par kvotu sadali un starpnozaru korekcijas koeficients. Tāpēc ir jāņem vērā provizoriskie emisijas kvotu gada apjomi, kas bez maksas piešķirti 2013.–2020. gadā un noteikti ar EBTA Uzraudzības iestādes 2013. gada 10. jūlija lēmumus par Islandes, Norvēģijas un Lihtenšteinas VĪP.

(25)

Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā noteiktais maksimālais apjoms 2013. gadā ir 809 315 756 kvotas. Lai aprēķinātu šo maksimālo apjomu, Komisija vispirms no dalībvalstīm un EEZ un EBTA valstīm ievāca informāciju par to, vai iekārtas uzskatāmas par elektroenerģijas ražošanas iekārtām vai citām iekārtām, uz ko attiecas Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 3. punkts. Tad Komisija noteica emisiju īpatsvaru 2005.–2007. gadā no iekārtām, uz ko neattiecas minētais noteikums, bet kas 2008.–2012. gadā tika iekļautas ES ETS. Tad Komisija šo īpatsvaru 34,78289436 % piemēroja apjomam, kas noteikts, pamatojoties uz Direktīvas 2003/87/EK 9. pantu (1 976 784 044 kvotas). Aprēķina rezultātam Komisija pieskaitīja 121 733 050 kvotas, pamatojoties uz attiecīgo iekārtu gada vidējām verificētajām emisijām 2005.–2007. gada periodā, ņemot vērā, ka kopš 2013. gada ES ETS tvērums ir mainījies. Šajā sakarā Komisija maksimālā apjoma korekcijā izmantoja dalībvalstu un EEZ un EBTA valstu sniegto informāciju. Ja dati par verificētajām emisijām gadā 2005.–2007. gada periodā nebija pieejami, Komisija iespēju robežās attiecīgos skaitļus ekstrapolēja no datiem par verificētajām emisijām vēlākos gados, proti, 1,74 % koeficientu piemēroja pretējā virzienā. Komisija par šajā sakarā izmantoto informāciju un datiem apspriedās ar dalībvalstu iestādēm un saņēma to apstiprinājumu. Ja Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā noteikto maksimālo apjomu salīdzina ar gada provizorisko bezmaksas kvotu summu, nepiemērojot Lēmuma 2011/278/ES VI pielikumā minētos koeficientus, tad iegūst šā lēmuma II pielikumā norādīto gada starpnozaru korekcijas koeficientu.

(26)

Tā kā ir kļuvis skaidrāks, cik bezmaksas kvotu tiks piešķirts šā lēmuma rezultātā, Komisija var precīzāk aplēst to kvotu apjomu, kas izsolāmas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 1. punktu. Ņemot vērā Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 5. punktā noteikto maksimālo apjomu, saistībā ar siltuma ražošanu piešķirtās kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 4. punktu (sk. tabulu) un jaunām iekārtām paredzētās rezerves apjomu, Komisija lēš, ka 2013.–2020. gada periodā izsolāmo kvotu apjoms ir 8 176 193 157.

(27)

Šajā tabulā norādīts gada kvotu apjoms saistībā ar siltuma ražošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 4. punktu:

(28)

Dalībvalstīm, pamatojoties uz VĪP, starpnozaru korekcijas koeficientu un lineāro koeficientu, vajadzētu noteikt galīgo bezmaksas emisijas kvotu apjomu katram gadam 2013.–2020. gada periodā. Dalībvalstīm bezmaksas emisijas kvotu galīgais apjoms būtu jānosaka saskaņā ar šo lēmumu, Direktīvu 2003/87/EK, Lēmumu 2011/278/ES un citiem attiecīgiem Savienības tiesību aktu noteikumiem. Tāpat EEZ un EBTA valstīm saskaņā ar Lēmuma 2011/278/ES 10. panta 9. punktu būtu jānosaka bezmaksas emisijas kvotu galīgais apjoms katram gadam 2013.–2020. gada periodā katrai to teritorijā esošai iekārtai, pamatojoties uz to VĪP, starpnozaru korekcijas koeficientu un lineāro koeficientu.

(29)

Komisija uzskata, ka bezmaksas kvotu piešķiršana ES ETS ietilpstošām iekārtām, pamatojoties uz Savienības mērogā saskaņotiem noteikumiem, nedod uzņēmumiem selektīvas ekonomiskas priekšrocības, kas varētu kropļot konkurenci un ietekmēt Savienības iekšējo tirdzniecību. Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm ir pienākums piešķirt bezmaksas kvotas, un tās nevar tā vietā izvēlēties šīs kvotas izsolīt. Tāpēc dalībvalstu lēmumus par bezmaksas kvotu piešķiršanu nevar uzskatīt par valsts atbalstu LESD 107. un 108. panta nozīmē,